Vēja Zvani / 25. izdevums by aljavalde

IArVI EsU TRIMDAS JAUNAUDZES PANAKUM I

I\rEIA+Z\ANI 25+I

IZDEVEJA: Amerikas Latvie5u ]aunatnes Apvieniba REDAKCIJA: Inara Punga, Guntis Strazds GRAFISKA IEKARTA: Krista Varsberga LiDZSTRADNIEKI: ]uris Blodnieks, Vita Terauda, "Mazputni4s"

2unrals '\-eia Zr-ani" veltits iaunatnes informe$anai un problEmu iztirza5anai. Autoru rakstos izteiktie uzskati ne r-ienmer atbilst ALJA-s vai'I/â‚Źja Zvanlt" redakcijas viedoklim. Rail.{rr un râ‚Ź$u.nes sr:tami: tnlrai Pungai, 3 Maybury Road, Suffield, CT 06078 vai Guntim Strazdam, c/o 112}{arr.mond Road, Belmont MA 02178. -\ters.tus luCzarr iest^ities AL]A. Biedru maksa: $8.00 jaunie5iem no 16 - 30 g. $15.00 - biedriem viecinitdiiem.

Chicago,IL Linkolni, NB.

Abr.-nernentus karto biedrzine Ilga Stii4rye, 2230W. Leland Ave.,

Iespiests "AUGSTLMS PRINTING,

NC."

6A625

VEIAZVANI25

SATURS ALIA

36. kongress: Sanfrancisko S.A.T. latvie5u stili

S. Reine

- S. Reine Lielie viri - I. Punga

SKATS UZLATVTIU... Kas ir Vides Aizsardzlbas Klubs? - V. T€rauda Ko dara VAK? - V. T€rauda Ciemos pie VAK - T. Karkle Parskats par dabas piesar4no5anu Latvija - A. Balodis, PBLA Info.

2 J

7 8 10

Vienoianas par ekonomisko josiu Latvijas piekraste - A. Balodis, PBLA Info.

LatvieSu jaunieii mekle draugus - .V.T€rauda

18 20

tfi\Iljai

Gunars As tra lt?;t:?.] ?:'#tl".:l Vai Tu nogalindji Gunaru Astru? - V. Rozentils 25. marts Latvija - V. T€rauda Demonstracija Latvija: Vai Tu tur bUsiZ - V. Rozentils Ilona Blosfelds? - I. Blosfelds

;.1);

LATVIESU ]AT]NAS P AATJDZES SASNIEGUMI Maksliniece ZaneTreimane - A. Treimane Pauls Berkolds, Bass-Baritons - I. Punga Zinatnieks |anis Valdmanis - ]. Bfodnieks Dramatur$e Baryuta Rubess - L Punga Bertrams Zari1i,l;irurgs - Z. Kalni4a Filmu reZisors Marti45 Renlis - S. Padega Palidzesim vienam otru sasniegt - I.Ulmanis LatvieSu juristu apvienibas dibinl5ana - I.Kancans Latvie5u sakamvardi - C. Strazds Akada jauna lente - L. Ritmane Tiesa vai tiesa? - K. Dzerve Ukrair,ru briva universitate un SZI - M. Hildebrants LatvieSu studijas Kalamazu - E. Freimane Abrene - R. Baumanis ELJA ]ubilejas kongress - C. Hohl-Smimova

22 24 25 26 27

29 31

34 36 38 42 43 45 46 48 50 51

I. Upeslicis

53 55 56 60

Milestibas dzejas Abecnieki Bostona - D. Krasti4a Gramatas - G. Smidchens Qenitiva klubs - E. Freimane

64 55 66 58

2X2 -

VEIAZVANI25

$ $

ALIA 36. ALIA 36. ALIA 36. ALIA 36. ALIA 36. ALIA 36. ALIA 96.

*ri

lr,

KONGRESS: SANFTTANCI SKO Vienam otram ir jau zinAms, ka 5i gada ALJA kongress notiks Sanfrancisko, Kalifornija. Ricibas komiteja ir stradajusi kops pagajuia gada decemb;a, un darbiba jauvirzas daZados virzienos. Ta ka musu draugi no citam Amerikas malam ir parak slinki, lai atbrauktu tapat pie mums ciemos, noiem-m, ka atliek vienigi rikot ALIA kongresu, lai vir,rus atvilinatu surp. Sanfrancisko ir, protams, arkartigi skaista un kosmopolitaniska pilseta. Ta atrodas uz pussalas starp Kluso okeanu un Sanfrancisko lici. Par jauko klimatu liecina palmu rindas un iedegu5ie "svrfet" tipi. -\epiecieSamibas gadijuma Sad tad uzlist lietus vai viesojas migli4a no okeana puses. Ta tad kongresa ricibas komitejai bus krietni jipiestradA,lai programma liktos interesantaka par pilsetu. R:cibas komiteja darbojas vismaz ducis (skaits svarstas no sedes uz sedi) Sanfrancisko apkartnO czrvojoso jaunieiu. Par priekinieci strada MAra Hincenber gatpar administratoru - Elmars Ositis; par cier.as piogrammas vaditAju - Sigrida Reine; par vadoqa salicejiem - Anita Millere un Maija Vinerte; ra: :ro:aqandas ("PR") izdomitdjAm un izplafifijam - Sigrida Reine un AIda Staprane; par kasieri - ::.:::i H:'.cenbergs; par grafili - Peteris Bins un vei citas mums nezinamas personas; par kaut ko r.e:e:::.J'1::'.'l vai nezinamu - Laila Jurevska,Ieva Celle, Elita Dilgalva, Sandra Gro5a, Karina Orle, i1:':s.''e::.s.\--::SlalCina,LailaunVeltaSaveles,EdgarsKalns,u.t.t.,u.t.t. ArlaikukAdivarb[tnaks k^1: -::. :-:- :.::e-^:r begs prom (uz kadu "graduate" skolu, Sabiedrisko zinibu institutu, un citur). \i-rs'-: :.:" -:- -, ;.: -=:auCzit kada fotografiji Sini VZ numura. E=:::-. '.* :,:,:,.:::''-:il ligumu ar vlesnicu "Holiday Inn - Financial District". Ta atrodas pilsetas ce:'.::i.::::-.=:.':::--i.z:sl:arpkinieiukvartalu("Chinatown")undebesskrapjukvartalu ("Financ1a- D-s::-,: (.::'=: -:=:essk:ipiu kvartals pa nedelas nogalem medz bUt pamiris, tikmer l;inie5u ki'a::1-=,: -..:::, l,-i, ,-. :.e:'.as laika dzivs un raibs. (Da2as ednicAs nelietojot "MSG".) Mums a:s:.-::-s :i::r:! :-::-. =,-1.='-.: stalos, ta tad kongresa dalibnieki, kam nebus laika isti apskatit

p,-se,::::=:=s,.:.=:::-l:=-r:-1s,::Earodarbaposmude],tovismazvar6sapbrinotnosavasistabas t,,)

:i:.::s .:.:S

mtsu kongresa viesnicas tre5aja stava. Un faktiski Tas tad01, ka eka sakumA celta ka

=,;...:iaS r:::--::'.1-as viesnicas.

VEJAZVANI25

Tiristigs skats no San&ancisko pils&as "Kriew kalna" uz lici pa labi: ALJA 36. Kongree Ricib$ komiteja (foto: Ainis Nollendorfs).

pilsetas tiesas nams, bet tur kaut kas "sagajadClT" , un Hotriday Inn 5o namu iegadajas un iekartoja par viesnicu. Ta

tur ari palika

"$rnie5u kulturas

centrs". Tas irmums izdevigi, joballes zale, kuya mums paredzets dejot un uzdzivot ceturtdienas un sestdienas vakaros, ir dala no 5i kulturas centra. Kongresa programma vel ir loti "plusto5a" stavokli, tA tad to public6sim ti.kai pec vasaras, bet mums ir daudz un daZadu ideju. Centisimies izmantot rietumkrasta lektorus ta, Iai talos braucejus iepazistinatu ar jauniem,lidz Sim vi4iem vel nezinamiem talantiem un gudriniekiem. Apsveyam dafu kongresa referatu/diskusiju noturet anglu valoda, ta lai uz vienu dienu vai pecpusdienu mums verâ‚Źtu piebiedroties musu lietuvieiu un igaur,ru draugi. Vigi jau ir ieaicinati uz piektdienas vakara kugi5a braucienu pa Sanfrancisko lici jeb ta saukto "Baltic Cruise". Talaka un sikaka informacija par kongresu un programmu paradisies 5i

izdevuma nakamo numuru

slejas.

Titardienas StarplaikA - atzimejiet nedelas nogali savos kalendaros! Ka senlatvie5i teica, <<Bi der!>> S.R.

GATAVOIIES PARBAUD IIUMAM "S.A.T." (Sanfrancisko Aptauj a Turistiem)

Lai Tu, ierodoties Sanfrancisko apkartne justos mazliet kl vietejais (ne tikai kA mu]!a turists) esam sagatavoju5i mazu "parbaudijumu", Iai Tu varetu konstatâ‚Źt, cik Tu tie5am sajldz no "Melonigajiem rietumiem". Atbildes ir pasleptas kaut kur citur i$aYZ numura (papildus inteligences plrbaudijums). 1.

Ku;a no sekojoidm persondm bija pazistams Sanfrancisko aviZu magndts, teroristes vectdvs, San Simeon pils ipainieks un 1ie1s ziedotdjs Kalifornijas Universitdtei Berkleja? d. William Randolph Hearst e. Joseph Allioto a. Al Capone b. Abdul Azziz al-Farork c. Yip Wang Lee f. Lip Ton Tee Kuya pilseta atrodas "People's Park"?

Sanfrancisko

Pekinga

Berkleji

d. Maskavd

VEJA ZVANI 25

Kas ir augstaka celtne Sanfrancisko pilsâ‚Źta? a. Campanile tornis b. Transamerica Pyramid c. Bank of America d. Radio tornis e. Golden Gate tilta ziemelu tornis

4. Ar ko ir pazistdms "North a. Jose Curevo voleja

17. Ku15 no

b. haizivim

18.

eikalipts

sarkankoks d. b6rzs

Wente d. Korbell

h. St. Julian

1980.

1960.

Va11ey,

Kalifor

d.1932.

Aptuveni, cik talu un uz kufu pusi no Sanfrancisko atrodas ta saucama "Silikona ieleja"? a. 40 judzes uz dienvidiem b. 10 jndzes uz ziemeliem c. 25 judzes uz rietumiem d. 110 jndzes uz austrumicm

21. Kads saisinajums nekada zinA nav pie4emams Sanfrancisko

pilsetas vardam?

a. 'The 22.

lelies

b. Robin Wiliiams c. transvestiti

Ku;5 no sekojoSiem tiltiem neved pari Sanfrancisko licim? a. Benicia b. Dumbarton c. Colden Gate d. Ambassador Ap cik latvieiu dzivo Sanfrancisko apkArtn'?

500

Ku;i universitAte

1000

3000

iesakas ta saucama "Free Speech

b. Kent State c. San Francisco State d. ColumbiaU. e. USC f. U.C.SantaCruz K:ra no '.-:::

sekojoSam jurmalam

ir Sanfrancisko "pliko"

14.'

:. C:.ina Beach b. Stinson Beach c. Malibu :. H':rrington Beach e. Baker Beach f. land's End C:.<

s:l\' \'a- {.Jte:.. a. C:-'''::. K.e:L

:. i\':a: S.::

b. Cannery Row d. Red's Java Hut

f. t^a Jolla Roja

24.Kdda Sanfrancisko iestade tika nosaukta Sutro gimenes varclal a. iepirkiands centrs b. salsirdens peldmaja c. banditu muzeis d. tiits uz Havaju 25.

Kadu nelaimi tris reizes cietusi slavend "Cliff House" (bdrs un restorans)?

ugunsgrdku

b. zemestrici

c. ieskalo5anu jrira

d. ipainieka navi

Geils Band

iabrika Sanfrancisko, kas

:. Ic:;ac:,e Lcr

a. Fisherman's Warf c. Barbary Coast e. Hell's Kitchen

Airplane/Starship d. Journey e. Heart f. Huey Lewis and the News g. Dead Kcnnedys

b. Kramu iela d. \'ia Dolores

c-.

gada lielo zemesirici filma

25. Bonusa

i(:s .i..:as "r::l:<unainAkA iela pasaule"?

K:::r -.::.a: ::a:::::.i "az'.i'J"

Kufl divi aktieri iemuZindja 1906.

jautijums: Kuya no apakiminetajdm popularam roka grupam nav no Sanfrancisko? a. Crateful Dead b. Santana c. Jefferson

:le2i Sanirancisko uzsnieg sniegs?

L r( :a ;azre:r, gadiem b. ik pa simts gadiem -. \:::'i z:e:.-,.r d. nekad nav snidzis :. -{:::::. c. L:::.:::;"\'a.,' S::..t:

b. "Frisco"

23. Kd saucds dekadento jurnieku rajons Sanfranciko 19. g.s. beigds?

10,000

kustiba? a. U.C. Berkeley

City"

"San Francisco"? a. Humphrey Bogart & Catherine Hepburn b. Fred Astraire & Ginger Rogers c. Rock Hudson & Elizabeth Taylor d. Clark Gable & Jeanette MacDonald e. Jerry Brown & Linda Ronstadt

Kas uzstaias ikvakarus "Finocchio's" kluba?

a. i 2.

20.

Sl,<irne, kuya aug tikai juras no Vdcijas

Ku;a militara baze neatrodas Sanfrancisko liia apkatnC? a. Trcasure Island Nar.y Base b. Alameda Naval Air Station c. Edwards Air Force Base d. Concord Naval Weapons Station e. Presidio Army Base

d. Carol Dota

11.

nija? a. 1201.

ir "Marina Green"? a. bagatnieku rajons b. saldtu

a. koku 10.

Peaks d.visi

Callo

i9. Kula gadd ziemas Olimpiade notika Squaw

Kas

piekrastd c. politiska partija d. slavena aktrise

g. Ernest & Julio

Sekojodie kalni visi atrodas Sanfrancisko pils6ta. KuyS no

tiem pdrsniedz Latvijas Gaizi4u? a. Potrero Hill b. Mt. Davidson c. Twin

Kury Kalifornijas vinu driz pasniegs Japanas super-Atrajos "lodes" vilcienos?

Kup3 no sekojoiiem kokiem ir iezemieiu koks Kalifonijai?

palma

Janis Klidzejs

f. Cundrs Grieze

a. Almaden b. Beringer c.

d. Carol Dotas kru5u galiem a.

b. Ivars Lindbergs d.

Beach"?

turniru

c. gadskartâ‚Źjo "jautro" jeb "miksto" or$iju

apakiminaajiem latvieiu rakstniekiem nedzivo

KalifornijA? a. An5lavs Eglitis c. Olafs Stumbrs e. Linards Tauns

:-S::auss f.

Cuess

Esprit ,i

f rll

BRAUC UZ ALJA 35. KONGRESU SANFRANCISKO, KALIFORNIJA (19E8. g. novembri)

VEIA ZVANI25

lielie

LI:

,LI viri

Sltie divi puikas vâ‚ŹIak dzive kluva par lieliem viriem, sasniegdami augstus amatus - viens kluva par ASV prezidentu, otrs - par ALIA prieksnieku.

$*Nffij, .l

*.& 1q -N,,:i::

-s N . -*."';.i*'

Agri vi4u dzlvejau vareja redzet lielu potencialu. Divu gadu vecuma Dacs (Dutch) R6gans, velak pasaule labak pazistams ka Ronijs, drazies apkart ar savu "go-karto," vicinadams amerika4u karogu.

Otrais zlns, varda ]uris Blodnieks, jau bâ‚Źrnibi gleznojis un salicis kopa daudzus teva uzrakstitos ALA protokolus (Sie fakti citeti no "Cudra Puce"). Ari vir,"ram patika sasist pretiniekus Sachi. Viqa jaunibas dze)as par dz|vi, filozofiskas pArdomas un daZadi padomi publiceti Zurnala "Mazputni45."

STREBJ, 'l-i\S SADIiUZINA LUPAS Juri-s Blodrrir.:1is, l\lontlrlera, ASY

I4S I(ARS'llti

VEIA ZVANI25

Ronijam jauniba patika peldet. ]uris vairak metas uz voleju, basketbolu un slepoianu. N *S .:' ::

'"Y

i-"

WIffi

Abiem viriem patik dzivnieki. ]uris jaunibl par io temu: 'tIan ir 4 kali. Notika ta, ka mums pieklida viens liels kal5is. Es vi4u baroju,-un vir,ram piedzima kal;iSi. Man ir ari putniqS. Dzivnieki man |oti patik." Ronijam bila suns, Pegija, nosaukta p6c Ronija nelaimigas jaunibas milestibas.

Abiem diviem patik teikt runas .

-Inira Punga

VEIAZVANI25

lllmluuuilll

lll

SKATS UZ LATUJUIII Kas ir Vides

Aizsardzibas Klubs? Vides aizsardzTbas klubs ir gadu laika. Grupa kartejis neformala grupa Latvija, kas sanaksm€s piesaista kadus 100 rnpejas par visu veidu cilvekus, bet dalibnieku skaits piemineklu, ekologijas, cil- daZadas nodarbibas svarstas no vecisko attiecibu aizsardzlbu, paris desmit-iem lidz 800. VAK aktivistiem ir dziva glabsanu un kopSanu. Grupa pastav ka viena no daudzam no interese par sadarbibas valsts neatkarigajam grupam iespejim ar latvie5iem rietumLaffija. 1987. g. sakuma VAK os, un ari ar vides aizsardzlbas bija piedavata iespeja darboties organizd.cijam rietumos. nesen dibindtd Latvijas Statutos ieklauts pants par Kulturas Fonda ietvaros. KF pamatdarbibas formam: "II. 5. pieprasija ari VAK statutu Organizet kluba filiiles repub-

grozijumus. VAK locekli

izv€lejas 5o iesp€ju noraidit, jo nevelejis uzdot savu neatkarigo statusu. Dala aktivistu tomer aizgdja pie Kulturas fonda un darbojas ta pasparne. Publicejam parskatu ar

daZiem projektiem, ko VAK aktivisti veiku5i p€dejo tris

lika un aiztasrobeZas.

boties ar lldziga

un citam aktivitatem. |a Tev butu interese organizet VAK filiali sava pils€ta, vai vispar piedalities VAK atbalsta akcijas,ludzu stajies sakaros ar Vi tu Terau du, 4545 Connecticut Ave., IrIW #622, Washington, DC 20008, tel. 202/363-4067. daZadas zem€s,

Sadar-

veida organizacijanJ, klubiem vai apvienibam." Sadas grupas rie-

tumos varetu palidzet ar informacijas darbu, ar talcinieku sutiSanu uz Latviju, ar kon-

taktu dibinaianu aizsar

vides

dztbas organizAcijas

VAK simbols: Videi, Aizsardzibai, Milestibai.

VEIAZVANI25

KO DARA VIDE S AIZSARD ZIB AS KLUBS? Baznicu atjaunoiana, piemineklu uzpo5ana, tautas informEiana par vides aizsardzibas jautijumiem, brivdabas izstades, koncerti, atceres vakari latvieiu VAK pla5s darba lauks. Uzskaitisim tikai kultr:rpersonam, lauku miju uzpo5ana no VAK pasikumu saraksta: projektus gadu laikf veiktus daZus pâ‚Źdejo tris steidzigi nepiecieiama jumta konZemites baznica: "Eka avarijas stavokli strukciju un seguma atjauno5 ana." Ta konstatets 1985. g. 24.aprila apseko5anas brauciena, kuya piedalijas 4 cilveki. Seko rinda talku jumta atjaunosanai, tor4a konstrukcijai, iek5telpu tiriSanai un apkartnes kopsanai. Pirmaja talka piedalas 23 cilveki, pec tam katrd. talka tikpat daudz. IJsmas baznica: Pec pirmA apluko5anas brauciena, baznica aprakstita ka izdemoleta. Sarikotas vairakas talkas, kurAs atjauno jumtu, sakarto iekStelpas, iestiklo logus, novac kritu5os kokus, uzpos apkartni. Caurmera talcinieku skaits ap 30 katru reizi. Kalnamui2as baznica, kapi un kaplida: 7984. 9.72. maijA talka piedalas 90 cilvâ‚Źku atjauno tor4ra segumu, labo griestus, uzpoi kapus, satira baznicas telpas. Paris -nedâ‚Ź|as velAk nedelas nogales talka KalnamuiZA sabrauc pari par simts. Vakara notiek koncerts uzstajas folkloras ansamblis Impamps.

VEIAZVANI25

StrElnieku

_ piemi4as

akcija

LoimetEjkalni. Notiek pargajiens,

ugunskurs, dziesmas. ZS-dalibirieki. Notiek ari talkas LoZmetejkalna Iai uzstaditu soli4us un galdus- un uzpostu apkartni. Rikoti atsevi5fi piemi4as br12i.

Aspazijas "Daukids,,: Talka piedalis 51 cilveks, stadot kokus, tirot dili, kopjot apkarhi. Rigag auto osta: 7987.g. 12. maija VAK ostas

paraksta iesniegumu auto

vaditajam par neapmierinosu

ktt": "qrfii:

situaciju. Frida Birdas 'Rumbi4as" : 30 cilveku talka, lai plautu zali, izcirstu liekos kokus un zarus. VAK saniksme: notiek vairakkart menesi darba sedes vai - vienkar5as kas vairAk. Piemeram, 1987. g. 18. junija bija sekojo5a darba kaitiba: pilnsapulce pieqem lemumu par Ligo

svetku svineSanu Tervete; talliu

o_rganize5anas jautajumi; referats par

Vecrigas agrakajiem ielu no-

ffi w

saukumiem; par Daugavgrivas cietoksni; par DZona Lenona parka jautajumu. Nobeiguma dzied pa5darbibas kluba parstavji. t987. g. 14. junija apsprieda Daugavpils HES projektu.

Ia+i TErvetE. 87. gada piedalis 150 cilveku.

svinibAs

veci stendera kapvieta: uzposta talkas 7987. g.27.junija, 18. - 19. jutija, 7. - g. augusta, 2g. augusta. VAK delegacija piedalis UNESCO rikoti "Zald,miera" konferen6 Maskava 7gg7. gada augusta. V3gn8as ielu nosaukumu atjauno3ana: 87. g..1.. septembri VAK pilnsapulce paraksta vestuli

aicinot saglabat un atjaunot Vecrigas ielu nosairkumus. ar 800 cilvEkiem par ekolo$ijas jautajumiem. Tas notika 7987 .g.24 oktobri pie -*T9lt!lacija/miti+5 VEF-Kulffiras pils' Tur uzstada transiarentus [ri tozurrgrrs. Demonstrantus oficiali ludz ienakt Kulturas pils telpas. Mifi+a izskatija ekologiskas problefilas un VAl(prasibas. Bija fautajumi un debates. Pie}fma rezolucijas. Notika ari piakstu vaksana vairaku starpa par ekologiska preses izdevuma nepieciesamibu Latviji. "dbgi;1.,,p.&i;;; laba, to VAK gatavojis_iesniegumus protestâ‚Źjot mtero buvi, rikojis sanaksmes - pret Sq* f"^t9--qloj:ktq: ^ projekta apspriesanai, piem. 16. februari universitates aula. Cernobilas katastrofas 2. gadadiena: paredzâ‚Źta demonstracija ar saukli "par kodolbrivu Latviju.,, Vita TErauda

VEIA ZVANI

CIEMOS PIE VIDES AIZSARDZLBAS KLUBA Pie Dievi4a gari galdi Tur sed pati mila MAra

Tur sed pati mila Mara Viilainites rakstidama Izrakstija, saskaitija Atdod Dieva roci4as.

Nu Dievir,ri tava vala Nu tavas roci4As.

Nu tavas roci4as Paias Laimas atsledzi4a.

Dod Dievini otram dot Ne no otra mili lugt Dod Dievi4i kalna kipt Ne no kalna leji4a.

varu apstiprinat to, ka musu tauta pieaugusi latviska apzirya. Latvie5i sak vairak un vairak aizstavet savu zemi ar to domu ,ka javi4i to nedaris, tad drizi vien vispAr nebus zemet ko aizstavet. Jaunakie notikumi Latvija pagaju5a gada vasara ir palidzeju5i iekustinat tautu, bet vel viens liels mudinAtajs ir tas, ka Riga tagad atrodas vairs starp 20 -25 % latvieiu. Latviesi tagad megina vairAk izteikties par problemam Latvi)a, gan oficiali (laikrakstos utr iestades), un neoficiali (majas un draugu loka). Ir dibinatas vairakas grupas, kas iestajas par zinamam lietam, ka piemeram, par alkohol.'. lieto5anu, par latvieiu karaviriem Afganistana, un par rokmuzikas attistibu. Viena grupa, kas liekas |oti sp€ciga un effektiva, Sobrid ir Vides aizsardzTbas klubs. Klubs nodarbojas ar Latvijas ekologiskan', problemam, kuras pedejos gados nonakuias bistama limeni. Riga apmekl€ju Vides aizsardzlbas kluba (VAK) sedi un iepazinos ar kluba darbiniekiem. Sede notika universitAtes telpas, kur ieradAs pAr: par simts dalibnieku, vecuma starp 16 un 50 gadiem. Klubs ta tad pievelk visada gada gajuma cilvekus. TurklAt, sede bija viena no retajam vietam, kur dzird6ju tikai latvieiu valodu. Domaju, ka VAK ir bez sauban.'. latvie5u pasakums, kuyA darbojas cilveki, kam rup latvie5u tauta un Pec nesenas ciemo5anas Latvija

ir patie5am

zeme.

VAK statutos aprakstiti organizacijas galvenie merli : apvieno: kopdarbibA visus, kuyi velas piedalities visu veidu piemineklu, ekologijas un cilv€cisko attiecibu aizsard,zlba, glab5ana un kopianA. Kustiba jau darbojusies ar SAdiem merliem kop5 1983. gada,kaut gan tai Iaiki grupai bija cits nosaukums, un gadu gaita grupa ari drusku mainijusi sastavu. PastAvesanas laika kustiba rikojusi sedes, talkas, Iekcijas un koncertus. Apmekletaju skaits bijis reizem simtos, viena sarikojumapat sasniedzot 800. SeviSli popularas ir talkas, kad grupa cilveku brauc aptirit telpas un apkArtni, labot jumtus, vai atjaunot vecas baznicas, ekas un piemineklus. VAK s€di iesakot, klateso5ie kopigi nodziedija klubam veltitu dziesmu. Tad vaditAjs Arvids UIme uzsaka darba kartibu. Ieveroju, ka kluba nav sevisla hierarchija. Kaut gan Arvids skaitas VAK vaditajs, cilveki piesakas organizet un piepalidzet pec paia spejam un iniciativa SedC, kuya piedalijos, parrunAja gadskartejo strelnieku piemi4as akciju LoZmetejkalna, kur notiek pargajiens ar svecit6m, ugunskurs un dzieda5ana. Ari pacelas jautajums par varbuteju Metro buvCsanu Riga, kas atkal ievestu tukstoiiem krievu Latvija. Cilveki ir satraukti par iespejamo metro buvi, un pretojas projekta realize5anai. Tika nolasita ar: atklata v€stule, ko iesniedzavairakam iestadem un publikacijam. VAK vienbalsigi nolema vestuli publicet savA laikraksta. VAK sede mar. atstaja iabu iespaidu, jo klubam ir plass darbibas lauks, un dalibniek: Sliet atsaucigi, gatavi stradat, un apdavinati visdaZadakam sp€jam. Visr bija ieintereseti par mums trimda, uzstadija jautajumus, un tadel pavadiju sedes starpbridi runajotar cilv€kiemun pierakstot adreses tiem, kuri labprat sarakstitos ar latvie5iem rietumos.

VEIAZVANI25

Iepazistoties ar Siem cilvekiem, man radas pozitivs skats uz Latviju un latvieiiem. Vi4i sevi5li mekle atbalstu no arzemem, tada veida uzturot sakarus ar tautieiiem visa pasaule un izplatot 5o latvisko kustibu pla5Aka meroga. VAK motivs vide; sarkans - aizsardzTba; zall, sarkans un balts. Zal!; ir auseklis tris krasAs 7.lpp.) milestiba.(skat. balts - Agra rita stunda p6Cilgas dziedaianas un garam pArrunam, mal kada VAK dalibniece teica: "Seit nlv viegli dzlvot, bet divas lietas es milu, savus latviesus un savu latvie5u zemi." Kam€r atklatibas laikmets vel atfauj mazliet brivaku kustibu un informacijas apmai4u, mums der€tu atbalstit sos jaunie5us un palidzet vi+ie_m Tija Kirkle sargat musu'zemi.

W,**:,,:-*

Arvids Ulme, VAK priekisedis, un vi4a dzives biedre Diana Stalidzine

SKABAIS LIETUS GRAUZ KOKus...piesar4ojuma de| mirst dzivnieki...upes peld vairak ptastika neka zivis ...baznicas un pieminekli sadrup cilveku nekopti... nac talki un palidzi! Ja 5is musdienu parAdibas Tevi uztrauc -vides aizsardzlbu ka sava zeme, ta ari MeklOjam cilvekus, kupi interes6jas par Latvija. Mekl€sim celu uz sadarbibu arlldzigidomijo5iem Latvija,lai glabtu musu Latviju. Ja Tev interese sadarbiba ar vides arzsardzlbas organizaciju Latvija, kas nav atkariga no valdibas - lUdzu atraksti vai piezvani. Katra individa domas un rado5ais gars, darba sp€jigas rokas un dzivA interese mili gaidita.

Atraksti: Vita Teraudai, 4545 Connecticut DC 20008; tel. 202/3634067

Ave., N\rV 622,Washington,

VEIAZVANI25

PARSI(ATS PAR DABAS PIESARDTOSANU LATVIIA Vides piesar4o5anas problemas Latvija bija jau manamas piecdesmitajos gados. 1.957.gada ministrs Vimba "Ciq.a" noradija, ka Lielupes ude4u piesArr,ro5ana ir kluvusi nepanesama.l KopS ta

laika 5i probl€ma ir pieaugusi daudzkartigi. Latvie5i Rietumos visuma neapzinas Sis problemas plaiumu un dzilumu. Var teikt, ka blakus rusifikdcijai ta ir nakoiA smaga nasta musu tautai Sodien.

Lidz pat seidesmito gadu sakumam ii

problema tomer nebija kluvusi apgptino5a. Kad

toreizejais partijas generalsekretars Ijikita Hruidovs pec ASV un daZu Eiropas zemju apbraukaianas iz5liras par spEcigu l;imiskds industrijas izbuvi Padomju Savieniba un seviS|i Latvija, stavoklis strauji parmainijas. Padomju

Rigas juyas lici 460.000 m3 neattiritu pilsetas un industriju ude4us.3 Pec citam ziq.amSis skaitlis ir

900.000 m3 un 1.200.000 m3, ja pieskaita notekude4us no ielam, kas ari satur daudz kaitigu vielu.a Otra iielaki Rigas juyas lica

piesdr4otaja

ir Lielupe, kas izvada jufa

galvenokart atkritumus no Jelgavas, Olaines un Slokas.

Ude4u un gaisa attiri5anai no iestaZu puses lidz pat pedejam laikam pieversta minimala uzmaniba. Aps takf i tomer spieL SajA lieta kau tko

darit.

