Vēja Zvani / 26. izdevums

PENESTROIKA PENESTNOIKA PEfrESTNOffA

PERESTNUKA PEBESTROIKA PENESTNOKA PEfrESTNOIKA PENESTNOKA PENESTROIKA

GHSNOST PEfrESTfrOII{A PENESTROIKA PENESTNOIKA PENESTBOIKA PEfrESTNOKA PERESTNOKA

PENESTNOKA PERESTNOKA PENEfTROIKA

Ko tas mums_ nozlmE?

Ueia Zvani 26.

IZDEVEI A: Amerikas Latvieiu Jaunatnes Apvieniba REDAKCIJA: ln_ara Punga, Guntis Strazds GRAFISKA IEKARTA: Krista Varsberga LiDZSTRADNIEKI: Anna Kari4a, Katrina MuiZniece, Pauls Raudzeps, Vita Terauda

Zurnals '^Vd)a Zyan7" veitits jaunatnes informe5anai un problemu iztirzaianai. Autoru rakstos izteiktie uzskati ne vienm6r atbilst ALJA vai "Y eja Zvanlr" redakcijas viedoklim.

"Yâ‚Źja Zvanrt" redakcija mainisies 88. gada novembri.

Lidz tam raksti un vestules vel sutami: Inarai Pungai, 3 Maybury Road, Suffield, CT 06078 vai Guntim Strazdam, c/ o 1.1.2 Hammond Road, Belmont MA 02178.

Abonentus ludzam iestaties ALJA. Biedru maksa: $10.00 jauniesiem no 16 - 30 g. $20.00 - biedriem, veicinatajiem.

Abonementus karto biedrzine Ilga Berzkalna, 6N Lincoln Pl, Park Ridge, IL 60068 Iespiests "AUGSTUMS PRINTINC,

INC."

Linkolna, NB.

SAIURS 4 5 6 9 10 11

13

ALJA 36' kongre-sT,#5ffi#xaruiuu - A. Kari4a ALJA arzemju Par Med" - K' Dreimanis i;#J#^a braukiu uz "Club Kalamazu? -E' Freimane rirt "Lir"tlaba dzi'[Juttu' bet"' - V' Rozentals Minstere vtifigut ut "Pasaci4a" - A' Zommere

1,6

MUMS NOZIME? GLASNOST - KO TAS Giasnost un mEs - M' Mantenieks M' Hildebrants Atklatibas taikinets un trimda--P' Raudseps' A' lJlme' i"i"lit Karoga '"tt'uiii't'it"U" E. neiktavs, J' Ziemelis I' Grins aizliests'tad ir atlauts-A' Kari4a Kas isti notiStlatviia t-?tt-"?

Terauda Vcr.rrld,uugi Latvijl -.V' Latvija no "Ausekla" Ko man

18 20 24 I";;; 26 iA 29 "oii"* iZ Lugianalatvijai ^. r- c- stiiz$1 ;; Kiibri Lawija filiale - V' Terauda 97 VAK rietumu dziesma - V-' Terauda # Un atftuf "iu"o gg Dzlvef i"t''I"* ""iversitate - V' Terauda 42 44 45 46 47 49 50 51

- L' Rackauskas Who are those Lithuanians? ]' Kad rodas iesPeja - I' Grins ii" * ri"i pai tatviias brivibas fondu?

Smejiesl - G' Strazds vecei"e-- ]' Kanca Vecit, tava mutere ir firmas - I' I":selis Cit^""*figi ir lawieiu edierr?

B:a:ra:ie ninut rokis gramata - A' bJ"iritu Klubs - E' Fre:::'-':

T

T S ANTRANCIS KO " KALITORNITA BRAUC tJZ ALJAs 36. KoNGRESU No 24. lldz 27. novembrim

Pilnsapulce Valdes loceklu pZrvele5ana. Sprie5ana un balsoSana par rezollcijlm, nosakot ALJA darbibu nakamajam gadam.

t Hietumkrasta vasaras t PilsEtas apskate

vidusskolas "Kursas" uzvedums

,Tieokas iebrauks ffe5dienas prieKpusdiend, varâ‚Źs piedalities Sanfrancisko pilselas apskates izbraukuma.

fllcatraz akskursija c=kSkursija uz 5o slaveno cietuma salu f

bls apvienota

ar pilsEtas apskati. (atsevi5lSa maksa, apm. $6)

Iepaziianis ar jauniem draugiem! Satik$aniis ar veciem draugiam!

t Barba grupas $. Vispasaules latvieSu jaunatnes kongress [Somija]; politika; izglltlba religija

ITI

-a

kslas

izs

t

dde/tirdzi4

S

Mes aicindm visus latviesu jauniesus izstEdit savus makslas darbus miisu kongresa tirdzi4d. Ja velaties tuvdku inform-aciju, zvaniet Mlrai Hincenbergai I -4 1 5-893-8901.

P

ane f d is kus ija Daladl rietumkrasta sabiedriskie darbinieki plmrn6s latviesu sabiedrlbai svaflgu jautajumu: "Kapec kulturas sakari"?

- Iepazlianis balle

I

KabarE

t

Yina gar5oSana (jeb aegusticija!)

Iss referdts par vtna degustEcijas makslu. POc tam visi, kas b[s vec1ki par 2lgadu, vares savu jauno makslu pielietot.

Baltieiu "cruisg"

Esam aicinxjuSi ari igau4u un lietuviesujaunieSus piedalities mtsu ballo un braucienapa Sanfrancisko llci.

I t

Formild balle 5ampinie$a brokastis

"Atkongress" latvieSu nam6!

Holidag Inn 36. ALJAs kongress notiks Sanfrancisko pilsetas Holiday Inn ChinatownFinancial Djsfrjclviesnrcl. M[su kongresa dalibniekivarOsizrettelpasSaiviesnrcEpartikai$60parnakti. Lairegistretos,zvaniet Holidaylnn:1-415-433-6600un sakiet, ka

j[s v6laties

aizrunat istabu American Latvian Youth Association kongresam.

flmerican flirlines American Alillhes apsola visiem ALJA kongresa dalibniekiem lotakxs American Airlineiblletes uz Sanfrancisko. JDs varesit izmantot savus Super Shuttle atlaides kuponus, lai tiktu no lidlauka uz viesnrcu un atpaka!. Ja velaties tuvaku informlciju, zvaniet American Airlines, 1-800-433-1790 un sakiet, ka jums ir Star# 83107!

o Kongresa dalibniski, kas segu mEneiu laiki pEc kongrgsa apprecEsies, sa+ems skar,ru plati "l Left IIlg Hearl ia Saa Francisco"!

a,

PROGRAITIMA AIJA 36' kongresa

IreSdien.23'

- .-

ffi

novembri

..^n

Alcarazsalastoret"":"is:*:Xl13] 1$f;fr,:3},

#,fr,rffi;

Gate tilts,

clirr

(priv-at.s ma$n-as) House, u'r'r'

ffiT::ffaunuzkozamie) ffi;;;Gt"*lii56,ffi##" 11:00-12:00 r

e'oo-L:30

ffid

l

Gorbadovarefof'nas:ntaut Pusdienu p-artraukums

?ffils 9:00-1:00

::: .'.

I'ffiIiT#^ukums

l+ O#

balle: spEl6s "Brave lepansan-as

Combo"

=rJl

un uzkozamie) ffi*"gr*a.,ju brokastis,, 0<afija (Aneriia) ',rffi-:rl.s'ffiff#l"-$U-JA priekssEdis Rolands Brezrrs s

r#in

Hffi,{'u'x.;;;

R"1n".

-Jgffiffiiffi*rlffifrr*

5:00-6:00 Rietumkrasra,^T.SH"HT.il#Xffi:'

ifi;,ffi ffiffi?ffiiens 9:00-1:00 'G6ry#4y@b4""-â&#x201A;Źmisklsbrokasris,,-(kaf-i]aunuzkozamie) "Baluc \rur>e

e:00-10:00

pa Sanrrancisko

l-rci

u

un teisiem vietEjiem igauqiem

*,,;-râ&#x201A;Źchnikas,rar,::ff.ijas&valdesvelesanas)

??9-l::t ffi",I'"**sms IU:ru- j

(rezor

vakari+up-artrffit.*^"*,

9:00-1:00 Fonr(asevis*a mlsa) zes nama @'@s*r**H:IfJllJl*.];;;espurcir,aizk,rto jum6

ffi

"-f,iP'=

ALIA ARZEMIU PARSTAVE UZSAK DARBIBU

.;

! ELJA valde: Rolands Blezrlrs (priekis6dis), Daina Millere

-rs:*), :

Daina Balode (sekret6re), Valdis Bczi45 (politiskais r- :;:eks), Iuris Ezis (biedrzinis), Kims Ligers @I redaktors)

Sovasar istenojas iecer€ti ALIA/ELJA parst5vju izmai4a. Es, ALJA kasiere, biju ALJA valdes parstave ELIA 35. kongresi, kas notika no 7 .lidz 14. augustam AbrenQ Francija. Mana loma, galvenokdrt, bija "diplomatiska" - mans uzdevums bija iepazistindt Eiropas latvieiu jaunieius ar ALJA, tas darbibu un ar Amerikas latvieiu jaunieiiem, kd ari iegrit informdciju par ELJA, lai m€s visi varEtu labak kopd sastrdddt. Piedalijos kongresi ki referente, stastot par saviem piedzivojumiem Latvijd 5.g. julij4 un ki diskusijas grupas vaditija. Visu laiku gan pilnsapulcrE, kd ari citur, atbildeju par ALJA viedokli sakara ar visddiem jautdjumiem un stastiju par mtrsu organizaciju lidzibam un daT5dibdm. Misu latvietiba mfls vieno un dod mums kopigu m€rl5.i, bet tom€r m€s visi esam savas patv€ruma zemes kulturas produkti un tddA veidd |oti atilirigi. Dab[ju ari aizstav€t ALJA; atbild€t uz jautdjumiem, ki piemeram, "Kipr5c jns atlaujat bnt klat tiem, kuli nepiedalis visd programmi?"

Kongresi piedalijis apm6ram 70 dalibnieku, no 15 lidz pari 40 gadu velumam. ELJA biedri ir no 15 lidz 35 gadus veci, bet kongresd ari pie. dalijas daudz veicinataju. Abrene bija ideala vieta Sadai sanaksmei - pietika telpas visdm nodarbibdm, pilnsapulcei un ballei; dalibnieki vardja dzivot kopmitne un pulcdties viet6ja krodzi4d.

Kongress bija veltits ELIA vizijai un mErlliem. Centdmies kopigi atbild€t uz jautdjumiem; "kada ir ELJA loma trimdas sabiedribaBodien, un kadai tai vajadzetu but?"

Lai izpilditu 5o uzdevumu, klausijdmies vairikus referitus par Latvijas latvieiu attiecibam ar trimdu, par trimdas latvie5iem Latvija un par pedejiem notikumiem r,atvij4 ka ari par ELIA v6sturi un par iespdjamam strukturas mai46m ELJA. Bez manis-refer€ja ari Sarma Ginere, Egils Levits, Lolita KJavi4a, Daina Millere, Roberts Laivi45 un Rolands Blezurs.

Si biia v6rtiga izejviela diskusijam. Jau pirmdien visus dalibniekus sadalija asto+as grupis ar uzdevumu parrunat sekojo5ds t€mas: atklitiba Latvija un trimdd un organizicijas. Sis diskusiju grupas bija domdtas ka "brainstorming" posmi, jo p€c tam, kad bijam 5os jautdjumus iztirzajuii mazds grupds, sandcdm visi kopd, pdrrundjim organiz€tis grupds vien, bija iepspejas turpinit parrunas pie kopiga vakari+u galda, ka ari krodzi4a, un tAs iespejas tika labi izmantotas.

Darbiba notika iada formdti visu nedefu, lidz piektdienai, kad notika pilnsapulce. At5(iriba no ALJA kongresa, ELJA visa administrativd

darbiba tiek nokirtota pilnsapulc€, nevis

vairikos isikos darba posmos. ELJA ari atil,<iras no ALJA ar to, ka valde tiek ieveleta

pirms rezoluciju pie4em5anas. Jauni ELJA valdc darbojas Rolands Blezrirs no Anglijas (priek5sedis), Daina Millere no Zviedrijas (kasiere), Daina Balode no Zviedrijas (sekretdre), Valdis B€rzi4S no

Anglijas (politiskais darbinieks) un Juris Ezis (biedrzinis).

Sogad ELJA Infor-

macija redaktors bus

Kims Ligers, ari no Anglijas.

r-

r-.:gresa dalibnieki 1988. gada augusti Abrend

5

Anna Kari4a (3. no kr.) ar citiem kongresa dalibniekiem

8.

vLJK '

soMIIAIAqNAroSalA VASARA!

|

."*1i?:fr:[#F-,*li]:ltt!i:ii" s"*lit3illi:llhllfilt'iul:'H-"f,:i-:u"' savu Pirmd pasaules rsss.?aJa i'ha'28 ' inliiam' 9"5*!6 !$iav€ja ka1

tas' nedzivoto 8' ""^, notiks ari kon-

muiz6, sorilia no iiae somiem ii no ASV' iaika #cinito'n"uttul-'U'' PulcEsies apmcram 300Iut\'i"s' iaunieiu i' itu' Australijas, Dienvidamerikas, Eiropas referdti' klases augstas brls Kanddas. Tur -^ gadus, Atzimeiot Hitlera-Stalinu-pt.1.50 diskusiiu grupas, lrrtaiur, Jraaes, koncerti, juliiam 23'1idz2B' vispir - mlsu trrmdati;;l;kilal"ts-un raaosais vr-lk rssd' gad6.no st";'la' 1l"ii"" geografiskais tuvums Latvilai' zieds. Tur katrs var€s kaut ko sev got' kaut .,"pidti"*tniba 6mYem sadzivot ar sal"u lielo 't"i*f+.r" interesantu redz1l,ari.a"t-rrai iemlcities' g"t Fiaomju Savienibu, padaris io paiu program*, ,ratolne vulrat. o* ieverojamu notikumu ari paSiem konqiess 1989. gada";;;;ifi;-k""1 kas

un

.

-u*' ri"5'i"lt'i;;;;;;;; v€sturi' :::":";:.;

. ko Par Si, vairak t. somlem' ka f-idz Sim Piedzivotie' tas kopi soreiz vLJK.bus vairak kd tikai kongress' gadi' 50 bos pagajuSi Nakoia sudu manifestaciia

"'uta aot.i.:i: . uu' iuwi"s" politi*tasTJeribas ,;i#;fiYi;ti"*t,lfi,ii irflE, ar dazddaveida akcijdm trafedilu pirms pusgad- n"ita"t juyas'krasti' kas ievadi ja musu tautas

Saja v.rsisim somu un Dasaules skatu uz latviju' simta un kuya sekas iriLi"i'Uutiijds robelas"no Tade! lidzdaliba' visu ;;.G;epiecie5"am^a rriti"t pasaules kartem. fu, url *r*r ;;;;k;# nikoSgad uz Somiiu un piedalisimiesl rrr, protestet.

irienakumu

6

So

aatrmu atri*et

I

I ll

I I ] ] I

l

"-: --Liim pa5i un mudinasim citus. Somijd 'r- i: r- r'eciem draugiem un iepazisim jau-

'.;::l

pasaules maldm, bet pirms vai pec kulas de] notiek , - :-:s- - tai tik tuvu ki v€l nekad.'

- ( rcmija jau pec gada klit! Tadcljau , r.. ;;tr qatavoties celojumam uz Eiropu.

-' -.i .-.eta bfls tikai kAdas 150 iudzes gaisa , " ;rijas ziemelu robeZas. Sore2 mums ,. ' a; :u\ums noteikti jiizmanto, ka paia r ,.*:-"! ::cgrammas veidoiana un noris€, td ari

. *,r,i ::<iemosim Latviju,

, 'r

I -::as celojumd.

Paiai Latviiai iabr1t

:--.::arnmas centri! Lidz1989. gada

"

.

-

:z

3. VLJK Somija -

uz redzeslanos!

€.VLK

ric. kom.

l-egpunktd: Latvija un ]rls -*

" '

i:

" r."

.

-

-s

::.:ere5u degpunkta iabut Latviiai, jo

::.ls tautas nakotne.

r ri Tavs devums latvieiu tautas :::.es veido5ani?

, . : sagaidi no pdrmai4lm

'j

tur

Latviia?

. --:ikumi Latvija iespaido Tavu dzivi?

- :,":. -;cties uz radikdlo pirmai4u procesiem " : \-LJK programma turpina veidoties. : r.-::.kti atrodas cilv€ktiesibu grupa , j r- S5", "Latvijas Vides Aizsarizi6as Latr.ijas Nacionilas Neatkaribas Kus, -,::rijas Tautas Fronte" un citas Latvija ., i: :iedriski-politiskas organizdcijas, kuyu ' : - js arci-ndsim piedalities kongresa. ' . ." i:.<aribi programmas ietvaros tiks ,,-.:. :ekojoii jautajumi:

* Pagdtnes mantojuma apgOsana

un prradaa

* Nacionilo konfliktu risini5ana * Galvends ekologiskis problemas Latvija * Latvijas nikotne

demokritizdcija,

suverenitdte,...? Budami Somijd, tik tuvu Latvijai kd v6l nekad, m€s grisim tieiu atbalsi Latvija. Neaizmirsisim un apliecinisim to 8. VLJK Somija.

Kongresa dalibas maksa ir DM 500 - bet ka tikt uz Somiju? fau laicigi jadoma par stipendiju lfigumu viet€iam organizacijam ka darb6jas pats VLJK stipendiju fonds? -bet Uz Siem un citiem praktiskas dabas jautajumiem atbild ricibas komitejas loceklis Iuris Bfodnieks

Amerika:

19 North Mountain Ave. Montclair, NI07042

Tel: (201) 74+2497

un

(201) 7M-2603

Ko darisim "Diend Latvijai"?

Kas no Latvijas viesosies kongresd?

Vai roks bris?

Kur notiks 9. VLIK Latvija vai AmerikA? VLIK info-lapas, 4000 eksempldru metiena, cenias atbildet uz visiem iespejamiem jautdjumiem par un ap 8. VLJK. Ihfo-lapas sa+em latvieiu centri, ALJA darbinieki, tautas defu kopas un citi. Lasi un prasi. Ricibas komiteja ir tavd ricibd, ari ALJA kongresi Sanfrancisko.

Komitejas locekfi Anna Muchka un Andrejs Neimanis no Vicijas rddis un stistis, un atbild€s visq kas jums svarigs sakara ar VLJK.

EsbraukBu! Tuarl?

8. Vispasaules

latvie5u jaunatnes kongress Haiko muiZa, Somija 7989. gada 23. - 28. juhja. ..:

ltr

8.

VLIK

Postfach 1010 8780 Gemunden am

tqwb ';'Ylt -!&r7

Main West Germany

.t%t

.t'

ffi-d

wwe -

:

:

,.

Haiko muiZas glaunajam edmzil€m

7

8. VLIK ricibas komitEa no kreisas puses

Sabine Beca Geiz), Andris prieKi: Anna Muc}rka, An&ejs Neimanis, M6ra.Simane, Apinis, Kims Ligers un Dajnis

Aukmmis, sarm azerite,Ed;f;#;tI;; irfi".ta"., t lk"t Nit" EUd"tts un Vilis KJavi4S'

i''.".*"

n

"

ciiii;'vrffi iJ*'lis,

Paulis

8. Vispasaules

latvieSu jaunatnes kongress Haiko mulzA, Somiia 7989. gada 23. - 28. iuuia.

n

(a

{t

,lP

Skas Somiji plaujas

laiki

(vai nav ka kadreiz Latvija!)

\AKOSGAD BRAUKSU UZ"CLUB MED" Sovasar beidzot nolEmu piedalities latvieiu valodas iskursos Rietummiiiganas universitit€.

Ar gadiembijudomdjis "ko nutur Kalamazutikisi laiki var iem6cities." Tur tikai brauc tddi "Super Leti4i," kqi tikai tur diki padzivo unballejas. Bet nu varbut izndks tdds interesants divned€|u atvalinijums. Varbut pat kaut ko iemiciSos. Td kd biiu jau nol€mis, ka tur nekas daudz nenotiks, tad pagdmu lidzi tenisa un raketbumbas raketes, radio, peldbikses un citas svarigas lietas, ko vajag, kad brauc atvalinajuma. Pec Indianapoles dziesmu

v€l var brit refleksivajiem verbiem?" likis pavisam

nesaprotami. Saprasana naca itri, bet pirma eksimeni man negAja visai labi. Varbnt labak teikt |oti "ivaki." "Man liekas, ka Karlitis irbijis apmulsis," teica profesors Lelis klasei, kad atdeva manu eksimenu. Fonolofijas kursi, kur m€s micijimies

sv6tkiem devos tdlik uz Kalamazu. Kad pec pamatigas maldiSanis par Kalamazri beidzot

par latvieSu valodas ska4u sist€mu, mums katru dienu bija mazs eks6.mens par iepriek3ejis dienas lekciju.

Es strdddju kA vergs. Te vi4i 4em latvieiu valodas mdciSanu nopietni! Laimiga veida dabnju lielu palidzibu no saviem klases biedriem un pec divim nede!6m jutu, ki manas latvieiu valodas

atradu LSC, nezinaju, vai pat kads tur bus. Bet tas

spejas bija krietni uzlabojuids. Varbtrt nakotnc

var€Su pat saviem vecdkiem palidzet! LSC ari ir foti liela un

ir vala gandriz vienmEr. Ta ka ta ari ir dzesindt4 tad karstd vasaras laiki ta ir ]oti pievilciga vieta. Saulaind un jauka bibliotekdre Maira palidz Iaba bibliot€ka, ku;a

ne tikai atrast gramatas, bet ari ar majas darba jautdjumiem

Kam€r dzivo LSC, katram studentam ir japalidz ar mdjas

tiri5anu un ar diena viriSanu.

Man uzdotie darbi bija trauku mazgdSana un vannas istabas tiriSana. Mands divAs nedeJds

Kalamazu vienigais ridens, ko es redz€ju, bija virtuves izlietne, pilnd ar netiriem traukiem. Td tad manas peldbikses un citi_izpriecu

riki palika nelietoti.

- iii3. .,

,-:

,a

g.

vmam

tvieiu valodas

u

:acibu sp€ki . - : i<uitates vadiEjs Dr.

-:.

-re

Krawutschke)

Saubas ttlit izdzisa, kad iegaju iekSa. Visi studenti tur ir mili gaiditi. Katram bija nozimeta istaba pat ar latvisku varda zimi pie durvim.

Pirmi diena mes iepazinamies dr profesoriem un mums iedeva eksdmenu, lai nov6rtdtu katra Iatvie3u valodas sp€jas. Eksamens nebija par6k

gr0ts. Mrfs

ka bns daudz ko mdcities un ka mes tiksim dziti ka vergi. Es tikai tomrEr bridindja,

pasm€jos. Ja ja, bns gr0ti. Es biju izvclejies 4emt divus kursus; latvieiu valodas uzlaboianu (LATV 515) un latvieiu valodas fonoio$ju (LATV 320).

Latvieiu valodas uzlabo5anas kursu macija Jazeps Lelis, un fonologijas kursumacija Lalita MuiZniece.

Profesora Lela kursa mums katru vakaru bija

jatulko kads raksts no kada laikraksta,

piemeram,"New York Times" vai jaraksta domraksts par pa5izvEl6tu tematu, vai pat vienreiz jAtulko Irma Bombeck. Bet pa klases laiku m€s

Istenibd,

tom€r, bija laiks izpriecdties un iepazities ar citiem LSC latvieiu valodas studentiem. Visjaukak bija runit ar tiem, kuyi 4€ma pir-

briniiligi rcdzEt, ka tie, kuJi ir agrak loti maz latviski runiju5i vai pat kuyi nav mos kursus. Bija

nemaz latvieiu mdjds augu3i, spej izveidot sakari6us teikumus un izteikties skaidri latvieiu valodd. Apbrino jami labi, salidzinot ar mums, ku;i gadiem ir 46mudi vidusskoli vai universitit€ vdcu

vai franiu valodu un varam tikai izteikt paris sakroplotus teikumus. Rietummiiiganas universitdt€ var iemicities sveivalodu, un td briniSlSiga lieta ir, ka tabis latvie5uvaloda! ]aJums vai Jusu draugiem ir griba neilga laika uzlabot

savas rakstiskAs un runas valodas sp€jas, tad brauciet nakoivasar uz LSC. Bet, ja gribiet tikai vieglu vasaras atvafinajumu, tad brauciet kautkur citur!

Kirlis Dreimanis

intensivi micijdmies gramatiku.

Man gaja gruti.

PirmajAs piris klasEs jautajumi ka, piem€ram: "

kz

tiri atgriezeniskas nozimes, kddi citi lietojumi

q

I

KAS NOTIEK KALAMAZU? vaI LATVmBU uNlvnnstrArE ANAS RrETUvtut eI G a

srOuIAS

Rietummiiiganas universitites rudens semestris iesikis 198& g' 30' . aueust6. Piina spara iet septini latvieiu valodas un viens politisko zinibu kurss ar maclDq sPeKlen Leli un Dainu Uli.

MESTEVI CRIBAM! Brauc studEt latvie6u programmi iau 1989. gada ianvaril Iedomijies, ko tu jau bfisi nokav€jis: (Sekojosos kursus piedivajam paireiz, rudens semestri) LatvieSu valodas micibas kursi (Intermediate Latvi4n). apgirst latvieiu un pareizrakstibas principus; mdcis rakstit @€mu isus sacer6jumus un rediget klndas.

Latvie5u valodas mdcibas kursd II (Intermediatg L4tvi?n

II) atkdrto

ffiiskosist6muunpareizrakstibaspamatprincipus;

iepazistas ar daZidiem vilodas Zanriem un stiliem un yingri-na.s {az-idu isu rakstu raksti6ani; micis rediget-kltdas. Pavairos vdrdu krdjumu ai apm. 100 virdiem un izteicieniem nedeli.

tiiu

Latvieiu runas valodas kursd (Latvian conversation) vingrinds izteikties tar?azadiem t"matile", daZddos stilos. Iepazistas ari ar tautas dziesmu

iematikrl miklam, sakdmvirdiem un frazeologismiem.

Bris isas

reportiZas, drimatiz6iumi un debates.

