Issuu

t llr

IiF-

imitlion link hands

tochallenge Kremlin

Moscow \ffarns Baltic l\ationalists

iP ddLe

PASAULE SKATAS #,>>W YZ 29. Izdev6ja : Amerikas LatvieBu Jaunatnes Apvienlca Redakciia: krta Skinhe un HelEna Vilrsniqa

VEja Zvani ir iumils veltits jaunatnes inform65anai un problEmu iztirzd5anai. Raksti ne vienmEr atbilst AIJA vai VZ viedoklim. Redakciju ndkamam VZ numuram slEdz 3o. janvdri. Rakstus l[dzu s[tit rg8g. darbibas gada redakcijai

c/ohta S\.i"h" 37o8 "S" Street NW Washingrton,DCzcrr7

Abonentus lUdzam iestaties AIJA. Biedru maksa $Io.oo jaunieSiem no 163o 9., $zo.oo biedriem veicindt1jiem, Abonentus kafio biedrzine Annele Rltenberga grr Balboa Court, Painesville, Ohio a,aon Ja vElaties iegdddties abonamentu radiem un draugiem Latvij6, to

var

izkaftot nosltot $2o.oo Annelei. Paldies Daumai Gravai par vdka zimE5anu. Paldies ari llgai B. ' Ilzei K' ' Vitai T., R. Gren&ei un visiem rakstu autodem un lasitdjiem.

Lngrridai S.,

SATURS AMERIKAS LATVIESU JATINATNES APVIEMBA 4 6 8

AIJA kongress Kalamazl AIJAvaldes locekfiun to amati ALJA Latvijd VEja Zvani vEsturiskd skatijumd NepalidzEsim nogalindt latvie5u jaunatni

Juris Blodnielcs HelEna Viksnina , Gita Gcmute Juri.:s Bfodnieks

PASAULE SKATAS 8. Vispasaules r5 17

20 22 24 25 27 29

latvieiu jaunatnes kongress

Politika Vides aizsardzibas kluba darbiba 8. 8.

VIJK

VIJKrezol[cijas VLJKpilnsapulce

Larisa Saleniece Sandra Gendrikova Elisa Freimane Vald:s Kmml4s

P6rdomas par kongresu VEI pdrdomas... Labrit Haiko! Tie vdrdi it kd tur b[tu. . .

Vivita Reenberga Anna Reynolds Erika Avott4a

tatvija pasaules acis .J3

rgSg.gada 23. augusts Latvijas rado5ds jaunatnes nometne Rons Ridardsons viesojEs Latvijd

Dainis Mjartdns laurjs Eglitts

43 46 47 48

Aug5d celaszXz Pirmais mEnesis latvie5u studiju centrd "Ir aizliegrtrmi ezeros , r aDliegnrmi upEs. . . " Manas pdrdomas par dzivip6c piedali5ands AIJA valdes sEdE Rigd

Aicina'Draugs'

atkari gais rolcrn[zikas Zurn-als

OKA

VdjaZvanizg.

Mdra Priedkalne HelEna Vil<sni4a

ArjaRulle Dainj.s Mjart-ans

SVEICIENSNO KALA]I/IAZU! !! ALJA 3T.KONGRESS rg8g. gadd, rlo zz.lidz 26.

novembrim

Kalamaz[ centra Hilton hoteli iooW. MichiganAve Kalamazoo, Michigan 4g@7 616-38r-2r3o Skats no KalamazO piJ.setr4as

Cikirdalibasmaksa? lidz r. nov. - sCc.oo pEc r. nov. - st5.co

Dalibas maksa sedz visu programmu, pat vakar:-1as balle sestdienas vakara. TreBdienas vakara bumbo5ana un sv6tdienas atkongress par mazu p:e:na<su.

Cikmaksd

istaba?

#47 panal<ti, vienalga crk

crlveli tur pdmak54o.

ir specidla cena, ko dod

kongres a dalibniekiem. Kd var reSistrdties? Izpildi pieteikSanos anl,rtei un

ats[tr

AndaiJurevskai r8rr Banbury Kalamazoo,ltfl 4goor

KasvEl?

Pa kongresa laiku bDs ttciz.ni un rrakslas ustade. Ja v6lies rddit savu mdkshivai pardot savu mantu, sazr:es ar Vandu Daukstu r7o2 Fraternity Vrllagre Dr:ve Kalamazoo,l,fi 4gco7

6r6- 343- oz54

Kefild

Kalamazl? Mums ir kontral"fts

ar Northrrest Auhnes. Lidfirma garant6 5o/ohdz p atlaidi no a rast am c enam. Tel . 8 oo-328 - r r r r. Vr4i grribEs m[su I.D. 4oo/o nurnuru -tas it i665e.

HEYIdont'speakLatvian. Don'tworry. We'll provi.de translators foryou. Call

616-343-o254 and

ask Vanda or Kaija for details.

BRAIJC UZALJA KCNGRE SIJ

KALAMAZUTI VdjaZvanizg.4.

AMERTTiAS r.ATVrEsU JATTNATNES 37.

Piektdiena

KONGRESS

Treldiena

9:oo -3:oo

ReSistrESands

8:oo -g:oo

Boh6miskds brokastis AIJA II. darba c6liens

Tir&iTI Mdkslas izstdde

ro:oo "Bowling forBooze" Holiday

Lanes

9:@- ro:oo

Ceturtdiena g:oo -

b:oo

Rev. komisijas

Re$istrESands

Tirdzini

IO:OO-

II:30

EIosrlP.m3

r:3o- 3:3o

Janls Srpl(evrcs Panefu diskusija - politika ValZa Ro4a vadibd Baltijas valstis Sodien

3:3o - 5:oo

Iveta Bui}fe, LTF Darba gnupas

rr:3o- 12:30

Juris Bfodnieks -

AIJApriek5sEdis Latvijas jaundkd periodika P6teris Uferts AIJAI. darba cEliens IevEl kongresa

rr:3o

t.{

televizijas

kom. priekBs6de ro:30

\-{

Latvijas "Labvakar"

Mdkslas izstdde Kongresa atklaSana Kaija Gertnere - Ric.

9:30

N 11

nom. komisijas z14ojumi

WilliamJ. H. Hough,III

Politiska darbiba

AIJA untds n5kotne

vadibu rg8g. darbibas gada

5:oo - 8:oo

8:oo

valdes zi4ojumi

LSC

ttre

Rokabiliballe rgbos

IevEl rezol[cijas

unnominacijas r:3o -

3:oo

Prof. Juris

3:oo -

b:oo

Sestdiena

komisijas

Latviias ekonomija - Teorija unPrakse

9:oo

Vksni+s

9:30- ro:3o

K6rlis C6rbulis Darba grupas ReIiUija

ro:3o

Boh6miskds brokastis Intervija ar Ievu VEberi, RigasMiss Foto

ITI

Mafii+s Hildebrants ALJAIII. darba cEliens

ITI

Ekonomija

flJA

7:@

Pilnsapulce

RezolIcijas

I988-ts8e.

VaIdes

*'"flf"'SJ,.j,;::-;

vElESanas

Oktoberfest:Kalamaz[ latviesu sabledriskd

Monte Carlo ba]Ie urr

7i30

vakan4as

centra

SvEtdiena

Brats, a]us,

lederhosen, polka

Atkongress Burbona ieldl

partija

CDiI

a U) trl

F{g ai

6,)

BH M.,d SE :M r-{ J4 <'d d.E (.lA

5..

{

P+'

F ,;l< ,c(

N Ir.l

a 0)

., 'd F

=li -^i

A 52=

vJ)

dEg 3:Eisl 339 i ?3i!3 z :b tr HE,q tr ,^* 2q -

;E:

,-.!'o J R;

> o.: ts hhh6

=n"9i-9i

d 6 d Y 6 h 6 a

cd 6

= ml €it

! x'6 i -,d

?2 o EEi Oo Oo s$ A6

I N

= ,A

s =

oo qq oo €cl

E?llllE

.H bo!

s E;1iii t

VdjaZvanieg.

'o'-)

6^ o ; | 3s ? E I .r 33 Z 3s Gh 5c E ,

f-.

F-

a a H

G.rl& d

to br

t*L6

'/^v ON

Zod >s€ di o

M<E

AIJAVALDES LOCEKLII UNTO AMATI ALJA-s valdE 1988./8g.gadd darbojds Iz valdes locekli ro amatos. Priek5sEdis - Juris Blodnieks, Vice-priek5sEde - Ilga B6rzkalna, Sekretdre - Linda Berni.!<e, Kasiere - Vilctorija Tomsone, Kult[ras nozares vaditdjs un kasiera paligs - Valdis Ronis, Politiskds nozares vaditdji - Anita N-agele un Jdnis Sulcs, Lrformdcijas nozares vaditdja - Gita GEmute, Biedrz ine - Annele Rltenberga, Vqa Zvanuredal<trises - Lnta S$inle un HelEna Vilrsnr;a.

PriekisEdis/e Pilnsapulces iev6l6ts, priekisEdim dota uzticiba vadit valdes un apvienibas darbibu. Vr4a piendkums sekot valdes locekfu un pilnvaroto darbibai dodot novErtEjumu: kritiku, ieteikumus. Priek5sEdim tiesibas un piendkums rundt visas apvienilcas un/vai valdes vdrdd, rea$Ejot daZddiem notikumiem, k-a ari pdrstdvEt apvienibu pla5akd sabiedribd. Vr4am uzdots sasaukt sEdes, sniegrt kongresamun revizijas komisijai z4ojumus par savu un citu valdes locekfu darbibu un gdddt, ka kongresd pieqemtds rezol[cijas tiek izpilditas. Vice-priek5sEdis/e Tie5ais pien-akums j.r vajadzibas gadijumos aizvietot priekSsEdi. Savd darbibd vr,r5 izprlda daZddus piendkumus, ko valde, priek5s6dis vai pilnsapulce vajadzibas gadijumd uzdod. Vicepriek5s6dim ir ari tiesiba un piendkums, savd kapacitatE, rundt valdes vai apvienfoas vErd-a, p-arstdvot apvienibu sabiedribd. Sogad vice-priek5sEZa piendkums ir ari bijis uzturEt s aites ar Latvij as organizd cij dm, s ekoj ot lidzi not ikumiem Latvij d. Sekretdrs/e Galvenais un vissvarigdkais uzdevums ir protokolEt valdes sEdes. Pa s6des laiku sekretEram jdb[t modram un Zirgrtam, lai nepalaistu gardm kddu svarigu lEmumu. PEc sEdes, pdrbraucot mdjds, stdv lielais darbs priek5d. Sekretdram r uzdots uzrakstit, pavairot un izs[tit protokolu katramvaldes loceklim, kd ari citiem : latvie5u jaunatnes apvienibdm, ALA-i, u.t.t. Sekret5ram j duzraksta sEdes kops avilkums un j diesni.edz laikrakstiem, AIJA ZigEm un preseiLatvijd.

Kasieris/e tur

skats no ALJA sEdes

apvienibas grdmatas. JEie gr-amato iendku5ie lidzekli un tie j-anogulda bankd. Jdnokdrto ALA maksEjumi, nos[tot dekus attiecigdm persondm vai organiz-acij dm. Uzmanigi jdskatds, ka katrs

gada martd

ien-akums

un izdevums ir attaisnots. Kasierim jdpdrrauga AIJA iegruldijumi. PEc statttiem kasieriem gadam un ir |oti vElama iepriek5Eja pieredze un/vai uglitfoa grdmatvedibd.

Yeja Zvani 29.

jdblt zr

Kasiega/es paligs/dze PEc statttiem kasieya paligs izpilda kasiepa piendkumus td prombltnes (vai stiririUai) laikd. Bet pieredze rdda, ka ieti[ad bilusi pati*jibLs vajad.ziba kasierim un tE kasiepa paliga piendkums ir vadit ALJA Apg-adu un uzturEt AIJA archivu LSC. (Iesp6jams, ka archivu kdrto5ana uz z gadiem atkritis, jotos lietos Gita GEmute, lai rakstitu AIJA v6sturi.) Kd Apgdda vaditdjam, kasiela paligam vElamas labas pdrdevEja un tirgzinibas (marketing) spEjas.

Politiskes nozares vaditdis/a Uzdots izpl atit

informdciju ASV presE par notikumiem Latvij-a, realEjot uz tiemkd ariiesdlct ikdienas politiskus momentus. Noz ares vadit-aj s uz+em kontaktu ar ASV likumdev6jiem un regruldri vi4us informE par ALJA vElm6m. Politiskds nozares vaditdjs sagat avo un izplata materidlus biedru inf ormdcij ai un s adarbojas ar citdm centr-aldm organizdcijdm, ja tas iTALJA interesEs.

AIJA

s6des kopbilde Pdrdaugavd, pirmd rindd no kr. - Juris Blodnieks (AIJA), IIga BErzkalna (AIJA), Inta S\<inlfe (AIJA), Aija RuIIe (Riga), Juris Putrir,rg 0gaunijas Tautas Fronte); otra rinda Pauls BErzkaL:s (AIJA), HelEna Vksni4a (ALIA), Milelis Putri45, Anne1e Rltenberga (AIJA), Iveta Buille (LTF), Vita Terauda (AIJA),

Viesturs Koziols (LVU).

Informdciias nozares vaditdis/a udod ALJA zr+as. AIJA zr4as ir daZu lappuiu izdevums, kur dota informdcija par sarikojumiem, nometnEm un citiem latvie5u notikumiem, kas jau:rie5iem varEtu interes6t. AIJA zr4ds apraksta AIJA valdes darbilcu urr tur parddas visp6rigi sabiedriski zi4ojumi. Lai savdktu informEciju no visas Amerikas, nozares vaditdjam jasaruna sakarnieku tftls, persona katrd latvie5u centrd, kas var nodot zi4as, kad tas ir vajadzigs. Gadd izn-ak 6-to AIJA zir.ru numuri. ir fotivElams, ka nozares vaditdjampieejams dators. Biedrzi4a/es galvenais uzdevums ir vervEt jaunus biedrus un biedrus/veicinatdjus. Vdrdi un adreses ir jdsakhrtosarakstd, t.i. AIJAkartotekd. Adreses jdsagatavollmlaptp-as, ALJAzi4u, VEja

Zvanu izs[ti5anai vai ari citdm vajadzibdm. Biedrz ini.m ir ari jdsagddd biedriem biedra kartes. Biedrzinis ir atbildigs ari par Latvijas VEja Zvanu abonementu kErto5anu. Biedrzi4a ricibd ir Apple IIe dators.

VEia Zvanu (VZ) redaktora/es darbs varEtu b[t visgr0t-akais ALJA vald6. VZ redaktoram jdizdod trls VZ numuri gadd. Redaktoram jdizdomd Zumdla tEma, j-asarund raksti, jEkori$6, jdsaliek un k5dreD ari jdnodrukd. Darbu veikt vienam pa5am nav viegli, un, amatu uzpemoties, ir jau jddomd par paligiem. Bet no 5i gr[td darba paliek labas atmi4as: tris pastdvigi Zurndla numuri. VZ redaktora ricib-a ir MakintoBa datora sistEma arldzera iespied6ju.

KultEras nozares vaditdis/a posteni atjaunoja 1987. g.kongres-a, ar cit-ad-aku darbibas jEgu k-a pirms tam. Kulttrras nozares vadit6js ir atbildigs par a}rtualu kult[ras vErtfuu izplat-Ganu AIJA biedriem (un ari citiem) Amerik-a. Piem6rs vi4a darbiloai - projekts: izdot kaseti Latvju Roks I. Sim projektam ir jdizvElas mlzika, j-asagatavo kasetes, v-aki, kasetes jdpdrdod un p6c pdrdo5anas nodot autoriem zindmu pelr,ras procentu. Kult[ras nozares vadit-ajam ir jatur savs bud-Zets un j-apdrskata AIJA Kulttras' ironds. Kd paligi nozares vaditaiam ir tris kultflras fonda dalfonieki.

VEja Zvani

29.

.q@m

(

3g; i': 1e< -:-*'-a- a:: :::lqas reviaijas tsomisija. RevDijas komrsrja "uzmal:ra" ALJA valdi. ia. Tl:r':s *kil; .a:*-A ca:b:Da:- skatities vai rezolEcijastiek:zp:Iditas, ka valdes locek}ipilda lr,-grr-=r-s, ?,=-"s. p.Erbaudot vai kases grdmatas ir kartfra.

nryf

.fii-i--E

AJA

iccr:grress, ua ari

padome, pie kuya AIJA valde vai biedri var grriesties - pEc padoma. Beztam AIJA valde var pilnvarot personas darboties AIJA interesEs kdda konkr6ta

projelrta izve5anai.

ALIA valde kongrresd.

san-ak uz sEd6m 4-E reizes gadE. Revizijas

komisija sandk pusgadd un n-akamaj-a -Juri.s Bfodaieks

KANDIDEALJAVATDEI !!! AIJAVAIDE TATVIJA rg8g. gada tZ. jElijd Pdrdaugavd bija vEsturisks moments. Pirmo retzLgT gadu vEsturE ALJA valdes locekli sandca kopd Latvijd ! Piedalijds 8 AIJA p-arst-avji, tai skaita priekBsEdis tur vicepriekisEde, un organizdcijas pdrstdvli no TErzemei un brivibai, Tautas Frontes, LNNK, VAK, LVU un daZi citi ieinteres6ti latvie5i. SEdes mErlis bija domu apmai4d :ufirr.elAlJA sadarbibas iesp6jas ar grupdmLatvijd - gan sabiedriski, gankomercidli. Pirmais punl,rts plai aj a darbu kErtibd bija S.Vispasaules latvie5u jaunatnes kongress Somijd. Pieteiku5ies 4oo jaunie5i, to vidl daudzi no Latvijas, bet iesp6jas uz+emt ir Saurdkas tikai 373. Ir dztdEts, ka dau&i jaunie5i no Latvijas brauks bez pieteikBands, bet gr0tibas radis jautdjums, kur v:4ip-argulEs v6sajEs Somij as nalctis. Run-ajot par g.VIJK, kas var6tu notikt rggr. gadE Latvijd, izraisljas debates par to, kas ril<otu tik lielu jaunatnes salidojumu. Pdrrun-aja ari vairdkus sabiedriskus projektus, ko realDE AIJA sadarbbas lab6. Rigas rokas grdmata irnupat izndkusl Amerikas jaunie5iem, kas dodas uz Latviju, unAmerikas redakcija meklE skats no

AIJA satikSanis Pdrdaugavd

VEja Zvani

29.

Si gada

jllijd

LatvijE koll6$iju, kas papildin-atu rakstus par architelrtfiru, un literdt[ru. Ndkamd gadd cer ari iespiest Amerikas cefvedi Latvijas jaunie5iem, un projektam AIJA ir pieprasijusi $3 ooo doldrus no ASV Latvijas brivibas fonda. SEdE pdrrundja ari iespEjas iespiest ALJA Zurndlu Y-elaZvani Latvija. VAKun TF pdrstdvji izteica interesipar Siprojekta isteno5anu. AIJA s[tis savus periodiskos izdevumus uzzalo bibliotEku, lai jaunie5iem Latvijd b[tu iespEjams ieskatities ALJA darbfud. ALJA darbiniekinupat sagatavojuBi bro5[ru latvie5u valod-a par stud6Banas iesp6jdmASV. NdkotnE

AIJA cer turpindt lidz Sim iesdl<tos projelctus

tur dom-at par jaun-am sadarbibas

i.espEjdm.

