Vēja Zvani 1992 / 38. izdevums

38. Y6ia Zvani

EE"

V@na

Z\ v/frln

C] I I

EkoloBiia LaMa's Todc l-egaey AUA 40 GADI

AIJApirms 3O gadiem...

AIJA 2O gadu Kongrese

7

I

Vienotlbas Saite Zinojums Kas ir -Raksti"?

11

AIJA hekssezi CeLauz vlenotibu l<e or ganlzej ama J aunatne Jaunatnes Kongress Nujorka Kas gaidams AIJA kongresa NuJorka No globalam lietdm hdz skdbputrai Kas ir .Rakstu" izdev€js?

9. VUK LATVIETIS 9.VIJK LaMetis Gorbunova apsveikuma vestule 9. VlJKAtklasanas runa Svelclens no Amerikas Vienas LatviJas laMetes domas par kongresu...

AndreJs - Kas tas tr?

Latv{a Sodlen: gUO VADIS? Latvietis mllestlbas pasaule Kur palrdz€sl - Tilmda val LaMja? LaMJ as energ€tikas val adzlbas PEDDJAIS UN PIRMAIST

TIKLOSIMIEST

Ka pleslegtles pie .Internet' Rietumu teguldital u vldes alzsardzlbas praslbas Ial dziesma skan!

Kongresa koktetlu krittka LatvleSu kulturas dlena .Covent Garden" Skatles, LatvieSit LATVTJA 500ren Kas mainliies LaMja? MTTZIKA NeJaut6

12 13 13 14 16 18

2l 22 24 25 26 27 29 30 31 33 36 37 39

4l

42 43 44 46 47 48 49

50

MAKSTA Sarma Ozols SPORTS Kanrloo!l

58

60 1992.

gadantdenr

1. lpp.

,$

Zvari ir Amerikas latvieSu jaunantnes apvientbas zurnals, kuf,u izdod trls reizes gada. Domas isteiktas Zunala ne vienmer attiectrs AIJA valdes vaiYZ redakcijas domam. Visas isteikls domas ir autoru paSas unYZ redakcija tos publice lai dotu iespeju citiem SIs VeJa

domas pardomat.

Redakcijas slegsana ziemas numuram ir jauno redaktoru rokas. Ltrdzu visus rakstus un vâ&#x201A;Źstules sutit jaunajai literdrai redaktorei Marai Lazdai: 316 12th Ave SE #3 Mirrneapolis, MN 55414 tel: (612) 378-1684 Ja kadam butuJautajumi par So numuru, manl var kontaktet: Elmars Ositis P.O. Box 426 Orinda , CA 94563 tel: (51O) 254-7132 fax: (5 rO) 254-r49r Intenet: elmars@holonet.net Gramatikas Policij a: Jazeps Aleksandrs Mtrra Celle Signda Reine Iespiests: Augstums Printing Lincoln, Nebraksa Metiens: 6OO eks 2.

lpp.

38. Vâ&#x201A;ŹjaZuani

V@la ZYamu rcdakcnla Sveicinati, mrlie lasrtaji!

l-_c,

i_\

;^

)a 1>

r:. 's.

Ir pienacis laiks atkal atvert vcja zvanus un izlaslt to saturu. Man prieks, ka Soreiz netrtrkst ko lasit - veselas 6O lappuses!

Si numura galvena t€ma ir ALIA 4O gadu pastavesana. Vairaki citlgi mkisi ir piestradajusi sameklet piemerotus rakstus no senakiem laikiem stastot par AIJAu. Manuprat interesantdkais lr Ivara Avota raksts *KE organizejamaJaunatne" 16. lpp., kur tiek izskaidrots ieceretais AIJA nakotnes plans. Ir apbrinojami cik lielas atSktrlbas ir atrodamas starp So originalo planu un to, ka AIJA ir Sodien. Galvenals tomer f tas, ka iemesll AIJAS eksistencei tr, vairAk val mazak, tie paSi kadi tie bija s6kum5... tzlasiet, tad sapratlsit.

Sovasar Straumenos, An$ija sagatavoja vienreiz€ju Zurnalu "9. VIJK Latvietis", kurd ir apbr:noJami daudz informatlvi raksti un domas. Tid6 zina, ka maz AIJA biedri paspeja uz 9.YI-JK alzcelot,jflsu laslsanai esmu arl levietojis vairS.kus rakstus no SI kongresa Zurnala. Ir apbrlnoJams kadus rakstus un t€matus var saraZot daZu dienu laika.

Zurnala redakcija paspeja savu izdevumu sagatavot, koriSet un izdot triJu dtenu laika. Nemot vera cik daudz raktu paradrjas Zurnale, es v€larvien brhos, ka tik atra tempa to vispar paspejam lzdartt.

Sakot ar 39. VZ numuru, bUsjaunl Veja Zvanu redaktori - Mara l-azda no Mineapoles bUs liter6ri redaktore un Gundars Jegeris no NuJorkas bfis techniskais redaktors. Man pasam bija no VZ redakcijas jaatsakas laika trokuma del un novelu nakamaJiem redaktoriem vislabdkas sekrnes VZ redakclat l,abu lastsanu!

t-

Ir ::e

€Pww-G

r{

; _!i\

1992. gadantd.ent 3. lpp.

tuffi+ffiffiffilil#*+ffi C

Latvia's Toxic Legacy In

tlv BaLttcs, ttte haze oJ Souiet

John Hartstock Audubon 1992. g. martanumurd"

industry Lingers orl.

parspte sts bez atlaqi as

..I., r.tt

ia everything started with the movement to save the environment," says the former vice-chairman of the Latvian Parliament, Dainis lvans. He should laeow. In 1986 he almost singlehandedly ignited the Ia.tvian revolution by publishing an expose on the possible environmental consequences of a proposed hydroelectric dam on the Daugava River.

That and an accumulation of other environmental problems provided ammunition

for the Latvian Popular Front in its successful fight for IaMan independence.

The country was barely a hundred years removed from what was essentially a peasant culture, when, after World War II, Moscow established industries on Latvian soil, manufactured and exported products, made the Profits, and, Ivans says, ..Ieft us the environmental problems."

So although shortages were long a Soviet way of life, there is one item the port city of Ventspils has no lack of: gas masks. In the late 198Os some 3O,OOO were distributed to the town's residents, because officials feared a catastrophic toxic-chemical accident.

But while much of the public focused on the prospects of a major accident' little was

4.

lpp.

38. VeiaZuani

done to prevent the slow poisoning of the communitlr. An alarming number of children born in 1988, by some estimates as many as 30 percent, suffered from birth defects.

Women have been known to leave Ventspils until they completed their pregnancy. Among other health concerns, bronchial and asthma problems in both children and adults have been twice the average for the former Soviet Union. Skin rashes have occurred at three times the average rate. Cancer and leukemia rates increased by 1O and 20 percent respectivelybetween 1978 and 1988. To I-aMans and Russians alike, environmental problems served as an indictment of a Soviet industrialization policy that paid little heed to public health. ,,Chemical polluilon is really very dangerous in Latvia," says Valts Vilnitis, councillor on environmental affairs to the Latvian Council of Ministers. In communiUes such as Jtirmala, Liepaja, Olaine, and Riga, toxic-waste dumps fester, groundwater is threatened, and officials report high patholory rates.

It is Ventspils, however, that has receivei the greatest notoriety as an environmental hot spot. Located on the northwest coast of Latvia at the mouth of the Venta River, the city has long served as the country's major port. In the early 196Os it was chosen by

Moscow for intensivg inalu5tria I ization b ec aus e of its ice free harbor and its strategic proximity

to Western markets. A complex of storage and transfer facilities for chemicals and a liquid fertilizer production plant, collectively known as the port factory was built in the '6Os and '7Os. It includes a facility for exporting 36O million tons of petroleum products a year, making it the largest petroleumtransshipment point on what was until last August the Soviet Union's western coast.

Neighboring facilities store and transfer toxic products such as ammonia, methanol, and

acrylonitrile. Ingana Skolovska, director of the city's industrial safety monitoring commission, complains that some of the

seriously injure 18,OOO. Only about 2,OOO of the city's gas masks would be effective in the event of an ammonia accident, she says.

Even if the masks were effective, officials question their value in the hands of children, although they routinely conduct gas mask drills in school. The former Soviet Union had regulations for protecting the environment.

But they were rarely enforced or were so weak that they did not provide real protection, says environmental councillor Vilnitis. For example, a study by the republican govemment found glaring discrepancies in test results for toxic emissions in Ventspils. In tests conducted by the port factory's laboratory, only I of IO5 samples of acrylonitrile emissions exceeded the legal standard. Yet 6 ofthe 8 samples taken by an independent laboratory hired by the republic exceeded the standard.

Similar discrepancies arose in tests for other chemical emissions. According to the study, the discrepancies did not stem from the collection of samples, by the port laboratory.

The technicians' work was apparently accurate, but Vilnitis contends that the results were changed by factory managers who were under pressure from Moscow. If industries were shut down for violating emissions standards, they would not meet production quotas and could be penalized, he says.

facilities were poorly desiSned and maintained, with little consideration for the safety of the workers or residents.

Among other problems, levels of phenol have been measured at eight times the Soviet legal limit in the Venta River. Petroleum products, spilled while loading tankers, have left a layer of heavy oil up to a meter thick on the river bottom. Workers at the ammonia facility lack pocket analyzers and have only their noses to detect leaks, says Sokolovska.

Local officials fear that unsafe operating conditions on the railroads carrying tons of highly volatile chemicals into the town could result in a catastrophic accident.

Ventspils ostas skats Most concerns in

the city center on the ammonia storage and transfer facilities - some of which were originally built, thoug! not managed, bi, Occidental Petroleum '*-here worn-out equiprrent was not replaced or -rpdated for lack of hard -- urrency. With prevailing ',','lnds off the sea, Sokolovska estimates ..:at an accident at the :,cility would kilt IO,OOO -.':ntspils residents and 1992. gada rurdent 5.

tLtoL*u**="*" In the a-ftermalh of independence, lattrian ofricials face the task of trying to develop a suatery for coping with the environmental

Jo ctlu€ks zin uairak uaLodu, jo uins ir

deterioration in Ventspils and other communities. But the development of a longterm strategy for a cleaner and safer environment is complicated by the economic crisis afflicting the newly lndependent country. Remediation wfll prove expensive and will involve Western technologr that the hardcurrency-strapped Latvians can ill afford. Last spring a consortium of Scandinavian counties determined the rough cost of correcting environmental problems in all of Latvia: 3.6 billion rubles and and additional $t.5 bitlion in hard currency.

At the same time, business-mtnded LaMans want to expand industrial production in places like Ventspils in order to earn hard currency. Dalnis Iv6ns is concerned that many l,aMans are forgetting the environmental origins of their revolution. .What I see in Parliament is a lot of pressure on technocrats who see only the model of the Western world, namely to develop."

Ventspils

tedztuotqiu ueseltba ir

kntus[es

bagdtdks.

Vieni gais istais labais veids, ka maclues laMski ir ..EasyWay to LaMan", nujau treSaja izdevumi.

Visiem, kuri grib:

. sarunaties latviski ar saviem draugiem . ar ikvienu latvieti - jaunu vai vecu . saprast laMeSu dziesmas un dziedat hdzi . un nAkob:€ varbut davot vai shidAt Latvija var palrdz€t tikai -

Easy Way

to Latvian

ar

seSd.m L2O minriSu kaset6m, ko ieskanojuSi profesionali aktieri un 280 lappuSu gramatu, kurd ir latvieSu

valodas gramatika, vingrinajumi un anglu-latviesu/latvieSu-anglu minivS.rdnlcas.

Tikot - US $70.00, ieskaitot sritlsanu ASV un Kanad5..

Kurss pasuilnams no (un e eki rakstami) EASY WAY TO IATWAN, 2240 Ainssili e

Street, Chicago, Illinois, 60626-f92E un dabunams vis5.s latvieSu gramatnlcas.

6.

lpp.

38. VeiaZuani

I

ALIA pirms 30 gadiemrrr 9.

5 u

AIJA prtekSseza domas par pagatni un nakotnt

ULdis Graua

[.d .,d

n t-^

h.!-t

30

l1-

Lre

irms 30 gadiem man bija izdevlba but par AIJAs priekssedi. Toreiz nemaz nebiju tik droSs, ka pec 3O gadiem AIJA vares svinet savu 40 gadu jubileju un nevareju zinat, ka mana meita Dauma Kursa tani paSa amata. nodarbosies ar tam pasam problemam Sodien, ka es pirms 3O gadiem.

I\Atoreiz, ta tagad, mes bijam nonlpejusies vai Amerik6 v€l ir pietiekami daudz jaunieSu, lai kaut ko koprgiem spekiem var€tu izdant.

Toreiz bijam nor0pejusies, ka Amerika darbojds tikai vairs devini jaunatnes pulcini un, ka uz AIJAs kongresu bUa gruti dabut 10O dalibnieku. Sodien diez'vai vispar ir kads jaunatnes pulcins, bet kongresos apgrozas 25Ol7dz 5OO jauniesu. Toreiz drosi r-ien ballejamies tikpat intensivi ka tagad, bet ar vienu atSkiribu. Torerz otra diena garrdtrz ',isi bijdm ierinda kongresa gaitai turpinotles.

Pirms 30 gadiem uz valdes sedem braucdm ar autobusiem (daZkart pat 20 stundas) vai ::lasinam. Neatceros, ka kdds butu varejis a:lauties lidot. Tas tad ari nozlmeja, ka =ums nebija kontakts ar rietumu krastu. l,1ums bija gan ta saucamais rietumkrasta -.-:rdes vicepriekSs€dis, bet vinu gan nekad :-eredz€jdm, jo attSlumi bija par lie1u.

Bet mums bija plaSaki sakari. Pirmo reizi izdevds tikties jaunieSu centralo organizacuu prieksscziem no Amerikas, Kanadas, Eiropas un AustralUas. DrIz vien pec tam Istenojas plani rikot pirmo Vispasaules LatvieSu Jaunatnes Kongresu Berline.

I,oU aldivi toreiz iesaistijSmies informatlvS darba. PaSi izdevam savu zurna.lu, ..AIJAs Zinas" (izklaus6s pazistami?), un financiali atbalstijim apgadu ..Celinieks", kas torelz izdeva,,Jauno Gaitu", .. Mazputninu" un ari jaunatnes Zurn6lu .,Mes". Tika rrkoti dazedi seminari par polrtisko darbu un tautisko mantojumu. Toreiz v€l nebija vasaras vidusskolu, pasi dabujdm sevi macit.

Tomcr bijam sapratlgi ievclot valdes loceklus vienlidzigi no abam dzimtSm. Es pats katr6 zina So darboSanas laiku izmantoju pozitlvi romantiske zha, bildinot AIJAs toriezeJo biedrzini Sarmiti Juberti. Lauliba turas v€l Sodien un ceru art, ka visi trls berni lr samaks6juSi savas biedru naudas ALlAi. Plrms 3O gadiem mes daudz jaunieSus pazaudejam asimilacuai. Sodien vel joprojam clnamies ar asimilSciju, bet varam priecaties, ka daudzus Amerikas jaunieSus zaudejam Latvijal. Mrisu sakari ar Latviju ir cieSi un nozlmlgi. Tie mfls viens otru stiprina un atjauno. l,o.b as s elcrne s kongre sa!

1992. gada rud.eni.

7.lpp

fuit

qg cADI

ALIA 20 gadu KongresE Mac. KristapaVaLterQ. nlrta 1972. gada 20. AIJA kongresa Cikaga Mac. Knstaps Valters

7 ..

-*:.

\

Gro"

Bockas kungs mani ir ludzis pastS.stlt par AIJAs iesakumu un sakuma posmu no personlga viedokla un

skatljuma. v€l arvien augsti noverteiu to iesp€ju, kas man bija kalpot gan k6 pirm6 Amerikas LaMeSu jaunatnes kongresa rtclbas komitejas priekSs€dim, gan afl ka ALJAS priekSedim divus gadus.

Ke zinat, AIJA nodibindja 1952. gada Pateictbas nedelas nogale Nujorkd. Kongresa, kura piedahjas, ja nemaldos, apmeram 3OO dalibnieku, to starpa lOO no dazadiem jaunatnes pulciniem ar manddtiem. Darba sedes un garigajas programmS.s, protams, piedalijas rnazdk dalibnieku, bet safikojumd un balles vakard bija kadi 6OO un atceros, ka mums bija sarun6ti divi Nujorkas policisti kartibas uzturesanai, kuriem iespied6m rok6 $5 zimes dzeramnaudai.

Kongresa manija lielu dzivi$umu un sajusmu, ka jaunakd paaudz€, td art lielu interesi vecakaja paaudz€, kas tika atspogulots ari musu prese, it seviSki .,Laik6", kas public€ja bildes un rakstus pirms un pcc kongresa, avizes pirmajas lappuscs. Lielako tiesu tie bija loti pozltlvi un cildinoSi raksti, bet bija ari sava kritika, gan prese, gan sabiedriba. Cik atceros, viena no Eiropas latvieSu izdevumiem bija zobgali$i jautats, ka 8.

lpp.

38. VejaZuani

diezin vai ,,Sie smaidoSie un labi $€rbtie jaunieSi, kas redzami ..Laika" bildcs, daudz par savu tautu un dzimteni vairs intereseSoties."

Kongresa apsveic€ju garaja rinda bija daudzi ta laika ievcrojamdkie sabiedriskie un pohtiskie darbinieki, to vidrl toreizejais srltnis Vasingtona J. Feldmana kungs, Komitejas l,atvijas brrvrbai priekSs€dis Dr. Vilis Masens, archibiskapa vietnieks prav J. Kulhtis, Brivas Eiropas komitejas parstavis Akers - amerikdnis, un specidlais jaunatnes draugs un atbalstltdjs Evalds Freivalds, kurS

la'a

:^-1 La-1 rl^

i::

ls, Kristaps Valters j un.

:

i{

" :Nies lacekli: Gunars Smits, GutdoAugusts, Baiba Kmmina, -. -,idfs KLrue, un Gunars Tobiens .-:a: jau ir mfiziba, bet toreiz bija Komitejas

-;.. --'as Brivibai loceklis un Amerikas Balss : --::nieks, kas loti pahdzeja kongresa ar-: S3ni, ka arI velak AL,A organizacuai.

-^\merikas Balss" uznema un parraidlja . ,::::esa norises dalas, ka arr intervijas ar : :-.{atiem un ievel€t6m amatpersondm. ""::r:ies,s ar *A8" parraidija sevtsku sveicienu . -:ai un jaunatnei Latvij6. Tad vel valdlja : -{ais Josifs Visarionovies Stalins, un.,AB" :..: \ienigais iespejamais kontakta veids, ka -.arem Latvua darlt zinamu notikumu par j*'"{ nodibinasanos.

Kongresd un t6pat pirmaja darbrbas gada -.-a [e]a sajusma un pacilatlba, likas, ka ' .':: kas nozlmlgs ir iesacies, kas tik dnz -,: apstasies.

ar pirmas valdes v€l€Sanas. veleja atseviSki: ieveleja mani ar ':.:kssedi -: seviSki lielu balsu vairS.kumu. Bija kadi -as vai eetri citi kandidati, no kuriem Gunars --::::rs un Gundrs Tobiens ieguva lieldku Spraigas bija

:.-su skaitu. Otrajd AIJAs kongresd

' -- a d elfij a mani ievelej a otrreiz ar ..landslide". :'--naj6. valde ieveleja Visvaldi Khvi, kuru -:-z pcc tam arl ievclcja AI-A, kur vins centlgi -:: selanigi darbojies nu jau daudzus gadus. ".:rgresa telpu dekoracUas bija S. Vidberga ::lotie .YaZu raveji".

Kr.staps Valters j un.,

Ko sajutu sevl SinI laika? GIuZI vienkarSi saJutu aicindjumu nakt talka un kalpot savai tautai. Tas varb0t izklausas banali un nodrazti, bet 1951. g.manbija kads dzils pdrdzlvojums, kura saklauslju it ka dieviSkigu balsi: eJ un pahdzi citiem, dari kaut ko savas tautas laba.

Tai laikd v€l dzivoju pie vecakiem Minesot6 un stradaju dzrlzscela St. Paula. KA pirmo atbildi Slm aicinajumam, nosfitrju $ZOO uz VacUu, jaunatnes Zurn6la izdoSanai. Citiem vardiem sakot, velesanas bija sevi dot un ziedot, labaku pasauli celt, nebrlvibas vaZas raut, u.t.t.

Kas man pattka un kas man nepatika, kas sagaddja parsteigumu un grutlbas AIJAs darbtbas sakuma gados?

Vispirms, kas man patika. Tas bija ddvlgums, fleksibilitate, jaunu celu meklesana un ieSana, nebaidoties no savas patieslbas meklesanas un personlgie kontakti, gan pasu starpa, gan arvecSkas paaudzes sabiedriskiem darbiniekiem.

Patika protams arl tas, ka zinama mera biJu kluvis ..slavens," iev€rots un apbrhots, un daudzas durrris man atveras augsta sabiednba, kas citadi bUtu palikusas nezinamas un neatveramas. Bet, kE zindms, atra slava ir blstama lieta, un neiztiku bez iekrisanas vien6 otra slazda.

Man patika redzEt, cik apdavinata intlektuald un makslinieciska zlple ir musu 1992.

gadantdeni g. 1pp.

ta laika jaunaka paaudze, un ka no ta.s var sagaidrt ..daudz lietas koku" nakotne. Man patika art prieks, kas valdija daudzos sarikoj umos j aunatnes vidri.

Kas nepatika? Vispirms, matu skaldrsana par Jaunatnes Apvienrbas satversmes jeb konstitucijas paragrafiem un punlrtiem pirmaja kongresa. Ta man likas nwajadziga

SeuLjuht alcuaqumu kaLpot sctuai

un gandrlz vai burta kalpiba.

Tapat, nevajadzcja

taeu izstradat jaunas Latvijas valsts satversmi!

Kaut gan labi apzin6jos, ka satversme vajadziga ilgibez zindmiem nepastav ka idejai un organizacij as satvariem, mana personiga vclesanas bija redz€t dzivu, dzilu un garigu kristigu kustibu musu jaunatn€ un taut6.

