Vēja Zvani 1988 / 27. izdevums by aljavalde

C-

z -

N r

IZDEVEJA : Amerikas Latvie5u Jaunatnes Apvieniba REDAKCUA: Inta St rnt . un Helena Viksnila VEJA ZVANI ir Zurn5.ls velu1s jaunanres informesanai un problemu izt:rrzdsanau. Raksti ne vienmdr atbilst ALJA v u Y Zredakcijas viedoklim. Redakciju ndkamam vZ numuram sledz 1. maija. Raksrus lDdzu siitr-t Helenai Intai Slingei p O nox gO+O 1614 G Street, Washington, DC Georgetown Univ Washington DC 20057

Vftsnilai S.E. 20003

Abonentus lDdzam iestdties ALIA. Biedru maksa $10.00 jauniesiem no 16_30 g., $20.00 biedriem veicinEtdjiem. Abonementus kdrto biedrzine Annele Rutenberfa 911 Balboa Courr, Painesville, Ohio 44077. {1y011ties iegddEties VEja Zvanus radiem un draugiem Lawij-a, to var izkdrtot nosutot $20.00 Lailai Jurevskai 1116 Tapis Way pacifici Ce 94044

Liels paldies Krist-rnei Zdrdatpar vf,ku un Astntai lEvensteinai un Mdr:ti4am par4ickim par korekturu.

-1-

SATURS 4 6 13 16 20 2l 22 23 26 30 32 38 39 4A 42 41 49 50 51 52 55 56 56 58 60

GORBAEOVA REFORMAS UN TAUTIBU JAUTAJUMS N. MuiZnieka referf,ts ALJA VALDE 1989 ALJA 36. KONGRESA REZOLUCUAS

ELIA

AMERIKA

vALoDU!)

ZAT"ABIBLIOTEKA VIDES AZSARDZIBAS KLUBS INTERVIJA AR VAK

VAI KADRETZ TIKSIMIES? Intervija ar Juri Blodnieku Padomju Jaunafire STUDUAS RI]GA KA STUDE AMERIKA LATVIJAS LATVIESA ACIS SARUNA AR STUDENTI NO LATVIJAS UZSTASANAS NBC TELEvTZIJA PASTS NO LATVIJAS NO OTRAS PUSES SKATOTE,S AN AMERICAN IN RIGA ''EMPTY YOUR BAGS!...ARE YOU CARRYING ANY''BIBILS,'' INTEGRATED CIRCUITS OR PORNOGRAPHIC

MATERIALS?" LATVJU ROKS NR. PAR VIENPRATIBU

-2-

Ojars Celle

Rohnds Blez[rs

KRISTIGO JAUNIESU SAIETS BALTIESU MAJA PARIZE PAR SApEtvt UN SKAUDEU BRIVZEMNIEKS PBLA SABIEDRISKO ZINATNU INSTITCITS: Vai tas ir vOrrs? DAUGAVAS VANAGI JAUNIESIEM HALUAN OPISKELLA SUOMEN KIELTA!

(vElos tvtAclrms soMU

Sigrrda Reine Sigrida Reine

Mafi4S Zvaners Larisa Saleniece Guntis Smidchens N-rls Muiznieks

Anita MilleTe Aija AuziTa

Vija Paikena Mdris Detlavs I. DiZgalvis IIze ft4ge Eriks Niedntis, MD Ji1l Emy

Thomas Westner, MD Eriks Rozent[ls Nils Melngailis

Milie lasit1ji,

Paldies par \zmanrbu!

P6d6jo gadu maiqas Latvij1 ir radiju5as agr6k neiespEjamas lietas Atkldtibas dE|, nepaiet ilgs laiks, ka mes nesatiekam un neparundjamies ar kddu Latvijas viesu. Un cik bieLi mums kdds pazrstams aizbratc [ur, un atgnelds ar simtiem bilZu un vEl vair[k stdstu! Un ta, tdldmazd saplu zeme Latviju mums ir kluvusi par ikdienas rea[tati. MCs skatdm videolentas par

Izrddds, ka salikt Veja Zvanus nav tik vienkxr5s darbs, ka biju iedomdjusies. NepalIdz, ka kompjuters aped disku, ko esi piemirsusi pavairot tz cita. Tomer, varam abas ar Intu tagad atpiisties un dom6t par nlk6mo numuru. Domat, nevis rakstlt stundam uz maS-rnas lidz kamEr pirksti vairs neklausa. Tas nu b[s atva]inajums!

visjaunakajiem notikumiem Latvij[, p6tdm fotogr6fijas, las6m atklEtas vestules par Lawijas stavokli. Mes dzivojam visam tam lldz. Un ar katru satik5anos jiitamies tuvdk

majanl Sis VCju Zvaru numurs ir veltrts tai idejai, ka mEs-visi latvie5u jaunie5i-esam vienoti. Mlsu rokas bieZdk un bieZdk sasniedzds. Labu lasl5anu!

/r*

Mes centf,mies salikt Zumalu, kas runatu uz vairf,kiem, citddiem cihekiem. Mums ir politika politi\iem, maksla maksliniekiem, mlzika mlzi\iem, studijas studentiem, bet trtkst dzejas dzejniekiem. Man ir liigums visiem jauniem dzejniekiem: sltiet man jiisu dzejolus! VElos iespiest Zumalu, kas visiem patikru. Paldies par palidzibu! Tad, hdz ndkamai retzei!

J,lt"P

-3-

l{ r R R }'l t

I l([

*L',fi 3"9,fRll9r5;: Divi vecie bol3eviki

GoRBaCova REFORMAS UN-

TAUTIgU TEUTAJUMS Ojdrs Celle Ziemel\ali!9r1ija; . Aiskata apraksta Nila MuiZnieka referEtu ievadot 36. ALJA kongresu Sanfrancisko: Kongresa ievadreferdt-a polltisko zil[t4u doktorands Kalifornij as universitate Berkelej-a NIls MuiZnieks izvertEj a Latvijas un Baltijas tautu st6vokli Padomju Savienib-a. PSRS dzlvo 104 tautas, no t-am 22ir vuraknekf, 1 milj. locekfu, bet 43 ir pavisam slkas un skait-a nepdrsniedz 1OO,OOO. Lawju tauta 3o tautu vidfi nav tik niecrga. Kame.r Baltijas valsds vela's no PSR-S

izstdties, 56das valstiskas gatavlbas nav cit6m PSRS tautEm. Ja 15 nacionElo republiku feder-acijd visa vara ir koncentrdta Miskava, klda ir federf,lisma jega? Siv[s cr+as starp republiklm un centrllo varu ir mums .f-un=tgi svarl-gas. Sovinistisk-a centrll-a vara balstds ar vienu k6ju internacion-alism-a, ar otru-- krievu Sovinisml. Gorbadovs un vi4a viemieks Jakovlevs liecas uz internacion-alisma pusi' Gorbadova reformu mOr$s ir p-artraukt PSRS lejuslidi pretim treSls pasaules valsts sutusarn. ReZima notiek an- paaudZu mai4a. Raksturojot 5i laika pretrunas atkl-atibas laikmeia mentalitEti, noderlgs ir S-ads

joks:

telefonu. "MiSa, vai esi las-rjis, kas Sodien rakstrts Pravd6?" Kola: "Dullais, nerund Par lagaq. liet-am pa telefonu, k-ads dzirdEs!" Kaut atkl-atlbas politika ir pdrmainijusi .uttUta un sac-rta varda iesPâ‚Źjas' pi.trart" un aizdomas turpina past1vel Attiecibas starp Maskavu un republik-am' gnb H;^kt;"u provincem, Gorbadovs part{as un our*Ct spEcigu cenffalo kontroli "uu.u u"i.ita-s daves j9ma9 y4:ti -.. U kratnas decentralizEt. Vienigi Sderbitski.s' repuDixas KP boss, ir Palicis savas priek3gafa. biti nomainr-ti' Gorbadova "pJio6izteicas vec-as KP varas Padomju nomaini5an-a ar sauem cilvekiem' -a4o'.t -a c-r4 a nori s trij o s sl S avie nib . .lt*p centru un republik-am, starp republtku pamattautu varas aparaiu un tautu, un starp un cittautrbdm.

til*ry

noNotikumi Baltijas valstls atS\iras jo dzr=vo te ,o1ito*i"- citur padomijE, politiskai darbibai nobriedu5as tautas'

Tautas frontes Baltijas valstis

unikums. Sadas frontes ir past-avelusas -^[iJ.-.s kopl II Pasaules kara beig-am varas un ir fas6de komfinistu partijas frontes Tautas ka ir t-a, oofitif.ui. At5kiriba kust-rbas ilA,ijut valstis ir nacion-alas iuino*"nt' Kad Igaunij-a komflnistu kara oartiias boss Vaino gpbCja ievest iT?tl. vietE vi4a ttauot ti, Gorbadovs v nacion-alos jaut-ajumos atsauclgo

etJ as

un Gorbunovs nav tik nacionalos j aut-ajumos' T-ap6c

giur*thJ.Vugttt ,i*pu,itf.i

-4-

sarun-ajas pa

Igaunijas komDnistu partija un Tautas fronte polltiskd patstlvibE. ir tik tdlu priek51 Lawijai un Lietuvai. Gorbadova centr[l[ vara ir ar mieru ar Baltijas valstim meklet kompromisu. Svarrli an- tas, ka Lawijas un Lietuvas kom[nistu part{as vismaz minimdli atbalsta autonomiju. Maskava daudz vair6k baid[s no skaitliski lielaj-am republikdm Ukrainas un Baltkrievijas, bet tur nopietnas, vienotas nacionllEs kustrbas nav.

Gorbadovam, S$et, nav sevi5[<u illziju par reformu stdvokli. Re61i, ja ekonomiskds reformas kaut kur izdosies, tas bts Baltija. T1pat arluzrietumiem versta kultura, kur atkal Baltijas valstis spej bfrt Padomju Savienrbas logs.

Notikumus Baltijas valst-s varam ari uzskaul par Gorbadova politisku eksperimentu kd savienot naciondlds kusu-bas ar vispdrOj6m reformf,m. Tomdr visas strukttras ir uz m61a k-ajdm, jo jdjaut6, cik ilgi naciondld Tautas fronte varEs sadzlvot ar partiju, kas pa5laik darbojas kE naciondld bremze.

Daudz neskaidn-bu ir republiku tiesibu jaut-ajumf,, piem. pamatvaldas tieslbf,m iepretim kriew valodai. Ja lnCz5inejai tautrbu politikai bij a pdrkrievoSanas raksturs, tad vietej-as valodas tagad atkaro savu pamatlomu. Nacion-alo prasibu poh-tika nav Maskavas inscenEta, tE ir nekrievu tautu spiediena rezult-ats. MuiZnieks norddr.ja uz KultDras

fondu kd piemEru. Tas sdcies jau Andropova laik[ lai kontrolEtu naciondlls un etniskas pa5darbibu grupas. eerqenko vdlEj1s fondu izveidot lai apkarotu Rietumu pasaules iespaidu. Gorbadovs to atbalsta ka kustrbu, kas kult[ras darbam k-dzek]us v-aktu lokdli un atslogotu centralas varas budZetu. Si fonda paspdrnE Lawijx kd fonda fili-ale

VietOjo tautu un migrantu konflikta rezultata Ieauniia un Latvij-a ir radusies iiternacion-ald un slavu liga, kas nko anprovok-acijas pret pamattautu kusfbf,m un centrEl-as varas apar-ata bauda nesleptas -TF republikas izvirzlgusi simpatij as. kas var konffoli, jaut-ajumu, ar pilsbnibas

ujd dzlvot, bet ar nodroSinf,tu nacionalo statusu visdm tautam. KE pagdtne nordda, tEldkie panakumi

atkarigi no td, cik speclgu naciondlo spiedienu Baltijas tautas spEj izdarit uz Maskavas varu. Konfrontd.cija turpinas. TE ir riskanta spEle, kura klUdi5an6s var novest pie asi4ainas izrO$nd5anf,s, bet spiediena atsl6bums-- pie neapmierino5iem result6tiem. Reformas turpindsies, jo uz to spieZ ekonomiskais stlvoklis. Kddas tad Saja situ[cijd ir Baltijas valstu atn-stlbas varidcijas? Finlandizdcija?, resp. neatkangas Baltijas valstis ar drpolitiku, kas savd zi4d atkadga no Maskavas interesEm. Metaforas problOma-- kd Baltijas balstis bez kara no Maskavas spetu Sddu

st[vokli izc-rnit?

Otomanizdcija ir otra versija, kur-a provinces lenem atraisds no cenfialas kontroles. Resultata sabr[k pati centrdld vara un provinces var k|[t neatkarr-gas. PSRS ir kodolierodu lielvasts, kas otomanizlcijas iespEjEm nedot lielas cen-bas.

ir Kantonizdcijas versija, kura, ka Kantonas apgabald $ -rna, palikusi Tre3-a, redldkE,

(

Inas polltiskd iek-arta, bet visa cita kontrole, ieskaitot dzrves standartu, affodas 1ok611s rokds. Ar Tautas frontes palidzibu Kantonas models Baltijas valstTs varEtu

re6lizEties.

izveidojds Vides uzsardzibas klubs, kuru MuiZnieks referdtu nosledzot atzin-as, ka ir centr-ala vara ari velej-as kE pieminekJu un optimists. Vir,r3 nemaz nebttu izbrin-rjies, kultlras vietu sakopSanas kustlbu. Bet jajau pEc daZiem gadiem vi4am pa5am Gorbadovs parre$najas. VAK Latvija rastos iespeja pf,rcelties uz Latviju un klut izvkzdspar T,aJo partrju, kas crn-as pret par mEclbspOku Lawijas valsts universitate! reLlma saimnieciskds poh-tikas izraisito dabas un tautas piesdr4osanu. _5_

19 E9 Juris Blodnieks, ALJA priek5sEdis (Skat. interviju no Padomju Jaunatnes.)

Ilga B1rzkalna, vicepriek5sEde Dzimu 1965. g. decembn-- pirmdienas vakard. Sogad dzimSanas diena ieknl treSdienf,, bet 2A15. gadE, kad svinE5u savu 50 gadu jubileju, tE bfis svOtdiend. (Sfitiet apsveikumu karti4as ! )

Nobeidzu augstskolu ar bakalaura grddu matemdtikI 1987 . g.30. maijd, karstd sestdienas saule. Divisimti septi4desmit piecas dienas vdlEk, slku saw pirmo darbu kd datoru programmOt-aja pirmdienas rltf, 1988.9. 29. februdri. (Iesaku visiem saistlties darbd ar

lidfirmu!)

Esmu darbojusies ALJA valdE kop5 1986.9.29. novembra, kad veld sestdienas p0cpusdien1 pec garas pilnsapulces mani ieveleja biedrzines amatd.

Brivd laikd gatavoju strateliju ALJA-ELIA dublu lau5an6s sacens1b-am, kas notiks 8. VLJK Somija 5i gada23.jDlija nedcla.

Larla Jurevska, sekre tdr e

Sulcs

E-Janis Anita Nagele, politiska nozare

Gita GEmute, inform[cijas nozares vadit6ja PIEDZIMU: 1967. e. 12. novembrl Pertf,, AusrElijl. OZIVOru: Skaistajd Denverd, KolorEdo. ESMU DZIVOruSI: Pertf, , Coolgardie, Kalgoorlie, Mt. Isa, Ankorad26, Minstere un Kalamaz[. IZGLITIBA: Beidzu vidusskolu 1984. g. Denverd. Tagad stud6ju Kolorddo universit5td, Bolder6, kur ceru beigt ar grddu v6sure un Centrf,lls un

Austrumeiropas zilltnE

LATVIESU IZGLITIBA: Divi gadi pamatskold Viena vasara Bevenna. Tris vasaras Kursf, (absolveju 1984. g.) Gads MLQ (ieguvu "neisto abituriju" 1985.9.) Gads RMU latvie5u valodas studiju programma (ieguvu minora grddu 1988.9.)

Valdis Ronis, kulturas nozares vaditajs

-7-

PertE.

Annele Rfltenberga, biedrzine Esmu 21 gadus veca, bet tomer jauna un pie tam studente, kurai intereses ir pla5as un t-atad neesmu izlOmusi kadam karjeram seko5u. Vareju saredzEt, ka non6.kSu 56dd amatE kaut kad sav-a mlZd, jo ar lielu prieku visu mtZu esmu veicin -aj u si cilvEku s piedalitie s kdd-as nodarbibds. B OrnTb as gados vienmer vilku un stumu negribigos zEnus piedalities rotalds, kuri Sodien ar lielu prieku dejo tautas deju lieluzvedumos. Pusaudzes gados vienmer nodro5indju, ka jaunie5i brauks azGarezera vasaras vidusskolu un pec saviem diviem gadiem Minsteres latvie5u gimnazija veicindju jauniesus uz 5o burvIgo iespeju m6clties latvie5u vidO. Tagad saw bnvo laiku izmantoju dom-ajot par vis-adiem veidiem un taktik-am KA sajflsmin-at jauniesus iedavoties ALJA-a.

Viktorija Tomsone, kasiere Esmu dzimusi Amerik-a, Milvokos 1960.9. 8.jilija. Es uzaugu Fremontas pilsetl, Nebraskas pavalsti. Esmu strdddjusi Garezeralawie5u nometnC ka saimnieces palTdze1979.,1980. un 1981. gadu vasards. Studijas sdku $ujorkas pavalsts "Broome" koledZas divu gadu programmd, un ieguvu grddu tirdznieclbas zinf,tnes. Studijas turpin[ju \ujorkas pavalsts "Brockport" koledZd, kur ieguvu zinlt4u grddu tirdznieclbas administrdcija. Studij as ie gltas zind5anas esmu izmantojusi, str-adddama jau piecus gadus Albdnijas krdjaizdevu bankd, kur esmu tagad "branch manager" postem "Delmar" noda]-a. Esmu "Delaware Plaza Merchants A s sociation " kasiere, ka ari "Bethlehem Chamber of Commerce" kasiere. Es esmu Albanijas Lawie5u Kluba valde un pa5laik an-pildu Amerikas Latvie5u Jaunatnes Apvienibas kasieres pien1kumus. Es piederu pie studenlu korpordcijas Selgas saimes. Esmu liela dzrvnieku mildtlja. Man |oti patik dziedat, dejot, sportot, un Sini dzrvO es gribu celot, cik man vien bfls iespEjams, lai es varOtu apskaul pasauli, kur dzivoju. Nevaru sagaidlt apciemot Latviju pirmo reizi Sovasar, un ari ceru satikt j[s visus Somija 8. Vispasaules LatvieSu Jaunatnes Kongresa! Uz redzd5anos!

Ivars SIka, kasiera paligs Es,Ivars Sil<a, esmu dzimis Kalamazfl Midigdnd 1963. gada 30. oktobn-. TOvs ir techniskais zrmOtdjs un m-ate skolotdja. Esmu Kalamaz[ lawieSu pamatskolas absolvents un biju akti'vs Kalamaz[ latvielu skautu kopa, kur ieguvu dzimtenes skautu un ASV erglu

â‚Ź-

skautu pakdpes. Esmu absolvejis Garezeravasaras vidusskolu, un nodienejis trig gadus ASV izpleqru lecEjos kEpirm6s paiidzibas sanitErs. Pa5laik apmekleju RietummidigEnas universitAti, kur macos lawiesu valodu un financisko zindmi. Esmu an- Latvie3u Studiju Centra studentu padomes priek3s0dis, Amerikas Lawielu Jaunatres Apvienibas kasiera paligs un esmu korporlcijas T-alavijas zens.

Helena V-ftsni4a, VEja Zvam redaktrise Dzivoju vienkEr5d pilsehs mdj-a galvaspilsOtE Va5ingtond, D.C. Ikdien-a nodarbojos ar admini s trafrviem darbiem Miera korp u s -a (Pe ac e Corps), kur esmu daudz iem-acr]usies par dzlves Istembu ne tikai Seit, bet arI citEs pasaules maz6k pazrstamEs vietEs. Ikdienl an- nodarbojos ar ka!i, kam daudz rakstura, un zivi, kam gar5o citas zivis. N-akotne ceru veikt daudz: vElos blt pasaules slavena, bet arl iemr-|ota, jo ar mrlest-rbu var visu paveikt. Gaidu dn-z braukt ciemos uz Lawiju. Uz redzeSanos BJgf,!

Inta S$n$e, Vcja Zvant redaktrise Dzimu gandriz pirms 21 gadiem, un vecdki mani nosauca v-ard6 Inta Andra. Lieldka dala cilv6ku ta rnani sauc, par Intu, lai gan daZi mani uzruna kE "B8". Tas ir tEds divains vdrds, kam ir galaka vesture. Bet par to jdst6j6s sakaros ar ALJA vicepriek5sedi... Uzaugu }$ujorka, bet pEdojos trls gadus esmu dzlvojusi Va5ingtonl, D.C.. I$ujork-a nobeidzu vair6kas skolas; Va5ingtona vel nevienu. Cent, ka ndkamd gada nobeig5u vienu Va5ingtona, un tad Elak stude5u tieslietas. Pirmo gadu esmu ALJA valde, un jau daudz ko esmu iemdcljusies. Man vislablk noderes tas, ka esmu iemEcr]usies ka tikt pie Helenas bez pazu5anas. Piedalos ari VaSingtonas jaunie5u pulci4d Tikls. Skol-a speldju racquetball, darbojos ar Amnesty Intemational un studeju politiskds zinf,tnes. Manas istabas biedrenes mani sauc par Skip.

Revizijas komisija:

Andris Slokenbergs Dzimu 1966. gada 15. janvad. Nodzlvoju vairdkus gadus IJudZersija pirms aizv-acos uz Hiksvilu I$ujorkas pavalsti. To vEl tagad saucu par savdm maj-am.

Latvie5os bij u indoktrinets Katskilu nometne, I$udZersijas pamatskol-a, l$ujorkas mazskautos kd ari s kauto s, IJuj orkas kon-, Lon g ailendas vidu s skol-a, Beverrnas vasaras vidusskold un Minsteres latvieSu $imnazij6..

Maija sa4emsu savu bakalaura g$du $-mija no Stonijbruka universit[tes. Turpindsu studet ilgu laiku. Intereses? Man pafk slepot, spElet voleju, peldet, dancot, nirt, Sachu spElOt, tedtris ka ad spelEt teefrt-, politika, erta gulta, darbs kI ari bezdarbs, cilveki, nesmefetaii, individualitEte un spontEnitEte. Jau no jaundk6s jaunibas esmu gnbejis klut astronautu (ne kosmonautu) un arl Sodien to velos.

lusu-gi par

i I

Elisa Freimane Dzimusi dikaga, dzlvojusi Minsrcre, kukur[zas laukos un Kalamazfi, esmu izvElejusies btt lawiete. Studejusi anglu un lawie3u valodas, strxd6ju Latvie5u srudiju centra, pa5reiz studEju paidegogiju, lai varEtu ikdien1 tramdit vidusskolniekus. Esmu revizijas komisijd, jo man patik cilvEkus kritizet, ne vienmEr konstruktlvi.