PCdCja deklde iedzivotaju veselibas stavoklis ir vispar manami pasliktinajies. Katastrofali pieaudzis elpoianas orgAnu saslim5anas gadijumu skaits, alergijas, adas

izpildiSana, kas tad rupnicas darbiniekiem ieness gratifikacijas un bonusu. Blakus lietas ki prod-

slimibas un ku4ga un zarnu slimibas. Nemieru rada ari |aundabigo audzeju pieaugums, sevi5l;i adas vezis lauku iedzivotijiem. Ka vietejie arsti domi, tad liela ietekme uz to ir lauksaimniecibA

likvidEiana rupnicu vadibu neinterese. Ari augstakas instances par to interesejas tikai par tik, par cik, piemeram, l;imiskie atkritumi maz-

mesliem.s ]urmala, kas ir Vissavienibas meroga kurorts, gaiss un juyas udens ir tadi mera piesaryots, ka nAko5o 10 gadu laika, ja nekas

ekonomiskas sistemas

merlis ir

plana

uktu kvalitate vai industrijas atkritumu n a nozvej u, kas s avukar iem izpildit planu. i

t I iedz

zv ejnieku kolhoz-

Vislielikos indigo atkritumu daudzumus dod kimiska rupnieciba, celulozes-, papirrupnieciba un naftas atkritumu produkti. Cik zinams, galvenie piesar4osanas centri ir ap Rigu un visa Daugavas aug5tece, ap ]elgavu un Olaini un ap naftas ostu un amonjaka rnpnicu Ventspili. SeviSli nepatikamas vides piesar4otajas ir papirfabrikas Sloka un Staicele.2 Lietu vel sareZgi apstaklis, ka daudas lielas rupnicas nav republikas bet vissavienibas paklautiba,lidz ar ko tAs iegust sava veida "eksteritorialu statusu" un nav pieejamas vietejam iestadem.. Var teikt, ka no Sim rupnicam Latvija iegust tikai atkritumus un sabojatu vidi. Daugava visa sava ga;uma ir kluvusi par atkritumu ude4u novadgravi. DiennakE ta ievada

plaii lietotam limikalijam un maksligiem nemainisies

piesarryoSana turpinasies

patreizeja tempa, |urmalas kurorts b0s jalikvide. Jau tagad, pastavot nelabveligam v€ja virzienam, kollibakteriju daudzums piekrastes ude4os ir tik Iiels, ka var but veselibai tie5i kaitigs. Udens

bakteriologiskais limenis turpina strauji pasliktinities un 1,987. gada augusta tas bija sasniedzis tadu limeni, ka sanitari epidemiologiskais dienests bridinija nomet+u bErnus no pelde5anas.5

Daugavas un Rigas jnyas lida pa5attiri5anas sp6jas ir izsmeltas. Ped6ja dekade nov€rojama udensaugu iznikiana, samazinas caurcelotaju zivju skaits.T Zivim nov6rotas daZadas adas slimibas. Ta1,979.-80. gada Rigas juyas lici ieklida lieli mencu bari, kuyam atri vien paradijas sarkani, j€ii adas defekti un slimigas izmainas iek5ejos orgAnos. Par spiti 5im slimibas

VEJAZVANI25

pazimem, pec slepenAm iestaZu direktivam Sis slimas zivis pardeva ednicam, iedzivotaju uzturam.8 Ta ka devi4i zvejnieku kolhozi Rigas juyas lica piekraste partiek no zvejas lici, tad nakotne vilu eksistence ir apdraudeta. So stAvokli apzinas ari zinama zinatnieku un

pilsetas kanalizacijas ude4u biologiskas attiriiSanas iekartas buvi pier,remts jau 7978. gada un pasludinats pat par "republikas svarigako

jaunceltni". Planots vispirms visam lielakam Rigas rupnicam izbUvet vietejas attiri5anas iekartas un tikai tad iepludinAt 5os daleji attiritos

administratoru grupa LatvijA. Vi4u ude4us pilsEtas kanalizacijas sistâ‚Źma, kur konstatejums ir ass un nesaudzigs: "PasaulE ir !otekude4i tiks biologiski (bet ne kimiski) attiriti. maz Rigas lieluma pilsetu, kuyu kanalizacijas

nde4i netiek biologiski attiriti. No Rigas udensvada un kanalizicijas saimniecibas parvaldes viedokla galvaspilseta butu

nekavejoties japartrauc ne tikai rupniecibas uz4â‚Źmumu, bet ari dzlvojamo namu celtnieciba. Mazjaudigas un nepilnigis attiri5anas iekartas $engaragA un Jugla, ka ari daZos rupniecibas uz4â‚Źmumos dafeji nodroiina tikai mehanisko attiri5anu, kuya nekadi netuvina udens kvalitati sanitari bakteriologiskajam normam. Tas tiek pirkap tas p adsmi tk ar tigi." e DiemZel, tie, kas par to raizejas nav sp6jigi grozit partijas politiku. Lemums par Rigas

Sadu iekartu jau kop5 vairakiem gadiem pasakts celt Bolderajauz kadas uzskalotas smilSu kapas, bet tas jauda planota tikai uz 640.000 m3 dien-

nakti. Paredzets, ka attiritAs vielas notekude4u dur,ras, tiks izmantotas lauku

apmeslo5anai, bet gaze izlietota apkurina5anai. Nekur gan netiek paskaidrots,ka, jaude4i netiks ari l;imiski attiriti, tad sis duryas nevis uzlabos augsnu, bei veicinas tas iznik5anu. Nepilnigi attiritie ude4i tikSot iepludinati Rigas juyas lici ap 2,5 km no krasta. Sodien relina, ka iekartas pirmais posms kam varetu but gatavs 1.992. gade, bet otrais 7995. projekta dokumentacija vâ‚Źl nav gatava

VEIAZVANI25

1,4

]a ari Sie plani tiktu izpilditi (kas gan maz ticams) ari tad 5i iekarta vairs neatbildis dienas prasibam un visas problemas ari neatrisinas. ... Vispareja Rigas talaka attistiba nav savienota ar pilsetas

infastrukturas

izbuvi:

eksperti uzskata par

nepardomatu MeZciema, Plavnieku un Pleskodiles dzivojamo rajonu straujo attistibu. Turienes kanalizacijas sistemas pievieno5ana attiri5anas iekartai Bolderaji pirmA pakape nemaznav planota. Ne tikai ude4u un augsnes piesarr,rosana, ari gaisa piesar4o5ana ir kluvusi par problemu, jo dumu un daZado gaisto5o |imikaliju attiri5ana atrodas uz primitivas pakapes. Pirmais un acimredzamais piesar4o5anas upuris bija Rigas priedes, kuyas veiksmigi iznicinaja pie $i5ezera ju, senak novietota superfosfata fabrika. Septir,rdesmitajos gados stavoklis jau bija tiktalu paslikdnajies, ka pir pilsetu vairAkkart pirgu|ls smace+a vaks. Ne tikai rupnieciba, bet ari pieaugoiais autoparks veicina piesar4o5anas pieaugumu. Karciogenas vielas ki daZadie slapekla savienojumi, oglekla oksids un dioksids, sera savienojumi un nepilnigas sadeg5anas produkti padara zinamos meteriologiskos apstaklos Rigas gaisu elpo5anai kaitigu. SeviSli skaidri tas manams, kad iegrieZas dienvidus vejs no ]elgavas un Olaines. penpâ‚Źktivie Gada sakuma par -

Siem jautajumiem runats jau PSRS CK.

Padomju Savieniba. KA zinams, ari eernobilas atom-eksplozijas nokri5r,rus vejS aiznesa uz Ziemelzviedriju. Talaka problema, kas nebut nav atrisinata, ir, ko darit ar attiritajiem saryiem. Kanalizacijas ja tis nesatur indigus rupnicu atkritumdur,ras - izlietot meslojumam lauksaimnieciba, us var bet-ko darit ar indigiem atkritumiem, fenoliem, Slidinatajiem, naftas un e]!as blakus produktiem u.c.? Padomju prese parldijuiies vairaki priek5likumi, kas var radit izbrinu. Zinatnieks A. Freimanis 1979. gada ieteica iekartot Olaines,

Rigas, Ventspils

un Priekules

apkartne

ap 1200 "rupniecibas notekude4u poligonss" m dzif as akas.11 "Clrya" vElik rakstits, ka Sis akas varetu but 3000 m dzilas, jo Latvijas geologiska

struktura un hidrogeologiskie apstakli |aujot dro5i apgalvot, ka lielika dala republikas teritorijas ir piemerota rupniecibas notekude4u ievadi5anai. DiemZel navzinams, vai Sida veida

jau paslkts so problemu risinat. Kada

cita

zinatniece, Lilija Tracevska, risina jautajumu, ko darit ar cietam toksiskAm vielAm. Vi4a ierosina tas ierakt nelieli dzilumi 5 - 8 m dzilos depositos. lai SAdas glabatuves butu ekonomisPie tam kas, tam butu jabut seklAm ... Ka no pievienotas kartes redzams, Sadi depoziti paredzeti visas laukumi

rupoiecibal atkritumu

ooglabaSaoar

AktuAlais stavoklis ir kluvis nepanesams.lo Lai ari kd padomju

vara to

gribetu, kapinatd vides piesar4oiana Baltija vairs nevar palikt tikai PSRS iek5â‚Źja Iieta, jo atsaucas ariuz kaimi4valstim un

seviili ja,

jrlu.

Baltijas

Februa;a

sA-

kuma zviedru laikraksti zi1oja, ka Gotlande uzsnidzis sarkans sniegs un 5i sarkanA krAsa esot gaisa

piesar4oianas sekas

R{Ipolecfbas atkritumu noglabiSanal perspekUvo mdla- nogulu laukusu

irvletoluBa sh.mr republlkar augruenâ‚Źs-

IIIfI - lldzemes cetrtrtrl:L fif- Al0ksue* V - Latgalcs' W YalnisAugfrcocr- VII -Silllas

Augrtt'eoe.: [-fuelumkurtesre.' Atlrtrultrkurzeaes,

ZnEtn6, un Tehnlkl publlc6tE karte n .Sfrgzs

VEJA

ZVANI25

Latvijas augstienes. Ka Sadas arvien pieaugo5as indigu toksisko vielu novietnes varetu radit lielas problemas visai tuvA nakotne, tas pldnotajiem neliekas svarigi.12 No augstak teikta var izdarit daZus secinAjumus. Padomju vara ir visu laiku m6ginajusi vides problemas slept un neieverot. Ka no vietEjis preses redzams, tagad tas vairs nav iespejams. Kautkas jau tiks darits,betparmazun par velu, Iai probl€mu tieiam atrisinAtu. bet lielu nemieru rada veids, kada 5i risinaiana notiek. Paliek iespaids, ka nepatikamo problemu velas tikai atbidit nakotne, atstajot to nenokartotu. Turpinoties lidzsinejai tendencei, nevisai tala nakotne zeme un gaiss bts tada mera piesAr4oti, ka var rasties stavoklis, kad zinamas valsts joslas k|trs neapdzivojamas . Lidz ar to, saprotams, bus parvilkta svitra visiem padomju valdibas

Ci4as korespondenta V. Smirnova saruna ar jurmalas izpildkomitejas priek5Sed€taiu A. Lap5inu, 'Jrlrmalas ekologiskais portrets", "Ci4a" nr.7 /1988 "Literatura un maksla", atsevi5[<as piezimes laiki no

n 8)

1986 - 1988.

Andris Stavro, ievadraksts, "Liesma" nr.2/7988 1,19p, "Latvijas dabas aizsardzlba un piesar4o5ana, "Latvija" 1 985.g. 4.marta Valdis Pildts, "Vai ro4i izdzivos?", "Zinatne un tehnika" nr.1/1988 Mutvardu informacija no Latvijas. 9) Andris Stavro, ievadraksts, "Liesma" nr.2/1988 10) I. lufko, "Informacija pdrdomam", "Sovjetskaja Latvija" 1988.9. 26. feb. "PSKP CentralajA Komiteji un PSRS Ministru Padom€", "Ci4a" 1988.9. 14. janv. 11) A. Freimanis, "par toksisku un radioaktivu notekrlde4u ievadisanu zemes dz7lcs", "Zinatne un tehnika" nr.3/1979 12) Lilija Tracevska, "Kur glabat raZo5anas atkritumus?", "Zinatne un tehnika" nr-3/1985.

planiem un projektiem, bet zeme var klut

neapdzivojama arr latvieiiem. Pcd6ja laiki tomer manams, ka liels un blivs sabiedribas spiediens spej ietekmet ari padomju varas virus, piemeram, Daugavpils spekstacijas jautijumi un, cerams, Igaunijas fosfora raktuvju lieta. Tomer,lai piespiestu 3o valdibu atteikties no "in ternacionalizacij as caur indus tri al izaciju", kas ir tas politikas pamata, butu janotiek kldai katastrofai ka Cernobila, kas ari starptautiski paraditu tas antihumAnos merlus. PBLA;IB A. Balodis

Norides

1) "Cirya", 1,957.g.6. junija 2) LNF, "Latvijas dabas aizsrdzlba "Latvija"

1985.9. 4.martd

nr.4/'1.987

Mutvardu informAcija no Latvijas. Andris Stavro, ievadraksts, "Liesma" nr.2/1.988 LNF, "Latvijas dabas aizsrdzlba un piesar4o5ana, "Latviia" 1985.9. 4.marta Dr. Erika Murniece Rigas ridiof ond 1972. gada 4. maija. Citets pec LNF izdevuma "Pollution in Soviet Russia and countries occupied and exploited by Russia, especially in Latvia and lJkraine." Biologe Rita Teivdne, "Nitrati d-arzos", "Zinatne un Tehnika" nr.2/7988 Mutvirdu informdcija no Latvijas. Andris Stawo, ievadraksts, "Liesma" nr.2/1988 LATINFORM korespondenta V. Ste5enko saruna ar L. B€rzi4u 'Neatlikt uz ntdienu", "C7na" 1987. gada 5. septembri.

kas publicEts Padomju Latvija: STASTS NO PAGAITJSA G.S. STUDENTU DZIVES:

un piesar4o5ana",

P6teris Zeile, "'Caism€nas' - gadu un parv€rtibu bangotn6", "Literatura un maksla" nr.7 /1988. V. L(ini45), "Dabas piesir4osana Latvij6", "Br7iba"

3) 4) 5)

Sekoiosis eudribas nik no "STUDENTINS 't v.r-Aea r#nA1as vArsrs PEDAGOGISKA INSrITUTA KOMJAUNATNES KOMITEJAS UN STUDENTU KLUBA ARKARTETA EKSEMPLARA,

DEls, students, raksta savam tEvam:

"Milais,

tEv, es zinu, ka tev maz naudas, tapec no tevis neko daudz neprasu. Iedomajies, es visu laiku esmu valkajis to uzvalku, ko rudeni man nopirki. Sie svarki

nu ir noplisuii. Lai aiztaupitu liekus izdevumus, nosutu tev veco svdrku pogas. Esi tik labs,liec pieSut tam jaunus svarkus un atshti atpaka|."

APKERIGAIS STUDENTS Profesors: (eksamin6dams studentu par radniecigam asins grupam) "Ki jt1s, piemeram, rikotos tada gadijuma, ja 2 mates samaina savus

zidaijus un nu vairs neatjEdz, kuyi katrai pieder. Ka Jns 5o lietu izSllirtu?"

Shrdents: "Profesora kungs, vai tas ir noteikti zinarns, ka b6rni ir samainiti?" Profesors: "Noteikti, noteikti." Students: "Nu tidi gadijuma es pavEletu bernus apmainit."

VEIAZVANI25

t6 Y-

VIENOSANAS PAR EKONOMISKO IOSLU TATVIIAS PIEKRASTE 1988. gada 13.

janvari Zviedrijas un Padomju

Savienibas valdibas panaca principaiu

vienoianos par, ta sauktas, ekonomiskas joslas robeZam Baltijas jnya. Ta ir pirma starptautiska vieno5anas pec kaya, kas tieii skar Latvijas teritorialas intereses un kuyai bus nozime ari pec padomju varas krisanas Latvijas attiecibas ar Zviedriju talaka nakotne. Vieno5anas skay ari Latvijas ekonomiskas intereses un dabas resursus vistie5akA veida. VienoSanAs nebija

problemai

viegli panakama un

ir ju, 79 gadus ilga

Sai

vesture. Se5desmito gadu otraja puse pasaules valstis rzpleta savas jayas robeZas ar 200 juyas judZu platam ekonomiskam joslam, skaitot no cietzemes vai lielikim apdzivotam salam. Noluks ar ekonomiskam joslam bija saglabat dabas resursus piekrastes Selfa attiecigas zemes vajadzibam un pienacigai apsaimnieko5anai. Parejas valstis tomer patur brivas kugo5anas tiesibas Saja josla un var to ari izmantot kabelu un caurulu vadu izvieto5anai. Ta ka Baltijas jula nav tik plata,lai taja varetu nospraust 200 juyas judzes platas ekonomiskas joslas, tad neatlika nekas cits ka juyu sadalit p6c viduslinijas principa. Pirmas sarunas Saja jautajumaZviedrijas un PSRS starpa sakas jau1.969. gada. Noskaidrojot viedoklus, atklajas, ka uzskatu prete5libas ir visai dzilas. Kamer Zviedrija velejas robeZu vilkt vidu starp Gotlandes salu un Kurzemi, PSRS uzskatija, ka ta jlvelk izejot no Zviedrijas cietzemes. Sada veida izveidojls 13.500 km2liela josla, "Baltajosla" robeLa palika nenoteikta -(skat. - kuyaskici). pirmo kartes "BakajA josla" turpinajas neierobeZota zvejnieciba, ko sevi5|i pia5i izmantoja Danijas un Rietumvacijas zvejnieki. Ioslas ekonomiskd nozime. Lidz Sim tas lielaka nozime ir bijusi ka Baltijas juyas bagAtakai

Padomiu un zviedru priekilikumi joslu robeidm. PSRS

Zviedrija Viduslinija

zvelas vietai mencam, re4gem un la5iem . 1,987. gadd Seit nozvejots 75.000 tonnas (metriskas) zivju,bet Zviedrija no 5i daudzuma ieguvusi tikai 3.000 tonnu. Kamer zviedri zvejojuii galvenokart mencas, zvejnieki no Baltijas lielako veribu piegriezuii re4gem. Viryi ari nozvejojuii lielako

ziv)u

daudzumu vairak ka visas citas

ieinteresetas valstis

kopi.

Neatkarigi no zvejniecibas jautajumiem, sarunas netieii ietekmeja ari iespejamo naftas

atrad4u esamiba "Baitaja josla". SakarA ar neno-

VEIA ZVANI25

skaidroto joslas piederibas jautajumu, naftas mekle5ana tur vel nav pasakta, bet Baltijas juyas dienvidus dala ta jau ir pilna speka, kaut ari Iielaki naftas avoti lidz 5im nav uzieti. Militird un starptautiski nozime. Zviedru militarAs aprindas raudzijas lidz Sim |oti skeptiski lz iespejama liguma izveidojumu un baidijas, ka valdiba laba ticiba krievu miera gribai

varetu neieverot vairakus visai nozimigus faktorus, izstridijot ligumu. AtklaEba gan nenotika pla5akas parrunas, bet ir zinams, ka

pretizlukoSana un gaisa speku vadiba baidijas, ka robeLa kada vieta (ziemelos) pietuvotos Zviedrijas territorialo ude4u 12 juyas jndZu zonai. Novietojot Saja vietA platformu naftas urbianai,

butu radits atbalsta punkts elektroniskai spiegoSanai, ar kuyas palidzibu varetu

parraudzlt pilnigi visu juyas un gaisa kustibu

Gotlandes sala un Zviedrijas austrumu piekraste.

Zinot, ka zviedriem Gotlandes sala ir

elektroniskas nov€ro5anas iekartas, ar kulam iespejams parredzet Latviju iidz pat Rigai, Sads krievu militarais novero5anas punkts Zviedrijas piekraste raditu- nevajadzigu robu zviedru nov6rosanas un dro5ibas sistema. Bez tam pie SAdas platformas varetu iekartot atbalsta punktu padomju zemudenem, kas vel arvien turpina izspiegot Zviedrijas piekrasti. Ligumam ir ari vel kada cita, starptautiska, nozime. Gadu gaita Padomju Savieniba ir vienmer centusies radit stavokli, kas Baltijas juyu parverstu par slegtu jrfu- "mare slass11qp// kuyi Padomju Savienibai butu dominejoia ietekme militari un politiski un kasbutu pieejama tikai tam valstim, kas robeZojas ar Baltijas ju1u. Pret Sim tendenc€m vienmer ir nostajusas NATO valstis un sevi5li ASV. Tad€l ari ASV pirms daZiem gadiem (1985) iesnHja flotes eskadru ar kaujas kugi "Iowa" Baltijas ju;:a, izsaucot lielu neapmierinatibu Maskava. SAdi veida ASV v€las pasvitrot, ka ari Baltijas juyai jablrt starptau-

I 1

abas puses palika pie savam sakotnejam deklaracijim. Zviedri bija ar mieru runat tikai par mazakiem iztaisnojumiem "Baltas joslas" austrumu mala, padomju pirstavji mineja iespeju apstrideto joslu sadal\tuz pusem pec 5050Vo bazes. Sads stavoklis turpinajAs lidz pat 1,982. gada beigAm, kad, par spiti padomju zemudenei Dienvidzviedrijas SerAs netalu no Karlskrunas flotes bazes, valdiba lika noprast, ka Zviedrija butu ar mieru atteikties no 13 vai apmeram ZAVo "Baltas joslas". Ta ka 1988. gada 11. janvari Zviedrija bija gaidama PSRS valdibas galvas Nikolaja RiZkova vizlte, tad no zviedru puses sarunas tika |oti steidzinatas, par spiti tam, kazviedru sabiedriba un sevisli Gotlandes sala bija verojama liela nepatika par gaidamo valdibas piekap5anos. Vel 10. janvari, tautas sapulce Visbija gotlandie5i izteicas labAk par "zivju kaya" uzsak5anu ar Padomiju, tapat ka islandie5i pret Lielbritaniju, neka koncesijam krieviem. Kads gotlandieiu Rune Schill pat izteicas: "Mds parstavis - valstis ir tas pats kas akceptejam- faktu, ka Baltijas Padomju Savieniba. Bet ta ir kluda! Mums vajadzEja5o jautajumu kartot ar Igauniju, Latviju

tiski pieejamai visu zemju julas spekiem. Zinamas politiskas aprindas Zviedrijabaidas, ka ligums par "Baltas joslas" sadali5anu stiprinas "mare claustrum" principu un katra zi4a PSRS tagad bus vieglak pastAvet uz Sadu principu. Zviedrijas valdibas aprindas gan Sadu domu noraida. Sarunu gaita. P€c atSlirigo viedoklu noskaidroianas 1969. gada, tAlakajas sarunas

VienoSanis par ekonomisko robeZu starp PSRS un Zviedriju.

VEJAZVANI25

un Lietuvu." 5i nostaja gotlandie5os izraisijusi vetrainus applausus. Kads cits lasitaju vestule norAdija, ki,jakrievi nerel;inoties a1 Gotlandi kl Zviedrijas territorijas dalu, tad kade| gan zvlt driem 6ntu lauzskata igaur,ru salas par P9RS territoriju un kaacl tad SajA dala nav vilktas robeLas', izejot no Igaunijas cietzemes. Zviedru valdibas pirstavji tomer neuzdro5inajas sarunAs nakt ar tik provokativu priek5likumu. Galeja- vienosanas tika panakta RiZkova viesosanas laika. "Balto ioslu" sadaliia pec principa, ka 75% piekrit Zviedrijai un 257, PSRS, pie kim PSRS da,la aptver, proporcionali joslas platumam/ tas austrumu malu. VErtejot no Latvijas valsts viedokla, 5i

vienosanas ir izdevigAka nekA mums butu bijis iespejams noslegt arZviedtiju, ja Latvijas valsts butu neatkariga. Krievu viedoklis: merit no cietzemes lidz cieizemei, neieverojot tik lielu salu ka Gotlandi ar 50.000 iedzivotajiem, ir unikals un dro5i, domats tikai ka izdeviga ize)aspoziciia,lai, par spiti "koncesijam," tomâ‚Źr varetu papla.sinat |adoinlu ekonomisko zonu. Latvijas vaidiba Sadus negodigus paryemienus nekad nebutu pielietojusi. Bet, ari nakotnes Latvijas valdib_ai Lutu jafuras pie Sis mums izdevigag vienoianas, seviS(i vel kur zviedru valdiba Sodien pauZ tad apmierinatibu par sasniegtajiem rezultatiem. A. Balodis, PBLA-IB

LATVIESU IAUNIESI MEKLE DRAUGUS! ! !! ! !! ! ! ! Ar 5i gada pirmo janvari Amerikas Balss latvie5u redakcijd

iepltrs-t kaudzem vestules no Latvijas - 5!iet, ka atklatibas polititas iespaidd cilveki vâ‚Źlas izteikties, vai ari vienkArii sa4emti |ast, vairs neaptur. Ta daudz vestulu un sveicienu no latvieiu jaunie5iem. Katram savs sakams par raid.ijumiem - ir uzslava, ir kritika. bet daud.z jauniesu griezuiie.s pi.e latvie5u redakcijas ar iug"i"" - atrast kadu laiviesu jaunieti Amerika, kas veletos sarakslities ar jaunie5iem LatvijA.

Un ar 5o lugumu tagad griezamies pie ]ums - VEJA ZVANU lasitajiem. Seko saraksts ar jaunieiiem, ka ari cita gadu g4)yma l,audim, un katra individa iss raksturojums, cik nu esam rurelrsi to no vienas vestules izdibinat. ]a kadam butu interese iegut-jlYty-^. vestuldraugu La[vija - ludzu atrakstiet Vitai Teraudai,4545 Connecticut Avenue, NW #622, wur(l"gtoil, DC zdog, uzdodot, ar kuyu personu velaties sarakstities. Vita tad no-gadas adresi, un izvilfumus no pirmas vostules,lai varit uzsakt labu dialogu. Laimigu sarakstisanos! Egita - 77 gadus veca, mAcas Riga. Interese mAksla, m0zika, arzemju jaunie5u dzive. Monvids - Vecums nav zinams, interesE tautas vesture, folklora, religija, velas sarakstities ar jaunu meiteni... Gints - 15 gadus vecs. Velas sarakstities ar amerikigu jaunie5iem latvie5u valoda. A.K. - 14 gadus vecs. Interese sports - elks ir tenisists Boriss Bekers - un muzika - elki Madonna, Bluss Springstins, Maikls DZeksons. Aivars - Vecums nav zinams. Uzskata, ka nepiecie5ama "latvie5u kopiga ci4a par istu demokratiju. Tautas liktenis tagad pasu latviesu rokas." pEteris - Videjos gados. Bijis Sibirija. Velas ar kadu privati sarakstities. Strada par elektrili

poliklinika.

Imants - 16 gadus vecs, ar "vtsd.aiaddkam interesem." Velas ko uzzinat par dzivi arzemes. Agrita - 19 gadus veca, citiga Amerikas Balss klausitaja'

VEIA

Z/ANr

A. un

A. -

Precets pAris, velas sarakstities ar kadu latvie5u gimeni Amerika, kam interese dzive

Latviji.

Egils - 35 gadus vecs celtnieks. Interese starptautiskas attiecibas. Gundega - -35 ga-dus vega, Sltirusies, bet bernu nav. Interesejas par pastmarkam, kuras atteloti augi un dzivnieki. Patik adit. ]anis - "Parliecinats latvietis." Interesejas par latvieSu muziku. Velas sarakstities ar kadu jaunu cilv€ku. Aleksejs - Velas izmainities ar skalu platem - iatvie5u estrades plates pret Gata Gaujenieka un citu darbiem. Aleksandrs - Velas sarakstities ar kadu tautieti... Gatis - 14 gadus vecs. Interese kultura un muzika. Sevi5li mili ir Maikls D2aksons, Status Quo, Europe, Madonna, Bon ]ovi un Pet Shop Boys. Vilis - isvi|4u raidijumu uzticigs klausitijs. No raidijumiem iemacijies anglu valodu, un mekle kadu, ar ko anglu valoda sarakstities. Andis - 18 gadus vecs. Cer iestaties Latvijas Valsts konservatorijas teAtya mAkslas nodala, un ar Iaiku "kl0t par reZisoru un ierindoties emigrantu gaitas..." Tagad strada ar b6rniem, un interes€jas ari par Zurnalistiku. Valdis - 35 gadus becs, neprecejies. Izglitojies agronomija. Ligita - 10. klases skolniece, velas sarakstities ar kadu skolnieci Amerika. Ianis - V€las sarakstities ar kadu no Bauskas puses. Interesejas par automaiinam, motocikliem un par dabu Amerika. Donalds - 18 gadus vecs ridzinieks, velas sarakstities ar jaunieiiem, kas atrauti no dzimtenes. A - 23 gadus vecs students, sportists. Velas sarakstities ar kadu Amerikas latvieti. Edmunds - 19 gadus vecs, no Saldus. Velas sarakstities ar kadu latvieiu zenu vai meiteni no 16 lidz2} gadu vecuma. Valas prieks - lasi5ana un radio parraides sveias valodas. Ir "|erts uz valodam." I - PenzionAre, interese latvie5u rakstnieku dai|literatura, bErnu literatura. M. F. - Latvijas dabas ainavu, gleznotaju, gleznu reprodukciju un atklat4u kolekcionars. 76 gadus vecs. Velas atrast kidu latvieti, kam butu interese apmainities ar mosu puses latvie5u gleznotaju gleznu reprodukciju atklAtnem. Ilze - 15 gadus veca ]elgavniece, spele klavieres, piedalas folkloras ansambli. Zgfrida - Interesejas par medicinu, itsevi5|i sirdskaites arste5anu. Velas vestuldraugu no 58lidz 65 gadu vecuma.

42 gadus veca jeigavniece ar augstaku izglitibu. Interesejas par teatri. Ir jau nodibindjusi gimeni. Velas sarakstities ar kadu Amerika dzivojoiu latvie5u gimeni. Raimonds - 22 gadi, inters€jas par literaturu un muziku. Pelna iztiku ka Soferis. Ralfs - dzimis 1,969. gade, stude leningrada, macas valodas - anglu, vacu, persie5u, turku. Tic vecis mates vesturiskai interpretacijai, drizak neka iestaZu. Raimonds - 17 gadi, velas atrast domu biedri, vienaudzi, "kam nav svesa musu tautas problema" Anita - 14 gadus veca, micas 7. klas6. Patik rokmuzika,latvieiu grupas un arzemju. V€las dzird€t arzemes dzivojo5o latvie5u jaunie5u domas par R€gana un Gorbaiova nesen parakstito atbrunoianas ligumu.