LatvieSu valodas fonologijd Gaivian Phonolo&v) iepazistas ar fonologiju un tat terminolo$iiu, salidzina latvieSu un anglu valodas izrunu un apskata latviesu-valodas ska4as un ska4u kombinicijas. vingrinis izruni klase un valodas laboratoriji.

Latvie5u literaturas ievada kursi (IntroducJign to]=alvian Literatg{e) gadsimta 80-iem gadiem lidz @diuSa Pirmajam pasaules ka1am.

LSC

bibliot€kire Maira BundZa kirto iaunpieniku5ds gramatas.

Ir ari latvieiu literatrlras semindrs par folkloru (Studies in Latvian literature), kur apskata visus latviesu f6lHoyg paveidus un fematus, p€ta stilus struktfris. Iepazistas ar latvieiu folkloras krdianas, kdrto6anas un iur s-n p€tniecibas darbr.i no pirmajiem tekstu pierakstijumiem lidz. tekstu inaliz6m ar datoru paiidzibu, apskatis ari folkloras iestridijumus un,/vai ietekmes modernajd latvieSu literatitrd.

PaSmacibas kursa (Independent Study) augstdkd lime4a ("maior")

stuaenti izrauga pa3i savu pEtniecibas vai mdcibas tematu sakari ar zstridi individudlu mdcibu projektus kida mdcibsp€ka vadibd.

latvieiu valodit, literaturu vai kulturu un

Latviesu vostures un politikas kursa (Problems of Forgign Po.liticalsystem. t-atvian flistory -a"aTotitics) parskata latvieiu politisko, socialo, ekonomisko un kultur6lo v€sturi no 12.lidz 19. gadsimtam' BRAUC PIE MUMSJANVARI -TEVI MII/I GAIDIS! Par RMU latviesu kursiem, stipendijdm un dzivi LatvieSu studiju centri vari vairAk uzzindt, rakstot vai zvanot Elisai Freimanei, LSC, l7}ZFruternity Village Drive, Kalamazoo,Ml 49007 tel: 6'16-343-0254

.lo

MINSTERE LABA - =:dzi ir dzirdejuii par tddu vietu Minstere, -' .<olnieki var iet mdcities vidusskold latvie5u , ,,:i un dabut beigsanas apliecibu. Daudzi ir : " -.: tur, neko daudz par to nezinot. Citi ir , , .lii brifiem vai mdsdm un ir labi sagatavoti : :sskolas dzivei. Bet man liekas, ka vairums .i<u nesaprot, kas ta Minsteres latvieSu

."

- : izija isti ir.

Es pats,

tur nodzivojot divus

;- : :', iemdcijos kaut ko jaunu katru dienu. .::.: centiSos:toskaidrot daZas lieti4as. Vis' --: nem v€rd - es atbalstu MLG ar sirdi un , -:-i, bet ne vienm€r manas domas vai jutas ir -

=.

kA skolas

vadibai vai oficidliem pirstavkd jaunie.

- Es gribu vispirms tev pastastit, - . :r klities Minsterd. :,

:ats devos uz MLQ 1985.g. rudeni un : s 138. klase. Trispadsmiti klase ir dalita i' laJds: 13A - pilnas vdcu gimndzijas abitur-

.

138 - viena gada abitririenti. Es pats

tur

. uzlabot savu latvie3u valodu un kavet - :esti5anos universitdte, kam6r speju : - rrct, ko es gribu ar savu dzivi darit. Tagad, -::::es atpakaJ, zinu, ka otrais iemesls nebija : , .:nesls tur doties. (Pie 5is domas atgrieziSos .

i-dK,,,

: steres gimnazija ir nopietna vieta, td pat ki ::sitdte te Ameriki. Parastais skolnieks no - ,:-l<as vai Kanddas tur ierodas p€c vidus,. nobeigianas savd patvdruma zemr-. Tie : ::. ka vidusskola te nevar bfit daudz citA: :et ti ir vdcu $imnazija. Vaciji lietas norit .:: iekE 5eit. Jaunietis, kas tur dod6s, noteikti ',:s ta saucamo "kultriras 3oku". , ::ts domdjtl ka nebus nemaz tik gluti tur ''. :;ies. Sveid zem6, kur kaut cik valodu ' ,::, bez veciku uzraudzibas, pats par sevi :.gs un svarigikais - pilngadigs, es zinaju, - ::. labi ies. Pirmd dieni es maniju, ka ..-r valoda man nebija tik laba kd iedomdjos.

- : is (nevis klasesl) gluZi visu nevardju -rr:, un piezirnes rakstit nebija tik vienkirii ,.::nAjos. Skold reti kddu pazinu un maniiu, - -= "jaunos" visi tik sirsnigi neuz46ma. ::. bija ari tas, ka man nebija lielas izv€les ' : : r15nA, jo tas bija jau90% izkdrtots. . : : s devos uz krodzi4u ar klases biedriem, , : i< viens ar otru iepazitos. Bet tas bridis ' ,:-:, kad ilgojos pcf majam. Sliet, ka tas ir -, ,:s pirdzivojums tiem,..kuyi pirmo reizl ir , j ,rom no $menes uz tik ilgu laiku. Kad :. :rats, tad var vienm€r atrast kddu, kas ies - :atrakoties, lai rfipes paliek vien majas.

nzivo$aNA,

BET...

domajy, ka man nekad dziv€ nebija gajis tik labi. Painteresdjos, kas isti ir vicu abitr:rija un ko td man dos? Tiku ievelets skolnieku paipdrvalde un cer€ju skolniekiem palidzet €rti dzivot interniti. Saku dbmit, ka es iAda dzives stild labprdt dzivotu v€l vienu gadu un tdp€c pdrgaju uz 12. klasi. yigl rl_zzinAju, ka viss nebija tik vienkarii un lustigi, ka biju . Er dry iedomajies Es biju nopietna skol6! Atzimes pirmdjA ceturGni mannebija tik labas. Es maniju, ka naudas sika trukt. Un maniju, ka tur ar jaunieiiem l?pgaias ka va-saras vidusskolAs vai pat Amerikas vidusskolAs.'Te nu bija

t&

lustigd dzivoiana!

Es-pjrmo gadu knapi pdrdzivoju. Bija gan vicu valod6, gan citos priekimetos janoliek pircel5anas pirbaudijumi. No manis klases, kuyd bijim 1,"-tikai 5 atgriezds nakamajd gada. Divi izvCl€jas neatgriezties, un parejie tika.izsl€gti likumu parki:pSanasddt tika ats€dindti vii izslegti no skolas,-jo_vi4i nemdcijas un netika lidz. Te man ir japiebilst, ka vacri vidusskolds nav retums, ka kadu atsedina atzimju vii slinkuma dC!.

Turpreti te, Amerikd, diemZel cenias katru jauniai izstumt cauri skolas sistdmai.

Tad apjedzos, ka man palam nevajadzeja tur btrtl Es pats nebiju tik gudrs,lai tur p.aliktu. Es tur cerEju iegrit abituriju, lai viretu studet Vdcija, bet,g-alu g?e,E to neiegutq varEtu ittikt. B€t daZiem ta bija nopietna izglitiba. Es nekad nebiju iedomdjies, ka mana dkstisanas un slinkums var6tu citiem kaitet. Bet ja viens neseko stundis un kav€ tas dienas lekciju, tasliek ari citiem uz vi4u gaidit. Un, konsekventi, es kav€ju citiem

izglitibu.

"Ndc, iesim €st picu un tad uz parku daZus ieraut.', "Es nezinu. Man ir daudz j6macis."

"Ko tu Aksties. VarEsi to rit pirms stunddm izdarit. Kas tev ir? Negribi trakot?!"

Sadas sarunas bieZi norita, un daZiem patiesim bija vienalga, kAdas atzimes tie sa4€ma. Cilveku var viegli pavedinat, itsevisli, j"a tas cilv€ks vel n_av dzivojis tados patstavigos apstikloi. Man bijaLEl, ka viens z€ns no Vicijas neatgriezas, jo mes pedeja gada posmi labi sadraudzejamies. Vi4i

: :a2am ned€]Am jutos kA kungs savas

.

- Katru vakaru gaju ar citiem patramdit - Jaunds draudzibas auga, un man viss ::

.

<a Iiela, briva latvieiu nometnE. BieZi -- krodzi4d un dzieddjdm latvieiu dzieskakls aizsmaka. Dzive riteja uz

..:o€r -

.: 'au biju labi sadraudzejies ar jaunieiiem, . ari bija atrasta sava sirdspufite. Es lt

-

man atzinas, ka par v€lu sapratis, ka nevajadzeja "pa tuk5u" nosist laiku.

Drti cfti, kas bija ar vi4u kopd liksmoju5ies, paraustija plecus un teica, ka tadas lietas notiek, zinddami, ka vi4iem droia abiturija gaida citd zem6.

Tie, kas mani pazist, domds pie sevis, ka es pa5laik esmu "baigais" spredifotajs. Es pats atzistos, ka esmu iemetis "daLus" un pat daZreiz krietni vairdk neki vajadzeja. Es vienigi apzinijos, ka, ja es vel€jos kavet savas studijas universitdte un uzdzivot gadu Eiropi, tad man butu hbak to darit arpus ML$! Braucot tur tikai izpriecaties, es kait€ju citiem jaunie5iem, skolas slavai un tereju savas gimenes un tautas naudu.

Ir daudzi, kas dodas uz MLQ macities. Es necenSos skolu nosmddet.

Vienigi cen5os izskaidrot, ka MLQ nav spelvieti+a, kur kavEt savu brivo laiku. Vecdkiem ari ir jasaprot, ka ML$ nav nekdda latvietibas "5top65anas" iestdde. BieZi esmu dzirdrEjis, ka vecaki slavE labo audzinaianrl ko jauniesi ir sa4€muii un cik krietni tie ir parveidoti par latvie5iem. DiemZet cilvdks nevar savu b€rnu tur nodot un sagaidit "laiplesi" atpaka|! Fakts ir, ka jaunietis pats sevi tur veido. Varbrlt vi4am ir vairdkas iesp€jas sevi "atrast" lielikas brivibas de|, bet nav tddu latvietibas kursu. Pa3laik ari vairaki cilv6ki nesaprot, cik lieli mera MLQ ir paklauta vdcu likumiem.

Latvie5iem ir vienmer bijusi tada divaina paraia nosldpt nepatikamu patiesibu ar roZainu plivuru. MLQ vadiba nav citdda.

Pa5laik vacu valdibas locekJi spiel, vai ir v€rts uzturet pilnlaika skolu latvieiiem tadtl ka vi4a tagad ir. Vi4iem ir gryti attaisnot tds uztur6Sanu, ja td eksist€ ka vieniga tdda skola. Vi4i cer ievest vicu valodd gala p6rbaudijumu. Ir gryti visu siki izskaidrot, isumd teikirl ka, ja tas notiktq tad nebutu vairs lielas jdgas savu b6rnu srftit uz latvie5u skolu, lai macitos vdciski. Vacu valdiba redz,ka skola klibo un domd, ka labak deretu to mainit vai atsaukt financiilo atbalstu. Tas noteikti bfitu skolas gals. Tdpdc, ja tu dodies tur uzdzivot, padomA vispirms, vai tu nebisi galu gald viens no cipariem, kas liks vdcu valdibai domat: "Redz, kur vel viens latvietis ar zemim atzimCm. ]a virli butu paklauti zem parastds sistdmas, tad tadu probl€mu nebitu." Un vai tu gribi piedalities 5is skolas

sl€giani?!

Skola v€l nav slEgta. Tom6r latvieiiem ir jasaprot, ka nevaram vairs nev€rigi apieties ar mfisu vienigo pilnlaika skolu. Mums ir to jaatbatsta vairik ka lidz Sim. ja varam pieradit vicu valdibai, ka mds esam spejigi skolas akademisko limeni noturet augstu, tad vi4i liksies mier6. TA pat mums paiiem ir jabeidz sntit MLq vadibai gafas vestules, ko drikst un nedrikst darit, ja viqi vdlas sa+emt atbalstu no mums vai misu organizdcijim. Kas pats nekad nav interes€jies par MLQ darbibr.r, tam nav ko kritiz6t, kam€r vi4i pats nav ar mieru tur iet palidzet. Mes varam skolu atbalstit ne tikai no financidlas puses, bet ari no mordlis puses. Ja tu tur dodies - saproti, ka td nav vasaras vidusskola, ko tu te Ameriki apmekleji, bet ta ir nopietna skola ar nopietnim prasibam. Priecdjies, cik vien tu v€lies, bet esi atbildigs savai skolai un tiem, kas tur naks p€c tevis - cerams!

-Valdis Rozentdls

SABIEDRISKO ZINATryU INSTITUTS (SZI) SZI

i:

-

iespeja sevi sagatavot nacionalpoli-

tiskam darbam un iegrit zindianas par latvieiu sabiedribu - ieskatities latvieiu kulttras nozares literaturi; mdksld, un muziki - lekcijas, semindri un praktiskas nodarbibas: piedaliSands Eiropas droiibas konference, publikaciju sagatavosani un vietejis sabiedribas kulturdlu pasdkumu rikoiani Ko SZI sagaida no tevis?

- augstskolas limeni

l2

-

pieredzi latvie5u organizEciju darba Iabas latvieiu valodas zini5anas (jaspdj brivi latviski rundt un rakstit

-

Iabas sadarboianas sp€jas interesi papla5inat savas zin6:5anas

latviskos priek5metos

- aktivu piedaliSanos

latvie5u sabiedribi

Tuvakai inf ormaci;'ai

:

Guntis Prieditis Salzmannstr. 152 44

Munster

West Germany

v

MICIGANAS "PASACIryA" - KUryNAKOTNES ALIA DARBINIEKI ATRODAS SODIEN

Ama Koplenda (Copeland), P6tem Antons, Maks Bukets Max Burkett), Jekabs Kregers, Aleksis Koplends (Copeland), Hanna Berlina (Flannah Berlin), Aleksandra PdkS€n4 Tomas Berlins (Thomas Berlin), Laila Strauti4a. Rfldis Antons, Matiss Grants, MartiDs Pl]telis, Tia Malceniece, Andreis Kregen. Izb:lkst Roberts Lilieniieins, Maris Tumes

(fmer),

Eriks

Krievs

Kalamazo latvie5u b€rnudirzs "Pasaci4a" sa4€ma oficidlu atfauju no Miiiganas Stata 1988.

::: zomere,'?asaciBas" : :::a

gada25. maija. Miiiganas Stats mos tagad atzist par pilna laika b€rnudarzu (day care and preschool) ar tiesibim uz+emt pilni laika 14 b€rnus no 2 m€neiu lidz 5 gadu vecumam.

"Pasaci4i" pa6reiz nak 15 b€rni. Ta ka lielaka dala b6rnu piedalds b€rnu- darza tikai darZas dienas nedeld, kopi varam uz4emt vairik b€rnu. Sovasar "Pasr,ci4d" naca vCl 5 b€rni, kam€r virlu mates mdcijas latvie5u valodas kursos Rietummiiiganas universitdtE. B6rnuddrza programma sagatavo b€mus lasiSanai un refiniSanai, apvienojot micibas ar rotafi5anos. B€rnu apkirtne un darba plins veicina paidarbibu. Sagaidtl ka bcrni paSi izv6ldsies, ko vi4i grib darit, kadus jautdjumus risinAs un tad l5ersies pie darba.

Pavadim ari laiku, kopd parrundjot un

risinot daZidus tdmatus. El€rni mdcds loti konkreti veidi. Cen5os nelikt b€rniem tikai klauities, bet sagiddt vi4iem materidlus, kuyus var apskatit, aptaustit, cilat un p€tit. Daudz zimEjam un rakstAm, lai katrs b€rns var€tu savas zinAianas izpaust daZddos veidos, ne tikai mutiski vien.

Pirrun6jam ari latvisko gadsk6rtu.

Uzskatu, ka, ja b6rni jau agri iepazisies ar mflsu tautas mantojumu, tad viryi to bez pulem iemilos un piesavinisies. Mdcdmies pazit un atdarindt rakstus. P6rrunijam un svinam latvieiu svetkus, micdmies un skandinam dainas un visvairik - dziedam. Ceru, ka "Pasaci4as" b€rni uzaugs ar bagitigu dziesmu krAjumu un lielu

"Pasaci4as" b€rniem ir laimejies, ka netalu no b€rnuddrza atrodas latvieiu studiju centrs.

"Pasaci4as" paligskolotajiem jarund latviski, un daudzi no vi4iem ir Rietummiiiganas universitates latvieiu studiju programmas studenti.

"Pasaci4d" ir strdddju5i ari citi Rietummiiiganas

universitdtes studenti,

kqi tur latvieiu

valodu

nemacas. Berni iegust no katra, kas ar vi4iem nodarbojas. Man ir prieks, ka tik daudz daiddu jaunie5u ar interesi un energiju ir nikuii stradat ar b6rniem.

B€rnuddrza "Pasaci4a" telpas un programma neatSl5iras daudz no amerikd4u bErnuddrziem. Tas darbojas p6c Mitiganas Stata

noteikumiem un likumiem tapat ka visi citi. Bet m6s loti atSfiramies ar to, ka misu b€rnudirzd

rund latvieiu valodu. Visa diena - mdciSanis, dziedd5ana, rotald3anas, €5ana, atpuiands notiek latvieiu valodd. LatvieSu valodu nakotnc dzirdds tikai tad, ja tie berni, kas Sodien uzaug musu vidu, runds latviski.

Nodibinaju latvie5u brSrnuddrzu, lai dotu latvieiub€rniem iesp6ju satikties ikdieni latviska vid€. Apstakli bieZi nosaka to, ka b€rni pavada dienas prom no vecdkiem. Grib6tu, ka visi b€rni, kuli v€las, varEtu pavadit dienas kopd ar citiem latviski runajoiiem brirniem. Iekdrtot pilna laika bernudirzu prasa lielu darbu. Vajag daudz pacietibas un atbalsta, bet tas ir iespEjams.

Ceru ndkotnE redz6t latvieiu bernuddrzus ari citas pilsctas, lai daudz vairak b6rnu var€tu satikties un pavadit dienas, runijot latviski.

Andra Zommere '?asaci4as" vaditaja

sajismu dziedit.

t5

Neaizmirstamas.

L*:

Georgs Buis (George Bush)

furis Bfodnieks un Ojars KalniAs

G IAS

NOST D( PE RESTROI KA

Baltic acttvism spreads swiftly Latvianspress Moscolv f or self -determination Latuians Establish q Moaement

to Seeh Soaereignty

300,000 protest i.n Baltic states I{ow many Arrrericans have heard :f Estonia, Latv L?rlithuania?

Perestroika fuels a Baltic reviual -,:n't call l"atviaa Russian country

l5

7

,GLASNOST" UN MES Gorbaiova izvirzi6ands lielvalstu politiskA

ar6ni ir radijusi pirsteidzamas reformas Padomju Savienibi un t6s apspiestis tautis un ir atstijusi dzilus iepaidus austrumu-rietumu valstu attiecibds. Nozimigis mai4as ir sagadajis pats Gorbaiovs ar savu karismatisko personalititi un ierosinitdm pdrmai4im - "glasnost" un Perestroika." xSis maigas ir radijuias iespejas negaiditiem un v6sturiskiem notikumiem okup€tds Baltiias valstis. Ir notiku3as plaias demonstricijas, ku;as ir savilnojuias baltie5u tautas aiz dzelzs aizkara, kd ari Seit trimdd.

Sie notikumi ir mums svarigi, turpinot mrlsu nacionili politisko darbibu. MrEs varam iusties

gandariti un sajrisminiti, ka beidzot pasaule piev€ri okupdtdm baltieiu tautdm kidu uzmanibu. Bet mums ir ari jdsaprot, ka mr1su loma Seit ir mainijusies, sagiddjot mums jaunas iesp€jas un m€rl5us ar iaunam attiecigdm problEmdm.

Lidz iim cefi uz iauno virzienu nav bijis parak gluds. Tagad jaunig sve5ie un mainigie apstakli ir sagddijuSi tddu apmulsumu un nepdrliecibu, kas sl6p€ mrisu m€rlu sasniegianu abos krastos. Tas pierdda, ka m6s 5im mai4im neesarn biju5i sagatavoti, jo esam lidz Sim 46mu5i vienvirziena pieeju un stiju.

Tauta dzimten€ ir sadalijusies daZddos nogrup6jumos ar daZddiem virzieniem; visi budami nezi4i, "cik tilu iet " lai nov6rstu vienmEr draudoids represijas. Trimdd esam daliti, kA un kulas pretestibas kustibas atbalstit, kadu taktiku

uz dzimteni un 2. Informiciias un 'lobbying" darbiba - v€rsta uz rietumvalstu valdibam. Nav daudz 5aubu, ka esam guvuii iev€rojamus pandkumus darbibd drpus dzimtenes.

Sodien mr1su tautas okup€ti zem€ ir uz46muias iniciativu mtsu ci4i, un ar to mes esam spiesti atkipties sekunddr6 lomi. Tas nekddd zi4i nenozim€, ka mirsu darbiba butu iasa-

mazina. Tieii otradi. Apstakli mums iodien

skaidri nordda, ka darbiba mums jakapina liela m€ri. Musu piendkums ir atbalstit tautas pretestibas kustibu, kd ari bnt labi informotiem par notikumiem un apstdkfiem dzimten€, lai sp€tu inform€t rietumvalstu valdibas un presi.

Minetie piendkumi izklausis mums vienkdrii Ka dzive dzlve mus tr Det kd saProtamr/ bet un Pasl Par sevli saprotami, mdcijusi, nekas politiska arend nav vienkdr5s.

Par grntibam vienoties, ki ios piendkumus izpildit, varam secinAt no Pasaules Baltieiu Padomes (Baltic World Council) konferences norises 5.g. 8. un 9. augusta Londoni, Anglija.

(Londoni satikAs ap 50 baltieSu organiziciju vaditaji un darbinieki no visiem pieciem kontinentiem, ieskaitot 5o rindi4u autoru.) Gr0tibas radds pat vienoties par jautijumu, vai konferencei ir lemianas vai tikai ierosiniSanas tiesibas?!

Igauqi un lietuvieii izteica v€l savu ignumu par m&su latvie5u organizdcijas piedali5anos Jrirmalas-Satakvas konferenc6 d ivus gadus atpakal, lai gan atzinis, ka darbiba esot bijusi sekmiga.

Sini sakara ierosinaja atzinumu, ka neviena baltie5u grupa nedrikst vienpus6ji uzsikt kddu darbibu, kas var€tu kait€t vai apdraudr3t neatziSanas politiku,

iepriekS neapsprie-

W*W:|T;wbSMY

&ulil Y&T; ; At##{ s&#{ri ffii*fti61{* _a*

Z{il*

rrknt

i

Zoties ar abam parejam

tautam. Neviens tom€r neuz4emas defin€t, kas tida darbiba var€tu btlt.

Lieldkas grrltibas vEl radis, rundjot par "veco" t€matu sakariem ar dzimteni.

Igau4i un lietuvieii uzskatija officidlus sakarus ar pretestibas

kustiblm par prieki-

laicigiem. Sim uzskatam pievienojds ari

divi jauni igau4u nacionilisti, kas nesen atradas Padomju Savienibas cietumos. latvie5u nostija Sini jautijumd bija, ka katri vr5l

foto.: VAK -'Visrs no diviem, vai nu skars, vai neskars, tad iau redzes!"

l6

pielietot sakaros ar dzimteni un rietumvalstu valdibdm un, beidzot, rast lomu mrisu soditiem, izsrftitiem brivibas cinitdjiem. Asas debates un pdrmetumus mflsu organizicijim varam jau lasit laikrakstos. Tikai varam cer6t, ka nepaliksim atkal paii par saviem lielakiem ienaidniekiem.

M€s Seit trimdd esam sp€l€juii vadoSo lomu misu tautas centienu istenoianai. Mflsu darbiba ir vadijusies divos virzienos: 1. Palidziba vErsta

okup€ti baltieiu zem€ apstakfi ir virziju5ies daZidos virzienos un tid€| katrs stdvoklis jiapsver atseviSl1i.

Domstarpibas ari raddt kad viens igau4u lektors sava runa apgalvoja, ka vienigais ce|3 uz Baltijas valstu neatkaribu ir Padomju Savienibas "pilniga sagrau5ana" un "asins izlieiana". Tida stdja mris tik ierindotu ekstr€mistu un reakcio-

-::-r grupas, kuJu darbibu uzskata par kaitigu

- S\'interes6m. Pamatoti vai n€, ta.di jau me"s :"am uzskatiti daZu vietejo aprindu acis, (Skat ._: : :eiz€ji Meriland es repubiitii4u Senatora --- arles Mc Mathias "Ethnic Groups and Foreien

. :q', Foreign Affiars, Vol59, n,i, tgAf ) Muirs ,.aprot, ka vairums amerikagu uzskata dratdz_ ;:s sakarus starp Padomju Savienibu un ASV ka -::icamus un pat labv€ligus. (Skat D. yankelo_ ' :: rakstu "America's New Thinkins,,, Foreien - -airs, Yol67, No 1,1988) Tadc]pec"iespCjas"

-

ekonomiju bez komunistu partijas b6zes marksisma un feninisma sagrausanas. TAdel. runajot par Padomju Savien"ibas-rietumvalstu tirdzniecibas attistibu, mums brftu labi ievrdrot amerikd4u komentatora vdrdus: ,,It is the Soviet Union's l,eninist framework that these measures (glasnost and- perestroika) seek to perpetuate, and it is this framework that makei the Soviei Union aggressive and militaristic. there is no conveivable reason why the cost of maintainine it should be shared by the West.,, (skat: ,1nhy "

Ku$ ir labaki, krievi vai amerika4i?

Krievi - viqi atbrivoja mUs no vacieiiem, kamEr noladede ameritKar,ll nav mus vel atbrivojusi no krieviem!

I'opulars ioks Rigi ("uS News md World Report, 17. okt.)

foto.: VAK -'Meis, maias...komentari nepr6es, vai ne?"

-

-::.s ir jaizvairas no "cold war warriors,,, ,,red.-

, '.:rs," "war-mongers" vai ,,mindless anti: :runism" raksturojumiem. Kads latvietis * . sa tija 5o jauti jumu par filozofisku t6mu un ta ' :ziianu par lieka laika terEianu. pirmi vis_

"

-

-

..,:ies baltie5u konference beidzds,

diemZ€l, ' - .GCas svarigas strat€$ijas formulOianas.