Mani parsteidza un mulsinaja tas, ka viena dala apvienibas biedru un amatpersonu, ka afi vecakas paaudzes atbalstitdju, gribeja ievirzit AIJAu polrtiska gultn€. Maruju atblazrnojam ari musu t6laika jaundka paaudz€ Latvijas valsts parlamentArS un t6. autoritara laika parliecibas. Ka So paradibu uztvert un ko ar to darit, vienk6rSi neziniju, un politiska zind nebiju pietiekoSi sagatavots.

1954. gada kongress notika Indianapol€.

Sini kongresa AIJAs vadiba pargaja lielako tiesu ASV vidienes apgabala rokas, ar Konstantlnu Sventecki ka ALJA priekSsedi.

1953. gada man bija iespcja apciemot jaunatnes pulcinus ASV vidienes apgabala: Detroit6, Kalamazrl, Grandrapidos, eikaga, Milvokos, Mineapole un pieredz€t vinu entuziasmu un dedztbu kalpot tautas interes€m. SeviSki priecajos arl par Konstantina Sventecka ieveleSanu par AIJA priekSsedi. Vina brali labi pazinu no Eslingenas gimnazUas laikiem.

Sakot ar 1954. gadu mana personiga dzive loti sarezgrjas. Ar lielam financiSldm grutibam izdevas pabeigt Filadelfij as Luteranu Teolo$isko seminaru. P€c tam cels veda uz

tautat

10.

lpp.

38. Vejo Zuani

Vdciju un atkal atpakal uz ASV, kur bija j6iesaist6s amerikS.nu draudZu dziv€ un darba. Ta kontakts ar ALJA tika parrauts, kaut gan sekoju tds darbibai caur lailaakstiem un citiem avotiem.

Ko nu lai velu jums nakotnei? Tur€sim dzlvu ticrbu dzlvajam Dievam! DzIwd. ticiba ir vismaz divi elementi. Dzlvd. ticiba izteicas aktivos milestlbas darbos citu lab6. Tai ir liels darba lauks, nSkot pahga organizacUas, skolas, draudzes, uzturot dzlvSs vienibas saites ar tautu un jaunatni dzimetn€, par cik tas iespej ams, nebaidoties slegt kompromisus, kur tos var panakt, nekapitulejot netaisnlbas un melu prieksa.

Otrs elements dzivS ticiba ir gaidisana, intenslva ausisanas un skatisanas kurp notikumi un lietas virzd.s. Zlmes, kas saskatS.mas komflnistu sistema jau rida, ka cilv€ku dvcsele sauc pec elpas un savas tiesas un dalas.

Dievs ir dzlvs un darbojas un iejaucas mflsdienu pasaulc un notikumos, lai piepilditu savu m€rki, lai visi cilv€ki tiktu pestlti un nSktu pie patiesas atziSanas.

Gramafuskaus Latutetis

tr.

.

.

.....tas, kufS doma par savu valodu u: apzinas tas bagatlbu un dveseli. Ceram. .:= kongesa avlzi nenosauks par LATVL-I GAZJUII" (red. pieiikums: zaudejam miei -. lai piepildltu josu cenbas............)

.....tas, kurS vajadzlbas gadlju::.. neaizmirst piemin€t kommata vajadz:: t5.d5.s reizes, kad sabiedrtbai, liela: ' . rrrazai, ir vismazakas intereses pa: klaustties." fiusu vajadzrbam: ,,,,,,, )

ir

Vienotibas Saite AIJAs btedri un btedru DeictnatEi

:AS

Astra Grtnmane

veicu AIJAu tas 4O gadu jubileja!

5::

Sis lielais apalais skaitlis liecina par organizacUas stipriem pamatiem un roslgo darbibu.

Daudzi no AIJAs biedru veicinatajiem ir pielikuSi roku pie SIs organizacUas pamatu likSanas - tiem visiem paldies!Vinu p€das sekoja un sekojaunds atvasltes, kuru darbs :od iesp€ju AIJAi turpinAt zelt, izveidojot '.'ienotlbas saiti.

Sai vienotibas saitei ir liela nozlme mfisu .::r'lskuma saglabaSana, jo AIJA un AIJAs : -edru veicindtdji iesledz sava loka visas ::audzes. Tas sniedzas pdri okeS.niem un :..-ieno tautieSus svesuma ar mflsu tautu :-.'zerne. Vienotiem mums jastav par musu .".'zemi un to liecina AIJA! Pateictba ikvienam AIJAs biedram, kurS .:"cis roku, lai veicin6tu Sis organizacijas r -.:ro darbu! Neskatoties un pienAkumiem --:-ibas lauka vai darba, musu jauniesi . -: laiku, lai kalpotu savai tautai. TieSi .:.: kad mflsu t€vzeme ir brlva, AIJAs .---:lai ir llela nozime. Td rada izdevibu ,.-:Siem svesuma saglabat latviskumu un , - ::::s rokas ar jaunieSiem tevzem€. .r----As Vispuslgas, aktualAs, dzili pdr-.::. 1s nodarbtbas kongresos, ka ari citos : : -.nlas laukos, liecina, ka mllsu jaunatne

ir ar plaSu vcrienu un zinasanam gariga pohtiska un kulturala lauka. Par to ne tikai ,

apsveikums botu vieta, bet gan UZSI-AVA! V€lu AIJAi nepagurt, bet gan rast jaunus spekus nakotnes darbam. Lai musu vienofibas saite nekad nepartrukst!

B r iu tb a

s piemine klis nakti

1992. gada

ntdem l 1. 1pp

Z:anoiums J aunatne

s Sauientb as Or g anizacrt as Komitei as zinojums I 952. gada, ztrnaLd,.Auots"

Iuars Auots

S,

grdu maija., pec Amerikas latviesu apvienibas Kulturas dalas vadttaia Ev. Freiberga ierosinS.juma, starp daZS"diem laMeSu centriem Amerika notika sarakste, Iai atrastu akttvus jauniesus, kas butu ar mieru ziedot laiku, darbu un naudu jaunatnes organizesanas darba. No aicinatiem atsaucas Ivars Avots, Baiba Bieole, Juris Padegs, Gunars Tobiens, Evalds Mrlrnieks, Kristaps Valters jun. un la.ima Malika. Ivaru Avotu ieveleja par priekss€di un Juri Padegu par vina vietnieku.

Pirmaj a menesi organizacij as komitej a aktiviz€ja Hudzonas jaunatni' par kuras parstavi ieveleia Vairu Pamiljani. Nolema Nujorka dibinat jaunatnes vasaras teatri' un Laima Malika apnemas apzinat visus interesentus un sadarboties ar Brivas Eiropas Komiteju un LatvieSu Konsultdtlvo Kopu, kas Sim pasakumam bija piedavajuSi atbalstu.

Juris Padegs devas celojumS uz Rietumiem un apncmas petlt jaunatnes organlzesanas iespcjas VaSingtonas Stata. 6. un 7. juniia Nujorka notika s€des parjaunatnes zurndla izdoSanas jaut6jumiem, bet ned€lu vel6k iznaca pirmais .,Rakstu" numurs Henrija Nordena (Ivars Avots), Mudites Austrinas un Kr. Valtera jun. redakcij6. Komiteja iepazinas 12.

lpp.

38. Veia Zuani

ar agrakd jaunatnes zurndla .,Ulubele" parstavja I. Avota un Zurnala vaditaja E. Berkmana korespondenci un atzina, ka E. Berkrnana .,Laika" public€tais pazinojums ir nepatiess. KomiteJa nolema apmelojumus neiev€rot, lai neturpinEtu latvieSiem daZkan rakstuil$o bezgaligo kengasanos.

Tani paSE menesi no darba komiteja ladza sevi atbrivot Ev. Mornieks. Komitejas priekSsedis I. Avots bija apspried€s ar stttru J. Feldmani, Bfiv6s Eiropas Komitejas' Amerikas Latviesu Apvienrbas un baznlcas J aunantne s

Lrnala

*Raks

tr

"

re

dakcli a

parsta{iem, ka arr toreiz jaunantes darba

tS

aldivas Bostonas Daugavas Vanagu grupas vadita3u V. Antinu. LaMeSu Studentu centralo savienlbu aicin4j a nozlmet parstavi sadarbibai ar organizacijas komiteju, taeu savienibas kongress nolcma nogaidit, kamcr radisies pati j aunatnes organi zaciia.

Organizacijas komiteja nosutija memorandu Vispasaules jaunatnes kongresam Dakara, sasauca speciaiu sanaksmi jaunah:es problemu apsprieSanai Filadelfija un panaca universitS.tes stipendijas pieSkirSanu, kas palika neizmantota tadcl, ka stipenduas sanemeja parak velu nolcma, ka studet negrib. Baiba Bieole veica svarigu sazin6SanS.s darbu, sarakstoties ar visam latvieSu kopam jaunatnes jaut6jumos.

Lielakais organizacijas komitejas darbs bija veikts sakara ar savienibas dibinaSanas kongresu. Jau kopS augusta tika izstradati plani kongresa budZetam, kartibai un jautAjumiem. Lai iepazistinatu publiku ar organizej amas savienibas nohikiem, publicej a apcerejumus *Rakstos" un zinas avizes.

IpaSas debates notika Bostonas jaunatnes dienas un citds sanaksmcs. Isi pirms kongresa, dazadiem jaunatnes pulciniem vel paspeja izsUtit statrltu metu, lai ar to laikus '.'arâ&#x201A;Źtu iepazities un, sakarS ar grozijumiem ?edeja brrdt, neaizkavâ&#x201A;Źtos kongresa darbs.

Kas ir ttRaksti"?

1952).Raksti" ir Amerikas LatvieSu .',:ratnes Organizac$as Komitej as Zurnals. ..: jcoties Brivas Eiropas Komitejas ,-:rialajam atbalstam, tas ir laimigi (

idealistisks pasekums. St bezpelnas -."*-rma merkis ir kalpot latviesu jaunatnei -:::ka un visa pasaule. .Raksti" meginas -:r in Vakareiropas tradicijas turpinat -. -:'os apstaklos un palidzâ&#x201A;Źt cina par --:_ : an.Uu. .-.

: :r-a.ts

ALJA

Priek5seili 1952 -L954 1954 -1956 1956 -1957 1957 -1958 1958 -1959 1959 -1961 1961 -1962 1962 -1963 1963 -L964 1964 -1965 1965 -1966 1966 -1968 1968 -1969 1969 -1970 1970 -t971 t97r -1972 t972 -L973 1973 -1975 t975 -1977 1977 -t979 1979 -1980 1980 -1981 1981 -1983 1983 -1985 1985 -1987 1987 -1989 1989 -1991 r991 -1992 1992 -

Kristaps Valters Konstantlns Sventeckis Valters Nollendorfs Valdis MuiZnieks Laimonis Streips

Juris Slesers Uldis Grava Ivars BerzinS Andris Ritums Lauris KalninS Dzintars BerzinS Valdis Daiga Ingrtda Karlsone-Meime MartinS Duhms Ziedonis Kezbers MArtinS Zandbergs Andreys Smiltars Janis Murnieks Uldis Slpols Dzintra Irjina Janis Kancans Astrrd a Ctrule -Sp rtldza Janis Kramens Valdis Ronis Vita Terauda Juris Blodnieks Ilga Berzkalne Dauma Grava Eriks Kronttis

1992.

gadantdent

13. Ipp

Gela- uz

vienotibu

AIJA dtbinatqu domas un nolakt Iuars Auots

L*r..u

kulturas darbinieki ir nosaukdami 1952. visai ttrlredagi, bijusi gadu parjaunatnes gadu. Dazadas Savienoto Valstu malas flkotas jaunatnes dienas, jaunieSu ietelcrre sabiedriskajd. dr;ve un liela interese par jaunatnes

darbrbu rada, ka kaut kas notiek. Pirms gada par latvieSu jaunieSu dztvi daudz neko nedzirdeja, un nebija neviena iespiesta jaunatnes Zurnala. Tagad turpretim jaunieSi ir mode. Sabiedriskas organizecijas nereti viena otru cenSas parspet jauno lauZu piesaistlsana, un nav laikam neviena izdev€ja, kas uzdroSindtos iespiest Zurnalu bez nodalas jaunieSiem. Sogad patiesi liekas but jaunatnes gads!

Pirms m€s sSkam priec6ties par jaunieSu panAkumiem, pahikosimies, vai nav par agru to darrt. Pats atzinums, ka jauniesi ir modc norS.da uz to, ka laikrakstiem ir tendence jaunieSu sansiegumus parspilet. No malas lukojoties, izskatds, ka latvieSu jaunatne Amerikd ir jau liela vienota masa, kas var sasniegt visu neiespcjamo. Patiesiba, ka to vislabak zina j aunatnes organizac$ as komitej a, cels uz vienibu v€l ir garS un pilns kaveklu.

14.

lpp.

38. VejaZuani

Ka lai vieno jauniesus, ko Skir attdlums?

Dazi simti judZu vairs jaunieSiem nav nekada problema; bostonieSi brauc uz Filadelfiju, un filadelfieSi uz VaSingtonu. BieZi vienas lielpilsetas jaunatnes pulciud ir laudis, kuri jutas ka majas ari otras lielpilsetas pulcina.

Problema rodas tikai tad, jalidz tuvakajam jaunatnes centram ir trikstoS jodzes. Tikai nedaudz jaunieSiem ir tik labi apstakli, ka tie var doties vairS.kas dienas ilgos celojumos, un tad art to var darlt tikai dazas reizes gada.

Ko lai dara jaunieSi, kam nav laika?

Nujorkas jaunieSus loti intereseja teatris.

Ar organizac{as komitejas palidzibu 6tri nodibinaja vasaras teatra grupu, izmekleja piemerotu lugu un sagadaja piedzivojuSa rezisora aizgadibu. JaunieSu ieceretaja pasakum6 ieintereseja ari amerikanus un atbalstu var€ja gaidlt no kada liela Brodveja teatra producenta. Tad atklaj6s, ka teatra dalibniekiem jaapmeld€ neskaitAmi meginajun:

Liel6k6 dala stradaja, dazi naca maias tikai v€lu vakara. Jaukajam pasdkumam nekadi nevar€ja atrast laiku, un tas apklusa.

Ka lai ieinterese jaunieSus, kas ir amenkaniz€j usies? Lielpilsctu laMeSu ballrtes nere-* var redz€t jaunieSus, kas liekas iemaldijuSit. latvieSu sabiedrrba aiz parskatisanas. Pa lielakajai dalai tie ir apmierinAti ar savu

darbu, lepni uz savu jauno astoncilindru skrejriku un daudz ..paraki" par to jaunatni, kas kavejeb, pareizak sakot, ter€ laiku ar mulkrgam latvieSu persinam vai antikam tautas dejam. Nedaudzi iet skol6, no sakuma bikli pielagoj uSies amerikAniskaj ai dzrvei, lai dabotu labakas atzrmes, bet beigas ta sava loma ieraduSi, ka nedrrkst vairs latviski

ki

:s?

1a

un

rri Ie. m Li

I tie i.

rls. ia

I eaa

I .-l d

dr

B:e:

sarunaties.

Lldzigs ir intereses trrlkums, kads bieZi ir jaunieSiem, kas nev€las amerik6niz€ties, bet nevar atrast apmierindjumu laMeSu safikojumos. .Dodiet man tddu jaunatnes Zurn6lu, kur ir skaistas meitenites un karikatriras; tad es aboneSu," pavisam atklati izteicas kads nujorkietis. GluZi saprotams, ka vinS neiet arl uz jaunatnes pulcinu sanaksmem, jo pavadtt vakaru kada Piecdesmitpirmas ielas krodzina ir daudz interesantak.

Tapat nopietns un ar savu apsl€ptlbu v€l btstamaks ir pienakuma apzinas trrikums.

Jaunietis negpib pienakumu izpildrt un izmanto pirmo iespeju, kas gadas cela, lat no td veikSanas izvairltos. I.oti iespejams, ka vinS savu vdjibu pat neapzin6s, jo zemapziua raciond.lizS.cijas procesa jau ir izstradajusi pietiekamus attaisnojumus. Ta, piemeram, kada nujorkiete pcc darba 6tri parg€rbds un pat kartigi nepa€da vakarinas, lai var€tu jaunatnes pulcina lieti apmeklet kadu pazinu Bruklinas lejasgala. Pa celam meitene iegriezas pie drauga, kurS vinai atgadinaja, ka vini bijia norun6juSi iet uz kino. Ko darrt?

Meitene gribcja vispirms nokartot darisanas un p€c tam skatities filmu, bet z€nam bija katra zina japiedalas vehna galda tenisa sacenslba un tad€l uz kino bija jaiet vispirms. \leitene atcer€jAs, ka satiekamd persona iet gulet velu, un tddi nebutu raem.az launi, ja '.-isplrms apmekletu kinoteatri. Ta arr darija.

3iletes gadijas gaidlt gandnz stundu, vietas :'rrpat otru. Kad kino beidz6s, meitenei jau ::.1a par velu braukt pulcina dartsanas un :ens bua nokav€jis tenisa tumiru. Bet kas : uru zinajis, ka bus tik ilgi jagaida!

Pavisam cita rakstura kavcklis cela uz -.:notu jaunatnes darbu ir opozicua. Ke

liekas, jaunieSi pasi labprat pievienojas pulciuam, bet tapat labprat veido opozlcuu, ja vinus Sini zina atbalsta kads no vecdkajiem.

Ta, piemeram, kada universitates pils€ti studejoSo kopa un visparejais jaunatnes pulcins nevien bija asa opozicua, bet pulcina daltbnieki pat meginaja studentus aizkav€t latvieSu dievkalpojuma organizesana.

Nav laikam nekas bedigaks kajauniesu izmantoSana neaughgas trimdas politiskas spcles, bet tadi gadi.iumi ir meitenes bijuSi. Iespejami lielaka vienpritiba tomer nepaltdz, ja jaunieSu grupas darbibai trukst naudas. Cik tad ir to lietu, ko jaunieSi var iesakt bez materiSliem izdevumiem? No jaunatnes darba 6tri vien atkrrt labakie lidzstradnieki, j a tiem j aziedo nevien energij a, bet an- nauda. Protams ir izn€mumi, bet neviens caurmera jaunatnes pulcinS, vai iniciatoru grupa, bez financidlas b6zes sekrnigi darboties nevar.

Amerikas LatvieSu Jaunatnes Apvierubai, kad ta nodibinasies novembra kongresa Nujorka, bus pec iespejas japarvar visi kav€kli unjAapvieno pulcini un opozicijas vlsas Amerikas malas. Amerkdniskie jalaMsko, trulie j aieinteres€ un neapzinigie j aatmodina.

Nakosgad Jasaskano visas jaunatnes dienas, jarod hdzekli to atbalstam un vasa.ras nometnu flkoSanai. Literatoras milotAjiem jdturpina lzAot Zurnlls, sportistiem - iespejas sacensties, un studentiem -stipendijas. Jdatmet latvieSu lemilota mutes vedinasanas paraSa un runu viet6 jaliek darbs. JdizskauZ parallelisms starp daZadam organizacijem, hdzrgas funkcijas centriliz€jot. Beidzot - jaunatnes apvientbai japarliecina sabiedtiba, ka jaunieSiem nekas nav neiespejams, ka latvieSu jaunatne ir ietekmiga vieniba, ar ko jarekinajas, un ka latvieSu jauniesi ir gatavi uznemties tos pienakumus, kas tos gaidis atbrrvotaja I-atvija.

Dodiet man

jaunatnes ztmalu" kur

skarstas

1992. gadarutdeni. 15. lpp.

Ke organ tzBiama iaunatne

l:

J: h'

AIJA dtbindtq u ie cer €tats org aftizacli

as darbtb as Plans

Iuars Auots

J.,

piecus menesus Amerikl str5d6 Jaunanes Savierubas organizacuas komiteJa, un latvieSu jaunieSiem ir iemesls praslt: ..K6.da tad st Savientba izskattsies, ka ta darbosies un ko t6 mums dos?" Katram jaunietim, kas doma 28. novembrl bl:.t Savienlbas dibinasanas kongresa Nujorka' patiestba butu jdzina atbildes uz SiemJautljumiem jau iepriekS. Ja jaunatnes parstavji ieradisies kongresa. bez koprgain idejam par organizesanas veidu, radtsies nevajadzlgi ga\a spriedeleSana, un paredzetS-s darba dienas var izradtties par Isam.

Parpratumu noversanai, jaaizrada, ka Amerikas LatvieSu Jaunatnes Savieniba nebris atseviSka jauna organizdciia ka skauti' gaidas vai Daugavas Vanagi. Savienibi vares iestdties visi jaunates pulcini un atseviSki jaunieSi neatkarigi no t5, vai tie ir skauti, gaidas, Daugiavas Vanagi, tautas deju vai studentu kopas daltbnieki. Jaunatnes Savieniba saskanos un atbalstis daZddo jaunatnes pulcinu darbibu un parstavcs latvieSu trimdas jaunatni Amerikas un parcjo brivo valstu jaunatnes vidrl.

Jaunatnes Savienibas prieksgala bus gadskarte.la kongresa bleletevalde ar priekss€di, eetriem viceprieksseziem, sekretaru un 16.

lpp.

38. VeidZuari

lXJ.r

.il

I

:,iil

kasieri. Ta ka galvenais savienibas darbs risinasies Nujorka, priekSsedim botu jabut no austrumu krasta. VicepriekSs€Zi turpretjm varetu btit no dazdddm Savienoto Valstu malam, lai k6ds no tiem vienm€r var€tu piedalities jaunatnes pasakumos dazados kontinentu centros. Sekret6ram un kasierim butu pec iespejasJabut no Nujorkas apkarhres.

Ieverojot faktu, ka vald€s ne vienm€r iev€' rasigakos darbiniekus, galveno j aunatnes darbu sadarblba ar Jaunatnes Savienibas valdi veiks eetri sekretariati, kuru vaditajus arl tzraudzTs dibin6sanas kongresa. Paredz€ts literars selrret6riSts, kas parraudzttu liter6ros pulcinus, rtkotu literarus sartkojumus, gadatu parjaunu latvieSu teatf,a paaudzi un rtlpetos par jaunatnes Zurnilu ..Raksti."