-HelEna Viksni4a

vEJA zvAI\II TESTUNISKA SKATIJT,MA ALIA-iir biju5i daudz un daZddu rakstisku izdevumu pa tds 4o gadu past-av65anas laiku. Starp tiem atrodas ik mEne5a "Apkdrlraksti," Zumdls ALJA Z4as (1956.-62. g.), Zumdls Zibe4klimp a, fi972.-3.9. ), Zumdls Spogrulis (rglz.-s. g.), Zumdls Amerikas un Kanddas Kopdjais Apkdrtraksts AKI(A Raksts (1975. -78. g.), tagad6jais mEneSraksts "ALJA Zi4as" (tgZg.g -?), un Zum-als VEja Zvani. (1978.9. -?). Daii no lasitEjiem varb[t jaut6, k-apEc ALJA-i ir biju5i tik dau& cit-adu izdevumu pa gadiem. Vienigais secindjums Bim j autdjumam ir tas, ka tadEl, ka ALJA sastdvs mainEs no gada uz gadu, ir daZkdrt grEtiselanigi turpindt uz4emtos projel,;tus - it ipa3i, ja jauni cilv6ki ar jaund.m domdmun jauniem mEr$iem pdnpem Sos projektus. Tom6r, jdatz-:sta, ka daii izdevumi izputEj a redalrtoru sl inkuma dEf , vai ariinformdciju tr[kuma dE]. Ka redzat no pierakstitiem datumrem blakus izdevumu vdrdiem, "AIJA Zt4as" un VEja Zv atiir visrl gdk izdoti. Tas var6tu b[t vairdk iemeslu de!. Agrdk valde vienmEr izvElEja ci-lveku vai nu no valdes, vai no paz:4d.m, kas rakstitu Bos Ddevumus.

pirmieVEja Zvani

DaZkdrt 5ie cilvEki |oti rosigi darbojds, bet citas reizes tadEl, ka Sie cilvEki nebija pakf auti revDijas komisijas noteikumiem, darbu neizpildija un Ddevums likvedEjds. Srs mainijds tikai tad, kad AIJA izdevumu rakstiBana kluva par amatiem valdE. KopS rg7g. g. "AUA ZLr,rrr" raksti5ana ir biiis informdcijas nozares vaditEja galvenajs piendkums. VEja Zvanuredaktorus sdka ievElEt amatd sdkot tikai ar lg8l. 9., zg. kongnesd Linkolnd. Pirms td laika VEja ZvanineDndca visai reguldri. Cits iemesls 5o Ddevumu turpindSanai varEtu bUt AIJA valZu selcnigo apmaini5anu p6dEjos gados. Projelrti, mEr$i un darbiba ir turpindti, kaut vai valdes sast-avs ir krietni mainiji.es. Bet kas ir 5ie V€ja Zvani, kur tig radds un kdpEc tos sdka tzdot? 1977. g. novembri pEd6jais parddijds 25. kongresa Cikaga. Tajd laikd vEl nezindja, ka tas b[s AIJA pEd€jais Raksts AKKA

V€ja Zvani

29.

m6neBu larkd. Toties 26. kongresd, San Francisko, biedri iesniedza Sddu rezolficiju:

=s:i:lums e6. kongnesa piln, apulce ieteic pieIemt erkagas jaunie5u nr,eddvdjumu izdot AIJA .i,*ta ipt<artralcstu, i<o va-ditu Janrs Kram6ni. So rezoltciju pie46ma un Ckdgas iaunieii Jdr,ra Kram6na vadib-a s aka rakstit apkdrtrakstu. pirma1s numurs tznd.ca rg78. gada beigds un to Dsttija gan 1978, 9., gan 1979. g. biedriemun biedriem veicindtdjiem. Janis Kramdns izskiidro apkartraksta nosaukuma izv6li sdvds redakcijas

pi"ri*c"'"...Finosiukumai.nspirdcijaneraddsnenoprdto5anas,nenodzlas.frlozofd3anas. Atklati sakot, j.edvesmes avots bija pavrsamkonkrdts, S|<idrs un divkrasains....VEja ZvanitomEr saistds ar 'Vcj5' - tas kas skar,tu atnes, mflsu izdevuma iecerEtierir mcr$iem. 'Zvani' - saz ina5anas lidzeklis, ".. f ei auptivuro. " Kram6ns t6l-ak iaksta par redakcijas uzdevumu : .atrisinat vEja zvanos paslEptas milrlas. Trimd.as zvani jau dimd 3o gadu, vai tie tikpat diZeni skan6s pEc ndkamds paaudZu zvanl? ilrarrZ Gduzilumrms emigrdcrjaijaunataei, nes iodienas, tasaul<tds, PadomjuLatvijas kafta Itteresanta kolonijas?" latvieBu Kanddas un Austrdlijas,bienvrdamerikas Eiropai, Ko siasta jautdjumus, ievietojot SG *a",.ums ir palicis aktuals. Redakcija v6l arvien mEgina atbildot 5os jaunie5iem un citur. Amerikd latvie5u nozimd tie un ko par notikumiem, Latvijas Latviju, iit

" Pirmais V6ja Zvanu numurs ne vien noteica turpmako redakcijy u_zdevumu, bet ari noteica vajadzibu taj-a pacelt jautdjumus, kas citur netika pacelti vai )zurzdli. Saj-a pirm-a numurd redakcija rakstus par pretkom[nistisko nm.taiy Amerikas un Kanddas latvie3u ie.iiLioja vriiaLur "afiri"kus sabiedifua, un pierad.ija kdda galejibi vai aiziet tada nostdja. Saja numurd aripublicEja vatf'lus Latvijas dzejni6ku d.zejoius "Mocha dZava" nodaia. Si numura rakstu kvalitate nebija pdrmErigi *guiu, jo vaydkums no iakstiem tika par4emti no citiem latvre5u sabiedrfoas izdevumiem. Tom6r nalotn6 5rs mainijds ar pa5u jaunie5u ilsUiitlem rakstiem un i.r nondcis lidz tam pun]rtam, ka red.akcija ne vienm6r vir ievietot v:sus sa4emtos rakstus. Kd sagaidams, sabiedriba reaUEjds udevumam. DiemZEl atsaucfua bija negativa. Pirma ig7g. g. darbfoas gada valdes sEdE priek5s6de Dzrntraleji4a paz:4oja, t<a bila sa46musi sudzibas par pirmE numura saturu, it ipaBipar satiriskiem rakstiem. Valde nbtbma, katurpmak redakcijai bls j-anos[ta kopija no apkdrtraksta p"*" t6 iespiesanas. Ar laiku un ar sabiedribas mai4-am, 3o lEmumu sdka neiev6rot unVEja Zvanu iedakcija var6ja pati ievietot un neievietot, ko vElEjas.

Desmit gad,u laik-a , VEja Zvanu praktisk-a izdoBana ir krietni mainijusies. Agrdkajos gados visu Zum-alu gaiavoja tikai ar iakstamma3-uru. Tagad VEja Zvanus izdod ar datora palirlzilcu gan ,it rtot i, gai grafiski. (Sis ir pateicoties visiem cilvdkiemun organiz-acij4n, kas arziedojumiem palidz6ja'i6gad'aties visu datoia technolo$iju.) Pirmos gadus Vdja Zvanus drukdja uz tira balta un druk-aja uz sev iapira pie v-ienatga kuga drukdt-aja. Daikefi, redakcija ar pa5i nopi.rka papiru vdkus' NdkotnE krdsau:us un pieejamam druk-alanas ma5inam. Ar laiku sdka lietot ciet-akus varblt redzEsit VEia Zvanus krdsds! Sdkot arV6ja Zvanu 17. numuru, AIJA sdka druk-at VEja Zvanus pie Augstuma ekspidicijas. Sis u Liji= ]oti udevigi ALIA ne vren Augstuma drukd5anas pieredzes d6|,.bet ari tad6l, ka Augstuma eiorpiAicija pi-edavd AIJA vislEtdkds cenas iesPEjamas. Redakcijai ari liio darbu ar io, ka Augstums izstta vrsus eksemplarus. - Vispdr druk-a3anas cenas ir "i"irjbt*" pi gadiem. Pirinais numurs maksdja $b7b.75 drukat un Ds[tit r,oooeksempl-aru. lii.irii*"iniju5-as Salidzinajuma p6delaG numurs, ko udeva j[nij-a ilja oada, maksdj3!t,75o drukdt un izs[tit r,ooo ef"umpf iru. Vi"j"r]natais notrkums r tas, ka-AIJA tagad drukds YljaZvanu numurus Latvija, lai Latvija; jaunie6iem bltu iesp6ja lasit par murns un m[su domdm.

Lai ndkotn6 bfltu vEl d.audz VEja Zvanu numuru un tikpat rosigas redakcijas kd tagad un

PagdtnE!!

-Gita GEmute

LASI, NESKIRSTI I VEja Zvani

29.

10.

I II

Studiju Centrs, Latvie5u Fonds,2x2, 3x3 nometnes, Baltijas Brivibas un Miera Kugis, PBLA- SZ, un daudzi citi vEr[igi p as-akumi. AIJA ari savu darbibu mainija p6d6jos p-aris gados. Un, ko m6s tieBi darijdm, mEs uzlabojdm mlsu zlnd5anas, td uzlabojot saites ar Latviju.

NEPALIDZESIM NOGALINAT LATVIESU

JAT'NATNI

ALIA darbibai j dturpina mainities,

i a v1lamies or ganiz d c ij u ndkot nE uztur 6t.

MEs, trimdinieku pdcn-acEji, esam dzimu5iunvisu mlZu Amerik-a dzivojo5i ar bfitiba nemainigiem apstdkfiem : Latvija : okupEta valsts, tur notiek p5rkrievo5ana, latvie5u iedzivotdju procents krit ikdienu IatvieEu tauta ziid. Daudzi domdja, ka mEs, brivd pasaulE dzivojo5ie latvie5i, esam vienigie, kas spEj uzturEt valodu, kult[ru un varblt pat turpmdko latvie5u tautas eksistenci. BUt latvie5u jaunietimvienE zi4d bija tdds piendkums, spiesta lieta: "Ja ne m6s, tad kuf5?" un "Latvians - an endangered species." Vecdki m[s veda uz,latvie5u skolu un

mil s audzin-aj a I atvisk d, g ar6,. S ados apst dk! os dzivodami saglab-ajdm savu latvietibu lidz pat treBai paaudzei. Asimildcija gan veica savu darbu, bet noteilrti mazdk, ja mums nelil<tos kritiski latvieSu valodu uzturEt. Sodien iepriek5 nemainigie (stagrnantie) apstdkli ir pdrv6rsu5ies dinamika un, patreiz, Dredzes latvie5u tautaiuz pastdvE3anu liekas daudz labakas. Varb[t, ka I atvieii LatvijE varEs I atvie5u t aut as ddu gl dbt. Bet, to daridami, tie mainis m[su situaciju Amerikd. LatvieBi Seit sdks " de alrtivizeties " . Mums nebEs vairs tik svarigi rundt latviski un pacelsies jautdjums: "Kdp6c man jarun-a latviski, ja nedzivojam Latvijd, kur to var brivi darit?", jeb "KEpEc man jdrund latviski, ja dau&i citi to var d arlt?" IespEjams, ka latvieBi asimilEsies strauja tempd. Latvie5iem Amerikd neb[s interese vairs iesaistities sabiedribas darbibd - ALJA un citu latvie5u organiz-aciju biedru skaits dils, un darbibd bflsnefe]<tiga. Tas ir, janemainamies.

AIJA valdi Sigadamarta sEdE VaSingtond

Juris uzrund

h zindms izteiciens modem-a pasaulE : daudz kas mainds un vienigd lieta, kas nemainEs irpatimaipa. Latvijd un vtsd Padomju Savienib6 ilgus gadus maz kas mainij-as. Trimdas sabiedribai bija jdvadas pEc tiem pa5iem apstEkliem reizi pEc reues. Idejas jaunai darbibai bija gr0ti stimulEjamas - lauzam galvas, kd rilrot jaunas demonstrdcijas, gudroj-am, kd varEtu interesantdk pavadit vasaras. Gdjdm uz priek5u, bet negdjdm tik sevi5$i -atri. GribEjds meklEt kaut ko jaunu un sabied.rfod bija savi jaunindjumi: Latvie5u

Vdja

Konkrets AIJA m6rlis jau sen bija mudinat latvie5u jaunie5us doti.es uz Latvi.ju. Tas izpaudds izdodot Rigas karti un vdcot informdciju t[ristu ce]vedlm pa Rigu. Bet politiskie apstdkli bieZi46ma virsroku un savus sakarus ar Latviju ierobeZoj-am. PiemEram, vâ‚Źl 1986. g. AIJA valde dalijds domds, vai priek5s6dei Vitai TEraudai vajadzdtu doties uz Latviju un piedalities Jlrmalas (Satakvas) konferencE. Gadu vEldk, 1987. 9., izdevdm ilgi gatavoto Rigas Rokas Grdmatu. Tad izplatijdm Latvijas rokmtziku ASV un iespieddm Latvijas autoru rakstus Vdja Zvanos. Sogad, daudz kas vairdk mainijds un m[su darbiba ar Latviju stipri papla5urdjds. Uz46mdm kontal<tus ar or ganizdcijam Latvij d, notur6j dm valdes s6di Rigd, pldnojam Latvila izdot VEja Zvanus un Rigd uzstddit buoju ar intemu. Piedalijdmies 8. VLJK, kur daudz p-arrundjdm sadarbfuu ar Latviju. Patlaban, vicepriekisEde Ilga BEzkalna raksta ASV celvedi Latvijas latvie5iem. Bet kddi irpierddijumi, ka m[su darbfta arLatviju :l-paretza? KonkrEtus tr grr0ti atrast -

Zvanizg. rt.

Piedalijdmies 8. VLJK, kur daudz pdrrundjEm sadarbibu ar Latviju. Patlaban, vicepriekBsEde Ilga B6rzkalna raksta ASV cefvedi Latvijas latvie5iem. Bet k-adi ir pier-adijumi, ka mlsu darbiba ar Latviju tr paretza? KonkrEtus ir gr[ti atrast -

varam minEt, ka p6dEjos divos gados ALJA ir vairdk biedru un biedru veicindtdju, kd j.epriek5Ejos gadus. Kalamazfi kongress solas blt viens no visvairak apmeklEtiem. Protams, interese parAIJA darbibu, ndk arino citiem apst-akf iem: piemEram mai4dm Latvija un pateicoties biedrzines daklai darbibai. Un nav tikai jaunieBu sabiedriba, kas sdk alctiviz6ties ir loti daudzi latvie3u, kas daudzus gadus bija kaut kur "sldpstiju5ies" un tagad parddas, kad apstdkli labv6ligdki. Tas pierdda, ka Latvijas apstdkliem ir |oti liels iespaids trimdas latvie3u dziv6. ALJA ir jdkonkretue sava darbba ar Latviju.Ir jdpie4em sadarbfuas formas un tas konsekventi jdietur. Ir ]oti daudz, ko mEs varam darit. Protams, visiielakais darbs u politiskais : Latvijai r nepiecie5ama neatkariba. Tur galvenokart darbs tiem, kas Latvijd dzivo un strddd, kup Iabak pazlst valsts apstdklus. Bet m0su darbs ir ari warigrs, mulrrs jdaicina mlsu ievElEtie tautas vietnieki verdot Latvijai un Baltijas valstim labv6ligu politiku. I,,oti liels darbs ir ari socidld pldksnE. Latrrija dzivojusi "1984" sabiedribd, ka tadu aprakstijis DZordZs Orvels. Latvie5i bija izsl6grtino brivas attlstibas daudzus gadus un sabiedrba, ar daZiem izr,r6mumiem, ir atrofEjusies. Latvija ir atkal no jauna jduzblvE. Valsts attistilcas n-akotnE ir vajadzigas izglitotas personas daZddos zindt4u laukos un toties Latvijas latvie5u jaunie3iem ir vajadziga izglitba, yglitiba, ko uz vietas ne vienmEr var sanemt. SJit aUe var ari palidzEt. Lielu soli Sajd' virziend sp6ra Alda Staprdne, kas iesaka izmaigas projektu ar Latvijas Universitdti. Izmai4as programma dod iesp6ju latvieBu studentiem izmantot ASV universitdtEs pieejamos plaSos informdcijas krdjumus. Sis projelcts ir jdpapla5ina. Janvdri AIJA pldnos ir novietot personu Latvijd, kas palidzEtu studentiem pieteikties ASV universitEtEs, kd ari pieprasit lidzekf us stud6Banai. Jaund programma nedril<stEtu izbeigties p6c viena semest;a. ALJA ir jdnodro5ina internivai pat jdpieqem pilna laika darbinieki Latvijd, kas koordinEtu 6ddu mdcibu programmu. k ari

jdmEgina koordinEt Sdda darbiba ASV, pie4emot pilna laika darbinieku Seit. (Si izmai4a, starp citu, ari pievilktu jaunus biedrus AIJA - Latvijas studentus Seit). Ja, protams, tas maksd, bet ceram 3o 5$6rsli driz apiet. Atbalstisim vinus ndkotnE, jo vi4us atbalstot, m6s ari sevi atbalstam.

VaimEs piegrieZamies par daudz Latvrjai un aizmirstam ALJA biedrus? NE, bet ir uzmanign Bai lietai j-apieiet - nedrkstam atmest to darbu, ko esam darijuBi lidz 3im. AIJA ir jdaug ta, ka td sp6j gan savus biedrus aprflp6t, td ari vairak palidzEt Latvijai! Vai m6s visi nejustos gandariti, ja latvie5u jaunie5i Latvijd varEtu un b[tu spdjigdki izlemt pa3i savu li]<teni? Nav viegli sadarboties ar Latviju un tds jaunveidotam organudcijdm. Nav 3aubu, AIJA-I b0s nopietns darbs priek5d. I atvleiiemmaz pi.eredzes sabiedriskd darbd. Latv:e5lem nav bijusi izdeviba lemt, lemt par i-etam, kas tiem jaunas. Daudzi arinavradu5i nopretru strdddt un tas atspogrulojies sadarbiba.

AIJA ir jdmainEs, lai td vienmEr bltu AIJA projel<tiem tagad jdsaista ne

a]<tudla.

trkai Amerikd dzivojo5o jaunatni, bet arl to, kas atrodas Latvrj-a. Mums ir tagad pieejama liela dala iatvieiu jaunie5u, kas agrdk nebija. l,atvre3u jaurrie5u Latvija ir daudzas reDes va:.rdk nekd mEs trimdd. NE, es nedomdju, ka mur:rs vajadzEtu latvieBu jaunieBus Amerikd aizntst, bet tikaivairdk jdpiegrieZas mlsu lidzaudZiem Latvijd. -Jurjs Blodnieks, t988./r989. g. AIJA priek5sEdis

BRAUC VZ KAZU ! II II

VdjaZvanizg. rz.

LAr DZTVO qENETIVA KLUBS! S mene5a maldi: Cik modernaja pasaule nav bmumul Katru vakaru skatrties televizora ekrasa pasaules drudzus un milas alkas, varam sazirrAties ar draugiem tAlu tilumos, vararn iegadaties preces leti, erti un izdevrgi. Bet to vizu gribam daflt GRAMATISKI PAREIZI. Angfu valodi bieZi lieto prepoziciju "ON' ,lai izteiktu to, ko mes laMski varam teikt locrjlmu. DiemZel, bieZi lietojam mfizu paiu 'UZ",lai izteikru anglisko

ar lol<ativu (kur?)

'oN'

MACISIMIES! NetEiksim: Vakar Gkagas Lnd qpâ‚Źleja pret Miamijas Delfiniem uz televizija. (Tas nozrmâ‚Ź, ka visi futboliskie davnieci+i savus manevrus danja tieiu uz televizora kabineta m0su paiu majas.)

Teiksim labik: Vakar TELEVIZIJA Cikigas Ln6i speleja Pret Miamijas D elfrniem. Tadu paiu locrjumu lieto afl ridio vajadzraam, resp. Lacr: spele bija radio. kas bija uz izFrdo5a-nu. (Tas nozrme, ka vi4a par kleiru samaksaja, kamer wr4a 5taveja uz nokrituSas " IzpardoSanas'' ames.)

Negilsim: Etvrra nopika fod dargu k1eiru,

Teiksim labik: Elvlra aopirka |oti dirgu kleitu, kas bija IZPARDOSANA. Varam an ljetot prepoziciju PA. Netej-ksim: Fridrichs vizu vakart ar Signdu rulAja uz telefonu. (B[cu gan gr[ti vi4iem abiem oosl4vCt, katram ar vienu kiju uz telefona apararu vizu vakaru.)

Teiksim labik: Fridrichs visu vakaru ar Sigridu runija PA telefonu. (fad viai var mazliet atpusties, parrunajot savu draudzrbu.)

Neblsim "UZ" mErka$i! Runisim gramatiski pareizi!

VdjaZvanizg. tg

PASAULE SKATAS PASAULE SKATAS PASAULE SKATAS PASAULE SKATAS PASAULE SKATAS PASAULE SKATAS PASAULE SKATAS PASAULE SKATAS PASAULE SKATAS Latvijas karogs plivo Haiko muii6

8. vTSrASAULEE

LAfvIrSu JAUNATNES KOryGRESS,

rg8g.G. JIILIJA, HAIKo MUIZA, SoMIJA

Sai vasard, pdri par 4oo latvie3u jaunieii pulcEjds pie Baltijas j[1as krastiem Haiko muiZd Somijd, lai piedaliios 8. vispasaules latvieBu jaunatnes kongresa. Latvie5u jaunieBi no visEm pasaules

maldm sabrauca kopd, lai pErrunEtu gan politiku, gan vides jautdjumus, lai dlieddtu dziesmas, Iai iepazitos viens ar otru. gg-ALJA biedripiedalijds 8. VIJK . Septr4i no Biem dalibniekiem sa}Ema stipendijas no AIJA-s, Li piedalitos kongres-a. Seko vi4u raksti par notikumiem, pdrdomdm un 8. VIJK. atminampar ' 8. VLJKre6istrEto skaits

sasniedza 449, no kupiem bija z3z virie5i un zr7 sievietes. Kongresa lieldkais dalibnieku skaits ndca no Latvij-a dzivojoSiem I atvie5iem ar r57 dalibniekiem vai 34, 9o/o. Sekoja ELJA ar r33 vaLzg,6o/o,AIJA ar gg vaL22o/o, LJAA ar 38 vai 8,460lo un ar p-arsteidzo3i maz dalibniekiem LNJAK - rg dalibnieki (4,23olo). No AIJAs piedalij ds 37 (37, q"/o) virie5i un 6z (62,60/o) sievietes, bet tie3i otrdds sadalijums parddds Pie Latvijas dalibniekiem - 98 (62,q"/o) virie5 i un Sg Ql, q"/o) sievietes. Sievie5u caurmEra vecurns kongresa laika bija 24,6 gadi, viri5iem 25,3 gadi. Caurm6ra vecums AIJAkongresa dalibniekiem bija 23,5 gadi. 34,g"/" vai r57 kongresa dalibnieki ndca no Latvijas. Vairums Latvijas jaunieBi bj.ja kongresa ricfoas komitejas viesi. Rkojot kongresu turpat 45o, VdjaZvanizg.

14.

izsaukuma ldgruma vEstules uz kongresu saqrEma ricibas komitej a, bet tikai turpat 8o stipendijas spEja izsniegrt un ielflgumus iegdddt. Uz iel[gruma pamata uz kongresi atbrauca 7r dalibnieks no Latvijas. Bez iel0guma, "uz dullo", ieradds 38 re$istr6ti dalibnieki. Liel dkais skaits ndca no Rigas at r2o dalibniekiem, sekoja LiepEja ar g, LimbaZi sr 5, Rigas raj. un Jelgava pa 4, REzelcre un Jlrmala ar 3. Latvijas dalilcnieku caurmEra vecums Qija 25,6 gadi. {S. Paldies Paulim Apinim par datiem.

