VEJA ZI/ANI 32. TITTI UZLATVIJU AMERII(AS TATVIESU JATTNATNES APVIENIBAS
Vdj a Zvani,koizdod Amerikas Lawie3u Jaunatnes Apvienba, irZum6l,sveltits jaunatnes informEBanai un problEmu iztirzdSanai. Ar autora vardu, segvErdu vai inicia|iem parakstitajos rakstos izteiktie uzskati ne vienmEr atbilst AIJA v ai Vdi a zvanu redakcij as viedoklim.
pensise
ALIA 38. tongress Bostond Eardid6 ALIAvaldei! ALIA valdes locekfi un to arnati ALIA valdes sEde eitagra ALIA birois Rigii Apvienibu Nams Rigd ALIA, NeELJA, EIJA Jd4i KuldigE Par BanEiniem un Pieklaiibu ALIA/LNJAK/LSC semindrs, "Dzimis trimdE, dzivosl LatviiE?"
5 6
7
I
TITTIVZLATVIJU Ilze Grendze K6ris Streips Ivars Embrekts Vita TErauda Ldris Grava Nils Students Pauls Raudsepe
((o) ((o) (o)
r5 rG
t7 r9 20
Redakciju ndkamam Veja zvanu numuram sl6dz ao. janvEri . Rakstus, komentdrus un fotogrraf ij as
I[dzu s[tit Vdia Zvanu redakcijai, cloLSC, tToz Fratemity Village Drive, Kalamazoo, MI 4gcr7.
zl
Luga "Jubileias gads" Mtrsu ddrgie Latviias viesi DaZi novEroiumi par LatvUas
te
ipatnibdm Amerlkd Galdas un skauti Latviie Latvieiu draudZu un Jaunatnes dienas Antropolofiia: "Eiropas ciltis" 3 x 3 Madllend Kur 4emt naudu savam proiektam? Vispasaules latvieiu jaunatnes
25 3o 32 37 38
"Kalpu nams"
((o)
ALJAadreseASV: tTazFralemityVillageDrive, KalamazooM 4gcr7 ; LatvijE : Farmdcijasmuzeja telpes,RihardaVdgrneraield r3 Riga, zz6o5o. AIJA priekSs6de IIga BErzkalna zt5l GoIf Court, Glenview, IL 6ooeg ld-6ATlqZZ, Vdia zvanu redal<f,rise Inta S$inl;e r7o2 Fratemity ViIIage Drive, Katamazoo, M 4goo7, V dj a zvanu f otograf s Rigd llmErs Znotir,r$, AIJA korespondente Rigd SintiiaStipre.
14
I.IN DAUDZ KAS CITS. . .
fonda iespEias
((o) ((o)
4
((o) ((o)
Abonentusl[dzamiestaties AIJA. Biedrumaksa $ro.oo jaunie3iem no 163o 9., $2o.oo biedriem veicindtdjiem. Abonentus kdrto biednine Arrnele Riitenberga gu Balboa Court, Painesville, Ohio a.qoTT.ALJApieddvdVe;'azvanuabonantentusari uz Latviju. Ja velaties iegadaties Vdia zvanus radiemun draugiemlatvijd, tovar izkdrtot, nosUtot $zo.ooAnnelei.
((o) (o)
#
((o)
fllei par korrektiiras lasiEanu. Paldies ari Valdim O5t+arn, Hardijam Sametim un JurimBlodniekamparvdka gatavoSanu. Redakcija pateicds visiem, kas ir palidz6ju$i sagatavot VEja zvanus AIJA rg8g. / rggo. darbibas gadd. Labu IasGanu! Paldies Dainai
40
((o)
4L,T4 KOTVGR655 BOSTO/V A ill lll
Pr-oEnornrnc Tre5dien.
2l, novembrl
POc iero5onds: sotikSonds l<rodzinO i3o v iesn icd
tuvoko infonmOc
Ceturtdien. 22 novembnT
B,OO-5:OO ReQ istrccijo T it'dzinS ll.]dkslos izstOde 1O:@ AtkloSono 1lCO Boltijos polTtiskois stOvoklis -Williom J. Hough III 12i5 Lotvijo Sodien, no Lot_vijos skototies - SormTte Elente, LTF 2',15 Kos bijo, kos b0s: Pirmois dot-bo posms 3:30 Lotvijo Sodien, no ASV skototies 4.3O Dot-bo grupos
-ALJA
- PolItiKo, RevolUcijo vol rezol0cijo?
- Kodos in iespOjos LotvijO?
vokoro
"'(fr-oalern@.a arnelg"
iel<tdien, 23, novembr-T 9:OO-3:o0 Re$ istrdc ijo 9:30 Kos bijo, kcrs bUs: otrois
P
posm
dot-bcr
s
10:15 EkonomijoLotvijo I 1 :45 Por sovo donbo pieredzl LotvijO -KGI-Iis SlreiPs
1:50 Bizness Lotviio: moksio
- LTgo TTSene Reli$i..1o - Anito VOrsber-go,
Zaigo Robi4o, Doino Reinerte 2'.3O Pr-ojekts "Sieviete" - R ito Grendze, Anito I.Oillere, Airo Priedlte 3:3O Dorbo gnupos - Kodos ir iesp6jos LotvijO?
- PoidogoQi=lo "BorX'xe ltumu-ns
vokord
sp616s Zodioks
l'L]6"
un Akocis
Sestdien, 24, novembr-T 9:30 Tqutos voir-oSono -Eriks Kronttis
10:45 Kos
au, d./
bijo, kos bUs: tne5ols dcrrbo
posms; pilnsopulce vqkord "F0-ocle bez rabefzATn" sp616s Jouns IfIOness un Bob & the Lotvions
Sv6tdien. 25,novembr-T
12.@ A,fukongneas lietuvieSu klubo 3:OO lzrokstT5qnOs no viesnTcqs
t I
I( x
:
_A{uRsoAY, Ar {E}{os & nrLo Tou
2
5{ST cAN'i 6E\
r\
tT oFF
LANEoonAe
tf
\tuR ,,AlN D
i
Tuvdka informdcija: ALIA 38. kongress 68 Boylston Street #3 Brookline, MA ozt46 6t7-277-2763
:t
ij
* q
i .
j
i
.,***.--i
trvlw rwwjr*p rweh,L7iot
.(
.
5. turp,)
(ERot. Uejo zv@r,los 6O. un 5t -)
Lainhyu crtp::u;tuii.as, A*sitis un Epido[a otkaL dodns uz brhLiotiA,u. "gatbit *trad;.slrw vil kad,u LwJorrwdcliu por tntvi,stwrw Bostnr';d u* wrl, par rwafl'u rad,* pexreEt ern,, " sahfl Epdntn.
w4adas. Torwilt , atrod,ot fatvi.a\u ovlzes, AnsT,tLs un Ep'td,ofn [nsq
Tw vlt4i,en ti.eil
pcr.r Er,s v@sa.ra.s d,zi*'srw* svdth'i.otw
tEvzsrwd.
'ZLttL, EpIAn[,a, vqtafii d,oti,es uz Latvlu, tal pledaLttos d,zi,e-stwu sv-etk"osl" ")4, Atnsill. VorF,slrru ari pe* ti,efii tnin,tql noh,[nt cythaL Bostnnd ]L)4.58. kntqre.so;tw."
l)n tfr Ar,;sLtLs *n EpT.dntn dodns celF. uz Latvlju bpA a.r si,rwti.etw trltwd'os [ntvipAu, [nL d,zi.cd,A.tu vi,orws dzi.asrwu sv-eth,os
eTCANWAJUMS!! Lfrdzu 7emiet Jusu biedra kartes lidz uz kongrresu, lai tds varltu atiaunot. Bfr.s jdpiemaksd, ia Jums nav pagdjuid gada biedra karte
pa4emtalidz. Paldies!
ALJAvaldeunAIJA3S. kongre s a ricib as komit ej a
..,L
ar Latv Li os [ntv i.e,ilerw .
FTIIIIIIIIIIIIIIIIIIITITI I AtzDoDrl lvlulvts aosu
i
nomet ne vai uzvedumd pi rkusi
Yi;:;J'"iX'::,',2i'.!,2'riil,1' i'ri,"rr*, ni,u"oorno lurEt savus latvie,u 't-krektus
I I
nerddol neraC,ol pasaulei? Pasaulei?
! I I
/ )^ f-a Id ;tI+ \ CY^)"<\^,J
/ . \'-ffi6fll -W \-
-v/
varat ailst t-krektus I galda. redistraciias I LTIIIIITIIIIIIIIIIIIIIIT{
t-krektus'l
atvitktnas, I I
iespciu ! I izstedot Jasi t-r<ret<tus I
Piedavaiam vienreiz€iu gimenei un drausie/n 1o tieto
,iiirr^r,
iI M.S,J: ) D a r
I
{}{}
iequtc'rjuiu,
it{!^t?,i',zzi:;:'fo3l,[oi"'"J,,,, 'iiirio'r'i'ur*vai t-trekius: tanai
iaunizsatavotlui-' prcsumai
b^s-21Y,1::o:^1'o1,,^ Brookline, frlA 02
lllb
uz kongresu un nodot ceturtdienas
! !I
I
rta pie I
f
AIJA VATDES TOCEKLI UN TO AMATI Gatavojoties 38. AIJA kongrresam Bostond, tu droSi vien esi domdjis,
"Ko es varu dafit
AIJA valdE?!-
SekojoSie apraksti domdti, Iai Tu var6tu iepazities ar
AIJA
valdes amatiem, unatrast atti.ecigu sevl
PriekEsEdeVim: Pilnsapulces ievCICts, AIJA priekSsEdim : dota uzticiba vadlt valdes un apvienfoas darbibu. D ir pienEkuins sekot valdes loceklu un prlnvaroto D darbibai, dodot noverte jumu : Isitiku, iete ikumus.
tr
irtiesibas unpiendkums runat \risas apvienbas un/ vaj.valdes vdrdd, rea$Ejot daZ6diemnotikumiem, kd ari pErstdvEt apvienfou pla56kd sabiedrfod. uzdots sas aukt s e de s, zt4ot kon gEesam un revizijas komlsijai par savu un citu valdes loceklu
darbibu uzdots gdddt, ka kongnesd pie+emtas rezoltcijas
izpilda.
Sehratflre Laita Saidcbena, Wj a zvaanu redatrfi is e Inta $in$e an ALJA apgd d a vaditdi a Daina S aidcb,ena.
$ $
tieSajrs pienekums irvajadzibas gadijumos aizvietot
priekSsEdi.
V V V
sav6darblbdjdpildadaZddipiendkumi,kovalde, priek5s6dis vai pilnsapulce vajadzibas gadijumd rudod. ir ari tiesfoa un piendkums, savd kapacitate, runat valdes vai apvienibas vdrda, parstavot apvienilcu P6dEjosgadosvice-priek5s6Zapiendkumsiraribijis uztur6t saites arLatvijas organizdcij dm, sekojot lidzi
\
galvenajs un vissvarigdkais uzdevums ir protokolCt valdes s6des. Pa s6deslaikuselset6ram jdbDt modram un Zirgrtam, Iai nepalaistu gardm kddu svarignr lEmumu. PEc s6des, pdrbraucot majas, stav lielais darbs priek5d. ir uzdots uzrakstit, pavatot un izs[tit protokolu katram valdes loceklim, ka ad citiem: latvie$u
jaunatnes apvienibdm, ALA-i u.t.t. jduzraksta sEdes kopsavilkums un jdiesniedz
Iailaakstiem, 61"16 7;l
dm un presei
s
jdtur apvienfo as gramatas.
)
j
Latvijd.
r' r'
iendkusie lidze4iun tie janogulda banka. janokdrto AI"A maksdjumi, nosltot dekus attiecigam persondm vai or ganizdcij E m. uzmanigi j dskat ds, ka katrs iendkums un izdevums
notikumiem Latvii a, rea$Cj ot uz tiem, kd ari iesdkt ikdienas politiskus momentus.
jdrz4emkontaktsarASVlikumdev6jiemunregiulEri vi4i jdinform6 par AIJA v6lmEm.
jdsagatavounjdizplatamateda[biedruinjormdcijai un jdsadarbojas ar citarn centrdldm organizdcijdm,
jatas ir AIJA interes6s.
InfomEciias nozaros vaditEjam/ai : O izdodALIAzir;as.ALJAzir;asirdaiulappu6u Ddevums, kul6 ir informdcija par sarkojumiem, nometn6m un citiem latvie5u notikumiem, kas
eie gEamato
ir attaisnots.
KdApgddavaditdjam,kasie;apaligamvElamas labas pdrdev6ja un tirgzinfoas (marketing) spEjas.
Kasieriu/ai: e
LSC.
PolitiskEs nozares vaditEjam/ai : r' uzdots izplatit informdciju ASVpresE par
SekretEram/ei:
A
Kasle;a/es paligam/dzei : (F pec statUtiem jdpildakasiela pi.endkumitd prombltnes (vai slimibas) laika. @ bet pieredze rdda, karetikad bijusipalidzibas vaja&iba kasierimun tdkasieya paliga piendkums ir vadit AIJA Apgddu un uzturEt AIJA archivu
EF
sabiedrilcd.
notikumiemLatvija.
S
pec stat[tiemkasierim jdblt ar gadamun ir]oti vElama iepriek5Eja pieredze un/vai izglitiba
grrdmatvedbd.
Vice-priekE g5dim./ei:
V
japeraugaAIJAiegnrldijumi.
o
iaunie5iemvar6tu interes6t. AIJA zi4ds apraksta AIJA valdes darbilcu un tur parddds vispdrigi sabiedriskizr4ojumi. Lai savdktu informdciju no visas Amerikas, nozares vaditdjam jdsarund sakamieku tikls, persona katrd latviesu centrd, kas var nodot zi4as, kad tas ir vajadzigs. GadE izndk 6-roAlJA zi+u numuri. Ir
vElams, ka nozares vaditaiampieejalns dators.
Biadrzinim/ei:
a
galvenais uzdevums ir verv6t jaunus biedrus un
*
vdrdi un adreses ir jdsakdrto sarakstd' t.i.
a
kartotekd. adresesjdsagatavolimlaniq[s,ALIAzi+u,VEja Zvanu izs[tl6anai vai ari citam vaiadzibam.
a e
biedrus/veicindtdius.
AIJA
jdsagddd biedriem biedrakartes. Biedrzinis ir atbildigs ariparLatviias VEja Zvanu abonementu
kartosanu.
Biedrzi4aricfodirApplelledators.
VEja Zvanu (VZ) redaktorir,/el: darbsvarâ‚Źtu btt visgrrltEkais AIJAvald6. t j6izdodtrisVZnumurigadd. ? jdizdomdiumdlat6ma,jdsarundraksti,jakori66, t jdsaliek un kddreiz ari jdnodrukE. Darbuveikt vienampa5amnavviegli, un, amatu U uz+emoties, ir jau iadomd par paligiem. Bet no 5i grr[t6 darba paliek labas atmi+as : tris past avigi
g
iumdlanumuri. VZredaktoraricibdirMakintoBadatorasistcma ar lSzera iespied6ju.
Kulttras nozares vaditEiam./ai: posteni atjaunoia rg87.S. kongnesd, ar citdddku darbibas j 6gru nekd pirms tam. Kulturas n@ares vaditdj s :
*
iratbildigsparaktudlukultlrasvErtibuizplati5anu
AIJA biedriem
*
(un ari citiem) Amerik6. PiemErs projekts : izdot kaseti Latvju Roks I. vi4a darbfu ai
idizvElasmEzika,jdsagatavokasetes,v6ki, ka.setes jdp6rdod un p6c pdrdoSanas j dnodod
.:.
ALJAVATDESSEDE CIKAGA 22. un 23. septembri dikagd notika ALJA I g89./9o. dar
gada g. unpEdEidvaldes sEde.
AIJA Latvijas inteme, Kaija Gertnere, ir ieradusies Rigd. Kaija sagdddinformdcijuLawijas jaunie5iempar studiju i universitdtEs. Vir,ra afi pieddvd inJormdciju trimdas latviesiem,
kuli ciemojas Latviia. AIJA biroja stundas ir pirmdienas no Iidz 8pp untre6diends no4pp lidz 8pp. as rokgrrupa Zodiaks ieradrsies Amerikd novembri' koncerts vir,riem btrs AIJA kongrresd Kabare vakard. Ktltlras fonds patreiz gatavo Zodiaka ska4ukaseti, kaslidz tam biis gatava un visiembls pieejama.
Latvij
AIJA valde cer iesaistit Iatviesu jauniesus, kuli neprot latviski rundt, AIJA darbibd. Vi4i cer to darit, pieddvdjot jaunie5iem iesp6jas angliski sarakstities ar Latvija vCstuldraugiem, politlski darbotles politiskas nozare sakamieku tkld un dodot iespCju uzzinat par AIJA darbilcu j auno anglu valodas pielikumu "VEja zvanos ". Valdes sEdes protokols ir pieejams visiem, kas to vElas, ALJA selsetdres Lailas Smidchenas 4r5 EIm Street #2, Kalamazoo,MI 4g@7. Ndkamd valdes sEde biis e4. novembri, p6d6jd AIJA kongrresa diend, kur pirmoreizi satiksies jaunievElEtd valde.
mtzi$iem zindmu pe|4as Procentu. jdtur savs budiets un jdpdrskata AIJA KultUras Fonds. Par paligiem nozares vaditdjam ir tris kultflrasfonda dalfu nieki.
Revizijaskomisijai:
+ +
"jduzmana"AlJAvaIde. uzdots sekot AIJA darbfoai, skatities, vai rezoliicij as izpilda, ka valdes locekli pilda savus piendkumus, ipa5i pErbaudot, vai kases gEamatas irkaftiba.
Padome:
X
ir avots, pie kula AIJA valde var griezties pec padoma.
unariALJAvaIde, varpilnvarot personas darboties AIJA interes6s kddakonkr6taprojekta izveSanai'
Bez tamkongEess,
ALIA valde sandk uz s6d6m 4:5 reizes gadd. Reviziias komisija sandk pusgadd un ndkamaj d kongrresd.
Efredrziae Annele Rfrtenbe rg a ua vie e -prlah5 sC de
GitaGli.,oute
ALJABIROJS RIGA KopS marta vidus Amerikas latvie5u jaunatnes apvienibai (AIJA) ir bijis birojs RIgd. Biroju vada jaunie5u pdrstdvji no ASV. Sie pdrstdvjl ir palidzEju5i Latvijas jauniesiemsaprast un Dpetit,kdveicinat vt+u iespejas studEt ASV. Biroja stundu laikd Latvilas jaunieSiem ir iespEja apskatit gramatasparASVuniversitatEm, kw aprakstitasto
"r#{ l:"gF S$
*d4
;t-?
prog"rammas, stipendiju iesp6jas, skolas naudas un atrodamas
5o iestdiu adreses. Nesen Eiropas latvieBu jaunatnes apvieniba (EIJA) sagatavoja inform6ciju parVdcijas, Anglijas un Zviedrijas universitatem, un ta ari ir atrodama biroj6. Ari pieejamas ir gramatas, kas aprakstaASV stipendiju fondus, un vispdrEja informdcija par trimdas latvie5iem. Tade|, ka AIJAuzskata par nepiecie5amulatvijasi aunieSiem
iemacities, kd pa5iem ril<oties ASV un t6s sistEmd, biroja
darbinieki cen5as virzit studentus pie attiecigajiem
references materialiem, bet laslSanu studentiveic paSi. PEc informdcijas izskatl5anas tle apmeklEtaji, kas talak kaut ko grribveikt, sdkpiepraslt informdciju nouniversitdt6m, grrieZas pie profesoriem, ltdzot atsauksmes, untulko savas atzimes un priek5metu nosaukumus (transcript) angliski. Sagaida, kapa6i interesenti Sos rakstus uzrakstis, biroja darbiniekiem piepalidzot vienigi saturaun k|trdu labosand.
LI& Sim apmEram35oLatvij as jaunie6u ir apmekl6ju5iAlJAs biroju ar interesi macities visdaidddkos priek5metos un univercitatEs pa visu ASV. Lai gan ir biju5i tik daudz apmeklEtdju, vai birojs kaut ko paveic un vai kdds no biroja apmeklEtdjiem tieSam sp6s nok|[t ASV? TadEl, ka ir biju5i tik daudz apmeklEtdju ar tik daZadS.m interes6m, ir gr[ti pare$ot, cik isti no vr4iem varetu atrasties ASV ndkamajd gadd.
Katrdkoplekcijdvar piedalities apmEram 37 cilvEki. No Siem 37 cilvEkiem apmEram eo pj.esakds uz atseviE$am
Svarigiariirtas, vaistudents ir aspiranta (iebmaulstra grada) Iimeni vai vienigi pirmajos universitates gados ( bakalaura grrada limenl), jo Sis limenis noteiks, vai students sa+ems financidlu atbalstu no tas iestddes, kqa vr4B piesakds. Aspirantivaizindt4ukandiddti drDdk sa+ems stipendij as vai atradis darbu universitatc neka studenti, kas vienkdr5i grib sakt macities ASV bakalaura grrada progrrammd. Sis t loti svarigs punkts, jodrzemjustudentusnepie4emuniversitdte, javi4inevar pierddit, kavi4iir spEjigisamaksdtmdcibu maksu uz
vienu gadu.
Ja
nav f inancidla nodro inaj umauz visupl6noto
konsultacijam ar biroja darbiniekiem, un no Siem apmeram puse turpina atgEiezties regruldri birq d. Ir iesp6j a, ka visi zo, kas pierakstiju5ies konsultacijam, tiks uz ASV, bet ja v4i nesavdks pietiekami informdcij as, Iai iesdktu plet e ikS anas procedlru, vi4inekurnetiks. Tie, kas visvai-rdklaikapavada btoja lasot un iepazistoties ar iestddEm, atradus ASV unj.versitati, kas ir vir,riem piem6rota un kas dos financiSlu atbalstu.
mdcibu laiku, AIJAs biroja darbinieki iesaka studentiem
Vai studentupie4ems ASV iest6dE, irpilnigi atkarigs novr4a mdcibu lime+a Latvija. Pirmkdrt, katram studentam iI jabut pletiekosamatzimEm, laivigu pie+emtu universitatE, untdm ir jab[t tadam, kas var sacensties ar citu drzemju studentu
paveiku5i un pieci studenti jau mdcds un sEada ASV Viskonsind, Meriland6, MinesotaunAijovd. kzindms, ka ari citi studenti ir sa4EmuSi pozitivas atbildes no citdm univercitatem un tagad k6rto vizas un bile5u pirkBanu. Var paredzEt, ka vairdk un vairak Latvijas jaunie5u atradlsies ASV mdcilcu iestdd6s, jovi4i gribpapla5indt savu redzes loku un uzlabot zind5anu limeni.
atzimem. Studentam ariir jab[tlabai angluvalodai, iopirms brauk5anas ir ari jEnoliek anOlu valodas pErbaudljums (TOEFL - Test of Englishas a Foreignl.anguage). Bez Sipdrbaudijuma
veiksmigas nolikSanas studentu nepie4ems neviend universitatC. 6
nebraukt,
jo
v4i atradis, ka tfllit jdbrauc atkd majas.