Anna Kariqa Ofici-ati esmu "penzionOjusies" no ALJAs-- sdka pietr[kt 1aika. Tdtad tagad skaitos spOjiga spriest par citu darbibu. Tns gadus darbojos valdE-- vienu kE sekretdre un divus kE

kasiere. Esmu 26 gadus veca. Dzimu Vilmington-a, Delavâ‚Źrf,, bet pa5laik studeju uzqOmuma vadrau (MBA) George Washington universitEtE Va5ingtonf,, D.C. Pirms tam izstudeju starptautiskds attieclbas, un detrus gadus nostradaju bezpellas organizdcija, pedeja hik1 vadot naudas vdk5anas akcijas. TomCr nevaru nedarboties sabiedn-bd, vai pietiek laika vai ne. Bez ALIAs, an- saistos darbd ar Vides Aizsardzr-bas Kluba arzemes nodalu, vadot kasi.

- 10-

Mdrfte $eni4a Esmu dzimusi 1963. gada 29. decembn-, tie3i laik6,lai mani vec-aki varCtu ko ietaupit tE gada nodoklus maksdjot. Es uzaugu un izglitojos tepat, Takoml, VaSingtonas pavalsu-. Protams, pa reizei iepazinos ar citam vietlm, gan dzivojot gadu Peblblda, Ka1ifomijf,, gan apcelojot pasauli. Ta 1984. gada iepazinos ar visas pasaules latvie5u jauniesiem Austr6lijf,, bet citas reizes svinEju J[4us Tobago sal6, dejoju Milvokos, un dzieddju lidz Gotlandes un Minsteres lawie5u svEtkos. Zemenes Lawij-a jau Cdu tris vasaras. Pa vidam nobeidzu Pacifika lutera+u universitdti ar bakalaura gradu uz4emumu vadrbas 1auk6. SpecializEjos tirdznieclb-a, un tagad strdddju ka techniska p1rstdve somu firmai Finn-Aqua. Gaidu, ka Sis darbs mani drlz aizvedls cefojumos pie tiem latvieSiem, kas davo man vel nepaz-stamf,s vietEs Dienvidamerikd. Tfrht vel gribu piebilst, ka nemaz nedom6ju pamest manus mr-lps ZiemeJrietumu Amerikas kalnus un lejas.

Anita Millere Piedzimu aukstd ziemas naktr- se5desmitajos gados kaut kur vidiene, laikam MineapolE. Septi4u gadu vecumd nodom-aju SDtpar filmu zvaigmiun aizv-acos uz silto saulaino Dienvidkaliforniju. KopS ta laika nobeidzu vidusskolu, aizbraucu uz MLq, LSC un tagad studeju pedOjo semestri Berklijas universitdtO lietainaj d ZiemeJkalifornij E. 1988. gada vasar6 str6ddju ka ALJA pirmais interns sutigaj-a Va5ingtond, un pah-dzEju rlkot ALJA 36. kongresu miglainaja S anfrancisko. Mani nEkotnes pldni nav zin6.mi...

Padome: Pâ‚Źteris Jiirmala

Vita TErauda Es dzlvoju vienos stresos sakard ar ma$istra gr6da studijdm Padomju Savienlbas politika, jaunas firmas dibin6Sanu, Vides uzsardzibas kluba drzemju nodafas vadl5anu, privltas dzives trtkumu, bet man |oti patft stress.

-1 1-

M[ra Hincenberga

,,1i,,{,{,,f

Nils MuiZnieks Neesmu rados ar Kalamazfi MuiZniekiem. Nekad neesmu str-addjis ALJA valdE, bet man |oti patft dot padomu un paust savu viedokli par visdaZdd6kiem tematiem. Lai gan esmu doktorands pohliskds zin-atnes fakultat6 Kalifornijas universit-atO Berklijl, netaisos kandidEt Lawijas prezidenta amatam. Ndkotnes iecere: gldbt pasauli un raksu-t gramatu, ko neviens nelasis. Lawiskd izgfiuaa: jd. Vecums: tiilit bfls 25 gada, bet visi doml, ka esmu vec-aks. Arpus studiju nodarbo5anos: kafija, zolite, volejs, slepo5ana, zalie, "Dan Quayle for President" komitej as vispasaules priekSsEdis, "B arb ara B ush-Rais a Gorb adova" galoqru konference s ricrbas komitej a. SegvErdi: Etno-MuiZkungs vai

diZpofitruks.

Kulturas fonda darbinieki: Gatis Gaujenieks Pauls BErzkalns Atrodos Park Ridge, Illinois. Tiem, kas to neztna, ta ir ASV koku pilseia. Davoju etaga;au veselu gadu. Pirms tam dzivoju piecus gadus Kalamazl LSC. Pirms tam dzlvoju Kaliforyij6. Pirms tam Vacija un Nebrask-a un Detroitf,. Isti nevaru atbildOt, kur atrados pirms dzivoju Detroit6. (Veja Zvaninav tE vieta, kur risinlt teolo$iskus/mistiskus jautEjumus.) (red. KEpEc gan ne?) Sradaju, kI. tre5[s klases skolot6js Glenview, Illinois.

Sigrida Reine REINE, Sigrida Gundrovna. ASV pilsone. Dzimusi Berklej 6, Kalifornijd, t962. E. 20. jilija. Sieviete. Brauc tlrisma nol[kos. Ar Intlristu. CivilinZieniere un studente. Srada Sanfrancisko un studE Kalifornijas universitEtC Berklejd. Pases numurs OXOXOXO. IztecEs 1996.9.15. decembn. Bijusi divas iepriekSejas reizes PSRS: 1983. un 1987. gada. BErni zem16 g.v., kas brauc lrtzi: nav. Radinieki PSRS: ir. Es deklarEju, ka augSminetie dati ir pareizi.

-12-

.+,

"{#}<"

ALJA 36. kongresa rezoliicijas: ALJA 36. kongresa pilnsapulce:

izsaka 36. kongresa ntlbas komitejai pateiclbu par veikto darbu. Ak. 2. pateicEs ALJA valdei par pedeja gada paveikto darbu. Ak. 3. iesaka ALJA valdei pilnvarot liewedi, kas darbotos ar informdcijas izmai4u ar organizdcijf,m un individiem okupEtaj6 Latvija. RBV 4. uzdod ALJA valdei izsekot notikumiem Latvijd un pielietot informdciju visefekuvEkajd f

RBV 5. uzdod ALJA valdei sakopot inform6ciju par ALJA pedejo gadu darbibu un nog6d6t Lawijas nacionElai neatkanaas kusf,bai (LNNK) un citam organizdcijn", RBV 6. uzdod ALJA valdei fldot informdcijas izplat-rtEjus katrd lawie5u centr1. Sis cilveks, sadarblbE ar citEm vietej[m organizdcijlm un indivrtiem, organizdtu neformdlus informacijas un idejas izmaiqas vakarus apmdram reizi mOnesl RBV 7. uzdodALJA valdei izpEft iespejas papla5inEt kontaktus ar bazn-rclm un cilvEku tiesibu organizdcijEm Erpus Latvijas (piem., starptautisko kristie3u solidaritEti D.C., un Amnesty Intemational). RBV 8. uzdod ALJA valdei izpEtit iespEjas sltlt avrzes, Zurndlus un grdmatas no ASV uz Latviju, un konsutet, cik s[tlto materiElu LaMja sa4em. RBV 9. uzdod ALJA valdei cie3Ek sadarboties ar citZim lawie5u trimdas organizdcijam. RBV 10. uzdod ALJA valdei izpEtlt jaunas metodes, kf, iesaisf't vairdk jaunie5u ALJA darbiba un reiz mOnesi aprakstr-t ALJA darbibu "Laika" av1zE. RBV 11. Ieverojot Maskavas propon6t-as mai4as PSRS konstitUciji un So mai4u potencidl-as negativds sekas baltiesu tautam; un iev6rojot Vides uzsardzbas klubajaunatres sekcijas pieteikto bada streiku 5o mai4u gad-rjum-a, ALJA 36. kongresa pilnsapulce aicina ALJA biedrus solidarizEties ar VAK jaunatnes sekciju, piesakot bada streiku vienlaikus ar VAK 29. novembf. RBV L2. wdod ALJA valdei uzrakstlt vOstuli jaunajam Amerikas prezidentam G. BuSam, atgddinot par Amerikas nosEju Baltijas valstu jautdjumos. Vienbals. 13. uzdod ALJA valdei izpetr-t iespejas ril<ot ndkoSo ALJA kongresu nometnes stil6. RBV 14. iesaka turpinf,t iesdkto priek5sEZu izmair,ras progralnmu. RBV 15. uzdod VZ redaktorEm uzturEt sakarus arEI un LNJAK Stangas redakcij-am. RBV 16. iesaka vis6m jaunatres organizdcgam iegddEties Telex numuru, dator un FAX ma5rnu modernizet savstarpejo sazind5anos. RBV 17 . uzdod ALJA valdei izpetrl iespEjas izstr6ddt prograrnmu un vietu 9. VLJK lidz 8. VLJK iaikam. RBV veid-a.

Lq ).,

-1 3-

18. ierosina ALJA valdei veicinf,t mazdka formdta intensiw nedElas nogales seminf,ru ciklu rIko5anu, kur6pdmrn-atu un informEtos par jaundkajiem notikumiemLatvijE. RBV 19. uzdod jaunajai valdei izstrEddt pielikumu ALJAs Zirldm, kur-a par-adltos informEcija par latviesu jaunie3u darbibu Latvij[. Sis pielikums bfltu "No Erpuses skatoties" da]a. RBV 20.vdod ALJA valdei izstrld6t bro5[ru,lai informetu jaunie5us Latvij6par studij-am ASV. Bro5[ra ietilpindtu primErE l-rme4a informdciju par studiju programmdm un nepiecie5amajdm procedurEm tdm pieteikties. RBV 2l.uzdodALIA valdei sagatavot un izplaul inform1ciju par Amerikas lawie5u jaunieSu dzrvi un

darbibu. RBV 22. uzdod ALJA valdei uz+emt kontaktus un sadarboties ar organizdcijdm Lawijd, ja Sie sakari attiecigajos apstEklos veicina ALJA merfus. Viesbals. 23.uzdod sazinEties ar AABS, lai atbalstrtu Latvijas un ASV profesoru izmai4u. Par=25, Pret=l, Atturas=28 24. uzdod ALJA valdei sagatavot video par ALJA un tas darbibu. RBV 25. uzdodALJA valdei, sadarbibE ar nEkoSa kongresa ntrbas komiteju, izsludinht ALJA kongresa programmu LawijA un aicinlt Latvijas jaunie5us piedah-ties kongresa. Ak. 26. protestE pret gadu desmitiem ilgas padomju saimniecrbas politikas radlto vides piesEryo5anu Lawij-a. Lawijas zeme, gaiss un tdens Sodien atrodas krizes stdvokli. Kongresa pilnsapulce pieprasa padomj u valdibai LaMja sadarboties ar grupdm

Lawij6, piemeram, ar Vides aizsardzrbas klubu, lai informEtu Lawijas iedzr=votajus par patieso ekolofisko situaciju un lai spertu sof

us situ-acij as uzlaboSanai.

Juris un Vita VAK vakard C*aga

Piemeram: RigE uzcefot fidens attlrlSanas iekErtes; slEdzot Slokas cellulozes un pap-rrfabriku, kd ancitas r[pnieclbas, kuras kldji parkapj piesdr4o5anas normas; izmeklEt situaciju Olaines, Indukalna un citas limiskas rzgdztres, un g[dajot par dro5u novietojumu rDpnieciskajiem atkritumiem. 27. ierosina 8. VLJK pilnsapulcei (4emot vErl, ka lawie3u tauta dzimtenE, un, it ipaSi, jaunatne, pauZ savu aktivit-ati tautas atmodas un nacionf,las paSapzi4as stiprin6.Sanai) izveidot Vispasaules latvie5u jaunie5u apvienibu, paredzot tajd gan mr-Qu zemju, gan dzimtenes jaunatnes lidzdalibu.

RBV 28. iesaka n1kamai kongresa rlclbas komitejai atrast un pieddvdt tulkus tiem ALJA biedriem, kas ir pieteikuSies kongresam, bet nespej tikt l-ndzi refer-atiem un lemumiem valodas neprasmes de|. Sads pas-akums veicinatu liel1ku 51du jaunie5u pieteik5ands skaitu, kd an- dotu vi4iem iespEju pilniglk

piedalities kongresos. RBV 29. uzdod ALJA valdei irydntiespdjas nkto politisku seminEru ar temau: "Trimdas attiecrbas ar okupeto Lawiju." RBV

-74-

ALJA VALDE \-/ (sKaT.

30. rzzolucllut)

30. Lai veicindtu trimdas jaunatnes organiz6ciju sadarbibu, ALJA 36. kongresa pilnsapulce uzdod ALJA vatdei citu jaunatnes organizEciju valdes izaicindtuz dublu lau5an6s turnOju ndkamajd VLJK.

RBV 31. ierosina ALJA valdei lflgt trimdas organiz-acijdm rftot Vispasaules lawie5u organiz6ciju galot4u konferenci, iesaistot an- okupet6s Latvijas organizlcijas, kE piemOram, VAK, LNNK, Helsinki-86, u.c. Par=24, Pret=0, Attur-as=23 32. vdod ALJA Kult[ras fonda padomei lidz ALJA valdes 1989. darbibas gada 2. sOdei izstrddat un publicEt ALJA KF darbibas noteikumus. RBV 33. uzdod ALJA KF turpindt savtr iesEkto darbu, bet censties paplaSin[t savu darblbas loku, lai skartu vairdkus kulturdlus Zanrus. RBV 34. iesaka ALJA KF "ikdienas" grdmatvedr-bu atdalit no ALJA kases grdmatvedibas, lai veicinatu ALJA I(F administratora darbibu. RBV 35. uzdod ALJA valdei ar ALJAs pErstdvrbu ALA kongresd decembrl ierosindt ALAi sevi labak reprezentot neatkarigdm gupam Latvija. RBV 36.Lai veicindtu Lawijas un trimdas jaunieSu savstarpeju tuvdku iepazlSanos, ALJA 36. kongresa pilnsapulce uzdod ALJA valdei piesDfit Zflrndlu "Avots" un "Liesma" redakc-rjdm LatvijE YZun ALJA informdcijas bnveksemplErus. RBV 37. ierosina ALJAi sadarboties ar VAK Erzemju nodafu inform-acijas izmai4d, politiskd darbrbd un citu projektu veik5anE; piemEram, ALJA kop[ ar VAK drzemju noda[u varEtu atdaVndt iskursu ciklu, rftojot semin-anr/talku nedelas nogales daZddos laMeSu ipaSumos. RBV 38. iesaka jaunajai ALJA valdei rikto pirmo valdes sedi 21. janvdn- eikaga, Iai atbalstitu VAK Cikaga un CLJP VAK informdcijas vakaru. RBV 39. ierosina ALJA biedriem un ALJAi kd organizdcijai iestEties un akuV darboties VAK drznr4u noda|[. RBV 40. ierosina ALJA valdei griezties pie Amerikas Balss lawie5u raidr]umu redakcijas ar ierosindjumu ik svEtdienas jaunatnes raid-rjum-a regulEri paraidit inform-aciju par ALJA un citu jaunatnes apvienibu darbibu. ALJAs pien-akums Sada projektl bltu ik ned6]as piegdddt AB redakcijai izejmateriElus Sddu zi4ojumu gatavo5anai. RBV 41. uzdod VZ redakcijai sazinaties ar Minsteres latvie5u gimnazijas vadr-bu un n6kamajd VZ numura ievietot rakstu, kas precrzi un pareizi atspogufo MLq sEtusu. RBV 42. iesaka ALJA biedriem, kas brauks uz Latviju, sazindties are LELBA par iespEjdm ievest Lawijas bazn-rc-am nepiecie3amos reliSiskos priek5metus, kE piemEram, BIbeles, dziesmu grlmatas, mEcltdja tallrus, svEtE vakarediena piederumus, u.c. RBV 43. ierosina ALJA valdei sasmdlt komiteju uzaicin6t Rigas eksperimentdld jaunie5u centra p-arsta"vus un citus piedalrties ALJA 1989. g. kongresd. RBV

-1 5-

ELJA AMERIKA

kur,d zeme ar k6diem noteikumiem tas

Bija septir,ri no n1a, tre5diena,23. novembris un -ard temper1tDra bija ap mi mi mi mi mlnus septi+i. Izvele mands rok6s, un skrf,pEt ledu no logiem, lai varOtu nokliit automa5-rnas lidostElaicigi, vai kapt atpakal siltl gultl. Tomdr nevareja btt diw domu. ALJA Kongresu novaru palaist gardm. Svilpodams gdju firIt ma5rnai logus. Pusdienas laikd sEdâ‚Źju virs mdko4iem verodams Amerikas ielejas un sniega apkldtos kalnus, bet pOcpusdienE ielidoju silt-a, saulainI Sanfrancisko. DaZi,lasot 5o ievadu iedomdsies, ka aizbraucu uz ALJA 36. kongresu pavadlt brivdienas. TE gluZi nebija, bet vispirms stEstiSu drusci4 par sevi un tad kdpEc aizbraucu uz saulaino vai nu iet

Er-a

Kaliforniju. 1988. gada 13. augustd, ELJA 35. kongres[ AbrenO, Francijf,, tiku ievOlets ELIA priek5seZa amatE. Uzr,rOmos ELJA priekSsCdEt-aja amatu jo man bija apniku5i tuk5ie vf,rdi un jedzieni. Man bija skaidrs, ka mums tr j-aapzin un j[dibina tuvi sakari ar Latviju, tas kusfbam un indivrdiem.. Mums ir kopigi jaizsrada konlaEti proJeki, tad jEattlsta tos, lai veicin-atu mlsu tautas vienotlbu un aktlvu lidzdalibu Latvijas neatkanbas atjauno5anas darb6. Kd kontinenti, zemes atS[<iras ar savdm ipa5ibdm viena no otras, tE an- atSliras katras jaunatnes apvienibas raksturs. Salidzin-asim ELJA un ALJA biedru dzrves apsaklus. ALJA biedri dzrvo viend zemO ar vienu valdibu visos Statos, un ar vienu galveno valodu: amerikd4u/a4giu valodu. ELIA biedri dzivo daZdd6s zemEs: Vdcij[, Zv iedrijd,, An glij E, Francij -a, D abnij [, Holandd utt. Katra zem6 savi likumi, sava valoda un valdr-bas. Ja ELJA v016s atvert jaunu naudas kontu, vispirms ir jdizdomd

- 16-

iespejEms. Tas varbfit izklausds ]oti smalki, bet kad tuvd.k ieskat-as, tad atklljas, cik sareZ$ta t-a vide, kup ELIA atrodds. Kad j6plrsuta nauda no vienas nodalas uz otru, j-amaksd par valttas izmai4u. Ja v016s k-adu mantu nosto-t uz kadu citu zemi, jamaksd muitas vai zemes nodokli. Politiskie uzskati arl atS\iras no zemes uz zemi, piemeram, zald.kustl'ba AnglijA ir uztvera sav-adE k nek6" zald. ku stiba Zwedijd,.

$emot iepriek5mineto verE, varbflt tagad jums b[s viegl-ak saprast kamde] ELJA valde sastdv no ELJA valdes un trim noda|6m, kuras rtpOjas katra par savu vidi.

ELJAmer$ir: 1. Apzin-at Eiropas bnvaj-as valsds da:vojoSo lawie3u jaunatri un izvOrst centienus saska4ot-a darbib 6.

t-as

2. Veicin-at latvie5u jaunatnO lawiskds koplbas saj[tu un sekmet aktivu hdzdalibu Latvijas neatkarlbas atjaunolanas darb6. Kautgan katrai jaunie3u apvienibai jdstradd

pien[cigi savas zemes vajadzib6m, mtsu mer$s paliek viens un tas pats-"Etlingenas deklardcija", kur pirmA panta izteikts m[su vienojo5ais mErltis : "MEs esam par neatkarigas un demolcrf,tiskas Latvijas republikas atjauno5anu. "

Atbraucu uz Sanfrancisko, lai turpin-atu ALJA/ELIA pdrstEvj u izmai4as progmmmu, proti pfusEvgt Eiropas LatvieSu Jaunatnes Apvienibu ALJA 36. kongesd, ka arI lai varEtu tuvEk iepazrties ar ALJA un t-as darblbu. Tf,pat, vElejos iepazrstinat kongresa dalibniekus tuvdk ar ELJA un tas darbrbu, ka ar1- lai kopigi pdrspriestu Latvijas jautdjumus, jo m[su centieni attiecrbd uz Latviju irjabfit izvErsta saskaqotd darbiba.

& I il n

s s

Pirmais iespaids ielidojot Sanfrancisko bija |oti patikams, silta saule, trra pilsEta, ALJA kongresa viesn-rca kraS4a $nie5u rajonE -ko vdl var veEties! PCdCjo reizi Amerikd biju tumejd ar muzikas ansambli "Arvr-ds un Mflrsiteji". Tas, kas notiek viesnic-a, man jau bija skaidrs. Pec vakara programmas pulcili sadalEs pa istabdm un turpina svinrbas savf, 1ok6, savd istabd, ik pa reizOm sp0iejot paslepes ar viesnlcas ierEd4iem, kuri r[pejas par klrtlbu. Manuprdt, tE ir noZElojama lieta, ka viesnrcds nav vietas, kur var vakaros velu tikties, runEt, uzdzlvot, padzieddt, citus notrauc0jot.

Isteno5and. Kongresa atmosfEra vispar bija loti jauka un mani |oti iepriecindja tas, ka reti skan6ja anglu valoda. Bija interesanti noverot, ka tlpat kE Eiropf,, liela tiesa akn=vie dahanieku bija Minsteres |awie3u Qimnazijas, Latvie3u Studiju Centra vai S abiedrisko Zindt4u Instit0ta ab solventi. Tas vien norf,da, cik svangu lomu Sie pasakumi ie4em. Izgl-rtojot jaunatni, mds nodro5inEm nEkotnes Latvijas darbiniekus.

ELJA medz ril(ot savus kongresus k-add latvie5u centrl, vai k-add skold vai pilr-, nometnes stila, prom no cilveku burzmas, td arl veicinot latvieSu jaunatne lawiskds koplbas saj[tu. Piemeram, ELJA 35. kongress notika lawie5u pili Abren6, Francija. Rftojot kongresu Abren6 ELJA atbalst-rja Abrenes pasdkumu gan financidli, gan morf,li, iepazlstinot biedrus un biedru veicindtdjus ar pili, radot iespeju kongresa dah-bniekiem baudlt nopietnu programmu un ari uzdzilr vidE, kur var atrast vieti4u tf,lu no visa, kur var stradat klusum-a, kur var dzieddt cauru nakti, kur var pavadit romantiskas pastaigas ar savu mifako. Neskatoties uz minOto par viesnrtlm, kongresa vieta man patika. Domf,ju, ka kongress bija izcili sarlkots ar pla5u, interesantu progmrnmu. Labi atceros pirmo jaunatnes apvienibu priek5sEdetEju sddi 414 istabd. Ierados laicigi. Mani sagaid-rja Haralds Ozols,

LNJAK ALJA

priekSsEdis, un Juris Bfodnieks,

priek5nieks, kuri tlht mani sagrdba, aiznesa uz vannas istabu, iebaza vann6, apsedds uz mani un uzgrieza du5u! TE bija m[su pirm[ kopigE sEde! Tas bija labs sEkums kongresam, jo darba mums ir daudz un humors kadreiz an- palidz. K[ Eirop6, tE Amerika, kongresa dahbniekos bija man[ma Lawijas dedzlba un griba stradAt mlsu visu mOr\u

Tas ir fakts pats par sevi, ka tikai piedaloties kongresf,, dallbnieks atfl-sta savas zind5anas. Kongresd var iem6cities jaunas dziesmas, jaunas pieejas, jaunas zin-a5anas, iegiit jaunus draugus, jaunus piedzlvojumus. Varu skaidri teikt, ka personlgi ieguvu foti daudz no ALJA kongresa. Ar vestulem un telefona sarunf,m nav vienmdr iespejams izprast to, ko var ar personlgo kontaktu. Ja runEjam par saistolu darbibu uz Lawiju, tad manuprdt Sada izmai4as programma ir nepiecie5ama. Varam daudz ko mdcrties un viens otram palidzet. Saskar,rojot mfisu darbibu veicindsim koprbu, un klusim spEjigdki un speclglki, jo kopib6 ir speks.