Lldztekus darbotos gafiga darba sekretariats, kura galvenas lntereses bfitu: jaunatnes kristiga un nacional6 audzin6sana, kristi$o jaunatnes dienu organizesana un ciesa sadarbiba ar laMeSu un amerikEnu baznicim un kristlgam organizacuam. Ka tresais darbotos sporta sekretSriats, kas radltu jaunieSiem iesp€ju rikot sacikstes, veicin6tu sporta kopu raSanos un piederumu iegadi.

Ceturtais britu sabiedriskais un financialais sekretdridts, kas rtkotu deju vakarus, izbraukumus un Parraudzitu savieffbas saimniecisko Pusi.

'IU'

),t :

1 ,,-,

L.:ii

i*

;_

ts Ls

.:Tl

Ieverojot vecakas paaudzes un pasu jaunieSu aizS.dijumus, lidztekus seltretariaUem izramd/rs afi diwtrradsrnit jaunatnes darba ieinteresctas vecS.kas sabiedriskas personas, kas veidos Jaunatnes konsultdcijas komiteju un kuru padoms un aizradijumi vienmer bus sekretariata flciba. Lai sSda komiteja var€tu pec iespejas sekmigak darboties, seSiem locekliem butu jabut no austrumu krasta, bet parcliem no cit6.m Savienoto Valstu mal6m. Tapat, komitejd brltu vajadzigi literati, kristigas dzlves vaditaji, sporta organizatori un saimnieclbas specialisti. Lidz Sim par iespejamiem kandidatiem min€ti: Martins Celms, Teodors Celms, Adolfs Egitis, Evalds Freivalds, Janis Kadilis, A. Klaupiks, profesors E. Smits, prelats Stukelis, pravests K. Valters un citi. Protams, ir v€l daudzi citi sabiedriski darbinieki, kuru padoms noder€tu latvieSu jaunatnei, un gala vards te bUs sakams dibinaSanas kongresa.

Bet kd tad ir ar paSiem jaunieSiem? Vai Jaunatnes gada aktivitAtes laik6 ir paradljusas kadas personibas, kas varetu sekmigi veikt savienibas pienakumus? Ar prieku jdatzist, ka s6di roslgi un sava zinSjau arl piedzlvojusi jaunieSi tomer ir. Ltekas, ka literaro sekclju labi var€tu vadit topoSa filologe un nenogurstosa organizacUas komitejas sekreta.re Baiba Bieole, sporta sekretiriita labi iederetos bostonietis Uldis Kirsis, nujorkietis Juris Ulmanis vai filadelfietis Gun6rs Tobiens.

Gariga darba sekretariata sekrnes neapSaub6ml bfltu Iftistapam Valteram jun., lorildam Barbinam, Visvaldim Klivem un l.farai Varpai. Gr0tlbas ir ar sabiedrisko/ --ranci6lo sekret6ri6tu, Jo Saja lauka vienigie :and.kumi lidz Sim bijusl vaSingtonietei

3abai Krriminai.

Lidz ar velesanam dibinasanas kongresa :r:rakais uzdevums bUs statUtu un biedru :: :ksas pienemsana. Pasivam verotajam .:=tu likties, ka no jaunieSiem nevar€tu ::aslt, taeu organizacUas komiteja doma ..-iii. Biedru maksa gan nebrltu maksajama . -q:'.'iskiem jaunieSiem, kas nepieder nevienam : t:ra:nes pulcinam, bet parejiem maksas .--::.r but pat visai augstas. Vienigais

noteikums: jaunieSi nedrtkst maksat no savas kabatas, bet attiecrga summa katram pulcinam iaievac gada laika rrkotajos publiskajos safikojumos. Sads noteikums ne vien veicinatu pulcinu sabiedrisko darbrbu, bet dotu arr iesp€ju vecakd ai paaudzei materi6li atbalstrt jaunieSu pasakumus, tanl pasa laika sanemot kaut ko preti.

Jaunajai valdei un sekretdriEtiem Galuenais sautebusjaparnem organizdcijas komitejas ntbas darbs pasakumi, jdturpina ..Rakstu" izdosana nsmasles un steidzigi jaizskada austntmu darbibas plans nako-

krasta

Sajam gadam. Liekas,

ka katrs selaetiridts planos sava veida jaunatnes dienas un sartkojumus - lieterarus, kristlgus un sporta.

Sabiedriskais selretArs ropesies par saflkojumu materialo pusi un centlsies katru jaunatnes salidojumu nobeigt ar deju vakaru. Paredzams, ka daZada rakstura sarikojumi bUs izkliedeti pa dazadam kontinenta malam, pie kam viena. vieta nekad nenotiks pec kartas divi vienS.da veida sarikojumi. piem€ram, ja Bostona pavasari notiek kristig6s jaunatnes salidojums, ruderu katr6 zind jaunatnes dienas bus veltitas lietrariem jautajumiem, bet ziema notiks sporta sacenslbas. Ja vien6 laika paredz€ti jaunatnes salidojumi dazadas kontineta vietis, var diezgan droSi teikt, ka katrs no tiem bris cita rakstura.

Jadoma, ka jaunajai Savierubai kaut kas no kongresa atliks materiald zind, taeu neskatoties uz to, valdei un sekretdri6tiem drlz vien bus;anosaka, k6 maksdjamas biedru naudas, jAatrod papildavoti naudas iegusanai un jaizstrada 1953. gada budzets.

Iespeju robezas jidoma par sporta rtku pirkSanu, stipendijim un telsu piederumiem brrvdabas nometn€m nakamaja vasara.

Darba daudz un idejas j6mekle. Jaunatnes darbiniekiem brls daudz palidz€ts, ja katrs jaunietis brauks uz kongfresu ar idejdm, ierosindjumiem un gatavs aktivi piedalrties kongresa darb6.

1992. gada ntd"en[ 17. Ipp

launatnes Kongress NuiorkE AIJA dibtndsanas kongressa nortse Iuars Auots

ovembra pedeia ceturtdiena Nujorka sika ierasties pirmie jaunatnes kongresa daltbnieki. Piektas avenuas un Piecdesmit septlta.s ielas nama, kur atrodas Komiteja LaMjas Bnvlbai, rtclbas komitejas loceklis Plato sedeja pie apklususas rakstammaslnas un petlia kongresa daltbnieku sarakstus.

Kd pirmie no talSkiem apvidiem ieradas springfildiesi, to starp6 Visvaldis Kltve. Pats riclbas komitejas priekSsedis ieskreja tikai ap pusdienas laiku un trllin pazuda atkal hdz vakaram. Toties dazadas Komitejas l,atvijas Brivibai telpas rosljas jaunieSi. GunArs Smits, kam ir pieredze gramattirdznieciba, steiga sagatavoja infromacu as galdu.

Maija Kezbere zill.nEja uzrakstus, bet Visvaldis Smits veltlgi pulejas Pateictbas diend atrast k6du veikalu, kur Maijai nopirkt otu.

Registracij a turpinajas ceturtdien visu dienu un afi piektdien lrdz pieciem. Katru iebrauceju atzlmeja saraksta, iekaseia no vinavienu dolaru un iedevavinam piesprauzamo kartiti ar kongresa programmu, taeu ta ka rtcibas komit ej a b ij a neap domigi p ap ulej usies iegadaties atseviskas iespiestas un atseviSkas mimeografetas programmas, tikai nedaudzi gribeja Skirties no liekiem piecdesmit centiem.

18.

lpp.

38. VeiaZuani

Otras registracUas dienas rita kads pa telefonu piepraslja Nujorkas kongresa delegatu sarakstu. ,,Acumirkli, " viD.am atbildei a GunS.rs Smits, ..bet kas ltidzu runa?" ,.Tas nav Uk svarrgi; es tikai gribu sarakstu...Tas ir gan svafigi. Es jums varu pateikt. vai kads kongresa dalibnieks ir ieradies, bet. ja jus nesakat, kas jrls esat, tad tas ari ir viss." .Okei, nesakiet! Bet r:t bas nepatikSanas!'

Mandatu un statutu komisii a: Gunar s Smrts, Gutdo Augusts, Artars Rubenis, Monika Bang e, Konstanttns Suenteclcts. Sttiu kongresa techniskie uaditEi Artis Plato un Nikolqys Raumanis

)

d

Reuuij as komisya: Valdis Muiztieks,

Visuatdis Kltue unArturs Rubenis no mums, vecakas paaudzes, kildosanos un dazadas aizmugures spcles," teica Ev. Freivalds.

Kongresa vadibas velesanas vadt3a K. Valters jun. Vinu pasu afi ieveleja par priekSs€di. Par viceprieksseziem ieveleia Visvaldi Klivi un Juri Udri (Trenton, NJ), bet par sekretarem Andru Kadili un Birutu Smtizi (Syracuse, NY). Mandatu un saturu parspriesanas komitej 6 apstiprinaj a V. Klivi, K. Sventecki (Indianapole), G. Augustu (Kalifornija), G. Smitu (Nujorka), M. Bangi (Detroita) un Artflru Rubeni (Bostona). Abas ievcletas sekretares sezu atklasana nebija ieraduS6s, ta ka vinu vieta ievelcja (?) Kmminu un Ilgu Upmani.

Kaut art kongresa programma oficiali beidz6s ap desmi-tiem vakar6, daudzi kongresa dalibnieki to neoficiali pagari-n4ia lidz nakamajam rltam, kad atkal sakas scdes.

No desmit Stauem iebraukuSie bijuSie Eslingenas $imnazisti pulcejas vienkop, lai dejotu, parrunatu jaunakos notikumus un spriestu par topoSo jaunatnes savienibu.

Sestienas rlta sanaksmi ievadija Kr. Valtera jun. rlta lugsana.

Visvaldis Klive refereia par latvieSu j aunatnes nostaj u sabiedriski politiskaja darba. ,,Vispirms mes esam latvieSi un tad tikai jaunieSi," uzsv€ra Klive, kas izradljas labakais jaunas paaudzes runatajs kongresa.

Ieverojamaka vieta rlta programma bija .Rakstu" redakcijas zinojumam un debat€m par jaunatnes ZurnS.la j autajumiem. Pienema 2O.

lpp.

38. VejaZuani

divus svarlgus lemumus: par ZurnSla redaktoriem, kuri nedrrkst btlt jaunatnes apvienibas valdes locekli, ka afl par to, va: Zurn6lu izdot tikai reizi divos menesos, ta m€$inot nostabilizet Zurnila financidlo st6vokli. Kr. Valters jun. laslja vinam adres€: G. Grinberga vcstuli, kurS V6cij5 iznakuSi jaunatnes zr;rn6'la redaktors hidz kongres-: apspriest iespeju Vacijas Zurndlu apvienot =; ,,Rakstiem." Rad6s parrunas, kuru rezulta:' kongress vienpratigi atzirra, ka butu gan v€lams koprgs Zurndls latvieSu jaunieSiem visos kontinentos, bet Sadam Zurndlam j aiznak Amerikl. Uzklausrj uSi ..Rakstu" redaktoru paskaidrojumus par G. GrinbergapvienoSanas planu un sekam, kadas Sada apvienoSanas radls, kongresa dalibnieki palika parlieciba, ka VScijd iznS'kuSals Zurndls koprga jaunatnes Zurn6la projekta neiederas. So jautajumu atstaja apvientbas jaunds valdes galigai izlemSanai.

Kong

res

a dalibnie c e s Inta Adamouiaa

(tag

Rutina) un Dagnii a Treii ere (tag ad Stas kol S!if;.,

W

ffi.ffiffi ffis*xr

a: I

I

I

Kas gaidEms ALIA kongresd Nuiorkd IzutLlcttns no ,t-aka" autzes 1961. gada Nujorko. (kr.)

A..rOas

il ll

Latviesu Jaunatnes Apvienrbas 9. kongress Nujoka planots :rim dienam, no 29. decembra ltdz 1. 'anvarim ar plaSu programmu -jauno akai€miku referatiem, rakstnieku vakaru, raibo ',-akaru, un Jaungada sagaidtsanu. Visi sarlkojumi notiks Vebstera zale. Kongresa .alka ar .Linis murda" izrddi reZ. O. UrSteina :studej uma viesosies VaSingtonas latv. ::natnes pulcins. Decembra pedeja nedela l;-rjorka notiks ar: laMesu jauno makslinieku -::bu skate. AIJA 9. kongresa jautdjumus ..: sprieda afi jaunatnes parstavju salidojuma .

5. augusta Nujorkas latv. ev lut. draudzes vasaras nometn€ Katskilu kalnos. Tur sapulcejds ap 20 jaunieSu ar AIJA valdes priekSsedi J. Slesseru, kongresa ricibas komitej as locekliem, Nuj orkas, Filadelfij as, un Bafalo latvieSu jaunatnes darbiniekiem un l,aMeSu Nacionalas Jaunatnes Apvierubas Kanadd parstaqiem. Pdrsprieda nevien kongresa, bet diskut€ja ari pasas Amerikas LatvieSu Jaunatnes Apvienibas jautdjumus par tas lomu un darbrbu. Bija izteiktas domas, ka AIJA tieSaja jaunatnes darba spcjusi rnazko dar:t un nav arl pietiekami aktrva. Tas, kas notiek ir atseviSku j aunatnes pulcinu un to vadrtaju vai darba grupu veikums, un AIJA loma tajd neparddas.

Visparejais atzinums tom€r '--rmh bija, ka AIJA ka kopiga, visas ASV laMeSu jauntanes organi-zacU a, ir nepiecieSama un tai ir noteikta loma un uzdevumi.

\ 9. ALIA kongresa j aunieu eletars p ne kSse dis Udis Graua 1992. gada rudem 21. lpp

#

No globeHm lietEm lidz skabputrai V eroj umi Stg ada Draudztb as un

j aunafnes dienas Niagara 1961. gada 12. jfiLAa J-atka" autze

Irr,..""untu ieskatu par jaunatnes zinasanam Latvijas v€sture, $eografija,

valoda un izcilakos latvieSu dztves notikumos deva Srgada Amerikas latvieSu draudzlbas un jaunatnes dienas Niagara 1. un 2. jfllija ta sauktajS. jaunatnes foruma. Tajl parasto diskusiju vieti rlkotaji Soreiz bija likusi zinaSanu parbaudi, daltbniekus sadalot 3 grupas, pec valstlm, kur tie dzlvo - ASV jaunieSu pdrst1vjos, Kanadas jaunieSu p6.rst1vjos un ..iecelotajos" - jaunieSos, kas AmerikS. ieraduSies ne visai sen. Zindsanas paraka izradtjas ASV gmpa, iegudama 16 punktus, ..kanadieSi" ieguva 1O un..iecelotaji" 8 punktus.

Sacenslbas vadija Dr. V. MuiZnieks no Kalamazfl, bet punktus par atbildcm vcrteja J. BreikSs. Sacensibu norise to dalibniekiem iepriekS nebija zindrna, nedz ari kadi bus jautajumi. ApdomaSanas laiks bil'a 30 sekundes, un So noteikumu stingri ieveroja laika tiesnesis J. Li$ers. ASV jauniesus parstaveja Juris Jauntirdns (Fi ad e lfij a), Antra 7-aita (Nuj o rka), Sarmtte Juberte (Bafalo) un Inta Adamoviea (Nujorka). Kanadas parsta\ai bija Dainis Asaris (Hamiltona), Norberts Sebris (Toronto) un Daina Steinbacha (Niagara). .,Iecelot6ju 1

22.lpp.

38. VejaZuani

grupa" bija tikai divi jaunieSi - Daina Freimar:: un Igors Balodis (tagad Toronto), bet vinu ..papildspeki" bija aizkav€juSies satiksmes burzrna. Katrai grupai bija jaatbild uz 1O jautdjumiern, bez tam katra grupa vareja izveleties savu atzlmju vairoSanai ,.bonusa" jautdjumus: Latvijas vesture, par latvieSiem trimda, Latvijas geografija, par sporta dzivi trimda, par latvieSu muziku, rakstiem, jaundko latvieSu literatflru, latvieSu tautas dziesmam un latvieSu .,popularam dziesmam'. ..Amerikini" zin6Lja, kas ir LatvieSu globalas apvienibas priekSsedis (prof. P. IrjinS), kas ir ieverojamAkals laMeSu valodas petnieks (prof. J. Endzeltns), betuz aicinS.jumu nosaukt tris no pedejo 6 gadu Niagaras zied': karalienem, vini varcja nosaukt tikai divas.

Vini nezinaja .Jaunds Gaitas" redaktora v6.rdu Australijd. Vini nevareja nosaukt arl nevienu prof. J. Vitola kompon€tu operu, jo Vitols operas nav komponejis. VEI viniem bija jaatbild par 2.latv. jaunatnes pulcinu un latvieSu-lietuvieSu basketbola sacensibam Nujorka. Vini zinaja nosaukt latv. skautu vadrta.iu, kas angliskos,,vilc€nus" pardeveja par mazskautiem (V. Kletnieks,) ka arr pateikt, kadam 2 konfesij6m piedereja iedzivotdj u vairums Latvij as bril"valsts laikA. kura gada dibindta Riga, bet nevareja pateik-. romanu ,,7alta zvans" un .Zelta lielceli" autorus.

tr*: L

Jr' &

!r|l

1961. g. Draudzi.bas unJaunatnes dienuJaunatnesJoruma dattbnieki: 1. rinda: Juris Jauntirdrls, Antra Tnrina, Inta Adamouiea, Sarmtte Juberte, Dr. V. Muiztieks, E BretkSs. 2. rindn: P. Steinbachs, N. Sebns, Daina Steinbacha, D. Asans, Daina Fleimanq L Balodis.

Kanadas jaunieSu parstavjiem ar atbild€m uz vairS.kiemJautdjumiem tik labi neveicSs. Vini nevareja patelld, kas lr L,atvtjas valsts himnas mtizikas autors (K. Baumanis), kas

ir pasreizejais Eiropas latv. jaunatnes apvienlbas priekSsedis (Vilma Tenese) un kadai latvieSu dziedatejai paSreiz vac trimdas tautas balvu (Hertai LUsel). Bet vint parelzl pateica pirma L"atvijas valsts prezidenta v6rdu un nosauca Latvijas prezidentu, kas apzelojis 549 notiesatos un kura laika valdrba mainljas astonas reizes (J. Cakste).

Vini vareja nosaukt tikai 4 no latvieSu 7 trimdas laikrakstiem, nruaia ka sauca mazako foto kameru, ko izgatavoja Latvija (Minox) un zirreja kur dzlvo komponisti Br. Skulte un T. KeninS. Vini nezln{ia dzejnieku, kas sarakstijis poemu ..Umur kumurs" (A. Caks) [Toronto jaunS latvieSu nama krodzina nosaukums! YZ red.l, tdpat nesen miruSa latvieSu gimnazijas inspektora vardu (E. Abolins) un :akstnieku, kura rorl:errA n)na par keves ' :. .-r: r.J Khdzeja romana ,,Zllle ka[nl"). . : . ..:r. : t.€si I'areja noskaitit uzdotdm

tautas dziesmam prasltas trukstosas rindas un pirmo teikumu DZeimsa DZoisa romana ..Uliss," kas nesen 7z\eca latvieSu valoda.

"Iecelotdju" grupas abi dalibnieki zindja cik deputdtu bijis Latvijas parlamentd (1OO) un kadus Zurndlus izdod jaunatnes apgads .Celinieks." Par Isti tautiskiem €dieniem vini rnineja skabputru, Janu sieru, skabu kapostu viru, putraimu putru ar kunkuliem un dzervenu klseli. Vertetaji SIs atbildes atzina par pareizam. Bet ..iecelotaji" nezindja iev€rojamaka latv. t. dz. petnieka v6rdu (prof L. BerzinS) un ka Lubanas ezera ietek Pededze, nezindja arl Latvijas valsts himnas teksta autoru un kas sancma KultUras fonda godalgu gleznieciba 1960. gada (J. Gailis).

Daleji vini zinaja, kur atrodas laMeSu draudzu lielakas vasaras nometnes un kados valsts amatos Latvijas neatkaribas laikd darbojis dzejnieks J. Rainis, tdpat .,trukstosas rindas" dziesminam ..Jauns un traks," .To skaidro oden' nejauciet", ,,Pte t1vu zemes dargas" un ..Kads saimnieks klcti buv€j a."

1992. gadarudent 23.

Sv€tku runu teica Dr. V. MuiZnieks, pasvitrodams, ka katrai paaudzei izveidojas ipata uzbvere. Piem€ram, tik pazlstams v6rds ka ,.Jani" vecakai paaudzei bus skaista, latviska tradicija ar dzilu pdrdzivojumu, bet jauna paaudze tur saskatls vairs tikai ,,pikniku". Daugava, Gauja, Rigas Jrirmala, Brrvibas pieminekts vecakai paaudzei saist6s ar neaizmirstamam atmin6m, bet jaunieSi, raugoties fotoatt€los vai lasot aprakstus, nesp€j Sos j€dzienus tik dzili pardzivot. ,,Si par6diba nav nedabiga," atzlna runatais, *un katrs sociologs atradis, ka vides ietekme, kulturas uznemsanas daZadie veidi un lailsnets, kur6 dzrvojam, uzspiez savu z-mogu."

Valodu Dr. V. Muiznieks atzina par svari$5ko saiti jaunS.s un vecS.kas paaudzes vido, k6 straumi, kas nes katras tautas kulturas vertibas. Svarrgaka loma latvieSu valodas saglabasan6 ir $imenei, skolai, Jaunatnes organizdcijdm. Ir nepiecieSami sveSuma radlt kadu koprgu vietu, kur abas paaudzes var€tu spirdzinaties un saprasties, dalrties latviskas kulturas v€rtibas, skatlt latvieSu t€rpus, makslas darbus, tos darinat un lietot. Jaunajiem sis vcrtibas japarnem no vecakas paaudzes, jarada tilts un j6iet roku roka, ne atminas un ilkizijds, bet reala, koprga darb6.

Sarikojuma dalibniekus sveica rlcibas komitejas priekSsedis R. KoleSuikovs un B. Senk€viea, bet diewdrdus teica mac. J. PraulinS. Lielu piekrisanu guva tautiskais uzvedums ..LaMeSu kazuparci:as," L. GleiSkes vadiba ar dalibniekiem no Detroitas, NuJorkas un Toronto. Seratona Broka viesnlcas z6l€ uzveduma dziesmas skaneja brivi un melodiski, lai gan no etnografiska viedokla var€ja but afi dazi iebildumi. Beigas draudzibas balle bija 80O viesu, kas iepazinas ar gaumlgi sakartoto latvisko pieminlietu novietni, gramatu galdu un V. Vabales gleznu izstidi.

