VEnaZvmi
VdXaZvmi Latvietiba Iawijas latviete raksta
KI m6s eiropielu acis... Amerikas latvie5i Rig6...
4 4 5
lsuma Baltijas nemieri varEtu izraisit pilsogu kaqu Padomju Savienibd Baltie5u birojs KopenhEgenS uzsacis darbibu Isum6 - Apvienibu zigas
6 6 ,7
Vides aizsardziba Kas apdrauds Lawijas vidi? Tomi43 - Skf,bais lietus
8 10
Rigas baritrddes Gvido Kajona fotoskate
11
Nodarboianas
.
"I-atviskas" darba iesP6jas
t4
BErnndArza skolot6ja Lawija
16
DemonstrEciias Fotoskate:
janv{a demonsricijas l{ujorkd un Sanfrancisko
18
AIJA L991. gadaALJA valde
20
ALIA 38. kongresa rezoltcijas ALIA spel soli uz bezpelqas statusa iegfl5anu
25 29 30
Partija miiios lai dzivo
Ddvoiana Dzivoklis Rig6?
31
AIJA Zigas fotoskale:
NJ A Z,t4u redakcija pie darba
32
Teitris "Jubilejas gads"
34
Muzitra Akacis Latvije - otro reizi
36
Kultiiras nozares v6stule
40
D5vana - Akacis un Zodiaks sadarbojds
4t
Zodiaks sp6lE Amerik6 Odis Akacis "Pastnieku iela"
42 44 45 46 49
Jumprava
Ameriki
Rokgrupa Parks
Sports Rigas Dinamo uzvar ASV tumeju
50
GenltivaBlubs $enidva klubs iet milestibas cefu
51
Asprdtigas karikatiiras
52
Zoba gals
Y -qa Zv ani
ir Amerikas Lawie5u jaunatnes
apvienibas Zurnals, kugu izdod tris reizes gad[. Redakcijas slEgiana jlnija numuram bts 25. aprih un oktob;a numuram bus 10. septembri. Visus rakstus lDdzam nos[tit literdrajam redaktoram Ldrim Gravam 401 West 118th St, #34 10027 New York, (2t2) 222-8847 (21s) 328-801s Grafiskds iekartas redaktors: Elmars Ositis P.O. Box 426 Orinda, CA94563
M
(4rs) 2s4-7t32 policija: Siguda Reine Gramatikas Iespiests: Augstums Printing Lincoln, Nebraska Metiens: 650 eks.
V61e Zvmtw reddk,
oo ,,ua
Sveiks,lasit5j! Tu savas rokas turi pirmo V6jaZvanu numuru, ko Elmdrs Ositis un Ldris Grava ir ar kopigiem sp6kiem izdevuSi. Dzivodami kaEs sava Amerikas puse, mes esam sadalijuSi savus pienakumus ta, lai mes varetu veiksmigi izdotYdjaZvanus. Lara atbildiba ir Zurndla satus, bet Elmdra - salikiana. Mes abi pirmo reizi izdodam 55damerogaZurn6luuntid6f ceramnoTevissaqemtieteikumus tematiem,rakstiem un salikSanai. Centisimies qemt vera visus ieteikumus. Mlsu mer(is irsaqemtno Tevis vOstules unrakstus, bet lai 5o mEr$i sasniegtu, Tev SieZurn6[ ir j5lasa! Laika triikuma def, nepaspEjlm atrast vai sagatavot visu, ko bijdm iecereju5i Sim pirmajam numuram. 5i numura tematams - <<Kas mes esam? Kas mes biisim?> ir domds atspogufot daias Amerikas latvie3u jaunatnes paireizejds problemas, piemEr6m plrmdngo dzer5anu un nemitigo anglu valodas lieto3anu, kE ari domas par nako0ni, galvenokdrt par darba iespEjdm. Lawijas n6kotnes liela mera balstzis uz preses atklatrbu, un mes ceram nakola numura aprakstrt lawie5u jauniesu darbibu prese , kd trim dA,tALatvijd,k6 raidprese , tI druk5. Ir otrs svangs tEmats mums visiem tuw pie sirds, kqu vElamies izcelt n6koSa numura "latvietfbas" nodafd. Arvien vairdk dzirdam miisu trimdas jaunkundzes siidzamies cikgr[tiirarastlatvielupui5us. Situdcijairjau kluvusi tibdd7ga,ka29 gadusvecas Saulcerites izmisuma ievieto sludindjumus Laika av'aE, vaicddamas, kur tie laffie5u pui3i ir pazudu3i. Redakcija aicina visam SaulcentEm, kE an L6dplESiem, izteikties, ka an pastEstit, kurJts var atrast, un ka Jts var savest kopa. Mums nevienam nepatft nov6rot, kI mlsu Saulcentes vai LEdplESi, izmisumd nezinldami kur griezties, prec6 sve5tautie5us! Ar to, ka Sis temaB ir tik j[tigs, redakcija ir ar mieru Jtsu vestules vai rakstus iespiest zem pseidonima, bet liidzam, ka Jls redakcijai atklSjiet savu adresi fturu
neizpaudisim),laimesvaretuJumsdomItlsvEstulesattiecigi nogadat.Lldzamvisusmateralussltitlarim Gravam, 401 West 118th St #34, New York, I'{Y 10027. Vissvangakais, ko mums Sais laikos vajag qemt vera, tomer ir notikumi Latvijd. Mums butu foti svangi pdrdomat m[su lomas latviesu sabiednb6, kE an latvie3u sabiednbas lomu m[sos, un no ta secinat, ko tilSk darit. Lasidami VEja Zvanus, tudet prdti Tauta nav vairs
Sos
diws vecos, bet tomer aktualos teicienus:
kd akls suns, ko ar sitieniem var dzlt pie $â‚Źdes,
graui savas vaias un ar ilgoianos gaida to br-tdi, kad vares
tds
td
ir 0!eris,
kas Husds dusmas
pdnaut un nomazgat saw kaunu
asirus.
Garllbs Mer$elis, "Die Letten", 1796. gadd kas ilgi glabajusi savas paraias un valodu. Paireiz latuieii strauii asimildcitusavalaikdstiprutautu - Ebieius,kaspdc daiiem gadudesmitiempihigipdrlatuiskosies, bet paius latvieius ndkamajos pdrsimt gados asimiles austrumu slavu tautas. vdcietis Ridolfs Virhovs, 1877. gada vasara.
Latvieii ir vecaun stipra tauta,
Labu laslianu! Svaku S(irsti5anu!
Hj\ffi
':::::i:::::::::tiiiiiiiiiiiiiiiiirrii:::i:r:::::::::::::::::::.iiiliiiiiiiiiiliiiii::l:i,ii:iii:::iili:ill3.i,:.lp;.:
Latvijas latviete raksta
Kames rtv
erropresu acls. r r
Esmu no Latvijas, bet nu jau seSus m6ne5us dzivoju, Amerikl, tEd6| labi izprotu dzivi Seit. VEI pirms Si braucienarlz Ameriku es jau zinaju, ka dzive nekur nav ka parka, t jasfiad5 citigi un paiam jakal sava laime. Mani pazis t d iezgan datdzi trimdas j aunieSi, pateicoties maniem brdeniem, un visi zin, ka es neapvainojos parkaru sftumu un sprieZu objektivi, bet "PEtera Noverotlija" raksts 32. Y AjaZv anu numurl par Latvijas latvie5u ipatnib6m mani tieS5m sadusmoja, un ne tiekai mani. Es pielaitu, ka diemiEl ir dap Edu cilveku, ka bija apralstits, bet tam visam ir ari otra puse, un tiip6c paskaidro5u pa punktiem: Nauda AmErikEneauguz kokiem: Ja, an Lawij6 ne, bet Seit AmErikI to lomer var vair5k nopelnit un tu saqemi visu atlidzfuu par padanto darbu, kur preti |atvijd sanem l87o no padantldarbavertibas. Bet, japiemamm brauc ciemi4S, tad es neZEloju atdot visa mEneia algu kaut vai vien6 dien5. Bet ir ari trimdas jaunieli, kuri, neZelo neka. Sapra5ana: B[tu divaini, ja tu, pirmo reizi nondkot sveSa zeme, pilnigi sve$E iekdrti un sistema, visu saprastu. NormSlivs. normali: Valodanav zudis vards "labi",bet ja man nav labs garastivoklis vai, ja man neiet labi un negribu apgriitindt cilvekus vai likt vigiem uzEaukties, tad nesaku "slikfi", bet "norm6li". Vai Sis vdrds bltu tas pats, kas macos un sMd6ju
"labi"? NE. IzvEhgums: Kaut vai an Latvijd nav tadas ekonomijas ka AmErika, un veikali k gandrtz tukSi, tomer cilvEkam ir gaumes izjiita un neviens nav bez dr6b€m, somam, utt., un tie nepirks pirmo preci, ko ieraudzis drzemes. Vai rundjot angliski Latvijas latvie5i neatg6dina m[su vec6kus?: Es pati foti maz ko varu pateikt angliski un tas ir slikti, bet ka mEs rundjam ar akcentu tE pat kE jlsu vecEki? Neesam vainigi, ka jau no bernrbas mums nemacija angfu valodu, un kam to vispar macija? Vai es kEdreiz saku, ka Tu sliku rund krieviski? Un lDdzu, nevajag apvairot krierr.r vaiodu, ta ir skasn..1a runa litetdri parezi. Es r::pb; 3:'i-'ii.li l.-r. k:s pa:.1:3r _ 1s : :.::i:..- --::.
Atbraucot Seit uz Am6rikas kontinentu, es noveroju daias lietas, kqas, manuprdt, bltu jdapsvel, ja mEs gnbarn miisu latvietrbu paturdt dzivu. Es esmu novErojis no pirmds dienas AmCrikS, ka starp lawie5iem dzkdama sveSvaloda, t.i. angfu valoda. Biju pats dzirdejis jau senak, ka AmErikas lawie5i daudzmaz runE angliski savstarp6ji. Negribu apvainot tos, kuf rund lawiski, bet gribu an tiem llgt 5o ra}stu izlasit, jo tas miis visus skar.
Es, pats eiropietis biidams, pirmo reizi biju ALIA kongresd Bosbna. Sis kongress bija gala punkts un iemesls kapEc es rakstu 5o rakstu. Ir,{ie ALJA biedri un parejie, kqi tur blandijds 80?o no kongresa dalibniekiem runEja angliski. Mtsu paiu laWie5u starpa dzirdama vairdk anglu valoda nek6 latviesu! Es biju foti saraukts un nezin6ju, ko teilc un ka rea$et. Labi, ka es saprotu un rundju angliski jabttu anglu valodas nepratEjs, nevaretu saprast, ko cilvEki savstarp€ji run6ja. Saprotams, ar mani liel6kd dafa runEja laMski (o zinija, ka esmu no Eiropas), bet bija an tldi latvieSi, kuri ar mani rundja angliski.
-
-
Zinu,tadaudzas reizEs, kad jaunie5i iedzeq, viqi p6riet angfu mElE, jo vigiem tli ir viegl6k. An jaiedzer5ana nav iemesls runat angliski, tas vel ir piedodami, bet dienas laikd skaidri prdt5 run6t angliski un vOl pie tam tidEs normalas frdzEs kE "I'm hungry". K6ds iemesls vigiem ir teikt 5o
vieglo frdzi angliski? NekEda!!! Es negribu aps[dzEt cilvEkus par to, ka vigu lawieSu valoda nav laba vai perfekta, bet es aps[dzu to, ka vigi vienklrii nemEfiina lietot latviesu valodu. Kas mEs beigu beigas esam?? Ja mEs lawiski nerunljam perfekti, tad vienigie veidi, kI to iem6cities, ir runat latviski un tidE veidl uzlabot savu valodu, vai aizbraukt uz kAdu no miisu skolam,
kuyaspiedavahwielu valodas izgtuau @iemOram, Minsteres Latviesu [imndziju).
I\rlild Inga un pErEjie VEja Zvenu lasitEilt
:::;: ^;:,':-,-. i:esi" iepriek5Ej6 Vdja :::.-:" :,;l:'" i::i:. ki :-::ulois laffieSiem no - :-",il":di.:":: i:il ':. : :::j i_i: i-3LIlBsmletrgspaltam Rakss "\1.:-i:
Zi=:.-
'-:d-j:],=. i-jr-i.: :iijlj"j"
f: :,r::-
--:-t
jr:.Li--r: -;,
l.
jJ
-- ;'. . L'r::,li::
.
:-
j- :i! IaUtaS ZafU Stafpa. ;:i :et afi esam VignS nO Otfa
"r'-";i r,
' " ::, i i_ *:.. :r; 6 -q-; ;:-*':'''-;i;- o< -5 gadUSafpakaf, CefamS, r; -.il". ;rj -'i i :r-:::::: . ;:,:: dal€ji Saliededes un, to J- lr-:- -,1 . ":::': :r: :r- -*1;'irnesuniemantosimviena - - I
:.
.;
rA*
, -:l .".i1
-
4,.lpp
lryi. ilml:reffi"md
Pdteris NovdrotAjs
,,,,,,,,,,,,,,,,,"',i,,,"i,,,,,,;,;,,iffiri,iiii:iiiiiiiiiiiiiii::iiiii:iiiXX.:::::::iiiii:iii.j.i:i:iii.iii.j
Amerikas latvie5i Iepriek5Ejos VEja Zvanos, P6teris Noverotljs izteicAs par Latvijas latviesiem Amerikd un kE tie uzvedas, bet vai vi45 gadijuml neapjEdz, ka viq5 patsizdaralTdzigas kfudas La$ije? Ta hi Pe@rim biitu skaidrs, kf, uzvesties Latvijd, sakopoju daZas prdtigas piezimes.
Rigl, -a. r ,
valodas.
teiksim nevis "restaurltors" bet "rrestaurratorrs". Ta, ka mEs
Ieejot m6j6 vai dzivokli, Joti Pieklljiba ieejot m6jd daudzi ASV lavieSi nenovelk savas kurpes, tE piebradajot gndu un pakldju ar netrumiem no ielas. Latvijd ir piegems, ka priekSnamd atstEj apavus, tI lai r[pigi, uz cefiem un rok6m, mazgaEgnda. biitu trra ilg1ki parpieclm miniitem. vien ASV lawieSi atbrauc uz Naudas vErtrba -BieLi ar vigu izmainitajiem rubliem, jo Latviju un sak mEtEties tiem neesot vErti-bas. Atceresimies, ka Latvijas latvie5iem tomer ir no tiem rubfiem jadzivo. Viqi algu pelnarubfos, un kam6r mOs izdodam 100 rublu vien6 diena, vi4iem ar to pa5u summu jaiztiek veselu menesi. Neticu, ka daudz no jums izdotu savu algas deku viend diend. Vienalga vai tur, kur mEs dzivojam Man ir du3a jaietl ir vai nav duSa, vai ir vai nav karstais ldens, mums ir jdiet duSdkatru dienu! Kaut vai vienu reizi iztiksim bez du5as, un mazg6simies pie izlietnes krdna, lEkajot tad, kad ir tie5dm vajadzigi. Vai pie higienas ari nepieder Nesal6pitas drEbes sal6pitas drebes? ASV baigais modes kliedziens ir staigdtar caurumiem bikSu cefos un pat pakap. Lawija Sis skait5s piedauzigi un vel pie tam norada uz arzemnieku slinkumu
pagaidim run6jam lawiski, ska+u dEl, izklausds pEc anglu
lapit drebes.
Saprotams, ka tad, kad Sabiedriskais Eansports mnsports ir piebhvEts, ikvienam latvietim gribas sfidz6ties par saspie5anos k6 s{Sem mucd, bet ASV latvie5i mcdz siidzEties pat tad, kad transports ir tikai puspilns un nav jdpieskards pie citiem pasaiieriem. VEI citi siidzes par to, ka cilveki hikus jau pieit pie durvim, gaidot nEkamo pieturi. Atgddindsim ASV latvie5iem, ka ir daudz nepieklijigdk pekS4i dr5zties un stumdrties no transporta vidus, vai aizmugures, lai pedeja sekunde dktu ara pa duwim. Ir dikti forii, ka ASV ASV latvie5u valodas izruna latviesi runi latviski, un vel pie tam dtezgan labi. Bet atcerEsimies, ka vi4iem ir tomer anglu valodas izloksne, no
-
-
kuyas nevares vienk6rSd
veidi atlaatities. Centisimies nerun6t
"sit" (vai sEdet), bet lieosim Sauro -i, smaidisim un teksim "sit" Varbiit ari padomdsim par to, ka dkt va|6 no mlsu neskamga -r, un ar eksplosivo -t, un melinasim neteikt
Eiropietis... Es saprotu, ka mOs aizbraucam uz kongresu, liai satiktu draugus un ar vi4iem trakot un iedzertpa gldzei, bet kepec mums j6brauc uz kongresu, jamEs nerunljam latviski -- kur
n te jcgd! Es labi saprotu, ka AmErikf, nostaja par daZdd6m tautam
un to valodam A citiidika, neki Eiropd, jo beigu beigds amerika4i nav veca tauta, kamEr Eirop6 var at5kirt zemes un
kultiiras. TomErneuzskatu seviparVdcijas latvieti, Zviedtijas latvieti vai Anglijaslatvieti,betesmu skaidri un gaiSi lawietis. Kf, ir ar Jums? lvfifie latvieSi Am0rikd (saprotams, an citi, kuri nerun6 latviski), sdciet rundt lawiski ar saviem lawie5u draugiem. Ja m6s nesdkam vairdk runit lawieSu mele, m[su valoda lEnEm izmirs un t2idE veidl ari miisu tauta un ALJA kongresi (!). Man ir gr[ti saredzEt lawietibu lawieti, kur5 nemefina run5t latviski savd latvielu draugu pulkE. Gribu uzsvErt jo mEs nevaram sagaidit, ka m6s trimdas lawieli run6jam perfekti latviski, bet toties varam sagaidit, ka vispErigi m6linam runat mlsu tEva un mdtes valodE, vienalga, cik slikti vai labi. Lietosim latvieSu valodu!!!
-
-
-
Angfu valodas izteicieni-ko sti nozime"so", "well", "f mean", "um", "you know", un vel datdzi citi? AmerikE m[su draugi mls saprot, bet Lawij6 tikai tie, kas ir bijuli ASV vai kam ir draugi no Sejienes. Sldzibas par Lawijas latvie5iem loti daudz ASV par latvijas lawieSu latviesi ciemojoties Latvijd stdzoties par pasauli, par Mds uz Lawiju par ikdienu. dzivi, uzskatiem mEs lldzam,lai bet tad bruacam, lai iepazitos ar tautieSiem, jo viqiem mes, mEs esam kd Sie cilveki sEk domdt t5pat, pazistami. Vai m6s tie56m gnbam, ka visi mlsu draugu pulkd vien6di dom6? Atceresimies, ka visiem ir tiesibas atklat pasauli un paust savus uzskatus. Mdjds bldami,latvie5u pui5i m6dz Amerikas pui5i
-
-
aizsargdties no vietejdm latvietem, jo t6s varotb[tbistamas. TomEr es iesaku vairlk sargdties no zinama tipa latvie5u meitenEm Latvija. K|lstiet aizdomigi par tEd6m meitenem, kq6m ir daudz naudas, bet neizskatls, ka tEm bltu darbs (vismaz dienas darbs), un, protams, ir foti daudz laika, ko ar jums pavadit. Padomdjiet par to, ka vi4u dedzigd vEriba nav vien jiisu raksturam un izskatam. ::i::ij:j]]]::::
ttt:$:itttlpp
.ksaujd
Baltiias nemieri varEtu izraisit
pilsonukalu
Padbmijd Savi'enibe Padomju Savienibas Tautas deputdtu kongresa konservatrvo speku vadit5js ir izteicies, ka nesenie bruqotie
nemieri Baltijas republikds varetu izraisit pilsoqu kap
Baltie5u birojs Kopenhagena uzsacis darbibu Ddnijas fulietu minisrs Uffe Ellemanns-Jensens 1991. gada 28. janv5n piegOma jauniekdrtoti Baltijas valstu Inform6cisjas biroja Kopenhlgenf, igau4u vadit6ju Awo
Padomju SavienibS. Pulkvedis Viktors Alksnis, Soyuz (Savienibas) frakcijas vadit5js, ir teicis, ka Padomju armija varetu saSkelt, vai pat gdzt, Kremli ar varu, ja Prezidents Gorbadovs neapspieZ Baltijas republikas. "Es neizslegtu tadu domu, ka armija varEtu palikt autonoma," Alksnis teica, kad vi4am prasija, vai armija par+emtu varu ar varu. Alksnis dom6, ka pilsogu kay5 bltu starp Komunistiem un radikaliem un ka tas nerisinitos tikai Baltijas valstis. "Argumenti un fakti" intervijd Alksins teica, "Pilsoqu kar5 izplatrtos pa visu Padomju Savienibu, un rezultaui bls drausmigs haoss un pilniga anarhija" SpEcigo labl spdma frakciju, kqu vada Alksnis, it ka atbalst vairdk nekd piektl dafa Tautas depuEtu kongresa
Jurgenu Alasu, lietuvieSu vadit6ju Dairusu Cekuoli un latvie5u
deputdti.
Pdmrn5s arDlnijas fulietu ministru Lietuvas plrst?ivis eekuolas uzsvEra, ka starptautiskaj6 vidO maldigu iespaidu paireiz rada tas, kaPadomju Savienibapretendc, ka situacija Baltijas valstis tiek normalizeta. Istenibd padomju specidlvienibu klatiene rada arvien augstlku spriegumu. Visur vajadzetu an uzsvert to, ka pie paireizej5s lrizes ir novedusi tie5i Padomju puses atteikianas uzsaktarbaltie5iem soliEis sarunas par demokratizdcijas procesa turpind5anu. SatikianEs laik6 ministrs Elleanns-Jensens ari pazi4oja, ka Sajds diends uz Tallinu, Rigu un Vifqu dosies Ziemell
Pagdju5E gada beigds, Sojuz grupa draudeja pieprasit
Gorbadovam atteikties no amata, ja viq5 nespers stingrus sofus, lai nostabilizOtu valsts politisko un ekonomisko stavokli. VElSk grupa arceh savu draudu, sacidama ka esot apmierin6ta ar Gorbadova atbildi.
"Argumenti un Fakti" intervijd, Alksnis apstdzâ‚Źja Gorbadovu par to, ka vigS piefdva Nacion6lo glEbianas komiteju veido5anu, bet tad, kad Srm komitejdm nesekmejIs Baltijas republiku ievelEfiis valdibas gdzt, Gorbadovs esot tdm pagriezis muguru. Alksnis turpindja, kakomitejam bija teikts ka, Gorbadovs izmantos knzes situaciju, lai plrqemtu tieSo varu dumpojo3ds republikEs, bet esot So phnu afinetis tad, kad 20 cilveki mira armijas manervos Lietuvd un Latvijd. "Prezidents ir mts pametis," Alksnis teica. "Viqam ir bailes paSam uzgemties atbildibu. ViqS ir kd hirurgs, kur5 savu pacientu pamet pec tam, ka vig5 ir iegriezis." Armija ir sadusmojusies par to, ka ui tiek tureta par Lietuvas un Latvijas notikumu grl}'Azi, un kaut gan Gorbadovs vel ir armijas virspavElnieks, ja vig5 turpin6s 56d.d veidi pret armiju izturOtres, armija varblt bls spiesta neklausit prezidenta pavElem. PEc AlkSga domdm, pilsogu kala gadijumd,
ir
visai
pdrstavja atvietot5ju Jdni Riteni. Pieqem ian6 fu lietu ministrs Ellemanns-Jansons izteica prieku par to, ka bdtie3u birojs Kopenh6gen6 tagad ir s6cis darboties, kE an apliecineja d6qu valdibas gribu iespeju robeZds palidzEtbaltieSiem Sajd vi4iem tik gmtaja hik6. Tas it ipaii vare tu notikt tados starptautiskos forumos ka Eiropas Dro5ibas un sadarbibas konferencE (Conference on Security and Cooperation in Europe), Apvienoto Ndciju CilvEkutiesibu
padomE, Eiropas padome, sanaksmem gatavojoties,
un. Baltie5iem uz
bltu labi
S6dam
savus nodomus iepriek5
parrunat ar ddlu Arlietu ministriju, kas savuk6rt turpinds baltieiu pdrst5vniecibu Kopenh6gend informEt par Baltijas valstu lietu kdrto5anu ari Edas sandksmes, kur baltie5i paii nepiedalSs.
bloka valstu pdrstEvji,
lai atvCrtu Ziemef valstu
pdrst5vniecibas Baltijas valstis. Ar Somiju ir ievestas sarunas
ar noliiku pavairot stipendiju skaifu, kulas varetu pieS\irt baltie5u studentiem. B altieiu
biroj s Kopenhdgena
iespâ‚Źjams,ka'Jauns spels" izcelsies, un tas neb[s neJeltsins, ne Gorbadovs, bet viena pilmgi nezinama persona, kula juku situacija pargems varu. Elizabeth Shogren Los Angeles Times
mlk: E. OsItis
kasetes Skanu ,
Isuma
.