Gunta

I i

VEIA ZVANI25

IA STUDETU IATVIIA? Par Padomju Savienibas 'Jauno" politiku ir daudz runats un debatets. Liekas, ka katram ir savas domas par to, cik pla5as un cik istas ir mai4as La&ija. Tom€r, no 5i klimata ir radusies jauna iesp6ja Amerikas latvieiu jaunie5iem, kuya, ja uzmanigi izmantota, varetu but specigs, ka ari praktisks latvisks pardzivojums. Pagajuii gada NY TIMES paradijas raksts par to, ka padomju jauniesi

drTz vareiot studet

Amerika. Vairakas Amerikas universitAtes ir

piedavAju5as izmaksat Siem studentiem skolas naudu un vispar izstradat izmair,ras programmu ar PS-u. Raksta mineja, ka ari universitates P. Savieniba ir gatavas uz4emt vairak izmairyas studentu. Viena tada universitate atrodas Riga. Ir dzirdets, ka latvie5u jaunieiiem Amerika ir ]oti japiesffada,lai koptu mr-rsu etniskas identitates. DomAju, ka mes visi ar to esam vienis pratis. Mes braukajam pa pasaules malam apmeklet dziesmu sv€tkus un nometnes, un bie2i palai Zamgayamcitas, sabiedriskas iespejas,lai veltitu laikutie5i iatvie5u sabiedribai. (Ka berni, daudzi ari nedrikstejam latvietibas de| skatities "karttnus" sestdienas ritos, bet 5o veco bruci atsta5u citai reizei.) Tagad ir iespeja, kuya man "sap" : iespeja studet sava lauka, dzivot starp latviesiem, uzlabot valodu, un pie viena sakt saprast ari to, "ke Latvija TIESAM ir." Latvijas Valsts Universitate tagad saucAs P€teya Stuckas Universitate. Tur vairs nesatiksi leto4us vai dzintras gaiteryos starp klasem. Bet ta joprom ir atzitaka izcila izglitibas iestade, ta atrodas Rga, un ta aicina mus pieteikties studijam. Vai nebutu verts pavadit gadu studejot Latvija? Vismaz apdoma... Ka jau mineju, ii universitate ir atzttapar vienu no PS augstaka limena macibas iestadem - sava zirya padomju "Ivy League." Tas galvenie studiju Iauki ir devi4i: geografija, r'€sture/ f tlozo{rja, sveivalodas, biologija, filologija (kuya ieskaita latvieiu un krievu valodu un literaturas studijas), l;imija,

VEJAZVANI25

ekonomija, juridsprudence, fizika un finance. Studenti ari macas priek5metus, kuyi nav viryu lauka, tikai tur "humanities requirements" ieskaita priekimetus, ka piemeram, partijas vesturi un zinatnisko komunismu, ka ari citus pazistamakus tematus. P€c stundAm varetu piedalities klubos rzai sporta grupas, skatities teAga uzvedumus, klausities muziku vai pastaigaties pabotanisko darzu. Protams arpuses dzive ari varetu pievilkt - nemaz nesAkiu stastit par daudzajam nodarbibas iespejam Riga un vispar Latvija. Tev jau noteikti pasam ir idejas, ko grib€tu redzet un piedzivot. Padomju Savieniba saviem studentiem izmaksa skolas naudu, ka ari dod mazu stipendiju dzivo5anas izdevumiem. Pie4emu, ka arzemju studentiem butu lidzigi apstakli, jo Amerika maksa studijas padomju studentiem. Tuvaku informaciju par cenam butu japieprasa no pa5as universitates. Ari butu verts lugt stipendijas no lokalajim latvie5u organizacijam. Tikai neesiet parsteigti, ja tAs nav gluZi sajusminatas par 5o ideju. Si studiju programma nav tik dro5a, ka piemeram, ML$ vai RMU programmas. Tai ir seviS|as problemas. Studentiem ir jaatceras, ka kursu vielu torner nosaka komunistiskais viedoklis. Amerikas studentam piesakoties studijany vajadzetu pardomAt to, ka Sis viedoklis ietekmes vi4a kursu izv€li. Fiziku un biologiju laikam varetu dro5i studet, bet cik vertigi butu studet v€sturi pa5reizeja Latvi)a? Latvie5u vai krievu valodas spejas uzlabotos filologijas programma, bet turpretim literaturas macibas butu milzigi caurumi. Studentam vienkArii jaapzinas, ka viss, ko vir,r5 dzird€s, nebus sveta patiesiba. Ari nevar aizmirst, ka 5i jau nav ekskursija uz "State TJ." Ar vai bez "glasnost," studentam ir jauzvedas rupigak Latvija neka korporacijas balies Amerikas universtates. ]a plano braukt studet Latvija, iesaku sazinaties ar ALJU tuvakiem noradijumiem par to, ko varbut var6tu sagaidit ka arzemnieks un vispar ka uzvesties, lai neizgatos. Lai gan studijam Latviji ir sava negativa puse, Tev tomer pastav iespeja cefot, studet, un satikt jaunus draugus, kA ari (5o pielieku, "praktiskajiem cilvekiem") papildinAt savu rezumejumu. Ko gaidi? Tuvaka informacijai, ludzu, raksti: Latvijas Valsts Universitate Rai4a bulvari 19 Rgr, Latvijas PSR

A.N.

WN$$S NHWi* $i{.JN$tr [.lii:i Sffi $$$S$4NS

N-

N$il

ill L: |:

i-\it

i.t

t-* l

VEIA ZVANI 25

GUNARS ASTRA -LavieSu patriots 6. aprili paris ned€|as p€c smagas operAcijas, kuya vir,ram a1r1ietoja.2 iekaisuSus sirds varstulus

ar maksiigiem, le4ingiaais slimnica nbmira Gunars Astra. Oficialais naves celonis bija..plauiu embolija. Cunari Astri blla pazistams latvie5u nacionalists un cilveku tiesibu aizstavis, kas bija guvis lielu iev€ribu Baltija un visa Padomju Savieniba. Gunars Astra'piedzima Latvijd 7%7. g.28. septembri. Vi45 strAdAja Valsts Elektrotechnikas Fabrika un rupnieiiba Radiotechnika, Riga. Vi45 ari Latvijas Universitate koresponde-nces veida studeja anglu un vacu valodas. Pirmo reizi vi4u aresteja 1961.. gada pec tam, kad vi45 satikas ar amerika4ridm Savienoto Valstu rikota elektronikas amatnieku sanaksm€ Maskava, un atkal Riga Vi4u apvainoja par to, ka vi45 esot vir,riem izkldstijis jutigu informAciju par savu darbu, un notiesAja par valsts nodevibu tzL5 gadiem smaga reLima sodu nometn6. ^ Sinis 15 gados, kuyui vir,ri pavadija galvenokart Mordovijas un Permas nometnes, Astra sadraudzejas ir daudziem politisliiem cietumniekiem no visadam tautibam un piedalijas protestos pret cietumnieku vajd5anlrir. 7976. gada virls atgriezas Riga un gadu velAk apprec6ja Hertu Liviju Vagali. Astriem ir 7 gadu vess dels, Kristaps. - Riga Astra dziv$azem Cekasuzraudzibas. 1.977. g. vi4u oficiali bridinaja nesatikties ar rietumniekieri pec tam, kad vi45 bija vedis sarunas ar "Reader's Digest" korespondentiem,un atkal1.979. gada pei tik5anas ar ASV sutniecibas iered4iem. 1983. g.6. janvari Astras dzivokli izmekleja.un [onfisieja aptuveni 70 priekimetu, galvenokart, Zurnalus un gramatas, ka_s publice-ti Latvijas brivvalsis posma. 1983. g. septembri iimekle5anu atkartoja un a!+Cmjl divas rakstammaiinas, ska4u lentes un v?l daLas gramitas. Viena no konfiscetajam gramatAm bija G, Orvela "1.984" . Astru aresteja 15. septembri, dienu pirms vi4am bija paredzets dot liecibu Inta CaliSa prava. Astru notiesaja 1983. g. decembriuzT gadiem ieslodzijuma un 5 gadiem izsutijuma. Vi4a "noziedztba" bija, ka vir,ri esot izplatijis svesuma publicetas gramatas, uzturejis kontaktus ar ar zemniekiem un partulkojis latvie5u valoda 7939. gada Molotova- Ribentropa paktu. Sakara ar Gorbaieva atklatibas politiku un

amnestiju politiskiem cietumniekiem,

PCc

peticijam un protestiem Latvija, kas pieprasija Astras brivibu, GunAru Astru atbrivoja 1988. g. 1. februAri. Pec neapstiprinatas zi5ras ap 3. martu Astru izsauca uz pratinaianu Ceka, tikai paris stundas pirms viryS ar sievu izbrauca uz leningradu apciemot draugus. Vilciena vi45 saslima un, iebraucot leningrada, tu1i4 tika aizvests uz slimnicu. Tur vi4a slimiba tika diagnozeta gan ka plau5u karsonis, gan endokardits (iekaisums, kas boji sirds varstulus), gan asins saindeianas. Pec operacijas,

Astra sarunas ar savu sievu izteica

aizdomas par savas slimibas celo4iem un pieprasija, ka gadijuma, ja vi45 mirtu, Iai sekcija piedalitos ari arsts no brivas pasaules.

VEIAZVANI25

Sava dzive Gunars Astra bija lawieiu patriots, kas cinijas pret parkrievo5anu un padomju cenztru. Vir,ta gyuta dziveun vina nave mums atgadina, cik nopieina un svariga 5i cirya ir titvieiiem

Latvija.

Tulk.'Guntis Strazds

Statement of Senator Bob Dole Gunar Astta, Latvian Patriot Mr. President, Gunar Astra, Latvia's foremost human rights activist, died in a Leningrad hospital - .. Ol April6, following extensive heart surgery. We do not know all the circumstances surrounding Mr. Astra's death. But I hope a request made by his. widow,_that a non-soviet pathologist be alloiared to conduct an indepeident dutopsy, is complied with by the soviet authoiities. Gunar Astra was only 56 years old when he died. And 19 of those years were spent in a soviet gulag, accused of "antisoviet agitation and propaganda.,, During-his last trial, in 7983, the soviet proiurator accused Astra of being "Andrei Sakharov,s comrade in thought ." W ell, for those of us wlio value the right of man to live, thInk, work in freedom, that is no accusation, it is a high compliment. Astra decriedsovietoppression of non-russians livingin the SovietUnion - in Latvia, Bielorusia and the Ukraine. His commitment to his own people, their destiny, their preservation, was total. And Astra's.untimely once again hightlights-the human impact o? the Soveit Llnion's illegal occupation of the 9"31t Baltic states. Mr. President, I t.,oPg and_ trust that at the upcoming summit meeting in Moscow, president \e.agan will reiterate the United States' commitment to guiranteeing basic hirman rights to all Soviet citizens. That is the very least we can do to show or.rr"rrrr*uverin[ support for brive putriot, tit Gunar Astra whose whole life was dedicated to the hope that the I.iwiair people would iome day be" free and independent.

ALIA izdotas "Latvia" vizitkartinas ir:

isa un kodoliga informacija par

Latviju anglu valoda laba davana cittautie5u draugiem ko sutit lidz vestulâ‚Źs kongresma4iem un citiem

Vai tu mani pazisti? Atlauj man tev iedot savu vizitkartinu! LATVIA

Capihl: Sia: Religions:

Eonomy:

Nakoireiz,kad tev prasa "What is Latvia anyway?"... iedod savu vizitkartinu!

Riga (founded 1201) 25,000 sq. miles (si@ of W. Va.) population: 2,000,000.

(prior to Soviel mcupalion): 557, Lutlreril; 24q. Roman Ca$olic; Grcek Onhodox, Baptist, Jewish. Agriculturc, eleEonics and

mehinery, {ishing md forestry.

Language: Iatrian: Non-Slavic and non,Germmic s ,nilil only ro Lirhuanian. Govemment: Dem@mtic rcpublic until 1940.

Climate:

No(hem muitime with moderately cold winters and

summers

VEIAZVANI25

VAI TU NOGALINAII GUNARU ASTRU?!

notiesats. Vi4s savu dzivi veltija, lai apturetu musu tautas apspie5anu un izvaro5anu. Bet tu, kas lidz 5im pametis ar roku un teicis, ka nespei neko lidzet, tu esi Gunaru lidzi mocijis un pa-

metis nelaime. Dabigi viens cilveks nespes pieverst veribu Siem cilvekiem, bet ja ty bYly i'Hiedzis" lidzi, ka ari visi parejie tautas locekli,

]au gadiem latviesi visa pasaule ir aizlnguii par cilvekiem Latvija un par politiskiem cietum- tad butu vareju5i daudz ko Panakt. Tagad mes esam zaud€taii. Neviens nevar niekiem, kuyi ir aizvesti uz citam zemem. DaLi ar saviem darbiem ir palidzeju5i atbrivot vienu teikt, kL m6s neesam daudz zaudejuBi, jo 5is otru cietumnieku un vienam otram Latvija zaudejums mums bus neaizpildams. Un atvieglinajuii dzivi. Bet tie ir tikai 6u2ir.la tu iedomhjies, tu savA erta dzive neapzinoties esi uz4emies kadu aizstavet, bieZi tu nezini vai tu esi nomocijis vienu tautieti!Redzi, cik vienkar5i tas ir tam lidzejis, vai n€. Tomer ir javero sadu darbibu un pat nebija japulas. Bet es tev tagad saku, no pozitivas puses - katrs darbs otra laba ir pUli-es! Vai tu tagad nesaredzi, ka bez tavas panhcis ko pozitivu. Vienigi atlidziba nav liela. Iidzdarbibas mes zaudEsim. Un ja mes esam ar Un reti tu sa4em atzinibu par saviem darbiem. mieru zaudet, tad labak 4emsim lapstas roka un sitisim viens otru nost sava izrakta kapa' Un kad Bet es velos uzrunat tos, kuyi neka nedara. DiemZ€l latvieii trimdabieZi pafaujas uz cit- tu busi pedejais un stAvesi pie kapa malas, tad iem, ka tie vienmer spes panakt to, ko mEs aizber l{apu ciet, un tam virsu uzbuve uzvaras velamies. Ja vajag atbalstit kidu politieslodzito pieminekli padomju savienibas reZimam un latvieti, tad jau PBLA vai ALA to visu izkartos, apatijai. Bet ja negribi zaudet, darbojies_mums tdp€c tadu vi4i ir. Sada doma5ana rada preteju lidz irn tad var€sim nakotne teikt, ka Gunars iznakumu. Dabigi, tev pie rokas ne vienmer bus Astra netika 20 gadus mocits pa velti. Tiem, kuli tidzekli, iai palidzetu politieslodzitiem, bet pa- jau ir centuiies palidz6t - es pateicos. Tie, t "fi iI doma, vai tev patiesam telefons ir par talu, lai jau uzdevu5i pirms tie ir saku5i - dusiet saldi zvanituALAi vaiPBLA? Unja tas tev izmaksatu Sovakar savas gultas. Tikai neaizmirstiet uztrit pirmerigi daudz, tad aizraksti un paprasi,l.a !" savas lapstas pirms gulet ie5anas. Valdis Rozentals iabakvaiipalidzet. Irg$tiie-domaties, ka kads var€tu man patiesl teikt, ka vi1am rrES KaUf xUR ESIM III(USIES CINA nav bijis laika pat vienai telefona sarunai cita cilveka dC|. ]a tu doma,

ir par v€lu palidzet, tad tu esi

smagi-kludijies. Nekad nav par v€lu kadam palidz6t - iz4emot tagad! Kamer tu biji tik |oti aiz4emts, v€rojot kas ir iauns televizorA, Gunars Astra sedeja 20 gadus soda nometn6s jeb izsutijuma! 20 gados cilveku var kartigi sagraut, bet Gunars neluza. Vi4s zinaja, ka bus labaks laiks! "Es ticu, ka f/,(ts /'tuDUKfUS /.tE.i s/N r€ztsn uo ztt4 64,1s4, BfRiis laiks izgaisis ka N/ X€RSPu.|YUP/ENL, launs murgs - tas dos man speku Seit sta-

un elpot.

Musu tauta ir daudz cietusi un tadel iemacijusies, un parcietis ari 5o tumSo

vet

laiku." To vi45 teica tiesas priekia, kad pedEjo reizi tika

ritA.<j ,)rl^oa1t 'Es /4,e8 u7 A;420 .a/r.4r////s (,:+'s44/J'

h't R/

nS /)4fE-

P/,v4 Pptcr.s

t!!1!/- ^' t'4'

VEJA

ZVANI25

25. MARTS 4. martd :

Cil

LATVIIA

publice rakstu par 7949td gada 25.

marta deportacijam, kuras notika Stalina

kolektivizacijas programmas ietvaros. No Latvijas deportlja 43,231 cilveku. KopA no Baltijas valstim stingri vairak neka 100, 000. 9. marti: Cilv€ktiesibu grupa Helsinki 86 aicina godinat Stalina upufus 25-1ajA marta pulksten 18:30, noliekot ziedus pie Brivibas pieminekla Riga. Vi4i izdod sekojoSu deklaraciju:

"Godinot un neaizmirstot

43.231 cilveku mokas un sdpes, ceribas un ilgas, kufl 1949. g. 25. marti partijas un

valdibas pret-likumigds

akcijas

rezultata tika izsutiti no dzimtenes, m6s aicinam visus, kuflem par spiti gadu

desmitiem ilgsto6iem kulta, voluntirisma un stagndcijas periodiem, saglabijusies tdda ipa5iba kd lidzciet-

iba, Sis dienas 39. gadskarta Rigd pie Brivibas pieminekla nolikt ziedus." -Helsinki 86 koordinlcijas centrs 1.8. marti: Rakstnieku Savienibas biedri ierosina rikot oficiAlu upuyu godinaSanu Bralu kapos 25ta marta pievakar€. Oficiala ceremonija pla5i izreklameta Literatura un MakslA, Padomju Jaunatne un Ci4a.

KAS NOTIKA BRALU KAPOS? tur pulcejis L0 tukstos vai vairak cilveku. Ceremoniju vadija ]anis Peters un Mara Ziiite. Ziedu nolikiana turpinijas stundAm - cilveku kolonnas ar ziediem nepartraukti virzijas uz mates Latvijas tela pusi. Bija runas, stastijumi par to, ka cilvEkus aizveda un ko vi4i piedzivoja. L€5, ka

KAS NOTIKA PIE RAUIA PIEMINEKlA? No Brdlu kapiem dala tautas virzijusies

uz Brivibas pieminekli, bet nav tur nokluvusi, jo milidi bija nosl€gusi pilsetas centru. Grupa virzijusies gar milicijas |Edem un nonakusi Komunaru laukuma pie Rai4a pieminekla. Tur sapulcejas kadi 500 cilveku. Pie Rai4a pieminekla nolika ziedus, dedzindja svecites, dziedija pat-

riotiskas dziesmas, stAstija par 49-taj1 gada piedzivoto. Improvizetais miti4S ilga kadu pusotru stundu. Lielaki dala dalibnieku bija jaunie5i. Paklausot milicijas pavelei izklist, jaunie5i nodziedaja "Ilrojlm projam jaiet..." ia1et, un virzijas prom no pieminekla.

KAS NOTIKA PIE BRIVINAS PIE-

MINEKlA? Brivibas pieminekli ap pulksten 18:30 nosprostoja milicija. Miliiu bijis vairik neka 23. augusta demonstracija, un pec daZu nostastiem lidzinajas 18. novembya situacijai. Kaut gan milici nosledza centru, pie pieminekla atradas kadi 5,000 cilveku. Jau kop5 pusdienas laika pie pieminekfa lika ziedus, grozi4us, vainagus, svecites, sarkanbaltsarkanas lentes. Veltes bija atstatas ari pieminekla otra puse, pie feZu rav€ju grupas. Ziedu klajiens esot bijis lieliks neki 23. augusta, neskatoties uz to, ka ziemas laiki ziedus gyuti dabut. Pirmo reizi peckara gados pie Brivibas pieminek| a dzieda)a Dievs sveti Latviju. Ziedus organizeta kolona lika ari igau4u grupa kadi 50 cilveku. Svecites vel dega pie pieminekla lidz kidiem vienpadsmitiem vakarA. Pa nakti novaktas pules, bet tas sanestas no jauna nakamaja rita. Padomju ziqu agenturas ziryoja par nekartibam Riga, kuyas apcietinatas 9 personas. Helsinku grupas locekfi l€5, ka aiztureti vairaki desmiti. Nekartibas nav biju5as, tikai situAcija tada, ka milicija centas tautu no pieminekla aizdzlt. ]aunums bija tas, ka sapulcejusies ]audis viens otru aizstav6ju5i pret miliciju, nevis ka 14. junija un 23. augusta, kad |ivu5i vest prom. Milicijai aizdzenot cilv€kus, atskaneju5i saukli "Faiisti, faiisti," un "Brivibu Latvijai." Ap 18:30 pie Brivibas pieminekla nolika ziedus pieci Helsinku grupas locekli: Juris Vidi45, MartiryS AboliryS,_Dzintars Geide, Mirdza Apine un Lita Ec6tija. Isi pirms ceremonijas aiztureja grupas locekli Konstantinu Pupuru; tulit pec c_eremonijas sa4emti cietJuris VidiryS un MartilS

Aboli4S. Ari Vidi4a 76 gadiga meita llze aiztureta, un vi4ai at+emta videokamera ar ierakstiem. Daudzi Helsinku grupas locekli

VEJA ZVANI25

vispar uz Rigu netika. Milicija Vidilu aizveda atpaka| uz Rezekni, kur vi4am divas dienas noteica maj_as arestu. Majas arestu noteica ari Marti4am Aboli4am un Konstantinam Pupuram. Aktivistiem aresta laika atvienoja telefonus.

IGAUNUA Puiksten 7os vakara kadi 5 ttrkstoii pulcejas Tallinl pie Tamsares pieminekfa. Droiibas dienests paredzetas runas izjauca, runatajus piekaujot, ka ari runas apslapejot ar skalruni. Iestades aicinaja dalibniekus uz Politiskas

izglitibas eku, kur oficialie parstavji solija atbildet uz jautajumiem. Kadi 500 cilveku tur salasijAs, daZi pacela balsis, nosodot reZimu un aicinot varas virus atkapties no amatiem, jo vi4i

nav aizstav€juSi igau4u tautas intereses. Vairums demonstracijas dalibnieku gan negaja uz sapulci, bet virzijas uz Viru kalnu, kur kadi septiryi cilv€ki teica runas. Starp tiem bija cilvektiesibu aktiviste Lagle Pareka, kuyu pec runas apcietinaja. Sa5utuma par apcietinasanu, pulis bojaja milicijas masinu, kqa

Pareku aizveda. Iestades jau pirms demonstrAcijas bija aizturejuias asto4us aktivistus, un tos patureja iecirkni lidz pusnaktij.

Mazakas demonstracijas notika

ari Veru

Pernava.

25. MARTA AKCUAS RTETUMOS Va5in gtona bai tie5 i p irmo r eizi izmeginlj a j auno likumu, kas atlauj demonstret pie vestniecibam.

Padomju vestniecibai meginija nodot s€ru vainagus, atzimejot vairak neka 100 tukstoi baltie5u deporteto. Vestniecibas darbinieki vainagus nepie4ema, ta tad tos kopa ar plakatiem atstaja veitniecibas pagalma, kur tad novadija ltrgSanu upufu piemi4ai. Vestniecibas darbinieki ludza vainagus novAkt; demonstranti tos tad novietoja arpuse pie vestniecibas vartiem, kur bija sapulcejusies prese. DemonstrAciju piemineja vairakas avlz6s, to starpA Washington Post. Stokholma Baltie5u Helsinku grupa sarikoja ielas teatri. Notika sveciSu gajiens ar vienu vienigu "1.949.ta gada deporteja 190 tukstoi plakatu baltieiu." Seru gijienam pek54i piedrazas smaga maiina, no kuyas izleca viri, terpti ka sarkanarmijas kayaviri. Sarkanarmie5i gajejus ielenca. 1949-fi gada deportaciju aculiecinieks, nesen no Latvijas izbraukuSais Apolindrijs Barkans, stastija par 49-ta gadi pardzivoto. Ar bungu pavadijumu lasija deporteto vardus. Kamer notika runas, sarkanarmie5i sapulcejuSos cilvekus dzina ma5inas un aizveda. Ielas teatrim uzmanibu pieversa lieldkie Zviedrijas laikraksti. Vita Terauda

Demonstracij a Latvij vai tu tur bfrsi ?!

Latvieii trimda |oti interes€jas par notikumiem Latviji Sodien. Tomer mums tas liekas |oti talu prom un nesasniedzams. Betvai ta tomer ir , jeb vai mes to tikai ta pie4emam? Bie2i uzdodam, pirms esam siku5i to pardomat. Pagajusa gada mums te trimda pienaca vestijums no Helsinki 86, Iai mes piedalamies viqiem Lldzi 74. junija protesta. Ka jau vienmdr, mes te Amerika noturejam protestus un piemiryas briZus, bet vai m6s nevaram savu solidaritati ar tautie5iem Latviji labik izridit. Vai mes nevaram pasaulei nosutit stingrAku vesti? Vai nebutu labak, ja mes, tautieii, cik vien iespejams, stavetu

VEIAZVANI25

kopa pie Brivibas pieminekla un vestijumu pasaulei sutitu ka viena latvieSu tauta?! Savu solidaritati ar tautie5iem Latviid izradot., mtsu kopejais speks vairakkart stiprinasies. Tas, kas tur ieradies, stav blakus tautietim roku roka, demonstre solidaritati visaugstaka limeni. 'Bet tas tadu nav iespEjams! Tur doties butu man pirmErigi liels risks." Tad tu esi smagi maldijies un pat neesi uzklauijis Helsinki 86 loceklu lugumu. Tev roka bus nevis Padomju savienibas pase,bet ASV vai KanAdas pase. Tevi nevares un ari nedrikstes fiziski apdraudet, ja tu Iikumigi uzvedisies. Vienigi tev bus pasam jatiek gafam mentaaiem S!€r5|iem. "Bet, ko lai es tur daru? Es taiu nezinu, ko vi4i gudro darit un nebrfiu vi4iem derigs." Cik bieZi tu esi piedalijies protesta vai demonsffacija un zinajis jau no sakuma, kas tieii tev bos jadara. Tev vel pie tam ir latvieiu valodas zina5anas, un cerams, ka ar kaju palidzibu tu varesi pules pienest pie pieminekla un savA skaista valoda piebiedroties parejiem. Pat no skaitliskas puses varu apgalvot, ka nenaks par launu, ja tu busi ari ieskaitits protest€taju kopskaita. Atceries anglu valodas izteicienu:"There's strength in numbers". "Bet nav jau iespEjams maksat tur speciili celu,lai ierastos protesta." A\ ia,ka par 5o visu maksat? Ja tu jad tagad esi nodomajis braukf uz Latviju, tad vai esi padomajis, kad butu tev "idealais" laiks turierasties?Vai ir tik grutiiedomaties, kadbatuiespejamibaHelsinki36 noturettalakas akcijas? Vai mes esam tomer tik nabagi, ka nevaram tur nosutit nevienu cilveku, vai vismaz atbalstit braucienam? Vai ieguldijums neatmaksatos? Mums ir beidzot pienacis laiks izbeigt runas un kaut ko aktivi darit! Ja tu saki, ka tu atbalsti tautie5us Latvija, tad ir laiks to radit ar darbiem, ne tikai ar vardiem. Protams, visiem nebus iesp€ja turp doties, bet tad dari zinamu pasaulei, ka tu velies tur but, bet tev nav iespejams. Tad tu panaksi vismaz to, ka citi Saja pasaule zinas, cik nopietni mes velamies savu brivibu. Un kas to zina, varbut pat noklusi tur nako5a reize. Valdis Rozentils:5316 Windsor Ave., Edina, MN. 55436; Tal: (672) 927-6240

IONA BLOSFELDS? What Kind of a Name is That? Arvien vairdk tagad uzaug latvieBu jaunieBi, kas vairs nerund un ari nesaprot latviski, bet v€l sevi uzskata par latvieiiem. Ko latvieiu sabiedriba vi+iem piedava? Vai vi4i vel ir'tsti latvie5i"? Ilona Blosfelda no Bostonas,latvieSu jauniete, kas neruna teko5i latviski, iztirzE Eos jautijumus sekojoii raksta. As for many other Latvians, though with different names, this is probably not an uncommon question. The response usually involves a quick lesson in history and geography, an explanation that we have a unique language, and no, it is not like Russian, nor is it Latin. And often there is a request for a few words in Latvian. It is at this point that I begin to feel a irr-inge of hypocrisy. Although the listener is usually cuh'impressed with my ability to babble on in an-

VEJAZVANI25

other language,I know thatmy

capacity to communicate in this language is limited. The result is a feeling of being a pseudo Latvian in a Latvian s_ociety.

My pride in being a Latvihn is unquestionable. Yet when I begin to ask myself what it is about me that makes me a Latvian, the questions do begin. Certainly, being born of Latvian parents is the primary qualifying factor. Butbeyond that, a role in which I played no Part, what is it that I do that makes me a Latvian? My involvementin Latvian society is minimal, my command of the language is less than proficient, and my knowledge of Latvianhistory does notextendbeyond a fewkey dates. Yet despite this,being consideredaLatvianis a designation which I refuse to yield. I feel the most Latvian in two very disparate settings - korporacija un baznica. Similar organizations in American society hold no interest for me, so I imagine that it is the "Latvian" aspect of these grouPs which attracts me. I can feel like a Latvian when among Latvian, however, it is these very gatherings which make me feel uncomfortable. No matter what the environment, communication is the means by which others learn who we are. And while I can understand what is spoken to me in Latvian, I am nowhere near being proficient in speaking it myself. So I observe and take an interest in events around me, but a language barrier prevents me from being an active participant, and I do not get involved to the extend I would other-

wouid draw in the wandering flock in order to keep the culture alive for as many as possible. However, the culture appears to be reserved for Super Latvians, while remaining Latvians are left to turn to American society. And in the process, future generations disappear. While other ethnic groups are continually replenished with emigration from the mother country, this does not hold true for Latvians. The only means of preserving our heritage is to provide each American-born generation with a definition of our culture. Ideally, perhaps we do want propagation of Super Latvians. In the absence of that possiblity though, we need to be more flexible in what constitutes being a Latvian, and who gets included in that definition. Otherwise/ we Ilona Blosfelds all stand to lose.

wise.

Obviously, if I had a strong commitment to improve my speaking ability, I could immerse myself in Latvian society and eventually become more comfortable with the language and my place in the society. And while it would be worth aspiring to, I am not convinced that it could bring me what I want - entrance into the "ch)b." Moreover, there seem to be unwritten laws regarding membership. A history of latviesu skola, tautas deju grupas, nometne and periodic forays to kongresi are qualifying factors. Without a doubt, a culture's survival depends upon instilling common goals and beliefs and creating a tightbond among theparticipants. However, this bonding also results in excluding outsiders, even other Latvians. It has always struck me as remarkable that such a smallethnic group as theLatvians areso cliquish andexclusionary. If anything, one would think Latvians

Te tek Mehrais Balzdms!

