Vēja Zvani / 24. izdevums by aljavalde

VEJA ZVAN I 24.

"Vai viegli b0t jaunam?"

UDEVEIA:

Amerikas LawieSu Jaunatnes Apvieniba REDAKCUA: Inlra Punga, Guntis strazds GRAFISKA IEKARTA: Krista vdrsberga IDZSTRAONIEKI: Audra Fri5a,Jlnis Birznieks, Nora Gnns, Andrejs Emdrs, Vilnis Krei5manis, Inga Grr-ns, Valdis Ronis, Ilga Skiltie, Valdis Rozentdls, Patrick Kelly Zurnils "YejaZvani" velEts jaunatrres informesanai un problEmu iztirzxsanai. Autora rakstos izteiktie uzskati ne vienmer atbilst ALJA-s vai "veja zvanu" redakcijas viedoklim. Raksti un vestules siitEmi: InErai Pungai, 3 Maybury Road, Suffield, CT 06078 vai 37 F Beacon Village, Burlington, MA 01803. Abonentus ludzam iestaties ALJA. Biedru maksa: $8 jaunie5iem no 16 - 30 g., $15

Guntim Strazdam,

biedriem veicinEtEjiem. Abonementus k-arto biedrzine Ilga S$q[e ,2230W .Leland Ave., Chicago, IL 60625 Iespiesrs AUGSTUMS PRINTING, INC. Linkolnx

SATURS 2 3

4 8

10 10 11

t2 14 16 19

20 23 27 30 31

32 33 33 35 36 37 37 39

ALJAs DARBEA: ALJAs 35. kongress eikaga -- ar skaru uz Latviju ALJAs jaun[ valde un jaunais darbibas gads ALJA valdes biografijas ALJA 35. kongresa rezoliicijas Politisk6s nozares darbiba -- mana izpratne KdpEc plastika? KRAS\rArs MURrs rop KRASryAKS RAKSTI! ! -- SIRDSAPZINAS CIETUMNIEKIEM

TRIMDAS LATVIBSI UN SONMUAS DARBIBA VAI VIEGLI BIIT JAUNAM LATVTETIM? Intervija ar Juri Podnieku -- V. Rozentals Recenzija -- V. Rozenmls Intervija ar Rolandu Silaraupu Kadi mes esam (Lafvie5u psichologija) -- P. Jurevids Intervija ar Paulu Berkoldu DRAUDZISAS LOKA RAISA liek daZiem Padomju Savienrbd sakost zobus KRISJANIS BARONS -- Liga TIgere ZIEMAS NODARBIBA lAryU BERMEM -- N. Grins ZreMA -- Rldolfs Blaumanis DZEJAS no PADOMJU LATVIJAS GRAMATAS -- Gunris Smidchens IGAUNIJAS VALSTS SVETKI TENKAS UN I\ffi-ESN-BA -- TenKu Tn-ne QENITIVA KLUBS -- Elisa Freimane ALJA VALDES ADRESES

ALJAS DARBIBA ALIAs 35. kongress eftaga -- ar skatu uz Lawiju. ALJAs 35. jubilejas kongress, ka parasts, notika Cikaga no 26 .Edz29 . novembrim. Sis kongress izcelds ar to, ka daudz no programmas, kd ari darba cOlienu pdmrnas,

v6rsa skatu uz Latviju Sodien. Bez 5aub6m aizg-ajuS1s

un 18. novembla notikumi pie

Brlvlbas viskonkrEtZko K6 Pieminekfa bija c6lonis Sim fokusam. rezulffitu kongresa skatam uz Latviju, j6min jaunieSu saziedotie $1,017.00 "Helsinki '86" grupas atbalstam.

vasaras

vakara. Tapat Vair1k un miizikanti "Roks bez robeZEm" vakar6, balles video lentes starpniectbu, dalibnieki savdablgd veidE, ar siilrja sveicienus Latvijas jaunieSiem. Atliek cerEt, ka kongresd vershis skats uz Latviju kliis par darbiem. K6 kongresa programmas izcillkais referlts, kx pusi no SIs summas sav-aca vien-a

visbieZdk pieminEts ASa Leji4a refer1ts "Baltija un AfghanisEina", ku;6 viqs stlistrja par pieredzi savos cefojumos uz AfghanistEnu un iepaztsanos ar afgh64u brivlbas clnlEijiem. Vi4a iemesls doties S6dos celojumos esot, ka vi45 nevar b[t vienaldzlgs par zemi un tautu, kas clnas pret kommunismu un par pirmo tautu, kas varbiit pieveiks padomju armiju. T-al-a&Leji4S stlisfija, kas viqam zin-ams par latvie5u puiSu dienOsanu padomju armija AfghanistZn-a. ViqS uzsv6ra, ka zin1m gauZam maz un, ka b[tu daudz vair1k par to j-ainteresOjas un j6jautE. Citi kongresa referxti bija Elisas Freimanes "A&laEbas izpausmes Padomju Latvijas li@rat[ra." Taja vila izsekoja jaunEko laiku liter1tlras virzieniem, sEkot ar Ziedonis, Auzi4S, 60. gadiem kad jaunie literati, ieveda svaigus darbos Peters, savos V-acietis un BelSevica,

tematus pretsata sausajam, didaktiskajam realam sccielismam. Sodien raksta par daudziem uidiem temauem. kas pirms 10 gadiem nebiitu iedomajami. Ka slangako, referente uzsvOra t4publicE, nevis ko pubtce. Tagad visiem pazistamais Rolands Silaraups par "Helsinki '86" grupas veidoSanos un darbu, un *astl-ia dera r:s1'aunekEs zi4as ..' lfL

par notikumiem Latvij1

18.

5+;; r!.ir-.r-

Cers Gsu-ienieks, viens no Akada miizikantiem, ::i:;:;: :,"r "i;'Lr,eni.s rokm[ziku I-atvija", pasEstot gan ;tr::k- -r-iir-r. -i;r k: r ini str2dE -- visu illustr6dams ar ;ir-::; l,: :.= : : : :r: 3;-"e::-iYaliaZ,e.W referats "Tu ir ?'-:ir::.ic; ;:r

-i-i,t

rt;s ":i' r"; :ic::'fua6.-i iu l,rr''ieSu I'alodas Zargonu ur- ;;- *'!tr:r,: 3.u- '-si*:i'tl-it fum1 ka reizEm

jauniesi neruna laFiski t5dOf, ka vir,riem trlkst

tieSi

neformalie Zargona un lamu vXrdi -- tos vec-aki nemaca un noteikti ne vecm-ami4as un latviesu skolu skolotEjas. Zeps bija sagatavojis paga;u sarakstu ar daZ6diem vErdiem un izteicieniem, kups viqrS paskaidroja. Par refer-ata lietderrbu liecin1ja vel-ak kongresa laikE gaiteqos un liftos dzfud0Es v6rdu izmai4as.

loti pilnverEgs bija Lawj u Dievture S adraudzes sniegums par to "Kas ir, ko dara dievturi?" Dziesmas, stEstijumi un video lentes atspEl0jumi radlja priekSstatu par dievturu v6rtlbu sistEmu, miiZa godu svineSanu un gadsk6rtas atzlmesanu. No visa r-adtli var uztvert, ka dievturi cenSas agrak, citos dzives apst6kfos veidotls paraSas piemOrot m0su, Sodienas dzlves stiliem. Kaut , diemZel, neieguvis plaSu skatitZju pulku, loti iespaidigs bija uzvedums ar UlLa B1rzi4a

poemu

"Kri5janis Barons" pamata, ko sniedza Pauls Raudseps, Elisa Freimane, Guntis Smidchens un Liene Ozola. Uzveduml gan runas kori, gan pa vienam teikdami pocmas tekstu, iestarpinot pa tautas dziesmas meldijai, ar roku sistu riEnu -- jaunieSi radr]a ausij un prltam patikamu un bagaEgu kopumu.

No parastaj-am, ikvakara kongresa bailem,Sogad

noteikti izcElas pirm6 balle ar nosaukumu "Roks

bez

robeZam." Sakotneji iecerOtais, tie5ais radio p6naid-rjums uz Lawiju neizdevEs (toties ideja vEl nav atmesta). TanI vietli vakaru uz+ema video lentE, ko cer pavairot, vest uz Latviju un E pamazam iepazlstin-at turienes jaunieSus ar kaut maza dalu no Sejienes jauniesu dzives. Doma, ka So paSu balli, drusku au3l-akA veida, kautkadbaudis Latvijas jauniesi, noteikti iedzlvinEja un iejiismindja balliniekus. Balle uzstajls Bankrots, Skandals, Jampadracis, Bob and the Latvians un Akacis. Drusku nopietn-aka rakstura kongresa dafas ir darba grupas. Sogad visliel-ako piekri5anu guva politikas darba grupa. Jaunie latvieSu skolotaji pulcEjds dalities pieredzEs un pldnos. Izglitibas darba grupa, panefa veida, iztlr:z?rja jautAjumu "Cik svaflga ir latvie5u valoda?" Kongress neb0tu kongress bez rezolucij-am un jaunievElEtu valdi. ALJAu Sogad vadis ener$iskais, visiem pazlstamais Juris Bfodnieks' Ar jauno valdi varat slk6k iepazities citur \at YZ numurE, ka an- ar kongresl pie4emtZm

rezollcij1m.

ALJA-s jaund valde un jaunais darbibas gads. CilAgas kongresu oficiali apmekle ap 425 biedri un biedri-veicinaEji. TAdu laiku, kad tik daudz jaunieSu

pieteikuSies ir gmd arcereries. Ta tad ALJA-s 5I gada darbibaijau liels solis ir spers - ir daudz biedru, ap kuflem organiz6cijas darbiba veidojas. Par to daudz jEpateicas, ALJA-s 35. kongresa n-clbas komitejai par loti labu kongresa pro$ammas sasuidl5anu. Bet jEatceras kdpOc ALIAs kongress notiek (vismaz oficiali) - lai noturetu ALIAs biedru pilnsapulci. Biedru pilnsapulcE nolemj, ko ALIA daris n1kam-a gada un kas to daris, ievOl jaunu valdi. Ar1'tE bija labi apmeklcta (iepretim citiem kongresiem), un tas aspogulojZs vOrtlg-as debatOs un, cerams, labi sastEdlt2

ALJA-s valdO. AizgEjuS6 gada notikumi Latvij1 liecina, ka rietumos dzlvojoSo latvielu aktiva darbiba Latvijas brivibas atg[Sanai ir nepiecieSama. Mums, kas dzlvo ASV, ir it sevi5$ nepiecieSamipaceltbalsis, jo kE vienas no pasaules visspEclg-ak6s valsts iedzlvot6jiem, uz mums klausas PiemErs: PSRS rcagejaASV senatoru un tautas vietnieku aicindjumam Padomju valdibai neEaucCt 18. novembla

demonsr6cijas norisi latvija, sarikojot lieliski public€tu pret-demonstrEciju. Ta daudzi ALJA-s projekti SinI gadE

bls politiski -

galvenok6rt

ar mEr[ri informet ASV

tautieSus un valdrbu par to, kas notiek LatvijE.

Kas to un citu darls? Par ALIA-s valdes priek5s0di ievelOja 23 gadl veco Juri Bfodnieku. ViqS ir no \.ludZersijas un aizg6juS6 ALJA-s darbibas gada bija ALIA-s vice-priek5sOdis. Par 5i gada vice-priekSs€di ievEleja J6ni Sulcu no Klivlandes.

Vi4am ari

pieredze ALJA-s darb6: vi45 darbojEs

iecer6tiem projektiem, Sogad ieveleja papildus valdes lockeli: tadu kas kartos kultiiras projektus: Kult0ras nozares vadltEju. Tam amatam iev€leja Valdi Roni no Linkolnas. T6 Sogad ALIA-s valdei ir 11 locekfu. Vi4u darbibu uzmana 5 revizijas komisijas locekJi: Kdrlis C€rbulis, Ilze Kanc6ne, Sigrlda Reine, Ivars Slokenbergs un iepriekS€j6 priekSs€de Vita TOrauda. Visi pieci ir ar lielu pieredzi jaunatnes organizEcijas darbiba un valdei biis no vi4iem jEuzmands.

Kas tieSi ALIA-i padom1 nEkaml darblbas ALIA-s politiska nozare darbosies, lai izvestu detalizOti strat0giskas kampa4as, kulEs izplatitu gada?

informdciju par visu jaunako l-atvija. Ar ALIA-s Zinam un ALJA-s Zurnhlu VEia Zvaniem sekmEsim m [su svan go mer$: lai tur6tu miisu biedrus - ASV latvie3u jauniesus vislabdkE kontakti ar to, kas notiek latviesu vide rietumos, ar to kas notiek LatvijE un visplrlg1 kontaktE ar lawisko. Par biedriem: Sogad miisu biedrzine Ilga cer uz 600 biedriem - tads skaits ALIA-i nav ilgi bijis! Rikosim nrnejas ASV meroga, kqas pasniegsim kulturalus priekSnesumus jaunieSu pulci4iem. Ceram atalgot pilna laika darbinieku - ALIA-s internu, vismaz pa vasaru, lai As varetu sekmet ALIA-s merhiem un centieniem, izklasbt informEciju ASV kongresa locekliem. Rikosim sarikojumus un tqpindsim izdot Rlgas rokas grlmatu - 1. izdevums jau izptudots! Ceram Sogad arl izdot ALJA-s biedru adreSu gramatu - lai biedriem ir vieglEk vienam ar otru sazinlties. Pro0ams, miisu pldnos ir izpil&tkongresd piegemtas rezol[cijas, ka af atrast vietu ALIA-S 36. kongresam. Un protams mds aicin-am ikkatru ndkt talkl ieg6d0joties ALIA biedra vai biedra veicin6tEja karti. To var sa4emt rakstot ALIA-s biedrzinei Ilgai Shilhei 2230 W. Leland Ave., Chicago,II- 60625, vai sazinoties ar jebkuru citu valdes

locekli.

politisk-a nozare pcdEja ALIA-s darblbas gadl. Par kasieri

JURIS BLODNIEKS

ievOlelja lidzSinEjo ALIA-s kasieri Annu Kari4u no VaSingtonas. Kasierei palldze ir Andra Rozentlle no Mineapoles. Andra darbojas ALIA tanl paSa amaui divus gadus atpakaJ. Jauns pie ALIA-s ir Kalvis Cers no Kllvlandes - vir,rS tika iev0lets ka ALIA-s sekretirs un jau kongresl protokoleja pirmo sddi. Ilga S\i4\e no Igujorkas dka parvelEh par biedrzini: savu darbu vi4a ari s1ka kongresE, organizejot jaunos biedrus. Ptu viena atpDtas gada atpaka! valdE nlk Daina Ule no Kalamazii. Viqa uzlOmas izdot ALJA-s Zi4as n1kamajl gadl. Pirm6s

ALJA-s Zitlx

p:e* kongresa izdeva pag1juSd gada

ALJA-

Zi4u redaktrise Inga Gorsvlne. Tlllk politisk6s nozares vadit2js tika ievelEts no Mineapoles: Valdis RozenrEls (1, Andras bmlis). Seit j1piemin, ka vi45 lzvueja sivAs, ber interesanEis debates ar citiem polltiskAs nozares vadtdja kandiditiem. Par Y EjaZv anu redaktoriem, pec iepnekS€j6 gada parauga, ievelEja tns: Kristu V6rsbergu no Cikagas, s

In6ru Pungu no Konekdkatas un Gunu Strazdu no Masadusetas.

Vi4u darbosands metodika bDs sekojog:

In6ra ar Gunti savEks rakstus un redi$€s rakstus austrumos un Krista los grafiski iekErtos etaga. Sakarl ar vairakiem

ALIA iZSIUdiNA JAUNA ZIMOGA KONKURSU. GO. dalga: viena A. BreZes Xerografija. Metus siiEt Jurim Blodniekam,

N. Mountain Ave., Montclair, NJ 07042-

1810 pirms 15. apfifa"

\ujorkA. - IQQ( udlt-.*, -.1".

-'.rL

." Eradu r.illstra

-"i-:il _ -

-"-1,

:. ::;.r'!lls

-.,

-niversitlte

1983.9.

- -' :' .-r.- , ---:,:., : ::i--jr" :: i:-1.S.\. Sp€lejUVOlejU, ..!:' -:-',.a:.:::I.-;-- --:'. !:.-:.:.. :-.--, :::;.:'i :'-:: - i,,<-'. ::i :itidi bDv0jos. b,:-ii::. s^-;t ,;. ;r;Jcs R:g-r : . i--',4:.1

!.i*_-,

- -i-:.-:{}.:l

--,):'--'-\-

JAMS MAzuS StC-CS, Vice-prietssedis: Hedzimu 1i55.

gc:

-:-. augusS Klir'1and6, ki

neparedzets ptusteigums vecakiem, br-aLim un abam masam. Fanergums dnzi tomOr novecojas un klu\u par maz o Jdniti visai $imenei.

Esmu beidzis amerika4u pamatskolu, vidusskolu un ceru 1989. gada pavasan beigt Klivlandes Stata universitati ar grEdu mech6nisk-a inZenieringa un minor gr1du politisk6s zinamCs. Savu latvisko izglitibu iesaku Kllvlandes latvieSu pamatskola un vidusskoll. Turpin6ju pavadot piecas vasaras Garyzertr, tris vidusskolx un divas kI str-adnieks. 1986.-1987. mAcibas gadu studOju Rietummidigxnas universitrE iegiistot minor grldu latvieSu

1987. gada vasara sradaju ALA biroja kur iepazinos ar Amerikas valdlbas iektuti un latvieSu nacion-alpolitisko dzlvi.

lingvistikx.

VALDIS ROMS, Kulturas nozarcs

VaSington6, D.C.,

vadtAjs: Piedzimu pirms 28 gadiem Nebraskas galvaspils0tE, Linkolnl. Savu latvisko izglitrbu ieguvu un papildindju Linkolnas draudzes skolA, Galezera, un

Jasaka, ka man intereses ir daudzas un drtAdas. Es strxdiju

Klivlandes Daugavas Vanagos un sporta biedrlba. Man pat-rk meitenes, sl6pot, skriet, budoties, dejot tautas dejas, sp6l6t voleju un raketbolu. Protams, ne jau tIdA secib6.

RietummidigEnas universit1tes latvieSu valodas

kursos.

KopS

padsmitnieka gadiem esmu aktivi darbojies daZ-adds latvieSu organizdcijds, vair1k6s kapacit2t€s, ieskaitot ALJA priek5soZa un ALA vicepriekSs€Za amatos. Nesen izstudeju ma$istra gpdus architektara (M-Arch) un uz4Emumu vadiba (MBA). Decembri uzdevu darbu pasniedzot dizaina prieklmetu, architektiiras fakultZitE, Nebraskas universitate, lai pErceltos uz Sietlu un mekl6tu laimi. Vadu ALIA kultiiras nozari pirmo reizi.