Otraja diena volejbola speles priekSpusdiena risinajas labos laika apstaklos, tapat peldeSana un.,piknikosana" , bet pecpusdiena, lietus del, partrauca nodarblbas un tas turpinaias velak vakar6 ar ugunskuru.

24.lpp.

38. VejaZuani

Kas ir ttRakstu" izdevEis? Kadreiz€jajaunatnes ztrnaLa tryformaclc" ..Rakstus" izdod Amerikas l,atvieSu Jaunatnes Organizacijas Komiteja. Sr komiteja neparstav atseviSku jaunieSu grupu, bet, sadarbiba ar Brivas Eiropas Komiteju, Amerikas LatvieSu Apvienibu un LatvieSu Konsultativo Kopu, strada visas latvieSu jaunatnes interes€s.

Vasaras menesos komiteja pulesies alrtlvizet atseviskas jaunieSu grupas un paradit, cik liela mera un kdd€l ir nepiecieSama Amerikas latvieSu jaunatnes vienotiba. Komiteja afi izstradas jaunantes organizacijas statotus un rudeni sagatavos plaSu dibinasanas kongresu, kur6 katram jaunietim br:s iespeja izteilrt savas domas u: izraudzlt sev parstavjus no tiem jaunieSiem. kas bus pieradljusi sevi par spejigakajiem.

|}ilnms uTvtEtl, JAuilAiltEs

ApytffilBA

BIEDNA KANTE i96:..CADAM

"*-s;,|!IE--!!o&ts_ ,,.rr. 8.u FFAL

Priekcerdi:,

o

fltl/;

ssl J#:;:,rt NJA biedra karte, kada ta izskatii as 1 I 52. gada

*[nu

miu:

9.VLJK Latvietis

7S

ia

Seks u alais latutetis, g ramattskats

latutetfs, ffimd.as latutetis...

9' visp as qur. s ratu ie su j aunqtnes kong re s a ,.tmars 1992. g.jallja

Iy'L-r,"

rasrt4ji!

rlrs

diennaktis

esam tupejuSi, saspiesti mazeistabina,

tieZi stiprindjuSies ar alus malkiem, Iai sakopotu So izdevumu jums laslsanai.

Visi 9. VLJK dalibrueii ait 0""0, :--rndjuSi par visadiem " _ frfpr. latvieSier -an'ijas latvieSiem, par trimdas latvieSiem,

:;r

gramatiskajiem latvieSiem

""

O"a

O*

lgor no rita redakcljas poltgs lt[aris Bite grib gulâ&#x201A;Źt!

seksudliem latvieSiem. pagiras redakciias a na ca p je sreazienal tJ.; a"riitesi, no lolegrj visam sim grupam, sabraukuri* to.r,..rr, irradijuSi jaunu Iatviesu grupu _-t-n IaMeSi. Mes visi esam SkersojuSi trejdevinas j0ras, pabraukusi r i ;??i 1;a citam pasaules malam.

"11H"[?.1ilxl politiku, muziku, makstu, ".b".:ir. ali.ddjam un mitelamies (dzugr-, "o"*"i dzugr). ,"iuJ]tu" visp_ar varam but, ja ne VuK latvieSi? VLJK Iatviesu iasiSanas vajadzrbam esam sagatavojusi So iso pArskatu p". g. ,r;n, VIJK latvieSu interesâ&#x201A;Źm un kaisltbdm. Sis izdevums papildina 9. ..IJK informdciju. "uJorr:l."pr."to

;;; *

5:fl.*

oi

-."

Novelam

jums labu laslSanu

!

!?xHH1f^r.,l.lx, 1992. gad.a rudent

25.lpp

I

S I : l' lt l: itl: (.0 I I r\'(-l l.

Ol' 1'ltE RI:l'}ltnl.lC ttl' l.Al'l'l"l

I'I,'/J.4S REIILIBLIKAS ,'l I/(;Sf,l K.{ PADOiIE I

Riga. l992.gada lTJulls ClenlJanrle Vlspasaules latvleSu Jaunattres kotlgresa dallbnlekl un rlclbas komlteJas loceklll

Man tr llels prteks. ka. patelcotles g.Vtspasaules latvleSu Jaunatnes kon(resanl. es varu trzrurrtrt latvlesu Jaunatnl no vtsas pasaules' Sts kongress lr lpaSl nozlnllgs tapec, ka tas plrmo retzl p€c Latv{as neatkaribas atg[Sanas sapulceJls vlenkopus trtmdas latvlesu Jaunatntl(aut arl l;rtvlJas nealkariba lr atJaunota, galvenle rn€rhl vcl nav sasnlegtl. t11<tEl trlrnrlns latvle.{tt tottt:t I-atv[ns rlzlvC JoproJllrn pnllks ltozltttlfla.

Iisnrrr pArlteclnllls, ka Vlsllasautes latvlcsu Jaunatnes kon$rcss palldzds Jarrnatnel uztur€t latvlsko vldl un tzkopt latvtsko kultOru. kl arl lzvErst poltl.rko rlarl;illt-r svcSatrrc. JEsu zlrttrsanas un optlnttstrts tr lotl neplcclcSittttl Latvlal, til<lcl atctrrrr Jos apvlenot spekus ar Latvuas Jaurrleslcnt. lat koplat vcl<lotu trt0su valstl.

NovElu Jums vlsu lecerCto pasekunru velkstnlgu lzdoSanos.

Ar cleslu

l{ri1i- l)DP, 22G81l. Jil<aba

icli

I

I

tt.'.li'l;al,a Slr., lligr' 22681l. l.A l'\,,lA

26.

lpp.

38. VejaZuani

Tilrunis

322938

[)hone 013-2-322938

'tELl:X lGlllS S1 lrirr 013.2.211611

9. VLIK Atkla-5anas runa Aiuars Sinkcu 9. VIJK prezidlja priekSnieks.

Mrrr.

tautiesi! Esat sirsnlgi

sveicintrti Seit Straumenos. Lai latvieSu DievinS mums visiem uzsmaida kopa pavadttajas dienas!

Kad izraudz*rjdm referatu programmas vadmotlvu ..Vienas sapes, vienas ceflbas," tieS6m nedomaju, ka busim vienoti sapes.

Jura Podnieka un Klava BaloZa naves ir skdruSas gan trimdu, gan Latviju. T6pat afi veletos piemin€t Aldi Liepinu, kas nesen mira Toronto. Lrldzu aflJums visiem savas domas pieminet Ilmaru Irjinu, kas cietis smagus ievainojumus nelaimes gadr.jumi Latvua. Ilmar: turies!

Paldies jums visiem par atbraukSanu: ekonomiskas krizes laikS zinu, ka atbraukSana Seit ir prasljusi lielu uzr€mibu un upur€Sanos.

Velctos it lpaSi pateikties tiem, kas ir merojusi gruto, dargo un tdlo celu no t€vzemes. Arr, gribetu lpaSi uzslav€t Zviedrijas jauniesus, kas vislielSkd skaitS un vislaicigak pieteicas.

Viens no prieclgajiem darbiem sada uzruna ir pateikties Uem, kas ipaSi palidz€jusi r-ai atbalstijuSi kongresa darbus. It ipaSi :apateicas DV organizacijai par pravo atbalstu: rror6lo un financi6lo, kas bflvi dots. MilS paldies LAK EC un LNPL par pabalstiem.

Priecajos ar1, ka hrs firmas ir mus atbalstijuSas:

-National Westminster Banka", ..Olivetti" un :nrfsu paSu ,.Mdras Lhija." Visvairak jdpateicas

Straum€nu saimei, ar Adolfu un Anitu SIli priekSgala. Straum€ni! Bez jrlsu labas gribas un uznernlbas kongress nebfitu varejis notilrt.

IpaSiJapiemin Straum€nu damas, kas ir gadajuSas parto, ka tie, kas ierodas arbusu no Latv{as, dab0ja ko est un dzert un kuf,as stradas un gadas par mums kongresa norises laika.

Gribetu publiski pateikties par lielo darbu, ko Amerikas ricibas komiteja ir darrjusi, Ilgas B€rzkalnes vadiba, it lpaSi programmas gatavosana.

Ir pagajusi divdesmit gadi, kops Anglija rikoja otro VIJK, un 11 gadi kopS rrkoja 5.

VIJK Seit pat Straum€nos. Piektais VIJK bija mans pirmals VIJK un t6d€l tas man ir tuvu sirdij. Novclu jums visiem, lai Sis kongress butu tik tuvs jrlsu sirdim, ka tas bija man. Protams, tad lietas bija citadakas: stradaju ka virtuves darbinieks un sava briva laika bauroju lidzi ansamblim ,,Arvlds

un Mtirsiteji."

Pasaule jau stipri main-rjusies kopS 1981. gada un S.VIJK. Tad vel bija BreZneva laiks Padomju Savieniba, Afganistana cieta jau otro gadu sarkanarmijas okupdcijS un notikumi saistlti ap Solidarnose kustibu bija v€l jaunums pasaules preses acis. Kongresu uzrunaja Solidarnose un afganu brtvibas clnu parstavji. Afganis lepni teica, ka, tapat 1992. gada

rudeni 27. Ipp.

9.

u*r

9. VLIK daltbnieki "Straumenos", Anglija 1992. gadajullja vairs nav, Kult0ras sakaru komitejas vars ka anglu imperla cieta neveiksmi meSinot nav, Padomju Latvijas vairs nav. Bet mcs iekarot Afganistanu un no td momenta saka padomju esam. VLJK ir. Unrara ir m0su. imperija cietls neveiksmi brukt, an Trimda bija sagatavojusies v€l ilgus un s5.ks brukt. Ar prieku varu konstat€t, ka gadus past6v€t, bUvejot un uzturot savas vinam bija taisruba. Ironiski ir tikai tas, ka pilis: Kalamazu, Minsteri, Abrenl un Stra:organizacUa ko afgans parstaveja: .Hezbi-lmenus. Trimda nebija Isti sagatavojusies Islami", ir tagad uzskatita Rietumos, par l,atvijas brlvibas atjaunoSanai. Varbut taca nelabvelrgu. Vai vina sapes un ceribas ir attieclbas starp trimdu un l,atviju nav mainrjusas? Varu droSi minet, ka tikai musu perspektiva ir maim.j usies. kadam tdm vajadz€tu but. Jo negribu tice: ka zerr, 6das esam tik atSkirigi. Sodien ir i-*.

5.VIJK bija vera nemams uzvaras vairaki trimdas jaunieSi, kas ir parvakusies moments latvieSu nacionAliem centieniem: uz dzili t€vzeme: smelsim no vinu pieredz.:i tikai varbrlt tad tas nebija tik manams. Jau Nedrikstam atlauties Skelties, nedrlkstan: no paSiem VIJK sakumiem, Ceka, caur savu atlaut, lai Rietumu latvieSi tieS6m paliktu !:: filiali, Kultrlras sakaru komiteju, bija parnemt, grozit kokam nohizis zars. Spersim solus Sonedeme$indjusi vai un saskelt mflsu vienotibai. trimdas jaunatni, tas organizacUas un pasu Nov€lu jums prieku, sirsnlbu un daudz VIJK. Tai pasa 1aik6, kad notika S.VIJK, daudz dziedaSanu. Un beigas, atstdsu jun:*.

KSK rikoja Vasaras kursus Riga. Te domu graudu: manu milako dziesminu: Straum€nos pulc€jas ap 3OO jaunieSu un uz I-ABAK MANU IESALINU CIEMA Vasaras kursiem aizbrauca...viens! No Sis CUKAS APEDUSAS, smagas neveiksmes KSK nekad neatkopSs: NEKA MANU SALDO ALU eekas meginajumi mus lauzt nekad vairs pec BEZ DZIESMAM NODZERUSAS. tam nedraudeja izdoties. No Si punkta sdkAs process, kas vadtja uz galtgo uzvaras momenhr: P€c divu gadu stradasanas un sastrakad 1989. gada 8. VIJK Somijs, komjaudasanas eetros kontinentos, ar milzigu prieku un lepnumu pasludinu 9. Vispasaules natnes atsfltitie puisi ka paklausrgi j€rini par LatvieSu Jaunatnes Kongresu par atklatul balsoja antikomunistisko Etlingenas deklaraciju. Redziet: komjaunatnes L,atvljd 28.

lpp.

38. VejaZuani

Sveiciens no Amerikas 9. VLIK rlclbas komttejas ASV pdrstdues runa IlgaBerzkalne

Srmt

kongresu, katrs Seit sezam indivldi, viesi. Lai Seit noklutu tu esi (un es uzdrlkstos jrls visus uzrun5t ar tu, jo esam taeu jaunieSu saime) izpildrjis savas pieteikSdnd"s anketas, kartolis celu uz Iondonu un talak Seit uz Straumeniem.

Ar savam iecer€m un sajflsmu tu esi atbraucis Surp - no Stokholmas, Rtgas, Minsteres vai Nujorkas, katrs no savas pilsetas, ar savu pieredzi un domam par to, ko sagaidi ierodoties Straumenos.

Jabrr-nds, kas piemeram, 18 gadus vecam 'auneklim no ASV varetu but koprgs ar :adu ka Rolandu Blezuru. un te nu tu sedi kongresa atklasana. Nupat ir ievelets :rezidijs, un viss kongress v€l stav prieksa.

Veidojot kongresa programmu, darijam to veidot vidi, kuri varam ne tikai domu ': :*ausiues, bet ari runat, jautdt un piedalities.

-.-:dl, kur6 varam ne tikai iepazit, bet ari ,::azlties un sadraudz€ties. Vidi, kuru " ::am noskatities un nov€rot, bet svafigAk ..:-Ir.i piedalrties, nemt dalibu, vadit un . .:it. Vidi, kura ikviens no mums veido .::rlbu.

sevi, par savam organizacUam un par savu tautu. r Pirmais - par sevi, par savam attiecrbam ar citiem latvieSu jauniesiem, par savam nakotnes ceribam, par Sodienas pasauli, kura Latvija ir atguvusi neatkaribu, bet v€l joprojam clnas par brrvibu.

dalt.bnie c e S andr a

B € rz up e

Kas tieSi st6v mums priekSa? Kongresa

':jia parrunasim latvietibu tris limenos - par

1992.

gadarudeni 29, lpp

.,##,'YI*K . Otrs - par savam organizacUam. Kas tis ifl2 Ka tas izveidojSs Sodienas apstdklos?

Kadas ir to probl€mas un skersli? Kadas ir to ieceres nakamajos gados? . Un treSais - par savu tautu. K6das ir sapes, ka ejam nS.kotnes celus. Ja masos iepotetais sapnis par Latvijas neatkartbu ir sasniegts, tad kada Sodien ir mflsu loma Latvijas un latvieSu tautas turpmakajas gaitas?

Esam jau katrs domdjuSi un runajusi par Siem jautdjumiem, un lenam ari sakam

atrast atrisindjumus. Sajd kongresd uzklauslsim viens otru, lai varam macities viens no otra pieredzes, zin6Sanam un dom6m.

Mekl€sim nevis atSkiribas, kas ir diezgan viegli saredzamas, bet atradrsim to, kas mus vieno, kas mums ir kopejs. Lai ari no kuras pasaules malas esam atbraukuSi, zinu, ka mums katram ir kaut kas ko dot, meklejot mfisu visu kopcjas sapes, cenbas un priekus.

Un to atraduSi, centisimies iegut idejas un pieejas, kas lietojamas mums atgriezoties majas. Vai tas butuSauns va.rds, ko iepriekS nezinajam, jauns draugs no jflras otras puses, vaijauns uzskats par savu dzivi un saviem m€rkiem. Gribu uzdot ikvienam no jums no Si kongresa aizvest uz m6jdm kaut ko jaunu, iepriekS nezinamu un nesaprotamu.

Braucot prom no Straum€niem, brauksim Londonas uz ..Covent Gardens", kur kopigi latvieSu diena varesim priecaties un dalities domas ar citiem par savu nupat iztirzdto w parrunato kopejo latvietibu. AizbraukuSi, brauksim ar kopejam atmindm par saviem piedzlvoj umiem un pSrdzlvoj umiem.

Mudinu jus visus - meklesim jaunus celus, lai no atseviskiem indiriidiem izveidojas vienotiba.

Vienas Latviias latvietes domas par kongresu...

LigaKrapane Zala, suliga zdle, aegarna automasln'j kustiba un neskaitams daudzums baltu a. , Aptuveni sads varetu but jebkura Srzemnie ":. pirmais priekSstats par Angliju. Protams, . tas ir diezgan virspusejs, gluzi tipat, ka t jaunieSu priekSstati par kongresu, kuri atbrauca Surp no Latvijas. Lielakai dalai :.

Rietumu laMeSiem Sis ir viens no daudzaji:: kongresiem, kurus vini ir pieredz€juSi, Ta -. ari manas un ztrama mera LaMjas atbrauc. domas un p6rdomas par So kongresu var - nedaudz virspusejas.

Pirmkart, Sis pasdkums, nenoli edzarr,bijis vajadzlgs tiesi Rietumu laMeSu jauna';..

Vienam Latvijas viesim pirmajA iespaidA r-..

Skist, ka vinu neviens nepamana un par \.-:: neliekas ne zinis. Bet pec kada brrtina tu s. saprast, ka t5 ari ir jabut. Un tas ir norm;-.

Piedzimstot un uzaugot visdaZadakajas pasaules malas m€s ikviens esam iemantoj':: ari tds zemes parazas, lidz pat slkumiem piemeram, gerbsanas stilam. Tapcc arl ir pilnigi saprotami, ka nedaudz atSkiras ari mUsu uztvere par lietdm. Un vislaimlgakar= ir tas, kurS spej 6tri un bez pretenzijdm panakt kaut nedaudz pretim un ieklausttj:otra sabiedrtba.

Tas ierobeZojums, kas, diemZ€I, pastar' starp trimdas un Latvijas cilv6kiem, brls nojaucams tikai tad, kad abas puses pana;:: soliti viena otrai pretim. Sis ierobezojums nav nekas neparvarams, nepiecieSama tika: griba. Neviens no mums nevareja izveleties savu dzimsanas vietu, gluZi t6pat ka neizr-e amies savus vecd.kus. Arr es Sobnd nevarll pasacit, kada es butu, ja dzlvotu k6dd no trimdas zemem.

-

.

30.

lpp.

38. VejaZuani

Andreis r Kas tas ir?

Andrejs Pantelejeus - Intulia,s augstakas padome s deputats un VIJK dattbnteks IeuaVtgante

A*".-s

PAIITELE,EVS - Latvijas Republikas AugstS.kas Padomes deputats' parlamenta izveidotas komisijas cilvektiestbu un nacionalo jautajumu priekssedetajs. Dzimis 1961. gada, studejis Latvijas Universitate fiziku, velak art tur stradajis. Prec€jies, 2 bernu t€vs. Sieva Juta, deti - Karlis un Oskars, viens 3 gadus vecs, otram pagaidam tikai 3 meneSi. Ar potltiku sacis nodarboties 3-4 gadus atpakal. Interve Ieva Vlgante

mainlt gandrlz visu past6voSo sist€mu. IJ;tdz ar to, ka daudzi citi neprofesionAli cilv€ki, kuriem nekad nav bijusi saskarsme ar politiku, iekluvu taja. Man pasam v€l nepietiek ne zinaSanu, ne pieredzes lielaj6 pohtika, bet profesij u vairs nemainlsu : domaju pietur€ties

pie pohtikas.

Arejs Panteleieus Rtgas Doma Lr;:uJonnd" 1992. g. uasard

(l,atvUa).

KEpEc tu s6ki nodarbotles ar politlku?

Mani vienmer ir intres€juSi tie procesi' kas norisinds sabiedt'iba. Tas ir viens faktors.

Otrs faktors, kas mani pamudinaja pievcrsiles pohtikai, bija ta vide, kur6 ikdien6 atrados un kur6 bija sakuSas veidoties dazadas disidentu grupas, kas bijuSajd Padomju Savienrba bija loti izplatltas tieSi zin6tnieku rido. Tas arl 1iel6 mera kluva par iemeslu :am, ka s6ku intreseties par polttiku un tiesi ari par cilvektiesibu j aut{iumiem.

Vai politiki tu Jtrties ..ki zlvs iideni?"

Ne, nekada zifte es ta nejutos' jo es taeu rolitika paslaik v€l neesmu profesion6ls, bet gan tikai amatieris. Tomer loti labi apzinos ;asreizejo situacuu Latv$a, kur sakara ar :epublikas neatkaribas atj aunoSanu vaj aga 1992. gada rud.ent 31. IPP.

9,-ffi T

ara risie m il otiki nodarbo3anis 6rpus darba

laula?

l-:s lo manis

prasa loti daudz, tad€l

:::: :::z:i::]. ko man nozlme .arpus darba -''.:a- . Ja to var saukt par nodarbosanas, tieSi Simenes =,:'l loti nepieciesama ir jutos, ja brivais a--:::osfaira. Vispar es slikti -:'ks man jdpavada arpus gimenes.

Ko vel daru brivaja laik6? P€deja laika =an ir paradljusies jauna nodarboSanas: ta ir detel<tiwomanu laslSana. PaSlaik lasu Agatas Kristi darbus, lasu tos visus pcc kartas. Skiet, ka detektivi man patlk tapec, ka tie atbilst manai dabai. Bet, ja man atklati jasaka, tad brivaja laik6 mani nomoka t5. saucama parslegSanas problema. Es nesp€ju ozreiz..atslegties." Vel, briva laika, man patlk ietur€t pusdienas kopa ar intresantiem cilv€kiem, man patik uznemt ciemiD.us un ari pasam iet ciemos.

Vai tev plemlt mErktlecfra? ... gruti teikt. Es dzlv€ .lidoju ar atrgaitas lidmastnam," lai nekristu visas sikas bedres, bet gan, lai tiktu tam pari.