No visiem biroj a apmeklEtdjiemlotimaz tie5am atbilst visiem noterkumiem, bet, jo vairdk vi4ipiestrddds, jo labdka iespEja
vrriem b['s te nok[[t un atrast financidlu atbalstu. Btoja darbinieki ir izr6$indju5i, ka Siem studentiem varetu paiet apmeram pusotrs gads, veicot visus pap-ua darbus, atrodot bl]eti, sa4emot vizu un nok|lstot ASV. DaZi to ir jau atrdk
Bet beigru beigds, kas ir AIJA biroja istd nozime? Pintkdrt, AIJA birojs ir vienigdvieta, kur Latvijas jaunieBi.var sa+emt
APVIENIBUNAMS RIGA Amerikaslatviesujaunatnesapvienfua, sadarbibd arEiropaslatviesu jaunatnes apvienfour.rncit6.mjaunatnesorganizdcijdm' bibliotEkau.tml. Sobridp6taiesp6jas ieg6dEtiesnamuRigd. SajdkopEjd"jauniesunamd" b[tubirojatelpas, sarkojumutelpas, pl6nus. un ideju nama Seko izvilkums no EIJA vEstules, kas apraksta 3i
Aizvienvair6kmiisuapvienfuubie&iilgakulaikuuzturasLatvijavaiafiparcefasuzdzivivlspdriemesliirdaZddl: mdcilcas, arl sakara ar to, ka darbs, gime4u dibindsana utt. Domajam, ka mums j6r[pej6s ari par tiem biedriem, kas uzturas Rigd, kd mflsudarbibaaizvienvairdkorientEjasuzLatvUu(AIJAbirojaatvcrsana,EIJArkotaisseminarspagajusajdpavasariLatvija), irnepiecie5amastelpaskugdspatstdvigivar6tuuzturEties,
darboties, dzivot, winCt, unstradatlatvie5u jaunieSinorietumiem.
vaiapvienibu6kab[tuelitdrauntaniapgEozitosvienigijauniesinorietumiem? NebutnE! Ekaka]potu,kdrealasaitestarp viet6jo jaunatni, studentiem, organizdcijdmun jaunieSiem, kas dzivovaiciemojasRigdnorietumiem. Pa5reizEjais apvienibu Ekas darbibas pldns:
O
Kafejnicaunsarilrojumutelpa. Sftelpasbttupieejamasmusuorganizdciiu(aricitutilmdasorganizdciju)jaunie5iem
uzstdjoties,rkoiotpriek5lasijumus,dzejasvakarus,koncertus,utt.
Telpasprotarnsb[tupieejamasariLatviiasorganizEciju
vaj adzibdm. PE c vaj adzibas darbotos kafejnica.
O tr
Biroiutelpa,tanivarEtunotiktsddes,darbotosAIJAbirois. TurvarEtunoturdtsemindrus,konferences. Lasitava. TaniapvienibubiedripEcuzaicindjumasfltiturietumuLdevumus,Zumdlus,avues. KldtnEktuaritrimdas prese. Lasitava bltu pieejama katram Latvijas iedzivotdjam (studentiem priek5roka) ieg[t aktu6]u informdciju. Lidz Sim L"trijaSaauslasitavasardetumuuntrimdasperiodikunav; m6slotipalidzetuparvarotjaunatnes"Imowledgegap." lespejama bltu galerijas iekartosana, kuldrietumuunLatvijas jauniemdksliniekiun fotogrraJj.valctu iz$adit savus fI darbus.
CI
Dzivokfi,kugusvarEtuirEtislaicigamLatvijasapciemojumam,kdaritajosdzivotumlsuapvienibubiedri,kasstudetu
Latvijas augstskolas, stazetos, jeb strlddtu kddu organizdciiu uzdevumos. Telpas m[su kop6jam namam ir jau mekl6tas, un projekts vinds uz priekSu. Tuvdka irrformdcija par 5o projektu sekos ndkamajosVEiazvanos. visplaSdko informdciju par studiju iespEjdm ASV. k citas vietas, kur informdcija ir pieejama, bet ta ir galvenokdrt par
vienu$tatuvaiparvienu specifiskuuniversitdti. VElsvarigdk ir tas, ka biroju vada darbinieki, kas var izskaldrot ASV izglitibas sist6mu -AIJAs inteme, kas pati ir dzivojusiASV un saprot to sistEmu. Citas vietas studentiem pasiem ir jdiepaz-rstas ar pieejamo inform6ciju bez jebkddas palidzfoas
vaisapraSanas.
Otrkdrt, AIJAs birojs ari cen5as izveidot TOEFL (Iest of a Foreigmlangruage)pErbaudiiuma centru. Vienigd vieta, kur paslaik Padomju savienibd ir Sdds centrs, ir Maskavd. Katram studentam, kas vElas braukt uz ASV studet, ir Sis parbaudijums jdnoliek. Tas nozimE, ka vi4iem jdbrauc |oti tdls celB, lai So paveiktu. AIJAs bi:ojs ir sdcis dialosru ar TOEFLvaditdjiemparto, ka varEtu iekdrtot centru Riga, Latviias UniversitdtE, kas biitupieej ams visiemBaltijas Englishas
telpas studentiem. JaSoliigrumu pie4ems, nevienamBaltijas valstu studentamnebtsvairs jdbrauc uz Maskavu, lainoliktu
TOEFlparbaudijumu.
AIJAs birojd ir biju5i daii lietuvieSi un igau4i, kas ari vElas sa+emt informdciju, kas vi4iemnav citdddk pieejama. DaIas organizdcijas ir izteikusas interesi sakt lidzigrus birojus, lai studentiem nebutu iaatbrauc uz Rigru katru reizi, kad tie grib darbiniekivir,tiem ieteica griezties pie vr4u trimdas organizdciidm, vai ari atrast veidu, kd atrast informdciiu. Biroj
J"
a
pavairot AIJAs biroja materialus. AIJA nevar uz+emties SEduproje}rtuveilGvisds zem6s. Tdpatim6$ina atrastkddu organizdciju Lauvija, kas varetu efel*ivi pdr+emt biroja vadfou, jo financiSli biroja uztureSana ir liela slodze.
AIJAs birojam ir liela noz-tme Latvijas ndkotnE. AIJAs birojs palielina iespEjas katram Latvijas jaunietim Bez tam
mdcities ASV, td uzlabojot savas zina5anas un atgrieZoties Latvija ar ziaasandm, kas palidzes Latvijai att-Istities pasaules limeni. Jo vairdk jaunieSu izglitosies 6rzem6s, jo atrak Latviias ekonomija mainisies, jo 6trdk vares attistit jaunu technolo0iju un iegr[t sapra5anu parpdr6jo pasauli. Sis projekts ir, AIJAs valde lldz biedriem atsaukties palidzEt veicinat 5o proiektu. Ja kdds var dot informdciju par augstskolE.m vai par fondiem, kur Latvijas jaunieSi varEtu pieteildies stipendijdm, vaikddam ir informdcija par ASV organizdcijdm, kas interes6tos par Sddu pasdkumu, Itdzu atsfltiet Soinformaciju Gitai Gmutei, rToe Fratemity Viliage Dr., Kalamazoo, MI+9ooZ.
$emot vErd, cik svarigs
Sdkot ar septemb;a tre5onedEfu AIJAs birojs atsaks darbfou intemes lGijas Gertneres vadibd. Ja iums ir zindms kdds
Latvijas jaunietis, kasvElasmacities ASV, lldzu sttiettouz AIJAs biroju, Riharda Vdgmera ield 13 (ieeja caur vdrtiem)' Biroja darbalaiks ir pirmdienis I4-aoun tre5dienas t6-zo.
-GitaGEmute
JANI KULDIGA I Sovasar
vairdk nekd roo latvie5u jaunie5u
pulc6jds
vienkopus, laipEc NeLLJA-s (Neatkarigds Latvij asLauku Jaunatnes Apvieniba) ierosindjuma kopigi nosvin6tu Ligo svEtkus un Jd4us KuldigaspusE. Dro5ivaru apgalvot, kavi.sijaunieSi, kas atbraucauz gan viesi no AIJA-s un citdm Siem svEtkiem, bija apmierinati trimdas latvieSu organizdcijdm, gan mdjnieki no LNNKJN, VAK,
-
folkoras kopas "Dandari", gan tautas deju ansambla "Venta" daltonieki. Pec 4stundu brauciena noRigas divi autobusi ar jaunieSiem ieradd.s
Kuldigd. Vair6kas reizes celd piestajamies, Iai papriecatos par skaistodabu un nodzieddtu pa kddai &iesmai. eakiakasmeitenes paspEja salasit margil.etinas un rudzu pu$es, Iai nopitu sev vainadzir,rus. Visu celu stdstij a par Latvij as pilsEtu vEsturi. Kopigi apskatijdm Latvijd augstako dabigo [denskritumu un Ventas Rumbu. Tdldk devdmies uz restoranu,Iai paEstu pusdienas. PEc pusdiendmdevdmies uz paSuLigoSanasvietu. Pakalndpie skabtam Iauku mdjdm bija salcauts milzigs ugrunskurs, un tam apk6rt no ozola lapdm noviti tris v6rti. Turpat ari galds ar Edieniem un liela alusmuca. KamErlielEkE jaunie5u dalagaidija, kadnorietsaule, lai var6tu uzdegrtu grunskuru, folkloras grnrpa "Dandail" apstaigdjavisas apkdrt eso3ds m5jas un apdzieddja saminiekus. Driz vien norietEja saule untika iedegrts 2 metrus augstaisugrunskurs. Visisadevdmies
rokds liel6 apli
un
"Dandaru" vadib6, dziesmas dziedddami
trej devir,rasreizes gdjEm ap ugn-rnskuru. TadizdomdjEm, kameitenes varEtu pazil.Et savu nakotni. Devdmies uz blakus eso5o kallu, kur
Iata (ASV), Gaidis (Latvila) , DeDEza (Latviia) un (EV) AL, A rikotos,E 4o s.
InC a
auga ozols. Tris reizes, Ligo dziesmas dziedddami, apgdjdm tam apkErt, un tad meitenes meta savus vainadzinus ozola z aros. Kuyai vainadz ir,r.S aiz|6rds zaria td, drD apprecEsies, ku+ai nokrita zem6 - tai bls vEI jEpagaida. Paveicds tikai dai6m. Veiksminiec6m uz vienas kdjas vajadz6ja palEkt ozolam apk6rt un samekl6t savu ndkamo viru. Tas neblt nebija viegli, jo daudzi puGi no *i goda atteicas. Tam meitenCm, kqas dab[ja sev pdri, no ozola vajadzEja slsiet atpaka| nie ugunskura, izsl<riet caurivisiem trim ozollapu v6rtiem ar noteikumu kq5 peris pirmais aizslsies,
tas ari pirmais apprecEsies. Kad
Sis
jampadracis bija beidzies, sdkEs dejas. Tie, kas nedejoja, dzEra alu un 6da JEqru sieru, daZi gdja meklEt papardes ziedu, v6l citi dziedEjadziesmas un gdjarot4es. Tadu bridi, kad jautriba sita vasaugstako vilni, neganti s6kalitlietus. Tdarinesagaidiju*isau116ktu, pulksten trijos na}rti bijdm spiesti kapr autobusos un braukt atpaka| uz Rigu. Autobusd nodzieddjdm vEl pa dziesmai un driz vien ari aizmigdm. Varblt kdds sapni redzEja papardes ziedu, varb[t kdds ari to iegmva. S&,ats no,Ega taakst uguaskuya, ar laimas vdrtiea Saulesl,alfr,Ktutremd.
I
pfiekii,
.
.
Nezinu. Bet Sie JEr,riman ilgipaliks
atmi+a, un, ja arinakosgad bls lespeja Sddi nosvinEt Jdqrus, es noteikti to izmantoSu. -
Sintija Stipre
PAR BANAruIEM UN PIEKLAJIBU ALJA, LSC un LNJAI{ rikotalE semilr,drfl "Dziais tfimde dzivos i Latv iid 7' i auniel I ap *td ru ptaktls}.os ua Pelcboloiiskoe as pektu s p ar ddvo I aau Latviiii. "Kas ar mani un manu latvietibu notiks, jaesnedzivojuLatvijd?" "Vaies esmu 'okay', ka Sitd domdju?" "Kddas gnltibas bls jdpErvar?" Sadijauteiumi skanEjaLatvie5u studiju centr6no 18. eo. maijam, kad notika semin6rs ar dzivosi nosaukumu "Dzimis trimd6
Latviia?". Seminara, kuP
ril*oja
Latvie5u studiju centrs, sadarbibd ar Amerikas latvie5u j aunatnes apvienbu
un LatvieBu naciondlo iaunatnes apvienibu Kanadd, Piedalijds r5 jaunieSu. Semindrd nozimigdkais iautEjums biia mEs (t.i. cilvcki, kas dzimu5iun -ko, uzaugruBi 6rpus Latvijas) domajam par
Latvijd? Lai efektivdk iztirzdtu 5o iautdjumu, diskusiids dzivoBanu
piedalijis ari psichologs Jdnis Grants' Semindra dalfonieki bija vienis pratis par to, ka pdrvdcoties uz Latviju, bltu daudz gr[tibu, kas
b[tuidpErvar. No
praktiskd viedokla, piemeram, bltu grrtti pierast pie pdrtikas situacijas
ka nevar dablt bandnus un citus
kas mandmi ietelcnEjusi atbildes. Jo
lieldka alga, piemEram, jo mazaks procents tddu, kuSi atbild6ja "jd".
CiIvEki, kqi jau veido savas limenes turpretim ari mazdk atbild6ia 'ja" starp jauniesiem,
kqivEl -stud6, daudz
vairdk atbildEia "jd" uzjautdjumu par dzivosanulatvijd. Semindradalbnieki ar lielu interesi pdrrundja aptauias rezultEtus.
sava dzivokli [kur ir] sal[zis pods, viens
aukstals }cans un daudz Pefu nebltu ii[zijas. . ."
jaunieSiem, kufl strada un /vai studc Latvijd, Iai uzzin6tu, kddas ir biju5as vi4u, pieredzes dzivojot Latvija. Ta, semin6ra dalibnieki iepazinds ar savu "lidztrimdini.eku" novErojumiem par dzlvi Latvij6: . . ."trlkst Ediena un ari humora". BieZi vien vietEjie latvieSi
saka, ka vislieldkd starpiba starp trimdas latvie5iem un vi4iem esot manru daudzums. Es Personigi jfltu milzigas iek5Ej as starpilcas. "Visvairdk maniiepriecinaradulaukumdja arpi:ti, k16ti, pagEabuunbagdtu vcsturi." "Biju pa6teigrta par to, ka katra dzives sf6rd "jdblatoias", sdkot ar paiku lidz tedtSa
b{et6m." "Maniiepriecinatas,kavaru rundt latviski ikdienas dziv6. " "Dzivoju
ari Latvijas latvieSu
persp ektivi j autajuma par trimdinieku
pdrvEk5anos uz Latviju. Visi semindra
dalibnieki pievienoj6s domai, ka dzivoiot Latvija vajadzEtu rikot "trimdinieku pamrnas" kad - reizes, varEtu parunat piedzivoto ar tadiem, kas paSi to piedzivo. Kdda trimdas jauniete pec Latvija nodzivotd gada iesaka citi.em: " Jo esi iebraucis no detumiem, tas nedod Tev tiesibas visu skali kri.tlz6t, pldtlties, pavipsnat. Centies dzivot kd viet6jais. Tev no savas citas zemes pieredzes ir daudz, ko dot [it sevG\<i Sajos laikos], bet dari
jltas.
Taid paSE Iaikdnelauj seviizmantot ; visu Tuviens pats 5a vai te neizdarisi. Abdmtautas
to, respelrtejot otra
dalamjamac6s sadzivot un saprasties."
-VandaDauksta
ierastus Edienus, kai dstdv rindds, ka
"jdblatojas". No psicholo6iskds perspektives, daZi semindra dalibnieki uztraucas par Latvijd piedzivoto strupjo sabiedrisko par to, ka tilkst Dtur6sanos pieklajibas. Citi domd Par personigajdm attiecibam - Par virie5u/sievie5u atti.ecibdm, par attiecfo am ar radiem Latvij 6 u.tml.. Baiba Liepiqa-B6rzi4a,
kqa
veic
pEtijumu par Galezera vasaras vidusskolas beidz6jiem, iepazistindja semrn6ra dalfoniekus ar tiem GW
I
beidzEju aptaujas rezultdtiem, kas atbilst uz brauk5anu/pdrv6k$anos uz Latvilu. PiemEram 3I no 366 GW bei&Ejiem atbild6ia'1d" uz jautdjumu : "VaiTu brauktu uz Latvilu dzivot, i ata
klutu briva?" B. BErzi4a bija
sakopojusi Si iautdjuma atbildes p6c
daiddiem faktoriem
-
dzimuma,
algass, vecuma, $imenes situdciias
-
Iai
Jaunie5i, ku5i piedalijds AIJA/LSC/ LNJAK semin6rd, to novertEja Par piemErofu un alrEudlu. "Dzimis trimda - dzivosi lâ‚Źtvfia" deva ieskatu |oti sareZfitajos, personigos jaut6jumos. Vairdki dalibnieki b[tu IabPrEt
dzirdEjuBi
Semindra koordinEtores Laila Smidchena un Vanda Dauksta bija sazindju5ds ar vairdkiem trimdas
-
Seminiira datibniehi las a Latviias laibrakstus IS C biblioE EE.
,s
I
R
D ,s
L
I
K ,s
M o rggo. gada rr.
augusE
i i I I
I I
Mieigana Garezetd,, I
II
Mieigana Garezerd,, I I I
T.
IUGA JUBILEJAS GADS Devitajii aovetnbrt \rlujorkas pils66 notiks Ei kontinenta pfumizrdde latvielu lugal "lubilejas gads" anglu valodas tulkoiume. So lugu, ko sarakstiiuti Gatis Gudets un Juris Zvirgzdiql, pagiiutaiii sezon5 uzveda RiSa.s jaunatnes tdtri AdoWa Sapfuo reriiii. Soruden Eo lugu uzvedis arg1lu valo& Wiras Abenes un Paula Raudsepa tulkojufr haltielu tdtfa apvienihas "Atts Aub Theatre" prodec6jumE. Sis inscefijums tiek prorlucr-ts dapii * nodomu iep azis tirtfl t amerikE gu publiku * latviefu drdmaturrtiju, latviefu rc*iiu ua latvielu aktiefu
[. :
BettomErv6sturiskais moments ir diezgansp6ciga
sastevdala no IiE lugas un konkrEti iespaido varo+taluattiecibas. Gudets : Protams, ka vEturiskais moments ietekrne, bet tik pat labi td var6tu btt kdda revollcija Afrik6. Visu iete}rrnE kaut kddipolitiskinotikumi. ManigEib iesaulrt armija. Ta ir
td politika, kas ietelffnE mlsu katru
personisko dzivi. Svarigais ir, kaTu sevinostddipretkddasvalstsiekdrtu, vai
ka Tu sadzivo ar to.
darbu.
I.:
Lugas "Jubilejas gads" norise sdkas Ig3g. gaddunbeidzas r988. gadd, visai darbtuainodtot tai paid dzivokli, Elizabetes (vEldkKurova) ield, Rigd. Siluga ir partriju cilv6ku "ricfodm, domdm, sap4iemun cieBandm," kd.viens nolugas autodem pats to apzim6. Td ari ir par milestfou. Bet kamEr tEIi risina savas savstarpEjds un iekBEjds attiecibas, vi4ri vienlaicigi reafE pret politiskajiem notikumiem SajE laika posmd.
ideolofiiEm.
Si luga ari pieska;as iaut6iumam, kEd6| cilvEks
saigtas vai nesaistas ar zinEmEm politiskeE
Idedlists pirmds okupdcijas diends simpatizE komiinistu okupantiemuntad izjtt savuvil5anos. VEcu okupdcijaslaikd vir,rB tiek iesaukts le$iond. VEIak vi4S pievienojas pretkomiinistu partDE4iem. Abivaro4itiek izsltitiuz Silciriju. Kurpretimvi4u pazir,ra pieslienas ild{atrai okupantu varai, un ar savu bezprincipialitdti un veiklumu iegr[st visvisddus "Iabumus". Kaut ganlugas autors Gatis Gudetsuzsve;, kaSie pieskdrtie politiskie notikumi nav sva:igivai iz5l;igo5i galveno tClu attiecibdm, tad tomEr Eis lugas norise izsaka daudz par latvie5u tautas v6sturikopS :939. gada. Unnopsicholo$iska viedokla skatoties, tEIu reakcijas iepretim Siempolitiskajiem
notikumiem dod mums tilmda dzivojo5ajiem latvieiiem ieskatu Latvijas latviesu psich6: ieskatu, kas pardda, cik daudzpusiga un daudz5$eltaina ir m[su latvie5u domu un jltupasaule. Seko intervija ar Gati Gudetu, Sis lugas koautoru un $ujorkas inscenEjumareZisoru, un arSlinsc-enEjuma aktie;iem Alvi Hermani un Mdru Abeni. Visi tris dzimu5i un augru5i p6ckaya, pEcStalina gados Gudets un Hermanis Lawija, - tre$ais Abene Amerikd. Sis lugas alctieris ir Gay Reed,
Gudets; Cilv6ki bieZi neats${, ka tas, ko vi+l domd un tic, bieZi vien nav apzinata izv61e, bet nezind5ana un apstaklu sagadGanEs.
I.:
Bet vai Tu domE, ka cilvEks vienkiirli padodas
apstekFeDo?
Gudets: Es domdju, ka miisu tris varo+i nav padevuSies. Neviens novi4iemneapzindtinaviekldvies sistEmd, kovi4i tili instinlft Ivi, ieksejineuzskataparnormdlu. Td irvienkdrSi cilvEciska pa5saglabdEands.
[.: Vaitas ir kE Tu uzskati sevi? Gudets : Es domdju, ka man nav bijis jdiziet tik gnlts celS kd vir,riem. Teiksim, ta posto$a iedarbiba nebija tik ilgsto5a uz mani kd uz Siem varo4iem, kas ir izgdju$i no A lidz Z. Kad es sdku veidoties kd cilv6ks, kdpersona, tadmaniparto, ka es pateicu ko "nepareizu", uzreiz uz Sibirijunesltija.
I.:
Un kE 5is Amerikas lnecenEjunt atE+ireies no LatvijasinscenEjuma?
Gudets; Es ceru, ka tas b[s daudz mazdk saistits paEeiz
cj
am realit dt6m, kas ir Latvij a. Latvijd daudzi
ar
cilvEki
pa5laik ir kd sacftSu zirgi, kam ir uzlikti tddas klapites pie acim vi+i visu redz diezgan. . .
amerikdnis.