ELJA 36, kongress Sogad notiks Vasara svEtku nedefas nogalE no 11. h-dz 15. maijam latvie5u muzejd Grethemd, Hamburgd, Vacija. Kongresa virstCmats

-17 d'i

bls "Masu Modija".

Tdtad, taupiet

hidzeklus un brauciet ciemos! Mes sagaidisim ar atplCsEm rok-am!

jfls

materif,ls specifiski par jaunatri. "Labvakar" pui5i an- teicds izmantot filmas vi4u programmai. AmerikE arI varEs iegddd.ties 3o video, bet vispirms man ir japdrraksta materiEls no Eiropas uz Amerikas sistemu. Par Latviju vardtu stastlt daudz, bet lsos vdrdos es domdju, ka ELJA un ALJA atstajusi loti lieli iespaidu Latvijd. Gan televlzija, lailaakstos, pa radio vi!4iem, un citur. Man b[tu Seit jdpiemin, ka kamOr es uzturejos Latvijf,, tur bija an Juris Blodnieks. Ir jdlasa laikraksta " Padomju Jaunatne" 18. janvd.ra numurs (iespiests Sajd numura), lai atkal redzetu ALJA un ELJA cie5o sadarbibu. Rigas pili Sveta gara tornl tagad plivo 13. sarkanbaltsarkanais karogs, bet ar patneju vesturi. Jaunatnes apvienlbas ir pirm6.s no trimdas, kurdm bija dots tas gods, ne tikai piedalrties karoga iesvetr-5an[, bet anuzvilkt karogu mastE un nodzieddt musu valsts himnu " Dievs, SvOE Latviju!". Nobeigumd, velos izmantot 5o izdevlbu pateikties ALJA valdei, ALJA 36. kongresa ntibas komitejai, un visiem kongresa dalibniekiem par silto viesmillbu.

IJ-JA3l. noteikti brauk5u kongresu. Velos an pateikties Jurevsku gimenei (itseviSl,ri Lailai) par viesmr.llbu un iespEju uzturOties vi4u m[jas pec kongresa. Ja vare5u, tad

KamOr uzturejos ALJA kongresd varbfit daZi ievEroja, ka man bija videokamera. Varu jums pazi4ot ka ALJA dokumentalI filma ir gatava! AtgrieZoties Ang1ij6, uzzindjt, ka man pie5Sirta vlzatz Latviju, tdtad strldEju nakti un dienu montEjot filmas,lai man butu aktuals materills ko 4emt lidz uz Lawiju. Filmu paspEju sagatavot un pat paspeju saril<ot pirmizr-adi ELJA Lielbritdnij as nodalas kongresa. ALJA dokumentEcijas filma, kopd ar daZiem maniem citiem filmE3anas darbiem, ir tagad izplaltapa vairEk6m kusuadm Latvija. Cik man zin-ams, Sie ir pirmie trimdas video materidli, kuri tie5i gatavoti Latvijai un kuri tik plaSi izplatiti. Video ieraksti ir ievesti Lawija jau agrak, bet tas mOdza b[t nog-addtas indivrdiem, un pEc noskatl5ands atrod vieti4u plauktE. Daudziem Sis bija pirmais materi-als vispEr no trimdas, bet visiem noteikti pirmais

Paldies an- Jurim un Vitai T6raudai, ka vi4i uz Latviju atveda kreklu un man5eta pogas, kas pazuda ALJA kongresa "kidnapd5anas" burzmd. Cik man zindms, zeles esot kautkur Ilinoj-a un .. bet tas jau cits stdsts.

Velos nobeigt saw rakstu ar citEjumu no "Etlingenas deklaracij as". . . NepErsteidzieties, -bet ticiet, ka n-aks laiks un mes mlsu merld sasniegsim. Uz redzesanos draugi! Rolands Blez[rs

ELIA priek5s6dOtajs

-1 8-

"?[

s'/r

tc mLq'rr f sunt$i t t t Piederot ALJAI TEV tUlTt ir drougu pulks, jo TU jut-rsies goicfrts, TEV bUs ko sotikt, IEV bus or ko pdrrundt kop6jos probldmos, priekus un bedostt VA\ TY

Piederol AUA|, TU b0si informEts por joundkiem notikumiem Lotuiid, kd orl por iounie$iem un vipu roslbd'm trimdd!!

KAS NOTI6K?

Ftcdcnot ALJA0 TEV pqstd ncguldrfl plendks ALJAs z0pos u:n AUAs Eunndb V6no arem0 uz TAVA VARDA. TEV effi 0r flcspdnq posqm(-et) [20[cto] spdnes nqkstil?"

Piederot ALJAI TU pirmois uzzindsi kosrkur notiek, Kur ir noko5d bolle? Kur notiek koncerts, tedtris, sporto spdles?? TEV bUs loiks izpldnot un gizbrqukt, BEtr* sotiki un priecdties or tAIVliSU lnuNlESlEMll

6,e,o

Ar sveicienie m, Tava AlJAspj.ed,rzi ne,

C*,Ltfufouk-g-Annele Rutenberga 911 Balboa Ct.

Painesville, OH44077

HTSRUCIES UN KLUSTI PRB flLJHS BIEDBUI Nos0ti

o.oo (deki raxitami ALJA vErd6) un seko j o5o pasekni pievieno

t] f]

BTEDRA

KARrE rR, vAJADZiGS

aIEDRA KARTE VAJADZTGA

Uzv6rds, V6'rds Adrese Tel efons DzimEanES

diena-

t S'

e p l o k s n E.

rKAt 5i oaoa

LrpEKLrs

Kristigo jaunie5u saiets Saiets; tas liekas tik sen. Tikai pdris menesi aizskrOju5i, kopS salidojdrn no vis-am pusEm un pulcOj'amies Sidrabene. Ta kopibas saj[ta, sirsnlgd sadraudzlba un ticrbas atjauno5ana, ko tur izjutu, ilgi paliks atrni4a. Saieta visptuej6 tema bija "Atdzimsana un atjauno3anEs -Lawrje un Seit." SaietE ari piedalijas

i*ir n

U"nis un macitajs Mdris Ludviks no Lawijas. Nesenie notikumi Latvrja radiju5i agauno5anas posmu. Redzejam videolenti no Doma baznlcas dievkalaojuml, kurd piedalijas macitajs Rubinis. Dievkalpojums bija vienreizejs, un tE svetumu izjutaikviens. Nebnv-a Latvijl, apspiestd tauta mekle nepieciesamo, iekSEjo, gan-go bn-vibu.

m-ac-rt6js

Visvair6k mani iespaidoja svEtdienas n-ta saulekta dievgalds, kqa macltajs Rubenis, macit6js Ludviks un m-acIt6js Laris Sali4S mums pasniedza svEto vakaredienu. Taj-a bn-di bija g:Uti iedom6ties, ka mai-rmjs Rubenis nesen deva svEto vakarCdienu lawiesiem Doma bazmcd, tik vesturisk6 dievkalpojumd, un tagad Seit, ar mums, dodot to pa5u sveto vakarEdienu. Man lik1s, ka visi tobnt i4utaneizskaidrojamu koplbu viens ar offu, kA an- ar tautie5iem Latvijl. Blbeles stundds pdmrndj-am atdzimsanas jautdjumu. SajAs p-amrn-as arl rundj-am par mtsu pa5u I,.oti adauno5anos ik&enas dzlve, un tas svan-gumu. Vakaros klausrjdmies paneldiskusijas. ai"zkustinoSa bija sestdienas vakara grupa, kqa piedal-rjas pa5i jauniesi. Vi+i iztelca savas domas, jttas, ka ari Saubas par savtr ticibu. Mani |oti aizsk-ara, cik atklati katrs izteicds. Katrs kaut ko mazliet cit6d6ku meHe ticlb6, bet tomEr bija viena doma: augt ticib6. Tik daudz iem-acrjos no citiem, bet galvenais, ka kaffs datibnieks dzive jufs, kas j-adara. N6ko5gad me$nasim noturet saietu Lawij-a. Kad mes to p6mmaj-am, visiem bija liels jutu savi|4ojums. tas ir kE neticdms sapnis; but t6vzeme, kop-a ar citiem jaunieSiem, p1rrunljot Dieva

varenlbu! VejS pt3 kur gribEdams,

un tu dzirdi vi4u p[Sam bet nezini, no kurienes vi45 n[k un kurp vi4S iet. Tdpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no gaFa. Jf,4a ev., 3:8

HISTOBY OF LATVIA

LAryIA

x2000 BC* Ancestors of the Latvian people arrive in their present homeland. Au rcrarian societv Drosoers. * I 100- I 561 AD* Cerman Teutonic Knilhts sttbiugate aid christianiz-eLatvians. *1500-l:00' Spondic invrsions by Swcdes. Danes, Poles, Russians. x1795x Entire Lrtvirn tciritory comqs undei Russian control. *1918* Latvian Declaration of Independence. *lql8-lq40x Latvia loins tlrc lcasue of Nations: Drosoers as a mem6er of the EuroDean Economic Community. * lq40* The Soviet Union forciblv anneres Latvia. *1440-1941 * 35.000 Lrtvi:rns tortured. killed, deported to Sib-eria. x1944-1945* 200,000 flee ro the West. +TODAY* The lateit census indiciles rhat the Lawien populatiorr in occupied Lat via has droooed to 547o. *re most obvious oroof of the Sdviet policv of Russificarion. It is the'm ihihtion of a lusuase rnd'a oeoole. *TODAY* [ r ir ,rns in Lrtv ir rcmain, however, a distinct. cultlrrlly actrve I)xiion that continues Io slruggle lbl its riehts. The onll active Ilelsinki nionitorint srouo in Soviet occuprcd leirilorv is in"occuoied Lrt'via. This rrouo monitnrs So"viet cimplirnce with human ri'lhti fir 1q87, in Riqa, the qroup inspire-d J ororision! of intcmational"aqrdcn,entt. bcruonstrations involvins as "manv r. 10.000 panicioanis. *TODAY' Tticre rre acrive ktvian communiijes in thi Unire,l Strtes, Cairadr, Westem Europe. Aus (@ American Latvian Youth Association, lgEti.) ralia and South America.

P0rciet Latvijas vizitkarti4as ! ! -20_

C.pid: Siz;

Riaa

tufsioDsi

(prior

Dooooy h.gu.gc

(Ioundd l20l)

?5.m

sq.

des

(sLe oI

va.)

ppulation: 2.5@.0m

b Soviet ecuPalion):55% Luthere; 2l* Romu CaLbo[c: GE! fthodoa. BaPtist Jedsh. ArdLu.â‚Ź. eletronics ud macMery. fisMS Md for*lD Lslvis' Noh_Sltvr and noo Ger min,. amilr.nlv to Lrthud&

Gow.Eo.nt; InderndeDt lteb uD!il 19.0 wilh mderael, NorLhem hdth C[Est.: cold win@B

"BaltieSu maja" Patlze

Baltie3u m6ja atrodas kddus divdesmit kilomerus drpus Parizes centra, Su*pr+, (Champigny) pilsetA. Mdja awEra savas durvis 1985. g. august6. M6jas saimnieks ir Maurice Goutt-Liiv, kura vectevs bijis lawietis no Daugavpils, bet m6te un tevs no Igaunijas. ViqS pats tikai pirms pieciem gadiem apguvis igau4u valodu, kas acrmredzot ir ietelonEjis vi4a uzskatus un vi4a-- un BaltieSu m6jas-- darbrbu. Baltie5u m6ja tapa bntl, kad Maurice bija nodomdjis pirkt sev dzrvojamo mdju un kdds pazi4a bija jau izdomdjis Baltie5u m-ajas ideju. Abi v-ni apjddza, ka, saliekot lldzeklus kopd, abiem b[tu izdev1g-ak. Sampi4i pilseE vi4i atrada piemErotu vietu, kas gan prasr]a pamatigus remontus. Baltie5u m1jas bEnir,ros atrdas liela telpa, kura spejusi uz4emt 130 personu publiku. Blakus atrdas bibliotEka, kuras grdmatas patlaban ir pdrsvard igau4u un lietuvie5u valodds. Maja ir ari apme5an[s iespOjas gan:lz daZdm diendm, ganuz ilgdku laiku. Ir biju5i daudzi talcinieki, kas pah-dzEju5i uzlikt jaunu jumtu, ievilkt elektn-bu, un ielikt koka grldu un sienas (pEc somu stila), bet pats Maurice ievilcis visus fldensvadus.

KopS mdjas atk165anas, tajd notiku5i

b,zgala daudz sarfl<ojumu un ir ciemoju5ies un uzstEjuSies baltie5i gan no Baltijas valsEm, gan no Francijas un cit-am trimdas zemem. Maurice ir izjutis, ka Baltie5u maja ir izveidojusies k6 tEda "neitrdla teritorija", kur-a var sastapties dal dt baltie5i no daZ6ddm zemem ar atS$nliem uzskatiem. Bez tam, an-daudz franctZi ir apmeklEjuli baltie5u sarlkojumus. Maurice saredz, ka baltie3u saime Pafizd ir p-arak maza,lai nodarbotos tikai ar sevi; toties, tds uzdevums ir iesaisu-t vietEjo tautu sava darbiba, lai vigrus izglitotu par baltieSu tautEm, to kultlrdm un likte4iem. Tom0r to var dant tikai tad, ja vi4iem pieddvd augstas kvalitdtes programmas. Baltie5u m6jd arl atrodas ZurnEla

"Nouvelles Baltes " ("Baltie5u Zi4as") red.akcija. Zurn-als izndk jau otro gadu. Ta raksti ir visumf, frandu valod1 un zir,ro par poh-tiskiem un kultlrdliem notikumiem Baltijas valstls, kd an- par sarlkojumiem Baltie5u majA, "Abrene", un citur PanzE vai Francij6. Abonenti pateiz sasffiv galvenokErt no igau4iem un francflZiem.

Ar Baltie5u mdju var

sazin-aties

^ranot un 48.81.52.22 (priek5a japieliek Francijas Pan2es kodi)-- Maurice un vi4a dzr-ves biedrene abi labi rund angliski-- vai rakstot uz tEs adresi: La Maison des Pays Baltes 1 Rue de la Prairie F-94500 Champigny FRANCE @altieiu mAju apciemojusi SignAa Reine.)

I ,

Par slpem un skaudibu Latvija nav mana dzimtene, bet tas ir tikai nejau5s gadljums, ka es piedzimu Amerikd. Es bfitu var6jusi piedzimt an V-acijd, vai Holandâ‚Ź, vai Be|$ija, vai Italijd, vai pat Lib-an1, jo, 1[k, mani vec1ki arr tur ir dzivojuSi. Bet vai tEd6 gadr]um-a es bltu bijusi vdciete, holandiete, be]$iete, itEliete vai ardbiete? Tadu ne! Un tddef es sevi nevaru uzskatrt par amerik-anieti. Fakts paliek negrozdms: Latvija ir mana telu zeme. Mani sendi ir tur aprakti, es rundju salrr sendu me10. Kad es tur affodos, tad pilsEtu sienas un ielas un koki un ptlis uz mani rund-- ka k6da vieta uz mani runf,tu, to neesmu nekur citur jutusi Sajd pasaulE. Sakari ar 5o vietu nozr-mE to, ka tas man rada prieku un sEpes, k6das nespeju nevienam izskaidrot. Man sdp, kad es domEju par to, ka Indijd tflksto5iem aizgdja boja !Imisk6. nf,ve vienas amerikd4u fabrikas d0|, bet man s-ap vdl bezgala vairak, kad man stAsta par to, ka visi ventspilie 5i varEtu ntl arziet boj a $-miska n6ve k6das amerikl4u fabrikas d0!. Man s-ap, kad redzu k-adu bojajumu cietuSu Francijas pili, bet man sap vEl vairlk, kad redzu kddu Latvijas lauku baznlcu, no kuras varenlbas paliek tikai muri, bez logiem un bez jumta. Es priec6jos par katru drauga vEstuli, bet priecdjos jo vair-ak, ja td n-akusi no Lawijas-- bet burti "CCCP" uz pastmarkas ir k-a dzelonis. Sakari ar Latviju nozlme just l-rdzi, domat hdzi,paTrdzCt-- tiem, kas nevar atfauties sev jaunu kurpju pdri, kas st6v piili pie Brivrbas pieminekla, kas stdv plecu pie pleca pie mirsto5ds Baltijas jlras, kas dar visu to, ko es nespEju, jo esmu Seit. Sakari nozlmE sajust to, kas mums ir kopejs, un parvaret to, kas m[s S[<ir.

S.R.

LASr,nfE'

C,)

ct) -

C-

CC' -

cx,

cr) =

Trr! ct)

E' Dr

e I\)

-= -

E:)

S^)

E' -l r{ I\)

rn v)

C-

CEI lT

ct)

= i? C

^4. EI v

{t;txsTr -22-

rr! =,

e =t rn ct)

ct)

ljIElI||l EH5 Brlvzemnieks: noteku caurules sabiedriskdm zi4dm un tradicion-alam jEdzienam "latvietiba". Kaut nevElamies uzsf,kt atkldtu c-n;u pret S-rm publikdcij-am, nedz arl pret visdm idejam, kuras daudzkErt ir 5o publikdciju "gan}-a miesa, joprojam esam ieveroju5i, ka vi4u monumental-as lap-as kaut kas tomer triikst...bet kas?...

Pret totalitarismu! Par mEkslas attrsti5anu! Par kultiirdli vefiigam ipa5ibam!

...un ne par panklku brokasu-m, godkEribu un "vecf,m labdm dienf,m"!

ersimies pie darba...

s-akas

sagEma

iurnLls, ko VZ redakcija

loziem. Idejas iurndll ir

interesantas, domas izraisa. Se&o t-a manifests, kam nav j-apiekrit, bet nevienam nav aizliegts izteikties. ArI iespiedlsim rakstu, kas 4emts no td pa\a. Lasiet un domdjiet! Par altematlvismu

Draugs!

...ne materiElu, ne naudas, ne cilveku skaits...bet progress! Grimis ir latvie5u gars, kritusi izmisum-a ir mDsu slava. No mftstiem krEsliem crnamies ne parLawijas brlvIbu, bet par tuk3iem jEdzieniem un mfrsu materiElo labsajfltu. KE redzam, revoltcij as reformf, cij a-- ceribas iznlkS ana, bezndkotnlga nostEja-- eksiste dzimtene, bet ne ffimdd, ne te. Neprotam apjegt, kas isti notiek, kas mainds. Ertums apmf,na, apmdca. Un Ertuma priek5gal6 sEZ nauda, bet ta nece| ne pirksta radik6.lam progres am, realitatei.

pie nulles esam atgriezu5ies; tomOr, nulle ir tikai numurs, pie kE var saskaitrt desmitus un simtus, pat tukstoSus. Panakumi var bflt neskaitS.mi, sagraujot neitralitati... J-a--

Laiku pa laikam mlsu trimdas lawieSu sabieddbd parddas indivr-di vai grupas, kuras uzdnl<stas Isti izvdrtet mDsu iespOjamibas kE arl neveikllbas. Daudzos gadr.jumos, Siem d[Siniekiem van iespEjas izteikt savas domas, tas izplatlt sabiednad. S ada attiecibd atgrieZamies tagad pie sEkuma, nulles. Arvien ret[k parddas Ists rakstisks jaunievedums, laikraksts, kas atspogulo 51du cilvEku idejas, un kuru varCtu uzskatlt par dinEmisku pasdkumu mai4ai. Jds-ak no gala...

Mtsu

c01ie, pulierEtie lailaaksti-- trimdas dokumenti, birokratijas burtmcas-- ir vienmEr bijuSas un arl turpinas bfrt tikai

-23-

Atskatoties uz radikdlds progreses vOsturi, atrodam, ka Sdds progress ir vienmer bijis realizEts altemauvismd. Tadu, altemafivisms, reti brauktds sliedes-- te atrodam citas pieejas, daudzkdrt priek5noteikumus mai4ai. PaSreizEjais laiks un pienEkums mums prasa atbalstlt altern auV-dom6j o 5 u s indiv-idu s/grup a s, mai4as dokumentos atrasdami un attlst-rdami jaunu, radik[lu sazindSanos. No pa5a sEkuma esam rddr.juSi interesi Bnvzemnieku organizdcijd (politikd) un

Zemkino grupa (maksla). Dodam iespEju Bnvzemniek-a public6t rakstus, kuri atbalsta 5o un hdzrgu organizdciju domas. Ja nav r-adrta vajadzlba, nekavdsimies pie mErfu deklarEcijlm,nedz zir,rosim par jau pla5i public6tiem notikumiem Latvij6 un Austrurneiropl. NepiecieSams ir vienk[r5i tas, ka ir pienf,cis laiks sniegt atbalstu rakstiem un metodEm, kuras var b[t tik pat efektrgas (a ne pat efekflgakas) kE mflsu birokratu muf\o5ands... Bnvzemnieks: dokuments...realizEcij a...mai4a

skolf,m-- cirkus ir univers-als cilvEku uzj autrin[Sanas h-dzeklis. Bet kas ir Rolands Silaraups Sodien? Vakardienas ziqas... Neviens seSlepe viqu vairs apkErt pa brivpasauli, neviens vairs neaicina vi4u uzrunlt brlvlatvjus vi4u superpatriotiskajos sarlkojumos, neviens neaicina vi4u paskaidrot, kas rsti notiek, kas tie tEdi par cilvekiem, kas run-a bnvlawj u komercidliem nolflkiem uz4emtaj-as video lent6s, Latvijas Sodienas [elaj-as san-aksmEs. Vakardienas ziqas...

{<*{<

TRIMDA MOSTAS P6dEja gadE bn=v6s pasaules lawie5u sabiednbd novOroj ams kf,ds interesants fainomens-- atkl-ajums, ka Latvijas latvie5i varb0t tie56m ir lidzigi Erzemju lawie5iem!