DiemZ€l Sadi skrienot var daudz ko ari zaudet, jo skr€jienA nav iespcjams ka nakas apskatit apkartni un lidz ar to, var gadities kaut kam nozimigam ari vienkarSi..paskriet" garam.

Tava vlskarstdk6 v6l65an6s?

Jd, man tik tiesam ir viena karsta jo karsta vclcsanas. Es v€los, lai mana sieva butu laimiga, jo sava nenorrnala darba reZlma del man Skiet, ka neesmu iedevis vinai visu to, ko soliju. Ja man kads prasttu, kads ir lielakais launums, ko esmu iemantojis darba del, tad tas ir tikai tas, ka mana sieva iespejams nav tik laimrga, cik vina var€tu but.

Val tu dom6 par n6kotnl, val ari dz-rvo tlkal Sodlenal - rit kas biis, tas btrs?

Es noteikti domaju par naktoni, kaut vai savu b€rnu dcl. Atklati runajot, es nemaz daudz nedomaju par sodienu, bet vairak gan par ritdienu. Ja es domatu tikai par Sodienu, tad man noteikti neizdotos izbegtno depresijas.

32.

lpp.

38. VejaZuani

Vai tev bleZl m€dz bEt sllkts garasttrvoklis, depresflas?

Tagad ne. Man bieZs.k bija slikts garastdvoklis un depresijas pirms es saku nodarboties ar politiku.

Un ko tu dariJi 56dos briZos, ki centies tos

pirvar6t?

Rakstiju dienas gramafu, tidu ar fantastikas elementiem, lai kaut ka izrautos no depresijas.

Es fantazeju notikumus, kas ar mani nekad nebija notikuSi. Kas tavi izpratnE lr lalme?

Es nezinu, kur es esmu So frazi dzirdejis, un tA varbut skan loti banali, bet, manuprat, laime ir dzirdet, ko tava sirds grib, un klausit tam, ko tava sirds dzird.

Val tu esl laimigs?

DaZkartja. Ir briZi, kad saprotu: esmu laimigs!

Kas tev visvalr6k nepatik apk6rt€Jos cilv6kos?

Man nepattk bailes. Es cilv€kus par tam nenosodu, jo redzu, ka vini ir nelaimigi. Kad es jritu, ka cflveks baidas, tad man ir loti, loti smagi. Es Seit nedomdju bailes no naves vai k6das politiskas bailes, bet gan bailes no sevis, no savam jutam.

Ko tu uzskatl par vlssvarignko dzivi?

TAdu situaciju, kad tu no rlta ar prieku ej uz darbu, un vakarS. ar prieku r:ac DZ majam.

Ki tu Jfrtles Selt, kongesi?

Es gribu atbildet loti vienkarSi, negribu ne slav€t, ne nopelt... Es j0tos loti labi.

Pirms atbraucu uz kongresu jau zinaju, kas te brls un kas te notiks. Varbrit ari Seit tapec jrltos labi.

Ko tu nov6[6tuvisiem tiemJaunie5lem, kuri lr atbraukuSi Seit uz Straum6niem un pleddlas kongresi?

Tas ir svarlgs jautdjums. Ko es vislem noveletu? DroSi vien to - nenokav€t vilcienu. kas ved uz Latviju, jo, nokav€jot to, vares nakties visu mflZu dargi maks6t. Ko vel novclct? But laimrgiem...

Paldles par lnterv{ut

Es.

Latviia Sodien: AUO VADIS? Domas par l,atuljas poltti,sko nakotnt Maris Bite

Boou.n a

Jos

= -:

zeme*as atrodas tuvu Siropas geografiskajam centram, Latvijas notikumus iespaido ne tikai laMjas paSas iekspohtika, bet ari muiedarbe starp tas ..lielajiem braliem" * Eiropas .relvalstlm un militdri - ekonomiskajiem :lokiem. Eiropa, pec 45 gadu ilga srabilit&tes posma, sakara ar PSRS -rkvidesanos, daudzi jautajumi, kuri s iita pazudinati zernapziaas apvarSnos, :eksni ir kluvuSi par aktuS.li risinamam : :oblemam. VisaktuS.lakie jautajumi ir: ..a dzesinat Balkanu katla parvarlsanos ,-:r, ilgtermina, ko darrt ar Krieviju. K8' :.ropa atrisinS.s savas attiectbas ar .--:reviju, iespaidos to, kas notiks Latvija.

avukart, ko lemj un dara Latvija,

S

:spaidos parejo. &tr

Blakus ekonomiskiem un pohtiskiem ,. -:'.djumiem, Latvija aktu6la ir demografijas . - -:lema, proti, latvieSu un nelatvieSu ,- e.,l) etnisk6s intereses un nesaskanas. :skatoties uz SI jautdjuma moralajiem i . : .'lrtiem, ir jamekle re5li atrisin5j umi, kuri -.."r latvieSu tautai vislabako iespejamo -,

-:ltatu. \-ar teikt: ..visi krievi uz vietas ara," jo .: or1tu Skietami moraliski pareizais

atrisindlums. Rezultdtd notiktu tas pats, kas tagad iet va16 bijusaja Jugoslavijas

teritorijS, un latvieSus, pec tam, kad krievi tos butu galtgi apSdvuSi fio tagad ir skaidrs, ka no arpuses nek6da milit6ra palidziba nenaktu), rietumeiropieSi uzskatltu par kadu rnazu, ar paSndvlbas tendenccm raksturotu, etnisku kuriozit6ti.

LatvieSu tauta Sajd. gadu simtenl ir maksQjusi

vairak neka savu normu dzive speka asinis (aiz baltkrieviem, latvieSi ir otr6 visizkautdka tauta Eiropd), un esosaja situacija asins vannas nebutu vispiemcrotakais stdvokla atrisinaj ums, vienalga cik kadam neniez€tu nagi. Latvietim Sodien ir jaslien milna aizdurv€, un japiekopj politisks aikido.

Realpolitika ar mor5.li nenodarbojas, bet spele speli ta, lai maksimaliz€tu ienS.kumu sev par labu. Lai saprastu kas notiek Latvija un ka ir javerte tur notiekosais, ir japarzin element6rie fakti, lai var€tu sakt konstruet speles strat€$iju.

Latvijas republikas AP deputdts Andrejs Pantelejevs sniedza 9. VLJK analitisku parskatu par demografiskajiem apstakliem LaMja, un par to, ka tie vina izpratn€ iespaido Latvijas un Rietumeiropas pohtiku izpratni

par to, kam Latvija butu j5notiek, un Kapec.

1992. gada

ntdem 33. 1pp.

par, un kas faktiski ir, I-aMjas Republikas sakara arjautajumu, ko darlt ar Krieviju, pilsoni. Caurm€ra vini run6latviski' Rietumeiropa saredz divus variantus: a) pakapinato robezu variants. Sda varianta ii. .Imigranti": Sis personas un vinu gimenes ir ieraduSas Latvija ekonomisku apstaklu Eiropu no KrievUas atdala .,pus Eiropa," d€l ,.uz paliksanu," un strdda fabrikas vai kuf,5. nav noteiktu robezu (uz austrumir saistltas ar jaunaiam ekonomis-kajam iem!), un kura ir novietoti Krievijas un un biznesa struktfiram, veikaliem. u't't' Rietumeiropas militarie speki. Ar so Sie cilveki ir iebraukusi Latvua nogmntefles variantu ir pienemams, ka bijuSas sarkanuz dzlvi un redz savu nakotni Latvijas armijas dalas paliktu Latvija. Sis variants territorijd' ir Rietumeiropa pienemams. b) Strikto robeZu variants. Saja varianta, iii. .,Migranti": Sis personas ir nemitlgikas parvietojosa padomju cilv€ku dala. robeZas ir noteiktas, un Krieviju .ielenc" saj6momentair..aizk€rusies" l'aMjas bfivs..satelttuvalstinu" aplis. sis a..^ -, territoriji. Vini nav paredzejusi Latvija variants britu no Rietumeiropas .NStK% militaristu viedokla visizdevrgakais. )'**$a * p"tit t, bet tur paslaik ir' jo citur nav' r.N kur iet' Faktiski var konstat€t, ka otrais #"vT personas, ka variants ir.de facto", atskaitot, ltbd 5$41t' iv. .,Okupanti": Visasmilitari'?l]' kas saistrtas arb{usas PSRS Krievijas armija v€l nav izvakta no 1' partijas aparatu' ..satelitu valstu" apla. Tatad, Latvijas A Yf ekonomisko kompleksu, \ I / droSibas dienestiem, u.t't' St:,9::P-1" probl€ma ir, kE atrisinat L,atvua )C.=J Latviia ir pr_oporcionali lielaks dzlvojoSu krievu un Krievijas armijas I skaits un Lietuvl, jo Riga Igaunija neka izv6kSanu no Latvijas territorijas ) f -*7 (bijusa) Baltijas kara apgabala atrodas ' stabs' Latvfias Republika: DaZi demografiskl dati // divas gmpas varetu uzskatit citveku,Z/ miljons ir 2,7 1. Iedzlvotdju skaits f L par Pirmas ,lilri|1 saprotamu iedzlvotaju kaut cik lrrieviski no kuriem 1,3 miljoni ir t pedejas divas Latvija, bet sastavu, runajosi nelatvieSl. A /''trl- latvieSu tautas uzskatS, nav / v€lamas. ' 2. Latvijas septinas vislielakajas problemas pasreizeias pilsetas, laMeSu iedzivotaji ir mazakuma. Mi$rantu un okupantu personu g. Apmeram 8oo/o no Latvijas nelatvieSu ir saistltas ar Krieviju' un So izvakSana irjdpieprasa starptautiska foruma, iedzivotAjiem ..principali" nelieto (vai jo vinu atrasanas l,aMia nav legali pamatota neprot) latvieSu valodu.

4. Apmeram 9O-g5o/o Latvijas latvieSu prot .lebkada nozlme. T6.tad, aktudls jaut6jums ir' ko darit ar Siem cilvekiem, ieverojot to' ka krieviski.

S. Apmeram 85-goo/o no LaMjas nelaMeSiem 85-9@/o no SIm personam (saprotamu iemeslu dcl) rlav gpibas pienemt l{rievijas pavalstniecibu. neggib pienemt KrieviJas pilsonibu.

6. I-atviesu tautlbas stradnieki ir metodiski izstumti no visa limena darbiem dznhela, Kas lr ..Nulles variants"? ..Nulles variants" ir tas, ka pamet rokas aviacua, policija, jurnieciba un komugaisa, un konstate, ka esoso demografisko nikaci.las sferas. stSvokli nevar mainlt, leSitimiz€ esoso demoLatvfas 1,3 ml[onu nelatvisko iedzivotaJu grafisko situaciju. Sis variants nebtitu vislabakais latviesu tautas intereses vinas sadale pa tlplem: pasas territorij6. Atbildes jautajumam, kapec Latvijas nelatviskie iedzlvotaji skaitliski sadalas eetras, apmeram vienlidzlga lieluma to visparigi kads gribetu pienemt, ir divas.

AP sast6v6 ir ieveleta attiecrga proporcija grupas (apm. 35O tukstosi katra): nelatvieSu, un nulles variants tiem bOtu Latvija principa ir i" .t-t ri.Si"r Sie cilveki integretie krievi, kurus dabtgi uzskatitu vareni izdevrgs. No otras puses, ir..spiediens'

34.

lpp.

38. VeiaZuani

no Rietumeiropas politikiem pienemt So variantu, kas atbalsta pakdpinato robeZu variantu attiecibd uz Krievijas problemu atrisinasanu. Afi Sis spiediens nav latvieSu tautas, bet gan arzemju polrtiku intereses.

Kidas bfitu ..Nulles varlanta" leyle3anas sekas?

Neskatoties uz faktu, ka LaMjas Republika ir biiva valsts, ir iespejams, ka nulles variants

var€tu klut par vieffgo, situacuas atkarrgo, rezultatu (augSmineto spiedienu del). Nulles varianta realizESana l,atvija padarttu to par divkopienu valsti (ka piemeram BelSiJu, kur viena valsti koeksist€ divas etniskas kopienas, gan katra sava territoriJa). Rezultat6 butu divas valsts valodas, britu divi ..parlamenti," austrumu robeZa uz Krieviju butu nekontrolejama.Pie nulles varianta var min€t afi

starptautiski pienemti precedenti (t.s. .affirmative action"), piemeram pozitlva likumdoSana sakara ar sieviet€m, melnqiiem Amcrlka, un citur.

Konsekvences latvieSu tautal labvelrgai likumdoSanai butu, ka Krievija 2radltu neapmlerinatrbu, kas savkdrt (bailu del) izsaulrtu neapmierinitlbu no Rietumeiropas zemem. Ar vardu sakot, ja So alternativu pienem, tad ir jarekin4ias ar tam politiskajam sekam, kutas izraisls Si mechanisma ieviesana.

PSSTI

zinamus Is- un ilgtermina plusus un minusus. Pte ..plusiem" var pieskaitit: . Atru attlecrbu uzlaboSanos ar KrleviJu (sakara ar naftas un elektfibas piegadi). , Aplausu v€tras un sviedru norauSana no Rietumeiropas polrtiku pier€m. Noteikti uzlabotos Rietumu kapitdla leplosana

Kads izteicis Aivaram Sinkam un Ligitai Krievai apsveikumu otro bernu gaidot?!

Eh??

Latvija. . ..Miefl€luma" ieguvums Latvija. Krievi Justos droS6k.

Pie.mlnusiem" jSpieskaita: . LatvUa dalitos ar Krievijas "nabadzlbu" (tas atspogulo krievu tendenci nerupeties paSiem par saviem cilvekiem). . Var droSi r€ldn6t, ka satelita valsts radlsana nesavaldltu Krievtj as ekspan-

Dzirdets, ka 9. VIJK noslegs ar aflikumu un ka Vispasaules Fonda v€l IR nauda!

(Ne un varbut - YZ red.)

r

sionisma tendences.

Eiropa ka tada visparlgi nav labi plemeri, kas raditu, ka vairakkopienu valstis ir struktflras, kas darbojas.

lr alternatlva Nulles varlantam?

Alternatlva ir restauret latvieSu stivokli rajas pozicijas, kuras tas bija plrms kara (So nevar€tu veikt lOO0/o, bet par tik, cik tas britu iesp€jams). St6vokla restauriciju pan6ktu pienemot pozitlvu likumdoSanu, kas KEda

r

Dzirdets, ka Rolands Blezfirs atstajis savu darbu Augstaka Padome $abt 9.

VLJK aYrzi...

par labu grupai, pret ko versta diskriminacija.

Sadai pozitlvai diskriminacijal ir tiesiski,

..Mtlesttba ir tas galvenais un svan-gakais elements jebkura veselrga attieclba. ar kadu. VlrieSiem ir jaapjedz, ka sieviete ir Jarespelde. Irjaklust par tuviem draugiem pirms klust par partnef,iem." ..MIIestIba ir tas cilveks, kurS (dzied) tautas dziesmas kamer vinS veido savas attiecrbas." (red. pielikums: bauro kamer...)

1992.

gadarudeni 35. lpp.

Latvietis milestibas pasaulE Seksualars Latutetis, .Enks Kronttis ar mtlestrbas pamdcf.b am .

Krlstrnes Stmanes atreJerejums

!

'T\ ..

I reSdienas

vakara referata skahtaju skaits liecindja par to, ka latvieti interese sekss. Eriks Kronrtis (ASV), sniegdams referatu par seksualo laMeti, paskaidroja, ka nebutu jaizprot, ka runa nav p€lr lpasi seksuali attistltu latvieti, bet par to elementu, kas medz slepties katr6latvietr.

Atbfldot uz jautAjumu, kapec tieSi vinam bfitu jasniedz Sis refers.ts, Eriks atbildeja, ka esot lietprat€js ne tik daudz no pieredzes, bet no citr-gas gramatu laslsanas. (red. pielikums: Dr. Ruth?!?) Tajas vins ir lasijis, ka ar ,dZugi-dZqgl" vairs nav tik vienkarsi Sini laikmeta, jo milestrbu meklejot jauzmanas no AIDS. Tatad, Sodien neesot atSkirami mrlestiba, sekss un AIDS. St lailsneta sievietei un vlrietim nepiecieSams savstarpeji labak iepazities. To varot darft skatoties uz dzimuma ipatnibam attiecibu joma. Intimas parrunas izraisa atSkirigasjutas gan sieviete, gan virietl. Virietis iesak sarunu ar savu partneri, lai atrak nonAktu pie atrisinajuma; sieviete, lai butu diskusija par jfltam. Gan krasi atSkiras pieeja, tom€r uzsvars So pieminot ir, ka svarigakais ir tieSi tas, ka diskusijdm butu janotiek.

Eriks pieradtja, ka var jUtas izteikt art muzika. No dziesmas ..V€stule no Sorrento" var manit, ka atklatas sarunas tieSdm ir 36.

lpp.

38. VejaZuani

nepieciesamas. Tapec, cilvekam esot jamacas

jau no bernu dienam, ka par seksu var un pat vajaga runat. Tie, kas neiemaces parrunat seksualas nepiecieSamibas var arl nokh:t lidz tam, ka vispir atkr:t iepriekS min€tais ,iZtt{,-dZtsgi." Eriks negrib, ka m€s latviesi nonaktu lidziga likteni. Tapec jamacas izteiln skali vardus, ka penis un maksts. Klausit5ji ari pieradija cik aptv€riga ir latviesu tauta.

Vareja ari manlt, ka viens otrs klausltdjs saprot So vardu nozlmi.

Tad jau var turpin6t un nakoso pakapienu - aptaustlsanas! Dati liecina, ka franclzi viens otru aptausta caurmera simtdesmit reizes stunda, bet amerikani tikai divas reizes stund6. Angli tomer izcelas ar to, ka vini to nedara nemaz! KroniSa jaunskungs paveleja klausltajiem vienam otru apkampt, lai veicinatu latvieSu jaunieSu tuvinaSanos.

Vienam otra apgramstisana paveikta, seksuala valoda apguta, kas vel paliek? Vai nevar iet jau izmeginat? NC, pats kodols milestibai v€l nav piemin€ts. Pats svartgakais ir tas, ka miletalam jabut vispirms draugam.

Centlsimies musu vecas, ka ari jauniegfltas draudzibas attistit, lai art varam pielietot j auniegutas zinasanas.

Kur palidzGsi r Trimde vai

I

I

Latviid?

-

Panelduskusfla. par Latuljas nakotnL PiedaL{jas: Juris Blodineks, Vita T€rauda un Andrejs Pantelejeus

]S, ,LM

Mdra G. Bttes atreferejums

iC ^l

1ZL :

,ii "piL-l -dJ l

KA *idl

dq

,al L{A]S .a^-1.

:a5

debates propon€ja un diskuteja

divus viedoklus: 1. Vai labak ir braukt uz Latviju un tur tieSi palidz€t?

Vai ir labak darboties no attAluma, uzturoties dtzernEs? Diskusijss atklajas, ka var itin labi palrdzet, pielietojot pirmo un otro viedokli.

Katram trimdiniekam ir paSam jaizverte apstdkli un iespejas: p6rcelties uz dzivi Latvua, vai tur uztur€ties uz ilgiku laiku, (teiksim 6-12 meneSus.)Altemativa ir stradat savd patreizEjd. darba viet6, braukt uz Latviju bnvdienas un mcginat no arpuses buvet kaut kddu profesionalu vai akademisku sadarbibu.Katra zina, jebkadas sadarbibas veicinS.Sanai ir nepiecieSams aizbraukt uz L^atviju, lai uznemtu personr-gus kontaktus.

Lai maksimali palidzetu, agrak vai v€l6k japdrcelas 1r uz ddvi Latvija. Te paSam ir jaizdom6, apsverot tddus apstaklus, ka vecumu, veselibu, gimenes sastavu, ekono:niskus jaut6jumus, un psichologiskas i-elmes. Japardoma, vai braukSarla:uz Latviju Czivot pastavigi bUtu uzupuresanas. Vai no :rimdas iebraucis latvietis spetu Latvijas ap staklos vispari gi izdziv ot, psi ch olo giski un

2.

t>

'-

S*r,

S

:raktiski?

Ko darit braucot uz Latvfu?

Uzturoties Latvua, brldams tur tikai uz paris nedelAm vai uz gadu, katrs trimdinieks var caur personigo saskari ar Latvijas latvieSiem sniegit sevi kE piem€ru, kas r6da, ka ir iesp€jamas citas perspektivas un domaSanas veidi. Te ieskaitami apstakli: pozitivaka attieksme pret dzivi, profesiondlisma jautdjumi, ka ir iesp€jams veidot pasiem savu (sabiedrisko) vidi, tlfibas un personigas sadzives norrnas. stradajot Latvija algota darb6, iebrauc€ja darba pieredze un dzives uzskati un profesionalas norrnas daleli novirzitos uz vina Latvijas darba biedriem. Ir iespejams radit jaunus pasdkums (piemeram biznesus), vai palidz€t nomainit vecas prakses un pieejas esosajas organizacijas un strukturas.

Sastradajoties ar Latvijd dzlvoj osiem, jaatceras, ka arzemju ietekmes latvietis nav eksperts visos dzives jautajumos. Jdpieiet

visiem jautajumiem diplomdtiski un sint€tiski- konstrukttvi.

Ko darit uzturotles trlmd6?

Trimdas vislielakais ieguld-rj ums latvieSu tautas nakone ir tis proporcionali lielais izghtoto cilv€ku sastavs (skat Ed. Dunsdorfa gramatu ..IaMan Graduates," un profesionalo personu sarakstus rakstu krAjumd ..Archtvs").

1992. gada rud.ent. 37.

Azemes dzivoj oSos profesiondlus parasti piesalsta darbs ziruarna darba vieta, kur vina ekspertize ir piemcrota viet€jiem apst6kliem un aparaturam. Taeu tas nenozlme, ka ekspertize nav parcelama DZ l,atviju un ka ar to nevar datities. l,ai veiktu pedejo, ir jdattrsta personigie kontakti, ko vislabak izdarlt, braucot uz Latviju.

Attieclba tz bizrtesa nodarbibSm, darba lauks ir plaSs. PaSlaik tikai 80lo no visiem biznesa pasakumiem Latvij6 ir latvieSu rokds. Sai situacijai btitu radikali jamainas.