E' E. (d

V -Fi

xs 10

>; Hq

d; H

,EB A6 NH

/ts)

ul trl

,H'g

EE, ,Htr Ld .N (Jd

POLITISI(A,S PARRUNAS

VLIKpolitiskd diena noti.ka zq. jnliilE,. Es neesmu politologs, nedz arikdds cits zindtnieks/ce, tdtad visi Sie iespaidi ir manEjie un man6jie vien, un es nek-ada gadijumd nedomdju, ka manas interpretdcijas ir vienigds vai pareizds. Katrs kas 5is dienas refer-atus noklausijds noteikti 8.

pats vislab-ak zin, ko vt45 ieguva no tiem. 3i diena man personigi |oti noderEja. Bija fantastiski redzEt visddus a}<tudlos politiskos darbiniekus viend vietd, viend reizE, izsakot savas domas. Man liekas, ka 5i diena tom6r tznd,cavisvErtigdkd tiem kongresa dalibniekiem no brivajdm valstim. Latvijas latvieSiem td ir ikdiena, un noteilrli katrs no vi4iem zin daudz vairdk par politisko situdciju un p-armairlam, un vi4i dro3i vien nekddu jaunu informdciju neiegruva. TomEr neblt negribu noliegrt Sis dienas vErtibu.

Atkldti sakot,

Lai ari daudz kas ir mainiji.es politiski kopB kongresa, centiBos atstastit visu ka es to atceros Dtiz-atu tur. ArinespEju visus sikumus atcerEties (un nevElos rakstit pdr-ak gari), tdtad centi5os izvEl6ties tEs daf as, kugas man likds ipd5i svarigas (un kupas man vEl ir ierakstitas kase5u lent6). No rita Andrejs Urdze (VFR) referEja par "Demokratlz-aciju Latv:.jd: cerfoas un gr[tibas". No vienas puses, ir j-ajautd vai tas patieBdm ir iesp6jami. PaBreiz6ja situdcijd Latv4d ir grtrti iedomdties

nopietnu, konkrEtu veidu, kd to pandkt. Pat briwalsts larka demokratijas sistEma sagdddja grEtibas Latvijai, un td ilgi nepastdv6ja. Un ja runa iet par tagadEjo stdvokli, ipE5i latvie5u tautas minoritEtes stdvokli, ir jddoma kas td par demokratiju bttu.

NdkoSd programmas daf a

bija vErtiga paneldiskusij a : " Pdrkdrtoiands starmetis. " .;Hledalrlas ualnrs lvans, Tautas Frontes priekBs6d6tajs ; Eindrs Repie, LNNKpadomes

loceklis; unGuntars Strubergs, no Latvijas Atdzim5anas Partijas. Bija vEl paredz6ts Arvids Ulme, Vides Aizsardibas Kluba vaditdjs, bet vrq5 diemZEl nevarEja btt klat kongresd. panelu diskusiia; pie mikrofona Andris PaulsParmls (pilsoqru kom.); paneli vada E. Levits. Vdja Zvani

zg. t5.

Iateresanti izndca vEl divus dalfoniekus iesatstit. Kads parst-avts no grupas "T6vzemei un brivibai" prasija kdda iemesla pEc tie5i vi4u grrupa un Helsinki '86 grupa brja izlaistas un nel[grtas piedalities paneldiskusijd. Drskusijas vaditdjs, Egils Levits fl/FR) uskaidroja, ka oriSrndld doma bija IUgt 'poliiiskas partijas" kldt, tom6r atfdva abiem parstdvjiem piedalities. Vt+i galu gald |oti maz, piedalijds drskusij-as. Egils Levits tllit sdka $erries pte hetas. Vispirms ulrzala galveLojautdjumu par Latvijas suverenitdti, rur k-a katra organtzdcljadefinE suverenitdti un neatkarfuu. TF pastdv6ja uz to, ka ir jdrund, j-adomd,un jdstrdd6 par neatkaribu, bet ir jdapjEdz, ka ce|5 "neb[s monumentdls, bet foti pakdpenisks." Liela drskusija izraisijds tie5i par pilso4u komitejas jautdjumu. Kdds pilso4u- komitejas pdrstdvts drusku sil<-ak par to paskaidroja. PEc i$auqu parauga, LNNK ietvaros izveidojds komiteja atbildiga par pilso4u registrCsanu. Vr45 paskaidroja, Ea komiteja nav atbildiga par ptlsoqlpie5l,<ir5ana vai Itnemlaira, jo to tikai likumifa valsts var6s darit - pagaid-am notiek tikai re$istr65ands. Kas re$istr6jas? Tas, kas pats uztver sevi par Latvijas Republikas Pilsoni. t6. j[lijd refistrdto skaits jau bij a 95, 65o, un p aredz apm6ram 8oo/o pamatiedzivotdju re f istrEB anos. Otrs liels diskusijas punkts izn-aca par vElE3andm. Pirmds pusdemokrati:sk-as vEIES an as neizndca bez saviem sareZ$ijumiem. Vairdkas k|[das tika at&itas, un likds, ka visi pdrstdvji jutds, ka tomEr daudz ko ir iem-aciju5ies. Neskaidrfo as bija n-akam-am vElE5andm: vai bls demokratiskas (vai vismaz demokratiskdkas nekd p6d6j ds), vai visas 'partijas' vispdr piedalisies ar kandiddtu sarakstiem, vai vispdr boikotEs to vrsu bfr5anu. Diskusij as vadit-aj s apvaicdjds par grupas Helsinki'86 politisko nostaju, kuya pEd6jd laikE nebija seviB\ri uteilcta. Pdrst dvis atbildEja, ka grupa vispdr nodarbojds vairdk ar tieBiem cilvEktiesibu j aut djumiem. Pilsor,rkomitejas pdrst-avjs Dteicds, ka v6las Latviju pataupit "ttu un baltu", un ka kE organizEcija td td netaisijds piedalities ndkamajas vEI6Sanas, skatoties uz to, ka vi+as ir nelikumigas. V6lEBarlas atzi$ot pilsoqu komiteja tikai tad, kad Latvtja vairs nebfls zem okupacijas varas. ParedzEtE pilsotru kongresd lemSot tuvdk par vEIEB anas j autdjumu.

T6vzemei un brivibai pdrstavim tika Ddots ulteresants jautdjums par velEian-am. Galvend doma bija tE, ka ja v6lE5anas boikotE jo vi4as ir nelikumigas pirmd karta, vai tad tas pats par sevi nesamazina iespEja TF un INNK pEistdqiem tikt ievEl6tiem Augstdk-a PadomE? Un kas tad galu gald ir svarigdk - tas, ka dab[ ievElEt jaunus, latvie5u p-arstdvjus valdibd, vaitas, ka Sivaldiba ir pati par sevi nelikumiga? Kas bls, ja visas organizacijas izdomd nepiedalities vEIEEan-as? VEI citi sikdki jautdjumi tika iztir:,alo, un Bis posms gaja diezgan ilgi. VEI viens foti interesants un vErtigs referdts bija Nila MuiZnieka (ASV) "kd p-arvarEt

starpnaci6nalos konflilrtus Latvija. " Vi45 uzstadija |oti bfltisku jaut-ajumu - vai ir vElamdka latvi.:ska Latvija vai demokratiska Latvija? Skatotie's uz to, ka latvie5i tauta tagad ir apmEram 5ool" no iedzivotdju skaita, Sis jautdjums ir foti redls. Nils Muiinieks deva visddus ierminajumus, kd VdjaZvanizg.

16.

panakt demokratisku Latviju, bet ari rundja par grfltib-am. Tautas Frontei, kd ari LNNK, ir foti nacionalistiskas tendences. Vr4as ir pamatd etniskas grupas. Pilsopu komitejas ari S$ietami radis tikai naidigdkas attiecibas starp tautfudm Latvrld. B[tu j-amEfina iesaistit cittautie5us ci4d par neatkarfou. Viens kas to jau veicina ir izdevums "Atmoda" krievu valod-a, bet tas jau vien nepietiek, redli domdjot, ja td irka m6s ceniamies pEc demokratiskas Latvijas. Sakard ar programmas grozijumiem, Dainis Ivans refereja cita vietd par Tautas Fronti. Galvenokdrt vr45 papildrndja to, kas jau tika min6ts no rita, un paskaidroja drusku tuvEk par TF darbibu unmEr\<iem.

Vakard Rasma Silae-farthga stdstija par paiu pirmo VIJKkas gandrlz notika Berli::E, bet tika pdrcelts uz Hanoveru. Politiskdzt4dBis bija liels notikums, jo acim redzot bija liels spiediens Berlines valdfuai aizliegrt kongresu. Protams, Sis izralsija lielu preses interesi, un bj.ja pat bistams un bailigs laiks ricibas komitejai, jo nebija paredz6ti Sitadi sareZgijumi, un ricibas komiteja atklati sakot nebija sagatavota izmantot situdciju. Referente pati atpakaf skatoties teica, ka tr0ka pieredzes, un bttu tas noticis Sodien, bltu zin-ats tie5i ko teikt presei un kd patiesi izmantot lielo politisko uzmanfou. Kongress tomEr notika, pateicoties td gada Eiropas Dziesmu SvEtku ricfoas komitejai.

VIJKpilnsapulce ieteica rftot g. VIJKBerlin6, rgge. gadd. Lidz tamlaikamnoteiktivisddas pdrmai4as bfls notiku5as Latvijd un visd Padomju Savienibd. Tagad tikai jdseko katram pa5am lidzinotikumiemBaltijd, un jdcer, ka driz vispdr Sadu vispasaules latvie5u jaunatnes kongress nemaz neb[s jdril<o drpus Latvijas' 8.

-Larisa sariniece

VIDES AIZSARDZIBAS KLTIBADARBIBA

VLJK

Vides aDsardzibas kluba (VAK)stat[tos stdv rakstits mEr$is "Veidot labsirdigas vides un cilvEku savstarpâ‚Źjas attiecibas. " Td ari bija 8. VLJK, Haiko, Somijd, kur skaistaj-a Baltijas j[pas krastd satikds un iepazin-as VAK nodalas p-arstdvji un ekoloSijd ieinteres6ti no Latvijas, ASV, Kanadas, Austrdlijas, Anglij as, R. Vdcijas, Zviedrij as un Dienvidamerikas. e5. j[lij-a

VIJKprograrnma bija veltita ekologijas t6mai, ko galvenok-art izstrddaja komitejas loceklis Dainis Mjartdns unvadija Tija Kdrkle. Zuze KrEsh4a-Sila iesEka otrdienas rita posmu ar referdtu "Latvietis un daba." Zuze apskatija un analizEja vdrdu "daba" un td vErda nozimi. Vdrds daba apzimE zemes lodes zvErus un stddus, kd ari apralcsta paiu cilvEku. Vt4a skaidroja, ka "...cilvEkam ir daba - ipa5ibas...pati b[tfoa kautkam. Latvietim daba ir viss tas, kas vispdr ir. Tajd vi{rrB saredz savu esmi."

Tiia K6rkle (VAK -ASV) un Inese Abola (VAK LatvUa)

Otrs iecerEts lel<tors bija Latvijas VAK prezidents Arvids Ulme, kuyB nevarEja piedalities darba slodzes dE!. Arvids sfitUa sveicienus un Dteica noZElu, ka neizdevds piedalities kongresd, v6stulE l1o nolasija Rigas VAK pdrstEve Inesa Abola. Lrese ari pastdstUa par Vides aDs ardzibas kluba pasdkumiem Latvij d.

Eoto S. Gendrikoval

VdjaZvanizg. t7.

,.cil

Publika bija |oti ieinteres6ta un gribEja rnzindlkonkr6tus piem6rus par VAK paveikto darbu Latvij-a un Baltijd. Latvijas VAK pdrstdvji, h:ese Abola, Inese Lapa un Grts Kristovskis, atbrld6ja uz jaut6jumiem ar piem6riem : starptautiskd ekologijas Edolas Konference rg8g. 6. j[nijd, kur piedalijds Skandinavijas, Vdcijas, Baltijas un citas Eiropas zemes pdrstdvji, tur 1988. g. 3. septembya Baltijas j[gds aizllgrums, kad visi sadevds rokds pa visu Baltijas jfipas I<rastu. Vr4i ari min6ja pavasapa konferenci ParlzE un jtnijd, Somijd. Kongresa dalibnieki prasija par Slokas pils6tas celulozes un papira fabrikas slEg5anu. (Laikraksts "J0rmala", 3. aug. izdevumd sludindja, "ka Augstdkd Padome izlEmusi Slokas CPF likteni. Republikas deputdti atbalstija pilsEtas sesijas lEmumu izbeigrt celulozes vdriSanu, sdkot at rggo. gadu. Tagad valdfuai 5is lEmums

[foto V. Tomsone]

tikai jaizpilda.") Piec6lds ariAndrejs Urdze no Vdcijas ar ieteikumu, ka drzemju VAKnodaldm b[tu labi izdot bro5[ru, kas izskaidrotu galvends ekologijas krizes vietas Latvija/Baltija. TreBais lektors, Tautas Frontes priek5nieks un PSRS Tautas deputdts Dainis Ivdns, arinevarEja piedalities. Dainim bija ieprie56jd diend jdatgrieZas Latvijd, jo Augstdkas Padomes sesija balsoja par (un pie46ma) Latvijas ekonomisko suverenitdti. Dar4a vietd run-aja Girts Kristovskis, VAK Ventspils nodalas vaditajs. Girts stastija par Venstpils piesarqo5anu un vietEjo iedzivotdju veselibas un dzivilcas apdraud6Sanu: bistama novieto5ana metanolam, droiibas noteikumu nav naftas pdrstrddd5anai, no kalijsdli un citas },<im:kdlijas pdrkrauj vilcienu vagonos, Dbirdami pa sliedEm. Gir.ta stdja apstiprm-aja vr4a publicEto citdtu "Lauku avizE" rg8g. gadd, "NepiecieBams Latvijas neatkarfoa, lai mes spriestu - u vai nav vajadzigs Ventspilij, Latvijai, tas vai cits

uzp6mums..." Vt4adomas par ekolo0ijas un politi.kas s ajstibu ievErojami atS},<[as no kldteso5iem Rigas VAK locekfiem, kaVAKnavun nevajadz6tu bfit politiskai organizdcijai. Girts pat kandidEs Latvija augtakEs Padomes vEl6Sands, lai vardtu ko veikt Ventspils rajona ekolo0ijas labd.

Astra Seibe, VAK Anglijas vaditdja, sniedza 8. VIJK ekologijas programmas pdrskatu , "Baltijas telpas jflgas piesdrr,roB ana. "

Lekcijd Astra rddija Baltijas Jlras daudzind3ana Foto L. Beini$el

Vdja Zvani

zg. t8.

rajona zemes kartes, paskaidrodama par daudzi upju piesdqo5anu, kugas ietek Baltijas jt;d. Ir paredzEts blvEt lielcefu, kas savienoto Ddniju ar Zviedriju. Lielcefa tilti palEnin-atu j[yas straumi no Atlantijas okedna. Tdtad, Baltijas j[yas dabig-a iztiriBanad vEl vairdk pasli]<tindtos.

VIJK kongresa laikd ari bija organizEta VAK darba grupa. Iepazi5anas sandksmi vadija MEra Simane no Minsteres. Tre5aja ritd pirms 8. VLJK pilnsapulces atseviilfas VAK nodaf as past-astija par savu darbibu. Darba grupa ariuzrakstija vairdkas rezollcijas, kupas pie4rEma tajd dienas 8.

pilnsapulcE.

VAK nodalu pdrst-avju sEd6, ceturtdienas p6cpusdien-a, piedal-rjas nodalas vaditdji no Rigas, Ventspils,'Anglijas, R. Vdcijas, Kanadas, ASV un Zviedrijas. Pdrstdvji pdrrundja to, kd uzlabot informdcijas tiklu starp nodaldm, un nolEma katru m6ne5a 15. diend izsltit katrai nodaf ai zi4ojumu partds gmpas darbibu p6dEja mEnesi. Jtrgas daudzind5ana Otrdienas vakarEhga Gri::ber ga, Zuze KrEsl trpaSila un Mdra Simane rikoja J[;as daudzindjumu, lai ar "taut as dziesmu palidzibu, pdrdomdtu m[su attieksmi pret So'dzivibas' avotu. IeinteresEtie kongresa dalibnieki divos m60indjumos iemdcijas dziesmu melodijas un dainas, lai palidzEtu programmas selcnigai izpildi5anai. Vardu lapi4as izdalija kongresa dalibniekiem un mazs m[zikas instrumentu ansamblis spEl6ja lidz. Vakarprograrrmu noturEja

tfoto I. S4ur}el

muiias kalnu, lai skats b0tu uz Baltijas jtpu, cauri kokiem un egl6m. Kongresi dalibniece Ilga Vitoli4ra, ar ldpu rokd, vadija kongresa koriti lilru lodi cauri skatitdjiem dzieddmi, lizdedzindja sveceS un izveidoja lielu apli. Nodzied$ni duci dziesmu, un noklausidami Imanta Ziedo4ta un citu pdrd.omas par j[pu, ar ped-jo dziesrnu 'GErbies saule sudrobata' prograr]mas dalibnieki'piecElds un gdja dziedddami pa kalnu lejd uz j[pr. Tur spontani nodzieddjdm vairdkas dziesmas lidz kamEr norietEja saule un kluva tumis. Un td ari izpildiidm VAK stat[tos minEto devizi: "Vide veido cilvdku un cilv6ks vidi." uz lielo

-Sandra Gendrikovs, ar papildes inform-aciju no Tijas Kdrkles un M-aras S-rmanes

Sensenajos laikos dzivoja meZs. MeZd nedzivoja neviens. Vienigi lapas uz kokiem dzivoja un sarundjds. Lapas teica, "Sovakar bfis ballite. T6rpsimies krdBp-as drEnas un lidosim pa pasauli. Dejosim vEjd." Un td tapa rudens.

-sarakstijusi Ilga BErzkalna, r989. g. eS. jilijd, SomijE, pEc garddm forelu vakari4-am.

VdjaZvanieg. ry.

VLJK PIENEMTAS

REzorrfcrJas

r. Latvijas medicina, tdpat k-a daudzas citas nozares, patlaban atrodas noZElojamd stdvokli. Sevi neattaisnojusi bezmaksas medicinas sist6ma, kura materiala nodro5indtiba, medikamentu trfikums un niecigais medl$u darba atalgojums irnovedis pie !d, ka Latvijas iedzivotdjinevar sagemt medicurisko palidzibu 20. g. s. limeni. pa5laik latvie5u tautai ir apdraudEts gan garigais, gan fuiskais veselums. Izeju no Sls situdcijas m6s saskatam medicinas sistEmas nomaind ar apdro5ind5anas jeb "slimo *asu" sistEmu, patreizEjd birokrEtiskd ministrijas apardta demisijd un lieldkds iespEjds Latvijas mediliem apgUt un ieviest pasaules mfl sdienu medicinas labdkos sasnie gumus, kas pilnigi b[s iespEjams ekonomiski un politiski neatkarigd Latvij as valsti. 8. VLJK pilnsapulce atbalsta Latvijas drstu biedrfoas darbibu, r. Vispasaules latvie5u drstu kongresa rezol0cijas un ap+emas (iespEju robeZds) sekrnEt So pasdkumu realizdciju ar galamErlli latvieSu tautas atveselo5ana. Rezolfrciju pie4em ar redzamu balsu vair-akumu.

VIJKpilnsapulce:

atzist, ka tikai Latvijas republikas pilso4u irtiesigi lemt Latvijas republikas

likteni;

atbalsta Latvija notieko5o Latvij as republikas pil_s94u registrdciju un pilso4u komiteju veido5anos; aicina trimdas organizdcijas un Latvijas republikas diplomEtiskos pdrstdvjus, vienojoties ar Latvijas pilsor,ru komiteju pagaidu sakaru centru, veilrt nepiecie5amos pasdkumus Latvijas republikas pi.lso4u kopuma apzind5and.

Rezollcijupie4em ar redzamu balsu vairdkumu.

b. 8. VIJKpilnsapulce aicina Latvijas televizijas un radio darbiniekus savos raidijumos ievErot Latvijas valsts valodu likumu. M[s pieprasdm krieviski raiditos siZetus raidit ar latvie5u apak5titriemvai ar tulkojumiem latvie5u valodd. Rezolfi c ij a p ie4emt a vienb alsigi.

VlJKpilnsapulce:

atbalsta veselfo as stdvokla

noskaidro5anuBalti.jasvalstis;'

ieteic izveidot objekt ivu izmeklE5 anas komisiju, sastdvd piemEram Sarkana js Krusts; pieprasa Padomju Savienilcai turEties pie starptautiskiem noteikumiem un zi4ot par epidemiolo$iskdm slimibdm. Rezolfrciju pie4em ar redzamu balsu

vairdkumu.

3. 8. VlJKpilnsapulce ierosina visdm jaunatnes apvienibdm izsludindt un atbalstit LOK Olimpiskds nedEfas, kuras notiks rggo. gaddziemdno 6. lidz 13. februdrimunvasard no 2b. lidz 3o. jEnijam. Rezolttciju piepem ar redzamu balsu vair-akumu.

P. Elferts un Mdrti4i Silr45 ierosina konstatEt konjaunieBu skaitu, kd arikomunistu partijas darbiniekus, un prasit y3l yini piedalds kongresd kd individi vai kd kadas organizdcijas pdrstdvji. Ar redzamu balsu v a ir dkumu priek i likumu nor aida.

6. 8. VLJKpilnsapulce aicina Latvijas un trimdas jaunie5u organizdcijas, ipa5i studentu or ganizd cij as, alctivi iest dt ies p ar Latvij as augstskolu pilnigu patstdvibu, pieprasot : r) laiLatvijas augstskolas tilrtu demilitarizEtas un deideologizEtas ; e) laimEcibu programmas tilctu humanitarizEtas un augstskolas tilctu atjaunotas kd fundamentdlo zindt4u centri; 3) laimdcibu prograrnma" tiktu sastdditas suverEni; 4) laitilrtu izveidota sistEma specialistu s agatavo5anai drzemEs. Rezolfrciju pie4em ar redzamu balsu vairdkumu.