1991. gada 13. janvanli{ujorkas Tautas frontes atbalsta grupa sasauca drk5rtEju s6di, lai parrunAtu dramatiskos un bistamos notikumus Baltija. SEdes vaditiji lldza tds
organizdciju pdrstnvjiem izklasdt, ka katra organizdcija ir reafEjusi un ko katra turpmik daris lietas labd. Tdtad, "VOja
Zyarlu" redakcija Jums pasniedz izvilkumus no ALA, BATLfN un DV m6rliem lmzes posm6. Ceram, ka 5is isais p5rskats tuv6k un
Jumprava
Bumerangs . Edgars Liepitr5 .Ieva Akurdtere . Zodiaks .
koilaetik miis iepazistinas ar mlsu
organ26ciju sadarbibu un to atitinbdm.
Video Kasetes
An,IERIKAS I.ATVIESU APVIENIBA (Ints Rupners):
-
"propagandEt un politizet" sabiedrisko domu; izveidotffizes komitejas latvieSu centros: - koordinEt telegrilmmu siitiSanu (konlilCtas, lieti5fas, kaut vai rupjas telegrammas ir visefektiglkds pa5reizejd
-
situacija); uzturet talrugu inform6cijas tftlus; - griezties ne tikai pie politifiem un laikrakstiem, bet an pie citiem iespEjamiem atbalsta avotiem, piemEr5m, pie arodbiednb6m vai amerikdqu draugiem.
-
.
Rokopera "Ladpl6sis"
. "lMikrofons'Bg" Muzika no Latvijas un no trimdas ! Sp6le: Jumprava, PErkons, Zodiaks, Bob and the Latvians, Skanddls un citi.
Citi slkumi LATVN
BALTIC APPEAL TO THE TINITED
NATIONS (Marfers Pinnis un llldis Blufis): - ciesi sadarboties ar ALA un PBLA informlcijas apmaiq6; - nos[tit diplomdtiem zigas, kas nav publiski zin6mas; - stiities sakaros ar valdibam un misijam, lai tIs izteiktu
-
-
nav laika
naudas vdkSanai);
pieprasit bnvprltigo palidzibu parskatit, pSrrakstit un konspektivi salikt zi4as.
DAUGAVASVAI\IAGI (Alfr6ds PuSite): - paklauties centralo organiz[ciju darbibai; atbalstit BATUN, ALA, PBLA utt. ftonkr0tIk: zemes valdei palidz6t B ATI-II{).
-
Sir.:
25,m0 sq. milc5
l.li8io..:
55q {pd(@SoviaeF:h.) Gilp.ki LukE 231M Onhodo!. Bpri!! Jc*r$
E.ommti
AErbrhE, dâ‚ŹffiE! d m*hiry. Iilrf g ra fdiq/
Lrhpr.:
L&is:ktuicucttc SleiclhilrcU trL6sie
I20I)
i!e mullriffi:2.aMlr)
of
Clifrr!:
N6h.m ffr;@
lclqo
19.r0
*ilh D.d.nlcl!
@drhE)d*?m!ffi
miera
nodroSinS5anas lomu;
- izteikt BATUN vajadzlbu ziedojumiem (paireiz
nirr (fd!d
(;or.rnm..r: hd.p.ia.nr iur. un!l
protestus; pasvitrot un izmantot Apvienoto ndciju organizdcijas un
tds generllsekretlra Prez de Cuellar
Crpll.ll
-
Vizitkartinas par Latviju Sveiks lipeklis Latvij as republikas lipeklis
ALJA Apgads Laila Smidchena rToz Fratemity Village Dr. Kalamazoo, M+goo7
Kas apdraud Latvijas vidi? PEc
Dienvidkalifornijas universitAtes law Cenferjuristu
fakultlites beig5anas 1990. gadl ar jurista daktera grddu (J.D.), es Sogad pirmo reizi apmeklEju Latviju, lai apciemotu radiniekus un redzetu Latviju. Ekolo$ijas likumi bija mana interese universit5tE, un t5pEc es ari biju ieinteresets redzet Lawijas un Baltijas jiiras zonas pa5reizEjos ekolofiskos aps&ikJus, kd an redz6t, kI varEtu palldzdt Latvijas vides
Tapec Latvijas zeme, gaiss un ldens atrodas noZElojamE stAvokli. Lawijas vides aizsardzibas kontroles mehanismam ir j[crnds ar Sodienas vajo ekonomiku un inform5cijas ffikumu.
Ekonomisk6 situacija Latvijd
uzsudzlbu. PEc satikSands ar Arvidu lllmi, Vides aizsardzibas klubaprezidentu, un Induli Emsi, Latvijas Republikas Vides aizsardzibas komitejas priekSs0deEju, mani ieltdza stedet par Komitejas juristu-konsultantu. Lawijd es biju 12 neddlas, lidz oktobrabeigEm. Es atgriezi5oslatvij6 1991. gadamuta sakuma uz vienu gadu, lai turpin6tu darbu
Vides komiteju. Paireiz Kalifornijas pavalsts <<bar
ei
ar
v
uz SOdienag
gatavojos exam>> februan.
Kamer Latvija, man
bija adevrba
piedalities vairdkds interesant5s Latvijas Republikas vides aizsarorru3l sEdEs Augstlkaj6 padomE. Si komiteja ir
LatVija
t"*i"ri atkafiga
Latvijas valdibas ekolofisko Lawijas universitates $eografijas
k
ldrda-
paia, kf, visd
Austrumefuopa, kur komunistu attrsti6 smagd rlpnieciba ir sabojdjusi 5o zemju vidi, bet ir an sagdddjusi darbu daudziem cilvEkiem. Neatkadgds Latvijas ekonomika ir noardrta, un Sodienas Lawija ir atkariga no Sis smagds riipniecibas. Jauniem vides likumiem biis ne tikai jiuztur tiralawijas vide, bet ari vienlaicigi jlatlauj ekonomikai augt, lai uzlabotu dzives standartu. Lawijai, piemeram, bls jaizS$irds, ko darit ar Ventspils kompleksu, kam ir iesp6jas dot Latvijai val[tas ien6kumu, betir an ievdrojams vides risks. Bez tarn, ar jauno likumdo5anu biis
likumu Smaga
if
nO S
fakultEtE.
jakontole rietumu ieguldijumi, atfaujot tir5kdm rietumu rlpnicdm darboties ar
ekonomisku stimulu sistEmu bet paiiem vides likumiem, kd vecajdm r[pnicdm. TEdS vides likumu pakf aujoties tiem
sistcma rupnicas nodokli b[s atkarigi no
samazindt gaisa un ldens piesarSoSanu uz
Lafvijas Republikas Vides aizsardzibas komiteja ir absol[nr minimumu, bet tani paid laika atlautu vecajam tldzlga A.S.V. <<Environmental Protection Agencp>. rupnic6m, kqas irvajadzigas valsts ekonomikai, darboties, Komitejas uzdevumi ir : kamâ‚Ź.r tlis mEfina samazindt gaisa, [dens un zemes
f . izstrdddt un kopigi ar citEm valsts pdrvaldes iestlid6m piesErgo5anu. Vides likumi,kas atfautu jaunajam un vecajlm reahzet vienotu vides veido5anas, aizsardzibas un dabas rtpnicdm str6ddtkop6beznopietnuvidespiesargolanuun
politiku;
resursu izmantoSanas 2. reahzetvalsts ekololisko ekspertrzi un nosacit
uzsafizlbl
garantEjoSas
3. veikt valsts
prasibas;
vides
teritorijd, uz kontinent5l6 Selfa un Baltijas
juras latvijas Republikas ekonomiskajd zonf, valsts kontroli par vides aizsardzrbu un dabas resursu izmantoianu. Pa5reizâ‚Źjais Latvijas Republikas Vides aizsardzibas komitejas uzdevums ir attistit un pdrvaldit vides likumus, kas awietos P.SR.S. cenrdlas sistEmas likumus, kulus lawijai uzspieda. P.S.R.S. centralas sistemas vides likumi, attr-stot vides piesargo5o smago rupniecibu, nav pasargdju5i lawijas trauslo vidi. Sirupnieciba tika anistitabez [dens un gaisa aizsardzibas likumu ieveroianas un bez bistamo atkritumu kontroles.
an bez lielSm ekonomiskam problemdm, biitu hbaki fikumi nekd standartli <<command and contol>> pieeja, kas varetu
raditnopietnasekonomiskaskrizes,vaiarineefekdvusvides aizsardzfuas likumus. Viena cita problEma sakarl ar ekonomiku, kas Latvijai ir ari jaafisina, ir bistamu atkritumu attirisana. Rietumos bistamu atlcrinrmu likvideSana un piesdr4oto vietu iztiriSanas tehnika ir pieejama, bet Latvijai pa3reiz nav vajadzigds valiitas. Stiivoklis ir v6l akltrks Eidos gadijumos, kad ir pies6rqotas vietas, par kqEm neviens nezina. Ekolofisko situaciju apgrltina an vides attiri3anas informdcijas un vides likumu apmlci5anas tr[kums Latvijd zem agrdkds P.S.R.S. sistemas, ki ari Latvijd nepieejamie rietumu likumi un standarti. Si ir viena lieta, kupi es ceru
fl#'g$iiiiigada,,ffi6
*iiiiifi*{f*ffiiiffi pafdzet ar rietumu likumu un standartu apgf,d5Sanu, kas pafidzetu vides likumureformai. Tdpatanpaplaiinotsakarus ar A.S.V. <<Environmental hotection Agency>, lai Lawijas juristi un zindtnieki varetu dab[t vairdk informdcijas par rietumu standartiem un tehniku. Vides aizsardzibas kluba paplaiin6ti sakari ar Apvienoto Ndciju "drpus valdibas organizdciju" sekciju (<Non-Governmental Organizations>) ir svangi informdcijas iegiisanai. August5 es Rigiapmekleju starptautisku konferenci par Baltijas jlras ekolofiju, kur Latvijas ekologiem bija izdeviba satikties ar rietumu
IesEiies ALJA!
zin6tniekiem un juristiem.
Informicijas attuOsana ir vel viena problema Lawijas attiecib6s arP.S.R.S.Tas bija redzams novembri, kad nekidi
bridindjumi no Baltlrievijas netika sa4emti par indigds
zilsk6bes (<cyanide>) ieplii5anu Daugavd. Divas dienas pEc
tam, kad beigtas zivis parsdij6s Daugav6, Latvijas iedzivot6jus oficiSli informOja. Tdda pala problEma ir ar Padomju armijas bdzOm Latvija, kur Latvijas likumi netiek
ievEroti un vides piesdrqoSanas daudzums ir nezin6ms.
Baltijas valstu
Lidzigoporitisto *-g2d afhiba un gk-onomisto . "n1.u;pif;,{1,,! valstusadarbibairloti sadarbiba ir foti , valstu svariga vides
if
loti svariga vides lJ,,,'"Ll' ffo: aizsardzihai man ari bija izdeviba
satikties un runat ar Lietuvas Vides aizsardzfuas nodafas darbiniekiem par lidzigdm vides piesdr4o5anas kontroles problEmdm un vides izglitibu Lietuv[. Sadarbiba ar Skandinaviju un ari ar Baltkrieviju un
Krievij u, ar ku{im mums ir kopEjas robeZas un iidens cef i, ir svarigi vides aizsardzibai. Latvijas dabas aizsardzibas
darbinieki ir norlpEju3ies par to, ka sakard arP.S'R.S. tildko ekonomisko apstikfu pasliktindsanos, Maskava varEtu vel mazdk ievErot vides aizsardzibu. Dabas aizsardzibu vel apgiitina Latvijas indusnijas pakeizEjd atkariba no Maskavas kontroles un leogrdfiskais tuvums. VEl viens projekts, pie kqa es Latvijd piestrdd6ju un jaunu nacionSlo parku ceru turpinat piesr6d6t, tagad, jo bts f oti gruti izdarit 5o k svarigi nodibindsana. |oti pec zemes atdoSan?s parkiem nacionElajiem zemi dab[t priv6tiim interes6m. Tagad ir laiks pasargdt daudzo skaislo I"awijas vietu ndkamajIm paaudzem, k6 art aktrvam tiirismam, kas var6tu iegiit Latvijai daudz vajadzigo valltu
ir
bez dabas sabojd5anas. Latvijd vEl ir daudz lielu meiu un skaistu j[rmatu, kas ir jdpasargd 5aj6 pdrmaigu laik[. Kad es biju LatvijE, viens no Vides aizsardzibas kluba projektiem bijaprasit vietEj5m V.A.K. nodafam ieteikt vietas, kups varEtu izveidot par nacion[liem parkiem. Es ieteiktu katram ciemigam no Srzemem apmeklet daudzds skaistis un
AIJA biedri vai biedri-veicindtdji ir izcili tautaspdrstEvji, krrpemirtiesibas sa+emt katru m6nesi ALJA zi4as, kas stdsta par jaundkiem notikumiem ALJA biedru dzivEs, kd ari sanemt tris VCja Zvanu numums gadd. Ar savu dalibas maksu, AIJA biedri ari
atbalsta jauno ALJA biroju Rigd, kur ALJA jaunieBivar saqemt informdciju par jaunumiem un p aredz Etiem notikumiem, k d politiskiem, t-a ari sabiedriskiem. Ar savu siko ziedojumu, ALJA biedrs atbalsta Kultirras fonda un ALJA apgdda darbibu. Kultfiras fonds un AIJA apgdds gddd, ka biedriem bltu iespEjas nopirl<t latvie5u rolsrr[zikas kasetes, video ierakstus, grdmatas, kartes, un visvis-adus tautibas simbolus. Kd iest6ties SaivienrezEjd apvienfo-a? Labi, ka prasijdt! Tie no jums, kas esat starp 16 un 3o gadus veci, varat iestdties ar $ro gadskdrtEju dalibas maksu. Ja J[s b[tu vecdki par 3o, m6s piegemam, ka jums ir ienesigdka alga, nekd mumspdrEjiem, un lt&amJums iemaksdt $zo biedra veicindtdja gadskdrtEjo maksu. Kam lai deku raksta? AIJA Kad esiet deku izrakstiju5i lfldzu nos0tiet to uz sekojo5o adresi: AIJA (bibdra Pieteikums) c/o Latvian Studies Center 17 oz F r alernitY Vill a ge Dr. Kalamazoo, M4goo7
Sirsnigs paldies par
j[su
pastdstiet s aviem draugiem
uzmanibu un
!
brini5l;ig6s vietaslatvije, lai saprastu, k5p6c tlis irj6pasargd'
Pâ‚Źteis Zilgalvis "
llrii,liii::ii::::::lrt,Il.:::::.:.:1::.::..,:,
"'
i. W
11"
fu{,
\M'
3.
//45fr-q -** \SZ I+.
D
zivorlr s N277
il
4
lla^ ,:,:i:,:,:,:,:,:,:,:ii':,:,iiiiliiii'iiiiiiiiiiiiiiiil,-i:l:l:iXiixi:iiiii:iii:iiliiliiiifii.n
iiiiiilu::::::ii:iiiiitii:iiii.,,,,
Ar Ioviss siLds
Kdnesenbiia
jjjj;
71. tpp
iI:*.iiif.#Il
t:t:t,ttttttt,:,,.i,.tt..ttttttttiitttttttt:'..,::lli:...llllllllllllliiillllii...'i:.l
Izvilkumi no P6tera Ban&ovska eseias r Idiotiia kd mFkslan, Lierattrra un maksli rg8g. gada ro. itrnijd.
Gvido Kajons ir dzimis 1955. gad[. Patreiz viq5 ir iecerEjis 5i gada pavasan
izst6dit savus darbus
Sis noslEgtais, mazmmgaisjaunais cilvOks pieder pie t5s latvie3u fotogr5fu nopietnas dalas, kas nedidls pa pasauli, [dem dulSojot un salkanu salonu medafas kolekcionEjot, bet gan veic fotogrdfa pamatdarbu - fikse savu (mlsu) laikmetu. Un dara to dziJi, personiski, ikeiz at skaidri nolasamu subjektivu anieksmi. 55Si subjektrvd anieksme ftonkrEti darba meaforiskais sldnis, teh) veidojas, nevis kaut ko sadzejojot, inscenEjot vai piemeklejot, bet gan - tiesi otr6di - no esoBa redzama afinetot visu lieko, mazAk svarlgo. Rezultltd Gvido fotogrlfijas ir k5 atkailindtas esibas formulas hdzneLehbu asas fiks6tas realitEtes paradoksos un gaismEnds, lidz aizkustinf,juma un lidz pdrdzivojuma asaram cilvEcigas attieksm6 pret 5o realitati. Ko darit? Vai ietbojdsai idiotijas tik15, vai sasprindzinatpâ‚Źd6jos spEkus un iznicinlt pa5u tiklu? Mordles problEmas, diskusija par eitanziju tadu neattiecas uz arpuscilvecisk6m sistEmdm. Iesp0jams, ka tieSi pEdcjais ir pamatjautdjums, ko cita starp[d uzdod an
Gvido Kajona fotogrlfijas.
<<Toronto
Photographer's Workshop> no 18. maija Edz 22. jnnrjam. Tuvdkai informdcijai varat zvanit Vid Engelevics: (416) 533-9019.
tr3. tpp
"Latviskas " darba iesp6ias Ar Latviju saistito darba ieqpeju apskas jaunieSiem Iawije un ASV ka sabiedriskajd, tii ari komercielaje hukd. Daii no mums, beigdami skolu vai, skolas bnvlaikos vai pErtraukumos, apsvef iespEjas str6dit "latvielu lauka". Esam auguSi kE latviesi un labprdt pamE$ndtu sradAt kaut kEdi latvieSu vid0, bet mums nav skaidrs, kI to darit un kEdas ir iespEjas. Sis raksts dos zindmu ieskatu darbu iespEj6s, bet jau tagad lasitljam ir jEiegaume, ka ir vCl daudzas ciras iespEjas un pa5am ir
jdblt
uzqEmigam, liai aEastu sev attiecigu
vietu. Sisdienas Amerikas lawiesu jaunietiem pastziv daudzas
vienreiz6jas iespEjas, jo k6 latvieiu jaunietiem uzaugot Amerik5, vi4am ir vienreizEjas kvalifik6cijas. Latvielu jaunietis Amerik6 teko5i runi angliski, bet pazistlatviju, latvieiu valodu un vEsturi. Td
vi45 var ar anglsiki rundjo5o presi un biznesmeqiem labi sazindties un atbildEt uz
jaut5jumiem. Tas ir foti nodengi Latvij6, kur ir nepiecieSama sazind3anas ar angliski rundjo5o pasauli, bet an ir nepiecie5ams
latvieiu cenfios (piemEram }dujorkd, VaSingiond vai Cikagd),
kups sp6j algot pilna laika darbiniekus. Lai azzirratt pu Siem darbiem, ir jdst6jas sakaros ar attiecigIm vieEjim organiz5cijdm. 2. Sabiedriskie darbi latvie$y'baltie3u organizEcij6s ir ar nopietndku algu, bet t5du nav daudz. Amerikas Iatvie5u Apvieniba (ALA) algo vairdkus darbiniekus viryu birojd Vaiingtona. Apvienotl baltieSu komiteja (JBANC) an algo darbiniekus. IJujork6 to dam Baltic Appeal to the United
Nations (BAT[II.|, un iespEjams, ka ari citur pie citlim organizdcijdm str6d6 pilna laika darbinieki. Darbs ir sabiedrisks, organizdcijas administrdcijd: sazind5anf,s ar citZim organizf,cij6m, v6stulu raksti5ana, sabiedrisk6s domas
veidolana, noteiktu projektu veik5ana, sazin65anas ar ASV kongresu un sabiedrlbas informEiana ir starp darbiqiem kas ir jadara kadai personai, ku;a srddE latvieSu vai baltieSu
Srs dienas
Amerikas
jaunietim
pasEv
Seit, lai varEtu labi sazindties ar kongresa rocekfiem kE aripresi un komercisro Gan Amerik6, tA att l,amija pasuiv
organiz6cija.
Lu
uzzindtu par
Siem
darbiem, iesakf,m griezties pie Amerikas
Latvielu Apvienibas 400 Hurley Ave., Rockville, MD 20850 vai pie mineldm baltieSu or ganadcijdm.
3. Komercidls darbs latvie5u rll*: V I e nf e Ire I a S uzq6mumos. KopS Gorbadova laika
vairdkas iespojas, kqas sadalisu
sekojo56s dafba
kategorijds:DarbiAme,rikd.l.Sabiedriskais
.2.
,
-, fespe|a$
darbs latvie5u vietojds organizlcijds. Sabiedriskais darbs latvieSu/baltieSu organiz6cijds ASV mErog6. 3. Komercidls darbs latvie5u uzgOmumos ASV. 4. Sabiedrisks vai komerciEls darbs ASV
organizlcijds vai uzgemumos. Darbi Iatvija. 1. Darbs sabiedriskEs organiz1cijds.2. Darbs valsts iestddEs. 3. Darbs
privdtos uzqOmumos. 4. Darbs kopuzgEmumos. Darbi
Amerika- l. Sabiedriskiedarbivietejis
organizEcijes
i
lawieSu
deiAdr, bet parasti nav pilna laika darbi.
i
vajadzig1 administrdtivais DraudzEm un lawie5u skolAm personals un skolotlji, vasaras bâ‚Źrnu nometnEs ir vajadzigi audzindt5ji, virtuves un saimniecibas strldnieki. Sie darUi vai nu parasti nenes lielu algu un an ir t.s. sezonas darbi
-
tikai ziem6 vai rudeni. Ir lomer daias organizdcijas, lielakos
ievestajf,m pErmaigEm ftaut gan daudzas Sis pdrmaiqas tagad, janvdra vidli, tiek atkal atgieztzs) ir izveidoju5ies latvieSu uzgEmEji, kqi saistls ar uzgemumiem
vai organizacijdm Latvij6, lai kopigi veikt kldu komercialu projektu. h detri jaunie5u uzg6mumi (Baltic Marketing, Inc.,
Baltic Trade Intemational, Baltic Ventures un Inroads) un vairdki citu paaudiu uzqEmumi, kas to dara. Darbi ir galvenokdrt adminisrativi, bet ir ari t5di darbi, kqiem ir vajadzigas sevi5fas zind5nas. loti bieZi ir vajadzigas tieSas tirdzniecibas (business) zindSanas. Par daiiem darbiem bija iespEja noklausities ALIA kongresa Bostona. Liga Tifere stistija par savu darbu m6kslas galErijd "AsEa" CiUga, tur kf,rto izstZides lawie5u m5ksliniekiem no Latvijas. Tahk an tika stiistrts par Baltic Marketing, kur min6tie darbi ir salik3ana (typesetting) un datoru piegddi.Sana Latvijai. Kongres6 ari bija Inroads plrstiivji ar informdcijas galdiqu
ti
:::!:!iiiriiiiiiiiili!ili!:i:::i:!:::::::::!:i:iijitl::t:t:::i::,:,:i,::::::i::iiii:iii::i::::::,:;i,:,, :::::::::::::::::r:::::::::::::::::::::::r:::::j:j:j:j:j:j:::::::::::::::::::::::::::::::::i:t:::t:::::::
par vi+u pied6vdtiem cefojumiem uz Rigu. Uzqemdji sav6 ameriklqu darbd ar Latviju an nodarbojas ar auto biznesmegu konsultiiciju, cefojumu gamaas izdolanu un pardoSanu, m6befu gatavolanu, tape5u un citu preiu izve5anu, Latvijas Universiuites p6rstlivniecibu, eku celSanu, kurpju fabrikas atvErlanu, u.t.t. KAvarredzdt, ir daudzi lauki kulos notiek sadarbfua arLatviju un kqos ir vajadzigakompetenta darbinieka lldzdalTba. ASV uzauguiam latvie5u jaunietiem ir vienreizEjas iespEjas, jo tas pazist kd Ameriku, tE ari Latviju. Luazzndu par Sim darba iespEjdm, iesaku sekot sludindjumiem ALJA izdevumos un laikrakst5 Lails, un
ri,
sazindties arkdduno Siem uzg6mumiem. Te
jdsaka,kajlbtt
lielai uzg6mibai, lai affastu sev attiecigu vietu. 4. Sabiedrisks ,"i lemsrci4ls dafts ASV. Ari sakarS ar ekonomisko "atkusni" Padomju Savieniba, vairlkas ASV firmas ir sev aweruSas birojus Maskav[. Daudzas ir dibindju5as kopuzq6mumus ar kadu Padomju firmu, lai
veiktu kopigus projektus. Pie
t5diem uzsemumiem ir darba iespejas, bet daudzas prasa krievu valodas zinSSanas. Interesantak ir tas, ka daLdm firmdm ir interese kaut ko
iesrkt Lawij6' un
viuiem,:Jllffffi
Richarda Vlgnera ielE 13/15, Rig6. 3. Darbs privdos uzrlEmumos. Latvijd ir izveidoju5ies vismaz 3,000 priv6ti uzqemumi, tai skait5 galvenoklrt kooperativi. Daii kooperauvi h foti sekmigi un savus darbinieku var algot ar lielEm rubfu summ5m. Iespejas kooperativos ir daudzas, foti daudzos laukos. J5atceras tikai tas, ka darbs notiek pitnigi Lawijas apstEklos, un kddam ASV jaunietiem tie bis Stri jdapg[st. k iespejams, ka no sakuma t6ds darbs varetu biit foti frusEEjo5s. DiemZ0l no g[ti uizzinat par darbiem privdtos uzgemumos un iesaku tam, kulam interesC strlddt kooperativos Lawijd uz turieni doties un pa5am uz saw roku izpEtrt iesp6jas.