VALDIS ROZENTALS, Polltiskas nozares vadtajs: Esmu dzimis ne tik sen atpakal,4.ma1jal967 . g. Mie.ig-ana. Tur tomer ilgu laiku nepavad-rju. Esmu visu savu miiZu nodzlvojis te Mine-apol€. Pedejos 2 gadus tomor esmu dzlvojis Minster6. Esmu beidzis amerikEr,ru vidusskolu un cenSos tagad studet universitatE. Tomer viss Sis ir trivlEls, jo esmu latvietis un angfu valodu lietoju kavEt laiku Seit Amerik-a.

Esmu beidzis Mineapoles draudzes pamatskolu, Kursas vidusskolu un Minsteres LatvieSu Qimn-azlju ar pilnu abituriju. Piedalos tautas dej1s ar dejdm un k6 m1crbas sp6ks. Biju an skautos, bet daudz arodu zlmju nenopelnrlu (nebija vajadzlgas). Esmu viens no vietOjd jaunatnes pulci4a :.oJbinatEjiem. S"',

\:.,

;

izrr i vadu pec daidm merauklem. Nevaru ciest cilvOkus, kas baidds aktivi darboties Latvijas un latvieSu

:...

s ,,

ei -1" gadus stumtpaprruskongresmar,riem,betlabak

-:.:.;::.:*::lesibunoikkatra. CietumasedOtlabpratnesedetu,betirvairakasreizesiznacistodaflt. -.. :.:: , -:-> :ra an "nakts rotalas" loti patfk. l' . .:. . -, i..-::- totozurnilistu,arskolotajadeslbamvlcuvalod6. --:: - :. .:r- i.:.-;. I b,trniem. BetpatsnespOjun3kotninospriest. -

.l:!-:)

CerudzivotbrlvELatvijX

?:=-.s ilrdesmit pieciem gadiem piedzima mdtei pirmais berns - - :' .-: -.- : , ::ii a;lm. Ta auga $imenes mDjE Vilmington-a, "sp€lejas" -ar -r -r:i' :... i:ikenu. \'asaras pavadr]a Katskilos, un v€ldk Bevennas - ., :.:: . . :.:::.:: :l:,]iq3 un aizbrauca uz Vaiingtonu Studet. Tur vi4ai :r . ., . - - . - -,- ,:-:: . :'-ruuriskfu attieclbas,unvel6ksaistljfu darba

',:'-

1ab6.

shig-atbflv-azemE! Es cenSos naidu neturEtpret itnevienu,

Sportotirvesehgi,

bezpef4as organizlcijS, kur vlnu arvren var

ikdienl Un

pirms divdesmitdiviem gadiem tieSi laikd,lai

non6cu Seit. Kaut kur tur par starpu s6ku interesOties par darblbu latviesu sabiedrib1, un pirms diviem gadiem iesaisfijos ALIA valdE. Un tE

patika, ka nolEmu palikt kadu hiciqu. Sabiedriba jauka, darba dadz, un ar lielu man

KALVIS CERS, SekreErs: Izlidu pasaule

sastapt.

tZi

sajiismu gatavojos vEl vienam raiTgam gadam.

svinetu J64a Rai4a simtgadi. KopS tam esmu daudz edis, dz6ris, gulcjis, dejojis, skautdis, dziedajis, lft smojies un (iz-)glitoj ies. PaSreiz atrodos Detroitzi, kur snrdEju pedejo gadu

plastmasas inZeniera

zindtnes. Mand

visgardak6 malEte ietilpst suhgs ciiku cepetis, SmorOti skdbi k1posti, labs v6cu alus un svaiga

vecmdtes rupjmaize. Labpr1t baudu brangas dziesmas un sirsnlgus cilvekus. Kaut protokolcsana man ir samOrd sveSa, ceru ar laiku tajE iedzlvoties, fiipat ka dzivO kE lidz Sim.

IICASI! tr$! E,Biedrzfurc: Piedzimu 1965. gada6. decembri. KopS ta laika esmu g-ajusi skola un v6l skolft gan amerik64u, gan latvieSu, gan pamatskola un vidusskoll, gan ari augstskola. Tagad pirmo reizi arodos tada pozicijE, ka neeju vairs skolE. Dlvaina sajiita! Nesen ptuv-acos uz Cikagu un, kaut tagad esmu bezdarbniece, ceru, ka lldz tam laikam, kad jiis 5o lasrsit, sftadaSu megainteresan&i darb6 un la65u naudi4u, lai nopirktu pirmo laivu. Nezinu vel, vai pirkt bqlaivu jeb motorlaiw, kaut tagad svarsbs uz motorlaivas pusi. Un, kaut ati daZi cilvOki dom6, ka man foti garSo lbolkiika, es to tik loti nekaroju, un retajos briZos, kad to edu, to daru tikai ar van-rlijas saldOjumu. (Starp citu, darbojos otro gadu ALJA valdO k6 biedrzine.)

ANDRA ROZENTALA,I(asieres paltdze: Dzimu St. Pauh, Minesorzi pirms 24. gadiem. P6c parasflis dzives para5lm augu, mlcr]os, kaSlCjos, trakoju un daudz ko piedzivoju un pdrdzivoju lawie5u vid€. Esmu izstudOjusi "athletic training" un paSlaik nodarbojos kE "athletic trainel' viena koledZd St.

Paull. P€c universitlites pavafiju gadu studEjot Sabiedrisko zintqru instit[te, Minsterc. No tiis pieredzes

drusku lab0k saprotu ne tikai Eiropas latviesu sabiedrlbu, bet art Amerikas latviesus. Mana visliellkE vOlOSan-as butu, ka latvie5i pasaul€ neapzlmctu sevi kE "Amcrikas latviesi" vai "Eiropas latvie5i", bet ka LATVIESI - punkts! (otra lielEk1 vEleSan-as ir p€c kucOna, bet vectki to neatfauj.) I

BfIv6 laika patlk lasrt, sportot un apmeHet koncertus un @atrus. Vislabak aprakstu sevi kE avanturiste, jo nepaiet ilgs laiks kamEr gribas kaut kur kustEties... Dzlve ir garlaiciga bez maiqas! Izpildu kasieres pahdzes amatu jau treso gadu. Ceru palidzEt Jurim un ptuejiem atstIit iespaidu, ka 5i bija visrosrgdk1 valde, kas jeb kad ir bijusi! INARA PUNGA, Voja negEju latviesu

DAINA ULE, Informaijas

Zvanu ko-redaktrise:

nozares vaditEja:

Nevaru Tev izskaidroq ka

. . . . Lietosimizdomu......

Ko Tu esi

iekf uvu Sint arnata. PdgELnE liktenis neiz-

dzr-vE darijusi,

Daina?.

pamatskoll vai

vidusskolX.

LatvieSu valodu

skafijEs, kavefis mani uz

apguvrl galvenokart

"YejaZvaniem." Nekad

Katskifu

nometnc un skap balsl lasot latvieSu $amaas majas. Jaauistas, ka 1986. gada

vasaras

ALIA's kongress bija mans pirmais.

Jaunibl nebija laika gudrot par politiku, jo staiglju apk6rt dzejodama un gudrodam apw dzlvi - domxju bija laiks So lietu vienreiz noskaidrot. loti patika studEt literatlru un to arI danju, kamer magistrojos. Tad slku domat, ka varblt b[tu japamESina, kElsti ir ar stradaSanu. NostrEd6ju par lektoru literatura'Junior" koledZa. Kad redzoju, ka vairEk naudas var dab0t no "welfare-s" nek[ Sint darba, atkal sEku GUNTIS STRAZDS, V€ja Zvanu kostudet - Soreiz par skaitfotaju.. Tagad, kad nec-rnos

ar"VljaZvaniem"

un nesfilddju

darbd, rakstu visEdus suistus. Ari 4emos ar fotogmfrju, skrie5anu, daudz lasu, cefoju pa pasauli, un kapju kahos. Pa laikam palekaju ar DZenu Fondu un aprunajos ar savu suni - un brivos mirkJos turpinu

gudrct par dzivi - tA lieta v€l nav skaidra.

redaktons: 1960: Piedzimst 25. apnll, Filadelfijl. 1964: Gimene p6rcefas uz Portlandes pils6ti4u, Konektikutz. 1968 1977: Kamt vilsaru iet uz Kaskifu b€rnu

nometni. 1978 - 1982: IzstudE Datoru zin-atni un Filozofiju, M.I.T., Bostona. 1978 - ...: Piedalas Bostonas tautas deju

ALJAVALDE v)

= >a .9

r(6

-U; ld (D

6a a

c'= (U >< (g

o, c = o-

C, C,

-g r(u

t(5

N o E.

â‚¬C.

6 E tE

.9 cl) d E =

lO) o

.=t >q) .O P. .e := l(6 (J r(g c\z (U :<o

N(D :o .. c .q '.4 _9 o EU) oa

-:< ts a> (U-

;-e '> .=

a) o) E. E.

(og)

a< -= \=

; < a' C)

!9. q =)

CI (D

E @

n o N

= !Jt (n

Guntis Strazds, Krista Varsberga

a o a =.

1981, kopa. l97g - 1986: Lidzstr6dnieks Bostonas dainu projektli, kura mer$s ir ierakstit 70,000latvieSu dainas datorl. pie dztvo Konektikuta, l9it4: I$em vasaras kursus, R.M.U. latvieSu valodas studiju pro$ama. 1982 - 1985:Sftada Ku[a; Brrvrbas uz PasaZieris vecakiem portlandO. (Daudz brauc ar diweteni, ziema slepo. Noperk motocikletu.) 1985: p6c tam, izbratc hkumu pa Skandinaviju. 1986: Plrcefas dztvot un stradat Bosbna. (Maz brauc ar divreteni. Sasit motociklefi.Ziemd, slepo.) 1988: VEja Zvanu ko-redaktors!

KRISTA VARSBERGA. VejaZvanu ko-redaktrisa Man ir 23 gadi un nodarbojos ar m-akslu vien-a no Cikagas vismeksik6nisklkajiem rajoniem. Kad nedomaju par zlmesanu un/vai gleznoSanu, meklgju sev "Istu" darbu dizaina laukl. Pirmo reizi 4emos ar VOja Zvanlu iek6rtoSanu - un MAN pAT-IKl Paldies Jums par fotografijam, zimEjumiem un kart[niem (ori$inaliem vai vil!otiem), ko J[s man s[usit! Uz redzOSanos! RE\aruUAS KOMISUA: K-arlis Cerbulis, Ilze Kancane, Siglda Reine, Ivars Slokenbergs, Vita TErauda. VALDES LOCEIqU ADRESES ATRODAS UZ AIZMUGURES VAKA!

. ALJA

apsvdrt atdzrvinat ALJA lskursa ciklu ar piemâ‚Źrotiem

ALIA 35. KONGRESA REZOLOCIJAS 35. kogresa pilnsapulce izsaka pateicibu ALIA 35. kon-

sarftojumeim un semin-ariem, iesaistot nkoiana ALJA valdes pilnvarotus darbveZus - Valdis Ronis, Mara Hincenberga, Rita Spr0dZs - PEI{EMTS AR

gresa riclbas komitejai par veiksmigi padanto darbu.Rezollcijas komisija (Rez. kom.)- PIENEMTS AR

REDZAMU BALSS VAIRAKUMU (R.B.V.) ALJA 35. kongresa pilrsapulce izsaka pateiclbu pagajuia

R.B.V.

11. I$emot vEra (1.)

- PIENEMTS ARR.B.V. ALJA 35. kongres a pilnsapulce izsaka pateicibu Ilzei Kancanei un Kristinai Putenei par |oti sekmrgu YejaZvattt izdoianu. -

Juris Bfodnieks, Vita Terauda, J-anis Sulcs, Karlis Cerbulis-

PEDIEMTS AR R.B.V. to, ka nesen dibinata LaN ian B ar Association v arEtu kalpot ALJA darba tikla projektiem, un k$t par avotu latvieiu advokatu padomiem, ALJA 35. kongresa pilnsapulce atbalsta jaundibinato Lawian Bar Association un aicina ALJA biedrus, kas stude vai ir beiguli studijas Amerikas jurisprudences

12.

fakultates, iestaties Latvian Bar Association'- Kristina Putene, Ilze Kancane - PEIIEMTS AR R.B.V. ALJA 35. kongres a pilnsapulce ierosina ALJA v aldei pilnvarot personu, kas iekartotu darba deveju un darba mekletaju tftlu sadarbiba ar Amerikas Latvieiu Apviembu. - VitaTerauda,Ilze

4. $emot vâ‚Źra

Kanc6ne, J-anis Sulcs, Juris Blodnieks R.B.V.

6. ALJA

PEDIEMTS AR

35. kongresa pilnsapulce uzdod ALJA valdei turpinat

Rigas roksa gramatas projektu, izdodot Rigas rokas gramatas j aunuversiju 1988. gadapavasari.- VitaTerauda, KZrlis Cerbu1is,

Ilze Kanc-ane, J-anis Sulcs, Juris Blodnieks - PEIIyEMTS

.{R R.B.V.

:--i---:-<-.

-<:-.e:es u.c,

ALJA mantas'- Juris Blodnieks' Vita

l.:.-:* l-: -{-.;-r:, l-a:ris Sulcs - PE\IEMTS AR R.B.V. ! .:*-.- :: r.::.::;" :--rapulce uzdod ALJAvaldei ik gadus :-,:-i i:-'- r i-.r r:::-: -{LI.{ parstavi visos citu jaunatres .:::::-l:,- l.- - =:!, ' ' i.::. i:n. - PE\,T'MTS AR R.B.V. : -r.-.i l: i.-:.;::" :.i'"::-:e :zCod ALIA valdei izpetit -:.:i. - -- -l; - .:-r: ' -. -.:1:1: :i:nu ZiemeJamerikas .'-..-,-..-- :, - :: :-' i--. '-'---i:: -..::z-t:1d-asanaveicin-at'u -r -:- .::;-:-aru l'isparigu -::-i.L,-- .---'t. '::-.].:l-- .: ]-,::,:- - ,i'-:.-' : -----,, .-::-= l::-- ii-:-ls Ozols, un t:; l' :...-:.1":'-: r:r-:-l:, :l .a-.1 -: - -: - -.': :'--:- '-::':.:::::: -,

ALJA 35. kongresa pilnsapulce uzdod

AIJA

valdes

stastit

locekJiem viesoties latvie5u skolas

skoleniem par Amerikas latvieSu jaunieiu sabiedribu un ALJA darbu. - Izglitrbas darba grupa - PEIIIEMTS

AR R.B.V.

3. ALJA

5. kongresa pitnsapulce pateic as katram j aunie-

tim, kas maca latvieiu skola, par svango

darbu.

Pilnsapulce mudina katru jaunieti k|tt par skolot-aju vai audzinat-aju latvieiu skola. - Izg[tlbas darba Srupa - PEqIEMTS AR R.B.V. 14. ALJA 35. kongresa pilnsapulce uzdod ALJA valdei pie5\irt ALIAbiedru kartes visiem Amerikas latvieSu

vasaras vidusskolu absolventiem 1988. gada.Izglitibas darba grupa - PEII)IEMTS AR R.B.V.

15. ALJA 35. kongresa pilnsapulce iesaka AIJA valdei financieli atbalstit jaunieius, kas sagatavo jaunus

.AIJA 35. kongresa pilnsapulce uzdod ALJA kasieres pallgam r.:-tamaja darbibas gada vadit ALJA apgadu un rekl-amas --.0 z::r. .{LI.A. apgads rekl-ametu un izsttitu ALJA izdevumus:

R.li-:cl<:-s sramatu, Vdja zvanus, ALJA 1988. gada i-=::=:s, R:grs kartes, Lawijas vizitkartes, T - kreklus,

ALJA kongresu pilnsapuldu

rezol[cijas, kas iesaka ik p-aris gadiem apvienibas kongresu rlkot arpus lielpilsetam, un (2.) proporcion-ali zemo aktlvo kongresu daLbnieku skaitu, ALJA 35. kongresa pilnsapulce uzdod ALJA pihvarotam amatpersonEm nopietni apsvert ALIA 36. kongresu dkot k-ada piemerota nometnC vai ipaiuma. - Valdis Ronis, Mara Hincenberga, Rita SprrdZs - PEIIEMTS AR R'B.V.

darbibas gada valdei par raZenu darba gadu.- Rez. kom.

agr-ako

16.

R E

c I t A 5

m-acibu hdze$us latvieSu skolam'- Izglitlbas darba grup - PEtr,.IEMTS AR R.B.V. ALJA 35. kongresa pilnsapulce uzdod ALJA valdei sakopot sarakstu ar lawieiu gramatam, kulas buru ieteicami laslt ALJA biedriem. So sarakstu ar rsiem gramatu satura aprakstiem

varetu izdot ka pielikumu Veja ZvarLiem. - MLq, LSC Izglitibas darba grupa (Mara Abene, Vilis Zeps, Anna Kari4a, Marisa Zatmane, un citi - PIENEMTS AR R.B.V' t7. ALIA 35. kongresa pilnsapulce uzdod V'eja Zvanu un ALJA Zi4u redakcijam ievietot sludinajumus par MLQ' SZ un LSC studijam un programmam n-akotnes nrmuros - M ara Abene, Vilis Zeps, Pauls Bcrzkalns, Ilga S$4\e - PEqIEMTS AR R.B'V. 18. ALJA 35. kongresa pilnsapulce iesaka n-akamai ALJAvaldei ieteikt 8. VLJK ricrbas komitejai organizet "Roks bez robeZam II" ar dzlvu raidljumu uz Lawiju.- IIze Kanc-ane, Ieva hrmala, PEiens J[rmals - PEI]fEMTS AR R.B.V.