-
[.: Par ko ir Ii luga?
Hermanis : vienpusigd gaism6.. Gudets : Par cilv6kiem tris person6iiem, kas kopd izdzivo piecdesmit gadus. Pamatdturirpardditstas, ka apstEkli, gan
-
vr4i pa3i un li]<tenis, izveido vi4u dzivi. Un apsp6l6tie vEsturiskie notikumi, priek5 manis, ir tikai izejas materidls. Man interes6cilv6ki, kdvi+irilrojas k6dEsnoteiktas situdcijEs, unkE 6rEjie notikumi ietelsnE vi4u iek56jopasauli. Esneesmu grribEjis radit kaut kddu v6sturiskupanorcrmu. Tie ir s,peciJiski
notikumi, kas
ir
ietelrn6ju5i 3o cilvEku domd3anu un
savstarpej as atti.ecfo as.
Gudets: Si tuga ir specifiski par latvie$u lietu, par latvieSu v6sturi, betno cilv6ciskaviedokla. Tas irkasvarEtu gadities j ebkqd vietd. Un es dom6ju, ka Sapiro iestud6juma skatitdj i to redz6ja primdri ne cilvEciskd konteksta, bet politiskdHermanis : Es dom6ju, ka viq5 bija iestudEjis lugru nepareiza
Zanrd- td kdlaievimiliestudEt eekovu-arlielunopietnbu un ar lieldm, Iieldm p[Sandm un pauzEm- saucamais pseudorealisms.
t
Gudets : Kd esjauteicu, tadpolitiskais irtikaiizejasmaterias' Siluga irpar cilvEkuricibdm, domdm, sap4iem, cie5andm. Es domdju, ka LatvUd cilvEki saskatija par daudz paSi savus
likte4us. Tas varb[t viss ir pdrdk tuvu. Es domdju, ka
politiskais patoss paElaik ir latviesu nelaime. Viens, ir labi uzpiisti $Ut bdviem, bet pa5laik Latvija tas reizEm izskatds Latvija ceruunticu, es AtrdkvaivEldk, unmazlietvienpusigi. biis briva
-tas
ir tikailaika jautdjums
kas bls tdldk.
-bet
mani interese,
vai 6ai tugE nav ari izitrtams zindms cinisrrs un bezcefiba? I. : Bet
Gudets: Es domdju, ka tas, ko sauc par cinismu, ir cilvEku nev6lE5ands redz6t }ietas, kddas vi4as ir' Es mil.u savus varo+us un es ta kd dzivoju ar vi4iem kopd, bet lidz ar to es vi4us negrribu taisit romanti.skakus vai labdkus. Td kd es redzu, kadi ir citv6ki, tddi vi4i ir atteloti Sajd Iugd - bez iltrzijdm. Untas,kareiz6mliekasmazliet bezcerigi-tas t ar to domu, ar cerbu, katas tdnav. Es domdju, ka 5is skepticisms ir pozitivdveida. Latviesiem jdiemdcas nebaidities skatities lietas, kddas vi4as ir.
I.: Alvi, ko
Ei
luga Tev izsaka, kd Tu saskati
6-rs
lugas
kodolu? Hermanis: Vi4ai nav siieta, dramaturliski vi4ai tr[kst td
"action". Td ir kd tdda liela fotogEafija. Es atceros, pavisam nesen sEd6ju viendfrizEtavdRigdun bijapavErtas duwis un garlm g6j a cilvEki, un es redzEju katru cilv6ku apmEram pus tai bridi, kad vi45 paiet man gardm' Un to pus sekundi sekundivi4I rada kaut kddu tEIu mands smadzenEs -ad' ta ka f oto$af ij a. Un bttibd tas ir vienalga, vai es vi4u redzu pus sekundi vai piecus gadus. Bltibd tas ir viens un tas pats. Un
TATVIJA
es
I.:
vienkdrsiredzu, ka Sailugdirloti.liela amplitlda, kosp6l6t' MEra, ko Tu var6tu
pastestit par Jozefini?
Abena: Vi4airdzieddtdjaarmilzigu sapni, kavi4akddu dienu dziedlsltalijd, dzieddsMetropolitdnd. Pa lugaslaikutas sapnis aiziet d6llsaka"rd arkar.u. Kas liekvi4aiturpinat dzivot irvi+as
milestibapret Jdni, kas simbolizElabdku, normdldku situ6ciju' Tas irtas &in6js, nokd vi4a4emspEku. Politikaiespaidovisu vi4as dzivi, bet vi+aipaBai galigineinteres6 politika-vi4air mdksliniece.
I.: Unko Tev Ii luga izsaka? Abena : Vien6limeni Silugatie5dmirv6sturiska. Iroti daudzas sarunas gnieZas ap politiku-vaivi4ikldaiideolo$iiaitic vai netic. Viss t Sausmigi emociondli. Si t vcsturiska luga, kas
apskata tdju cilvEku dzives 5o gadu laika posma' Vi4a ir samErd vEsapret tiemteliem-skatitdjivards paSiizlemt, ko vi4idomdparkatrutelu atsevis$i. Untas, kavisalugas darbiba notiek tai pasa istaba, man atgadina Satras "Bez izejas", kur ailtris tCli ir ieslodziti it kdmtrZigd, bezizejas ell6, vaiBekata "Gaidot Godoi', kur ari ir.zindmdveidd ieslodziti'
piebilst, kad Tu prasi jautdjumus par hmm, ja es varEtu pateilft, par ko tur ir ar to, par ko ir luga kddu vienkErsu teikumu, vai daZiem teikumiem, tad nebltu vErts ne tolug"u skatities, neviqu uzvest, nerakstit. Gudets:
Es v6l grib6tu
Solugruuzvedisno g. novemblalidz e' decembrim, piekdienas un sestdienas vakaros, un svCtdienas pEcpusdiends. Izrddes notiekManhaten6, "OurLadyof Vil.nius" baznicaslejas telpEs,
kas atrodas pie Brown un Varick ielas }custojuma' inscen6jurns sa4Emis ari AIJA atbalstu. - Sandra
Sis
Sebre
_ VIEGtfu(4, IETfu(A VEIDA !
Brauciet ar hrroads uz Rigru! (sadarbibd arVAK)
varam Jums ari Dkaftot vizu pakalpoiumus Padomju vEstniecibd. i t
Info sa4emama no Elisas Freimanes
I I
lrroads P.O.Boxz44
II
Kalamazoo,
I
6r6383-ot78
I
I
l*
I
I
l_
M
4goo5
runnf,nG
rill\unuu
$
r3
TITTI UZ TATVIJU Vai es vandtu izdzivot Latvffi? Es grtEtu Latvifri sfiedeq bet ko lai es dant? Man interc# Latvijai
paliddt,
bet
[rii
lai es seku?
Gada laikd llzes atbildibas, dienas kdrtiba un piendkumi mainijds, bet vina citigi meginaja izlietot brivo laiku un sagadat daudz iespeju satikties un kopigi sastrdddt ar savu
Daudz jaunielu iodien prasa tos iau6jumus, jo Amerikas j aunieiiem dzivot un s trd ddt Latviiii tag ad it apsverama re6,litEte. k vaifiki jaunieii, kas tagad ir Latvijii uz ilgdku laiku, kas tur fu strdddiuti un dzivojuti. Seko raksti un interuijas ar vairdkiem jaunieliem ar daEdafr dEm intercs- m un pieredd m. Viens otrc ir politi$is, cits studeats. DaZi ir biiufi Latvift uz trimtnd nel iem, da*iuzvas elu gadu, Varbdt viqu piedzivoiumu Latvijd palida7s Tev atbilfft los aktui lo s j autA jumu s. L a s i !
Ilze Grendze
draudzi. Sakard ar visdm religiskajdm mar46m un brivibEm, daudz vairdk jaunie5u Latvija macds semindrd; viena treEd dala no studentiem ir sievietes. Ilze istinezindja, ko sagaidit, braucot uz Latvilu. Vi4anebija
dro5a, cik daudz cilvEki zina par reli$'iju un cik
v4i
ar to
saist as. V:4u ieprie cindj a t as, ka j aunie5i ir sajUsminati par
reli$iju un ka vi4i citigi lasa Bilceli. IIze stasta, ka bEmi Lawijavi+ailiekas |otigai5iun gnrdri. Bieii gan izndcatd, ka vi4a sdka stastit par tematu bfoelE un visi citigi klausijds, betpec laikaj aunie*ipdrgEj auz jautdjumiemparAmeriku un par Ilzes dzivi Amerikd. Jaunajd Gertr[des baznicd atrodas I5oo s6dvietu un vairdkkdrt vecie |audis un jaunie cilvEki ndkuz dievkalpjumiem, betvidEjEvecumacilvEkunavdaudz.
teolo{ijas studente Ilze Grendze pavadijasavuteolo$ijas studijuprakses
gadu stradejot par paligrmEcitdju JaunajE Geftrtdes baznicd Brivilcas ielE, Rigd. Kdddj aunie5u saietdAmerikdllze klausijds mdcitdja Juga Rube4a stastijumu par reliSisko dzivi latvijd. Dzirdetais iespaidojallzi braukt uz Latviju redzet un p6tit, vai Iietas tieSdmirtd, kdmdcitajs stastija. Vi4anegrribEjapalaist gardm Sddu iespEju mdcit un mecities par reli$iju zem6, kas vinai interese, kur vina saprot valodu un kur p6d6ja laik6 ir biju5as lielas un straujas mai4as ticfoaslaukd.
Ilze daudz ie gruva no 5i gada, bet visvairak vi4ra iemdcij ds, kd
vienas baznicas draudze darbojas un ka
tikt gald ar tds
problEmdm. Vr4a jltas daudz dro5dka tagad un jttas gatava
vaditdraudzi. Strdddjot un dzivojot Latvij 6, Ilze piedzivoja daZddas gnltibas unproblEmas. No sdkumakdds vienmErlabojavi4asvalodu. K6 teolouei - sievietei vi+ai bija labi un slikti piedzivojumi. TladicionEldaj dzivElatvijdsievietesnav biju5as mdcitEjas,
Ilzenodomdja studEt teotof iju, jovi4a vEI6jds }citiskiskatities uz teolo$ijas jautdjumiem. Vr4azindja, ka vi4a doma noteikta veiddun gribEja saprast, kEpEctas td ir. MdcitdjsModris Pldte rundja ar llzes skolas vadbu un iztej.ca domu, ka llzei bltu labas iespâ‚Źjasprakses gadu pavadit Latvija. IIze tad rakstija vdstulikonsistodjai un archibiskapamMestram, vaicajot par paSreizEjdm ispEjdm. Ilze bija SEda darba celmlauze; pirmd, kas uzdro3inajas. Latvijas baznica ari n6.ca sakard ar Sddu gadfiumupirmoreizi. Istavietal]zeinebija gatava. Td skaidrdk izveidoj ds Latvij d, vi4ai paliekot vienu gadu.
...=
Ilzei gada laikd notika visddas pdrmai4as sakard atbildlhdmun darba attiecibdm.
No sEkuma
a-r
darba
vi+ainebij a pdrEk
Iielas atbildfuas. Vina lasija daZus spredi|us un Sur tur izpalidzdjam6cit6jam, bet lidz gada beigdm vi4a vairdk vai mazdkvadfiavisu draudzi. Tlisreizesned6]duztrimstunddm
vi4ai bija runas stundas. Vipa ar mai4dm vadija dievkalpojumus ceturtdienEs un svEtdiends, kd ari Lutera baznicdpirmdienas ritos. Vi4railcistibas bija katru sestdienu ; lidz gada beigdm trisdesmit Isistbu nedEld bija norma. Ilze vadijalesvEtfuu stundas, kurpiedalijds ap se5desmit cilvEku. Vi4a vadija svEtdi.enas skolu, kas notika pirmo reizi. Sad un
tad vi4a brauca uz citdm baznic6.m, lai spredilotu. Lai iesaistitu un ieinteresEtu vairdk bEmu un jaunie5u baznicas dziv6, ilze uzs6ka bEmu dievkalpojumus un jaunieSu saietus. r4
IIze Grcndze, ry89. g, t5.
oktobri
[FotoArnjs8xumbergs]
un citvEkitamnebiia sagatavoti. DaZiem bija grr[tilcas pie+emt
ar IIzi rundties, tieSi tas, ka cilvEki uzskatij a tade|, ka vi+a ir sieviete. Izi traucEja
Ilzi. Citi atkal var6ja brivdk un Ertdk
vi4u par drzemnieci. Pati sevi vi4a uzskata par amerikas latvieti, bet tomEr iiitas tuvak Iatvietes pusei. Latviid
vairdkkdrt latviesl uzskatija Ilzi par amerikdnieti' par mEs te". No Sddas dal-t"5ands drzemnleci, at3kqot "ils tur
-
Ilze centds izvairities. PEc
Latvii6 pavaditd gadallze jttas labisagatavotamdcitEjas
darbam. -Sarunu ar IIzi atstasta Armele Rltenberga
((o)
((o)
Kdrlis Streips ilrtrlaalis t s, mE c lbu s IE k s Kur Tu
tatviia stredeii?
es Atmoda stradaju, es Tautas Es visddas lietas dafiu FrontE stradaiu, es universitdtE mdciiu, es kddds seSas citas vietas mdcfiu,es nodarboios telev-lzijas un video centrd. Es SiverEjos, ta varetu sacit.
-
KEp6c Tu aizbrauci uz
Kirlis Streips uzufr publiku u nivers i6
Latviiu?
te s
gadasrdtlrosKalamazii.
Izsaukums unpamatadarbs bijastradatLatvU asuniversitates anglu valodas katedra.
Val Tu kaut ko zinEii par anglu valodas mEciEanu pims Tu devies uz Rigu?
Tu uztur6iies LatviiE ro mEneIus. KE Tu tiki galE ar ikdienas dzivl, plem6ran 6dlena sagEdElanu u. tml. ?
Jd. Konic6ti td iemesla d6|, es biju studEjis iepriek56id
Es pasniedzu anglu valodas stundas r[pnlcas VEF darbiniekiem. R[pnicaVEF tapec mani apmetindjaviend no savdm iestdd6m. Es tI par vEdertiesu stradaju, kd varEtu teikt. TdpEc man biia vieta, kur dzivot, un tur pirmajd stdvd bija 6damz61e, kur tris reizes dien6 mani baroja. Td Ediena meklâ‚ŹSana man atkita,un tas bija loti sv6tigi.
KEda biia Tev
Es caurm6ra diend c6los ap se5iem. Es mdciju atkarfu6 no dienas divas, tr-ls, detras - reizEm piecas - Iekciias pa dienu ganuniversitatE, gan daZas citas vietas. Visaugst6kdpunl<td es mdc[u IT lekciias nedE[d. Es caurm6ra diend iegrriezos Taut as Frontes namd vismaz vienu reizi - es tur nodarboj os ar daiddiem proielrtiem - un AtmodE. Bija protams skolas materi6li jdsagatavo, kas biia milzigas galvas sdpes tai zi4d, ka Latvijd pavairoSanas iekdrtas nav ikdienas parddfoa, Iai gan arito es izrE$indju ar laiku. Caurm6ra diendmanvienm6r gdja k6di pieci vai se$i projelrti. Es nodarbojos ar tulko5anu.
teiksim ta, no agra rita
li&
punkts.
Vai cilv6ki tatviiE iztur6iEs pret Tevi it ke Tu bttu Erzemnieks?
tiplska diena?
Es rakstiju oriOindldarbus daidddm
semesEi "English as A Second Langnrage", un es blBu pirmais, kas at&isies, ka tas vien mani nekvaliJic6 mdcit anglu valodu. Bet no otras puses es nemdciju fonolo$iju vai kddu citu no supertechniskdm zindtn6m. Es mdciju sarunu valodu, un tur ir tas bltiskais jEdziens, ka es biju"native speaker", kdvi+isaka, un tas bij amans galvenaispdrdoSanas
vietam. Es kustEjos'
v6lam vakaram.
Es domdju, ka tas, ka es biju dnemnieks bija diezgan neparprotami, vienkdrsitapec, kaes latviskirundju mazliet citdddk, kd tur runa lawiski, un man bija daZi politiski un sabiedriskiuzskati, kas varb[t nav taisni pa vi.dus straumi Lawij a. Ka es bltu juties, ka es biju kaut kd drpus loka, to es pilnigi nekddd gadijumd nevaru teikt. Man Tautas frontE devatdspaBas iesp6jas darboties, kokatramcitam, kas naca un teica, "Ko es varu darit?" Tdpat bija Atmodd un vi.sur citur. Esnevar6tu teilrt, ka es b[tu juties, ka esnebiju m6jds. Kddas biia grrtrtibas, strEd6iot LatviiE, salidzinot ar
strEdEEanuAmerikd? r5
Katra gadijuma, tas pavato5anas iekartas, visparigi
VaiTev irkautkas, ko TuvEl6tos piebilst?
sazinElands lidzekfi, Latvija ir diezgan komplicEta b[Bana.
Vispdrigies teilGutE, kal,atvijd valdadrusku citdd6kadarba filozofija nekata, pie kuras mEs esamrietumos pieraduSi. Es savus studentus stipd dzinu,un es vi4us dzinu veidd, kas vi4iem bija diezgan nepa.rasti. Es izgdzu daZus studentus, kas bija liels Soks tdddi kopejai sistEmai. Vienkdr$i Latvija kustas tik daudz mierigdk nekd Amerika, un tas varbiit ir drusku paradoksdli +emot vEr6, kas tur ir bijis par milzigi politisku izvedumu Sajosp6d6jospdris gados. Betturcilv6ki ir tddi, kas domE, nu, ja nepadara Sodien ,tad padads rit. Tur nav ta milzigi lield steiga, kada ir Amerikd. Es tur6ju savu Amerikas gaitu, kur katru dienu bija kaut kas jEdara, un ja nebija, ko darit, tad es bijunemierlgs. Bijagn[ti sakombinEt to kopd ar Latvijas straumi. Es piem6ram nekad nepieradu pie ta, ka visi veikali taisas pusdienu laikd ciet, un tad Tu neko nevari padailt un nevari atrast silvEkus tad. Ta ir vienkdr5it6dafilozofiska atS$iriba. Es nevarEtuteikt, katur bija kaut kas t6ds, ar ko es pilnigi nevarEju tikt gala. Es daZreiz kaSllEjos un stddEjos un bdros par lietdm, bet ka es nebltu ticis 9a16, to es nevarEtu teil<t. Kas
Tevivisvair6k iespaidoiatik ilgi dzivoiot Latvij6?
Visvairdk mani iespaidoja
td sajflta bur Latvija
Sai
visvEsturiskdkajdlaikd. Es dom6ju, kaes saprotukEj[tas tie latvie5i, kasbija 18. novembrikldt. BijavienreizEjiredzEt, kd tasprocess blvEjEsunsasniedz savu kulmindcijumaijdSogad un visu to, kas gaja tam apkdrt un gdja lidz. Tie5dm godigi sakot, vai es tur kaut ko sasniedzu, to lai v6rt6 citi. Bet Latvij a ir, salidzinot ar Ameriku, diez gan mazs d$itis, un tur Tuvari dablt sajUtu, kaTu esikautkopadarijis. Amerikdtas var blt diezgan gn[ti, jo Amerikd ir tik daudz cilvEku un tik daudzasdaiddaslietas,kasnotiek. LatvilEesvarEju dabltto sajltu, ka tik tiesam es gdju palisd savai tautai. Amerikd nevar to sajttu dab[t. Amerikd ir sabiedriski notikumi un sabiedriskas j[tas, bet tE doma, ka Tu va.ri strdddt savai valstij un savai tautai, tas bija kaut kas diezgan jauns un
diezganbriniS}igs.
Vienigi to, ka es ieteiktu absolttikatramlatvie*u jaunietim braukt uz l,atviju un apskatit, kas tur ir darams, j o tur dardmd ir neiedomdjEmi daudz. Tas nenozimE, ka cilvEkam tur ir j6brauc uz gadu vai uz diviem gadiem vai uz septi+em gadiem. Pat divas,tris, detrdsned6|dskautkovarpadarit. Ir pagdjis tas laiks,kadm6s braucamuz Latvijukdtlristi. Mums ir jdbraucuzLatvijukalatvie5iem, kas braucmdjas unmejas ir Sis tas piekopjams. Tiem, kam ir attieciga izglitiba, ka vr+i
varkautkodaritlieldkosapm6ros,eslotiiesaku dariet! -
:
brauciet un
Ar KErli sarundjas Inta Skirrk"
(o)
((o)
<(o>
IvarsEmbrekts politi$is KE Tev radEa iesp6ia celot uz
Latviju?
rgSg-rggo mdcfou gadd studEju Pasaules Bdvo Latviesu Apvienibas Sabiedrisko Zindt4u InstiEta. Divi Latvijas braucieni bija dala no mlisu programmas. Pirmo reizi aizbraucEm decembri, lai tuvdk iepazitos ar Latvijas
sabiedriskaj6m organizdcij dm untEs darbiniekiem; otroreizi braucdm maijd, Iai lasitu Iekcijas par Rietumu un Zemelu Eiropas poiitiskajdmstruktlramun iespej dmLatvijas t6ldkai attistibai kd pilntiesigai, neatkarigai valstij. Lekcijas galvenokErt sniedzdm lauku pilsEtds, jo cilvEki bieZi saka; "Es brauldu uz LatvUu, " kadfaktiskitiemvajadzetu teikt, "Es braucu uz Rigru", bet mEs grrib6jam redz6t ari citas pilsEtas.
KurTu strEdEjilatvijS? Kd Tev radas iespEjastredEt? MEsu maija celojums bija jau izpldnots rg8g. S. rudeni, ber
Vai Tu domE, ka kuyE katrs jaunietis var aizbraukt uz Latviiu un atrast kaut ko, ko darit?
diendm turoties laikiem lidzi izndca, ka 4. maijd latvijas Augst6kd Padome deklarEja Latvijas neatkarfou. M6s (SZ dalibnieki Andris Slokenbergs, Anneli Zvejniece, Daina
Es domdju, ka jd. Es aizbraucu ar sarunatu lietu. Ja tu tur pl6no palikt uz ilg6ku laiku, tad Tev ir vajadzigs kaut kdds
ArEjuma, es un koordinatore Mdra Simane) Rigd ieradE.mies z. maijd un m[s ltr&a ta]kd AugstdkEs Padomes preses centrd, ko |oti profesiondld veidd vadija Sarmlte Elerte un Pauls Raudseps. 3. un4. maijamEs straddj6.m par izpaligiem untulkiem, jonoMaskavas bija atbraucis liels barsZumdlistu, ku;ipdrstdvEja gandriz katrupazistamu avizi, ziqu agentUru vairaidstacijutklu. Ndkamaj ds nedElds mEs sniedzdmsavu sagatavoto prieksnesumu un diends, kad bijdm Rigd, atgriezamies strdddtAugrsffikaja Padom6. MaijabeigEs mani
izsaukums, kas paskaidros, kas tas isti ir, ko tu tur tairsi.es darit. Bet jamEs gemamvEra tikaito, piemEram, cik Sausrnigi cilv6ki dzenas anglu valodu m6.cities, un ka tiem, kas v6las
toangluvalodumacft ies, tieSamirpilnigivienalga, vaiTir esi
anglu filoto$ijas doktors, vai Tu esi vienkdr$i kdds, kas iemdcijds a4OIu valodu Amerikd, ir ko darit. Pa3laik rietumnieciskais fokuss ir diezgan stipri bijis uz Rigru. Visa par6ja Latvija irpalikusidiezganstiprinovErtd. CilvEks, kas i-r uzau&i.s $ujorkd- vr+am doma dzivot uz veselu gadu BauskdvaiSmilten6var6tu blt tdmazliettraka, betkodarit tur ir. Tur nav nekddu 5aubu, ka ko darit tur ir, un ir ari cilv6ki, kas aizbrauc vispirms un tad apskatds, ko darit.
uz daidm ned6|6m aicindja stradat Arlietu Ministrija, jo pErejas periodd nebija skaidrs, kas ministilj6 paliks savd amatd unkas meklEs darbu citd iestad6. KEdas biia Tavas atbildibae un pienEkumi?