)aleji

5o

neskaidribu var izskaidrot ar

-:aiova reformu paradoksdlo raksturu. . =:iaubdmi tds ir devuSas apspiestdm baltie5u -:,n izdevibu izteikt savu v€l65anos b[t neat" :am - liels pozitivs sasniegums. Bet reformu " " - -.:ati un ar rietumu valstu-aizrauianos ar tdm - - paSu Gorbaiovu, m6s esam zaudeiuii - . --iju, kupu esam pielietoju5i lidz iim mnsu . ': :i. Piem6ram, jiunais detantes gars var :"..:ice :rni apdraudCt nakotnes atbalstu-RFE/Rl .

.

'

. ..,11.

of America raidijumiem uz Baltijas

-itad, rundjot par ndkotnes strat€giju, mums . , .:ro "realpolitika". Lai gutu maks'imdlus -

.-.:gurnus, musu merfi un darbiba nedrikst

. ::etruna ASV interesem. Mums jaatgadina , r -: es faudim, ka Gorbaiovs pdrmii4a"s nav : .s labsirdibas de], bet gan izmisuma, Iai . ::: Padomju Savienibai grimstoSo ekonoGorbaiova strate$ijas pamata ir doma, ka ' : -::.\,alstis izglit:s Padomju Savienibas

Clasnost Can't Work," New Republic. 19gg. s.

13.

junija num.) Tirdzniecibas ligumi ir saistini

ar Austrumeiropas cilvdku tiesiblu un neatkaribas centieniem.

Mums ir uzdevums iejienes iedzivotajiem

izskaid rot un brid indt, ka'paireizeiais stdvoklis A.ustrumeiropi nav stabild. Brivibis un pretes_

tibas kustibas turpindsies, kam€r apspier'ti" ew neatkaribu vai ndls asi4ainas represijas.

Mums jaturpina informEt par cilvrdka tiesibu _ pa.rkdpumiem okupetas Baltljhs valstis. Nerun_ Ssim vien par atseviSfiem apsudzetiem cilv€kiem, bet pacelsim 5o princilu augstaka limeni ar ;autdjumu : uz kA b dzEjas m risu urib rivds pa sa ul es apsudziba pret Padomju Savienibu? 5o aiUltai mums visskaidrdk izsaka Amerikinu diplomAts

un akadcmips Michael Novak savd eseii.

"Human Rights and the New Realism -'sirateeic Thinking in a New Agc,,': ,,Since militant opposition against human rights is necessarv to the self identity of ttre USSR Ind its allies, t(e protection of human rights lies at the heart of what euphemistically c-allcd the East-West Conflict."

Baltieiu pretestibas kustibas ir atzitas par

svarigdm parddibim Padomiu Savienibas'imo6_

rija, tad6l mums un musu tautai dzimtene tdj jaizmanto pilnigi, bet ar uzmanibu un prdtu. 5i

t7

ATKLATIBAS LAIKMETS

gada 5. sept. Newsweek Zurnals raksta Par baltiesu un

arm€+u demonstri-

cijam. 'The nationali-

UNTRIMDA

ties problem continues

to grow, and how Gorbachev deals with

it could determine ihe future of his hard fought political and economic reforms."

-Miris Mantenieks (Klivlandes Baltie6uAmerikd+u Komiteias Priek5s€dis)

foto.: VAK - 'Vides aizsar&ibas kluba meitenes stav uz Politiskis izglidbas nama kePitEm. Varas viri ieksA politiska izglitiba tiks pasniegta prakse."

"M€s varam runit par boja eju - mtsu koku, udens... bet tikai tad bris redli apjausts, kad tauti b0s atmodi-

nita nacionila paiapzi4a, tad brls tautai koks sv€ts, i rfdens,

i

sv€ts btrs... Ari tautie5i sve5atn€ nes to

virds

paiu sipi, ko mes ieit, varbtrt, ka pat sipigik..

-Arvids Ulme 1988. g. julija

Kids pazistams jaunatnes Zurndla redaktors

nesen rakstija, ka "mosu prioritatei jabut Latvijai." Sis secinajums ir visai pareizs. Michaila

Grobaiova "atkldtibas un Parkarto5anas" politika ir ievadijusi v6l nepiedzivotu dinamisku Posmu Latvijas politiskaja un sabiedriskaji dziv€. Tauta ir pamodusies un p€d€jo gadu notikumi liecina par tautas parliecibu, ka tikai paSi latvie3i var€s Latvijas zemi un tautu izglibt no boja ejas, ja tik tiem dotu iesp€ju.

"Atklatibas" politika ir devusi tautai iespdju vismaz ies6kt 5o procesu. KopS 'Tlelsinki'85" grupa sp€ra savu primo droisirdigo soli pirms diviem gadiem, ir pagaju5as divas demonstriciju pilnas vasaras, kuyu rezultiti ir izverdojusies v€l |taSata neatkaribas kustiba - :Latviias Naciondld Neatkaribas Kustiba - un Helsinku grupas kddreiz€ji "ekstr€mis" un "subversivds" prasibas ir uzstddijusi Latvijas PSR RadoSo savieniba savi junija pl€numa. V€l pie tam, no sauji4as baznicu tor+u un kapu remont€taju ir izaugusi visplaiaka un 5$etami visspecigiki tautas kustiba Latviia Vides Aizsardzibas Klubs. Rudeni v€l nodibinajas Latvijas Tautas Fronte un latvijas Neformdld Tautas Fronte! Kas no ta visa izniks, noteiks

b[s k6da asa pretreakcija no varas orgAnu puses domiju, ka ti vienigi spes piebremzdt Sis kustibas, nevis tis pilnigi apslapet.

Bet kur tad paliekam m6s, trimdi dzivojoiie latvieii, kas ceniamies tur6ties visiem iiem tikai musu tautie5i Latvija.

l6

Ja nu

nami. Soreiz

notikumiem lidz? Ka m6s varam izmantot atklitibas politikrl lai veicinitu Latviji iesikto?

Taisniba ir, ka "pdrkirto5anis" Latvijd nav pandkusi istas mai4as ne varas struktfrrS, nedz ari veikalos: vairums veco vienbalsigi pie4emto

(vai piekukuloto) viru vr5l s€Z savos amatos un

plaukti v€l tuk3i.

Tomdr "atklatibas" politika ir devusi daZas pozitivas lietas tautas garigds veselibas uzlaboSanai: Latvija plivo Latvijas karogs, Latvija dzied Latvijas valsts himnu, latvija atzist, diskut€ un nosoda vismaz vienu sdpigu dalu no latvieiu tautas v€stures (Ir pat runa Par atbildigo Personu

izmekl63anu un tiesiianu...)

Latvija vairs neatrodas stagnicijd - ta ir atdzivinijusies. Trimdai jatiek lidzi, tai jamobilizeias.

Galvenais, ko "atkldtibas" politika ir devusi, ir iespeja darit to, kas gadu desmitiem ir bijis loti gruti un briZiem pat neiesp€jami - proti, tuvindt misu tautas varmdcigi atda[tas dalas.

Pailaik trimda ka tada tiek rehabilit€ta Latviia. Respektivi, trimdu tagad sauc par "trimdu," nevis par "emigrdciju," vairdki trimdas

autoru darbi ir publiceti Latvija, un Pat padomju prese 5ad tad var lasit par kddu trimdas sasniegirmu nevis tikai par trimdinieku "ideologisko analfab€tismu." Tatad tagad ir izdevigdkais laiks iepazistinit tautu Latviid ar mrisu trimdas v€sturi un kulturas dzivi un sniegt tai konkr€tu atbalstu tiesibu atgrl5anas centieniem.

Tapat ka tautai Latvija ir nepiecie6ami iepazities ar dzivi trimda, ari mums ir nepiecieiami iepazities ar ikdienas dzivi un apsta[liem LaMja. Kids populars izteiciens Padomju Savienibi skan 5a{i: "lasiSana ir interesantdka par dzivo5anu." Sis izteiciens atspogulo padoniju preses centienus iekr6sot vEstures t.s. baltos plankumus un public€t agrdk tabi informdciju (piem, Stalina terors, migrantu problEma, naciondlais jautdjums, dabas piesir4otiba, u.c.)

Ari mums jalasa iis padomju av'rzes,lai tuvdk iepazitos,ne tikai ar jaundkdm sensdcijam, par ko runi rindds pie S4abja veikala, bet ar to, kas notiek Latvijas kompartijas un rado5ds inteligences aprindds, ar to, kas notiek latvijas kulturas :onda, ar to, kas notiek Latvijas valsts universitat6, ar to, kas notiek Latvijas teatr.os un mdkslas zstdd€s.

Kdda iev€rojama literatriras kritiBe no Latvijas neseni apciemojumd LSC Kalamaztr paskaidroja, ka, lai saprastu Sodienas notikumus Latvija, ir jdsaprot kada sp€|u laukumi mums jisp€Ie." Zindmu ieskatu iini "sp€lu laukumi" var iegirt, .asot Latvijas presi. Buiu japiemin, ka mfrsu" :rimdas avizes vairdk raksta par notikumiem Latvija un tajds ari noder iemest aci.

Neap5aubdmi labdkais veids, ki iepazities ar Latvijas apstakliem, ir pasam aizbraulit uz Latviju un aprundties ar cilvekiem tur. Katru nedrS|u

Arkadijas parkd notiekot kaut kids mitir,r6, ko :iko kada no Latvijas daudzajdm sabiedriskim crganizdcijdm (VAK LNNK un citas). Rietum:,ieku piedaliSands Sajds sandksm6s ir nepiecieiama tautas saliedesanis procesam. Sovisar redzejdm, ar kddu sajrlsmu uzry€ma trimdas :aunlesu uzrunas LNNK dibin65anas un Latvijas karoga

*l rllll

ii, *, I

]a brauc uz Latviju, vajadzOta izmantot iespeju ari pabraukAt pa Latviju. Pdrrunas ar lauciniekiem_ varetu papildinat Riga ieg0tos iespaidus. Nopirkt autobusa bifeti un iizbraukt uz kAdu attdlAku Latvijas nomali ir vieglak neki varbrit izliekas...

PEdCia

hika ir kluvis vieglak cilvekiem braukt

no Latvijas uz drzem€m ciemos. Gandriz katri sarikojumd ir klat kads viesis no LaMjas. Ka augiminetais jaunatnes Zurndla redakiors ir izteicies "ELJA Informacijas" 110 numurd, jaunatnes organizdcijas vardtu uzrlemt vadoiu lomu Latvijas rolg folk un folkloras ansamblu koncertgrneju izkirtoiani arzem6s. Ir nepiecieiams latvieiu kultfiras sasniegumus un personibas popularizet starptautiskos forumoi tdpat, ki ir svarigi turpinit pasaulei atgidindt Baltijas valstu politisko statusu.

Un, protams, ir jam6$na vairikiem mirsu

trimdas kultfrras darbiniekiem izkArtot koncertus un izstddes Latvija. Piezime: Kultrlras sakaru komiteju visi pazistam - "atkl6tibas" laikmetam un demokratizicijas procesam par godu vai nevajadz€tu izkdrtot trimdas rok grupu turnejas Latviia caur neatkarigiem rokmfizikas

kooperativieffi

Klist baumas, ka Zurnili AVOTS un LIESMA meklejot informiciju par trimdu un trimdas v6sturi. Kads uzr;lEmigs jaunietis var€tu nosfitit Siem Zurniliem kddu rakstu par saviem piedzivojumiem 2x2 nometn€, Kurias vasaras iridusskola, ALJA kongresd u.t.t. Jaunie rakstnieki varEtu sazindties ar Rigas jauno autom apvienibu domu un darbu apmai4ai.

Katrs individs var sniegt |oti nepiecieiamu

foto.: Juris Krievig,i -

demonstricija 1988. g.

14.

jtnija Riga

:ehabittaciias mitirlos.

Cik zindms, pie Brivibas pieminekla ari :eguliri notiekot nejormilas pdrrunas par aktualiem jautAjum:em. Iespdju jau :,etnfkst pastastit par :rjmdas ceribdm, ','eiksmEm un sareZ-

5ijumiem.

"Atklatibas" .aikmeti ir pav€ruSds

:laiikas iespejas

':ztureties Latvija uz -giku laiku ar izsau<'"rmu, nevis tikai uz :arastajdm 8-10

:iendm. SeviSlj inte:esanti brltu pavadit

ridu pusgadu Latviia, s:udejot Latvijas Valsts :riversitdtQ vai iesais:-.ties kddd Vides

-izsardzibas Kluba --:1k5, kur sniegtais ::balsts Latvijai no :::mdas b0t taustams

::r paliekoSs.

n

J_

atbalstu visiem Lawijas iedzivotiiiem, vicot un

nositot VAK, Latvijas kulttrras fondam, LaMias dabas

un piemineklu aizsardzibas biedribai (un

citim videi aizsardzibas grupim) informiciju

par dabas piesar4otibas m€riSanas techniku, irides attiriSanas metod€m vai rietumu vides aizsardzibas grupu darbibu. Rakstiem ryv iabut latvie5u valoda - Sim grupim ir Partulko5anas iespejas uz vietas.

Saia bezgala faxin€io3a laikmeta katram irzemEs dzivojo6am latvietim ir jiatrod saws gersonigais kohtakts ar Latviiu. fa nav laika vai iespejas"lasit av?es vai iesaistities koordinEtos paiakrrmos, katrs var uzturet savas saites ar i.atviiu vienkdrii, rakstot vcstules saviem

piederigiem un draugiem LaMia.

KAROGA REHABILITACIIA

LAIVIIA

foto.: Andris Krievi+i - Dainis Stals, "Skandinieku" vaditais, C€su Pils torni

n

Seit pieminctas tikai da2as ideias, kA varetu izmantot "atklatibas'

Poli

kAdu atbalstu Latviia. Nav tidas visapNerosas formula_s palidzibas sXieg3anai. Katram iiatrod.tuY:-!"1:' TomEr jaltc:rasi-ka taPat mtsu ii Lutrtp, pie Xrums ari daZi viri irilgis€d€juii savos amatos na visoalidzibas sniegianai nebfit nav ce]S.palid vi4u iTwalatais izv€l€tais ce13 un win' organizdcijis, ^--.-ioi.iiic rrn

titu un'snie6

p'i3-ir.ta[ir."1S cel5 visiem. Tipec ie6aidaties izlauzlies no tradicijas vai oiem€rotikais I .. .l iesp€jami un konstruktivi' normas, ja tas liekas"iri"^.

Un vispir nedrikst baidities no dari5anas - Latvija y3if! l"9T-d3t, y tur tas rislL ir maksimils. Bet pari visam, misu ricibai Saji "atklatibas" ldikmeta ir iabtrt apzinigai un lbti labi izdomdtai' Savos principo-s un . . orasibds nedrikstam piJkaptiei. Tap€c ir tik loti svarigi pec iespeias labi tur notiek - un kip€c' iazit Latvijas apstdklus, tai taUat saprastu, kas (pat aizkustinoSi). Rezims toPadomju retorika Sodien skan optimistiski mCr tas pats vecais.

jaunieiiem Mertlns Hildebrants, viens no septi4iem Am6rikas latvieiu Satakvas konferencE

Pec ilgiem aiziieguma gadiem sarkanbaltsarkanais karogs ir atkal paradijies Latvija un ,

sakari ar "glasnosta" piel.aistam brivibim, tas

pat tiek pusoficiili atzits. So karoga rehabilitAciju Latvija atzim6ja ar milzigu sapulcE3anos Riga, kqa piedalijas apm6ram 30,000 cilveku.

5i sapulce notika julija, bet jau pirms tam prasibas pec karoga atzi5anas un karogs pats bija paradijuiies Latvija. Gundra Astras b€r€s aprili, kuyas piedalijds 5,000 cilveku, virla zdrku apklaja ar sarkanbaltsarkano karogu. Sava jinija rezol0cijd Latvijas PSR Rakstnieku Savieniba netie5i atbalstija karoga rehabilitacijrl pieprasot "mfisu suver€nds republikas valstiski nacionalds simbolikas" atjauno5anu.

IzSliiroSa pirmai4a valdibas nostdji attiecibd uz nacionild karoga lieto5anu visas Baltijas valstis ndca 5i gada julija sakuma, kad Igaunijas IISR valdiba nol€ma oficidli atzit Igaunijas

naciondliem karogiem. Izmantojot 5o izdevibu, Vides,Aizsardzibas Klubs (VAK -sk. ieprieksejo Vdja Zvanu numuru) sasauca sapulci 1988. g. 16. jnnija MeZa Parka lieli estrdde, lai atzim6tu karoga rehabiliticiju. Estridrd, kur notiek ari Dziesmu sv€tku lielais kola koncerts, sandca, kd jau min€ts, apm€ram 3Q000 cilv€ku. Sapulce, VAK izplatija peticiju kupd pieprasija, lai Latvijas I'SR val diba oficiili atzist sarkanbaltsarkano karogu (Tdds ldmums lidz septembrim v€l nebija pie4emts) Klausitdjus uzrundja VAK un Helsinki '85 biedri,

Iespiezam Seit daZas no 5is sapulces interesantdkdm rundm. fa tev ir iespeja noskatities ari

5is sapulces video ierakstu - tas ir aizkustinois un iespaidigs. Ierakstu var iegadaties no Gundra Liciia,71,2 E Morris Avenue, Lombard, IL 50148.

Video uztaisita VARPA video studiji.

briwalsts zili-melni-balto karogu. Driz pec tam Padomju Latvijas avizEs "Ci1d" un ?adomju Jaunatn€" paradijds raksti par sarkanbaltsarkan6 karoga v€sturi, norddot uz jaunu iecietibu no valdibas puses ari Latviia.

Tani laika Riga notika starptautiskais folkloras festivils'tsaltica'88". Folkloras grupas no trim Baltijas vaistirn sika uzstdties ar saviem

ki ari lietuvieSq igau4tl arm€4u un

krievu demokratiskas kustibas pdrstdvji,

- Pauls Raudseps

Sekojoias mnas ir salicis kopd Pauis Raudseps, popularais latvieiu jaunie5u aktieris, kas tagad gatavojas braukt uz Latviju r.rzstdties teatri. Runas redi$Cjis Zurndls V€ja Zvani.

ARVIDS ULIVIE: VAK PREZIDENTS g'lt\i,rir;rtl;

Mani milie draugi un tautie5i, td nu ir noticis, ka p6c daudzu gadu ilgas, briZiem pat izmisigas ci4as, Vides Aizsardzibas Klubs nu ir necer6ti nonAcis lidz Lielai Estrddei. Ta ir liela demokratijas uzvara - nevis no Maskavas uzdavinatas demokritijas, bet tie5i izcinitas demokritijas. Un tas ir nevis Vides Aizsardzibas Kluba nopelns, bet gan galvenokirt tie$i un tikai j0su nopelns gan to, kas sandku5i Sodien, gan tie, kas piedaIijds musu Metrrc demonstricijd Riga, kas piedalijas demonstricijds pret Olaines celulozes kombinitu, pret Ventas indetajiem, pret atomelektrostacijas un resoru patvalu demonstricijdm LiepAja un td taldk, un ari v€sturiskaja 14. jnnija demonstrdcijd - tas ir jusu nopelns, ka esam

atndkuii lidz Sejienei.

Bet Vides Aizsardzibas Klubs, kaut Ban vare-

tu likties, nav pirverties par demonstrdciju organiz€tiju klubu un nemaskojas zem vides aizsardzibas. Mtlsu demonstraciju organiziSana ir tikai tida driga izpausmes veida, un nebit ne batiskaka. Mrlsu galvenais un bttiskakais uzdevums ir tautas glabSana no ekologiskas

katastrofas - katastrofas, kas ir ne tikai saindets gaiss, ne tikai rldens, ne tikai, ka mirst mrlsu jrlra, mfisu ezeri - saind€tas ir mrlsu dvdseles, misu tauta, kA minoritdtg kas tdda kluvusi savd valsti foto.: VAK - VAK prezidents Aryids tllme, VAK prezidenta vietnieks Valdis Turins

2t

ari ta ir tautas ekolo$ija. Bet kA alternativu Vides Aizsardzibas Klubs, kd galveno savu pamatuzdevumu uzskata vienu zalds kustibas izveidoianu mtrsu milaji Latvij4 un lai izveidotu Sddu kustibu, vispirms vajag uzmodindt tautu.

Bez SAdas zalds kustibas izveidoianas republiki vispdr nav iedomdjams nekids glabi4i.

Bet lai uzmostos, ir jiuzmostas nacionilai paSapzi4ai. M€s varam rundt par bojd eju - mrfsu koku, ridens un upiu, mrisu jtrras, bet tikai tad tas brfs reili apjausts, kad bris tauti atmodinita naciondld paiapzirla, tad birs tautai koks svets, i rldens i vdrds sv6ts bus. Un tadd gadijumd sarkanbaltsarkanais karogs un "Dievs, svEti latviju" ir ari vides atzsardzlba.

Lidz sim bridim Latvija Augstaka Padome nav nondkusi tik talu, lai meginitu realizrEt kaut kidu tautas gribu. TE acimredzot jdnomaina.

Tam pilnigi pievienojos. Patiesi ti mistiski Augstakd Padome, ku;a no savas tautas ir jau aizgajusi ne tikai pretcia puse, bet solo pat daZAdos virzienos. Vispar ar to dabigi nav ko

"Pa balto celu"

Visapkart tik melni,

Tik meli, tik mEmi, Tik tuksi visapkArt, Tik zemiski zemi.

Ik ceribu nocdrt ar asu sirpi, Ik ticibu satriec ar imuru, Pat milestibu uz savu tautu Ik bridi te apsauc ki nives greku Un ... ka tids sveiinieks eju Pa Latviju savu, Pdri sarkaniem karogiem vilkdams baltu celu.

DaZadi nov€roti

WWW

Latvijas gerbonis, "Latvia, Lithuania,

Ilgu laiku m€s esam dzivojuSi tidd stagndcijas

Estonia, Come together to Freedom"

migl4 un daudzi no mums jau bijdm zaudejuSi ceribas darboties. Darbo3anis gribas vietd mirsu dv€selE bija ielauzusies jau vienaldziba.

Tagad Sis laiks ir beidzies. Sodiena skaidrak neka jebkad agrdk rdda, ka tauta ir pamodusies.

TAdam aktivitates pieaugumam ir ne tikai politiska, bet ari mordla nozime, kas izsaka mirsu gatavibu paiiem atbildet par savu Sodienu un pa5iem veidot savu ritdienu. Stavot Seit plecu pie pleca, roku rok6 mEs droli zindm, ka lai kas notiktu, m6s nelausim vairs sevi pirvrErst par bezj€gam pavelu izpilditajiem, jo m€s esam stipri, ja mEs apzindmies savu sp6ku, tad neviens vairs nevar misu vieti izlemt, ko rar:Zojam, ko 6dam, kur ejam, ko m€s v€l€jam un kadu karogu mEs nesam.

"Latvija! Tev Republikai, ne kolonijai bnt!" 'lzbeigt pdrkrievo5anu"

M€s nevienam negribam but parada, taiu tapat m€s negribam, ka ari mums bitu pardd6..

Mds cienim visus cilv€kus neatkarigi no vi4u tautibas, taiu m€s gribam, lai tdpat tiktu cienitas ari mirsu pirmtiesibas mrisu seniu zem€.

Pailaik m6s stavam Seit vienoti domds un ceribds - te m€s esam, tauta. Mfrs var mil€t, var baidities, mlls var nist, bet ar mums nevar vairs

stiprdks.

Ieieiana demokratijd ir g$ta, bet tom6r ta notiek. Paskatisimies uz sevi kaut vai m6nesi, pusgadu, gadu atpakal. MEs tom6r esam mainiju5ies. savidaki. Kluvuii noteikti daudz sp6cigiki. Sodien par to padomisim un padomdsim ari par to, kddi mEs varam brit un kddiem mums iabut rit. So iietu ir jinoved lidz galam, jo vairs atkapties nav kur.

Nobeigumi nolasiSu dzejoli... dzejoli gan uzrakstitu pirms ilgaka laika, senak, bet tas nolasits pirms piris meneiiem par iausmdm viet6jai valdibai Cesis:

22

Briwalsts laika Jtrrmalas amatnieku biedribas plakats

r€llindties.

ner,0l5inaties.

Sis mitiqS, tas nav tikai izrundianis miti45, m6s skaidri zindm, un to m6s ari redzam no pretdarbibas 56da miti4a organiz€5and. Aizejot no Sejienes, katrs no mums nesis sev lidz dali4u no ii kopeja sp€ka un tadCjadi ari pats klis

plakiti:

EDUARDS BERKTAVS 1950s gados Latvijas PSRvaldlbas lockelis.

Vi45 vadila "berklavieius" - latvie6u komunistus, kqi centis iegrlt Latviias PSR lieliku kulturilu un ekonomisku neatkarlbu. LIdz ar citiem berklavie6iem vi4ru atc€la no amata 1959. g. un vElEk izsl€dza no partijas. Si gada sikuml Berklavs atkal sika iesaistlties politikA un tagad ir Latvijas Naciondlis Neatkaribas Kustibas biedrs.

Eduards Berklavs: Es esmu Sodien ar lielu

prieku nicis uz 5o miti4u, lai sveiktu jrls no Latvijas Naciondlis Neatkaribas Kustibas ar 5o mrlsu pirmo uzvaru.

Es v6l pie visa sacitd varu piemin€t tikai to, ka misu sarkanbaltsarkanais karogs nekad sevi nav apkaunojis, ar 5o karogu latvieiu tauta nekad nav gajusi iekarot citas zernes. Dazi gan saka, ka ari ar 5o karogu ir darits tas, par ko nevar

priecities. Varbrit ta tas ari ir atseviSllos gadijumos, bet es tad gribu piebilst, kidas nelietibas ir daritas ar sarkano karogu!

Sveicot jns Sajd priecigaja bridi, es gribu tikai atgadinat to, ko visi m€s tiri labi saprotam, ka td ir tikai m0su pirmi uzvara un ka rnums ir jiiet

tilak

nikoiim un ndkoiim.

domijq ka iitais priecigais bridis, Sis dienas misu vienotibas r:z

Es

sp€ks ir mrlsu iedvesma uz talakam uzvardm.

Un tikai vienotibi ir mrlsu spEks.