VEIAZVANI25

LATVIESU

IAUNAS

PAAUDZES SASNIEGUMI

TRIMDA

latvie5u sabiedriba. Zane Treimane ir Laivie5u makslinieku grupas biedre, vi4a pieder ari pie Baltie5u makslinieku grupas_. Siudilaj"_*i un^kritiskas apceres par vi4as darbu skatem paradas latvieiu laikraksta "Laiks." Zanei ir biiusi savu darbu individuala izstade Brivo tatvju biedribA Filadelfija. Virya ir piedalijusies vaiiakas latvieiu makslinieku grupu izstades, ka ari devusi savus darbus Dziesmu svetku skatem. Vi4as kolaZu fotografiju apsveikuma kartes dabuiamas Baltieiu organrzacija BATUN. Sai rudenl Zanes darbu skate bus kopa ar

vir,ra ieiet

vi4as mati Gitu Treimani, ari

maksliniec-i,

$ujorka, Daugavas vanagu namA_Bronksa. Si

mAies: meitas izstade bus atverta skatitajiem no 1988. gada72. novembya hdz79. novembrim. Zanes Treimanes skulpturu daLadie stili ir attistijuiies, neatlaidigi sftadajot - macot un macoties. Vi4ai ir BFA grads no Prata instituta makslas fakultates un MA grads no Bruklinas koledZas. Bez tarri Zane ir papildinajusies makslas kursos. Sekmigi beigusi "Parsons School of Design" un makslas kursus Vizualas makslas skola- \Tujorka. Nesen, tikai pirms peiciem gadiem vi4a pieversas ari otram mediam - papiru kolai,ai, kuya vi4a var brivi un

spontani- izteikties,

un kas ir

radnieciga

siciccsanai. Ta ka koka skulpturu izveidoSanas darbs prasa mitzigi daudz laika - parmai4as. pec

ZANE TREIMANE r i

I :

Kad jus lukojaties uz Zanes Treimanes pusabstralitam koka skulpturaT, jut redzat un

iutat, ka tur dramatiski kontraste krasas,veidi un 'fo.mas, robotas ilautnes, jutekligas liknes un vil+ojo3as linijas mistifice josu uztveri. Zanes Treimanes makslas darbu atSlirigie stili redzeti daudzas veiksmigas izstades )ujorkas pilseta un tAs apkartne, Savieno.tajas valitis un irzemes. Manuprat, svarigakais ir, ka 5i jaunas paaudzes latvieiu artistenav aizmirsusi sirrus saiines, savu etnisko izcelsmi. ]o lielikus panakumus vi4a gust amâ‚Źrika4u makslu galerijas, jo vairak ar saviem darbiem un iejutu

paris nedelu 2ane nodarbojas ar

ko1aZu

darinaianu, iai pec tam atkal nodotos skulpturai. dod emocionAlu atslodzi. 5i parmai4a - Zanesdarbu temas visvairak ir ierosinaju5i notikumi vi4ai apkart, ka ari personigi emocionalu situaciju-atspulgi, kas pardzivotu -parcelti makslinieciska iztulkojuma . un no vi4as daudzas Piermeram, izteiksme. psiches ka veidolus kotiZam tâ‚Źlo pules: puku daZados stavoklus. Sis pules reprezente sievietes. Maksliniecei ir iemilotas ari udens t6mas, kas izteic brivibu, plusmu un tai pasa laikA liek justies ka slazda nolertai/ tife and entra_pment/ . Valaianas izjOta varâ‚Źtu nozimet gyutu ciniSanos pec - merl;a. Dal6ji savu laiku ar lielu patik5anu Zane pavada,'macot citus. Katra stund'a, katraminute

vi4ai

ir merltiecigi iedalita. V1rya ir b-i-edre

vairakas komercialas makslas galerijas. Vi4as darbi atrodas privatas kolekcijas un grezno

r I

i i I I

VEIAZVANI25

'Wateredge" 32"x50"x8"

/r-a onr6ring.lagged ild roundec | ' p"o*etrtc shaoes, made rrom :.-4 \J [ucl md oak plv, flatiY Parnre:

Mrh solid, bold colors. ae the matr components of Zane Tretmanis' conffJ: tions. fYom eelier fl after relief sculpm Ms. Treimmis' wall pieces have

develo!.:

into three dimensional sculptual

mc s-t,rl painrings. They are dynmic. executed. The artist's joy for constructinS, md :s use of coior lmguage ae conslsEnLi zesqv

eudent tn al) of her works 'Pureutt made up of llneil Jagged shaPes mc interpsnng rounoed full circulu foms

ja8ged.

akciju sabiedribas teipas USA, Kanada, Anglija, Francija, ZviedrijA, un Ar Rigas makslas muzeja starpniecibu tie ir izstaditi Riga, Latvijas galvas pilseta, Arzemes dzivojoSo makslinieku skate. Zane saryemusi cildinoias atsauksmes no amerika4iem, kur vi4a sevi paradijusi kA jaunu, apdavinAtu un veiksmigu mAkslinieci, Amerikas latvieti. Daudzas atzinigas skatitaju un makslas kritil;u atsauksmes vi4a sa4emusi tie5i

Australija.

izstaLu laikA.

Milestibu uz makslu Zane mantojusi no savas mAtes Gitas un teva Dzidra - klasiskas muzikas cellista. Zanei ir tris masas: vecaka Mara baltieiu organizacijas BATIJN / BalticAppeal to the United Nations - biroja vaditaja, Kristine - staiga teva pedas - klasiskas muzikas delliste un Anne juriste, advokAte. Ari bralis Gijs - inZenieris . Zane apprec€jas sava mAkslas cela pasa sakumA, budama vel koled2as studente; tagad vi4ai pa5ai ir divas meitas, no kuyam viena mil zimet, otra - peldEt. Sava mAjA Bruklina Zanet ierikota darbnica - studija. Anne Treimane

is-lglehart's Work Shows Limitless Imagination Trei man

SOHO SHOW BY DENISE A. BIBRO

Iineil

edges opposin8 the

-1'

smc'::

rounded shapes induce the dlrustn8 movemenl

lowilds the small rouncirc

shape alongside the man pan oft}le ptes As mmy of Ms. Treimmis Dieces the sc':l

a great deal of spontzneity. Ail o: r,: is accentuated by color. Iines. md spattered painted t€xrures md surface drawlngs. Zane Treimuis often tells us ston6 Many of her works have elements of folklore which seem to be a naural inre6

nuftured by her l,arvim background. Colors re very importmt. They symboi:e such phenomena as birth, renewal, presion, the male and femaie, md m { rnregal pan of eacn and every one o:' -r pieces. ln "Ducing Mm" the richner' : Indian folklore is grccessfully suSSese: In "For the Love of Music," we w tn. mixtue of rlale md female foms rn a lyrical composition. "Divisibie,' with :f, two sharp, jagged parts. aligned nen :: each other. md its negative bolt of lighming-like space in between ma.l(es : powerful statement. The circulil ftNud female shapes on *le left conrtrt he sharply linea. male trimSultr, plrmia shapes ofthe rightpr€c€. The boldcolm surfaces, linear nanled patterns, md ctrculr dots irccenalate ttris effect ever more. Ms. Treimmis' similar series of smx;r paper collages complement her coreu--: rrons. "Celestial Pureurt" and "EntangF ments" are ided titles for tlese rich. ha: painred paper collages. made up mini! c: hne silk papers of vrious colors. The sa-ru vocabultr-y that wre used ir t}re comr:tions also tre used in the coliages. B-v

speckling her surfacs with acrylic pen md using wu pencris she creaEs intriguing rexEres.The hed pamtad blrcr background. t}le ue of colors like purpe md red. md the vivid contxasting whli. shapes u'uly evoke the celestial md spontaneous feelings against t}te black trrckgroud that the artist wishes to present. (Jm. ?8-Feb.16. Pleiaies Gd)e-, l& Mercer Street, N.Y.C., Tues.-Sun. 1

1-tipm.,

l2-22ti-9093.)

VEJAZVANI25

gandu musu informacijai par to, kas tur

PAULS BERKOLDS, BASS-BARITONS Pauls Berkolds ir labi pazistams bassbaritons ne tikai starp latvie5iem bet ari starp amerika4u operu dziedatajiem. Vi4s ir uzstajies vairakas amerika4u operas un nupat pabeidza sezonu Teksasas operas teatri, kur dziedaja Raimondo "Lucia de Lammamore". Berkoldam ir izredzes uz labiem panakumiem Sini mAksla. Sekojoia intervija, ko Berkolds sniedza Inarai Pungai, ir turpinajums intervijai pagajuia Veja Zvanu numura. Berkolds izsaka domas par karjeru, latvie5iem un latvietibu.

YZ: Ka latvieii trimdA ir atbalstijuii tavu

tal-

antu-karjeru?

PB: Ir atbalstijuii 100 procentigi. Man vienm€r ir bijusi izdevlba dziedat. Latvie5i man vienmer ir bijuii |oti atsaucigi, ari kad es

YZ: PB:

politika. YZ: Vai tu v€lies klut labi pazistams Latvija? PB: ]a. Es velos klut labi pazistams vienalga kur! YZ: Kadi ir Amerikas latvieiu jaunie5u uzskati par operu? Diezgan minimAli. Latvieii Seit Am€rika ir atspogulojums no visas tautas. loti maz interesejas par operu. loti rets kads iet regulari uz operu. YZ: Vai tu gribetu Sos uzskatus rnainit? PB: Vai es personigi to gribetu darit? Ja, butu ar mieru to darit. Mums jaatceras, ka opera nav visiem cilvekiem. Un mes Seit trimda

neesmu dziedAjis tik labi. Latvie5i man ir ka gimene. Es jutu, kad es esmu prom no Iatviesiem, man kaut ka trukst. Un tas vienalga, vai es vi4us pazlstu,vai ne. Latviesi ari man palidzejuii financiali. Operas darbs sAkuma tik viegli nenak, un es vienmer esmu varejis starplaika dziedat latvie5iem. Vai tu esi ari uzstajies LatvijA? Vai gribetu? Neesmu, bet gribetu. Tas butu viens mans merl;is. UzstAties Rigas opera vai koncerta. Tas iespejas pastav, kaut gan neka konkreta nav. Es gribetu vel pagaidit kadus paris gadus.

VZ: Runasim par Ave Sol. Ko tu par vi4iem doma ka profesionaliem dziedatajiem? PB: loti viduveji ka individuali dzieddtaji, ka koris - pirmklasigs. ]o vi4u talants nav

individu balsis bet

uzveduma

sagatavoiana, balss saliedejuma. Tas ir koris! YZ: Vai bija pareizi, politiski runajot, ka vi4i Seit PB:

notiek un ko vi1'li suta mums, jo lai uzvar6tu pretinieku, tevviqu japazist. Un jakulffira, ko sa4emam nav nekadas propagandas, tad ta ir musu latvie5u kultura, un ta mums butu jaizmaina, ari mums jadod vi4iem no mu.su puses. Es nedomaju, ka mums jabrauc tur un jadzied "karogs sarkanbaltsarkans", es domaju, mums nav jajauc kultura un

brauca? Ja. Es esmu par kulturas izmai4u, ari ja ta kultura ir piesar4ota - gadus atpaka| tur bija propaganda pretburLuazlju, daudz kas par vir,ru sist€mu, un uzbrukumi musu sistemai.

Ari tadu sa4emot, mums

vajadzetu izanalizet, kas tur ir, un lietot vi4u propa-

esam nonAkuii pie ta punkta, ka mes nepie4emam kaut ko tikai tapec, ka tas ir latvisks. Mes esam gajuii uzballitem, jaungada sarikojumiem un teat;iem. Piemeram ,50os-60os gados mani vecaki gaja dkai tapec, ka tas bija kaut kas latvisks. Mana paaudze, kas esam Seit dzimuii, mes ejam tap€c, ka sagaidam kaut ko intelektualu vai interesantu un nevis tikai tapec, ka tas ir iatvieSu. ]a nav pirmklasigs, tas neiet. VZ: Cik daudz latvie5iem, ko tu pazisti, ir labas balsis profesionala limeni? PB: Es zinu daLts, kas partiek no savas profesijas. Laila Sali4a, Melita Miiele Vacija,

VEJAZVANI25 I

]anis Vegners Australija un tas apmeram viss, cik- es zinu. b daLi dzieda5anas skolotaji. Latvie5iem ir vairak dziedasanas gars, daudz koristu, bet es nedomaju, ka daudzi ar izcilus balsim. Latvija bija vairak, jo bija paiiem opera. ]abntu Seit ti izdeviba, es domaju butu vairak dzieditaju. YZ: Yai ir jauni operu komPonisti? PB: Mums nav . DaLiir rakstilu5i dziesmu sp€les ka Andr€js ]ansons,. Dace Aperane. Opera muzika nekad neapstajas, dziesmu speles (musicals) - mainAs mozika un teksts. YZ: Kd ir LatvijA? PB: Ir daudzi jauni dziedataji. Salidzinot ar

starptautiskiem dziedatajiem,

P1em.

piemeram, sarunas ar labakiem agentiem Sini zeme.

YZ:

dzieda5ana? PB:

YZ: PB:

neskaitu Pavaroti, ir gyuti spriest. tani klase. Bet es tos esmu dzirdejis tikai YZ: ska4u plates. PB: tava kida bija pa5u par tevi Tagad YZ: audzinaiana? PB: Es uzaugu diezgan normali. Es 4emu YZ: klavieyu stundas un 10 gadu vecuma gribeju izbeigt, jo es zinaiu, ka klavieres PB: nekad nelieto5u. Mana veca klavieyu skolotaja ieteica balss skolotaju, kad man YZ: bija gandrizTg gadu. 13 g.vecuma speleju PB: akordeonu un kadus 10 gadus speleju deju kapella sarikojumos, ballites u.c. Bet tas modina;a interesi. Nopietni saku macities, kad iestajos universitat€. Man nekad nebija YZ: istas degsmes, bet es to dariju tapec, ka man PB: nebija neka cita, kas man p-atiktu. Tad arvien vairak iepatikas, bija iespeja uzstaties. Muzikas skola nebija no labakam - bija tikai kadi divi basi, kas vareja padziedat, un tapirms es nobeidzuskolu, es nodziedaju kadas 9 operas, un man uzreiz iepatikas skatuve un tElo5ana. Bet es nekad negribeju nodoties tikai drAmai, mana izglitiba vienmer bija muzika- No turiens es tuipinaju. Kad nobeidzu skolu, tad tulit tiku Seatles oPeras "training" kursa. YZ: Tavi parrakumi? Es ari sevi

PB: Tie vienmdr mainas. Mans liehkais

panakums ir, ka es varu noPelnit savu iztiku ar to, ko es gribu darit, stav€t uz savam kajam un turpinat dziedat. Ir ari mazaki panakumi: dabut vienu vai otru lomu.

Lielaks panakums bija ari tikt Teksasas

opera uz 1 gadu.- Dziedaju.Bohemu' Tag.ag

man nsinas daudz labas lietas,

Kida ir tava ikdiena? Cik tu vingrinies nevingrinos katru dienu. Atkarajas, kas notiek tani diena. ]a es e)uuzbalss stundu, tad parasti es no rita iesildos. Bija laiks, kad es ]oti stradAju - 3 stundas no rita dziedaju un macijos dikciju pie spogula (tas bija tas netirais darbs) gajuuzbalss stundu un tad galu stradat. Tas bija Vaiingtonas laiks laai Z 7/2 gadi. Tagad darbs ir macities jaunu muziku. Vai ir lietas, kas tev jaizvairas? Es nevaru plegurot lidz 3iem no rita, es uzmanu savu veselibu, jo ja es saslimstu, es nevaru stradat. Kadas "rock" grupas tev Patik? Stevie Wonder, viens no maniem milakiem komponistiem. Vai tu esi kadreiz domajies dziedit "rockn' roll"? Ne. Es nevaru to dziedat. Tair cita technika. Ta ir vairak bfau5ana. Kas Tavs milakais dziedatajs? Atkarajis kada muzika? Opera - Pavaroti, Ditrichs Fi5ers dziesmas, Samuels Reimi, ]oti poputars lirisks bass. Es gribetu sekot vi4a pedam. Ka ar popularo muziku? "Rocli'n roll" dzied savadak. Citi saka, ka ta ir nepareiza dziedaiana. Tie ir relativi jEdzieni-. Citi teiktu, ka mana dziedaiana ir ioti nedabiga,ka mans merlis ir producet maksimalu- ska4u. Un daudzi saka, ja Tu produc€ maksimalu ska4u, Tu dabu ininimalu izjutu. Turpreti, baladu dziedoqi, piemeram, Rolands Lappule no Vacijas dzied diezgan sekli, bet ar milzigu izjutu. Citi teiktu, ka vi4am ir dabigi balss un man nedabiga. Kas man patik ir balss tembra un izj0tas sakopojums. Maksla ir komunikacija' Mes uztveram to, ko makslinieks grib izteikt. Pec manam domam poPulara muzika ir programmeta muzika. Nav svarigi, kuli dzied, visi izklausas apmeram vienadi. Labakie, kas lidz Sim ir bijuii, ir Bitles (Beatles). Vi4i ir OK ka dziedataji. Bet vir,ri ari kaut ko pasaka ar savu dziesmu. Katra dziesma ir savadaka. Ta ir mAksla. Bitlu Es

VEIAZVANT 25

JJ ^a

aizmugures pavadijuma muzika mainas. Viryi eksperimente, ta ir attistiba. Tagad pirma vieta ir nevis maksla, bet popularitate. YZ: Vai Pauls MakKartnijs ir tik pat labs tagad ka vi45 bija? PB:

Es vienmer domaju, ka Pauls bija

tas

labAkais, bet tagad, kad Lenona vairs nav, man liekas, ka vi45 bija grupas sirds un dvesele. To var redzet vi4u albumos pec s!irSanas. Vai tu esi domijis, ko botu darijis, ja nebutu izcilus balss? N€, bet es kaut ko atrastu. Ja es rita nevaretu dziedat, mana dzive nebutu cauri. Cik daudz tu piedalies latvie5u muzikalos uzvedumos? PB: Agrak mazak, tagadvairak , nakotn€ laikam mazak. Tas viss atkarajas no laika. Ja man bus laika, es to labprat dariSu. Es negribu pagrieztmuguru tiem, kas man palidzeju5i. YZ: Cik daudz darba prasa opera? PB: Atkarajas, vai ta ir anglu valoda vai cita. ]a cita valoda, tad ilgak. ]a anglu - tad atkarajas no lomas. 2lidz 3 vai 4 nedelas.

Visa sagatavoiana lidz priekikaram ir

YZ: PB:

\tZ: PB:

apmeram 2 -3 meneii. Vai tu esi piedalijies ALJA? Ne, betbiju vienreiz ALJAs kongresa. Esmu bijis 2x2 nometne. Vai esi gajis latvieiu skolas, nometnes? 11 gadu nogaju latvie5u skola Sietla, biju latvie5u nometn€s katru vasaru - Sietlas baznicas nometn6, sakuma dalibnieks, tad

grupas vaditajs, mozikas vaditajs,

dziedatajs, paligs - kadus 13 gadus. Tad es

stridiju 2x2 nometne, ka vaditajs biju

nometn€s - 7977.9 un 1.979. g. Toreiz biju jauns un uz4emigs. \-Z: Cik driz m€s dzirdesim tevi dziedam kopd ar Pavaroti? ?B: Dro5i vien nekad, jo vi45 ir karjeras beigas un es esmu sakumA. Un dziedi5ana vir,ram sak slidetuzleju. Tair dabiga lieta. Tenoram labikie gadi ir 30 -50. Bass baritons nobriest drusku v€lak - labakie gadi 35- 55 vai 60. Es esmu dziedajis konkursa pa5am Pavaroti. Ko vi45 teica? Thank you very much. Tas notika 79M. g. Filadelfija, viqa konkursa. Kas notika tad?

PB: Tad es netiku talak. Ar to ir jarelinas. Tur var but desrnit daZadu iemeslu, kapec tu lomu nedabu, bet ar to ir jAsamierinas. Nav vienmer atvertas durvis. P. Berkolds telos Raini B. Rubesas muzikala lu ga "Tan go Lu gano," ko izr adis Toronto 1 0. sep-

tembri un $ujorka 18. septembri.

IlleklEts

dzlvs vai beigts

Erfls LryilEE

ffi iL__ llE,tluE atmaksa Sekojo5ais raksts paradijas amerika4u Zurnala "Insight on the news," 1988.g. 21. marta numura (Tulk. Sigrida Reine)

Afga4u pretestibas kustiba ziryo, ka Padomju okupanti un vi4u afgar,ru agenti Kabulas reZima slepenaja policija, "KhAD," piedava samaksu partizAniem, kas vi4iem nodotu dzivu vai beigtu jebkuyu rietumnieku, kas iet lidzi mujahidin (partizaniem) Afganistana vai kas strada kopa ar afgA4iem otrpus robe2ai Pakistana, p alidzot be gliem un iev ainotajiem. Bez tam, afgA4u dzimtu locekli, kas ir noslegusi mieru ar Kabulu, ir biju5i sutiti par izlukiem, lai parsteigtu un uzbruktu mujahidin vienibam un sagustitu vai nokautu jebkuyu rietumnieku vilu starpa. Patlaban KGB un KhAD solot $10,000 par Zurnalistu) par Zelsirdigo masi4u vai arstu fi7,000. Kads mujahidin vaditajs atzina, ka vienam otram vi4a kareivim kardinajumam jabut lielam, jo vir,ru caurm€ra mene5a ienakums ir tikai $20.

VEJA

DR. IANIS

VALDMANIS: zintrtniskis celvedis , p€tniecibas lauke

Viens no jaunakajiem zinatniekiem, kas sasniedzis ieverojamu vietu pasaules meroga, ir optilis ]anis A. Valdmanis. Vi4i ir dzimis '195.6. g Vindsora (Windsor), Anglija. Tur nodzivojis 11 gadus kad vi4a vecaki, pa dalai mekledami Iabakas izglitibas iesp€jas savam delam, parceluSies uz ASV, Kolumbus pilseti Indianas pavalsti.

ZVANI25

Janis studeja Purdue universitate Indiana, kuyu nobeidza 1978. gada iegustot dubultgradus

un fizika. Savas talakas studijas doktora gradam ldnis turpinaja Rodesteras universitate $ujorkas pavalsti. Tur, mAcoties

matematika

inZenierzinat4u nodalasleizera ener getikas I aboratorija, vir,ri 1983. g. ieguva doktora gradu optika. Kopi 1983. gada Janis strAdi pie 'lATqT Bell labdratories," kur sastav techniska personala. 5i lr pEtijumu un a_ttistibas nodala At&t firmai: lielikajai ASV telefona komplnijai"Bell labs", ka vi4a darba vietu bieLi apzimO, ir |oti pazistama zinatniskaja lauka. "8e11 labs" radijusi celu daudzas jaunattistitAs nozares.Ta ir ari viena no vecakajam "tiras p€tniecibas"

laboratorijam

un tas

vispazistamakais izgudrojums ir transistors, izgudroiums, .kas nopietni veido talako attistibu visa elektronikas ladka. "Beil iabs" darbs ir |oti daudz devis datorzinat4u attistiba un patreiz darbojas ]oti

aktivaji un iesp€jim pilnaja _superkon(su lauka. itates (superconductivity) duktivitates Tie5ais darbs ]anim ir pamatpetnieciba, :

kur vi4s strada ar liela atruma elektroniku un no-zimigi divi no-zrmtgl bt;ust drvr "Bell labs" vi4am bijuii optiku. Pie "BelI i :-a_,- 6 r aloiar.a 2pul pulsa leizera lezera visisaka iigudrojumi: lzgudrojumi: 1. vistsaka technika. sampling" tecnnrKa. )-optlc samPlmg" "electro-optic Ar sevi5li iiveidotu leizeri,]anis ir razojis visisako leizera pulsu pasaule. ]au 1986. gada visisakie. Pulsu biia visisdkie. TAna rai.otie oulsi bija rahotie leizera pulsi Jarya (10{2 sek.) apmeros. gafums tad bija pikosekunZu Sodien technika ir uzlabojusies un vi4am ir iespejams raLot 5 ferntosekunZu (10{s sek.).garu

Ti ir

viena miljarda dala no viena-' hiljondalas sekundes. Pulsu gafums ir tris vi]4u garumu apmeros. Isaku pulsu raZo5ana pec teo pulsrit

rijas ' liekas apiaubama. -otrais jauninajums "electro-optic Ia+a sampling" pielieto isos leizera pulsus,lai mentu visitrikos etektriskos vilnus. Sadi vilni ir atrodi"ui"tialos un integrettu (Sie "circuits" atrodas cipos - datora "circuits" sastAvdala). Lidz 5im nav bijis iesp6jams Sadus elektriskus signalus izm€rit. Par ]a4a panakumiem un izgudroju^iq* pie5lirti 5 patenti. Amerikas Optiska apvieniba

;; #;;;;;Lkil;r.ot

vi4am pieBlira "Adolph Lomb" medalu. So apbalvojumu dod tadiem, kuyiem izciii pinikumi optiskl laukapirms 3-0 gadu vecurna Daudzi vi4u aicina piedalities konferences, la:

VEIAZVANI25

LASERS & OPTBONICS

IVIARCH 1988

Science Nervsfront

REI'EARCH

AT&T'S Sensor Meosures

Janis A. Valdmanis of AT&T Bell Laboratories in Murray Hill has developed an optical sensor of electric fields with a time resolution of 300 femtoseconds. That corresponds to bandwidth of lff)O gigahertz-100 times faster than the sampling oscilloscopes now standard for short-pulse eleclrical measurements. AT&T has already put the techniquc to work in developing inte-

grated circuits and microwave struc-

tures, and the Optical Society of America awarded Valdmanis its 1988 Adolph Lamb Medal for his work. The sensor relies on the same principle as some previous electric-field sensors: changes in the refractive index of certain materials caused by the elec-

tric field. However, Valdmanis's approach is unusual in focusing on the fast- and small-scale field variations found in integrated circuits. The material used for the probe depends on the type of field being measured. To probe transverse fields, he bonds a 100-micrometer-thick lithium

tantalate tip onto a 7$tr3-millimeter fused-silica cylinder. The pyramidshaped lithium-tantalate probe is polished to forrn a frustum with a 40-micrometer-square tip. A dielectric coating is applied to the tip to reflect light from a laser probe. The tip is placed over a two-dimensional elec-

trode structure which generates the electric Iielos [ha( are measured. The high-speed measurements require use of a 100-femtosecond colliding-pulse dye laser emitting ar 630 nanomelers. The sampling pulses are focused to five-micrometer spots that define the system's spatial resolution. To test temporal resolution, Valdmanis generated electrical pulses by illuminating a photoconductive detector with the 100-fs laser pulses. He measured 290-fs risetime, which he says was limited by material response of about 300 fs, "indicating the actuai risetime of the test pulse is significmtly less than

300 fs." He aiso repons meauring "both the duration and the shape of a

?50-fs electrical pulse- " The technique has some imponmt practical advantaees besides speed. Because the measurements rely on a field effect. no contacr need be made with the circuit. This also ma-kes the technique insensitive to substrate materials. allowrng its use with a wide

integrated-circuit types. It needs access to only one side of the circuil. so it car be used with packaged components as well as chips. range

sniegtu priek5lasijumus par saviem atradumiem. Konferences notiek samera bieLi, sakara ar optikas lauka atro kustibu. Optikas lauks ir samera jauns un pilns ar

POPULAR SCIENCE

By ARTHUR FISHER

300-fs Elec?ric Pulses

daudziern interesantiem atklajumiem. ]anim tieii patik stradat tada nozare, kuyas attistiba iet ]oti strauji uz priek5u. Vi45 grib turpinat savu petniecibu, bet ari jutas, ka varEtu savas zinaianas sniegt talak un macit citus. JAnis apgalvo, ka interese optika vi4am jau bijusi sen: tad kad pirmo reiziredzejis dienas gaismu. Lielaka interese tomer nakusi vidusskola, bet 1ie16s iespejas optikas lauka vir,ri manijis tikai augstskola. janis apzime savu ikdienas darbu ka "speleianos ar spoguliem", un tas vir,ru iepriecina. Vi45 ir izgudrojis darba riku un tagad tikai atliek atrast veidus, ka to pielietot. Un to savas "spElitâ‚Źs" vi4r5 dara. Savas idejas petnieciskiem izgudrojumiem ]anis rod galvenokart no diviem avotiem. Vispirms caur diskusijam ar kolegam.

-Jeff

Hecht

Superfast pulses Looking something like a diamond phonostylus, the object in the photo above is actually a tiny crystal of lithium tantalate that has been honed to a tip just 40 microns (40 millionths of a meter or 0.0016 inch) across. It is the business end of an electrooptic device that is being used to directly measure, for the first time, super-fast electrical signals inside microelectronic

devices.

The new system, invi:nted by Janis Valdmanis. a researcher at AT&T Bell Laboratories, lels circuit designers take the pulse of signals with a time resolution of less than 0.3 picosecond, a hundred times faster than conven-

tional techniques. The keY to the system is the electrooptic tip. It, is

attachcd to the end of a quartz support rod belou a high resolution microscope and can zero in on anY kind

of integrated-circuit material-even features just microns wide-to sense local electrical fields. These fields,

which correspond to vottage variations on the conducting lines of the circuit, change the optical properties of the crystal. And these changes, in turn, are monitored by shining subpicosecond laser pulses through the crystal and measuring the changes in their intensity. A researcher peering through the microscope can train the electrooptic tip and a micron.size spot of laser light almost anywhere desired and by doing so gain an electrical window into the heart of the circu it.

Sidi veida varotvisvienkariAk un visatrak iegtt vajadzigo informaciju, lai varEtu kaut ko jaunu "uzcep('. Protams, daudz inspiracijas ari rodas, lasot technisko literaturu: rakstus par citu petijumiem. Nav daudz latvie5u Sini zinatniskaja lauka - ]anis tikai min divus: ]. Upatnieku Midigenas

universitate un U.(?) Melngaili Masacusetas Zinat4u instiffita (M.I.T.). Vi4am nav bijusi iespeja painteresâ‚Źties par Sis zinatnes lauka piederigiem Latvija, bet tie par vi4u ir intereseju5ies vairakkartigi, aicinot vi4u doties uz Latviju,lai tur pasniegtu seminarus. Bet "Bell labs" neatzTst, ka ir firmas intereses ]anim doties uz Latviju, un Janis zinama mera piekrit: "Kuyi visvairak iemacitos no mana seminara Latvija?" vi45 jauta. ]Anis atzlst, ka ir verts apgaismot tautieiu zinatniekus Latvija, bet patlaban nav zinams, ka tas vislabak izdarams.

Purdue universitates studijas ]ani

atbalstija vecaki, bet tdldk Roiestera vi45 sa4ema

VEIAZVANI25

atbalstu

- vienu gadu ka laboratorijas

pasniedzejs un detrus ka p€tijumu asistents. Bet, ]anis piebilst, ar rr.azo asistenta algu bijis guti

kaut kur aizbraukt, Iai kaut kada veida

papildinatu savas aktivitates. Tur vi4am palidzejusi vecaki, kuyu devigumu ]anis augsti v€rte. Ka tiram zinatniekam, Janim neiznAk daudz darboties ka "latvietim". Toties, ja kads prasa par vi4a personigo dzivi, tad JAnis vi4iem stasta, ka ir latvietis un ir iecelotaju dels. Ta vi45 ari sevi uzskata - pirma vieta par latvieti un tikai tad par amerikani. Tomerlanis ir aktivs latvie5u organizAciju darbiba. Vi45 piedalijies ALJA-s kongresos, vel pat atceras reizi balsojot par Jdni Kancanu ka priekisEdi. Visaktivakais vi45 tomer ir latvie5u

sporta. Iau daZus gadus vi45 ir vadijis IludZersijas sporta kopas Kursas volejbola nozari. Pats budams izcils spEl€tajs, vi45 pagajuSaja gadl ieguva vislabaka speletaja go-

techniska nevar dzivot, vajag ietvert sava dzive citus laukus. Viena lauka darbojoties daritajs

klust vienpusigs, tada veida neredzot citas pieejas kada problemA. Vispusiba ari atstAj

Iielakas iespejas karjeras veidoSana. Si doma ]anim nak no teva, ku;5 ]dnim ieteicis skolas gaitas vienmer sev vala atstat p€c iespejas vairak durvis. ]a kAdas tieias nozares petniecibai p€ks4i nav pieprasijuma, tad pastAv iespejas parslegties uzcitubezkarjeriskas krizes. Talak vi45 iesaka, ja dzive kaut ko dara, tad tas iddara labi. Labi padaritu darbu augsti noverte. Ja butu jadzivo otroreizi, ]anis savu dzivi daudz nemainitu. Lai tiktu savas dzives esoda vieta vi4am daudz laimejies - tik daud z, ka ja to atkartotu, rtez' vai viss ta izdotos. Bet liekas, ka vi4am nav tikai laimejies" ]uris Blodnieks

dalgu Austrumpiekrastes meistarsacikstes. Vi45 ari bija kandidats vispopularakajam sportistam ASV aizgajuiaja gada. Bez tam ]anis pagajuiaji gada izcinija pirmo vietu ASV Latvieiu tenisa meistarsacikstes un kopa ar K. Hilmani izcinija Latvijas kausu tenisa. Si gada 23. aprili ]lnis saryema ALA Sporta biroja balvu par savu darbibu latvie5u sporta. Bez savam latviskAm sporta nodarbibam ]Anim patik fotografet un visi darbi, kur jAstrada ar rokam. Ipa5i vigam patik stradat ar koku. Ka katram kartigam latvietim vi4am patik ar citiem paterzet. ]anis latviski micijies vienigi svetdienas skola Anglija. Plrcelotie s uz uz ASV, vi4a vecaki tam piedavAja iet uz Gayezeru. )anis 5o ideju noraidija. Tagad atskatoties, ]anis to |oti noZelo. Vir,ram ilel,kavecaki vi4am nav spieduii to darit

un doma, ka latvieSu vajadz€tu

vi45

vecakiem tada ziryir Tom€r pie izdevibas

bnt stigrakiem.