19. ALIA 35. kongresa pilnsapulce nolemj pie ALJAS dibinar rokmfizikas fondu, kas gadatu par: a.) Lawijas rokmuzikas izplati5anu Amerika rm b.) no rokmizikas izplatrianas ieg[to lidzekJu novirz-rianu atpaka! rokmiizi\iem Lawija. darbibu vispirms izstr-adajot fonda stat[tus pec sekojoiam l. 75Eo no rolan0zikas kaseiu atlikuma ieguldis fondl . 2. Par fonda hdzeHu izmaks-aianu un nogad-aianu uz Latviju lems fonda valde. 3. Fonda valdi iecef ALJA valde vai

pilnsapulce pieprasa, lai no cietuma atbrivo Helsinki '86 vafrtaju/dibinetaju Linardu Granti4u, un, lai p-artrauc represijas, kas tiek verstas pret citiem Helsinki '86 grupas locek]iem.- Juris Bfodnieks, VitaTerauda, Karlis Cerbulis, Ilze Kanc-ane, J-anis Sulcs - PIEIyEMTS YIENBALSIGI 30. ALIA 35. kongresa pilnsapulce uzdod ALJA politiskas nozares vaditajam rftot vestufu rakstr5anas akciju ASV kongresa parstlvjiem prasot atbalstu ASV kongresu rezollcijai 169, kas atbalstaAfganistanas brrvibas cinitijus. - Politiskldarba grupa

kongresa pilnsapulce. Fonda valde ir pak]auta ALJA valdei. - Vita Terauda, Ilze Kanc-ane, Juris Blodnieks - PIEIIEMTS AR

31. ALJA 35. kongresa pilnsapulce uzdod ALIA valdei nosltit

R.B.V. 20. ALJA 35. kongresa pilnsapulce nolemj uz n-akamo darblbas gadu

pErst-avei Penny Pullen un citiem parst-avjiem, lai vi+us atbalstit

ALJA 35. kongresa pilrsapulce uzdod ALJA valdei uzs-akt fonda vadlinij-am:

atjaunot ALIA kulttiras nozari un ievElet nozares vadit5ju ALJA vald6. Kultiiras nozares vaditajs koordinenr ALJA rokmdzikas projektus. - VitaTerauda,Ilze KancEne, J-anis Sutcs - PIEI;IEMTS

21.

AR R.B.V. ALJA 35. kongresa pilnsapulce uzdod ALJA valdei n-akamaja darbfuas gad5 izdot ALJA biedru adre5u m telefona sarakstu hdz 1988. gada 1.. martam - Vita Teraud4 Ilze Kancane, Juris Blodnieks - PIEMMTS AR R.B.V.

22. N-J A35.kongresapilnsapulce

atbalsta kristlgo grupu atdzimianu un atjaunoianu Larvija. Pilnsapulces nostaja ir tada, ka ikvienam

23.

ir tiesfuas piekopt savu ticibu, nebaidoties no valsts iestiZu represijam. Ticigajiem ir saviem ticibas br-afiem citas zemes. ALJA 35. kongresa pilnsapulce protesrE pret Lawijas PSR relif,isko Iietu padomes pilnvarota E. Kokara-Tropa izteiktiem draudiem aqremt m2c-ttaja tiesibas Jurim Rubenim, J-anim Vanagam, Aivaram Beimanim un Armandam Akmentiqram. ALJA 35. kongresa pilnsapulce proteste ari pret &audiem no Lawijas izraidt augiminetos m-acrtajus, ka ari macitaju Modri Plati. - Vita TErauda,Ilze Kancane, Janis Sulcs - PIEIIEMTS YIENBALSIGI ALIA 35. kongresa pilnsapulce ierosina ALJA valdei turpinar izdotpolitisko pielikumu ALJAZi4am - "No irpuses skatoties,'. - YitaTerauda, Karlis Cerbulis, Ilze KancEne, Juris Blodnieks -

- PIEMMTS YIENBALSIGI telegrammas (ALJA 35. kongresa v-arda) Ilinojas pavalsts

- Rez. kom. - PIEIIEMTS AR R.B.V.

25. ALIA 35. kongresa pilnsapulce uzdodpolitiskEs nozares aktrvistu grupai regul-ari noturEt sedes. - Rez. kom. - PTEryEMTS AR R.B.V.

kongresa pilnsapulce uzdod ALJA valdei arbalstit

M. Gorbadeva viesoianas laik-a Vaiington6, un izpEtit iespEjas izvest papildus akcijas. - Vanda Dauksts, J-anis Sulcs - PIEIIEMTS AR R.B.V. ALIA 35. kongresa pilnsapulce iesaka katram larvieiu jaunietim JBANC, izvest akcijas

Rolands Si-

vadtajam sadarbiba ar ALJA kongresa ricibas komiteju

35.

sastadt peticijas, protesta vEstules un cifus protesta izlecienus pret Padomju represijam htvije un izmantot kongresa laiku, lai mudinatu ALJA biedrus tZs pmakstrt.- M-arti+s Putenis, IIze Kanc-ane, Kristrra Putene - PIEryEMTS AR R.B.V. ALJA 35. kongresa pilnsapulce pieprasa ALIA valdei sniegt rakstisku atbalstu Hopi tautai ALJA virda- Esam ar mieru paii sagatavot 50 rakstisko atbalstu. - Astrida Ezergaile, Yilis Zeps - PTETJEMTS AR R.B.V.

36. ALIA 35. kongresapilnsapulceuzdod ALJA valdei n-akoia gada laika uzsdkt publisku dialogu ar Zidu taurlbas parsravjiem. PiemErdm, var6tu aicinat diskusij-as nesen izbrauku5os L,atvijas Zidus (Zah-aru Zuieimu), pamrnatu attieclbas srarp

uz Latviju sazinlries ar ALA fuEjes inform-acijas biroja parstavi Ojaru Kalnlru, lai uzzinZtu, ka vislab-ak palidzet musu tauriesiem Latvija celojuma laika. Pilnsapulce iesaka 5o izsludinat ALJA Zlr-as un V'Eja Zvatos. Pohtiskadarbagrupa (Janis Sdcs, Peteris Jfirmals) - PIEI$EMTS

lawieiiem un Zrdiem Latvija.

AR R.B.V. 18. ALJA 35. kongresapilnsapulce uzdod ALJA valdei, sadarbiba ar politisko sakarnieku tftlu, sazinEties ar ASV kongresa deputitiem, lai tie mudinEtu ASV prezidenru REgenu ar PRSR pirmo sekretari Gorbadevu 1987. gada decembrr paredietaja galoqru konferencE parrunat Baltijas valstu painoteikianas tiesibas. - Juris Blodnieks, Vita TErauda, Karlis Cerbulis, Ilze Kancane, J-anis Sulcs - PIENEMTS AR R.B.V. -1. ALIA 35. kongresa pikrsapulce arbalsta Helsinki ,86 grupas 1

rm 18. novemfoa demonstraciju laikos. ALIA 35.

3. augusta

kongresa

- Karlis

Cerbulis, Ivars

KuikEvics, Vita Terauda, Kaija Gertrere, Antra Smidchena, Vanda Daukss, J-arLis Sulcs - PIEIIEMTS AR R.B.V. 3 7. ALJA 35. kongresa pilns apulce ierosina ALJA v aldei rft ot rpaiu sarikojumu un siitlt atlikumu organizacijai Federation for American Afgalm Action, kqu vada lietuvietis Andrew Eiva Vaiingtona.- l,otars Belovs, PCEris frmals - PIEI$EMTS AR R.B.V. 38. ALIA 35. kongresa pilnsapulce uzdod ALJA valdei izstradar stratef iju rm sakopotmaterialus, lai amerika4u draudzes varEtu dibinlt sakarus ar draudzEm Lawija- - Karlis Cerbulis, Ingnda

pirms braukianas

d.erbibu rm nosoda represij as, kas notikui as 14. jUnija,

- Atis teji4s,

lai

uzdod ALJA politiskas noz.ires vaditZjam turpindt 34. kongresa ies-akto pohtisko aktivistu grupu.

gada 18. novembrl. PALDIES!

laraups - PIEIfEMTS YIENBALSIGI 33. ALIA 35. kongresa pilnsapulce uzdod AIJA valdei masa veida mudinat Lawijas jarmieius aneitties kalotpret afgaqu bnvrbas cmEjiem.- PoEtiska darba grupa - PIENEMTS AR R.B.V. 34. ALIA 35. kongresa pilnsapulce uzdod polrtisk-as nozares

24. N-JA 35. kongresa piJnsapulce

Politiska darba grupa PTE]yEMTS AR R.B.V. 32. ALIA 35. kongres a pilnsapulce pateicas "betona kludu vediem" par vienreizeju demonstracijas akciju Latvijai par labu 1987.

PIE]yEMTS AR R.B.V.

26. N-IA,35.

ASV kongresa rezolfrciju 169.

Sauti4a, Ivars KuikEvics, Vita Terauda, Antra Smidchena PIEIyEMTS AR R.B.V.

39. ALJA 35. kongresa pilns apulce atbalsta Helsinki'

8 6 lidz5inEj o unn-akotnes darbrbu. Kongresapilnsapulce uzdod ALJAvaldei sniegt financi-alu atbalstu Helsinki '86 turpm-akajam darbam. Rez. kom. - PIE\TEMTS VIENBALSIGI 40. ALJA 35. kongresa pilrs apulce uzdod ALJA v aldei izdot rokas

41.

grimatu Ka rft ot demonstracij as. - Vanda Dauks ts, Janis Sulcs - PIEI.,.IEMTS AR R.B.V. AIiA 35. kongresa pilnsapulce uzdod ALJA valdei izpetit iespEjas atbalstit demonstracijas Lawije ar Eimdas latvieiu

palidzrbu unpiedaliianos. - Pauls BErzkalns, Valdis Rozentals, nga Sfi4t5e - PIEryEMTS VIENBALSIGI 42. N) A35.kongresa pilnsapulce iesaka rikot ALJA 36. kongresu San&ancisko, Kalifomija. - Sigrida Reine, Laila Jurevska -

PIEMMTS AR R.B.V.

Politiskas nozares darbrba - manaizpratne. K-a j aunievOlctaj am polltiskas nozares vadltajam, dablgi rodFs gan man, kd arl citiem doma, " ko tagad dant? ! ! " Ar 3o rakstu ceru izskaidrot to, ko esmu iecerOjis Saj-agadapan1kt.

XS.$,S

h foti grutipanakt daZas lietas, betvel grutak ir tas izskaidrot. Ta tad lldzu qremiet vera to, ka s-tkumos neieSu. Es ceru p-arstzivet ALIA-s jauniesu polltisko staju visos laikos. Ta tzd, ja TIr domd, ka nePdrstlvu Tavas domas, lldzu, kontakto mani! iesaistit vair-akus Veletos jaunieSus akflva darbiba. (Tas bltu tie56 demonstrcsana, sarunas ar politikisrn, aktlvx vdrib-a kas notiek sakar1 ar Latviju Tavx pils6tE un vispXr6ji cilv€ku uzk[dISan-a uz darblbu.)

1P45..1i$,

xw&" e

IS$

afl

Vclctos arl izpildlt

,.i

k$ffii,ri [sH*$$

35.

pilnsapulces v6losanos sadarboties cieS0k ar afgE4iem (varb0t pat

ietlsa

"nire"?) loti vElos pan-akt to, ka latviesi no trimdas biitu klat pie protestiem Latvijl, lai arr pan1ktu lab-aku saj[tu starp visiem latvieSiem ar solidaritati ! ! Volos an to panAkt, ka lidz sava termi4a beigam varu tikties kd ar Reganu , fzi

ari ar Gorbadevu, lai parrunatu, k1 vi4i var labhk mums latvieSiem palrdzctBRIVA LATVIJA. (VarbltarPadomijas izvlk5anos!) Apzinos, ka tas bls foti "neiespcjami", bet centlsos tik un tl!

Kapec plastika? !! 35. ALJA-s kongresa Cikagapirmo reizi paradijas i::rnas AUA biedra kartes. Grafiski lldzigas iepriekSejo _::J.: k:nim, biedri un biedri-veicindtEji t2s Sogad sa4Oma ; -.'.: ii1. i : -e3 rb La s (" I am inated"). Aizmugur€ pielipinEts i:i: i:e-:r;rs. saules slariem lidzigs lipeklis ar melni -

':: ::-j,-::l-l num'.ru 1 988. Si srsiina domata Ednga skolas identifikaciju r::i; !--::;:..:. icn:s ir paliekoSas. T-as atjauno ik gadus

t;r--r-i.; ::

a;;

:Lii-i.1. l3r

tO SaQemot jaunO

tekosl gada

l::t-i ]: ::: ,=-€,rr:.s. k-r rlkamaj-a kongresa sa4emsit :::t.s :--- -:.-i:--. - s:ii:-ru uzrakstu. vai an- mako4u b;:us -;".i--- J- '' - *::.islr. 13+a.luLrfuudz jodaudz!l -:-,;-::': '.-:.: :.:.::: ir::i; SIS::nu. Ceram. ka

Es jau tagad esmu uz4Omis sakarus ar afglqiem

un sadarbojos ar "Americans for Afghan Action" biroja vadltlju Andrew Eiva. KamEr b[Su Eirop-a, tikSos ar Ati Leji4u, lai p6mrn5tu, kE lab6k sadarboties ar afg64iem. Pat jau esmu sakiidin1jis daZus cilvOkus,lai tie ari dara to paSu ar mani. Bet vismaz vi4i ko dara! Ko Tu pa5laik

- Valdis Rozentiils, dari?! ! 53 16 Windsor Avenue, Edina, MN 55436 (612) 927 4240

biedra kartes bDs lietojamas visu cauru gadu un ne tikai kongresa pilnsapulcO. DiemZ0l nevaram piesolit, ka ar ALJA-s biedra karti varOsit nomaks1t savus pxrddus, samakslt par benzlnu, vai saw mifo aizvest uz glaunXm vakari4am. Zemgadlgie jauniesi ar ALIA biedra karti nevarOs iesrnaukties krodzi4os. Bet ar jarurajlm plastikd terp6m biedra kartem varOsit ziemas vidii noskrdpet ledu no aizsaluSiem maSrnas logiem, vasarxpalikt to zem ledus tEjas gllzes, lai kondenslcija nenotraipa mebeles, un rudeni ar to vareslt batsot ALIA-s kongresa pilnsapulce. Svarrgi piezlmct, ka ALJA-S biedrs paliek atbildigs par savu biedra karti ne tkailz vienu gadu, bet uz visiem gadiem, kulos vi4S ir ALIA-s biedrs. T-a pati biedra karte biis vajadziga arI n-akamajos kongresos. Gad-rjum-a, ka tE kaut. kur noklist, jEiemaksA neliela maksa, lai to atvietotu.

Tagad atrodiet savu biedra karri, ko sa4Emat kongresl. Ielieciet to sav6 maka starp braukSanas atfauju, bibliotekas un kreditkarti46m. VarEsit nakfls droSi gulet zinot, ka arl ALJA iestEjusies plastikas karSu biedrrbu ierindEs.

60625

tlga S(i+he,2230W. Leland Ave., Chicago,IL

KrA5qais mDris top krE5qEks. Jau n-ta agruma pie Berlines miira var€ja saost Sprickr6sas sivo smaku: pasaulslavenais Berhnes m[ra makslinieks bija atkal pie darba. Soreiz mazliet uz rietu_

savl elemenrA ragad vi4S makslinieciskais - vi45 nevarOja skaitijds vadlt5js. DiemZ€l bDt 6 viet5s vien6 reize un &i vEsa vakara tumsa radas daudzi mu;a makstnieki. Ar privdtEm automaStnam kA ari ar taksisiem gupas izklida uz nozrmOtajam vieuim. Katrai grupai bija 5 litri baltEs krasas un I melnE un viena sarkanE kanna Sprickrdsas.Tad rava vald. TumsE sveSnieks no talienes neb[tu varEjis redzOt Sos nakts darbiniekus, bet tuv6k pieejot vareja

miem no slavenAs Austrumeiropas pdrbrauktuves "Checkpoint Charlie". Netlilu jau bija redzami citu

latvie5u "mxkslinieku" darbi (skat. VZ nr. 15, l9g4), bet

ar to Samajam nepietika: vi4S, kE jau ar Xbolmaizem

pieb-azts latviesu jaunietis ciemos pie savas vecmammas,

gnbCja vOl. Un Spriceja viqs droSi - paradrjds balras Baltijas valstis ar meln?m robeZxm, kups tad sa\Era liela,

redzdt,

nei1llga roka, kula stiepas no Krievijas iekSienes. pEc neilga laika Sedews bija gatavs. Mazliet atkdpies no makslas darba, autors priecigi noskatljAs: tas bija jau pa

uz rajonu iepretim Hotel Arosa, kur mekleja cita veida aspirdzinajumus.

tai dienE nebija paredzEjis vairEk gleznot, bet citi,

ieraudzldami So darbu, izteicas:,,Ta jau nu gluZi nevar, ka uz Berhnes mlyapar1d0s viens SEds sauklis, mums vajag v€l!!" Izteiktais mudinajums tika uzklausrts. Nopirka $150-200 vErtib1 krdsu: 36lirrus baltas krEsas un daudzas kannas SprickrEsu, k4 meln6, t6 an- sarkanE krasa. Balt:i krasa bija nepieciesama, lai apklEtu paSu mlri: tur bija daudz citu sauklu, daZi nepilni gi, drti izbalejuSi.

bltu

veidojas visEdi skati. Sauklus zimEja tris

tiiristiem bltu iespejams tos saprast. Isi pirms pusnakts darbs bija cauri. Kaut garlgi atspirgu5i, miira sirotajiem kaut kE vOl triika. Bija nepiecieSams otrs sidums, Soreiz

gabalu redzams un sauklis skaidri salasdms. M6kslinieks

Jaunuzkrasoto latvie5u darbu kontrasts

valodEs: vacu, anglu un franCu, lai visiem, bet galvenokart

PamEclba: Ja esat kAdreiz pie Berhnes mDya: sekojiet pret_

padomju makshs darbu

t[rei. Dodaties uz veco

daudz

m[ri, nekE pret pelOko. M6kslinirciska sirojuma techiskie priek5darbi hdz vakaram bija gatavi. Viesnrcas Schweitzerhof priek5telp6 izveidojEs 6 grupas, katra ar savu domu, mlksliniecisku remu. Jau pieredzOjis mEkslinicks bija kras6ks pret balto

./'.*i,

.i,i {.

t. ..1:

/.{ -i

,+3 g1

::{

{_3..