ASV ir foti
4. Darbs kopuzqEmumos. Latvija ir izveidoju5ies
Jafinietim
darbojas LatvijS. Daiiem latvie5u
iehfrt ?IJ uznE mihdi, lai atra stu
darbinieki, kddi ir ASV I nav daudz tlidu firmu, bet ar laiku bls vairdk. Daias, kqas ir izteiku5as interesi darboties Latvija: Chrysler, Texaco, Shell, ConAgn, Delta Air Lines, Xerox, Apple un citas. lai uzzinStu par 56da veida darbaiespEjdm iesaku
sev
attiecigu
citigi sekot liel6ko aviZu "business" nodafam un bibliotEk6 meklet informdciju par firmdm, kups tirgojas ar PSRS. Te noteikti vaj adzTga pacietrba, lai aEastu sev vietu un vEl pie tam piemerotu.
ap
100 Rietumu-Lawijas kopuzg6mumu. KopuzqEmums ir firma, kqa tiek veidota kddai Lawijas un kddai Amerikas firmai sandkot kop6. Kopuz4Emumos ir iespEjams algu sa+emt valltl dol5ros, kqus tad var vest &d. Agrdk - min6ju par latvie5u uzgEmumiem, kuli uzqemEjiem AmerikE ir kopuzqEmums ar
kldu Lawijas firmu. Sini kopuzgEmumd
;[i[T*"ii lfIH' fltrffi'#: iespEjlm. Lai uzzindtu par Siem darbiem iesaklm sazinaties
ar
uzgemumu vaditZijiem
Amerikd ftd mine6 aug56 3. punktZi). Ari ieteiktu doties uz Latviju un tur meklet
vietu pie kopuzgEmumiem. Un beidzot, atkal atklrto5u - latvie5u jaunietiem ir nepiecie5ama paSam sava uzgemiba, Sos darbus meklEjot. Un an vigam ir jdblt samErd elastigam, t.i. tie5i mekleto darbu vi45 dro5i vien neatradis, bet iespEjams, ka kaut ko lidzigu vai pat
darhu.
Darbil-atvijA Vispirms iesaku apskatities p6dejo VCja Zvana numuru, kur vairiki jaunieli, kuf Latvij6 stradaja pag6ju5ajd vasara un ir agrdk ir intervEti
l.
Darbs sabiedriskEs organizEcijhs. Sabiedriskis organadcijls ir vajadzigi vislda veida paligi: gaidds un skautos, draudz6s, Vides Aizsardzibas Klub6 (VAK), LaMjas Tautas frontC un ci6s organizacijas. Algas biis mazas un vel
labdku.
Ianeziriet,kur iesakt, vamt man atrakstit
un me$ina5u
ieteikt ko dant. Juris Bfodnieks 19 N. Mountain Ave., Montclair, N.J.
07u2
mazdkas, ja skatiis uz to, ka tis
bls rubfos. Bet sabiedriskos tie,piekqiem Lawij6 str6d5, ir priecigi qemt preti darbinieku no Srzemem. Lu uzzndlu darbos varveiktdaudz labaun
par Siem darbiem, iesaku sazinlties ar gaidam, skautiem, draudzEm un citam organiz6cij6m rietumos. 2. Darbsvalstsiest5dEs. Ar 1990. g.4. maijadeklardciju, par Latvijas valdibu. "':ldrba tatvijd tieSdm sdka k|[t \-rsvairak latvijas valdibai v ajadzigi latvie5u-angfu tulki, ".' :zplatitu informaciju arzemju Zumdlistiem. Ipaii svangi :-. bija janvdF vid[, kad melnds beretes ap5audija un -: - z-ja Rigu. Ikdienas notika preses konferences un bieZi , .: : : :. k-: i presei zigoja, bija Srzemju jaunieii, kas tai laika :!s. Par darbiem pie Lawijas valsts iesaku kontaktu :-;I ...*: :.=i':: .flJ.{ birojd Rigd, pie ALJA internes Kaijas
;-:
- :r-:
:;
=
:,l
;:.se
Ri sa
:
.{IJA birojs
c/o Farmacijas muzej s,
15.W
Bernuddrza skolotaia
Latvija
BErnuddrznieki neatikiras Amerik6 un Lawij6! To secinu no savas pieredzes macot bâ‚Źrnus Amerikas un Latvijas bernudarzos. Mans pastZivigais darbs ir vadit Kalamaz[ latvie5u bernudarzu "Pasaciqa" un macit Ernus no 2 U2lldz 6 gadu vecumam. Stradaju Saja darbd kop5 1986. gada septembp. Strad5t arbâ‚Ź.rniem irfoti patftams darbs. Berni ir patiesi gan milot, gan nistot. Vi4i ir patiesi priecigi un patiesi dusmigi,
un b6rni piedod. BriZiem tie mani izved no pacie[aas, izmefinot savu patstavrbu, neklausot vai rundjot preti. BriZiem ir gmti izturet vi4u savstarpEjds ciqas, bet visum6, darbs ir viens no jaukdkajiem. Aizbraucot uz Rigu mdcit, sagaidiju, ka visi bEmi bls rami un pieklajigi. DzirdEju stzistus no tiem, kas ciemojuSies Rig6, ka Latvijas bErni ir pavisam citlidlki, nekd Amerikd augu5ie tFurrrr. ZnAju, ka manu radu un draugu starpd ir
visSdi bEmi.
k
miengi, pieklEjigi, ir izlutindti, grtti valdlmi berni. PieqEmu, ka skola tie visi ir vienddi r5tni. Biju patiesi laimiga piedzivot to, ka bErnuddrznieki, ar kqiem strdddju M6rup6, bija pEc dabas pazistami. paklausigi bEmi un
Apciemoju daudzus bernudarzus Rigas rajon6. (Protams, mani veda tikai uz tadiem, kurapstikfi bija labi. Neredzeju nevienu foti nabadzigu vai negativu
simaciju.) Satiku bemus smaidigam sejdm un miengu, pieHajigu dabu.
Tas mani nobaidija. Pavadiju vairdkas dienas m6$inot viqas
pdrliecindt, ka ari vi4u metod6m ir labas ipa5ibas un ka mes varetu inform6ciju izmainit, tzi katrs uzlabojot savu darbu. MeneSa laika, man iznaca rundt vairlkdm skolotiju grupf,m no visas Latvijas. Pat st5stiju par savu darbu Izglitibas ministrijas Kvalifikdciju cel5anas instit0ta. Paplaiindju savu lekciju materialu, iekfaujot tajd informdciju par daiAdmrr
bErnudtuza mdcibu metodem un kd t5s varetu pielietot. Visur mani sagaidija skolot6ju bars ar ieinteresetiem skatiem sej6 un pu$em roka. Vienmer cinijos ar klausit6ju pieklAjigo klusumu. Centos no pa5a sakuma veicinat jaufiijumus un diskusijas, lai sEstr'jumi iznaktu dzivdki. Grupas, kur izraisijEs pdmrnas, bija
Tede!,kaesmu noAmerikds, skolotdias domaia,ka gadu. Uz manas
daiddi interesantijaut5jumi. InteresEjas par bemudarzu kE privdtuzqemumu, jo Larvijas bâ‚Źrnuddrzi ir pakfauti valstij. Skolotljas an jaut5ja par !o, kd bernos veicindt interesi macrties, kd vigos
neizmcindt kreatrvds spOjas un fantaziju. Bez izqemuma, man prasija, cik man
metodes
ir
IaEkas,
Satiku an tEdus, kam smaids jau tuvoj6s smrnam, un kqi bija isti pipari! Tddi bErni man vienmer ir
patiku5i. Sie "pipari' bija t2pat mifi, bet klausir tie bieii negribeja un uzskatija, ka vigiem pieder gan bernudarzs, gan an ptuCja pasaule. Tatad, pavaditais laiks Mdrupes bErnudErzI "Lienite"
bija
programmu. Jau pirmajd diend maniju, ka skolotEju uzskats bija, ka t6def, ka esmu no Amerikas, esmu bez 5aub6m labaka skolotaja, un, katas, ko daru ar saviem bErniem irpareizdkais.
patil<ams.
Nebiju sagatavota tam, ko izjutu no savdm kolelem LatvijE. KE ciema kukuli, biju paqEmusi lidzi diapozitivus no sava bernuddrza Kalamazl, par kup an biju gatava pastastit. Man bija daiadas nodarbibas, ko izvest ar berniem un par kq6m tad pasEstitu Mdrupes bernudirza skolotijlm. Aizvedu man iecienitdkas referendu gramalas, no ku16m smetos savus materialus un sast5du savu bernudarza
mene5a
beig6m, biju
nodibinljusi ar vairdkdm skolot5jdm loti draudzigas attiecibas. Jltu, ka visvairdk paveicu run5jot atsevi5fi ar skolotEjam un str6dEjotkopigi ar vi45m, pielietojot savas macrbu metodes ar vigu
materialiem. Pdrrun6jlm Amerikas un Latvijas bErnu ddrzu sistemas. LielEkS atSfinba ir ta, ka Amerik6 gandiz visi bErnuddrzi ir priv6tuzq6mumi. Latvijas bOrnuddrzi ir pakJauti valstij, un
ir atkangi no valsts atbalsta. Galvenoklrt
atbalstu sagem edindianai. Bernudarzos var paOstpavisam labi. DroSi vien tas ir iemesls daiilnr $imenem sltit bEmus dlrziqos. T6pat atS$iras bEmu slk5anas vecums. Gandrz visi bemi Latvij6 sdk iet bErnudErzd no pusotra gada, kas ir agr6kais, kad bernus pieqem. Tikai retam ir iespEja dzivot majas ar kddu vecaku. Amerikd, bernus var bernudarzd pieqemt ar divdm nedEf6m. SAk5anas laiks ir atkarigs no vecakiem. Latvijd mdtes dzivo mdjds pie berna pusotru gadu, kad t5s atgrieZEs
riiiii:::::*::::i:::ii:i::iiiiiiiiii'**iui:iiii:::iii::iiiiii:i:iirimiiiii:iiiiiiiiiii:i:i:::i::::::i:iiilil
sav6 darb6.
At5kiras ari skolotZiju pieeja bErniem. Pf,mrndju ar atsevi5hEm skolotljdm to, ka biitu patikamEki sradaL ja ar bErniem uzs[iditu personigdkas attiecibas. Esmu pieradusi ar b6miem sedet uz gndas. Smejos un raudu ar bErniem un t5pat lEkdju un priecEjos. SkolotEjas Latvija ir atturigdkas. TIs reti nomet5s cefos pie berna un reti ar bCrniem kop5 skrien. Attiecfuas l-atyiia-ir daudz form6l6kas. To mana no tzi vien, ka berni uzrund skolo6jas sakot "au dzndtAja" . \-ofi centos parddit, cik jauki ir ieskatities bernam acis un cik jauki ir ar bernu aprunlties. Neesmu velpastEstrjusi, kE nonacu Mdrupes bEmudirzf, . Tas bija laimes gadijums. Kdda audzin5tlja Marupâ‚Ź bija par
manu bernudarzu klausijusies radio raidijumd. Sa4emu no viqas vdstuli, kqd vi4a izteica interesi sarakstities. Rakstot, radds iespEja sa+emt no bOrnudarza izsaukumu, un to pie46mu. Pavadr-ju mEnesi mdcot, rundjotun v6rojotLatvijas skolot6ju darbu.
Aptvelu, ka rakstot, esmu lietojusi tikai vdrdu "skolotEja". Man izn6ca sastapties tikai ar sievietem bErnuddrza darb6. Paretam lekcijds ieraddskddi virie5i un tie
nebija skolot5ji, bet gan skolu administratori. Esmu laimiga par iespdju m6cit Latvijas bernus, kaut an tikai uz.mEnesi. No 3i brauciena izveidojds daudz labu draudzrbu, un turpinds an sa darblbaar dalddiem pedagofijas darbiniekiem Latvijl. Uzlldzu uz savu bernudtuzu divas skolot6jas no Marupes, un maij6 gaidu vEl tre5o skolot5ju. Iesaku visiem, kam ir interese, pasEadft sav6 darbd an LawijS. Var ieglt jaunu perspekfvu pats par savu darbu, un ari par !o, ko dara mlsu Lawijas kolc$i.
AndraZommere
ALJAinterna darbs Rigra
Skolotdia darbs Smiltene
DiemZel ne visur var iztikt tikai ar latviesu valodu . Ipa.Si pilseEs. Saja zi+A patikams izgemums ir Smiltene, kuru
pamatoti uzskala par vislawiskdko Lawijas pilsEtu (987o iedzivotEju ir latviesi). Piedevam ta ir skaista, trra pilsOtiga (apm0r6m 8 ttkstoli iedzivotliju) ar sendm kultlras tradicijam un aktivu sabiedrisko dzivi. Laba hmega virieSu, sievie5u un jauktie kori, tautisko deju kolektivi, piitEju orkestris, tautas lieti5kas makslas studija, Tautas baris, estrades kolektivi utt. loti daudz jauniesu (tris videjas macibu iestides
-
vidusskola, lauksaimniecibas skola un arodskola), gleznaina apkartne, laba satjksme ar Rigu u.t.t. Vai nebltu verts un interesanti S miltene padzivot ilg6k? Sada iespeja pastlv. Precizdk, jtsu palidzibu foti gaida Smiltenes vidusskola. Tajd mdcas 985 skoleni, strada 65 1990.19 L macibu skolot5ji. Skold ir 36 klaiu komplekti . 2. gadu skol6 nolemB macit sveSvalodu no klases, bet trlkst angfu valodas skolotZiju. Skolas vadiba foti cer, ka atsauktos no AmErikas vai citas zemes tautieSi, kqi varetu un gribOtu bemiem mEcit angfu valodu. Bez stundam skol6 varCtu vadit angfu valodas kursus Smiltenes uzg6mumos (firmds). Atalgojums (snddAjotpilnu darba nedefu) varEtu but 300lidz 400 rubli m6nesi. Te der piebilst, ka vid1jddarbaalgalatvij6 ir apmerdm 180 lidz 190 rubf u menesi. Dzivoiana latvie5u fimen6 (garantâ‚Źta atsevi5fa istaba, silts [dens, silta uzgem5ana, un citas labiencibas). J1pezimE, ka skolu vada jauns, simpdtisks direktors, kut cenSas kardindli mainit liddinejo izglitibas sistemu. Skol6 ieviesti daudzi jaunin6jumi un ta ir |oti popul5ra.
k
Amerikas lawiesu jaunatnes apvienlba (ALIA) aicina jaunie3us pieteikties interna darbam, lai strld5tu ALIA birojd RigE no 5i gada apnfa vai maija lidz septembrim.
Interesentus lldzam rakstit:
Darbaietvaros jEsadarbojas arvietejdm studentu apvienibdm, jdpasniedz lekcijaspar ASV augstskolu sistEmu, jakonsultejas ar studentiem par studiju iespEj6m un finans65anu un par pieteik5ands ptubaudijumiem ASV augstskohm. Darbs prasa 15 stundas nedCff,, noteiktas biroja stundf,s.
Kalna iel6 8-20 SmiltenO, Valkas rajon6
Tadel, ka interna darba vieta atrodas Rig6, ir nepieciesamas labas latvie3u valodas zinaianas. Meklejam jaunieti ar paiierosmi, kas sp6j darboties mainigos apstikJos. Darba termiq5 un stipendija pEc vieno5ands. Tuvdka informdcija un pieteik5anls ar dzives aprakstu, h-dz 5. g. 1. martam pie: ALIA, Ilga BErzkalne, 2151 Golf
Ainlram MeZu[im
Lawija
tilrunis:
721a3 @Aias) 72ffi (datud) Rigas: 8 247 727 43) zvanano Qa
Court, Glenview,IL, 60025, tel. (708) 657-7477.
It.lpa
NujorkEi, ALJA valde piemin LietuvEi un
Latvijdkritu5os Ivars Ernbrekts rdda, kd pareizl demonstr6t I,tlujorkd, rg.
ianviri
redakc ij as foto grdfij as
Sanfrancisko, Sanfrancisko,
13.
13.
ianvdri
janvEri $ujorkd, rg.ianvdri
'
.
Ilga BErzkalne, Laila Smidchena,Eri[s Sulcs, Dauma Grava, Andris Slokenbergs, Kdrlls Streips, Silviia Kdrkle, Katrina Strelpa, Elmdrs Ositis
rggr. gada ALJAvalde PriekisEde: Ilga BErdralne Rakstot savu piekto biografiju VEja Zvaniem, esmu nlkusi pie sledziena, ka mand dzivO daudz nav maimjies p6dejos gados. Lai gan esmu dzivojusi se5ds daitddx adres6s pâ‚Źdejos deros gados, man vEl arvien patft iekliegties (skat.Yz#21), Ost 6bolk[ku (skat. Vz#24),saqemtapsveikumakartiSas (skat.Yz#27), un kafu daudzds dzives (skat. VZ
#30).
Rakstiju savu pirmo biografiju VEja Zvaniem pirms detriem gadiem ke ALIA biedrzine. Nekad nebltu iedomdjusies, ka darbotos kI ALJA priek5sEde divus gadus! Un pec iespEjas iesaistit daudzus latvieSu jaunie3us aktivl tomer, amatu m6rli ir lidzigi
daftiba, atbalstot ALIA mErhus. Rakstot savu piekto biografiju VEja Zvaniem, varu spriest, ka pasade Sis tas tomEr ir mainijies. Lai gan liekas, ka notikumi Latvijd Sodien ved atpakaf uz to pa3u, kas bijis
pirms daudziem gadiem, domdju, ka varam skatities uz ndkotni ar cenbu, ka pasaules acis Baltijas jautiijums nepaliks aizmirsts. Aicinu ikvienu noJums darbot"ies ALJAvaldei lidzi,lai varam ndkamajdgadf,pan5kt daudzas, lielas mai4as miisu dzivEs un pasaules acis. Adrese: 2151 Golf Court, Glenview,tr-fi025
Telefons:
:r.:.:.:.:.:.:::j::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::
iiiiiiii,iiiili:::i:i:fi
0'i:.irpf, ijililr:iiiiiiiri:i
(7
08)
657 -7 47 7
Vice-prietrSsEdis : Eriks Sulcs Piedzimu 1967. gada 28. novembn LongailandE l$ujorkE, kur absolv6ju Lawie5u pamatskolu un vidusskolu. Turpindju savu latvie5u izglitibu Mins@re 1985. gad6. Sveltautibas izglitibu turpin6ju ar <<Associates> grddu Zurnalisitk6 Suffolk Community CollegelJujork[. Dzives ga4[i maimjEs 1989. gadE, kadp5rcElos uz Va5ingtonu DC, kur patlaban stud6ju <political communications>> <<George Washington> Uuniversiftite. Piedalos Latvie5u Skautos lJujork6 un darbojos Katskifu vasaras nometnc. Mani hobiji irpiek6deties pie padomju siitniecibu vdrtiem, dezindt padomju karogus, un baudit Amerik64u cietumu viesmilibu. Man art patft vollejs, slOpo3ana, cefmal[ iespert savai anglu sportmaiinai, un Eret naudu, kuras man nav. Adrese: 1607 S. 28th St. #6, Arlingion,Y 422206 Telefons: (703) 519-9591
Sekretiire: Katrina Streipa Jaunieiiem, kas ir uzauguBi tii ka m6s, bieZi uzn6k tZida saj[ta, ka visa ir par daudz. Vismaz man tI bija. Un kandid6t kadam ALIA valdes amatam bija pirmais lielais solis, ko esmu sperusi preti Latvijai vairdku gadu laik5. Esmu izgdjusi Kri5jdna Barona latvie3u skolu eikaga,Galezeravasaras nometni un vidusskolu, un vienu gadu Latvie5u Studiju Centrd. Man vissvarigdkais ir kA hwie5u, ti amerikdqu aghtJba, un tipec nevien macu latvie5u skol6 un Galezera vasaras vidusskol5, bet ari stud6ju <<Loyola>> UniversitAE, Ctaga, par vidusskolas raksti3anas skolot5ju. Man liekas saprotams un piegemams, ka ar visu to, un kl^6t vOl referatiem, koncertiem, tautas dejdm, u.c., var nogut. Lai gan tas varEtu atkal notikt, pagaidam jttos gatava ar visu sparu strddf,t par ALIA selaet6ri. Adrese: 7012 Church St., Morton Gtove,IL 60053 Telefons: (708) 965-3646
Kasiere: JdnaPlEsuma Piedzimu 1967. gadlProvidencE.Jaupirms manasoEasdzimianasdienas,pdrcelamies
pdri Amerikai uz rietumu krastu, kur uzaugu Oregon6. Gdju MeZotnes nomefrrE un absolvdju Kursas vasaras vidusskolu. Brivdiends izbaudiju Oregonas skaisto dabu, bet vidusskolas gados mani sEka pievilkt austrumkrasta lielpilsehs dzive. PdrcElos uz Tagaddzivoju un strldIju Filadelfiju,kurizmacijosekonomijuPensilvdnijasUniversitEtE. Bostonx. Man patft regge muzika, japIgu 6diens, Oregonas kalni, itiilu kafejnicas, un dzieddt pie ugunskura EdzfiA gaismai. Adrese: 68 Boylson St. #3, Brookline, MA 02146 Telefons : (617) 27 7 -27 63
Kasieres palidze: Laila Smidchena Piedzimu L966. gadal3. martzi Ann Arbor, MidigdnS. Esmu galvenokdrt dzivojusi Kalamaz[. BeidztKalarnaz[ latvie5u skolu un GEezera vasaras vidusskolu, betneesmu bijusi ne ML$, ne LSC ne SZI un, ticiet vai ne, tomEr protu runat htviski. Esmu izstudejusi matem6tiku un tagad strSd5ju par vidusskolas matematikas skolot5ju. Man patft rudens, Samp6nietis, [dens, dejot, 5okol6de, braukt ar kamaniq6m, un priecdtieS ar draugiem.
Adrese:415 Elm St, #2, Kalamazoo, M[49C07 Telefons : (616) 344-7 87 4
Politiska nozare: Andris Slof,enbergs un Kdrlis Streips Andris Slokenbergs Esmu dzimis 1966. gada 15. janvdn Nudiersijd. KopI tA laika esmu audzis - gan fiziski, gan gangi (rea€m vienadi, reizEm oradi). Man patft b[t aktrvam (gan fiziski, gan gangi). Mana filozofija par politiku ir Sdda: Politika ir k6 silta pufra: ta nepturaukti jiuzrauga un jamaisa, citadi ta sak piekalst. Saredzu sekmigu gadu ALJA darbibai un labu sadarbibu ar savu pailneru politiskaja nozare. Adrese: 120 Harding Ave., Hicksville, NY Telefons : (5 16) 93 5 -09 67
1 1
80
1
Kdrlis Streips Es esmu gandra par vecu, lai piedalitos ALJA. Saja foti garajd laika posmd es esmu: dzimis un audzis
Citaga; bijis Cikagas Larvie5u Jaunarnes pulciqa priek5sEdis; beidzis Cikagas latviesu skolu, Galezera vasaras visusskolu, un Minsteres Latvies[ gimnlziju;
bijis ALJA sekretlrs; beidzis Northern Illinois Universititi ar gradu iurnalistikd; sfiddf,jis televzijas stacijds skaistajds Amerikas metropolEs Harrisburg, Illinois., un Topeka, Kansas; pavadijis vienu gadu Larvijd, kur mdciju anglu valodu un Zumllistisku, rakstiju materidlus Atmodai un citiem izdevumiem, un dariju 5o un to citu; studEjis University of Maryland M.A. programma, kas Sobrid vEl ir nepabeigts projekts; stEjies darbd Amerikas Latvie5u apvieniba, kur nodarbojos ar naudas vdkSanu, Kongresa iespaidolanu, v6stulu un broS[ru rakstr5anu un bnvu pusdienu meHe5anu; un, pats sev par lielu pdrsteigumu, atkal ticis ievElEts ALJA valdE. Adrese: ALA birojs,400 Hurley Ave., Rockville, MD 20850 Telefons: (301) 340-1914
Informdcijas nozare Dauma Grava Palidzes: Venta Krista eernokaun ZintaJansone Dauma Grava Dzives nepiecieiamibas: pirdgi, Sampdnietis, un latvie5u virietis. Absolvdju
un vidusskolu, Bevennu "Baigaj6 gadE", un Kolumbijas KolEdZu ar BA grddu mdkslas vEsture. Uz Bronksas pamatskolu
Surieni
un turieni foti patft
celot...
pateicoties tam, ka dievs 8. dieni radija kreditakartes! MiiZigE meitene korporlcijd "Dintra". Algu sagem no <NY Times Co./ Tennis Magazine>>
Zfifia.Iansone, Dauma Grava, un Venta Krlsta eernoka
Kurs6, Katskifos, SidrabenE,
un
Garyezer-agantju tos lettigus. Uzturos vienas
kvadr6ta j[dzes lield pilsEt5 - Leonij6, I{ujork6, kop5 1968. gada24. augusta. Roberts un Granrs ir mani brdfi. Se5padsmir gadus jau laii6s p21 kalniem lejd: ar sl€p€m, ne ar dupslti! Austrumu krastd ir isti dzive!! Adrese: 122 Highwood Ave,Irona, NJ 07605 Telefons: (201) 947-1296
VentaKrista eernoka Esmu Venta Krista Cernoka. Mana dzive nav stabila. Man garso alus, bet ari Samp5nietis. Es domaju, ka esmu klusa, bet varbiit, ka an ne. S tudEju Bruklinas koledia, bet isbruaa ne. Mdcos politiskds zindtnes un literaturu, bet varb[t an ne. ALIA Zi4asir mana dzive.
zimtaJansone Esmu ZintaJansone, un daireiz esmu jaukameitene. Tomerman ir stabillkadzive nekd Ventai, betne vienmEr. Es zinu, ka studEju <<Rutgers>> universiEte , un ka esmu klusa, bet kldreiz nejauii kflstu skafa. Es zinu, ka Leonija ir viena n o 42 <<ften towns> ASV. Es zinu, ka man ir divi kaNi un viens dumj5 sunis. KEds man varetu uzdavinEt gudru suni. Es nezinu...