VLJKpilnsapulceierosinalatvie5u

jaunatnes apvienibdm (ALJA, ELJA DaLJA, IJ\IJAK, IJAA) cie5ak sadarboties arvietEjdm Vides aizsardzibas klubanodaldm, kd ari VdjaZvanizg.20

r[pEties par informdcijas apmai4u organizdciju starpS. Rezoldcija pie4emta aklamdcijas kartihe.

8.VI^IKpilnsapulceatbalstaVides

aizsardzibas kluba ril<oto nepdrtraul<to piketu pie Slokas celulcrzes tur papirfabrikas un pieprasa PSRS Augstdkajai padomei tds tfllitEju sl6gSanu.

Rezol\cija pie4emt a aklamdcij

kdrtibd.

Sadu un lidzigu vieno5anos rezultdt-a tiek raditi draudi apkdrtEjai videi un cilvEku turpmdkajai eksistencei Ventspils pilsEtd un ari citurpasaulE. Atbalstdm Latvijas Zindtr;u AkadEmijas ekspertu komisijas slEdzienu par Ostas r0pnicas slEg5anu Ventspils pilsEtd. Nosoddm tddu starptautisku firmu kd "Occidental Petroleum" tendenci -- izvietot uzr,r6mumu s ekonomiski atp aliku 5 a j ds va I s t-rs, p-arkdpjot vispdrpiepemtus dro3fo as normativus.

8. VlJKpihsapulce atbasta Edoles konf erencE pier,remto dekl ardciju.

Rezoll.ciju pie4em ar re dz amu b alsu vair-aktmu.

Rez ol1 c ij a p ie 4emt a uienb al s igi.

8. \IlJKpilnsapulce uzskata, ka naftas un naftas produktu eksporta uz46muma fiziskas un mordlas nolietoianas rezultdt-a raditi draudi apkdrtEjai videi un it sevi.Ski ' Baltijas jlrai Ventspils rajond Naftas produktu eksportE3anas turpind5ana caur Bo up6mumu td pa3reizEjd tehniskajd stdvokli nav pielaujama, kas apstiprindts ari Latvij as Zindtr;u AkadEmij as ekologiskds ekspertizes sl6dzienE. AicinEm visu valstu firmas, krrras import6 naftas produktus no Padojmu Savienibas caur Ventspils ostu, atteilrties no 5o produktu importa lidz 5i uznEmuma

14.

ro. 8. V-LJKpilnsapulce pieprasa izveidot kodolbrivu zonu Baltijas jlras telpd, kurd netilrtu izvietoti kodolierodi, kodolspEkstacijas un kodolatkritumi. Kd sdkuma punl<tu 5i m6rla sasnie g5anai pieprasdm PSRS Augstdkaj ai padomei: D Dbeigt radioal<tivo atkritumu ieve5anu Latvijd, kd ari radioaktivo vielu transpor[E5anu cauri Latvijas teritorijai; z) atcelt jebkddus pldnus par atomelektrostacij as b[vi Pdvilostd. Rezolfrciju pie4em ar redzamu balsu vair-alatmu.

rr.

vairdlanmu. 8.

IS.

8. VlJKpilnsapulce ierosina trimdas latvieBu jaunie3u apvienibdm sastddit vadlinijas cie5dkai savstarpEjai sadarbibai un sadarbibai ar Latvijas jaunie5u apvienibdm.

Rezollciju pieqem ar redzamu balsu vairdkumu.

Rezolfrciju pie4em ar redzamu balsu

VLJK pilnsapulce nosoda PSKP par t ds izdaritajiem nozie gumiem pret Latvij as tautu un prasa saulct pie atbrldibas vainigds personas. 8.

Rezollciju piepem ar redzamu balsu vairdlrumu.

r3.

tapitaas rekonstrukcijas veik5anai. Rezol1.ciju piegem ar redzamu balsu

VIJKpilnsapulce atbalsta st arptautiskas neatkarigas ekolo$ijas laboratorijas veido3anu Baltijas reSiond.

t2.

VIJKpilnsapulce aps[dz Padomju

vairdlatmu.

16. 8. VlJKpilnsapulce izsaka lielu pateicibu 8. VIJK ricibas komitejai par savu lielo darbu mainigos apstdkfos sarikojot kongresu augstd limeni. Rezolfr cij a pie4emt a akl amdcij as k dfibd.

Savienibu un starptautisko uzn6mumu " Occidental Petroleum" par noziedzigru vieno5anos Ostas r[pnicas izvieto5anai Ventspils pilsEtd, rupji pdrkdpjot pastdvo5ds celtniecibas un sanitdrds droBfoas norrnas. VdjaZvanizg. 21

Ifi.JK PILNSAPI.ILCE Septitd VLJK pilnsapulce nobalsoja 8. VLJK rikot SomijE, lai veidotu dzi|-akas un tuvdkas saites ar l,atvrju. 1986. gadd neiedomdjds, ka saites b0s iespEjamas ne tikai garigi, stiepjoties ar domdm un dziesm-am pdri Baltijas jlrai, bet fDiski, stiepjot roku kongresa dalibniekiem no Latvijas.

V|JKpilnsapulce atS\<igds no mums pazistamdm kongresa pilnsapulcEm ar to, ka td neievEl ne valdi, ne dod rikojumtislebkuyaiorganDdcijai. PEc VLJKkatra jaunatnes organD-aciia (ELJA, ALJA, LNJAK, DALJA, LJAA) savd kongresd nobalso par VLJK pilnsapulcE pie+emtam rezollcijdm, nolemjot cik un kE tEs izpildit. Tdp6c kongress un kongresa rezol[cijas galvenok-art pilda atbalstoiu lomu politisk-am, kulturdldm un ekolo$isk-am aktivitdt6m Beit un Latvijd. Sogad vainrms rezolflciju skdra notikumus Latvijd. Visi refistrEtie kongresa dalibnieki, kas pievienojds Etlingenas deklardcijai, drkst balsot par VIJK pilnsapulces valdibu un rezolflcijdm. No 365 re$istrEtiem dalfuniekiem, pilnsapulcE balstiesigo skaitiBanas laikE piedalijds tikai r3o. Pilnsapulci vadUa ipa5i ievElEts prezidijs: priek$sEdis Egils Levits (EIJA), priek5s6Za vietnieks Ein-ars RepBe (LatvUa), sekretEres Ilga B6rzkalna (ALJA), Elisa Freimane (AIJA), unM-ara Vitola (DAIJA). Par balsskaitit5jiemievElEja LotEru Belovu (AIJA), Nkldvu Kade0i (EIJA), Totu Kade0i (ELJA), Paulini Reimeri (ELJA) un Lailu Smidcheni (ALJA). Pirmie, administrdtivie darba kdrtibas punlrti tika veikli nok-artoti. PEc balsskaititdju un pilnsapulces prezidija iev6l65anas, piepEma 7 . VIJKpilnsapulces protokolu, konstatEjakongresa dalibnieku skaitu (kop-a 365 balstiesigi dalibnieku), zr4oja par Vispasaules iaunatnes fondu. Pilnsapulce nekad nedziidela 7. VIJK reviziju, ko galu gald atlika lidz ndkamajam VIJK.

ETLINGEN A s 1. Mes M pa nqlkuigd un demokradsk6 Latviju atjaunoiau.

2. AtjauoEje Latvijd valsd vaai j-pieder

Latvijas tauui.

3. Latvijas muas gribu izsaka vispdrigtu, vienlidzigs, deias un aizkhGs velesmas velels pillamenE un valdiba. Visiem politiskajiem novizieniem ir tiesibd iziet veleianes r saw sralstu.

Uzskahr, biedrclmA m verda briviba Latvija likumu.

nodroSinama

5. Mes esm pil privaras hukeimniecibas atjaunosmu htvijas republiki. Bezipainieku zeme ieskaiEma valsts zemes fonda m sdalma lauku bezemniekiem. Dilba mehanizacija veicma uz bri!?dri96 koopemcijas pmadem.

6. Latvij6 valsti jeveicina rupni4fu6 modernizecra un indusrialA demokmtija.

Iitvijas socialajai politikai jatrodroiina ktvijas pilso0iem briva pamata un videja izgiiu-ba, palidzfua nelaimes un slimib6 gadijumos, kA ad !ecuma pensija. m,kslas. zimmes un kult[ra atrisuaa bez lalsre r'ms iejauimu ir Latvijas

8. Briv6 radoiil

uu6

rnteresas.

9. \{es

Ds lirvijas cieau sdtrbibu

igau-

niJu un Lieluvu.

pa krvitu ka pilntiesigu Apvie10. l\'les nolo NaciJu lGekli. pa djaudzrgam atti4ibSm tr visin zemEm un uuGn. )95E.9.

EUA 5. konâ‚Źrce,

osxtA,nAcil,4

Ndkamd kongresa vietas un laika izv6le bija pilnsapulces uzsvara punkts, galvenaj -as p-arrunds izvE rt6jot iesp6ju

rkot g. VIJKLatvijd, arkonkrEtu priek3likumu to rikot LatgalE. Deba3u centrd bija neskaidriba par Latvijas politisko situdciju pEc diviem vai trim gadiem, kd ari iz5$ir5anEs par to vai pdrcelt kongresu uz Latviju pirms td le gr[st pilnigu politisku neatkaribu. Debates, ar raibdm pdrrun-am, ilga vairdkas stundas. Dalibnieki ierosin-aj a desmit daZddas kongresa vietas un laikus. No pieteilrt-am iespdjdm, divas bija arformdlu organiz-aciju atbalstu, ALJA pies akot ari ricfuas komiteju savam ierosinEjumam. g. VIJK ierosindjuml : Katskilos, lggt. gada (ALJA ierosindjums), Riga tggt. gadd (Latvijas Tautas Frontes ierosindjums), LatgalE IggI. gada, BerlinE rggr. vai rggz. gadd, Rietumvdcija tggz. gad-a, Polij-a (bez gada) vai Prdg-a (ari bez gada). Galu galE,lem5anavij-as apto, vai rikot kongresu Latvijd. Latvijas variantus aDst -av6j a ar trim pamatojumiem. PirmkErt, rikojot kongresu Latvija atkristu

ELllngena )'FR

Veja Zvani 29. 22.

i d

Kopbilde Haiko muiias priekSd foto

nepiecie5amfua sagEddt naudu stipendijdm Latvijas dalibniekiem. Otrkdrt, td ari varEtu saistit vair-ak dalfunieku no latvijas, kur ir vairums pasaules latvie5u jaunie5i. Tre5kdrt, kongress Latvija veicindtu Latvrjas, ipa5i Latgales, tautas atmodu. Kongresa ril*o5anu Rietumos austdveja ar citiem faktoriem, kas visi ari sarstijas ar Latviju : pirmais, nezl+a par politiskam p drma:4 -m Latvij a lidz rggr. vai rgge. gadam; otrais, neziqa par iespEju sagdddt brivu iebrauk5anu Latvija visiem Rietumu dalibniekiem ; un tre5ais, VlJKpnncips. Principa jautdjums bija reiz6m sapigs, tdpdc pdrrunds par VLJKnozimi un vajadzibu Latvijas, bet ari trimdas latvie5u jaunieSiem, prasija daudz laika. Rietumu un Latvijas jaunie5i gandriz vienlidzigos skaitos aizstdv6j a abus variantus. Latvijas variants zaud6ja

I. Kalnr4a]

piekri3anu galvenokdrt sakard ar nezi4u par ndkotni - neviens kongresa dalibnieks nevarEja droBi teikt kadi apstakli valdis Latvija pEc se5iem mEne5iem ,bezmazp6c diviem vai trim gadiem. iQc gap{m debatEm nolEma rikot g. VLJK rgge. gadd Berlin6, saskaga ar PBI,A Dzi.esmu dienam MinsterE, radot kongnesa vietas ierosindjumu, kas visai viegli pieejams Latvilas un Rietumu jauaie5iem. Rietumberlines izvEle ir nozimiga ar to, ka td ir brivibas sala Austrumeiropa, bet ari tadgl , ka tur bija paredzEts L VIJK 1968. gadd, kupu atzliedza. VIJK ricibas komiteju sastad.is AIJA un EIJA valdes, AIJA piesakoties rikot kongresa programmu.

?-:s apulce pienEma l5 rezoliicijas srat. 20. un 2r. lpp.), kuyas vainrms a::.alst a notikumus Latvijd. -r;elgress ar rezoltrciidm atbalstija Latvij as iedzivotdju veselibas stdvokla tulabo5anu un drstu biedribas darbu, LOK Olimpiskds nedElas, Latvijas pilso4ru komiteju veidodanu un pilsor,ru re$istrdciju, LaMj as Valsts Universitdtes p atstdvibu, Vides aizs ardzibas kluba darbibu un Latvijas valsts valodas likuma ievEro5anu televizijE un radio. Par vispdrEju fiIczofisku dekrEtu, VLJK pllnsapulce pier,rEma rezollciju, apsfidzot Padomju Savienibas

Balso5ana pilnsapulcE [foto S. Gendrikova] VEja Zvani

29. 23.

Kom0nistisko Parliju sekojo5i: "8. VIJKpilnsapulce nosoda PSKP par tds Ddaritajiem noziegnrmiem pret Latvijas tautu un prasa saul,it pie atbildibas vainigda personas." Vienigd rezoltrcija, kas tieBi ikara trimdas jaunie5u organiz-acijas ierosin-aja jaunatnes organizdcijdm sastddit vadlinijas cieidkai sadarbibai. Par visdm rezollcijam balsos ALJA kongresd Kalamaz[, kad AIJA biedri lems kupas rezollcijas vi4i vElds atbalstit.

rezol[ciju pier,remianas sekoja pdrrunas par Rietumu jaunatnes organDdciju sadarbibu ar Latvijas organizdcijdm. Dzivds diskusijds lsd laikd centEs izsmelt jautdjumu par sadarbibas vajadzibu un daudzumu. Bez Saubdm, Sddas diskusijas nepiecieiamas pla3dkd mErd. PEc

Pilnsapulci slddza pEc gandriz 8 darba stunddm, atstdjot daudzus jautdjumus neatbild6tus. Lielais darbs pdrrunu un ideju iedzivin-a5anaipaliek jaunatnes organizdciju rokds. -Elisa Freimane

PARDON&AS PAR

KONGRESU AstotE vispasaules I atvieBu j aunatnes kon gresa referdtu dienas sadalija trijds ievirzEs : politikas, ekonomijas un ekolo$ijas. Vienu dienu velt[a katram tematam. Likds, ka t-a Sie daZddi priek5meti bija diezgan lidzsvaroti. Turpretim, pilnsapulcE nebija m-andms nek-ads lidzsvars. Lilrtos, ka pietiktu ar vienu vai daZdm rezolflcij-am, ka trimdas latvie5u jauratnes organDEcijas atbalsta Latvijas vides aizst dvEB anu un t-as stEvokla uzlabo5anu. Bet viena grupa lika priek5d rezol0ciju p6c rezol[cijas par katru pilsEtiqu vai katru atsevi.Slpu ekoloUlsku problEmu LatvijE. Vairums 5o rezol[ciju bfltu foti vie gli s avienoj amas vien-a rezollcijd par vidi. No politisk-as puses, bija tikai viena rezol[cija kas nosodija PSKP par "t5s izdaritiem nozie gumiem pret cilvEci." Iedomdjaties, cik gay3 b[tu rezol0ciju saraksts bijis, ja atsevr.S$i b[tu. nmkaitiju5i katru noziegumu vai pdrkdpumu. Neb[tu bij:.s laika pdmrndt jebkddu citu priekilikumu. Visaptveyo5 dkars ierosindjums,

Skats no dievkalpojuma ar Mdc. Ievu Graufeldi Eoto aug5d I. Kalni4a, apak5d R. Grendzel YEja Zvani

29. 24. j i,,

t ,:

ko nepie46ma iepriek5i minEta prlek5likuma d6!, nosodija PSKP "par visu." KdpEc nebija t-ada ierosurdjuma , kas aizstdvEtu visu Latvijas ekologiju un nosoditu ikvienus, kas to skddE? S$ita netaisnigi, cik ilgi kav6jds ar vides jautdjumu. Vaudkas reDes prasiju, "Vai 5i rezollcija ir vajadziga?' BieZi bija j-a gaida kamEr iesniedzEji izskaidroja rezolficij as tre5o vajadzibu, vai iztulkoja neskaidro vdrdu izstr-addjumus. Uz isu bndi sdka pat debatEt par kodolspEkstaciju nepiecieB amibu un briesmdm. Sajd debatE, protams, neko neatrisindja, bet tErEjatiklaiku. Es pats sdku atturEties no balso5anas un v6ldk pat balsoju pret t.s. "VAK rezol[cijdm" ; ne tdp6c, kaman, piemEram, patika uz4Emuma " Occidental Petroleum" ricibas Latvij-a, bet tddE!, ka negribEju, lai 8. VIJKk][tu par "tomdtu kongresu." Raugoti.es uz pie4emto rezolflciju s arakstu, domdtu, ka Sis tie5dm bija zalo kongress, nevis daudzpusigs trimdas jaunie5u probldmu izrund5anas sandksme. -Valdrs KrlminB Poloneze [foto L Kalni4a]

vEl pAnDoN[As...

latvleiu h' iespEju (.A,Ernaru \ A LaWijas / n un AdefinE f neatkariga ' I ka t

Ja man kdd.s jautdtu, ko es uztvEru par vrsrrcaimigdko 8. vlspasaules jaunatnes kongres-a, man jasaka, ka t-a bija izdevrba fuetumu jaunie5iem iepazities t labdk ar tagad6jo politisko situ-aciju Latvijd. KongTress deva vienreizEju noklausitiei pla5o politjsko kustibu pdrstdvus, ieskaitot Daini ]vdnu GTF) un Rep5i (LI{NK), kd ari representativus no Helsinki '86, T6vzemei un brivibai, Atdzim5anas Partijas un pilso4u registrdcijas komitejas. Vt4i atbild6ja uz daudz daZddiem jautdjumiem, sdkot ar tiri elementdro, piemEram: kd katra kustiba suverenitdti. Visiem bija jdvienojas, ka suverenitdte nozimE briva un Latvija, jo viedokli dalas par Latvijas jauno valstiskumu. Kam6r LNNK atbalsta rgr8. gada satversmes principus, LTF saredz vajadzibu veidot jaunu pamatu. Domdju, Rietumos dzivojo5iem briZam paliek nevisai skaidrs, kupa kustiba no kupas atS$ryas un kd.

4,. Y \A (L Kongresd svarigi ari bija piev6rst starptautisko uzmanibu Baltijas valstim. To veicindia jaunie Latvijas un Rietumu juristi ar prasfuu anulEt Molotova -Ribentropa t I ' -a paktu. Sibrasma tika iesniegta Vdcijas Federdtivds Republikas, V-acijas Demokratiskds Republikas un Padomju Savienfuas sltniecfudm SomijE. & \rA YEja Zvani 29. 25.

Katastrofdld ekolo$ijas situdcija Latvij-a bez Saub-am turpina izraisit vajadzibu veicindt starptautisko sadarbibu. Td ari kongresd tika veltita diena 'zalajiem'un VAK dalibniekiem, gan no Latvijas, gan no Rietumiem, lai stEstitu par Bim problEmdm. Tika uzsvErta vajadziba cieBdk attistit sadarbibu nevien ar ekolofiskiem klubiemJ,atvijd, bet ari ar tEdam organizdcijdm ka 'Greenpeace'un 'World Health Organization' Rietumos. Sis organDdcijas varEtu palidzEt informdt tautu par redlo ekolofisko situdciju Latvijd. Tika uzsvErta doma, ka pa5iem cilvEkiem ir jdmaina ekologi.:skE domd5ana, kas ir dzifi saistita ir tagadEjo politisko/ekonomisko sistEmu, jovalsts iestddes kontrolE dabas pies-aqo5anu.

VIJK programma bija intensiva un reiz6m izpaudds nedaudz emociondlu un subjel<tivu spriedumu. Es domdju, ka Nils Muiinieks referEtE atbildot uz jautdjumu "Vai mEs gribam latvisku Latviju vai demokratisku Latviju?' efektivi izprovicEja uz diskusiju. Liekas, ka bieZi politisko un ekolo$isko kustibu darbiba izslddz dialogu ar Latvijd dzivojo3ajiem citu tautibu parstdvjiem. Tas noved reuem lidz saasurdtdm starpnacion-alam attiecibEm. Tikai tagad liekas, ka 3o kustfou dalibnieki sak saprast, ka vajadziga demokratiska pieeja ari savd iekEEjE darbfud. Bez Saubdm 8.

Es domdju, ka jduzskata 8.

VIJK caurmErd kd tdds "eksperiments." Izdevds savest kopd abas puses, Rietumos dzivojoBos latvie5u jaunieius unLatvijd dzivojuSos jaunie5us. MEs pamazdm sEkam iemdcities, ka ne tikai ir jdmdcds vienam ar otru rundt par kop6jo, bet ari atS$irigo starp mums. Privdtds sarunds ar Latvijas jaunieSiem reizEm pavidâ‚Źja vi4u sa5utums, ka Rietumu jaunie3i nemESindja kontakt6ties ar vi+iem vairdk. Es varu tikai pati spriest, ka 5i sa5utuma cElons varEtu b[t nevElE5ands atdzit ats$iribas starp Latvijas un Rietumu latvieBu jaunie5iem. Mums ir jEizrok li& salarei 5i nesaskaqa, lai atrastu kopEjo valodu. Mums ir jdapjEdz, ka cef5 uz kopEju sapra5anos varEtu b[t gag5 un 6rk5$ains. Ja,8. VLJKbija sEkums Sim garam cef am. Bet es tomEr ticu, ka tas solis sperts bija pieteikam liels un dro5s, lai padaritu n-ako5os solus lidz g. VTJK RietumberlDrE daudz stabildkus. -Vivita Rozenberga

Fran6a un Mellakaula vakars [foto I. Kalnila] VEja Zvani 29. 26.

LABRIT IIAIKO! Vrspirms lielspaldies AIJAipar atbalstu manaitik5anaiuz 8.