DIANA STALIDZANE: Viena no VAKvaditajiem

KARLIS FREIBERGS: Latvie5u jaunietis no Montrrdlas

Dlna Stalidzine: Ari tautieii svesatnE nes to pa5u sdpi, ko m6s Seit, varbrlt, ka pat vel sdpi gaku. Ir klubam ari filiales drzem€s, kuyas ari nodarboigs ar to pa3u Latvijas ci4u, ko mes Seit daram. Sodien pie mums ir Kdrlis Freibergs no

Montreilas.

Kirlis Freibergs: Cienijamie tautie5i! Mrlsu starpd ir ari latvie5i, kas ir uzaugu5i citds zem€s.

Es esmu viens tdds piemErs. Tomdr mums ir kop€jas saites visd pasaulQ mums ir ti kopejd

valoda un kultrira, kas mums ir jiuztur. M€s tagad nevaram atlauties 3lS.elties sava starpa, un visAm grupim ir jdsadarbojas saskanigi:

Helsinki46 grupai, Rigas nodalai, zalajai kustibai, visim grupdm, neatkaribas kustibai jdvienojas. Ari kopA ar pdrejiem baltieSiem, ar igau4iem un lietuvie5iem, misu braliem un kaimiqiem. Mums ir javienojas.

Cetrdesmitpirmi gadi, kad izveda baltieius, kas tos sarakstus sagatavoja, vai tie nebija paSi baltiesi? Tdda lieta vairs nedrikst notikt atkal!

Dievs svEti lgauniju, Dievs svdti Lietuvu, Devs sv€ti Latviju!

IURIS ZTEMELIS Helsinki '86 Rlgas nodalas biedrs T

foti daudz skaistu un patiesu vdrdu ir jau pateikts par misu karogu. Es grib6tu pie visa ta v€l teikt, ka, ja mes vi4u esam pac€luii, tad mums ir jiattiras no verdzibas katram sevi. Mums jabrit 5i karoga cienigiem. Nedrikst but ta, ka pie pirmdm briesmim m€s visi paklidisim, ki zvirbulu bars, un karogs atkal paliks putekfos. Lai tas nekad vairs nenotiktu! Mums stipri jastrada priek5 latviskas Latvijas. Ir neapstridama patiesiba, ka tauta sava t€vu zem€ ir noteicdja. Mes vienmEr laipni busirn pret ciemiqiem, vieta mums atradisies ari citdm tautam, es saku tautam. Vietas Latvija nedrikst btrt "starptautieSiem "- tas ir salaS4u baram, kas labu dzM tikodams, klist no zemes uz zemi, un atstAj aiz sevis postaZu un tuksnesi. Latvju tauta Sodien liksmojas, bet nevajag aizmirst ari tq ka daZi ir noskumu5i. DaZiem ir radusics nedro5ibas

ioto.: VAK

23

Vi

I

Inga Grins 5o vasaru biia Latviia. Sekojo5ais

saiita, viniem liekas, ka zud kontrole pdr situacilu.'tas ir tiem, kas ir paraduii atbalstities tikai rz LdaZu tankiem.

Bet laiki mainds, un pakalpi4iem saimnieks vairs nelaui izmantot Adazu tankus. Bet tom6r m€s nedrikstam aizmirst, nedrikstam apskurbt Sodien no Siem svEtkiem Par 5o karogu v€l ir

ir vi4as pirskats Par Latviju Sodienas "glasnost" iesPaidd.

jAcinAs, smagi iacinis' Ir jdqem vErd, ka, neskatoties uz tautas no-

JA NAV AIZLIEGTS,

ska4u, uz to, ka tauta mostas, iebrauc6iu skaits turpina pieaugt. Rigas virtos lauvas v€l """iitigi nav, tidvel pagaidam ir vala lidz galam.

TAD IR ATIAUTS

PaSreizeja Augstaka Padome, ku;a ir tapusi

libamleceptem pakalpi4u stil6, taeaiddm a pstiprina ir n a kc-ept€ visnejdl zi gdkos p€c vecdm

icrfi,r*rr. Mut ii"k"t

pien6cis laiks ir izteikt neuzticibu Siem deputdtiem. Man liekas p11 nicis laiks Latvijas komPartiiai tikt pa5ai gald ar sevi, lai cilveki riespJautu vi4u p€dis. -!oti divaini, ka vieni pirtip var but Voss Oiju5ais..

Latviias komunisiu Partijas 1. sekretirs' Latvija

]oti neieredz€ts - P.Raudseps.) un Peters^(p9p"-

i6rs dzejnieks. Latvijas PSR Rakstnieku Savienibas 1.'sekretdrs, visredzamikd Persona Latviias Komunistu Partiia, kas atbalsta Rakstnieku Savienibas rezolucijas prasibas - P.R.) Tas ir pdrdk nenormdls stdvoklis. Vai nu Peters ir Voss, vai Voss ir Peters. ]a partija bns ar tautu, tauta no vi4as nenov6rsisies. Tapat naidu m6s neturam ne Pret vienu. MEs piteicamies tiem karogiem, ku;i Sodien summina Latvijas karoga atdzim5anu' Nu, mazliet izbrins ir tikai tas, ka Seit nav polu karoga, Seit nav baltkrievu karoga, Seit nav ukrafuu karoga, Seit nav visu to tautu karogu, kuli dzivo Latviji. Vai vi4u nav, vai vi4i visi. pieder pie tiem "starptautieiiem"? Tas ir tas, ko

grib€tu vi4iem uzPrasit.

Neapstdsimies pie karoga. Mums vaiadziga ari pilsoniba. Ap Heisinku gruPas pacelto karbgu ir melna-lente' ViDa tika uzlikta

Ceriba Lidz ar Siem v6rdiem, kas skan Rigas iel6s, ir notikuSi lieli brinumi. ir uzplaukusil Ednicis skan lidz iim aizliegtais "Zilais lakati45"'

-_KioskoslaikrakstaunZurn6laeksempliriizpdrdoti.Pecilgiem.gadiem

rakstnieki izsaka tautas domas un v6i6Sanas savos rakstos. Pedigi aviz€s ir vErtigi raksti, ko cilv€ki lasa ar lielu interesi' Ik vakaru pie-Brivibas pieminekJa skan-atklitas P1t3"?t.Yl g:!?je;: Vairums, diemZ6l, noti-ek krievu valod6, bet man teica: latvletrm tacu latvieti nav idpirliecina Saios iaut6iumos' ,Dievs, sv€ti Latviju,,.

Pirmi skolas dieni skolnieki dziedija (maciias) Makslinieki dienu un nakti raZo simboliku savds darbnicas, lai sagaddtu *itrig" pieprasiiumu: spraudites sarkanbaltsarkanis krdsdLs' ausekli5us' karodzi4us...

Skats no P€teya baznicas tor4a: "kungu" viesnici aizskari sakirti sarkanbaltsarkanis krdsds.

-

_Piedalijosekolofiskademonstrdciii.LietuvasNieringaskrasti.(Pirms5

mdneiiem brarfsana uz Nieringubija pilnigi aizliegta-' M€s. bez puldm aizbraucdm ar oficiili ieguto caurlaidi.) Igau4i, latvieSi un Iietuviest lz sa!€ruSies rokas izveidda cilv€ku ledi6ar Baltijas jrlras krastu. l;la "Jarate Nierineu sastapam pilnu autobusu ar skolas b€rniem ar plakitu ,ufu"t"rnur" iSgiaiti- Baltiia" (Joras mate sagaidi mos - m6s Tevi zi4ds radiia ne tikai karogus, cilvriku puli un izarstesim). Vakar"i

plakitus, bet ari drkirtigo satiksmes sastr€gumu celd 'Lanpl65a" rokoperi skan tautas varorya virdi:

es

ietlpadsmitaja jnnija, bet nost m€s vi4u pasiidam ne4emsim. Pie mrisu karoga vi4a iaiits tit ilgi, kam+dr Latvi,a nekJus par suver6nu Latvijas republiku.

-

--

lnga Grins

-

-

T...

Cukurs p€rkams tikai uz taloniem.

Derelikti un dzerdji ir pat izpirkuii pedejas smarZu pudelites no veika liem, meklOiot alk6holi un riarkotisko iespaidu' MakSferciana Latvijas up€s un ezeros sen jau palikusi tikai par laika tdr66anu. Ja nu tie#m him€tos ko not€rt, €st nu katra zi4d nevaretu'

Zivis saind€tas.

24

iurmalu'

Grimusi pils, tev iicelas aug5i!

Tautai staigdt Pa istabim tavam' Tautai kapt tavos augstajos torrlos' Grimusi Pils, tev jaceJas aug56 Celsies ai tevi tEvzeme visa.

Katru vakaru izpirdota sporta stadiond publika, kaias stavot' nosl€dza ar ddi ar "Prlt' v€jir,ri".

Kooperativos uz+emumos latvietis latvieti laipni apkalpo T B3:latY bet nu.ri ,n darba tikumu. Preces tom6r ir dargaicas kd valsts iestdd6s, Eini gadijumA naudas iautiiums ir tikai blakus lieta' IntUiistu skul5.is (Nadja), kas atsrltits mani sagaidit staciid, viend laidd izpra54aia angfu valoha. Es vi4ai teicu, ja nevaram sarunities latviski' t"h r"ua( nerilnajam nemaz. Iestiias klusums! Bet toristi nav vairs vienigie, kas uzdroiindjis stdties krieviem preti"' Vilcienu staciji krievs prasa latvietim, vai nezin,-pa kuyam slied,€m iet vilciens uz Rii;u. Latvietis, izmantoiisizdevibu, kriewu pavada lidz slied6m un raba, kur atiet vilciens uz Maskavu' Lai tik brauc!

BE

-

r'rz

foto: I. Grins -'Ta tauta, kula negrib mirt, ta mrlZm ari nemire. ArmCgu tautas parstavii" (annEgu sveicioi latviesiem 23. augusta)

-

Jurmala jau sen vairs cilv€ki nepeldas. Jtrra piesir4ota.

Sogad vairaki cilveki saind€juSies, €dot pazistamas s€nes, ko pa5i salasijuii. Zeme piesir4ota.

B€rnu slimnicas pdrpilditas ar slimiem, deformdtiem, pamestiem bEmiem.

Kulu katru dienu draud Ignalinas atomstacijas uzsprdgSana. Ignalinas atrodas Lietuvas valsts parkd pie Latvijas robeZas.

foto: Katrina Muiiniece 24. augusta

Veikali tuk5i.

Ga]as tirgi ieradziju crlkas galvu. Pdreja ctrka, Iaikam, kddam Maskavas kungam uz Sfivja!

Vieteja ekonomija balstas tikai uz melno tirgu. "Nav, bet dabrit var".

Sis probl€mas ari ir dala no pa5reiz€jd stdvokla Latvija, bet atklatiba ir .:','€rusi durvis ceribai un ci4ai. Ci4a nav tikai par brivibu un cilv€ku =sibdm, bet eri par atrisindjumiem ekonomiskA, demogrdfiski un sabied-.s<i lauk6. Sis ir problemas, kas draud paias l^atvijas eksistenci.

"Mr0s

gribam but kungi mtsu dzimtajdzeml,

mes gribam te paSi sev likumus lemt..." :. dziesmas vdrdi man nepartraukti leca acu prieksd. Latvie5i pieprasa ' - ::eikianu par savas zemes likteni.

Nosl€dzot nodoiu taldk lngumus, kas vienddi vai otradi paridijds katra un "Brauciet ciema!".

Piemini LatvijU latvi, ik bridi Turi sev Latviju ieslEgtu sirdi.

Tur kd ddrgumu, nedrikst to zaud€t.

Zaudejis Latviju, zudisi pats.

..=.rnA: "Turpiniet ci+u par Latviju.",

l/

LASI,ITESIIIRSTT 25

KAS tsrt vNOTIEK LATVIIA SODIEN?

Kas isti notiek Latviji Sodien? Tik daudz, ka m6s trimdd vairs nespEiam tikt lidz! Notiek

iauns "tautas atmodas laikmets!" Par to ari vieicli" lotolar - Kronvalda Atis darbolas pagajuia gidu simte4u beigds, un tagad, 5i gadu simtetra. beisas - tauta atkal moZds. Nevienam tur nekad nurr"bilir iaubu, ka vi45 ir latvietis, bet tagad uzreizcilv€ki uzdroiinis publiski ar to lepoties un nostaties Par to, ka Latvija ir vir;tu zeme, ka td vidi vajag aizsargat un ka tur ir jdvalda

latvieiiem.

foto: 88'

Krievi45 luis'Baltica

ncldgums Ogre

Sorrasat pirmo reizi celoju uz Latvij r.

Zinaju, ka pedCja gadd daudz ir mainijies. Zindjq ka latviEiiem stasta vairdk patiesibas parvir;.u v6sturi un ka tautai ir atkal oficidli atfauts svin€t Ja4us. Zinaju ka cilvdki atlaujas atklatak runat un ka garasiavoklis vi4iem labs, bet tautas milzisa sa'iusma un ceriba uz nakotni bija v€l lielaka un" stipiaka neki var€iu iedomdties.

1988. g. jnlija Riga bija vairaki noziligi notikumi. Pirmais bija folkloras festivSLls "Baltica

'88." Tur piedalijas dzieddti\i, dejotaii un mi-':-r1rnieki no Litvijas, Lietuvas un Igaunijas,

ki

a::

Kolibri ansamblis no Bostonas, Vilceias no Zr-,s* rijas un daudz citu ansamblu no Poliias, Bal:k:evijas, Spanijas, Bulgarijas, Norv6gijas, So-miia-''.:m' Rietumvacilas. Koncerti notika ne tikai Riga, :'*

ari CrEsis, Sigulda un Ogr€. Festivili varCjl q:+' dalities visi-- ne tikai tie, ku;iem laimejas dab'l'biletes uz koncertzdldm - daudzi koncerti notiq Uiiva aaUa. Vairikas estrddes bija uzceltas R,:= vecpils6td, kur ikkatrs var6ia izbaudit Skandinieku, Kolibri un citu ansamblu priekinesurr'.l:-'" Latvieii no visas zemes bija iebraukuii Rigi izbaudit festivdlu un kopigi lepoties Par mvu folkloru un savu tautibu.

Un galvenais - visur plivoja sarkanbaltsa:kanais karogs! Gan festivdla gajiera, gal uz ekdm, gan cllvekiem pie krutim. Festivdld ari pieda[jas igau4i un lietuvieSi, kuliem nacionili= krdsas ir atzTtas, un tie, ki ari visas citas tautas, izrddija savu atbalstu latvie5iem, piestiprinot sarkanbaltsarkanis lentites pie saviem karogier:un dziedot latvieiu tautas dziesmas. Pirms gaCa cilv€kus apcietindja par Sadam nodarbibdm, bet tas vairs nevienu neapdraud. Tagad, kad latvieiu krdsas ir reiz izvilktas no beni4iem, tas orom vairs neliks. ' Vi"n, no visaizkustinoiakajiem briZiem visi festivdli bija gajiena beigds, kad karogu uzvilka Rigas pils torni. Pec isas runas to atkal nolaida, bet tauta veselas 45 minutes sauca, lai atkal uzvelk, un tA ari notika. Ari pastdvigas bija ziedu kaudzes pie Brivibas pieminekl4 un Pakapieni ap to iisalaboti. Pat lielais, sarkanais loiungs '?SKP Slava," kas ilgus gadus stdveia uz ckas aliz pieminekla, ir nolemts' Vispdr daudz tadu plakatu ir Pazudis' ' 15. jnlija karoga apstiprindianas "miti4S," ko rikoja Via6s aizsXraziuai Klubs (vAK), ari biia Joti nozimigs un iespaidois' VAK apgalvo, ka vide ietilpst ne tikai fiziskA daba, bet ari gariga pasaul6. Tauta nevar atJaut ne vienu, ne otru biesarnot, un tamdE! vi4i vada kustibu atjaunot iatvieiu naciondlAs krdsas. Rigas MeZaparka estrdde bija parpildita - un v61 ciiveki visu laiku ndca k16.t. Latvijas karoga atziianu ar rundm un plakitiem atbalstija gan lietuvie5i un igau4i, gan iri citas tautas. Lietus saka pilinat, bet tas nevienu neaizbaidija. Galvenais, ko maniju, bija, cik sajusmindti cilveki bija par Siem notikumiem un par cik savrigiem vi4i tos uzskatija. Visas paaudzes ndca uz miti4u: jauni pafl veda 2idai4rrs, un pesioniri sagcrbas goda drebcs.

Sie aivi notikumi labi raksturo "jauno atklatibu". Ta ir tieiam manAma Riga. Ta izpauZas ,loti populard televiziias programmi. "Labvakar," kui atklati Parruna aktuilus politiskus iautdiumus, ieskaitot neatkaribas kustibu' Td ari izpauzas paSos cilv€kos, kas tik |oti izbauda un izmanto ii:spejas brivi rundties gan savd starpa, gan ar drzemniekiem. Ari nemaniju, ka mani

'jt kur izsekoja, kaut es daudz skreju pa visu -:.r visidds stundds gan viena, gan ar radiem :: draugiem. Ar katru soli, ko tauta spef uz :::ekiu,cilv€ki klnst arvien dro5Aki, arvien pir:::natdki, ka vards savus m6rl,<us sasniegt, un ir , ".:en vairdk ar mieru cinities t51ik.

Nem6ginu teikt, ka problemas ir zuduias.

-:,:cmju valdiba daudzos veidos latvieius vairs - ,::spieZ, bet td turpina aicinit cittautie5u strdd- :ius uz Latviju, garantejot darbu un dzives -.:u, kas samazina latvieiu procentu dzimtend. , :::t ari cilveki uzdroiinds brivak uzvesties, vir.ri .. arvien skatis pari plecam, un bieZi min€ja ,:'.'as bailes, ka visas privilegijas viend momentd ::: ems un tad dzive klns v6l sliktaka ka jeb kad.

-i:as bailes nav bez pamata - tikai nesen par ,

..

,:--cga nes5.5anu cilveki cieta gayus gadus ieslo:_.'umd, bet tom€r vi4i ir ar mieru riskEt nakot-

.: del.

Visu 5o laiku domajU kur es pati sajos - ::rkumos iederdjos. Man galu gala nebija tik :,s pardzivojums iet uz demonstrdciju un redz6t ::su karogu, jo tas trimdd notiek visu laiku. Tur ::. bija brinums. Gribetu uzzindt, ko vi4i - latvie- Latvijd - domd par mums - latvieiiem trimdd? , :.i m6s esam latvieii vai drzemnieki, vai kas? l:s man Joti dtri noskaidrojas. Vi4i mus neap..,ubimi uzskata par latvieiiem. Pat brinijas, ka

Flelsinki '86 jaunatnes nodalas TEVZEVIEI UN BRIVIBAI loceklu saraksts ar adresem Ilgvars Kuncitis Ilgvars J6kabsons Mario Ekards Aija Ekarda Normunds Krafts Guntdrs Stinka Didzis Nolle Igors Suharevskis Armands Belts Raimonds Belts

Kuldigas iela 16-18, Aizpute Kolhozniek a ieTd 21, Aizpute IJzvaras iela 11-4, Liepaja Uzvaras ieTd 11-4, Liepaja RobeZsargu iela 8, Liepaja Reiga ield 54-11, Liepaja Bartas iela 6-27, Liepaja Zir4u ieia 7 A / 7 4-2, Liepdja Tunikas iela 3-28, Liepaja Tunikas iela 3-28, Liepaja

-

and ASV pas€ nav atzimdts, ka esmu latviete. '.1an paiai bija gandriz vairdk Saubu par savu

:::.rtibu kd vi4iem.

Vi4i |oti priecajis, ka latvieiu valoda un ,. jitira trimda ir saglabdjusies, un vi4i gaida ::ralstu no mums brivibas ci4d. Musu trimdA :zutds ziniSanas ir vi4iem nepiecieiamas. Ar ..--su to, ka m€s visi esam latvieii, latvie5u tauta ::. kultrira ziedds un augs Latvija, ne trimdd. \eviens Iatvietis negrib atstdt dzimteni, vili tikai

t,

:ek16 veidus, k6. uzlabot dzives limeni tur. l.{ums trimdA ir }oti svarigi braukt uz Latviju un :.pazities ar mrlsu t6vzemi un tas pilso4iem. It ;evi511i tagad, kad iespejas informicijas izmai4ai ilr.rst arvien plaiakas, ir svarigi tas izmantot, .J+emot sakarus un uzturot kontaktu, lai m€s ':itu lietas kursd un spetu atbildet uz aktuildm -.'ajadzibam. '.'.dz

Situacija Latvija Sodien tik atri mainas, un ar to katru dienu rodas jaunas iespejas sadar-

:oties daZAdos laukos. Celojums man parddija, latvieiu kultirra ir dziva - ti nesastinga pdc Jtrd pasaules kaya. Mudinu visus braukt uz -atviju un paiiem iepazities ar mr1su tautieiiem. fadi sakari paplaiina gan vi4u un mfisu skatus '-rz pasauli, gan mrisu sapraianu par mums :aiiem un atver durvis uz bagataku nakotni nums visiem.

- Anna Kari4a <a

'?lit'i"::ri .,:,4"#i

foto:VAK - Konstantins Pupus ar karogu pie Rai4a pieminek]a

27

7=

vEsrulDRAuGI LAIVIIA 'No raidiiumiem iemaciiics - - -' vitir^- isvi]4u t"iiiir*ri klausiiais' AriigadapirmojanvdriAmerikasBalssQuo,Europe,M,adonna,BonJoviunPetShooBovs. no v.stulu "r,icigs sarakstities' . latvieiu redakcij6 ieprust kaudzem -eer *t'?l.o'd;;';;'l;?"8]u'vaiodd

ka atktdtuma pol.it_ik"1s iespaida -""'*A;Ji, - ta ""grd*;;;;. iestati"es Latviias valsts konservatort;as - Sl1iet, pastu "kJut par rezisoru un ierindoties emicilvcki v€ras izreikties vai ari vienkirii laiku te6tya matrtas n;aat3 un ar sveicienu un vestu.lu daudz un interes€jas ari parzurnalistiku' vairs neaptur. Jo ir ari ;;',1;d;il;-':"i#:il;iiiliuci"i"in u''"' v:il;;: i9 a8'1ll'lTl'ii,".,*t Iz8lito-1ies sanemti no latvieiu jaunieiiem. Daudziem neprecEiies' gi;"t vecs' atrast taa,, taivi"s., iaunieti .i"t,*oi, lrieums " skolniece' v€,as sara Ilases -'10' f-"i"iia. \igita ka-s v6t6tos sarakstities;;;i.*ljjiil o*"i1i1,-"::r;i:"*,:;-lll3;i;.t*,,1T:lifri: par angJu valodu,

Latviias

I

"""

Dalai iau atrasti vestulai"ri'iil;"k". pubticeiam sarakstu _ ar

.

Vcr."i,

ar k6du no Bauskas puses' Interesejas 3*akstities "u11, par dabu Amerikd' un automaiinim' motocik-liem velas sarakstities ar vienaudziem' rilri"intr, ra Donaldi

ffi

pxpildinijumiem,.

"L"r

sportists v61as sarakstities ar kddu

ia:k-iil#f;xr#;tt*rx**3:,i:'i' :"'"r::?1.:9.{iT1i"1",'*,,a",',,, o'*ffililt*l1e gadus no saldus.. vElas sarakstities 'r*',T;;J;;r;

v€stul,dra.u,s_u

+s+-i DC ,a.ak-

Latviia _ Iudzu ,t.utrii"iviiuflrc.uraui, Connecticut Ave., NW, #522, Washington, 20008, uzdodot ar ku;r.l;;;r;ai;fi,.s

ill*i,y::*::f*::fffli,H'"1ti#: saraksti5anosl

"'

Laimigu

InteresE Egita - 17 gadus veca, m6cis Rigd' dzive' ju arzem zika] iaunie(rr makslaf mn Monvids - vecums nav zindms' rnterese turtur rrEttrrte, folklora, relifija, velas sarakstities ar iaunu meiteni... *^ '**bi"it - 15 gadus vecs' Velas sarakstities ar jaunieiiem latvieiu valodd' ameriki4u -"'"^^aii.--'i4

gadus vecs' Interesc 1P9It" -^",1It eIKl ir tenisists BoriIs Bekers' Interes6 muzilo Bruss SPringstins, Maikls Dz:to1:: Atvars - vecums nav zinims' UzsKata' Ka i:t' . " neoiecieiama "latvieiu kopiga ci4a pa-r tagad Pasu latvlesu dekrokratiju. Tautas liktenis rok6s." '"^'-"'P6teris - vid€ios gados' Bijis Sibirija- Velas sarakstities' Strada ka elektrtSts privdti ar k6du

il;;;^,

ooliklinikd. t"'^'*i*u",t

- 15 gadus vecs ar "visdeEadakam irzemEs' interes6m." VOlai ko ttzzindl par dzivi AmerlKas citiga veca, gadus 19 Agrita Balss klausitdia.

--

A. un Al - Preccts piris, v€las sarakstitiesa interesd a. fai" tat"i"Su'gimeni'Amerikd' kulai Latvifd. dzive --- -Sgt,t I 35 Interese Sadutvecs celtnieks' starPtautiskas -'"'''a;;;;ra attiecibas' - 35 gadus veca, ilirusies' bet

;"i;i;;

vecs,

ar kadu

15'tiizzo gadu vecuma' vaJas prieks latvieSu zenu vai v-aloi'as Ir "kerts uz valoddm'" i;;il; '*"----l:- t""uaio pal'"iJ"t1""Sat t^tstnieku daiJlitcratura' b.rnu

-

penzt."#,iiilt"Jr"t"1*"

'-::^'fi

-,?!yii* dabas ainavu, si*retli";fl";H:t:1$,:f vcl dtklatau kolekciohars' 76 gadus vecs'

intereseapmainitesarm,ls,upuseslatvieiugleznotdju,gleznureprodukciju

atHatiie::

15 gadus veca

jelgavniece. spele klavieres, piedalds folkloras

ansambli.

sirdskaites 6rsteianu' Zieftida- interesEias par medicinu' it sevi5-lii vecuma'.