Saprotams, ne jau pilnigi, bet vismaz dziedl5anas, danco5anas, teijf,tera un pat daZds nacionElisma izp audes. DaZi no vi4iem pat vcl atceras vErdus Latvijas himnai, daudziem patft bnv6s Lawijas sarkanbaltais karogs krietni vair-ak ka Padlatvijas sarkanais un dafa v01as zin-amu pa5noteiklanos, dru sku relifiiskas

brrvlbas, pa5i savas avlzes, u.t.t. Un daZas no SIm vElmem pat arzemju latvie5i nav vOl izkarojuli, piemeram, savu armiju, olimpisko komandu, u.t.t. Sis pirmais trimdas atrnodas laikmets sdkds

apmeram ap to pa5u laiku, kad Rolands Silaraups tika izraidits no Latvijas un krita Erzemju latvie5u lielorganizdciju vado4u rokas. Un Sie sabiedrlbas diZbalsti vaddja vi4u apkar:t pa tuzemjlawju pagastiem uz mata Epat k-a amerikdgu farmeri lawieSu dlpiSus detrdesmito gadu beigas un piecdesmito gadu sf,kum-a pa savdm baznlcS.m, biednbam, gadatirgiem un

Un Sodien, JIni RoZkalnu piemeklE tas pats liktenis. Pagastv-rri ce| vi4u priek5d tautai kad un kur vien var. Bet tikai pec 5o kungu priekSrakstiem-- vir;S ir mfisu un tikai mes dnkstam ar vi4u draudzEties un jautdjumus prasrt. Bet kad kads neipetns jaunietis tomOr iedro5inas uzst1dlt pats savtr jautdjumu, pagastvrA to a5i vien apsauc un nor6da, ka Sddi jautajumi nav skrlneti un iepriekS apstiprindti un tddef nav atbildEjami. Un dzirdot t[du strostESanu, neviens otrs vafus negrib atkErtot iepriekS0ja k|tdu, kaut vai apprasoties RoZkalnam paSam par 5a vai tE jaut1juma aktualitati.

Bet cik tilu mes bnvlatvji esam n-aku5i vdrda un literatDras brivestibas lietI, r6da kdds patiess gadr.jums viend no

bnrpasaules lawie5u lielajiem cenffiem, kad tikai pirms gada, 5r cenffa ikneddlas lawie5u radio raidr.jumu priekSsedis appras-rja uzaicinf, taj am "m6ksliniekam", kada autora dzejoli vi45 taisoties nolasrt

-24*17

"L-adplE5u dienas"

raidtjum[. Kad

neap\dn-gais "tumsonis" pateica, ka gribot lasit k-adu no J64a Mede4a dzejoliem par lawie5u strOlniekiem, jeb izvilkumu no Aleksandra eaka "MuZibas sk6.rtiom", lielkungs ievaidOjds, "Vai nu tie5dm tE vajadzetu... mums tak tik daudz citu dzejnieku..." IJn ar to palu tE lieta bija pagalam.

]u^":(*.rL E

BALTA

7 ilEmnA

L^I?

Bet Sodien, Dailes tedtris ru*g6 uzved.. "MlZrbas skdrtos"...Amerikas rietumkrasta vasaras vidusskolas audzek4i-- to pa5u. Sovasar Dailes teatra galvenais reZisors K-arlis AuSklps savd viesizr6Zu turnej6 ar siew Astn-du Kairi5u, deklam6ja izvilkumu no eaka "Sprediltis Pi4ku baznIca"-- atkal tie pa5i "M[Zraas skafiie". Un mtsu radiofona virskungs sEZ pa56 priekSd un applaude... Un tikai nepilns gads pag-ajis kopS "Spred{.is Pr+I,.u baznic6" izrais-rja, "Vai nu tie5dm td vajadzâ‚Źtu..." J[, patieSdm, vai Sis trimdas atmodas lailcnets nav lielisks? -Visgudris (Pdrspiests no Brfvzemnieka, No. 7, 1988.9. dec. numura.

Atbildtgie redaktori

Aldis Stazdi7i, Raimonds Beldavs, P.O. Box 71063, Milwaukee, WI, 53211.)

Baltd ziema ir t.urpindjums naibai vasarai Izsekojiet Marutas un vipas draugu gaitdm pa Latviju 1939. g. ziemE; ( 99.00 ) Grlmatas var pasfitinEt,

TffiffiTEtes

no:

Baibas Ozolas 9Ll4 Fox Lair Dr. Burker VA 22075

deki rakstEmi VaBingtonas draudzei.

IZPRIECE

Ltdzu iesltiet YZ redakcijai Jtsu rakstus un bildes par J[su vismiJdko izprieci! Ievietosim visintresantdkos rakstus un bildes ndkamajosYZ. Redakciju slEdz 1. maij6.

-25-

PBLA S abiedrisko Zindtrlu Instittts: Vai tas ir verts?

bija jau agr-ak ieguvuSi latvieSu un mlt4u

Man ir aizdomas, ka ne mazums mlsu sabiednbas augsto kungu 5o jaut-ajumu sev prasa katru reizi, kad pacelas jautdjums par SZI. Sevi5$, kad nlk runa Par finansem, jeb, kad s1k praslt jautdjumu, vai visp-ar atmaksEjas jaunietim izmaks6t stipendiju, lai var veselu skolas gadu Pavadlt Rietumvacijd. Mes pa5i jaunie5i lieh mera nesaprotam, kas lsti ir Sabiedrisko Zindt4u Institlts, un ko mdclSan-as tur spEj mums dot. MOs arI bieZi neizprotam, ko SZI no mums prasa.

mer\i ir ari piepildijuSies. Starp SZI pirmo ur-s gadu bei&Ejiem atrodas liels vairums jaunatnes aktivit-a5u vadoqu. KI

abiedrisko Zindtqu In stituts pa5laik p-ardzrvo vai smagdko krizi, ko tas ir lidz iim piedzrvojis. Si kn-ze apdraud SZI turpmEko past-ave5anu, un t6s liktenis tiks lemts n-akamajos p-aris mEneSos. Jltos spiests aizstEvEt InstitDtu un drusku pdrmest tiem cilvEkiem, kas vel pec detriem gadiem nav speju5i nojaust nopietno vajadzlbu to aktrvi, un ne tikai financiali, atbalstit. Kas tad tieS6m fu SZI, no k1 sastav pa5reizEj-a lrrrzn, un k6 mes visi spOjam 5o kn-zi novOrst-- ja to vispEr S

vClamies dan-t?

Kas

SZI-- no dallbnieka viedokla

Pasaules Brlvo Lawie5u Apvienlbas

Sabiedrisko Zndt4u Institflta (PBLA SZI) pamatmerhis ir sagatavot n-akam-as paaudzes nopieur6k6s un gai5[kf,s galvas, no visas pasaules, praktiskai darbibai trimdas latviesu organizdcijEs. Galvend doma, Instit[tu uzsdkot, bija atrast jauniesus, kam b[tu interese turpinat savu sendu darbu latviesu organiz6cijds, kad tie to vairs nespes. Tiem jaunieliem, kas nolemj braukt uz Minsteri, tiek dota iespOja veselu skolas gadu intenslvi pOtit lawie5u tautas vesturi un polrtiku, ka Latvija, td trimdd, tE papildinot t6s zin65anas, ko vi4i

-26-

zemju skolds. Institlta absolventi varetu tad atgriezties savds zemOs, p-arqtemt trimdas sabiednaas groZus un saprdtTgi darboties lawiesu trimdas sabiedrlbas un latvie5u tautas labf,. Sie

piemâ‚Źrus, varu minEt detrus Jaunatnes Apvienibu priekSseZus (Juris BlodnieksALJA, Paullne Riemere un Rolands Blezfirs- ELJA, Iveta Samule- LJAA),

vairdkus Jaunatnes Apvienibu vatrdes loceklus (Andra Rozent6le un M6rti43 Hildebrandts- ALJA, Linda Freimane un Ingrlda Liepi4a- ELJA) un divus pilnE laika darbiniekus organizlcijas (Tija K-arkle un M-arti45 Zvaners- ALA). Ir an- daudz citi, kas ir meklOju5i citus celus savai darbibai, piemeram, rftojot Vispasaules Jaunatnes kongresus, uz+emot pien-akumus pie organiz-acij -am- faktiski, 5o j aunie5u aktivit-a5u ir parak datdz,lai visus varetu uzskaiu-t.

SZ beig5anas, spej labxk un tos vefiCt pasaules notikumus pdrzindt no latviskA viedokla, spej labak pamatot savus argumentus un tos dro5-ak un sapr6tlg-ak izteikt latvie5u sabiedrlb-a un starptautiskaj a pl-aksnC. Vi4, spej praktiski darboties ar latviesiem no visiem pasaules st[riem. Vir,ri no persomg-as pieredzes Sie jauniesi, kop5

saprot, ka latvietim, kas ir dzimis un uzaudzis Rietumvacijd, nebls t-adi paSi uzskati kl lawietim, kas ir pavadijis savu

m[Zu ASV, vai Brazilijd, vai Zviedrij1, vai AustrElijd, vai KanEd6-- nemaz nerun-ajot par tiem lawie3iem, kas ir savu mlZu pavadiju5i mflsu okup6tajA EvremC.

SZI veic unikdlu darbu latvie5u trimdas sabiedriba. Tas veido jaunus vado4us, kam ir plaSas, detalizEtas zind3anas par lawieSu tautas vEsturi, politiku un starptautiskdm attiecibdm, un kas spej t1s zin-aSanas praktiski izmantot savds nlkotnes

aktivitdtOs. SZI absolventi sp0j izteikties un nl<oties stingrd, dro5a un saprf,tlgE veid6, ar uzsvaru uz praktiskiem atrisin-ajumiem tlm problEm-am, ar ko vi4i sastopas. SZI hdzeklis, kl varam izvairlties no tada likter,ra, ka mlsu pla5a trimdas sabiedn-ba p

organizf,cijas, kad tas izrauga dalibniekus no pieteikyajiem kandidatiem, nav 4Omu5as SIs prasrbas verl. Tas noved Instituta darbibu strupcelos, un ir, manuprdat, starp lielEkiem iemesliem k[pOc jaunieSi izlmt no Institlta prograrnmas.

drvErs to s norobe ZotE s provinci-al-a s

S[ni4as, un, pOc k-ada laika, pazustu bez vdsrs. Pa5reizEj-a situacija, kad latvie5u tauta sak celties pret Latvijas okupantiem, t-ads liktenis ir vienkdr5i nepie4emams.

No kE sastev pa5reizEjE krize? Institfita fundamentdl6 nozlme trimdas nEkotnei, manupr-at, dod iemeslu pawerumu zemju galvendm organiz6cij-am veltlt spEkus, lai iuauda-tu piemerotus jaunie5us, kam atmaks-atos segt Instit[ta dalibas maksas. Ar noZClu ir jakonstatO, ka lidz5inEj ais kandidltu izraudzi3anas proces s trimdas galvends organiz6cijds vis1 pasaulE ir bijis neapmierino5s. Vienig-a organizdcija, kura ir spOjusi Sos gadus, kopS Institflts uzsdka darblbu, atrast piemOrotus jaunieSus Institutam un tiem sagdddt financia.lu atbalstu, ir bijusi ALA. Ipa5s trDkums ir bijis Kanad[. Tikai pieci Kanddas jaunie5i ir apmeklOju5i Sabiedrisko ZindtnuUnstitutu detros gados, un no tiem tikai tris ir Institutu beiguSi. Kanf,das

jaunie5i ir biju5i srarp Instit[ta dalrbniekiem tikai divos no detriem darbibas gadiem. Pareja pasauld, tas ir, Eiropas zemâ‚Źs, Austrdlij-a un Dienvidamerikl, nav bijis daudz lab1k, pat +emot vera grutr-bas, ko sag-ad[ atS\in-gds skolas gaitas Dienvidu pus1od6, kd an- atSlingas skolu sistEmas Erpus Ziemelamerikas. LidzSin6ja atsauclba no jaunie5iem

Sabiedrisko Znd4u Institiitam ari nav bijusi vislielEkd. Instituta darbiba un mOr$ prasa Ipa5as spejas un nopietnrbu no tiem jaunie5iem, kas vOlas btt par kandiddtiem apmeklEt SZI. Sis prasrbas bieZi nav paskaidrotas jaunie3iem pirms viqi dodds uz Institfltu, un liekas, ka pa5as

-27

Sabiedrisko Zin[tr,ru Instit[ts nav vieta, kur braukt, ja vElas iegtt pamatzindSanas par Lawiju. Instituta vadr-ba sagaida, ka katrs dallbnieks ieradrsies MinsterO ne tikai ar pamatzinE5an-am, bet an ar kaut k6du "ciema kukuli" no savlm mdcibdm vai piedzivojumiem, ar ko tas vares dahties ar saviem lidzbiedriem. Pamatzinf,Sanu ieguSanai ir lawie5u skolas un vidusskolas rnr-tqu zemds, paSu mrtr,ru zemes mf,clbu iestEdes, grf,matas latvie5u bibliotek-as,

u.t.t. Nevar noliegt, katz Instit[tu ir aizbraukuli jaunie5i, kas viend vai otrd veid-a nav biju5i piemeroti Instit[ta programmai. Tomer ir jdatzrst, ka vispdr tzSZI ir aizbrauku5i parAk maz dahbnieku, sevi5\i no Eiropas zemem, AustrElijas, Dienvidamerikas un Kan-adas. Nevar vainot organiz[ciju finandu vadrlljus, ja tie nevelas un nespej uzturCt veselu m6.crbas iestddi, lai varOtu apmdcit tikai divus jaunie5us gada, kd tas Sogad ir noucis. TomOr organiz6ciju valdEm tam ir j1b[t paSsaprotamam, ka Sabiedrisko Zinaqu, Instituts, savu mer$u d6l, ir tik pat nepiecieSams latvie5u trimdas sabiedrlbai, kd LatvieSu Studiju Centrs.

KE mums izvairities no SIs krlzes? Pats galvenais, kam ir jamainds, lai Institlts varetu pastavet, ir kandiddtu vervd5anas un izraudzl5anas process. Vienk1rSi izsakoties, ja nav vair-aku kandiddtu, organizdcqai nav to cilvEku, ko

inaudzlt sttl5anai uzSZI. Bez spejrgiem kandid6tiem un dahbniekiem, Sabiedrisko Zindt4u InstitDts vienkdr5i nevar pasEvet-un tf,ds liktenis bttu ne tikai 201, bet pat bistami. Pats domdju, ka sekojo5ie soli

varetu daudz ko lidzEt kandidatu vervE5and un izmekle5an6.

vOstures, politisko un sabiedrisko zinf,t4u

1. Trimdas galvenaj dm organizlcij-am jdbeidz slinkot. Ja tds ir ar mieru ziedot naudu uzturet PBLA SZI, tad vi4lm ir jdbiit gatavam nodroSin-at savu ieguldr]umu Institltd ar to, ka affod un izra:uga spejigus jaunie5us, ko s[tit uz Instit[tu mEc1ties.

b. JEdod ieteikumi galvendm trimdas zemju

Tas nozr-mE: a. Vairak j-areklame Institiits, plaS[k jazi4o par mer[<iem un progmmmu, jo Instit[tam pa5am ir daudz kas, ko paveikt savd gada gaita-- nevar sagaidrt, ka td spes sevi an

pastavlgi reklamet. b. K-aru-gak jdievOro InstitUta pieteiklan6s kEru-ba. KopS pagdju5E gada pastEv Ipa5a klru-ba kandidatu vervE5anai un dallbnieku izraudzl5anai, kas dod vis6m iesaistrtf,m person1m (kandiddtiem, organizEctjam, PBLA SZI) pietiekamu iespEju atrast un inaudzit spej igu s, piemErotus j aunie5us, kam dot iespeju brauk uzSZlmdcrties. So kartibu bieZi neievEro.

ieg[Sanas avots.

organizlcijf,m par spej-rgiem jaunie5iem, ko varOtu vervOt un pOc iesp6jas inaudz;t piedah-ties Instit[ta. Tddu ir, tikai galvenas

organizdcijas par tiem parasti neka nezina. Sie ir titcai daii ieteikumi, kA vardtu uzlabot kandiddtu verve5anu. Man nav maz5.ko pretenziju uz pedEjo v6rdu 5aj6 jaut[jum[. Es ceru, ka parldisies vel citas iespOjas, ka glabt Sabiedrisko Zindqru Instit[tu no pEragras durvju sleg5anas. Ja jums k[dam ir interese, vai kddi ieteikumi, sakara ar Institttu vai tis darblbu, sazinieties ar mani, jeb ar kldu citu Instit[ta absolventu (vi4i tie5-am ir visur). Ja ir interese kandidet uz stipendiju m6crties Sabiedrisko Zindqu Instit[tA, stdjieties kontaktd vispirms ar InstitEta vadlbu, tad ar pa5u mt-tqu zemes galveno organiz[ciju.

Vai PBLA Sabiedrisko Zindt4l InstitDtu ir verts uzturet? Mana atbilde ir nephrprotama

JA! Instituts ir to verts, un mums visiem, 2. Trimdas jaunanres apvienrbas spCj ari ndkt talk6. Instittts ir, tomer, mErl;Ots uz jauno paaudzi. Kura organizdcrla labdk pazist jaunie5us kddE mr-tqu zfrnfe,kd vietOjE jaunatnes apvienrba? Tds rpaS[s saites, kas pasEv starp jaunie5iem un vi4u pa5u apvienrbdm ir jE.izmanto-- sevi5fi, ja padom6, ka gandriz visds pasaules jaunatnes apvienib6s pie vadibas ir SZI absoiventi. KandidEtu verve5ana neprasrtu no jaunatnes apvienrbdm nekddu naudu, jo galvends organizdcijas jau ir ar mieru to naudu maksdt. Ko S-ads pas6kums prasr-tu no tdm:

kd jaunie5iem un, galvenok-art, kE trimdas

latvie5iem, irpienEkums dot Sim unikdlam pasf,kumam iespeju piepildr-t savus celos mOr\us.

PBLA SZI adrese: PBLA SZI c/o Mdra Slmane, programmas koordinatore Salzmannstrasse 152 4400 Munster (Westf) West Germany -Martir,rS Zvaners

Institlta reklamesanu biedru sapulcEs, kongresos, bifetEnos, u.t.t. LSC a. I-paSu

un citas augstskolu lawieSu mdclbu prograrnmas ir |oti labas valodas un kulturas apglSanai; cik man zin-ams, SZI unik1ls trimdas sabiedriba kd latviesu

LASI,fu*E SI<TRSTI -28-

0 RIETUMKRASTA DZIESMU SVETKI 1989. gada no 30. jln tja lTdz 5. jutijam, Losa ndielosa, Longbltas

jlrmala.

0 Dziesmas, dejas, kugo5ana, spâ‚Źle "Vakars piektdiena i' $elnes Prageri brTvdaba -

viss kajam sasniedzams. l) Skaista apkartne u n izpriecas Hotivuda, Malibu, filmu studijas, Diznijzeme, neda udz talak Meksika. O Tuvaka informacija: Arnis Tubelis, 14014 Condesa Dr., Del Mar, CA92014 Talrunis ( 619) 755-3 146 Gaidam Jus - Brauciet

r I

nodarbibd. Jaunie5u atbalsts tadu DV ir svanlgs, it pabi tagad!

Sveicin[ti!

Rakstu jums, jo jutu, ka vairums jaunieliem arvien ir nepamatotas negatrvas domas sakard ar Daugavas Vanagu organizaciju. Ja Tu neesi SEdIs dom-as, bn=niSkigi! Tev nav jdlasa 61ak; gaidu satikt Tevi Sovasar 6. DV Glob6.l-as dienf,s e*agat Bet j[s citi-- gribu jums 5o to paskaidrot no mana viedokfa skatoties. Fakts paliek fakts: Daugavas Vanagi saka savu darbiba 1945. gadd COdelheima, VEcijl, kL karaviru un invahdu apr[pes or ganizdcija. Protams "Daugavas Vanagi" skan daudz lab6k nekE "Latvian Welfare Association", bet tanl laikl Sis mEr[<is bija loti svarigs.

Un arI ja tu domf,, ka tu nekd, nekad nOesi neko sa4emis no Daugavas Vanagiem, tad man j6prasa: Vai tu esi mac-rjies Garezera Vasaras VidusskolE? Vai Kurs6? Vai Bevenna? Vai studdjis LSC? Vai tu esi nobeidzis savas pilsetas pamatskolu? Visas Sis macrbu iest6des sa+em financialu atbalstu no DV: tEtad, redzi, vi4iemrflp jaunie3u latvisk6 izglrrti}a un turkllt arT tu! Daugavas Vanagi mpejas an par mtsu br-aliem un mds6mLawij6, un katru gadu sffada, hi an- tur nonEktu kdda konkr6ta

palidzrba. Negribu izlikties p-ar-ak brutdla un nemd$inu apvainot, bet es ceru, ka jls saprotat, ka nacionEli domljoSiem lawie5u j aunieliem DV ir verEga organizacija, kur-a piedalities.

Sodien DV organizdcija ir l-rdzekliem bag1ta, labi organizEta un visai izplatrta pa visu pasauli. Tomer tai arvien ndk lldzi diezgan smaga "labo spdrna" slava. Mlsu paaudzei ir grDti izprast, ka bija kara laika, jo mâ‚Źs to neesam piedavoju5i. Ja mes +emtu verd, ko citi sav1s dzivEs ir pardzivoju5i, varbDt biitu viegldk saprast vi4a uzskatus. Ka jauniete, nepiekn-tu vis6m oficiallm DV nostljam un katram slkumam, bet tomOr uzskatu, ka 5rorganizdcija spEj daudz pan[kt tautas labl.

tomEr vairEki tie5i un konkrOti iemesli, kapOc jaunieliem derEtu iepazrlies ar DV organizdcgu. Pati esmu diezgan stipendijas sa4Emusi, ka jfitos sav1 zi4f, par6d1

sabiedribai. Vanagu organiz[cijai it sevi5lti; pie4emu, ka samera daudzi no jums esat sa4Emu5i no DV kddu atbalstu. Un ko jDs esat darIju5i, lai pelnrtu to stipendiju? DV organizacijai ir daudz nozaru, kur1s piedahties. Sporti visadi, tearu ansambli, kori- painteres6jies, k6 tavd pilsota varetu iesaistities kada

- 30-

DV Glob6lds dienas notiks Sovasar eikaga, no 17. ltdz25.junijam. KalendErs ir pilns ar vis6d1m nodarbrbdm, no kuram minE5u tikai daZus: 6.

17.

18.

j[nija: sporta sacrkstes

Garezera; Lrgo svinlbas 19.

20.

j[nija: j[nija:

atkla5ana Bismarka hoteh kugiSa izbraukums gar eikagas

krastmalu 22. jnnqd: teatris

23. jflnija: ROKVAKARS! ("Vanagiem!"- Vili c-1n-45r par brlvu Lawiju toreiz. MEs, jaunatne, tagad cr-namies par to pa5u, darot tu jautd sev... bet to, ko mEs spejam. Vai kaut kas ir 24. jnnlja: tautas deju uzvedums un

JA!!)

lield

balie

mairujies?

Visu nedelu Bismarkd bus referdti, sporta saclkstes, dalddi semindri, video izr-ades, paneldiskus{as, izstEdes, tirdzi4S, ekskursijas Cik-agd, un vOl citas interesantas nodarblbas! Bet visvairdk vdlos uzsvErt Rokvakara ir paredzEtas vairdkas grupas, un bfls an- konkurss-- labdkajlm origin-alam un atdarinatamkaravrru dziesmam! KdpEc n0? DV Jaunatnes apkErrakstd atradu interesantus noverojumus un ieteikumus sakarf, ar 5o rokvakaru: Tadu lawiesu karav-ni paSi bija tikpat jauni kd caurmera dziesmu svEtku tautas dejot6js, kad vi4i ctruj-as otr1

kar6.

pasaules Taddl nebiisim jaunatne

aizspriedumiem. DV ir ne tik vien baglta, bet an- vitdla organizdcija.