VlJKHaikomuiZd Somijd. Tas bija |oti

v6rtigs piedzivojums. Lfidzu turpiniet Sddd gard darboties.

Kd jau laikam ir -iekts, 5is bija pirmais istaj:s VlSpasaules latvieSu jaunatnes kongress, jo

var6japiedalities ari jaunie5i no Latvijas. Tas

manivisvairdk iespaidoja. PEkSqi vairs neskatijos caur vEstures grdmatas logu uz sappainu zemi, kur kddreiz dzivoja mana vecmdmi4a

*;:

*' .*.

#r:

'Labrit Haiko' redakcija lfoto

Gren&e]

un Kri5jdnis Barons un Antin5, bet skatijos uz Istiem cilv6kiem ar limjiem un raksturiem, ar labdm un slilrtdm ipa5ibdm, tE pat kd mEjds, td pat kd man. Ja tikai tdpEc, esmu prieciga, ka aizbraucu tdlo celu. Esmu daudz piedalijusies Amerikas latvieiu sabiedrfud, gan skolas, gan nometnEs, aripavadiju gadu Minsteres latvie5u fimndzijd, un pat ciemojos Latvija ro dienas kad man bija 16 gadi. Tani laikd Latvijd v6l nebija tik briva politiska gaisotne ka Sodien, Pirmo reui satiekot savus radus tEdos apstdklos neiegruvu pla5dku iespaidu no Latvrjas ka tikai atsevi5$as prEtu bitdes un stipras jfltu atmr4as. Soreiz Haiko bija citddi.

brivi varEjEm rundt un izrnainit domas. MEs var6jdm viens otru noskatit, ieklausities izrturu un min6t zemi, un pdrvErtEt idejas. Kabar6 vakarE Zuze Sila tEloja "ZuzLVispasauli". Monologd vr4a izsmEja mtsu dialektus un iztEloja kddu raksturigu uzveBanos no vairdkdm zemEm. MEs visi |oti smEjdmies, jo tas bija bez gala jocigi, bet ari tdpEc, ka vr4ai bija taisniba, ka mEs tipiski uzvedamies un kautkd netiekam vdf d no raksturibdm, kupas piemit iedzivotdjiem no tas zemes, kur katrs ir audzis. Neviens ne.rardia gldbties, pat Latvijas litvie5t tika izsmieti veseligd veidE. MEs

Pirms daZiem gadiem, kad Ave Sol pirmo rewLaabrauca uz Ameriku, "latvie5i" mums vEl bija kd zvErizvEruddrz1,vai kd dErgalcnegi. Tagad mEs varam cilvEcig-ak sarundties un attiecibas ir vairdk k-a ar brEli vai m-asu, nevis tik Sausmigi uzmanigas, kd toreiz. Haiko aptaujE, kur-u diemZEl ne visi izpildija, ari bija daZi interesanti novErojumi. Rietumnieki stdzEjds, ka latlatvie5i daudz nesmaida. Nevar no SEddm lietEm sacerEt kaut kddu tautas massanal-ui, bet dom-aju, ka mEs varam daudz ko no viens otra mdcities. Austrumnieku acis rietumnieki liekds ka nenopietni izpriedu meklEtdji, bet rietumnieku acis austrumnieki liekas skdbi un savds sfidzfods iegrimu5i. Nemaz negribu noliegrt, ka vi4iem ir par ko s[dzEties. Sis i.r cits j autdjums, skatu veidokla jautdjums.

VEja Zvani 29. 27.

Tomdr Latvijas gr[tibas nav kaut kas ipatn6js Sodienas pasaulE. Vilcien-a es satiku virieti no Irdnas, kas tagad dzivo Oslo pilsEt-a ar savu gimeni un tur mdca fiziolo$iju universitdtE. Vr45 |oti Z6lojds par savas tEvzemes asi4aino likteni, un par to, ka vi4a bErniem ir jduzaug sve5d zemE. Pasaule ir pies-aryota un nemieriga. MEs Rietumos tikai beidzot s-akam apjEgt kdd-a labkl-ajibas burbuliti mEs dzivojam. I:rteresantais ir tas, ka zemes lode ir tagad vienota ar sazinE5anas technolodiju, kas agr-ak nav bijusi, un mEs kd latvieBl, bet arikd amerik-ar,ri, zviedri, austrdlie5i, vdcie5i, venecuElie5i, kanadieii,

francflZi.. varam satilrties un iznainit domas un virzit cilv6ces

un latvre5u tautas

labkl-ajfuu uz priek5u. Tagad prdtd n-ak $inieBu lamEjumu izteiciens, "Lai J[s dzivojiet interesantos laikos. " Man tikai ZEl, ka vairdk latvie5inav aizv-aku5ies uz

tdliem

austrumiem dzivot, lai tds gudrfoas arimaisitos mlsu sabiedrib-a. Kaut gan es atceros, kd kddas Minsteres dziesmu diends bija ariHong Kongas latvieSu

dalibnieki.

Hari Kris4a Haiko muii6 Eoto Linda Beinigel

mlsu kongresd. Ierad-as detri Hari KriBr,ra pdrstdvji sludindt savas labds zi4as. Divi bija latvie5i, viens no Rigas, viens no AustrElijas, un pdrEjie bija vi4u domu biedri. Kri54a informdcijas vakars bija p-ar-ak Ddevies ar visdm sav-am techniskdm problEm-am, bet tomEr daudziem bija jautdjumi un v_r4i laipni atbildEja uz visiem. Manuprdt, tas bija |oti labi, ka vr4i ieradds un izstdstija savu sakdmo. Ipa5i kongresa laikd mums ir tendence iesdsties politiskds slied6s un braukt bez lielas apkartskati5an-as. Ir vErtigi, ka kdds ar citdddm dom-am m0s Dsit no slied6muz briil4u. TomEr bija austrumzemju iespaids

Visd visumd kongresd gdja labi. Bija vairdki izci-li lektori un daudz interesantu un a}<tivu dalibnieku, ieskaitot vienu otru komjaunieti. Bet tagad atfau3os paprasit daZus jautdjumus un Dteikt daZas stdzibas. Pirmkart, Haiko muiZa bija gan skaista un glauna, bet nebija lsti piem6rota vieta. LatvieBim patik bard satilcties un dzert un dzieddt ur diskut6t politiku. Vieta tadam nodarbibdm nebija isti atrodama Haiko. Ari Ediens , kaut gan loti gar5igs un noteikti veseligs, bija pdrdk smalks un mEs bijdm tik daudzi, ka mfis vl.egli nevarEja apkalpot.

Un taldk, kaut gan m6s visi esam cilvEki ar apmEram tdddm pa5dm prasibam, ir daudz daZddi silrumi, kugi reiz6m liekas milzigi un mts Skig. Tdpat kd vairums trimdas latvieBi nevar pavisam saprast Latvijas kdieni5$as grutibas, td ari Latvijas latvieBiem ir da1retzjocigs priek5stats par trimdas bagdtbu. VuTiem vajag. Mums ir. Daudzi dod, daZi nedod. DaZi dod tik daudz, ka pa5iem vairs neatliek, bet vajadzfuas ir vEl arvien milzigas - tddas, kupas privEtpersonas nevar aizpildit. Mums 5is jautdjums bts v6l rlgi j-atuzd ka Sinis, mfisu glaunm sarkojumos, tas nav darits.

Vâ‚Źja Zvani 29. 28.

VElreiz uz pozitivo skatoties, tomEr gribEju apsveikt rilrotdjus, ku;i sagdddja mums vi.siem svarigTu iespEju satilcties. Vissvarigdkais man Binikongresd bija iepazities ar latvie5iemno dzimtenes pavirsam personigd veidd, lai visa politiskd un ekonomiskd darbiba b[tu saistita ar kaut ko, kas nav tikai ar prdtu saprotarns, bet taisni no cilvEka uz cilvEku. Turpindsim rggz. gadd Berlin6 - g. VLJK. - Anna Reynolds

TIE VARDI IT KA TTIR BI TU... "Tie vdrdi it kd tur bltu, to domu it kd varEtu saprast, bet vai td ir latvie5u valoda?" --- Baiba Kangare

Well, jd, protams, ka to domu var saprast, bet, like, kad iesprauZ tos amerikd4u izteicienus, tad tie5-am izkl aus ds riebigi. TomEr daudzi latvieSu jaunie5u, diemZ6l, lieldkd daf a no Amerikas, mdna izpratnE, visu laiku td

rundunnemazpaBitoneievEro. BieZidzirdamitddiizteicieni,kd"Cool,man! Well,so,sweet!"un tml. un, droBivien, visvair-ak dzird6tais "Youknow?" Sadus v-ardus var |oti viegli tulkot latvieiu valodd, un tie izklausds tikpat labi: "VEsi, vecit I Nu, tad saldi!" un "Tu saproti?" Bet kdpEc tad neviens to nedara? Vai visiem tieiEm patil< izklausities ka idiotiem?

Kad es piedalijos 8. VIJK, mums bija iespEja noklausities daudaus referdtus par |oti interesantiem tematiem. Ta ka es sap6mu stipendiju no AIJA-as, man bija uzdots izvElEties vienu tematu un par to uzrakstit rakstu VEja Zvaniem. IzvElEjos rakstit par io diskusiju, jo, td kd es esmu no Amerikas, Sis temats man bija |oti tuvu pie sirds. Ari es lidz Sim bieZi lietoju amerik-apu vdrdus un Dteicienus savds samnds, kad rundju latviski. Referente un paneldiskusijas vaditdja bija filologe Baiba

Kangare. Nekad agrdk pati nebiju iev6rojusi, cik bieZi amerikdqru Dteicieni par6dijds manos teikumos, kamEr kdds draugs no Anglijas man pateica, cik stulba es izklausoties, maisot valodas. TdpEc visu vasaru, kamEr es biju Eiropd, centos atmest 5o paradumu, ko biju piesavin-ajusies. Tas bija |oti gr[ti, bet pEc kdda laika pieradu lietot latvie5i Dteicienus, tur tie tieEdm izklausijds daudz labdk. Vasaras beigds, kad pdrbraucu m-ajds, rundju tiru latvieSu valodu bez neviena amerikdnu Dteiciena. Ir |oti gr[ti Dprast, k-a visi sveSie izteicieni radds mlsu valod-a. Varbtt tas ir tdpEc, kamEs, Amerikas latvie5u jaunieBi, skolas gados sa+emam divu tautu ietelcrres : Amerikanu un latvie5u. It sevi5$i giuti ir tiem jaunie5iem, kupiem nav daudz sakara ar latvieBiem, vismaz ne visu laiku. Es uzaugru Detroitd, kur dzivo apmEram 4oo

latvie5u, betnomanas

paaudzes tikai apmEram 15. Protams, es rundju ar

mdjds jdbrauc...

VEja Zvani

29. 29.

saviem vecakiem un radiem tikai latviski, bet pdr6jo laiku pavadu ar amerikdgu draugiem, kury sarunas mani loti ietekm6. Turpretim latvieBu jaunie5i no $imenEm, kas dzivo, piem6ram, eikhga rund daudz tiraku latvieBu valodu, jo vi4u dzive cirkulE ap latvie5u jaunie5u sabiedribu. Kaut kE Eiropas latvie3i ir daudz tuvdki un draudzig-aki savd starpa nekd latvie5i Amerikd, jo Eiropd latvieBu ir mazdk nekd Amerikd un vi4i uztur sakarus cits ar citu. Man liekas, ka Amerika t til( daudz latvie5u, izkaisiti pa visa kontinenta maldm, jo vi4iem nav tik svarigi uzturEt attiecibas ar visiem, bet vi4i draudzEjEs tikai ar tiem, kas ir no vi4u paBi pilsEtdm. TomEr, ja ari vi4iem ir daudz latvie3i draugu, pat tad v1+i sava starpd sarundjas angliski. TdpEc, latviski rundjot, vi4i iesprauZ amerikd4u izteicienus savd latvie5u valodd. Ir |oti gr[ti labot cilv6ku valodu, kd es pati ievEroju, bet, ja ir griba un draugi, kas labprdt palidz, tad it mazliet viegldk. Es domaju, ka daudziem no mums, Amerikas latvie5iem, kam ir sliktais ieradums maisit abas valodas, vajadzEtu me$indt io slikto paradumu pdrvarEt, lai mEs var6tu run-at tiru latvie5u valodu un neizklausitos kd amerikd4u latvie5i, bet kd latvie5i no Amerikas. T-a ir liela starpiba, jo tieiEm, vai tu gribEtu, ka cilvEki uz tevi skatas un domd: "Tie vdrdi it kE tur b0tu, to domu it kd var saprast, bet vai td tie5dm ir latvie5u valoda?"

-Erika Avotina ,

UZREDZESANOSg.VLJK I I I Veja Zvani

29.

3A.

NOKI,AUSITA SARUNA VISPASAULES KONGRESA.

I:rdivids A: Well, jdl Es asto4's gads nog-aju latvie3u pamatskold, un tikai vien' vasar' es biju vidskold, bet es visu laiku dejoju m[s'tautsdeju grupd... I:rdivids V: Vecitl MEstot-alinerm-rnEjdmparto! JEs amlSivispdrnemEkat latviskimrndt...visi vienu gadu atbrrrauc uz IULG lai kr[zEtu pa Eirropu. ..

L:dividsL:

Nu,klausies! Tastakb[tuvienk-ar3ikapitdli,ja,vot,var6tukddulaict4upamdcities

rturdt pa latviski, jo, saprot', ka dotajd moment-a, pie mums visp-ar...

Lrdivids LSC: Nav ko strid6ties ! Ja gribi akad6miskd limeni studEt latvie5u valodu, pat iegtrt grddu latvieBu valodd, atbild.e ir pavisam vienkdr5a-- to var darit tikai tatVie5U

studiju centra!!

LSC administrdtore Vanda Dauksta labprdt jums atsfltis inform-aciju par iesp6j-am stud6t latvie5u valodu, fonolo$iju, literdt0ru, folkloru, vEsturi un politiku !

A: Individs V: Lrdivids L: Individs

Kurvar dabfit informdciju? Tas

bfituv6ss!

KolosEli!

hdivids LSC: Raksti vai zvani Vandai Daukstai uz

Latvieiu studiiu centru t7 oz F raternity Villa ge Drive Kalamazoo,

4goo7

tel. (6rG) S4g-oz,54

AIJA 37. kongresa ietvaros var6s piedalities "KolosEld, kapitdld LSC tUrC" piektdienas vakard pirms balles... Un pie tam,

UZIVIANIBU! !!

piedalijdties un neizpildijat sekojo5o aptauju), I[dzam sekojo5o aptauju izpildit un nosutit Andrejam Urdzem Annabergst. 4oo

nepiedalijdties

B. VLJK (vai

53oo Bonn z

West Germany VEja Zvani

29.

31.

PIRIIIA KOPTGA LATVIESU APTAUJA LATVIJA UN RIETUI{OS Somijd, Pirmo leizi lielEk5 TEacjadi radas ieslEja ar sxaiti Died;riies kE trim<las td ari ratvfias iaunie5i. aptau'jas^palidzfbu qEt salidzino5u ieskatu la-tvieBu jaunatnes 1rcIitisk5_rlomd5and. Bet ui aptauju un atbildEtdji noteikti [5-ki'konil."i-iiix5-i"Ci *.r datibnieku atbildEja nereorezefitE'ia visus iatvieEu iaunieEus, tad piefienoiu-Sei[ mazliet saisinEtu aptau-variant"i jas taaajaai dodot pia5Ekam jaunieBu skaitim un ari gados vecdkiem izteikt Soga<l, B. Vi:;pasaules LatvieEu Jaunatnes Kongresa 1aik5.-

savas domas.

Sis pats aptauias variants 3i qa<1a 10. oktobri bija puhlicEts avizE "Padomju-Jeu+atne".'IzoilditEi arrketas izv[rtEBanai noqddEs Vdcii-d. I,ai nu bfrtu ieslEjams salldzino-iit"ieErEiiiiJti" aomasanri daZadds fusaules, mgrlfls, tad gribEtu ari J[s Ei Lpi-fJtif iUqa'-iptlu1" izpiiail un vEldkais tiaz 31. oktbbrim nos[tit uz sekojo3o adresi: Andrejs tJrdle, Annaberger Str. 400, D-5300 Bonn 2. adrese. Si aptauia ir anonima. Tas nozimE, ka Jums nekur nav jduzclod J0su vErds. vaijautâ‚Ź-jun.t-ji-.i-up["":u ."ii irpiiaE- ida ir svarigi, qocligi-atfi-faet uz dotajiem atbildimieml tabdk-u, dtserriEfienr'Jaudajumiem neatiidEf neriaz, nekd dot nelntiesu

1. Vai trimdas latvie5i ir

atsveEind'juBies no latvieEiem Latvijd?

(Pievelciet pie attiecigEs atbildes l[dzu krustinu) 2) nE r) ja

kddd veidd trimdas latvie5i, pEc Tav3m domdm, atEkiras no Latvijas latvie5iem? (LEdzu isi aprakstiet)

2. Ar ko, vai

Latvijas latvieEi varEtu g[t no Rietumu latvieBiem?

Ko RieLumu

latvieSi varEtu g0t no Latvijas latvie5iem?

5. IG Tu novErtE sekojoSos vEsttrres notikumus. Vai tie biju6i latvie5u tautai 1) loti pozit-ivi 2) lfrrsvarE pozitivi 3) ka pozitivi tE negativi 4) trErsvarE negativi 5) Ioti negativi? priz./ ngga- Ioti loti pozi- neg. tivi neg. Errz. tivi t2345 L2345 12345 L2345 12345 t2345

a) 1905.9. reivolficija b) 1917 .9. oktobra

revolEcija

Latvi jas neatkarigds valsts nodibindSana d) Ulnapa 1934.9. apvErsr:ms e) Latvi

jas ieklauBana Padomju Savienibd

f) perestroika

Padomju Savienibd VEja Zvani

29.

32.

ICE

TIr novErtE sekojoBEs ;:ersonas?

Ioti

Vai tEis btja/ir latvie5u tautai

12 t2 t2 12 t2 L2 t2 12 L2 l2 L2

a) V.r.[,eoins b) K.Ulnnnis c) J.Stalins d) N.nruBEovs e) L.BreZgr,'vs

M.C'orbal.ovs

g) J.Vagris h) A.C'orbunovs i ) J.vidin5

j) k)

gerklavs

D.Ivdns

7. Kura, tavuprEt, Eobrid ir

]oti rr,zi' ur:lz./ neganeq. tlvl ne{1. 345 345 345 345 345 345 345 345 345 345 345

ErlZ. tivi

nozimiqakE

Latvijas orgarrizEclja?

(utPl 1) Latviias KcmrnistiskE Partija (LrF) z) ratviias Tautas Fronte Neatkaribas kustiba (LNNK) 3) Latvi]as tlaciondlE (HrB6) 4) Helsi;ki 186 (VAK) 5) Vides Aizsardzibas Klubs 6) clta, kura? 8. IGpEc TI: to uzskati lnr nozimigako Iatvijas organizEciju?

9. Kurai no Sim organizEcljEm'I\r visvalrEk slmpatizE? 1) LKp ... 2) LTF ... 3) LIINK ... 4) HrB6 ... , 6) citai, kural? 10.

5) VAK ...

tris Latvijas lnlitlskos rlarbiniekus, kuri, 1Ec TavEm domdm, slEj plrelz vislabEk aizstEvEt latvle5u intereses?

Nosauc

a)...

c)...

b)...

11. val Latvij.rs Tautas Frontei ir tiesibas run5t latvie3u tautas 1) j4.... 2) nE.... L2.

KEdas

v6rd6?

trimias organizEcljas Tu gnzisti? """"""""tt'

13.

Kura Tev li.ekas nozlmlg8kE

1,4.

Vai Pasaules Brivo tatvie3u Apvienibal

1) ja 15.

Ko Tu

....

trlnrlas organizdclja?

tiesibas run6t latvleEu tautas

vtrrdd?

2) nE ....

uzskati paBreiz 1nr svarigdko Rietumu latvieBu

Veja Zvani

29.

uzdevumu?

33.

I I

16.

Ko Tu uzskati pa5reiz trnr svarigdko

17.

IGda

Latviias latvie5u

b[s, tavuprEt, Padomju Savienibas attistiba

uzdevumu?

nEkamos gados?

1) Vai demokratizdcijas un decentralizEcijas process turpin5sies? .... .... 2) Vai driz5k sagaidams radikdls lEzums un pagrieziens atpaka]? bfitu pElaik galvenokdrt jdtlecas? 1) Latvijai, Padomju Savienibas ietvard, iegfit kultlras ,'n relidijas 1auk5, saimniecibd un iekSgrclitikE p$noLeik5anas tiesibas 2) konsiituEt neatkarigu un-demokrdtisku Latvijas republiku

18.

PEc

19.

KEds Tev

Skiet vElamais atrisinEjums

20.

KEds Tev

Skiet redldkais atrisindiums

kura no sekojoEiem mErkiem

mums

Iatvijas politiEHs nn saimniecibkds autonomijas atgfiSanai 1) neatkariga Latvijas republika 2) a1r'isnq5a Baltijas valsts 3) t?a(.lqnju Savienibas fe<lerEcija 4) Eiropas valstu federEcija

ndkotnE?

Latvi jas fnlitiEEEE-un-EaimnieciskEs autonomi jas atg,0Eanai n5kotnE? 1) neatkariga Latvijas republika 2) apvienota naltijas valsts 3) Padcrnju Savienibas federEcija 4) Eiropas valstu fe<lerdcija

21. vai Latvija bls briva neatkariga valsts 1Ec 1) 2 gadiern ... 2) 5 gadiem ... 3) 10 gariien ... 4) â‚Źlaka ndkotn6 ... 5) nekad vairs ... 22. Vai nacionilisrns ir lErdzivota, nrcdernisn laikiem neatbilstoBa parddiba? 1) ja 2) nE 23. Vai krievi lr m0su ienaidnieki? 1) ja 2) nE 24. KEdu atrisi-ndjumu 1\r saskati "migrantu problEmai"? Vai drizSk vajadzEtu m6$inEt pEckara iecelotEjus un viru trEcndcEjus 1) integrEt latvie5u sabiedribE 2) izstunt no Latvijas

uzsk,rti par augstdku vErtibu? 1) cilvEku pa5noteikEanas tiesibas '.rn dernokr6tiju 2) tautu prBnoteik5anas tiesibas un neatkaribu 26. Cik Tev gariu? 1) r-4-18 ... 2) t9-24 ... 3) 25-35 ... 4) 36-50 ... 5) 50 un vairEk ...