Uzsakot biznesa sadarbtbu, ir jAuznem biznesa partneri LatvijS, kuriem ir japarAda ko un ka dar:t. P€c Jura Blodnieka domam' trimdas biznesa partneris visl6b6k noder darbojoties trimda - vins labi parzin attiecigas valodas, prot latviski, pazlst savas mltnes zemes apstaklus un norrnas. Latviia dzivojoSie partneri fikojas un macas vadtt biznesu Latvija, kur vinl savukart ir viskvalificetakie, zinot turienes apst6klus. Ar pietiekami attlstitu sazinasanos technolo$ij u, lieta iet uz pareizo pusi un rada algotus postenus un struktriras Latvija.

PleeJas problem6tika Latv[6 Pacelas jautajums par profesionalo kompetenci L,aMja. Daudzas nozares I-aMjas ekspertlze neapSaubimi ir pasaules limenl, ipasi akademiskaj a ioma. Trokst Ukai zinesanas So ekspertlzi parverst pelnas radoSos produktos. Tfukumus gramatvediba, biznesa un produktu menedzmentd, tirgus analiz€s, u.c. var izlabot, piesaucot trimd6 esoso ekspertizi. Ir j 6rada starptautiski savienota l"atvijas produktu un Latvijas un trimdas ekspertizes birZa, kas ekspertlzi, pircejus un pardevejus parverstu par tirgus objektiem.

Negatlvas paradlbas Latvija ir, piemeram' ka valsts dienesta algu zemais limenis nepiesaista attieciga limena darbiniekus.

Rezultata, klibo likumprojektu un iaunas valsts sist€mu ievieSana. Pastav ari iespeia, ka Rietumi izperk LaMjas laMeSu ekspertus, kuri ekonomisku apsverumu del emigre uz arzemem un rada iz$ltibas izplfidumu no Latvijas. Sie cilveki ar1 izv€Ids savu celu, un

38.

lpp.

38. VeiaZuani

apsver, vai vispar paJidznt attlstibas procesam

Latv{a.

Ko darit?

Izdomat, kur pats var personlgi visdefigak sevi izmantot un tad caur kontaktu uznemsanu vai parvdksanos uz l,aMju nodoties DARBAM.

Ptdrtkis mekLe Doroteju! ( Sludinqiumi) Esmu ar sprogainu vilnu, blonda, zilacaina aita. Mekl€ju spectgu latvieSu aunu ar izturi$iem ragiem (Red.: vai arl kadu pravu gurki...) Ragiem tomeriabut apvilktiem. Lrldzu atsaukties tadiem, kas velas papardes ganlties. Sludinajumu ievietoja Grafe Etno.

Esmu Eriks Kronrtis. Mekleju sievieti labakajos gados, kas atklati runa latviski, veikli un kaishgi kusttrs, koptgam treninam. Varu piedavat labu virtuves iekartu, forSu sabiedrtbu un piemerotu trenintelpu ar attiectgam, vel nenolietotam ieflcem. Sludinajumu ievietoja Erika bijusa sieva ar berniem.

Esmu jauns ELIA biedru veicinatajs, patreiz bez liekas bagazas, bet ar paSa maju, maSlnu, helikoPteri un privatuznemumu Francij 5.. Mekleju meiteni vel EIJA balstieslgo biedru gados, kura butu ar mieru ar manlm ..kontakteties" ..dZugl dzugt" nolukos un kartot manu personlgo gramatvedlbu.

SludinS"jumu ievietojis Trausis Grissa.

Latviras energEtikas vaiadzibas Parskats par Latuljas energetika.s auottem Andris Bankouskis

D Lhergetikas piegades nodroSinQiums i_s

atbalsta normalu tirdznieclbas un saimniectbas, pilsetu uzturesanas, infrastrukturas un pohtiska stavokla stabilitati. Pohtiska neatkartba pieprasa vai nu ener$etikas neatkarlbu vai neierobezotas apgades izveles iespejas.

Latvfias eso5ie elektribas un term6l6s energiJas piegides obJektl.

Riga ir divas termoelektrocentrales. Rigas TEC-I (dedzina gdzi, krldru un mazutu); iestadltajauda ir 129.5 MW. Rlgas TEC-2 (gaze un mazuts); iestdditA jauda ir 39O MW. Sis stacijas ari piegada 23 o/o no visa Latvijas siltuma paterina (parejais siltums n6.k no k6dim 8,OOO katlu majam). DiemZ€l siltumtlkli, kas izvada siltu rfdeni uz pils€tas ekam, nav ierikoti pietiekami kvalitativi. Tie atri izruse un kalpo daudz isaku laiku neki paredzets. Izolacij as materialu samirkSana un augstais gruntsudens limenis Latvua ir vlens no iemesliem siltuma zudumiem (kas sasniedz 20 o/o ,bet paredzEtie zudumi ir tikai 3 o/o ll.

Uz Daugavas ir tris hidroelekrostacijas.

Plavinas HES (825 MW),Keguma HES (260 \fW) un Rigas HES (4O2 MW). Kopeja jauda liekas diezgan liela, bet ta svarstas, jo ir

atkaiiga no Odens Itmeniem upes rezervuaros.

Par€jam rnazajam Latvijas elekrostacijdm ir 83 MW kopeja jauda.

LatviJas energ[as resursu uzskaite.

1. Adens Ltn" ta UmantoSana Teoretiski, Latvijas upes var€tu dot 4,150 GW stundas gada, 3,600 GW no tam nakot no Daugavas. Tas lrdzinas apmeram 6OO MW. Sodien, apmeram 72o/ono sls iespejamas jaudas ir izmantota t.i. 3,OOO GW stundas no

trim esoSajiem HES. 1948. gada bija paredz€ts buvet 547 I.rlazes HES ar kopeju 137 MW jaudu. 6O tadas darbojds jau 1949. gada ar 3.8 MW kopeju jaudu. Pirms kara Latvija bija gandriz 3OO mazas HES, kas darbojds ar 1O MW , bet Sodien vairs nav nevienas.

1987. gada HES eksperti parskatija stdvokli, un secinAja, ka 2l no bijuSdm mazam HES (ar 7 MWjaudu) var€tu atjaunot.

Kapitdla izmaksa par s6d5m stacuam bfltu no $1,1OO - 1,4oolkw, sahdzinot ar $t,SOO/tw oglu stacijas uzbuvei. Lai gan iespejama iestadita jauda no Sim mazam HES butu niecrga, daudzam lauksaimniecibam tadas loti der€tu, jo tad atkristu tdlvades tiklu buvesana. Dazadu apstaklu del, sie planotie HES netika bov€ti.

1992. gadaru-d-em 39. lpp.

radljusi komerci6.las iespejas Skandinavt a : dabasgazes tiklu sist€mas attlstisanai: ro j : s iesp€ja trklu paplaSinat uz Eiropu, kas atmaks6tu t6. uzbuv€Sanu.

Latvijas lllektroenergijas Sisterna Gadr Prttrrm ElclrarurgrFr

l1us.r

Krievija

2. Koksne Latvijas meZi satur apmeram 164mS koksnes par katru hektdru. Uz katra hektara viena gada uzaug apmcram 3.1m8 koka.

Viend gada noc€rt apmeram 5 kubikrnetrus koka, bet tikai pusi no t6 izlieto k6 kurin6mo malku. Protams, kokrnaterials eksportam konkure ar kurinamo malku un SI konkurence palielinasies lrdz ar eksporttirgus attistlsanos.

Turpretim, Latvijas meZos ir loti daudz kokrnaterialu, kas der tikai kurinasanai.

Tom€r, kopS 1965. gada, kurin6sanas procents malkai Latvija ir nokritis no 29 o/o uz 14 o/o.

3. Gaze Ineukalna atrodas patapinSta $eolo$iska gazes novietne ar 21OO miljonu kubilanetru kapacitsti. Ta spcj piegadat 26 miljonus kubikmetrus gazes diena, un satur eetru meneSu pieprasijumu. P€c LaMjas neatkarlbas atjaunoSanas, Ineukalna novietne nokluva l,atvijas ipaSuma. f 991. gada novembri, Krievija nosledza gazes piegadi, un piedavaja to ieslcgt tikai ar tadu noteikumu, ka Latvija nodotu Ineukalnu Krievijas lpasuma. Pec gaf,am parrunam, Latvija daleji padevS.s un Krievija ieguva 49 o/o no akcijam, kas saistitas ar Ineukalna novietnl. GAze tika ieslegta uz vienu dienu kam€r Latvija apmierinaja kadu citu pieprasijumu. Sis notikums uzsvef, Latvijas energ€tikas neatkafibas nepiecieSamlbu, jo 34 o/o no Latvijas kopej1 energ€tikas piepras-rjuma apmierina dedzinot dabasgdzi, kas ir jaimporte (paSlaik tikai no Krievijas).

JApiebilst, ka Baltijas valstu neatkarlba ir O.

lpp.

38. VejaZuani

4. NaJta Naftas vadi nak no Krievijas caur Mir:s:: _ uz Lietuvas pilsetu MaZeikiai un beidzas Ventspili. MaZeikos ir liela naftas kratuve '-.: ja Baltijas valstis pirktu naftu no erzemcm :. varetu ttzglabat Lietuv6. Tom€r tas v€l na-.' iespejams, jo Ventspili ierlkotie vadi sp€j naftu tikai izdot, bet ne to sanemt (!). Pec:-;laik6 ir ari bUusi runa par iespejamam naftas atradnem Latvij as territorij 6.

5. Elektrlbas importi Vaiffik neka 5O o/o no elektrlbas vajadzi:a:: tiek apmierinS.tas ar importiem. Sie impor--: ir iespejami tapec, ka Latvija ir pieslegta ziemelrietumu PSRS elektroenergij as sist €n: = .

tiklam.

6. Saule Latvijas apstaklos, saules energiju var izmantot vasaras kurinama tauprbas nolukcs lauksaimniecibas produktu zavesanas procesos. Apkurei, graudu un siena 7av€Sana: patere apmeram 32O.OOO tonnas koksnes un 22O GWS elektroenerguas gada. Durbes, Olaines un daZas citas saimniecibas Sim energijas paterina noLlkam izmanto plakanos .,saules kolektorus".

7. Kudra LaMjas kopejas kudru atradnes energijas devums lrdzindjas 160 miljonu tonndm oglu.

Apmeram 45 o/o no Sis kfldras var lietot ka kurin6.mo. Ja Latvij6 butu tikai oglu/kodras sp€kstacljas, t5.s varetu apmierin6t elektrrbas piepras-rjumus LaMji tikai uz desmit gadiem.

Dabas aizsardztbas labad ir paredzets izbeigt kudras grieSanu. Tamdel kudrai nav paredzeta liela loma Latvijas energ€tikas piegades ndkotnc.

8. Geoterrnalie energljas auoti Geotermalais udens, kas atrodas 18OO 3,000 metru dzilum6, Ziemellatvij1 sasniedz 1O - 20 gradu temperatflru , bet 50 -60 gradus Dienvidlatvua. Temperatrlra sasniedz lOO gradus 4,8OO metru dziluma ap Rrgu, bet Liepaja, 3,5OO metru dzilum6. Somu

]S

i.1

firma ..Ekopak" Latvija ir izmeginaiusi savus siltumstrknus un rezultdti esot pozitivi. Sie siltumsrlkni izrnanto tikai siltumu, kas glaba3as sekla zeme, un ar tadiem vien nevar apsildit m6ju ziemas mcnesos. Toties, tie aizvieto dalu no vajaddga kurinama.

9. Energijas tauplsana Energijas tauplsanai irjaklust par jaunu energijas avotu. Rietumvalstis ir panakuSas to , ka t6s Sodien par katru nacionald ien6kuma vienibu izlieto 3ltdz 6 reizes }IAZAK ener$€tiskos resursus neka Latvij6. a.1 oma iesp€j ama liela resursu pieprasii uma samazinasana.

LatviJas ener[Etlkas n6kotne.

Ir uairaki secinqjumi: 1. Latvija v€l joprojdm ir parak atkarlga no Kriev|as ener$€tikas strat€$ijas. Kamer SI situacija pastav, Latvijai bUs gmti notur€t polrtisku neatkarlbu.

2. Bizness Latvija nevar justies nodrosinats lidz karner energetika un t5s infrastruktlrra nav nodroSinata.

3. Latvijai ir resursi, kuru izmantoSanas iespejas irjdatlsta.

4. Ikkatram LaMjas iedzrvotdjam irjaapzinas, ka arkarteja enerS$as Wizn tr loti iespejams notikums, ikkatrs var palidzdt to noverst, taupot energ{u. Tas prasa lielas pieejas parrnainas ikdienas dziv e.

5. Cik vien iesp€jams, vajadz€tu iesaistlt citas rietumvalstis Latvij as ener$€tikas pasakumos. Piemeram : energ€tikas lietderrbas paugstinasana, naftas un gazes atradnu izmekl€Sanas programmas.

Rietumvalstu ekspertize ir jaiesaista v€ja, m'azo HES un biomasu izmantoSanas attistls ana, vid es aiz.s ar dzib as j autaj umu risinasana, ener$€tiskas planoSana un j aunu spekstac|u celtnieciba.

S4

PEDEIAIS UN PIRMAIS! jums visiem, kas atbalstijuSi SI izdevuma tapSanu, redakciias kolegga var tagad iet kartigi izguleties pirmo reizi kopS td uznemas pie 9. VIJK..avlzes" stradat. Tom€r pedejais darbs ir un paliek vissvartgakais, proti, pateikties sekoj oSAm personam: 1. MI1S un sirsnrgs Paldies Sinkas kundzei (sen.) par to, ka vina atliva mums stradat, strld€ties, un mirklus pagulet pie datora viD.as mums atveletaia istabind.

2. Aivaram Sinkam par datora sagadi ...

Pateicoties

buea uz snuka!

3. Pateicibu arr izsakdm Straum€nu majas biroja darbiniekiem par biroja piederumu aizdoSanu.

4. Paldies sakam arl tiem, kas lasot 9.VIJK LATVIE"|I piecietls un nenosodts mus par mUsu nejauSi ielaistdm valodas un tip o grafiskakaklu dus.

ELrirt F*E;r.,1rt*E

.-.. 34-.

Kas [r,,SEI(SUAIA'IS IATWETIS" 9. VIJK daiibnielu persontga.s domas ..... es pec vakardienas referSta esmu sakusi intenslvi pieskarties cilvekiem." ..... neratno tautas dziesmu apgarots,

pastalas t€rpies tautu dels vai meita" 1992. gadaru.d.em 41. 1pp

I

TIKLOSIMIES! ELektronrskas saztnds ands ueictnasanaL.. trnks

Kd',lculis

un Elmdrs Osttis

Irr.

Berzkalna runaja par elektroniskas sazinas iespejam sava referata.

Tlrr mudinaj a ..fik1oSanos". t. i. sazinS.Sanos ar elektroniskiem (daudzkart bezmaksas) trkliem.

Redakcij a solrS a publicet elektroniskS. pasta (e-pasta) adreses. Kaut afi daudzas nav ienS.kusas, ceram So elektronisko sazinasanas veidu popularizet. Sekoj oSEs adreses ir..Internet" adreses, ar kuf,E.m var sazindtis no jebkura kompjfltera pasaul€, kas ir pievienots pie .,Internet".

Krisjanim Karinam (ASV): KKARINS@CATTELL.PSYCH.UPENN.EDU

Elmaram Ositim (ASV): ELMARS@HOLONET.NE"T

Erikam Kakulim (ASV): ARNIS@CSD4. CSD.UWM.EDU

Ja velaties palidzibu noskaidrot savu ..adresi," atsutiet e-pasta v€stuli Elmaram vai

Erikam.

Tuvaku InformacUu par notikurniem Baltijas valstis var iegUt no Balt-L.,diskusiju grupas." Si diskusiju grupa ir zinojumu delis, kur lasltaji var :uzzindt par jaundkiem notikumiem Baltijas valstis. Katru dienu paradas vairaki zinojumi no ciilem lasitajiem,

un reizi nedela ir tieSi zinojumi no Lietuvas un I$aunijas preses organiem par notikumiem

42.lpp.

38. Veja Zuani

attiecigas valstis. Nesen *Radio Free Europe" ir ari sacis public€t savus zinojumus par Baltijas valstlm. No Latvijas vel nenak tieSi zinojumi, bet cerams, ka tas drrz mainlsies.

Visi zinojumi ir an$lu valoda, un ir vairaki simti laslt6ju visa pasaulc. Katram lasitajam ir tiesibas izteikt savas domas par parrunas t€matiem, vai nodot paSiem savu zinojumu par Baltijas valstu notikumiem vai saistlt6m interes€m. Pcd€ia laika ir daudz parrunats par Lietuvas vclesanam, Baltijas valstu pilsonibas likumprojektiem, Krievu armijas izvdkSanu, latvieSu, igaunu un lietuvieSu valodas lietoSanu uz MakintoSa un IBM tipa kompjUteriem, un viesnlcu un restorAnu apkalpi Baltijas valstls.

Balt-L diskusiju grupai varat pieteikties sfltot isu ..Internet" v€stuli uz sekojoso adresi: LISTSERV@ UBVM. CC. BUFFALO. EDU. v€stules teksta ievietoJiet sekojoSo rindinu

SUB BALT-L Janis Ozols

V6rda "Janis Ozols" vieta lieciet savu vdrdu. Ja v€laUes sikdku informaciju, e-pasta teksta uzrakstiet HELP. TAUtiCSi. TIKLOSIMIES!

.ui.

Ar

!E

&n f

l5

tn mir

m

.&f,

he @b

,ffi

m

*

Ke pieslEsties pie

"lnternet" Iryformaclj a par pa,s aule s

:S

meroga kompjuteru ttklu Elmdrs Osrtis

..Internet" ir pieejams caur gandrtz visam universitdtem pasaule. Amerikas universitdt€s ..Internet" konta tieslbas ir visiem universit&tes studentiem, ja universit1te ir pie ..Internet" pievienota.

Sie konti ir par velti, t.i. par viniem nav jamaksa. Daudzd.m universitit€m an- ir iespejams piezvanlt un savienoties no majam ar savu kompjrlteri. Tuvakai informacijai sazinieties ar savas universitdtes biblotekari vai kompjutera rodalas prieksnieku.

Tiem no jums, kas ir absolv€juSi univer_ sitates, ir arl citas iesp€jas izmantot..Internet". laudzas firmas ir piesl€gtas pie ..Internet", .:n bieZi vien firmas stradnieki var pieprasit . -tternet" kontu. Sazinieties ar savu fimu r.

-l

mpj Utem administratoriem.

Ja jums .,Internet" nav pieejams darba, : .srav v€l citas iespejas. Ir vairakas kom_ -.'ileru sist€mas, caur kuf,am ..Internet" ir , .:3jams, urqrl, starp r\q!qlL, kurdm pazistamakas yqLrJLl ir - :mpuserve",.GEnie". ..Ame rica On Line", -: plelink", ..MCI Mail" un varbfit ..prodigr", r. :ar So pedejo sist€mu es skaidri nezinu. . - jza.s lielakds pilsetis ari ir pieejamas :.:'as kompjUtera sistemas, kuras ir .:.agtas pie ..Internet". TEs var atrast , ., -res vietejos br:vos kompjritera Zumalos,

ka piem. ..Microtimes", .,Computer Currents" u.c. Nemiet v€rd, ka par So sist€mu lietoSanas privilegijam ir j6maks6. ktakds sist€mas bus viet€j6s, kuram nav daudz atsevisku piedavajumu.

Sikdka informacija par ..Internet" ir atrodama nupat publiceta gramatd: ..The Whole ..Internet": Users Guide & Catalog,,, kuru ir sarakst-rjis Ed Kroll. Gramatu lgg2. gada izdevusi ..O'Reilly and Associates, Inc.. spiestuve. Si gramata ir viena no lab6kam, kuru esmu redz€jis. T6 siki izskaidro, kas ..Internet" ir un ka vinu lietot visadam vajadzibam. Gramatas saturs ir piemerots Iasitdjam, kas ir kompjriteru lietotajs, bet ne kompjritera inZenieris. Ta ir viegli lasama un saprotama.

Ja jums ir kadi jautdJumi par..Internet", lUdzu rakstiet vai piezvaniet, un es meginaSu jums lzpahdzEt. Elmars Ositis P.O. Box 426 Orinda, CA 94563 tel: (51O) 254-ZrS2 fax: (5IO) 254-r49t internet: elmars@holonet.net

1992.

gadarudenr 43. tpp.

Rietumu iegulditEiu vides aizsardzibas prasibas D ad"

teme slt kape c drzenliu firunas

kau €j as ieguLdtt Ltdzeklus Latuli a P€teris Zilgaluts

smu vienu gadu stradajis laMjas Republika s aizsar dz*tbas komitej 5. un sagatavoju valsts ekolo$iskas ekspertlzes parskatu par Baltijas valsttm (Environmental Impact Assessment) Ekolo$ijas

studiju institrftam.

Bez citam nodarbibam, puslaiku stradaju pie .,Eco-l,ogika," Latvijas anglu valodas vides aizsardzlbas avizes. Esmu autors gramatai.An Overview of the Environmental Community in the Republic of Latvia" un Itdzautors European Bank for Reconstruction and Development (EBRD) izdotai gramatai..A Handbook for the Western Investor in Eastern Europe."

Kadas ir vides aizsardirbas praslbas Rietumu iegulditajiem Latvij6? Pastav vienreizej a iespej a veicinat ieveroi amus vides uzlaboSanas pasakumus, ekonomisku transform6.cij u un industri6lo pdrkirtoSanu, un So iespEju vajadz€tu ianantot.

Rietumu ieguldltaji un vinu financialie

atbalstltaji baidas ieguldit lidzeklus Austrumeiropa, tiesi vides aizsardzibas

jautdjumu

d€I.

1992. gada Pasaules bankas /OE.CD (Organization for Economic Cooperation and Development) aptauja par Riehrmu iegulditajiem un vinu vides aizsardzibas jautAjumiem

44.tpp.

38. Veja Zuani

Austrumeiropa atklaia, ka svarigakie kav€kli rietumu ielguldij umiem eechoslovakij a, Ungarija un Pol$6 ir risks sakara ar nestabilam ekonomisk6m reform6.m, biznesa risks, j uridiski administratirras neskaidiibas un vides aizsardzibas jautajumi - IpaSi atbildiba par agrako laiku izdar:to piesarnosanu.