Manas atbildibas mainiidskatru dienu. VisbieZ6k es tulkoju daZddus rakstus un korespondenci. A'rlietu Ministriju apmeklEjavairdkikonsufinolre4ingrradas un es no drpuses nodro6ind;'u, kaneviens we5s cilvEksnenold,ttu Sinls telpds. Citas dienes Ministrakungs nebijakabinetd, un es atbildEju telefonu un lfldzu cilvEkiem atzvarrit kddu citu reizi' Man
bieZi ltdza nokartot kddu birolcatisku lietu, piemEram organiz6t kddu cefojumu reisu kddam Arlietu Ministriias darbiniekam vai Augst6kds Padomes fuIietu komisiias pdrstdvim. Td es jau sdkumanit, ciklielaunnesaprotamair Padomju birol<ratija. Mums biia vienreiz idstrddd divas
stundas un idpiesaka kddas detras tdlsarunas, Iai
noskaidrotu, cikos viena lidma$-ura nolaiias Stoldrolmd. Ar Sadam silrumiem bieZi dabiiju mocities ilgaku laiku. BieZi esmu dzirdEjis, ka rietumu latvie5i saka, ka patreiz6iie Latvijas iedzivotdji "nav strddigi". Mans iespaids ir tie*i pretEjais. Augstakajd Padome un A"rlietu Ministrija (it sevi$hitas konsularai a daf d un selseteridtd) cilvEki strdddj a tapat ka kada ASV iestdd6. DiemZEI milzigi birokratiskd inft astruI$iira, neskaidrE politiskd situdcijauntehnolodij as triikumskait6jadarbfo as gaitai. NootraspusesmEsnevaram atlaut patreizEiiem apstakliem k|tt par iegarstu aizvErt acis, nopiisties un neko nedarit. Es decembri pdmakS4oju kdddkopmitnE,kursaimniekambija S[<ipele, betvi43nekad neno5$ipelEja sniegru. Es vir,ramprasiju, kdpEc vi4S netira ietves, unvi45 izskaidroja, ka "tdirtamUsu sistEma". "N6' draugrs", es vir,ram atbild6iu, "sist6ma vCI klibo, bet tom6r Sobrid Tavd ricibd ir darba riks un Tev biitu jd[elas pie Iietas." Kas Tevi
vicvalr6k ieprieclnEia?
PastEsti, kas notlka taid dlenE, kad Tevi izraidiia? Ap 7 :oonorita dzirdEjuldauvEj ienu pie durvim. Tds atvelot, sastapu divus virus, kuSipdrskatija manu pasiun teica, ka
kaut kas neesot kartfua ar vuu, un l[dza man salsdmEt mantas un sEsties ma5ind. Kad ma5ina atstaja Rigru, man pazi4oja, kaesmu izraidits, unkamanivediEotuz TaIIi.nuun
tdl6k arkufiuz Helsinkiem. Manipavadogi (latvieBiI) mani izpra$46ja par manu darbibu Latvija (prasot tos paSus jautdjumus, kqi tiek staditi Said intervijd) un es atbildEju atklati, io zindju, ka neko nelikumigru nebiju darijis un man nebija, ko s1Ept. Tajd vakard es ierados Helsiakos un mani sagaidija ASV v6stniecibas pdrstdvis, kur5 gribEja redzEt, vai esmu sveiks un vesels un tad palidzeia man iekartoties viesnicd. Ndkamajd diend nep6rtraukti zvanij a reportierl, kugiem devu atskaiti par notikuso. KEp6c Tu domE Tevi izraidiia?
atklatisakot nezinu, kas bijaistais iemesls, unnedomdju partosevGp daudz gnrdrot. Man ir atrakstiju3ivairEkiASV Senatori, ku$ uzzin6ja par notikuSo, izteica atbalstu, un solija Solietu tE1dk izp6tit. Es
Vai Tu dom6, ka Taviem radiem klEsies grtti? Es domdju,kanE,navjauvairs "tielaiki".M[suuzdevums tagad ar attiecigru likumdo5anu un ricilcu nodro5indt, ka
ir tie
nekadneatgEieZas.
IespEja praktiski izmantot savu politolofijas un masu inJormdcijas lidzekl,u izglitibu un pieredzi, Iai veicindtu miermiligru, parlamentdru Latvijas neatkarbas ci+u. Kas Tevi
valiitas, lai atalgotu korespondentus visds pasaules malds, bet 6i problEma tomEr kaite reElai politiskai attlstfoai.
vlrvairEk 4nsrtrtinEia?
Ko
tu patrsiz dari?Vai Tu domE atgriezties LatvijE?
Patreiz es dzivoju pie vec6kiem un meklEju darbu masu informdcijas laukd. PEc tam, kad bl$u nopelnijis drusci4 naudas, tad var63u domdt par atgEie5anos Latvua.
Ieprieks minetas btokatiskds grutibas, kd ariinformdcijas
((o)
tr[kums mani visvairdk apgmtinaja. Te nerundju par bazisku informdciju, bet par analitisku pieeju vispasaules notikumiem. Neesmu lasijis, piemEram, izsmefoSu apskatu
parVdcijas apvienoEanos Latviias lailsakstos ; unliekas, ka cilvEki domd, ka tas Latviju neiespaidos. Bet tas iespaidos visu Ei-ropas politiku, ieskaitot Baltijas neatkarfou ! Vaciias
apvieno$ands noteiks turpmdko Eiropas koptirgus konsolidEsanu un attiecfoas ar Maskavas Liberdlo un Konservativo sptuniem. Tas savukaft noteiks NATO' VarSavas Paktu un Eiropas Dro$ibas un Sadarbibas Konferences tdlEko attistibu. Par visu So rund Padomiu aizsardzbas vaditaii savds konferencEs Maskavd, un Sls sarunas ietelgn6s Maskavas no$aju pret Baltiias valstim' Tddd paSii gard apraksti par BuSa un GorbaEova galotqa tik5anos maijd, kurviens no galveniemdiskusijaspunlrtiem bija Lietuvas blokdde un Baltijas "'Iieta", bija visai reti un pavirsi. Es labi saprotu, ka varbfit Sddi apraksti parddijds vissavienibas laikrakstos, kugusnespEju izlasit un, ka nav
((o)
((o)
VitaTdrauda ffuma "Itttoads" KadunkEtapalnroads? 1988. gada vasard, kad mEs ar otru dibindtdju KE:II CErbuli sandcdm kopd un konstatEjdm, ka vienigais veids, kd istenot proj ektu par Baltij as celvedi anglu valodd, ir dibinat kompdniju, kas tadvar6tufunkcionCt mazliet at5kidgi no eksistEjoSim sabledriskdm organizdciidm, kas lidz Sim a: 5o projektu nebija tiku5i. gald.
Inroads tapa
Kas tas ir par proiektu, Iis Celvedis? Ta ir tUrisma gndmata par visdm trim Baltijas valstim anglu
valodd. Td ir pirmd tdda veida gEamata, kas ir pieejama 17
tagad sEeda Baltija. Mums, paldies Dievam, Sis problEmas nav biju5as tddas, kas uzr,r6mumu grremdEtu, bet esamvarEjuSi atdsinat tas untikai bagdtinaties no pieredzes.
Kas ir visfrustr6ioIEkEs problEmas? Man liekas, ka m[su galvend problEma ir komunikdcija. Es domdju, ka katrs, kas ir m66indjis zvanlt uz Latvi.ju, zina,ka tas reizem var blt Sausmigi vienkdr$i,un citu reizi nakas zvaniti.es diendm un netiek un netiek cauri. Mums tas var rast sareZuijumus tuflsmd, jo mlsu galven6.komunikdcija ar VAK ir telefoniski. Ja mEs netiekam cauri, tad mums Sis tas varEtu apstaties. Kaut gan mums ir gr[ti ar komunikdciju,
m6s esam varEju5i ar to tikt gal6, kaut gan mEs arvien meklojam jaunas metodes, ka atvieglinat So Iielo B116rsli. Tagad JEsu celvedis ir realiz6jies un grdmata ir tirgE. PEc visEm paEreiz6jdm pazin6m Eai gr6matai iet loti Vita s avd fr ja pirus izbr aukt anars uzr echoslondkiia, at, nu "LD,rpads " lzdevuwu.
lai rakstitlj
celotdjiem uz Baltiju. M€r$is ir pavErt vi4iem celu, Iai arvien vatakcelotuuz BaltijuuniepazitBaltijas valstis. Toreiz pirms diviem gadiem tas likas ari kd veids popularizEt Baltiju pasaules apzr4d, bet starplaikdnotikumiir aizsteigru5ies murns priekSd un tam m6r\<im tas vairs nav lsti vajadzigs.
bttibE Inroads sEkEs, tikai lai varEtu Eo celvedi sagatavot un izdot. Vai Jums tad v6l nebiia tddas domas, pEnr6rst visu to formu par tedu celolanac afentE ru, kas kdrto vizas un SitEdas lietas? Tad
Sekuma n€. Pirmd doma bija tikai par So celvedi. Tad m6s sdkdm braukt uz Latviju un, to darot, laika kad tikai sakas perestroika un viss atklatums politikd , visddiem cilv6kiem bija interese uz tUrismu daudz pla5dkd jomd. Mums pavErEs visddas iesp6jas attistittddus altemativus tiirismam, kas ari
padaritu Latvijupieejamdkune tikaitiem, kas neprotvietEjas valodas, bet ari tiem, kamnav ari isti pietiekam naudas bieZi celot. MEs tad nol6mam, ka mEs m66indsim attlstit l6tu altemativu, Iai arvien vair6k un bieZdk cilvdki varEtu celot. Tdradds mtsu sadarbiba arVAKun ar cltlem cilvEkiempalikt privatas majds,nevis ddrgos hotefos. KE savEdEk
izpaulas sadarbiba ar VAK?
Mlsu galvenaisprojekts ir apmeBan6s iesp6jasprivdtasmajas. MEs ceram ar laiku attistit arvien vair6k un paplaSindt 5o . VAKs irpartners, un ar Sis progrrail]mas iegr[tiem lidzek[iem vr+i sp6j apgEddt VAKu artechniku, kas
materidliunfinansiili
pali& VAKam labak sEadat savd darbE. KE
varaprakstitlnroads pirmos dlvus gadue?
Lotiinteresanti. Visumdmumsirlabi, kadlietas sokas. Mums ir iespEja paplaSindties. MEs esam sastapuSi |oti daudzas neparedz6tas problEmas, es domdju , ka jebkqa firma, kas
I8
labi tirgtr. Tu teicl, ka tas biia sEkotn6jais m6rl;is. Tagad,ka Eigrdmata ir izdota, kas notiks telek?
Mums tdldkos pldnos ir pEc iesp6jas 5o grrdmatuplaSiizplatit tiesi amerik64u sabiedribd. Baltiesu sabiedrfod mums protams ir dabiskais tirg1rs, jo tie ir tie cilvEki, kas brauc uz Baltiju. Bet miisu mEr$is ir vi4u izplatit arvien pla5dk
amerikd4u gEamatu veikalos, sastradajot ar
amerik6.r,ru
celojumu biroj iem, lai vr+i padaritu vairdk iespej amu celojumu uz Baltiju tddam ikdienas amerikdnim, kas meldE kaut ko jaunu. MEs ari gatavojamies sa\ru iegr[to pieredzi, izdodot
baltiesu gramatu, pielietot citu grematu izdo5and. M[ms sagatovo5and pa5laik ir celvedis par Ulcrainu un celvedis par
Bratislavu, eeehosioviiiijd. I'{6s cerann turpi:rdt visperEjo m6rki atvCrt vEI neatvErtas vietas vispdr6jam tlrismam Austrumeiropd. Tdp6c mCs esam izvElEjuSies divus S6dus rajonus, par kuflem nav vEI rakstits, un domdjams drizi vien nerakstis, j o citas celojuma grrdmatu izdevEj as es domdju nav vEI gatavas risk6t ar Sadam gEamatam, un mes gnibam b[t pirmie tirgr[ ariar Simgramatam.
Piegemsim tagad, ka es gribu braukt uz Baltiiu. Es nekonezinu, EantikaikEds cilvdks pastestiia, ka man vajadz6tu stetiss sakaros ar Inroads. Es piezvanu Inroads un eE saku, "Es gribu braukt uz Latviju cieDr.os." Ko Inroads man var piedEvEt? kuoads vispirms pied6vdtu g-ramatu, Iai cilvEks varEtu iepazities ar vietu, uz kuSu vi+* cer braukt,un ari lai vt4am bttu koncentr€tdveiddvisa informdcij apieejamaparveidiem, kd braukt. Ir daudzi un daZddi veidi, kd braukt uz Latviju. Varblt vispazistamekais ir kd tiidsts, kas dzivo Intlrista viesnicd.suncefobaros gidapavadibd. Irariiesp6japaliktpie radiem. MEs piedEvajam tre5o altemdtivu, tas ir palikt privatas maj as Latvij a par daudz tEt dku cenu nekd viesnicas. Ari ir iespEja, it sevi5lSi amerikd4iem, kam nav fimenes vai draugruLatviia, iepazities arlatvie$iemuniemacities drusku vairdk par Latviju nekd tas bltu vi4iem iespEj ams, staigajot baros ar citiem ameriktTiem Inttuista gida pavadiba. MCs varamviniempieddvdt nakstmajas pie kadas limenes vai ari dzivoldipaSiemuz savu roku, divas maltites diend, kabatas
I
I
l
1
naudu un ari palidzilcu izkartot jebko, kas vi4iem it ipa5i -:::etesE, piem6rammums daudz ir gniezu5ies pEc palidzibas a=ast kontal<tus savd darba laukd Latvije, Iai vt4i varEtu -:: az::ies ar cilv6kiem, kam ir lidzigas intereses.
Inroads tagad ir eksist6iis divus gadus. Cik cilvEku celoju5i uz Baltiiu caur Inroads? rs
ir
LG: Nosdkumadiezgansiidi$. PCctam,kadespdrtulkoiuun sakdrtoju savupirmorakstu, manapriek$niece teica, kaman
esot "vEI trakdka" Iatvie5u valoda, nekd vi4ail Ar laiku iemdcijos, ka Latvijas preses slejas ir obligdti jdlieto vdrdi "tadu"un"liel6koties" Espatnopelniju -tadvissbtskartiltal r3rubluhonordruparvienu savu (Latvij as JaunatnE)publicEto rakstu. DiemZEl kads preses velni4B manu uzvdrdu
salaoploja! Vispdrigi, bija gmti iemaclties automdtiski
gaddmums bija apm6ram 6otlristu un Sograd jr drusku vairdk par to tUrismaned6|ds. Vai individu ir vairdk ,to es Sobrid nevam pateikt, jo m6s r6l1in6m vienu :LvEku uz vienu nedElu kd vienu vienibu, jo mums ir daZddi :uristi- irtddikas aizbrauc uz Baltiju uz nepilnu nedElu, un ir :ddi, kas aizbraucunpadzivo Ioned6|u. Tatadmumstasmers : "VAK ned6|as", kd mEs tas saucam. z:.nu, kapagrdju5ajd
No tiem, kuyi ir
braukuli uz Baltiiu caur lnroads, cik ir
nelatvieli? Mums apmeram 3o% ir nelatvieSi paSlaik. Pagdju5ajd gadd bil a mazdks procent s, kamer m6s uz sdkdm darbibu un sdkdm izpiatit zi4as par mtsu pakalpojumiem.
pdrslleties no vienas valodas otra. Murns savd starpd bija daudz pdmrnu par trimdas un Latvijas latvie5u valodu. Kad es teicu : "Davai, ejam uz In'ognr ", vr4i atbildEja "Okeil " Ar Iaiku man pat sdka pielipt Rigas pretiga izloksne. 1
IB:
LG: Es domdju, ka tas bija Baltijas
Asambleja Jdrmald.
SabraucaBaltij as Tautas Frontuvaditajiun uzreizunuzvietas bija jdpdrtulko dokumenti. Bijaliels spiediens. Bet, tipiska baltiesu nesadarbfud, leisi un latviesi atsevislli tulkoja tds pa$as proklamdcij as. Tikai beigds uzzindj 6m, ka puse darba
bijanevajadzigal IB
Un tagad Tev ir iesp6ia reklam6ties
Kas bija girutdkais darbs, ko Tev uzdeva?
: Vai
kdds darbs Tevi Joti ieteloz)eia?
!
Ti.em, kam nav iesp6jams dzivot pie draugiem un radiem,
ndkamd labdkd altemativa ir braukt ar Inroads, palikt pie cilvEkiem mdjE, izbaudit isto dzivi Latvija. Ari tiem kam, ir daudz radu Latvija, 5i ir iesp6ja dzivot pa5am w savu roku, neapgrr[tindt radus, un varblt neapgrr[tindt sevi. Tatad brauciet ar Inroadsl MEs varam Jums palidzCt Crti, ICti un
Ja, sarunas starp Ddr,ru jaunie5iemun Latvijas Sievie5u Lagu. D dr,u bij a atbrauku6i uz Latvij u, Iai sagat avotu dokumentaru f1lmu parRigas jauni.e5iem. Vi4i intervEjatasLatvljas mates,
ku+amdEli bija izbEgnr5inoPadomju armijas. Man emociondli bija gr[ti noklausities un pErtulkot visas tds neZElibas, ko vr4u dEIi bija izcietu5i un ko vr4i vEl joprojdm pdrdzlvoja,
izdevigr tilrt uz Latviju. -
Ar Vitu sarundjds MErtinS Hildebrants.
((o)
((o)
Idris Grava students, strddEja LTF IB : Ldri, Eovas ar Tu. divus mdnefus p avadi i Latvij a * fi dejoL pie Tautas Fr ontes. Kddi bij aTauipiendkumiun ko Tb ikdiend
daiji? LG: Nu. Tautas Frontes Informdcijas centra bija vajadzigs kdds, kas varEtu nodarboties ar mutisku un rakstisku tulko5anu no un uz anglu valodu. Es tulkoju visvisddus dokumentus un rakstus. Man ari bija idtulko sarunas, piemeram, starp Japa+u Zum6listu un valdibas ekonomikas
vice-ministru un klejojoSiem t[ristiem un Zurndlistiem bija jEskaidro Tautas frontes uzb[ve un programma. B : Valoda Latvij d kddreiz liekas citdda kd Amerikd. Kd Tev gdja ar tulko*anu?
t d,
ko mds lietoj am ris Grav a un intervE td ja Ing a Baumane svin Jd 4u s kofi Latviiii,
I5
rg
paslEpu5ies laukos no Padomju izmeklEtdjiem.
B:
(o))
((o)
((o)
Kddas bija Tavas attiecbas ar kolddiem?
NiIs Students
LG: Kolosdlasl Visi "frontites" darbinieki 1r tilpat kd liela Simene ar savstarpeju sapra5anos, drau&ibu un I1iIddm.
students
Informdcijas centra sEada darbigi, interesanti. jaunieSi, ar
kuflem es bieZi uzdzivoju. Es pirmo reizi savE m[.Za sadraudzEjos ar cilvEkiem, kas par mani ir zo vai 3o gadus vec6ki. MCs izpldpajamies Frontes daudzajos kafljas un smE$65anas IB : V ai
p
drtraukumos.
vi4i nret Tevi irtwdids citddi t ddâ‚ŹJ, ka biji dnemnieks?
LG: Visp6r, nE. Vi4i jau Iaikam bija pieradu5i pie drzemju latvie5iem. Dairdz vr4u man pdrtulkoja }<rievu anekdotus, par kqam visi bija kartigi izsmEju5ies jau piecas min[.tes ka man iepriek5. Faktiski, es pats drusku pieldgojos
daZdmnedE|Emierados
pazi4oja, ka es "sovjeteszejos" -pEc darbd, kad iegrribEjds, un aizgaju, kad apnika.
IB:
Vai Tu ifluti kddu pdrma$u, kad latvfid sabrauca
dn emni e ki uz dzie s mu svd t ki em? LG : Bij a daudz ciemr{ru Fronte, ieskaitot t6dus
trimdiniekus,
kas augstprdtigi un pa3p6rliecinati centas pdrmdcit darbiniekus. IB
: Vai JAs vi4us
sp
rIsI(arSrgs mmus
IB
:
ilat lauke?
I
Vai Tu jdties, ka kaut ko ie gruvi no lls vas arus?
LG:
Si bija vislabdkd vasara manos rg gadosl Es paspEju iedzilindtiesLatvijas sabiedrfo dunpolitikd. Es jutos, kavarbut kaut ko izdariju lietas labd.
B : Ko Tt domd par Latvijas meitenem? LG: Ja Tu bttu man prasijusi pirms gada, mana atbilde b[tu bijusi diezgan negativa. Bet es tagad domdju, ka vr.4as jr kluvu5as uz46mig6kas, skaldkas, interesant dkas. Prot ams visas ir skaistas
I
IB: Ja Tev bitu izdevba, vai Ti brauktu vâ‚Źbeiz stedet pie LTF? kaut gan vEI neko dau& nezinu (nupat ies6ku augrtskolas otrokursu), es j[tos, kavar6tu kaut kopaveikt Lawija, ja tikai aizpildit kddu no daudziem robiem. Katru dienu tur ir jauns piedzivojums-vai nu jdtulko jap6+iem vai jdsalamdjass arkddu tramvaja.
LG: Jd.
-
.
.
Ar Ldri sarundi
Ltrdzu pastEsti, ko Tu LatviiE dariji? Parastajd skolas gadd es esmu students Upsalas koledZE.