25.

Ko T\r

2.7.

Dzimums?

1) sievietr) ...

2) virietis

2-4. Pastdvig6 rlzives vieta?

1) Latvija .... 2) Anglija 5) Cita Eiropas valsts .... 5)

ASv

3) VEcija.... 4) Zviedrija.... .... 7) Kandda .... 8) cita valsts ....

29. Izqlitiba? 1) nepabeigta vidEjE 2) vidEj5 30. Sekojo3o saLlcieclrisko organizEciju bie<lrs 1) ELJA/ALJA/LNJAK 2) DV 3) citas, kuras sab. org. biedrs 4) nevienas sab. org. biedrs .... Veja Zvani

29.

augstEkE

34.

PASAUTESKATAS

rg8g. GADA 23. AIJGUSTS Si gada 23.

augrusta

notikrmi

Latvij-a, Lietuv-a un IgaunijE radija lielu

interesivisas pasaules malds. Iroti daudz rakstu un

fotografijas parddijds Amerikaspres6: NewYorkTimes, WashingfronPost, WashingfronTimes, Time Magazine un citos izdevumos. YdjaZvanupirmds un p6d6jds lapaspusEs ir redzami virsrakstino Siem avDu rakstiem, kd ari G. JanaiEa

fotografijas no cilvEkulEdes, kas stiepds pdriLatvijai. Seko v6l fotografijas no 3is v6sturiskds dienas.

[fotoDaina Smidchene]

VdjaZvanizg. gg.

[foto Aivars Liepi45]

VdjaZvanizg. 36.

[fotoAivars Liepi4S] Vdja

Zvanizg. 97.

TATVIJAS RADOSAS JATINATNES NOMETNE

daI-rbnieki. Latvijasrado5asjaunatnesnometnesdallbnleK]-. foto: G.kajons Bija karsta rg8g. gada augusta mEneia rg. diena, !<qd mls Kanadas, Amerikas un V5cijas latvieiu jaunie5i rauJariiJs Er-a ndautobusa un trlmig apk-art vErdamies novErl6jdm "Silmadu" atpltas viet as priekSrocibas s alidz in-ajumd ar " Garez eru " .

pEc m-ajr4u (Amerik-a teiktu kabiqu)sadali5anas nokonstat6j-am mflsu istabas sastdvu-- tris jaunie3i nol,"i"iiir, divino Kan-adas, trlshoVdcijas, :-ntere_5u_loks pui5iem, vlsmq,kas skarvakarus--

vienadsistarp citumeitenemari). Tdkdpa celambij-am jaukautnecikiesilu5i, iepaziSanos t"rp*ait"* xirejnici, kur st<anoiDr6geri "Pdri ciemlem un austrumu sddZ-am karogs sarkanbalts cir,ra mis sauc," varCjam atvil}rt elpu no Rigas radu un draugnr skavdm'

Nometnes d.arbibu uzs-akot t-as vadit-ajs Jdnis Dripe pazi4oja, ka noteilrtas programmas neb[s, pifniga uvEles briviba. Tas nesaprotqmi lilia.g m3ms,_$a.s pieraduii savu laiku Latvij-a iJaif t th, lai pcc iJspcjas vairdk iegrltu. Ar vdrdu "pilnigi" m6s ar flvi sapratam ari to, ka ndkamrit f.".og*rrta jdplivo no Kan-adas atvestajamLatvijas karogam, Rigas rado5ajiemtd vel nebija.

ilJ;ili;rti

Lekciju laikd vaigu vaigd skatijdm DZemmu Skulmi, Sandru Kalnieti, Egilu Levitu, PEteri Bank6vski... Futuola siclE Trimdas jaunatne-Latvijas radoBie u:6mums parlabu, mfrzikdun VdjaZvanizg. 98.

izklaid6Sand ro:oRoberta Gobzir,ra (Latvija) labd. Kd rdtni stagrndcijas laika tir,rimEs nos6dEjdm kr6slos "Dzelteno Pastnieku" koncertd, bet ar nemdkslotu sentimentu dzivojdm lidzi folk ansamblim "Vecds mEjas". Pirmo reizikEdd tradicion-ald Latvijas jaunatnes pasdkumd piedalijds tik liels trimdas jaunie5u skaits. Un pirmo rezi mEs vardjdm izjust m[su visu kopEjo un atS]irigo. Lai ari m6s-- no Rietumiem bijdm katrs ar savu intereSu loku, cits pirmo reizi Latvija, cits m6rojis celu no Japdnas cauri Sibirijai, cits Latvijd dzimis, uz mums skatijds kd uz viendabigru masu, mEs bijdm Rietumu latvie5i. Kop6jais un atSllirigais. Likds, grib6dami nojaulrt m6s to reiz6 viens otrd mekiEj-am. Pirmajds diepds daudz kas palika neizrundts, nesaprasts, nepateikts, lidz priekipEdEjd diend es kd (EIJA) un Uve ka GNJAK) pdrstdve sarftojdm TRIMDAS vakaru. PaBi bijdm pdrsteigrti, cik daudz stangru, zvanu, EI, laikrakstu, prospektu un par trimdas specifiku sagatavotu materialu bijam paq6muBi lidz. Trimdas jaunatne stastija par savu s-api, savu dzivi, savu vEsturi. Video vakard skatljdmies "Labrit, Haiko", v6sturiskus uzn6mumus par latvie5u dzivi Vdcijd 6oos gados, &iesmu svâ‚Źtkiem, NII,G. Un pirmo reizi Latvijas jaunatni "uzrundja" Jdnis Jaunsudiabir,r5, lavas dzives beigru posmd Vdcijd. Vai m0s saprata? Vispirms jau viend otrd pdrsteigumu radija mlsu intere3u spelrtrs un it kd no zemes izaugru5ais Trimdas vakars.

V6rojot "Trimdas hroniku", dzirddjdm ironiskas piebildes par m[su politisko leksiku un ka nekd bija ari PulkveZa kungs, Januma kunga vietd. Viss turpm-akais vakars lidz agrai rita stundai izvErt-as par diskusiju "mudZekli", kas skdra gan m[su rietumu latvie5u jaunatnes, gan visas tautas b[tfuu paBreiz6j-a situEcija. MEs vElEjdmies zindl, k-a uz murns skatds Latvijas jaunatne un laikam b[s jdpiekrit tam, kas teica, ka m[su starpd nepast-av ne ideolofisku, ne ari nep-awaramu mentalitdtes atS$irfuu, tadu Latvijas jaunatne pa5reizEjos apstaklos nevar mums lidzindties materidlajds iespEjds un to bieZi vien daudzi sevi izj[t vissdpigdk. Runajam par to vai m6s neizmantojam situEciju, kad trimda Latvijd ir popul-ara, tadu kd bls pEc z-3 gadiem. Kas mflsos liekas nepie4emams Latvijas jaunie5u uzvedibd, kas mums

kop6js,kassavdddks. Untadkadvilcienastacijdtikasniegrtip6dEjie_atvadusl<[psti,mandsauj-a iegrtla kddas Latvijas meitenes rakstitas rindas: BUT VAI NEBUT, PUT VAI PASTAVET?

t!::if .t:;:..'

tt:ti

i":

Nometni sledzot Dainis Mjart6ns (ELJA) un Uve HodZina (LNJAK) pasakas nometnes vad-rtdjam Janim Dripem. VdiaZvanizg. 39.

Vlzijas

Latvijas. Mdksliniece. Sovasar piecas dienas biiu radoS-as jaunatnes nometn6. Pirmoreiz kopd ar klaida latvie5iem. Si saskare maniuzjundija domu uzplaiksnijumus, sdpes, neErtfoas, pat izmisuma saj[tu... Es esmu hrta BErente no

Latvijd. Tadu atbrauc latvie5i no sveBatnes un saka, ka nejlt tds esamfou. Es gribEtu lilrt tautie5iem, ka esamiba jdrada mulns pa5iem, nevis vi4iem. Mums ir jdrada augsne saviem saprast vErtfuas, ko klaida latvieBi atved sev lidzi, saplUstu ar to bagdtilou, kas ir mums. lai tas tam, Folkloru. Dziesmdm, kuras Sogad neizskan6ja. KEpEc nevis es vi4iem, bet Etnogrdfiju. Kult[ru. vi4i man stdsta par m[su vEsturi? Man ir ne6rti. par savu nezind5anu-- jo t-a, ko esmu mdcijusies ir citavEsture.

Es dzivoju

Nometne bija iecerEta kd atp[ta. TomEr n-ac-as daudz strdddt. Ne ar rokdm, bet ar smadzenEm, ar sirdi, ar sevi vErstu neizkliegtu kliedzienu... VEI joprojdm m6s-- Seit Latviia-- nesaprotam ko esam pazaud6juSi. Savu brivibu. PaFi sevi. Dzivojam dogrmu, dilrtdta un ierEd4u iemEritd pasaulitE. MUsu sabiedribd ari limene ir klurmsi par dogrmu. Vai td vairs ir gimene? Jau te sdkas pakf au5ands. Vispirms klausdm vecdku gribai, pEc tam seko skola... Rezultdtd m6s vairs vispdr neprotam domdt. Par dialogru nemaz nerundjot. Mums bija gr[ti saprasties. Man Seit Latvijd ir vairdk jddoma par problEmdm, kas ir manai tautai-ekolofiju, demogrdfiju, ekonomiku. Es dzivoju Beit un armanitas viss ir cie5d sakard. Jls varat palidzEt, bet jddaramanuncitiemlatvie5iemEeit. Bet reu6mmEs saprat-amies. Nejut-amdistanci. Visi rundj-am latviski, valoda plflda k-a m[zika. Un visapkdrt bija lieliski cilvEki. Jd, cilvEki. Nevis vienkEr5i sieviete vai virietis. Un nebija svarigi k-ada goda kdrta vir,ram mugurd, bet svarigi tas cik lield mErd vt45 ir cilv6ks. Mums latvie5iem Latvij-a nav savas programmas. Piekritu. MEs neprotam rundt par lietu. Bltibu awsedzzilo4dda. Necaurredzama. Un cik labprat m6s viens otru paspieZam atpakaltai pelEkajd masd, no kuras pa5i labprdt til<tu drd. Tadu labEk-- td-- viend maisE. TomEr es centi5os tilrt no t-a drd. Manas garigds potences Eeit nevienam nav vajadzibas. Svarigi patik5u ierEdnim, vai sp65u pieskagoties vr4a vElmem. Bet es strddd5u, ka lidz Sim, jo j[tu, ka esmu tuvu patiesfuai-- t-a strddd visd pasaul6. Pa5laik ir garigds apmaigas laiks. k svarigi ko es dolu preti. Vai no mandm glezn-am varEs nojaust manu sdpi, pat kliedzienus? Negribu kr-apt ne sevi, ne citus. Gribu b[t godiga un spEjiga to izdarit.

k-a es

Domdju nekas labdk neraksturo to, ko pa5reiz izjUt Lat$as jaunatne, kd 5is htas rindas. Ja pa5reiz ir "garig-as apmai4as laiks" un ndkamgad uz Latvriu dosies v6l vairdk trimdas jaunie5u, dro5i vien ari uz jaunatnes nbmetnEm, padomdsim katrs "ko mds dosim pretim." Bet Sovasar pac6lds ari jautdjums: Kddas priek5rocibas bflt latvietim Latvrjd un kddas trimda? Un es teilrtu, ka DvEles briviba, td pati izvEles brivfua, kas mls jaunie5us, dzimu5us triios kontinentos aizveda uz Latviju, tamd6! ari 23. augusta Brivibas pieminekf a pak-aj6 stdvot mflsu acis meklEja tos ar kuriem bijdmne tikhi sadraudz6juBies, bet caur atBlprigo atradu3ikop6ju MES. -Par rado5o jaunatnes nometni raksta

DainisMjartdns

VdjaZvanizg. 4o.

nedzird6tu notikumu Latvija, Latvijas vides un cilv6ku labd.

RONSRIEARDSONS

VIESOJASLATVIJA VAK AMERIKA UN LATVI.IA ZTANTO TUNI BRODVEJA AKTIERIM

Si gada ziemd vienam VAKAmerikas biedram bija buruiga ideja. Ideja, kupa varEtu nopelnit naudu VAKlatvijai un VAK Amerikai, bet v6l svarigdk, ideja, kupa var6tu p as aul es mEro gd sludin-at un publ ic6t Latvij as skumjo ekoloSisko likteni. Kad Sis VAK biedrs, Dzintars Kalni43, iepazistin-aja mani ar 5o projektu, es pEk54ri domdju, ka vair-aku iemeslu dE| Sis projekts nekad nek|[s par realit-ati. Bet, jo es vair-ak uzzinajupar Si projekta iespEjdm, un, jo dzildkpats iesaistijos 5i projelcta pldno5and, tiku uzbudindts, un redz6ju, ka projekts tieBam k|0s par realitdti. Beigu beig-as, Bis projekts-Biodveja slavenbas Ron Ridardsona labdaribas koncerti Latvijd-- kfuva ne tikai par realitdti, bet ari par nepiedzivotu un

Ridardsons, kur5 1985. gadd vinnEja Tonija balvu kd labdkais al,rtieris Brodvejd, uzstdjds jau Latvijd 1986. gadd, Satakvas konferences laikd. Jau tad, Ridardsons momenta augsti novErtEja latvie5us un vi4u dedzigo milestibu pret savu tautu un zemi, un apsolija at griesties LatvijE. KopB v:4a pirmds reizes Latvijd, daudzpusigais talants Ridardsons ir uzstdjies Japand, galvend lom-a "Big River" muzikdld lugd, sp6l6jis gan mdcit-aju, gan namdari, televizijas izrEd6s "227" un "One Life to Live", k-a ari celojis pa Ameriku ar savu pop mlzikas un "gospel and soul" muzikdliem repertuEriem. Kad tumeja orgkomiteja un mflzi$i ieradds Latvijd, jau bija sarrun5ta pilna programma katru dienu, no rita lidz vakaram. Starp intensiviem mE$indjumiem, Ridardsons tikas ar visadiem vietEjiem latvie5iem. Ar Raimondu Paulu, lai pdrrundtu iespEjas braukt atkal uz Latviju, varbflt pat Dziesmu svEtku laikd. Ar Melodijas pdrstdviem, lai pdrrundtu ska4u pla5u ierakstu. Biruta Baumane, pazistama latvieiu gleznotdja, gleznoja Ridardsonu. Rigas Videocentrs filmEja ikkatru Ridardsona g-ajienu. Un Uldts Stabulnieks speci-ali komponEj a dziesmu ar anglu tekstu, ko cerams Ridardsons var6s Dpildit n-ako5d gadd, ja vt45 atgriezisies Latvija. Starp iiem randigiem, Ridardsons bieZi tika intervEts, gan Atmodas avizei, gan Rigas Panor-amas televizijas izrddei, kd ari Latvijas populdrdkai televDiias Dr-adei Labvakar, kuya pdrraidija vienu Ridardsona dziesmu no Doma baznicas. Vis-as intervij ds un preses konf erenc6,

Ridardsons uztvEra, cik bEdigi ir, ka bErni4i Latvijd nevar peldEt savd skaistd Baltijas jlrd, un cik bEdigi ir, ka Latvija ir nondkusi S-ad-a s aboj dtd ekologisk6 situdcijE. Ridardsons piebilda, ka cerams, ar savu miiziku, vi45 var6s iedvest optimismu un ceribu Latvijas visp-arigai nEkotnel-- gan no ekol odiskd, pol itisk-a, m-aksl inieciskd un ikdienas dzives viedokla. Ridardsons Latvijd sniedza tris koncertus. Pi.rmie divi bija pop m[zikas stilE un notika Rigas Filharmonijas zal6. TreSais bija garigs koncerts, kurd Ridardsons dzieddja nEleru

VdjaZvanizg.4r.

spiritu-alEs dziesmas baznicE. So

tas notika Doma

ziemu Ridardsons saqEma |oti

sentimentdlu un nozimigu vEstuli no vienas krrapi padsmit gados meitenes, kuga 1986. gadd nespEja tilrt uz Ridardsona koncertiem. Ridardsons pagEma 3[s meitenes adresi lidz uz Latviju un lika man vi4u atrast. DiemZEl, vuas telefona numurs nebija pieejams un zindju, ka man bls jdiet ekskursijd vi4u atrast. Laimigd kafta, m[su Soferis piedEvEja man aizvest uz Pdrdaugavupie Sis meitenes. Bet, pEc 45minflSumekl65anas, vEl nevarEj-am atrast vi4as ielu. Abi nolEmdm uzdot. PEkBr,ri, bez bridindjuma, Soferis iegrieza kddE smil5aind sdnu ielE. "Nu, te varEtu b[t," vi43 pa]dvigi teica. Un bija. MEs iegriezdm pagalmE, un pie durvim mani satika meitenes tEvs. Izskaidroju vi4am k-ap6c esmu klEt un vrq5 pasauca meitu. Kad meitaipateicu ka Rons personigi ir iel[dzts vi4ru ar savu $imeniuz pirmo koncer[u, vt+as sejas Dteiksme bija pilna arprieku un pdrsteigumu un vi4a obligEti apsolijds b[t. Pirma koncerta beigds Simeitene pasniedza Ridardsonamuz skatuves pules. Vi4a sevi iepazistindja, un Ridardsons atvainojas, ka nav varEjis atbildet vEstuli. Bet, vi+5 specidli yiTainodzieddja pie klavierEm solo "You Were Always on My Milrd", un kd var iedomdties, vr4a bija td aDkustindta, ka vdrdi nevarEja to unikdlo momentu apzimEt.

Ridardsonu pavadija divi slaveni un apd-avin-ati m[zi]5i no Amerikas. Gregrijs Daimonds (Greggry Diamond) spEl6ja bungas unuzraudz[a visu skapu techniku. Bez tam, Daimonds bija viens no galveniem skanu inZenieriem Doma koncertd, kur5tika ierakstits. Otrais mtuillis, Regjs Roials (Reggie Royal) sp6lEja klavieres, piedzieddia pop koncertos, un dirigEja kori, kurd dzied6ja tikai latvie5i no Latvijas garigd koncertE. Savos kaderos Daimonds ir spElEjis ar James Brown, Paul Schaeffer, un Luther van Dross, bet Rojals ir nodarbojies ar \Mhitney Houston un Patti Austin. Abi parddija savu bezgaligo talantu un milestibu mlzikai, kE ari savu labdaribu Sai koncertu tumejd. VisaizkustinEjoS-akais bridis droivien bij a otrd pop koncerta beigEs. PEc vair-akdm piedevdm, klaviemieks Rojals izndca atpaka! uz skatuves un spElEja savu recenziju no &iesmas, ko vr45 bija dzirdEjis Latviia. VI+a recenzija bija publikai mazliet sve5a, bet vt45 apsolijds nosp6lEt 5o dziesmu t[lit p6c tam, ar notim, dabiskE stild. Dziesma bija Dievs, svEtiLatviju, unvisa publika piec6lds un dzieddja lidz mlsu himnu. Kad dziesma beidzds, cilvEki palika k-aids, daudzi asarEs, un klusumd,wdzivoiaSo unikumu. PEc daZiem brDiem Ridardsons pdrtrauca miem ar perfekti izrun-atiem vdrdiem-- Dievs, svEti

Latviju! Tre3ais koncerts Doma baznicd biia pavisam citdddks kd pirmie divikoncerti. Seit, Rid ardsons dzieddj a nEleru spiritu-al as t aut as dziesmas, kugas izauga no vergru perioda Amerikas vEsturE. Sinikoncertd ari bija vairdki bez precedenta pamati. Vi.spirms, Sis koncerts tika ierakstits gan audio gan video lent-as, un beigu produkts cerams pardd-tsies Japdnas un Amerikas televDijd, un tiks ierakstits skar,ru platEs, kuSas b0tu dabtnamas Seit un LatvijE. Ari koris bija sastddits p-arls dienu laik-a, bet skanEja it kE bltu dzieddju5i Sdda veida dziesmas gadiem

kopd. Tumejas laik-a Ridardsons unvi4a mlztli parddija, ka vi4i ir ne tikai apddvindti mfrzi$i, bet ari pirmklasigi cilv6ki. Vi.si tris mdcijEs visu nedElu latvie5u valodu. PEc koncertiem Ridardsons savus uzddvinEtos ziedus nolika pie Brivibas pieminekla. Brivd laikE, (kad bija) visi tris ciemojds ar vietEiiem latvieiiem, VdjaZvanizg. 42.

prasija jautEjumus, un staigdja pa Vecrigru un Rigas jtrmalu. Tre5d septembra pEcpusdiend Ridardsons un ans amblis pied al ij -as VAK ril<otE Baltij as j[ras l[g5an-a. Tur, vi4i apkampa jaunos latvie5u draugus, lirdza Baltijas iflrai, deioja tautas dejas, un ar acim re&Eja, cik skaista ir Baltijas j[ra, bet sirdls juta, cik tirai vi4ai vajadzEtu

but. Koncertus organizEj a VAK Latvij-a, cie5d lidzdarbibE ar VAK Amerikd. Sis projekts nebttu bijis iespEjams bez Dzintara Kalnt4a unVitas TEraudas, kuru daklulns un neatlaidiba pataisija 5o ideju par sekrnigru istenibu un vienreizEju notikumu VAK isd vEstur6. Bez augiminEtiem darbiniekiem, ir ari jdpiemin tie neskaitdmie cilv6ki Latvijd, kuri piestrdd-aia pie 5i proielrta. Kad 51s desmit dienas Latviia bija pagdju5as, latvie5iem bija jauna vieta sirdis Ridardsonam, Daimondam, un Rojalam. Bet, varb[t vEl svarigdk, Ridardsonam, Daimondam un Roialam bija jauna vieta sirdis

Latvijai. -LaurisEglitis

AUGSACE+ASzXz! Ir pag-ajuBi p6ris gadi kop5 pEd6jds zxz nometnes, un varb0t daZi ir pat sdkuBi bri:oities: kur tad tas zxz isti ir palicis?