,J "

:.1,:

.€ I

ilf I

,,,8

r4-*-S'

.'$**.k*&"

vacu

parlamentu Reichstag , ejiet gar €kas kreiso pusi un tad, skatoties uz m[ri, pa labi (tikai viend virzienE var iet) tur bls redzami divi meisrardarbi. Telak ejiet gar Berlines m[ri labu gabali4u (vismaz k6das 15 min[res). Lab-a pusE redzOsiet mazu kiosku cenLrinu. un turpatas var€s uz mura redzlt daudzus latvieSu mEkslas darbus. DaZus simts meru Elak b[s redzami citi darbi - galvena meisrara ori$indldarbs kopa ar ciru larvieSu mhkslinieku Sedevriem. Vel paris simrs merru miat. kada alejas galE rEgosies liela,

'l !.J :. ':*

i{;

wnru

' *.{..iri r-l

S"\,,l,..S"lslsi i-\\ns-$r:.:\!:t!:r!:

liela bilde. Un, beidzot, "Chekpoint Charlie" kreisajl pusc bus relzamaEiropas jaunieSu zTmeld bilde - grandioza un iespaidlga. Turpal "Checkpoint Charlie" labajd pusE ir redzama pOdEja bilde - vienlgh ar frandu valodas uzrakstu. (Seit, starp citu, var redzet Rolanda Silaraupa m-akslinieciskEs spâ‚Źjas). Bet, lai 5o darbu apskatltu, nav jdiet tieSi pie mlra. Pie "Checkpoint Charlie" atrodas interesants miira muzejs. Muzejs piedSv1 apmeklOtlijiem m[ra skati caur miizeja sien6 izveidotaj6m llk6m: tur var redzet ari latvieSu sirotEju raZoto darbu. Vai projeks izdevas? Jeb vai tas bija piemers nejedzlgai lidzeklu iz5lieSanai? Jaut5jumu var vislab-ak atbildOt SekojoSi. Nupat, rudens semeshi, kada ASV austrumkrasta mEkslas akadâ‚Źmij1, studenti kd projektu bija izveidojuSi Berhnes m[1a aftelu. Attels atspogufoja ne tikai muri paSu, bet an to kas nrr bija uzrakstrts. Studentu darb-a skaidri un gai5i paradljas latvieSu jaunieSu gleznotie darbi. Dalibnieki: pasaulslavenais meistars (skat. bildi); m[1a sirotaji - apm. 60; Berhnes m[ris - tas pats; vedEji un organizdtAji - P. Elfers, H. Ozols,I. Slokenbergs, E. Plris, J. Bfodnieks un daudzi citi. - Juris Bfodnieks UZ ATKALREDZESANOS PIE MUBAI!

RAKSTI! KamEr tu paSlaik sEdi mEjXs un lasi 5o izdevumu, tu tik pat labi varEtu atri uzrakstrt vEstuli vienam citam kas ari seZ, betne tikertikE tu.Isas 5 minUtes tu vari iepriecinatvienu miisu sirdsapziqas cietumnieku. Tas tev nebiis tikgrlti, bet r,arb[t tas tam cilvekam b[s vienlgais dzives prieks Sodien. Lietojot 5o paraugvEstuli, ko noraksu]u no 2x2 rokasgramatas 1983.9., tu varesi viegli So izdarlt. Tev tikai ir jdizvOlas cietumnieks un jdiepilda dzlves vieta, ko studO un kur. \,asaras nodarbrbas un pats savs paraksts. Ja tas tev ir pa gr[ti tad anaksti/ atzvani man un mOs tev ko viegllku

Valdis Rozentlls

izgudrosim. ii --;< v..5

Ar't

LL,Jq

Perrrskaya ob1., Chusovskoy rayon, Pos. Uchl. VS 389/36-1U.S.S.R. . A.:a, Lucovsalas ie1a4-5, Riga, Lawija -: :, , S, Gcrod Ore1, U1. Razgradskaya, Uchr. :: - . L.S.S.R. l, -: :...'. !', ::-ia-s teld 116 l'25, Liepaja

l{:. *.c,

:-: . - l.:-:- \'cstok, .A.murskaya obl., ,-i r,. . - ).'Z:1 - -' OTD, SPB Rossia,

:::-

Zanis Shara, 618810 Permskaya obl., Chusovskoy rayon, Pos. Vsesvyatskaya, Uchr. VS 389/35, U.S.S.R. Qimene: Rita Skudra, Saldus r-n., P.N. Vadakste, Latvija K-arlis Balodis, 618801 Permskaya obl., Chusovskoy Rayon, St. Polovinka, Uchr. VS-389/37, U.S.S.R. J-azeps Brikulis, 618263 Permskaya obl., Chusovskoy rayon, Pos. Kuchino, Uchr. VS-38966 U.S.S.R. Juris Btmeisters ,618263 Permskaya obl., Chusovskoy rayon, Pos. Kuchino, Uchr. V.S.38986 U.S.S.R. Richards Spali4I, Archangelskaya obl., Homogorsky rayon, Gorod Belsh Uchr. U.G. 421146 U.S.S.R. H aralds Burnickis, Republ ikas P s ichiatriska slimnic a,

Aptiekas iela

Riga, Lawija

Richards Us-ans, Re,publikas Psichiatriska slimruta, Aptiekas ield 1, Rrga, Lawija Imants Keress, 215280 Smolenskaya obl., G. Sychyovka, Uchr. YaY 100/5 U.S.S.R.

Andrejs PUce, 618810 Permskaya obl., Chusovskoy rayon, Pos. Vsesvyatskaya, Uchr. VS 389n5 U.S.S.R. KonstanEns Smilt-ans, 618810 Permskaya obl., Chusovskoy rayon, Pos. Vseseryatskaya, Uchr. VS 38965 U.S.S.R.

PAIU\UGVESTULE

fufi; y, _,r$n7lrldtai I Sn451lt u;lr1rr1I w^fw *f Jun: hh sh{ag ?Pr&rhJrnr xD Affiirc,Sfrp{rrd lBlrla, p.hrg rlr;lr. Ebrrh t efirt rlrd66q1fc per z

JBr prlreififlo ftprli . frrt^, 3, t.x* tfr,S JAai &Irc, itrnr rts hb( u vrrrfil4,art n Jfisrrfracdnoptrt fr

lAr.

fA {rr&cd- }tta,rr 4drdeafiarchl a6 pa+hrli},, ri Junt i* nn V5Wr5fu?alil**hns. NG^flt^Jrfistttrl' 14h,t nilofnE. J&tr: ?EMit$ a,-**u^w@â‚¬,ns1 er*lu,

N,[^FR*.AN

Dzirdu. Nebeidz sveSais cirvis cirst

Trimdas laWieSi un Sodienas darblba.

-MUsu tautas saknes

Nebeidz cirvis cirst un cirst. Mani mtfie, mlf-aikie

Klrlis Cerbulis

Mani mtfie mlf6kie,

Jaunie5i arvien vairak ir iellgti par run6tEjiem 18 . g. novemb1a svOtkos'

1987.

KErlis Cerbulis, latvie5u

jaunietis, kas, starp citu, nodibin6ja BaltieSu jaunieSu kongresu, nolaslja sekojuSo runu 18. novembra sarfl<ojum4 MonEeala, kas atspogufo jaunu oPtimismu par Lawiju, kas ir uzplaucis kopl ar Helsinki '86 darblbu, un ari sniedza daias jaunas idejas k6 strEdEt Latvijas labl.

1987. gads bija vOsturisks gads Baltijas valstlm.

Rolanda Silaraupa v6rdos: "Ledus ir sakustejies!" Igau4u, latviesu un lietuviesu tautas drosme lika visai pasaulei manlt, ka miisu cl+a par brlvlbu nav.v6l uzdota. Tautas v6rd1 14. j[nija RIga Edmunds Cirvilis pasaulei jautlijums neatliekami prasa "nn;

n{i1oja,:

!attl!1s

atrisin1jumu. So jautajumu risinat mes neuzticam tiem, kas mums bn-vibu atgOma..." Demonstr1cijas 14. j[nija :ulr,23. augusri uz lsu mirkli atgxdin-aja pasaulei m0su likteni. Kaut 1987. gads latviesu tautai bija vesturisku notikumu un ceribu pilns gads, mums jdatceras, ka tauta Sodien piedzivo savas vistums6kEs dienas. ofici-alie dati r?da, ka latvie5i sav6zemE sast1da maz6kkd 5O7o no iedzrvotAjiem. Pils0tEs, kA piemOram Liepajl un Daugavpili,latvieSu valoda tikpat ka nav vairs dzirdama Padomju

iel-as. Nedablg1 industri-alizEcija Latvijl

nav pl6na plrkrievo3anas iespaidl palenin-ajusies; tiesi otr6di, ta pieaug. Svestautiesi turpina velties mlsu zemO kl launa, iznrcinot dzlvo latvieSu radbu savE priekSa. Kaut kultDras un izgllubas sistEmas rusifik-acija tiek pOdeja Iaika detkad piemineh latviesu presE latvijl, tlis iespaids un programma ir pEdejos gados kfuvusi vEl apspiedoS6ka pret lawieSu tautu. Kronvalda Atis prims vairak ka 100 gadiem raksEja: "Bet to nearzmirslsim nekad, ka tagadejo leiku r-erdzLn1Sana nevien smalkhka, bet an slepenEka un ntrrrglke prieK m[su lautas, nekl tE senajl." DiemZâ‚ŹI, tie

l:rdr

r r-l patresiki Sodien. -{.'rfu:.1a Egh:a smag-a dzeja atgadina:

*Sr

eials

;n'is

cEn un cErt -

Dzr:r- c:r.lru nekri

\:i:E!

rri-t.

'.'f f-*.-'r-l: .:--Er:----)-

nL-L r--i-

-Miisu tauta g1i151

Miisu tautai tieSlm draud izniciba' Bet visliel-akais drauds miisu mazajai tautai nenEk no Maskavas. Pat rusifikAcijas spiediens ir parvarams. LatvieSu tautas visblstam1kais drauds dzlvibai atrodas vilrE pa56, un Ii ir ap6tija un vienaldzlba. Miisu maz6 tauta nevar atJauties So lielo tautu izklaidibu. Katram, kas ir cclies no latvieSu tautas, ir jdizjlt piederlbas saj[ta, un personlgi j-auz4emas cl{ra par tautas pas&iveSanu. Sovasar tautaLatvij-a pieradija, ka pat pec gan&12 50 gadiem visgr[takajos apstikfos t6 nav fdvusi apxtijai vafu.

T-a

ir ar mieru crnrties un uzupurEties par tautas

pas&iv65anu. TtrkstoSiem latviesu Sovasar riskOja visu sav6s dzlves,lai vaifikkart nodotu So liecibu pie Brlvibas pieminekla. Veci un jauni, m-akslinieki, studenti, skolotaji un fabrikas stradnieki lauzas cauri barikxdem, rok-as nesdami sarkan-balt-sarkanus ziedus. Tie drosmrgi skatrjls

Cekas videoaparabs. Tie cieta smagus miesas ievainojumus no Cekas hufigEnu rok1m, daudzi tika arestEti.

Vai mOs Seit rietumos esam dzlva dafa no tZs drosmig1s tautas dzimten0?... Jeb, vai mOs esam atdah]usies atvase, kula grEko vissmag6ko grEku pre[ savu tautu: ap-atlju? Mes rietumos esam iegrimuSi labkhjlbas un pErticibas miegE. MOs galvenokArt gribam izjust tautas skaisto kulturu, pie tls atsvaidzin1ties prieka bn-Zos, kE piemOram dziesmu svetkos, bet neizjutam tautas sapes, uis ciesanas, vai neuz4emamies Lis cl4u. Mes esam kfuvuSi sve5nieki mlsu tautai un t2s liktenim. K-apiemerus, es minOSu divus Srs vasaras notikumos. MEs kupl6 skaitl apmeklOj6m Ave Sol koncertus jlnijE un jiilija. Bet, cik no mums, kqi noklausij1mies Ave Sol, an atcerOj6mies 14. junija rItI vai dien-a piedalites kld1 demonstrlcijl, par-adot pasaulei miisu koplbu ar m[su drosmlgajiem br6|iem un mdslm Latvijl? Personlgi varu liecinat, ka daudzi, kugus neredzoja 14. junija, ierad1s Ave Sol koncert2. Otrs piem6rs ir rietumu latvieSu tlristi, ku;i ciemojas FJga 14. j[nija, bet atgrieZoties rietumos nebija ar mieru

liecinlt pasaules presei par notikumien pie Brivlbas pieminekfa. PBLA sarikotaj-a preses konferencO Helsinkos tikai p6ris dienas pOc 14. j[nija viens pec otra mCs atteicamies liecinlt. Mlsu glEvulibas dcf, m[su nespâ‚Źjas likt tautas likteni tikai uz Isu btidi pirms paSu labkldjibas, pasaulei gandm nemanot pagaia gapm Sie vesturiskie notikumi pie Brivlbas piemnekla. Vai mes ani bridi dzili negrOkoj-am pret tautu Latvijd? Ar dzejas asiem vtudiem es vaic6ju:

"lJn Tu bEdz no savas tauias

organizacijai? Mes braucam uz dienvidu salam un

Asins sviedri jQa Izb6gt gribi vi4as n1ves? Ko Tu tautai teiksi flt?

izdodam tiiksto5iem dol-aru atvafin6jumos, bet noziedot, $500.00 PBLA Brlvibas Fondam foti gpti. BieZi tie, kufl var to vismazEk atfauties, ziedo visvair1k. Vai bltu par daudz praslt latvietim noziedot 3-5 7o sava miiZa

kit

MiiZigi tevl nu raudzlsies degoSl tauta un Ka Tu par niclbas putekli, clni+u

kapi,

ienEkumu tautai? Ko visu nevaretu paveikt ar tAd6m summam!

atst ijot, tapi."

MEs ati nedr-rkstam attilindties no tautas dzimtene, un mums ir pien6kums tai dot mordlu atbalstu. Ikvienam,

JEnis JaunsudrabiqS dzej1 "Piemini Latviju" atgadina: "Turi Latviju dzili ieslEgtu savl sirdl. Turi to kl lielE{<o d6rgumu, ko nedriksti pazaudEt. Jo, zaudEjis Latviju, tu zudlsi pats." Andrejs Eglitis norXda uz ko faundku:

ndve Aizmirst tEvuzemi, Vel briesmtgaka,

ari viqi tur varetu

Latviju! Ir jaatbalsta jauniesi,lai

dkl

Latvijas brauciens sp0j riaZos

jaunieSos pamodindt tautas piederibas saj[tu,

kqa citadlk varbiit nerastos. Es iesaku visai latviesu sabiedribai atbalstit jaunie5u pirmo celojumu uz Latviju.

Braucot uz Latviju,

jdr,rem

lldzi briva

doma:

Brbeles, vestures gramaas, fotogrlfijas no musu svetkiem, kur plivo sarkan-balt-sarkani karogi, bet

"Briesmiga

Ja t€vuzeme aizmirst tevi -

kas to var, ir jlbrauc uz

Srs vasaras notikumi rlda, cik mOs esam att2lin6ju5iesnomUsutautas. UnSiscef5veduztofaun1ko n6vi, uz to, ka tCvuzemerea aizmirsls Mums ir tikai viens cefS atpakaf uz pilnu pietautas. Untasirarmiisudarbu. MEsnevaramikdien6 crnlties pret apspiedOjiem kl tauta Latvija dara. Bet

miis.

visvairIk brivu garu. Nebaidieties diskuEt par polltiku, parrunat vEsturi, apstrldEt Intiirista aplamas vEstures lekcijas, apmeklet bazriicas un Bnvvalsts piemnekf us. No Latvijasmumsirj?izveddrdzi4asunardroSusirdijastasta

pasaulei par notikumiem

tur. Lai nekad otrreiz

gada 14. junija tlristu mdmums! k tiesdm daudz veidu kd mes kars varam ko darit tautas labl. Tauta miis noverrcs ne no miisu stingrAs nacionllds stEjas, jo tZ pati par sevi nedod nekE, bet no tE, varam,unmumsirpienEkumsdan-tdarbu,kotautal"atvija ko mes biisim darljuSi tautas lab6. Kronvalda Atis miis uzruna: PiemEri, ko m6s varEtu dant, ir daudzi: m6clt saviem berniem latviski, sutlt uz latviesu skol6m, atbalsfit skolas, "Nav prie*S lawiesa augst5ka goda un svEtlkas pielikt roku kultUraliem pasakumiem: visi tie ir svetr-gi laimlbas, ka dkai par savas tEvzemes labkldsanu sradaL darbi, un bez tiem mEs ilgi par savas mazas, nabadzlbas novErdzindtZis tautas latvieSi sve5um1 nepastiivesim. atspirgSanu nlpCties, par tEvu valodas izplaukSanu dzlvE Bet, ar to vien nepietiek. Mums katr6 maz1kE centr1 un skolA sviedrus netauplt un tida garAkdz ar savu tautu ir j6organizE politiskas akcijas. MEs nedrfl<stam So atsEt celties, sEvet un c-rnities lldz pEdejam asins pilienam."

neatkafrohs

piederibu

m0s

nevar.

tikai mlsu centrahjam organiz2cij1m. PiemEram, lai atbalstitu vaj1tos maciEjus un draudzes Latvij6, mEs var6tu griezties pie vietejam kanadiesu un amerik-a4u draudzOm. Mes liecinatu par latvieSu bazmcas un mdcltEju likte4iem un l[gtu, lai paSi kantdieSi uz+em sakarus ar vajltiem, rakstot vEstules. No daZ1ddm vieEim Amerikl t1s pilso4i rakstitu Siem kristiesiem, interes6joties par vir,ru likteqiem. K6du uzraukumu SI maz6 akcija varctu radlt Ceka! Ari, mums j1organiz6 un j1piedalls demonsffacijas. Ja negrib, nav patjanes plakad: autas masa daudz ko dod. VecvecEki, par;emiet lldzi savus mazbErnus un roku rokl staigldami nesiet Kanadas un Latvijas karodzigus. Telev-zija un laikrakstos partdlsies tiesi Sie skati. la kddreiz jums izliekas par g;[tu aiziet uz demonstrlciju, padomEjiet par cietOjiem Latvijl, tad miisu upuris izliksies gauzam viegls. MDsu centr6l6s organizacijas veic savu darbfuu ar niecigiem hdzekfiem. Kapec? Jo mEs latvieSi kflstam skopi, kad ir izdeviba ziedot ci4ai par tautas pasEvesanu. M€s viegli izdodam $ 50.00 par vakari4lm kada restorana, bet cik no mums ir viena gad1 ziedojuSi $50.00 kadai KanEdE un

Mums ir jaatceras, ka mOs ka taua nopelm.j6m pirmo 18. novembri, 1918. gadE ar sviedriem un asinrm. LatvieSu tautai tas vel daudzas reizes bfls jlpiedzivo. Es nobeigSu ar vdrdiem, kqi Sovasar atskanEj a Rigl. Izvilkums no dzejas "Jlnija Bal6de," publicEta pOc 14.

jlnija notikumiem: "Sodien pu$es piemineklis pie4em, Un es savas nolieku, lai tEs visu tautu moku cefus nodukst svEtzi mierl, sap€s m[Zlgas. Dievs, patie56m, Latviju un visas zemes svEtr, ja tu viens to spEj! Es visvairdk paSai tautai ticu, Kura sviedrus svOtrdama lej."