Tur es mEcos starptautisko ekonomiku. Viens no SIs programmas noteikumiem ir tas, ka studentam ir j6.mdcds "semester abroad" progrrammd. Es nolEmu Bo semestri pavadit Latvijd, mdcoties Latvijas universitatE. No sEkuma grib6ju mdcities ekonomiku, bet es nedomdju, ka Latvijas patreizejos apstaklos tas ir isti. to v6rts. Tdd6| nolEmu macities "liberal arts," ko es ari var6ju pieskaitit pie sava grrada.
KE Tu uzzinEii par Io iesp6iu
LG: N6, mEs vi4us noklausijamies un igrnorEjdml Ari Iikds bistamaknaktis stalgat paRigas ieldm. Bijavairdkcilv6ku no Krievijas, un mes bijdm latvie5i un drzemnieki ar valiitu. 'I
N[[, Tu esotmEciiies Latviid vairEkus m6ne5us. Ltdzn pastesti no kuya lidz ku;am laikam Tu tur atradies? Es noBerhnes iebrausuRigdzg. janvdri. Studiju gadsLatvUas universitatC iesdkds le. februdriun beidzds j[nija sdkumd ar ieskaitEm un eks6.meniem. Es atstaju Latviju un kopmltni Stiires ie15 rr. j[Iija.
ds
Inga Baumane.
stud6t LatviiE?
Patsvisu nokdrtoju. Saku tosarundt jau aizpagdjusd vasar6, un taja laika vEI neeksistEja AIJA izmailas progrramma, jeb citasIidzigasprogEarnmasvElnebijanostabilizejusas. Mana tante Latvija mani iepazistindja ar Latvijas universi.tates studentu arodkomitejas priek5sEdEt6ju Viesturu Koziolu Latvijas Tautas Frontes otrajd kongnesd Za$u sald. Ar v{ru es pamatalietas sarunaju, unviss s6ka k6rtoties. KE Tu to visu idrErtoii? Izkarto5ana nebija viegla. Pagdja veselu semestfl nokaftot vizu, jovaj adz6ja oficidlu izsaukumu no izglitibas ministdjas. Manaribijajdnok6rto, kd samaksdt parbrauk5anuunmdcilou
maksu. Pateicoties Daugavas Vanagiem, Illudiersijas IatvieBiem un lfudZersijas ev. Iut. draudzei, es paspEju brauk5anas dalu. Korp oracij a Lett galia palidzEj a financ6t datoru ar drukdtdju, arko samaksEju savasstudijas. f iaancEt
Ko Tu dariji ikdienS? KEda bija Tava dienas kartiba? Izkdrtoju td, kanekad gluZiagrinebijajdmostas, undro5ivien pavadi;.u tik daudz laika stundds, kd es pavadiju iepErkotles centralatirgr[. Katradiena bijasavdddka. Manbija stundas piecas reizesned6|d. Vdcuvalodanotika divasreizes nedE|6, biolo$ija vienu reiziun mdkslas stundas divas reizes ned6|5.
Ari mdcijos }aievu valodu ku;d katrd laik6, jo man bija privdtstundas. UniversitdtE nemaca krievu valodu pamata Iimeni, unnegrrib6ju m6cities b6rnu ddrzd. Tu
agrdkstEstiji, katu dzivojikopmitnE. KoTudomEji
pardzivitur?
Vietaszi4dnebijalielas atB\<iribasnoASVkopmitnEm. Man paSam bija viena istaba, maz a virtuvite un vannasistaba ar
1
ffi
Nebiia nek6das sevilsas problEmas?
ffi '$..
Vienu reizi zagfi ielauzds mand bagdZniekd un nosp6ra lieko riepuun darbaril<us. Betbeigrubeigdstdriepanebijavajadziga, jo manai ma5inai bija labas, iztufgas Vdcijas riepas. Daudz reiiu milicija mani apturCja, bet ASV atg-rieZoties, skatos uz tiem laikiem ar prieku, jo Sejienes milicis no manis izspieda $55parvienas reizes apturEsanu, kamErLatv{apec 40'5reizEm
"rtss 1i l$) L .ii
$ffi ilw
es izdevu
*$.W&;*
!u*{v
,k
xt
u:'
ffi N N.
ls
$
&
:. lr,
tikai
5oR.
Tu Latviid atradles 4. maiia deklar6ciias laikE, varbtt pastdgti, ko Tu darijito dienu? 4. maiju pavadiju ar draugiem un radiem pie AugstEkds
Padomes 6kas priek5Ejiemlogiem. Daudz manu draugru tur stradeja preses centla, untaj alaikavarEiuvi4uskaraioties ara palogiemnofotografEt.... Tds dienas de}<lardcij a bijavEsturiks
moments un priecdjos, ka var6ju nokdrtot, ka es biju Latvija
taialaika.
B
x "g
T
I
Vai Tu doma, ka Tu kddreiz brauksi atpaka| uz Latviiu dzivot? Tairtadalieta, parkoes esmudaudz domdiis. Javissizk6rtojas, jd, ir dro5a iespeja, ka brauk6u atpaka]. Man tomEr ari loti svarigi, ka es kaut ko nopietnu tur daritu. Ka tam, ko es daru ikdiend, bfltu kaut kdda jEga un vErtilca. -
Ar NiIu Studentu sarundids Gita Gâ‚Źmute.
<(o> N its E a i v a s a rF L at v iiii.
vannu un podu. Td skaitijds Latvijas stundentiem divnieka istaba, bet es to sa+Cmu vienam pa5am' Stlres ielas kompitnes nav centrd, bet pardaugavd. Jaman neb[tu bijusi
ma5ina, es
bltu miris, bet es ari dro5i vien biitu varEjis
pieldgoties pie sabiedriska transporta.
Tevivisvair6k sajtsmindi a par !o pavadito laiku Latviie?
Kas
Braukdt apkdrt. Es nopirku maBinu Vacij
a
un t a man iedeva
iesp6ju tikt laukd no Rigas. Pat kad nebija atf auts, es varCju brauk6t pa visu Latv'rju un Lietuvu. PEc laika es td iedzivojos Latvijas apstdklos, kamanivairs neuzskatijaparanemnieku, un jutos kd viens no daliem ("one of the guys"). Ko Tu
esiieguvis noEis ieep6ias pabEtLatvii6?
Vissvarigdkais biia attistit savas latvie$uvalodas zind5anas un izpEtit, vai es esmu sp6iigs dzivot Latvij6. Starp citu' lidz ar to es iegruvu ari l6 augstskolas kredita stundas' Kas Tevi apgrEtinEia? KEdas biia Tavas probl6mas? Visas t6s lietas, koviens var iedomdties par apgrr[tindjumu Laffija, padarija manu dzivi dau& interesantaku. Tdd6| nebija daudz brivalaika, jovisas negativas lietas parveidojds par interesantam, pozitivam tietem, un nebija laika garIaikoties.
<(o>
((o)
Pauls Raudseps ALI A inte rn s, p olit i$is VZ : VaiTuvar6tu pastEstit, kE sEk6s tavs brauciens
uzLatviiu? Par:ls: Nu, tas biia ta, ka jau pdgEju5o gadu pavasari Juris Blodnieks bija saticies ar Daini ivdnu, un vi4i bija rundjuBi par to, ka vajadz6tu uzst6dit AIJA biroju Rigd. Un man Iiekas, katanllaikd iedomdios, ka birojafunkcijas b[s samEr6 pla5as, ka tds b[tu kd
AIJA parsft a\miecfo
a,
vispdr kd kaut
kdda trimdas pErstdvniecfoa, kas ari sniegtu inform6ciju par iesp6j 6mstud6tAmerik6. Unkad Sidomabijapavidejusi, unDainis ivdns bijateicis, kavispdr vi+5 to atbalsta, unkato vajadzEtu darit, tad Juris man prasija, vai es negribEtu to dailt. Es aizbraucu uz Latviju 19989. S'maijd ar izrdd6m
"Tango Lugano" un "KriBjdnis Barons", un tad aizgdju parunaties ar SarmitiElerti, kas SokoordinEjaFrontei, untad m6s ta norunajam, kd tas var6tu notikt. Bet tad, kad es Nu, viena at grriezos Amerikd - es biiu nolEmis pieteikties
Iieta, kas b[tu jduzsver, ka es prasiju, lai piesakEs arl citi uz 5o darbu, betprincipd es laikambijuvienigairs, kas pieteicas. Bijatddadoma,katasvarEtubUtpat I989. g. rudeni, bet arto bija sandkusas gE[tfoas, jo, pirmkErt, es gribEju pietekti'es uz "grrad school" unvispdr biiamateilali jEsavdc par studiju iespEjdm Amerikd. Un tdd6| viss tas tika atliks uz I99o. g'
sakuma, jotad es biju nokdrtojis visas savas sajstibas Amerikd, unman bijasepti+usm6ne5us gar5posms, koesvarEjupavadit Lawija. Un ta es aizbraucu rggo. g. februdyi ar piecdesmit mdrci4u kasti ar $amatam, kur bij a visddi katalogi un vis dda informdcija par iespEjdm studEt Amerikd.
uzsvErE.mto, ka m6s esam tikai inJormdcijas un padomdev6ju
birojs, ka mes neesam cilvEki, kas varam vir,riem rakstit ieteikumus, vai atrast stipendijas, un td tdl6k. Tas vi4iem paSiem bija jEdara.
Mlsu prielGlasijumu apmeklEj a apmEram tfl ssimt s cilvEku, kam6r es tur biju. S6kumd bijaloti daudz, bet vasara, saprot ams, bij a daudz mazdk, j o cilv6ki brauc uz laukiem. E s domdju, ka interese bijaliela. CiIvEki |oti dalijEs. Bija daii, kas, tikko kad vi4i sdka dzirdEt par to, cikmaksdAmerikakoledZas un cik daudz darba tas prasitu Principd, ja grrib to dadt, tad ir j 6sEk kaut par to domEt iau pusotru gadu agrak. Bija vairdki, kas vienk5rsi atmeta ar roku, bet bija ari citi, kas loti citigi ndca un tas gEamataspCtija. Es nesagaidiju, ka |oti daudz studentu no Latvijas
Kidu informEciiu Tu vedi, un vai tE informEcija
askanEja arto, ko Latviias jaunie5i s agaidiia, kad ndca uz ALJA biroju? Ko tipisks Latviias iaunietis prasija, s
kadnicapieJums?
-
Nu, es pastdsti5u druscr4 par biroja iekdrtu. Mums bija tas iekdrtojumd t6, ka birojs bija vald desmit stundas ned6|d tris pirmdiends 4 stundas, treSdi.enas e stundas un dieneds
- divas stundas. Plektdiends mums bija piektdiends
priek6lasijumi, kur es, vai tad, kad Gita GEmute bija Latvij6, tad mEs abi kopd, un kddreiz ad tikai v4a lasijdm - m6s priek5lasl'lumu par Amerikas augstdkds izglitiloas sistEmu, jo ta loti stingEi ats$irds no tas sist6mas, kas ir Latvijd, un vispdr Eiropd. M6s lfldzdm, Iai pirms k6ds ndk uz biroju petit mUsu materiElusunprasitmums jautdjumus, Iaivi4ipapriekBu atndk uz m[su priek6lasijumu, laimums nebiitunepdrtrauktijaatbild tie pa$i jautdjumi -lai vr+iem tas pamats bttu, un lai tie jautdjumi, ko vi4i mums prasa bttu tadi specifiskdki. Tad pEc tam mEs prasij dm, laivisipierakstas uz tdddm pdmmdm. Kakdds bijanoklausijies SopriekBlasijumu, tadvi+S varEja atndlrt un uu mums ta personigi parundties par vi4a speciJiskajdmvajadzibdm, untadmEs varEjdmvi+ampatidzEt atrast pareizas grrdmatas, pareizos informdcijas avotus. Saprotams, mums tie inform6.cijas avoti salidzinot ar Isti nopietnu biblioteku Sddai vajadzibai, bija samerE ierobeZoti, bet tom6rmums visipamati bija. Mums bij avair6kas gramatas, kugas bija uzskaititas visas galvends Amerikas koledias, un vEI pa;is, ku;ds bija aprakstitas visas galvenEs "gnad" skolas, tE kdviqivar6jauzzindt ad-reses,kurrakstit, laidab[tuvairdk informdciju no Sim skoldm. Mums bija vEI viena grrdmata, kas bija |oti svariga, kas bija tieSi domata 6n emju studentiem, un tur tas labums bija,ka bija precizi uzskai.titas skolas maksas, dzivo5anas izdevumi tani pilsCta, un vai ta skola izsniedz stipendijas Erzemju studentiem. Ir daudzas skolas,kas neizsniedz pirmd gada drzemju studentiem stj.pendijas. Un ja vi4ivarvienu gadu pasisegt, tadpCc tamk][st tiesigipieprasit stipendijasnoskolas. Saprotams, samErdmaz cilvEkiemlatvijd ir pietiekamivalttas, laivi4ivarEtu pat vienu gadu atlauties, tapec stipendiju jautdjums ir Isitisks. TddE| es ari pirms Dbrauk5anas aizbraucu uz VaBingrtonu parunaties ar USIA (unites States Information Agency), es aizg6ju parundties ar IIE, kas ir tdda starptautiska izglitibas apmaiTas agetlra $ujorkd, es ariapzvaniju daZas citasvietas, unta es aridabtju rokd divas grramahs, kur specifiski bija aprakstitas stipendijas, kas ir pieejamas drzemju studentiem. Un tEdas bija pamata gEamatas, un tad ari bija daiddas citas lietas, ko vi4i varEja izmantot : mums bijamaterialipar specifiskdmprofesijdm, par medicinu, par inienierzindtnEm un ta talak, kas b[tu jazina tiem, kas gnib to stud6t. PrincipE, kas studentiem tad bija jddara, vi4riem bija visi Sie materia[ jeizlasa, jdizsijd tds skolas, kas likds, ka tur b[tu kaut kddas cerlbas no vi+6m dablt stipendijas. MEs [oti
tiks
uz
Amerik SEd6veidd,
es domdju
kanav nemaz nereEli, ka
piecivaidesmitvarEtu. BijadaZi, kas atndca, kames domdju, kavar6tu blt |otilabas iespEjas. Bija, piem6ram, viens zEns, kas bija iegruvis otro vietu Visavienibas matematikas konkursd. Tdtad es domEju, ka td biroja galvenais labums ir .tas,
ka-it
sevi$$itagad es domdju, ka cilvEkiem bfls
,
i
gfiti,
bet es domdju, ka tas grr[tibas samazindsies. Es zinu, ka Latvijas valdiba tagad |oti uzsver to, ka cilvEkiem jdizglitojas 6rzemEs, un dro*i vien s6ks blt pieejamas arl stipendiias no pasas valdibas. Man atndca daZi cjlveki,kas teica, kavi4iem bija caur cit6.m organizdcijdm, teiksim, kolhoziemunta tAak, kuriem bija pieejama val0ta, viniem bija iesp6ja macities drzemEs. Td kd iespEjas to naudu dab[t uz vietas ari sdk rasties. TddE| tas svarigdkais ir atvest Siem studentiem inf ormEciju, jo tE inf ormE cij a, kas mums bij a, nevienam cit am nebija. Dazas tds grrdmatas varb[t kaut kur iI, bet mcs bijam vienigd organizEcij a, kam bij a tik daudz to gndmnatu, un kam
bija visas viend viet6..
JovairEkinformdciias bEs,io labEkles arpieteiklanos, b6t m6s zinEm, ka ir simtiem - Eeit AmerikE universitEtes un koledIEs. Ja no Latviias brauc students uz Aro.eriku, tad varbEttas svarigEkais nav, M6s centdmies tani pdekSlasijuma tie5i uzsvErt to, ka ir |oti daudz kolediu un universitdSu, un ari, ka izv6loties ie4em v6rd daZadi jautajumi. Pirmkdrt jautdjums, ko gnib studet ne katra universitdte ir vienlidzigi stipra visos laukos. MEs devdmpadomus, kdvar uzzinat, kulas irlabdkaskqos laukos, It sevis[i ja cilvEks ir asptants, iegnrvis pirmo gnadu un zina samera precizi, ko grrib macities, tad viens Iabs veids ir skatities zindtniskos Zurn6]os savd lauka, atrast tos rakstus,
-
-
kas
ir
intelsenti, un tad skatities, kur rakstu autori ir
mdcfospEki. Bet ir visadi apsvErumi: Cik liela ir dzives dardziba tani skold, kur gtrib macities, saprotams, [.Iujorkd ir daudz dErgdk dzivot nekd Blumingrtond, piemEram. Cik tElu pilsEta
ir no tdm vietdm, kur lido Aeroflot lidlinija, jo tildk pa5am ir akulas par val[tu, tdtad ir tas j dapsve;. Var padomat par to,
j
vaiirradivaidraugikEdEpilsEtd-tasvarbfit zinams atbalsts, UnmEs ieteicdm apskatlties vispdrtds pilsEtas, kur ir stipra latvie$u sabiedrfoa, jo tas, pat ja ne finansidli, var dot garigu
,
\
VEJAZVANI
A Publication of the American Latvian Youth Association FRLL I 990 ATHYENGI.ISH?
Witbtbis Englishlangauge additlontorcjanrani, ALYAhopes to atttact awid,er fuse of young people, iafotm,ing tham oI curtent ovants in Latvia and ways in whicb, to suPtr ott the Progross beingmadeth*e. ThisfirstEnglishlaagruageadditloatowiazvanicontainsiattoductory informatioa about ALYA, its goals, its history, as well as cunent informatioa about the political and economic situation in Latvia, al,d music in Latvia. give this attachment to a ffiead, btothe|, sister, son, ot daught* who may enioy rcading abouttheactivitiesof theAmericaalatvianYouthAssociationinfutCEsh. If youhaveany comn ents ot suggestioas for futurc arcas of focus for tbe Eaglisb laaWage attaclrfreat ot fot VejazvaniitseE,pleasevwitetoALIA, rTozFratera,ityVillageDilve,Kalamazoo,MI 4goe7. Please
<)
(o)
(o))
many aspects of Latuian sociery: culture, politics, current events around the world and in Latvia, Latvianrockmusic,
TACTSABOUT ALYA
well
ALYA's activities and projects.
o
founded in New York in rg5r ;
as
o
members range from 163oyears of age;
o
rg88:
OTHER PITBTICATIOI{S : Guidebookto Riga- a gruldef or tourists in Riga. Ttris popular book has recently been updated andthenewest edition, rggo-gI, is onthemarket. A full color map of Riga is available with the book. "Business" cards about Latvia - smalL wallet-size cards contain information about latvia in English and can be used as a ready-reference.Over the years special publications have appeared as well, such as the revised edition of the Sixth World Lawian Youth Congness's publication: Baltic Sea; Peace orDeath?
5oo* members;
r75
*
sponsoring members;
o circulates a magazine, monthly newsletters, books, maps, brochures, cassettes, videocasettes, etc. ;
events: arrnual youth CongEess, rock-n- roll concerts, seminars, aft exhibits, etc.; o
o information andhumanrights : letterwriting carnpaigrns to prisoners of conscience, demonstrations, providing material and moral support to independent gEoups in Latvia, informing Congress andthe press of events in the
Baltic.
POIITICAL ACTIVITY: Among the events that ALYA organizes each year are demonstrations, hunger strikes,
Ietter wdting campaigrns . ALYA worlcs to inform its members of the political situation in Latvia, while also irdormingthe
The American Latvian Youth Association (ALIA) has
been active in many spheres, both in the emigre community and in Latvia
as
itsef.
PERIODICALS : EverymemberreceivesAlYA News, a monthlynewsletter - including a calendar of events, ads for concerts and other social gatherings, information about AIJA and its board of directors, as well a,s recent andupcoming events inlatva. The OutsideObserveris a supplement toALYA News and provides commentary on curent events. Th"ree tirnes each year ALYA members re ceive the magazine "VEi a Zvani", which examines the
in the
U.
S.
press and CapitolHilI of political changes
Baltic. ALYA has been active in creating
new forums for discussion and activity in the West: helping to organize the Baltic Youth Congness and the Baltic Pease and Freedom Cruise.
ROCK MUSIC: ALYA produces and distribuites audio and video ca.ssettes. One such project is Latvian rock, a series of rockmusic cassettes containingrock fromLatvia . Profits from the sale of these cassettes go to musicians and composers in Latvia. Another recently distributed tape was that of the rock gnoup "Jumprava". In "North AmericanRock", Latvian-American and Latvian-Canadian
M rNrArvrA rj RocKMusrc
rockmusic is heard both on cassette andvideotape. A rock concert and dance, featuring these North American bands, is an annual event at the Latvian youth summer camp Garezers located in Michigan.
The participating bands this summer were a hgs, a New Jersey based band, Bob and the Latvians, and Lithuanian-American band Runrrlng
Therewas atime,nottoolongago, wheneverythingin the Soviet Union seemed to be baclrrarards. The clock had stopped forty, maybe fifty years ago. Most of us failed to realize that there were plenty of John, PauI, Georga and Ringo's beyond the Iron Curtain practicing on homemade guitars. And only now, we've realized that rock-n-roll made a dilference to us and to them.
Skandals, abandfromToronto, who gave theirf areweil
concert. This annual function has one of the biggest attendance records of any ALYA organjzed events. This year almost boo people attended the concert.
SCTIOLARSHIPS; ALYA gEants scholarships to Riga, Latvia, is a port town. Sailors and merchants have been coming through since the 4th century, aII
support Latvian educati.onal endeavors. Scholarships
are awarded to students who, for example, wish to participate inthe Latvian studies progrramat Westem
having left thet mark. Thus, Latvia, more so than neighboring Estonia and Lithuania, was a center for the broadcast of Westem pop culture.
Michigan University; attend educational suiltmer camps or attend World latvian Youth Congrresses. ALYA also supports students attending special conferences, zuch as the Helsinki Accords Review ConJerence inVienna.
For many years, the Latvian Ministry of Culture promoted only a bland, homogenized version of pop music. With minor exceptions, Latvian discs, produced by the stat-run record company Melodia, were boring, poorly produced and lacking any seativity. Slowly, therougheredge becarne apparent. Rock-n-rollwas a defiant stance. Rockbands in Latvia were popular, but extremelydiscouragedby all official communist institutions.
Ct LTITRAI E\IEIfIS: ALYA's calendar revolves around the annual ALYA Congrress. The congrress assembles hundreds of Latvian young people who plan ALYA's course of events for the next year and elect a new set of Board of Directors. ALYA also sponsors smaller gatherings: seminars, dances, weekend workshops, and ALYAANYAC (Latvian NationalYouthAssociation of Canada)friendship days. ALYA actively pafi icipates inthe WorldlatvianYouth Congness; these congnesses provide young people in America with an opportunity to exchange their ideas with Latvian youth from Australia, Canada, South America and Europe.