Nesend aptauja 92 o/o no vairak ne kd simts Rietumeiropas lielAko firmu priekSsedetaiiem izteicas, ka vides aizsardzibas jautdjumi ir,,bfltiski" vai *nozimigi" vinu firmam.

Ir taisruba, ka Rietumeiropa daudzas firmas ir ieguldtjuSas lrdzeklus, lai veicindtu ekologijai labveligas izmainas savas organizacu as. Turpretim vissvaflgak bUtu radit skaidrus un stabilus norAdijumus un noteikumus attiecrbA uz vides aizsardzibas pieprasijumiem. Profesors Dr. Klaus Topfers (Federal Minister for the Environment, Nature Conservation and Nuclear Safety, Germany) izteicas: .Es brldinu, ka doma par to, ka noverSanas no vides aizsardzlbas, pohtiski to ignorejot, pievilks arzemju iegulditajus, ir pilnigi nepareiza." Dr. K. Topfers run6ja par So t€matu EBRD konferenc€ Polija.

Iespejams, ka Latvija ievedts lidzlgiu sist€mu ka Polua, kur ipasnieks ir atbildigs par visu sava ipasuma attistibu, ieskaitot

Talak min€tie Ministru Padomes lemumi ierobezo ari ekonomiskas aktrvitates minetas vietAs, nosakot ekonomiskai darbibai vairakus priekSnoteikumus, ka piemcram par kultnrvesturisko ainavu saglabasanu libieSu krastA.

o .

Is ia

hIl

ba

r o . vides piesdrnosanu. Tados gadljumos, kur vides piesS.mosana j au notikusi, potenciSliem jaunipasniekiem butu Srs atbfldibas risks jabalans€ ar nodoklu atvie$in6jumiem, u.t.t.

T6d6 veidd uzdota atbildtba mazAk trauc€tu potenci6lu privatizesanas procesu.

Jajaut6, kd.uzzinat un kontrolet atbildibu par vidi privatizdcijas procesa. Ar vides norekina (environmental audit) palidzrbu, kontroli var€tu veikt. Vides nor€kina process paredz iespcju atrast analitisku informacUu par pies6rnosanas limeniem daZadas vietds un nozares. K6lzmantot so informaciju talak, paliek politisks un saimniecisks

jaut6jums.

Kada ir vides aizsardzlbas strukttrra Latvua? Ta sastav no trim organizacUam:

_t

o r .

Vides aiz-sardzibas komiteja, Vides aiz.sardzirbas komisija, Vides aizsarddbas klubs (VAK).

s

:;s

)ar

Vides air.sardzibas komiteja sastAv no Nacionalas komitejas RIga un devinam reSionalam komitejam. TEs ir atbildigas un paklautas LR Augstakaj ai padomei.

Paredzets, ka Si tnstitUcUa parveidosies par Vides aizsardzibas ministriju p€c Saeimas velesanam. Vides aizsardzTbas komitej as priekssedetajs ir Indulis Emsis.

Galvenie principi par valsts ekologisko ekspertizi noteikti likumos par a) vides aizsardzibu un b) Latvijas Republikas vides ilr-sar dzlb as valsts insp ekcij u.

Par Livod randa Par Baltijas j[ras un Rigas juf,as lie a piekrastes aizsargaj amo j oslu Noteikums par rldens lietoSanas atlaujdm Par Gaujas nacionala parka organizacuu Par Ziernelvidzemes reSiondlo dabas aiz.s ar dzTb as komp leks u

Vides air-sar dzTbas komitej a censas konkreti un pozitivi rrkoties, lai samazindtu, ja ne aptur€tu, t6ldku vides pies6rnoSanu.

Tomer piesarnosanas ierobezojumus un kontroli Vides aiz-sardzTbas komiteja censas panakt nekait€j of privatizesanas procesam, kas ir nepiecieSams LaMjas ekonomijas atplaukSanai.

9. VIJK: Kongresa demogrffia 1992. g.22julua, pulksten 15:31, kongresa bija ieradusies no

Australijas ASV Kanadas

29

Lielbritanijas

33

Latvijas

1

19

32 13

dalrbnieku un muzikantu

Skandinavijas 28

Vacuas

Francijas KOPA

25 2

t82

1992.

dalrbnieku.

gadantdenr 45. lpp.

Lai dziesma skan!

Pardomas par kongresa maztkaLo dztui.

Lillja hbens

Var domat ko grib par musdienu garlgam un ekonomiskam problemam, betbez mrfzikas dztvot cilveks nevar. Bez mflzikas cilveks rr bez dveseles - Dieva pamests. No visam makslas formam, muzika ir viscilv€ciskaka., vis emocionalaka, visdieviSklgaka, vismairu-gak5", visseksualaka; vina ir arl ta, kas cilveku varetu novest ltdz paSiznlcinasanas robeZas, ja gadttos nelaimrga noskana. Tapec jau visi mrfsu svetki, musu vissvarlg1kie 9. WJK kons Straum€nos, Anglija, ri::i:r:r:::::lll:iix${A:l:l:::rr

r:.]rrr'r

:l'

i:i;::rl%i

46.

lpp.

38. VejaZuani

1992,..

ritua.li, visnopietnakie brlzi mfisu dzlv€s ir apvlti ar muziku - kazas, beres, karalu kronesanas, u.t.t. Kads tad butu 9.

VLIK, ja taja muzikai nebutu pieSkirta organiska loma? Katru dienu kongresa ir noticis kads koncerts, muzikals notikums, un pec koncertiem dziedasana lcodzina, teltis - kur vien laudis pulcejas.

Vienalga, ko m€s pie sevis domajam par latvieSu trimdas koru stavokli un to mfizikalo hmeni, par daLreiz tik loti dilitentisku pieeju,

g. uasaro.

7

sarlkojumu organizcsana tomer latviesi ir muzikali. LatvieSiem pattk, viniem vajag, vini var un vini meginas katra izdeviga un neizdevlga mirklt dziedat piem€rotu, vai nepiem€rotu, dziesmeli. Pat referati .,Seksu6lais latvietis" dziedajam pilna rrkle. Ai!Ja latvieSi nodotos ar tik dedzlgu sajusmu erotiskSm nodarbtbam, ka muzikalam izpriecem, tad musu demografiskais stdvoklis butu veseligiks neka musu Dziesmu w€tku apmata muzikala

I

dzive.

: tb I

I I

) t

Pirma kongresa vakarS. Egils Straume ar savu trio (Maris Briezkalns - sitamie instrumenti, Ivars Galenieks - kontrabass un Straume - p0samie instrumenti un klavieres) ieveda serigaku nokrS.su ar kompoziciju veltitu Andra Slapina pieminai - *In memoriam."

Ar to paSu gabalu piemincjam arl kinematografu grupas neseno upuri - Juri Podnieku. SajS bnva dznza. improvizatoriska stil6 kompozrc$a savij6s beru dziesmu t€mas (Kam tu ltdzi?

Kas tie tadi?) dazadu pusamo instrumentu skanas ar smagaku sitamo dardonam.

Instrumentalistu kustibas piedeva visam priekSnesumam zinamu dinamisku neatlaidibu, kas atstQja So rindu autori emocionali dzili satriektu. VEl6k, iepazisanas vakara, trio paradija pavisam citu seju, kas labi iederejas vakara traka jusmiba. Tresdienas vakarS. mes dzirdejam vinus spelcjam tlru dZent ta, ka varbot lielS dala no mums to izprot. Straumes trio ir tieSam apbrinojama vieruba, kas ir tik vispuslga, svaiga, dzila, ka bieZi nevar iedomaties, kados apstaklos vinu mfizika ir dzimusi. Straumes energija liekas neizsmelama.

Ta ka rokmrlzika pieder pilntgi citai manas dzlves erai, atstasu t6s aprakstu kadam, kas tai dzivo tuv6k lidzi.

DaZivdrdi par 9. VLIK kori: sanS.ca pari par 30 dziedataju - brlniskigi skaidras damas, varoffgi tenori, un suligi basi. Divos mCginajumos iemacijamies eetras dziesmas.

Ir viegli stradat ar tik atsaucigiem darbiniekiem. Koncertd korim pievienosies dziedataji no Anglijas jaundibinat6 jaunatnes (!) kora un tad lai klausitdji turas pie kresliem - tur bos, kas fibinas ausis!

Kongresa

kokteilu kritika Mdrtis Nrgals

A*r,

godajama redakcijas kolegija!

Novelu sekojoso kokteilu ltriUku 9. VIJK barmeniem Valdim Filkam un Kaivim Kruminam un redakcijas kolegijas loceklei, kas man izmaksaja dzerienus!

1. ..Daktera v6rits" - Briniskigs emoci-ona.ls p ad zeri ens, ne aizmirs tarna zalgaIjla kr5.s 5. un ar labu svaiguma hdzsvaru. Tom€r krasa un pielikto auglu paskats, gribot negribot, atgadina viriesa gimenes ddrgumus. Alkoholiska piegarSa var€tu but stipraka, citiem vardiem, ..dargumi" butu Skidruma flgak japamercc. Neskatoties uz to, ..Daktera vartts" paliek, mana uzskat6, labakais no kongresa kokteiliem.

2..Penis ko lade" - Garsa labaka par izskatu!

Kautkddi balti aitu taukveidrgi gabalini peld dz€rienam pa virsu. Pie sevis gudroju, kas isti tie var€tu but... (??) Ieteiktu sI kokteila sastdvdalas pamatigdk sakapat un samaislt.

Vispar jabrlnas, ka tik neapetlteliga paskata padzeriens var garSot tik labi. Virsfl peldoSie gabalini nav ... nevar€tu but ... tas, ko es domaju, kas tie bija. GarSa galu gala ir labaka nek6 smarZa! 3.,.Dzals" (Dzimstibas aizsardzibas lrdzeklis) - Izskata diezgan sterils. GarSo jocigi. Iemetiet paris .dzalsus" un varu apgalvot, ka talak par kondomiem nav ko domat, nedz ari meitencm par dieniSko tabletlsu iedzerSanu.

DroSlbas del, iesaku iedzert vairAk par p6ris glazern, lai nodroSinatu apstaklus.

KopsummS, visi kokteili garsoja labak ar lielu ledus kvantumu un ieteicams tos garSot noteikta karfiba: 1.Dzals - vismaz divas glazes, lai var lusteties droSi 2. Penis ko lade - lai galigi neapniktu dzive 3. Daktera varits - lai Arst€tu paSiras.

1992. gada ru.dent 47. lpp.

LatvieSu kultUras diena ttcovent Garden" Interulja ar Andrt MeLlakauLu J-atutetis" redakclia

VI^IK: Vai ti lr taisniba, ka tu riko Kultiiras dienu ..Covent Garden" 27.lnlll,e?

AM: J5!

VIJK: Ki radis ldeJa t6dam pasikumam?

AM: Jau pirmo reizi, kad 9. VLIK rlcibas komiteja satik5.s, radas doma rrkot kaut kadu sabiedroSano,s pcc kongresa. No sakuma bija domats rrkot politisku Adns Meltakauls akciju pie Parlamenta, pieprasot anglu valdtbas atbalstu I-atuijas atbfivoSanai.

Kopa ar to tika planota kulttiras diena ..Covent Garden" . 1991. gada2l. augusta, lidz ar Latvljas neatkanbas izsludinaSanu, pirmais merkis jau bija sasniegf,s. Atlika tikai fikot kultoras dienu.

VIJK: Val tu dom6, ka valrs nav nozlmes politiskam lobiJam? AM: TieSi otradi. Tagad ir nepiecieSams turpinat pohtiskas nodarbrbas, lai nodroSinAtu patieso LaMj as brtubu. Bez tam, Ivars Kalns-Timans saskano skrej lapas sagatavoSanu 48.

lpp.

38. VejaZuani

par aktualam politisk6m problemam LatvUa. To izdahs.,Covent Garden" un tadel poliUskais moments nav zudis!

VIJK: Ki ..Covent Garden" tlrgus p6lralde rea$6Ja uz tavu ideJu rikot latvie3u kultiiras dlenu?

AM: Ierosindjumu tirgus pdrvalde pienâ&#x201A;Źma ar lielu sajrlsmu. Bez tam, atbalstu no visiem, ar kuriem esmu sadarbojies So pasakumu rrkojot. Piemcram, tirgus pawalde pati piedavaja nokdrtot karogu uarilkSanu, lai mums par tiem nebotu jarupej as. No Latvij as, Latvij as amatnieku bralrbas direktors JSnis Kositis ir ar mieru mâ&#x201A;Źrot garo celu uz Londonu, lai varâ&#x201A;Źtu kultrlras diena izstadlt Latvij as amatnieku darbus. Tatad, atsauksme ir bijusi PozitTva no visam pusem un SAdu mazu piemeru ir daudz. esmu sanemis

100o/o

VLJK: Val tev nav

ne par kultEras riipJu maz6ko dlenas lzdo3anos?

AM: Gahgi nek6das!!

I

Skaties, LatvieSi! Kamdel radtt poltti,sko Lertki lstLturdld. sarrkoiuma?

- Interulja ar Iuaru KaLnu-Ttmant

n tLl

J-atuietis" redakc[ja

VIJK: Kip6c radlt polltisku momentu vai lzpausmi ..Covent Garden" sarikoJumi?

IKT:

lde :as

.Covent Garden" sarikojuma mes radlsim an$u sabiedribai, ka m€s skaisti dejojam, dziedam un mfizicejam. Bet, galu gal6, mums ari irjapardda, ka latvieSu tauta vel ir apspiesta: ka Krievijas armijas klatiene apdraud Latvij as neatkar:bu. Galvenais, mums brltu japardda pasaulei, ka apspiestie Latvija ir pasi latviesi, nevis, ka rada musu pres€ un televrzija, Latvijas krievi.

kuru var€s lzdaltt angliem Covent Garden" sartkojuma. Lapa bos informacija par Latviju - kas mes esam, par ko mes cinamies, un kas mums vel draud. Lapas merkis ir dot .Covent Garden" apmekletajiem informatlvu fonu, lai viniem botu labak saprotams, kada nozlme latvieSu kulturai.

TEdd veidi ..Covent Garden' sailkojums nebris tikai izprieca. skrej lapu,

..

Diuas tautumeitas apgrezno tirgu

VIJK: Atkl6tas demonstricfas ..Covent Garden" laukum6, saprotamu lemeslu d€I,

nav atlautas. Ki Jiis radisit 5o politlsko momentu? Ki tas izpaudisles?

IKT: 9. VIJK darbojas speciAla darba grupa, kuras mcrkis ir sagatavot informativu Stokholmas teatris spele "Couent Garden"

{' {, :

i tfi;: .]iii:a:s-:i:lil

H H."

1*$

ne rErs

1992.

gadarudeni 49. lpp.

Kas mainiiies Latviie?

Dztue s pdrmatnas Latuli as

jaunatnes acts Sintlja Sttpre

}-/drrLielas parmainas Iatvija ir nov€rojamas jau ietrus gadus, bet rpaSi daudz kas mainrjies tiesi pedela gada laika - gan pohtika, gan ekonomika, gan pasos cilv€kos. ..UTf" redakcija ir izvaicdjusi ap pussimts jauniesu vecuma no 16 ]fdz 27 gadiem par Latvijas nakotni, patreiz€j6m problemam un iespejam t6s risinat. Apmeram puse jaunieSu nevareja atbildet uz siem jautdjumiem, aizbildinoties, ka neesot par tiem domajuSi vai afi, ka tAdas lietas vinus vispdr neinteres€.

Savukart parcjie labprat dali3as savas pardomas un uzskatos ar mums. 5oolo no viniem doma, ka pec augusta puea situacua Latvla kluvusi vel sliktaka,25o/o aptaujato uzskata, ka p€c puea nekas nav mainijies' un tikai dazi atbild€ja, ka situacUa ir uzlabojusies. Latvijas nakotni ekonomikS un kultriras atveseloSanas procesa optimiski v1rt€ 75o/o aptaujato. Vini doma, ka rezultati brls redzami jau pec 5-7 gadiem. Pareiie savas prognozes ir daudz piesardzlgaki un par galveno Sk€rsli uzskata psicholoSisko stereotipu lauSanu, kas prasttu 10 - 15 gadus. Vini min art vcl citus priekSnotiekumus (piem., neatrisindta krievu probl€ma Latvij a' infrastrukturas un turisma attistlbu u.c.), Latvijas ekonomiskam uzplaukumam un 5O.

lpp.

38. VeiaZuani

socialai stabilizScij ai. Aptauj6tie savas atbildes piemineja, ka VISAS probl€mas Latvija vairak vai mazdk ir saistitas ar pohtiskiem jautajumiem. Gribam piedavat izvilkumus no interesantakaj am intervij dm.

Kas Latvij6 malniJies p6c pag6JuSn gada augusta puca?

Jinls (2O gadi, nodarboJas ar biznesu): Globali nekas nav mainljies. Mes esam ieguvusi neatkartbu de fakto, juridisku atzlsanu no pasaules un vcl daudz ko tddu, ko mflsu t€vi un vectevi ir jau aizrnirsuSi prasmi r:koties neatkartbas apstaklos, macities no citu kladam, t6s neatk6rtojot, bet gan piemeroties paSreiz€jai situacuai; izdom6t nevis paris gajienus uz priekSu, bet gan visu kombinac|u. Jo pie mums nepamatota, nepardomata rtciba kait€ vairak, neka ja ta vispar nebutu pazlstama sabiednba. Bet taja paSa laika, bez SIs ricibas sabiedriba nespej darboties, io ta ir nepiecieSama. Ar Sadu paradoksu m€s saskaramies tieSi pedeia gada laika, kad esam kluvuSi saimnieki sav6. zernl.

Arnis (27 gadi, [imenes cllv6ks, strEdnieks): Varbut kaut kas ir mainijies, bet es to pozitlvi nejtitu, jo neesmu augstaias aprindas, kuras karto dzivi. Tds problemas, kuras risina sabiedrrba, man nav tuvas, jo

vienkarSi tam neatliek laika. Tagad katram ir nopietni j6dom6, ka ,,izvilkt" savu dzivi un godlgi pabarot gimeni, kas Sajos laikos nav rr.erlraz tik viegli izdarS.ms. T6 tu katru dienu suri grflti strada, bet darba vaditaji attiecas pret tevi ka pret mebeli, kura vajadagatikai tik ilgi, kamcr kalpo. Pcc sados apstaklos pavadttas darba dienas diez'ko negribas risinat problemas, jo dienas gaisa dala pavadrta negacuas. No darba atteikties paSlaik ari nevar, jo tavu vietu jau noteikti gaida k6ds cits, je tev ir pietiekoSi cieSams darbs. Runajot par mflsu valstisko neatkartbu, tad jasagaida, ka no mums prasis atblistoSu rlcibu, ka tas pienakas briva pasaule. Taeu, kur lai rodam paSu minimalako toleranci vienam pret otru, ja to visi grib sajust, bet negrib sniegt citiem, uzskatot sevi par primariem.

Elm6rs (..Llnga" mtrzlkls): Saja laika cilveki kluvuSi neiecietlgSld, kam par iemeslu ir straujd dzives dardztbas celSanSs. Algas nenodroSina pieprasijumu. Vientulie pensionari ir paklauti noZ€lojamai eksistencei tikai

naudas trflkuma del. LatvijE patreiz ir spekulantu laiks. Vini dibina savus veikalus pilnigi oficiali un pieder pie turigas Skiras.

Nabadzlg6kie pSrdod savas manats .,kramu tirgu" vienkdrSi naudas apstaklu spiesti.

M6ris (19 gadi, karavirs): MarLA dzive mainljies tas, ka tagad esmu armua. J6atzlst gan, ka si armua vismaz pagaidam nav nekas nopietns, jo ieroeu visiem nepietiek, baro slikti, un nav pat laga apavu, ko vilkt kajas. Visvairdk mani satrauc tas, ka daudzos vadoSos amatos ir veci un ,,sarkani" domajoSi bijuSEs krievu armijas virsnieki.

Zane (LZ gadl, micis miizlkas skol6): Iepriecina tas, ka mani draugi nav zaudejuSi ticibu fitdienai. Ban6li jau izklausas, bet ta patieSSm ir. Kaut kad Sim mokam taeu ir jabeidzas. Es ticu, ka labak bos jau pec paris gadiem.

Gatls (26 gadl, brokerls, uzn6m6js): Tagad nevajag gulct, jo LaMja var loti daudz ko paveikt. PaSlaik ir tik izdevlgs laiks savas vietas iekartosanai sabiedriba, ka to izdarlt Yar daudz vieglak, nekd to vares izdant pec

10 gadiem. Tad sabiedr:ba darbosies pec normS.las struktriras, kurd neb0s iespejams

veikt vieglu vai 6klgu machinaciju. Tagad ir iespcj a izrnantot sabiedribas piepraslj umu pec daZadiem pakalpojumiem, un hdz ar to tirgus darbrba, tirdznieciba ir loti izdevrga.

Ja tev galva darbojas un neesi slinks reSliz€t savus nodomus, tad vari veiksmlgi darboties, jo Sadai darbibai ir loti labi apstakli.

Elm6rs (..Llnga" muzlhls): Latvijas nakotni Sobrid es redzu analogu PoliJai. P€c diviem gadiem mums veikali bos pilni ar preccm, taeu par loti dargam cenam. ceru, ka bus izmainas likumdoSana, ka daudzas profesijas, kas tagad ir dislriminetas, izgJrtibas darbinieki, makslinieki, mtiziki u.c. tiks rehabilit€tas.

Inga (18 gadi, skolnlece 5O. vlduskoE): PaSlaik jaunieSiem visas durvis ir va16, vajag tikai kustindt galvu vai rokas. Izghtlbas sist€ma pienemas speka, un iesp€jas maclues ir loti lielas. PaplaSinas arl starptautiskie sakari un, ja tu esi gudrs cilv€ks, bez tpaSim problemam vari doties studet Eiropd vai Amerik6.