Velas ve"stuJdraugu no 58 lidz 55 gadu

izelitibu' Interes€ias Gunta - 42 gadus vlia ielgaVniece,ar aug-steku kadu Amerikd #rakstities"ar Vclas r:ar tedtri. lr iau nodibinai'itf g?rnt;' hzivoioiu latvie5u gimeni' un mriziku' Pelna iztiku Raimonds - Z guii,'it't"res6jas par literatriru kd ioferis' micds valodas'- angJu' - dzimis 1969. gadd,stude le4in-gradi' t"ii skai i nterp ret aci jai d rizdk tL'

il.i"si,, ;;;l;. fi.';;;t * "r.r, neki iestdZu. ds

_

u

"ct

biedru, vienau dzi, 17 gadus vecs, v.las atrast domu

il;ff; ;;;"#;;; ". a;;;;;;;;sen interesantas lauka darza Elga - v€las ,utu*#ii"t ar [ja"' tu't audz6 dclu Merti4u' Velas iespeiu un Agris - Precets pdris ar 3 gadigu sarakstities. patik: Tris no pdrdaugavas, Sisuldas Janis - 30 gadus vecs' P1"t9l'9t: p"Ja'*a ifcrc gitari' Meklc vestuJdrausu -

O'B"ti".r"

Cika#;i;;;i "i,. aziesminlefiu-

""

vestu]draugu no 15 - T7 gadu 16 gadus vecs ridzinieks, velas

vecuma. Interes€-ias put

i"t"ilSi"t'

kas dzivo arzemcs

'itt

par Latviias

atvija-s meroga izcils

"on';i.:i]l.-23 eadus vecs Rigas medicinas students. humora iziuta' ,r".,tLlll'Br^1rg1;k;, k;;i'f; esot lieliska

iaunu

"'''"li:i;;;

ciiveku

i ,-rizmainities ar ska4u platdm Gaujenieka plates pret Gata

- vclas

fut"i"S"

"l,rddes -un darbiem. ''Af"L""drs -" citu -

vclas sarkstities ar kAdu

tautieti...

'--'^-Cu,it muzika-

un - 14 gadus vecs' Interes6 kultflra -Gvisfmili Status

ir Maikls DZeksons'

"kam

nav sve5a misu tautas Probl6ma'" 7' klase '.P-atik rokmuzika' latvieiu Anita - r+ gua" JJ;;;;t arzemes dzivoio5o latviesu iaunie-5u srupas un arzem1u. "jli;;i;ct parakstiio atbrunoiands lisumu'

kuyds Ucrnu nav. I"rrt"r"sq"as par pastmarkdm' adit' Patik auqi un dzivnieki' attEloti -"-*i;;ie iParliecinats latvietis'" Interesdias p* fulii.S" *urlt ,' V6las sarakstities ar kddu

'-""-a'r'"rc"if

i.i*"'o,,,

I

velas

slrakstities ar ri4a vecuma cilv€kiem' m"ziki un dizaina' sevi5li par Armands - interefial"puilu"""^i"^ 15 - 17 gadus taa" ui U;Jdiii"' ":i^):Yll"ti' interiera iaunumiem. vestul6m ar kddu Amerr Ka s latvie5u

v;i;

ir"pii"r"*, "eiai gimeni. :

apmai nities

Sekojo5ais r;remts no Latvijas jaund Zur-

:ala "Auseklis"

1.987.

g. okt.- nov,2.-3. numura

,,... ES GRIBU

LATVIIU REDZET BRIVU UN NEATKARIGU VALSTI" Kada Rigas vidusskoli skolotaja paludza r. klases audz6k4us uzrakstit sacerrdjumu par ::nu "Ko man noz-rm6 Latvlja?" Pirms tam .

.

<oleniem paskaidroja, ka vi4u vdrdi netiks

::austi, ka var rakstit anonimi un ludza rakstit ::iai patiesibu, tikai to, ko virli patieiim doma.

Sakard ar to, ka vairdkos sacer€jumos tika .etoti pdrak "stipi" izteicieni, ki ari pec sacerEj:nu satura varetu nojaust skolas atra5ands :etu, tdtad ari paius skol€nus, mums bija jaat.:kAs no visu sacerel'umu publicEianas. Tip€c , lnibd public€jam tikai daZus domrakstus, no : irr€jiem darbiem sniedzam interesantiko :eicienu izlasi.

-AUSEKIA redakcijtt

KO MAN NOZIME LATVTIA? Latvija - ta ir zeme, par kuyu skaistdkas un .:kAkas nav visd plaiaja pasau16. Man 515.iet, ka -rtvijas lauki ir plaiaki, daudz skaistdki, meZi ::rsiki, saule - ipoZdka. Ipaii es to izjutu, kad

'=z atgriezos no ekskursijas pa BaltkrievijU ,

: tie5Am redz€ju

-

zied dziesmu par Latvijas skaistumu.

es

it

novilkto robeZu starp abdm :n€m. Es nekad nevaru iedomdties, ki var dzi:t sve5d zem€. Mums, latvie5iem, ir sava kul'-:a un tradicijas, ir sava Latvija. Un latvietim ,,r'a dzive ir jddzivo Latvija, kur katra priede

t._

5o

Tikai... ir ]oti sapigi staigat pa Rigas ieldm un nedzirddt dzimto valodu; cik sapigi ir saprast, ka savi dzimtajd zemC tu vairs neesi saimnieks.

Un aizvainojo5i ir tas, ka savas domas tu atklAti nevari paust.

Es eju uz teatri, lai noskatitos izrddi, dzirdetu latvieiu valodu un saprastu, ka vEI ir

latvieii.

KO MAN NOZIME LATVIIA?

Kad es domAju par Latviju man liekas, ka m6s latvieSi,Sds zemes istic saimnieki, Seit paii neesam brivi. Ar katru gadu izskatas, ka latvie5u tauta samazinds, ka m6s paii aizmirstam, ka esam latvieii. Kad es redzu Latvijas dabu, man liekas, ka tdda skaistuma nav nevienai citai zemei. Latvija man nozime visu. Ir ari 1atvie5i, kuyi paii samazina savu tautu un nosoda tos, kas grib tai brivibu. Ir ari latvie5i, kuyi ir izmisumi par Sddu dzivi, ka paii nav saimnieki savd zem6, un grib mukt projam. Latvija un latvieSi ir viens no otra neatdaldmi, un tos nevajadzetu Sfirt. Es

zinu, ka par 5odienas vdrdiem manu galvu neviens neapglaudis, jo mums apgalvo, ka m,-s esam pdrak maz un nezinoSi, lai par to spriestu.

KO MAN NOZIME LATVIIA?

Latvija, pirmkart, ir mana dzimtcne, un dzimtene man nozim6 visu. Ta ir mdte man, tevs man, patv€rums ggta bridi. Ir gadijies izbraukt arpus Latvijas. Tad es 5o zemi cenSos izptast un iztureties pret to ar cier;u, jo zinu, ka tur dzivojo5iem cilv€kiem td ir dzimtene.

Dzili mani aizskar, un siLp, ka manu dzimteni posta sve5i cilv€ki, kuli ieradu5ies no citurienes, parlem te labako, un tad atkal dodas mekl€t citu, labdku vieti4u. Vi4iem jau ner0p, kada paliek 5i zeme p€c vi4iem. Un v6l es neieredzu cilvdkus, kuri ieraduiies misu Latvij4 izturas pret tas tautieiiem ar necie4u, izsmieklu.

Man liekas, ka vi4i to vien grib teikt: "Ko jus mums varat padarit, mes ejam un ndkam, kur grlbam."

foto: VAK - 'IJn atkal pec 48 gadiem..."

.."

4cl

milu savu zemi, savu tautu' Man latvie5iem vajadz€tuwiena* oll1T, ka liekas, 'u:oaliAzct ari tad, ia vi4i ir sveii' Un man gflDas' tagao lai Latviju Parstavetu tikai latvieSi' Jo vai Latvija kas ir kas patieiam nevar saprast, kaut kids sajukums?

Es

KOMANNOZIMELATVTIA? latviia man nozimE daudz' Seit es esmu

Sltirties no piedzimis uir nekad-negrib''tu vairs iar. Tapc. man ir iel,ka daudzi vairs neProt kas nav.t6' .j""ii tI"" irimteni' Lai gan daudz Latvl)as val.. kE es to grib€tu, tom€r 5l'irties no rr t-5u1n)" nonicinA"t to es nekad nevar€tu' Man -t"

p"t^"f"

mrfsu zemi tik Pat ka

skaios televizori sacensibas, kur

ne,zl::5ld ir latnesu- "t

tad grib€tos, Iai visi zinit-u' ka ir tdda ,[."'L"i"i;r,""n mums ir savi izcili cilveki'

tr"iil.i,

Iatviia pastAvigi ir biiusi B+11{.u.dTd'" gan. sadsimtu laikd gan Vaciiai, gan Zviedrtlat' tal 1r desmittem gadu daziem uz tikai Foliiai, un valnlgl esam td pie Un Lipli iespela klot brivai' mds Paii-ar savu Pasivitdti'

tatvija man ir tuva ar saviem cilv6kiem' jo skum-MUsu tauta'nekad nav bijusi liela'.tip€c svesarne' ir latvieiu daudz tik ka iak ir atcereties, kas kaut ir ["it'iiu if'*'o"am istam latvietim butu atkal Latviia 1ai viss, ir ;;;;ll;rc. iirdara vienm€r Latvija ;e;;;';[;ii;ii' lau''t' Man butu ari citiem' bus i;;; ;" gribetos, lai tada ti KO MAN NOAME LATVIJA? es Kad es dzirdu vdrdu Latviia' pirmkart tikai pieder kas tids' kas apzinos, ka tas ir kaut

iiunul turtui, ka

ta ir vieta,

kuli

es

va-rctu.at-

izkleioiies pa pasauli' un,teikt: 'Te ir liekas, ka visu laiku u, io ; 'i''an "ir'6 man to kads grib atrlemt' Ir ndcies pa radio dzirdet: 'Tagad runds iiepi4S pa4em.mikro{onu"' un Liepi45" Janis

.ii"rii"t, i;;;.;"il

iuJ irtaa'at, ka via'S

;;;i;i

;"u

nez'in neviena vdrda latviski'

valodu nozime aizmirst Pasu

sv€tiko.

Latviia tom€r ir un paliek Latviia' un savu jabit. valodu ta ,t"d.iktt pazaudct, tai tomcr.ir t-Yt:^t domin€joiai republika'. Yun"PIlt Pu:] iebraucep'.1o sava zem€ arvien vairik iutas ka Krelvu butiba, kur vien ej, visur dzirdam likar repubBaltijas sv€tkus na6iondlos Visus valodu. sarkanu ar kalendiri likas vaiadz€tu atzimct Ziemas svetkus taPat ka

i:.a*;;;;;inct 1.

]a4us,

maiiu.

KO MAN NOZIME LATVUA? Es daudz esmu domijis par Latviiu'par lauku dzimteni. Esmu rundjis ar vienkAr5i.em pasniedzEjiemun .itrreti"^, kd ari ar augstskolu meeindiis saprast - vai Latviia visiem latvreslem ko sv€tu? Esmu megi najis- sa pra st' "ori*e'tu"t' redzEt Latviiu Ul flt? es esmu v6i€tos es k6du ir jabnt tadai' nonAcis uie secindiuma, ka Latviiai lar vl4a kultira' latvieiu plaukt var kur brivi tai darit nelautu neviens ,iri"- U"a" darga, tai vares tikai uzplaukt Latviia odri' "itd-xiisa"*d Kulu iad, kad visiem td birs svEta dzimtene' sveiiniekiem' nelaus Postit

ZO

lenta"' tuvoias Piemineklim' Pie karoga melna foto: VAK - 'VAK biedri ar vainagu

galvcnokdrt uzklausot^veqManas domas veidoiuSas ir pakdpeniski' visu savu domu paretpar drois isti neesmu tagad vEI es us cilvr6kus, un ta kara' pu"ul'"-t Oita l"ikal::^L*iF zibu. bet es skaidri,itt'7ii pitt* Sis drausmigds nevatnrgu nodirits' paiestibu ar"a'' #iffi h;il.iii lit rek, izsrlti5anas! Tis v61 tik daudzi atccras' atceros' Un domdiu' Par Latviiu es esmu domdiis kgpS.tikaisevi kad es dzirdu: varities' dlislassak

kamer vien

;F.ii"zuit

dzivoiu!

"u-

u;;;;;;;iiit

Latviju, u nas morje takoje!"

KO MAN NOZIME LATVUA? jo ir manas mAias' kur esmu Vispirms iau td ir mana dzimtene' te *ii'Jnes aiziet' lai ari iitur butu labik'

,ru,rgrJt;;J;;i;i;ilif*" "' t"'*? iJio-i"tfch'ot'

nedzirdotu dzimto valodu' ka iebraui. r^i"ieii, kufem pat -ne€rti par to' saka' ;rkJ;#ili;t^'t]t"(Utaru, nedarim' to paii vien bieZi taiu *"r, ir tdda Latvija' ka PSRS "eii"."r"* Grib€tos, tui pa'a'ie ari cilveki zinitu'ka vienmEr bfitu sava paiiem mums dzivo ne tikai krievi. S"i-;u1"""alt' Iai runat un domit varEtu to""r.ct^reiz tai valoda un kultura. Ir"tiitffilbEiol "balts nebutu ta beidzot lai brivi, lai nebrftu iakauna's nJsavas vdstures' plankums." ir tik mazs konkurss' Slikti, ka augstskolis latvieiu phlsmas-gruois c?iu&ot' lai tie' kas te dzivo' un pec tam visi prl"rti'iie,tlin;il;itl;itkt'-

Es

nespetu dzivot,lu

valodu

.

i'-:-t bet ir jabnt savai dzimtenei' Var aizbraukt ekskursijis' skaisti ir ceJot' savdm mdj6m, kulAs vienmer atgneztles' ir skaistas' Bet kdpdc Riga ir tik Un man gribas, lai tnunuJ*ap' 'ti"' kut neuzskata Latvilu par savdm i'autu netira. piemctata? Varf,uiio 1'rltu

tom€r iemacitos ari

ffi

i#,Hil

neskatoties"'

;;i,"

t;ii ;; "t*a"'ri"

vieti4u"' aizies' atpakal

ZRAKSTI NO KADAS RTGAS VIDUSSKOLAS 10. KLASES SKOLETTIU SACEREIUMIEM PAR TEMU

,KO MAN NOZIME LATVITA?" ... Latvija nozim6 mi16t un izjust dzimteni, sasprast to, neatstdt to rovartA, neatdot citdm tautdrn. ... Visvairdk mani satrauc tas, ka daudzi latvieii nezina istos vCstures

... Es

gribu lai Latvija visi cienitu latvieSu

kulturq lai macetu runat latvieiu valodd. ... Es

grib6tu, lai latvicSu paiu starpa butu

:otikumus un izdomd sev v61amo paSi.

vairik sirsnib as, tzpalidzlbas, Iai brltu katram

domaju, ka latvieSiem folklora ir vairak attistita par citam es tik maz zinu par Latvijas v6sturi. ... Es grib€tu, lai visi t^atvija dzivojoiie ripetos par tds skaistumrl rtzitu latvie5u valodu, lai nebutu tadi, kuli Seit mekletu tikai mantu un :agitibu. Es domdju, ka nevajadzdtu ]aut tik daudziem Latvija iecelot, tad :aiiem latvieiiem pietiktu gan dzivoklu, gan bernuddrzu. ... Varu atklati teikt, ka lepojos ar savu valodu, diemZ6l, pie mums :rvienbieZdk nikas lietot starptautisko valodu. Es nenoliedzu krievu valodrl bet kapec taji ir jaruni visds iestdd6s, kaut vai veikali, ja jau esmu

savs naciondlais paSlepnums. Es gan vienmEr un visur cen6os runAt tikai latviski. Ja mes pa5i sevi necienisim, ka tad lai citi mrfs cienitu?

.... Es

:autim. Man ir Lel,ka

nAjAs. ... Es

gribu ari turpmik dzivot Latvija, grib€tu, lai visi tds iedzivotdji

:iena mrfsu kultoru, mrfsu valodu, lai ciena ari mfis - latvieSus, un reaizmirst, ka Latvija vi4i ir tikai ciemi4i. ... Tiksanas reiz€s ar irzemju viesiem es nejutos ka PSRS parstave, jo esmu latviete. To zinu skaidri un cen5os tada but. Kopa ar vecikiem m€s :.oskaidroj6,m mdsu radurakstus lidz piektajai paaudzei - vi4i visi ir bijuii -.ti iatvieSi, tas v6l vairik saista pie dzimtas zemes. Mana krustmdte, 40 :adus nodzivojusi ASV, vcl joprojam mil Latviju. ... Man ir ]oti bedigi noraudzities uz tddu latvieti, kuyS par savu :f,utu atceras tikai reibuma, bet cigaretes vai autobusa talonu prasa .rrieviski. Ir smagi noraudzities ka latvietis nereti padod cittautietim celu :z priekiu. Reiz iepazinos ar meiten6m no Maskavas. Pcc Riga pavaditas :ed6|as, vigam bija iespaids, ka Latvijas pamatiedzivotdji ir nevis latvieii,

:et krievi. ... Ar Latviju un latvie5iem es lepojos, bet man ir skumji, ka citas :autas par mums nezina nekd. Man nepatik, ka Latvija ir tik daudz cilv€ku,

negrib saprast latvieiu valodu. Daudzi parkrievojas. Ko es varEtu darit -atvijas un latvieiu labd, es nezinu, jo neviens man to nav teicis vai macijis, :et es gribrOtu izdarTt kaut ko labu, lai m6s butu brivi, patstavigi, neatkarigi :r laimigi, lai paii var€tu lemt, ko darit. ... Es butu ]oti priecigs, ja Latviju un visas Baltijas republikas atvie:ctu no Krievijas un izveidotu par valsti. Bet tas jau laikam ir iespejams ::kai teordtiski. PEc mandm domam Baltijas republikas ir ]oti apspiestas, r-aut gan skaitis, ka visi ir brivi. ... Vel man Latvija nozim6 zemi, kuri gan skaitis tauta - lai ari kada :: butu - gadsimtos verdzindta, tagad bieZi nodeviga, bieZi materialistiska, ret tomEr mana. Grriti mums nikas tureties kopA. Musu inteli$ence ir vai -'-r nogaliniita, vai dzivo sveiumd, zemnieki nospiesti un nodzirditi... Tagad . :rZiem 5kiet, ka atspid tAda kA gaisma, bet ta bija ari 50. gadu beigds. :spid6ja un nodzisa. ... Es domiju, ka nevajadzeja latvieius apvienot ar tadam tautam, .:n ir cita izpratne par dzimtenes jddzienu, kas atbrauc uz Latviju laimi ::k16t, un nu jutas kA majas. ... Latvija ir zeme, kuru nevar atstdt sveiiem cilv6kiem, jo tie vi4ai -. rra pari. Es visu muZu ciniSos par savu Latviju, neatdoiu to clttautieiiem, . :ri vi4u nemil, un kurus latvieii nemil. Lai vienm€r dzivo brivd Latvijal ... Es gribetu Latviju redzet ka brivu un neatkarigu valsti. Tas jau ::kam nav iesp6jams, bet drusku neatkarigdka jau vi4a varetu but. . runija un Lietuva tom€r mazirk pakJaujas citu ietekmei. Mums Sovasar :. a atbrauku5i radi no arzem6m. Vi4i jautaja, "Kapec Riga tikpat kA - ::uni latviski?" Mes smejimies, bet vajadzetu raudat. sas

L roto:

vAK MIfZIGA PIEMAIA

3t

r0c5arvn LATVIIAI LUGSANA IEVIETOTA NEoFICNTA NAZNICAS

ZunxArA'cEp5' (AUTORS NEZINAMS)

Mans Dievs, Tu zini, ka mrfsu tautai nav sveias cieianas un b€das. Tas vi4a ir Edusi k5. maizi, un daudzkdrt tis viqai bijusas maizes vietd. Kungs, pacel savas acis pir savu tautu, to sargaiot. Pacel savas acis pdr vi4as berniem, pir vi4as dziesmdm un pir vi4as kluseianu. Pacel savas acis pdr vi4as namiem un pdr vi4as kapiem.

Mans Dievs! Esi tevs manai tautai. Glib vi4as upes un ezerus, glab vi4as maldos slikstoios bernus, g16b vi4as dziesmas un vi4as m5:tes valodu.

Un no daudzdm sikim, pasaul€ izkaisitdm Slembdm, Kungs, iiec kopd misu tautu. Nelauj tai skanet sveiis balsis un lej vi4u vienA zvand - un esi Tu m,f,su dziesma. Esi Tu mrlsu brit ibas dziesma, Dievs. \{es esam maza, sika tauta. Bet mds dzivojam un topam lieii Tevi. Dievs, sveti latviju! Sv€ti mflsu tautas ce]u Tev preti.

Dier.s, svEti Latviju....

KOLIBRI LATVIIA Amerikd labi pazistamais ansamblis Koiibri ar dalibniekiem no Bostonas un Filadelfijas 5o vasaru piedalijas "Baltica'88" festivald, Riga. )uris un A'nita Brochs laipni sniedza Veja Zvanu intervetdjam G. Strazdam sekojoio interviju par saviem piedzivojumiem Sini nozimigd notikumi. (piezime: intervijas notika atseviSl5i, telefoniski, bet jautdjumi un atbildes ir Seit sakdrtotas, lai tas butu it kd vienas intervi;'as secibd.)

YZ:Kas ir "Baltica" festivdls? Cik gadus tas jau notiek? Kur tas notiek? Cik dienas?

Juris: Tas ir folkloras festivils, kuri piedalas tautiskas muzikas ansambli un tautas deju grupas, ne tikai no Baltijas valst-rm, bet ari no citdm zemEm. Es domdju, ka 5is bija otrais gads; pagajuio gadu tas bija lgaunija, iogad Latvija, nakoigad bus Lietuvd.

Es domaju, ka festivdls oficiali bija no treSdienas lidz svEtdienai, bet neesmu drois. M€s piedalijdmies ari daZos koncertos pirms oficiilis atkldSanas un palikim kddas ietras dienas pdc festivdla slegianas.

VZ: Cik grupas piedalijas? Cik dalibnieku?

Juris: Tur bija apm€ram tuksto5 dalibnieku... Es nezinu specifiski, cik grupas - bija daudz. Tur bija grupas no Latvijas un ari no Krievijas, Bulgdrijas, Baltkrievijas, Spdnijas, Igaunijas, Lietuvas, Zvied' rijas un no Norv€gijas. Un viena no Amerikas "Rocky Mountain Cloggers". FestivAls ir domdts internaciondls, kaut tas ir baltieiu festivils.

3Z

Internacionila noska4a bija tada draudzigi veidd.

foto: VAK

YZ:Cik skatitdju?

Juris: Grflti teikt, jo katru dienu lietas notika vairdkas pils6tds -

Riga, C€sis un SiguldA. Nosl€guma koncertd Ogre bija visi. Viens cilveks nevareja visur brft klat, jo, piem6ram, kam6r viena lieia notika Valkd, kautkas cits tani paia laika bija Riga. Pirma diend bija atklaSanas koncerts Sporta pi1i, un pcc tam bija gajiens caur Vecrigu uz Doma Iaukumu un tur atkal dalijas. Tas bija |oti pla3s uzvedums.

YZ:Kad sandca visi kopa, kas bija lielakais skatitaju skaits?

Juris: Es dzird€ju Ogre bija pdrdotas 20 vai 25,000 biletes. Divas dienas iepriek3 jau bija visas izpdrdotas. Un pa radio zi4o1a,lai nebrauc vairs, jo ir parpildits. Bet cilveki brauca tik un ti un vienk6Lrii ieimaucds iek5i. Es dzirdeju, ka vareja bnt 35 lidz 40,000. Skatuve bija drd, estrdde, un visas sddvietas bija pilnas, staigdjamas vietas bija aizpilditas, Tur bija tads pakains, kur cilv€ki sedeja 2a16, kas bija piepildits, un cilveki v6l s€deja kokos.

YZ:Tu minefi, ka bija grupas no visdm pasaules maldm daZas grupas, kas bija seviSl,<i populdras skatitdjos?

-

vai bija

Juris: Ja, Kolibri un Vilc€jas. [Vilc€jas ir latvie5u ansamblis, piecas sievietes no Zviedriiasl Mes vi4iem bijam simbols ... no brivds pasaules.

Mes bijam pirmie Latvie5u ansambli no brivds pasaules, kas bija oficiaii aicindti, un visur, kur m6s gajam, mums bija ovacijas. MCs bijam |oti populiri; sveiinieki naca kldt un deva pufes un ddvanas, gribeja ar mums runaties. Viss bija raidits pa "dzivo" televiziju, un m6s tur ari loti daudz bijam redzami.

YZ:Yai jus aizbraukuSi r:z Latviju- kadreiz jutaties kd -Kolibri, trimdas pdrstdvji, ambasadori?

Anita: Ji, noteikti. Es domdjU ka mums bija lielaka nasta par to. Mcs nebijdm tikai trimdas parstavji, mes paradijam, ka latvieiu kultura trimdd turpinAjas un attistas. Un tad ari, kad mums bija Kristaps A1di4i lidzi ILigas un Marti+a Aldi4a dels], vi4i rd,zdja, ka ne tikai pirma paaudze,bet ari otrd runa tekoSi latviski ar labu izrunu. Un tad ari muzikdld zi4i mes oaridijam, ka ari latvieiu mrlzika attistds un ka mums ir svariga mrlsu :autas mrlzika. Es v€l atceros, ka Liga [Aldi4al mrls iepazistinija musu pirmd koncerta. Vi4a sniedza ievadu par to, ka m€s esam Kolibri no .\merikas un mums ir daudz stilu, ko m€s izkopjam, bet tomrir latvieiu :autas mrjzika murns ir loti svariga, un tautas dziesmas mums vienmdr loti

milas. Un cilvcki mums aplaudeja par to.

Un vi4i raudaja, kad mes kopa dziedajam

"Pft,vejiryi." M6s visi raudajam. Bija apbrinojama kopsajuta. Tas nav tas pats dziedit "Pr1t, veji4i" vai "Dievs, sveti Latviju" trimda. Mds gandriz esam, es neteiktu, vienaldzigaki,bet, vz to pusi. Mums tas nav tik svarigi. M€s varam nest Latvijas karogu, mEs varam nest Amerikas karogr! vienalga kada zeme rn6s esam. Bet tur, ka vi4i nes to karogu ar tik lielu godu, ka vi4i dzied tas dziesmas ar iddu iekieju stiprumu un speku, tas mani Joti aizkustinaja.