THE
AIYA BOARD AND ITs MEMBEBS:
Recent years have spawned a host of sigrnificant Latvian rock bands. PErkons, Opus Pro, Jumprava,
Dzeltenie pastnieki, Zodiaks, Linga, Aurora, Jauns mEness, to name but a few, contribute to
thelegacyof Latvianrock. Eachhasfoundtheirniche within the broad spectrum of rock music, whether it
The
ALYA Board of Directors is composed of at least ten persons : the president, vice-president, membership director, secretary, treasurer, deputy treasurer, political activities director, newslettereditor, andthe
be 5o's boogrie, avant-garde, punck rock or metal. The American Latvian Youth Association provides a
number of cassette tapes of these Latvian bands. Jumprava, PErkons and Ieva Akurdtere are a few of the tapes available. If you're interested in hearing these bands, please contact Daina at 4g3z N. Bell,
editors of the ALYA publication"Veja Zvxi". Additional board members may be elected at the a-nnual ALYA Congness, such asthe director of
cultural
aJfairs. The board members' activities are reviewed
Chicago, IL 6o6eg.
by a an auditing board, comprised of five elected members. ALYA sponsors a sulnmer intemwhoworks in Washiagrton, D.C., completing various ALYA projects. ALYA now also has an intem running an ALYA ofice in Riga, Latvia, as well.
Alflh.
AI"IERlKAS LATVIESU JAUHATNES AFVIENIBA
@ /ffi
For information about
events inthe Baltic call 3or-34o-rrr2 x.
fil {
-!
The 3B.congress of the American LatvianYouth lssoctafton
BOSTOTV November 2?
-
25, 1990
WednesdaY. November ? I Warming up at a local bar
?3a
-ThursdaY . November 22
B:00-5:00
Regislration Bazaar 4rt exhibit
0:00 Opening ceremonies I / :OO f he politlcat situation in the Baltic -W illiam J. Hough I I I I 2:l 5 Latvia loday, a Latvian perspective - SarmTte â‚Źlerte, Latvian PoPular f ront 2:l 5 { irst PlenarY session 3:30 Lalvia todaY, an 4merican PersPective 4:30 Breakout grouPs /
-
4LYA
- Politics: Revalutton or resolulion? in the evening " 14odern moads" f riday. November 23 9:00-3:00 Registralion 9:30 Second PlenarY session l0:/5 The Latvian economic situation I I :45 W ort<ing in Latvia -Kdrlis StreiPs ons: grouP sessi / ;J0 Small - Religion: Anila V drsberga, I I
t
t
BEAPENPAL ! Woutd you like to find out what life is like in Latvia for young people? !1trhat do students do for fun after school? Find out
ftsthand!l The following young people have written to ALYA, Iooking for pen pals in Amerlca. If you would Iike to write to one of the
following gruys or girls (letters inEnglish are OK, evenpreferred), please contact Larisa Kalni4a, 76I Revere Road, Glen EIIyn, IL 6o137. She will provide you the necessary address inLatvia, as well as a copy of a letter that ALYA has received.
4:30
Zaiga Robiga, Daina Retnerie a gallerY in Chtcagc -Latvian art: -lT$ere L'iga
Project"W oman" -Rita Grendze, lrlillere, 4ira P
nila
ri edTt e
Small qrouP sessi ons in the evening Dance rVumber I SaturdctY. November ?4
9:30
The ProPogation
Latvian
of
sPecies? -â‚Ź.riks KranTtis t 0 Lt5 Third plenary session in the evening ".c Qshian ou'f
i3
the
of
battnds"
Sunoa.v. Novembe.r 25
l2,OO
J:00
harnpaqne brue h Lithuanian club Checkoul from lhe holel e
f or more inf ormalion about our congress ' see pages 2 - 3 of Ve)a zvani' x Due to the curious nature of lhe Latvian lanquage, some of the "f iner points" in the program might seem la be tost inthe translation, but come anywayl
Folanta,2I years old, asales clerkwho wants to study marketing in the Latvianunive$ity, enjoys swimming and
downhillskiing. Gvido is ee years old, married, and looking for
a
pen pal in his
agerange. Linda, 17 Years old, enjoYs biologY and chemistry, horses, foreign Iangruagues'
Edite, also ITyears old, enjoYs
art'
Iiterature, history. She takes courses in theater, even writes
Vita would like to write to a
books,novels,andshortstories. studentin theUSA.
THE FIRST MONTHS OF INDEPENDENCE On May 4, rggo the Supreme Council of the Latvian Soviet Socialist Republic passed a declaration on the "Renewal of the Independence of the Republic of Latvia." This declaration established a transition period to complete de facto restoration of the independence of the Republic of Latvia which was lost as a result of Soviet occupation inJune of lg4o. From the outset, the newly established state met with stiff opposition. On May r 5, just r r days after the declaration, thous ands of plainclothed cadets from the Riga Military Academy, as well as unif ormed off icers, tried to storm the Supreme Council Hall. The assault was beaten back by local militia and interior ministry troops, but it highlighted the high degree of tension inthe air, during the first few days of the Republic.
the agenda. Even if Latvia couldnot come to any
reasonable agreement
with the
central
authorities in Moscow, at least the possibility of talks reduced the risk of a Lithuanian-style economic blockade and served to ease the minds of many worried about a sharp reduction from Gorbachev. Next was the problem of economic stability. Duringthetransitionto an independent free-market economy, the govemment had to ensure that the economic situation would not deteriorate too quickly. The process of forming a govemment lasted all
surnmer and much remains to be done. A Customs Department was formed inAugust and a police force is to be renewed (to eventually replace the militia). The foundations for a Bank of Latvia were laid out in mid-July and many of the ministries legally under Moscow's control In the days and weeks that followed, the tension were transfered to the control of Latvia's eased and the govenlment of this new nation government. Obviously, this process will begantoworktowards the realizationof the May continue for a while yet, but the govemment is 4th Declaration of hdependence. Many tough beginning to deal more effeectively with the problems had to be tackled. First of all, economic and political aspects of the May 4th negotiations with Moscow had to be at the top of declaration.
At sottq f estlvaf.s da gou
rrrrrrrrrrrrrrrrrrl If you:
fzEL Like
you're tlw ontg ote w|to doe,stt't ktaw qrlVofla else? Do you te*I shr*;trrreA, just be*o,use yow don' t spenk [,atvi.an? Do you want tD ktww ftwre #out yo*r *wrltrye, but lwve tw i.d.en wfwre to start or wlw W *sh" lor Lntormatian? The* cottsi.dzr )olnlng tlw Ameriaqn Latvian l)outh Associntinrr whiab wiIL otter Uoru q tww group of Latvinn triad.s os weII. os re4u{nr Lnfortnati,on ahout wlwt wiILbe Iwppenlng w(wre ond, w\w*. For rnoro Lnf ormation wrLtz: Anwle fuuWnberg*, I I I Bafboa Ct., P qhwsville,, Or+ 440'17 .
I I
I I arebetweentheagesofr6and3o I
I
ry$fl#*Ti"""ir"o*monthtynewsretter
I
" x*si*;;;receiveourmasazine"vEja I thenpleasesigrnupl I
: ." ffi3,?"'*?:1:,x"ff?rT*f;:i"T" r
I
lr-r I I I I
l-
i
I
lV"s,Iwouldliketobecomeamemberof ltneAmericanlatvianYouthAssociation.
I I
I
! Hfff:'fiiffiTffi:;ffiT#,fi:Hfl" I I .lgrsYi:g- r r r r r r - - - i : Association. P1ease sendthemto: AIJA./oLSC = ,Z* er","*ityVillageDrive ! iv
I I
l l
atbalstu cilvEkam, kas ir pavisam sve56 zemE pirmo reizi. Ir labi, ka ir kadi, kas var palidzEt, vai kaut ka tikai lai bltu iespEja parunaties latviski reizi nedEld. Tdtad mes |oti uzsvdramto, kairviss tasidqremvEr6, untdddveiddvar atsijat no 5i milzigd dau&umat6s desmit, par ku;6m bttu vErts talak
gan es, gan Gita esam Sis universitdtes pa5i apmeklEjuBi, tE kd mEs varEjdm konl<rEti atbildEt uz visddiem jautdjumiem, kupretim ja mums prasitu par Vdciju, tad mEs ari samErd miglaini un neprecui atbildEtu par to. KE liekas, kEdas ir
intereseties.
Es ari grribEtu pieminâ‚Źt, ka viens no lieldkajiem 51,<Er6|iem ir t as, ka vi4iem ir j Snoliek TOE FL (Test of English as a ForeigrnLangruage), kas irpdrbaudijums, kas jdliek visiem
drzemju studentiem, kas grib studEt Amerik6. Tas pErbaudijums maksd trisdesmit devi4us vai Eetrdesmit dolSrus, untas, saprotams, daiiemirneparkapjarns slieksnis
;
nEkotnes izredes I im pasdkumam?
Grfiti teikt, ipa5i par tiem, kas ndca un neko par to nebija domdjuBi. Jo Amerikas a$entlra USIA rElina, ka ja kdds gribEtu studEt Amerikd, tad ir jdsdk visa ta procedtua apmEram pusotru gadu pirms tam. Bet es vam teikt, ka iI vairEki cilvEki, kas pie mums ndca, kas jau bija pa5iw savu
citiem atkal tas ir sam6rd viegli sedzams, ja ir radi, kas samaksd. Bet viena |oti svariga lieta, par ko trimdas organizatoriski tas varEtu organizdcijas var6tu padomdt
roku jau daudz izdarlju$i, bija daZi, kas bija jau izkdrtoju5isev studijas un kas ndca uzzindt daZas specisfiskas lietas, kas
izsniegrt stipendijas desmit vai divdesmit Latvijas -studentiem, 5o eksdmegu lik$anai. Saprotams, tur bUtu
varEjdm sniegrt, bija
but gruti, betnaudas iegruld[umazir,rdtasnebiitusevi$l,<i smagt
jdpdrbauda, vai vi4u zind5anas ir pieteikami labas, ka td atmaksatos vi4iem, bet ir tadi cilvEki no Latvijas, kas jr tos eksdmenus labi nolikuSi. KEda ir Tava pieredze, vai Latvijas jaunieEi pEnralda
angfu valodu pieteikami labl, lai var6tu stud6t amerikEpu univers itEtEr ? Nu, patiaban gandrlz visi grrib iemacities angliski.
domEju, labi saprast, bet ar Es
ka daudzi ir ari iemdciju5ies angliski tiri rundBanu daudz grUtak. Rigd ir divas vidusskolas, kas speci6liz6jds anglu valodd, un man ir izndcis ar daiiem cilv6kiem runafies, kas tanis ir mdciiu5ies, un viqri labi rund. Bijavienasieviete, kas strddEjaTautas Front6, unvi+abijatur mdcijusies. Tdtad ir iesp6jams tur iemecfties.
vi4iembij aj dzina. Bija daiiciti, kastagadit tiku$iuzAmeriku, un centisies Seit pamdcities, kuriem acirnredzot tas, komEs
princip6
savu roku izdarijis, tad varblt tomEr vi4am bfis divi vai tris jautdjumi, kas ir jdatbild. Vr+E var atndkt pie mums. MEs nevaram teikt, kaa tas ir mtsu panEkums,bet tomCr, tas ir svarigi, ka vi+S va:tas tds lietas uzindt.
Ar Pauli sarundjds Guntis Smidchens (turpinalums ndkamajos VEja zvanos) -
,,4TJ..
Cik Jfis stegtiiet, no tik daudz par to praktisko pieteiklanog un te telak, bet tieli par to Ansrikas
@
urrrumilr'
mdcilanassistEmu?
Latvijas Universitates treni4a krekli (sweat shirts) Ktfrws: tumBi zila, tumBi sarkana un pelcka- L un XL
MEs samErd daudz laika veltijdm tam, aprakstit, kd atS$irds klases un pdrbaudijumi, mdjas darbi Amerikd un Latvijd. Es domdju, ka viena no lielEkam atSl,<iribam ir tas, ka Amerikd ir daudz vairdk jdlasa. Latvija, cik es varEju manit, lasGanas uzdevumi bija samErd minimdli.
Lai ari Tu bijt ALJA pErstdvig, man liekas, ka katrg latvietis, kas domE vairEk pas aulee limeni un ne tikai Ar.arikas lirm,eni, apzinag, ka citEs valstis ir ari labas universitEtes. Vat biia ari jauniell, kas n6ca
lietderigi. Tas birojs ir
inf ormdcij as avots. MEs nevaram izsekot, teiksim, pie mums atndca simts un no tiem divdesmit aizbrauca. jo no tiem simt varb[tpiedesmitnemaz neinteresiestEldk. Tas galvenais i:, ka tads informdcijas avots eksistE, un pat ja kdds ir pats uz
lielumi-
Krekli vismaz 259o biezd,ki kd parastie. Piegemam dekus, naudas pdrvedumus (uz Baltic Marketing, Inc. vdrda), un American Express.
Cena $25+$3.00 sEti5ana
pasttinijumi adres6jami: Baltic Marketing Inc.:
=341
-ffi
19. North Mountain Ave., Montclair, N.J.02042-1810 Tet.: (201) 744-2497
interesEties par studijem, teiksim, VEciia vai ZviedriiE?
unparnelaimimums nebij a daudz inform6cijas. Mums uz beigdm pienaca vairdk informdcijas par daidm v6cu '"r.niversitatem, un daii katalogi ari no Kanadas, bet fakriski :as bija zindms tr[kums, un cerams, ka to var6s ndkotnE J5, bija,
'rziabot.
Viena no lietdm, kas to biroju padarija atB$irigru no ritamvietem, kur varbiit var6tu dab[t injormaciju, bijatas, ka
AMEX Nr., notecd3anas dat.
Kreklu skaits: Paraksts:
pasltindjuma summa:
-.Kopeja
Procenti no pdrdotis summm iet Latviias Universit6tel! Vuam ari piesttit ar Federal Express!
ui*aiafea Jumprava.. ..
(gro.katr:,'f,}',
ft_
....'.t..::',.
Xhrmerangs...
IevaAkurdtere. EdgareLfep{tl.
L
Vldeo Easetes (s3o tsatra)
"Mlkrofons'89". Botopera "ISEpl6sls". . . . . ... Grdmatas Rigar Rokag grirnato'9o. . ( Sro)
E
Wla Zvanl (fauns}aL #) .. .... (rZ) . ....(rs) VeJaZvaal (vecle#). ....(geo) VZ uzlatvtlu C/r';lsrtuml Vlzitkartlt'a8. ,
l_
RRGarRigaskartl .. (*r31 . ... (e01 Rigar trarte.
Sneths
llpeklls.
ft_
L
.. . .. ..(*+)
Latvllaa repubEhas ltpekltr
(a3)
Kopi. Lffdzu leskaltit ro0,6 pasta lzdevumtem... ..
Kopeumna.... ekl raks te Dt ALJ A rE rdii
unASVvalfrt5.
SI.UDINAJIIMUS TATVIJAS JAT'NATNE K.6,RTO
FIRMAA&B
Jaunie5i LaMjd meld6 kontaktus Latvijas Jaunatnes slejds. Ja grribi meldCt draugrus un jaunus domubiedrus Latvii d uzraksti I Piem6ram : . MeldEju draugru, ar kur.u kopd varEtu kdpt kalnd . . . . Ceru ndkamgad apciemot Rigru un dzieddt Ligo dziesmas Dzinarjlras Isasta. Gr[tibas sagddd nakstsmdjas. Esmu al gadu jauna topo5d skolotdja. Varbiit mans celvedi:s TErrzem6 btsiTu? . Gribu papildindt savu pastmarku kolekciju, pieddvdju apmai4ai s avus dubulteksempldrus. Ceks par Sro, rakstdms AIJA vdrdd, un sludindjuma teksts (lidz 5o vdrdu gagumd) sltdms uz AIJA/A&B, rTcz Fratemity Village Drive, Kalamaz oo, MI, 4goo7. Lailaicigi saSremtu atsauksmes (23 m6ne5u laikE), pielieciet atpakaJadresi. Firma A&B garant6 pilnigru anonimitati. AIJA neuzqemas atbildibu par atsaulcsm6m.
Vai Tir esivienm6r gribEjis studEt, macities
vai dzivot Latvija uz daZiemmEneBiem,lai
p6rbauditu,vaitd ir Tavaistdvieta? Tadir
laikspieteiktiesAIJA
AI.JA apgads Daina Smidchene 4gS2N. Bell Chicago, IL 6o6z5
AH\ 24
ff
ALIA / LU EMTAII,,IAS PROGRAMMA
Dmai4asprogrrammai!
ArAIJAizmai4as
progrrammu Tu vari macft ies
jebkqd Latvijas
fakultdt E, p6tit li& sirds dzilumam, un dzivot isto studentu dzivi Latvija. Frogramma maksE tikai S r75 par pirmo m6nesi un $ r go par pdr6ji.em m6neSiem. (VislEtaka cena jebkuSai izmai4as progrrammai.) Si nauda tiek lietota,Iai segrtu Latvijas studentu izdevumus ASV. Par Sonaudu T\r sa4emsi 2saukumu, dzives vietu, un 3ooR stipendiju m6nesi. universitat
es
TuvEkai informdcijai I[dzurakstietNilam
Studentam, 345 Prospect St., East Orange, NJ
o7or9.
\+ fn'T
MIfSU DARGIE LATVIJAS VIESI DaiinovErojumi par Latvijas latvie5u ipatnibam Amerika. Jau apm6ram divus gadus, kopS Latvijd tika palaisti groZi
mazliet valigeki, mls Amerikd ir apciemoju5i neskaitdmi dau& radiniekildraugi/pazir,ras unpavisamsveSinoLatvij as. Sakuma bij alotiinteresanti arvi4iemsatikties, unreizCmtas vEI td ir, bet (un Sis raksts ir ttais "bet " raksts) vi4us uz4emt un vi4iem visu parddit, bieZi izndk ipatnEi aks piedzivojums. Sai d
rakstd sauksim mtsu m{os ciemi4us par LatvieSiem.
MazgE*anEs. DaZiem LatvieBiem mdjds nav iidens, vairdkiemnav karsti [dens un vEl vairak Latvie$iemkarsts [dens irtikaikddd agrrdritastunda. Vaivaramvi4us informdt' kapie mums Amerikd ir parastipieejams karsts fldens visu
"Neviens mannesaka n6! " Larvija, laikaut konopirktu, ir vajadzigi visddi pa4Emieni. Tas, kulam ir vjsvairdk izturilcas prasit v6lreiz un vElreD, prasito iegr[s. So domu LatvieBi' nes Iidzi Seit uz Ameriku. Piem6ram, j a biletes uz zindmu izrddi ir bile5u izpdrdotas, tadir jdizskaidro, kotas noztmd,
-kavairdk
vatsnav.
Vai runEiot angliski Latvieli noatgedina mfisu vecdkus?Esam pieradu5i dzirdet anglu valodu ar latvie5u akcentutikainomlsuvecdkdspaaudzes, nenomlsuvecuma'
Lidziba Latvietim un 5 gadus vscam bErnam. Abi par visu prasa: "KEpEc?"
dienu un to izmantojam maz gdjoties?
Nauda l{rnerlkE neaug uz kokiem. Ir skaidrs, ka Latvie$iem nav naudas. PEc valiitas dzenas LatvieSi ka pusprdtd. Bet, piem6ram: vaipie Tevimnavkdds apmeties un prasijis, Iai T\.r vi4am attlsti filmu? Un, sâ‚ŹZot restordnd gaddsLatvietis, kuIS "pazld" Iabiericibdstad, kadndklaiks maksdt rE$inu. VainavkEds prasijis, vaivi4unevaruzlikt uz autobusa? Kd studentam, manpaSamsev gnttiizmaksdt,
kur
nuv6lcitam.
LietuvieEiem un igaujiem lidzigs liktenis' k dzirdEts, ka jalietuvietis otramlietuvietim grribnovElet kaut ko sliktu tas saka: "Kaut pie Tev-rm atbraul,rtu radinieks no Lietuvas." Ko m6s ar Latvie5iem darlsim? Izldausds traki, bet vair6k Latviesiemir j dbrauc pie mumsuz ASV ciemos, laitiere&6tu kd pie mums ir un m6jds braucot atstastitu citiem savus novâ‚Źrojumus. Mums, braucot uz Latviiu ,ir vir,ti jdinJorm6. M6s nevaram biit kautrigi, un jEsaka, kas mums uz sirds, io vi4us nekddd zir,rd negrib6tu aizmirst.
AnerikE laicigl eiam uz darbu katm dienu. Latvietis:
"Nu, ko ritd darisim?" ASV latvietis: "Nu' man jastrada." "Klausies, nevar6si mani aizvest uz veikaliem, grribEtos apskatitlEtuelektroniku. "Jd, betmandarbdjdb[t devi4os." "Nu, ko, T\.r
b[sidaZasminltes parvElu." "Brrrrrrrm."
Sapralana. Liekas, latvie5idaudzkonevar saprast -vismaz vi4i td saka. Piem6ram: "Nu, kE izndks td brauk$ana rit6, te nekd. nevar saprast." "No Bis pils6tas tie5dm nekd nevar saprast." Ariia Latviesi tiesdm tik daudz nesaprastu, vai to vienmEr vajadzEtu stdstit citiem? NormEli vs. normEll. Vailatvie5uvaloddzudisv6rds "labi"? Viss ir "normdli". VaiartolaWietis grribteikt, kavi4$ salidzina 5o cilv6ku arcituunvi+A ir "normdls" jebtas ir"Iabs" ciIvEI<s. Ir vispdrigi interesanti, cik daudz an9!u izcelsmes vErdus ar
Slliebtu nozimi lieto Latviesi.
Lzv6ligums. l,atviesi no Latvijas liekas foti izv6ligi. Vi+u domds ir li&igs veidoiums: "Amerikd visu var dablt." un' toties, ja v:4u prata ir izdomdts, ka kaut ko ipa5u vElas, tad vrr,u nerimsies lidz kam6r to dab[s. PiemEram, reD viesojds xoeitene, kula sev meklEja sarkanu somu. MEs burtiski staigai amveselu dienu papilsEtas veikaliemuntad vEI vi4ai neviena somanebii a1aba. Vaipie mums Amerikd ir tik traki? (E s
nezindju, ka Latvii
a bij a
-
P6teris NovErotais
KUR BUS NAKAMAIS ALJA KONGRESS, I99I. GADA? Vai ndkamais kongress b0s Floridd, vai MineapolE, Atlantd, Va5ingrtonE, PortlandE, vai ari Boise?
TuunTavidraugl
varat atbildEt io iautiiumu, rikoiot AIJA 39. kongresul
t!
rikot ndkamoALJAkongresu, Ja Jums ir interese
I[dzam pieteil,rties
lidz
rS.novembrimpie Anneles Rltenbergas, grr Balboa Court, Painesville, OH, qqoTl .
tik daudz somu veikalu. ) 25
D
Z I €
S lvt
U
S V -€
T K I
L,
.,e ..,
. ..