Biedrzine: Daina Smidchena LielSkd bernrbas 6auma: pa nakti pazudu C*agas pazemc.
Mipkas krlsas: ldens toqi - zrlilunzalt. Ko man patft daril btt ar draugiem, cefot, smieties. Transporta lidzekfi: Pugeot ritenis, Cik5gas "L", mammas '89. g' Toyota. Viena no labdklm bernibas atmiqdm: Mani vecdki nopirka jaunu ledusskapi, un mans brdlis mani ielika skapja kaste un ripinlja pa darzu. Idedlais otrA dzimuma cilveks: latvietis, sirsnigs, ar labu humora izjltu. Mans elks: Ilga BErzkalne.
ALIAamatamerlis: pdrspetpagdju56 gadabiedru skaitu un iem6cities tikdaudzas biedru adreses un dzim5anas dienas no galvas, cik vien iespEjams. Dzives merNis: blt laimigai. Tns vardi, ar kugiem draugi mani apzkne: enerfiska, draudziga, optimistiska. DzimSanas diena: Tre5di end, 1969. gada 12. muIA. DaZi draugi mani iesaukuSi par: Smitr, Princese, PirddzigS, Dinki, SEnite. Vec6ku dotais vards: Daina Rendta Smidchena
Adrese: 4932 N. Bell, Chicago,n- 60625 Telefons: (3 \2) 27 5 -1423
VEja Zvaniz Elmdrs Ositis un Laris Grava Elmdrs Ositis Sveicindti! 1968. gad[, kad San Francisco State UniversitEt6 un Kalifornijas Universitito Berklejd bija liel5s pretkEa demonstracijas, es pirmo reizi atveru savas acis un pdrbijos, bet starplaikd daudz kas ir uzlabojies, pdrmainijies, kd an sabrucis. Esmu
i
tagad sasniedzis idedlo vecumu, kad mani dro5i vien vairs neiesauks dienestS; daLi studiju gadi vel palikuii, pa kqu laiku var tA labi izklaideties; izdevigs maizes darbs ir atrasts (nu, nebltu pareizi saukt par maizes darbu tE ir celoianas nauda! !); un ir sakusies
ikkatra lawie5u zlnalield misija ... ! San Francisko kongresa apsolijos, ka Sogad uzqemSos kddu ALJA amatu, un, ka redziet, solijumu esmu tuâ‚Źjis, un ceralns, ka ne ALJA, ne es to nenoZelosim. Adrese: P.O. Box 426, Onnda, CA 94563 Telefons: (415) 254 -7 132
Laris Grava Dzimu pirms apmeram divdesmit gadiem IJujorkas pilsEt5. Turpat an esmu nodzivojis sava lidzlinCja m[Za lieldko dafu, kaut gan esmu paspejis pamukt uz Minsteri, Rigu un Filadelfiju uz ilgdkiem bnZiem. Esmu mdcijies visvisld8 lettiqu un ami5u skolds un daibnd izliekas, ka b[5u miiiigais students. politikE, bet Paredzu kaut kad nEkotnE iesaistities liekulibds augstEkaj6 pakApe (vai protams paireiz mani interese diZena uzdzive, kontroversidli stridi, finie5u Ediens, un pareaak: cerams?) VZ. Adrese: 401 West 118th St, Apt. #34, New York,
-
I\ry
10027
Telefons: (215) 328-8015
Kulttrras nozare: Silviia KEirkle Esmu Silvija Ilze Kdrkle un manir 27 gadi. Esmu precejusies nis atseviSfas reizes ar vienu un to paSu Arnoldu. Pdrgemu Kulttras nozares vadibu no viqa! Esmu iesdkusi: Denveras latvie5u skolu
GEezerabemu nometni Kursas vasaras vidusskolu Minsteres Latviesu limndziju Esmu beigusi: RMU-LSC ar minora grEdu latvie5u valoda Kolorado universititi ar dubultgr6du sociIla psiholo$ijd un politiskds zindtnEs
?3',t'lpp
PagdjuSa gadd strdddju ASV tautas skaiti5ana. Visinteresantakais $ai darba bija nebiju5o adre5u un
Kultfiras Fonda padome - turp.
izdemoleto Eku p6rskaiti5ana un miljonu cilvEku apslEpSana
Rita Grenze 120 Harding
Filadelfijas iek5pilsetli!
Tagad sevi pieskaitu pie Amerikas augo56 darbu meHetEju pulka, bet bluba esmu latvie5u rokm[ziSu neatzitais darba r[his GiSISAZ 40 stundas nede]5!). Esmu
strddljusi grupdm AKACIS/QUAGS, JUMPRAVA, ZODIAKS, JAUNS IIENESS, dn-z pieliksu roku ODIS turnejai. Tagad, protams, stlv priekiE ALIA darbs Kulturas fondE. Mana pav6le jums jaunajd gad*: plrciet lentes! (skat.
sludinljumus) Adrese: 2519 Brown St #3, Philadelphia, PA 19130 Telefons : (21 5) 7 44 -2497
Revizijas komisiia Juris Blodinieks
Hicksville, I.IY 11801
(sr6) 935-0967 Arnolds Karklis 2519 Brown St., #3 Philadelphia, PA 19130 (2r5) 763-4116 Anna MinnaPEvulEne LSC 17 02 Fratemity Village Dr. Kalamazoo, l\lfr 49407 (616) 343-0254 Pauls Raudseps clo Ada Brickmeir 605 University St. Bloomington, IN 47401
19 N Mountain Ave
Montclair, NJ 07M2
(20t) 744-2497
(8t2) 339-0436 ElisaFreimane 611 W l-ovell,#2
Padome
Kalamazoo, MI49007 1616) 345-0332
Pauls B6rzkalns
GitaGemute
2151 golf Court Glenview, n-60425
LSC
{708) 6s7-74',77
I7 02 Fratemity Village Dr.
Kalamazoo, MI49007 (616) 343-02s4
Tdlis Brauns
Andrejs Lizi+S
415 Elm St., #2
Ina Skinhe
Kalamazoo, MI49007 (616) 344-7874
VandaDauksta
28-35 214rh St. Bayside,
lry
11360
(718) 229-8055
Ivars Embreks 19 Wayside Dr.
Kultflras Fonda padome
Dix Hills,NY 11746 (5t6) 427-1869
MEra Abene 29 Avenue B, #4B
Sigrida Reine
New York, |IY 1009 (2t2) s0s-9665
1077 Oak Hil Rd.
Lafayette, CA94549 (4rs) 283-ss96
Gatis Gaujenieks 850 North Taney St Philadelphia, PA 19130
Viktorija Tomsone
(2rs)763-2412
Albany,I\ry
298 Washingbn Ave. 12203
(s18) 465-5631 Sandra Gendrikova 19 Norttr Mountain Ave,#2 Montclair, NJ 07042
(201) 746-301s 'fi,$,$,;X.:t
rir*****
|:!itii:iii:i:!i::!:i:iiiiiiiii:i:i::::::i:::;:;iiii:i:::::::::;:;:::iiiiiilxiiilili!:;::lii:il::::::iii:iiiiliiii,:,:l:::i:, :::::::::::::ltltii::i:::i:i::::::::::::::::::i:i:i:i:i:t:tli:i:::,i::t:::t:t::,:::,:,:ltlt:tltlt::::::::::i::::::::::illlll::::iil:::::i:::::
Amerikas Latvie5u iaunatnes apvienibas 38. kongresa tezoluciias . 1.
ALIA 38. kongresa pilsapulce AI*IA
pateicas 1989.190. g.
valdei par kolosdlo darbu. ProponE:
komisija. Rezoliciiu pieuem ar
uzskata, ka trimdas latviesu naciondlpolitiskai kustibai ir jdmeHe kontakti
ALIA 38. kongresa pilnsapulce
7.
Rezollciju
ar vislm organizf,cij6m un
grupam, kustrbam un individiem, kas strddd par re6li bnvu, demokratisku un neatkangu Latvijas
redzamu balsu
vairdkumu. vienai balsii atturoties. 2.
kongress uzskata, ka ir neaugligi un bistami no sadarbibas loka izslEgtvienu vai otru grup6jumu un tipec aicina trimdas nacionalpoitisko vadibu iesp6ju robeZds sadarboties gan at Latvijas Republikas valdibu, gan ar tam Erpus valdibas eso5ajdm organizdcijam,
valsti. ALIA
ALIA 38. kongresa PilnsaPulce pateicas 38. kongresa ricibas komitejai par paveikto darbu, rpaii par lielo jaunie5u referentu skaitu. ProponE: Rezollciju komisija.
Rezolflciiu pieuem aklamlcfu kartE. J.
ALJA 38. kongresa
kuru merfis ir bnva, demolr6tiska un neatkarigalawija. Propone: K. Sreips,
pilnsaPulce
R. Pavlovskis. Rezoltciiu
uzdod ALJA valdei,
iPaSi un vaditljam/ai informdcijas nozares savus nrpindt VEja Zvanu redakcijai,
dokumentus
8. ALIA 38. kongresa pilnsapulce sveic Amerikas LawieSu apvienibu vi4as
un izdevumus izdot
lietojotpdrsn6d6tupapiru. Propon6:
gaidEmajd 40.
Rezoliciju komisija. Rezol[ciiu
irvar6ju5i aktivi un sekmigilidzi darboties daZddos Sajos centienos. AIJA kongresa
ALJA 38. kongresa pilnsaPulce uzdod ALJA kult[ras fondam
pilnsapulce uzskata par b[tiski
turpindt paplaiindt savu darbibas
nepieca.Samu latvie5u jaunatnei aktivi
loku, lai skartu vairdkus kultur6lus Zanrus (piem. literattru, t6lot6ju
piedalities trimdas nacionAlpolitiskajl
makslu, utt.). hopon6: Rezollciju
jaunajai ALIA valdei izpEtlt un panEkt iepeju delegatam no ALIA piedalities ALA jubilejas kongresa. Propon0: K' Streips, R. Pavlovskis. Rezollciiu pienem
komisija. Rezol[ciiu
dzivd. TEpEc kongresapilnsapulce uzdod
oienem
aklamdciias kdrt5. 5.
ALJA 38. kongresa PilnsaPulce uzdod ALJA valdei Paredz6t Kronitls stasta Par geksu.
lidzekf us ALJA pdrstivim apciemot jaunatnes grupas ASV, lai ph5ak
foto:R.Grenze
sludindtu un mudindtu ALJA darbibu. Propone: Rezollciju komisija. Rezoltciiu
ALIA 38.
ALIA 38. kongresa pilnsapulce uzdod 39. kongresa ricibas komisijai nokdrtot, ka viesnicas istabas cenu atlaides piendkas tikai re$istr6tiem ALJA kongresa dalibniekiem. Propone: Rezollcdukomisfa' Rezollciiu
iii:ii:i:i::ii#$,riiffi
9.
ALJA 38. kongresa PilnsaPulce
apsveic ASV valdibas Pirmos sofus tielas palidzibas snieg3and latvija. kongress atzinigi noverte ASV vides
Starptautiskas attistrbas alentlras (JS Agency for Intemational Development). Propond: K. Streips, R.
Pavlovskis. Rezollciiu pienem ar redzamu
nienem ar redzamu balsu vair5kumu. :ii::liiiiiiiiiii-iiiiiiiili!:iiffiiiiiiiiiiffiiiixXtiiiiiiliiili:iiliffii$ii:i:iiiiiiiilli
aklamlcibas kdrt5.
aizsardzibas afentlras @PA) viziti Latvijd'un mudina ASV valdrau a$istit Elakus un pla55kus 56dus kontaktus. Specifiski, ALJA 38. kongress aicina ASV kongresu autorizet Latvijas tiesibas sa+emt finans05anu no ASV
nienem ar redzamu balsu vair6kumu.
6.
jubileja. ALIA atzinigi
novErtE ALA daZddos centienus Latvijas un latviesu labd un ir lepna, ka an AIJA
pienem aklamdcii as kErtE. 4.
Pienem
vienbalsigi.
iiiffi
ffi ffi
balsu
l,-iiiiiiiiii:i::li:iiiiiiiiii.ii.i,,:i.i..iiiiiiiiiiiiii:::iiii:iiiiiiiiiiiiilii:l..lr:::::sl',:i:ffi i::iiili:i:i
organizdciju viedoklus. ALJA 3 8. kongresapilnsapulce viennozrmigi uzskata, ka politiskajiem argumentiem, kas saista Baltijas valstu pahdzibu ar PSRS prezidenta Gorbadova nakotni, nav pamata. TSpat kongresa pilnsapulce mudina ASV valdibu visatrakaja hika rast
vairakumu.
10. ALIA 38. kongresa pilnsapulce ar atzinibu noverte ASV drlietu departamentaparkartolanos, ku$ "Baltijas Birojs" kfuva par "Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Biroju." ALJA 38. kongresapilnsapulce apsveic to, ka ASV valdiba atzist ne tikai Baltijas valstu kopigo raksturu,bef an to dabigas ati$ribas. ALIA 38. kongresa
atrisin6jumus jebkqdm citdm problOmdm, kadas Sai lauka varetu pastiiv6t. Kongresa pilnsapulce uzdod ALIA priekisedim/ei 5o rezoltciju nosltit ASV kongresmeqiem David P. Obey un Lee Hamilton,lidz ar vestuli, kas tElakpaskaidro ALJA viedokli Sai lietZ un
pilnsapulce s[ta sveicienus biroja jaunajam vaditzijam, Paul Goble, pateicas vigam par viga plaio darbu Latvijas un Baltijas laba, un pieddvd katra laikd palidzlbu un sadarbibu. hoponE: K. Streips, R. Pavlovskis. Rezollciiu pienem ar redzamu balsu vairakumu.
11. ALIA 38. kongresa pilnsapulce ar visliel5ko atzinibu pateicas ASV senatoram Robert Byrd par viga Si gada centieniem ASV budZetA ieskaitit palidzibu Baltijas
valstrm. ALJA 38.
"Ktrr trisi
kongresa
Iatvieii, tur ietras politiskds partijas" -
ar konkrEtiem
Kads optimists
piedEvl N-lA palldzibu 5i jautEjuma
14. ALIA 38. kongresa pilnsapulce priecljas, ka kongresd klat vm blt advokdts un Baltijas valstu specialists William Hough. ALJA ar vislielSko pateicibu grieZas pietiem ASVpilsoryiem,kqi navpaSi latvie5i, lietuvieSi vai igauqi, betkufi tomErlabprdtigi un bieZi an bnvprdugi
veic lielus un mazus darbus Latvijas
pilnsapulce ir senators Byrd saredzEja vajadzibu
steidzigaipalidzibai
15.
Baltijas valstrm un sumina viqu ka vienu no pirmajiem
kas centas 5o
ir
vairakumu.
t6.
budietaieskaitrtpalidzibu Baltijas
valstrm. ALJA 38. kongresa pilnsapulce ir gandanta
par io, ka senators D'Amato saredz6ja vajadzibu steidzigai palidzibai Baltijas valsttm un suminaviqu ka vienu no pirmajiem kongresa locekliem, kas cent5s So vajadztbu aizpildit arkonkr6tiem lidzekfiem. Kongresa pilnsapulce uzdod ALJA priekisâ‚Źdim/ei 5o rezol[ciju, kop6 ar pateicrbas vestuli, nosltit senatoram D'Amato
raugas uz
tieiu finansiilu palidzlbu Baltijas valsdm. ALIA vienmer ir gatava uzklausit
5o
kongresa locekJu uzskatus,
bet ludz iespeju izkldstit ari ALJA un citu latvie5u
,
I
ALIA 38. kongresa pilnsapulce uzdod ALIA
valdei atbalstit dzivo cilveku archiva projektu, lai saglabdtu vecdkds paaudzes piedzivojumu aprakstus n6kamajdm paaudzem. ProponE: Izglitibas darba grupa. Rezollcij u pieuem ar redzamu balsu vairakumu.
18.
ALIA 38. kongresa pilnsapulce uzdod jaunajai ALJA valdei izsrdddt anglu valoda "newsletter" formd informEcijas vestules, kulas nosltitu latviski nerundjoiiem, ieinteresetiem jauniesiem. Sadu
vairakumu.
tiem ASV kongresa locekJiem, kas 5.g. oktobri blofeja
38. kongresa pilnsapulce uzdod ALIA valdei atbalstitjaunie5us, kam ir interese un iespeja braukt uz Lawiju strld6tpar skolotEjiem vai pasniedz6jiem, Veja Zvanos public6jot rakstus par trimdas jaunie5u piedzivojumiem macot Latvij[. Propon6: Izglitibas darba grupa. Rezol[ciiu pieoem ar redzamu balsu vairdkumu.
ALIA
17.
visdrizakajA nakotnE. Propone: K. Sreips, R. Pavlovskis. Rezollciiu pie0em ar redzamu balsu
ALIA 38. kongresa pilnsapulce ar vil5anos
38. kongresa pilnsapulce aicina ASV kongresu turpinat ikgadus apstiprinlt Baltijas Bnvibas Dienas rezol[ciju kamer vien Latvija nav re6li briva,
ir svarigs un bltisks simbols un tdpOc obtgati piegemama ik gadus, lidz kam0r Latvija ir redli bnva, demokratiska un neatkariga valsts. ProponE: K. S treips, R. Pavlovskis. Rezollciiu pieuem ar redzamu balsu
ProponE: K. Streips, R. Pavlovskis. Rezoltciiu pieuem ar redzamu balsu vairakumu.
t2. ALIA 38. kongresa pilnsapulce ar vislieldko atzinibu pateicas ASV senatoram Alfonse D'Amato par viqa Si
ALIA
demokratiska un neatkanga valss. ALIA pievienojas uzskatam, ka ASV latvie3iem Sobnd no kongresa ir jdprasa an daudz liel5kaun konkrEtikapalidziba. Tadu ALIA ari uzskata, ka Baltijas Bnvibas Dienas rezollcija
kongresalocekfiem,
ALIA priekisEdim/ei So rezollciju, kopa ar pateicibas vestuli, nosltit senatoram Byrd visdrzdkajd n6kotn6.
13.
nakotnes
nostiprinEianE. ProponE: K. Sreips, R. Pavlovskis. Rezoltciiu pieuem aklam6ciias kdrtll
gandarita par to, ka
vajadzibu aizpildit lidzekliem. Kongresa pilnsapulce uzdod
gada centieniem ASV
risind.3an6.
ProponE: K. Streips, R. Pavlovskis. Rezoluciiu pienem ar redzamu balsu vairakumu.
informdciju varetu pievienot Latvian News Digest un *
rrrrlrr: r':::i:::4.x.!il:t::ji:i i::::::::::::
::::,:::::.::l::i:i::::#lO:i:l:{flfl
I
L
an sludindt latvie5u lailaakstos. Propone: ALJA darba grupa. Rezol[ciiu pienem ar redzamu balsu vairlkumu.
27.
ALIA
38. kongresa pilnsapulce uzdod jaunds ALJA
valdes politiskas nozares vaditEjam/ai rlkot 39. kongresa
laika preses konferenci, lai izplatitu informSciju par ALIA darbibu un notikumiem Latvij6. hopone: ALJA politiskd darba grupa. Rezollciiu pienem ar balsu skaitu: par:41. prel 2, atnrras: 23.
19. ALIA 38. kongresa pilnsapulce uzdod jaunajai ALJA valdei izraudzit ALIA biedru Va5ingtonas, D.C. apkdrtne, kas interesetos par baltielu jautijumiem ASV
valdibas da6iba un par iesp0j6m iespaidot valdibu baltiesu jautijumos. Sis biedrs varEtu
blt ALIA
28. ALIA 38. kongresa pilnsapulce uzdod ALIA valdei
valdE
sarikot Latvijd lekcijas par daiddiem praktiskiem
vai pilnvarots darbinieks. Propon0: ALIA darba grupa. Rezoliiciiu pieuem ar redzamu balsu vairdkumu.
temafiem piem.: ekonomika, anglu valoda, pirmd palidziba, utt. Lekcijas bltu ALIA biroja/intema
tlatvijal izkertojuma. Propone: ALIA politiskd darba grupa. Rezollciiu pienem arredzamu balsu vairakumu.
20. ALIA 38. kongresa pilnsapulce atbalsta 9. VLJK rfto5anu Anglija D92. g. jnhjA un uzdod ALIA valdei sadarboties ar VLJKricibas komiteju veidojotkongresa
programmu. hopone: I. BErzkalna, E. Freimane. Rezollciiu Dienem ar redzamu balsu vairdkumu.
21. N-JA 38. kongresa pilnsapulce uzdod ALIA valdei reklamet elekroniskd pasta iespEjas, piem. "Bdtic Internet." Propone: Politiskd darba grupa. Rezoliiciiu pienem aklam6ciias kirtZi.
22. IJ-JA 38. kongresa pilnsapulce
uzdod
ALIA valdei
meg{ndtietekmet ALIA biedrus arpersomg6m vEstul0m, lai informEtu vi4us par vigu kongresaparsfiivju darbibu,
un ari, lai iekustin6tu biedrus uz vestufu un telefona akcijam. Propone: Politisk6 darba grupa. Rezoltciiu pieuem ar balsu skainr: 34 par. 12 pret, 20 atturas.
23. N-JA 38. kongresa pilnsapulce uzdod ALIA
valdei
palidzEt biedriem pieteikties intemu darbiem Amerikas vddrad. AZ lunYZ vajadzetu reklamEt pie ka griezties, lai aftastu 56du darbu, un an kd no ALA var saqemt stipendijas internu darbiem. Propone: Politiska darba grupa. Rezoliiciiu pienem ar redzamu balsu vairdkumu.
24. N-J438.
t I
kongresapilnsapulce uzdod jaunajai ALJA
valdei veicinat Latvijas jaunieiu cefo5anu Amerika, nogdddjot ALJA birojam Rigi Amerikas cela kartes un prakstisku informdciju par ikdienas dzivi Amerik6. ProponE: ALJA darba grupa. Rezoliiciiu noraida ar redzamu balsu vairakumu.
25.
N)A
38. kongresa pilnsapulce uzdod jaunds ALJA rftot masveidigu politsko sadarbibu ALJA bieddem kopd ar citdm "grassroots" organizacijdm. Propon0: ALIA darba valdes politiskas nozares vaditljam/ai
Peritis?!
grupa. Rezollciiu noraida arredzamu balsu vairlkumu.
29. N-lA 38. kongresa pilnsapulce uzdod ALIA valdei revidEt ABK UBANKI "karstzis linijas" darbrbu un iespeju robeZds palidzEt tai veiksmigi darboties. Propond: ALJA politiskl darba grupa. Rezollciiu
26. N) A 38. kongresa pilnsapulce uzdod jaunajai ALJA
pienem ar redzamu balsu vairakumu.
valdei apraksul ALJA darbibu Latvijas prese. Propone:
darba grupa. Rezollciiu pietem ar redzamu balsu vairakumu.
ALIA politiskd
foto: R. Grenze
30. ALIA 38. kongresa pilnsapulce uzdod ALIA valdei izpâ‚Źtit iespejas rikot semindrus <Outward Boun& stil6,
tfr Bilittti:,rrtEfA:iiffi
ffi
.
t I
kurpiedalitos jaunie5i no rimdas un no Latvijas. Kopigi darbojoties, rastos draudzibas un atbildibas sajiita par savas tautas nikotni. Propone: Izglitrbas darba grupa. Rezol[ciiu pieuem ar redzamu balsu vairdkumu. 31.