YZ:Kd;'us sa4ema fcstivila publika un citi muzikanti?

Anita: Es tikai varu teiki, ka briniSligi. Neticami. Ar milestibu. Es tikko runAju ar kddu, kas bija Latvija pdc mums, kidu ned€|u pec festivala, un vi4a teica, ka mus redz€ja televizijd katru vakaru pec tam un ka m0s bijdm vissiemilotAki grupa. Es nekad.neesmu piedzivojusi tidu atsaucibu. Es nevaru izskaidrot. Kad publika ir 20,000 cilveku vai vairdk un vi4i aplaud€, un ir tik laimigi, un tu esi tik laimigs tur uzstaties, tas ir tdds pozitivs cikls. Tas varbut izklausds ta iedomigi, bet ta nebija. Bija tieS5m dzi|5 pardzivojums.

YZ:Yai pieeja foiklorai latvieiiem Latvija

atifirds no mrlsu pieejas?

Anita: Es teiktq ka daziem ansambliem. Es gribetu izcelt Skandiniekus, jo vi4i folkloru pdr-. dzivo. Ta navtdda dreja lieta, tas nik no visas sirds un dvdseles. Mes nebijim droii, kA vi4i mr1s uztvers, bet es jutos ka majas tulit, kad es sdku ar vi4iem pavadit laiku.

YZ: "Laika" aviz€ m6s redzcjam bildes, kur paradijas Latvijas karogs

-

vai tani laiki bija

atJauts Latvijas karogu nesdt publiski?

Aniia: Kam6r m6s tur bijam, es domaju, ka 15.

vai 15. jnlija, bija tads "karoga rehabiliticijas

miti45". Mes bijam kaut kur citur tani vakar6, bet es saprotu, ka vi4i pieprasija "rehabilitet" Latvijas karogu un padomju valdiba atbildeja: "O,bd jums nekad nebija aizliegts".

VZ: Cik Latvijas karogs bija redzams.Baltica '88 festivdld? ,,.l .lt$ t,rJ

{

':,.,,1

Juris: Nepdrtraukti. Visi tris [Igaunijas, Latvijas, un Lietuvasl karogi bija redzami, un lepni vicinAti ... Visu laikr4 kad igau4i nobeidza dzieddt, tad igau4i vicinaja Igaunijas karogu, un kad lietuvieii, tad Lietuvas karogu, ... un tad visi ari vicindja visus karogus. Nepartraukti.

YZ: Un ka publika uz to reageja?

Juris: Viss tas festivils bija Joti augsta gara.

Vareja just ]oti lielr.r ceribu un pozitivismu. loti latvisks gars bija visA festivala laika.

YZ: Yai tu domA, ka lietas Latvija ir loti mainijuSas, ka mes te tagad visur dzirdam un lasdm?

Juris: Tas ir ]oti manimi, neapiaubami

mainijuiis, jo cilveki ]oti brivi rund.."

Es

biju

gadiem dzird€jis, ka jiiuzmanis, ko tu saki un ka tu rund, bet Seit cilveki runija ]oti brivi. Sevi5fi pa festivdla laiku, jo tad bija, galvenokdrt, apkart

latvieii. foto: Andris Krievi45 - Doma laukuma 13. jnUja Riga

33

VZ: Ko cilv€ki Latvija domi Par oaireiz€jdm P6rmatitamZ Cit talu vi4i

iomd

tas ies?

Iuris: Vi4i Pailaik nezina... Vairaki bija

teikuii, ka lietas aizgdiuias tik tdlu, ka vairs nav, ko. zaudet. Vi4iem tur tr

'uiql.i"ta,

lielas Problemas ar dabas oiesdr4osanu tapat {a visA Pasaule' Daugava ir Pavrsam piesirryota un vlsas upes. Un tad Par to nietro, ko valdiba grib bnvet Rigi un imPortet krievI strddniekus' Tik daudz ir ProblEmu, ka vi4i sik iusties loti drosi, Pretoioties .al:r. It liels Partikas

aula' Baltica '88 foto: Juris Kdevi+S - Kolibri

::-lk:r:rs, un iatr:eii :e;2. c:k ta sister'a

:"e::aiiska

'

-\i:'-a: \-:r'i rezn, 'ii.';z:r'ert r-lsu to situicila. \'i4r ir aPmul-

suii. \'ini grib uzticcties Gorbaiovam' Vai tas, ko vi4i sola, istenosies? Bet vir,ri neuz-

droiinis uztic€ties'

Viniem ir licla ceriba, kaiietas mainisies' Bet es nevaru Par visiem

ealvot. Notcikti ir ari fttlreti, kas domi, ka

vi45 neko nemainis' Un citi Pa starPu' YZ:Ya\ ii biia tava pirmd reize Latvija?

Juris: Esmu

dzimis LatviiS. Bet

vecdki izbrauca kaYa laiki, kad man bija 8 mencsi. Td Praktiski, ii bija mana Pirmd reize koPi ta laika'.. ..

DaLi no mums 1r bllusl agrdk.

YZ:Ya\ isteniba,

apcicmoiot Latviiu, biia tida, kadu tu to sagaldi,i?

Iuris: Tik daudz cilveku ir jau biiuii, un es iau visu laiku ar viniem runlios"'Pa daiai es iau zinalu, ko sagaidit. Tas objei<tivais, ko es dzlrdelu, biia ]oti akurAts' V.ienicA lieta, ko nesagatottik iu, biia, ka latviesi

ntl

C€sis' Baltica '88 foto: Juris Krievi45 - Sagaidiiana

pret krieviem' brivi runA. Teiksim, ne till daudz jvai idizdze.n arA' Uu," visus i6no5au i, Dl)a t.t "i""t vini rundia par redlim lietam' kas (riii.lotr-atttati runiia Par ;;;;;U;;agrdk nciedrosinaias

piSUfe-a., par kul6m runat.

nczinaiu' ko Bet ocrsonigi, emocionAli' es gt nlu?iroiina jos ncko iedomi ties'

onuia:u.t

lieta. ko nevar aprakstit un ffi;;;sili.Ge' ko sagatavotics' Es ncvaru pateikt'

[i'.*"riit,i pcrsonigr' bet es * ra.#""i, ,iatigiundzili' Es iutos Joti i.rui tJloti .

"tiJrt""l" ffi#ffi;lo.i pu.lat'

tani paii laika' Biia ]oti '#';5i;i'"1fi;loifsapc;a, kad i:s rcdz€ju' kd Riga tii.' au'dz krievu' kuYiem ;t;;;i.i;;; ;h tu ii p""onisi nav.nekas prct Mun iffi;';i;;;is;.

i.it""i"ti,

-;eor

ii citvdti

ka m--is visi' bct tas man

-it* *:*1"11',*fl*Xg: zeme rr

vqr!J8.,$"' N4 varEja tfaucCld, traucoja, ka

*

Riga ir nolaista un r," r irt"i"Sicin' Ka . ---Y-, r^r: r-.,,r6ia Rot no "tZ, "1L nav bijusi T::? kopi iipirms-

iil"##ili,p

l,"t;1"fi;;!;iih" 'oiuu =11','** kara laika. kaya

iZ,

Anltu,vai

5i

*t

bija tava pirmi reize Lat-

'ti"onr,r' Id. Es visu laiku biiu dzirdGiusi' ka ar cltlem *rrni leU.irc uz Latviirr' Run6iot biiuSil tlt i' tur kas un muzt$icm' maksiinickiem

ja' es .,t.-. f."'"i"t atkirtoja. Un es: "Nu ia' g ioi"';. n", .a tas ir' Mums ia.brauc' "1,"-1 ..^, vai sap-

iiro" "isi to sika' Vicnalga' ,rri. ka saprotu tagad, ke turists, uaradl1;-,. mAks ki *'attfi"i"ts, trr'brauc lE tu

i' liurauc' Mums vaiadzisa ;;;rr;;iil.i"ia^ svarigi'-tas ir ]oti apmai4a . .. 1.^) uz ldgu' i(ao Es atccros, braucot no Talinas zala nakts' "Tumia

*ct;;;;,am,

Piemcran

mfisu gida teica ']r1s dziedat tas pa5as :ziesmas, ko m€s!" It ka viga domdtu, ka butu .cla at5liriba starp mums un vi4iem. Tas bija ::r'aini. Bet v€lik m€s tie36m jutamies, ka mrOs -::am "vienoti" ar latvieiiem Latvijd. Kad mes .ijam atkli5anas gdjiena, cilveki staigaja lidzi un za1e,"

.:uca "lai dzivo Kolibri!" un "lai dzivo latvie5i!" .zi dzivo latvieii trimdAl", "Iai dzivo latvieii '. :.ur!" Bija tiesam aizkustinoii.

Bet visa

ti

atbrivo5ands, atjauno5anas, kas ir ka tdds pavasaris. t.15s paii nevaram ticet, ka mes bijam ista laiki, :,:C viss tas notika.

Tik daudz notika tieii pa festivala laiku.

- rivie5i par to rundja, un teica, ka mai4as ir tik ,::aujas. Kas notiks n5kamnedef kad festivals , -rs beidzies? Vai bns atkal Stalina laiki, vai bus ..:<tAk, vai brls labak? Vi4i tiesam paii nezina;'4 ..:Ca brls vi4u nikotne. Man viena sieviete teica, , ' r'i4a festivald jntas ka fantazljas pasaul6, bet ::qad bus iaiet atpakal uz darbr.l atpaka] uz reali:,::. Vi4ai tas bija |oti nospiedoSi. :: qad sdkds, vi4iem Latvija

YZ:Yai ir kadi notikumi vai pirdzivojumi, seviifi palikuii atmi4a?

Juris: Viss tas laiks... Jo seviSfi man person-

,.:s tev

:r bija divi. Kad pdrbraucdm Latvijas robeZai, es :zindju, ko sagaidit, bet kaut kas mani skira, ..:C mrfsu gida teica, ka iebraucam Latvija. Mes ::aucdm no Talinas ar diviem autobusiem. Celd : €s apstajamies (misu gida bija pa4emusi lidzi :-:;:jmaizi un medu) un 6dam medus maizites. :s bija pirmais vakars. Nakoia diend, mrfsu -::ma diend LatvijS, uzstajamies kopd koncertd ar t.larana ansambli, kuJa vaditdjs bija izplanojis :iJu draudzigu koncertu kopigi ar mums. Vi4u : Jzika ir loti lidziga mrlsejai; vi4i ir partemuii ::r,ieiu tautas mirziku un to parstradajuii :'.cdernd veidi pieturoties pie origindla :ara. Sandca tik-tomer daudz iilveku, ka |arpildija :aznicu. Tikpat daudz cilveku vcl faidija a;a. Ta

mes norundjAm, ka sniegsim otru koncertu pec pirma. Un pEc katra koncerta, cilvEki spontani dziedaja "Pnt, veji+i" (kas tur ir tikpat kd tautas himna). Viss tas vakars, kad cilveki bija tik

pretimndkoSi, un gribeja mus redz6t, mirs visus ]oti aizkustinAja. Es nekad neesmu piedzivojis

kautko tik stipri emocionili.

VZ: Sevi5fi briZi, kas paliek atmi4i?

Anita: Es teiktu, tas pirmais koncerts kopigi ar Maranu, par ko ari Juris stastija. Tas bija tik

daja... Bet, kad mes

atvadijAmies, es vi4ai

teicu: "Mums nav

jdraud.

Es

teikiu "uz

redz65anos", jo es bulu

atpakal!'

iespaidigi. Es tieii atceros, kd mis iepazistindja: "Kolibri no ASV" un, kad m6s uzndcam, lielo

reakciju no publikas un lielo emociondlo savi|nojumu. M€s nebijAm zinajuii, ko sagaidit. Bet tad es jau tnli4 zinaju, ka bus viss festivils ]oti, ]oti pozitivs. Un tad, kad m€s dziedajam kopa "Put, veji4i," es nevar€ju nerauddt. Es pat nevareju tulpinit dziedAt. Otrais bridis bija gajiens pec atklaianas koncerta. Visi mums sniedza ziedus un sauca,

"lai dzivo Kolibri, lai dzivo latvieii, ...". Bija tik daudz latvieitl kas stdveja ields un logos, un balkonos. Un pdc tam, kad mes tik6mDoma laukumd, tur bija cilveku jnra. Vi4i meta mums pufes un c€la mus gaisa. Bija td ki fantazijas pasaule, ta nelikas kA isteniba. Tas bija tik divaini, bija abas puses, fantdzija un isteniba tani pa5i laikA. Es nekad nebiju t6du lietu piedzivojusi.

YZ:Yai tu domd, ka tu brauksi atkal kadrciz?

Juris: Pa5laik es v€l gremoju visu, kas

noticis. Ka es teicq tas bija tik stiprs pdrdzivojums. Es neesmu spejis par to vel padomat.

Anita:

Ja, es domdjrL ka es

braukiu atkal.

Tas ir viens iemesls, kapec man nebija grnti

atvadities no maniem radiem. Kad es pirmo reizi vi4us satiku, mana tante Sausmigi raufoto: Juris Krievig5 - Siguldas folkloras msamblis, Baltica '88

abas fotografijas: Ta6kovs J.A. 1988. g.3. septembri Ainaios

.-:iin..:.i

ii;

: :..

. ':,

,i r,,:.. .r:

erii:.ji:ii:r, iiis.ai;i:"\;*i\'*il4 ...

36

-.'_

'::*

'

1,.1i

.j*--:

\AK RIETUMU FILIALE Si gada 27. augusta Vaiingtoni nodibLatvijas Vides Aizsardzlbas Kluba rie"-r- .: iliile. Grupai jau tagad ir biedri Amer, (anadi un Vacija, un ta cer, ka ari Eiropas

-",

i:

-:- :.:strAlijas latvieii stdsies tds biedru riniietumos dazi jaunieii jau m€neSiem -:- j :ii par to, kd sniegt atbalstu Vides Aiz-::::as Klubam LatvijA. Bet Garezera 3x3 " ' -r;1r€s dalibnieki ar ziedojumu vdk5anas . ::-.: deva ieganstu beidzot uzsdkt konkr6tu - : . -- :. 3x3 dalibnieki ziedojumus nodeva, lai :-.:': uz rietumiem atvest kddu Vides Aiz-::z:bas Kluba aktivistu, lai vi45 vai vi4a : -.:u inform€t misu sabiedribu paf VAK ::.-::ru. 5o 3x3 ziedotaju ieceri VeK.le-

:,..

..

-:

,. ri.

riliile ap4emds istenot ndkami gada

Par galveno pienAkumu VAK rietumu l-e uzskata informacijas darbu: informet - .:'jir1u valdibas un organizacijas par vides , --::dzibas problemdtiku Baltijas valstis un : :,:lCit nepiecieiamo informdciju, tehnolo: - '.:n cita veida atbalstu VAK Latvija. VAK -.:'jrnos tapat ka VAK Latvija daibosies - :aiiniciatives principa. Sagaiddm, ka .::- VAK biedrs daris iesp6jamo, lai r.rz4em-- <cntaktus ar mvu valdibrq ar viet€jdm ' :es aizsardzibas organizdcijam un ar presi.

Piem6ram, VAK rietumu filidles biedri .: - uz4Emu5i sakarus ar amerikd4u organi-

"

,

i

Aicinam visus latvieius atbalstit VAK. Un vel vairdk aicindm ener$iskus, ap4emigus VAK biedrus- klut par aktivistiem, lai ne tikai ar ziedojumu, bet ari ar savu darbu palidzetu VAK Latvija.

Biedrus var pieteikt: ASV: Annai R[ti4ai, 1501 Ladd St., Silver Spring, MD 20902 Kanadi: Dacei Veinbergai, 57 Bledlow ManorDr., West Hill, ONT M1E1B1 Eiropd: Mdrai Simanei, Salzmannstr. 1.52, D-440A, Munster, West Germany Tuviku informiciju par VAK darbibu var sa+emt no koordinecijas komitejas: Vita Terauda, 4545 Connecticut Ave., NW #522, Washingtory DC 20008; tel.202/363-4057 Tija Kirkle, 2l4Jt//oodford Rd., Vienna, Y A 22180 ; tel. 7 03 / 560-4345 Liana Eglite, 4545 Connecticut Ave., NW

DC 20008; tel. 202/3634057 Mdra Simane, Salzmannstr. 1.52, D-4400, Munster, WEST GERMANI tel. (0251)2130i3 Guntis Brumelis, 210 Kirk Drive, Thornhill, ONT, L3F3L8 CANADA #522, Washingtorl

:.'u Friends of the Earth, Inc., kuya ar lielu

-:=rcsi seko VAK 3. septembla demonstri: ,ir. Brfs iespejams ari Friends of the Earth : -.i16 ievietot rakstu par 3. septembri, un :,: Baltijas jilas piesdr4oianu. Citi aktivisti

::gAni 3. septembri atbalsta demonstriciju \{ i ii sa nas ez.era. i stot 1 6ii q \{iiiganas ezera, lietA Iietd iesa :.4 -\lrclganas \eta iesaistot resalstot 10 lu0 wief vietejas vlet( ::':as aizsardzlbas organizacijas. VCI cits : i.:ivists kontakt€jis organizaciju Green - :raries, kula sadarbojas ar vides aizsardzi:":; aktivistiem Polija. Green Libraries tagad : -rela interese dibinat kontaktus ari Latvijd.

:r rflfl

Tpw

t-

JUKrr-1 t

ffifr$up

Iespejas ir plaias

tikai nepiecieiama - VAK -;oma un apldmiba. Lai aktivisti butu :crmeti par to, ko dara citi aktivistii, VAK :::ind5anas sapulce nozimeja komiteju, ku;a -:p,Osies par informacijas koordindciju aktivo

,.AK biedru starpi. Amerika koordindcijas :arbu :arbu veiks Tija Tiia Karkle., Lidna Liana Eglite Eelite un Vita Vit; - €rauda; Kanddd - Guntis Brumelis un Eiropi -

\{ira

Simane. (skat.

pievienotds adreses) Ja ':s darat kaut ko un velaties uzzindt, ko citi :a,ra, lai pieverstu pasaules uzmanibu Baltijas :rgabala piesir4oianai ludzu atrakstiet ".'ai piezvaniet. Ar laiku -bus ari pieejama :rglu valodas informacija par dabas aizsar:zibas problEmim Latvijd, par VAK Latvija iarbibu, utt.

foto: Taikovs J.A. - 1988. g. 3. septembri Ainaios

Ikkatrs var iesti.ties VAK rietumu ziedojumu, sdkot ar $10.00 (ASV).

-ai varetu izsniegt VAK Latvijas biedru karti, :.epiecie5ama ari fotogrdfija, un personigie jati (vdrds, adrese, telefons, nodarboiands). :.1i41€ ar

l

i

77

I

_l

UN ATKAL VIEI{O DZTESMA...

(VAK rietumu filiiles dibindsanas sEde) Saka, ka dabas milotaji jau m6dz celties

lidz ar pirmo saulcs stari4u. Iziet telefoniska izziqa: Vides Aizsardzbas Kluba rietumu filiales dibini5anas sride 27. augusta, pulksten 8 - no ritai NeieCorvrijami brutAli, neprakiiski, neviens Iatvieiu jaunietis jau nevar tik agri sestdienas ritd (pec piektdienas vakara...) piecelties, kur nu vei noklut kaut kur lidz tam laikam, kur nu vel uz tik nepievilcigu nodarbibu ka sedi.

Bet pulksten 8 jau saka lasities pirmie interesenti rrn ar akademisko ceturksni var€ja atklat s€di. Runas bija no sdkuma maziiet aizsnauduids, tad dzivas, tad entuziastiskas, v€ldk haotiskas. Negribam priekis€di...bet vajag koordinacijas... negribam iepirllereties citu organizdciju mezgios... bet vajag sadarboties ... negribam sevi nosiogot ar informacijas biiet€na

ap pusdienas laikuvaram atsikt sedi. Runajam talak par biedriem, par pirmajiem projekticm.

Par to, kas katram darims, atgrieZoties majas.

S€di nosladzot, nedodamies Soreiz daba, bet pie

telefona, lai pieteiktu savu eksistenci Vides Aizsar dzlb a s Kiubam Latvija. Icsp ieZamies visi gulamistaba ap telefonu. Sazvanamies. Tija

Karkle VAK vaditajam Arvidam Ulrnem Pastasta par notikuSo, nolasa iestiSands lugumu. "Nr1 Arvid, ko tu doma?" "Forii!" atskan atbilde.

Esam uz4emti ka VAK rietumu filiilc. Saj'isma liela. Vel lieldka, kad ar Tijas starpniecibu uzzindm, ka esam ar telefona sarunu iemaldiju6ies

divu VAK aktivistu k6zis. Jauno pdri aicinim pie telefona, lai vi4iem uzgaviletu ar VAK dziesmas pedejiem diviem pantiem:

foto: prj.ekie: ]uris Blodnieks, Raimonds Baumanis, Milti!5 llildebrants, Anna Kari4a, Tija Kirkle, Liana Eglite, Aija Auzi4a, Vita Terauda, Dace Veinberga; ai zmugur€: Astrida Leveniteina, Guntis Brumelis, Kriijanis Kari45, Andris Ruti45

j:

izdoianu, ar administrativiem darbi4iem... bet vajag informAcijas, vajag administrAcijas. No chaosa izauga paiiniciativas organizacija ar skaiu uz Latviju. Ar m6r15.i palidzet tiem, kas tur dara mflsu tautai tik nepiecieiamo darbu. Un ar ceribu par vi4u panakumiem un probi€mdm labik informet kA latvieSus ta cittautieSus rietumos. Lidz pulksten 11-iem jau bijam drd zafumos uz fotogrdf6ianos. Satikiands sv€tdien, atkal no puse rita, Soreiz mazliet logiskaki stundd vienpadsmitos,

-

Pienik nozimetais laiks un aiziet. Piendk un aiziet vienpadsmit. Tikai tad, v6i miegu siaucidami, sdk ierasties jaundibindtas organizAcijas

biedri. Jadoma, ka s6ddiana asto4os

gandriz praktiskAka....bet visi lOnam sarodas un

3B

Dod Dievi4i otram dot Ne no otra mili lugt

Dod Dicvigi kalna kapt Ne no kalna leji4d.

un atkal uz mrlsu 'yai dzirde)at......" prasa Tija pusi:'1li4i dzied lidzt!"

-Vita T€rauda (viena no tiem, kas var no rita agri uzcelties - red.)

studenta. Bet aiz hur,rora siirpjas inicnsitite un

merlltieciba, kas nav tik bieii sastopama 20 gadus jauna cilveka. Intervij'.r Dariusi,i tikai paris ncdelas pec tam, kad viq.i atgriezis Ameriki.

DZTYE LTHTUVAS UNIVEKSTYATE Kddas iesp€jas pastav lieiuvieiu jaunie6iem

rietumos, kuyi v€las studit Lietuvi?

Jau k6,dus 15 - 20 g*dus Lietuvas universitdte ir vasaras kursi, kur trirndas lieiuviciu jaunieii var pavadlt 4 ncdclas Lietuva, micoties vaiodu, literat&ru un tam lidzigr"rs priekimetus.

Ir ari iespcja iesaisiities

::

5 gadus ilgis medicinas studijas bct to rctais izmanto, j* mcdicina Padomju- Savienibi ir zemi. lirncni, salidzinot ar rictumu valstim. Lieiuvas uiLiversitdtcs rncdicinas programma atzita iaii.:ain tikai Vacija un Jaunzelande. Filna semestra strloijas Lictuvas unversitdte ari mums ir jaunur,s. Lati maz cilveku dAdu icspcju izrnaniojuSi. l3ct jau rudeni

r: VAK riehtrnu filiales biedri ar dziesmu alxveic VAK

r.:r'isti Latviji 1988. g. 28. augusta,

Vides Aizsardzibas Klubam

uz turicni dosies vrjl 3 jarliieii riivi uz 1i) - braucicnu menciicm, viens uz piecicin" S;rvu

kartojq sazinoties ar universititi Milie draugi, Ar lielu sajusmu v6rojam Vides Aizsardzibas Kluba darbibu Latvija. ::-:pcties par vides un par dveseles tiribu ir katra individa, katras tautas ::cnAkums. Ari mds, latvieii rietumos, velamies darit savu tiesu, lai glabtu -aivijas vidi un latvieiu tautas dzivibu.

GrieZamies pie VAK ar iestiSanis lugumu. Vaiingtond 27. augusta ..rCibinajAm VAK filiali rietumos. Ceram ar misu darbu Amerika, {anadi, Austrdlija un EiropA veicindt VAK merl,<us un palidzet VAK -atvijd cinities par mflsu tautas dzivibu.

Uzskatdm informicijas darbu par VAK rietumu fiiiAles galveno -

:enikumu. Filidle darbosies

sekojoSos virzienos:

L.Inform€s rietumu vides aizsardzibas grupas, starptautiskus fo:--:mus, daiadu zemju valdibas par vides aizsardzTbas problemAtiku

::ltijas telpa un par VAK darbibu LatvijS. Lai 5o darbu veiktu, VAK :rctumu filialei no VAK Latvija nepiecieiama sika informircija par vidcs : :esirr,roSanas limeni daZAdos Latvijas apgabalos.

2.Piegadas VAK Latvija nepiecieiamo informaciju, technologiju un ::ta veida atbalstq lai VAK vardtu darboties atbilstoii musu laikmeta ::asibam un iesp€jam.

3.Veicinas visu latvieiu vienotibu, gidajot iespejas Latvijas vides :zsardzibas aktivistiem cicmoties pie domu biedriem rietumu zem6s un ::etumu latvieiiem iespejas ciemoties pic vidcs aizsardzlbas aktivistiem -atvij4 lai vi4i varEtu pie-likt roku ari praktiskajam darban'r Latvijas vides .aglabaiand.

Pievienojam biedru sarakstu un hldzam mr.rs uzrremt Vidcs

.\izsardzibas Klub5.

VAK rietumu filiiles biedru varda.

Vita T€rauda

pa5u, ar kul-

tfiras sakaru komltcju un ar lietuviciu parstdvjiem padomju vcstniecibA Vaiingtona.

Apraksti tipisko ned€]u Lietuvas universitAt€.

Katru neddiu pavadiju kidas 15 stundas lekcijas un pirejo laiku veltiju sabiedriskai dzivei. -Universitdte man gadaja apmcianos studentu mitne gan atscviS4"a sti.vA, kur dzivo tikai drzemnieki.- Bct parejos siavos bija lietuvieiu studenti. Ivlitne atradds talu prorn no pilsctas centra kas rciziin kriia uz ncrvicni.