,,a-
,.:., a..,
Y!iiiti|;::,ry,,
pt*{*!nriw:{, I:":1"r
L
4 T V I ,1
d
Visas dziesmu sv[tku fotogtafiias it IInEra Znotiya
l
28
--
AI, KLUBISTII UKSIM VARDUS ISTAJAS VIETAS
I
Tautas dziesmas mums mdca, ka labdk otram dot, nevis no otra +emt, TAPEC ne+emsim tur, kur nekas nav +emams,
proti-
Skaistais jauneklis Rolands saka savai mdtei: "Es ie5u 4emt du5u"' (angl. "totake a shower")
Padomdjiet nu kartigi
-
KUR TAD BOLAI{DS TO DUSU T IEMS? Vai vir,rs to
izraus no sienas, aizvedi,s uz tirgu un p6rdos? (Latvij
a
varb[t lieka du5a
kddam var6tu noderEt, bet Seit, skaistaia Amerikd?)
Labdk gan b[tu, ja Rolands teiktu, ka vi46 ES DUSA. Tad zindm, ka v145 nomazgdsies un tas ir viss.
Rolands p6c gayas du5as sapucEjies, gatavoias iet uz ldno al savu draudzeni Jan-uru. Vi4i ies6Zas ma5in6 un priecdjas par gaiddmo sklpstisanos tum5aja
kinotedtri, bet
-ma5lna
neiedarbojas.
Janina Dmisumd iekliedzas: "Boland, m6s nokav6sim kinol Lai salabotu ma5inu, Tev +ems laiku
l" ( angl. "it wilI take time")
Vai, vai Janina ! Ja nu Rolands nepa4Ema du5u, vi45 nevar ari r,remt laiku'
Labdk saki, ka Rolandam PAIES LAIKS! ma5inu salabot.
Genitivisti I Labdk iesim un dosim , nekd 4emsim
!
20
Sogad pagdja bo gadu kopS komiinistu vara LatvUd slEdza gaidu un skautu organizdcijas. Bet skautu un gaidu gars
Latvijdnavmiris. TopierddUano 12. - rb. jllijam ril<otd nometne "Atdzim5ana". Nometne notika Ungua muiid, ro kilometru
G l
no CEsIm. Nometne piedalijds pavisam r2o nomet+otaju no daiaddm Latviias maldm, ieskaitot r r vaditdji un vaditdias no ASV, Kanadas un AusEalijas. PEdEjEs divds diends
A I
nometni apciemoja vElvairdkivaditdji, roveri unlielgaidas noASV un Kanddas. No Latvijas daZddiem rajoniem un pilsctam bij a pErstdvEti ; Riga, Tukums, C6sis,
D
A s
Slsiveri, Salaspils, Kuldiga, Iecava, Dobele, Kaibala, Jflrmala, Sekava, IkS$i1e, klava, Kandava, Segrums. Kaut gankatru dienulija Iietus un laiks bija vEss, jaunie skautiun gaidas uztur6ja moZu garu un ar sajlsmu piedalijds nodarbfuds. Vairdkas nodarbfuas vadija v.v. Inta S$nle un Linda Rencs. It sevG$i nomet+otajiem patika no ASV (turp. ndkamaj d lapaspusE)
t A T
V
ATDZIMSANA
I J
s A K
A U T
I 3o
UNGURI 1
990.
"Ir m1s daudz p a uisu zemi Vis ds valstis, pils Et ds.
mecemies mds labw darbus
Visutautuvalodds."
aidu un skautu nora.etne s At " dzia i an a " f o t o g t a f ij a s u4 mts Valdls S emjonov a. G
-t aizvestas spEles "Bulldog" un "touch
football". Skautu un gaidukustfoaLatvija iet plaBumd-gadalaikd jau ir oficidli
apzinati goo locekli. T6ldkais darbs tomEr neb[s viegls, un katrs bijuSais skauts, galda, rovers unlielgaida Beit detumos varnal$ talka atbalstit skautu un gaidu darbu Latvijd.
Tuvdkainlormdcija: vad. Maija un Jdnis Stfin+i
2835 zr4th Street Bayside, NYr136o
tel.7r8-229-8oSs
"Tautas atmoda ir ariskautuun gaidu kustibu at dzimi ana Latvij d. Mds es am uisi kop d : gan tie, kas s aglab dj a mfrsu ktstibu ilgajos trimdas gados, gan tie, kas to glabaja dzili sirdi apsldptu ieit dzimtenâ‚Ź. Ptiecdjamies, ka ap mwns pulcdjas j aunas gaidas un gunti+as, skauti un mazskauti, j aunie vaditejie un vtqu vietnieki. Vienota darbiba, Vienot ai Latvij ai! " - Vad. Ansis Elerts, Nometnes "At dzim1 ana"
priekinieks
<1
LATVIESUDRAUDZV UN JAUNATNES DIENAS TATVIJA kuSis Rigas ostd Sv6tcelinieku , Latvie5u draudiu un jaunatnes dienu go (LDJDgo)kula brauciend tik daudz piedzivots, ka grnfti izS\<irties, ar ko sdkt.
Varblt pats spilgftakais iespaids
i-r
tas, ka mEs visi Latvija
pdrdzivojdm v6stuil, topoBo v6sturi.
Bet varblt sdksim no pa5a s6kuma. M[su pirmais sapulcEsands punkts bija Stol<holmas osta - vecpilsEtas ("Baltic piekdjE. MCs tur uzkdp6m uz "Baltiias zvaigznes" pirms pdris gadiem pats braucamril*s, kas bija Star") - tas "Brivibas ku$is". DraudZu dienas prognamrnas vadit6js mdc. Mdris $irsons, pats wizdams un sten6dams, koordinEja talcinieku komandu, kas uz ku$a uznesa ar "visidriem" un citam detumu bagdtilcdm pielcdmEtos kofeps. 3o. jlnija pievakarE s6kam vities cauri Stokholmas detrpadsmit untad v61 neskaitEmam citam saldm, Iai izk|ttu Baltijas jQd. Spraignrms
un sasprindzindjums bija liels. Nav precizas
statistikas, bet manliekas, kanokuSaturpat 4oopasaZieriem puse, jane vairdk, uz lat$u devds pirmo reDi. Visi personigi piedzivoj dm to "mtSa nojauld anas" satraukumu, kas p6dEj o gadu bijis pasaules zi4u galvenais t6mats. Pirmd diena uz ku6a beidzds ar pusnakts svâ‚Źtbridi. Tas biia pilnigi piem6rots, jo aEadamies tikpat kd pusnakts saules josld. Saule vienpadsrnitos norietEja, bet pilaigi tumSs nekad
nekl,uva. Nelield pulkd san6cdm uz visaugstdkd klaja. Sv6tbridi vadij a Otavas mdcitdj a Sarma E gllt e. Dzieddja un sp616j a Kolibri. Visi kop d dzieddj dm kor61i, ar kugu iepazinos pirmoreizi-tassaucds "Vihiemunv6jiemspitEjot". Aizv6ru
acis un iziutu, kd Sicelo5ananovienakrastauz otru Usimbols viend visam dzives cefam. MEs visi esam wEtcelinieki
zindmais, otrd Isastd iecerEtais; viend krastd Bipasaule, otra - debesu valstiba. Un mEs apzindmies, ka tikai ticfuas dE! m6s negrrimstam. krastd
ir
NEkoSd ritd jau redz6jdm Kuzemes iebrau cdm Daugavas grrivd.
lsastu.
LawUa esot, vismaz ducireiiuatskaneja "Dievs,
PEcpusdiend
svEtilatviju",
bet visemociondlEkd bija pirmd reize. Bij6m jau ostd, bet nedrkstEj 6m no ku$a v6l nok6pt. IGpteinis kaft oja papirus.
AltdrsKrtmuldasbazrtic5
[FotoDainaBeine*e] trimdas unLatvijas mdcltdji. LDJD godalibniekidevds g6j ien6 noPasaZieyuostas uzDomabaznicu, kur notika di.evkalpojums archibiskapa Gaili5a vadfod. Ndko*o ritu sapulcEjdmies Pdvila baznicd, lai klausitos prof. E. GrGla pirmo Bibeles stundu ciklaparMarka evan$Eliju. PEc Bibeles stundas sakds "Teolo$iskdkonference". Tdnotika Pdvilabaznicas draudzes namd- archibiskapaGaili$avadfod. PardaZddiemtematiem pa+osrunajatrimdas unlatvijasreferenti. Prdv. V. Vdrsbergs un prdv. A. Beimanis vEstija par baznicu trirnde un Latvija p6ckagaun tagad. A. Trautmanis unmdc. A. Kavacis stastij a parbaznicas uzbtviun darbibu; mdc. H. Jesiferjspardarbibu ar kazudLkandid6tiem; mdc. L. Sah45, K. MeldErsons $lIcPhearson) un J. Vanagspai iesvEtes mdcibuunjaunatnes
darbu; mdc. V. Klive un J. Rubenis par komunikdciju; V. Volgamute unm6c. S. E glite par svEtdienas skoldmun darbu ar b6miem. Dzivd progrramma ar valsirdigam diskusijam palidzEjatrimdas unLatvij as baznicas pdrstavjiemtuvinAties unlabdk izprast vienamotrav6sturi, problemdtikuunpieejas. Referdtus noldausijds lidz e5o cilv6ku. LDJDgo dalbnieki apmeldEja ari Dziesmu svEtkus. Mums
"Dievs,
bija biletes pieejamas uz visiem koncertiem. Kooperdtivs forums Raimonda Rozentdla vadibd mums sagdddja busus, kas izvadij auz visiemkoncertiem, Iekcij dmun ekskursij dm. Dziesmu svEtki bija ipa3i koSi un spilgrti - jo ipa5i tadc|, ka Soreiz nemaz vairs nendcds klanities padomju varai.
LDJDgo programma sdkds ar "kirchenparddi", kokopdvadij a
Pa5am visspilgtekie piedzlvojumi bija Krimuld6, kur vadiju
Radi un drau gi bij a lsast d, bet dziesmas spEkd mEs bij dm j au kopa. CitidziedEja, man neglaja- asz asardm. Kadiepriek$Ejo
reizi biju Latvija
g.
- rg8z. -visiem, kas dziedEja svEti Latviju", draudEja cietums un pat Sibirija. Tagad mEs
va-ram kopigi dzieddt, kopigi
32
llgt.
--I
a'rnie*u saietaprogiralnmu. Jaatzistas, ka celd devos diezgan sanervoz6jies. Biju Latviias DraudZu un jaunatnes dienu j autdjumus kd par progrralnmu, -- ad.ibai. uzstddij is visddus nepiendca. Td atbildes betnekadas :a aripartechniskopusi, d". "iAmetas nezindmaj iek5d : :- a vienkdr5i -'
-
ler Latvija biju patilrami palsteigts. Kontrastd
ar DraudZu
jdsaka, ka biju '' enuvaditajamdcitdjaM{a$irsonapieredzi, par techniskiempriek5darbiem' un apmierindts lotipateicigs <c turienie5i bija veikuSi. Kaspars Dimiters kopd ar savu s:evu Ligru, kovi4S apz-rm6 par savu "menedZeru", sagdddja '.:su vajadzigo, Iai mts Krimuldd 6rti un viesmiligi 8. un g. :Ija uz+emtu, tlllt pEc Dziesmu svEtku progalnmas :csl6guma. Tas bija liels un gEUts darbs, bet vi4i i-r rosigi un savu lietu "Prot".
-timuldas baznica ir dr6matiska vieta, savd zi4d simboliska ',isamlatvijas baznicasliktenim. TdirvecEkdbaznical,atviia, *as joprojdm darbojas uz sdkotn6iiem pamatiem, ko lika
svEtbriZi un dievkalpojums, kur piedalijds Latvijas archiblskaps Gailitis. Vienigo saietanalrtitrimdas unlatvij as jaunie5i, protams, nonak54oja kopd turpat lidz ritausmai. Gribas ipa.sipieminEt divus spilgrtus briZus. Kaspars Dimiters vEIEjds saieta laikd iesv6tit ara dievkalpojuma vietu nlavi4a, blakus baanicai. Kaspars tamnol[kam bij a iegdddjies varenu krustu, kddus Io metrus gaIu. Tas bita vienkdr5s tumsa koka lsusts, ar cirvi raupj i izcirsts. Izskatij 6s gandriz
-
bruteh
-ka
Pirmddien6
pa3a J6zus ap
lausts.
vakari4ulaiku ierad6s celamlcEns, Iaikntstu
To uzstEdija dzild jau izraktd bedr6, kas izskatijds gandriz kd kaps. Bedrei blakus bija liela almre4u grrEda. Lai Isusts stavetustabil.i, mEspasiar sava.mrokam- staipidamies un sten6dami - bedr6 ievEldmakrne4us. Krustauzst6di5anai t[Iit sekoja sv6tbridis. Td bija stunda, kad - vismaz man krusts kluva kaut kas |oti konlc6ts. Tas nebija vairs tEIs un senssimbols. DziesmdsunltgSandspdrdomdidmmfl su tautas
paceltu.
-.::saitis Kaupo Izo5. gadd. Td pieredzEjusi skaistus ziedu -,-*us, bet Padomju apspiestibas gadi to gandriz iznicindja. l:audzes darbfoa pdrtrtka, un baznicu paSu izmantoja par noliktavu. Bet *ai iaunaj6 lai}<rnetd draudze =:rerdlmdslu Kaut gan baznicas 6ka joprojdm atjaunojas. un ::&imst jau rosiga darbilca. Ja vien esam atsekusies ir :cl.aista, ndkotne sola atkal daudz. darbdunlEgBands, :eatlaidigi
Isustu. MEspErdomdjdmunpiesaucamtospEku, "kasvarens nespEk6 parddds". Ar Kasparav6rdiem, Isusts bijamlsu acupriek5d tur "uzaudzis". Svetbridilasij6mlekcijas v6rdus "jatop paaug$inatam CivEka DEIam, Iai ikviens, kas tic, -vr4d iegr[tu mlZigo dzivfou".
kimulda ciemojos jau pdris dienu pirms reta. Tur valdija liels spraignrms un pacildtiba - ir gaidito ::emi4ud6|, ir arivEIt5d6|, kavietEjdizpildkomiteia ipa5umu
sadalijdmies daiddds "temu grnrpds". Savos lokos sandca
Kcpd ar sievu Noru s
:iko
Otrs, ko vElos pieminEt, ir mflsu dra dievkalpojums, kur
piedalijds archibiskaps
Gailitis. Viend posmd mes
kopd teolo6ijas studenti, sv6t dienas skolas skolot
dj
i, mlzil,<i
bij a atdevusi draudzei.
-'aunie5u komanda raiti uzposa ;ainesto macitaja mdiu, kas ari bija ;aiiginolaistdstdvoldi. Tirrbriwalsts -a:!rd dzivoja un darbojds mdcitdis un
:ziesminieks J6nis Ermanis. Ialcinieki uzstadiia teltis, tiriia un :'1vEja, Iai var6tu uzr,Iemt trimdas ::emi+us. Ar KasParu vienojE.mies :
a-r
saieta progEarrlmu un norisi.
!iaC jaunieSi beidzot Krimuldd sapu-lcEjds, mEs bijdm kddi 3o no unkEdi eoonolatvijas-labs =:ndas :':-ks, bet ne tik liels, ka Pazld P[li' -: m6s, trimdinieki, kaut gan * :zdkumd, tomEr biidmk6tdds raugs, ::as palidz6ja mildai celties.
!r::odda biidm kddas 36 stundas :.'ras dienas un vienu nakti. ?:sâ‚ŹEamma bija intensiva. Miis -=:ndjaprofesoriGrlslisunKlive' Bija ; =eli, Bbeles stundas, diskusiju
;":pas, koncerts,
ugunskurs,
Krusts, Xa *opigi uzdla iauaiesu dienE s, {F oto D aina Reinertel
JJ
citi. Es piedalijos grmp6, kas pldnoja dievkalpojumanorisi.
un
Tur mEs bijdmapmerampuse notrimdas un
puse no Latvijas. Tiimdinieku un Latvijas Iatviesu starp6 izj utdmrakstudgiatSlfirigas pieejas. Tiimdas jaunie5i gnib6ja, lai Sddd gadijumd izm66indtu kddus jaunindjumus, lai dievkalpojums bitu svaigs un saisto5s.
Bet Latvijas latvieSi gribEja
veco
tradiciondlo struktlru - tiesi tade], ka ta vi4iem joprojdm bija kas jauns. Vi4iem tur r[p, td sakot, atgr[t "zaudEtos svEtumus", kam6r tilmdas aktlvie j aunie$i grib mekl6t
jaunas, sevi5\<i mtsu laikam piemCrotas Dieva piellgsmes formas. TEls, kas nEk prdtd, ir koks ar zariem. Tlimdas a}<tivie jaunie5i meklE jaunus atzarojumus, kas rddds kE dzivfoas izpausmes. Latvijas
jaunieSi jtrt, ka koks pats ir bijis tik apdraudEts, ka vi4iem stingri jdturas pie stumbrapa5a, pie labds, vecds tradicijas.
*atsnonometnes
Vienojdmies par drusku saisinatu tradiciondld dievkalpojuma k6rtibu eksperimentElu iestarpinajumu. Parastd - al vienu Biloelespantalasijumavietam6slasijdmvisuKalna spredi$i. MEs sadalljdm Kalra spred$i sikds da|6s. Pats dievkalpojuma Iaikdstdvojuarmikrofonu,unvisisaietadaiibniekip6ckdrtaspafrazeilasijanoBibeles. Parastddraudzesdievkalpojumdtas dro6i vien
nebltu izdardms, bet tur viss ritEja gludi
.
Gfitiaprakstit,katasjutas. Katrazir,ldkautkaspavisamneparasts-dzirdCt,kEz3ojaunieSikatrsp6ckaftaslasapafrazeino Kalna spredi$a. TieSEm S!<ita, ka Kristus pats bija mlsu vid[, ka Kristus pats runaja caur mums visiem. NoKrimuldas jaunajiemdraugiems\<irdmies arceribdmatkaldrizsatikties-vainutrimdavaiatkalLatvija. uz Stol,rholmu r r. jtnij a pEcpusdiend. -
Kufis devds atpaka!
Laris Sali+S, LDJDgo Jaunatnes saieta vaditajs
Jaunatnes dienas teolo$ijas studenta acis rg
go. g. g.
jllij
d
devdmies no Rigas ostas uz Krimuldu, lai
piedalitos Jaunatnes nometn6. Autobusa brauciens gar Iaukiem bija skaists, kaut ganp6c vjsiemDziesmu sv6tklem, vienigi grrib6ju grulEt. Ierodoties Krimuldd, M6c. Kri.staps Dirniters miis milisagaidijakopd arpEris jaunieSiem. Iesdkdm Isistigo nometni ar slavas dziesmdm un lDg5andm. Atceros tos briius, kad tur mEs vjsi s6dâ‚Źjdm- izpo$ita baznic6. Tik daudz domu plEda mand ga1v6. Pat ar visu postu , pie sienas bija glezna ar vdrdiem, "MEs pateicamies Tam Kungam par visu to labu, ko Vi45 ir mums darij is l " VeI dzif dks iespaids bij a notd, ka mdspdris jaunie*u, kqibijamsandku5i, sdkdmklusi dzieddt. Kaut katikaipie4Emu, kavienigimEs btsimkopd ar
daZiem citiem Latvijas jaunie5iem. Atceros,ka balsis dziesmdm kluva skaldkas un sp6cigdkas. LEnim, autobusi no visas Latvijas bija piebrauku5i ar jaunie$iem no visdm maldm. LCni tie iepl[da dievnamd. Kad apgniezos &iesmas beigds, redz6ju, kavieta, kurm6s bijdmp6ris san6kuSi, bija pdrpltdusi pil:na ar tik daudzdm sej6m!
34
Kristigo saietu kuplindj
a
referenti Mdc. Klive un
i
Prof
.
Grlslis.
Mums pateica, ka kd lielai Isistlgai Simenei, mums bttu j duzrundvisi arpirmiemvErdiem. Izklausds viegli, bet man ir jdat&istas, ka man bija mazliet neErti saukt Prof. Grisli par E9il.u. Kd cita meitene teica, vi4a nekad pat neiedomdjds, ka
vi4am esot priek5vdrdsl Bija interesanti dzirdEt par pluralismu baznicd. It sevGli j.nteresanti bija Prof. Gri$la j
autdjumu-atbilZusesija, kuldmEs bijdmbriviprasit vienalga
kddus ticfoas jautdjumus.
Talak, Mdc. Sarma Eglite vadija panelu diskusiju ar daiiem Latvijas jaunie5iem un par$avjiem no Amerikas. Vr4iem stadija priekSE visadus jautajumus sakara ar personigiem piedzivojumiemticfoas celd. Bijaiespaidigi dzirdEt, kdDievs ir darbojies cilvEkos tik daudzos un daZddos veidos. Ari ndkamdjd diend, teolouijas studenti stdjds panell un stasilja parpiedzivojumiemun atbildEja uz visddiem jautEjumiem, ko citi jaunie5ie prasija. Iedomdjos, cik |oti citddi un atBkiro6i mEs ikkatrs esam un tomEr vienoti ap Kristu. Kadam ticfoas
celB veidojds IEni kop5 b6mibas
irendm, unvEI citamtasnotika ar :aves cela piedzivojumu. ?E
cpusdiend sadalijdmies intere5u
Empds: mtzika, dievkalpoiuma clS.noSana, Svetdienas skolu pi6noSana, teolo$ijas studenti, u.c. ?ate piedalijos diskusijds ar citiem
:eoloSijas studentiem. Pdrmnas
cija lidzigas panelim, un
galvenokart iepazindmies un ia-lljdmies ar piedzivojumiem. 3rj dm visi sapulcEju5ies baznicas :crnl, kur iededzindjdm Pdris sveci5u. Atmosfaira bija vienreizEja Sdddm dzildm pdmrndml
.lrch. Gailitis kuplindja mlsu revkalpojumu ar spredili. ArI
Skatsnoba4icastor?a.
:akam6 dienE bija dievkalpojums-
lidzibdm. Sadalijdmies mazdkds grupds un tas pdrrundjdm. Mani iespaidoja tas, ka ikkatrs var6ja kaut ko pieddvdt grmpai. Man ir jEatdzistas, ka biju maziiet nervoza vadit gnupu, jop6rislldzibasuzlapasnekadneesmu sapratusi-kurnuv6ltds citiem izstastit I TomEr nervozums zuda, jo mei.tenes (mEs bijdm zo $upa) daudz dalijds ar
spredili, ikkatram
personigiem iespaidiem. Daudz ko no vr4dm iemdcijos
5creiz paSi jaunie5i to bija :pldnoju5i. Vi4i nolEma visiem ::,]dteso5iem izlasit vlsu kalna pa
:aligteikumam. Katrs piegdja pie =i-lsofona, ':n
un visds citds izloksnEs
balsis tas tlka nolasits. Atka1 icmdju, cik citdddki un atfhirigi ikkatrs esam, un tomEr ticibd =6s '.'ienoti. Dievkalpojuma bridis, kas
',':svairdk mani aizkustindja, bija <ad no koka iztaisits krusts tika ;zce1ts. To nostiprinaja ar :-lcne4iem. Daudz bij a sabrauku5i, momentu. Krusts
-ai noskatitos 5o
s:avEja augsti gaisa ar stipru
I
Paldies vuliemparatbrauk*anu
NometnE ari bijakoncerts
-Kolibriskaistiuzstdjds. Ari citi kuplinaja to Iaiku ar dziesmdmun priek5nesumiem.