VA! VIEGTI BUT 'AUNAIM? JP:

ar 20 gadiem sarun6ja sftadat studij6. TE Ni74.g. izstrlddju savu diTOvs man

ploma darbu "aizliegta zonx". Es

arr- vadrJu

video

izstades.

VR: K-a

Tu iesxki filmet "Vai b[t jaunam"?

viegli JP:

Es vienkXrSi sXku

filmet. Tas

man jau bija k6du laiku galvd, bet daudz neko par to

nedarlju. VR: Vai Tu slki filmEt intervijas

JP:

pirms vai p6c Ogres koncerta 1985. gada? Ogres koncerts man faktiski

bija laimes lieta. Es pats nezin6ju ka tEda lieta b[s. Es biju Ogres rajon6,lai filmOtu

citu ko un domdju atpakaJ cell piest5ties (citi m0s par to informOja). Kad tiku tur,

biju foti ptusteigts, 1987. gada Valdis Rozenttrls, ALIAs pa$eizEjais politiskas nozares vadttijs, Lawija intemeja padstamo dokumentllo filmu relisoru, Juri Podnieku. Sr saruna parafijas ELIA EI INFORMACUA, nr. 109. TagadSoraksursniedzam"VejuZvanu"lasltEjiem.

cik

aizrauti cilveki/jaunieSi bija. Es sXku hlm6t un izlietoju

visu filmu, kas man bija l7dzi.

VR:Un ko tad?

JP: Tad

s6kxs "varoqu" mekle

Sana. Es

vi4us

galvenokafi meklOju starp jaunieSiem. Attistiju bildes un glju prasit jaunieSiem, vai vi4i k-adu pazlst

Intervi ja ar ]uri Podnieku. Juris Podnieks ir viens no Latvijas paSlaik vispopulEr1kiem kinohlmas reZisoriem. Ar 36 gadiem vi45 j au ir uzfilmEjis 2 dokumentic-rjas, un abas ir nopelnrlu5as Savienibas godalgas. Pirml bija SnElnieku zvaigzndia, un otra Vai viegli bDt iaunam? Si otra filma ir pirma hlma Padomju Latvija, kas apskata jaunie5u problemas ic'd i e n . L atv ij a nesen satikos ar Juri Podnieku un pamrnaju

bildes.

VR: Vai visi

JP:

seju pazina, un tas ari palidz€ja. Es pats biju

VR:

JP:

": :a

::- . -',:- ::. :- ;-.lli,li'anaCiS. . -:-tr- - -. -'::; ,.,--.1 mal stev " -

goda

pxrsteigts, cik lielu uzmanrbu vi4i man pie5\ira. Ko "varoni" domxja par Tavu dokumentZcijas domu? Pirmklrt vini izteicas "Nepataisi mls par

tx:

varo4iem, bet par cilvEkiem. JaunieSi, kuri ir

normali." Vi{ri bieZi nepraslja, ko jeb kapec es kaut ko meklOju. Es an pats nezin6ju, ko atrast jaunieSu

:. ^-,titL"

-'f : -r: -:: parasu, sAkSu ar tipisku jautajumu: kdpec - - i- :-i: *::: j-'lu esr uzfilmejis? --? . , -: :: j '.:::::r iutu lidzi. Es "sevi redz€ju" viqos. :, :- - :.'i --. :._ j .-.::.:1: un kJausr;ies "Beatles"un"Roll.:: S-- :, :.-, --. : i-:€,s3ndnz tikuizdzitsnosavas ii.- .. -..-,s.-::i :--. ::.::-.: n:kas no manisneizndkS.

nebaidljds no Tevis?

No slkuma vir,ri baidijas, bet driz jau vi4i man-rja, ka nemeklEju nevienu nodot jeb sodit. DaZi afl manu

atbild6s.

VR: K6 Tu apgdjies

JP:

ar intervijEm? K6 Tu to izvedi?

Es apstaigEju 4 skolas (vienu lauku skolu, interndtu skolu, normalu skolu un savu veco skolu). Es

darbojos pats uz savu roku. Ja jaunieSi v0l6jds atbildOt manus jautdjumus, tadprasiju vi4iem:kas ir vOrtlba? Kur tu blsi pEc 5 vai 10 gadiem? Ko tu esi ieguvis/zaudOjis dzivd? Ko gribi no dzives? utt. Es tomer nekddu secrbu neietureju. Ka vien jautljumi naca praE. t2 es prasiiu.

VR: Vai Tu ietur6ji kadu vecuma limeni?

JP: VR:

JP:

jaunietim palldzOt. Es centos, lai vec6ki un jaunie3i

Cen[os praslt jauniesiem starp 15 un 20 gadiem. KEp€c filmu nosauci "Vai viegli b0t jaunam?" Es vClEjos to citadi nosaukt, tomcr spiesE kafia

varEtu rundties "cilvEku"

VR:

JP:

VR:

JP:

runEju jaunieSiem Sodien.

jaunieSa domas par pasauli un kAdai tai vajadzEtu bDt. VilS iedomBjAs pasauli bez vec1kiem. Bet ta nonEk labirintE un vairs nav tik jauki.. Bez atmi4as

labEko nosaukumu iesniedza sa4Oma Nap. konjakas

paskaidrojumu, kE danlu Strelnieku zvaigznEj1. Es to nevarOju iedom1ties un nev0lEjos boj1t efektu. Ta vienojos, ka afi ofto tituli ierakstis. KEpEc izvElejies 5o ainu pie strelnieka pieminekfa radlt? Neaizmirsti, ko J-anis teicaparstrOlniekiem. Vi45 un citi nejutAs kX pie strelniekiem, bet pie akmens. Tl sajDta vienkarsi u:Ukst. Mes esam izmidjuSi vEsturisko sajUtu, par to meloju5i. Mums vajadzetu jaunieSiem faktorisko vesturi sfisEt un neattrstrt vi4os tikai vienu cilveku v6sturiskEs Romas. Redzi, ja manl paatdz1 ir Sitzis lietas izmiditas un b€rnos nav apzi4a, rodas probl€mas, jo viqs/vi4a nezina, kas vi4S ir un no kurienes n1cis vai kas biis. Bet tad kE Tu sp6ji iesEkt sarunas ar SXdu jaunieti, kupm varbiit trnkst v0sturiskls apzi4as? Redzi, ain1 no psihi-atriskAs slimnlcas visi psfhiafi rundja jaunie5iem garAm. TE kE ar pieauguSo. Principl pieauguSo Sovinisms neatfEva pslhidtriem

"Panki" ari domEja, ka nebiju tur, lai vi4us aptraipitu. Igora amatiera filma bija praktiska

izsludinlju "Napoleona" konkursu. (Ias, kqS pudeli). Man Sis jautEjums VVBJ foti patikas, jo to nevar atbildet. Filma tomer cengis to atbildet. VR: Bet Tev filma tadu par?das otrs tituls. Kapec? JP: Jx, otrais tituls tur ir, jo velejos ievadlt So filmu arlsu

kmenl. Es

personlgi un g-aju saprast, kE ir

nevar dzlvot un draugi drlz zud (nodod-as narkom-anijX, u.t.r). T-a izsaka, ka jaunieSi nav pilnlgi pametuSi vecEko paaudzi. VR: Vai Tu So filmu rddsi saviem berniem? JP: Mans dEls jau So iltmu ir redzOjis. Vi4S ir foti lielu interesi pievOris Igoram un princip1 vi4am visur dodas lldzi. Vi45 an- noskatljds matu frizuru stilu no "pankiem" un sanos visus mafus nogrieza.

VR: Cik

JP:

vecs vi45 ir?

12 g. vecs.

VR: Ko tu darji?

JP: Es ilgi domlju

YR:

JR:

reaSOt. Vienlgi zindju, ka nevelejos bDt ar savu tEvu vienddhs domds, kd 5o atrisindt. Es sAku sevi vErot, kE rea$eju. Beig-as vir,rS pats to rieblgo izskatu izl-rdzin1ja un viss bija kartiba. Ta tad Tu lxvi vi4am pa5am izgudrot.

Nu ti tas iznlca. VR: Ko Tu domd par jaunie5iem Sodien? Vai Tev

kas

seviS$s viqos trauc€?

JP:

Es redzu

aktivitEti daudzos jauniesos, kas daudziem

vecdkiem

nav. Es

zinu, ka bieZi mes

vir.riem

Rehels Without a Gause

'ls lt tesf

To Bc

hg?'

PMER TL'R\LEY FOT \EWSWE

Punk-rock farw in a Riga underground club sponsored b1 the oficial Communist 1'outh group

nelaujam 5o aktivitEti izmantot. Es baidos no tidiem, kas par atru pielago veclkiem. T6di, kas pakJaujas SajE domil "Uzvelc savu jaku un Slipsi un sEdi mierigi, gan jau tev biis laiks kaut ko teikt un darl-t." Ofta zi4dtte,kas neko negrib, art ir brstami.

VR:

saprast. Vi4ai bija liela uzticfua man. Es domdju, ka vi4u sapratu - bet laikam ne. Viaa taja dienl iztaisrla pa5nEvlbu. Es lo gpti plrdzlvoju. Ja Tu varetu vienu lietu pateikt jaunieSiem, ko tu

teiktu? Iesim snOlniekos!

VR:

KD tu izskaidro elektro-vagonu demolcSanu?

JP:

Jo vair1k mEs audzinEm 5o masu un vienhdzlbu sludindm, "bet tE neesam" , jo vair-ak berni juas atgr[sti. Vi4i mekle viens otru ar txdu paSu saj0tu.

JP:

Tie aiz dusmdm nerea$E ar pr6tu, bet bieZi ar fizisku spOku. MEs pieauguSie esam vainlgi pie elektrovagonu demolesanas. MEs nedom-ajam par cilvEku. "Visi dara, es hdzi". To mes b€rnos ieaudzindm, bet tad to neatzlstam.

VR: Kdt]i? Jo strelnieks ir vienmer bijis izmantots, bet tiem bija

st1ja un biedrs bija biedrs. TEda lieta vairs nav jaunie5os. MCs to neesam ieliku5i, audzinot bernus.

Nerunljot politiski, protams.

VR:

KA tu sevi uzskati tagad, kad esi 5o dokumentlciju

VR: Bet kas tad pec avam domEm bija vainas ar ties6Sanas procediiru?

JP:

Plori4u ciehma nodesaja. POc punktiem atzina likumus, bet sirdsapzir,ras trUka. Vi45 tadu atkal spiestl kErtA ir pieaudzis. VR: Bet jauniesi, kas no Afganist5nas atbrauca, andaikafi dzrvo vecaku pasaule, kaut gan nav vel pieaugu5i pilnigi. JP: Ja, bet kap tie ir novecoju5ies un vairs neiederas jaunieSos, un veclkos arr ne. Vi4i parnak m6jEs un vairs nedom1 materillistiski, bet ka citas dzrves v6rtibas

ir svarigas. BieZi jaunieSi to nesaprot.

Piemers: mlte taupljusi delam naudu,lai nopirktu kad vi45 pam-aks no dZinsas par 100

rbl.,

p-am-acis, vi4S to nevalkE prasa, k-apec dEls to nevalkl, vairakas nedcfas. M6te jaunas modes itAlieSu dZinsas. DOls Es taeu ir

Afganistlnas. Majas

VR:

atbildeja: M6te, ka;x bija itiliesu minas, kas precizi nogrieza k1ju pie potrtes. Es nevaru t6s valk-at bez rieblg6m domxm un atmi4xm!" Tas vairs nav berns - p€c piedzlvojumiem. Vai zOni viegli saka sarunas par AfganistSnu?

JP: Nc!

BieZi vi4i arr teica, ka vi4i nevOlas biit varo4i, bet vienkdrSi cilvOki -- cilvoki, kuli nes s6pju nastu, no kur.as vi4i neatbrivosies. VR: Kas bija Tavs ggtiikais moments So

filmu gatavojot?

JP: Gguti teikt. Es jau biell iedzilinajos daZos jaunieSos un tomdr nesp6ju vi4iem pieskarties.

Es v€lEjos film-a uz4emt

tikSanos starp Gunti (ievainots Afganistdn-a) un Jxni (nupat atbraucis no Afganist5nas). Es piecas dienas un naktis pavadr]u, braucot. no stacijas uz lidlauku tut

atpakal, pie katras lidmaSinas vai vilciena no Maskavas, lai J6ni satiktu kd prnno. Janis bija Guntim palidzejis kad vi45 bija ievainos Afganistan6. Pa 5o laiku mani mdjtu divas dienas p€c kirus centis 18

sazvarut meitene, ar kulu loti ilgi rundjos un centos

JP:

nobeidzis? Es tagad sevi un Sodienas jaunieSus labak saprotu. Ceru, ka cilvEki mdclsies viens otru noklausit un pal1dzOt. Es neesmu nekdds vadonis jaunatnei, es

tikai

cenSos

vi4us

saprast.

RECENZI IA "Vai viegli

bUt

jaunam" - V. RozentEls

"Es pats jiitu vi4iem lidz. Es viqos sevi redzu, k6ds biju izteicas Latvijas kinoreZisors Juris Podnieks. Jd, Juris Podniels tos Latvijas puiSus un meitenes m-rl, vi45 mil un ko

jutu,"

vilu

ceribas, vi45 m-rl

v{ru bedas, vi4u priekus, viqu

izmisumu. Sie muslaiku l,atvijas padsmitnieki Sodien izsaka, ko pats nav kEdreiz spejis teikt. Un Sos jaunieSus Juris Podnieks ir pavadijis savE jaunajd film1 Vai vieeli blt jaunam? no rokakoncertiem Latvija hdz Afganist1nas kaFa laukiem. Juris Podnieks savB film6 Vai viegli bDt jaunam? pirmo

reizil-awijapacild latvie5u jaunie5u problEmas un sabiedribas vi4iem uzspiest5s lomas vi4u dzlv0. Ar atkl1tlm intervijAm un krasEm jaunieSu dzlves ain6m Podnieks sniedz parskatu, kas galu gald liek skaEtdjam konfrontErdomu, vai ir vieglib[t jaunam. JaunieSi izkliedz savas domas par netaismbEm, ko nemitigi tiem pdri dara padomju ikdiena. So kliedzienu ir dzird€juSi un pie sevis rulkojuSi pat sveSie krievi Maskav-a, kqi st iv un stdv rind6s, lai apmeklOtu So lrpus k6rtas filmu. Vai pasaule ir Soreiz apgriezusies, kulturai (antikulturai?) nakot tagad no nomales republiklm uz Maskavu? Kaffi zi46 Sldu neparastu sajusmu par nerietumniecisku filmu ir ieveroju5i lielo rietumu avlZu Zurndlisti. Bet kldas ir tAs netaisnibas? Jaunietis meklE sev izeju, lai tiktu gal6 ar dzrves grutibam, ikdienas nejEdzibam. Bet bieZi viqam izejas nav. Ja ari atrod savu radtSanas lauku, tad vec6kl paaudze nespej saprast So jaunie5u kreativiEiti dzlves probl€mas risinlsanai, un izndkums ir reizEm traSisks. FilmA So tra$isko paradbu redzam kE nevis jaunieSu vainu, bet drizlk k6 veclk-as paaudzes nespEju saredzCt savas kfiidas. TanI sakarrbE seviS$ izcefas gadjums par elektrovagonu vandEf u tiesasanu. AtgrieZoties no Ogres pgc pgrkona koncerta 1985. gadl jauniesi izdemolOja elekrovagonus. Par to gadrjumu notiesaja septi4us jauniesus, bet vec6k1s paaudzes parstlive rea$e uz to visai Zel-rgi. Vir,ra jauta, vai var apsDdzct bcmu izdaribas, kad vecaki nav llvuSi viqriem nek6das citas parastas izklaid€SanAs.

Jaunietim dzlvE viegli Sodien neklljas,

bet vi4S pats nav pilnigi vainlgs. Filmx par1dEs vecEk0s paaudzes netaisniba pret

jaunieSiem. JaunieSi izsaka savu gribu piedalities sabiedfibl, bet ne kE dala no ster-rlas vienAdds masas.

Film1 jaunietis pats

rAda mums savu pirmo amatiera kinomatogr1fisko darbu. TE ieskat2mies vi4u pasaule un redzam vi4u domas un likteni. PaSi staigdjam kdz pa So dzrves labirintu. Skatltaji iet pa jauniesu domu cefiem, noklausoties vair1kas intervijas ar jaunieSiem, kas biju5i Ogres koncert2 jeb saistiti ar tiesaSanu. Cik daZadijaunieSi var bDt, spiesti dzrvot dztvi pec citu cilvEku (paaudZu) mEraukl6m! JaunieSi savas domas izkl-asta par savu nakotni, par kafu un par to,

ko vi4i grib€tu astEr saviem pec@diem. Podnieks ir respektejis jaunieSu domas un atntrejies no kommentariem. JaunieSiem

NEWSWEEK : DECEMBER 14, 7s8Z

Yet they are rebels without much of a In fact, there are sigrrs that many of the Western fads and other expressions ofyouthful rebellion may be apolitical at bottom. That would help explain Mikhail Gorbachev's tolerance for them. The general secretary has gone out ofhis way, for instance, to ensure the widest possible viewing this year of a sympathetic film about troubled youth (a suicause.

cidal girl, a Hare Khrishna disciple, a rowdy punk-rock fan, among others) called "Is It Easy To Be Young?" The film's candor and negativism are astonishing, but the point seems to be that the antidote to alienation is simple compassion. Instead ofresenting these kids, the

film suggests, parents should just try to realize how hard

is to grow up.

prasa jaut2jumus,

uz kuliem vi4i pa5i atbild. Kino-

operators filmu samontEja, bet izteiktas domas nav

grozijis. Sr filma

spogulis, ku11

Latvijas jaunietis sevl skatiis. Bet vai tikai Latvijas jaunietis? Katrs

skatltajs

kon-

frontEts arjauniesaduroties ar

ti,

vi4a dzrves prob-

lemam, izsekojot

virla likteni,

ie-

elpojot vi4a ceri,x

Das. SaJa mqle-

tt t i

darbibA rodas savstarpEja sapraSana. Atliek vieriigi paSam skatrtEjam saredzEt to paSu savd pasaule.

St podnieka filma ir ieguvusi vislieldkds atsauksmes. Vailakas valstis ir jau filmu nopirkuSas, ieskaitot Japdnu, ASV un Angliju. Filmu r2dls ari 1987. gada Kannas (Cannes) filmu festivalX. Laikam Podniekam ir izdevies sasniegt savu m6r\i, proti, patiesi atspogulot pusaudZu dzlvi un to celt "cilvEciska" hmenl, lai visi tos

uzskatrtu par pilnveffgiem cilv0kiem un nevis bOmiem.