1973.

/74. gadi sa4€mis darbu ka

audzinatajs Gayezera. No Sis vasaras ]inim paliku5i ]oti daudz draugu visa Amerika: tads latvie5u draugu tikls. Vi45 uzskata, ka vajaga uzsakt Sadu latviesu "draugu tiklu", cik vien atri to katram iespejams. Kidu padomu ]anis var dot jaunajiem aspirantiem? Vispirms, nekad dzle nedarit vienu vienigu lietu. Dzive ir jaietur balanss. Tikai no

DRAMATUN6g BANUTANORA RUBESS

a4 J/

VEIA ZVANI25

1988 "Horror High" - Luga Par

Banuta ir labi pazistama latvie5os ar savam lueam un tagad skiitas viena no ieverojamakam drXmaturg€ilr lawieiu trimdas teatri. Vi4ai ir.ari d.audzpailak,"rmu starP cittautie5iem, kas vi1rY uzskati par talantigu dramas autori, direktrisi un lektoii. Kanddl 5o gadu izradis vi4as lugu "Boom, Baby, Boom!" (kas ir par-latvieSiem un bitlnikiem igSg. gada Toronto), ko atzina par vienu no labakani. Tas pirmizrade notiks "Du Maurier World Stage" Festivala' pta5idun daudzpusi gie sasnieE.umi Ba4utas 'vislabak parskatAmi Sini isa vi4as drama darbibas konspekta:

Latvieiu teatris 1973- Ba4uta iesak ar latvieiu tea$a-ansam-PCdCjie aksti," uzvedam "Zilonis un latvieiu bli iautaiumi ieb Emigraciias apskaidroiana." 1g78l 5rrlI - drrredrms "Velta Zir gs un Zala

Zoss" 1979,1980 - "Varo4darbi" - teksts un reZija Ba4utas, uzved Montrealas jaunatnes dziesmu svEtkos, Toronto un $ujorkl. (muzika - Dace Starrrere - Aperane) 1,983 -'solouzvedums 6. VLJK Austrllijd "Pedejie Latvieii." igaz - 1988 - "Tango Lugano" - muzikala luga - jaunatnes dziesmu svetkos, Toronto un

Ilujorka.

7982-83 - Turneia ar "The Silver Veil", Aspazijas luga anglu tuikojuma - The 1982 Theatre

Company. Latvie5i, Ba4uta raksta " man devu5i iesp€ju

izmeginat visadus teatralus.pa4emienus' Ari devuii iespeju uzaudzintrt biezu adu -iepretim sam€ra biutaliem uzbrukumiem. Latviesu kultora mani iespaido ari citidl piem. nakoSais sabals "Boom, Baby, Boom!" bus dZesa (iazz) irg, put latvieiiem un bitniliem 1959' gadd Toronto. Starp kanidie5iem Ba4uta ir labi Pf'.ttu1nu ne tikai ir savam lugam bet ari ka direktrise, lektore, rakstniece un ii sa4emusi vairakas- godalgas. fEaeiot paris gados vi4a ir sarakstijusi inglu valoda sekojoias lugas:

padsmitniekiem un navi. ' 1987-88 "Boom,BabY,Boom" -DZesaluga par latvieSiem un bitniliem T959..gade. ' 1986 - 87 - "Thin lce" - drama domata padsmitniekiem. Rakstita kopi ar Beverliju kup"* (BeverlyCooper)' Siluga dabuja"Dora

Moore Award" ka

Mivor

ari

"C(almer's Children's Play Award" iegyvl' 1985 - "TheSearch fofOblivion" Radio luga Eberhartes piedzivojumiem' 'par Izabellas 1984 - "PoPe ]oah" - komedija' Bija nominets "Chahners Canadian Play Award" sodaleo5anai. a 1"983- "SmokeDamage: AStoryof theWitch Hunts" - Rakstits kopi ar aktieyiem.

Ba4uta lugam: 1988 -

ari

ir bijusi direktrise vairakam

"Going down for the Count" by Peter

Eliot Weiss.

"Goodnight, Desdemona" bY AnnMarie Macdonald "Boom, Baby, Boom!" 1gB7 - "Tango Lugano" - autore un direktrise "Mary BYrne" bY Peter Hinton 1986 - 'Thin lce" - autore un direktrise "Bombs AwaY" - autore un direktrise "Brides in SPace" -bYPeggY ThomPson 1985 - "The Woman who slept with Men to

of Them" Pec Dinas (Deena t9_Ta11. Metzger) Mecgeras bY Helene Cixous Dora" "Portrait of take the War out

"Alcatraz; A Nun's Diarf' nas Maklinas (Anne Maclean) dzejam. 1983 1982

PEc

An-

- "Smoke Damage" - "Hetoica" - autore un directrise

Ba4uta ir ari public€jusi vairAkus rakstus un braukS,jusi apkhrt, sniedzot tekcijas Pq pa,

ir domju titvieSir drimu un latviesu vesturi

(Kanhda, ASV, Australija, Zviedtiia, Anglija)' Virya ir sa4€musi vairakas godalgas, starp tam "Ontario Rhodes Scholar."

VEJA ZVANI 2s

BERTRAMSZARINS KIRURGS Bertrams Zariryl ir ortop6disks lirurgs, kas ari vada sporta medicinas nodalu Massachusetts General Hospital, Bostona. Vi45 ir galvenais arsts profesionalam sporta komandam Patriots (amerika4u futboh) un Bruins (ledus hokeja), darbojas ASV Olimpiskls kgmlteJas sporta medicinas padome un 1984. gada bija galvenais arsts ziemai Olimpiskas spelEs . Zati4iirdocents Harvard Medcial School, dara p€tijumus locitavu kustibas un ligamentu parstiep5ana, un ir autors vairakiem zinatniskiem rakstiem. Zari45 ir nobeidzis Lafayette College, un SUNY Upstate Medical Center. KA interns vi4B stridaja ]ohns Hopkins slimnica un ka rezidenta Arsts Johns Holkins un Massachusetts General Hospital.

es centos tikt uz priekiu. Kad es vai stradaju, -medicinas sko1u, es stradAju ]ohns nobeidzu Hopkins slimnica. Caur to es dabuju rezidenta arsta vietu Harvardas programma Massachusetts General Hospital. Mani tad aicinaja viens arsts, kas tur stradaja, lai es pievienojos vi4a praksei. Vi45 stradaja sporta medicina ka -ortop€disks

Es ar vir,ru saku darboties. turpinaju sPorta un lidzdarbibu Ar vi4a sakariem medicina.

firurgs.

YZ. Kad tu izdomlji klut Par arstu? BZ. Kad es biju vidusskola, es nolemu studet medicinu. Mans krusttevs bija lrsts. Musu

gimene liellka dala stradlja profesijas -_ vai nu macitali, vai arsti. Es izvelejos medicinu, jo man

patik itradat ar cilvekiem, bet man ari patik zinatniskais lauks.

VZ. KA tu izvEl€jies b[t lirurgs? BZ. Es izvetejos pirma gada medicinas

skola.

Man patika anatomija...

YZ. Vai tu esi kadreiz to noZelojis? BZ. N6. Es nezinu, ko citu es varetu darit. Es esmu to tik itgi stradajis, ka es nezinu, kas cits man patiktu labak.

VZ. Kadi talanti ir vajadzigi, lai kllrtu par lirurgu? BZ. Vajadziga roku acu koordinacija un sp€j-a - dimensijas. ]a patik redzet un stradat trijas tAs ir labas stradat un lietas taisit un buv€t

Ka ari praktiska pieeja, labojot lietas, un prasmes. -sp6ja ja nav

izdomat ka kautko sataisit,

viss

pierakstits.

VZ. Katu tiki pie saviem sis dienas poste4iem? BZ. Pakapeniski. Katra limeni, kad es studeju

VZ. Ka tu tiki tie5i pie Patriots un Bruins? BZ. Dr. Carter Rowe, ar ku;u es siradaju, ir diezgan ieverojams $irurgs. Vi45 bija operejis Bob6y Orr, Phil Esposito un citus hokeja

ka ari citus sportistus. Kad es spet6tajus plevienojos -vi4a praksei, es saku darboties ar Bostonas Bruins un ar laiku kluvu par vi4u arstu. Darbojoties ar hokeja komandu, es saku sava praksE izmeklet ari citus sportistus. Ar laiku ?utbola sp6letaji ludza,lai es par4emu visu vi+u medicinas vadibu.

VEIAZVANI25

Pastasti mazliet par savu darba nedelu - ka ta ir sadalita? Ja tu strada privata prakse kA

YZ. Yai tu ari palidzi izveleties sp€letajus? BZ. Ar saviem paligiem es nov6rteju visus spEl€tajus, kas interesejas komanda. Mes

ka tu iedali profesionalam sporta komandam laiku? savu BZ. Es stradaju regularo darbu ka ortopEdisks l;irurgs Massachusetts General slimnica. Parasti mes sakam stradat septi4os no rita, apskatot pacientus slimnica; un tad parasti sak operacijas drusku pirms asto4iem no rita, kas turpinas lidz pecpusdienai. Tad v611ka pecpusdiena es redzu pacientus biroja. Pa futbola sezonas laiku vienreiz nedela es braucu uz futbola laukumu izmeklet speletajus. Sp€les notiek nedelas nogales. Es celojuar komandu. ]avi4i spelekada cita pils€ta, mEs izbraucam sestdien un esam majas svetdienas vakara. ]a mes spelejam tepat, tad svetdienas p€cpusdiena. Pa sezonas laiku augusta iidz tas ir gandriz se5i mene5i -no decembya beiglm- katra sv€tdiena ir aizryemta ar futbola spel6m. Ledus hokejs sakas septembri un turpinas lidz maijam. Vi$em ir speles 2vai3 vakarus nedela. Es eju uz lielako dalu no spelEm. ]a kid am v a)adzi ga p alidztb a, p iemeram, j Aliek Suves, vai ir kads ievainojums, tad es esmu klat hokeja speles ari. Lieiaka dala sporta speles notiek vakaros vai sestdienas un svetdienas, un pa dienam es daru parasto darbu slimnica.

dodam ieteikumu no mediciniska viedokla, vai spclctajs ir piemerots spelet no fiziska viedokla. Es nenovert6ju vi4u sp€jas.

YZ.

I;irurgs un ari ka galvenais arsts divam

YZ. Ko Sids darbs

prasa

atbildiba,

disciplina?

BZ. Tas prasa ortopediska $irurga

zina5anas.

VZ. Ko tu dari, kad nestrada? Kadi tev ir laika kavekli?

BZ. Man patik izbraukt ar laivu. Es speieju tur tenisu, fotografeju un kadreiz zimeju

palidz anatomijas zinaianas; var labAk-zimet fig0ras.

YZ. Yai tev tavs darbs patik? BZ. Ja, varbut man tas par daudz patik un par daudzsaista, ta ki paliek maz briva laika. Speles un sporta komandas es neuzskatu par istu darbu, bet man tas patik. Tas ir labi, ja var stradat to, kas patik.

YZ. Ko tu teiktu

jaunie5iem, kas plAno studet

medicinu? BZ. Es domAju,kamedicinaSodienvairsnav tik pievilciga, cik tlbija agrak, jo tagadvairakvalsts kontroles un regulacijas. Ar laiku medicina kfus vairak ka darbs nekA profesija. Es nezinu, vai es kadam stingri ieteiktu studet medicinu Sodien.

YZ. Ko tu uzskati par savu lielako sasniegumu? BZ. To, ka izglitojos par ortop6disku |irurgu un dabuju darbu Sini slimnica.

varbut Lielaka dala no sporta ievainojumiem kajam vai rokam. Tapec 80% ir locitavam parasti komandu arsti ir ortopediski lirurgi.

YZ. Ko tu vel grib€tu BZ. Profesionali man

YZ. Pastasti mazliet par futbolistiem un futbola dzivi. Piemeram, kadi tipi spele futbolu? Cik

ceru sasniegt publicet.

labi tu vi4us pazlsti? BZ Futbola spEletaji nav viena homogena grupa. Ir vairakas pozicijas, un spele?ji medz but daZadi . "Quarterback" ir gudrakais un ir komandas vadonis. Citu poziciju speletaji ir labi sava nozare stipri viri, bet nav izv€l€ti -lieli, savas gudribas dC|. Es ar viryiem labi iepazistos, kaut gan es nemeginu tie5i tur iedraudzeties, jo ir gyuti ieturet profesionAlas attiecibas, ja vi4i ir tavi draugi. Bet vispar savstarpejas attiecibas ir labas, jo m€s daudz laika pavadAm kopa. Esmu labi sadraudzejies ar ]ohn F{anna un vispar diezgan labi pazistu ari citus un satieku tos arpus futbola.

sasniegt? augstaku merlu nav. Es gribu turpinat to, ko daru tagad. Petijumu lauka

vairak atklajumus un vairak

YZ. Ko tu gribetu darit pec desmit gadiem? BZ. Es gribetu darit drusku mazak, neka es daru tagad, lai butu vairak briva laika, Iai var€tu baudit to, ko esmu sasniedzis.

YZ. Ko tu daritu sava brivi laika? BZ. Es gribetu gimeni, bernus. lJn varetu pavadit vairak laika ar latviesiem. Viena cena, kad tik daudz macas un censas tikt uz priek5r.r ir, ka tas prasa tik daudz laika. Neatliek daudz laika sabiedriskam un personigAm lietam. Tamde! gribetu vairak iet latvieiu sabiedriba, jo

VEIAZVANI25

Tas ir liels pdrdzivojums pirmoreizi izkapt Laftljas zerdes, staigat pa Rigas jurmalu utt

neesmu to varejis darit darba de].

BZ.

sribetu tie5i darboties latvie5u sabiedriba? f,2. Atbalstit un ari piedalities' Es pats neesmu daudz darijis organiz€Sana vai vadiba, un es nezinu, vai man trfr ir spEjas. Bet es domaju, kaes varu atbalstit un piedalities. No mediciniska viedokla, es gri6Etu palidze; cik var no profesionala viedokla, Latviji. Es biju nupat decembri Riga uz starptautisku medicinas konqresu traumitologija, ko vadija prof. KalnbEtzs, il,igas ortopEdiskitiaumatologijas instituta. Tur DrlKristaps Kegi un es bijam lektori. Iepriek5eja gada mans bralis Kristaps Zati\i, kas ari ir Arsts, Sija viena medicinas kohgresa Riga. M€s tagad meginasim noorganizet vienu latvieiu arstu korigresu Riga,- 7990. gade, un meginam nodibinat tuvikus sakarus starp latvieSu arstiem arpus Latvijas un Latvija dzivojoiiem arstiem. Ar to, es domaju, m€s varam stiprinat musu latviesus Latvija un ari dot vi4iem palidzibu zina5anam, zallm, instrumedicinas lauka ko vi4iem vajag. citu, un visu mentiem

YZ. BZ.

uz ir daudz VZ. KamdE| tev ir svarigi pavadit vairak laika ar piedzivot visas tas lietls, parunkuyam ka ta ir redzet, but tur un beidzot hzirdEts ... latvieSiem? latvieSi. BZ. Sko1as un agros darba gados, studijas un ista vieta, ka tur dzivo isti darbs vienm€r bija pirma vietA. Tagad man ir vairak laika, un ei to vairdk nov€rteju. Es redzu YZ. Yai tu esi dzimis Latvija? vaiadzibu kaut ko darit, un tagad man ir spejas un BZ. Ja. laiks, un es gribEtu tas v€rst ariuzsabiedriskiem VZ. Cik gadu tev bija, kad tu izbrauci? virzieniem. BZ. Divi gadi. VZ. Kadiem sabiedriskiem virzieniem? Vai tu Tad tu neka no ta neatminies?

NC.

YZ. Yai tu jtrties vairak ka latvietis pEc 5i celojuma? f2.' 1a. IJn es vairak noverteju vilu problemas' Mes nevaram vi4us aizmirst un pamest.

VZ. Ka tu sevi uzskati - par latvieti, vai amerikani? BZ. PersonigA dzive par latvieti, bet darba visas darba gaitas ir bijusas ar amerika4iem... Garigi es seviuzskatu vairak par latvieti.

tev labu? nd.ca par BZ. Man ir gyuti atSl;irt latvisko audzinaianu no religiskas. Ei domaju, abas bija vertigas. I=3 lyi.eSu audlinaiana Sodien nav diezgan religiskas audzina5anas. Vieteja amerika4u sabiedriba daudz vairak iet uz baznicu, un daudz vairik pa5i

YZ. Yai tu doma, ka latviska audzinaiana

religiju.

MCg uzsveram tikai YZ. Ko katrs latvietis Amerika varetu darit Lat- tatvietibu; sestdienis iet uz skolu un svetdienas neiet uzbaznicu. Tas musu sabiedribai nenak par vijas labi? BZ. Sava profesija, katrs var palidzet attiecigA labu. lauka Latvija. Es'decembri biju pirmo reiziLat-

maja maca

vija un man ir ilEl,kaes_agrak neaizbraucu;.jo_ es VZ. Kamde| tu doma, ka tas ir zaud€jums mums domaju, ka m0su sakari )oti stiprina tos, kas dzivo ka latvieSiem? netiek Latvij-a, un vi4i.nevar braukt p_ie mums. |a mes BZ. Reli$ija maca lietas, kas latvietiba un es nemaca, varam pie vi4iem braukt, mEs varam vi4iem macitas. Baznicas audzinasanu te pievest-jaunu gaismu un palidzibu tieii.tajos domaju, ka mums ir tads liels tuk5ums. Sis dienas ko iaukos,- ku;os mes stradajam, tie5i no htvieSu sabiedriba neattista tas labas macibas,vi4i baznicas; no atkrit Latviesi dod baznica. psichologiski viedokla. pieder draudzei, bet neiet uz baznicu. Sestdienas vi4i let uz skolu, un, ta ki vi4i jau visu sestdienu YZ. Yai tu plano braukt atkal? ir tur pavadijuii, tad svetdienas baznicas ir un BZ. Es domaju nakoiaja gadl braukt velreiz tukSas. tad 1990. gadi uz kongresu.

VZ. Kadi tev bija iespaidi Latvijd reizi?

5o pirmo

YZ. Yai tu doma, ka ir svarigi tadam, kas ir Amerika audzis, piekopt savu latvietibu?

VEIAZVANI25

BZ. Ja.

Es domaju, ka es esmu ieguvis daudz vairak no ta; Es uzskatu, ka man ir kaut kas vairak neka amerika4iem, kas Seit izaugu5i un varbut strada to pa5u darbu, ko es daru. Ja tu aizmirsti vai nepiekop to, tu kaut ko zaude, kas tev varetu but vertigs.

VZ. Tu saki, kaut kas vairak kas? - tu pats BZ. Vesela sabiedriba, kuyai

jtrties tuvu un kuyu tu pats vari iespaidot. ]o mazaka ir sabiedriba, jo vairak tev var but iespaids un jo tuvak tu pats juties.

YZ. Kdda ir Latvijas nAkotne? BZ. TAvarbDtpaliks, ka ta tagad ir-pus latviska un

pus krieviska. Es ner edzu,katur bUtu liels spiediens no

krieviem latvietibu pavisam iznicinat. Tagad tur ir, piemeram, likums, ka visiem, kas dzivo Latvija, ir jamacas latvieSu un krievu valodas. Varbut vi4i grib uzturet kaut kadu nacionalu identititi. Pat lidojot no Maskavas uz Rigu, noradijumus deva divas valodas krievu un latvie5u. Ta bija krieviete, kas slikti runaja latviski, bet vi4a tomer m6$inaja to izteikt latviski. Cerams, ka Latvija var6s uzglabatvalodu un daZas tas tradicijas. Es nesaredzu,kakrievi Latviju atbrivos. Es domaju, ka musu lielaka ceriba ir uzturet kulturu,

VZ. Kas, tev liekas, notiks ar

latvie5u sabiedribu trimdi? BZ. Es domdju, ka vir,ra turpinasies nezinu, cik ilgi. Vispar, skatoties vdsturâ‚Ź, kad viena tauta iebrauc cita zeme, rodas tada pdrejas paaudze. Un tad ta jauna paaudze ir tuvAka jaunajai zemei un sak asimileties. Mums draud asimilicija. PaireizEjie latvie5u jaunie5i ir akfvaki un nacionalistiskaki neka jaunieii, kad es uzaugu. Kad iebraucdjs ir sveSs, tendence ir meginat pielidzinaties. Kad es uzaugu, es gribâ‚Źju but lidzigs citiem un negribeju atSlirties. Tiem, kas seit dzimuii un Seit izaugusi, tas nav tik svarigi, un vi4i vairAk piestrada,lai izceltos ka latvie5i. Tamde|, man liekas, es redzu lielaku aktivitati un nacionalismu neka agrak. Tad tas bija pats par sevi saprotams, ka tu esi latvietis. T agad, tas nav pats par sevi saprotams, un varbut vi4i tagad par to vairak lepojas.

YZ. Kadas ir tavas domas par Sisdienas latvieiu jaunie5iem? Tu teici, ka vi4i ir nacionalistiskaki vai tev ir kadi citi noverojumi?

BZ. Vi4i

nacionali

un stipri

savas

tautas gara. Es nezinu, ko teikt par vi4u visparejo uzve5anos. Es domaju, ka bieZi ir atfauts darit ko grib tikai tamde|, ka ir

latvietis. Tadas lietas ka pieklajiba ir mazak svarigas; un dzeriana latvie5os ir varbut vairak neki vietâ‚Źja sabiedriba.

YZ. Ko tu doma par jaunie5iem Latvija? Vai vi4i atSliras no Amerikas jaunie5iem? BZ. Es nesatiku pietiekoSi daudz

jaunieiu, lai spriestu.

latvieiu valodu un tradicijas. Gadijumi , ja mainas, tis ir saglabatas.

lietas

UZ. Bet piemeram, Sovasar Latvijd bija vairakas demonstrAcijas. Vai tu doma, ka ar visam tam demonstracijam un to politisko speku, kas paradAs pagride, tur varetu lietas sakt politiski mainities? B?. Es par to prasiju, jo es baidos, ka visas tas politiskAs aktivitates nenak Latvijai par labu. Es domaju, ka tur ar to draud lielaka apspieSana, un ja mes neapdraudam ikdienas sadzivi,- tis mums liutu uztuict vairak latvietibas. ]a ir lieli politiski nemieri, tas tikai izaicina lielAku militaru apspie5anu. Es neredzu, ka mes vi4us izsviedisim ara. Es nopratu no vietejiem, ka krievi uzskatija pirmas divas lielis demonstracijas pie

VEIAZVANI25

Brivibas pieminekla ka saprotamas lietas - ka piemin f+. lnnila aizvestos, ka cilv6ki par to ir vi4i to saprot, un b6aigi un grib pieminet nebija liela spiediena demonstracij as ap turEt. Pel jatagadl8. novembri taisa demonstraciju, to vi4i pret valsti, pret Padomju redi ar citu nozimi Savienibu. Tapec, man liekas, vi4i to m€ginija apspiest. ]a tagad rodas liela viet€ja.politiska ,i.tivitate, ar to, man liekas, Latvija neklus briva, bet tas ievedis lielaku apspieianu un vietejiem dzivebus gutdka. Ja mes brivak brauktu tur un viens otruiatiktu, tas stiprinatu musu latvietibu,

un vi4iem naktu ari lieldks labums no tas izmai4as.

YZ. Yai tev ir v€l kas cits, ko tu veletos teikt?

BZ.

Kad es augu, mums bija lieis uzsvars uz sabiedriski un ka dzives veidu, un latvietibu uzsvars ari macities un tikt uz priek5u amerika4u vide un darba. Es domlju, ka viens neatvieto otru, ka mums vajag btrt stipriem ka latvieiiem, bet mums ari vajag-darboties musu vidE un tikt tik talu uz priek5u, cik mes varam, jo ar to mes varamvairik palidzetlatvieiiem. Mums ngvajag atmest viet6jo, jo vi4i ir mus pie4emuii un devu5i mums tas iespejas. Mums tas vajag izmantot un pielietot par labu mums paS.iel. ]o caur musu icontaktiein, m6s varam vairak veikt latvie3u laba. Savus kontaktus medicinas lauka es varu izlietot latvie5u vajadzibam. Svarigas ir abas vides, un darbo5anas viena neizsl€dz otru. Z. Kalni4a

FILMU REZISORS

uAnrDIS REN5IS

sekmigi savAs karjeras, ka i1 kluv_udi slaveni. Tads ii Mard45 "Iviartl/'Renlis, KINO Motion Picture Company iPaSnieks. Mard4$ dzimis 7962. g. K1ivlandE. Vi4a vecaki ir Ilmars un Inara Renlis. Bet vi4a vectEvs, |osefs Rentr;is, bijuSais Rigas Universitates rektors, ir tas, kuy5 vi4u macija latvie5u valoda. Mard4s ir korporacijas Fraternitas Metripolitana loceklis. Kaut Marti4am.nav Iiela ceriba Latvijas vai latvie5u nakotnei ne politiski,ne ari kuiturali, virys tom€r jutas lepns par saviem seniiem un Par savam latviesu isinim. (Vi4am ir prieks par savu jaunekligo izskatu un par to, ka vi4am 5is izskats vienmer bus.)

MArti4s ieguva savu izglitibu Denisona Universitate (Grinville, Ohio). Vi4a noluks bija

studet limiju,lai varetu stradat sava teva firma. Bet jau otra-skolas gada pec filmas teorijas.kur,sa Maiti+S nolEma mekler savu profesiju filmls. Vi4S nobeidza universitati ar dubultu gradu - kinematografijd un ekonomija. 1954. g. pEc universitates nobeigSanas Mdrti45 nodZivola pus gadu rietumu Berline, kur vils filmeja sis pils6tas jauniesus. Vir,r_a filma tika raidita "cible"-televtzila. Par so darbu Marti4s nav parak lepns - filma neesot pa_rak kodoliga, konc-entreta, vai skaidra. Vitl5 1985. g. parnaca dzivot $ujorkas pils€ta. $ujorka vi45. atrada

darbu, sfradajot par redaktora asistentu sludinajumu redakcijA "Editing Concepts."