ALIA 38. kongresa pilnsapulce
uzdod
vairdkumu. 37.
ALIA valdei
labdarbibas organiz6cij6m, lai veicindtu ALIA darbibu Lawija. ProponE: Izgliu-bas darba grupa. Rezollciiu
32.
38.
ALJA
kongresos: kur trEritis,
tur intims
moments; kur trinitis, tur ballite. -kdds redlists
39.
vairlkumu.
pilnsapulce uzdod ALJA valdei atbalstit domu izmaigu starp ALJA biedriem, kas ir skolotiji, piem.
dodot
stipendijas sk oI ot 6j u
35. ALIA 38. kongresa pilnsapulce izsaka atzinibu visiem tiem jaunieliem, kas pavadijuSi laiku I^atvija srad5jot daidaZddos laukos, un mudina visus ALJA biedrus braukt uz l,atviju sradaL ProponE: "Dzimis trimdd, dzivosi Latvija" darba grupa. Rezollciiu pieuem ar redzamu balsu vairdkumu. 38. kongresa pilnsapulce uzskata par vajadzigu savest kopa I.atvija esolus darba devEjus ar ASV eso5ajiem jaunie5iem, kqi griblatvija smdat. Uzdodam ALIA valdei arast veidus, kd radit konsultdcijas firmu Rig5, un reguldri informOt ALJA biedrus par darba iespEjam. Propon0: "Dzimis trimda, dzivosi Latviid" darba grupa. Rezollciiu pienem ar redzamu balsu :
ALIA
38. kongresa pilnsapulce uzdod
ALIA valdei
kongresa
ProponE: "Dzimis trimd5, dzivosi Latvij6" darba grupa. Rezoliiciiu pienem ar redzamu balsu vairhkumu.
.ititit:ti::::::::::::::::::i::i::ii:n46:l:!:fpfl
valdei
balsu vairlkumu.
33. ALJA 38.
ALIA 38. kongresa pilnsapulce uzdod ALIA valdei rftot seminf,ru, kr46 tie ASV jaunie5i, kas pavadiju5i
ALIA
ALIA
izpEtit iespEjas savakt GEezera pajas no jaunie3u pulci4iem, kqi vairs nav aktivi vai vairs nevOlas piedalities GEezera akciondru sapulcds. ProponO: Rezollciju komisija. Rezoliiciiu pienem ar redzamu
balsu
laiku sr6d6jot/dzivojot Latvij6, dalitos ar savu pieredzi.
36.
38. kongresa pilnsapulce uzdod
Rezollciiu pienem ar redzamu balsu vairakumu.
40. ALIA
38. kongresa pilnsapulce uzdod ALJA valdei izpEtit iespEjas veidot dzivokfu tiklu LatvijS, izejot no ALIA biedru pieredzes un pazigdm. Propone: "Ki dzivot Lawijd" darba grupa. Rezoliiciiu pieuem ar redzamu balsu vairakumu.
41. ALIA 38. kongresa pilnsapulce uzdod ALIA valdei izpetit iespâ‚Ź.jas koordin6t pasta flda veido5anu biedru shrpa, hi biitu iespEja labdk uztur6t sakarus ar Latviju. Valdei an bltu jdizveido noteikumi Sim tiklam. Propon0: "Kd dzivot Latvijd" darba grupa. Rezollciiu pieuem ar redzamu balsu vair6kumu.
semindriem, vai rftojot skolotEju satik5anls. Propone: Izglitibas darba grupa. Rezoliiciju pieuem arre&amu balsu vairlkumu.
34.
ALIA
savos izdevumos izplatit informdciju par to, ka abonEt Lawijas periodiku. ProponO: Ekonomikas dmba grupa.
ALIA 38. kongresa pilnsapulce uzdod ALIA valdei izpEtit iespEjas sav6kt un izplatit starp lawie5iem vardnicas, tehniskos vdrdu lcrEjumus, Zurn[lus, un citu vielu, ku1a veicina tehniskas valodas attrstibu. Propone: Izglitibas darba grupa. Rezoltciiu pienem ar redzamu
38. kongresa pilnsapulce uzdod ALIA valdei ievietot darba sludinijumu nodalu ALIA izdevumos, kutrI sludindtos latvielu jaunie5i, kas mekl6 darbu, kd ad latvieSu firmas, kqas meHe darbiniekus. ProponE: Ekonomikas darba grupa. Rezolficiiupienem arredzamu balsu vairdkumu.
izpedt iespdjas v5kt finansi6lu pabalstu no Amerikas
pienem aklamdciias k6rtli.
ALIA
42.
N)A
38. kongresa pilnsapulce uzdod
rftot
vairdkus "Dzimis trimda, dzivosi Latvija"
ALIA valdei
seminarus. Propone: "Ka dzivotLawijI" darba grupa. ar redzamu balsu vairdkumu.
Rezollciiu pienem
43. ALIA 38. kongresa pilnsapulce ierosina nhot 39. kongresu SietlE, ASV. ProponE: J. Gobig5, S. Reine. Rezoliiciiu pienem ar redzamu balsu vairdkumu.
44. N-JA 38. kongresa pilnsapulce uzdod ALIA valdei sarunat kadu, kas sastlditu kodoligu un precizu informEciju par to, kdd6 veid6 ASV dzivojolie lawie5i var klrtot zemes, m6ju, dzivokfu un citu ipaiumu atgii5anu vai pirk5anu Latvijd,. Propone: "Kd dzivot La&ija" darba grupa. Rezollciiu pieuem ar redzamu balsu vairdkumu.
45. ALIA 38. kongesa pilnsapulce uzdod ALIA valdei sazindties ar tiem jaunie3iem, kas ir uz ilgdku laiku dzivoju5i Latvij6, un llgt vi4u atfauju ievietot vigu
:i::,:,:,:,::::::::::::::::::::::::::::::l
telefona numurus un adreses AZtnYZ,lai tie jaunieli, kas brauts ndkotnE uz Lawiju, varetu ar vi4iem vieglSk
sazindties. ProponE: "KE dzivot Latvijd" darba grupa. Rezollciiu pienem ar redzamu balsu vairdkumu.
46. I.J,JA 38. kongresa pilnsapulce uzdod ALIA valdei apspriest konkrOtus sofus, kadus ALIA var spert, lai mazindtu negafi-vas un destruktiv6s izpausmes kfulas ir rddijuSds p0dEjo gadu ALIA kongresos, it seviSli 5.g. kongresx. .Valdei ir uzdots par 5o jautZjumu sagaiavot rakstisku zigojumu un !o lidz 1991. g. maijam iesniegt ALIA revizijas komisijai un 39. kongresa ricibas komitejai. hopone: K. S reips, I. BOrzkalna. Rezoltciiu pienem ar redzamu balsu vairdkumu. 47.
ALIA 38. kongresa pilnsapulce ierosina
izslEgt no ALIAs 6dus jaunie5us, kas demolE kongresa, ari, ja tie nekad nav iest5ju5ies AIJA, vai, ja tie ir t idi, kqi nav vEl sasniegu5i ALIA biedru vecumu. Propon6: R. Grenze, L. Beinite. Rezollciiu pieuem ar redzamu balsu vairdkumu.
48. ALIA 38. kongresapilnapulce izsaka atbalstupareiz6jai
Lawijas valdibai un tns 4. maijadeklarEcijai, izsludinot Lawijas neatkanbu. ALJA novOl valdibai un visiem Lawijas iedzivotEjiem labdkSs sekmes neatkaribas centienos. Propon6: E. Ositis,I. Embrekts, G. Gemu@, A. Slokenbergs. Rezolflciiu pienem aklamlciias k6rtE. 49. ALIA 38. kongresapilnsapulce ierosina ierobeZotALIA kongresa dalibnieku vecumu, lai varEtu pieteikties jaunie5i tikai sdkot ar 16 gadu vecumu. Propon6: B. Reveliga, I. Richtere, J. Lukss. Rezoltciiu noraida ar balsu skaitu: 25 par. 34 pret.45 atturas. 50.
ALIA
38. kongresa pilnsapulce ierosina publiski zigot
kongresa dalibniekiem demolEtiju vErdus tad, kad pier6dijumi par demole3anu ir konstatdti. Propon6: R. SEautmanis, A. Beinife. Rezoliiciiupie0em ar redzamu balsu vairdkumu.
AIJA spefI soli rtz bezpelryas statusa
ieguBanu Iepriek5ej6
ALIA valdes kasiere Viktorija
Tomsone
pagdjuSd gadd piesrdddja pie bezpelgas statusa ieg[Sanas.
Statltu maiqas, kuras pieq6m6m 38. kongresd Bostona, ir viena no svangEkaj6m maiq6m, kas ir jdieved. Bezpelgas statuss vel nav sasniegts, bet ALIA valde ir devusi Viktorijai pilnvaru ievest nepiecie5amds mai4as. Meeting of the American Latvian Youth Association,
Inc., convened on November 2A, 1990, the following rezolution was offered by Victoria Tomsons and thereafter seconded and moved for adoption by Ilga Berzkalns; Resolved, the Articles of Incorporation of the American
Lawian Youth Association, Inc., be amended to add fte following two paragraphs ; 1 ) Upon dis solution of the corporation/organization the Board of Directorsflrustees shall, after paying or making provision for thepaymentof allliabilities of the corporation/ organization, dispose of all of the assets of the corporation/ organization exclusively for the purposes of the corporation/ organization in such a manner, or to such organization(s) organized and operated exclusively for charitable, educational, religious, or scientific purposes as at the time shall qualify as an exempt organization(s) under section
501(cX3) of the Intemal Revenue Code (or the corresponding
provisions of any United States Internal Revenue Law), as the Board of Directorsflrustees shall determine. Any such assets not so disposed of shall be disposed ofby the Court of Common Pleas of the County in which the principal office of the corporation/organization is then located, exclusively forsuchpurposes or such organization(s), as said Court shall determine, which are organized and operated exclusively for such purposes.
2) However,
if
the named recipient is not then in
a qualified distributee, or unwilling or unable to accept the disribution, then tle assets of this corporation/organization shall be distributed to a fund, foundation or corporation organized and operated exclusively for thepurposes specifiedin Section 501(c)(3) of the Intemal Revenue Code (or the corresponding provision ofany future United States Internal Revenue Law).
existence or no longer
Whereas, tle aforementioned resolution was adopted by a majority of the members present.
::::::::iiiiiiiir,-fr
iiiiiiiii:::iiiiffi
::i::iii:!ir*:i:i
"Pattija mtrZos lai dzivo!": Par ALJA f,ongresiem un absurdo
dzivi vispdr Esmu dzirdcjusi t5dus apgalvojumus, ka AIJAkongress
esot gadskdrt6ja ALJA biedru sapulce. Bet ikgadus esmu noverojusi, ka uz pilnsapulci reti kupis atndk, tli tad k5ds te nav pueai informets. Parasti ir tzi, ka pilnsapulcE nav iespdjams balsot par nepiecielamdm statlitu maiqam, t6d6| ka zdl1 nav kvoruma. (Ja, hikam gan bija viens t2ds kongress, kuld uz pilnsapulci atnSca devigdesmit devi4i
procenti no kongresl re!,istrOtajiem dalibniekiem, bet to neviens neatceras, jo uz to atbrauca tikai klds simtig5 cilveku, galvenokdrt no rietumkrasta, E tad par to pagaiddm
vairs nerundsim, jo tad visa 5i lieak|ls par daudz sareZgrta.) jebkqS apgalvojums, ka AlJAkongress ir gadskdrtEja biedru sapulce, ir klaja dezinformdcija. Bet kas tad patiesibl ir ALIA kongress? Ikgadus ir noverots, ka kongresa ntibas komiteja, it sevi5fi tlis priek5s6de/is [turmdk lietota tikai sievieSu kara, bet domdti ari ir virie5il, acrmredzot galigi negulEjusi un smagi traumadzeta, st5jas prieki[ stipri retai sabiedribai (t.i., tiem pdris dudiem biedru, kas ieraduSies uz primo darba posmu) un sEista, ka viesnicas vadiba draud ar nezin kdddm Ta ad
sankcijlm. Tas pats atkErtdas n6kamajd nt:i, kaut gan publika ir kfuvusi pa k6diem plris dudiem 1ie16ka, un draudi no viesnicas vadibas ir vOl nopietnaki. Saja reizE ari tiek pazi4ots, ka SovakarballE klat bls policija, un kriminalistus apcietinas, un tie no kongresa ncibas komitejas nesaqems nekEdu ZElastibu. Seko vesela virkne noteikumu, l[igumu, aizr6dijumu. Un vEl bez tzm, ja tiks konstatets, ka k5ds nepilngadigais ball6 dzer alkoholisku dzErienu, tad balli slOgs. Pec am aBakAs pilnsapulces darbiba. Piem6ram, revizijas komisija strsa stipri tukSai zdlei par ALIA valdes iepriekiEjd gada darbibu, un tA joprojdm. KldtesoSiem n6k sak, mOs pamrnajam tik smiekfi, jo viss liekas tik absurdi nopietnas lietas, bet te tadu neviena nav! Visi vEl mikstZis cisds pampst! Sfiet ka ara, pie refistrdcijas galda, ir vairak cilvEku nek6 zdlE! Nu labi, labi, tz ped6jo darba posmu ir mazliet pilndks esam |oti apmierinati, kad zal6 ir krietni p5ri par sims cilveku, kaut g an zirran,karefisrEtu dalibnieku ir vair5ki simti. Neskatoties uz visam absurditltEm, katru gadu esam atkal lieli optimisti. Jaund ncibas komiteja gudro un
-
-
gudro, kEpataisitprogrammu vOl interesantZiku un saistoS6ku; kddus pantus ielikt vai izsvitrot no hguma ar viesnicu, lai ne
kongresa nclbas komiteja, ne ALIA nebiitu jebkdd5 veidd atbildigapar jebkdd[m neb[Sandm; kE var dfr5k sdktreklamEt kongresu (tadu Sirds liksmo ballC!) un kE efektigdk vilindt dalibniekus, lai de romer ierodas uz kddu priekSpusdienas lekciju vai darba posmu (tadu ar prdgiem un seksu!). Un katru gadu iznAkums ir apmEram Eds pats: kongress ir nopelnijis kidus pdris tlkstolus, ja ne vairdk, kas ieietALJA kas6 valdes darbibai un projektiem, un anti-ALJA viesnicu
saraksts ir kluvis par vienu rindu galaks. Ar vardu sakot, kongress finansidli ir izdevies, bet ar lieliem cita tipa zaudEjumiem. Protams, vel paliek "atkongress"
-
iespOja kdrtigi uzdzivot pirms doSanos m6jup.
TA tad uz jaut5jumu, "Kas dafEja atbilde
ALIA
biitu:
ir ALIA
vel viena
kongress?"
gadskart6ja naudas vdk3anas akcija.
kases ap grozTbaaugdjuSajd gad6pdrsniedza$3 1,000,
kE ALJA 37. kongresa atlikums bija $4,900, tAtad 16 procenti. Tiesa gan, ka klft vel ndk biedru naudas ($5,200), no kuldm liela dafa, bet ne viss, nak tie3i no kongresa no
dalibniekiem. Bet tad rodas atkal jaut6jums: ar k[du risku un ar kddim galvassdpdm? Vai Sis summas ir to vErtas? ItseviS$i pEdEjos divos kongresos, Kalamzli un Bostona, galvassSpju ir bijis parpilnam, un Bostonas kongres6 risks kfuva tik liels, ka pilnsapulce pieqEma vairdkas rezoltcijas SajI sakanb6. Interesanti bija konstatEt, ka tajd stunda, kad gdja runa par "d-vardu" DEMOLACIJA zdle bija pilnlka nekE jebkad, un kad Sis tEmats bija izdebatEts un
-
-
izrun6ts lidz galam , tad atkal klEteso5o skaits manami saruka. Ped6jos astoryos gados ir tom6r bijis viens kongress, kq[ nebija demolacijas, nenokaitinEjdm viesnicas personalu, nezaudejlm savu dro3ibas naudu, nebija neviena policista,
droSibas dienestam nebija ko dant, netrlika alkahola, nevienam nebija j6guf uz gndas vai vanna, nebija agri jaslddz neviena balle, un nebijajdgudro, kad un kur meklEt nakamo maltiti vai nlkamo pudeli. Toties bija teataurade, bijakrietns atlikums,bija viena izsista spuldze, bija tikpatkE simtprocentigi apmeklEta pilnsapulce, bija "neiztuk5ojama alus muca", tE bija turpat uz vietas, bija normala konkurence uz valdes amatiem, un bija pat iespejams mazliet izbaudit sniegu un svaigu gaisu. Ar vardu sakot, vienreizeji izdevies kongress pEc jebkuflem kdtErijiem. J6, tads kongress ir bijis, un nemzv tik sen. J5, tas no rftotijiem praslja lieldku piep[li tiem bija jagada par transportu un maltitem un alus mucam bet nebija jdraaEjds par demolEciju un ligumiem un droSibas naudu un mazgadigo dzerSanu un tamlidzigiem, piedodiet, sldiem. J6, diemZ6l ir tikai viena
-
-
-
"Kursa" un diemZEl ir bijis tikai viens Saka, ka "neviens tur nebija" .
tzids kongress. gan, ka plrdk
Pueai
daudzi no vidienes un austrumkrasta pEkS+i atrada sevi foti vai uzreiz bija |oti aizgemti laikd starp ZiemassvEtkiem un Jaungada dienu, vai nolema, ka tur tadu bls gElaicigi, jo nebls viesnica un nebls pilsEt5. Toties
nabagu esam,
praktiski ikviens jaunietis no rietumkrasta tur bija nevienam ne prdt6 nenlca palikt majas!
-
Ta ad rodas jauns jautijums: "Vai tik mazs dalibnieku skaits nekaitEs ALJA darbrbai?" Tas ir t5, kd uz to skatis. Manuprat ir divas iespEjamas merauklas: cik fermequ ierodas uz pilnsapulci un cik liels ir kongresa atlikums. J6saka, ka Sis, salidzinoSi "mazais" kongress, pec ab6m m0raukl6m neatpalika no citiem. Un pEc tre$Is iesp6jamds mâ‚Ź.rauklas cik liels procents no rdistretajiem dalibniekiem piedafijas programml tas bija pat izcils. Un, saqp citu, neesmu dzirdâ‚Źjusi nevienu no tareizejiem dalibniekiem siidzamies, ka bijis gallaiclgi.
-
-
pCd6jais Rodas v6l viens -jautljums: Iespejams, Kas tad ALJA kongresam-pagaid6m ir tas pats bltisk6kais?
"
Rietumkrasta latvie5u izglitibas centrs, atrodas
Vaiingnas SBII, Olimpijas pussala.
Ierodoties Rig6, katrs var an pats uz savu roku mEfinat atrast dzivokli, ko notret. Ir iespâ‚Źjams !o darit caur p aziqdm
vai ar sludinljumiem avzes. Abos gadijumos
Dzlvoklis
to dara, lai iepazitos ar arzemniekiem, citi, lai saqemtu izsaukumu, citi, lai izprecin6tu savus bernus, un citi, lai saqemtu valiitu vai Erzemju mantas. No sludindjumiem
Latviju uz vairakiem mene5iem, pat gadiem. Katram protams vajag kur dzivot. Ir apmErdm detras iespOjas, kE So nok6rtot: 1. dzivot pie radiem, i.lttgt,lai organudcija kas izsauc, nokarto, 3. ret dzivokli pats uz savu roku, caur pazi46m vai ar sludin6jumapalidzibu, 4. nopirkt mdju vai dzivokli. Dzlvot pie radiem. Ja Rigd blsit tikai daZas nedefas, tad ir foti iespOjams nodzivot pie radiem. Bet, ja btsit uz ilgdku laiku, daikdrt gribas kaut kur atsevi5Ni dzivot. Pirmkdrt, ne vienmEr gribas radus apgr[tindt.Bez tam, bidami no rietumiem, atrodam, ka ir daZkart grltiik sadzivot arradiem ilg6kparzin6mu laita posmu, jo esam pieraduSi pie sava dzives veida, privatibas, uz
ertrbam, un, varblt pats svangdkais, pie pastavrbas. hotams pie radiem var art dzlvatlldz tam, kamer mekle pastivigo
dzives vietu. lvldjas vieta, ke d4a no izsaukuma. Sis variants ir droSi vien vislab5kais, jo tadkdds cits jau sol5s jls apgadAtar dzivoSanas vietu. Ja organizdcijai vai individam ir labi sakari, tadtasnemaz nebts grlti. Dazklfi organiz6cijas sagddd dzivo5anas iespEjas pie saimniekiem, vai vietu kopmime, vai anpat atrod tukSu dzivoHi. Dzivo5ana pie saimnieka ne vienmer atS$irsies no dzivo5anas pieradiem. Vienigd starpiba ir tX, ka individs nejltas pilnigi pakJauts saimnieka velmem, jo bltiba tam simniekam uz liguma pamata maksd, lai dotu citam istabu un maltites. Iemitrrieks dzivo kd rnieks un toties var sagaidit attiecigls attiecibas ar saimnieku. Si iespeja ir vislabdk5 tZidiem, kam nav laika iet iepirkties un kas ir ar mieru, ka kdds cits par viqiem gdd6.
Ja universitite vai kdda no akad6mij6m
sag6d6
dzivo5anu, ti bls kopmitnE. Lidz 5im ir noticis tE, ka katram arzemniekam dod atsevisku istabu, kamEr Latvijas studenti dzivo pa detriem tada pa5a lieluma istabS. Ja viena vai otra vieta nav pa pr6tam, tad varOsit vienmer llgt sameklEtcitu. Tas tomEr ir jadaralaicigi, jo ir jaatceras, ka nevar vietu atrast nedefas laik5. Dzivoklu rE3ana.
t
ka uz 5o jaut5jumu ir tik pat daudz atbilLu, cik ir latvieSu jaunieSu ASV, kam ir starp selpadsmit un trisdesmit gadu. Tomer ari ir iespEjams, ka ir piendcis laiks ALIA valdei formulet aftildi uz 3o jautEjumu. Varb0t, ka nebltu rremz tik slikti, ja ikgadus uz ALIA kongresu ierodas tikai kads simts vai divi simti, ja t5dd gadijumd mums nebltu jlraizEj5s : ,i to , kas nakamreiz lidos ard pa loga vai pari bakonam , un . ' .i :nums nebutu atkal laiks un enerfija jatEre atbildot uz jautajumiem "B-ut vai nebutl" un "l(lili \ad mes esanfl" . Sigrlda Reine
avizes pien6ks Sausmigi daudz piedavdjumu. No visiem Siem piedavdjumiem, varat rCkinades ar tikai vienu vai div6m konkr6tZim iespEjam pie l6dzigiem cilv0kiem. Noteikti ievErojiet an augSminEto variantu bndin6jumus. Reiz ir arasia vieta, daZas lietas ir jdnokarto. Pirmkart ir jdnodro5ina, ka par dzivokfa iri tie56m maksds rubfos, nevis valltl. Jums varbiitno sakumabts vallta, bet, jo ilgdk Riga dzivosit, jo liehka iespeja, ka jls pelnisit tikai vie6jo algu rubfos.
Oftkaft, parakstiet ligumu par dzivokJa res maksu. Ligumam vajadzEtu blt dengam uz vismaz se5iem mOneiiem, Te an var ievOrot ires likmi. Ligums ir svangs tEdE gadijumE, ja vElak grutibas ar saimnieku, jo tad jums bls pamats nodroSindt, ka tas jts nevares izmest nedElas laik[. Nekad
ir
nepiegemiet dzivokli bez res maksas. Ja to dansit, ir iespEjams, ka v6ldk saimnieki jums pieprasis mantas vai izsaukumu par dzivok]a lieto5anu.