NBWSWEEK PT]BLICETE

STATISTIKA

SILARAUPS: Vai viegli b[t jaunam Latvija vai Amerika?

(1987. 9.14. decembn-)

Qimenes: Padomju sievietes appreceju5ds ar 21 gadl: 5A7o Amerikf,4u sievietes...: 32Vo {<

Padomju sievietes, kam ir bijis vismaz 1 aborts: 75% Amerikanu 40Vo , ,k

Padomju bErni zem 18 gadiem, kam vecaki iz5!-nu5ie s, gadd: 700,000

Amerik[...:

1.1

eitaga.

miljons

VEIA ZVANI: Tu esi redzEjis filmu "Vai viegli b[t

Video: CaurmOra Padomj u

Rolands Silaraups, pazlstamais latvie5u brivrbas crmt-ajs, ir daudz ko pan[cis Lawijas lab6. ASV senators Don Riegleparvi4u irizteicies: "Vir,r5 ir paraugs visiem jaunie5iem - vi45 ir cilvEks, kas simbolizE ci4u par bnvlbu un cilvOka tiesibdm Lawij6." Sekojo5o interviju Rolands sniedza In-arai Pungai ffeja Zvani) ALJAs 35. kongresd

avienibas iedzlvotdj s viend

gadd noskata: 14 filmas CaurmEra amerikdnis: 4.7

jaunam"?

SILARAUPS:

J1, betgodigi sakot,padaf6m. Fragmentus es redzOju Latvijl, bet lielEko dafu

trimdl. VZ: Filma ir par jaunie5iem. Tu

Video kase5u bibliotekas Padomju Savienrbl: 25 Video kase5u "outlets" ASV: 40,000 ,(

b[t

jaunam - personlgi un vispErigijaunieSiem Latvij1 Sodien?

RS: Ggti pateikt. Nu, man j6saka t:i. Es varu runat par

Ofici-ali dablnamas video kasetes Padomju SavienibE:500 Dab[namas kasetes ASV: 51,000

YZ: ,,

,,Buujlo,f

Ug[trRA1EJS

neesi, k-a teiktu, parastais

jaunietis. Ko Tu saki, vai ir viegli

RS:

jaunieSiem Latvija, ko es esmu novOrojis pirms 14. j[nija demonsr-acijas: ka jaunieSi princip-a dzrvo, bet vi4iem nav nekAda dzlves mâ‚Ź.rha. Tu gribi teikt, ka prims 14. jlnija neviens par to

visp6rigi nedom-aja? Kaffi ziqE dom-aja. Dom-aja arktutlgi daudz, un sirdls visi to saprata, bet vienkadi var teikt, ka lielaka dafa pat neticeja, ka kaut ko vispar var dan-t tagadEjos apstlkfos. Un neviens ari nemeginljako dafit. Jo parastais g6jiens, kas visiem jaunieSiem bija, tas bija hivd laik1 iet krogd kMigi nodzerties. I*oti maz cilv0ku vareja sastapt, kas par to tiesam dzifak aizdomajas, ka kaut kas tieSdm irjldara, ka ti nevar turpinaties. Liel6kai jaunieSu dafai dzive priekSa neeksistEja, vi4iem bija priekSa tuksnesis. K6 Tu dom6 persomgr, vai ir viegli bDt jaunam?

ir.

Labi, teik5u tli ka Es savu jaunlbu esmu pazaudejisjau vairakus gadus atpakal, ro es foti labi saprotu. Un tagad es bieii cenSos atraislties un blt lldzigs citiem jaunie5iem, bet es vienkErsi to

RS:

YZ:

nespeju. Daudz jaunieSu Tevi uzskata par paraugu.

RS:

Es nekad neesmu domajis biit par paraugu. Es

RS:

YZ: RS:

dariju, kas man bija j6dara, un tas ir viss. KIdu iespaidu 5I filma Tev atstEja? Es jau teicu, ka par Sim probl€mlm biju dom1jis jau foti agri, un SinI film6 es neuzzinaju nekd jauna, to visu es jau sen biju sapratis, un dala tur art nebija

YZ:

sapratuSi, un tZip€c ail vi4i vahak nerlko tos hufi$aniskos aktus, jo saprot, ka panakt ar to neko

paradita,

YZ:

RS: YZ: RS:

jo filrna tad neietu cauri komiinistu

cenzlirai. Vai Tev 5i filma patika?

ausls,

Es domlju, ka j1. Kas rEdlts ir patiesa dzlve, nekas nav pdrspllCts? Parsp,ileB tur nav. Es teikSu, ka drizak tur kas samazina6, jo patieslba ir diezgan drlima. Tur SI

labs, kas to dzirdeja, protams, arl iejauc-as un teica,

vi4riem nebija pandkumu.

KEdu iespaidu Tu doml, Sr filma arstEja RS:

vOlas.

Vai Tu atzlsti, ka dzlve tur ir bezjldzrga, gElaiclga, bez mErfa, bez ceribas, ka filrna mums rEdlja?

RS:

Godlgi sakot, Ja tur cilvEki nec-rnas, dzlve tieSam irbezjldtrga. Tapec es tagadaicinu lielEko dafu uz cl4uLatvij6 un an- Seit,lai atbalsEru So cUlu.

jl.

YZ: RS:

Latvij6 cilvEkiem vienklrSi nav ko zaudet. Ta nav dzlve, kas tur tiek dzlota, tE ir kaut k1da dr[ma eksisESana. Ja 5Ed6 veid1 jdeksistE, tad - vai ir verts to visptu darit? Ja Seit cilvekiem, kd esmu ieverojis, ir daZldas problemas, tad man par Sim problEmam ir j1pasmaida.

RS:

Es domEju, ka krievi neapzindjts, cik liels iespaids

RS:

Es dom6ju noteiliti

b[s. Neviens to nesagaidrja? ne. Ja krievi biltu to

YZ:

paredzEjuSi, viqi to nekad nebiinr a{lvuSi. Bet arl

RS:

Podnieka filmai

komiinisti izdara kf[das. Ari tagad st5voklis ir daudz sav1ddks un filma, varetu rcikL pec manam domdm ir jau novecojusi, jo tZ saucamie ,,panki", kas visu laiku taisrla hufigdniskus aktus, bija klat

I I

ab6s demonsracijls, un kad mOs vi4iem aicin1j1m

b[t savaldlgiem un mien-giem, vir,ri nek1dus izlecienus netaislja.

YZ:

Viqi varetu biit liels jaunieSu politiskais

RS:

Jl,

viqri jauni cilvEki, kas daudz nekE nezina. Vi4i grib kaut ko darit, bet nezina kldi veid4. parasti

crlvEki, tie esot vienk6rSi hufigEni, un neviens nemeginaja iedzifinades vi4u dom?s. Kara zi+a vi4i kaut ko grib darit un vi4iem nav skaidrs ko. Nu, ugad p€c demonstracijlm vini vairZk to visu

notiek apkafinE. Kaut vi4i jau [o visu zina, tqgad saredz to visu uz ekrdna. KEds iespaids filmai uz krieviem, kas ir Latvijd? To es nevaru pateikt, jo filmu dabDju redzct tikai pEc iznEkSanas no cietuma, fragmentus, un man

Amerikas lawiesiem? Cik es esmu noverojis, tad man liekas, ka liela dafa So filmu nesaprot. Liela dafa nevar iedom1ties, ka t2das lietas var tieSAm notikt Latvija, jo vi4iem Seit ir citas problEmas, pavisam savldEkas. Tu doml politiska zi4a? Es dom1ju vis1dE zi{r-a. Un tagad es dom6ju, ka vair6k cilvEku Seit rietumos ir s6kuSi domdt par So lietu, kas tiem bijusi galtgi sveSa. Es neattiecinu to uz visiem cilvEkiem. Ne. Ir daudz cilvOku, kas diezgan datdzzina. Bet par piemeru - lielak1 dafa Sejienes cilvEku nevar iedomaties, kads izskatEs cietums Padomju savienlbl. Kad es pats nebiju

bijis cietuml, ari Latvijl dzrvodams, es nezindju, ir. Daudz bija dzirdets, bet uzskats bija pavisam miglains. To nevar izstasEt. pat ja to redz€tu uz televlzijas, Isteniba ir citida. KE TU izskaidro, kdp€c Si filma ir tik popullra? T1p0c, ka tur parldlta dzlves Isteniba. Bet daudzas filmas tadu to dara? kads taslsti

spEks?

viniem neviens cilv€ks nemEsinEja paskaidrot, bet vienmEr vi4us izsunrja un pateica, ka tie jau neesot

latvieSiem Larvij6? Man ggti runat par visiem latvieSiem. Katr1 zi4E tiem cilvEkiem, ar ko esmu rundjis, filma ir patikusi, un likusi vi4riem vair8k padomEt par to, kas

nebija daudz laika interesOties par filmas iespaidiem. Man bija kirtojamas citas svangas lietas. Vai Tu vari spriest, kAdu iespaidu filma astEja uz

YZ:

Sai

Siem

ka tli nevajag darit, ka tas nav labi - un viqi to saprata. Lai gan deka provocEja visiem spekiem,

baigl patiesiba nav par1dlta tik arkl6ti, k6 varEja

YZ:

ka vajag tadu iet un brukt virs[

nolddEtajiem komDnistiem, dot vir,riem pa purnu. Un pat tad vi4i nepaklauslja Siem cilvekiem. DaZs

paradit. Pirms

demonstracijam lielaka dafa uzskanja, kanekas vairEk nav dardms, ka jdme$na kaut kZdX veida samierinaties. No Sejienes antrimdl ir radu5ies uzskati nekaitinAt komiinistus un labEk sOdEt klusu, kas ir tiesi tas, ko komiinisti

nevar. Tu tieSlm vari apgalvot, ka hulig-anisma vairs nav? J6, j6. Ir tikai, ja krievi paSi to izprovoce. Ja krievi paSi uzbr[k, protams, cilv0kiem ir j6aizstZvas. Vismaz es nezinu, ka b0tu k1ds notikums l-atvij6, kad kaut kas buru demolers, k6 tas bija agr1k, pirms vairEkiem gadiem. Tas tagad vairs nenotiek. Un man jlsaka, ka Sajas demonsrr1cijas an- piedalijas "panki", un vareja notikt drausmlga asins izliesana, jo miliCi un deka vienk-ar5i provocOja uz kauti4iem ne tikai atkldtE veida, bet pat sut-rja dekistus, kas izli-lGs par 5o "panku" draugiem un CukstOja vi4iem

YZ: RS:

YZ:

Ne Padomju savierubE. K1das sekas Afganistlna ir atstEjusi uz latviesiem

Latvijl?

RS:

Sekas

foti labi

par1dEs pa51film1. LatvijB visiem

labi zin6ms, ka cilvEki, kas

ir tiesi redzams, ka cilveki ir godigi. Ko es esmu iev€rojis, te cilv6kiem uidus seviS\us noslEpumus uzticEt nevar, jo viqri vienktuSi savl labsirdiba pastlistls Elak. Bet tIi tas ir, to es esmu ieverojis, bet tas pat nav slikti, jo cilvEki cits citam uzticas un ui tam jab[t bdva

Nek-ad6 gadijumE. Tas

RS:

atgrieZas no

Afganistinas ir mor1li salauzti, neredz dzlvE jEgu, vi4i lab6k kE citi saprot, kas dzlvE notiek. Bet ir ari LatvijE daudzi, kas to negrib saprast, vai zinxt. Bet zinEms ir, ko komiinisti dara Afganist2n-a, kE

pasaulE... ja biitu briva pasaule vispSr, ja nebiitu Sis

ar mierigiem cilvEkiem. To nevar noslEpt. TEpat visiem zin6ms, cik krituSo ir izrO$n-as

YZ:

Kapec latvie5i Latv-ija daudz interesEjas par YZ:

latvieSiem Seit, bet par Afganist6nu nerunl?

RS:

YZ:

RS: YZ: RS:

|aunais ienaidnieks, kas stEv tur aiz robeZas, aiz dzelzs aizskara, kurS tIilIt mcginas katru kf[du izmantot. Vai Tu teiktu, ka amerikl4u jaunieSi ir pietieko5i

komtnistu pusE.

ir jajautl tiiristiem

paSiem, kapec vi+i neinteresCjas par 5o jaut5jumu. Vai jaunie5i mO$na izvairities no AfganistAnas? Nu, es varu pateikt tikai tik daudz, ka neviens cilvEks tur labpraEgi negrib iet kafoL Apat arl ne armija. Tas izklaus1s ka Amerika miisu Vietrramas ka;S? Tas ir pavisam sav6d6k. Ar to nek-ada gadijum1

Tas nu

politiski ieintereseti? Es domAju, ka nav pietiekoSi. Ir liela grupa jauniesu, kas ir arkartlgi ieintereseti un var redzAL

RS:

nevar sahdzin6t.

YZ:

RS:

YZ: RS:

Vai Tu doml, ka ir viegli biit jaunam latvietim Amerika? Vai mums, latvieSu jaunieSiem, ir m6r\i dzlve? Vai mOs tieS-am esam kfuvuSi tlidi kapitzlisti? Varu pateikt tli, ka nekxdx gadijumd kapitalisti. Lieliski cilveki. Es jau teicu, ka es esmu savu jaunlbu ptudzlvojis un man ir foti gr-[ti atraislties, un man latvie5u jauniesiem Brktuu-gi lielapateiciba par to, ka viqi cen5as man palldzil. Faktiski vir,ti dara visu ko var, ja neizdodas - tI nav vi4u vaina. Bet personlgtr div-e vai vi4i visi nav pollt-r$i? Bet viqi ir labi cilvOki. Tas ir, ko es gribu uzsvOrt. Viqi visi kE cilveki ir labi. Seit neviens negrib otru

apkrlpt. T6s ir YZ: RS:

vili

grib kautko darlt, kaut daudz varbut nesaprot, bet tapec ir vair6k j6strxd6 pie SIm lietam. Bet ir liela d4a arr, kas neinteresejas par SIm lietzm, ka

YZ: RS:

neinteresOjas par politiku, un tas jau ir -arkArflgi slikti. Un es teiktu, ja vispEr domx par Latviju - tad ir par to jainteresEjas. KAds procents pcc tavam dom-am Seit Amerikl interes0jas? Nu, es teikSu t5, apmeram 1/3 interesejas, un tas nav

mazs procents, YZ..

RS:

jo man jasaka Latvija pkms

demonsrlcijam st5voklis bija daudz slikt6ks. Ko Tu visu Sos gadus b[tu darijis, ja Latvija bltu bijusi brrva? Tas man ir Cruti pateikt. Es lldz Sim esmu dom-ajis tikai par to, ko darit lai Latvija bonr brlva. Es dom6ju, ka Lawija varEtu blt brlva demokrdtiska valsts, kE vair6kas citas Eiropas valstis, piemOram Zviedrija, Sveice, Bel$ija, kaut ari Bel$ija nav tik

manas personrg1s domas.

Tu grib teikt, ka Latvij-a tzi nav? Nekada gadljumE. Nezinu, k-ads stEvoklis ir tagad. POc Sim domonstrxcijAm stiivoklis uzlabojds, jo latviesi palika saliedotZiki, bet lldz Sim, teiksim pag6ju56 gadX - pagAjuS6 gada es sed0ju cienrm[ es

nevaru runat par pagajuSo gadu, bet teiksim labu laiku atpaka!, cilvOki, neredzot savas dzrves

iespejas, nerE\in1j6s

YZ: RS:

ar citiem. Tur

nebija

laipmbas, tur nebija nekas seviS$s, ja k1ds piekr6pa ofu, ta parasta paradba. Ko Tu redzi, ko latvieSu jaunieSi Seit dara, par ko Latvijd vi4i nemaz nedom6tu? Pirmam kAitam, es uzsvEr5u tAdu lietu, ka varblt Seit pacefas daudzi jaut1jumi, kas attiecds tieSi uz

dzivi. Faktiski man viqi jlsaista ar Latvijas jautijumu, ja reiz runa par latvie5iem. Bet ja Lan'ijas jautijuma neb[tu, tad vi4i dzivo tidu dzl'i, ktular tai faktiski ir jab[t. Nek6 nav par daudz. \'arbut dazi uzskata, ka 616jas, varbiitdari uzskata ka rtniem ir visas materialas vOrfibas un riss parEiais. tret es uxkatu ka E tam ir jab[t, ka jab[t bfi\'ai pa-.aulei. 22

YZ:

\I€

s neesa-rn

saputr:-ii kapi nlisti?

lE)nr

vtRs[ - N€v\B.Js No'xa4 Nfitl /rBoNAls,,VeH 7tA$ttsj

t I

latvijl, ko vi4i tur daris, lai

neirala. YZ: RS:

YZ:

RS:

Bet ko, Roland, Tu pats b0tu dalijis? Tas ir giits jautljums. Par to es dom6ju neklEjas runat, jo tAtIid^ tukSa spriedel0Sana. Es gribu atgriezties pie filmas: kad daZi jaunieSi izdemolOja vilcienu, viens jaunietis dab0ja ftis gadus ieslodzijumE. KEdu iespaidu tas aBAj uz jaunu cilv€.ku? Atkardjas, kads kug cilveks pats ir. Sis jaunietis

dabuja

fis

gadus

kriminlll cietuml, tas ir

,visptuOja reZlma nometnO, kas nav seviS$i g;iits, bet scdet kop1 ar krieviem un noziedzniekiem, tas to reZ-rmu padara smagu un necieSamu. Ir Sausmlgi gp[ti to visu iztur0t. TieSi tas, ka tur j6sCZ ar

kriminElnoziedzniekiem, ku;i bieZi vien ir pr1t2 jukuSi cilvEki. Ja cilvEks to visu farcies un paliek pie savas normdl-as dom6Sanas, tad vi4S paliks k1rtigs. Tas atkarljas tikai no rakstura. Ja vi4u

izdodas salauzt, var p6rvErsties pavisam YZ:

nepatftama personl. Kaut kadu iespaidu tomer aBt:is?

RS:

Notiekti. Ko

YZ..