Atbilde vienkdr5a : Midigend. Ndko5d, divdesmitpielrtd zxz nometne, tdpat k-a iepriekiEjE, notiks Midig6nas pavalsti, no rg8g.g.z6. decembra lidz I99o.g.z. janvdrim. fitai Soreiz nometne bfis nevis pie Kalamaz[, bet ganpie Grandrapidiem, un atradisies nevis mazaezeri4a, bet ganvarend MidigEnas ezera krastE.

irlaiks, kadlatvieEutauta atkal cefas, un tadCl 5i gada nometnes tEma bls "Lddpl6sis". L-adplE5a mita svarig-akais elements ir p are$ojums, ka vi45 at griez-Isies palidz6t Sis

tautai, kad tai iet gr[ti, un var teilct, ka Sis pare0ojums ir piepild$ies-- katrd latvie5u tautai svarig-a bridip6dEjos roo gados Lddpl6Sa t61s ir kluvis par spEcigu simbolu un vienojo5u spEku.'Td tas bija tautas atmodas Iai]<rnetd, Rrmpura eposd LddplEsis, tE tas bija rgo5. un rgr8. gad-a, Rar4a lug-as Uguns un Nakts un Daugava, un td tas ir ari Sodien, ZElites un Liepr4a rokoperd Lddpl6sis. Vairums ievirZu Sini nometn6, tadel apskat-ts pEdEjo gadu notikumus Latvija. Ka parasts, bls politikas, literatflras, uI1 relif ij as ievirzes. Bts aritddas ievirues, kuras agrdknav biju5as, vai kas ir notiku5as mazliet cit-add veidd: vides aizsardzibas ievirze, latviskds dzives zi4as ievirze, un ievirze, kas apskatis latvie3u valodas stdvokli zo. g.s. beigds. Un tiem, kas nej[tas patlaban superpolitiski, bls paidagogijas levirze, rok-un-follcmlzikas ievlze, unm-akslas ievirue. Saprotams, bls arivisas iemifotds nodarbibas: tautas dejas, koris, rotkalSana, latvisk6 virtuve, un rokdarbi. Un ja tadvEl nepietiek, bls ari daZddas vakara nodarbibas. Vecgada vakard svinEsim isti latviskus ZiemsvEtkus. fliem, kas piedaliids pEdâ‚Źj-a s 2x2 nometnes ZiemsvEtkos, Bie svEtki paii par sevi dos iemeslu brauku). B[s ari 5$6r5]u gdjiens, kurd izp6tisim, kas noti]<tu, ja LddplEsis atdaimtu m0sdien-as nevis kd plecigs t6vt45 ar rungru, bet gan kd Bvitigs superspiegs, kas sevi iepazistina ar vdrdiem "Mans vdrds ir Pldsis...LddplEsis. " Kd saka televizijE: B[s viss tas, un vEl daudz, kas cits! Nometnes cena ir $z5o (ASV) lidz S. decembrim, p6c tam $28o (ASV). Ja vElaties tuvdku informdciju par 3o nometni, l[dzu zvaniet M-artr4am Hildebrantam, (3oI) 5-89rzrz, vai Paulam Raudsepam, 0 18) z18-6SSz. Ja v6l aties tlda| pie-t eikties, l[dzu nos[tiet $roo (ASV) Rasmai ArumaL, t22 Durand #3, East Lansing, M 48823 (eeki rakstdmi "Divreizdivi" vdrdd).

PIESAKIES I.]N

BR AUC III

VdjaZvanizg, 43.

III

r I

2*2 nometne 1989

Eodc 25 dacarnbrrs

- l9ao gcdc 2 pnveris

VdjaZvanizg. 44.

laeplESIS*LAepLESIS*LAepl-,gsts*lae pLE sIS* tAeplpsrs*

2x2

nometne

1989. gada 26. decembris - 2. janvaris Midiganas ezera krasta "Camp Geneva" pie Holland,

MiiiganA

Katri latvieiu tautaisvarigaji bridi p€d61os 100 gados Liipl€srs viem€r k[uvis par spEcigu simbolu un vienojoiu sp€ku: Tautas atmodas laikmeti A. Pumpura eposi "Lirtplesis", 1905. un 19'18. gadi caur Rainrun vrQa lugu "Uguns un Nakts", un Sodien M. Z6lites un Z. Liepirla rokoperE "Lacplesrs". SajS 2x2 nometnC ar Liipl€ia palidzibu piev€rsisimies tautas atmodai LatvrlS

Dalibniekiem Sogad bus iespeja piedaliti<s div6.s ievirz€s: Rita ievirzes:

-Inaeilltsardziba

- lepaziianas ar vides aizsardzibas kustibu Latvija-un ar galvenal6m ekoloQiskajam problEmim pi16;a pasaul6. (vadis Katrina Svarce) Paidagolija - Dalibnieki kopigi risinSs ipaias gr0tibas, kas rodas latvreiu skolSs gatavojot micibu vielu, motivElot skolniekus un risin6t valodas probl€mas. (vadis Elisa Frermane)

Latvisk5 dzives zirla - DalibnrekrtuvEk iepazisies netik vien ar latvieiu folkloras mantojumu (tautas dz , tradicrlas, utt) bet ari ar latvrskEs dzives garigo elementu.(vadis Tu peiu Jin rs) ' LatvieSu valoda 20. g.s. beigEs: KSda ir latv. valoda technologijas larkmeta? Lekcijas un p6rrunas par ki drvvalodnieciba iespaido domas, sarunvalodu, utt. (vadls Liene Ozola) * Nl5kslas studija - Kas m6ksliniekiem var€tu bot labak k6 nedE[a radoia atmosferi tie5i ezermali? (vadls Kristine Simane) P€cpusdienas ievi rzes:

Politika - Lekojas un diskusijas par notikumiem Latvij6, k6 ari citas politiskas aktivitates. (vadls P6teris Elferts) Literatfira - Laikmetigas literatOras lasiSana, t€mu analizEiana, darbu tulkoiana. Roks/folk - lepaziianas ar populSrajim folk un rokdziesmam. Dalibnieki galvenokart nodarbosies ar "d2emEianu ". ReliSija - Diskusijas par trimdas un Latvrl6 atjaunotajim draudz€m, ka ari par citam pasau les reliQilSm. ' IevirZu vadttaji Iridz dalibnieku piedallsanos an p€cpusdien6!!l Nodarbibas: Rotkaliana, latviska virtuve, rokdarbi, koris, tautas dejas.

Kopi svin€sim latviskus ziemas sv6tkus, iesim nakts ikCrS[u gilienE ar "Pl6srs. L5c PlEsis" B0s ari "Vakarstrimdai" un daudz kascits. Dalibas maksa ASV $250lidz 5. decembrrm; pCc tam $280. Dalibnieku vecums no 18-39 g. TuvSkar rnformScrjar zvanit Paulam Raudsepam (718) 278-6552. L0dzam nos0tit pieteikianSs anketu ar $100 remaksu Rasmai Arumai 122 Durand #3, East Lansing, Ml 48823. (517) 332-2873 Tad dab0sr vel crtu rnformircrlu ! Ceki ra kst6 m i " Drvreizd rvr"

V6rds:

Vecu ms

Adrese

Telefons V6los piedalities

no rita un

VElos piedalities

pEcpusd

nodarbibS VdjaZvanizg. 49.

ieni

lte

pIRMAIS uEnrrsls

Lervtgsu srrrDIJU cmurnA

Izbraucu no Austrdlijas Bi gada maija m6nesi, un nostrdddju LosandZelosd tris mEne5us. Bez Losandielosas dziesmu svEtkiem nebija liela iespEja iepazities arlatvieSu jaunie3iem, lidz tiku Seit, Latvie5u Studiju Centrd, kur viena mEneia laikd esmu sadraudzEjusies ar vismaz divdesmit latvieBu jaunie5iem. MEs Seit lieldko tiesu esammeitenes un kad kdds zvana pie durvim ir liels joks skriet lai ielaj:stu cieminu, "jo varb[t tur kdds zEns!"

&i;*

Rietummrdganas universrtrtes LatvreSu stuclentu Mitne

ZEni Seit mums a divi, Aldis SiIs no Austral-ijas, un_Edgars Sulte no Grand Rapidiem. Daina flle, m[srt mdjas mdte, ir oriOindli no Bostonas. Mdra musu saimniece, un arl studente ir $!auJa, no $ujorkas-. Alita Ndgele, Kaiia Gertnere irno-drkiil;, hge Vurstner Deitonas, Elita Diigalve, Liga Bauer un Martina streips noxahfomuis, s*rri" phrllip;;;nos;atlas, Dalna spalvina, Lrga Reineks no Klivlandes, Anna Mirina Pavdine noZvreaiilar, G;;;Gutmane no Montredlas, un Astrida Ziedr4a no Denveras. pati esmu no Adelaides, e"siiaii:a.

Neesam vlsi no tddEm $imenEm, kur abi vecdki ir latvie5i, kd ari neesam visi pavadijusi lielu tiesu dzives latviesu sabiedribd. Daziem td u detn:, jauna lieta. rursiunmdjas aktivitdtes ie.Fp9ju p-1rrunEt un pdrdomdt, kapcl mcr E"ii trtr" esarn, rur ko tas mums nozim6. vai $-of ryrng. td ir tikai laika kavEsana, dzivoiot tada erta,-drosd, ratviesu nrruuri atrisindjums tam universdlam-jautdjumam "kas, un kapEc es esmu". Vai mums ""rilutsa]cres nozimds ko mflsu "r, latviskds vairdk pEc Sddas izglitibas; vai mumi 1au viend menesiiatka aomas mri"Ursa". pa5ai ir bijis jdpdrdomd un jdpdrdefinE 'latvietfoa', un latvietibas vieia katra cilvEka dziv6.

tffi;;d,

Parastd diend piecelos pieklauvâ‚Ź pie mandm durvim un sauc "Mdra, celies 1,, jo man td Svakdk iet ar cel5anbs. B{$-a* SagErbjos, ielieku t,intarau rE-;;;, iemetu skolas papirus grdmatas un mugrursomd, pakeru saules brilles un skrienu pa gaiteni lejd pa trepem, i<iri'Arai" iui"*r"ig;a". D4emam velosipEdus.nojrl,<883.r11_p.ru"am uz stundam. biii ri"iga, i" irJl'.* biezi sastopam Larisu un Minnu. Ir apmErhni pusstunda ar kajam uz r;;r*L;otiek klases Rietummidiganas universitdtc. Pastaik ritq saiGns ir un vErtigs, koku lapas ko5i dzeltenas, oranias, rozd, sarkanas, izskatds kd uguns lrotu r"ro"."4.otr Siau ruaeniniei*" piedzivojusi. Mums Austrdlijd rudens krdsumaina nav ilk izteilrta un ko5a. "cr

E;rrH;ii i

Pirmd s-tunda parasti ir sarunas valoda vai gramatika ar Lalitu MuiZnieci. Sarunas valodas klases sdkam katru ritu ar dziesmu un miklu. .la nian niv-[[r" pc" tam, tadbr.r", .tprlra] uz studiju centru, uztai:suu sev vElas brokastis vai agras pusdienasl pastcaits piendcis, un tad gatavojos ndko3ai klasei. Parasti jdlasa lilerdturas stundii, qo ryn vieniem braucu vai nu ,,Baker Brothers,, fln.3lraluz universitdti, vai uz darbu. stradaju iJ"i"r*a apmEram tris reizes ned6fd.

v;i;;;""v fail;d, ir;fi;-frL:i;" "'

vakar:4as studiju centrd ir ap sesiem, un katru vakaru divi LSC iedzivotdji palidz Mdrai tds sagatavot. Ap astolieTgaku do-*alparmdias darbiem. Biezivienmat,irirHiotcfa, ioiurir omuligdk, un visas vardnicas un lasdmvlelas ir viegli preejamas. MEs ar Minnu, Lari.:su, Aldi , Astridu VdjaZvanizg. 46.

un Ingu seZam ilgas stundas, ne tikai mdjas darbus gatavojot, bet ari lasot daudzo periodiku, ko mums sflta r6gnrldri uz LSC. Mani mldkie Zumdli, ar kuriem

m[su sp6jiqd bibliorckare Maira BundiE mani iepazistin-aja, irMdksla un Liesma no Latvijas. No tiem var dabtt redlu ieskatu Latvijas laicigd mdkslE, mlzik-a un dzej-a, kas dzidri atspogulo Latvijas jaunie3u uzskatus par dzivi un ndkotni.. SEZam bibliotEk-a kddreiz lidz diviem vai trim no rita. Ja gribam ko dlskutet, vai vEstules vai dienas grdmatas rakstit, varam s6d6t m[zikas is12[iT-a un klausities m[ziku. NedEf as nogalEs visa Rietummidiganas ruriversit-ates pilsEtr4a uzdzivo. DaZreizmums ciemi4i atn-ak no kaimi4os z6na korpordcijas Sigrma Kai, kuri prasa mums kas mEs tddi esam, vai LSC ir

kdda korpordcija, vai reli$iska grupa. Kddreiz liekas, ka Kalamaz[ nav daudz iespEjas izpriecei, bet nedEf as nogalEs vari b[t dro5s, ka mEs viemEr kaut kEdu izpriecitom6r noorganizEsim. Iesaku katram ieskatites LSC v6rtigumd. IespEja 3o darit b[s AIJA 37. kongresd, kas Seit notiks no zz. novembya lidz e6. novembrim. Man ir jdsaka, ka LSC kfuvusi pie sirds |oti mila un tuva, un ka bfls ]otiZEl 56 vietu, un citus LSC iedzivotdjus, atstdt.

-Mdra Priedkalne

"lt aizliegumi ezeros,

ir aizliegumi up6s..."

iepazinos ar Robertu Gobzr4u viesibEs pEc r. AIJA valdes s6des Latvija. Vr45 pa5aizliedzigi rakstija (rokrakst-a) iel[grumus uz savu diskotEkukafejnicE "Robinsons". Visitie, kas bija atndku3i baudit politiskds pdrrunas pie Vitas Pdrdaugavd, ndkamajd nakti drikstEja par velti dejot un Iilrsmot. Tad vEl nezindjdm kdds liktenis m0s sagaidfia. Ierodoties kafejnicE, bijEm p atikami pdrsteigti dzirdEt pazlstamus roka un (galvenais) "funk" dziesmas. Bijdm vEl vairEk pdrsteigrti un impon6ti dzirdEt, ka Roberts m[zikai iestarpindja tekstus. Pirmais Latvijas "rap" mdkslinieks ! VElak, tikos arRobertu kafejnicd (Augstdkds kategorijas) "Palete", kur vi+s man Dkldstija savu sirdi. Kad prasiju, lai Roberts apraksta

savu stilu m[su lasitdjiem, vi45 atbild6ja Sddi: "Es varEtu apralcstit vi4u uz papira, varEtu aprakstit arikaut k-a ar rakstdmma5inas kompjlteru, uz

ekrdnasmonitoru, bet vajadzEtu parddit, kdds vrBS u... Tas ir parastai.s 'rap'stils Latvijas variantd."

Roberts Gobzinls kafejnicd Robinsons

VdjaZvanizg.4T.

Pirmo reizi Roberts to izmantoja Dzelteno pastnieku rg8z. gada platE "Man foti patik jaunais vilnjs", kur z. dziesm-a pEc kdrtas parddds ro-r5 sekundes gar5 monologs. Roberts stdsta: "Nezindju, kd tas sauc-as. Biju kaut kur padzirdEjis. Labs mdksliniecisks izteiksmes veids."

Roberts ariretz1 rko "Tape Jockey" dempiondtus, kur ar ipa5o miksE5anas paveidiem uzstdj-as jaunieiino visas pasaules. z. gadskErtEjais notiks f_ebrudri. Tur aripagdtnE piedaliju3ies viesino citEm pasaules mal-am. Roberts iesprauZ: "Tagad Afrik-a zin, ka ir tdda Latvija." Roberts man laipni (un l6ni!) noskaitija savu raksturigdko gabalu. Seko piemErs Latvijas pirmajam "rap" stilam:

"Ballite Tu satikies ar meiteni no Slokas. PEc Lielupes td smirdEja un naft-a bij'tai rokas. Ir aizliegrumi ezeros, ir aizliegumiup6s. Tursimtu gadu milicis ar mapikrltmos tup6s. Es negribEju zivi, bet lai mEs bfltu divi. Ir divi. citizili ap sabruku5u pili. Un Tu man esi viga un es tev esmu vi4B. Un es Tevsaku mEness, tu sakimEnesti43. TE tdda medicina neticiga, td kd Tava auss. Es vienu dienu pret sienu metu vlsu to, kas Tavs. Pat baletE ir td, ka Tu tam esi td. Es neeju uz Paletu,

tur navnekd.

Un Ti: man esi vi4a...

Bet td kd nesapratu to, ko tdda paranoja dod, Tas bija m[ris, nevis b0ris, Ko ar dlri salabot. Lai Tevi soda gods par to, ka nosap4ots, SavddEk, Tu btsi daZdddks. VEI vienu dienu ndks, Bet vai ir izdomdts, Ka domu nestandarts Dzivo neaizskarts. Tu esimazakazai Tu nobijies no Aida. Ar mazu, mazu nazi Tevi vodolazi baida. Vienalga, kas Tutdds. Ciklabi, ja Tu krdc. Tas otrais Soreiz Tevi td kd lupatu sev vdc. Tdp6c jau zdUE metdlu un milicim ir naids. Ka zemeiupE nafta un dvEselE tainaids. Nobeigrumd, Robertsman atzina, ka "tiem, kupiemnepatik [vr4amfizikas stils], nevajadzEtu dusmoties. Galvenai ir neb[t pret kaut ko, bet par kaut ko." -HelEna Viksni4a

I![ANA,S PARDOMAS PAR DZ'TVI PECPIEDATISATIAS ALJAVALDES SEDE NICA Laikam gan ari pa5i.em ALJA valdes locekfiem B$ita drk-artEja un seviB$i noz-uniga 5i iespEja sarikot valdes s6dr RigE. Tas bija vienreizEji un neticami, ka es varEju piedalites Sddd saiet-a. Kas VdjaZvanieg. q8.

mani, ierindas latvieti, visvairEk pdrsteidza? Pirmkarf , tas noteikti bija visu sandksmes dalibnieku dzives prieks un atraisitiba. CilvEkam no malas varEtu lilrties, ka tur, Amerikd, tadu laikam nav nekEdu problEmu. Sdkumd ari es td domEju. Bet ar laikr, klausoties darba kartiba iekfauto jautdjumu apsprie5and, es sapratu, ka problEmu ir |oti dau&, tikai, at5lfiriba no Latvijds iaunieBiem, Amerikas jaunieii prot Bls problEmas kontruktivi risindt. Ar vienu vdrdu - vtr,ru ir gudrdki. Es negribu apgalvot, ka Latvijd visi ir mu|$u ,bet abokedna - visi pdrdkie grudrinieki. N6, td tas nav. Ari Latvija netr0kst jaunie5i ar gaiBiem prEtiem. To ir daudz, bet vai vi4i paBi apzinds savu gudribu, un prot to pielietot, kur nepiecie5ams? Labi, ka to apzindjds vismaz tie jaunie5i, kas Sajd sandksn6 pdrstEv6ja Latvijas neatkarigds sabiedrsikds grupas. Un tomâ‚Źr AIJA biedri pozitivi at5$iyds kaut vai ar to, ka izteica savas domas isi, konkr6ti un saprotami. Uzreu varEja redzEt, ka Amerikd vienk-ar5i nav tik daudz laika, lai "muldEtu pa tuk5o." To laikam tikai mEs savd "socialismd" visu laiku varEjEm atlauties. Es domEju, nu tds dienas ir pagdju3as. Pietiks run-at, jdsEk kautkodarit lietas labE. Crk ilgi mEs vienaldzigi noskatlsimies uz saviem vienaudZiem, kuri bez mEr$a kllst pa ieldm, kludami anrien trulaki? Ir sdpigi to apzindties, bet idiotu mums patie5am netrtrkst. Varbtt tomErsdvas ndkotnes vdrdE irv6rts beidzot s-alrt m-acities? J-a, pa istammacities, nevis vienkdr5i apmeklEt lekcijas augstkol-a, kd tas vairumd gadUumu ir bijis lidz Sim. Varb[t tad ari es varE5u sarunEties ar saviem Amerikas draugiem kd lidziga ar lidzigu, nebaidoties Dteikt k5du mu|$ibu, kas pie mums tiktuuzskatita par sevi5$idzilu domu.