TreSkdrt, dzivokli ievacoties, kopa ar saimnieku uzrakstiet inventara sarakstu (saraksts no mantam, kas dzivokli atrodas - mebeles, trauki, palagi, u.t.t.). Uzrakstiet divas kopijas, abam paftijam parakstoties. Sis nodro5inds, izvlcoties no dzivokJa, ka vel5k saimnieks neuzradisies ar sarakstu, kura ir pierakstitas mantas ko esat itka "pievaku5i".
fui bttu labi, ja varEtu sarunat droSibas naudu, kas segtu jebkddus boj6jumus dzivoklim vai inventaram - piemeram caurumus sienas, sasistas glazes, un taml. Dro5fuas naudas atdo5ana vai neatdolanas noteikumi an j6ieraksta ligumd. Ja irjebkadas gflitibas ar saimnieku, nekad nerunajies vienatne ar viqu, lai atrisindtu problEmu. VienmEr mEliniet saqemt advokata ieteikumus, kE vislablk atrisinat situaciju. Nopirkt m6ju vai dzivokli. Aripastiv iespeja nopirkt mlju vaidzivokli. TomErpar ISdiem pirkumiem parasti ir jdmaksd valttS, un tie ir grutdk atrodami. M6jas vai dzivokfus var sameklet Epat, ka iznejamus dzivokfus. Bez tarn ari var uziet tz pilsEtas arhitektu namu, lai uzzinatt par pilsetai piederigdm ek6m. Var ari m6ju uzbtveL bet tad ir jasaqem atlauja no pilsEtas, un nav teikts, ka zeme,\zkups mdja tiks blveta, pieder6s jaunds mljas rpa5niekam. Veidosim dzrvo$u tiklu. Sis raksts iruzrakstits galvenokart Ed6l, laij[s informetu par iespEjamiem veidiem, ka sameklEt dzivokli Rig6. Tomer
ALIA an vehs veidot dzivokfu tIklu, ta lai tie, kas ir dzivoju5i Riga, varetu pateikt pie k6 viqi ir griezu5ies. k iespejams, ka vigu saimnieki b[tu ar mieru atkal piegemt citu imieku no 6rzemem. SagaidEm an, ka jaunie5i ASV
laicigi pieteiksies tad, kad tie gribEs izmantot tlkla inform6ciju. Lai pieteiktos, liidzu rakstit Gitai G6mutei, 7702 Fraternity Village Dr., Kalarnazoo, lv[I 49ffi7, vai zvaniet (616) 349-9797
:::::l:l::i:llll:i:::::::::::::::::::::::::::::iijlilil:l:l:::,:,:,:,:,:,i;:i:i::lii;:::,,, : : : : : : .:::' ::: ::::::::::: :
: :
::
:
: :
: :
:::::
i:
:
| :
: :
: :
:!rrrlllliiiiii!iii!!:r::::!il!iiiijjjjjiiiiii:
: :
: :
: :
::
:
:::::::::::::::::
:: :: :: ::
'
Gita Gâ‚Źrr,ut: ::::::
:
:
I
:lliili:iiiiiiiiiiiiiii:fi::::iiiliil
foti
iepazities ar Siem cilvekiem, tzzinat vigu nostEju pret arzemniekiem. Daik6rt tie, kas ir ar mieru izrEt dzivokfus,
Rig-a? P6dcjahikadau& cilvekubrauc
ir
jauzmanas. Paziqlm varb[t var uzticeties, bettas nenozrme, -ka var vienmer uzticeties vi4u pazi4lm. Vispirms mOfiniet
iiiii:iffii:ffiffiiiffiiiiiiti:i:i::::::liii::iii
,,::: .,
-{.1.,
j]'
Ls.Mw
M .*-'_"*.*Affi.
,r'${
.r9
srm
I
Nokreisds: Gay Reed, Marina Zenovich, Gatis Gudets, Linda Pakri, Alvis Hermanis
"Ju.bilejas gads" Pagdju5d gada novembn un decembn starp lJujorkas <Off-Off Broadwap izrddEm var6ja noskatrties divu laMe5u autoru, Gata Gudeta un Jup Zvngzdrqa,lugu "Year of the Jubilee". "Off-off Broadway" nozime, starp citu, ka teara zAle atrodas ne vairak par deviqdesmit-deviqdm sedvietEm.
iemiftrieki piecdesmit gadu
J.Zvigzdiqaun
G. Gudeta luga... jDrigi uztver un izsmej, pat apsmej, jebkuras avarejosas personas
5o izr6di originali uzvela Our Lady of Vilnius baznicas Ars Club
me
pagrabd, Greenwich Village. So omuligo pagrabu
citautieiu lugas angfu valodS,
'Tubilejas gada" primizrade bija Jaunahes Eatri Riga, I9%). gada febru6n-, Adotfa Sapiro reZij6. Luga Larvija izraisija lielu interesi, gan ar savu neparasto stilu, gan ar tematiku: tA rada, kd pdrvErias trrs vienas Rigas dzivokfa
ginljumu savu tukSumu aizsl6pt
aiz
tradicionlldm EtiskEm un estEtiskdm vErfladm , kuras istenlbd vigiem vienaldzigas. Lugu ir interesanti lasit, jo 5i absurda-farsa konstrukcija ir tehniski veikli uzrakstrta un latvieSu dramaturfijE neparasta kd m6findjums realiuites absurdu atkldt ar nerealisma lidzekf iem.
Theatre ir pErvertis par savam mdjdm.
Arts Club Theare jau astoqus gadus uzved baltiesu un kE ari rfto dzejas lasijumus un baltie5u balles. Teafta galven5 vadit5ja, Linda Pakri, vElas informEt amerikdgu publiku par baltieBu tautu kulturu, politisko stzivokli, un v6sturi, reize dodot iespâ‚Źju baltie5u teatrim izcelotplaiaka pasaulE. Vi4a uzskata, ka, b[dama divu kult[ru dalibniece (igaugu un amerikEgu), vigai ir vienreiz6ja iespEja Sis kultlras savest kopa batri.
laiki (no 1939. gadalidz L989.
gadam). Silvija Radzobe "Literatlra un mdksla" rakstija:
Luga uzsaka savu cefu uz Amerikutad, kad Pauls Raudseps un Mdra Abene, iepazidamies ar autoriem Latvij6, atgriezds $jujorka un izlEma to pieddvdt Arts Club Theatre,
kurl lidz tam vEl nebija uzvedis nevienu latvieSu autora lugu. Reiiju vadija Gatis Gudets. Lomas izpildr-ja divi amerikEqu aktieri, MainaZenovich un Gay Reed, un Latvijas aktieris Alvis Hermanis, kup Latvijas Kinematografistu svieniba atzinapu L987. gadalab6ko aktieri Latvijd.
*,flfl,ilii W:afril
iii:iiiiiiiiiiiiiiiii:iii::i:iiiiiiiiiiiiiiiiii:a:aiiiiiiiiiiiiiii:ii:::ii:iiii:i:
ReZisors izlEmaizmantot diapozitivus, un speles laika
kreftigas Padomju sievietes, Amerikas cigarelu paciqas, trisdesmito gadu nesasniedzami elegantEs sievietes, vampiri
un traktoristi reizem
atspogufoja
telu iedomas
un
pdrdzivojumus, bet reizEm st5vEja ironisk6 un absurda pretsaE pret Elu iecerem un sapqiem . Diapozitivus palidzEj a sastadit kino mlkslinieks Viktors Peraievics.
OriginSlmuziku
Sai
Jumprava....
lugai sarakstija Anjei Brausch, krievu
komponists, kur5 pirms gada izbrauca no Savienibas. Viqa muzika sadzirdama Brian Eno tA ir melanholiski skaista.
Padomju
ietekme-
"Year of the Jubilee" pEdcja aina notiek tad, kad atkldtibas laiki iet vafa pilna spara, bet autori nekad neatlava skatitljiem izbaudit 5o atkl6trbas garu, it ka vi4i uzskatitu Sos jaunos laikus ar skepsi. Pusofu menesi pec pEdejEs
izrades, kopS cilveku slepkavo5andm Lietuvl un Latvijd, autoru skepse ir parvErtusies par autoru tahedzibu ar tra$isku
noskaqu'
Staguta setes (Srotatra),,,",',',,'',
Mara Abene
tatvija - viegleka, letdkdveide!
Brauciet ar Inroads uz Rigu! $r75.oo nedEfd ieskaita apmeianos un divas maltites diend. (sadarbibd arVAK)
Varam Jums ari Dkdrtot vDu pakalpojumus Padomju vEstniecib5.
f
BunrerangE...
tr
IevaAkurEtere.... Edsarr Ltep$r.
t_ L .l_
Zodlalg
Vldeo Eacstes ($3o tatra) "Mltrofons'8g", . .. .,. . :: :1.
:
,
i'
:::: ':: ,., grEmata'9o. . ( irol noiag
Grdgatag
.:i:::::,
[--,-,,
Ri;; [RRcarRigastartl .. ($r31 [....(sG) E Rigastarte. (tz) (laurrEtab ...... Wla Zvanl #) ... (gd L WlaZvaa! (vccle #) VZ uzlatvflu :. :.. :. : :... : (Szo) l_ cltlsih:u4t ''' , ,.,..,,,,,, ,,:':, ''':; Vldtkartl+a". . $o par sS) E .($d l_ Slrel};c llpeklls. (6) | llpetltr republlkas Iatvltat Mazilrbes pastkartl+"s . (e par trf I
Ltrdzllleskattit
ro96
pasta tzdevumlem. .. . ..
.
Kopsumme.... d
*t r*ttZrat ALIA vA rda- ua ASV valfrtl.
Informdcija sallemama no Elisas Freimanes
Inroads P.A.Box 244 Kalamazoo, M+goos (6r6) 383-oI78
rrlnninG rill\unuu
ALJA Apgads
$
Laila Smidchena I
7oe Fratemity ViIIage Dr. Kalamazoo, MI+gooZ
b,5,,,,,IPi
Daugavas stadiond, RigE
foto: G. Kajons
Akacis Latvija r otro reizi 1989. gadamaij6, Amerikas latvielurokgrupa AKACIS koncertEja pa ktviju. Grupas sastzivs: Gatis Gaujenieks OasgiEm, balss); Aivars Smits @ungas); Vidvuds Mednis
jaunieSus. Latvijijaunie5u reakcijas sv6rstij5s starp
ziakatgi kritisklm un histEriski slavEjoSdm. Pec koncertiem ilgi g6mdmies ar ziediem, apsveikumiem un davan6m ; raksu-jdm
@itara, mandoline, balss); Arnolds Ktuklis (sologitlra, balss); Dainis Romdns (saksafoni, flauta). Turneja, ko rftoja Kultiiras sakaru komiteja "Tevzeme" un saimniekoja viena no Latvijas visiemifotEkajEm rokgrupam, PERKONS,
autogrdfus uz plakitiem, fotogrdfij6m, programmam, burtnicam, rubfu zimOm, nosviduSiem krekliem, karogiem,
ilga no 9. lldz 23. mujarn. Sai taita Akacis pavisam
visur, un iesildda publiku ar vietejiem labi pazistamo
nospElEja 17 koncertus, no kuflem vairums bijajau izp6rdoti pirms grupas ieraSands Lawija. B{etes makslja 3 rubfus, bet pieprasijuma dEf piedzivoja nelielu neoficidlu infldciju, kaut
programmu.
gan grupa cenris an izdalit bnvbifetes un ieltgumus pEc vajadzibas. Grupa uzturejds Rigas viesnic6 un sedza visus vietEjos izdevumus no koncerta ienakumiem. Arnolds, kas dzivo Hohvud6 ar savu sievu Silviju, bija Dienvidkalifornijas
Latvie5u bifetEnam pierakstijis daias piezimes un nov0rojumus par 5o celojumu: Nezinu, cik un kddas ir ziqas nolatvijas par Akaci. PaSi neesam savilku5i galus kopa. Piekri5ana bija foti liela, kd ari fascinlcija ar trimdas lawieSiem. Uz koncertiem naca gan
veci, gan jauni. Publika reizlm
saskatijdm tikpat daudz bernu kE pensionaru, kas SAda veida pasdkumos mums ir diezgan neparasti te Amerika, kur redzam gandriz tikai
utt. Perkona saimnieciba un personals varonigi g5Ld5;japr mums
-
biivEja skatuvi, iest5dija aparatliru, transportEja
SSkdm koncertus Rigas Politehniskajd Institlta sankojumu zElE - divas naktis pEc klras divus koncertus pec karas. Akada debiju Latvdd iesildda Sindr'ja putrru d5rzs, komponista Marti+a Brauna eksperimentalais dramatiskais
koris - ar izvilkumu no viga "Daugavas" ("Saule lawi s0dinaja...). Tad visas "putnu dirzenes" pasniedza pufes Akacim, kas sEdeja publik6. MEs piecehmies un gdjdm uz
skatuvi, koristi iesedas atkal savas viet:is, publika klusi gaidija un, p0k5qi, kdd6 skatuves gaism6 viena spuldze pdrsprdga no 5i parak gr[ta momenta. Mani tas imponeja kd
varblt liktenigu kultiiras sakara laimes briZa sign6lu, tomEr jdpiegem zinS5anai ari gaismotEja Armanda Rdfa izskaidrojums - "Braf,is." Pirm6 koncerta "setu liste" (t.i. dziesmu sarakstE) bija visprlvdkais repertulrs no visiem
iiiiiiiiii:i:iii::liti:ffi
Akada koncertiem Latvija. Ar nep6rprotamu adrenalinu, bez sevi5sdm neveiklib6m savas programmas pieteikSana, plrdzivojdm savu pirmo uzsri3anos. Vienigi pCc stundas bijajdspEle atkal! Soreiz koncertupartraucam bez piedevdm, jo Aivaram jau naca fibonis, un, faktiski, visi bijdm vienos sviedros, gandnz bezelp6m unbalsrm. Izr6dijds, Si"saisinf,ti' programma bija idealS garuma, un tu4)m6k sp0j6m ierO$n[t piedevas p6c vaj adzibas. Otro vakaru koncertEjdm ar grupam, K. Remonts un Dzeltenie Pastnieki. Pastnieku iesilditais koncerts izpdrdev6s visdtrlk no visiem - viqi ir sevi5fi iecieniti, bet nenopietni vedi, ar diezganneuzbaziga, ramu, pat smalku, skatuves
stilu - ti5ie amatieri ar savdabigu, vieglu, hipnotizejolu, frivoli nopietnu, kultlrvEshrisku muzikllu produktu - mani favonti. Vispdr muzi$u saim6 atraddm pilnigi jaunus "radus" 15. maija redzejam rokoperu "L6dplesis", kuru veltrja LNNK, un pec izrIdes Sporta man6ias pagrabos
Lawija.
lust6jdmies pirmo
reizi "banketd" ar
Latvijas
visieverojamEkdm rokzvaigznlm - komponistu Zignaru Liepigu, Igo, Aivaru Bnzi, Maiju LusEnu (Lddple si, Koknesi
un Laimdotu)- gajam pirti, dzer6m alu, iepazinamies, salidzindj6m savas dztves. Aflajam, ka m[su U. gada ieraksts "Tadi fu tie ref,ini" esot bijis seviSfs merogs un motivEtEjs daudziem Latvijas rokmuzifiem. KopS Sis atklasmes izjut2im lieldku "atbildlbu" pret miisu publiku un
kollEfiem. Lielu radniecibu jltam ar
Daugavas stadiond, Rigd
Dzeltenajiem
niiiii:x*:::liiiiiii*:i:liil
pastniekiem- tie ir manuprat "visnormalakie" cilv6ki, kaut gan muzika vi4iem ir visipatnEj6kd. Vd Akacim iznaca draudz6Sands ar Credo, kas sarftoja mlsu Liepdjas koncertus estrade "Ptt vejiqos," ka an ar grupAm Zodiaks un Livi. KamEr Akacis koncerteja, nekdda ista sadarbo5ands ft6 piemOram Labvakar Zurnllista Jaqa Sipkcvica ieceretais kopkoncerts ar grupu, Jauns meness, Rigas televizijl, kur sp0lejam paSi savu programmu) ar vietejiem muzif,iem nebija iespEjama. Tomer, fdz tumeja p6dEjiem koncertiem, sledzdm izrddi ar"PErkaci,"kas qpOleja"Lulu" un "Sk6bekli," mlsu trakEkos grdvEjus- nu, kdds ducis leco5u, trok3gojolu cilveku uz skatuves- reizdm vairdku tiiksto5u savilnotu klausitnju priekSd. Uzstlij6mies ari ar koncertu Zafu sald, Rigas Televizijas studijd. Koncertu ierakstija, lai vEl6k pdnaiditu Lawijas TV. Mls izgrimmdja, lai zem gaismdm rdditu pareizos vaibstus. Atkal sp6lEjam divas reizes pEc kdrtasviens fenerdlm6$in5jums, un tad ista uzstS5an6s. Spelejam sam6r6 mazas publikas priekSd- apmEram 200 uzaicindti skatitiji un ZumSlisti. DrftstEjam pdrraukt dziesmas un sakt no jauna, ja gadijum6 kaul kas saietu dEli. Man beidzot plrtrlka stiga un tI dablj6m baudit 5o privilC$iju. Ieraksts
izskau-jEs
|oti
profesionEls,
tikai skaqa nebija
visai
apmierinoSa. Gatabas!'itEra pukstscjapultij cauri, pies5r4ojot citidipieqemamo ska4u. Klipu no mlsu pirmS gabala, Mdra Putniga protesta dziesmu, "Ari SajI zemO dzivot var," rddija Labvakar6vEldk tonede!. BijaparedzEts koncertu velpilniba parraidit. Td an notika, bet paii neesam biju5i liecinieki. PEc
foto: G. Kajons
3,7.;,,,$tp
piemOram: "Nost ar
jautEjumi, kas mEdza k|[t par monologiem, tomer bija jaapbrrno mazd, zlnadrosme, humors un inteli$ence.
kddam jaunietim nebija vairs pret kE atspiesties, un cilvdks vienklr5i bez ptlEm pEkSgi atradEs uz skatuves. Daii rietumu tehnologijas cienitlji izprovEja Dai4a elektroniskos efektus, spieZotpogas un mainot viqam programmas kamEr viq5 sp6l6ja. Turpmdk pabidijdm savus piederumus drusku t516k nost no skatuves malas. Klausltlju klieglana un aplausi starp dziesmam p6rspEjapat to troksni, ko uzfvEram
Savu cefo5anu pa Latviju sakEm Valmier6. KA parasti, rftoja divus koncertus. Valmierl spelejdm pilsEtas slimmcas sarftojumu 2518, laikam citu piemErotu auditoriju trlkuma dEf. Man tas bija itin parocigi, jo mana balss bija gandnz jau izkliegta. Akacis pratigi krietni samazindjamanu vokalo slodzi tovakar. Adminisratore zvanija specialistei, kas pati taisijas uz koncertu, un sarun5ja, ka pirms koncerta mani apskatis arstu kabinetE. Dr. TErauda md$indja iepilinEt zales man6rft16, betes nenoturejos un nelaimigs izvemu sev klepi un uz gridas nesen pie Vidvuda radiem bauditEs pusdienas. Starp koncertiem mc$inajam vekeiz. Bldams lab6k sagatavojies, izturOju ars teianu bez starpgadij umiem. Viqai patika Akacis tiri labi. AtsEja man visadus pilienus (caur ndsim lejamas) un ieteica man nelietot balsi. Ndkamie koncerti bijaLiepaja. Pa cefu ubraucdm "Kurzemes Sveicei" cauri, piest5damies pie Abavas, kur notika airE5anas slaloms- sportistu salidojums. Vidvuds pievilinSja vidusskolnieces piedalities frizbi spelE, un tii mEs ar Sfivi metijamies un baudijdm svaigo gaisu. Braucot prom liels bars meitegu skrEja mikrobusiqam lidzi. Caur logiem dahjam plak6tus vi45m. Ieradamies Liepdj6, nometim piederumus $Erbtuves un brauc6m pilsEtas apskat6 ar Liepljas jaunieSu namy' Credo administratoriem, Valdi un Verneru. Nebija daudz laika, bet pasp€jam apbraukt un izbrauk6t pilsetu, un paest visjaunlkdkooperativarestordnE. EstrEdepildijds un publika vEl st5v6ja aiz vdrtiem. Vairdk par 10,000 skatit5ju sanaca uz abiem koncertiem, un atsaulsme bija fenomenala. "P[t
vejr4f ir viena no fortlklm estrldEm Latvij6. Publikd vicindjakarogus. Mls tieSdm jiismigi uzqdma, s6k6m pierast pie ziedu saqem5anas un autografu paraksti5anas. Starp koncertiem gSjam turpataiz estrddes uz pludmali, kur saulrietE fotogrdftjamies pie juras, kamOr nez1llgd aukstum6 piita slavenais Liep6jas vEjS. Liep6jas VAKnodala mls sveicindja un mEs veltijEm viqiem "Sk6bekli." Miis aicindjaatpakaf uz "MEs Liepdjai" festivalu pec meneSa.
VCl notuCjam koncertus Jelgavas bi5(i4 nolaistl kultlras nama, (zale spidOja, bet atejas smirdEja), Mllpils modema kultlras namd, ftur mums pasniedza "Nfilestrbas akas" [deni tautiskos mdla kausos un ce]a kules piesietas spiefi5iem ta ka Spnditim), un Ogres brivdabas eskade. Tomer vislielako iespaidu atstija Rigas Daugavas stadiona publika- aracu mEru aprENindtaap 15,000klausitdju. JaunieSi spiedEs viens pret otru cieii kldt pie skatuves, lidz kamEr masveidigi S[podamies pat s5ka iekustindt Perkona rlpigi
uzblv6to skatuvi. VisskalAkie dali bija neparprohma reibuma, un kliedza |oti nekontroversialus sauklus, ka ,:,: .:::,:,:,:,:,:,:,:,:,:':j:,:,:,H,h::::::::':::::::;:;::] .:,'.:::.:.:.:.:.:.:.:.:.::::llt:ilj:
krieviem!" Tddiem tipiem an patika rdpties skatuvei virsii, pie ka M5ris Students, Perkona adminisfrators, un citi skatuves meistari P6rkona persondlE,
koncerta sekoja preses konference, ko vadija Sipk6vics. Jautijumi nebija sevi5$ gr[ti vai pdrsteidzoSi, tom6.rintervija neritEjapavisam gludi, ar vis6du stosti5anos un citiem mums rakstungiem izteiksmes kavEkfiem. Jauka diversija preses konference bija b6mu Ltxndla "Z7l1tes" korespondenta
jlii:i:::r['p. fl
]
bija spiesti ar maigu brut5lititi vi4us atraidit. Tomer burzma
vareja nojaust neZetgo spiedienu uz priek3u, un reizem
pa.Si
no pastiprindt6jiem un skalruniem. Tas troksnis bija
pilnigi taustzims, cit6di neprotu to aprakstit. Pamat5 tas atspoguf o dzifi izjltamu vienotibu Latvijas jaunatnes kopigos
"gangos" piedzivojumos. PedOja uzsta5anas bija stadiond (pedEjais oficiSlais koncerts notika Ogre) papildinotP0rkona ba1li un koncertu. Tai diena sacOlas tadi veji, kaPerkonam bijajAnocef skatuves jumts, kas izpletas ka zelele un draudeja apgdzt busu, pie kd bijapiesiets. Bet tas tikai tE sarp citim nelaimem. Perkona galvena personiba, komponists Juris Kulakovs, divas dienas pirms miisu ieraianas, gulEja slimnic6 ar smagi saEiektu skriemeli, ko cietakritot no sava freSa stziva balkona. PErkons apbrinojami notu€jas turnejE, bet nepiecieSamas personas tr[kumu nevareja nenojaust. Kulakovs ballei bija ierakstijis kasetE dziesmu pieteikumus un citus komenuirus no savas gultas. Mums ieteica pasp€lEt kadu rokenrola standartu angf u valod6, lai biinr kaut kasjauns. Nebij6m pat nosp€l6ju3i
pirmos pantus Bitfu "Money," kad no jauneiSu p[fiem atskaneja: "Lat-vi-ski ! ...lat-vi- ski ! " Godbijigi un labprafgi padevamies Sim pieprasijumam.
Lielas nenovErSamds skumjas izjttAm, kad turneja beidzls, un visi, izqemot Gatis, Arnolds un Silvija, atvadij6s no Rigas. MCs ar Gati pdrstEvEjam Akaci vEl vairlkos sartrcojumos LatvijapEc tam. Talsos spElEjdm grupas Remix pavadijumdkoncertEpar labu Srazdu bErnu namam. Satik6m Daugavpils grupu, Elpa, ar ko tllit norunajam, ka jlspele k6ds draudzibaskoncerts an Latgald. Milzigs pasdkums bija "MOs Liep6jai" koncerts, kur lietus laikd spOlEja ganfuiz 20 ansambfi pils6tas atjaunoSanai par labu. Tur Akada biju5ais fitZrists, Janis Abens, tagad no Zviedrijas, spElEja ar mums kop6 veco gr6vEju, "Mdj6s braucot." Daugavpili, pateicoties Elpas veiklai rfto5anai un slavenajam basketbolistam Igoram Migliniekam, kas mums aizdeva savu Ziguli, lai tur nokffitu, bija seviS|iuniklls piedzivojums. Viena ceturtdafa skatltEju bija vietEjie krievi un cittautie5i, kas aiz zi+k6nbas ndca skatities 5o "grupu no $ujorkas." MEs esot biju5i pirmie trimdinieki, kas vispf,r sp6ru5i tik atkldtus solus Sai toreiz
"aizhegtaja" pilsEtE.
Mes bez SaubEm taisisimies pdc gada v1beiz koncert6t Latvijd, jo turpmf,kie kontakti un saliedE5ands ar tik mrfiem, uzqemigiem un pEc bnvibas alksto5iem tautie5iem ir loti nepiecieSami.