RS:

YZ: RS:

nozrmE krimin1lnoziedznieku cietums, pamda tas, ko izdarlja ar Linardu Granti4u. Polltisk1 cietum-a arI notiek tEdas lietas, bet tur nav kriminElnoziedznieku. Tur spiediens tiek izdants tieSi no apsardzes un no valsts droSibas komitejas. Rundsim par Granti4u, Helsinki '86 vadoni. Tikai tagad dabUjam zinlt, ka vir,rS bija apcietinEts un sasists. Tas ir briesmlgi. Ja viqam butu bijis lielaks atbalsts

no rietumiem, tad vi4i neb[tu uzdroSindju5ies o darit. Visiem lawie5iem vajadzlja par Granti4u raksfit vestules. NepErtraukti. Tik daudz m6s visi latvieSi varetu darit AmerikA. Nu labi. Es rakstu vEstules un dabonu no senatora loti pieklajigas atbildes. Tas ir cik tElu tE lieta iet. Ne tikai senatoriem. VEstules jasUa ail uz Savienibu. Cik man zin6m s, Amerika ir ap I 00,000 latvieSu. PiemEram, ja katrs cilv€ks nedela uzrakstitu vienu vOstuli! Tas iznlk tikai 44 cenauz Padomju Savienlbu. Un ari vienu protesta vEstuli uzrakstrt neaizqem p6r6k daudz laika. Ja cilvEki tadd veida bombardetu deku ar SIm vestulcm, deka

YZ: I

gluZi labi saprastu, ka labdk kllt ne$erties. Amerik1 cilveki maz par to interesejas, maz par to raksta. Lielu vEribu piegrieZ notikumiem Afrika, bet ka Glasnost darbojas Savienlbl un Baltijas valstrs, nav intereses.

RS:

notiekkas Afrika, tad daudz vair6kcilveku par to iestEjas: simtiem tiikstoSiem, pat miljoniem, bet

vEstules jau netiek presE. Es zinu daudzi cilvEki raksta, bet tas nav pietiekoSi, vajadzEtu vairdk. Tad an prese sEktu par to domat, paga, cilveki par interesEjas, tad arI sdks raksttt. Jo nevar vainot tikai vienu pusi. Kl[das ir amerik64u presE, bet kludas ir arl pa5iem latvie5iem. Tas viss atkarljas no visas

pasaules. Tas a&ar-ajas no mums, no lawieSiem

pasaule varetu redz9t. Un kad pasaule redzes, ka Latvija notiek lietas un pie tam t5s Seit rietumos atbalsta, tad arl vi4i iestAsies par mums. Kl saka, tada $Cde savienota no visxm pusem. Faktiski s1kumam, godgi sakot, b[tu jabut Latvije;ja Latvijx kaut kas notiks, tad afl tas atbalsosies

Seit.

Gorbadevs nesen aizbratca tz Lawiju iepazlties ar LawieSiem. Piebraucot pie kolhozas virl5 atrod, ka neviens nav majas - tikai mazs zOns. V14S zd,nam prasa: "Nu d01s, kur ir tavs tEvs?" "Vi45 aizbrauca ar jauno Ladu uz pilsetu," jaunais atbild. "LJn kur mva mate?" "Vi4a aizbrauca ar savu mopedu pie draudzenEm," puika atbild. "Vai tu zini, kas es esmu?" Gorbadevs prasa. "Ir tikai caur mani, ka Jums ir vis as SIs lietas. " ZEns un eizpie skrien pie Gorbadeva, apkampj to: "Vai, onkul Andrej, beidzot tu esi atbraucis no Amerikas mUs apciemot!"

KADIMES ESAM? (LawieSu psicholo$ja) Vai ir viegli blt jaunam? Nu, jE un nE. Ari Latvija,

savE

bn-vvalsts posma bija foti jauna

valsts. Lawijas Universitates profesors P. JurevidS, 1940. g. rakstzi "An Essay on Lawian Psychology" (angfu valodx) apskata latvieSu tautas psicholoSiskls lpaSlbas, gan kE

t5s atbilst "jaunekhgai,"

nesen

patstEvrbu atguvuSai tautai, gan ari kA tEs pamalojas dzi|6, "pESd konstan&i tautas rakstura". Seko izvilkumi no 5r raksta (panulkoti latvieSu va1od6). Vai tas viss vOl attiecas uz lawieSiem Sodien, jeb vai tauta, lldz ar apst5kJiem, ir mainijusies? Par cik m€s varam

saskaflt Seit mineas ipaSibas ari sevr un paSreizEja latvieSu sabiedrib-a? Vai buru velams, un vai tas ir iesp€jams, kadas no tlm mainit? Ja ir lpaSas rakstura pazlmes, kas dara mDs specigus, izmantot?

varam

tis

vislab-ak

Protams, katrs indivlds

atS\irIgs, un kafam

savas atsbfuigas lpatrfbas un savs raksturs. Katram bus savi uzskati un savas atbildes. Dro5i vien nav nevienas

atseviS\asipaSibas,kas butu visiem koprga, betdaudziem, noteikti, ir daudz kas koplgs, un indivldu atS\itrbas padaru kopumu kupl?rku un stipr?ku. . .

pilna iespejamibu; pretstatE vecam tautzim, m0su nakome nav jau izS\irta pagatne... Katr1 zipE mEs skat5mies uz

nakomi, un saj[sma, trauksme un steiga raksturo m[su dzlves. Miisu dzlves dinamiskd puse tieksmes, griba, un j[tas kura grib sevi izpaust dzifos pdrdzlvojumos, radlSan-a un darbibl, g[st prieKrocibu p6r statisko, kura mEdz izpausties ne tikai skaidribd un precrzitarc, bet an zinamd, formu nelok6mib-a.

Straujiba, tieksme radrt, veidot, virzrties uz priekSu, centiba pOc kautkX vienmer hb6ka liekas ne tikai miisu tautas jauntbas izpausme, bet lpa3lbas, kas pieder latvieSu dzifakam raksturam, k6 var konstatdt, sahdzinot latvieSus ar saviem kaimiqiem, vai analiz6jot tipiskas pazl-mes viqu dzrvEs. Viena no Sim rakstun-gam ipa5iblm ir cenSan6s tikt uz priekSu. So ipaSibu atzrst gan latvie5u draugi, gan

-ko vesture, jo simts gadu laika vi4u ienaidnieki pier1da latvieSi ir ccluSies no apspiestEs laukstrddnieku klases lidz suverenas valsts augstumiem. Cilveki, kas cenSas tikt uz augSu, ir vienmer biju5i

popullri

latvieSos, un 5i tipa represenlatlvi

viegli

atrodami latvieSu literXtiird visbieZ1k sastopamie 51di simboliskie teli ir kaln1 k6p€js un saules meklOt1js. ... ari piemOri no ikdienas dzrves pier6da, ka latvietis vienalga kAds vir,ra darbs vai postenis nav apmierin-ats ar savu situlciju, bet vienmOr cer tikt uz priekSu un kautko uzlabot. Aizrauts ar progresa un pilnibas idejam,latvietis neievEro darba un laika normas, un nedomd saudzOt nedz

Latvie$u p sr-chologij a P. JureviCs, tulk. G.S.

No vienas puses, larviesu tauta ir viena no Eiropas

vecdkajlm

latvieSu valoda

tuvaka originali

indoeiropieSu valodai neka citu tautu valodas un tEdx zin6 latvieSu tauta ir vec1ka nekA, piemEram, frandu vai

anglu. Ka arr pierdda neseni archaiologiski izrakumi, larvieSiem bija attlsttta, augsta un paBEvrga kultura jau

1000. A.D., ciEm ziemefnieku kultUrdm lidzvCrflga. Tomer, vesturiski norikumi aptureja htviesu kulturalo attistibu, un nefava vi4iem piedallties kopeja kultUras artisflba.

Tikai simts gadu atpakal latviesi atmod1s paSi sav1 kulttras dzivO, un tiid6! miisu valsts modernEkultiira ir vel samerA

jauna. No 5i

viedokfa, latvieSi

starp

taut6m. M[su tautas gangie spEki, gadusimte4iem atturEti no visam attrstibas iespEj6m, ir roprojam neizt-are ti un nav ierobeZoti ar konvencion1lo un r:Cr;ion5Jo. \o vienas puses, Sis pataisa mums dzlvi _rru:;-ku un t'isnmaku, jo mums nav daudz noteiktu ,,a,1I:i-u. kc ncsprauZ pagame, nav daudz precedentu, k-r:l sik:'cr:s puses. mums trdel ir liel0ka brivlba r i-qjaun-akaj1m Eiropas

u:',;-::i !:-('i,-.

::s:€_'i uz panakumiem. Tradicijas un i- i r' - l-, - ;'. : .' - :. -ls : ekave mekl€t j aunus cef us un

r::.:.: ::-i.:;:,,;- i-: .:;=k:: 24

'*UtaS neSp€j m€[in-at.

\1;S- ::- , c ', :. :,:: =-*:--j. j f ::]SES. K.d jau parasti ,^:ui::a :.:i.:: : *l - . ic-ii'. -- :::.,3liekas plaSa un

sevi nedz citus, lai sasniegtu mCrF, ko vi45 sev ir nospraudis. Si vi4u rpa5iba darlja latvieSus foti popultuus ar muiZniekiem pirms-ka1a KrievijA ka muiZu pErvaldniekus, darbveZus, inspektorus, u. t.l. ... Varuzskatrt, kacentibas garu radap6rspil6ta, vai vismaz loti attlsttta. tieksmiu/alku oasaule musu dabas rIgi, latvieSus var uzskafit kl cilvekus ar speclgi attrsfitu gribas/

tieksmes dzivi; vienmEr

vi4i

alkst p€c kautka, iekEro kautk6das vetlbas. Tieks-

mains cilv0ks, S[<iet,

dzivo Erpus

sevis;

vi4am

centrs atrodas 6rpus sevis un vi45 tade! medz bieZi zaudEt savu hdzsvaru. Sads cil-

vEks

rtrj

vienm€r

skrien uz priek5u lai nekluptu, vienmEr skrien pakaf pats sev un savu domu enam. Pat sasniedzis savu mErfi, vi4S tikai rsu laiku atplSas, tad tUli4 sak censries pec cita, Elaka m6r$a, kas ir jau atvietojis pirmo. Sada veida, katrs

pamaE ir vi4u sp€ja sevi nodor kEdam mer$m bezlielatrokS4a, bet ar lielu neatlaidlbu un izturibu. MUsu emocionEl6 dzlve nav skafa, un no arpuses skatoties, ir viegli to nemaz neievErot. Bet k6 kluss pazemes avoB tAs bmer ir mlsu alkas, kas ar savu nepartraukto iedarblbu un neatlaidfgo spiedienu kfuvuSas par dzrves isto centru, nosaka miisu dzlvi, vairdk pat nekl citu tautu vEtrainEs kaisl-rbas nosaka viqu dzrves. ...Latvietis ir darba cilvEks, vai preclzhk, darblbas cilvOks, un vir,rS nevar bez darba dzivot. Vir,ram vislab6k1 atputa ir.,kautko darit.,, ...<Tas pCc ka htvietis pamatli tiecas ir neatkariba, iespeja izpaust savu personrbu brivi, pilnigi, lldz galam, sevi attrstit un realizEt. Sl tieksme parXd6s kE cen5anas gan pec man[as, gan pcc varas.>

...Latvietis, j[ugs par pErklpumiem pret savam deslbEm, apzinEs savu tieksmju likumlbu un t:i k6 vi4a tieksmes nav tik sp€clgas, ka tis sp€tu apCnot vi4a skaidro pratu apzinds an- citu cilveku tiesibas un tzi pienEk pie taisnrbas idejas. Vi4S saprot, ka ne tikai vi4am pasam, bet af citiem, ir tiestbas r eAlizlt zinlmas tieks -

mes un ka 56du tiesibu ir nelaisnrba. Sis pataisa latvieti par sp€jigu cinitZju ne tikai par savam aizliegSana

cilvOks, kur3 dzlves darblba un gan-danjums

"vOlE-San1s"

(un ne savas velE5an6s

sasniegSana), dzr-vo nakotn€ un ne ragadnO,

tiesibAm, bet ari par citu vir,ru

apspiesto tautu locekf u tieslb6m, un SI gatavlba

vai, lablk sakot, dzivo sav6s dom6s par

aizs&ivet

nakotni. Cent-rba ir viena iespcjama izpausme

taisnlbu, mes gribam uzradit kX latvieSu -lpatnlbu, kas pat tagad

Sldai tieksmainai dabai,

kqai

centrs ir

pdrcelts no tagadnes uz n6kotni.

Latvie5iem kE tipiskiem "n1kotnes cilvOkiem" piemlt nemiera gars, un tA vi4riem izredzes ilgi baudt laimi sav6 dzrv0 nav seviS\i labas. No otras puses, un tieSi tlide! varbiit vi4i pieder pie tiem cilvEkiem, kuri vi4u neptutrauktls cenSands def varetu biit lstie kultiiras vErtrbu radtlji, vai vismaz to

kultivEt6ji un izplatrtaji. ...Lawie5u emocionElo dzrvi raksturo nevis pErlk spilgtas ktues, bet gan caurmora specigas tieksmes, varb[t pat zem caurmera, kups ir pastzivolas, neatlaidgas, un regul1ri iedarbigas.

KE dienvidnieku emocionala dzlve lidzinds vi4u upEm, kur3s reizOm sagrauj visus s$erSfus sav0 ce!E, reizem izZist pavisam,

tZi

ari latvie5u

emocionllE dzrve atgadina vinu upes, kqas pllist miengi un

klusi, bet

nekad neizZDst; pat ja viqu straume nav varbiit graujo5a, tomer vi4u apjoms var izr6dties

pdrsteidzoSi liels. Latvie5u veiksmrbai

to, ko atzlst

par

apaluLas intemos un ekstemos

konflikta gadr.jumos. No saspll6tas personrbas apzi4as atkardjas vair8kas lpaSrbas, gan labas, gan stktas. Viena S1daipaSiba,

piemEram, ir stiirgalviba, rakstufga latvieSu zemniekiem, par

stdz€jds bijuSie

kungi. Si st[rgalvlba nav nekas cits ka

vienkarSa nevrZrba uzdot uzskatu, kas, patbiidams nepareizs, ir jau pieqemts un akceptCts, jo tas konstatE personlbas pame5anu. Seit japiemina vOl viena Ipatriiba bieZi atrodama latvieti tiklidz vi45 ir guvis ieverojamas sekmes, un pat pirms tam: augstpraflba, vai

lepnlba, kas nav nekas cits kE pa5apmierin1ta savas vOrtrbas apgalvoSana un attieclgas uzveSanXs pie4emSana. Ja

ir tiesa, ka latviesi ir cilv€ki ar bieZi

p1rsplletu paSpErliecin6ubu, tas arr

izskaidrotu vienu -rpa5lbu, ko bieZi piemina

un kritizo latvie5i paSi: nevienot-rbu. Ir skaidrs, ka latviesi kA pa5pdrliecin6ti un uzstEjigi cilveki, kas nevOlas noapafot sava rakstura asEkos sturus, vai uzdot k1du savu

r-patnu domu

(jo to

uzskala

savas

personibas uzdoSanu), ir cilvOki, kas viegli iekf[st domstarpibEs vai pat ieslk l,<ildu ar citiem. Sis mUs pieved pie negativEs, citAdi pozitivEs, puses latvieSu ipa5ibai (respektu pret pa3a personibas): latvieSi liekas diezgan

nesabiedriski cilv6ki.

tauta.

ties pastiprinat savu personlbu un dot tai verienu darbiba' Rezultlitli viqs visvair6k interesejies par sevi nevis par citiem, vi4S labprat dzivojis viens, un pats saviem

interescm. ... Si <idealisti noska4ota dvEseles struktiira> ir ari Istais pamats lawiesu stipri attistltai piendkuma apzi4u un visp-arigi vi4u preclzitiitei, apzimbai, un

Savelkot kopE kas lidz Sim ir teikts, lawietis vienmer ir bijis individu-alists, kas dc! savas gafigas strukt[ras dzrvojis tieksmju pasaulâ‚Ź un galvenoklfi cen-

... Latviesiem raksturlgs, ka vi4i var aizrauties ar abstrakEm idejlm, var saistities ar mer\iem un problOm-am, kas ir augstlkas par vi4u personrg-am

neatiaidbai katra darba: pienlkums nav nekas cits

personrgo intereSu pakfau3ana k1dai mor-alai idejai, bet spâ‚Źja turet savu mOr\i vienmer pr-atl' tikums darba No vienas puses nevar biit Saubu, ka latvieSi k-a tieksmju cilveki ir foti jiitlgi un emOcionali' Vi4i ir viegli

apvainojami

un vi4u jiitas rea$e strauji un asi

lrpasaules notikumiem, seviS\i uz citu cilvEku teikto un darito. Piemcram, lawietis viegli apvainojas un ilgi atceras katru apvainojumu. ... No otras puses,latvietis ir diiz-ak daudzpuslgs un vafsirdlgs neka vienpustgs un dzilS. Emocionaliuite, rea$ESana un daudzEm lietlm un daudzos virzienos, vairak raksnulga latvietim neka dzifa aizrautiba ar vienu lietu. Gr[ti spriest, kula struktUra

v0rEgaka: vienpuslgums, dzila kaisllba

spekiem meklEjis saw laimi. D6f sava individualisma latvietis bieZi k![st avent[risks, jo vi4a tieksmes, kx mOs mE$inajlm pierXdit, kaut ne pXrAk vEtrainas, ir tomCr

liek

mums

pastiprinot koncentrEt visus sp0kus vien-a lietas; varenas spEju darboties, atlauj mums sasniegt vis6d-am ir awerE daudzpusigums, kas nozlmE, ka dvEsele ver[b1m, dod hum-anit5risk-aku gaisotni, veicina dzrves bag-atlbu, izraisa taisnlg-aku nostiiju, un uidi zi4-a ir lab-aks no sabiedribas viedokfa.

virzienl, un

tZi,

diezgan nesahgas. ...No svara ir fakts, ka tieksmes, kas dominE miisu dveseles strukturu nav parak vcEainas; vi4as valda ne tik

lielu spriegumu, ka ar nemittgu, neatlaidlgu spiedienu. M0su tieksmes tZdE! neapeno un nepaqrem dardz

miisu skaidro un lo$isko pr6tu, bet sabie&ojas ar to, un Ei izveido gaflgu strukt[ru, kam piemlt stipri racionala daba,

.:ri::.'ti.i:rl

neskatoties uz to, ka tX sak4ojas galvenokErt tieksmOs'

llrisko sturo zinama skaidrrba, proporciju apzi4a, atturlba. Ra-

cion-alais elements koordin6 miisu tieksmes, vi4as saska4o un apvalda iz-

erksmi. Sint zi4a, latviesiem maz piemlt tendence uz

drumu misticismu; pat vi4u relifiskos

p-ardzrvojumus apgaismo skarddba un zinama racio:enos rinElitite cEjumos, un kristietiba" kE to saprot

Mums tomOr jlatSfir latvieSu emocionllitate, vigu sp6ja strauji un asi izjust emocionElus ptudzivojumus, no ja tEs ir spejas izteikt savas jiitasbfvi un sponuini, sevi5$ un jiitas, ir smagi latviesi poiitrrar. Izsakot pozitrvas uz 6ru' jutas izpaui nevis sevl, neveikli; vir,ri patur savas