Gadu velak, vi4s dabuja darbu par "The Tape Flouse" vice presidenta paligu. Seit Mdrti4s strldaja pie video p€c-produce5anas ('?ost-productions-"). Sis darbs sasaista film€5anas materialu, tad to novelk uz video l6cas, un beidzot materialu redig6 televizijai. Ar Sidu iesika savu kompaniju - KINO. pieredzi - Pec vi45 tikai divu gadu pastaveSanas vi4am ir Sadi klienti : Bonwil Teller, Volvo, Cover Girl, Bloomingdales, Ralph Nader un vi4a kompanija "Public eitizen," Marti4a teva firma "Thermo Clad Compantl", un beidzot ALTNS (Amerikas

Lafvieiu tauta ir stradiga tauta. Daudz latvie5u ir |oti sekmigi savos darba laukos. Kad musu vecaki atbrauca uz Ameriku, tie dzivoia Latvie5u Tea[ris, $ujorkas Studija) "Tieia", Sauros apstAklos. Bet tagad mes jaunieii varam Maris Irbe, reZisors. Bet ar visiem iiem izbauditmusu vecaku nopelnus un dzivot daudz pazistamiem klientiem Marti45 tomer sevi labakos apstaklos. Mes bieZi dzirdam par musu neredz ka sekmigu sava karjEri. Marti4a galvepaaudzes sekmem no aviz1m, Zurnaliem, nais mer[<is ir iek]auties "feature" filmas. v€stulem, dziesmu svetkiem, kongresiem, un Sergeja Eizensteina raksti un dz\ve ir latvieiu kladam ("grape vine"). Bet reti mes ietekmEju5i Marti4a darba lauku.- Eizensteins, dzirdam par latvieiu jaunie5iem, kuyi nav- dzimis Riga, bija pazistams krievu filmu raZotajs. iesaistijuii-es latvieiu sabiedriba. Mes tikai tad Ar savam-filmam "strike- un "Potamkin" Eizendzirdain par Siem jaunieiiem, ja tie ir kfuvuii tik

VEIAZVANI25

steins ieveda jaunu pieeju filmu produce5ana, reLija un redigeiana. Vi45 ieveda jaunas

filmâ‚ŹSanas technikas, ka piemeram, filmu "montaLu." "A collision of images in relation to creating an emotion on filrr.," Marti4s izskaidroja. Mdrti4u ari iespaidoja slavenais Eiropas filmu reZisors Francois Truffeau, kuy5 ieveda "Auteul' teoriju filme5ana. Auteur teorija filmas raZotajam irpilniga kontrolepar savu darbu i.e. vi4s parvalda produce5anu, reLiju,redakciju, u.t.t. Starp Amerika pazistamiem "Auteu/' reZisoriem ir Ethan un ]oel Coen ("Blood Simple" un "Raising Arizona") un Spike Lee ("School Daze"). MArtiqS grib savu vardu pievienot Sadiem "Auteur" teorijas sekotajiem. Starp Marti4a tuvAkiem nakotnes planiem ir bnt par reZisora asistentu filma "Blouson Noir," kuyu filmes Parize. Vi45 ari plano 5o vasaru filmet un dokumentet slaveno spa4u makslinieku ]avier De ]uan vi4a celojuma pari Amerikai. Mirti4S ari cer kaut kad tuvaka nakotne producet un but par reZisoru pa5a rakstitam scenarijam "Sffong Gravity" - par -no

makslinieku, kriy5 zog savus daibus

galerijam,lai 5ie darbi pieaugtu vertiba. Kad Mirti4i nestrada, vi4am patik celot. Vi$ ir celojis pa Dienvidameriku un pagdjuSi vasara vi45 bija LatvijA. Kad vi45 necelo, vigam patik nodarboties ar motocikletiem. Marti4a talantu un spejas var redzet video lenta "Tiesa" (Maya Irbes reLija), ko pirdod ALTNS. Silvija "Ilja" Padega

PALIDZESIM VIENAM OTRU SASNIEGT Ir pedejais gads koledZa. Parbaudijumi driz bus gayam, grads bus roka, un vasara tiks pavadita priekos unuzdzivo5ana. Varti uz visu pasauli ir atverti, un turpmakas dzives sasniegumiem nav ierobeZojumu. Ir tikai viena mazaproblema - nav darba. Ir mEginits uzr,remt kontaktus, sagatavoties intervijam, ir sedets uzgaidAmas telpas un ir dzirdeta atbilde, "Paldies, bet jums diemZel nav darbam va)adzigo kvalifikaciju..." Sis viss pieder pie slpiga darba meklesanas procesa. Sis baZas tomer tiek mazinatas, jo vairakas pazimes rada, ka jaunieSiem darbu samekiet nav neiespâ‚Źjami! Oktobya dramatiskais birZas kursa kritiens neizraisija recesiju. Kritoias naftas cenas palielinas musu pirktspeju. Zemaks dolara kurss aizjuyas zemEs atmodinas snaudo5o Amerikas ropniecibu, ur - ALJA ir sakusi izveidot projektu "Darba tikls." "Palidzesim vienam otru sasniegf' - Sis ir ALJA "Darba tikla" projekta vadmotivs. "Darba

tikla" galvenais m6rlis ir palidzet latvieSu jaunie5iem uzr,remt kontaktus ar latvieiiem, kas jau ir iestrdd6juiies savas profesijis. ]auniesi vares iegut padomus un informaciju par darba laukiem un nakotnes darba iespEjam un pa reizei ari sa4emt darba piedavajumus no citiem latvieiiem. Pirmais solis ir visu interesentu apzinAsana, t.i. - jauniesu, kas pa5laik beidz vai pâ‚ŹdCjo desmit gadu laiki ir beiguii augstskolu. ]asastada saraksts ar vardiem, adresem,

VEIAZVANI25

augstskolam, darba iecerem u.t.t. Visu 5o informaciju ievietos datora, un tabus pieeiama tikai "Darba tikla" dalibniekiem. Citi ALJA "Darba tikla" merli ir: * Izmantot "Darba tiklu," lai palidzEtu vidusskolniekiem atrast pareizo_ augstskolu. * Sarikot seminarus latvieiu sibiedribai - ipa5i jaunatnei - par tematiem "Ka sameklet darbu," "RezumE sastadijan a," "sagatavoSanas daiba intervijai," "Yai MBA grads ir nod-erigs?" u.t.t. Tapat domats pur pan-eldiskusijam, kuyas piedalis inZenieri, arsti, advokati, finandu un "marketing" sPeciilisti. * Dot latvie5u ko"ntaktus eksist€jo5iem latvie6u uz4emumiem, paturot Pel+u paSiem latviesiem. * Sastadit profesionalu sarakstu galvenajos darba laukos laivie5u centros, kas butu ar mieru jaunie5iem pastdvigi dot darbi mekl€Sanas ieteikumus, parskatit to "rezumE " u.t.t. * Lygt visu latvieiu sibiedribu piedalities_Sajl projekti - financiali, ar kontaktiem, ierosinAjumiem, padomiem in naktsmajam, ja jaunietim ir intervija sve5A pilseti. Tiklo5anas 1 angliski "networking" - domi nav nekas jauns. Citas tautas, augstskolas un organizacijas. to lau veic loti sekmigi.. -MCs, latvie5i, 5o pa4emienu tomer vel neesam pilna mera apguvusl un rzmantojusi.']a mes, litvie5i, saimnieciski apvienotos, mtlsu spEks gan individuAli, gan ka sabiedribai btrtu |oti liels. Aug5minetie m€rli ir dala no m€rltiecigas programmas,*as pap.ildina_s. to,. ko-Amerikas Latvieiu ,{pvienibas Nacionalas strategijas darbi gnipa-: ALA NSDG - iau ir uzsakusi. NSDG.jau ir izveidojusisarakstu ar aphrveni simts tltvie5u vardiem,kas savas sp6jasprofesionala darbalauka ja-u ir piera'diju5i. papildinbt 5o sarakstu ar jaunu latvie5u vardiem, kas driz beiqs vai nesen.beigu€i augstskolu un saklsi stradat savas profesijas,-tuilgiT neiedomajami.v€rtigu_$klu_un speka bazi. Si au[osa speka baze spes dot visai lalvie5u sabi_e{fb1i pozitivus rezultatus nakotne. "falid.zesim vienam otru sasniegt"! Saliksim latvieti ar latvieti kopa, stradasim latvieiu sabiedribas laba un pelnisim naudu! Lai tiktosana izdotos, ir nepiecieiami apzinat to latvieiu jaunieiu vardus, kas Sogad b-eigq augstskolu vai to beigs tuvaka nakbtnc. ]a tu jau esi beidzis lugstskolu, mekle darbu vai nakoig.ad iespejaskopa.ur "rezvme" befsi augstskolu,lidzu,izpildi ple,viengto_veia13pu u1n9-syt1to.-

Pe^c uzlekojiSoadresi:ALJA"Darbaiikls",cf olurisUlmanis,Tgl}PrairieSquare,Schaumburg,IL 50773

VARDS

MA]AS ADRESE

ZIP

PAVALSTS PILSETA AUGSTSKOLAS ADRESE TELEFONS - MAJAS, AUGSTSKOLAS

IZGLiTiBA NAKOTNES DARBA INTERESES Ja

tu jau strida, lidzu, papildini informdciiu ar sekojo5o:

FIRMA DARBA POSTENA NOSALT(UMS

UZNEMUMS ADRESE

PILSETA TELEFONS

PAVALSTS TELEX

ZTP

FAX

IZGLiTiBA UZNEMUMA PRODUKTT / SASNIEGUMI AMATI VAI PIEDERIBA LAWIESU ORGANIZACI]AM AMATI VAI PIEDEREA PROFESIONALA ARODA ORGANIZACUAS KO VELATIES IEGIIT NO ALJA / NSDG TIKLOSANAS?

TRADE ORGANIZ.

VEIAZVANI25

LATVI EqU IURISTU APVIE NIBAS DIBTruASNXE

Isi pirms ALJA eikagas kongresa 1,987. gada novembri tika nodibinata "Latvian Bar Association, Inc." (LBA) $ujorkas Stata bezpelnu organiziciju likumu pasparne. Latvie5u juristu apvienibas iniciatori sanaca kopa 7987. gada maija ALA kongresa un nolema, ka ir pienAcis laiks organizeta veida veicinat latvieiu advokatu profesionalAs un latvie5u tautas intereses. Apzinot pec iespejas visus latvie5u advokatus, kuyi dzivo ASV un iesaistot vi4us sava darbiba, LBA izveidos specigu organizAciju, kuya savu biedru un savas tautas labad lietderigi izmantos musu dalddo profesionalo izglitibu, talantu un ar gadiem guto pieredzi daLados specialos jurisprudences nozarojumos. LBA planos ietiipst daLdaLedi projekti, daudzno kuyiem iesaista latvieiu jaunie5us. Ta vardtu, sadarbojoties ar ALJA un citam latvie5u organizacijAm, izveidot "darbamekle5anas tiklu," ko varetu izmantot latvieBu jaunie5i, kqi studâ‚Ź jurisprudenci vai citas fakultates, kuyas cieii sadarbojas ar advokatiem. Saau "darba meklEsanasiiklu'' varetu izmantot ari visadi studenti, kqi studijulaika mekle "puslaika darbu" vai mekle vasaras darbu. Sis projekts ari kalpotu latvie5u advokAtiem, kuyi velas mainit savu darba vietu, vai ari velas piegemt jaunus advokatus sava biroja. Ta varetu dot savu atbalstu un ieteikumus latvie5u jaunieSiem, kuyi izpeta iespeju studet jurisprudenci. LBA ari plano meklet iespejas tAlAk attistit savu biedru profesionalo izglitibu, izmeklet pieejamas "grupu atlaides" advokatu praksei nepieciesamiem pakalpojumiem un izdevumiem, izdot savus apkartrakstus, u.t.t. LBA kalpotu ari musu tautas interesem. Piemeram, ta varetu rzpetlt, iztirzat un izmeklet atrisinajumus tlm juridiskam problemam, kuyas it ipa5i saistitas ar musu tautie5iem. Ta varetu veicinat, lai tas biedri savos birojos saistitu latvieius un biroju vajadzibam lietotu preces no latvie5u uz4emumiem. Ta varâ‚Źtu mudinat,lai tas biedri savu biroju profesionalo paligspâ‚Źku vajadzlbas sadarbotos ar profesionali izglitotiem latvie5iem un atalgotu paiu latvieiu uzqemumus. -profesionalos LBA ir diezgan isd laiki jau paspejusi sava latvie5u juristu saraksta savAkt gandriz simts advokatu vardus, to starpa pat daLu tiesne5u vardus. DaZi aplesumi, kuyi pamatoti uz ticamiem

VEIA ZVANI25

demografiskiem datiem,liecina, ka ASV dzivo vairaki simti latvie5u izcelsmes juristu. \iemot v6ra, ka la#esu dziesmu svctki vienmer pulcina lielu skaitu tautie5u, LBA cer sasniegtjaunasorganizacijas iia, Si* spoZiko momentu 5is vasiras dziesmu svetkos, rikojot LBA pirmo gadskartejo pilnsapulci 1. julija no detlem lidz septi4r."T p9:PYsdiena.. "Hyatt" " Tltadviesnica LBA velis cie5i sadarboties ar AiJn darbi "tiklo5anas" projektA, ka ari darboties ka avots latviesu advokatu padomiem ALJA. LBA iicina ALIA biedrus,^kuyi s-tude vai ir-beigus.i studijas Amerikas jurisprud^ences fakultat6, iestaties "Latvian Bar Association." Sim gadam_biedru kartes var ;;iG;d;iies riraksajot tikai divdeimitpiecus dolarus. Latvie5u studentiem, kugi vel gyutos sviedros no+emas ur;rrrrprridences studijam, bied., kartes cena ir samazinata uz piecpa$mit dolariem' Fi"'t"ik5u.,asiapri un biedru karti'var iegldaties rakstot: "LatvianBar.Association, Inc" , cf o Anna Treimane, nsqi, Zttt White P1ains Roid, Bronx, NY 106011. Ceki ari rakstami "Latvian Bar LBA parstdvs Jinis Kancins Association,Itic." vard.a.

l-{

a tr 's

(,)

o (,)

t{ 6 Fl

(,) ofl

l< lo)

U (,) o;{

ro)

Ti .P

)

t-{

Sirds iekrita bikses.

Mulkim viss ir nieks.

Kad jauniba izpriecasies, tad bus vecuma ko atminet.

No vilka bEg,uz

(,)

C,) EN

l\l

t{ .P

E) (n

\cr) trJ

.Fl

E F{ tt

U .iU)

E-{ og

t-J

o J( (! (,)

llci krit.

VEIA ZVANI25

{

Dro5i sakts ir pus padarits.

]auns ar speku, vecs ar prAtu

Pieeduiam grrlti stradat.

PtgP-\ Ne salds, ne salits, ne cepts, ne varits.

"S.A.T" atbildes: 1.d 2.c 3.b

16.e '17.c

18.c

4.c

1,9.a

Kas otram bedri rok, pats

Kas neiet, tas ari nekrit.

iekrit.

5.d

6.a

20.b

21.d

7.c 8.c 9.d 22.c 23.b 24.a

10.c 25.e

1"1.a

"12.e

13.b 14.c

15.e

VEIAZVANI25

viduvEjdm "poP-rok" gruPam un ]auj klausitajam vertet 5o kaseti ar "Sis dienas ausim",

5ad tad salidzinot AKACA

aranZeiumus (production) ar grupam, kuyas dzirdam lad.io iai&jumos. Pie4emu, ka Smits darbojas profesionala ameriki4umuzikas Pasaule. Vitram

ir gai5a nakotne. - Gatis Gaujenieks labi

dzied un izpilda basista lomu. Gauienieks cieii sasPele ar

Smifu, radot labu a_Pakitoni

Varens veikls Puika; kad citi vEl tik |ogas, vi45 jau Pakritis.

Jaunam jauns prats.

AKaCe iauna lente AKACIS trimdas latvieSiem jau sen pazistams. Kongresos, dziesmu sv€tkot ballites var garantet, jl Axacs speles, jaunieSi U6 ttat. AKAiA dziesma 'i'Sirsni4a" jau kluvusi par latviesu "Do}-rok" muzikas standarta "hit." Ilgu laiku esmu 5o grupu aiUiinolrsi. Aprinoju to, ka sie talantigie muziki velta tik daudz interesantu muziku ar latvieiu tekstiem. Iiika, iadot jiunu, 'ii latvieSu rok-muzikas jaunrade neatmaksajas Netida ziryd 'Biehipat ir g;ati piedabut cilvckus iegadaties jaunu financiali. latvieiu plati / kaseti. Mirms ir vienreiz6ja iesp6ja nopirkt jaunu p_rofesionalu kaseti, AKAfA tre$o ies(ar,rojumu "Ap'sties to viru"' Ieteicu 5o kaseti'iegadaties ne tikai launie5iem, 6et ari videjai un vecakai paaud,z{i, Iai vi4i redzetu, ka latviesu jauniesi tP"i radit kaseti saviem frofesionalu rok-muziku. Tapat, iegadajaties so amerika4u_draugiem. AKAfA tdaota ir Gatis Gauienieks, Arnolds KArklis un Aivars smits. Klat piedzied un ari piesp€lE gitari V. Meklis. Galvenokart dzirdam Gaulenieka un Kirkla balsis. Ieska4ojums veikts Gaujenieka "boilioom" ,ska+t1 ierakstu. studijl - ar Gaujenieku' pie kontrol€m. Saja kaset€.dzirdam--t:tf: originaldziesmas un divas citu komponetas _dziesmas. AKACA ur u"nZ€l rrmi ir laikmeti gi, nosl ip e ti, prof es ionali' ,dvara Smita ritmiska iziitauh originalitate ir |oti manama saia ieTkar.noiurna- Smits pieligk klit daudz no sevis, veidojot |oti rpc.igut, ri(miskas idejis. sis "dzinejspeks" atslir AKACI no

AKACA dziesmam. Gaujeniekam ir ari liels talants modernas dziesmas komPone5ana. Vi4a melodijas kasete ir interesantas un viegli atminamas. Arnolds Karklis, galvenais gitarists, dzied un sP€le ar

lielu entuziasmu.

Saja

ieska4ojuma dzirdam vairakas

gitaru balsis viena laika. Xarklis veido labas harmonizetas melodijas un interesanti saspele ar parejiem muziliem. Vietam gandriz izklausas ka cits instruments, labi izmantolot elektroniskus efektus. Sur iur Kirklis spelE stabuli. Butu paticies vel vairak dzirdet 5o instrumentu.

Qitare, basa-gitare un

bungas labi saskan, tomer 5ur

tur

prasas pec kadas citas muzikalas krasas. Varbut, izmantojot sintezatoru, AKACA dziesmas var€tu radit ska4as daZidibu un lielakus kontrastus. Gaujenieka un Karkla

balsis labi saliedetas. Abiem ir lidzigi tembri, iad tad Pat g1uti atilS.irt, ku15 dzied ko' Kasetes Pirma Puse dzirdam dziesmu "AP'sties To Viru" (vardi - A. Smita, melodija - V. Mekla). Muzikali Sis ir labs sakums. AranZejums |oti interesants ar labu dinamiku. Isti nesaprotu, kas 5is dziesmas

VEIAZVANT 25

vardos pateikts. Varbut, ja butu kasetes vaka nodrukati teksti, var€tu Siem vardiem izsekot lidz. Ki labs kontrasts seko "Veco Tevi" (Gaujenieka, Karkla vardi, Gaujenieka melodija). "V€letos veco Tevi/ Atkal pie sevis/Neturies prom/ Sp€16sim veco speli/ Neturi meli / Atbildi man/ Neprasu atpaka] to, ko no manis 4€mis/ Saproti, lndzu:/ VElEtos veco tevi/ Atkal pie sevis/ Neturies prom". Labs vokalais izpildijums. No visam orgindldziesmAm 5i vislabak paliek atmi4a. Ar dzeno5u basa un bungu ritmu un interesantam gitares partijdm amsamblis labi skaneja "Dzelteno pastnieku" dziesma: "Kap€c tu mani negribi?" Pirma puse nobeidzas ar Gaujenieka dziesmu "Beidzotbus miers". Apbrinoju, ka vi4i

sp6j visus tos vardus izdzieddt Dziesmas

daudzie vardi un atrais temps rada humoristisku noskar,ru. Dziedata ar lielu ener$ju dziesma ]oti efektiga ar sevi5l5i lipigu piedziedajumu.

Otra puse dzirdam visu

AKACU

komponeto dziesmu "Zila, zila dziesma". Sakuma efektigi dzirdam basa fitari - vienu, tad pievienojds bungas.elektriska $itare. Muzikali tiekveidoti interesanti motivi. Tom6r, drusci4 5i dziesma ievelkas, ti isti vi4a nekur nekustas. Seko "Sestdienas skola" (Gaujenieks, Karklis). Lai gan 5i dziesma ir strauja un ritmiski pievilciga, dziesmas vardi drusci4 negraciozi. Populara muzika, kur melodijas ritms bie2i nosaka, kqa zilbe iekritis uzsvars, ir gyuti piemerot Iatvie5u valodas tekstus. Latvie5u valoda uzsvars ir uz pirmas zilbes. DaLreiz tas rada problemas. "Sestdienas skolas" vardos 5i problema ir manama. Izklausas, ka dzieddtijiem nav laba latvie5u valoda, bet tas ir galigi aplami. Dziedatajiem dikcija ir stingri uzlabojusies kop5 pedejiem ieska4ojumiem. Problema rodas saliekot vardus kopa ar muziku,lai dabiskak iekristu pareiza vietA uzsvars. Man pa5ai ir biju5as lidzigas problemas, komponejot dziesmas ar latvieSu tekstiem un lietojot pareizi akcentus. Jacen5as 5o probl€mu atrisinat, piedomajot

Efektigi vardi. AranZejums bazets uz hum-

oru, savadi... Muzika veido komisku,

nekontrol€tu omu. Gan dziedasana,'iigan gitares sp616 saklausam histeriju. Sir eftktigs

priekinesums, varbut , domats kaut kas zemapziryai. Pedigi AKACIS sambas ritma izpilda "Mila maza Lulu". Kapec?...Kap€c ne? Bus visiem ko dancot. Kasetes glito iet€rpu veidojis A. Smits.

JapriecAjas,

ka mums trimda ir tik

profesionala latvie5u "rok" grupa. Man |oti, ]oti interes€ AKACU muzika. Ceru, ka AKACIS ari darbojas starptautiska limeni- dziedot ari citas valodas. Varu saklausit AKACIM lielu nakotni. Latvie5i sik arvien vairak atbalstit latvie5u muziku. Ceru, ka AKACIS ilgi pastaves un dos mums visiem vel ko klausities. Lolita Ritmane

AKACA lenta pasutama, nosutot

$9.00

(ASV) Gatim Gaujeniekam,850 N. Taney Street, Philadelphia, PA 1.9730.

.launA srnrJu LEFITE

l. sih-5anal pasntinat: G. Gaujeniels 8tio N. Thney SL Phila. Pa- l9l50

$8.

ieprieki pie dabiskiem teksta ritmiem un

muzikas ritmiem. Pie4emu, ka dziesma 'Nav vairs joku" AKACIS dzied pa Cernobilas katastrofu. Sis temats ir laikmetigs un svarigs: "Mudu zemiapstaro Bru4inieks melnais Musu zemi apstaro, Neredzams naidnieks iesolo..."

LASI,

IASItrASI,IASI

VEJA

TIESA VAI TIESA? Tas ir tikai viens no jautajumiem, ko izraisa Maras Zalites luga "Tiesa". Vai virsraksta nosaukums "T iesa" nozime "patiesiba", vai iet runa par lugas lielkungu lemianu par notiesato vainu vai nevainibu? Ir vel viens veids ka izparfi.as lugas dzilums un bagatiba simbolos un tas sp€ja palvaret laika un telpas robeZas. Sajd rakstA pakaveSos pie Sis ped€jas ipa5ibas. Luga noris Vidzeme Apgaismibas laikmeta beigas (18. g.s. 60.os gados),bet tajaizteiktas problemas ir tikpat aktualas Sodien. "Tiesu" sarakstijusi Mara ZalTte, jaunakAs paaudzes rakstniece Latvija. Luga izrddita Dramas teatri Riga, ASV Amerikas Latvieiu Teatya $ujorkas Studijas izpildijuma un tas fragmenti izmantoti Divreizdivi nomtne dramas ievirze 1985. gada un LSC studentu uzveduma 85./85. gaga. Seko iss, stipri vienkar5ots lugas parskats tiem, kam nav bijusi izdeviba ar to iepazities: Mirti4u vakara muiZas pagrabair ieslodziti budeli, latvie5i, par to, ka par daudz skali liksmojuii un trauceju5i lielkungu mieru. Vilks, Kaza,Dzlrve, Gail€ns, Made, Mironis un Siena Kaudze pavada vakaru reizem stridedamies, reizem spekuledami par savu likteni lielkungu priek5i. MuiZas augS€jis telpls sanakuli vacu

lai spriestu tiesu Par ietriem kas ir apsudz€tiem muiZas |audim - Andrievu,

lielkungi,

ZVANI25

apsudz€ts par sava brala nokau5anu, Madi - par

savu bernu noindeianu, DzEraju

Par savas dzives nodzer5anu un izputinaianu un Virdotiju, kas esot ragana. Vir,rus, un latvie5us vispar, cen5as aizstavet Garlibs Merlelis. Kad Iielkungi beidz savu izklauiina5anu, notiesatie tiek nostumti pagraba pie budeliem. Tur budEli, ar NAvi priek5gala, atkal tieksa vi4,u sirdsapzi4ai. Luga atklAjas lielkungu nicinoSa attieksme pret latvie5iem un latvieSu noZelojami bedigie dzives aPstakli un to izraisitas garigas sekas.

Viens no lugas stiprajiem punktiem ir tas pdrlaicigums: Seit izrais^tie temati un problemas ir tik pat aktualas latvie5iem Sodien gan Latvija, gan trimda, cik tas bija Merlela laika. - To visspilgtak illustre tris notiesatie - Andrievs, Made un Dzerajs. Andrievs ir nokAvis savu brali, jo vi45 ir nodzeris visu Andrieva iekrato linu naudu. Laimiga karta neesam nonaku5i pie viens otra kauianas, bet diemZei saticiba, sapraianas un iecietiba nav pieskaitAma musu sabiedribas labajdm ipa5ibim. Dzerve lugas gaita vairAkas reizes ari pieskaras nesaticibas mDZam stridi, problemai: "Tas ir sods - ka un "Sapl^suSie, plcianas un naido5anas..." Atkal, jau atkal, mekle dzivu miesu.. ." saplisuiie. - Dzdrdjavaina vi45 ir nodzeris ir skaidra

visu, pat savu vardu. Vi-S -ari izsakas: "Es nedzeitu, ja butu laimigs. Bet ja iedzert dabutu, tad butu laimigs." Alkohola nodaritais posts )audis Latvija ir pazistams, un par iemeslu bieZi tiek mineta tieii neapmierinatiba ar dzives apstikliem. Trimdas Iatvieiu sabiedriba alkohols nav sve5a lieta. Drtreiz, gan visplr€jls sabiedribas, gan jaunie5u sarikojumos gandriz vai liekas, ka- cilv6ki neprot izpriecaties bez iedzerianas. Sis ir vera 4emams apstaklis, ko varetu d'vet par problemu. Mad€ atspogulota latvie5u zema dzimstiba. Vi4a atzistas, ka ir noindejusi savus bernus, lai tiem nebutu jamirst aiz bada, aukstuma un sapem, ka ari agrak "zinajusi,ka nelaist pasaule". Gan Latvij A, gantrimda latvie5i tik pat ka izmirst, jo mums vienkar5i nav diezgan b'rnu. Modernas gimenes divi berni tikai "atvieto" savus vecakus, fatad tie ]audis, kam nav vai nevar but savu bernu, zud no tautas kop€ja skaita, tA pat ka tie, kas zDd asimilicijas cela. Sis tas ari dzirdets par neveseligi augsto aborta skaitu Latvija.

VEIA ZVANI25

Drusku netie5aka veida luga pieskaras citai parmerigai gribai piekipties latvie5u ipa5ibai un padoties. Vilks izsakas: "Izsiti5os labos ]audis.. vacu meli es jau maku." Lielkungs A noverojis: "Vi4i (latvie5i) ir pilnigi bez lepnuma... trisdesmit solu attaluma vir,ri no+em cepuri un par paloci5anos to nevar saraujas dokura, saukt... Zinat, es -reizem izjntu pat nepatiku." Asimile5anas trimda sava veida ir sdda padoianAs. Gribedami vel vairak un v€l labak iedzivoties mit4u zemju sabiedribas, dala l,auLu pamet to, kas vi4us padara par latvie5iem. Latvie5i Latvija paii atzist, ka ir |dvusi krievu valodai ieviesties gandriz visAs dzives jomas daudz pia5aka meroga neka igau-i un lietuvie5i. AnalizEjot Lielkunga A secinajumu, ka "tauta, kas dejo un dzied, nav bistama" var saskatit paral€li Sajos laikos. Piemeram, dziesmu svEtki Sodien neapiaubami ir specigi gara stiprinatAji, bet ir jauzmanas, ka nepien-k bistamais stavoklis, kad tauta samierinajas ar Sadu "dejosanu un dziedaianu" un vairs neprasa savu brivibu. Ja gribas v61 t6lak un v€l parnestaka veida iedzilinaties "Tiesas" teksta, var ieskatities Mirorya teiktaja: "Kas tas bij par trakam dziesmAm, ka tas muyiem gaja cauri? Biezimn;i kunga nams. Agrak neskaneja cauri. Kas tas -ir par smalkam ausim, ka tas Soreiz sadzird€ja? Agrak neskaneja cauri. Kungu ausis - smalkas Latvija ausis." Visi esam dzirdju5i, ka Sodien jadzied", lai "smalkas ausis" namaz nav "traki saklausa teikto. Ja "Tiesa" ir radijusi sp6cigu saistibu starp Iatvie5u tautas pagitni un tagadni, tad nosl€guma pakav6Sos pie skata nakotne. Negribot nak prit6 atzirya, ka ir biju5i tikai |oti isi vEstures posmi, kad "Tiesas" latvie5u problemas nav biju5as aktualas. Ka bns nakotne? Vai mums. tie5am ir lemts vienmer ciest zem citu tautu spaidiem? Ticesim, ka varam macities no pagatnes, un literatura, ieskaitot lugas ka "Tiesa", palidzes mums toiepazTt,izprast un no K. DzErve tas macities.

UKRAID[U BRIVA UNIVERSITATE UN SZI Izmantojot iespeju tuvak iepazities ar vairakam latvie5u un Eiropas sabiedriskam iestadem, PBLA Sabiedrisko zinat4u instituts parcela savu darbibu uz Mincheni Vacijas di-envidos uz vienu nedelu decemb;a sakuma. Saja ned€]a instituta dalibnieki apmekleja Radio brivas Eiropas raiditija latvieiu nodalu un Infologistik (sistemu analizes firma), kas pie4em tikai lawieiu darbiniekus uz latvieiu tautas iedzimta iakluma principa. No Eiropas iestadem, instituts ari apmekl€ja celojuma biroju "Baltisches Reiseburo", Austrumeiropas tautu biedribas namu "Flaus der Begegnungi' un Otto von Habsburga iesakto Pan Europa Union (jeb citos vardos - Habsburga imperijas atjauno5anas kustiba). Visuma jAsaka, ka nedela Minchene labi izdevas un institDta dalibnieki daudz ko ieguva no sim iestadem, itsevi5li no RBE petniecibas nodalas parstavjiem, kuyi sniedza informativas lekcijas par raiditiji pielietotAm p€tiSanas metodem, kA ari par Igaunijas ekonomisko un ekologisko stavokli. No visAm apmekletam iestadem, mani visvairak intereseja Ukrairyu briva universitate (Ukrainische FreieUniversitat). Sis universitates tapsanas vesture un vispareja programma ir |oti interesanta. Lrteresanti ari ir tas, ka UBUlidzinas Sabiedrisko Zinat4u Institutam un atS|iras no ta. UBU ir augstaka lime4a macibu iestade, kuya kursus pasniedz ukrai4u valoda. UBU pastav jau no 7921,. 8., un patreiz€ji macibu speku sastava ir vairak ka 60 profesoru un lektoru - lielaka dala no tiem ir ukrairyu izcelsmes. Sie profesori (vairums no Toronto un $ujorkas) brauc uz Mincheni savas vasaras brivdienas pasniegt kursus filozofijas, tieslietu, ekonomijas,

VEJAZVANI25

,.. N

"::s

d ffi

g;' E I

austrumu Eiropas v€stures, un politisko zinat4u fakultates. Saja.universitate var iegut magistra un doktora gradus, lai gan 51ds grads ir mazliet savadaks no Iiirigiem"gradiem, ko var iigut vacu universitate. Nav 5aubu, ka UBU ir no is 1921,. gada vienrn"Cr bijusi un qirpinas bU1 akadEmiska iestade. dibiriaian - K;J pirms trim gadiem pirmo reizi lasi;u ytar. SZI, iedomijos Sada veida akademisku institutu ]un atceios, ka es priecajos, ka latvie5i ir beidzot nodibinaju.Si valodu Bo institutu, kas vairak rTzsver,sabiedriikas uir politiskas propl!m-a9, nevis pavadit butu lieliski iik iedomajies, un kulturuim1,sC Kalamazu to dara). Biju kur regulari apmekletu kursus pal Latvijas, Baltijas, un Padomju t;i; Minstere, Savienibas vesturi, nEkhusitos lekcijas par^sabiedribas problemam un tad r"*ir,arurreidaparrunAtu Sis problemasun mEg-inatu izgudrot atrisinajumus. Sos kursus latvieSu valoda pusniegt, musu latvieSu profesori un citi eksperti Sajos jautajumos. ' Un apmeram ta te iet. APmeram. Es saku "apm6ram ," joiimazas -betnozimigas -atSliribas starp 3o ideju.un SZIrealitati. Niotiek lekcijas par Baltijas un Pad_omju Savienibas vesturi. Lekcijas notiek latvieiu valoda. trtoti'ek ari leiccijas un diskusijas par latvie5u sabiedribas problemam. Ir ari tekcijas par latvie5u valodas un rakstniecibas v€sturi. Bus ari iut.ilur par Zurnalisti(u, iiteraturu, sabiedriskam organizAcijam un projektu veik5anu (kur ietilpst organizatoriskas teorijas un metodes)' iZl galvenokirt atSliras no U-B{J programmas struktoras zirya. Kur UBU profesori"lasa regularas lekci jas, S7-I lekcijis ne vienmer pasnie.tz, universitates ii*"r,",u profesori,"un 5ie macibas speki ne vienm€r uzdod majas darbus' Un ta ir labak, manuPrat. Lekcijas par tveleti^em tematiem nevar vienmer notikt regulari, io vienkar5i latviesu subied.ittas organizicijas vel nav financiali spEjigas- Ytyt"^! vairakus Iektorus un maksat vi4ieir piem€rotu algu katru gadu. Tas nozime,kaSZllekcijas pasnied.z daaadi lektori ([an universitites profesori, gan citi labi informeti un

\EJAZVANI25

piedzivoju:i _.cilveki) tados laikos, kad- Siem lekciju pasniedzâ‚Źjiem ir visizdevigak atbrauktuz Minsteri. DaZi lektori paliek 1 dienu, daZi paliekuz-7 neaelu. Tas ari nozim6, UaiZtdalibniekiem ir iespeja uzklausit ne tikai viena lektora- perspektivi par zinamu t6matu, bet vairaku lektoru

perspektives, kas man liekas neap5aubami interesantak.