Plate Records Katal, AKACIS AKACIS AI(ACIS
1979-1990
"Akacis"
4'0001-79
"Tedi ir tie re(ini"
A0002-84
"S
A0003-83
irsniqa,/S kabekli s "
pAverve
"Ddvana"
AKACIS
"Aps'ties to vlru"
IATVJU ROKS IATVJU ROKS r A. KARKIIS I. AKURArung
"Igvads" "Dz.PastniekifK.Remonts " "Ladp105a atceres koncerts"
"Ieva Akurdtere"
D2004-86 A0005-87 LR0006-88 LR0007-88 DV0008-88 rA0009-89 LR0010-89
TATVJU ROKS e
"PErkons"
OUAGS
"Quags"
MIKROFONS'89 LATVJU ROKS 3 JUMPRAVA
"Aptaujas Koncerts"
Q0011-90 MV0012-90
"Jumprava"
LR0013-90
"Tautas dziesmas"
LR0014-90
OUAGS
"One of {Js"
Q0014-90 LR0016-90
"Zodiaks" LATVJU ROKS + BOB&THE TATVIAI\IS
pAvaue
"Gaidu visu vEl"
BL0017-90
"Tdli zvani, klusas ilgas"
D0018-90
LP . $10.00 LP . $10.00 Mp . 92.50
K
. s10.00
K* K Krk
r,<
K . $8.00 K . $10.00 K{< K*<
v{< K $10.00 K . $10.00 K $10.00 K $10.00 K K
$10.00 $10.00
LP - liel6 plate
on:E63us
K - kasete MP - mazd plate
V - video lente x - ZPARDOTS
. - pedOjie eksemplSri
GArDU vrsu vEt-
PLATE Records 2519 Brown St #3, Philadephia, PA
19130 (215) 763-4116 tQ in-
Gramatas
Kulturas rtozares vEstule
Rokas Gramata ' go
. Rigas Iepriek5ejd VZ numura vadmotivs, "Tilti uz Latviju", butu loti piemEros virsraksts ari Siem st5str-jumiem par sadarbibu un ciemoSanos starp Amerikas un Latvijas latvie3iem (Sai gadr-juma htvie5u muzigiem) Sais pEd0jos p6ris "izStirigajos" gados. ALJA sen jau atbalsta latvie5u rokmuzikas pasdkumus. Tagad, YZ lasitZijiem ir iespEja palasit un iegiit vispdrEju inform6ciju par daiiem Latvijas ansambliem, kE ad Sddu tlidu autobiogrIfisku inform6ciju no aizkulisEm. DaZas ziqas jaukrietni novecoju5as, bettikf, t5s nav sasniegu5as lielu dalu Amerikas latvie5u jaunie3u, nolEmu tlis sakopot, pielililjaunumus, un nodot VEjaZvaniem.
ttri
Ar kadu
braulct uz Latviju? Kur iet uz
dievkalpojumiem Rigd? Ka lai akarto brauk5anu uz Latviju ar maSinu? Uz Siem un daudziem citiem jautdjumiern atbild6ts Sajd gramatd, kas izndk jau ceturto gadu p6c kdrtas ar visjaundko informdciju par celo5anu uz Rigu! . RRG
ar Rigas
karti
Galvenais noliiks, izplatot 5o inform6ciju, ir mudinat
latvielu jaunatni trimdl palielinSt savu interesi latviesu muzika, apmeklet koncerrus (kE 5eit, ta Latvijd), pirkt kasetes(!), atbalstit lawieSu muzif,us. Muzika ir spelOjusi lielu lomu latvieSu tautas "treSa atmoda." Nacion6l6 apzi4a,
ciga par bnvibu, meklEjumi pEc dzives jEgas,
ir
biju5i
unikdlE veidd pausti populdrajd muzikf,. Ilgus gadus tas bija
viens no svarigdkajiem, nozimigakajiem izteiksmes lidzekfiem Latvijd. Tagad, (un jau labu laiku pirms arkldto vardarbibu draudiem), sabiedrfua Apura Asavdnjusies (un vEl vfuds), ka s6k izskatities, ka kultura zaud6 hdzsvaru un ie4em sekundlru vietu iepretim politikai un saimniecibai. Sai satara varu jums zigot, ka muzif,iem tuvd nlkotne sevi5|i spoZa nespid. Muzilu rado56 sabiedriba saS|Elusies
fragmenlos, pat zindma paaudZu plaisa kave turpmdko attistibu. Ir manamas karstas sacensibas pEc profesiondlds veiksmes drpus Latvijas. Publika krietni sarukusi, vairaku iemeslu d6f. MazdLatvijapiesdtin6ta, ir kE apreibusies lidz apnikumam, ar savu muziku, betrietumu pasaule 5i muzika izgaist kE piliens j[rd un nesasniedz "pareizds" ausis. Kaut Sis rietumu ausis an saprastu visu, kas izteikts, noslepB,
pdrdzivots mlsu muzikS! To nevar partulkot, atkodEt. LauZds, jau lauZds Latvijas ansambli uz miisu mitiskiem "rietumiem," upurEpat daios gadijumos saw mdksliniecisko "brlvibu", lai palielinEtu izredzes iekftt pasaules tirgt.
**** *f*!i[i,#f,
karte
. Rigas . VEja
ZVant- jaundkalsnumurs . VEja ZVant- vecinumuri
. Veja Zvanu abonments uz LatVijU
- Vai tavos rados nav kdds, kas sriberu sa+emt VEja Zvanus? AbonEjiet 5o AIJA Ddevumu saviem radiem vai citam jaunietim
Iatvijd!
Mazirbes paligskolas skolnieku zim6tds .
pastkarti4as
AIJA ApgSds Laila Smidchena rToz Fratemity Village Dr. Kalamazoo, lvfr.agoo7
Davana-Akacis un Zodiaks sadarboias
Izvilkumi no Amerikas balss
latvie5u
valodas raidijuma 1990. gada Ziemassvetku dienS:
Pirms trim gadiem, svetku laik6, te, Amerik6, par6dijls latvie5u Ziemassvetku muzikas kasete ar virsrakstu "D6vana." To izpildija vairdki rokgrupas Akacis dalibnieki ar papildbalsim no sava fimenes loka kE fadicionalas un tautas,
ti
dziedot
art paiu saceretds
dziesmas par ZiemassvEtkiem. Sajos svEtkos
mls priece jauna kasete zvani, klusas ilgas."
-
Ddvana
- "Tali
Ja pirmd "Davana" bija t2ids lawisks Ziemassvetku sveiciens no Amerikas, tad"Tali zvani, klusas ilgas" iewer, gan Sai zeme, gan dzimtenE radit5s dziesmas . Law ijd pazTstamais muzikas ansamblis Zodiaks Sobnd apcefo Amerikas austrumu krastu, dziedldams savu estrades repertuaru klubos, kazas, koncertos.
@1990 Platc Rccords
VAK Drla no
l.allmtoD u.t iiodotr vAI
Bet Sejienes baznicds un m6jigos kaminu
LiisEns ,
LlsEna ar Vila Pl[doqa "Ziemas pasaci4u" no kasetes, "Tdli zvani, klusas ilgas." Ideja par grupu Zodiaks/Akacis kopdarbu
"Tali zvani, klusas ilgas" dzimapagdjuSd gada rudeni. Cer6jdm izmantot Zodraka Amerikas turnejas laiku, lai ierakstitu un izplatitu jaunu Ziemassvetku muziku ar nosaukumu "D6vana."
Strlu r.Aia: lvd3 PlBr
Noldm6m tauPit laiku un ener$iju, savienojot divas atseviSf,i sagatavotas programmas: vienu no Rigas un otru no
br-rZus savd
ierakstu laikS Melodijas studijSftur
glupagatavo jaunuplati), kamEr mes s$irstijim
dzeju krdjumus, konsultejamies ar saviem vecdkiem, sava shrpa filozofEjlm un arvien izmisiglk meklEjdm vispiemOrotlkls dziesmas Si pasdkuma m[su dafai. Lu gan izrddijds, ka nepietrlks iespEju un ideju, bija skaidrs, ka laika gan varEtu pietrlkt. Pasp6jdm ierakstit Lailas un Laimas balsis un lepoties par minim6lu
progresu. Bet nemierinija trs, ka Zodiakam izdib:eja pirmds lidojuma biJetes uz Ameriku, un turneja bija jaattek gandra divas ned6fas.
illi:ll:iliiilitfiiiilliiiiliiffii:i:iii!:iiiinx*:iiffiii:iiiiiiiiliiiiliiiffitXIiffii:iiiiirii
D0018-m
basaittrr., balss l. GaUs GauJeaiets 2. Aivats Cudrais iiUras, balss 3. Aroolds ferlus Eittrras, balss, zvanilt sintozatori. b.lss 4. Jeois LUSIDS batss 5. Mai,r LUsaaa balss 6. Lailr Mod!. balss 7- Lalma M.dac t lliaoa 0. Modris M.dnts 9. VidYuds McdtiE EiUlras, balss 10. zigrrldsMuktuplvels viiol.. balss klaraete I L Dalnis Romens
Zigfids Muktupavels un Maija
Filadelfijas. Notika ari apm6ram tli: Zodiaks savu dafu ierakstija Rigd, izmantojot bnvos
Platc Rccods
Pl.dalls:
vakaros, Zodiaks d6vina Amerikas tautieSiem jaunu Ziemassvetku ciklu. Aivars Gudrais,
Jinis
(ASvr
FrJr!! Lfl
G.Us G.ul.Dlols
t.ralsuts
lltl u Fil.d.ui,I
t99o.3.du
trurk.lot
Td.li zvani, Ziemas
pasaci{ra
(2,{,5, l o)
(2,{.5, l o} ZiemsvetI'i la3 tur lli.dza, ha tur rlucr Lrbvatlru 3riEoai.ca At', iu Danr Eimullta T. bii' l.br saib.liG.
Atdzimiana Ziemsv6tluzvans Ne
Ellpuli
grezna
(r. Lusons/v. Pludotls) (J. LOsSns/t.dz.)
(6)
(M. Mednis)
(r,3.{.5.9,1l) (r,t,e,r r)
(G. Gauieniels) (sac.ratrl3 ncziDlns/tult N.
Kalnir-ti)
ilusas i{gas... PUu, pEU Saules
ziemelTu
s6rkoci{t3
Sniegs
Jauna gada Ziemas pasaci{ra
Bsliiil
#
(!.3,6,7,9,t0,1 t) (6,1.2,3.5.6.e.r r)
(t. dz.) (Laima Medne) (v. Mednis/L. Kamara) (V. Mednis-A. Xarklis,/K. Skalbe)
Q,4,to,
(J. LusEns)
(r.J.6,e) tr.3,z,g)
,,ii,i,.,i,,,,,,,,,.t.:1.,.i,::.:l:::,i:.:.,.,,,,,i':,,,,,,,,,,,,,,,,,,,: ii::i:iliiiiiiiiii::liii:i::
'
,:' 41 , lpp
Kalend6rs acu priekSa arvien saravas...
Vispdr v6rts aprakstrt mlsu dvdselisko noskagojumu jo tas manami iespaidoja dalu mtsu muzikdlo
Sais svEtkos,
radr-jumu. Skatoties televrzijas zi46s, lasot avrzi, dzirdot par draudo5o gaisotni Baltijd un citurpasaulE (un kasoties savd skrpa par visadiem ikdieni5fiem niekiem), Joti pdrdzivoj6m to nedroSrbu un saspilEjumu, kas irraksturojuSi 5o laiku, itkE stljoties daudz nesen plauksto3o cenbu vietzi. IeminEjdmies par to, cik bieii pa5os svEtkos srarp liksmibu, pacilatrbu un gavilem birst asaras, sap sirdis, skumst domas. NolEmdm an paust io noskaqojumu. Vistie5dk tas j[tams
Zodiaks
tik
Kdrfa Skalbes dzejoli, kas tI prasijds pâ‚Źc melanholiskas melodijas un inftospektiv a arunldjlma: Jauna qadE Jaun6 gadi atkal prasa
Vai bls laime, k5da, kur?
Zilnieks ziemas zvaigznes lasa, PrEtnieks pr6to, burvis bu1.
Dzives tumsa visus baida S tavot gadu krustcef os. Visas shdis gaismu gaida. Kas mums dzlvei gaismu dos?
Laime nlkar zvaigzni rok6 Tiem, kam laba, silta sirds. Viqas maigd staru lok6 Dzives cefi gaiSi mirdz. Zodiakam ierodoties , t0r6mies pie rakstisanas drudiaini
ara gaiE m[su tipiskos "m6jas apstakfos" (Gata Gaujenieka pagtaba studij6). Ziemassvetki draudEja uzvelties virsD kd lavrna. Laimigd kErti, dzirdo t Zcfriaka "Ziemassvetkus," unmundrindj5mies no viqu muzikas dziv6 tautiskuma un profesionElisma. Tas vispdr likds nereEli, ka Sie sen neredzetie draugi var6ja blt pie mums, ka mes svinEsim svErkus kopa! Tlht aicindjdm viqus kl6tpie dzieda.Sanas un spElesanas, kas izradijas nepiecieSams kuplin6jums miisu pielikumam
kasetei. Kaifojdm par Zigfrida vijoles speles "flafehtu" "tumSiem,' kaucieniem un rucieniem ar "vollmpedili" "Jaund gacE',par LiisEna "tAliem zvaniem" un Maijas harmonijEm Gata saldsEngd gaba16, "Zemassv6tku zvans." Izdom6j6m dziesmu secibu un pasttijdm no Ufa Nigala grafiku kasetes vakam. Projekta divas dafas atSfrram ar virsrakstiem ..tali zvani" un "klusas ilgas. " Pedigi ieramEj6m Dlvanas projektu starp Zodiaka diviem "Ziemas pasaci4as" variantiem: pirmo vokalu un pEdEjo instrumentalu. Caurdm diendm, cauram Sai
Zodiaks: Zigfrids Muktupdvels,Aivars Gudrais, Maiia LEsEna, Jdnis LiisEns foto: Jdnis Kn*is
(?) dziesm5, "Sniegs," par Gudr1 fdEras
naktim, svetkiem tuvojoties, vaktEjdm savus ma$us (kase5niekus), pavairojot lentas.
Izdevds
an Davanas programmu pasniegt "dzlvos"
koncerlos. Pirmo rikoja VaSingtonas VAK KresI4u gimenes mdjds pirms Ziemassveftiem. Otrais notika Bosionas
Larvieiu baznicd tie5i pirms Jaungada. Piedalijdmies an i:..iiiiiiiiiiiiiiiiiiii*99$itiii
Filadelfijas svetku vakara dievkalpojumd, mdcitijam par lielu gandarijumu. No daudzlm pusdm ir nIkuias pafkami pErsteigas aBauksmes.
Visu dahanieku vtudf, velamies izteilc visdzifdko pateicibu tiem, kas palldz1ja istenot 5o vienreizEjo darbu:
Silvijai K6rklei, Martiqam Hildebrantam, Mafiiqam Par+ickim, Kasparam un Dagnijai, Karlim Gnnbergam, Dacei Gulbei, U$im, Medgiem. Kur dzivo labi, krietrri faudis, Tur vienmer hbprat nonakam. Gan laimi, svetrbu tie baudis.
Tiem visu labu novehm.
ddfii:.ffiffi,,.,,,,.i*,f,,iiiii
......i.iiiiii:::.:.j.:.:::::::i::il:::i:i:::::::.:.:.j.:.j.i.jiiijitit.ri!.:.:.:.:.:.:.!.!i!.!:,i
,,i,,,,,,,,,,,i,,,i,,,irr
.,:,.,.,.,:::::i:::::::.:.:.,.,.,.,.,.l:l:,:i:i::l::t:l:l:l:l:t.:,:..,::l:l.:.':'....:::::::::l.
iiiiiiiiiiiii:iiXiiiiiii:iiii::i:i:iiii:iii:li:::ir+tiiiiiiiiiii::i:iiiiiil:rt':-iiiiiiiii
Amerike
sp6l6 Jdnis Lls0ns
taustigi
balss MaijaLtsEna Zigftids Muktupdvels vijole, akustiska fitara, balss
Aivars
Gudrais
litaru
Decembn ASV austrumu krastzi viesojds un koncerteja vEl viena rokgrupa no Latvijas, Zodiaks. ALIA veicindja turnejas riko5anu, izdodot ceturto kaseti LATVJU ROKS
latvie5u muzik6, kur parsvara liero literatiiru dziesmu tekstiem. Lls6ns to dara nopietni, ar lielu atbildibu un ciequ pret dzeju.
L[sEns
ir ari slavens ar savam instrument5ldm
kompozicijdm. 1989. gad5parldijas plate, "In Memoriam," veltits Lawijas dabas un kultiirvesturiskiem pieminekliem. Vispdr Zodials ir saistijies ar Lawijas Vides aizsardzibas klubu, spClejot labdaribas koncertos un izsakot atbalstu
s6rijd: "ZODIAKS." Jdnis Lls6ns ir grupas komponists un mdkslinieciskais vadi6js. Jau agros 80-os gados viqaprojekts "Zodiaks" kfuva par sensdciju Padomju Savienibd ar elektronisko "disco" un "space rock" instrument5lSm phtem, kqas tiraZEja daudzos
"zalajiem."
miljonos.
atrod daudz ideju Pl[doni, izteiksmigi attclojot daiddus dzejofus: "BohEmieSu dziesma" - ar kantri-pop noskaqu; "Mamufai Latvijai," "Rozes," "Makoqi," u.c. Uzturoties Filadetfrjdpa turnejas laiku, Zodia}s paqp6ja daudz pasrld5t studijls, t5tad varblt kaut kad Sogad Sai programmai biis
diz
KEdu laiku Liisens art komponeja grupai "Neptuns," bet atdzTvindja Zodiaklu. 1987. gadL festivdld "Liepdjas
Dzintars" Zodiaks savif4oja publiku
ar foti
meistarigu
sniegumu un kJuva pat 6 gada lauredtiem. Ansambli uzmanibas centrd bija vok5listi Maija Llsena un Zigfnds Muktupivels. KopS Sis uzstS.Sanas ,MujarZigfridu ir atziti par Latvijas vislabf,ko duetu. Zigfnds sevi5fi izcehs ar savu karstasinigo vijoles spEli, ieglstot daudz piekritdju. Sis rado5ais posms ir visvairAk pdrstAvets ALJA kasetE. "Vej5" (GuntaraRada dzejolis) irierakstits pa5os'?[t vEji+os", Liepdjas estrade, festivala koncert5. Ciras dziesmas no 5is koncertprogrammas @et noslipetAkos studijas ierakstos), kd piemeram, "Miru5ais gadsimts" (M. Melgalvs), "Azrtis, kaza un vilks" (no V. Plldo4a cikla "Fabulas") un "Stacija" (K. Elsbergs) liecina par to, ka L[sena muzika ir nenoliedzami neaizmirstama. Ta sastav no atkdrtoti fenidli saisto5Em
melodijdm un biezu, vienmer interesantu, aizraujo5u instrumenkiciju, ko ansamblis izpild nevainojami. Kasete ir arr dztrdami Zndiaka populSrdkie gflvEji no '89. gada: "Taisniba" @. Treimanis-Zvdrgulis) un "Dziedi jel" (J.
Poruls), kas tE gada MIKROFONA aptauj6 par6dijds tik pat ka paSa "topa." Tie, kas ir redzEju3i Latvijas TV programmu "Labvakar'i, p azisZndtakaapildito temu, "Labvakar Latvija." Un noslegum5 skan "Tu esi" (K. Elsbergs), "Ddmupops" (t.i. Maija LlsEna, Ieva Akurltere un Olga Rajecka-Migliniece) izpildij umd, Zodtaka pavadij um6. Z,odlaka tagadejo stilu var dEv0t par "new-age" vai progresivo roku ar "folk" un esffades elementiem, bet komponists savu maksliniecisko viziju nek6da zi4dneieslodza
ir
lawie5u "klasika": vesturiska, palieko5av6rtiba, ne tikai tadef vien,kalls0ns smef inspirdciju no uidiem dzejniekiem kd Plldoni, Poruku un Raini. Klausitlijam jdpiekodina izjust to, cik fiapigi un sapigi L[sens "pdrtulko" dzejas valodu muzika. Tas ir liels retums pat
popmuzikd. Zodiaks
i:iii:iiiiiiiiffii:i:iiffiiii
Savd Amerikas turneja, Zodiaks uzst5jds ar pavisam 'Jaunu" programmu, kas latvijd skan jau kop5 vasaras. Par Sim dziesmam dotpriek3statu nav viegli, izqemot, jaatzist, ka Zodiaks ir arvien attistijies un pilnveidojies. L[s6ns vEl
lemts parddities kf,dd ieraksta...
Koncerti notika kI lawie5u zalds, tA an amerik5qu koncertklubos. DiemZâ‚Źl trimdinieki, pars6tin6juSies ar viesojoSo kultfiru no Latvijas un aizqemti lielEs svEtku laika skriesan6s (ari de| neizdevu3Ss rekl6mas), neapmekldja koncertus. DaZi vecf,kls paaudzes pdrstEvji, pievilindti nakt uz Jumpravas tok54aino koncertu pavasan, ir kop5 tam aizspriedumaini pret visu latvie5u roku. Bet jaunie5i
zin labIk... $ujorkas "The Spiral," Vaiingtonas "Grog & Tankard," un Bostonas "Bumatty's" klubi deva iespEju Zodrakam koncertet (ar Quags), un nevilEs ne publikE, ne ansambh. "Chestnut Cabaret" Filadelfijd notika t5ds negaiditi eklektisks pasaules muzikas vakars ar grupam no trim kontinentiem: Zodiaks no Latvijas, Quags no Amerikas un Bhundu Boys no Zimbabves! DiemZEl, par spiti Kalamazl un Cikagas rikotiju lieldm pllem sag5d6t Zodiakam koncertus vidiene, pEc s6pigdm diskusijdm, finansidlu apsverumu de|, Zodiaks atsauca 5o turnejas posmu. VEI jlpiemin fiids kluss, lietains treSdienas vakars decembn.
Tad noriteja htvieSu rokvakars "The Cove," ziemefu Ii{[dZersijS: uzstijls Jauns M6ness sava "atvadu" koncerta;
rftotrji Quags ; un Zodiaks, kam bijaparedzOts vidienE pa to laiku. Zodiaks dabtja ari halt[rct (t.i. pelnit naudu), sp6lejot vien6kdzu ballO Va5ingtond un Jaungada svinibds BostonE. Aivars Gudrais, apbruqojies ar savu kladi (burtnicu) un atmiqu, nu pildija grupas lidera funkcijas. LatvieSu 515[era cienitZiji Sais ballEs, viqu apbnnodami, iesauca Gudro par noskrEju5ies
blt
"The Human Jukebox." ffiffi:iiiii:'iiiiitiiiiiiiiiiiiiiiiiiaiiiii:i::i:i:::iiiiiiiiii
Silvija KdrHe
Odis basgitdrists Andris Ltrkins
Odis Vokdlists Arnis Mednis
Arnis Mednis
balss, taustiqi
Raimonds Macats Indris Orubs
bungas
Andris Llkins Vigants Murelis Normunds KrastiqS Juris Trasiins
Kldss Vdvere - no
tausriqi
basIitara
$itxa trompete
salsofons
"LATVW ROKS" EnciHop€dijas
iumAiA "Liesma":
"Vismelndk6" latvieSu grupa, kas kompetenti un konsekvenii sraddtikai ar soulmuziku, kam reiz6m piejauktas citas "tum5as" lietas - funk, hip hop, spiridueli u.c., vienmer tuvi diezam: lieldk6 atk6pe no stila tradicijdm ir lawie5iem rakstunga bah ddaskrdsa. Grupas nosaukums atSifrCjams ka tis saimnieku - Ogres dErzkopibas izme$indjumu stacijas vdrds; sdkotneji "ODIS" te spEle dejas, lidz 1986. gada pamazf,m kfiist pazistams pla5dkl mErog6, uzreiz piesakot sevi kf, profesiondli sp€cigu un stilistiski izturetu, latvielu muzikd pilnigi savrupu, t5d€| daudziem gr[ti sagremojamu, par6dibu. Grupas lideris ir Mednis, t5s skanEjums un skatuviskais tEls - eleganti krdsains, dzivespriocigs un nenopietns, toties par nopietnu darbu vesto5s. Bldama viena no spEciglklm un pdrliecino5dkam vienibam, istenu sapra5anu un atbalstu
iiiiiiiiiiiiiii:i:i:i:::::il-$i:iiiiiiiiii:i:iiiiiiiii:iiiIilii:i:::::i*iiiiiiiiiiiiiiii
latviskajd mentaliti[O E tom6r pagaid6m nav guvusi, vairdk draugu tai bijis Hislovld, SmofenskS, Polij6 un ZviedijA. 1989. gadl iznlkuSajd plat6 "Satana radttzl" nedaudz snobiski izsmalcin6ta instrument6la noskagu muzika un pdris lieliskas grupas viesmuzika - bllza veterdna Valda Vanadziqa - iedzieddtiis dziesmas.
E. Llcitis "Latviias iaunatuE ' par ODIS
6.
pastivdianas
Akacis "Pastnieku
ield"
g ada j ub i lej as konc ertu :
Te nu gan jdteic, ka ODIS allaZ spElEjis tikai baudas jeb angliskojot - filinga def nevis naudas un kategorijas dcf..'