Tapie5lirlielskopalldzlbune tikvien jaunatnei, bet an- Lawijas izraidltiem bfvlbas clnltljiem. Tiksimies. Iepazlsimies. Un ja vOlamies, iestEsimies

Daugavas

Vanagos. K-apdc gan nE? Lawija prasa no mums dzrves prieku, brivu garu un darbu, lai Sis pa5as pa5ibas varEtu plaukt Latvijas jaunatne. Rokvakars mums dos prieku, atraisrs bnvu garu un jdcer an mudinEs mfis uz nopietnu

darbu.

Mums reizem gr[ti saprasties, identificOties ar veco karavlru. Tadu mums tie5i vir,riem bltu jdpateicds-- vi4i clnij6s par briw Latviju. Tie, kas spEja izbegt no Latvijas kara laik6 var pateikties tiem, kas clnljds Kurzemes cietoksnl. Un ja mes gribam but piln-rgi vEsturiski taisnlgi, tad tie bija vdcie5i, kas padevas-- ne latvie5u karav-ni.

- 31-

TEtad

jls redzat, ir vairlki

labi iemesli,

k-apEc paintereseties par Daugavas

Vanagiem, un ir daudz un daZ6das nodarbibas, kurds jus varat piedalities. Un es ceru, ka jts visi nopietni apdomasiet

L?i:Hf:::3IHffi Xr."'-;'s#,ll!

TAIITAI!

uN TAS IESKAmA AN TEVI! Un Globdlds dienas nozlmE GLOBALAS! Piedaksies visldi cilvOki no visas pasaules! Iznantosim 5o iespeju satikt citus latvie5us, baudit mlsu kultfiru, kar[-91 izballOties, un priecdties par Cikagas pilsetu! Ja jums k[dam valadttgatuvEka informacija, vai slkdkas detalas par k6du -rpa5u nozari vai nodarbrbu, lfldzu piezvaniet vai atrakstiet man vai Silvijai-mOs atbildOsimvisusjlsujautEjumus!

Labi, tad redzesimies Sovasar! l,arisa Saleniece 1861 SheridanRoad, #224 Evanston, IL 60201 (3I2) 492-1263

Silvija Klavi4a-Barshney 5026 N. Avers Chicago, II- 60625 (312) 478-0132

Haluan opiskella suomen kielta! (Velos m6cTties somu valodu!) Jau Baltijas valstu pirmajos pastf,ve5anas gados somu, igau4u, lawiesu un lietuvie5u studenti

izveidoja savu starptautisku kopEju organiz[ciju SELL (Suomi, Eesti, Lawija, Lietuva). Latviesu studenti taj[ sEka piedalities 1923. gadd. SELL mer$s bija tuvin-at detru (ne tn-s!) Baltijas valstu studentus, gadajot viqiem iespOju satikties, sapazrsties un sadarboties, S-adu sadarbrbu cerot turpinar an ndkotnE. So detru tautu draudzrba bltu jEturpina an- Sodien. PEc daZiem mEne5iem lawie5u jaunie3i satiksies Somijd 8. Vispasaules kongres6. Centisimies

Sovasar iepazr-ties, ne tikvien ar saviem tautieSiem no visdm pasaules mal6m, bet an- ar 5o pret mums labvellgo, viesmlligo ziemelnieku tautu!

Somu kultlras pamats, Somijas vairogs ir somu valoda. AtcerOsimies to, kad klejosim pa Helsinku, Tamperes, Lahti, Turku vai Oulu ieldm. UzrunI.sim laipnos, draudzigos, bet an pieklajlgi atfungos somus vi4u palu mdlO!

Pievienojam daZu noderlgu teicienu sarakstu. Iesaklm ari katram latvie5u jaunietim pirms iera5anas Somija ieg1d6ties somu-anglu (somu-v[cu, u.t.t.) vardnlcu un to lietot pdc iespejas bieZi! *{<*

1. Somu burtus

inund,lidzigi latviesu burtiem. Tikai rTs burti b[s lawiesiem svesi:

- rzrundtkd lawie5u plato 9 (0 ska4a vIrdE "tEvs") tj - izrundt kd v6cu ci, tas ir, izrun1t e ska4u, ar l[pam veidojot apafu o. y - izrundt kE v-acu ii, tas ir, izrunat i ska4u, ar l0pdm veidojot apalu o. d

2. Uzsvars, tapat ka lawiesu valodd, vienmOr ir uz pirmds zilbes. 3. VErdu galotnes jEizrund skaidrdk un noteiktEk kd latviesu valodd, izrundjot katru burtu (arr h ska4u!). Pat ikdienas sarunds somu valoda skan riuniski nosvOrta, lTdzTgalatviesu tautas dziesmu

valodai.

Terve! Sveiks!

Hyv[[

huomenta! Labrit!

Hyvii[ pitivin! Labdien!

Hyvdri iltaa! Labvakar! Hei! (Vai ad- Hei hei!) Sveiks! (Neformdli; lieto gan satiekoties, gan ari atvadoties.)

Miti

kuuluu? -Kiitos hyv[. K[ ier? - Paldies, labi. Nimeni on . Mans vdrds ir --._.-. Hauska tavata! Prieks iepaztties!

Olen latvialainen. Esmu latvietis. Asun Amerikassa, mutta en ole amerikkalainen! Dzivoju Amerikd, bet neesmu amerik[nis!

Tulin Suomeen kahdeksannalle latvialaisten nuorten maailman kongressille. Ierados Somijd, lai piedahlos 8. VLJK.

-32-

Suomi on kaunis maa. Somija ir skaista zeme.

Maljanne! Prozit!

Kippis! Prozit! Skool! Prozit!

Kiitos! Paldies! Ei kestfl! Ne par ko! Anteeksi! Piedo5anu! Anteeksi, en ymmiirr[! Piedodiet, es nesaprotu. I

Puhutteko englantia? Vai

saksaa? latviaksi? viroksi? lietuaksi?

jts

run-ajat angliski?

v6ciski? latviski? igauniski? lietuviski?

Joulupukki on jdlkaapissa. ZiemsvOtku vecltis ir ledusskapl. En ole Ranskan kuningas! Es neesmu Francijas karalis! Suutele minua!- Olen latvialainen! Sklpsti mani! - esmu latvietis/te. Suomalaiset mieheVnaiset ovat melkein yhtl kauniit kuin latvialaiset. Somu v-rrieSilsievietes ir gandnz tik pat skaistVas k6latvie5i/tes. N6kemiin I

redzd,Sanos

-Guntis Smidchens

I I

& 4v{ ")

qtu

- ----l!a.l 'JA'Jt (Rt'\lE - =\I \ rr(A^ /PAf .-..--\^

JS.,- 8.$Lsl(^ L 1*+'(o **,1^(l/ C '? -qG\---,/

'f&'-

{_J

? z'>v

-:-^-

/ tle.''t ! \ 8G-fur &r5tS ) rfuuf5S

!*.*()-----

aa-x'Y/

1J,

i{eaizmilstl preteikties E.VLJK Somiia t i -33-

Sovasar, visas pasaules jaunie5i sasauksies:

B.VLJK rg8g.

8. Vispasaules LatvieBu iaunatnes kongresd

SI.

23.

-z&.jfrlijam Haikko rnui*d Somija

Lidz tg8g. g. 5. februdrim jau pieteikuiies ap roo cilv6ku un pieteik5ands vEstules ndk katru dienu. Starp tiem ir daudzi no Latvijas. Nosttiet iemaksu Sodien, lai nodro5indtu savu vietu kongresd! ! ! Pieteik5ands Vdrds, Uzvdrds:

Adrese:....

PilsEta:.....

....Pavalsts:.........................Pasta numurs......................

Tdlrunis:... Dzim5anas dati:..........

J Piedali5os VLJK visu kongresa laiku PiedaliBos

VIJK no ........... lidz

V6los informdciju par kopbrauci.enu uz Haikko VElos dzivot kopd ar

VElos vieninieka istabu.

Kongresa dalibas maksa 5ooDM (ASV $goo).Iemaksas var kdrtot nosiltot $go Raimondam Baumanim r55+z Ambiance Dr., Gaithersburg, MD. 2o878-29b3. Tel. : (3or)-33o8o63. eekus rakstit uz 8. IIJK-ASV vdrda. PapildusinformdcijuS.\lLJKvarsa4emt:austrumos:noJupaBlodnieka (zor)-74a,-24g7; vidie!6: no Ilgas B6rzkalnes (3rz)318-roo4; rietumos: no Lailas iurevskas (+rS)-gSg-+o25. Var ari informEciju sagemt no jebkupa AIJA-s valdes locekf a un citiem 8. VIJK parstavjiem. Atcer6simies pdrdot 8. VIJK loterijas lozes. Katrs jaunietls, kas pdrdos vismaz roo loterijas lozes sa+ems stipendiju par vienu ceturto dalu no dalibas maksas. Loterijas lozes pieprasdmas no Raimonda eaumipl rssg2Ambiance Di., Gaithersburg, lvu zoSTSlzisg-hdrlgi.-8oot-

Neaizrnirsti pieteilrties 8.VLJK Somijd! !l

-!qt

Pasaules latviesu jaunieSi, j[s uzrun6 svartga persona!

Vai esi nopietni padomdjis, cik svarigi mdcrties raksu-rt,lasit, run[t, domdt lawie5u valod-a? Ikdienl-- darba un skolE-- varbtit neliekas visai noz-nnr-gi m-aclties "runXt pa latviski". Bet vai nebltu labi tom6r zindt vair5.k, justies labdk ejot baznicf,, sankojumos, pat ballOs. Vai dzivo lidzi notikumiem Latvija? Vai vecmnmi4a par Tevi nepriecdtos?

gribi ieg[t vel vair-ak, steidzies EMSKA GADA PROGRAMMA. Vad braukt uz vienu, diviem vai pat trim vai detriem semestriem. Vienalga, ko pa5reiz stude , var pielikt klat latvie5u valodas "minor" gr-adu, kas derigs vi s-as universitates. Pied-avdj am kursu s valodE, vEsturE, Iiteratlrd, kultflr6. B[s semin-ari un uzvedumi. B[s jauki briZi pikojoties snieg-a, ejot uz stunddm, darot mdjas darbus -- un viss latvieSu va1od6. Ja

pieteikties AKAD-

Rudenl piedavdjam:

latviesu valodas kursus divos

JAUTAJUMS: K6 iespejams Erti un izdevlgi papildindt lawisk6s zinE5anas?

h-me4os

sarunu valodas kursu

ATBILDE: Brauc studet Rietummidiganas universitates latviesu programmd!

frcraturas kursu liter[tlras semindru

KURSI 1989. GADA VASARAI ro 26. j[nija lldz 11. augustam Pamatllmega kurss

fonolofijas kursu vEstures un politikas kursu

Rudens kursi s-akas 29. august-a un beidzas 21. aprili. Pieteik5ands kursiem lTdz 15.

-- valodas

apn-lim. Nebusi vllies, BRAUC.

nepratEjiem/ m-acls Liga SreiPa

Pamatlimega kurss

II -- studentiem ar

minim-aldm latviesu valodas zin[San[m/ macls Guntis Smidchens

VidEja llme4a kurss

I -- studentiem,

TUVAKAI INFORMACUAT

zvani vai raksti, cik vien -atri iespejams Elisai Freimanei Latviesu studiju cerftA, l7 02 Fraternity Village Drive, Kalamazoo, MI 49007 ; tel. 6161343 -025 4.

kas kaut kad kaut kur mdc-rju3ies latvieSu

valodu/ m6.cIs Guntis Smidchens

Gramatikas modulu kurss -- 3 daLadi kursi 6 nedE|6s, katrs par citu valodas dafu. Izejot visus tris kursus 1-3 gados bls atkEr:tota visa latviesu valodas gramatika. Var braukt uz div1m, detrf,m vai visf,m seSlm ned6|am. Kurss domdts latvie5u valodas pratCjiem. / m-acis Daina Ule.

FonoloSijas kurss --

treniqrS latvie5u valodas ska4u un izrunas sistEm6/ mdcrs

Lalita MuiZniece

BET VASARA IR TIKAI SAKUMS! -3 5-

/r: ce-lvnq u) --nS visrrS QQQq; Vt> L).n, 1taqad,

qala, va'/dtt5 no J LGdZu! Z

VAI TU BRAUKSITJZ LATVIJU? Ja Tu domf, braukt uz Latviju, st6jies sakaros ar sekojoSam personam.

Viqi

var6s

Tev nodot visjaundko inform6ciju par notikumiem Latvija, un pateiks Tev, ka Tu vari palidzEt.

Amerikas Latvie5u Jaunatnes Apvienlba -y,, Ilga BErzkaLna "#$*. \l" 6 North Lincoln Park Ridge, IL 60068 312-318- 1004

Amerikas Latvie5u Apvieniba ^i{ . Pasaules Brrvo Latviesu Apvienrba ",ft*1. " .

XIX

Ojars Kalni4S P O Box 4578 400 Hurley Ave Rockville, MD 20850-007 301-340 -1914

.,+.'

Latvie5u ev. lut. Baznrca Amerik5 .#+" x tY \4-

Sigrida Reine 1017 Oak Hill Rd. Lafayette, CA 94549

4t5-283-5596 Vides Aizsardzrbas Kluba arzemju nodala Vita Terauda lLrdna Eglite 4545 Connecticut Ave, N.W. # 622 Washington, D.C. 20008 202-363-4067 -37

Atbalstisim VAK: s[trsim gr6matas! Notikumi Latvija pEdejo divu gadu laik[ mts reize iepriecina un apmulsina. Rietumu lawie5u organizdcijas nav spâ‚Źju5as tureties l-rdzi nedz informlcijas nedz darblbas jomds un, kE jau daudzkdr"t secindts, mes vel neesam "pdrk1rtoju5ies" un nezinEm, kd vislabdk veicindt atmodas procesu lietdenl-a un mErlstiecig[ veidd. Nesen ir radusies iespeja sniegt konkretu palldzlbu Vides uzsardfuas klubam (VAK) latvija. Kd jau zin5.ms, VAK ir viena no vis spEcigEkaj -am neformEldm ku s ua 6m Latvija. VAK galvenais mEr$s ir apvienot kopigd darbibd visus tos, kas vElas piedalities Lawij as apk-aftej ds vides, piemineklu un cilvecisko attiecibu aizsardzlb-a, saglabE5anf, un kop5an[. Savd darbib-a VAK aktivisti ir dramatizEju5i Lawijas vides kritisko stdvokli un valdrbas bezdarbibu, kA afl- rftoju5i talkas, lai attrritu piemOslotas ainavas. Lai apturEtu turpm[ko dabas piesErqoSanu, ietekrnEtu valdlbas un resoru nostajas un vispdr efekti'gdk darbotos, Latvijas akfivistiem ekolofiskd laukE ir nepieciesama informdcija un techniskas zin65anas. Lidz Sim nedaudz Rietumos dzvojo5ie indivldi, kam ir pazi4as VAK aprindEs, ir sflu]ju5i grematas un citus materidlus uz Lawiju. Tagad pastav iespEja sniegt Sf,du atbalstu plaSd un organizdtd veidd, t.i., "Zalds bibliotOkas" ("Green Library") ietvaros. Zala biblioteka ir amerikE4u bezpe|qas organizdcija Berklejas (Berkeley) pilsEtE, Kalifornijl, kas dibina ekologiskas bibliotekas valstis, kur trfikst inform[cijas par vidniecibas jautdjumiem un kur dabas degradeSana ir sasniegusi kn-zes stdvokli. Zald biblioteka ievero sekojo5ds vadl-rnijas : 1) GrEmatEmjdb[t vienh-dz]i un neierobeZoti pieejamlm visiem vietEjds sabiednaas locekJiem. 2) BibliotOkas

-38-

pa5nieki un veidotEji ir neoficidlas ekolo$iskas kustlbas aktivisti. 3) VietOjam kusuaas aktlvistiem pa5iem jduztur bibliotEkas eka un grEmatas. Cik iespEjams, Zafa biblioteka izvairds no tie5as sadarbrbas ar vietejdm valdlbdm un birolaatijam, jo tEs bieii cen5as kontrolâ‚Źt vai sldpt informdciju no iedzivotdjiem. Pretstata, neoficiElas kust-bas ir ieinteresEtas ekolo$iskA darba iesaistlt un informEt visplaS1kls sabiedribas aprindas. Za]6 bibtotEka kop5 1981. gada

dibin6jusi divas bibliotEkas, Polij-a un Nepal6. 1988. gada rudenl priek5sEdis Jaceks Purats apciemoja Lawiju, nodibinEdams kontaktu ar VAK parst1viem (Arvidu Ulmi, u.c.) un uzs6kdams priekSdarbus bibliot6kas dibin[Sanai Rr-gd. Oktobra vidti VAK formdli ucndjaZalo bibliotEku dibindt nozari Latvij-a un kopl izsrddf,t tds turpmakds darbibas projektu. Pagaiddm VAK ir bibliotEku ievietojis Inta CdliSa dzivokli, jo tas lidz Sim jau izmantors neform1lu kusuau bibliotekai un inform-acijas centram. Ta ka VAK jau ir ats[tijis pirmo volamo glamatu sarakstu, Zald bibliotekas cer dn-z6 nlkornE s[kt uzgdddt SIs un citas grEmatas lielos s[t-rjumos. Zala biblioteka ieg[st savu financiElo atbalstu no daZadiem avotiem. TE. sa4em stipendijas (grants) no vairdkdm amerikl4u iestEdem (foundations), kd piemeram,

"Rockefeller Brothers Fund" ($75,000) un "Alfred Jurzkovski Foundation, Inc. " ($15,000). Vasards Zala bibliotEka algo darbiniekus, lai vdktu ziedojumus ari no pla5-akds publikas. Grf,matas ziedo bibliotEkas, mdcibu iestEdes, izdevnieclbas un indivldi.

J[s velaties veicindt VAK darbibu, atbalstiet 5o vertigo projektu. ZalA bibliotEka labprdt sa4em grdmaru ziedojumus (gan latvielu, gffi angfu, gan citds valodds) par vidi, biologiju, industriElo higEnu, Rietumu vidnieclbas Ja

kust-rbu un visu, kam jebkAds sakars ar dabu un dabas piesErqoSanu. Ziedojumus

var atskaitit no nodokliem. Ceki rakstEmi "Green Library-- Latvia account" un sttdmi: Green Library 1918 Bonita Ave.

Berkeley, CA 94704 talrunis (415) 841-997 5 Atbalsa-sim

27 . aprAl: VAK rikoja pret metro bflvi demonst6cij u ru-gas Arkddij as park6. Metro b[vESana ievestu cittautie5us Latvija un sagrautu vaird.kas vecas Ekas; PSRS aizsardzibas ministrija lietotu pazemi k-a bumbu patverme. DemonstrEcija piedahjas starp 10-12 ttkstots cilvOku. Galvenie saukli: NOST AR METRO! METRO-

GENOC-IDA IEROCIS ! u.t.t.

VAK un gldbsim Latvijas

izposhto vidi!

Nils MuiZnieks, "Green Library" Rietumu LatvieSu kontaktpersona 40 Parnassus Berkeley, CA 94708

* 29.

VAK rlkoja demonstrdciju piedalijEs ap 2,000 cilvOku. kura Slokd, Demonstranti devds uz Slokas cellulozes un pap-ua kombin6tu, kur virli protesteja pret Ude+u piesar4osanu, uzsverot, ka "mums ir tikai viena jfrra." apfil7:

* 30. maij-a: VAK aicindja lawie5us piedalities 14. junija demonstrdcija Riga. x 5.

jlnij[: VAK rftoja demonstrdciju

Ventspih, kur piedal-rjds ap 10,000 cilveku, lai demonstretu pret Hammera uzr,rdmumu. Visakuvakie demonstranti bija mediclnas darbinieki, uzsverot veselibas problOmas, kuras ir radu5ds, uz4emuma piesdr4o5anas del.

Vides Aizsardzrbas Klubs

junija: VAKn-koja demonstriciju Rigd, lai pieminEtu 1941. g. Stafina upurus. SinI vEsturisk-a demonstracij A piedalij6s starp 50 un 100 t[kstots cilvEku. Savd rund VAK vicepriekSsEdis Valdis 14.

Vides Aizsardzlbas Klubs (VAK), ka minOts Veja Zvanu 25. numur1, ir: neform-ala grupa, kas rfipejas par visu veidu piemineklu, ekolo$ijas, cilvOciska attieclbu aizsardzibu, gldbSanu un kop5anu. VAK ir darbojusies ekololijas labd kop5 1983. gada, bet pEd6j6 gada ir kfuvusi akfivaka an- vietEjd politikE. PEc LCK darbinieka Jd4a Vaserma4a vertejuma: " n-akam-a nep atikama s abiedri skl organiz-acija pEc FIELSINKI 86 ir Vides aizsardzlbas k1ubs."

Turins uzsvera, ka "tomEr varas iest6des pdrkdrtoju3-as nav, un vEl Stalina gars ir dzr-vs." VAK ieguva vel liel[ku atsauclbu pOc SIs demonstrdcijas.

IevErojami notikumi VAK darbiba 1988.

gad6.

laik6, ies-akds svEtku g6jiens no Sporta pils

-39-

jfllija: VAK rftoja demonsrf,ciju pret

dtomelektrostacijas

blvi Pdvilostd.

Piedal-rj[s ap 4500 demonsffantu ar

lozungiem pret abmelektrospekstaciju un pret kodolierodiem Latvij-a. Demonstracij as laik-a tika vdkti paraksti Latvijas sarkanbaltsarkana karoga rehabilitdcij ai. 13.

j[Iija: Folkloras dienu (Baltica'88)

uz Doma laukumu. G1jien[parddijds starp

20 un 30 naciondlie karogi. G-ajiens rurpinaja uz Rigas pili, kur VAK priek5sEdis Arv-rds Uime uzrun1ja kl1tesoSos, pazi4ot vi4iem, ka notiksies karoga rehabilitdcijas sanEksme 16. j[lUa MeLapark[.

jUlija: MeLaparkd sapulcejf,s ap 30,000 cilveku VAK rlkotd karoga 16.

Vides aizsardzibas klubs, jeb vienkdrii

rehabilitdcijas sandksmE. Sandksmi ievadrla ar gajienu, kur dalibnieki iesoloja ar vairI"kiem Latvijas naciondliem karogiem, k[ an- ar igau4u un lietuvieSu karogiem. Ieverojami rundtdji sandksme: VAK priekSsedis Arvids Ulme, LNNK dalibnieks Edvards Berkldvs, Helsinki 86 RIgas nodalas loceklis Juris Ziemelis, lietuvs, igaunis, armEniete, Krimas tat-ars, u.c., kuri mudin6ja latvie3u tautu turpinat savu ci4u.

Intervij a ar VAK

j[lijA: VAK aicinlja visus pasaulO, kuriem r[p Baltijas jhras tragisko stEvokli 18.

piedahlies demonstrEcij -a 3. septembn-, lai izveidotu ri4!i ap Baltiju. x 21. jUlija: VAK locekli un atbalsu-tdji (ap 4000) ieradds oficidld demonstr1cijd, kas pieminEja Latvijas 48 gadus Padomju SavienIb6. VAK demonstranti ar sarkanbalt-sarkaniem karogiem un plakdtiem ielenca oficiElos demonstrantus, un daudzi no vi4iem bailigi aizmuka. Ulme un Turins azgdja uz trib-rnes, kur stdvEja pats Pugo. Ulme runlja sandksmes beigEs un nikni uzbruka vddraai par vides

pff desmitiem t[ksto5iem aizvesto, par kolektivizdciju, u.t.t. Pâ‚Źc san-aksmes VAK locekfi sapulcEjds pie Bn-vlbas pieminekla. piesEryoSanu,

-Anita Millere, ALJA interne 1988. g.