-AijaRulle,

g.v. ridziniece

Aicina "Draugs" interviju ar vienu no td redaktorEm Hel6nu Viksni4u latvie5u lasitdji-skolEni Latvijd varEja Dlasit Zurndla "Draugs" olctobra numurd. Tdtad "Draugla" cienitdji nu zina, ka "VEja Zvanv" jaunEkie lasitdji ir klaida latvie5u jaunie5i td no detrpadsmit. Iepriecinodi-- ari m[su Zum-alu lasatie ap detrpadsmit, ari jaundki, unvecdki gan. Par Zurndlu "VEja ZvarrL" un

Kas tad ir "Draugs"? Tas ir Zum-als skolEniem latvieBu valodd-- pagaiddm daidda vecuma

skolEniem, jo nav iesp6ju izdot savu Zumdlu vidusskolEniem un pamatskolu audzElqriem. Izndkam reizimEnesi, redakcijd esam astogi cilvEki, darbojas Zurndla lield redkolCgiia un mazd ari. TajE ir vrdusskolEni un paii vi4i veido katrd numurd vienu atvErumu ar nosaukumu "Greizie rati". Te rund pa3i par to, kas svarigs:- redakcijas darbinieki neiejaucas un t6mas nediktE. Te ir savstarpEjds attiecfoas, konfliktiarvecdkiem, skolotdjiem, naudas lietas, brivdlaikaveidi, milestfuas lietas... Savus materialus paii ilustrE ar zimEjumiem. Citiem lasit-ajiem republikd vtpi gan paliek mazd, noslEpumd, savus materidlus parakstot ar v6rdiem-- Ilze, Baiba, Anita... Td viegl-ak un dro5dk izteikt to, ko domd. Zumdld rakstdm paBi redakcijas darbinieki un, protams, ari drBtatnieki. Kddas tEmas aptveram? Protams, vispirms visas, kqas satstds ar skolu. Td jau m[su lasitdju galvendkd nodarboBands. Tad viss, kas saistds ar cilvEka veido5anos un Daugsmi. Mdksla, mtzika, literat[ra. Savas dzimtas vietas apzi4aun jEga, mErlistaia. Ari konflikti ar seviun apkdrtEjiem. Un iespEjamie celi, kur var nondkt, tos td vai citEdi risinot. Netr0kst ne problEmu, ne problEmr4u mfisu lasitdjiem. Protams, m[su Zurndla ir daudz no

2 rd E

r(d fi

b.E-

EB rn ''1 r(d H

,6< 5o H6

5:'

H Ord 'rn E

b)5 Jt,, i! t0)

x? tso 6tr EE H(g

fi# VdjaZvanizg. 49.

tE, ko var sastapt ari jebkurd cit-a. Gan krEsu, gan melnbaltds fotogrdfijas, zim6jumi, humors, vEstules, testi. .. VienmEr priecdjamies, sa4emot savu lasitdju v6stules un vi4u pa3u rado5os darbus. Jd, tos Latvijas skolEni strta mums labprEt un raZeni. OrganDEjam ari pa konl<ursam, ir skolu

literdro Zurndlu skate. Labprdt aicindtu ariitrs -- "VEia Zvanu" lasitdius vecumd lidz astonpadsmit gadiem piedalities konkursd, kura norisE ari ir iesaistiiies mfisu Iurnils. Un, proti. Saj-a mdcibu gadd ir izsludindts literdrs konkurss visiem latvie5u skolEniem par Rar4a maz6s literdrds prEmijas iegr[Sanu. Aicindti ari latvie5u klaida jaunie5i. I:rteresenti var pieteikt sevi daZddos Zanros, bet orientEjo5ie pieturas punl,rti ir S-adi: var pieddvdt 13 stdstus, 20-25 &ejofus, r5-zotElojumus vaiminiatflras, 5-S literd4s paqakas. Tematika-- viss skolEniemun jaunieSiem tuvais, interesantais un satraucoiais. Td kd konkursa galvenais organizators ir Rai4a Literat[ras un mdkslas muzejs, skolEnu intere6u klubs "MEnesddrzs", darbi jds[ta uz SEdu adresi: zz1o4T,Latvijas PSR, Riga, Padomju bulvdri 14, "MEnesddtzam". VElams, laitie santmEr[<i sasniegtu lidz lggo. gada aprifa vidum. "MEnesddrza" jaunie5i bts iepriecindti konkrrEt ari ar jums! Un vEl viens piedEvdjums. "Draugam" daudzi Latvijas skolEni izsaka savu vElmi sarakstities ar sava vecuma jaunie5iem pasaul6, protams, ari ar tiem, kuru dzimtas salsles LaMj6. Ja kddam no jums rodas vEl65ands gr[t vEstulu draugru jums tdlaj-a Latvijd un vEstulEs pilnveidot savu latvie3u valodas prasmi, rakstiet mums-- zz6o8t, Latvijas PSR, Riga, Balasta dambi 3, p.k. 15, "Drauga" redakcijai-- "Atraksti man!" BEsim priecigi kflt par starpniekiem. Tadu tikpat priecigi b[sim sagemt ari cita satura vEstules!

Pieddvdjam jums palasit Soreiz ari daZu Latvijas vecdko kla3u skolEnu rado5os meklEjumus dzejd. CeramvEl kEdreiz viesoties jtsu slejds- Liena Britdne, Zumdla "Draugs" vec-akd redaktore (Fotoattâ‚Źlos daius "Drauga" dzives mirklus tvdris mfrsu fotokorespondents Aivars Liepi4{) kas augstistdv tasnojauB draudus un kritot iznicina sevi

kdsavulaikr pdrdzivoju5us maldus

*** staigddami pa apdzisu5u zvaigZgu paklEju kd pa izliju5u melnukafiju ielfidzu tevi savE dzivE kur iendkot pa pusnakts durvim nokl0stu

untici dro3iemsoliem nebaidoties no pulkster,ra dobj ajiem sirdspukstiem ndc *** desmit kapeiku monEta kd sve5a plan6ta mand aci laiskatoties tavEs neapZilbtu no tukSuma -Maris Cinitis Rigas 4r. vidusskolas rr. klasE VEjaZvanieg. go.

sekunde. hskumji sekrndes. Mazliet salst. rz sekundes. NeZEligi ndk miegs. Viss noriebies lidz navei r8 DerEtu aizvErt logu 24 u:r aizvilkt aizkarus. 3o Cik pretigi lejd paud ka\<i! 36 Rit atkal bfis sasoditipelEka 44 diena. Ak dies, cik skali tik5l; 52 pulkstens! Un atkal min[te pagalam. r sekunde r

kdds izbijis leitnants vai arikdds cits nants tagad mdkslinieks glezno vi45 nedzivas ainavas ar gnrlbi5iem pa diviempatrim reiz es nemanot nantam uz5gdpu balto gulbl6u vietd divus melnus ka$us diI,<i ndkamd diend Eo gleznupie sienas mdkslinielo:ants piekdra teica 3o ainavu nep-ardoSot jo gulblSi seviilSi skaisti ur dabigi esot.

-KasparsLinarts Liepdjas 7. vidusskolas rr. klasE

-Guna Zart4a Rigas 3r. vidusskolas rr. klasE

Lietus

Veltijums manam bEmibas draugam un zudu5ajai paaudzei

Lietus ldses sitas pret logu, Un man liekas, ka logs it kd raud. VElak, kad saule to noZEvE sausu, Tas it k-a mazliet spoZdks top tad.

Rrika \<er baltos zalkBus vr45 rdpo pa sienu uz augBu uz augBu

caurkokiemkailiem Vainav lidzigi cilvEkam ari: Tklidz tu asards Draudivisu, NoZElo f aunumu, bEdas un skumjas,

Pats pEc tam it kd labdks

tiec.

Iraundk ir tad, kad vairs asaru nava, Tad, kad viss apk-art vienaldzigs S$iet, Tad, kad vairs nesdp b6das un f aunums, Netaisniba par taisnibu top. TadEl, labdk kd lietus raudi, Izraudi virsu, kas tev ir uz sirds. PEc tam |auj asaras saulitei ZdvEt Un v6jd sp6ku piecelties rod.

-Andra Zurovska g. klasE vidusskolas Jlrmalas 4.

caur pazar6m sudrabotdm caur palagiem asiqotiem caur baznicdm piepipEtdm caur b6rniem nelaikE sEtiem uz augSu uz augBu pa sienu rapjas pie Dieva

::*. Es baidos no baltajiem zalk3iem

tie Dvaro sirdsapzi4u garvisiem pak3iem un iedEsta sap4rus kapd un ceribas iedvesmd jEld E.S BA]DOS NO BALTAJIEM ZALKSIEM ti.e staigd

x man daZreiz grufot Iabas domas galvd nak kd patlaban gribas kr6slu pa+emt un ar vir,ru dejot sdlrt

manskaimig5 vecs cilv6ks

Kad nokdps puika no sienas kad izkdps puika no zdrka tad sEZot uz cinkotd vdka es ilgo5os iekdr6trakd pEc

baltajiemzalk5iem

un sienas pa kuru var aLiet pie Dieva - Inga Jurona Rigas 6. vidusskolas ro.b klasE

Republikas literaraja nometnE "Aicindjums" - Zrundla lields redkolE6'ijas biedrs - Uldis Eoto A. Liepi+S]

Said pa5d nometn6 - diskusijas, darbu lasiBana Ifoto A. Liept+E]

VdjaZvanieg. ge.

Neatkarigais rokmflzikas Zurndls ROKA Latvija jau rlgdku laiku debatEts par ne atkari ga rolanlz ikas Zum-al a nepiecie5amibu. Tdds nu tagad liekas ir dzimis. JA! K-adreiz bija "STIEPLE", kas par for5u Zumdli4u, un vEl redzEts tdds izdevums, ka "Randul5 Ogre", un Folkmuziliem festivdlu laikd parddoties jau tiri reprezentatlvs, pat krdsds tErpts udevumi+5. TomEr, "ROKA" ar savdm se5desmit lpp, ir apjomigdkais un inform6jo5akais rokm0zikas izdevums, kdds jebkad ieraudzijis dzimtds pilsEtas Rigas ne sevi5}li dzidrds debesis.

uzvarEjusi grupa "Vecds m-ajas" U. Praul:45 - I. Ziedonis "Par daudz".

Jateic, ka manu uzmanibu viscie5dk saistija Dar4a BuBmar,ra raksts, respektivi kritika par rokgrupu PERKONS, pieskaroties ari SejienieSu grupai LUDVIGS DZIRD.

ffi ffi ffitr

"ROKA" dzimusi ar Latvijas Kult[ras fonda jaunie3u mlzikas apvienibas progresivd roka fandtilgu g-adibu. Varam tikai cerdt, ka Eo skanigo nosaukumu nesagandd kautkddi "regresivds" rok m[zikas fandtil,<i un nesdk drizumd izdot savu Zurndlu.

ffi

Atlau5os nedaudz ieskatities "ROKA", io ka zi4o "Padomju jaunatne", tad tas izndcts kautrigi maz d metiend, to saprotot mE$ind5u pazilEt, kas "ROKA" rakstits, lai l asitdji iegr0tu kaut nelielu ieskatu redaktoru Da:4a Bu5ma4ra, Egila Kupda un Armanda Strazda darbd. Izdevums iesdkds, ja td var teilr[ ar kapitaldarbu, tas ir latvie3u, jeb Latvijas rokm[zikas sakopojumu pEdEjos divos gados. Ideju apkopot un lzv6rtâ‚Źt hitparades stil-a vairdk nekd Io6 Latvijas rolcnflzifu darbus Dainis Bu5manis raksturo Sadi: "Eruditu kluba m6rlis bija ieraudzit un apjaust sasniegTumus populdras m[zikas iam-a, vismaz pa3iem sev pteradit, ka labu skaqrdarbu latvieBu rokm[zika nav mazums, ka tie savd starpa ir konkurEtspEjigt un ideju z4d neatpaliek no drzemju paraugnem," Konkursa aptaujas cauripar labako rstrumentdlo skaqrdarbu larka no 86. Iidz 88. Eadam pieder "ZODIAKAM". Grupa no t8 s<a4darbiem devi4us ierakstijusi sava kontd, :ad v6l seko TURAIDAS ROZE, SA:VE UN ?ERKON. Lield balva p6c "RoKAS" dc:nlrn preS$irama M. BRAUNA dziesmat "Daugava", autora un kora "Sindi putnu ddna" :prldijumd. Aptaujd par labako ciz-es=u /e;a Zvani

Lasot rakstu "Atkal sabojdjies PErkons", jdatzrst Bu5maga spdjas rol<rnlzikas kritikas lauk-a, tanipa5d laikE var just izteilrtu tendenci apskatit lietas no Sauripersonigd redzes loka. Par Minsteres puGiem "LUDVIGS DZIRD" lasam, ka to mlzikd dzirdama vienveidiba "INDIE st andartgrupu deZlmoska+as, kE ari izplatitais regejs, LUDVIGS neizcef as ar svaigu muzikdlu domu. Pat atsevi5$ie atradumi pazfldot ska4ipatnas tamd6!, ka tds atkdrtojas. Varblt pieliksim punl,rtu un paanalizEsim nule lasito. Vispirms jau par regeju, jdsaka, ka Latvijas grupas klausoties neesmumanijis, ka izplatits b[tu

zg.

93.

regejs, principa tas nemaz nav dzirdams un latvie5u rokd ir ieviesies pateicoties Rietumu latvi.Su grupdm kd "ARVIDS UN MURSITEJI" un citdm. "LUDVIGS DZRD" savd bfltfod foti daudz smElies tieBi no INDIE grupdm, to pamanijis ari raksta autors "klausoties vairdkas Ludvigs Dzird dziesmas, tds liekas vienEdas, jo to uzb[ves aranZejuma principi un pa46mieni pamat-a neat3hiras, kompozicij as pakdrtotas k-adai velko5 ai emocijai." Bet Beit, tadu daleiislEpjas "Ludvigs DzXd" bfltiba. Ieklaus-rmies ang]u grupuTFIE SMITHS, vaiTFIE CURE ska4ds, samdrd vienddaj-as iru folkrok ska4rds. Td ir skatuvisk-a un muzikal d atturiba, kas iz jlt ama vairdkdm angfu td dEvEtajdm, nopagrides cElu5ajdm grupdm. Par skrieno5o veidojumu gribEtos atbildEt ar Daigas MazvErsites vdrdiem ar kuriem td apveltijusi rietumnieku grupu "Sugarcubes", "Akada" un citu aizraujoBo tempa lomu to mflzikd. "Tas atbilst turienes dzives tempam-- savd zi4d m6r\<tiecigs w priek5u virzoSs." Tas izjltams ari "Ludviga" skagdarbos lidz koncerta bei.gds izskan dziesma "MURGS" kas pat par sevi irviens vienigs muzikdls kdpindjums, td radot koncert a vispdrEjo kulmindciju.

Viend rakstd apskatit visu "ROKU" ir samEra gr[ti, tamdEf nEkamaj-a izdevumd sekos turpin-ajums, ja k-ads vElas izdevumu ie gdddtrs sav-a ip aSum-a rakstiet : Lrdekss zz6o47 Riga 47 a.k.S9g "Rokai"

Latvija -DainisMjartEns

luDninGll trttllrttt u-i$r75.Ooneae1a Indlvldudlds tiires uz tatvllu sadarbibE ar Vldes alzsardzibas klubu. Izbaudiet iesp6ju iepazit Iatviju kd vEl nekad! Dzivojiet lidzi Iatvijai, dzivojiet Ii&i latvijas ikdienai.

PleddvdJam letu alternativu ddrgajdm viesnj.cam: ApmeEands privdtajas majas un dzivo$os Riga, maltites, kabatas nauda rublos, iesp6ja piedalities neformalo organDaciju

darbiba.

Kopbraucleng VAK ttristiem un atpakal : e r. dec.

Kdtika par "Ludvigs Dzird" j-apiekrit Dainim Bu3manim, par plakdtiskuma izpausmEm dziesmu tekstos. Izcelot kddu zindmu rindi4u, to vairdkkartdji atkartojot, nav grUti sacelt vairdlcrnin05u kulta bridi, par piemEru varEtu minEt dziesmu "Si zeme" uh tieSi rindas "VISVA]RAK SI ZEI\,[E IR MANA, VISVAIRAK SI ZEME IR MUSU". Dainis Bu5manis ari uzdod jautdjumu kamdE! latvie5u publika 3o grupu ciena un vai td ar tik pat lielu sparu to cienitu, ja mlzi$ineb[tu trimdas latvie5i, bet gan no Latvijas un spEl6tu to paBu repertudru. Tas ir grrflts un diskutEjams jaut djums, tadu "LUDVIGS DZIRD" nekad nav pretendEjis uz profesion-al as grupas nosaukumu un tamdE| ari gribas pievienoties Dainim, Latvijas publikai vairEk jdciena pa5mEju iesdcEji. Manuprdt "Ludvigs Dzird" bfltu veikr3i svEtigu darbu koncertEjot pa Latviju nevis ar "PErkonu" bez tieBi ar lidziga stila amatiergrupdm, vi4u pa5u vecumd. Dom-aju, ka tddas Latvij-a b[tu atradu5-as.

no Tallinnas ostas uz Rigu katrai personai.

r. jan. : g4o.oo

Kdrtojam ari vDas visa veida braucienlem uz latvilu. Pieteiklands un tuvdka informacija pie:

Vltas T6raudas

INROADS,INC.

zo2/z"GS-8gTG

RAKSTISIMTATVIJAS JATIMESIEMI I PEdEja gada laikd AIJA ir sagEmusi dau& vEstulu no Latvijas jaunie6iem, kas vElas sarakstities ar drzemju dzivojo5iem latvie5u jaunie5iem. Ja jums interes6 sarakstities ar kddu no sekojo5iem jaunie5iem, l[dzu sazinieties ar Ligu Ti$eri, zgW45r Amber Lane, Warrenville,IL 6o555. Vrga jums nosfitis td jaunieSa uzvdrdu, adresi un Dvilkumus novEstulEm.

VdjaZvanizg. 54.

Aivars - 2og.v. StudEmatemdtikas paidagogiju. V6las saralcstities ar latvieiu j aunie5iem. Vr4am ari patilrtu izmainit markas ar kddu krdjEju te. Gunta un Martr+3 - V6las sadraudz6ties ar kddu latvie5u fimeni trimdd. PaSi ir 36 un 4e g.v. ar diviem jauniem b6rniem. LrteresE bEmu audzind5ana, kd ari sports, mflzika,technika un pu\<kopilca. Ari vElas uz+emt ciemi4us no Amerikas.

Mdris - 23 g.v. VElas sarakstities ar latvieBu jaunieti (Tad ariizmainis biogrdfijas!) Var ari Marim rakstit angliski. DZinita - 20 g.v. StudC mdkslu, specifi:ski keramiku. DZinitai interesE "viss, kas saistits ar mdkslu, " un vElas sarakstities ar jaunieti ar Iidzigdm interesEm. Iveta - rS g.v. Ari interesE mdksla. VElas sarakstities ar "citur dzivojo5o latvieti." Eva zo g.v. unAigars22 g.v. -- BrdlEns un mdsica. VElas iegr0t draugrus un satilrt jaunus domu biedrus. StrddE unmdcds angfu valodu, cer driz studEt universitatE.

Linda - 23 g.v. LTF biedre. StudE tirdznieciloas ekonomiku un strddd. VElas Dmainit ikdienas dzives vi4etes un ceruz sapra5anos. Guntis - 30 g.v. Lidotdjs. VElas iepazities ar technikas nozar6s strdddjoBiem cilvEkiem. Lrteres6 avidcija un techniskie sporta veidi (auto, laivas, moto sports utt.). Egils - Ig g.v. Plano stud6t teatpa fakultatE. Saka par sevi: "Esmu nopietna rakstura cilvEks, kaut gan gatavs uz jebkEdiem piedzivojumiem." Egils nesrre4E un nedzep. ;oti interesE visdda mtz:ka un d.vntenu brauk5ana. And:s - "Kristus vecumd." Strala teatri. r/Elas izmainit preses mater:il.:s ur 3rdmatas: vi4B s[titu, kas Se;-e:es:au::et rn rteres6, lai pats sanemtu net'.u:i; ='l:-x as zdevumus (itseviS}Sa interese roc:-1: -xE I lcna - t8 g.v. StudEs tieshetas. '::::es5 n[zika, sports, politka u]r " :lt: e :3 s -.: -'*:. 'autri cilvEki." .

Aris - 129.v.,7. klasE. Velas sarakstities ar z6nu vai meiteni (bet drizdk ar z6nu).

Ieva - 14 9.v., 7. klasE. Mdcds anglu valodu un muziku. Patik rokdarbi un rolan[zrka. LTF atbalsta gmpas biedre. Ivo - 17 g.v. Driz iestdsies universitdtE. LrteresE sports, mlzika un vEsture. LTF

biedrs. Juris - 30 9.v., prec6jies ar diviem b6rniem. Vi4am un sievai abiem interesEtu sarakstities ar jauniem cilvEkiem, kupiem ariinteresE Latvija, tds v6sture, m[zika un cilv6ki. VAK biedrl. Patk ceJot, kd pa Latviju, ta aripa arzemem. Srntija - 17 g.v. Suveja un modele, inters mode, mzika, literatflra,Latvju senv6sture, folklora, "undaudzkas cits." VElas uzzindt par m[su ikdienu un sv6tkiem, kd ari rakstit par sevipa3u. hrese - 2o 9.v., studd tirdzniecibas ekonomiku, intereses ir daudzas: sports, politika, kulurdrija, sur,ri u.c. VElas sarakstities ar lidziga vecuma jaunieti. Ilze unDace - 2r g.v. studentes. Patil< latvie5u

mlzika un tedtrls. LTF biedres. I::teres6tu zinat par Amerikas ("drzemes") latvieBu jaunie5u nodarboSanos, aDrau5anos, brivd laika nodarbilcdm, probl6mEm un jautajumiem. Liene - 16 g.v. Piedalds Latvijas televizijas raidijumos. Patik rokdarbi, zim65ana un sports, bet visvairak satilrt citus jaunie5us un izmainit domas un informdciju. Zilgrme - 18 g.v. Raksta: "Gr[ti iedomdties kd, piem6ram, es dzivotu rietumu pasaul6," grib sarakstities ar drzemju jaunie5iem, laito izprastu. It sevi.Slp interesE garigd dzive un ErfelspEle.

Vivita - rg g.v. VAKbiedre. Dzied, spElE kokliun "iedvesmes briios raksta dzeju." I:rteresE literdt[ra, m[zika un reli$ija.

*if#Enda

Baltic States Lfurk in Rot*1 'Sr l-hr Children [,a n B*: Frci"