Aizejiet uz ODIS koncertu, izstiiv6ju5i garu garo rindu pEc bifetEm, un visa dzive jums SNitis ka skaists un salds sapnis. Jums - uz vienu vakaru, - ODIS jau seSus gadus. JSpiemin, ka ODIS,
ietuot stingru autentiskumu
sava
stil6 (viskodolig6k kategorizEjams k6'Jazz-soul"), dzied tekstus p5rsvard anglu valodd. Ja savls turnej5s pa Ameriku Jumprava uzdro5indj6s p6ris savas dziesmas; Jauns Meness
jau dalu savas progzrmmas; un Zodiaks tikai dziesmu pieteikumus plrangliskot, tad ODIS tai zi45' bls patie3lm liels jaunums Amerikas latvie5u jaunieiu muzikas faniem. Vissvangdkais Siem muziliem ir tas ieprieldminEtais "filings." Uz 5o filingu pamatojas visa piekriSana ODIS muzikai, vismaz tE viqi apgalvo. 1990. gads bija grupai
seviSfi veiksmigs: ODIS nopelnija Liepdjas Dzntara
So iso rakstu publicEja Zurnala "Pastnieku iela" Akada 90. gada turnejas laikA (augustE):
KopS savas pirmes Latvijas turnejas 1989. gada maijd, Akacis piedzivojis liktenigu gadu. Tagad, gatavojoties savai onai Lawijas tumejai 5i gada august5, ansamblis jiit qpiedienu "atskaitities" par savu darbibu starplaika un "form6li" (eb normlli) pieteikt savu atgrieianos Evzeme. Akacis noZelo to, ka nevares bltkldt tieSi Dziesmu svEtkos, it ipaii rokvakard,
kq6 labpr1t bltu sasveicinljuSies ar visu milo rokmuzifu saimi Saj[ vEsturiskd latvieSu tautas salidojuma 1aik6. Atliek nov6let jums visiem lftsmibu, pacildtibu un bnvibu. Uz
festivdla Z[rijas atzinibu ki pirm6s vietas laureiti! Turkldt basists Andris L[kins par lab6ko instrumentilistu. Cie5a salied6tiba un profesiondlisms bez Saubf,m raksturo ODIS
redze5anos augusta.
saspOli.
kodolu ausrumkrastd un Amoldu Holivudl izpaudls telefona r6linos un Akada darbibas pdrtraukumd. Tom6r, Gatis, Aivars, Vidvuds un Dainis apsprieda nakamos solus un paspOja pamuzic6t sava sErpa. Tuvoj6s luzuma bndis. Apnicies pusceptais, "hobija" variants, kas pastAvejis jau
ODIS priekSrociba ari varEtu blt tZi, ka tumejas rftotZiji Soreiz nav latviesi! Dedzigls baltie3u atbalstitlijas Abby Gardner un Gillian Kirby, kas pag6juld gad6 dzivoja un sradaja Latvij6, sadraudz6jds ar ODIS savos angfu valodas kursos (ODIS bija viq6m visdakllkie "skolnieki"!). Tagad, studejot Georgetown Universit5tE, vigas uzq6mu5Ss izsaukt ODIS un sarftot koncertus. Pasaules, muzika Sobrid var manit, atsaucfuu uz 70-to gadu muzikas formam, to starpa ari tas stils, ko ODIS irkopis un noslipEjis. Apmekl6sim ODIS
koncertus Ameriki un turpinasim atbalstit un izplatit labu muziku no Latvijas!
Pirms gada Akacis Latvija Sfirds, un katrs pie sevis centls sagremot to atmi+u un pdrdomu savi$ojumu, ko celojums mlsos atst5ja. Qeogrdfisk6 plaisa starp grupas
divpadsmit gadus. Visi
it
kE alkst pEc profesiondldkdm
izredz6m, merltiecigdkas ncibas, nopietndka reiima. Briest noskaqojums un skan lozungs, "Tagad, vai nekad!" Baltijas
valstu jautEjums pacefas arvien bieZ6k un neatlaidigak jltiek5Eju qpiedienu izcelties savdlatvietibd.
pasaulE, un katrs
Bet gallaicig6 ikdiena nav izbOgama, un k6du laiku viss Sfiet iegdjis vecajds sliedEs.
Laimig6 karEi, pasaule turpinaja savu vienmengo
roticiju un ziemelvdji 'atpnta PERKONU lidz mlsu kontinentam. Div6jdds iespaids no PErkona turnejas: triumfs un farsa. No vienas puses siltas atmigas, gandarijums un lepnums pieliktroku 5ai milzupas6kumd, izpalidzEt mifajiem
draugiem veikt savu odiseju. No otras puses sa.Sutums, darzotpieri pret ASV masu informdcijas lidzekfu kregelu sienas. TomEr, pec ugunslaistib6m amerik@u muzikas biznesa unikS.li bezjltzigd "sistEmE', zindms ieskats par koncertu rikoSanu ir g[ts. Cepuri nost tiem, kas uzdrikstas!
Aindrs Aimanis, Aigars Grauba, Aigars KrEsla un Algars Grdvers spEIE nBarbaryl Klubd Filadelfiid
JumpravaAmerike Jumprava atbrauca uz Ziemelatneriku pagdju3d gada marta, ar Kanadas rokgrupas "Skand5ls" izsaukumu. Divus mene5us Jumprava brauk5ja pa vairdkdm pilsehm un
koncertEja: Toronto, C*aga, Kalamaz[, Klivlande, FiladelfijS, Vaiingtona, gujorkd un Boston6. Jumprava uzstajas ar divEjlddm programmam: ar saw origin6lo rokmuziku un ar latvie5u [autas dziesmdm. Daudziem jaunie5iem Jumpravas vieso5anas bija "Lielais notikums." Sekojo3ais raksts tika iesniegts avizei "Laiks", un tagad tiek parspiests Y Aja Zv ant laslt5jiem...
Latvijas rokgrupas Jumprava dalibnieki Aigars Gravers, AinErs A5manis, Aigars Kresla un skagu operators Gints Pelcbergs, divus meneSus apcefojuSi vidieni un austrumkrastu,4. muja aizlidoja atpaka| uz Latviju. Aigars Grauba vEl uzturejas ASV uz isu laiku pirms atgrie5ands. Turneju veicinaja plais latvie5u jaunie5u tikls vairakas pilsEt6s, ar atbalstu an- no organizdcijdm Daugavas Vanagi un ALIA. Jumprava uzstijds netikai ar savu elektronisko
rokmuziku, bet an ar akustiski izpilditu tautisku programmu. Toronto rokgrupa Skandals iekustinaja nrrneju, izsaucot
grupas dalibniekus un piedengos uz Kanadu. Pirmie rokkoncerti notika marta sakuma, SN,u ballE Toronto latviesu centra un vieteja nalcsklub6 Diamond Club. Jumpravu ievdroja un sludindja Kanldas prese. CBC un Much Music televizijas stacijds zi4oja par koncertu, raidot interviju un
videoklipus. Pateicoties Toronto Daugavas Vanagiem, Jumprava atklSja foti atsaucigu publiku vecakd paatdzd,kas jtsmoja par tautisko programmu, tapat k[ jaunieSi par Jumpravas orifindlo muziku. Turpmak grupa centls sarunat tautiskos koncertus lidztekus savai rokmuzikai. Sastzivot galvenokart no karavru dziesm6m, 5o akustisko koncertu sarftoja eikaga,
Kalamazl, Klivlande, Filadelfijd, kur Gravis ar SrElnieku piedaUjas an P[polu svetdienas Dievkalpojuma, un Daugavas
Vanagu kongresd Va5ingtond. Laimigd karta, Jumpravai izdevls ari ierakstit sis tautas dziesmas un izplatit tis kasetE.
r,:i:,:i;iiiiiiiiiii:i:,:':'iiiiiiiiii:i',iiiiiiiiiiii:i:::iiii::iiiiiliii::::i::::iiiiiii::iii::::i'iiiiiiiiiii:i:ii;X
Sis kasetes foti atri pardevas, pateicoties Jumpravas jautri skanigam sniegumam Sais koncertos. (Kasetes var vOl pasltit noPlateRecords, 25 19 Brown Sred#3,Philadelphia, PA 19130. $11 cena ieskaita pErslti5anu')
Jumpravas rokmuziki raksturigais elements ir sintezators. Modem6 tehnologija irpavE.rusi plaius apvtuS4us muzik6, un Jumprava nekaunEjas apg[t Sis iespejas un t5s pielietot sava stila veidoiand. Skatuves iek6rra ansamblim ir vienkdrsa, vaâ‚Źtu pat teikt minimdlistiska. Aiz vokalista st6v tris sintezatori vienlrinda, un muzif,i medz kustEties no
viena uz otru instrumenit, daiteiz pat dziesmas vidt. Elektroniskie ritmi un zindmi instrumentili pavadr-jumi skan tikai no ierakstiem, kas ir precizi koordin6ti ar koncerta
gaitu. Si iekarta atbrivo
muzilus no griitikiem
instrument5liem piendkumiem, bet reiz1
al
zindmd mErE
ieslodza ansambli f oti nehumanos ietvarcs, pafaujories varb[t p6rmErigi daudz uz elektroniku un ieprogramm6tlim skag6m . (Kdds neZEligi kaSkigs Toronto Zurndlists nopehJumpravu
par savu "novecojuSo" elektroniku, sava kritika apcelot 'Tumprava's dated dirge".) Tom6r aranZejumi irpdrliecino5i un intensivi, un ftapigi atspogufo tekstus un muziku. Galvenaiskomponists Aigars "Gravis" Gravers irizkopis ipaoreju vokdlu stilu, savai izteiksmigai dzied6Sanas balsij piemaisotklEt visadus saucienus, kaucienus un deklam65anu. Bez 5i elementa, Jumpravas muzikai trlktu savanepiecie5am6 dramatiskd efekta, tekstu nozimei atSfaidoties mazak ptutecino56 izpildijuma. Grdvim an teicami padodas dziedat angfu valodf,, kaut gan tulkotie teksti ne vienmer skan
pavisam gludi. Tadu Gravis, kas nereti ari iestarpina asu elektisk6s [.itares speli, nav vienigais Jumpravas vokdlists. Aigars "StrElnieks" Grauba piedf,vd Jumpravai dzidrIku,
melodisk6ku tenoru vairEkds dziesmas, reiz6m ari paikomponEtos darbos, kE pi em1tarn,' Ziemelmeita." Gravis ar StrOlnieku regul6ri izmainds uzmanibas centra skatuves priekid, daloties vok6lajos pienakumos tAda ka rotIcijas
kartiba.
Aigars "Stlvais" KrEsla un Ainars "ASais" A5manis
kompetenti papildina Jumpravas skaqu fonu ar piedziedajumiem un daiSdiem sintezetiem trok5qiem, reizEm dzied vienu no riflniski, reizlm melodiski. Stivais kas "Sveiciens," allaZ mEdza hitiem, vispopuldrdkajiem
ur
savifqot jaunos klausiEjus ar savu ironisko atklItibu traulamain6 dejo5an6 un kopig6 saukianf,, "Varbut esmu piedzEries... Tas
bltu izdevigak tev!"
Ameriki Jumpravas rokkoncerti notika galvenokdrt nelielos naktsklubos: C*aga "Lounge Ax"; Kalamaz[ "Bourbon Street"; Klivlande "Hank's Cafe"; Va5ington6 D.C. "D.C. Space"; un Filadelfijl "The Barbary". Vietejie latvielu jauniesi, kaut arr daheiz skaitliski maz, katrl vietI lftsmoja, skafi apsveicot ansambli p6c katras dziesmas' Pec visas izdanco3an6s koncert5 varEja atraut elpu, pakaveties ar
muzi|iem un ieg6dities Jumpravasjaunakos ierakstus. ALIA Kultlras fonds Jumpravai veltija treSo izdevumu sava
LATVJU ROKS scrij6. KasetE ietilpst divas atsevi5fas :lll:i:iiiiiiiiiiii::li*i+iiii:ii;iiiiiii:i:::rr*-iiiiiiiiii:il
programmas: pirmlpuse astoqas dziesmas noLatvijd izdotEs plates'?ilsOta," un otra pusO vel astogas jaunlkas dziesmas, kutas citur nav dzirdamas. No ALIA izdotZis kasetes ir paredzami honorari nakotnei. Kaseti varpasltinltno ALIA Apgdda (skat. sludin6jumu! . $ 11 cena ieskaitaparsUtiSanu')
Visilgak Jumprava uztur6jas Filadelfija, pie latvie5u rokgrupas Akacis, kas izmantda koncertiesp6jas ar viesojo5iem latviesu muzi$iem, lai izlauztos ameriki4u publikl ar savu angfu valodas programmu. Tatad Akacis paidzeja Jumpravai ar turneja rfto5anu austrumu laasta. Mekl6jot amerik6qu publiku savdm (un Jumpravas) anglu valodas dziesm6m, Akacis, pdrdEvEjies par Quags, paspeja an latvielu rokmuzikai pieverst mafemt uzmanibas Amerikas avizes un televizijS. Abas grupas koncertEja kop5 tris reizes: Germantown Academy muzikas vidusskolas koncertz6l6 pie Filadelfijas; Vaiingtona; un Bostona, piedaloties "Baltic Bash" jaunie5u svinibls Brightonas lietuvieSu namd. Valltas pelni5anas inieresEs, muzi(iem sarun6ja daZ6dus
"darbus" pie vecdkds paaudzes latvieiiem Filadelfijas
Aigars Grauba un Aigars Grdvers iesildds pirms koncerta
apkirtnO. Tas vi4iem bija
an verugs
"ikdieni5f dkos" apst5kf os. Visum5 jumpravie3i ieguva daudz jaunu draugu un daudz bagdtas pieredzes. Izmaigas turpin5jas un sakari paplaiindjas. StarplaikA Strelnieks ir izst5jies no grupzrs. Var6tu pat secinSt, ka Amerikas
iespaidimuzifis iekdrojis "neatkarlbu"
no kolektiva. Ar aparat[ru, ko ieg6dEjEs pec nosfiadaianas
Filadelfij6, SrElnieks tagad kompone solodarbus, k6 ari muziku fiknAm un rekld.mam.
Neaizmirstot savus jaunos draugus no Amerikas un Kanadas, Jumprava izradlja savu pateicfuu, ap Dziesmu svEtku laiku sarftojot kdd6 pirli foti lustigas dzires. Dais labs ALIA biedrs 5is svinibas esot pabaudijis. Sis vakars esot tik raibi izdevies, ka augustzi, Akada Latvijas tumejas laikl, sarftoja v6l vienu... Ogre, Akada nrnejas noslegumakoncerti ftas lidzinajas
festivdliam), notika Jumpravas pirma uzstlsands kopS atgrie3anEs no Ziemefamerikas. Jumprava pdrsteidza Akaci ar pavisam apstrddltu "Varb[t dt" izpildijumu (lietojot
rakstun-go megafonu, bungu un sintezatoru) . Akacis turpretim p6rsteidza Jumpravu, atsp6lEjot "Virs ar suni."
Aigars Grdvers pkms f,oncerta mE$lna atcerEties notls.
Jumprava nijatS, ari ar jaunu aparattru, ir turpindjusi savu neapstridami sekmigo darbibu. Gravera kompozicija,
"Balta" nopelnija aptaujas "Mikrofons '90" pirmo vietu. Lu art StrElnieka atsEtais robs nav iepildits, grupa v6l koncertE. Jumprava liaikam arvien skaitjis Lawijas populdr5kd
rokgrupa.
as
Universitetes tneniga kreLli (sweat shirtg) Xtd,rl: hrmli zila, tumBi sadena uo pel6ka. L un XL U6lurd.
KrcLIi yienrz 25* biczlli ll prtr.tir. Picqemem fchur, naudrr
plrvcdumur (ur Beltic Mrrloting, Inc. vlrde), un
Ancicrn Erprou.
Cena $25+i9.00 etrtllana partltln(iuml adrec6jamtl Baltlc Marketing, Iac.: 19. North Mountain Ave., Montclair,
=l!
-ffi
N.J. 0?042-1810 rel.: (zoD
7ez4g7
AIvIEX Nr., notecElenaa dat.
prsltitrdiuma rumttra:
Krcklu draite:
-.Iiop6:f
hoEld lo prrdotte ruannr lrt lrhdrr Urlvcrtut l! Vuu erl pldoUt rr F.dcd Epr{!
-. fi-i#,fli
Aindrs KrEsladzied
Silvija KdrHe
i!iii: ri:ii:
:::i:!ii:!:i:;:i:!:::i::::::::iii:ii::liiiiii!iiiii :::::::.:.:.:.:.: ,:::::::::::::::::::
j :j
tI*iulxii,*l:i:iiilti:iiiii:*
: :::;:::;: :
Rokgrupa Parks Vairums Latvijas muzi$u ir pievErsu5ies <<heavy metal rocft> stilam, jo tikai Sajd muziki vi4i spEj apliecindt paSi sevi. Tadu gad6s an, ka muzif,i izvdlas nedaudz citu virzienu savai pa3izpausmei.
VEloties istenot sap+us par kaut ko savu un nebijuSu, Pdteris Plritis 1988. gadl kopi san6ca ris skolas biedri Viti4s (dz. (dz. un Ufis 1968.g.) (dz. t97O.g.),Toms Vitigi Marti4S draugs piebiedroj[s Uga an 1971.il. Sai rijotnei grupas bundzinieku. Linde (dz. 1972.9.), kqB vehkkluvapar Jau pirms tam ar nosaukumu "parks" izntrca Toma un viqa domubiedru izdotais literlrais Zurn6ls. Sim Zurnalam un jaundibinahjai grupai bija daudz kas kopigs, un tadcf grupa tika nosaukta tApat ka Zurndls. Sdkums bija grlts. Peteris tobnd srdddja muzejd, bet Toms m6cijSs Rigas
-
listi(k5s makshs vidusskold.
Toms rakstrjadziesmu tekstus,
un tie bija interesanti, jocigi un romantiski. Savuk6rtUfis un Pe@ris rakstij a muziku. Viqi to darija asevi5$, tadu muzika iznaca apbnnojami radnieciga. Apveidojot <<jazz>>, <<new wave>> vn <<india> muziku, vi4i grupai radija savdabigu muzikas stilu . Grupa savds dziesmds turpin ajahxtala" Parkl'
aizsdktis idejas.
Lai raditu labu muziku, Parka dalibnieki maksim6li cen5as izmantot savas muzikilas dodbas. Ulis spele saksofonu un solofitiri, kas muzikai pie5lir ipaiu mirdzumu. P0teris sp6le tausti4instrumentus un cenSas izviedot ipatnEju spEles manieri, kas uz klausitnju atstzitu spâ‚Źcigu iespaidu.
Ari bundzinieks Mard4S ir spilgta individualitiite ar diezgan trdpigu iesauku: Trakais Bundzinieks. Toms ir vienigais grupas dalibnieks, kq'arn nav muzikdlds izglitrbas, tadu paBtivigi vigs ir apguvis basfitires spâ‚Źli un ir an grupas solists. PirmduzstZisan5s notiek 1988. gadarudem, kad"Parks"
spde M6kslas vidusskolu un MAkslas akadEmijas ballitCs. NakamajA gadd notiek vairlki nenozimigi koncerti. Grupa melina mdjas apstiklos ierakstit an skaSu kaseti, tadu 5ie
mEfundjumi
ir
neveiksmigi. 1989. gada vasard Parks
iepazistEs ar Dzelteno Pasfirieku lideri Ingusu BauSf,enieku, kas grupai sniedz spEcigu mordlu un lelielu praktisku atbalstu. Inguss BauS$enieks ir ietekmEjis Parka doma5anas veidu, un vi4u muzika ir radnieciga. Nejau5as sarunas rezult5tI Parks
1989. gada rudeni sagem uzaicindjumu piedalities muzi$umlkslinieku festiv6ld "Bildes-89". Sap festivllS Parks tiek atzits par perspektrvdko grupu. ParalEli visam norit darbs ar <<acid house>>. RezultIt5 tiek ierakstita ska+u deju muziku
-
kasete ar nosaukumu ilgums ir 45 minltes.
xiiii+iiiiiiiiffi
n'Mono Cinga", kuras skane5anas
Rokgrupa Parks: Toms lriti+5, Ulis \Iiti+5, PEteris Ptrritis, unMdrigi Linde fob: Ianis Egfitis festivdls "Durvis", 1990. gadajanvdri notiekkonkurss kurd aptuveni 40 jauno grupu konkurenc6 Parks izcTrttia <<GrandPrix>>. P6deja lieh uzstlsands irkoncertakcija"Roks 1990. gadamaijS. PCc Siem koncertiem TV parddf,s dziesmas " Darbadiena" videoklips, seko intervijas
parneatkanbt'
radio... Grupa kf[st pazrstama, tadu popularitites v6l nav. PaSlaik Parkam nav noteiktas mEginljuma vietas, past6v an
finansidlasproblEmas, un irgrlti ierakstities. Taduneskatoties uz to, grupa aktivi darbojas un cer sameklotjaunu dziedatiju
- meiteni. Un v6l - Parka muzilp Zurn6lam Y-ejaZvanitr ats[tijusi ska+u kaseti ar savdm labdkajlm dziesmlm un cer sagaidit Tavu vertEjumu un atsauksmes . Varbit an atzinibu . . . Ja Tev patft Dzelteno Pasfrieku muzika, tad noteikti patiks an "Parka" dziesmas. Sintija Stipre (no RIgas)
iiiiiiliiiiiiiiii:i iiii:i
$li::ffi
Rigas Dinamo uzvar ASVturneju
Rigas Dinamo, aUSA Cupu
uzvarEtdji foto:
Arttrrs lrbe, turnejas nl\[\IPu foto: P.
ZeWi
1990. gada decembri, Rigas Dinamo hokeja kommanda uzvar1ja <USA Cup TournamenD Albdnija, $ujork6: 10-0-1. SeSi kommandas locekli ir lawie5i: Arnlrs Irbe,(Ilvis Katlaps, Normunds Sejis, Juris Opulskis, Ilmdrs Tomanis, un Harijs Vitoliq3. Dinamo vartu sargu Arriiru
Irbi izceh kd turnejas visnozimig5ko spEldr5ju (MVp). Rigas Dinamo AmErikas tlre ilga divdesmit piecas dienas, pa kqu laiku vigi uzvarEjadesmitsp€les,bet spElearMinesotas universitrtipalikaneizs|irta. padomju Savienlbas Etfta [gd, kqd ir piecpadsmit komandu, Rigas Dinamo ir sestr vietd. Si turneia Ulia otrd Dinamo turneja Amerik6. Pirmaji t[rE, 1988. gad.I, Dinamo zaud€ja "NHL Super Series" turneja, bet paspEja piesist "Los Angeles Kings" un "MinnesotaNorth Stars"kommandas un atstija sp€lipret "CalgaryFlames" neizskirtu.
VktorijaTomsone :*,9,9*,i
?m nice
P.
Zelti4i
i:;:iii::::i::i:ii:::iiriiliiuiiiii-:iiiiitiiii::iilliii:
qENTIIVA KLUBS IET MILESTBAS CELU! Lawiesu tauta ir jaglabj ne tikai skaitliski, bet ari valodnieciski, tapec Soreig lfikosjmies, ka pareizak izteikties par visiem j aunieSiem svarigo MILESTIBU. Kada ballâ‚Ź satiekas Elizabete un Karlis. Vi4iem viens otrspaflk. Velu vakard vi4i BUCOJAS (to var dant kuri katrs) jeb an SKUPSTAS (tad jau tas ir nopietnak).
Viqi iet sestdienas vakaros RANDINOS. (Tie nav nekadi "deid'.) Tad, kad Elizabete un Karlis ir vairakas reizes pEc RANDII',IIEM sxUPSrlluStns, to--atrod' par patikamu nodarboianas, un nolemj to dant tikai viens ar offu un ne a.r citiem, varam teikt, ka viAi SAIETAS.
"
Kad vigi ir kadu laiku SAGAruSIES. viqi viens otru uzskatapar savu DRAUGUvai DRAUDZEM. (Tadu neteiksim, ka vi4i ir boifrends tn girlfrenda!) Pec kadiem simts randigiem, vasardm ezermald', skaistiem bnZiem saulrietus skatoties, Elizabetei un Karlim liekas, kavarb[t 5o s j
aukos bnZu s varetu nodro Sinat. Pec il gam un smagam pdmrn 6m,
Karlis svizdams knt celos un Elizabeti BILDINA. (Vai tas nav daudz skaistak neka "vrgJ prasa lai vi4a viqu prec1fil'?)
Elizabete sajlsma raud un saraujas dokura uz dlvdna, bet pec :::::<la smaididama atbild: "I-at". Tagad Elizabete un Karlis ir S"I,D.ERINAruSIES ie s aviem drau giem ve sJit j auno notikumu. K[rli s, li zabe ri saka : "SI ir mana LIGAVA" bet Elizabete par -zE
: :eid z as p
,
: ' 'S r s
ir mans
LiGAVAIMS" lDieva de|, nesauciet viens pEa
rr-
r .
-jr1
-,
t,i
57. tpp
}IOBEL PRTZE
T{Hff5
fle
u[esr or{
T\A Uotrrqe s$uAnoir?