Lidz ar to, ka lektori nevaf uz ilgiku- laiku uztureties Minsterâ‚Ź, nav ari praktiski uzdot dalibniekilT I,ajT 91{byt. Ir jau majai darbi (ka ari petniecibas darbs, ko jaiesnie'dz pavasari), bet nedaudz. TA ir ari labak, be! 1e j_au tas nozime, ka ir mizik ko darit - tiesi otiadi. Mazai tiek uzdots,

bet dalibniekam ir lielaka atbildiba par to, cik vi45 iegust no gada SZI. Cilveks var iemacities arkartigi daudz Seit, ja tikai vi45 ir ar mieru stradat pats ar sivu iniiiativu. Minstere ir tik d1u!z iespeju iedzilinaties_neskaitami daudzos tematos, kas skar Latviju un latvie5us. Un-}emot v6ra to, kamaztiek tie5i uzdots, atliek katram vairak laika virzit savu izgiitibu taja v irziena, kas vi4am liekas visinteresantakais. varapzimgtsTlplgg.afT.us visparejo situaciju. Programmas satura un 1ekciju _ Tada paSA veida juY PlT1ls Fnt} it YlP"t. KuySun ka.to izp-ildis, mainisies no gada uigadu,un atbildiba par ro, kaszlveidojies, bus lielA mera dalibniekupisu rokas, ar attiecigir palidzi"bu no vadibas. fo taitcu, lektori, vlqes.lizpildit dalib$"li paii ar savieir Ldomatiem projektiem, vai nu Io.l".u:rPildis individuali jeb ka gruPa. Un Sada veida SZI dalibnieki iemacisies ka maksimali'izriantot io, kas ir pleeJams.

!1t"i"Siem ir.jasak ta rikoties. Latvieiu tauta ir parAk mazatlai gaiditu, ka citi tai radis ko darit. _ Latviesiem ir pa5iem jaiemacas, ka maksimali izmantot to, kas vi4iem ir pieejams. SZIir |oti laba vieta, kur sakt macities. Mirti4s Hildebrants

IATVT T 5U STUDIIAS I(ALAMA ZTJ Sogad ari Tev un Taviem draugiem ir izdeviba piedalities Rietummidiganas universitates vasaras kursos. liedav.apm kursus visiem valodas prateju lime4iem, gai latrrieiu valodas nepratejiem, gan labi latviski izglitotiem jaunieiiem (un vecakiem cilvekiemiri). Nav japie_da\as 1es9]u gady latvie5u valodas programma,lai kaut ko iemacitos par valodu, kulturu, latvie5u dzivi. Pirms esi vecs un nopietns, pavadi vasaru macoties, iepazistoti"r u. citiem saviem lidzgaitniekiem un baudot Miiiganas skaistos ezerus, silto suali un patikamo vasaras sutu.

VEIAZVANI25

Vel pie tam, Kalamazu atrodas tikai 1/2 studnas brauciena no Gayezera un Atbalsim, kur var sameklet sev izpriecas vakaros un ned€]as nogales. - Kadus kursus piedavasim?

LATV 100 - PAMATLIME\rA KURSS I no 5. iuliia lidz 19. ausustam. ' ' Krrrs domEts studentiembez jebkadamvai zlnasanam' valodas zlnasanam. latvieSu valodas ar minimAlam latvieSu gramafonologiju, Kursa macis latviesu valodas no paiiem tiku, teikumu uzbovi un ipatnibas valodas pamatiem. Studenti veidos savu latvisko

vardu

'krajumu, ka ari macisies lietot

idiomitiskos izteicienus. Macis Dzidra Rodi4a, vi4ai palidz€s LouAnne Stdka. LATV 101 - PAMATLIMEbTA 5. julija lidz 79. augustam._

KLTRSS

II no

Te nu ir kurss tadiem studentiem, kas visu latvie5u valodu jau zina. Kyrs.s. apskatis

par 'augszemnieku dialekta fonologisko un mo"rfologisko sistemu un to salidzinas ar citu baltu valodu un dialektu vesturi. Bus ari iss ievads latgalu rakstu valoda un literatura' Macls Dr. ]lzeps Lelis.

LATV 515 - VALODAS TJZLABOSANAS KURSS no 5. julija lidz 15. julijam.

]a nav laikaveselu vasaru pavadit macoties larvie5u valodu, atbrauc uz divam nedelam! Studentiem bus iesp€jams iemacities vai atkartot visbieZak lietotos, nepiecieSamos latvie5u valodas gramatikas, leksikas un teikumu uzbuves likumis, ar ipaiu uzsvaru uz verbu sistemu' Ideala iespeji jauniem latvie5u sabiedribas darbiniekidrn noslipet savus latvie5u valodas

protokolus, uzrunas, vestules, ka ari jaunam ' k rss piemEr,ots studentiem ar minimalam simenEm dot iespeiu veidot skanigaku un apstdkfos. Macis Dr' soeiam latvieSu valoda, piemeram tadiem, kas Vispusigaku valodu riralas Lelis. s'apiot Iatvie5u valodu, bei neprot latviski Iasit un l-azeps ' ^untasnavviss! Sogadaripirmoreizinotiks jau vienu kas raicstit, vai ari tadiem studentiem, centra. Btrs divi vienu studiju Latvie5u kursi Dzidra vasaru miciju5ies LATV 100. Macis rakstiSanai. Var6sit noveltiti seminari ned6|u Rodila. vai iesaktos dzejolu referatus fuk3u beigt savus LATV 200 - VIDEJA rIurIyA KLTRSS I un krajumus. LATV 201 - VIDEJA LIUnrya runss II no 5. julija PRAKTISKAS RAKSTISANAS DARBLidz --- - 19. augustam. junijam. Daugavas aUi fursi piemeroti latviski runajoiiem NICA no 12. junija lidz 18.ja ne, tad noderes iaunie5iem, kas grib iemacities kaut ko vairak Vanagu teifua'rrddi? Koncentrets un heka to, ko iemaiijas latvie5u skolas vai vasaras nraktlskas rakstisanas darbnica. formalu vidusskolAs. Kuisos bus uzsvars uz vardu intensivs praktiskE.s rakstiSanaspArskatu, isu zi4ojumu, protokolu, vestulu, macibu, teikumu uzbuvi, daZddu teikumu gJaTapalidziPa Individuila kurss. paveidu un idiomatisku izteicienu lieto3anu, reportaZu-Lalita ,a.du krajuma paplaSinA5anu un runas valodas tikas problemu risina5ana. Vadis MuiZniece. attistibu. Macis Aiva Vintere.

DAILDARBU RAKSTISANAS DARBFONOLOQIIA no 11. julija lidz 1'5. jaJijam. .. NICA no 19. lidzZl. junijam. t't't' Bija tum5a un lietaina nakts... "Varesit klut Nos t ar eksplosivo " {', lai dzivo platais " e" Latviesu valodas pareiza izruna ir nepiecief uTu bagati fadotlatvieiu "Harlequin romance" sEriju, labai valodai. Kursl apskatis latvieiu valodas vaf ari rakstot dzeiu, dramu, prozu un esejas'

LATV 320 - LATVIESU

VALODAS

Aicinam'Jaunos" rakstniekus piedalities nedelu ilga darbnica, kurbus iesp6jams radit jaunus vai Praktiskie vingrinajumi valodas laboratoriji noslip€t jau eksist6jo5us darb-us, tos sagatavot nostiprinas teoi6tis(as zinaianas. Macis Lalita public€sdnai latvieiu .avizls, Zurnalos un citos izdevumos, it sevi5li "Veja Zva\as." Mui2niece. Bet tas nav viss! Latvie5u studiju centra LATV 597 - LATGALU VALODA no 26' sagadasim katram studentam savu istabu, miltites pie kopgalda un ]oti jautru sabiedribu julija lidz 6. augustam.

fonoloAisko sist€mu un tas ipatnibas: salidzinas latvie5"u valodas ska4u sistemu ar anglu'

\EIAZVANI25 55

citu kursantu vidfi, ka ari lielako latvieiu biblioteku Ziemelamerika un nepartrauktu ialo5anu latvieiu valoda.

Netulijies. brauc!

ABRENE

Elisa Freimane

Ludzu iesutiet savu registraciias materialu

pieprasijumu cik vien a tri iespEjams un sekojiet jo stingri_turpmakiem.n-oradlumiem. 19gg.' gada registracijas materiali lidz ar skolas ni,rd., ies utami lidz 5. j0nijam. Nepietiekama studentu skaita gadijurni atseviili liursi vai visa programma var tikt atsaukia.

PagajuiAs vasaras sakuma, kamer liela dala

no mums ar gyutibAm centas salasit

naudu braukianai uz Minsteres dziesmu dienam, viena privata latvie5u grupa centas savakt naudu

mazliet talredzigakam

merlim:

zemes

jaunam latvieSu centram Francija. leSa$a9a1ai Izredzetais zemes gabals atrodas apmeram 250 km uz dienvidiern no Parizes un franciski saucas "La Ville au Maire". Lai vAktu lidzeklus sim

',,.:;$Sn "g';1$!1S

{;S

.'s 'se tii):li' .S:&,

,*ri$$s.:

'"t:t'.::

''sN

..N

ss:rii).1:

^^*<+r,

"'NN ' -

,,'N

RN â‚ŹN

$qrn\:.

reguldijum.am,.Projekta iniciatori izdomaj.a uzsaktpaju sabiedribu. pajas un paju ipa5nieki lidzinas apmeram "stokiem-'_un."stoku"ipaSniekiem Amorika. Ta ka vui"dziplad s'am'ora lielu naudas summu pirms oficialas. pirksanas,-latvie5iem izdeva broiuras, uprJr.riolso ipa5umu. "La Ville au Maire" latuiski nodevâ‚Źja par Abreni. Nosaukumu iniciatori ir 4emuii no ta Latvijas zpgabala, kuyu komunisti ar varu ir pievienojurS.i Krievipi Abrgler [ri"""i" *crrri, unt pu, vietu ;autal augstskolas dibinaianai, vietu, kur latviesi varetu'kopa satikiieiun vietu, kui varetl uzturot -atviesu kulturas mgltojunla vertibas: gramatas, makslas t6t"r..i;ri,;;;r lietas, utt. uz jautajy*Y,Iap_g. tiesi Abreni un kapec tieii Francija, i"itiutori paskaidroja, ka ta ka -- Atb-ildot :rancija nav daudz latvie5u, "ir iespejams izvai.iti"s-.no.lokalf#1otir-, un no nevajadzigiem (ompromisiem, kalpojot lokalam int6resem" . Tdvarbut ir, bet ir slyif p;r;il;ik6rli#i"rprta, :'trs tam faktam, ka tuvaka latvie5u sabiedriba atrodas cita zeme."biti iu*"sli pirkf tiesi Abreni bija

VEIAZVANI25

drusku viegldk izprotami. Apvidus ir tie5am burvigs, un cena bij apareiza. Pats ipa5ums ari ir diezgin parocigs.' 79 akri ar 1'6..g.s..Pili^tl impiesivs pirkums par mazak ka 400,000 dolariem.

Bez elegantis pils vel atrodamas 13 citas ekas. Varbut visint-eresantS.ka no tam atrodas apmeram 150 metrus Prom no pils priek5as. Si €ica ir buveta no akmens, cilindra veida un agrak biia mlioklis putniem. Vel Sovasar, ieejot tur iei<5a, vareia r-edzet putnu spalvas visAs malas. Seit laikamizbuves meditaciias telpu. Netalu no

5is fazanu majas atrodas eka ieb0veta maza puUf"a- Te tik's ierikota podnieku darbnica. Sis bkas jumts ir pieejams no pakalna.augsa.s un ir iabs irov6roianas punkts. Te svaiga gaisa var izbaudit Abrenes- tokllo vinu un pardomat dzives butibu. No jumta, ejot leja pa Efejdm paraugu5am kapnem, vat nonakt pie vasaras initr,ei',. Seit vhrctu izguldit 120 cilveku, un paglju5i vasara te dzivoja Abrenes stradnieki un vresl.

Pretim mitnem atrodas interesanta ieeja vinu alas. Tas senos laikos esot lietotas vinu darinaianai un patverumam no kaya. Bez Sim ekam vel atrodas RudbdrZi - ambulances telpa un garaLa, rotu kalsanas darbnica un divas vArtu iralas. Plr€jais ipa5ums ir meLi, vairakas plavas un hbelu daizi. Sis viss ir ieZogots ar vecu akmens muri. Pati pils ir krietna eka ar 75 istabam. Lejas stavs sasthv galvenokart no milzigas balles zales, bibliotekas, lielas virtuves un uzgaidamas telpas. Ir svarigi pieminet, ka katra istaba ir kamins. _loti dekorativi izskatis ari spiralas kapnes. Pilij ir pavisam tris stavi, neskaitot pagrab-u, Pils arp. use ir grezni dekoreta ar figuram un poliem. Pilij ari ir irairiki toryi, ieskaitot vienu ar pulksteni. Ar pirmo acs uzmetienu var tulit redzet, ka senos Iaikos te bija grezna dzivosana. No airg3mineta apraksta varetu likties, ka Abrene ir sabiedribas ilgi mekl€ti utoPija. DiemZel ta tas gluZi nav. Abrenei ir vairakas neparskatamas problemas. Lielakd no tam ar6Si vien ir finahciAla. Jau pirmi Abrenes sapulces parskata ir rakstits, ka "uz jarl!1;-umiem par Abr-enes turpmako budZetu jiatbild, ka nevar nakotnes skaitlus". Lai Abreni savestu paregot -kartiba un deSam izbuvetu visas sis darbnicas pec plina, ir vajadzigs ziedot daudz laika, naudas un materialu un, falvenokart, vaiadzigi sp€jigi cilv6ki. Un ka jau ieprieki minets, tuvakA

latvie5u sabiedriba atrodas cita zeme. Tas krietni samazina darba sp€ku. V€l viena prob-lema paradas sakara ar-ikdienas uzturu. 79 akti it i.riet.,s lpasums, ko vienam, vai pat vienai giT"nei uztu^ret un kopt rudens un ziemas m€neSos. Abrenes merlis iesakt regularu augstskolu ari Iiekas diezgan primitiva-stadija. Abrenei vel vafadzigi gan lektori, gan studenti, kas gribetu pavadlt-gadu Abrene. Kaut gan planots lektoriem izriaksat celu uz Abreni, atalgoju,ms atkarajas no ie4emtas studentu skolas naudas. Pirms'vispar var uz+emt Abren€ studentus, atalgot lelitorus, vai pat restauret-Abreni - lidz 198d. g.27.junijam iai,emaksa I millions franku upn,.lgfZO.OOO. Ta var tulit redzet, ka Abrenei stav priek5A krietnas Problemas. Viia visuma Abrene liekas vertigs pasakums. Vai rur kas materializesies, var tikai spekulet. gan loti daudz atkaraias gan no organizaciiu,individu ziedojumiem. Lasot Abrenes- pars-katu, liekas ka iegadhties pajas nav parAk liels risks. Ja Abreni butu lapardod, paju ipa5nieki sa4emtu naudu atpaki|.- Skatoties Sodien uz musu pasu "stoku" tirgu, Abrenes risks liekas mazaks. Galu gala nauda ir ziedota musu tautas laba. Iniciators Austris Grasis sapulce mineja: "Brinumi nenotiek piecas nedelas, tiem vaiadzigi pieci _un vairaici gadi." Ti tad ceresim uz labam sekmeml Raimonds Baumanis

ELIA IUBILEIAS KONGRESS

1988. gada 7.-1.4. augustam Sogad ELJA riko savu 35. kongresu, un, ka tas pienAkas jubilejas gadijumos, kongresa rikotaji ir izmekl6ju5i kongresa vietai PIII, Abrenes pili, Francija!

izveidota pla5a un interesanta programma, kas visus dalibniekus piesaistis un

iesaistis. Kongresa programmai Sogad (ka jubilejas gadijumoit) nebus galvena temata, toties s a ga-i aarir pozitivus rezul ta tus. Riko iaj i .'milj gi" dibena". "sperienu kongresu no-saukusi5o Par Kongresa programma sadalita tris posmos:

VEIAZVANI25

ELJA

1. Latvijas attieksme ar trimdu 2. Trimdas attieksme ar Latviju 3. ELIAs attieksme ar trimdu un Latviju Katraprogrammas posmabus referati un diskusiju grupas, ku;u mâ‚Źrlisbus pardomat uniztirzat jaunatnes lomu un pienakumus seit un Latvija: ko varam darit tagad un kas mums nakotne butu darams.

Gribam ari dienu veltit "ELIA problematikai" un apskatit sekojo5os jautajums ka diskusiju grupas, ta ari paneli: 1. Klpec ELJA dibinaja? Kadi bija tas mer[<i? 2. Kadi ir Sodienas ELJA merli? (nevis burtiski, kas rakstiti statutos, bet reali) 3. Latvie5u sabiedriba klust arvien Sauraka, kas padara sakarus ar citu kontinentu apvienibAm nepiecieiamus. Kidai butu jabut sadarbibai ar citu kontinentu jaunie5u organizacijam? 4. Vai ELPA parr,remusi ELJA sabiedrisko nozimi jaunie5u starpa? Vai ELIA kluvusi par "veiu organizaciju"? Kongresa programma paredzetas ari vakara nodarbibas; kongresa rikotlji sola visadas jaukas izdaribas - glaunas vakari4as, balli, "kviztr" ,5|Cr5|u gajienu, satirisko vakaru, pidL:amu/ naktskreklu balliti agra rita stunda, ugunskuru - un j-et - ari pilnsapulci! Sportam veltisim veselu dienu. Ir paredzeta "Senlatvie5u sporta diena" vai "futer,ru" spele pret frantu komandu. Apme5anas Abrenâ‚Ź domata, galvenokart, vasaras skolas telpas, bet ari bus pieejamas daZas istabas pili. Kongresa dalibas maksa, ieskaitot pilnu kongresa programmu un pilnq uzturu ir: ELJA biedriem un biedriem veicinatajiem, kas piesakas pirms 15. junija: vasaras skola - apm. FF 1000,-; pili- apm. FF 1500,Dalibniekiem, kas nepiesakas: vasaras skola - apm. FF 1100,-; pili- apm. FF 1600,(Cena vel varetu mainities, precizu maksu pazir,rosim avize pEc Lieldienam.) Ja piesakds pietiekami daudz cilveku, tad gribam rikot kopbraucienu ar autobusu no Minsteres. Tas iznaks l6tak - bencins Francija ir samera dargs, un ir ari jamaksa par autocelu. (ari no Zviedrijas iznAktu letak, pievienojoties kopbraucienam Minstere). Kongresa ricibas komiteja sirsnigi iesaka kongresa dalibniekiem lugt stipendijas kongresa maksas seg5anai. ]a velaties tuvaku informaciju par iespejamiem stipendiju avotiem un ka uzrakstit lfgumvestules, lodzu, rakstiet Claudia Hohl-Smirnovai (adrese apak5a). Ludzu neaizmirstiet, ka daZiem ir ari vajadziga Francijas viza. Saciet jau tagad par to intereseties. Nepiecie5ama pieteik5anas pie: Claudia Hohl-Smirnova, Auf dem Wasserfeld 1,5000 Koln 90, West Germany; talr. 82203/13215. Uzredzeianos Abrene! Kongresa rikotaju komiteja P.S. Ir jau pieteiku5as divas skaistas meitenes no Australijas!!!!!

l987-/88.

oada valdp

Rerizi jas komisl ia

.::ek6s6de

Vice prlek5s6de

Biedrzinis

.:u1ine Riemere -j, Half Moon Lane : -3t 3 :rne Hill :rdon SE24 9JL :- iland .:l: 01-737 1595

Ingrida Liepiga c/o 86rzitâ‚Ź Grevenerstr. 379 4400 Iiiinster

Juris Ezis 5, Alma li.ights Of f Cavendish l{ay Itlickleover Derby DE3 5BJ

li-Germany

Danztger str . 24

Egils Levits

Sarna Zemite \asser ldest 19 2160 Stade

!'-Gerrnany

\r'-Germany

2300 Altenholz

TeL: 0431-323 296

Te1: 04141-3817

England

Te1: 0332-5i7

630

'::ieris

Sekret5re

35. kong. rikot6ia

::rls Krastig6 ::stockerstr.2T-31 - Stuttgart 50 , - Cermany

Li-nda Freimane Stopvdgen 31 161 46 Bromma

Klaudi ja Hijhl-Smirnova ['asserturnstr. 16 5000 X61n 90

Sveden

Te1: 08-80 88

li-German_r 15

Te1: 02203-13215

Ef redaktors

Yaldis Labinskis Brunnerstr. 9 8000 Miinchen 40 I{-Germany Te1 : 889-300i 27',63 ;

(n.

Dainis MjartSns Killingstr. 20 4400 Miinster )

089-2 10 22 At (d .)

W-Germany

Te1: 0251-213 660

VEIAZVANI25

o 0)

!<<D +OlO.t O P! 6 O Or3 o h d ! ou( r ptdo P ? o I D Ftr !cOlCOa. ,.f,4^ od) F 3 y P.D C, fraPfr *dF.= ood 3 7NqF' < P.: 0tonaaf' to o B Co I gf *A tron . OP o -3. gt O. ,'D O(. tr Pa. lo= r.F.or! f,G @ t o f a 9) o ts. O f 3 I 0t 3 o3N. a -

!. cr ND NP' '! *4. D t0, f, old d< O g P' O O O tr@ D DrP P, P't (-5 o trrDl fr O OF F E Pr DtO I r >< o&dF stlrh ooCDo d o < B D

' .

.' '. '.

xi< OD

' ' '

FI oF

' '

F q

aP-

DEP6F =qrL tlo @O sr dO o' 3rF' P.Om

a 4

zt to

C)( o

"iAo gr:tr SOOP' daco oFa3

d rF' iE QO<

b a

b o

N! 'o HO

a @

t =<O NLI a ts, iaa atv,3 ,.J l.A

-.t !).!)

t-l

c$ri 3= -'3-L d a,

-= c n

.,.- = {:' -

,r ;

,,' u

D' 2

-. o..

O ltc ootx.r' O Ot F. 50€3ca

car ouo .J ol o. r.o

ts.dFo ro D ! dts3@ P. I g gao N ! P.O ts.O S f,o l . O f,Dl! =tr30 P. ' m t o^r ' o o f,& otsD 3 FO -''-)' ,

6/ z{ s-< o

oNt' g<c.

ll1 I l-

ll l. ll

l-' l--, I

l: F

Fr.43 € O uf . (- -O lr P. >qa u oord std Oe.O OO a /' F o 16 u.o 3 c. a6O .','.r.trPF.|rc qo a o 3 @.> 0 =F. < O f, a r= -o o ! )J D 1o'F' . /,o 7 o F = o h o o ! I D ac O F o o F -: c'a a -, o . a ,. trr 3.. tr c r o o < olPlp. ^r. ., to 4 A o= dl r -,s O' E i I ;ool f,p tr ! E c o 3 i . = a= lT l-: ta l.7 rr: '

>4tf \O ot I 0 CO o , o o o' o P' " s€ $1 0 a -l=fr>.O q o OC m I U <O / > ' 3 q O iS > so ' ! o x 9l c > u udtr e= U! | :r!-3 o orJo e cr' @ I >O , < o o ! = . o

aT. N3 F

2 a

It- It!, l-

l:. l= 15 ;: l'i,

'!r

,, E.

t-/)

il) G.

r i

:(- ;- =' a \

a -a

!, ! f'cq :<l -,

dn uJ

J.J

5 ;I

/cc b

.:> -,: J

ts + N

r:5j rt lt }Eid 5tr z

-xa a rl -r.> FA, -r.t CN

lH ln llF llla' l> lz l-i lu' l> l= l^ l3l lP L 1," lll> I lo lo lr l' llr

I ,l

hYo az io C

l:lE lr l!lP

a. (D.

r:,

;n: ; =' E C 'z

6z-iZ ta ln hE E (l) ut 6

=-{a) *7,

d FX O-

6CC

6no

A'v.F iiU Z Zz AEC:* P ;oo

6F*L I

fr4 L

tr{

8. UISPASAULES LATUIESU JAUNATNES KONGRESS

SOMIJA, Ig8g. GADA NO 23. LIDZ

28.JIjLUAM ( E )

vEIA zvaNr zs

i,:';.; ,i;rrlr,,i"iir,lnrfuJrrn.t'n..5lnn,,..u'';iu'v.or.r,;..tr1;;;*iru.;in".*ir;n.".il l;-l '"t ,:f.--n-l--J- ,.-A . ; L-:-0- : T}E- j R1l 'J "_A' *' ;, i', -,'j; ':t---b fl;i$$; ffi;ii;**;;;i*q;'q=;,,ril+ll; 'r# ;:''',5,,6,. ui-,*' i".r; i 41-:Aus ;h. 9.. ;r, l' " 5,- ASv f+':r-:,'iffiji,:";f"4' 1i,qtt l 3 ii'. ;i"-1i# # l-l,t.d*i,: t; .-','u .:,ii"r,;,,:'.,.r,Jr]j,,":,!. rti.r d# Sl"rfi:,.r,i*,",i];,.*,,;,;i,,.,,1* : ", ,{ir"i-":r-"i'i'l i *;r$r,;ri$*, ;,f.1!,,{ irt' .;i,i,l "nth""r[ 5 3,.2 114N-$

,,yr,r;

,1:}1.:,

$w$\ffiffifi

r,Wl5P". ffi 'i .'' "," t

.,'-'

t,"

1-, 4................

,'"," l i ,"uo,:-"u'iY,''",',;':)'" 't '.'. ',', t,-i..1, l.', i " li,'," l-J" _', r,, . * : l. '.

?},,,\,},-.}.,tI.r-*

.,'

,****ffi;:i fi, [#r #ltr"

tN:

:' i,,,1i,

]

.x'{,:]Biivh"uztuiesanag0Vr"rxlts8p"gaoan"o,23.trdil28.i8Iilarh.1"r:+ ,:_:- ,. '.", ,.', i"r :!;.'{, l''*tTu'""" lri'a,;;,"i a

:i'jr-,,3,..,,,i*#:l.,.T::*V.:T:r,sae'rj"ila,no,io,.".'ut1!a:irrila,il"",Jtl . . ,1"-;,:}#i

",i'.,.,*..'r,",',i:,,rt"- ",: " . ':r';,i E^f.t ;, i :----lT--?: isaolsagli'2 ,.',ua ad'^ldlyq:liq ;:,., ',' -u, .'.i'r;i " ';br. ^.qr I' 'r;,,,i'r"r.yd;;l 1;:l::' .,u, ..

"::

;i6;jb

'*^fi*', "'

{;),51,,qT-[',:$?;,:';+fiJd;in Pirksim 8. VLJK loterijas lozes

1. Lidojums no laimetaja mijas vietas uz Somilu

2. Vienas nedElas atvalinijums somu vasarnlca (vietas

personim) vai DlVl500. 3. Briva uztur6ianas 8. VLJK, 1989.9ada, no 23. lidz 28. j0lijam, Haiko muii5. Somij6.

!a:sia!la '''a

ATKARTOSIE,S JAUNO LATVIESU POPULARA OPERETE!!

vai

DM2.000.

8 !'-J(

i:'

Laimesti:

Lozes perkamas ple;usu

"J#;i'*1;5;.:j

Rlcloas komitela parooc lolerrlas lozes visa pasaula. Lolerjas atirkums.galvenokarl oornals 6 V-JK strpendilu londa nestradaloso (studentu s(olenu, bezdarbnreku) atbaista'i^ u. a..rqslverl gas prograrn.rlac lzve cosalal

iaunatnes aPv enibas

"|tr

al1rec'igas

TIE KAS NE,REDZE,IR PINNAO REIZI - LAIME JUMS UZSMAIDA! "TANGO LUGANO" NAK ATPAKAL!! TANGO LUGANO Ba4uta Rubesa

Mflzika: Dace Aperane Toronto, Bathurst Street Theatre 10. septembn, pulkst. 8:00 l;JujorkI 18. septembri, pulkst. 3:00

VEIAZVANI25

2X2 2X2 2X2 2X2 2X2 Tapat da daudzam citam tautam,latvie5u tautas piederigie neatrodas tikai vienas zemes robeZas. Kaut gin mes, kas dzivojam rietumos, un latvie5i, kas dzivo Latvija, atsliramies daLada zitra, mums visieri ir vismaz viena kopâ‚Źja ipaSiba - mes visi esam latvie5i, mEs esam vienas tautas piederigie_.. $is vasarus 2x2 nomelnes virstemats ir veltits mums visiem: latvietis pasaule. Kas tad ir Sis "latvietis pasaule"? Nometnes programma apskatis latvieius un latvieiu darbibu pasaules konteksta: kalatvietis skatas uz pasauli, un kada veida musu darbiba ver5as uz aru.

Bustradicionalie2x2temiti,kamuzika,politika,unliteratura,unb0sarikasjauns. Kadalibnieks varesi pieteikties uz divam ievirzem, kuyas ietilps sekojoiie jautljumi:

Politika: parmai4as Latvija,nacionalitAiu jautajums, Helsinki 86, u.t.t., un ari iespejas trimda, ko esam dariju5i pareizi, ko varetu mainit Literatira-: ka latvieBu literat0ra iziet pasaulE, ka latvie5u rakstnieki attelo pasaules notikumus Latvieiu valoda, ka uzlabot valodu, izrunu, un paplasinat vardu krajumu Tautiskais mantojums: folklora un folkloras kustiba Latvija tvtuzika: muziku dzlveLatvija un trimda, ka mEs varetu veicinat latvie5u muzikas attistibu Xristiefiba: baznicas loma latvie5u tautas pastaveiana, baznicas problemas Latvija un jaunie virzieni Sports: ka sports ir attistijies Latvija, kas ir latvie5u sPorta zvaigznes Maksla: kida ir maksla Latvija, kas raksturo trimdas maksliniekus Uzvedisim Tango: praktisks seminArs kulruralu pasakumu rikoiana, lietojot dziesmu speli "Tango Lugano" par izejas punktu Dabas Zinibas: dabas peti5ana,lauku nodarbibas latvie5u valoda, dabas aizsardzTbas jautajumi Latvija

Varesi ari pieteikties projektam, kur pats varesi ko veidot. Lidz Sim planotie projekti ir: rotkalsana, latviska virtuv-e, koris, latvie5u valodas izruna, fotogrdfija, nometnes avlze,latvisks buvprojekts, muzikalais ansamblis, rokdarbi, tautas dejas. BOs vâ‚Źl citi! Loku glupas bus iespeja parrunit, ko nozimE but latvieiu jaunietim ikdienas pasaule. Bus ari kopdziedasana, dejoiana, koplekcijas, saisto5as vakarprogrammas un, protams, ari brivais laiks pie Saulaines upites. Nometne notiks Saulainâ‚Ź, latvie5u Sv.Jd4a draudzes ipa5uma, kas atrodas apmeram stundas brauciena ziemelos no Toronto Kanada. Ertas telpas, latvieiu saimniece, meLs, plavas, un up9 daudziem jau iemilota vasaras nometne radis vidi mums sadraudzeties un izjust latvisko pardzivojumu, kads 2x2ir bijis ari citus gadus, citiem nometniekiem. Nometnes laiks ir no 74.lidz 2t. augustam, ar sabrauk5anu tikai svetdienas vakara, dodot iespEju jaunie5iem, kuri ir piedalijusies baltieSu kongresa un citos pasakumos kopi ierasties ari2x2. Nometne ir domAta latvieSu jaunie5iem no l8 g.v.lidz35. g.v. Nometnes dalibas maksa ir $230 Kanadas dolari ($190 ASV) Iidz 30. maijam. Pec tim, dalibas ilraksa bus $260 Kan. ($215 ASV)" eeki rakstami Divreizdivi un nosutami: 93 Highland Park BIvd., Thornhill, Ont., L3T 186. Tuvakai informacijai var zvanlt (476) - 764 -7730 vai (416) 467 - 0773. Nometne mes meginasim saprast un saredzet latvie5u darbibu ir Latvija, ir citas pasaules malas. Nometne mes centisimies izprait, kadas ir mOsu dalddds lomas un daZadie panAkumi un kas tas ir, kas m0s visus saista ka vienu tautu. Sapratu5i to, mEs sapratisim "latvieti pasaulE." Inga Upeslicis

VEIAZVANI25

Zxz

IEYIRZtrS

2. posms

1. posnrs Yieslu6 Zari(ra \pslatisim 87. uo 88.g. n:mierus Baltije urr Padomju Savicnibei lirbiba iesp€jas partija. pr6[; \'a]oda un cliololijo jautliumus; :e:igiju ks p.clspaku.