"klubs", kd to sauc Latvijd, videofilmd sniedza intetviju drre.mju tautieiiem, kas ciemojds Latvijd 1 9 88. gada jfibija. Sekojoiais ir its intervijas kopsavikums: Juris Dobelis, Piemineklu sekcijas vadltdjs, Anda Anspoka, Kluba Erzemju sakarniece, un Juris Kajaks, LATNIA- Latvijas nea&arigds informdcijas afentDrasvaditdjs, stdstija par savu darbibu Klub-a. Intervija uzsverts k[ drzemju latvie5i var iesaist-rties un atbalsfit darbibu Latvij[. Te izsakds arI Ints CdlItis, biedrs no Kluba agrlna laika un VAK bibliotekas vadr-tEjs.

VAK ir raksturtgs ar savu daudzpuslgumu un pla5o verienu. Taja ir 15 nodalu, kuras darbojas un ir definetas atkarlb6 no situacijas. Ir jdsaprot, ka, lai ari ekologija ir Kluba st[rakmens, tad Klubs uztver vdrdu "vide" datdzpla5akd nozimE, aptverot arl kult[ru, vEsturi un sociolofiju. CXIr-tis raksturo Klubu kd, uzsardzlbas, bet galvenokdrt, kE alternanlvas domdsanas un ntibas kusn-bu. VairEkas Lawijas mal6.s ir VAK nodalas, kurd.m r[p Lawijas n-akotne, un ta Cesls, Valmierd, Ventspili un Liep[j1 ir |audis, kas saprot, ka visi ir relli spejigi kaut ko darIt, ka katrs var iedarboties uz pE::raldes orgIniem. Vides aizsardzibas kluba funkciju tad var al:r- uztvert kd tddu tautas atmodas, un paralet, valdibas aftnodas kust-rbas iniciatoru. Juris Dobelis galvenokErt darbojas

Piemineklu sekcij[ vdcot informlciju par pedeja hikmeta virsnieku gaitEm, par pieminekliem un visu, kas saistas ar Latvijas vEsturi. Sadarbibd ar Lawijas kult0ras fondu vairdki pieminekli ir

-40-

atjaunoti un ir iecerEts arl jaunus izveidot" Dobelis ir ari Kluba dome, un h-dz ar to veic vEl trri organizatoriskus darbus, kas saistas ar mrti4iem un demonsfacijam. Vi45 saka, ka nepiecieSams lawie5u paSu zin-a5anas hmeni stingri pacelt, jo ja tikai 2,000 darbojas VAK, tad tautas masa ir j ds agatavo lidzdarbibai. Anda Anspoka r[pEjas par sakariem ar arzemEm, un t6 ir uz+emts kontakts ar SkandinEvijas valstIm. Unghriju, eechoslovakiju un arr ar ELJA Vacij6. Bez tam, Greenpeace un citu ekolo$isku kustlbu darbibai tiek izsekots cik vien iespEjams. Anspoka savd VAK darbiba grib panakt atklEtlbu ekolo$iskos jaut-ajumos ne tikai par Latvijas stf,vokli, bet par pasaules stdvokli. Vir,ra aicina arzemju latviesus sttrl vispla5dko veida informdciju VAK,lai tas varetu iegut p1a56ku redzes loku. Juris Kajaks srada KlubaLATNIA nodald. LATNIA ir izdevusi vair-akus "Informatlv-a ziryotdja" numurus, kuri ar katru reizi ir iespiesti liel-akos metienos. Kajaks srasa, tapec, ka ofici1ld prese vienpusigi pasniedz zi4as, VAK ir spiests izdot savu zi4otaju, kur sniedzot konkrOtus zir,rojumus, aftelota re6l6 situdcija. Informatrv-a zi4otEja 2./3. numurs iznaca 270 eksemplaros latvie5u valodd, un tauta ir liela interese to laslt. Pie tipogrdfijas netiek klat, un pagaidam valdlba nav devusi sankcijas. Kajaks aicina visus -arzemju larvie5us s[trt informdciju par visu: ekonomiku, kult[ru, politiku un vâ‚Źsturi. Vi45 ari mudina tikties ar VAKistiem, kad ciemojas Latvij6, lai bUru savstarpeja izmai4a. Tagad kustiba ir masveidrga un 5Is plaS-akds iespejas ir jdizmanto. Ints Cllitis stEsta par biblioteku, kuru vi45 vada un kurd lasitEji izmanto pla5o krajumu. Cdlitis aicina visxdas gr-amatas vest un s[tr-tuz 3o bibliotEku, r-paSi vestures, bet ari citu tematu materiElus. An

-41-

sveSvalodds izdoto liter-at[ru var labi

izmantot. Ints Cllitis Rlpnieclbas 13-16 Rrga, Latvija22ffil0 Cdlitis tuv6.k paskaidro, kedel VAK darbiba ir jdveicina: zalo kusnba izvEr5as pa visu pasauli, jo saprot, ka cilvEcei ir j-aizveidojas par humdnu, nevis patEretEju sabiedribu. Alternauva dom-a5ana, tEtad rada nopietnu kustibu, kura ir aktu-ala visai pasaulei.

Vel citas VAK nod4as ir Cilv0cisko attieclbu sekcija, Sibirijas tautieSu sekcij a, Alternau-vf,s dom-aSanas sekcija (un fuzemju nodala Ziemelamerik-a. fuzemju nodala dibinajas 5.g. augustd ar darblbas centriem Va5ington-a un Toronto. TE dod iespEju ASV un Kanddas latvieSiem paSiem iest6ties VAK, lai Kluba mEr[dem un darbibai sekmEtu. Kontaktpersonas: ASV: VitaTerauda 4545 Connecticut Ave. NW, #622 Washington, DC 20008 (202) 363-4067 KanadE:

Guntis Brumelis 210 KirkDr. Thornhill, Ont. L3T 3L8 CANADA (4t6) 889-0472 Caur drzemju nod4as iecerOts apgdddt ar nepiecie5amo laboratorijas techniku, pavairo5anas techniku un citiem lldzekfiem, bet -rpa5i ar liter-atDru.)

VAK Lawij-a

Pie konlaâ‚Źtiem darbiem aicina Juris Dobelis; katrs ir aicinlts Rigd ierodoties tneiz kontakteties ar VAK pdrstEvi Daci

Rodzi4u, ATLANTIJAS IELA tel.,343857.

7L,dz.l,

LATyIJAS LKJS CENmAL^S XOMrrEtAg O(CANSatZNil( KOPS tS2l.

LatvieSu jaunieSi vis-a pasaulE

JANVAR,\

gandn-z 600 biedru un vel apmOram

Vai kadreiz tiksimies? Nesen PSRS Arlietu ministrijas konsultrro darbinieku apspriedE Maskavtr PSRS lrtietu ministrs E. Sevardnadze teica: "Nedrlkst atgr[st cilvEku tikai tapec, ka vig5 kddreiz izbraucis no mEsu valsts. Dzlve ir sareZ$Itdka par dogmdm, un tids solis ne katrreiz liecina par patriotisku jfltu trUkumu, (..) B[sim Zelsirdrgi pret Siem cilvâ‚Źkiem, kuriem miisu p6rb[ve paver cefu uz majam."

Viqi par mums zina maz, mls-varbfrt vEI mazdk. Sorciz ir radusies iespEja kddu no iiem robiem aizpildlt, paireiz RIgd viesojas Amerikas latviesu jaunatnes apvienibas (ALIA) priektsEdis furis Blodnieks, aicin-ajLm vipu uz sarunu. -furi, pastisti,lfidzu, par savu apvienlbu! -ALJA dibin-ata 1951. gada IJujorkE un Sobnd ir pati lieldkl latvie3u jauniesu organiz-acija pasaule, ja, protams, neskaita Latviju. Ja atfaujat, es ari turpmEk sarund izmanto5u 3o akronimu, pie mums Amerik6 tie ir ]oti iecieniti-- ja kadai organizEcijai nevar atrast skanigu saisindjumu, tai tiek domdts cits nosaukums. ALJA skan labi, vai ne? Katru gadu novembra beigds, kad Amerikd ir plaujas svEtki (mes to saucam par tltardienu), notiek apvienrbas kongress. CenSamies katrreiz to rftot cit6 pilsEtd. AtkafbA no tE, cik izdevigd viet[ kongress notiek, taj6 piedalds no 140 ltdz700 jaunieSiem. Pdrn mlsu apvienibd darbojas

-42li

6ADi

divi

simti biedru veicin1tE.ju. ALJA biedri var btt jaunieSi vecumd no 16lidz 30 gadiem. Jdaizpilda tikai biedra karres registrlcijas veidlapa un jdsamaksd desmit dolari. T[ ir biedra nauda par gadu. Biedri veicinatlji ir personas veclkas par 30 gadiem un jaundkas par se5padsmit, kas veElas atbalstr-t mlsu apvienibu. Vienr-gi beidzamajiem neprasa maksdt tos desmit doldrus. Kongresos balstiesrbas ir tikai ALJA biedriem. ALJA ir vienig[ latviesu jaunie5u organizdcija Amerik-a, bet daZds pilsetds vEl darbojas atseviS[<i pulcir,ri: VaSingtond-- "T-ikls ", $ujorkd-- "Jaunais vilnis" un citi.

-Vai ALIA ir saish=ta an- ar citim pasaules la tvie i u j aunie iu org anizdc ij -am7 -MEs cen5amies sadarboties. Ar LNJAK no Kanddas mums ir cie5i sakari, jo

dzrvojam tadu lidzIs. Es piedalijos vir,ru beidzamaj-a kongresf, , LNJAK priek5 sOdi s

Haralds Ozols piedalij[s musu kongresa. Tlapat bieZi tiekamies aTELJA parstavjiem @iropas latviesu jauniesu asocilcija, starp citu, ir otra lieldka p6c mfisdjas-- apmeram 400 biedru). GrUEk tikties ar Austrdlijas LIAA un Dienvidamerikas DALJA, pirmie dzrvo parak tdlu no mums-- apmOram 20 stundu lidojums, otrie mokas ar inflacijas e1[tibdm-- lidojums lidz lJujorkai vi4iem izmaksd vairdku mEne5u algu, un jaunieli jau to nevar atlauties. Parasti visu asocidciju plrstdvji tiekas Vispasaules latvie5u jaunatnes kongresos. Iepriek5Ojais notika 1986. gada Otav6 (Kanddd), nEkamais-- astotais-- no 23. Ildz 28. jfilijam tiks nkots Helsinkos, Haiko muiZ[. Lidz Sim Vispasaules latviesu jaunatnes kongresos Lawijas jauniesi nepiedal-rj Is. Cerams, ka Sovasar bDs citddi.

-Kadarbojas ALIA?

par latvieSu tradicijdm-- par Jd4u, Mete4u

-Kongresu starplaikos strAda galvenok-art valde. Taja ir vismaz 9 cilvEki. Katram valdes loceklim jdbfit savai darbibas programmai. Ja k[ds pier-ada, ka vi4am ir aktrulls projekts, ko vajadzetu rstenot, vir,ru arl var ievelOt valdE. Nesen mes, piemeram, nodibin-ajdm savu kultflras fondu. Jauni pienakumi tagad ir vice-prezidentam, konlaEti-- Ilgai BErzkalnai. Vi4a ir atbildiga par ALJA sakariem ar Latviju. Velde ietilpst an- kasieris, ALJA Zflrndla "VEja Zyani" redaktors un citi loceklj.

tamlidzigi. k iedafa "No

svinEsanu, ko nozimE "iet budelos", un -arpuses

skatoties", kur-a stdstdm par notikumiem gan, pedeja laikE amerik-a4u prese tik daudz raksta par notikumiem Lawij-a un Baltij6, ka 5i iedala klpvusi gandrlz lieka.

Lawija. Tiesa

-KAdi iTALIA darbtuas merS?

-ALJA ir labdaribas organizdcija. Mes netiecamies pec pe|4as. Pats galvenais, ko gnbarn-- pieturet lawie3u jaunie5us pie latvieskl. Lita tada, ka mums,latvieSiem,

Amerikd ir |oti g$ti palikt latvieSiem. MEs dzivojam pilrugl amerik-aniskd vide. Mums visapkdrt nav latvisk-as ikdienas, daudzi no mums savas tautas valodd var run-at tikai gimenO ar vec-akiem. Ja lawie5u jaunie5i Amerikd neaizmirsis savu valodu, precOsies ar latviesiem un ar saviem b6rniem run6s lawieski, tad galvenais ALJA mdrl;is bfls sasniegts.

ALJA p_rlcilqs-EdetAjs Juris'Bfodnleks, VIX aizu*lu nodatas Dirstav. yita. Terauda, ELJA prirkssEdâ‚Źt5Js Rolands Blezrl'rs. 'tio_ rogiras profesors Robcrts Akmentina.

-Tetad ALJA nedzlvo no biedru naudas vien, jums

ir afi citi ien-akumu avoti?

-ALJA sa+em ziedojumus. Mes

5o un

an- raZojam-- uzl-rmes ar uzrakstu

"Sveiks ! ", kalenddrus, adre5u grdniatas, ierakst-am kasetes ar Latvijas rokgrupu

miiziku. Pern izdevf,m rokas grdmatu celotdsjiem uz Rr-gu, tE tagad Amerikas latviesu vid[ $uvusi visai populdra. "Veja Zvanr" izn-ak vairEkas reizes gad-a. Lwn1Ja,mOs informEjam tautiesus par daZldiem saril<ojumiim lawiesu sibiedrrba, ievietoj am sludindjumus, arI iepazrSan-as-draugs mele lawieSu draudzeni. RakstEm

-43-

Un vEl mes cen5amies darit visu, kas mlsu spEkos, lai amerikl4ilzzinapar Latviju un latvie5iem. Vi4i slikti zina $eogrEfiju, nezinapat, kur mfisu zeme atrdas. ALJA izdod -rpa5as bezmaksas vizltkartes par Lawiju, par t5s $eogr-afiju, ekolo$iju, kulturu, tradicij6m. T-adi,Isos vdrdos, ir m0su merki.

-Vai tev* AIJA priekisEdim-- arI ir sava progranma? Pastdsti, ludzu, par sevi! -Aktivitati laikam esmu mantojis no vec-akiem. Mamma bija studentu organizlcijas vadrt6j a, tagaddarbojas draudzO. TEvs ir draudzes vadltEjs, piedalijies an- Amerikas lawielu apvienlbas darbd. Es g-aju vi4u pEdds, tikai v01 strauj-ak. Esmu dzimis 1964. gadd' 14. martE Bronksvild -- mazd,pilsEti4a uz ziemefiem no \.Iujorkas, bet gandriz visus 24 gadus dzrvoju l,.ludZersije. Beidzu amerik64u pamatskolu, vidusskolu (gaju privlr[ skol-a) un universitati-- Lafajeta

koledZu PensilvlnijE, sar,rEmu gr-adu kimijA un krievu zimbds. PEc tam mEcijos l,o--ijr,

kur drlz sa4em5u mafistra gr-adu, jo disert-acija jau gandriz uzrakstrta. kimija mani visvairdk interesE spektroskopijas rIOZare.

Paraleli ieguw an- lawisku izghuau: beidzu pamatskolu l$ud2ersijl, gadu mdcrjos Broksas vidusskold, trls gadus-- Beverinas vasaras vidusskold Pensilvdnijd. Tas-tikai pateicoties vecdkiem. t oti jau negribEjds sestdien iet:uz skolu, kad visi amerikf,4u bOrni sEZ mlj[s un skatds "l;in$us "-- sestdienas priek5pusdiends ASV televrzija rdda lielEkos "grf,vEjus." Ne jau visi liek saviem bErniem to darit! Vai drikst arI mazliet palepoties? Divus gadus es sa4Emu Centrll6s Amerikas lawieSu organizdcijas stipendiju kd labdkais skolnieks... PEc tam Rietummidiganas universitf,te vienu

gadu studeju hwie5u lingvistiku-literat[ru, gramatiku, vesturi, pedago$iju. Vdl pusgadu mEc-rjos Pasaules bnvo latvie5u apvienibas sabiedrisko zinibu institltd MinsterE. OrganizdcijA ALJA darbojos apmEram asto+us gadus. Izdevu an- vienu "VOja Zyant)" numuru, gadu biju vice-priek5sEdis un kop5 1987. gadakongresa etaga-prezidents. Uz 5o posteni kandidejdm divi, bet, pec balsu skaita sprieZot, var teikt, ka man konkurentu nebija. DarboSos Sogad, varblt vel kddu gadu, bet ne vairEk. Ja vienu prezidentu ievElE parak ilgi, var iestdties stagndcija-- j[s jau te labEk zindt,

ka tas ir. -Kddd nolEkd tu ioreiz ieradies Latvij4? -Es vienmdr ar prieku braucu uz Latviju, lai uzzindtu, kas pie jums notiek. Esmu Rr-g[ jau piekto reizi: 1975. gada kopd ar mammu, 1984.-- ar draugu, biju 1986., 1987., un ari Sajd gadu mija. Lidz Sim tds

bija parastas viesoSan-as pie radiem un

-44-

draugiem, Soreiz, varCtu pat teikt, darljuma brauciens. Slk5u visu no sEkuma: pOrn Rigd draugi mani uzaicndjauz Jaungada balli Sporta namd. Uzst1j[s daZas Latvijas rokgrupas-"Livi", "Salamandra". Tur iepazinos ar kinooperatoru Valdi Poikf,nu un pal[dzu vigam videokaseti ar grupu ierakstiem. Pie mums Siem ierakstiem bija liela piekriSana. Ta bija prece, ko var labi pErdot. KE atlida-bu atsfldjam uz Rigu videomagnetofonu. Izr6dij6s, ka citi gan ta nedara: Amerikd un, protams, ne tikai pie mums, daZ[das personas izplatalatvijas rokmflzikas ierakstus, kope tos un pavairo, bet naudu, ko par to sa+em, iebdZ savE kabatl. Autoru tieslbas netiek ievErotas. ALJA dom6, ka tas nav taisnlgi un ka musu apvieniba varEtu pah-dzEt aizsargdt autortieslbas-- noslEgt l-rgumu par videomateridlu un mtzikas izplau-Sanu Amerikd, gddEjot, lai Latvijd dzTvojo5ie autori saqem atlidzibu par savu darbu. Sev mEs patureil nieclgus procentus par izplatrSanu.

Miisu jaunie5iem padk rokmUzika. MOs visi, cik tlk, varam klausrties anglu un amerikd4u roku. Labi, ir mums an daZas savas grupas-- "Akacis", "Bob & the

Latvians", "Skand1ls", bet t5s ir tikai daZas. Vel ir "Trrs no P6rdaugavas" un "eikagas pieclSi", bet tE jau nav rokmuzika. Tatad mes gribam pieddvdt m[su jauniesiem klauslties rokmlziku no Latvijas. An- tas mums palidzOtu saglabat savu latviskumu. Atbraucu uz Rrgu nodibin6t kontaktus.

-Vai tu orientEjies Latvijas rokmdzikA? Gribdtos taiu, laiiusu jaunieii iepazlstas ar lab-ako, kas mums ir.

-Un

-Mds rlkoj-am aptauju. Lawie5u nacion-al-as j aunatne s apvienrb as kon gre s 6 Kan-ad-a

pemd gada oktobrl par populEr-akajiem alztna "Dzeltenos pastniekus", pec am ar mazu balsu starprbu tika minOtas grupas "Jumprava", "Perkons", "Lfvi", "Turaidas roze". ALJA kongresd novembn Par popul-ardko tika azlti "LIvi". PCc tam sekoja "Pastnieki", "Remix", "Remonts". Uz m[su n6.kamo kongresu noteikti gnbam uzaicindt k-adu rokgrupu no Latvijas. Mlsu apvieniba jau izdevusi rokm[zikas kasetes-- vien6 ir 24 grupas, ofta-"Dzeltenie pastnieki" un "K. remonts".

- Vai domdjatparkultuns citds

sakariem an-

jomas?

-Pie mums jau notika Mazirbes paligskolas bernu zrmOjumu izst6de. Ceram izstEdit

Latvijas jauno gleznotf,ju darbus. GrDtEk ar liter-atflru-- trauce sliktas valodas

zin6Sanas.

-Tu pats labi rund latviski. Kddd valodd tu dom|? -Rr-gd-- tikai latviski, m6j-as-- ari. Bet, kad nodarbojos ar $miju, domdju tikai angliski. Latviski es tadu nezinu limijas

terminololiju! -Juri, vai latvieiu jaunieiu valoda Ilujorkd loti ati$ins?

RIgd. un

-Manuprdt, te vair-akiem ir krievisks akcents, bet mums-- anglu. At5liras aniecienitie sarunvalodas izteicieni, tas ir, Zargons. Amerikd latvieli saka: "Tas ir vesi. Tas s[kd. Tas smird." RIga saka: "Stabili!" "IJn viss"-- piemetina teikuma beig-as. Tie ir tikai daA izteicieni, kas pirmie iendca pr6t6. "Kr[zdsim uz krodzi4u"-- tE mEs. "Metr-sim pa lampu"-tE savukErt n-dzinieki. -aftjais izskats?

-An- tas pats. Cilveks |oti piemErojas videi, kurf, dzivo. Amerikas lawie5us, manuprat, gandnz nevar vizulli atShirt no pa5iem amerika4iem. Latvij -a, piemEram, daudzi audze [sas un b6rdu, pie mums tas nav cieg6. Sget, ka Sejienes jaunieli izskat-as vecdki nek6 mOs. VarbUt to pa5u tsu dE!? -S-akamrundt par drâ‚Źj-am ati$itibdm, bet

varbut tu

esi

paguvis ielukoties afi dzilak?

-Mes esam vairEk specializEjuSies k-add konl<r0t6 nozarO, toties pErzin-am to labEk.

l,awij as jauniesi S[<iet virspusCjaki. Laikam jau pati dzrve spieZ uz to. RIg-a, piemOram, kaffam, kas brauc ar ma3lnu, jdm-ak to rcmontCt. Mes varam pa tElruni izsaukt automehanil,<us. Tas pats ir an vair6kds citds sadzlves jomds. Sfiet, Lawijas jaunieSi sliktEk zina to, kas notiek pasaule , nekd mds Amerik6. ReizEm man uzdod visai divainus jautajumus: vai pie jums dara to un to?... Jus esat emocion-alEki, daudzvdrdigEki, mds-- lieti5!6ki. Ja, piemeram, ir runa par Zurn1la izdo3anu, tad mEs no desmit minltOm asto+as run-ajam par krds-am, iek-artoj umu, cenu, izplatr 5 anu, parEjo laiku-- kam Sis Zurn-als vajadzigs. J0s, pEc maniem novOrojumiem sprieZot, darat tie3i pretEji. -Vai ir kaut kas, kas tsv Latvijas jaunieios nepatk? -Te daudzi nezin k-apec iedomdjas, ka Amerika visiem ir loti daudz naudas, ka

-45-

Bet varblt es kaut ko esmu saskau]is vai sapratis nepareizi? VislabEk-- lai lawie5u jaunie5i no Latvijas pa5i atbrauc uz 8. Vispasaules lawie5u j aunames kongresu Haiko un izdara pa5i savus secin-ajumus. DiemZel kongresa dalibas maksa ir visai augsta-- 500 rietumvf,cu markas katrai personai.

mes visu varam nopirkt un naudu visplr neskaitam. T6 nebut nav. Man bankas kont6 palika pavisam nedaudz. Kad atgriezl5os un norebindSos par braucienu, paliks pavisam "uz nullEm". Ja vecd.ki nepal-ldzetu, es tik bielitzlatviju netiktu. Turkldt mums, lai nopelnr=tu naudu, ir daudz jdstrddf,. Te esmu dzirdejis: "Sodien negribas iet uz darbu, palikSu mf,jds..." Mls par to atlaistu no darba.