Studenti to bija-icsauku6i "Kar.iatku", jo juiAs ki izsutijuma Sibirija. X,lan ;nal::iija 90 rublus mdnesi kabatas naudu. Caurrnira students Lietuvas universitat0 sa4rm rikai starp 35 un 60 rubJiem. Bct man rnaksaja ta raiu, kc l,asaras studcnti ikgadus sarJcrn -- 90 rrrbius par 4 nedclu posmu. Tos 90 rublus pic4cr,u pirmaji mi:nesi, bet pec tam no tiem atteicos. D;rriju icii i,audz, par ko icstadcs ncb&tu priccigas, un ricsribarjll justies, ka butu vi4iem ko paradii .

Vai tu var&ji iejusiies lieiuvieBu $iudentu sabiedribi vai vipi tevi pie4€rna k& sav€jo?

- nQ ncpie4€nia gfu.ii ki sav€jc.

Sakumi Biju tom0r irzemnieks. Nac6.s nemitigi atbiidat uz jautajumiem par scvi, par Arncriku, par visu ko. Bet vclik, mani picrlima ki vecu, nodrazitu mcbeli. Mani 1zcja, kopA iksiijanries, aiz4-mimics vicns otra piczimes.

Vai tev bija

ggti tikt

gal& ar sturlij&n'r

lietuviciu

valodi?

I-ictuvas universitat€ Vi]4d nesen atgriezas -A.rr.e ::<:s Lre : Apvienibas prickisGdis Darius Suziedelis.

Darius ir 20 gadus vecs poiitlsko zinibu s:u:::.:s Kaiolu unir.ersitatE \-aiingtona. Ar savu atklato manieri, lielisko h.;::...:a z:.::u un bezbEdigo :ieeju dzivei, vi45 maz at5$ras no tipiskd amcikiru r'ai tipiska latvieiu

-

Ne, ncmaz. Tikai bija gpii piciasi pie rnacibu mctodem. Tur gandriz viss rioiick pec vccmodiga iabiona. Profcsors lasa 1cl.,ciju, studcnti raksta piezimes, un v[]A1i tis vicnkarii atgrer,o eksAmenos. Ncbija icspcjas uzsakt dcbates, Ciskusijas, prasit jautajumus, ki ias icrasts

arncrik64u universitites.

Piem€ram,literaturasstund6sprofesorsVaiLietuviiraricitasaktivasgrupas,piem€ram, *"- kas ^F;itrripEtos par vides aiz"sardzibu? ir i";;;;.i;;!ut tia, aur- rca",

skaidro savu riteraro

q'1a#t

Zemyne' piem.ram'

a-u"t zeme' Ir bu. lk nedcJas parruna;arffi^a#fi"t"t u lietuvil tu zalitkustiba. zcme nozime ;;.i"il", _ tada rempa no ,**d"J,li:; Piem€ram kultu-ru' kopi "r+i .1,.! g-q1,'kas ta vi4i ;potJniii" kyras'dalibnieki rr"rpejas par poJu oaii kaut ko lasis rr, ,p.i"Ii, -iitri, pdrrunas, Nav trrri.a, skolotSia sniegto analizi. atbildi Polonilai dibinaia s darbus tz rasr)ls' ireviens pat navJiterd..;"d;;;;tasiiis^, skaitas, ka tos p6rzin.

bet oer" t"i,it"'iil'la'

u-n ka

;Y*It;jllX;fftrr;l;::#',t5:lH1 daudzi komiaunieii' ;;ffi;' i;; ffiirboias iakarus ar lietuvieiu

Vai studmti P€c stundam diskut€ literirot darbut vai to, kas i"t"iiti'-rtrcip'i

?ilffi"kG;k'ivdkus

jau-

Reiz€mja,kautg""p*']qretipiedz-rvoju'nieiiemrietumos'Piem6ram'vi4itagaduzlnNav v€l Cantip€c,kamanpuSJ*riavtadaaizrauiands;;;k;"tert€tLietr:vapopul6rurokdzicdoniei.a;;t il;;leti Uuri'1s'i Polikaiti' cer.ju.swi litervizu' dabirt potittuiti* ar titerituru. Studcjot iietuva, izdosies ;i;td"; "ui MO, gur, ari tida paradiias atir6 ieinteres€r, bet turi"a n"iotitui p# tiu* Lietuvu, atstaju {"q g; i;;; savu par kula daudz pd:rrunajam vosiu'ie, ;;;'ffi vienotiba' t" tis.ir-ari t*-o; - Lietuvas garanikkatrs'grib runat' Bieziv]""1*+ Lau*'.r-, uzskata vdsturiskis patiesibas vesturi_pariaiad Lietuvas ar saites viss, pai ko vi+i Sriu .r^ai.

'Art cieias bija fi"Zt U+ jaatiarto t65;".- Grupai gruPas sikumo, .r,'-aArr", visos

monologs:,,Kada ir dzive Amerika?/'.

'

;-";tk"ribas figu' un iespejams' ka abas

Plofesorivi,pard-audznenovirzijdsnojautagadapvienojuSds. studenti iraktivi iadis grupis? vai '* "E;4""ti

neoficidlas ;1.*,,;;^,"iifl',"jl;jlllililrH'i,lli,ilffii;'" ]oti vairas n"o leutaaas jo dempai rori. \.iena literaturas |r;i;;;;" reiz izieicai " demonstrdcijam' uz neiet darbibas. vi4i ,,burzujs.,, To ,.5;;ffi;Ji;"ar1i"i";.', kas pier,a,rdu ;;;;;;." uzskata parir risku' Jaunie.i' negatir;u aeil*gr,ri, roktas ir panki' nepareizi ;;i;;;;."straciii's, iaundki' tom€r iririnfor'aldib], iu'i,a t,]rjr, L?"zi r", konoticiiu. "i"" ]ri, u"i r"-t*denti' visi'studenti "er,*:, burzuii racetuii tautu, atnesu6T,:i;;;,;b*'lo iuiiuilu ,,,,u, i"t"ujs:,1::r"Ei;;;'i;;-B'; [iXlilt"trJ,'JfflX[l]]l-,'ilhXT'-"{'"',iu"

iadi profesori bija

retums.

laik6' Tev biia izdeviba padzivot Lietuvi

kad t"r,

notieklielas sauiearistas-iil-ui4", -'rrai

pu*-

Hf; tTffif

;;;kfi

r.asija

iesi demonstr6t? Un es

-vai "Protams' ka ieiu' Man tas

"i""*li"i6itd6ju: nav'netads risks'" un vini

tad teica: "Lrldzu

,.i,fdffit*l-;;,ff',1"#1ff:ii:%I'?#i;?;1':.1"ffi:"i'.1 ' aariiaZS' mirtA' v't')' tii'

katru biivo bridi - pavadiiu a. dirid.r,ti"rn.

Pirms izbraukianas iJguv;'"i+' virdus y-l-adreses no Lietuvie.u lniormaciias -Centra'

Vi]4a

Es'

mant tiat' demonsticiu' Un redz€iu' ki trisdemonui;" "p"i".t'tlatviidi"to

;J"*;

studenti' se/ uz soli4a netalu no

:Tt.;#Ti:;X]::Tliiu'iiX'"]ti,?t{igi:* f*f'ln:#?,f,iXffg:'f,[Y:i'fl]J#;" bail;s un demonstr€' Pat kdds disidents' pirmo vakaru pavadilam pirrunas I" uzn6ma.

nE,'^"n.r.sa viai

,ii,li[

;- i;"i1i'.111"* x5['?ilfl;T:r'];;1",'"'.t;[:lii",!;tJ,Xl' il,,t,,uait"s

nu'u

n"iu*utotas visi zin' ka pec

:',"Jil",?;fl11*,HXft:11Y:lffii:il#!li']?t"*, neatkaribas dienas zinamrl| i;:i;;tr; -- Lietrivas uzskatu un viedoklu. un tos viryi daia al^L"tttitiias.' tris studentus no universitAtes demonstraciia' visiem rietumniekie-."p'i"*c."-, tad i?nat'*" ffi;t;' ,";liiiuiii pieaatijusies novelk mali, sastapt kadu Zurnalisir, *'p"irr.i par vi4iem dom6 ikreizes'

pirl;;;;;

un tad pasaku - rrgrifli"'IJ"ii"ri'ij" Daudz laika pavadiiu ar,Lietuvas

i".1I-

X.*,Xi.iif,XilHl#:l[il:T;ltir]"'f:,1,1!, i" kaii pazi+ofa ,ur, #'iii';',t',tyi:*

Eiti stua"nti p'oiutn'

kad dzird aicinAiumu demonstrct'

pccietriemLietuvd pavaditaiiem.m€neiiem'vai ku varetu rt vel ilsaku laiku tur

i" a;;'

*""'. nekd agrak ra,noteikti ragad vairdk mcneii " $?tX?:g'#;"f,:TliilH:::,i,%lif;ii-,'" " satumJiomalu' ka m"an ies g;uti' -C-etri Varetu g;utibas' liJlas aii redaktors pagrid;;il#t,i"'iifiit;'t nebila p"'i. iigt lalks' bet tasad kJuvis pa, fig;ofi;ialo bileteir-u.. uz 4ltudiju gadiem' - Lietuviesu disidenti arvien ir |oti piesar- ';ft;fi;;;, io mene5i6m, ikdienas Protams' laiku' n"'t * -1"1.r-"1"-1-1tu grutibam' viDi nul, puifa"tri"inaii' t'uitugla i;^ dziei g$tibam ar - laiks Lietu'v5ie*'Ii'ii"ti" fl""iu" iastopas.

-birokrStiskdm Amerika oar-eizais te iacibirokratiju i"ao'i'tap"t'it kddu thiuma. Ceka Lietuvi arvien ir |oti aktival j, ar kddu soda zimi' kas sala tikt itiui daudz lielaka m€rd nekd Latviia vailgauniia. "rr ne1eg6la stdwieti' Pareiu, iu',,i"tiiliaiit' uzli(ta-tavam u'itinu^ ir"ailrliitii", piem,Eram, 10 reizes diena' Man, Atka"rto ar'l'0' ,*i'iat pareku, ' JJiitas l.rd Doro4inu un rgaunieti Lagli 11

="]:;;:

:X;1!'#Hru;lt"f:ltlliiil!"iJJ:i:* darbos neka il'1#i.;;';?;;;;;;un pi"^o.u^,"ir'"*l''u* iiJ,,i"si

:i;ffi Xi"r,i:"xl3 i?:li:lf 3 x: i

/Lr\

i*::*" t"xlli"fi ""

vai tev bntu bijis iesp.iams soreiz pagarinit vizu?

ull't**, ",ffi:tl,Inilffi::""ilH1,:',,!t, iu'l. u' a""'lu stud entiem ;

rue;';

Teicu, ka to apsvrir3u. Bet velak par to vairs nebija ne runas. Universitate pret mani izturejas

visai v6si, pat ledaini. Likas, ka vi4i atviegloti noputis, kad aizbraucu.

Vai lietuvieBu sabiedribi AmerikA Sidas studijas Liauvi ir stridigs jautAjums?

Vairs n6. Ir gan viena organizAcija Lietuvas atbrivoianas augstiki komiteja (Supreme Committee for the Liberation of Lithuania) arvien v€l neatbalsta 55.das studijas.

- kufajaunatnei Bet visumd izdevies likvidet opoziciju. ja atskan iebildumi, tad pret iebilduUn tagad - ne tikai jaunieii, bet ari vecdki miem sacelas paasdze. Nav vairs paaudZu plaisa, vismaz Sai rautdjumd. No vienas puses domdju, ka tas ir :apec, ka jaunatne ir vienigi grupa, uz kuras var :alauties, ka td uztur€s kontaktus ar disidentiem.

Ka vedis materialus uz Lietuvu atpaka] uz - un Vi4i nebaidS,s -\meriku. ]aunatne nebaidds riska. :re sevis d6], ne citu deJ. Vecaki paaudze arvien raidas savu radu d€J.

godinot 1949. gaddL deportetos. Vi4iem teicu, ka bija jau labi, bet nekur netika kritizeti kom0nisti, kuyi galu gali deporteja tos cilv€kus. Un p6c miti4a atskaneja Bethovena'?rieka dda." Pavisam nepiem6roti, pat aizskaro5i. Tad vi4i prasija ko domiju par 22. maijd disidentu sarikoto -demonstriciju.

To slaveju. Vi4i prasija, vai par to raksti5u atgrieZoties Amerika. Teicu, protams, ka ja. Mes pirrundjdm politiku. Jautatajs man teica, "Nekas nav mu2igs. Politiskas sist€mas ndk un iet." Atbild6ju,"Nu tad, kap€c nepaiidzet 5ai sistemai dtrik aiziet?" Ta bija spelite. SpEkosands, Iai redzdtu, kupam butu aspratigaki replika.

Tre6o reizi universitdtes vice-rektors mani iesauca pie sevis, lai sfldzEtos, ka es vi4ram sag6dajot gfttibas "no augSas"" Vi45 mani vainoja, ka izmantoju universititi agitacijai. Vi46 man teica, '1liss ir atkarigs no tevis vai tu atgriezies Lietuvi, vai n6. Ja iesaistisies- radikalas labi sparna organizacijas, tad nez' kad tevi atkai rcdzdsim."

Bet ari ti bija sp€lite.

Kas no visa piedzivoti brls tas paliekoSais?

Vai tev bija kldas ipasas gfUtibas lietuviciu sabiedribi sakari ar to, ka tu esi Amerikas lietuviedu iaunatnes apvienibas priekSs€dis?

N€ nekddas. Kopi esmu atgriezies, :rani iudz -sniegt priekilasijumus, rundt sim:ozijos, rakstit rakstus. Neesmu sastapis negativi roska+otus cilv6kus, kaut gan nakotne iespe;ams, ka tadus sastapiu. Bet visparejais sabiedri:as noska4ojums Sodien liekas tads ka brltu

neiedomajami, pat nepielemami NEBRAUKT! BreZ4eva laikos butu bijusi lielaka kontroversija Sodien? Sodien nevaram nebraukt.

-bet

Latviia savi laikS ari bija vasaras kursi pieejami bet toreiz tas bija stridigs jautdjums, un ar -laiku kursi izjuka. Atskan€ja apgalvojumi, ka ieka v€las vienigi ko vairak uzzinit par latvieiu jaunatni, lai to var€tu izmantot saviem m6rliem.

Vai tu juti, ka Ceka tev izseko, m6$ina tevi iepazit, me$ina tevi kompromitet?

Kad tikos ar disidentiem, man vienmer sekoja. Mans draugs Vytautas Bogusis domdja, xa mani asekoja, vienalga, ar kuyu es tikos <omflnistu vai disidentu. Jdatceras ari, ka dzivostudentu mitn€, kas ipaii iekartota drzemniek'u rem. Jdpie4em, ka ar ipaii iekdrtotiem mikrofo:iiem. Man radas ari tdds piekomanddts draugs, iuyi bija jau pazistams citiem VAcijas lietuvieiu 'aunieiiem. Vi4am bi)a21, gads, un vi4i jau bija :eguvis augstu 6inu Iek5liau ministrijd. To tikai :zzin?tju vdlak. Bet no vi4a gan nacas dzirdet :irmetumus par to, ka piedalos demonstracijis.

Mani nekad neizsauca uz istu pratinAianu. lris reizes gan iznaca tddas "draudzigas pdrru:.as." Pirmo reizi universitat€ prasija, kipec

liju m6$inajis ievest lietuvieiu- vdstures grdma-

:as,

William Hough gramatu par neatzisanas

:olitiku, gramatu par Jurmalas konferenci. Viqi

:c visu zinaja, jo man 3is mantas at+Cma muita, :ebraucot Lietuvd. Izdevis ievest tikai vlenu zurnalu, ko muitnieki nepamanija. Bet Sis pAr:rnas bija tikai tdds neliels aizrddijums, nekas '.'airAk.

Otrreiz biju aicinats uz Kultrlras sakaru <cmiteju. Vi4iem intereseja manas domas par '.'aldibas sarikoto demonstraciju 21. maija,

Noteikti mani kontakti ar disidentiem. Vi4i man iemdcija, ka lietas darbojas Lietuvd un kap€c.

Vi4i man iemdcija, kipec ari disidentu kustibd ir nemiers, nesapraiands. Vi4i mani uz4ema ka gimenes locekli.

Vienmdr atcer€ios ari demonstracijas. 14. juniju. Pirmo reizi peckala vesture atklatiba plivoja Lietuvas karogs. Piedalijos demonstrdcijA kopd ar savu tevu. Tas bija loti emocionils bridis.

Neaizmirstams ir ari lielais spiediens, kadu piedzivo disidenti pirms demonstrdcijAm. Daudz spiediens rodas radio raidijumu dc]. Disidenti palaujas uz raiditajiem, lai izsludinatu demonstrdcijas. Bet bie2i nAcds dzirdet Brivibas - ki man - ilgs raiditaju trauc6, Vatikdnam nav pietiekami raidlaiks, un Amerikas balss nav uzdevumu augstumos. Bet neaizmirstama ari ir eiforija, kas valda pec demonstracijam. Ta ir visu aptveroia, nesavalddma. "Vi4i vel te ir. Okupdcija turpinds.

Bet Sodien

-

Sodien uzvar€tiji esam m6s." Disi-

dentu optimisms ir neaprakstdms. Vi4u sajrisma par katru mazako soliti. Seit AmerikA man ndcies dzirdet, ka debat€ par to, vai Lietuvas karoga rehabilitaciia Lietuvi ir vai nav laba lieta. Bet disidentiem Lietuvd katra padomju valdibas piekapianas vi4u priekii ir laba lieta. Pat sikikais solis ir solis tuvik brivibai.

Latvieiu jaunieii Amerikd tagad ari sak interes€ties par iespejdm studet Latviias universitdt€ kas tev brltu sakAms Amerikas latvietim

-

latviias universitites ndkotnes studentam?

Pirms brauKanas: sazinies ar kAdu, kas pavadijis ilgiku laika posmu Latvija. Katrd vietd ir savi apstikli, katra situacija unikAla. Un pa4em lidzi kaut ko no mijdm. Kaut ko, kas Tavu istabu Laiviji padaris par majAm. Kaut kadu izpriecas lasdmvielu anglu valodi. TA man loti trnka.

Apnika lasit lietuviesu literatriru, apnika par politiku. Vienigais, kas anglu vaiodd pieejams, ir propaganda.

Galvenais

nebaidies. Tu esi Amerikas pilsonis, nekas tev- nevar notikt. Ja tev ir dariSanas izturies augstpratigi, it ka tu staar iestadEm kalni pari visiem. Zini,ka vi4i tev vdtu augstd (turp. tl4.lappuse)

4t

WHO ATTE THOSE LITHUANIANS? Labas!

A question I have asked myself throughout mv life is"'who are those Latvians? In Lithuaniari school, I was taught that Latvia is Lithuania's that's it. But do any of neishbor to the Noith (outside of the occupied "iseivijoje" thefir exist country)? Do they have their own "colonies" in malor cities? Do ihey have foik dancing groups?

Are they similar to us?

A Common History.

Historically, Latvians and Lithuanians have very much in common. It is interesting to note thai at one time latvia and Lithuania were one' There was a common culture and history. The ancient I-atvian religion (dievturybe) is a continuation of the Indo-Eriropean religion, therefore for the most Part it's exactiy the same as the alcient Lithuanian religion. For example, both religions

dar festivals (i.e. Feast of St. John = Jonines = Ja+i), etc.

During the period ofour independence, both our cofntries kept close, friendly relations' Manv architects from-Lithuania studied at the Latvian Polytechnikos Institutas of the Univ' of Latvia in Riga and many Latvians studied at the Universitv oJ Vilnius. There was an "Association of Lithuanian Latvians" (sounds strange, doesn't it?) that published a newsPaPer in Riga entitled Latviios iietuvis. and held annual congresses' tatvfrC ctlr.enq' was the "Lats" and Lithuania's was the "I-itas" .

Language.

The Baltic languages all evolved from the Baltic branch of the"lnd"o-EuroPean family of lansuases. Lithuanian is one of the oldest living ionfirrsut on Earth, related only to the ancient hniaqE of Sanskrit. The only ianguage similar to Litfruinian is Latvian. Doesn't that say something about the two cultures?

For simplicity, from now on I'11 refer to Lithuanian ai'Lith' , a popular way to shorten it'

About Us.

.*,.,:l: i'i:i til; J #i,' *il"n *y Lith youth

grouP

couldn't find a summer camP to hold the annual camP, and decided to have it at the [atvian camp ground, Saulaine, near Toronto. For me, Saulaine was a real change of Pace.

For example, the food service emplovees didn't know Lith, .., iu"'*"tu forced to learn some Latvian phrases (e.g. "piens", "kafi1a", " gtauzdlta

riaize", " zEri",'1abdien", "patdies"). Several friendshios were made between the Latlvian camp emPloYees and Lith campers. It was an experience all of us will remember.

I willinglY agreed to write this article comParing Lith and Latvian Youth and their organizations, but it was only after attemPting it in earnest that I realized how difficult this task was, for, in order to make a valid comfoto: Leiuvieiu iautm dejotali

worshioed the Saule (Saulite), Zeme (Zemes mate), itc. When Catholicism came to Lithuania, many old pagan beliefs were kept and "synchronize6" wltir itre new religion. Ii Lithuania you will find many wayside crosses hung on very-, sacred oak trees, and in the famous "Ausros Vartu Marija" (Gates of Dawn) in Vilnius, a large sun (ancieni deity) is pictured behind the head of Mary, the Mother of GodLithuanian customs and folklore are very similar to those of Latvia, although you can te11 the difference. Farming rituals (i.e' sienapjute, hav harvest fest) did not differ. Both cultures are very rich in thcir folk songs, folk dances, calen-

parison, one must know both cultures equally iveli, which I don't. In drawing my comparisons, I can rely only on the information I have received from several Latvian friends. I will focus mainly on the Lith organizations, which I know the best, and let you draw your own parallels between us' Generally, if you are a Lith and live in a larser Lith colony,-chances arc you either belong to ihu Lith Scoutbrganization, io the Lithuanian Catholic Youth Fed6ration organization "Ateitis" (olainlv translated, the "futurists"), to the '",lvtiii" (Knights of Lith. - they hold activities in tnglish), or"are simply a "Lith" who pa.rticipatesin u dun.u grouf andlor Lith school'

Many college-age students join

"Neo-Lituania", a type of Lith fraternity.

Each organization holds its summcr camPs at Lithuanian campgrounds located in Vermont, Michigan, Ontario, and California.

Each orgainization publishes its own youth magazing such as Aieitis (similar to Veia Zvani), llautu Aidas, Vytis, etc. A person is a member of his or her organization for iife, and directs his/her children to keep the tradition of membership and continue to be active members.

Lith youth in general like to be

identified

Wffi W,W

ffitr

as members of a cer-

tain group, and something of a

rivalry exists between members of different organizations. It is not uncommon for a young person to become a member of two or more organizations. At a certain point, however, the decision must be made as to which organization will take preference.

The concept of the Latvian summer school/ camp is something new to the Liths, and is an extraordinary concept one that hopefully the Liths could adopt. We -already have adopted the idea for our annual summer "Lituanistikos Seminaras" from the Latvians. It's very similar to the Latvian at Garezers. However, our "Lith Seminar/' camp is limited to college-level students. Ideally, the other Latvian summer school concept could be adopted by us in my opinion it would prove to be very effective.

Similarities.

The Latvians have a studies center at U- of M. in Kaiamazoo, MI., and we have a Lith Studies center at U. of I. at Chicago, IL, where one may earn up to a doctorate (Ph.D.) in Lithuanian studies. The Lithuanian Information Center in New York is responsible for direct contact with the Lithuanian underground, and publishes press releases, pamphlets, r,ideo tapes about the

baltic situation for the press and general public.

The Latvians have a high school in Muen-

foto: Ziemelamerikas lie{uvieS demonstr6 Austra[ia.

i

ster, West Germany, and $,e have one nearby in

Huttenfeld, West Cermany. My sister, Rita, is spending her junior year there, and is probably having an experience that she'li rcmember for life. In a recent letter, she wrote of the latvians coming to visit, and expressed an intercst in visiting the Latvian school soon.

One thing that you may find famiiiar is Saturday school. Yes, over two thousand of us (USA) Liths attended (suffered through?) 12 years of Saturday school, much like many Latvians. I have been through 1,2years, and presently attend the Lithuanian Institute of Education, which is the "university'' levei Lith school (although it's not affiliated with the U. of I. Lith Center, students stiil earn college credit for courses successfuliy passed). A major goal of the institute is to prepare teachers for the Lith schools. Recently, my class took a field trip to the Kri5jana Barona Latvian school in Chicago, and found that teaching methods and students are very

similar to our

own. Several new ideas were seen, that maybe we couid adopt.

Folk dancing yes, the Liths-do it, just like the

Latvians. Presently, there are 12

Lith youth

dance groups ioto:Draugr Steponas PuodZi[rras un Anita An5mite

+3

just in Northern Illinois, and one in Central

KAD RODAS

I11i-

nois (at U. of I. Champaign/Urbana). Also, there are several "vetaranu" dance groups composed of older Liths (e.g. our parents). Other states with Lith colonies have dance groups as well.

"SusipaZinkime" ("lets get to know one an-

other") "Breaking the ice" is the worst part of forming relationships. It's very hard for latvians to meet with Liths, because there's really little opportunity. I'm glad your representative V. Rozentals has taken the initiative to contact us, the Liths" Through more social events such as "bendri sokiai" (common dances) we can really get to know each other better, and hopefully those relations will not only be fun ones, but would make our political action more effective.

OK you want to know more Liths - sq how do you go about it? Almost every major city of the U.S.A has a Lith colony, and most likely a Lith center. In Canada, the Lith population is the greatest in Toronto, and the the U.S. it's in Chicago. The "Windy City' is the home for over 105,000 Liths (in 1980). They are generally located on the South side. Many a Lith spends time on the "Lith strip" an entire city block dedi - notorious cated to Liths 59th Street "Lithu-the It's located at 5900 South, anian Plaza Court". between Western and California Avenues. Here one can find many Lith delis, shops, "Baltic Bakery'', organization headquarters, as well as night clubs. We invite the Latvians (and ail other "Baltic brethren") to visit us are - Latvians always welcome and we want to party with - if you speak Latvian to a you! Be forewarned, Lith bartender, you'll probably hear "pariaZiau kalbek - nesuprantu"! Latvian sounds like Lith, except we can't understand it right away.