!
nometni-td turpindjds visu nedElu, bet diemZ6l mlsu kufis ndkamddiendizbraucanoRigas. BijatikjaukiiepazitiesarLatvijasjaunie5iemlVir,ru gars un dedze atstdja vislieldko iespaidu. V6los sirsnigi pateikties Mdc. Salt4am, Kasparam un Ligai Dimetriem un visiem ci.tiem par visu piep[Ii, par vis6m rDp6m, 1ai mums izdotos jaunatnes nometne. V6los ari m4i pateikties {ujorkas draudzei par atbalstu un par iespEju pledalites. Pr6td ilgi paliks skaistds atmi+as. Man bija |oti Zel atstat
-
Dainas Reinertes raksts un fotografijas
:espaidu ild<atram. ).
a:natEvibija uzcElu5imilzigrutelti
='rrns,
un to skaisti izpu5\<oja ar
::ediem. Z6nus atdalija no =eiten6m p
ar koku zariem, bet
amrnas tikuntd ilgalidzrita agEern
:::rnddm. Bija tik salda
grulESana
s:enu kaud"Zu grultas ! NamatEvi ari
:-;a izkdrtojusi, lai mls visus : abarotu tr-rs reizes diend. Ediens ::;a ]oti gar$igs un kompdnija vEI -abdkal ','akaru pavadijdmpie ugrunskurai.-edot un rundjot gari un ilgi.
,*
*
W
#
l,Ekamd diend vEI piedalijdmies ilceles stunda, kugu vadija Mdc.
-ns Salt45. Mums ikkatram 'ialija lapu ar daZdm J6zus
.;ir* u',
.it',r.,
,'''..:
i nl
t
.
,4
6t
.d' { d ?"; w.'- *, I *e*
Jauaieii s abrauca no vis as Latvlias, lai piedalios iaunatnes dieaE s.
35
I
t T U
diend-ak, vai, Kdfiandcarocir,rai.
vai-
Pirmdien J6ru=tim ir slikti Sasdpk6ji4a jodikti. KapCc pekS4i "saslimst" vi45?
Otrd
Skol6 pare&ams ir kontroldarbi4$. . .
Ka lai iztur tadas mokas?
-
"Sap" tik loti Jancirn rokas
-
J
S
A N
S
c
t
I M
TreSdien Iielas "vEdergrraizes", JEnis saka: "Tas nomaizesl"
Ceturtdien "sEp" visi zobi, "SdpEs" ldiedzot tric pat logi.
cita-
Dzives lsteniba gan ir VlTam l,<imij's stundas nepatika.
..
I s
Jancis tim 6r domd citu: "Kdlai skold neaheju?"
N I E
K
s
Piektdien Janitis gdta vaid, A"rsts pat nezin, kas Sim
"kait":
"It kdvesels bltu vir,rS. Vai tik piemeties nav slinkumi+6?"
Sestdien, svEtdien Jancis dej, Polku lec un skali smej. Skold jdiet navnu tam, TdpEc gals n6k "slimfo am". -
M
Jus i u a
rakstijus t Stntlja Stlpre
l
Latvij as Jaunatnes Apvieniba "TEvzemei un Brivibai" Tukuma nodalas
DEKLARACIJA par attieksmi pret altemativo (darba) dienestu un Brivfuai" Tukuma nodala uzskata par nepieSremanu L(PS)R likumu par altemativo (darba) di.enestu tiem tRpilso4iem, kasnev6lasuz4emties saistibas arsve5uvalstiunkagasp6ku sekojoSuiemeslu d6|: r) altemativais (darba)dienests ir pare&6ts tikai PSRS pilsor,riemun tiem, kas sevi par tddiem atzist, jo Ige3. gada (darba)dienestsnavparedzdta; lilrumE"PardienestuLRarmija"t6dadienestaformakdaltemativais z) ieskaitisana altemativajd (darba) dienesta tiek kaftota caur okupdcijas reZima iestddEm (IDPu.c.), kas piespieZ veikt kolaboracionistisku darbibu; 3) altematlvais (darba) dienests bttibd ir maskEta PSRS BS strulrtiira, kas nebtt nav demol<ratiska. Patiesu demolcatiju var radit tikai naciondli-teritoridla profesiondla LR armija, kqas izveide ir iespEjama tikai ar LR PK
iJA "Tevzemei
aizbildniecibu;
+)altemativais(darba)dienestsirizrE{<indSanasartiemjaunie$iem,ku;inevardienEtPSRSBS,parkoIiecina dienesta nepamatoti ilgais termi+5.
IJA "T&B" T[kumanoda[apa5reiz6josokup6cijasapstdk]os atbalstavienigiaizsargru organizacijas atjauno$anu, joEis nilitarajrs veidojums ir izteicis savu atbalstu tikai un vienigi l,R PK. Aicindm visus naciondlipatriotiski noska4otus virieBus re$istrEties aizsargru rindds, kas irmlsu-Iatvie5u naciondlds armijas pirmais kodols.
IJA "T&8" Tukumanodala
25. 05.9o.
Tukuma
ffi-
ANTROPOLOGIJA "Eiropas
ciltis"
Antropolofija ir socidla zinahe par cilvEku attiecilcdm ar daiddiem sabiedriskiem fainomeniem, piem6ram, reli$iju, politiku un ekonomiju. Viena |oti svariga antropolo$ijas
fiozareir fiziskd antropolo6ija jeb antropomeEija. Sajd Iaukd zinatniekipEta cilv6ka fiziskds atSliribas un lidzibas, vai nu
lai izpEtitu cilv6ces v6sturisko evolficiju, vai ari lietoiot tas zind5anas tie5i praktiskdm vajadzibam, ka labdk salidzinEt cilveka lSermeni ar mEbel6m, md5indm utt. Viens tlri interesants un tipisks piemErs Sai zindtnei ir izvilkumi no
pazistama amerikd4u antropolga C.S. Coon rg3g. gada gndmatas "Ttre Races of Europe". Sajd darbd autors izpEta f uiskds atS\<idbas starp Eiropas iedzivotaiiem, lietodams vi4a paSa un citu zindtnieku rezultdtus. Savd tEzE vir;B m6Sina
Sddd veidd tuvdk apgaismot vEstures jautdjumus par eiropie5u ori$indldm mdjdm un ari savukaft aEast kopEjas fiziskas pazimes, lai pardditu ori6indlds lidzibas un kopigru senvEsturi starp vair6kdmEiropas grmpdm. Savd veid6 Bie :aksti var li}<ties humoristiski, jo parasti cilveki tik sfti jau neskatds uz fi.ziskam b[tfuem. TomEr, Sie kodoligie apraksi :ada savu ipatnEjo interesi.
-ArtisRump6ters
:"""' i;;;;"" ATGIDINAJUMS!! :
\\ a a
a
O
i i i i i i
Lttdzu r,temietJDsu biedra kartes lidz uz kongresu, lai tas varetu atjaunot. Bfrs ppiemaksa, ja Jums nav pagejuid gada biedra karte papemta lidz.
i i i
Paldies!
l,
eLrevad.eunALJA
a a o a
a a a a a a o a a a o
98.
kongresaricibaskomiteja
aaaaaoaaaaaaaaaaoaaooa
oaaaa
a a a a a a
,7/
Desmit dienas pulcEjds latvleSu Simenes Madliend
- starp Jd4ugninim un dziesmusvEtkudunu. Desmit dienaszem"3 x 3" zlmes. Desmit dienas ro4 latvie$i no Latvijas, kuliem te ir ne tikai Dzimtene, bet ari m6jas, un 73 no sve5atnes, kd ari 7 no Krievijas, kuri savu Dzimteni visbieZdkredz "gara acimatmirgojam"
..
Dienas aizritEj akE parasti "3x 3" - izmE$inot roku kddd no dailamatniecfoas m6kdm. Te
Iatvisko nevis sadzirdot vai saredzot, bet
sajttot savds rokds topam gan rotkalsana,
3
ganrokdarbos, ganpinumos, gankeramikd. Kd parasti-vienoj oties kopigd &iesmd vai rot4a un dei6, kad vistuv6k blakus esoSais
x
iepazistams. Kd parasti ar pratu -pratam satiekoties kddd no rita ievirzEm (Soreiz diskutajot par polltiku, Iatvie$u literdturu, folkloru, Etiku vai reli$iju, kd ari tiri
3
Simeniskdm lietam), vai sirdij ar sirdi kEdd
no vakara prognamm6m (dokument6lajds filmds, daudzindjumd, sveci5u dievkal-
M A D
t I
pojumd, karnevdld, dziesmu kard vai humorvakard). Ka parasti - atrodoties plecu pie pleca G-gadigajam un 6ogadigajam un,tavu brinumu, neizjUtot paaudiuplaisu, jovienointere5ukopiba. Bet
Wrida Mieroo " r/z x y'z" uodatbffi s lfradlielld,
pec desmit gadiem, kad neparasti galvenokErt- svesatnes latvieSu atmi+as dzivo kddano4g-1m "3x3" nometn6 Amerikd,
" g x g" D@,etue s a *E E ana. No laDr-, s puse s I@ r a Bu4! e no Austtd Eojas, Lig a Rutrr.tte un sanoiecibas " TWadlieD,a " direkto w Jdlij s 9r.lavaiet;s.
Australija un citur, Soreiz zem Latvijas debesim, uz Latvijas zemes, starp ozoliem unstdrlflligudam. -MairitaZnoti4a
E
N A
38
ir
{l !J
,l$
itt
_l
Dzied Austrd Ai as latviog L
Kristina F eln nbsrg a totkaK anas iev ir*.
Sv *itu dtavkatlnJams pie MadHenas baaic as, Xrtyi piedalijds "g x 3" dalibniekian lrtadfienielL
IhnE r a Znotiqta fotogrrafii as.
KUR NEMT NAUDUSAVAM PROJEKTAM? , VISPASAT'TES TATVIESU JAUNATNES FONDA IESPEJAS Vai Tev ir kads latvisks projekts, kur-u vajag izvest, kulamvaj ag kapitala? Ja Tava at bilde ir "j d", tad iespEj ams, ka Vispasaules latvie5u jaunatnes fonds MLJF) Tev varEtu palidz6t. Vispasaules latvie5u jaunatnes fonds (turpmdk "Fonds") atbalsta jaunieSu pasdkumus, kufi samErd Iabi saskan ar sekoj o5iem mEr|<iem
:
Atbalstit latviesu jaunatnes politisko darbu Latvijas brivibai z. Atbalstit Vispasaules latvieSu jaunatnes kongnesus MIJK), citus kopigrus pasdkumus, piem6ram atseviB$us r.
proj ektus, kas veicina latvieSu j aunatnes al<tivitates un
kopfuu latviesu tautas laba.
EIJA un LNJAK priekSs6ii vienojds, ka no atlikuma un p6r6jiem ziedojumiem izveidotu specidlu fondu - VUF globEld mErogd latvie$u jaunatnes nacionilpolitiskajiem pasdkumiem. Talak fika izveidoti VIJF stattti un darbibas noteikumi - process, kug5 vilkds daius gadus ; tikaikop5 r 979. g. r. janvdla VIJF darbojas saskar,rd ar statUtiem. Statfitos aprakstitie VIJF mEr\<iparedz j aunatnes politiskas darbibas atbalstl5anu Latvijas brivibas atgt3anai un Vispasaules latvie5u jaunatnes kongresu un citu kopEju pasdkumu, kd ari
atseviS}u projektu atbalstiBanu, kas veicina latvieEu jaunatnes aktivitati un kopibu latviesu tautas labd. VIJF pdrvalda padome (skat. iepriekS6jd ra}<st6) bet apsaimnieko valde. VIJF ir atbalstijis un veicinajis pafl par 20 iaunatnes pasdkumu savd pastdvESanas laikd.
Iztulko pats I Ja tas, ko mE$ini veikt jaunie$u labd, kaut cik
atbilst Siem aug5minetajiem mErfiem, nekautrEjiesl Sanemies un pleprasl.Iidzeklus
\IL.IFpErskats r99o. g. go. jElii6 suruas vEcu markEs - DM)
(Visas
I
UzrakstivEstuli Fonda padomei. VEstulC apraksti m6rli, kd projekts atbalstls Fonda mEr$us, un |oti rlpigi apraksti, kd Iidzeklus projekrd lzmantosi. Fonds varlidzekluspieB\<irt, betvar adtos aizdot.
l. VIJF kapitdla apsaimnieko$ana
Protams, Fonds labprdrdk aizdotu lidzeklus, bet tad
a.
Kd to darit?
savu projektu: projekta
pieprasijumd jEapraksta, kd un kad nauda tiks atmaksata. Sazinies ari ar AIJA (vai savu vietEjo, zemEk minEto, jaunatnes apvientrcu), ltdzottas atsauksmisavamprojektam. Nendktu par sliktu ari sar,remt atsauksmes no citam organizdcij dm vai person6.m, kuras atbalsta 60 proj ektu.
a.
S.bo6)
u,8ge.oo
b. Hidroelectric Espanola c. Adirewa 3.
VIJF atbalstitipasdl<umikop$ rg8g.
9,roo.oo 23,29o.oo g. vasaras
Londonas tautas dejotaju viesoBands LatvijE
+.VIJFizdevumi P.Api4aizdevumi ELJA-iatmaksa 5.
ro,ooo.oo
VErtspapiru pdrskats a. Commerzbank (8.5olo)
Pieprasijumus caurskata un izv6rtE Fonda padome. Fonda padomi veido pdrstdvji no visdm brivds pasaules jaunatnes apvienibdm : AIJA, DIJA (Dienvidamerika), EIJA @iropa), IJAA (Australija), LNJAK (Kandda). KopS r989. gada sdkuma FonduvadaAIJA. Ar r ggr. gadasdkumuprezidE5anapdries ELJA. Pieprasljumus izvErtE z-4nedElds. Pieprasijumus var nos[tit VIJF fonda vaditdjam: Jurim Blodniekam: rgNorthMountainAve.,
VErtspapiri -Vdc.bank6(g.z5olo) g,Sgg.Z8
b. Krdjkonts (3 m6n. -
2,OOO.OO
12r.57
6r5.9r
\IL.IFkapitEls uz rggo.9.3o. jtrIiju (vEcumarkEs-DM)
Montclair, N.J. o7o4z USA.
Vlspasaulee latvielufaunatnes fonda isa (lal visi var izlasit) v6sture. Vispasaules latvieBu j aunatnes fonda (VIJF) salcres tika nejauSi dzitas pEcpirmdVispasauleslatviesu jaunarnes kongresa. Kongness bija planots Berlin6, Vacijd 1968. gadd, bet to tur aizliedza un tas Etri bija jdpdrce! un Hanoveru, Vdcijd. Rezultdtd kongEesa ricibas komitejai bija financidli
Iadjkontd
rz,3o6.3g
vErtspap-nos aizdevumos
53,88r.98 2000.oo
KopE
68,18867 (glo,ooo)
Vi sp a s aul e s I atvie Eu j aun atnes fon d s c e n E a s uis iemI atuie5u
jaunie*iem (ieskaitot Tev ! ) paiidzet ! !
zaudEjumi un, lai tos segrtu, ta sa+6ma daZddus ziedojumus. Saiziedoiumu skaitd aribija kdds anonims 5o,ooovdcumarku
ziedojums,
ar kuyu var6ja ne tikai kongresa
sabalansEt, bet palika lieldka naudas surnma
40
budZetu
pdri. AIJA,
-Juris Blodnieks, VIJF vaditdjs, ar Paula Api4a, VIJFvaldes locekia, skaitliem.
StudEstroika! Sniegnost! Piedzivo 5os vEsturiskos fenomenus brauc uzziettnras semestri LSC!
-
?asaule jau dzili ielidusi atkldtibas lailsnetE. Vai nav piendcis laiks ari Tev pdrkErtoties? Vai Tavi latvie5u valodd nav kddi baltie plankumi? StudEjot Iggt. gada ziemas semestri
Rietummi6iganas universitEtes iatvieBu programmd un dzivojot -atvie3u studiju centrE, ari Tu vari apmest vilni uz otro pusi un k|[t pat atdzimuBu latvieti. ?arakstits studiju izmai4as ligums starp RMU un Latvijas universitdti. Noslip6 savas latviskds zindBanas pirms do5anos uz Latviju! Zemas semestrl, kas sdkas lggI. gada
7. janvdri un beidzas 27. aprili,
pieddvdjamseptipus daZddus, citdsuniversitdtEsparskatdmus, akadEmiskiaugstvErtiguskursus: vidEjd ir.neqa latvie5u valoda, rakstu darbi, latvie5u dzive un kultEra, latvieBu literdtlra, latvieBu valodas ndc-rBanas metodika, paBmdcibas kurss, latvieSu rakstu valodas v6sture. labprdt nosltis Tev informdciju par pieteik5anos IggI. gada ziemas -SC administr-atore Vanda Dauksta semestrim (vaivasaraivairudenim. . .). Atrakstivaipiezvanivi4aiLatvie5ustudiju centrd rToz Fratemity ' ge Drive, Kal amazoo, M 4goo7 ; tel. (2618) 943- s254. "'11 a
LNJAK36. Kongress Ap sveic am i auno
LNJAK valdi !
Prezidente Viceprezidente
Latvie5u nacionEld jaunatnes apvieniba Kanadd rikoja savu 36. kongresu no olrtobrim Otavd.
5.
g. 5. lidz 8.
NoraLukss Silvija Kalnula Sandra Ezers
Saimnieciskds nozares vaditEjs Biedrzine Valdesloceklis Polit j.:skds noz ares vadit djs
Ojdrs Kness-K:lezinskls b e Haralds Ozols 619,1odo!'o ';' o \.)) Gundars Briedis ,,a":,.BY* r.;, Kaiva Sukse PEteris Rugelis Tdlis
trE##
Braun,
Y
_lL--
4r
ffiw
@W
ll
SKOLA
'',= -illt3'o=
-1S --^-r2
g.
#b
40.
r-l-,t--
\-a'4, "\l ""^,'-\J \ a
-
14.
6r ii6.i ^ $)A' .-Y i)gz I
lllts$A
I an
--.- 6!\/_
46.
-@
sq
.rl
\ a'\\ I5 ) '1-
'a
/!'
/r
-/
l-"o _: 52.
29
\
cl
\t
1lt
'u'
N *:d,,, r---. -J-L
31.
.\ I o.'.\- ^$',, crJ' out p, *tr' " I looooo 1 ---
J
ll,t"",l.l i"nrM'"
--filng'I
RKs-*_, l:=: gs. ,sE.
,r
(JJ
,(
Git4;) \L.
%,.
-
''KAKUNAMS''
Grupa"K$unams". Nolaeisds: Juris Garjdns,Andris Freidenfelds,Dace Garjdne,Mdris
Kristapsonsunlnts Ba{kevics. USis VitiqtEfotografd*anx
tuidinebiiakldt. lFoto: Hara]ds Elceris.l
S4iet, t<a gnupa "Kaifu nams" pa5talk ir visjaunEkE Latvija, jo ta tika dibindta tikai nedElu pirms Dziesmu svEtkiem, kad kopd sandca Andris FreidenJelds, Dace Ga4dne, Juris Garjdns, Mdris Kristapsons, U6is Viti+S un hts Ba5kevics. Pilni ener0ijas un izdomas jaunieSi [<6rds pie m6$indBanas, jo koncertus gnibEjds sniegrt tie$i Dzi.esmu svEtku laikd. Laika
mE6in6jumiembijalotimaz.YajadaEjadomdtparuzsta$anospubtikaspriek$6. Unta6.unS.jllijdvakard,kadpdrVecrigu laid6s IsEsla, "Kal;u nams" stajas uz Vecrigas bru$Etds ielas, lai s6ktu savu pirmo debiju. Publikas atsauciba bija negaiditi liela. KoncertiizvErsdsparistamballitemardejoSanuunlidzidzieddsanu.Tasvissmaniradijali.eluinteresiparSogrmpu,t6dE| p6c uzstEBands palldzu pa5us mlzilfus pastastit maz liet vairdk par sevi: "SosdivuskoncertusmEsveltijamvisiemtiemcilvEkiem,kqiemnebijaiespEjadabltbiletesuzDziesrnuw6tkukoncertiem. TieSitadclm[isurepertudrd bijalatvieButautasdziesmu aranZ6juml,IaimEsb[tusaistfoaartomlziku, kas skan6jaMeZaparka estrddE.
Pargrrupasnosaukumu;Vecrig6irtddamdja,kovisidEvEpar"kallumaju",jouztasjumtairdivaslielaska|uskulptlras. $ajd namdmumsnotikapirmiemE$indjumiuntampargodumEstdarinosaucdmsavugmrpu-"Ka\<unams". M[sugrupaiirgrtti notei]<tmlzikasstilu, tajairkautkasnovisa. Varb[ttasvaretu b[t "postfotk * punkrock * newwave" sti]s. .. T6irm[zika vis6.mgaumEml MEscen5amiessp6lEttddum[ziku,laicilvEkivarEtudejotr.rndzieddtmumslidzi. Jajaunietiskoncertamierigi sEZvaistdv,tadartomiizikukautkasnavkaftiba. TagadEjdjaunieSupublikairsamaitataarmet6liskoroku. Vinivairsneprot klausitiesmlziku. AtnEkuzkoncertuizkliegrtiesunizardities,unvinusneinteresEtas,kasnotiekuzskatuves. MEsgrrib6tu iemacit jauniesus ieklausltiesmUzika, izprastto. Iemdcit ci.enitm[zi]fus untomlziku, kovir,rispEIE. Nezindm,
vaitoblsviegli izdarit,jotadb[tujdmainaarivisasabiedrba. Jablsnorma]asabiedrfoa,biisarinormdlapublika-Sislietasirnedaldmas. Mlsundkotnesieceres? Sapelait daudznaudasunnopirkt nepiecie5amoaparat[ru. Protams, sdksimsfiadat aripie savastila
izkopSanas, jo tas ir galvenais. Un varblt pa5u sp6kiem ierakstisim kddu skanu kaseti. . . Bet vispar - muzice5ana ir d6rgs prieks. Lieldkotiesgnupasmuzic6arzauddjumiem,tasir-parkoncertiemunmEsindjumiemtiekizdotsvardklidzeklu,nekd iriespEjainskoncertos sapelnit, unkurtadvEl aparatlruproblEmas. . . ipa5igrr[tiirjaunajdmgnupdm, tddas, kdm6s. Untomer
-esamap+Emfuaspilnistradat
uncinitiespar savuvietu lielajdLatvijasmlzi1fu saimE." -
44
Sintija Stipre