Un ja ne Soreiz Somij[, tad gan jau reiz tomer tiksimies?

varblt

Jwi B lodnieku iztauj Aj a Vija Paikena

.-(r<Doeo<Do-oeo->o<D()-o-(r-()-o<D(r-x)-(r-o-or-()eolo-o-(r-(

ALTERNATIVT (letek un labrk!) IJZ LATVIJU CELOJUMI t 198S g.

I I

tiRUPU CEI"OJIIMI

UZ LATVIJU NO HELSINKIEM

dienas un S naktis Rigi

10. jtliija - 20. jirlljam 1. augusta-11, augustam

$ us 650 $ trs s50

r[INEs IESKAITITS: ApmeSan6s Rigas val

Latviias viesnfci,2 maltTtes dieni,3 izrEdr:.s pEc vElESanl.s, dienas izbraukums Brpus Rigas pEc vEIESanas,

laiki saskapoti ar 8. VJK SomlJfi. IriedEvdJhm arI tilre.s n* ?{J. aug,-31), fluS., urr r-ro 1. sept.- 11. sept. t--eloJumu

INDIVIDITtrLIE CEI/OJUMI AR APMESANIS PRIV.ITaS UA.IAS

$150 nedElri

uzturs un t<abata.s nauda, lldz<JaIIba vide.s aizsardzfbas kluba Yihotos pasf,liumos, piem: Jigos, tallihs, festivElos, utt. IESKAITITS:

VARAM PALTD#T I(ERT{)T CEI,OJI'MU N0 AMERIKAS UZ HELSINKIEM

Siklkai InlormEcljai un rez.ervic;Tjam: ME,fa

INROADS,

INC.

g:ur8

P.O. BOX 3197

MERRIFIELD, VA 22flA-8L97 TEL (ZOg) 43,O.3'42A -O-{)-O-O-O-o-O-O->O<I}O-{r-(}-Oe()OO-O-O-

-45-

i i

Srudijas Rigd

Nesen "ALJAs Ziryds,,un avlze "Laiks', izsludinlja "LVU studentu izmainas programmu". Tagad ik pa pEris dienam pienEk pa vEstulei vai telifona zvanam no kdd.a, k=as var uz4emt Latvijas studentus pie sevis. Isum[ atka] pastastl-aim par

programmu un kE var taj6 piedahties.

Si izmaiqas prograrnma ir "neofici6la,'t6dE nozlme, ka studenti brauks gaivenokf,rt,lai y:+lu pErljuma darbus, izmantojot bibliotekas, arhlvus un speciElijatus RIga, nevis lai piedalrtos tie5i Lawijas Valsts

universitdtes g-VU) studiju programma. Latvijai brluk-=s uz Ameritu, lai papildinatu savas studijas, bet formEli nepiedallsies universitE iu micibEs. Bez tam, Sis izmai4as programmas studentiem biis izdevlba pivadr-t ilgdku laiku LatvijE/Amerikd neka normal] iespEjams ar turistu vr-zu; iespeja krietni papla5indt savas laMe5r.r/anglu valodas zina5anas, it -lpa5i spejas iztJikties par savu studiju vai profesion^dlo lauku; un, dzivojot starp saviem vienaudZiem, iepaaltindties ar rpatnEjo akadEmisko gaisonri LatvijE/Amerikd. Studenrus, gan uz Latviju, gan un drzemEm, ',izs]auks,' privatas personas un tos apmednas privati yd: 1::peJ1ms, kopmrtne (R-rga). pieredze r raouust, ka pagaidEm vienigi Sdds privdts, "neformEls" variants ir iespejams. Tapat studenti no

Izmair,ru Rlgd koordinE

LVU srudentu arodbiedriba ar Viesturu Koziolu priekSgalE. ALJAs valde novembra beigas sa4Ema no vi4a aicindjumu izveidot neformdlu izmailas progmmmu starp Latvij as un ErzemEs dziv"do5ajiem-tuiui"Su studentiem, un valde sava pirmajE sEdd piln_varoja Aldu Staprani un Signrdu nlinl yud]t f9 prograrrunu, veicor ko6rdin6cijas

funkciju.

-47

Programmai ir iecerEts darboties aptuveni Sddi: students no Amerikas piesakas, iesuddams pieteik5anls anketi un citus attiecrgos materidlus. Katram stud"entam ar "mape", un So informdciju 1o lodib.rnas (vai tas kopsavilkumu) nostta uz LViJ studentu arodbiedribu RIg6. T6 izvertE potencialos braucEjus un pazi4o mums, kuriem vards palidzEt (t.i., uzaicinEt un apmetindt). Starplaikd, students ir jau pieteicies vizai pie padomju s[tniecrbaslkonsulEta ASV, un Sie papiri ari tiek aizsluli uz Rigu. pec pusotra vai diviem meneliem vl4ampiinEk vrzas "atlauja", un lidz tam laikam ir jau arI pienEkusi informEcija pa, apme5anos un pEtniecibas pah-dzibu RigE. No otrls puses, procedura bDtu aptuveni lidzlga. MEs sastddam sarakstu no potencialiein "saimniekiem" un studiju/petnieclbu palrtiem, un cen5amies to-koordinCt ar Latvijas studentu interesEm. Galvenais ir tas, ka studentiem pa5iem ir jab[t atbild-rgiem par celo5anas dotumentu un biJe5u nokdrtoSanu un ceJu izdevumu seg5anu. Apmesands un petniecibas laiks paredzEts starp detram urasto4Em ned6|6m, atkanaE no studentu un ',uz4emeju" vaj adaadm un vElOSanEm. Patlaban pEtljumu projektu vErrEsanas

mErauklas vel nav noteiktas, jo trDkst pieredzes un vel nav zinf,ms, cik lielu bUs atsauclba, gan no studentiem, gan no uz40mOjiem Seit un tur. pie4emam, ka, jo

liellka

bDs atsauksme,

vErtE5ana

tlis''

stingrdka. Principd cenu-simies visiem rernteresentiem izpalldzet, bet nevaram apsolit visus apmierindt. Saja sakard jdpiebilst, ka lidz Sim poteniiAo peurieku lr pieteikulies vairf,ki, bet uzr,rEmOju mazJa ir kdds, kas sp6tu uzlemt kadu itudentu uz vienu vai diviem mdne5iem,lUdzam tUiii pieteikties, jobezvi4iem "td lieta n"i"si ! BDtu Joti vElams, ka Si izmai4a risinatos pec "viens uz viena" principa-- par kauu,kal brauc no Sejienes uz Rrlgu, viens no turienes b-rluktu Surp, tf,lai abdm pusEm bfitu vienlidz-r gi iespEjams bagatin-aties. -

Pieteikties var rakstot:

Aldai Stapr-anei 245220th Street SanFrancisco, CA 94107 (415) 826-8s79 vai Sigudai Reinei 1077 OakHillRoad Lafayette, CA 94549 (4ts) 283-ss96

(BRDtr{AruMS! Ar izsaukumiem visa vlzas procedflra prasa vairdk so]u un tEtad vairEk laika, nekd tlristu viza!-- vispirms jdsa4em "atfauja" no vlzu nodafas Rrgd, un tikai tad var pieteikties vizai Seit. Ar v6rdu sakot, jdpiesak-as

|oti laicigi.)

Elviss redzlts Rigl!

nesen

r rvl)r.uo ^^-o-1n.. v ro, Preslijs Alvis, rjl v rDDr jeb Elviss, Jvr-.r r-ll.

ffiWi *fl:i.", "ll

ierad1s Rig[ pEc divu gadu studijdm"fui'

il;;

Latviesu studiju centra Rietummidigf,nas, universiffitE, Kalamaz[.

stude Amerik6

Latvijas latvie5a acrs

pirms gada bfitu teicis: "Tu maclsies ASV", es noteikti nebltu tam ticOjis, kaut kas tdds tad vEl nebija iedomdjams. Bet bnnumi ir notikuSi, un t[1It bts jau sesi mâ‚Źne5i, ka esmu Amerikas Savienotajds Valstis. Ja kdds man

Esmu beidzis tn-s kursus Latvijas valsts universitdtes fizikas un matemdtikas fakultdE, pa5laik mdcos Beitsa koledZ-a (Bates College, Lewiston, ME).

LVU varetu rcprezentet caurmEra universit-ati Padomju Savienibd, cik es zinu, tE ir tie56m labauz p-ar6jo fona. Beits koledZa mazaizrndra "Liberal arts" koledZa. Es domlju, ka 5o augstskolu sal-rdzinljums, dod samerf, pilnigu ainu par izglitlbas sistâ‚Źmu at5$rlb[m. At5$riba starp skol[m ir milz1ga, gr[ti pat salldzinf,t. Pat augstdkds izglitibas ideja atS$ras. LVU st-ajds studet kf,du noteiktu specialitEti. SpecialitEtes mai4a uz lrtzlgu

iespOjams pirmajos divos gados, vEllk to izdarlt ir sareZgr-ti. Vienas specialitEtes

studentiem ir vienas un tEs pa5as lekcdas. S tudents j au st-aj otie s au gstskolE galvenaj os vilcienos zina k-adus priek5metus vi45

mdclsies. Slkot no treSl gadak maza izveles iespEja starp speckursiem. Protams 51da neelastiga mdclbu prograrnma ne

visiem patlk, un var tikai apskaust to izvOles bn-vlbu k6du bauda Beitsa koledZas studenti. Seit j [atzfmE dailddre uzdevumi, ko Srs augstskolas veic. LVU piecu gadu izglltiba dod noteiktu profesiju, savE zi4-a ta ir salidzindma ar amerikd4u "undergraduate" un "graduate" augstskolu kopd. KoledLas lidfigas Beitsa koledZai dod vispdreju izglitlbu un mazu tevirzi turpmEkajd profesijd, ja t[da ir izveleta. LVU profesiondlu augst1ko izglitr-bu ieg[st piecos gados, kam veljdpieskaita

-49-

viepadsmit gadi skoid. Amerikf,4iem san-ak divpadsmit gadi skola, detri koledZd un vEl divi vai vairf,k pec mm. Protams, jo vairak izglltibas, jo labEk, bet par izgh-tibu k-adam ir j-amaksA. Daudzf,m profesijam ir svan-gi uzsdkt profesionllo darbibu jauniba. SajA zi4a izghnaa Lawija ir mer$tiecig6ka. No otras puses, liel-a standmizdcija liekas nevajadzrga, galu ga16 katrs dara kaut ko citu. NedomEju ari, ka visiem nepiecieSama piecu gadu universit6te, ne jau visi k![st par diiiem zindudekiem. Dom6ju, ka viena no liel-akaj6m klfldam pa5reizejd padomju izgllti'bas sistEmf, ir td, ka cilveki arpiecu gadu tehnisku izglitlbu tiek izmantoti birokrdtiskam darbam. Sadiem cilvEkiem vair[k bttu piemdrota Beits koledLa. He tam, man nepaEk, ka Lawijl, macoties eksaktds zin-atnes, studentiem nav jdveic gandrlz nek-adu rakstu darbu, kur tikru veftEta ari valoda. Valoda, prasme izteikties un savas domas izteikt uz pap-na ir tas, ko lielais vairums studentu ieglst Beits koledZl. daZadi ir ari apmdclbu stili. Pag-ajuSo gadu man bija vairlk k[ ulsdesmit se5u stundu lekciju slodzes nedO|[; Beits

l,oti

divpadsmit stundas uz 56da fona liekas smiekligas. Man bija trIs, detras dubultnodarblbas (divreiz pa detrdesmit piecdm miniitEm) katru dienu, ieskaitot sestdienu. Skai&s, ka pEc Sldas darba dienas prats uz m6jas darbiem nav r-paSi noska4ots. Sads macibu stils stipri atgddina skolu. Reformas, kas pa3tait notiek izglitrbas sistemd Latvij-a pirmam kafiam ir skdruSas 5o lietu. Maniem gupas biedriem Lafvija Sogad dubultlekcijas vieta ir septi4desmit mint5u lekcija. No otras puses man nav radies iespaids, ka vidusmEra Beits students mdclbds pavadrtu uisdesmit sesas stundas nedelE.

Auimju izliksana ari atS\iras. Matemdtiski kopd sarOlinatas tn-s vai detri eksEmenu atz-lmes bija man kaut kas jauns, kad saku mdcrties Beitsd. Esmu pieradis pie viena eks6mena kursa beig6, kas praktiski dod

no kr.: M2ris Mel$isis, Middlebury College, Vt., M6ris Detlavs, Bates College, Me., Ilm-ars RimSevids, St. Lawrence Univ, N.Y., IlzeZt4$e, Mt. Holyoke College, Ma., Aivars Kfavi45, Wesleyan Univ., Ct., Pe@ris Sliede, Colby College, Me., trlkst POteris Priisis, Bowdoin College, Me..

visu atz-rmi. AmerikE4u sistema man liekas daudz objekfv6ka. Ta arl veicina m6cities semestra laik[, ne tikai pirms eksamena. Mdcibu iespEju ir graujoSa. ^qAdailddrba Mana m1cibu diena pagdjuSogad sdkds septi4os no rita. Pec dtr1m brokastim es pavadiju stundu sabiedriskaja transpoftA ce[d,az universitEti un Bis pats celS bija j6mOro vakard. Iespeja dzrvot blakus lekciju telpai un laboratorijai ir liela lieta, kas ietaupa daudz laika un energijas. Students Beitsa koledZl ir atbnvots no visdm ikdienas r[pem, ir tikai jduzmana pulkstenis, lai nenokavEtu maltites, un laika j dizmaina sil<nauda, lai varOtu izmazgdt velu. DiemZel, nekd tamliddga nav Latvijd: daudz laika aiziet c-rnoties ar daZ[dEm sftdm ikdienas problemf,m. LVU atrodas Rigas centra vecf,s, skaistds, bet ne vienmer mdcrb-am idedlEs Ekds. Beitsa koledZa ir mazd frandu kan-adie5u pilsetE. Rlgd ejot no lekcijas uz lekciju ir visai viegli ieiet kEdd kinoteatd, ipaSi, ja dtle apnikusi un universitEte jau nu noteikti, un ErE. llst lietus. Levistond to izdarrl bfltu samerd gr[ti. Domdju, ka tas milzigas sporto5anas iespOjas, ko paSlaik baudu, Latvijas studentiem vel ilgi neredzEt. Tur ir

-50-

peldbaseins, vairdk k-a desmit tenisa kortu, amerikf,r,ru futbola laukums,p-aris futbola

laukumi, divas sporta zdles pusotra t[kstoia cilvekiem. TX. ir liela bag-at-rba, kas Seit sakr[ta ilgus gadus. Visd visum-a man radies iespaids, ka studenti Beits koledZa ir priviligets sl-anis, ko noteikti nevarEtu teikt par LVU studentiem. Tas uzliek savu a-mogu uz studentiem, kas mEcds Sais augstskolds. Beits koledZf, m6cds, kas to var atlauties; LVU m[cds censor,las, kuri pdrqemti ar izgh-fibas gaiSo ideju.

-M[ris Detlavs

Saruna ar studenti no

Latvijas ALA valde, kuras locekli bija atbrauku5i uz sâ‚Źdi LosandZelosd, tikds ar lTziZi4gi,kas uz 1 gadu ir vina no 7 latvieSu apmai4as studentiem ASV kolledZ1s. ASV Sogad pavisam ir 56 Sadi studenti no Pad. Savienibas.

No Latvijas Universitates bija pieteiku5ies 9 studenti, bet tikuSi septi4i, jeb, kd Ilze saka, se5i vi4i un viena es. Ilze par apmai4as studenti izr:audzitat6d'|, ka studO sveSvalodas: angfu un frandu. KE pati saka, anglu valodu sdkusi mdcities no 3 gadu vecuma angfu valodas pulciqd. Ilze mf,c6s datoru lietoSanu un frandu valodu Mount Holyoke kolledZl, MasadusetE. Ilze ir saj[smindta par trimdas lawie5u viesmillgo uz4em5anu: sve5i cilvOki uz+emot vi4u ke radinieci vai draudzeni. Vi4ai ir radies iespaids, ka visi lawie3i Seit ir kd viena liela iimene. -I. DiZgalvis, p-arspiests no Laika 1989. g. 4. februara numura

stunddm iznica 1 min. un 20 sek. gara filmir3a, bet 3 min. 40 sek. bija sarun studija. Man piezvanlja uz viesnrcu un pateica, ka intervEs Jane Pauley, bet kad ierados studija, tadinddljds, ka vi4as vietl bija John Palmer. Pati brinos par sevi, ka es nemaz nebiju uztraukusies. Pirms uzstESands mums jaut6jumus nepateica, lldz ar to, manuprdt, tie bija diezgan mu15r*gi, kd piemeram "Do you like French fries?" Es centos pec iespEjas vair6k pateikt kaut ko sakan-gu, bet vai tas izndca-- nezinu. Sis 3 min. dk atri aizlidoja, ka nemaz nepamaniju, ka viss ir cauri.

-lznZr4$e

I(d

Uzstd5ands NBC

televizij[

tu pavadi savu brlvo laiku?

Vai tev pat-rk

Kdda no manas koledZas aizbildndm

(alumna) strada NBC studija. Vi4a bija izlasijusi rakstu koledZas apklrtrakstE, ka MHC mdc6s 2 studentes no Pad. Savienibas. T[ radls ideja piedalities "Today Show". Man Sis nosaukums neko nenozlmEja, bet amerikdnietes, kuras par to :uzzindja, bija liela sajiismf,, jo tI esot viena no Amerikas populErdkajdm n1a programmd.m. Tad nu es an- s-aku gaidrl, -dzied6.t? kas tad nu tur sandks. Novembra beigds uz koledZu atbrauca filmE5anas gupa un pavadr.ja Seit 14 stundas, filmEjot mani un }Es EzugAN{ ZINATI Natalju (vi4a ir no Baltkrievijas) stund6s, Suti-et savus stdstus redakcijai mdcoties bibliotEk6, iepErkoties, Odot, l-tdz \. maijam i;n dalies ar dziedot, dejojot balhle, u.t.t. Tajd n-tE es pa.sauli! visu biju |oti uztraukusies, jo nebiju nekad izbaudijusi to "prieku", ka mani filmE visu IZPRTECES! ! ! dienu. Mums nek-adus jautEjumus neprasija, jo priek5l bija uzstE5ands studijd, kur es cereju prasls daudzas, daZ1das interesantas lietas. Protams, Sis pas6.kums bija |oti svan-gs koledZai, jo 5 minltes notika tEs reklameSana, tAdE| tl danja visu iespEjamo,lai mOs labi justos. No S-rm 14

-51-

Esiet visi mili sveicinEti!

9"rJ-

rv.* {"1*t/".

Pie mums Lawije daudz jauniesu nekE nezin,vu zin |oti maz par latvielu

organizf,cijEm Amerikl, Rietumeiropd un Austr[Iijd. Tade] vajadzEtu stiprindt Jtsu sakarus ar Dzimteni. Jo labdk mEs viens otm pazlsim, jo vairEk viens otram varesim pal-rdzOt. Mums visiem galu gald tikai viens, skaidrs mErSis. Tikai kopigiem spEkiem mOs varEsim nonEkt pie 5i mErla. Es dom6ju, ka Amerikas latviesu, tai skaita ari jaunieSu, organizdcijdm vajadzEtu blt vairEk vienotdm,labdk organizetAm. Ta Es bts specigEkas. PEc iespdjas vair[k jaunieSu vajadzOtu braukt uz savu sendu Dzimteni. No sdkuma ka turistiem, vOlEk, lai paliktu dzivot. Saprotu, ka tas ir |oti grflti, gandn2 neiespEjami, bet J[s esat vajadzigi ariLawij6. Domdju, ka visi go&gre Lawijas latviesi Jums palrtzOtu. VEl man liekas, ka Jums vair1k vajadzEtu sadarboties ar igau4u un [etuviesu organizdcij dm rietumos. (17. g.v. latvie5u jaunietis)

.fllk Sis

Patreiz latvie3u jauniesu uzdevums ir nosargat savu vienlgo tdvzemi vlrdd Lawija, lai cik an- gr[ti tas nenEktos.

D6rgie tautie5i! h pien[cis laiks, kad laikam neviens latvietis, kur5 patiesi mil savu tautu vairs nespej klusOt un, mald stavot, miengi noskatr-ties SajE atmodas procesa. Sis atmodas laiks liek kaut ko danl mfisu tautas saliede5anas labI, jo var izrddities, ka vesture mums afvOl pâ‚ŹdEjo iespeju to dant.

(Qimene Latvija)

&m*t,*g!

pEdEjais 5d gada mEnesis.

ir tads laiks, kad Latvijas lauki ir kl[ti ar

lieldm, baltam sniega kupenEm, un naktls Lausks staiga ar sudraba cirviti gar mf,jf,m, pie katras pieklaudzinddams. Vi45 pieklaudzina ari pie mflsu sirdim, atgddinddams par lields un spoZds zv ugznes p arddl5anos debesis. Tuvojas ZiemassvEtki un Jaunais gads. Apkart valda balts un pfikains klusums.

Ari manai vEstulei

h-dzi dodas Ziemassvetku Tas nekas, ka vi45 mazliet izbrinOjies un varbEt irn- uztraucies. Un ka gan nd, ja pirmo reizi vi45 dodas tik tElu ar Ausekltti no Latvijas? Es ceru, ka vir,ri sev atradls draugus un tuvus cilvEkus, kas uzlems visu to labo, gailo un priecigo. (Latvie5u jauniete)

r[kitis.

k[p

lEni un pamat-rgi. Pavardos sprak5$ malkas 31,<i1as, un mflsu dvEseles ien6.k svCtku noskar,rojums. Pieaugu5ie mekle sudrabu laimr-Su lie5anai, un bemi gudaZiemassvEtku vecrti. Si gaiSuma un labestrbas apgaroti, cilvEci sflta viens otram laba vEl6jumus. Skurste4i

Liktens rzspElejis lielu joku, mazo laMeSu tautu izkaisidams pa visu plaSo pasauli.

dderdEco#

m0 Kllt ir decembris,

Rakstu Jums no Laivijas, no Rigas, kur dz-woju un studCju. Nolemu uzrakstit, lai pastEstrtu kaut ko par mums.