Iki pasimatymo! (Uz redz€ianos!) |onas L. Raikauskas, |r. c/o Lithuanian Youth Center,5520

S. Claremont Ave., Chicago, IL 50535-1 092; 3124344545 (turp. no 41. lappuses)

neka pari nevar izdarit. Vi4u vienigais speks ir psicholofiskais spiediens. Nelaujies, nepadodies tam. Ir protams jarikojas Spdomigi, bet nebaidies darit to, ko pats izjuti par pareizu. Ej uz demonstracijam nav pamata. Mdjds braucot, -bailem izved lietas |aunakais, kas var notikt, ir, ka tev kaut ko at+em.

Aizved uz Latviju optimismu. Lietuvd, kad mani raksturoja ka amerikani no - viena galvenajam ipaiibam bija ti, ka vienm€r smaidu.

Esi inform6ts par Ameriku, par latvie5u sabie-

dribu Amerika. Dzivojot Latvija uztvers ka Amerikas simbolu.

-visi

tevi

Noteikti satiecies ar disidentiem. Man bija kontakts ar Lidiju Doro4inu ir brini3$gs - vi4a cilv€ks. Pec kada laika Lietuva, mani nomdca depresija. Bet disidentu aprindds vienmEr atradu speku, optimismu, labu gara stdvokii. Vi4i izcietuSi visr.1 un tam par spiti, vai varbit tamde] prot raudzities uz dzivi tikai ar optimismu.

Ja sacelas v€tra te Amerika par tavu braukSanu ignore to. Tu zini, kas mrlsu laikmetam -ir piem6rots. Ej un dari.

(Intervejusi un tulkojusi Vita TErauda)

q4

IESPETA...

Braucot uz Kalgarijas olimpiskS.m spelem februdri, sev jautaju kids btrtu mans pienakums un atbildiba zinot,- ka bobslejisti kas atbrauku5i parstav6t Padomju Savienibrl ir latvieii. Vai pat bis iespejams man vienai kidu 1988. g.

iespaidu atstit?

Pirms olimpisko spelu atklaianas latvieii brivajd pasaulE bija citigi rupdjuSies, lai prese, zi4ojot par Padomju Savienibas sportistiem, piemin atsevi5fas okup€tas valstis, no kufam tie nak. Tatad var€ja sagaidit, ka laikrakstos nodrukds un zi4ojumos piemines lidz Sim pasaulei nepazistamus vdrdus, proti, Latviia, Lietuva, Sigulda, Riga, u.t.t..

Parastos apstdklos liktos, ka skatita;'am galvenais merfis b0tu atbalstit bobslejistus sacensibu laiki, bet sakard ar to, ka sportisti bija atbraukuii no Latvijas, mans merfis paplaiinajas. Gribeju, lai sportisti apjddz, ka ir latvieii brivaja pasaulE un ka bobslejistu atbalstam ki latvie5us nevis Padomju parstavjus.

Bet kur nu iesakt?

Skatos, ka visapkart plivo karogi, gan valstu, gan olimpiddes. Svetku karogi grezno ielas, sacensibu vietas, sp€|u atkla5anas stadionu.

Olimpiddes viesi un skatitdji tos lepni n€si lidzi.

NodomajU ka ari pedejais laiks Latvijas karogam plivot vi4u starpa. Bet kur tddu 4emt? Paiai bus jaduj!

Steiga dabuju rokd drEbes materiAlu

piem6rotds krdsds un likos pie darba. Neesmu liela Suveja, bet galu gala, nakts veld stundd karogs bija uz5uts.

Mana lietuvieiu draudzene ar licldko prieku nAca atbalstit bralu tautu un ndkamd rita divatd devimies uz bobsleju divnieku sacensibam ar lielu uztraukumu un sajusmu. Kad nostajamies kursa startam preti, mirsu karogs ar lielu lepnumu plivoja stipraja veja.

Momentd un bez vdrdiem izveidojas kontakts ar "misu pui3iem". Smaidi paradijas sejas, viens pamirk5$naja ar aci, otrs kautrigi pavicin6ja, viens ar otru starta pretejd puse saiukstejas.

Sis bridis man muZigi paliks atmi4A, ka m6s, uzauguii galigi pretejas pasau16s, tom6r jutdmies vienoti zem Latvijas karoga.

Pa sacensibu laiku daudzi prasiia, kas tas mums ir par karogu, un radds iespeja apgaismot cilv6kus par latviju, tds vesturi un tis likteni.

Kad ndca karta latvieSiem braukt ar savam sarkanbaltsarkanam kamandm, nebijdm vairs divas vien, kas vi4us atbalstija klaigajot, mudinot vi4iem labu izdoianos.

Sakari ar sliktiem laika apstakliem sacensibas tika vairakas reizes iesiktas, pdrtrauktas un pirceltas uz nakamo dienu.Liktenis laikam bija lemis dot mums vairdkas iespejas aprunaties, informEt skatitdjus, ka ari atbalstit latvieius, lai vi4iem ari paliktu uz mrlZu atmi+as. Zind)am,ka

ik ritus mfis uz kursa gaida, ka mrisu klatbrltne tomer ir nozimiga.

Musu prombraucamd diena diemZâ&#x201A;Źl iekrita pirms ietrinieku sacensibdm, bet svrdti apsolijimies sacikstes skatities televizija un td izndca, ka Kolorado kalnos, omuligd krodzi4a atkal stdstijdm par mrlsu pui3iem, par olimpiddi, par mazo zemi pie Baltijas jrtras........

- Inga Grins

fotografijas: Inga Grins

ttii:!:i

KO TU ZINI PAR LATVIIAS BRIVIBAS FONDU?

Valda L6ven5teina, un

galveni &ramatvede ir Solveiga Svalbe.

KA LBFSTRADA? LBF iegust galveno

i(AS IR LATVI]AS BRIVIBAS FONDS? Latvijas Brivibas Fonds (LBD ir Pasaules l:ivo Latvie5u Apvienibas (PBLA) lidzeklu :r'ots. Fonds, ku15 tika nodibinAts 1973. gadA :ie PBLA, vdc lidzeklus nacionalpolitiskiem pro:<tiem, ko izved PBLA. Lai gan LBF ir atsevi5,.: organizacija, abas organizacijas cieSi sastridd:s; PBLA valde ir ari LBF padome. PBLA prieki-edis Dr. L. Lukss tdtad ir ari LBF padomes

priekiscdis. LBF ir ari atsevis}a pirvalde, kas veic adrninistratl\'os Carbus. TAs priekSd ir Valdis Kdrklis. LBF ir pieci vicepriek5seZi; vicns no Amerikas Latr-ieiu .'\pvienibas, viens no Latvieiu Apvienibas Australija un Jaunzelande, viens no Latvieiu Nacionalas .A,pr-icnibas KanadS, viens no Latvie5u Atjaunoianas Komitejas-Eiropas Centra, un viens no Dienvidamerikas Latvieiu Apvienibas. Galvend LBF administratore ir

kapitalu no dalibas maksas, kas ir $500.00.

Dalibnieki ir gan individi, gan organizicijas

un draudzes. Sis kapitdls, kas tagad tuvojas 1,5

miljonu dolariem, ir

neaizskarams kapitdls.

Tas ir ieguldits vaird-

kos kontos brivajd pa-

saul6, kur tas iegust procentus. Vienigi 5os procentus lieto PBLA projektiem. Kapitals paliek neaizskarts, lai no ta varetu iegut vairdk procentu.

shdElIEs!

KOFONDS DARA ARNAUDU? Lidzeklus, ko LBF ir savacis, PBLA izmanto naciondlpolitiskiem m6rliem. PBLA ar LBF lidzekliem: $ Atbalsta padomju varas vajatos brivibas cinitijus okupetaja Latvija. $ Atbalsta Sabiedrisko Zinat4u institatu. SZI sagatavo jaunus strddniekus naciondlpolitiskam darbam $ Atbalsta PBLA informacijas biroju Minstere $ PieSfira stipendiju petijumam par tematu "Apstakli, kas iespaido srunu valodas izveli

Jokup€teris: Cuntis Strazds Zim€tdjs: Gerijs Larsons

otris paaudzes latvieiu $imen€s."

$ Atbalsta daZadus jaunatnes pasdkumus, piemeram. Latvieiu jaunatnes dziesmu svetkus un Vispasaules Latvie3u Jaunatnes kongresu Somija. $ Atbalsta vasaras stipendiAtus ASV, Kanada un Eiropd $ Atbalsta Latvija sagatavota disidentu Zurndla "Auseklis" 2.-3. numura izdoianu brivajd pasaul6

$ Izdevusi:

- "Latvija Sodien," gadskirtejs izdevums par p€deja gada notikumiem Latvijd - "Lalvijd, Sodien" anglu valodd ar nosaukumu "Occupied Latvija T oday''

-

latvian Deportations

,1,940 - present,

A

Categorization of the Data Published in "These Names Accuse" - Divas vidmlentas:

1) Demonstrations in Rig4 June 14 and August 23," ko sagatavoju5i J. RoZkalns, P Klavi4S u.c.

2) "Freedom and Fatherland,"

Kas

vilku baros, ja pats nemekles?

kuyas

autors ir Karlis Streips

Tuvdkai informdcijai, jautdjumiem vai ziedojumiem varat rakstit: Latvijas Brivibas Fonds, Ltd. P. O. Box 4015

Rockville, MD 20850-0002 USA

te]r.

301-340-6334

SLUDINAIUMI VEIA ZVANOS sniedz latvieius visi pasaulC... l.lapp,rrst , *1o.oo Yr"" ' {50,@

'/4 h -*nso

Wa?iYi , 4 7s.oo

46

izmircis ka Zurka!

Domatu, ka nemaz nebutu starp cilvekiem audzis.

BEg no darba, ka no ugLlns.

Daudzi tie, kas apkart lec, bet neviens, kas isti prec!

Visas ceribas i-eja.

q7

--"r Kd mums Sodien iet ar misu mdtes valodu? Lasi talak.

NICAS ''DINAMO'' HOKEIA KOMANDAS ZIEMELAMERIKAS TLIRNE]AS DATUMI: 4. janv. 5. janv. 7. janv. 27. dec.

30. dec.

31. dec.

Edmontona ar "Oilers" Vankuvera ar "Canucks" I osandZelosa ar "Kings" eiUga ar "Black Hawis" Sentluisa ar "Blues" MinesotA ar "North Star"

Hokejistu vardi, kas sp€l€ Rigas Dinamo un ir latvieii: Irbe, Hehts, Tomans, Vitoli46, Katlaps, un SEjejs.

Info

- '?adomju ]aunatne"

1988.

g.

23. augustd

5thtfTKn-Sr^Ls tbtl{JRAo +€5f\vALS t-pflUA bAut-t6r1 'g*,, Atr\r;&yra-s yet\udl?.z'[ B l.A

ll*u*wc trua iouxa* WrA:fu* A,o*otrp 6orio vrt+g,us.TeJdA t3 val*hS Orpfrt ?M 2o daiad;wr a)waar,$q,ieh\t .K"tn'bri" *o E+atr wo fuJti,,ws wtl " Vilc,q'aa " no fut o/,il:tl*s, Vns hbx-gt*vu' ,AFJ4g Ar ad,tiem uaA oV@u;iDrt4.ViSttr ph- [rAn'l' us, he-tu^t us u;,tl,iyttu,tt*1re

!

naoow.fu,o- vaxoai Z SIUNDU YID€D Ue+{fr.6 (vHs) t^S +15.OO (sz.+osdl)

b4

1ffi|:

UdO^ roxAr+ y6 "Yfi*g' q,rt VA@A ,6.lici\;5, 1tz- O, f"torn's lnra.

Lovr,rbarrd, lL 6ol,t+< Llth

jo,id c'tl+ra*[t bviy,.t w]dlqu-

*ail^i. vil ,( ZZ d,a6ttna

rr',*1r5 ; tnk ,,

s, qaJ^ ?N toliwnt+vvt ]tt f Ji,Uvrw Svf,l*,tn sU, -..1^,' ?:1i' \au:,19kd, run tn/*zur^.apo{r;.

Itt-;-s

t,5 *- *b5.oo. *el. 3iz bU'(stog --,;;.-.---\ r-r l-T'.,

,-<,

['art:a ii [-.. -:: : :_:_:____:___

--=--.''----

4s

VECIT, TAVA MUTERE IR FIRMAS VECENE! Your mom is a classy broad! Sis nav zinitnisks raksts, un tajd var but klndas, par kuydm, savukart, nejutos atbildigs.

Latvija ikdienas valodi lieto daudz vdrdu, kuli ir necili un kulus nedzird "kopt?t" valodd. Necilajiem vdrdiem ir sava funkcija - uzsvdrt rundtdju tuvibu un bravrlribrl norobeZot "sav6jos" no citiem, kas td neruna, u.c. Sos vdrdus neraksta vdrdnicA un nemdca skola - iltiet, tie izplatds paii no sevis, ipasi starp jaunie5iem. Taiu trimdd ir daudz maz?tktAdu situhciju, kuyAs jaunieii paii savA starpi vien rund latviski, un lidz ar to valodas necilais inventdrs nikst. Vecie necilie vdrdi (grddizeris - termometrs, ziii!is - denaturiz6td alkolhola dzerajs) ir aizmirsti, vai nav apguti; starplaika Latvija raduiies jauni vardi (krosenes - apvidus skr6jiena kurpes, bojeviks populara {ilma), kas nav drpus Latvijas dzirdeti. Latvija toties nelie.to trimdi celu5os necilos vardus (1eti45, dipitis), ki ari citus trimdi raduios vdrdus (aluminija papirs, dators, frustrrlts).

Saksim ar slaveno trio: haltrlra, blats, un deficita prece.

Deficita prece ir tdda prece, kuyai veikala it ka butu jabut - bct nav.

Vai to vispar var dabit? Varbut var... zem letes. Visumd, daudz ko var

dabut, ja tik ir "kanali." (sakari) Haltura ir papildus darbs, angliski - "moonlighting." Visumd tas ir negativs jedziens un iesaista sevi asocidcijas, kas saistds ai paviriibrl pilnigu nenodoianos- kart€jam larbam. Neparprotams halturists ir, piemeram, kantopa darbnieks, kas darba laika parraksla (par naudu) kursa iarbus studentiem.

Blats ir daudz grirtAk definejams termins. Vieni nozimd tas robcZojas ar prastu kukuiu doianu un citd nozim€ tikai ar attiecigu cilveku pazi,Sanu. Katrd zi4a, ja tev ir blats, tad tu vari tikt pari visidiem birokratijas Slleriliem atri un viegli.

Ja tu vclies bnt isti firmigs ialis, tev noder€tu: - importa diplomdts (attache case) - kolosals magis (a fine boom box) - video magis (a VCR) - firmas dZinsi (designer jeans)

- kartiga klozite (outfiO - kedas un krosenes - paiam savs vdgis (ekipdia,taika) - paiam savs firmas skul,<is.

un

.. Bet viss tas prasa bargu naudu. Ir jau labi, ja tev ir naudigs robs (ienesigs darbs), kur nopelnit lielo rubli. Ja tu esi atkarigs no senaiem (fdtera un muteres) un pie tam vel ej uiene (skola), tad tu esi dimbd (bezizejas stavokli). Bastot (to play hookey) un aizdzit vagus (zagt automobilus) ari nav pareizais atrisinijums.

Visumd krimila dzive nav apskauZama. Teiksim, ka tev peki4i preti nos-tajas budr,gs (muskulains) vecis. Tu ialim iegaz pa kaklu un konstat-e, ka iamajam dziesma ciet (dziesma pu5u). Citiem vdrdiem - Samais ir auksts (stivsL tu esi vi4u pataisijis aukstu (aizraidijis uz vi4pasauli pie seniicm). Miliii tevi noler un tiesd, tcv piesien slapjo lietu (atrod vainigu slepkavibi).

Pec tam tevi ievieto taigas akademija (pArmacibas izsutijuma nometne). Tur tev jAsatiek ar atamanu (cell block boss), citiem kolonistiem (cietumniekiem) un ar audzinatdju (warden). Kolonistu starpa ir visadi istenie iali (true criminals), likumigie zagJi (professional thicves).

Bet ja nepiel5er - var turpindt iet uz diseni (diskoteku), linci vai kafuzi (kafejnicu), kaifot lidz agram ritam (nikt, sarundties, ari iedzert), klausities ka fidi4as (meitenes) dzesina muti (muld, gveli,lej, kladzina) vai pat psicho (imagine things) un Sizo (hallucinate).

(Nav neiespejams, ka turpindjums sekos).

- Kandu ]ezups

i?i l:.. ::: :r..:r;,'::,.,;,,

,l:,w)t !4,,:,;:; :1r::

a)

a'.)::::;^a:i''i::!W,

CIK VESELIGI IR LATVIESU EPMNI? Pedeja

laiki daudz ir rakstits un dzird€ts par

veselibu un 6dienu. Julija beigas Amerikas "Surgeon General" izdeva "Surgeon's General's Report on Nutrition and Health," kura ir izskai drots, ka Edienam ir liels iespaids uz daZadam slimibam, ieskaitot sirds slimibrl vezi, trieku, cukura slimibu un arterosklerozi. Ieteic lietot mazdk s61i, uzmanities no kolesterola, vairdk €st svaigus auglus un saknes un uzturet pareizo svaru. Bet vissvarigak ir uzmanities no taukvielam. Mes gandriz visi ie4emam par daudz tauku, un td ir viena no Amerikas lieldkAm veselibas

probl€mdm.

Kd lai m€s pandkam 5o veseligiko eianas veidu ar mazak taukvieldm? Nav velams, ka uz+emtas taukvielu kalorijas pdrsniedz 30% no visdm uz4emtdm kalorijam. To var panAkt, ja mds cik iesp€jams izvElamies "low-fat" edamvielas: liesu galt,biei?k est cdli, titaru vai zivis, saknes, augJus un graudu produktus, r,a;pienu vai1,% pienu, vajpiena sierus un "ice-milk," nevis salddjumu. Taukos ceptus edienus, cepLunus un citus saldumus €st tikai Sad un tad.

Bet ko par latvieSu Edieniem? Vai piragt r: veseligi? Vai skabos kipostos ir par dauiz tauku, jeb vai kdposti ir veseligs dtuzijs? Ja redzi rasolu uz bufetes galda, r,ai tev jiiet Sa:i::.. vai vari est, cik gribi?

Par cik tauku un kaloriju daudzui:.s €cre:.:s atkarigs no lietotiem produktiem? Pirigos va: bnt fdz 120 kalorijam gabala (58% no tai<ie:r ja tie taisiti ar pilnpienu un neceptu spe$, r'a: tikai 70 kalorijas (45Vo no taukiem), ja tie tars::: a: vdjpienu un ceptu spefi, no kuya tauki u r.o.:*:.

Ne vienm6r varam pateikt, cik dauCz ur kidi produkti lietoti ediena sagatavosani. Rasols liekas but lidzigs kartupeJu salatiem, kuros :: 250 kalorijas viend tase (25% no taukiem), bet ra-

sola ir, apm6ram, 350 kalorijas (70% no taukiem), kaut gan ir vairdk proteina un ir ari C vitamins.

Visveseligdkais tradiciondlais latvieiu ediens ir skdbi kdposti: tikai 55 kalorijas pustas€ un C-

vitamins gandr'u viena treid

daJa no dienas

vajadzibam.

Ar vardu sakot, varam baudit visadus edienus, bet ar m6nl ja ediena ir daudz taukvielu.

Labu apetiti un labu veselibu!

Ilze l$selis R.D.

Patik REM, WHO, XTC, ELP? Nu izprovOjiet SOR!

jIs

AizmiguSais sapraB aicina iepazrties ar savu pirmo sniegumu "Eka27".

Sastivs: Steve Ilansgen - 5\istits/pieslr4ots harDCore le$endarajos ansamblos \'lnor Threat un Govemment Issue' tagad veidojls talak pop stilS kl daesminieks un fitirists.

Tcrn Rouland - vienrbas fotogrifs un izrnisuiais modes konsultarts; sp€le teko-iu basgiteri, dzied un piedzied. Vince Sllccrg - nepanrau*mais, nesavalJlmais bundzinieks; i:..--i,:i,. r3:<rar.. c;i \.t neJnkst dziedot. Amolds l{:xrs - scicgitir-isls. dzie,l un piedzied; ii sludinijma I

SLNIP OF RIiAS ON

::,-a

R€CO

i$€thrq**

RDS

"Building 2J" vat pasDrhar no: A. KtukJa, \\'e s t Holl)'wood, CA 900i5 . Par 'pa-rts ieskaitrts).

S

1

1425 N. AltaVistaBlvd#107, 0.00 deku (A. Karklim)sa4emsiet vienu plati

4q

IAUNS RIGAS ROKAS GRAMATAS TZDEVUMS

Si gada

vasari Amerikas Latvieiu Jaunat-

nes Apvieniba (ALJA) laidusi tautd Rigas rokas

gramatas otro izdevumu. Apsveicami, ka gadu pec 5is rokas grdmatas debijas jau dabujams jauns izdevums ar paplaiindtu, uzlabotu informdciju Rigas apmekletajiem.

1988. gada Rigas rokas gramata gandriz divas reizes biezika par tas priekiteci. Gramata atkartojas pamata informdcija, kas atrodama pirmaja izdevumd. - piemdram, Latvijas apciemojumu kartotaju saraksti, Rigas un Latvijas vestures konspekti, Rigas mizeju un vesturisku vietu apraksti, informicija par dievkalpojumiem, kulturaliem sarikojumiem un transportu Rig6. u.c. - bet tala arl daudz jauna.

Vispla5aka jaund nodala saucas "Ar auto uz Rigu." Sis celoianas veids Latvijas apciemotdjiem kluvis iespejams tikai 5i gada sdkuma.

Rigas rokas gramatas turistiem, kas automaiinA dodas uz Rigu, sniedz gan nepiecieiamo informiciju, gan praktiskus padomus. Grdmatu lasot, var uzzindt, kA Sads brauciens kartojams, kadi mariruti iespâ&#x201A;Źjami ur kur automaiinas ir6jamas. Isi aprakstitas pils6tas, ko ceiotajs var

apciemot, braucot uz Rigu un sniegta informacija par benzina iegddaianos, naktsmdjdm un citim praktiskim nepiecieiamibam. Saja nodala pat atrodamas autoce]u kartes un celu zimju

paskaidrojumi.

Rigas rokas grdmatas 1988. gada izdevuma ari ir vairak informdcijas par Latvijas krrlttras

dzivi. Kaut piezimes par musdienu latvie6u literdtrfru ir ioti konspektivas, tds sniedz nezinitijiem

pamata zindianas Saja lauka. Rigas teatfu, muze' ju, parku un vesturisko vietu apraksti ir pilnigaki. Tajos lasit6js var smelties informaciju un padomus par Iliga apmekl-jamo.

Netrukst informdcijas par Latvijas periodiku, televiziju un drzemju radio raidijumiem.

Uzlabota Latvijas 2argona nodala, kas var izradities nevien interesanta, bet ari noderiga.

Paplaiinata un izlabota ari tiri praktiskas dabas nodala: izzi4as. Rigas rokas grdmata var uzzindt vis6du Rigas iestdZu un pakalpojumu biroju adreses un telefona numurus. Daudzo tzzi4u starp?t: bibliotekas, aptiekas, pasts, milicija un pirtis.

Rigas rokas gramata neuz4emas sniegt lasitdjam visu informdciju, kas tam noderdtu, dodoties uz Latviju. Tdp6c grimatas beigds ir

bibliografija, kur iegrSt tuviku informdciju par dzivi un apstakliem Latvija. Saraksta daZddas grdmatas un periodiski izdevumi, ki ari organizacijas un pâ&#x201A;Źtnieciskie centri.

Rigas rokas grdmatas iekartojums ir glits un pievilcigs. Grdmatas nelielais formdts ir parocigs, un ta;'a ir daudz fotografiju un zim6jumu. Interesantu pieska4u (un, domdjams, financialu atbalstu) gramatai dod rekldmas, kam visdm sakars ar Latvijas apciemoianu. DiemZel, gramatas teksta vdl nav izskaustas visas valodas

klndas.

Vertiga, interesantd un noderiga Rigas rokas grimata patiks gan Rigas apciemotdjiem, gan ari citem, kulus interesd tas, kas Sodien sastopams Riga. Rigas rokas grdmatas cena $8.00 ($11.00 ar Rigas karti) ALJA biedriem, $10.00 ($13.00 ar Rigas karti) parâ&#x201A;Źjiem. ALJA gaida no rokas grdmatas lietotajiem atsauksmes un ieteikumus, lai 1989. gada Rigas rokas grdmata birtu v,5l

"Ko Tu luri uz mani visu dienu?

I^AbAK PARLASI Vcja Zvanus!"

informativdka un noderigika.

- Antra Brammane

-

IET VAI BRAUKT? Kur vienrnums jdtielg to vararn anglu valodd mierigi izteikt ar verbu "TO GO": "I am going to school. to Europe next summer. to my grandmother's house."

MEs, sveizemes dzimuiie jauniesi, medzam lietot Sadu pa5u visparinajumu ari latvieiu valodd, proti, mâ&#x201A;Źs visur EJAM. ^ BET

IET = kustiba ar kajam un tikai ar kajam BRAUKT = mechanizeta kustiba

TATAN: MEs varam IET tikai tur, kur mes pa5i ar savdm vargajam kaji4am sp6jam tikt:

Fredis IET uz skolu (tikai, ja vi4s iet kajam) Jekabs AIZIES uz veikalu (tikai, ja veikals ir ar kajam sasniedzams) VISUR CIruR JABRAUC NEVIS: Mes iesim uz Eiropu uz VLfK (tad labak sdciet jau tagad iapot) BET: Mes BRAUKSIM uz Eiropu uz VLJK. VAI: Paulitts BRAUC uz darbu (ar tramvaju, maiinu, divriteni) Roberts BR.AUC pie vecmami4as ciemos. \{â&#x201A;Źs katru sestdienu BRAUCAM uz sabiedrisko centru. 'l'aurgacii rnis BRAUKSN{ uz Vaiingtonu uz balli.

q