Vi6luN ZsriIS PoLI,TISX;\S IESI,T.JAS TRI}IDA .\pskatot bfvibas kuUi, lobi.ii5tu darbtuu, un Jirmals konferenci, ierrunfuim baltielu sadaablbu, panakumus prese un ietekmi uz raldlbam: misu trimdas ortaniziciju priori!ates un Salavlbu.

I..{TyIESU LITER^TfRAS PASAUI-E AnlB Bmnrmane \pskatisim un iairdsim pia(tu lalli<u iitcml[6 Psaules jauno

L.{Tyt[Su LITERAT0RA P-{SAULE AnlB BEmman.

PIRilAI|)tAs r.ATvlJi

rutoru darbus. Pa. ko raksla p€c 2. pasaules kafa dzimuli autori Lrtvija un lrimda? Ka tat skaf mls? JLeps

LATVIESU VAIODA I

lflis

Lf,tviesu valodas izcelsmc un strtrklira; kI vardi ir celu\i6 un k5 to lietolana ir maidju!is; ktr ang.lu valoda ir iespaidojusi Ia! ,ieSu lalodu.

h? latvielu lileratnra gajusi pasaule-? Ki ta lodien vara(u iet pasaulA Uzklausisim cilvekuS kd latvieSu lilertt0ru vedu!i trrpus las ierastajam robezam, ul parrunasim IatvieSu lilerat0ru pdaules kontekst

L.{TvtEiu vAtoDA

Jlaps t2lis

r-rrvteSu MtroLoQlJA uN FoLKI0RA S€nie

diwi, latvie!u tikumi,

lla

Mrtlss

latviskais dzlves skaujums.

Darbs ievirz€s sadalas divos posmos. Katra posm6 var piedaltties vien6 ievirzE.

Ado6 Jansons

Apskatlsim latviesu m[zjkas attislibu 8an vasturiski, gan ke ld rurpines trimda un Latlija, lietojo! biografisku, vesturisku un iilozofisku pieeju; izpausim polrlikas ietekmi mlzika

llaris CmuditS Latvieiu sportisti pasaula: Sodien, vakar un rIl. Apskatislm la! vidu \ido5o lomu at*\ij'tios sportos Padomju Salienibd, vEstules skattuna un lrimda. Kada Ioma spof,am lrtvija iodien un lrimdr. Ki politika ierekmejusi spoilu un ka spoila dzive lirzema

}.I0ZIXA

Art0E Jansons

pirma, otra, vai abos Posmos.

Katrs dahbnieks piedalEs viend projekta. Projekti

Gunta Dreifelde UZVEDISIM TANCO Ki sekdgi rtkot koncertus, leilrus un fid2-rgus uzvedumus Iietojot Baluls Rubcsas dziesmu sp€li Tango Lugano kd izejas punklu.

darbosies ikdienas.

JEmats abos posmos tas pats, bet ar

citu vielu. Var piedahties

SPORTS

I,ATI'IETIS I'ASAULE 53rmx Eglite DrEv:{ DorAIs APvARSNIS {pskailsirn Dicvl uzderrtmu la(viclim un lalvieiu taulai; kads r gari-eais saturs jadzienan 'la1\ielis'; psaules raksluroiums; ki larbo.jas daZadas iryirzes: relilija, zjnalne, malktisms; ccli, kas :imi let\ielinr k?t p6aules iemltniekan, lrimdiniekm, identiteles ;3rgilij3m, cicla.jam, uzlarCtajanl, u.t.t. T

Sogad nometnes ievirzes apskatTs ka latvietis iederas citu tautu vid[ un ka vir,r5 sevi parf,da uz Iru.

Paktisks seminars valodas lielosane.

Ila Mau$ Dzr-vA FoLKI-oRA Gadsktutd un miZa goCi, latvieSu raksti; lmdiciju iedalinalana lrimda un Latvijtr. ltUzIxA l

Latvietis pasaule

Ii\TI.IIS

Arnis Pukltis DABAS zINIBAS Iepazlsinrics ar L.lvijas dabas elementiem un patisim lldzibas lokos uo sredos nometnes apkadnc. Apskalisim dabs svar'igo Iomu ikdienas dzjyc, dabas nozimi Jeit un Lat!ija. Programma neriks nrain'ila laika apsllklu del.

Loku grupEs pdrrunds latvie5u jauniebiem aktualus jautdjumus.

Pauls Raudseps

.\pskarisiN da:idus lutu tulkojunrLts, San no lalvieJu valodas :nglisli, gen no citim valodam lrtviski un Do iisn picrilarienr ..ryeid,rsin1 uz!edumu. Teatra ie\irz.: jtrpiedaltrs abos posil)os.

BDs arr tautas dejas,

dziedd5ana, koplekcijas, un vakara programmas...

\t,\ Ks I.{ SandE lrcrnrus ::piizirimi.s rr lalvie!u makslini.kiem un vinu darbicm un ap\inus icspaido ;kalisirx J7l\.s ipstaklus, kirs

Dzim5anas dati: Adrese: Vasaras adrese

(ja

citada):

Latviskd izglltiba: Esmu bijis t-atvija

Vai 5i ir tava pirma 2x2 nometn€?

Nodarbo5anEs:

Vui stuclcjis, trlr ko Vlri

irttcrcst' r,ittll( vittgrollttltt:

Vai r,rcrnsi

lTcl:l

mtzika.s instnlmentu? Kadu?

VEIAZVANI25

PROIEKTI TAU'IAS

DEIAS

Praktisks scmintrrs kopu vadiSanx

Nomctne domita latviski runajo5icm dallbniekicm no l8 lldz 35 g.v.

t\T

PicdallSands programma obligdta. 2x2 nometnes

Zigurds Miezltis un jaundeju radisana

laikl un teritorija alkoholu nelieto. Lngums nenemt lrdz radio vai len5u aparatus.Nomctne clrikst tizturetics tikai dahbnieki.

(choreogra leSana).

INSTRUMENTALAIS ANSAMBLIS

',redis

gultas vela p

Lr I

kstenis

ra kstlmpicdcrunr tautas tarps

Ilrigita i\lka

K0RIS

Uz nometni bltu jdqrem:

Andrejs Jansons

Sag3tavos dar-adu latvie!u komponistu darbus, noslaguma vakara konccrta.

programmu noslaquma vakara konccrtant. Uzsvars uz dzicdtrIanas technikas izkoplanu.

Sagatavos

FONETIKA UN IZTEIKSME

Dalrbas maksa:

iidz

Anda LibcTe

15.

j0nijam:

Latvielu valodas izrunas un iiltondcija izkopiana. Praktiski vingrinljumi aktiericm, lcktoricm, skolot,jiem, sapullu vaotitf,licm, visicnr, kas iaisas rilnal vai skali lasii.

S23O

KAN

$190 ,A.SV

pec 15. jiinija: $260

KAN

5215 ASV

ITOIKALSANA

rr lnkcti.

Ccki r.rkstlmi uz Divrcizdivi 2x2 un nosutimi,

Lirlvic{rr rotu kal(irr)r st)ccialisla vadibil-

S'IIKLA

DAIllll

IIOTOGRAFIJA

latviskus cclicnus, ilo l)iragicrn irdz cakas snLrkLrri(irrr.

Arnis Pukltis

No Toronto: pa 400. lielcelu uz ziemeliem lldz Innisfil Beach Rd. \Vest, sekot tam lidz galam. Pa labi uz 27ti ccla. Trrrpiniit lrdz zlmei Ivy 3 Iabi pllse, tlrr gricztics pa kreisi. I'a io cclLt Iidz galarn.

I.atvisks buvprojckts, kas varatu but 2x2 d:lvana Saulainei

Karina Mierin:t

lc v)

ItoKt)AI{t}l

I'idile un Vilnis ApSc

Pric,,i-(u auaana,

iziir\rna; leIisko rakslu uil kreslr komDoziciia.

TuvXka inforrnicija:

A r)rsA N,,\ l .tlrrslrt einrrlrr rrrt , cLrr ;rrlliarrl. \'Clnrrrr\ ir(lllx!lr\ Trr

Progmmnrrs vrdlilj0: lngricla Mrrkarc

Ilithlirrrrl I'irrk lllvri. llrorillrill, Oill. L-l l ll]6

r)(),1

cl \zirrrlI;r rrrrs.

L[dzam alzrmet 1., 2., un posma. (4 stLrnclas ciiena)

Nornclncs ul(llIf,jn Inga Upcsl:lcc

(,116)

76,1.17r0

(,116) 461.1)l?.1

izveli ievirzei gan pirma, gan otra

I. posms

II.

posms

D li:r - Pirntai:es LatvijE D Latviesu litcrat[ras pasaule [] l-atvieSu ',,aloda I ll l)zrVrr lolKlora

T: - Polrtiskas iesp6jas trimdd

t-,1

Nltizika I

'lLrttris

Spo:-ts

Letvietis pasaule Dier r dotais apvarsnis

tr Maksla

I ogirr i\vr. li)ronlo, C)n(. M.1K ll,5

E Latvie5u literdtlras pasaule n htvie5u valoda II fl Lalvicirr n'ritoloAij{r urt folklt>nt {] Mrlzika II I I lcaIfrs E Rlkosim Thngo I Dabas zirubas

tC{

.o0

ryt

a9-

J-r vajadzigs transports no Toronto, larclzam to pazrnot Ingai tJpcslacci visnraz divas ncdelas i)inns nonrctncs.

I,ATVISKA VIII'TTJVI,]

-i N s-

F{â‚Ź

Icralanas nometna paredze[a svetdicn, 14. augusta starp plkst. 18:00 un 21:00. PedejA maltrte bDs brokastis svetclien, 21. augusta.

Fotograliianas un foto atisrlSailas tcchnika, Iictojot nomctnrs dabu un notikumus, kd jzejas punktu.

NOMETNES AYIZI!

ur)

rlrarrdzenr.

Ingr llrtivcrc-Zaript

I}UVPROJEKl'S

t0.)-

nonrctncs vrditAjai.

Stipt'lrrlijls icslkrtrrt rncklc: lri: (,rdrni7J(;jinr

Ievads stikla drrba tcchnika.

Ka gatnvot

P F]

lJzr\.diet an 1., 2., un 3. izvEli projektam. (2 stundas diend) lr iespejams, ka daZiem projektiem bus picmaksa materieliem.

D Thutas dejas E InstrumentAlais ansamblis I Koris fl Fonetikir un iztciksntc ! Rotkal5ana fl Stikla darbi D Fotografija D latviska virtuve I B[vprojekts I Nometnes avize tr Rokdarbi n Adr5ana

VEIAZVANI25

44" ilil:# Hff It ?fi ;: ry, ?Y;t [ * Losa ndielosa, Longbrtas jurmala.

O Dziesmas, dejas, ku$oSana, spele "Vakars

piektdiena',' $elnes ?rageri brlvdaba viss kalam sasn iedzams. l) Skaista apkartne un izpriecas - Holivuda, Malibu, filmu studijas , Dizniizeme, neda udz talak Meksika. O Tuvaka informacija: Arnis Tubelis, 14014 Condesa Dr., Del Mar, CA 92014 Talrunis ( 619) 755-3146 Gaidam Jus - Brauciet

VEIAZVANI25

PAVASARIS + VASARA

-EAMERICANLAruAN

ANGttES. CAI/fORN|A 90065 ' (213) 255 4215 Los Angeles, Cottlama Donts Pudztts/Vice Cho[frfin ' LMofrE Mtchlgon 3911 SCANDTA WAY. LOS

lbldisV Povlovskis/Chotrmon '

svon'e/r's'ecrelav chtcogo

'voa O, AnsB

'lokt,

iiersotet,

llhnois Los Angeles, Cahfornio

+ MILESTIBA...3 DZETA KA

Kd zag5us, tik lCn-am, tik klusIti4-am, Bez pute4iem un bez veffas ir pavasaris atnacis: Zledlazdas, zalo jau mEffas.

1988. gada marte

Godajamie tautieli! Mrlsu nacionelpolitisko mErku istenolanai absoluti nepiecielama ir labv€liga ASV valdibas un kon.qrcsa nostaja lietas, kas skal laMe5u inleresis. ASv kongresB un valdiba ir iesaisti-ti gandnz visos mUsu svarigos nacionatpolitiskos pasEkumoa. Th8 ir pamats, uz ka mrfsu darbs ir balsttjies 6os 40 tiimdas gadus un uz ke tas balsfeiee nakotnE. ASv atbalsts ir un bu8 mums vienmEr ivarigs, nepiecietrams un neatvielojams ci4a par brrru Latviju un par laMe6u tiesibam okupitaja Latvija un Padomju SaYienibi. It eevid\i nepieciedame las b[8 nekoso8 gados, Padomju Savienibai mEginot apklusinat latviedu patriotus okupCtaja Latvijd un neitr5lizet misu darbibu Rrivaj5 pasaul€. ThdEl laMeliem AmerikA ir jagada, lai mums vienmer ir draugi un atbalsts LaMjai ASV kongresa un valdibe. Sogad notks v€leIanae. IevElEs ne tikai jaunu prezidentu, ku15 iespaidos un vadis Savienoto valstu attiecibas ar Padomju Savienibu, bet ari vienu lredd;ilu senetoru un visus Thuta8 vietnieknama Per8tevjus. Musu picnikums un atbildiba daji gadijumA ir gedat, lai laMeIu draugi un atbal,,t,reji tiek ieveleti kongresa un Prezidenta amata. Amerikis laMedu politiskis darbibas komiteja 6merican Latvian Political Action Committee -ALPAC) ll]dz J fr a zie d o t naudu komitejai, lai ALPACB var€tu financiali atbalstr-t to8 kandidatus, kuri atbalsla un aizstav latv'ie6u naciondlpolitiskos mErlus un prasibas, un td nodroSindt vigu ievEledanu kongres6.

Daii no mums jau ziedo naudu politiskem partijem un kandidatiem, bet me8 ro daram save varda. Sie $10, $15, $25, $50, $100 ziedojumi paznd lielaji ziedojumu katld, un neviens tos neiev6ro. LaMeIi par individuAlajiem ziedojumiem neiegust nekidu atzinibu vai 'politisko parAdu". AIPAC dod laMeiiem iespeju eakopot mrisu individuiloe ziedojumus summas, kas tiks ievErotas un pai ko laMedi dabos atzinibu. Tbs stipri atbalsh-8 mrlsu darbu un palidzea mums sa8niegt mu8u mcrkus. Koptgi mEs spcsim spclat lielAku lomu politika, kopigi mlj8u ieepaids bn8 lietaks. I(opEjie ziedojumi dos laMe5u nacionalpolitiikiem centieniem jaunu dimensiju, atvers lidz 5im slagtas_ durvis, dos laMedu politiskim spEjAm lielaku ievEribu politiskas aprindAa. ALPACs

bia

ievErojamAki. bezPartejiEka, neatkariga juridiska organizacija, kas sa4em

Musu saoniegumi

ziedojumus no laMeliem un ziedo tos kandiddtiem neatkarigi no politiskis partijis, ziedo tiem kandiditiem, kuli atbalsta latviedu nacionilpolitiskos merlus. iagajulaia gads bija ALPACa pirmaie darbibas gads. Lidzekli tika ziedoti eendtorim: D. fuegle (dem,), A. D'Amato (reP.); Thutas vietnieknama parslaviiem: D. Hertel (dem.), D. Ritter (rep.), R. Dornan (rep.) un Lndldirei Mccregor. Sogad m€s velamies lo kandid;itu skaitu palielindt. Al,PACa sadarbiba ar ArajAs informAcijae biroju ir izstredajis politisko platformu ko laMeIi grib un praea no valdibae. Si programma ir jau

kandiddtiem. Tbk8tu var Pieprasil no ALPACa biroja pierrluta ievErojanrAkiem LoeandZeloeS.

Ja Jums ir kjdi jautAjumi vai ieleikumi AfPACa darbtbai, lfr&u atrakBtiet rnan uz ALPACa adresi vai piezvaniet, mans lilruga numurs it (Z$) ?55-lzt5' t-elreiz Jrls

mili ln&u ziedot naudu

ASv valdiba un kongreea bntu drau.qi,

tieaibim un brtw, neatkarigu Latviju!

ALPACam. GEdAeim,

lai

Kd zag5us, tik lOnlm, tik kluslti4-am, Ta, pa5am nemanoti, Pret tevi iedegusEs sirds Un kvelo nu loti |oti. - R[dolfs Blaumanis

VASARA Vasara ir kl6tu, Zied jau ceri4i. Zieda sveces gai5as Pacef kasta4i.

Liekas, pats es esmu Vecs un prieclgs koks. Lauks ir mana maja, Debesis - mans logs.

Rokas td uz aug5u Gribas manim celt, VclOt lawju zemei Zieddt, augt un zelt.

- KErlis Skalbe

VELTtTNEZINI! VEI tu rozes pl[c Nenotvlkdama, VEl tu matos spraud Tds bez nol[ka. VEI tu uzsmaidi Visai pasaulei, VEl tu nezini Sava skaistuma.

Un tu pl[ksi tos Vienam vienlgam, Un tu smaidrsi Vienam*vienighm.

Paies laici4S rss,

Karsti slavOs vi45 Tavu skaistumu -

mume

kuri atbalstl-tu miEu cigu par laMeIu Paldies.

Padc8e ciege Valdis V Pavlovskie, PrieklsEdis

Ivars Svanfelda, s€kretars Dr. Ansis Bli\-ia, kaeierie

ZAGSUS

Un tu nosarksi, Birzes maliqd Ziedus meklejot.

Bet es staig-aSu KE pa rudeni. REdolfs Blaumanis

VEIAZVANI25

ABECNIEKI BOSTONA ]au otro gadu mus umazagrupirya satiekas ik pa divxm nedelam pie Valdas Melngailes,lai lasitu prozr; un dzeju. Sakam ar bralu Kaudzi5u romanu "Mernieku laiki," un

turpinajam ar Pumpura "Lacplesis" tln Rai4a lugu "[Jguns un nakts." Valda ir vienmer citigi piestradajusi, pagatavojot interesantu macibas vielu. Lasot "Mernieku

laikus," par tautas atmodas laikmetu,lasijam ari Vizmas par tautas Bel5evicas dzeju "Tris Piebalgas mirkli" sodiem. un sekojoiiem preto5anos muiZniekiem Tuvojoties Lieldienam, lasijam attiecigas dainas, bet Valda vel papildinaja ar tautas ticejumiem: Nakat, putnu dzineji4i, Suvo, Suvo! Pa krumi4u krumi4iem,Suvo, Suvo! Aizdzeniet sikus putnus, suvo, Suvo! Pa zariryu zari4iern, Suvo, Suvo! Tauta apiet visus laukus, sit pa katliem, lai aizdzitu visus ]aunos garus. C€rt, cert zobe4a krustu, Cert skaugi pu5am, cert |aunu dienu. Krusts aizdzenlaunu. M€s putnus nodzinuii, Slista musu lopu taka, Lai Dievs dod S|istam but Lidz citam gadi4am. launums aizdzlts. Pavasaya kurss iesakas ar tagadejas Latvijas autoru isstastiem. Izmekletie stasti ir no nesen4ji"f LiteratriraunMiksla izdevumiem un atspogulo patreizejo "glasnostu". Katrs stasts izsaka kautkadu

kritiku pret valdibu un ias iestadem. Temats vienam stastam ir cilv€ku p€ckara pardzivoj_umi.-

sadalitfgimene, kuyai kadi radi izcelojuii trimda, un kadas sekas tiem locekliem, kas paliku5i Latvija, un vi4u uzticiba vai neuzticiba komunistu varai. Sis specifiskais stasts, Zentas Jaunzemes "Maniojums" uzrakstits 7977. gada, bet publicets tikai desmit gadus velak. Bez patreizeja Glasnosta Sadi stasti nebutu public€ti. Lasot tagadejas Latvijas izder-umus, iemacamies ari turienes vardu krajumu, piemeram telefona perfolente ("microfiche"), televizors. Iepazistamies ar vardu <ontaksvira, mikiorajons, plastmasa, -krievr-alodis, ka Padiatvija, medmasa, un ar internacionaliem vardiem, salikter,riem, kas gemii no "ch", fikai "h", piem€ram "arhitektura" un "tehnologija'" bet Latvi:a lieto latvieSi <u1iem trimdas q:ll::.: viss atbilstois.tas reCzim izliktu gramatu klaju :..re:z Satiekoties pie Valdas, uz arala lienas lasamai vielai. Ta mes reizJ'a::'. :rioc:a:i'as i'.o Raina un AspAzijas Kasta4ola, Adolfu Kakti4u .ava Laiple5a loma, un visvisacu a:::=:: l; :'.::=::a-.:. Ia kads velas kadu gramatu aiz4emties, Valda

VEIAZVANI25

to neliedz; ja kidam ir kAds specifisks jautajums, Valda samekles atbildi. M€s, bostonieii, esam

laimigi, ka Valda ir musu vidrl. Vi4a nesavtigi sagatavo jo interesantu vielu; noziedo savas sestdienas musu labx; bet visjaukakais ir vi4as entuziasms un pla5as zinasanas par latvie5u literaturu, paraiam un ticejumiem. Daina Krasti4a

kas gan tur bija tads neizmirstams, skaists un vertigs, ka tev ta visa vel arvien irZ€l?" Neskaitamas ainas sadruzmejas man acis. Tur nav neka atsevisla, viss saplust viena ir bijusi mana nebeidzama ainava - tur jauna skaniga dzive,kas skr€ja ka upe, Salca ka meZs, reizem kauca v€jaina un lietaina novembya diena, tad atkal mirdzeja debesis maija nakti. Un vienmer es zinaju, ka vareju aiziet uz majam,par kuyam mans tevs s acij a, ka vi45 tur jutoties ka prezidents. IJn es tur biju vil a pirmais ministrs, jo es biju vecakais dels. "Tur... ja, tur bija smil5ains kalns, kula labi auga kartupeli" Ai, kas Par kartupeliem!" ta es kaut ko saku, un pats nezinu, kap€c es saku to un nevis kaut ko citu. "Lejak zieddja lini, zili ziedeja viss lauks." Ta piebilstu v€l, lai izskatitos un

izklausitos

bagdtik. Mani klausitaji lidzcietigi saskdtas, un liels klusums ir ap mani. Redzu, ka daLa seja |oti pacietigi valda smieklu. Laikam esmu pateicis kaut ko diezgan mu|l;igu. "Viktor, vai tu neteici, ka tur bija kalns un kartupeli?" atvaica Deivis. "Ia,tees teicu," pamiju. Unpiebilstu: "Tie kartupeli bija skaisti." Laikam gan mani p€d€jie vardi ir skan€ju5i v€l mu]|igak, un tie tad nu ir tie, kas parrauj siko atsperiti,uz ka ir balstijies visu pacietigais klusums ap mani. Spontani un dardigi smiekli sprAgst vali ka jau labu bridi tureti pieladed savieni. Viena sturi tie guldzina dobji un sirsnigi, cita mala tie trillina skanigi un spurkdami... Evergrina kundze nak man klat un saka: "Viktor, es nemaz nezinAju, ka jums ir tiklabshumors."

Izvilkumu no la+a Klidzeja "Dlerlitora" jaunieii dro5i vien pirmoreiz lasija vidusskolas literaturas chrestomatija. Latvieti Viktoru UpAnu ielndz uz amerikar,ru darba biedru kokteilu partiju. Kada darbabiedre vaicA, kapec Upana kungs tik reti smaido! nama mate paskaidro, ka vi15 vel arvien skumstot pec savam majim. Pek54i visi viesibu dalibnieki zilkarigi salasas ap Upanu:

"Tani vieta, kur tu piedzimis un audzis,

Lasot 5o gramatu, varam just lidzi Upanam, un kopa ar vi4u ari vecakajai latvie5u paaudzei: Ka var izskaidrot tiem, kas Latviju nepazist, kapec mums tik tuva ir 5i zeme, kuya augstakais kalns pacelas tikai trissimt desmit metru augstuma, kuya sava laiki raZoja pasaules mazako fotoaparatu "Minokss," ku;a siera eksportos staveja Eiropa lidzas Danijai un Holandei? Visi 5ie fakti, ko macamies latvieSu skolas, ta pat ki Upana kartupelu kalns, nespej izteikt to, kas

VEIAZVANI25

toreiz bija. Sai romana paradas ari citas latvie5u domas un jutas, ko guti ir izskaidrot amerikaryu draugiem, un ko pat daudzi latvie5u jaunie5i isti neizprot. Otra pasaules Tie ir "gaisa parautie" -biju5ie un jutas apraksta kaya kayaviri, kuyu domas Klidzejs. Kad Viktors Upans mekle darbu kadas avizes redakcija, viryam ir jaizpilda pieteik5anas lapa: Rakstu, ko varu un zinu. Ko es strdddjis? Kadu pusgadu meLzirya vietas izpilditajs tulitpecstudijubeig5anas. Un tallk? Vai lai rakstu, ka Savis tris gadus no vietas, dienu un nakti? Priek5nieki? Ierakstu savu

kaprali un kapteini. Alga? Jau gandriz

aizmirsies. Vai bija astor,ras markas menesi? Tad nomet4u laiks. Vai lai rakstu, ka meZu cirtis? Galu gall ta mana profesija. Talak. Ko tillk? Pipejis vecu machorku, dzeris

"dzimteniti" un nidis visus politilus un domajis, ka vi4u kabinetiem vajadzetu

izsist visus logus un tad ielikt jaunus. Vairs nerakstu neka. Gaidu. te jau ir... "Ko jus esat stradajis? Ak, ta MeLzinis pusgadu... N€, mums ar meZiem nav nekada sakara. Tad gandriz tris gadus kayavirs... Tad gusteknis... Gadu... Vai jus pret sarkankayojat pret mums?" - "Ne,gudri no jums. ajiem." - "Tomer, tas nebija Kluseju. Palidzejlt vacieiiem, tomer?" - politika "Labi," beidzot viryS saka. "Man neinteres€ nemaz. .. JOs esat te un jurns vajag darbu. 5i [eta ir skaidra. Ko jus giibatunko jtrs protat?// pa5i svarigakaji bridi - faisni Kluseju un manas domas nezinu ko teikt. liekas tik tukSas. Tad kautkur,laikam tas ir mana pakausi un nekur citur, kada atspere atbrivojas un no manas mutes izsvieZ,: "Es runaju anglu valodu."

UpAnu pier,rem dZenitora darba. 5i amata nosaukumu vi45 dzird pirmo rezi, bet kads latvietis zina paskaidrot: "Di.enitors ir tads laga rl:s, kas vecuma vai cita neka nepraianas cel s-auka gridas, mazga splaujamos traukus un :acas vi.etas,

kur cilveksreiz dienA iet pasedet. Ar vardu sakot, tas ir cilveks, kas rupejas par spo2umu pasaule, bet kuyu visi citi uzskata dari to un dari par tumSo. Vi4u visi riko tidu iaga viru gan es negribetu 5ito." -Par but, tas man ir |oti skaidrs. Ir jau sarakstitas vairakas vestures gramatas par Amerikas latvie5u gaitam. Tomer liekas, ka dai]literltura un it ipa5i romanos m6s varam daudz labik saskatit to, kada tie5am bija latvie5u dzive Amerikl pirmajos peckaya gados. Vestures gramatas neko nelasam par jauniesu milestibu un par citiem, emocionaliem pardzivojumiem; tur gpti ari sameklet kaut ko par to, ko latvieii eda, ko dzera, ka dejoja, ko lasija un rakstija v€stules. BriZam no vecakas paaudzes dzirdam it ka parmetumu, ka m6s nemaz nespejam saprast neko no ta, kas notika Otra pasaules kaya iaikA. Tie5am, varbtt, Viktora Upana telu visa pilniba sp€jizprast tikai tie, kas ir.pazaud6ju5i dzimteni un majas, gulejuii vacu ierakumos austrumu fronte, sedejuii gusta, un pec tam bijuii laimigi, ka atradu5i dZenitora darbu ieit Amerika. Un tomEr, butu pavisam mu]ligi apgalvot, ka literaturu spej saprast tikai autora laika biedri. Ta gramatu, isu mirkli ir tada jociga sajuta - lasotsaproti justies ta, it ka tu tie5am kadu agraku paaudzi, ka esi piedzivojis to, kas notika pirms turpat pusgadsimta. V€sturiskais romAns ir viens no vispopularakajiem latvie5u literaturas Zanriem. Sais tris romanos (Karfa $esbela " Skab arLanams", Ernes ta Ais tara "Goda diena", un ]a4a Klidzeja "DZenitors") sastopamies ar latvie5iem Cikaga; citas gramatas lasam ari par

tautieiiem citas pilsEtis Amerika, Kanada, Austrdliji, Yacija, Zviedrtjd un Krievija un ari, protams, Latvija. Varam iepazities, ne tikai ar notikumiem 5i gadsimta otra puse, bet ari ar Latvij as brivibas, tautas atmod as un pat Kur zemes hercogistes laikiem. Vajag tikai atvert gramatu un sakt lasit... Guntis Smidchens

VEIA ZVANI25

Katrs Qenitiva kluba biedrs reiz gajis skola, bet ne visi biedri prot savas skolas gaitas gramatiskipareizi aprakstit.

KLASE/STLINDA: Klase (" gr ade / aclass in gradeschool" ). Klase ir limenis, kuya kAds macas. Elmars ir divpadsmitaji klasE. Stunda ("class/hour") Sttrnda ir laika spridis. Latvie5u valodas stunda Elmars smagi atraugajas. Pec pusdienam Elmaram jasteidzas uz v€stures shrndu.

MACiTIES/STUDET: Studet ("to study at a university"). StudEtnozime piedalities kada augstskolas programma. Nakamgad Elmars studes inZenieru zinatnes Liliputas universitate. Micities ("to study/to learn - a subject") Mdcities nozime pavadit laiku, iegustot zinibas. Elmars katru vakaru micis vacu valodu. Elmars nakamgad macisies universitate. Ka varat redzet, vardam micities ir daudz plaiaka nozime neka vardam stud€t. Studet var tikai universitate, micities var visu un visur. Saliekot visas savas jaunas zinaSanas kopa, zinam, ka: Elmars macas 12. klase. Elmaram nez ko nepatik latvie5u valodas stundas, bet vi4r5 ir daudz iemacijies par Ja4a ]aunsudrabila mak5lere5anas techniku. Vakaros vi45 ilgaku laiku macas. jo vi4am nav seviSli gai5a galva. Pec gada vir,r5 studes universitate. Universitat€ bieZi jdiet uz stundam un ir |oti daudzppq4caq. Kad Elmars brls izstudejis inZenieyu zinAtnes, viryS brauks uz Vaciju apciemot ]A4a ]aunsudrabi4a muzeju, lai redz€tu slavena rakstnieka mak5leres.

BULK RATE U.S. POSTAGE PAID Permit No. 1042 LINCOLN, NE

VEIA+Z\ANI

A Publication of The American Latvian Youth Association

02 F ralernity Village Drive, Kalamazoo, Michigan 49007