-52-

MilS sveiciens, ddrgas tautietes un tautiesi! Rakstu Jums no Valmieras, no SIs man tuvAs un dErgls pilsEtas, kas gan diemZâ‚Źl lEni, vismaz pagaid-am, pdrk6rtojas. Ar noZâ‚Źlu jdsaka, ka par spiti "perestroikai" un "glastno;Stj", Saubos, vai manu vEstuli laslsit. Saubas rada vEl joprojam zemais demokrEtijas limenis valsti. Joprojlm

fauceta tiek raidr]uma "Bnlv6. Eiropa" skaneSana eter6. Saasinds politisk[ situdcija un nacion[lds attieclbas republikd. ... Viena gada, pat pusgada laikd republikI un visd valstr Seit mainijies daudz kas uz labo pusi. Es nerund5u pla5i par visiem zindmiem faktiem. NozrmrgEkais no tiem notikumiem, kas mani gangi tuvinaja Jums, dErgie tautie5i sveSum6, bija folkloras festivdls "Baltica'88". loti ceru, ka Jums, mani mr-!ie, "Kolibriem" no ASV un "ViIcEjEm" no Zviedrijas, tas uzstdsands folkloras festivEla ietvaros bija t1ds sdkums, ka sekos pla5lki koncerti LatvijE. loti gaidu Jls mlsu Dziesmu svOtkos fuga. KopS 56 grandiozd,latviesu tautai rik nozlmrg1 festivf,la pagdju5i mEne5i, bet tas vEl aizvien dzlvo mand iztOi6. KopS t[ laika aizvien vairdk degtin degu nepacietr-bE sagaidrl, redzet. Seit Latvij-a ciemojamies dargos draugus un ciemi4us, sve5atnes

tf;npr;{C's

lrq

r,*

c;:Ltryssiwy

Lai Jaunais gads nes saules dienas. Lai tum3as, saltas nav nevienas. Lai speka daudz, lai viss, ko dar[t, sokas. Nekad lai nepagurst Jums sirds un rokas. (Valkas 1. vidusskolas 11. klase)

tautieSus.

Es esmu laimrga, ka esmu latviete, kaut arI liela dala nrpus m0su robeZdm neko nezin ne par Lawiju, ne par latvie5iem. Nesen mlsu radio p6rraidija kddas Indija dzrvojo5as latvietes skaidrojumu par slaveno LielvErdes jostu (kurE it ka ierakstlta visa latvie5u vesture). Vi4a daudz ko rundja par kosmosu, piramiddm un citam sakan-bdm, ka latvie5i atn6ku5i ar augstu kultUru, izpratuli zva.gl4:u (saules, meness u.c.) gudrfbds. Katram piemeram sekoja piemeklEta tautasdziesma, kas to apliecinE.ja. lnti gribCtos ric0t, lai tE ari

bltu, kaut gan liekas parak fantastiski.

Lai ari mEs nevaram lepoties ar savu ekonomiku, tomEr esam lepni par musu tautai raksturlgo radotds kult[ras bagdto kl[stu. To apliecina Dziesmu un deju

Pie mums, dzimtene Soziem ir neredzEti daudz sniega. TdpEc liekas, ka cilveki gu| tAda ka ziemas mieg6. AktivitEtes it kd nedau& pierimuSas, tadu tas tikai ta izskat6s no -arienes. Ar pavasari nEks jaunas v6smas, jauni notikumi. Tauta Lawijd ir modusies.

(18 g.v. Iatvietis)

svEtki, daudzds izstddes, tautas dailamatnieclbas studijas, u.c.

(18 g.v. latviete)

-53-

Soreiz, mr]ie draugi, pavisam mazas $amatiskas niansites (t.i. tddas lietas, kas gramatikas mr-|otEjiem kn1 uz nerviem):

#l Nesakiet: Es domlju, ka Jdzeps Pilnvederi4rs ir komunists. tas nozime : "I'm thinking Joseph Fullstomach is a communist," un izklausEs visai mu![<igi.

Sakiet:

Man liekas, ka Jdzeps PilnvEderi4S ir komunists. tA

pateiksit to, ko tie5dm gribejat pateikt, proti: "I thinM believe Joe is a communist."

#2 Nesakiet: Es neesmu

ilgi

Edis sifges.

jo esat pateikuSi: "I have not eaten pickled herring for a long duation," kas nozfme, ka neesat sEdeju5i stunddm un diendm no vietas StopEjoties ar sif[r1em. Sakiet: Es neesmu sen Edis si[ges. tE pateiksit, ka neesat ilgu laiku ("in a long time") EduSi si$es.

LAI DZ-IVO ENDZELh{S! LAI DZfVO TT,ILENBECHS

-54-

viqiem s6.ka likties |oti eksotisks un vairoja vi4u sajflsmu.

NO OTRAS PUSES SKATOTIES

Padomju iekEr:tas muitas rupjums bija vi4u pirmais plrsteigums. Vili brlnijas par lielo vErlbu, ko muitnieki pievOrsa Bibelu meklE5anai koferos. Abi Seit pirmo reizi saprata, ka te ir pilnigr cita, pavisam adgdrna, k6rtiba.

Niefuttis 1988.9. vasard aizbrauca uz Latviju ar diviem amerikd4u draugiem. Sekojoiie raksti pastista mums, ko Eril<s

amerikaqi redz un pdrdzivo, apciemodami Latviju. Vair6kus gadus gnbeju braukt ekskursijd uz Latviju. Visizdeviglkais laiks lik-as 1988.gads, kad beidzu obligdtos prakses gadus slimnic-a.

Tomu un DZilu an-p-arsteidza Rigas tautie5u lield sirsnib a, laipnr-ba un vie smr-h-b a. Vini paSi uz savu roku iepazinXs ar viet6jiem latvie5iem un tika iel[gti pie jaunajdm pazi4-am ciemos.

Viens pats nejutos drols doties t-add celojum[ uz ta saucamo "]auno impdu" un sdku meklEt Edzbraucejus. Aicindju savus radus, bet vi4i nevEl6jds redzâ‚Źt komunistu izdarttas briesmas Lawijd. Griezos pie latvieSu izcelsmes brdlEniem un m6sicEm, skait6 desmit, un katru aicinEju [dz. Siem puslawiesiem nebija ne mazdkds intereses apciemot Lawiju. Nezindju, ko

mlj[s, mes bieZi pdmrndj am cefojuma gaitas. Sakard ar to, ka laikrakstos tik pla5i tiek raksfts par Baltijas valsfm, Tomam un DZilai liekas neticami, ka bijuSi Rr-gE. Daudz tiek apraksu-ts, ko pa5i redzEju5i un p-ardzIvoju5i. Labs piemOrs ir ziedu nolik5ana pie Brivlbas pieminekla, kas abiem klpva par lielu emocionElu p Erdzlvoj umu. Laiml-gl atkal

darr.t.

S[dz6jos amerik-a4u skolas draugiem par to, ka man nebija neviena li&brauc0ja. Biju laimigi ptusteigts, kad divi skolas draugi Toms un DZila (Jill) pieteicf,s braukt man lidz. Tas man bija pavisam jauns jOdziens: I$emt amerikdqus lldz tzl-awiju!

Vedot hdz amerikdr,ru draugus uz Latviju, mOs ieg[sim daudzus paligus mtsu cr4ai par taisnlbu un latvieSu tautas neatkan-bu.

-Eriks Niedritis, MD

Es vi4iem biju daudz stasqis par Latvijas vesturi, kult[ru un patreizEjiem apstdk]iem. Tas izrais{a vi4os lielu interesi par 5o zemi un tautu, un vi4i velEjds pa5i to redzâ‚Źt. Toms, medic-rnas skolas biedrs, reiz man bija lidz uz dziesmu svEtkiem un lawie5us jau pazina. Abu saj[sma par ce]ojumu bija pdrsteidzo5a, un vi4i aizrauuli stasu.ja citiem draugiem par paredzEto mar5rDtu.

Vi4i saprata, ka nebija nekdds Klub Med atvalinljums. Es palrtz6ju vi4iem sagatavoties. Liels bija abiem pdrsteigums par asperlnu, zobu pastu, zvejas E[iem, kafiju, kardemona, vanrlija un ingvera garSvieldm, magnetofona kasetOm un kurpEm, ko mEs blzlmkoferos. Celojums Pie Baltijas

+)-

j[ras Jill, Eriks, Toms, Dr. Skaidrite

Sokolov

ANAMERICAN INRIGA Y|.n I was first approached about going to Lawia on vacation, I thought it w6uld be an interesting and exotic advinture. For pany years,I had listened to my friend, Erik, talk about Latvia. I thought I was prepared to see a different country from my native USA. However, I never expected such a radical difference, nor did I expect it to have such a profound effect on me. We walked the stre^ets of Riga and visited the old city, one of my favorite ireas. I could imagine how marvelous Riga was in its prime, with the Opera House, the Theatre and the once stately homes we saw scatttered through the city. Some restoration was going on, but restoration of buildings is not all that is necessary; restoration of spirit must accompany it. There are glimmers of spiritual restoration as evidenced by a Latvian political drama we were invited to see; the theme being a callto energize yourself and rebuild your community. During my visit,I experienced feelings of oppression. I quickly began to fully appreciate the rights of freedoms I have taken for granted most of my life. I also noticed a lot of silence. Silence on the buses, at the beaches and even on the sffeets. It was not the quiet of serenity, but the silence born of oppression and lost hope.

I never realized the extent to which I was accustomed to a consumer economy. I was shocked to see such a dinh of consumer products. We saw lines of people waiting to purchase toilet paper. Many of the manufactured products I saw were constructed with poor craftsmanship or materials and backward technology. It was rare to see a variety of vegetables. Fruit was totally missing from the diet except for the sweet sulas served with meals.

-56-

My feelings for the Latvian people and the system they are living under are at opposite ends of the spectrum. I found the Lawian people warm, friendly and generous. Erik's relatives met us at the bus as we arrived in Riga. They were the most hospitable people I have ever known. Although we knew they did not have a tremendous amount of excess, they gave unselfishly. I was dismayed at their lack ofprivacy and other essentials considered luxuries there. I felt fortunate to get a glimpse of private Latvian life. Latvians possess so many of the values that are overlooked in American society today, for instance, the importance of a close family. Upon contemplation of my trip, I feel have developed a deep regard for the Lawian people and know my harsher views of the Soviet system have been validated. Sveiks! - Jill Erny

''EMPTY YOUR BAGS!.." ARE YOU CARRYING ANY ''BIBILS,'' INTEGRATED CIRCUITS OR PORNOGRAPHIC

MATERIALS?'' These were the words, spoken harshly as an armed guard looked on, that introduced me to the Soviet Union - at the dock in Tallinn, Estonia. It was not until later that I realized "bibil" meant "bible," and the reality of the situation set in. The unnerving part was that in my two extra large suitcases was clothing for sixty people and several hundred dollars worth

of prescription medicines. What, may you ask, would motivate a nonLatvian American physician to do this? This constitutes a complex answer sprinkled with words such as friendship, moral imperative, and a physician's duty.

Pules un J14u vainagus mums par godu no Lawijas m6jas lidojot Rigas lidlauk-a

When I looked over at my traveling partner Erik, a Latvian American physician, distracting the guard from looking further into his bags, only one world came to mind: insanity! What was to follow for the next two weeks conjured up almost the entire spectrum of human emotion in me. Arriving late in Riga after a seemingly unending day (the sun set at midnight), we were greeted with flowers, pastries and tears by a large group of Erik's relatives recognized only from photos taken on a trip from 1972. Often, in thanks for their generosity during our visits, Erik and I would use the small kitchen in one of his relatives' aparfinent as a makeshift examining room where we saw patients for whom the medicines were intended. The looks of sincere thanks and hope in the patients'eyes will stay with me forever.

Their great appreciation was easier to understand as we became more familiar with Soviet medicine. With a group of other American ph.vsicians, we toured a hospital in Rr-ga. The chief of staff, obviously a very lean'red man, was well -57

versed in today's medicine topics including AIDS. He knew of only three cases in Latvija, however, and noted that testing for early disease detection was virtually non-existent. We heard horror stories of

vital medication shortages and their tragic results. It was interesting to learn that only 150 rubles per patient per day was spent for hospital and medical care - the US average conservative estimate is $400 per patient per hospitalized day.

With such a medical system, it did not seem unusual to hear of many altematives to traditional medicine. Erik, at the

insistence of a cousin, who noted his fatigue after several long sleepless days visiting family in Riga, was taken to a middle-aged woman who, for a fee, agreed to treat him with her mystical powers. Erik, a trained physician, was skeptical, but a$eed to the treatment. Seated in a chair, the woman began to massage his shoulders and after several minutes, said she sensed sffess and fatigue but could not find any disease. She then left the room for several minutes and could be heard

chanting in the adjacent room. Upon returning, she gave Erik a bottle of cologne and soap. These, she instructed, would help him preserve his strength and ward off fatigue through his trip.

Lastly, no reflection on a recent trip to Latvija would be complete without noting Latvija's curront femendous state of flux. This was evident vir:tually everywhere. One evening over dinner at a restaurant in RIga, a mathematics professor delighted us

with conversation regarding these changes. He noted that merely two years ago, he probably would not have dined with us for fear of some reprisal. He went on to tell us how academic interchange with the West was dismal. However, he noted with delight that he had just finished Orwell's 1984 which had recently become available. This state of flux seems to have vitalized Latvia. The very idea of attending a satirical play on collective farming obviously anti-establishment - or the collection of thousands of people gathered around a monument dedicated to Latvian independence despite deliberately blocked off and broken up streets done specifically to discourage and prevent this assembly, speaks very powerfully of the spirit of the Latvian people. I, for one, felt this most acutely while visiting the graves of JEnis Cakste and Gunlrs Astra. What will be the future forLawija no one knows. For me, being indifferent to Latvija, its people and its future will be impossible.

BRIVEA LATVIJAII

Latvju roks

ff.

Es pirmo reizi noklaus-rjos "Latvju roks Nr. 1" kaseti, braucot mdj6s no nepdrtrauktas uzdzrvo5anas $ujork[. Moc-rjos ar pa[ir[m. Kasetes pirma dziesma "Noguris un nelaimrgs" kErrli raksturoja manu stEvokii. Negribeju klausrties mDziku, kas liktu galvai griezties un, laimrgE kAfta, "Latvju roks" bija pietiekami mierrga lente, ka patika, ko dzirdEja. Kasete sasEv no divdm platOm: Dzelteno pastnieku "Nakts" un KapitElE remonta "Idase". Amerikd Sdda tipa m[ziku varEtu

apz-m6tpar "New'Wave" vai "Avant Garde". Tamd6!, ka Lawij[ pedeja hika rietumu stila mDzika nav viegli pieejama, nevaram sagaidr-t, ka latviesu "jaunais stils" _bfls

l-rdzigs

mlsejam. Starpibas starp

Latvijas roku un rietumu roku ir daudzas un daZddas. Dzeltenie pasfideki un Kapitdlais remonts neuzsver bungas, bet vairEk pafaujas uz sintezatora -rpatrejdm

ska4dm. Turpretim, rietumu mUzita smagas bungu ska4as vada vispdrejo

m[zikas ritmu, ka piemeram U2, New Order un Minisry dziesm[s. Liekas, ka Sis laMe5u grupas kEdreiz izmanto sintezatoru nevis m[zikdliem nolfrkiem, bet gan drvainu skar,ru ieplSanai. Man Sliet, ka latvie5u modernie rnfizikanti nav vOl attistijuSi paii savu stilu, bet gan aizqemas no jau novecoju5iem rietumu stiliem. Kasetes pirmE puse Dzelteno pastnieku mDzikE mana reggae/ska, Kraftwerk,

Eurythmics un New Age iespaidus. pirmE dziesma. "Noguris un nelaimrgs" aiz4emas reggae ritmu: dzieddtljs mums dukst un dziesma attrstas par esffades (electro-pop) skandinxjumu. Varu saprasr, kapEc Litvi3a 5i irpopulEra dziesma, bet Amerikd gluZi

-Thomas Westner, MD

ne.

Vairums Pastnieku dziesmu seko Sim vienkdr5ajam un kaut cik pievilcigajam aranZejumam, bet nekas sevi5l,<s neizcelas. Sintezatora "spacey" ska4ras turpina

-58-

dzirdOt, bet bez p-a.rak liela

nollka. Ir

tomEr reizes, kad sitezatora ska4as skaisti izcelas un papildina dziesmas, kE piemeram dziesmd "Putni un lietus" New Age lTdztgajavidus dald. Seit var gandnz vai sadzirdet George Winston un Kitaro duetu. Mana stipru Akadu pirm6s plates iespaidu daudzds Pastnieku dziesmf,s, kE piemOram sintezatora pielieto5and. Tapat Pastnieku galven-a dziedataja balss lrdzin6jas Arnolda K-arkla balsij.

Kasetes otra puse Kapitdld remonta pirmas

notis atgadina Genesis agrdko ergelu un bungu ska4as, bet, kad dzied6t6ja iesak kor61i, visas lidzlbas beidzas. Miizika atgadina sastap5anos starp Joan Baez un Tangerine Dream. Remonts kddreiz komponE tradicionE.lE "folk-rock" stild, kur sievie5u balsis dominE, it seviSlgi dziesmas "Kd. upe" un "Tur zem daindm." Citreiz vi4i pieliek sintezatora ska4as, kuras nav tik obsklras ka Pastnieku dziesmds. Bungu skar;as labdk izcefas Remonta mlzikf, nekd Pastnieku, jo liekas, ka Remontam spâ‚Źle ists bundzinieks, nevis elektroni ska bun gu ma5r-na.

Dzeltenie pastdeki trbieli lriski humoristiski un reizEm obskuri, ka piemEram dziesmd "Pavasaris" : "Las vai cik tas bltu gaidr-ts, TomOr pilEm pavasaris patil(" Bet vdrdi dziesm-a "Rr-ta dvOsele" ir nopietni un simbolistiski, apzrmdjot komunistu iekard SIs dienas LawijE: "Nezin', kur slEpt, v-ardus, kam teikt, Par aizmirsEm sapCm t-as raud, Par viltus rok-am."

Nekas sevi5\s neizcelas KapitEll remonta dziesmds, nekas tlds jauns un nedzird6ts. No visas "Latvju Roks Nr. 1" kasetes mani visvair[k iespaidoja Remonta "Nabaga dziesma." Sr isa, bet interesantd, melodija izcelas ar to, ka nosiOpumaina bOrna balss apbur klausitf,ju.

Rakstot no klausitdja, nevis muzikanta, viedokla, mani latvju roks pf,rdk neiespaidoja" JEatzrstas, ka neesmu pieradis pie Lawijas modernds mfizikas. Jdpiebilst, ka techniski Sl lente nesasniedz rietumu standardus, bet mfizi$iem pa5iem par Sddlm lietEm i mazkontroles. k teicami, ka latvie5u mfizilfi visp-ar eksperimentO ar rokm[ziku. Jo vair6.k latviesu mfzilti Latvij-a iepazlstas ar rietumu ska4-am, jo vair-ak lawieSu rokmfizika attlstrsies. Lai gan 5I mlzika mani pa5u neko neimponeja, es tomcr ieteiktu katram latvietim to noklauslties, lai iepazrtos ar Sodienas Lawijas rokmtziku. -Eriks Rozentf,ls

-59-

Par vienprdtrbu Kad 5r- gada janv6ra un februdra mOnesI ASV viesojds Lawijas KultUras Fonda pErstdvji dzejnieki Imants Ziedonis un Rimants Ziedonis, fotogrdfs GunErs Janaitis un dzieddtdja Ieva Akurd.tere,Ieva dnedajadziesmu, kurai Imants Kalnir,rS bija nupat uzrakstijis mlziku: Leonrda Breik3a LDsSanu. Leonlds BreikSs dzima 1908. gada, un 1941. gadd.,33 gadu vecumf,, viqu izsiit-rja uz Sibiriju, kur vir,r5 pazuda. Dzejolis ir rakstlts 1935. gada, un man uzkrita, cik pravietiskas ir BreikSa domas-- tas, kd vi4S it kd paredzEjis 5o laiku, bet it sevi3l,<i tas, k-a vi45 dziesmu nobeidz latvie5u tautai izl[gdamies vienprdtibu. Tad vOl man likds zimigi un pareizi, ka dzejola saturs trimdas latvie5iem tika pasniegts caur dziesmu, un v01 noz-rmrla"k tas, ka to mums dzieddja jauna latviete no Latvijas-- |oti maig-a izpild-rjumd, ar vienkdr3u litaras pavadijumu. Es sOdeju parpildita zdle BostonE. un klaus-rjos un sajutu, ka vir,ri visi mfls bntina: Ieva ar savu maigo balsi, Kalni45 ar saw velesanos, lai vi4a mums jauno dziesmu atved un Breik5s, no pagatnes, ar dziesmas vdrdiem. Man jEatzlstds, ka es dzejofus daudz nelasu, bet 5o man vElEk vajadzEja pErlasIt, jo vi4a bija svangas domas.

Pirmkart, Breik5s dzejoli rakst-rja Latvijas brivvalsts laika, bet vir,r5 acimredzotredzaja,ka Latvija nednkstk![t akla sava lield uzplaukuma de! un nednkst aizmirst briesmas, kis vi4ai draud no rietumiem un no austrumiem. Latvija briesmas bija aizmirsusi, un ndca Otrais pasaulestar5. Tagad ir h-dzigs stdvoklis-- ir it kE uzplaukusi un atkal cerlga m[su tauta, bet mOs atkal nedril<stam aizmirst, ka stdvoklis varOtu mainlties.

Otrfart, ir svan-gi, ka dziesma beidzas ar domu par vienprltlbu. Bez vienprdtibas pazudrs speks un pazudls merldl. Sis UriainaSums bija visnopietn[kais. Es braucu'mijds un domaju par to, ka viss vakars bija ka liigSana un ka tas ir, ko Ieva mums dzieddja-- latviesu tauta stdv milzrgds briesmds, un t6pec mums nedrlkst triikt vienpraflaas-- latviesiem Latvij-a, Trm! ar vi4iem, un mums, trimdas sabiedn-bai, savd starpA. Latvie5i, kas mdjls cInf,s, vienalga ar kddiem lrtzekliem, un kas pie mums brauc, risko ar dzrvlbu-- to -o*s atgadina Breik5a paSa liktenis, un an- t1pOc dzejolis ir nozr-rmgs. Mums vismaz jdbut pietiekami lieliem, lai mEs nesb:ltotos par lietEm, kas nav svarrgas, lai Latvija buiu. Bezgala daudz ir atkartgs no mums paliem. -Nils Melngailis

$i}W \\$$$

.:i'

*\\r$$Fa

;lrsssNNs. lr'-

,:i.$sNNN

t,=* IEFI> _ *- - ..-\-

*.i *-\ffiQEI-$ qs

Wffi%lt ksW

-i -c a

g a d t-r

nolikties uz auss =iet gulet, aizmigt [uz kddu bridu]

q N

.\1

^ $-{ j4€ ().= . F{

L\)

5) V. /A !-(

va Eu-,

.Fr

EE" ,-!

.Fr !Y (h

OJrcd (g ^N L)

l-.

bots ,2 'i: b0

Jgl

(\) ,a ) HLU

IJCdX )v r,v \l Ft i<€

cao-

H ilrr

rd J4

X,h.-

9,i '.[,S \.

felotor'\rs\as

r",{i}ffi*q,?'ka"-

[pa

'F\r ,-.

oa, ArI

-Pa

,**f$slh:i;"l:-' %rob" ,,*it ro \ ttb

,-t

tt tt

i. f) CDI l:,

-h atl CD

.Fl (d

.Fl

d }]

o I

o HI 11-

a:l

=l 4t rd

rrl H (o

(/)rrH

o .F{

(/)r

E al r-l

rdt or

erou

Y, ;{a

u uzhrda

-.1

rdTu

c o

! +J .lJ

ak6 iekritis =pekSni pazudis t6, ka nekur vairs nav atrodams, bez vests pazudis -62-

;

fi 3i

.F{

@,Fr

+rX d -cfi>{

rd.

fr. () c 9,.r c 6t:Ja (,/) a1

-(, :