Zane 122 gadl, studente LU): Visos laikos, kad mainas valsts pohtiska iekarta, eksist€ virkne daZidu probl€mu. Ari pie mums tas ir t6pat. Liela dala pie sevis doma, ka tikai vini ir cilv€ki un cenSas visus notikumus pagrlez/. sev maksimali izdevlga virzienS., biezi aizmlrstot, ka viniem pretl stav tieSi tadi pasi cilveki.

KEdu profesfiu cilv6kl btrtu vaJadzigl n6kotn6?

Airls (19 gadl, studE mEzlku): l,atvijai nepiecieSams izmantot jebkuru pieredzi visos jautdjumos. Esmu katcgoriski pret to, lai kadas profesijas pdrstavim tiktu dotas lielakas priekSrocibas zinibu ieg0sanai. Ja, es piekritu, ka Latvijalvajadrtgi menedZeri, biznesmeni un politiki - bez tiem nekur netiksim. Bet ne jau tikai no tiem sastav valsts. Kur tad muziH, makslinieki, zurnalisfi un visbeidzot arl zemnieki. Sovjetizetaja sabiedribS, kura tada ir ari v€l Sodien, nekad nekas nemainisies, ja jauna inteli$ence 1992. gada

ntdeni 51. lpp.

negus iespeju macities vadosaias Eiropas un Amerikas augstskolas, ja zemnieks Latvijd nepratis rrkoties ar kompjrlteru. K6 Sodien redzams, Rietumi uz Baltiju nen6k nemaz tik strauji. Tatad mums jaiet uz turieni un viss jaunakais un labakais japarnes atpakal uz Latviju. Domdju, ka tieSi laMeSu inteli$encei trimda vajadz€tu loti aktivizcties un rast kaut kSdas idejas jauniesiem, talantigiem mrizikiem un JAUnLeStem mdksliniekiem iegtrt .., izglrtrbu, kurai ir ut^Sas pasaules vards.

Dace (18 gadi, stud6 m6kslu): Manuprdt Latvijai loti jaunsaimnieki, labi noder€tu amatnieki, skolotaj i un biznesmen.i.

Elmirs (..Llngas muzlkis"): Manuprat, l"atvij ai visvairak butu vaj adzlgi ekonomisti, kas parzina vadoSo Rietumu valstu ekonomiskas uzbuves strukturas, ka an cilv€ki, kas parzina likumdoSanu tds visplaSSkaj6 izpratn€.Vcl loti pietrukst labu arstu un aparatoras, it lpaSi zobarstu.

Paslaik

o.uruts

v

atu€rtas

panikt dzives limena aug5upeJu tuvekaJe nikotn6?

Elmirs (..Linga" mEzikis): Manuprdt, te KE

zir:ama loma var€tu but jaundibindtajam firmdm (sa;a gadi;uma veikaliem), kaut gan tam patreizejos apstaklos eksist€t ir gandriz neiesp€j ami. Milzlga produkcij as vienveidiba, ka arr tas, ka cilv€ki ir nabadzigi, ir novedusi pie t6, ka jaunatvertajos veikalos precem nav nek6da noieta. Run6jot par firmam, tam pavef,as lotl plaSs darba lauks. Gandrtz neviena rrozare nav kvalitativu preeu. Seit lespejas ir loti lielas. Saja zind labs piemers ir kdda zviedru firma, kas Riga atv€rusi gaismas kermeau veikalu. Kaut arl par valutu, tomer cilvekiem seit ir iesp€jams iegadaties kvalitdtivas preces. Protams, pagaidam tas ir visai dargi, taeu palielinoties konkurencei, cenas klus pieejam6kas.

52.

lpp.

38. vejazuani

Zanda (18 gadi, stud6 m6kslu): Lai to doma Godmanis pats!Vinijau valdiba stiid6s un nevar neko izspriest, un ka lai es to zinu!

Ivars (24 gadi, ASV latvietls, Juvlllerls): Gruti teikt. Var€tu sadarboties ar arzemem dibinat kopuzncmumus, firmas. Varbut arr Amerikas latvieSi var€tu paltdz€t saviem radiem Latvija. Botu loti labi, ja policija stradatu vair6k un pahdz€tu cilvekiem. Es redz€ju, ka strada s€tnieki. Taeu pils€ta tapat ir loti netlra. Manuprat, cilv€kiem paSiem brltu vairak jarupejas par sevi un savu zemi. Tad dzive klutu labaka. Daudz vairak butu 3adoma par tirlbu un kartibu.

Piemeram - veikalos, kafejnrcas un pat slimnicd.s dzivo kaki, visas sabiedriskas vietds plpe. Neviens nesaprot, ka tas in antisanit6ri. Es arl ieveroju, ka cilv€ki ielSs ir loti nonipejuSies un lgni. Kadel gan vini nevar€tu smaidit? PaSiem butu vieglak...

PaSlalk LatvtJe daudz rune par bezdarbu. Vai 3i problEma var€tu skart ari Jaunle5us?

Evita (18 gadl, stud6 m6kslu): Rigld nevienam jaunieSu darbs nav vajadzigs, neviens nav ieinteresets pienemt jaunieSus darba. Veicas vienigi tiem, kuriem vecS.ki ir nodibinajusi savas firmas, jo tad vecaki vinus iekdrto darba sava firma.

Airis (19 gadl, stud6 miiziku): Sobrid pie mums runa par jaunieSu bezdarbu jau tuvakaja laik6. Es domQju, ka reizem SIs runas ir parspilet as. Protams l,atvij as rfipni eclb as sasaurinasanis atstaj bez darba simtiem cilv€ku, bet Latvija ir veselas nozares, kur darbaroku tnikst, piemeram: izglltiba, policij6, u.c. V€l viens faktors - Latvija katru dienu dibinas jauni uzn€mumi, kur aiziet stradat dau&iJaunieSi. Es personrgl uzskatu, ka vismaz tuv6kS pusgada, gada laika par so problemu run6t nevajadzes. Sliktak ir ar meiten€m, kuram jau tagad ir gruti atrast vietu - seviSki maz pieprasiti ir sovjetiskas skolas ekonomisti un financisti.

Val ir notiku5as p6rmainas kultiiras dztu6?

Elm6rs (..Llnga" muzllls): Sobrrd visam nozarem ir gruti izdz-wot. Lielu naudu maks6

telpu ire. Sakara ar to, ka cilv€kiem nav naudas, teatra izr6des, izstades, koncerti, u.t.t. ir maz apmekl€ti. Pie tam, augsto nodoklu sekas ir, ka koncertu iendkumi biezi vien nesedz izdevumus. To visu selm€ arl benzlna krlze Latvij6. Rundjot par rok un pop moziku, tad jebkur pasaule mfiziki ddvo no savu skanuplaSu tiraZas procentiem, ka arl no TV un radio raidijumu izmaksatajam surnmam. Pie mums viss ir otrSdi. Autortiesibu garantijas nav nekadas. To vajadzetu izstradat likumdevejiem no arzemem. TV un Radio skande ko grib, nemaksajot mrlzikiem ne grasa. No ka gan davot? Rezultats ir kollektrvu un grupu izjukSana.

SinttJa (19 gadl, stud6 m6kslu): Ko gan mes varam runat par parmainam kultiiras drtvf-,ja Latvija tiek izlauplta ekonomiskit BijuSie komunisti un partijas darbinieki ir nodibindjuSi savas firmas un ar to palidzibu tirgo ara visu, kas LatvUa pa Siem gadiem vel paltcis - zemi, majas, meZus... Viniem ir vienalga, KAS to perk - vai S.rzemnieki vai Krievijas pilsoni, ka tikai viniem n6k nauda.

Un ko te hdzes pilsonlbas likums? Jo vairak tev bus naudas, Jo lielakas tieslbas tev piederes. Un ko lai dara latvieSi, kuri bija izsutlti Sibir[j a? D audzi gribetu atgriezties drtvot savos lpasumos Latv{a, bet tos sen ir sagrabusi komanisti. virriem arl nav valotas, par ko savu Ipasumu atpirkt. Ko lai vlni dara? Neviens nealzstdv vinu intereses. KAda valdrbai par viniem dala! Ta tikai skat6s, kur un ko izdevrgak pardot. Kur paliek letirgota nauda, neviens nezlr:La, bet valsts kase ir tukSa. No kurienes nemt lidzeklus kultCrras atbastlsanai? Valdtba vairs nepieSkir naudu ]g,stairJ, koncertu rlkoSanai, makslas, mUzikas skolu uztur€Sanai. Patreiz m6kslas skolas ir nostaditas zer:lrek par arodskolam. Neviens

t l

t

nedoma, kur un ka izglrtosies nakosa intelignece. Kad sakas atmodas laiks, intligence bija pirma, kas atklati iestajds par Latvij as neatkartbu, uzturej a taut6 nacionalo garu. Tiesi laMska kultflra mums ir palrdzejusi vdzTvot lidz Sai dienai. Taeu ir loti skumji, ka musu valdlba neatbalsta kultr:ru. TE viet6, lai domatu par cilv€ku gariguma celsanu,

valdiba paaugstina darbdcu -rres maksliniekiem, nodoklus par iz-stdZu fikoSanu... Ja berns arpus skolas grib nodarboties kada intereSu pulcina - maclties Sot, adit, dziedal, dejot vai Zirnel - vinam par toJamaksa noteikta naudas summa. Jau valsts skolotajiem vairs algu nemaks6, un j6iztiek no tA, ko makstr bcrni. Bet kuri vecaki tagad var atlauties maksat par savu bernu interesem, ja knapi iznak nauda partikai? Ji , mes lepni runajam par to, ka pasaule latviesus sauc par augsti attlstltu kultriras tautu. Mums patik, ka mums ir pasaule

slaveni sportisti, mrlziki, mikslinieki, rakstnieki... bet cik flgi vel t6 bfrs? Es neredzu, ka sados apstaklos var€tu izaugtjauna inteliSence. Ir groti saprast, kadel valdrbai lnteres€ TIKAI biezie naudas maki un nekas vairak? Bt'iZiem pat Skiet, ka td ir naidigi noskanota pret kulttlras cilvekiem, irrteli$enci.

Kadam tas noteilrti ir izdevlgi. Sf,kuma l irgot LatvUas materialas vertlbas, pec tam makshgi bremzet kulturas attistlbu, padarot latvieSus par vienveidtgu peleku masu. Es negribu, lai mani draugfl klutu par matematiski domajoSiem robotiem, kuriem vienlga problema butu labi noslegt bZnesa darrjumu, kuri tautas dziesmu v€rt€tu dolaros vai rublos, un kuf,iem nauda br:tu pasaule augstakais Dievs. Ir sma$i runat par slm lietSm, Jo te redzu visas SIs nej€dzlbas sev apkart, bet neko nevaru pahdzet. Gribas kltegt pec pahdzlbas, bet kurS sadzird€s?

Kida palidzlba mums bEtu vlsvalr6k vaJadziga no trlmdas latvle3lem?

Zanda (18 gadl, stud6 mikslu): Es domaju, ka ta varetu but gan materiala palrdzrba, gan partikas sut{umi. Noderctu afi daaadas zales. Principa, mums vaja$ visu, Jo te nekd nav.

Evlta (18 gadl, stud6 mikslu): Es nekadu palrdzibu no 6.rzemJu latvieSiem nevelos. Pati gribu ar visu tikt gala un arl saviem draugiem gribu leteikt to paSu. Viniem pastem arr ir daudz probl€mu, kapcc v€l uzkraut mus€j6s?

1992.

gadarudent 53. lpp.

,,-_-ts-ffi* u

ri

N

liL^ K...

e d. , .iL

\&

ffi _*$ I"

mt

WuWa

-* *#e

: *9.

a.:

l-^-

/

.1

I vrrrlrc'S

\

TAS, KAS

t--rr'

G

ozttsuA

"il1 U \ //

a

No krersas puses JANIS VANAGS .

KASPARS

=-) 54.

lpp.

BRUN0VSKIS ,

IEVA

BROKA /avi1cs,,U

ntruenfs BRAUFMANTS "" NORMUNDS BERZINS ' STEPE rr paelcpres a,e IEvAS nrrgyli!: --

38. VejaZuani

Sintga Stipre, Laura Filica Joto

Kada pelcka diena satiku Renartu Braufmani. VinS - no grupas ..Nejautd". VejS skumji Sflpoja koku zarus. Mes gajam un klus€j6m. Es domdju, kapec no skursteniem kup dumi, bet vins dungoja kadu dziesminu.

Apsedamies parka uz solina netilu no Raina.

Surpu turpu staigaja cilveki. Vini bija maza, krdsaina pasaule. Es apvaicSj os par*Nej aut6".

Un mes iegajam muzikas pasaule. Tikpat krasaina un dazada, ka cilveki mums apkart.

Renart, kE tad istl viss s6k6s?

Grupa ir dibinata 1989. gada 7. septembrt.

Sakotneja sastava bija J6nis Vanags (solists) Jdnis Brunovskis (taustini) un Normunds B€rzinS (programm€ bungu masinu). Zeni brauca uz LiepQju, kur m€$indja spelet ar rokgrupas.Credo" instrumentiem. Tad grupai pievienojos es, Renarts Braufmanis (gitara) un mcs nolemam malnlt meginajumu vietu. Turpmak mcs meginajam Jana Vanaga dzivokll un citos majoklos. Ta tas turpindj6s lidz 199O. gada rudenim, kad ,.Nejaut5" iepazinas ar Aigaru Graveri (..Jumprava") un vins piedavaja ierakstrties ..Jumpravas" skanu studija uz 4 celinu magnetafonu. Tur tapa pirma nopietna skanu kasete, un td ki ieraksts bija izdevies kvalitatrvs, m€s to aiznesam uz Radio, TV..Life" u.c. Dziesmas no Sis skanu kasetes par;razam ienaca aptaujAs, tika filmeti video klipi un rezultata .Nejaut6" ieguva balvu ..Raimonds" par labako 1991. gada debiju. Neilgi pec tam firma ..Showimpet'' ierakstijam v€l 6 dziesmas.

Naca pieddvajumi spclet klubos un skolas...

Tad notika kaut kas loti neparasts un jocigs. i991. gada augusta viena no m0.su fanEm, mums nezinot, iedeva festivila .Liepaias Dzintars" komisijai mrlsu fonogrammu un komis$a mums atslitija zinu, ka esam

iztur€juSi atlases konkursu un varam piedalities festivala. Mes to uzzindj6m tikai divas ned€las pirms festivala. Bijam loti, loti parsteigfi. Tom€r lielakais parsteigums bija :as, ka bungas bija jaspele ,,live", bet musu rundzinieks bija spclcjis tikai vienu m€nesi. laeu atkipties vairs nebija kur. Smerejam ::laizlties un devamies un meginaiumiem.

I alvenais

b ij

a festival A rletzgee,Lies,

p

ar

b

alvAm

neviens pat nedomaja. Nospelejam sagatavoto

programmu un rezultata ieguvam 2. vietu.

Domajam, ka par mums kads zobojas.

Neticejam. Ka balvu sanemam ielcrgumu koncertturnejai pa Norv€$iju, bet hdz pat sim laikam nekur neesam aizbraukuSi. Decembri piedalijamies,,Mikrofona-9 1" aptaujd, kur ieguvam 1O. vietu.

Pcc ..Liepajas Dzintara" nospriedam, ka bungas ..live" skan tlri labi un sameklejam 16 so"uu gadusjauno Kasparu kLubu" Stepi (basEitdra), lai turpinatu pilnveidot gmpas stilu. No

Esam utentga

grupa ar ,Ntdeiu

elektrorriskas muzikas pamazam atvirzijamies uz .,dzivo" mriziku.

Tagad stradajam pie jaunas programmas, kuru gribetu ari ierakstit, jo redzam, ka jaunas dziesmas krasi atSkif,as no vecam.

Kedel t6ds divalns nosaukums - ..NeJaut6"?

Kad grupa sastaveja tikai no Jdna 8., JSna V., un Normunda, bija izdomati daZ6.di nosaukuma varianti, taeu bija gruti izv€l€ties Isto. Kadu vakaru Normunds nolcma pa$autat savam t€vam, ka labak nosaukt grupu, bet tas tikai atmeta ar roku un noteica: .,E, nejaut6 man!" Ta afi nolema saukt par ..Nejaut1". Bet velak mcs pasi uzkeram, ka nosaukumu var izrunSt divejadi - ..NF^IAUTA" un .. NE JAU TA" Vai ir btJust kedt Jocigi atgadiJuml grupas

pastiv65anas laik6?

J5., visus pat nevaru atcer€ties! SakSu ar sliktako piedzivojumu. Mums bija koncerts Bauska. Speleiam, publika dejoja, priecdjds, viss bija forsi, un peksni pari visai z61ei lido tukSa alus pudele un saSklst pret bungam.

BUa Susmigi nejedzlga sajuta. Labi, ka netrapija kadam no mums. Bet Liepaja bija pavisam otradi. Kamer es speleju savu $itdri, priekSa dejojoSie jauniesi iedeva man naudu un teica: ,,Ei, Renart! Tu forSi spele! M€s tev izrnaks 6j am*skrriviti" (s crewdriver) " ! BU a atkal tads gadijums, ka ,,Liepajas Dzintara" pasa pirmajd dziesm6 man parphsa gitaras 1992.

gadantdent 55. lpp.

sfga. Bet turviss notika ,dzivajd" izpildijuma!

Man Sermuli parskreja par muguru, bet ka par laimi biju sagatavojis rezerves gitaru.

Laimr-gi nospelcjam lidz galam un v€1 dabu;am

2. vietu. Bet sakuma gan es domaju, ka viss ir cauri...

Vai Jums lr daudz fanu?

Ja, protams! Ka nu bez tiem! Mums 1r pat izveidots fanu k1ubs. Bet mcs esam LaMja vienr-g6 gmpa, kurai ir savs ..Nldeju klubs".

Seja gan neesam tos cilv€kus redz€juSi, bet zindrn, ka tadi ir. Ir ari .Fanu nideju klubs".

Tie ir tie, kuri nrst mu.su fanus. Bet par sprti visiem ffdejiem, mes nesen sarikojam fanu salidojumu somu pirti. Tur gaja .augstos tonos", bet tasjau ir cits stdsts.

Un vlsbeldzot, k6dl ir..NeJaut6" llelikie hltl?

Grrlti teikt. Gandnzkatra dziesma mums ir ka mazs hits. Varbflt vairak speletas dziesmas ir ..SeSdesmitie" un*CelS"...

P€c

tam runajam par sadzlvi. Risinajam

kaut kadas problcmas. Daudz probl€mu. Tagad saprotu, ka ta bija bezjEddga nodarboSands.

Problcmas Seit nevar atrisinat. Bet tiktn€r mums garam steidzSs cilv€ki un laiks. Mazliet noguris r;n skumjS. VcjS aizputa prom makonus.

Uzspi dcj a mazliet noput€j usi saule. Turpin{j ds dz-we. Ta lcnam. Liepas z,aralJf izplauka pirma lapa. Klusa un kautrtga. Atlidoja mazs zvirbulcns. l.aikam bija pamatlgi izsalcis.

Pavasaris elpoja mums apkart un man iegribejas lidot. K6ds pienaca mums klat un jautaja pec cigaretem.

I

W4yWL \w\Wqt\ wdew4\" HORIZONTALI : l. l'liias sturrs. 2. Kartu pelr.

5.

Aoloksne.

lr.

Svarkr.

qsv'l6as. 6.2akete.

5. Ra-

Zaqt. t.lcvd.-dums. 9. Fecpuid drenas -altife. l0.Skurste7.

nrs. ll.Skrref ioer 7ne!

runiioi/. 12.Sol"eir. " 15. Dtjot.

VERTIKILI : ttr. Krrst. 15.Garr svdrkr. l"larzes kukulrs.'17. Kanavins.'18. Krtize . J9. Kails.

16.

20.bazn'ica.6.Zoqs.

Kruetb6rns. gSkat-{,es.

41.

22. Plecr.

'

tiatwy'ZA'+?Jftl'6' tP-"d' Z' I

e,|?S'

I'sweu^orq'02

'srd9.r5,5,7'r:lr-r.r)'81 5r^raJey'11 euo('91'rlpJPrrrl-'9r'+dnl)'lrl,: l'lYyllu3A '+ar C'ql' r!7 ay' 71'+oFl'U' lt' 6'uaurr('OF' 6beunel' 6' rldv Z' g'+da'?'l

.rIJp^s'9'610'+nbE!'g'rcunJg

56.

lpp.

38. VejaZuani

t'sJ?^ny q'rit?dnI'z'stsled'1, sllvIN0zlu0H

/'

urr

ri

t-lxJ<...

Woms-Wr*ffi wrA;W;:* nanu,Jr.^!ll

"t *.iil. ffiJ .fu%&ffi

'r:J.riJ

^

\

"

I

ffi,'

,i"l

Sarma Ozols ir

izstudejusi fo tografes anu ..New England School of Photography" un tagad turpina savas studijas ..Parson's School of Design".

Vina strada ka profesionala fotografe, p arasti fotograle3 ot

Sarma Ozola

rokgrupas studija vai

izr adEs uz skatuves. Sandra

ir atsnttjusi

daZas savas

mtlakas fotografijas, un vâ&#x201A;Źlas ar tam dahties arjums.

II lr ,l

q

.A

i

'.'

I

${

w

1992. gada rudent 59. lpp.

KanUUii!!

JaunieSu ekskurslia pa Delauâ&#x201A;Źras upt Dauma Graua

Sovasar AIJA biedriem austrumu krasta. bija iespeja izmukt no pilsetas slodzes un pavadtt nedelas nogali absoluta daba. Vairaki jaunieSi sabrauca Delaveras upes laasta, lai piedalrtos divu

dienu kanu brauciena. Strauja, strauja upe teceja - vairak neka viena. veida"... lecam no klinttm... dazi iedega ka vezi, tad meness gaisma airejam... pusnakts

tumsa sameklejam m.azu saiinu upes vidrf kur iekartojam nometni (tik nakama rlta ieverojam indlgas efejas klajumu)... sekojS.m pllu $imenei... pluneaiaTnies... nobeidza"m 20 judzu braucienu tieSi pirms perkona negaisa. Visiem kantr meistariem vareni gaja un vini ir gatavi nakamS. vasara izbraukumu atkartot varbut 30 judzes?

U)

,d

o'

5) i B .*..} U)

,d, J< L L AJ

N

a 60.

lpp.

38. VejdZuani