Liekas, ka tam galvenais iemesls ir tendence uz individualismu, uz sevis "nocietin-aSanu," bet arl bieZi vienklr5a kautrrba, ieraduma un prakses triikums'

<Emociju diferenciacija; mpat, ka ar jauniesiem: viqi ir loti jutigi, bet vi4u jntas nav p-arlk

aiz4emts ar darblbu un pdrdzlvojumiem, bieZi nepiegiei lielu veiibu Mvam jiitu niancEm.>... MOs esam teikuSi, ka prieku bauda nav mlsu dztves

diferencEtas. CilvEks, kas

cenEa. Tas nenoztme, ka mums prieks biitu sveSs' To var

viegli pier6dlt, nor-adot uz faktu, ka mums ir vairSk svin-amo dienu, mCs bieink svin-am jubilejas un rikojam balles nek-a citas tautas. Bet Seit var piebilst, ka m[sOjls

nav izsmalcindto baudu milotEju banketes, kulls viss ir ErneB uz tagadni, uz baudas acumirkli. Baudas cilvEki, piemOram, dzer labas kvalitlites vlnus un smarZlgus konjakus, tos lCnam izbaudot, un vi4iem runu ir maz,t;l< cik pienlkas piekldjibas pEc. MEs bieZi dzeram steidzlgi un daudz, domljot tikai par to, ka atrak sasniegt iecerOto rezulEtu t.i. iereibumu, atbn-voSanu no cl+as un smaga darba nastas. Miisu balles ir atsvabinljums no sasprieguma, kas nav mOr\is pats par sevi, bet patiesiba ce$ uz turpm0ko darbibu sasprieguma; mEs SXdEs banketEs tikai iekr1jam speku n6kotnes cl4ai un darblbai; atceroties pagatni un atminEdami pagames veiksmes, mes sevi modrinam, sev iztEldot ari n6kotni kA mcs to ieceram. Sis izskaidro daudzEs runas miisu banketEs: vi4u Istais noliiks ir mls mudinat uz Elaku darbibu. ...Kopsavilkum-a: latvie5i, kX nesen patstZvlbu atguvusi tauta, uskatEmi par jaunekl-rgu, uz ndkotni ievirzrtu tautu, kulai piemlt centibas gars, kas tai liek nemitlgi censties pEc vienmer lielakiem panakumiem. St centtbas gara pama6 mums atkldjas latviskls dabas visp3rig1 tieksmainlba, kas, kaut ari bez brazmainas dindmikas, novirza dzlves centru no tagadnes uz ndkotni un t2 padara to zinama mEr6 "ekcentrisku". K6 latviesa tieksmju

Berkolds: vai viegli biit jaunam ar izcilu talantu? Pauls Berkolds, pazlsamais jaunais lawieSu bass-bari-

it ieguvis lielu piekrilanu

tons,

paz-Btarns sUrp

starp latvie5iem, un arr

amerilaqiem. Vr$arn ir labas izredzes

sasniegt lielus puakumus opert" "V0ja Zvanu" intenrijB ar InEru

Pungu ftas turpinDsies

arl

nlko-Sajos YZ),

Beftolds izteica

domas

par lawieSu jaunie5iem, latvietrbu un Es nozhi viga dzlvâ‚Ź.

VEJAZVANI: JaTeviT izcils talants, vai ir viegli b[t jau-

PB:

nam?

Visp-arigi,

pie4emu, ka man

centr1lo objektu var uzliikot re-alizEcijas iespEju

txds talants ir.

sag1di5anu paSa personibai, pie kam lawietim lpatneja

Kad es apzin-ajos,

kfiist vi4u tieksmju koalicija ar vienmOr skaidrd prlta racion6litEti, kas stipri u,lldzina un harmonize vi4a

ka man kaut kas ir, ko es gnEju attlstit, es dom-aju, ka tas saistlja

tadiziet

manu dzrvi kopa un deva un vOl dod dzrves mOr\i. Es zinu, ka cenSands izkopt manu talantu, sargat to

tieksmain-as dabas nelidzsvarofibu. No Sejienes

daZadas latvieSa rakstura lpatnlbas: neapmierinaflba, revolucionarisms, idellisms, bnvibas gars, gribasspEks,

un cienrt to ir kaut kas tie56m vertigs mana dzivE. Tas biitu manE dzlvE sasniegums, afl ja neb[tu financilli tik sekmlgs. SajUta, ka esmu kaut ko

pien6kuma apzt+a, taisnlbas kults, bet nelabvEhgos gadljumos materillisms, lepniba, lieliba, skaudrba, nesabiedriskums, individu6lisms. Atkariba no saauguma ar tieksmOm, latvie5a domai ir raksturiga stingra virziSan6s

trz noteiktu m6rfi,

iekS\igi sasniedzis, man b[tu atlldzin1jums. Attiecibl, vai viegli biit jaunam, tad es teiktu reizEm ir bijis gUEk. Kad es augu, biju padsmitniekos, man patikds iet ar draugiem uz ballltEm un tidEm liet1m. UniversiEtO saku mdcrties un vairEk izkopt, savu m,[ziku, un es

loSiku, sistem1tiskumu,

praktiskumu, bet roz1 an tendences uz doktrinismu un

vienpuslbu. Tieksmju un prata predominance atbalsojas ierobeZotli jUtu dinamika, sasaurinaui izteiksmlba un spontiiniate un pavajinatiis saitcs ar apkartni, Etad ar zin1mu "sausumu" un bargumu;

no otras puses, tas

manlju, ka vienu pa vienai sdku atmest tiis lietas. Tada "j64o5anAs" arzgDrja, bet tad man atkal bija

veicina

j0tu apskaidrotibu, llricismu, romantismu, un psrchisku

citas lietas: man padkas sports, es foti daudz spElOju volejbolu -. tras man bija jEatmet. Braukt uz

daudzpuslbu. Beidzot mâ‚Źs uzr6dlj1m, ka latvieSu vitalitZite lzpaulas dablgi prieka un optimisml. Nevar biit Saubu, ka miisu p6rskaS neizsmef visu, varetu ko teikt par m[su tautas dvEseli; tikai zin6mas ir hnijas Seit iezlmetas. Tas ari varetu apstndet, seviS\i ja

nomemem, vai uz dziesmu svetkiem vai kongresiem tas atkrita arI, tam man nebija laika.

PamazEm manas intereses s6ka mainrties un hdz ar

to atsveSinEjos no daudziem draugiem, kas man bija. Es domEju, kas vi4iem vainas, man vir,ri vairs nepatika, bet tas biju es, kas bija mainr]ies. Es

lem vEra neparasti lielo skaitu indivldu ipatnlbu varilcijas. ... Pamata rakstura variEcijas var rasties kas liekas tieSi atkarEjoties no s-ftXkiem apst6kliem

pretstati, bet ir tomer vienas dabas/procesa izpausmes. Tikai ar to mes varam izskaidrot, ka latvietis var biit viena un tam paSa laika individu1lists, materiElists, romantists,

liricists, stingrs un sauss organizdtors, nemittgi neapmierinXts clnlEijs, un draudzlgs, dzivesprieclgs optimiss ... LatvieSu tauta vel nav savu gallgo attisEbry' izpausmi sasniegusi, un ve satur sevr daZ1das iespejamibas.

YZ:

manlju, ka tI draudziba, t:i tuvrba, kas mums bija, varbiit nebija tik tuva. MEs jau vel arvien paliekam pazi4as, un loti labi pazi4as tEdE veidl, bet tE draudziba, sapraSanis, tur vairs nav, jo mes esam gajuSi katrs savu cefu. Tas man bija jlakceptE un jEturpina tas, ko es gribeju daft. Latvij6 jaunajiem lawieSiem nav lsta mEr\a dzivE. Bet Tev ir ko darit ar Tavu dzivi, kaut gan Tu doma tas Tev sagddl drusku gptibas?

PB:

YZ:

Sis ir Oarbs, ko es daru, un darbs nav viegls, vienalga, kas tas b[tu. B[t par -arstu, but par mEkslinieku, vai biroja darbinieku, lai to izkoptu un attlstltu, Tev ir jasEada lietas hba, un tas saista Tavu dzrvi. Es reiz klausr]os vienu referEtu par senlatviesiem un vi4iem t2ds sak-am- v1rds bija "Dalbs saista dzlvi" un !o, ko Tu dari, tas ir Tavs, visa pdr0j6 dzlve saistis ar to, ko Tu gribi dafit. Ko Tu teiktu, vai ir viegli b0t jaunam latvietiem

neaizmirstu. Ar to viqi ieg0st simpatiju. Ar mums tas pats.

Es pieqemu, ka Tu satiec

daudzus latvie5u jauniesus un t3 vari labi par vi4iem spriest? Vai vi4i ir kfuvuSi par "yuppies"? Atkar1jas k-a mOs definOjam vtudu "yuppy". Tas ir uids "trendy term". 10 gadus atpaka! mums nebija nosaukuma t2idiem cilvEkiem, kas cen5as tikt uz priekSu, kas grib biit profesion-ali, kas grib mO$inat

vz..

Amerika? PB:

Es dom1ju, ka tli ir diezgan individudla lieta. VarEtu

YZ:

viegla, varetu b[t foti gmta: ko Tu gribi panakt un ko Tava latvietlba Tev nozlmE' Es

PB:

Es neredzu nek6daslpa5as gr.[tlbas sakarl ar

b[t loti

domaju, j a Tev latvietiba ir kl tlids "hobby", blakus nodarbiba, tad es nedomEju, ka tas sag-ad1s seviS\as

grullbas, bet ja Tu tiesam gribi mefinat sagllbt, izveidot latvielibu, valodu, tas varOtu bDt grUtak. Ja Tu gribi pan-akt ko vair6k ka dkai tolas mums ir

YZ: PB:

dots. KE Tu sevi uzskati - par lawieti, vai amerik-ani? Es dom6ju, ka es esmu no latvieSu tautas, bet es esmu AmOrikas pilsonis. Tas ir griits jautljums. Es neesmulsti ne viens, ne ofts. Es dom6ju, mes esam Seit izveidojuSi pavisam jaunu tautu vai varEtu teikt, cilti - pus amerik-aqru, pus latvie5u; kas bija skaidrs amerik1nis vai skaidrs latvietis, nav vails,

bet kopojums no abiem. Varbiit

YZ..

PB:

YZ: PB:

neviens apz-rmOjums nav pareizs, latvietis, vai amerikanis, varbiit vajadzetu kldu treso apzlmOjumu, kas apz-mEtu 5o maisijumu. Tagad nav vairs trru latviesu? Ir Amerikas lawieSi, Zviedrijas lawiesi, Vacijas u.t.t.? Tas atkar-ajas, ka mes definEjam, kas ir latvietis - ja ta ir Eutrba, tIi ir viena lieta, ja tE ir pilsonlba, tas ir kaut kas cits. Vai Tev biitu svarigi, ja sr-addSana karjErai izslegtu latviesus, latviesu sabie&rbu? Tas man b[t ]oti grUti. Tas b8tu apmeram tZ, ka es dabiitu darbu Saudi Arabija uz 5 gadiem un man tur bltu j6dzivo. Es nebiitu latviesu vidii, bet es nekad nepazaudetu !o, kas es esmu. Es esmu no tas hutas n6cis un nav svarigi, vai es esmu latvieSu vidii vai

uzlabot apstaklps. Bet vai tagad nav daudz vair6k to, un tie dara visu ko,lai tikai to sasniegtu? Es domXju, ka tas ir tikai "trend"' Un mOs ejam tam ietekmem hdzi. Paslaik brundus velk uz augSu. Piecus gadus atpaka! visi vilka gayus brundus. MEs ejam laikiem lidzi, un jo vair1k cilvEku to dara, mes turamies lidzi, tas ir dabigi. Es personlgi to nevElos

YZ:

dartt. Bet katram jau patft censties, tikt uz priekSu. LatvieSiem Lawijl nav lsta meflSa. Tev ir mer(is kE ir ar citiem?

PB:

Citiem

YZ:

PB:

ir mer\is, citiem nav. Ari Amcrikx.

dom-aju, ka tas ir individulls jaut3jums. Citam ir garlgi, citam vair-ak materialistiski, citiem nav nemz. Par Am0rikas latvieSiem es nevaru spriest. Teoretisks jaufiijums: Vai Tavs tagadEjais mâ‚Źr\is biitu tas pats, ja Tu bltu dzimis un dzlvojis Latvija? No vienas puses es nevaru spriest, jo nezinu apst3kfus Latvija. No otras puses es domlju, zinot to mazumu, ko es zinu par Latviju Sodien, vienlgais veids k-a tur tikt uz priekSu ir caur k6du izcilu nodarbibu - vai nu Tu esi izcils sportists' vai izcils mEkslinieks, u.tml. Un tidE zi46 es daritu to paSu.

YZ: Vai latvieSu jaunieSi pietiekami

interesejas par

es neesmu, es nekad to nepazaud05u. Kas attiecas

uz karjeru, es neuzdotu savu karjeru, lai dzlvotu latvieSu vid[ kB latvietis. NE, mOs nevaram aizmirst, kas mEs esam, bet es domaju, tamdel mums nav j-auzdod, bet mums j1cenSas izveidot savu talantu, izcelties, lai m[s ieverotu. Tad Tu vari blt lepns, kad amerikl4i saka, "Oh, yes, the L,ar vian singer Pauls Berkolds." loti daudz mani paz-rs t kA tadu. Es domlj u, tas tikai nak mlsu tautai par labu.Viss, ko mes daram, kas ieg[st citu tautu ievenbu, pahdz m[s neaizmirst. Un es domdju, ka ms paSlaik ir tas galvenais - neuziet aizmirstlbl. Piemâ‚Źram Zidi - r'isu laiku kaut kur par6d6s jauni

raksri par "holocaust", vi4i

dara, Iai to

urvEit^ safrtr4A ?nR h[ aru re{vis

Jrtu s8.t.

latv. kultiiru? N0. LatvieSu jaunie5i interesejas foti maz par musu kulturu. Es domEju mlsu vEstures kulturu: jaunieSi nepzlzl-st rakstniekus, dzejniekus, foti maz pazlst m[ziku. Txdas vispuslgas izglltlbas tr[kst musu sabiedrrba, Edz ar to vi4i neapmeklo koncertus, neapmekle Eatrus. Tas ir kaut kas sveSs, ko vir,ri

PB:

nezina.

YZ:

Vai Tu gribi teikt, ka vi4ri apmeklO amerikt4u

PB:

To es nevaru pateikt. Bet vOrojot, kas notiek uz

rcatrus, koncertus?

Brodvejas, daudz Brodvejas lugu

paftaisltas par

"musicals" ("Cats," "Chorus Line" u.c.). Tas ir "entertainment." Kaut kEda mEksla jau tur ir, bet

tur neredz intelekmalo m6kslu. Es

domEju,

Brodveja atspogufo skatit2jus, kas tur nak. Ia viniem biitu nopietnaki skaEt5ji, vi4i uzvestu ko

YZ:

nopietn5ku, bet ta ka skatitEju nav, tad vini uzved to, ko cilvEki grib redz€t. T-a notiek mlsu dziesmu sv0tkos, kad cilveki nen6k uz rakstnieku dtiem, jo vi4iem neinteres€ vErds, vini nespej domatkaut ko dzifEku, ir loti pavirSi domaEji. To palu saka par amerik64iem, ka vigi par daudz

PB:

skatis 0elev-ziju. J6, tas seklais. TEs labls basketbola sp€les. Bet

YZ:

basketbols ir d4a no visp6rEj6s izglltibas. Tev jazrna,kas notiekas, nevar ignorEt, kas ir pasaule. Tev jEskatls basketbols?

PB:

Es jau nesaku, ka visu laiku.

YZ:

Tev j1dara abi: jaiet uz le6tri un jaskatas basket-

PB:

bols? Tas pareizi.

Intervija turpinEsies nakosaja'Veja Zvanu', numura.

LATVIESU STUDUAS RMTUM. MCTceNeS UNTVERSmATE 1988. GADA VASARA. SEPI]JU NEDELU Kr.rRSr: LATV. 100 - PAMATLIMEIIA KURSS r Kurss dom1ts studentiem bez jebkAddm vai ar

minimllAm latvie5u valodas zinEsanhm. LATV.101 - PAMATLT-MEryA KURSS rr Domlts studentiem, kas jau vienu vasaru mdcr]uSies pamatl-rme.ga kursE, vai kam ir jau minim1las latvieSu valodas zinlsanas.

*Abos kursos Sogad b0s pErskats par Lawijas vEsturi un latvieSu literdtlru angfu valod6. LATV.2OO - VIDEJA LIMEryA KURSS I LATV. 20r - VTDEJA LIME]){A KURSS rr

VidEja l-rme4a kurss I domxts studentiem ar mazdklm lawieSu valodas zin63an6m, kf, ari studentiem, kas nav gdjuSi latvieSu skolds, bet var larviski runat un lasIt. Kurss II - studentiem ar latvie5u papildskolu izghtrbu, resp., samOrE labEm sp6j1m latviski run6t, rakstrt un lasit. Kursos biis uzsvars uz v6rdu mEcIbu, teikumu uzblvi, daildu teikumupaveidu un idiomEtisku izteicienu lieto5anu, vdrdu krljuma paplaSindsanu un runas valodas

attistibu.

DIWJ NEDELU KURSI: VESTURES SEMINARL vadis Dr. E. Andersons 1) Latvijas vEsture pirms 1200. gada 2) Latvijas diplomatijas vesrure LATVTESU VALODAS FONOLOQUA:

Kurs6 apskatis latviesu valodas fonolofisko sistEmu, ska4u mijas, kombinAcijas, asimilacijas un citas ipatnibas; salidzin1s latvie5u valodas skaqru sistemu ar anglt,izirzdjot lidzibas un at5\iribas; un prakrisk1 darb6 mdcrsies latviesu valodas ska4u un ska4u kombinAciju veidoSanu, vardu un teikumu inionaciju, lietojot ari valodas laboratoriju.

"D0girf inrgnrracioxiri' TmDNTD r,ro

lr.-20. l4A(rAlt

UZt

-Ptffiq\6?€

L+tb> zf,L-Lq;S l.rt .,rfl -? €1u u4 esp t

tt+tG)

*+_lbtb

L.v

Temats vel nav zind.ms.

fJtflJ^-IueuJf,,mlfsr.* PAanE, ?aes*-wilE6ertrlf, Korrc*r: - *r,Lg\t?C,fi,Nisnsprt5 Pns - FlutaoepA M[rsuNrt4,r.

LATVIES U LTTERATCTRAS SEMINARS

VALODAS UZ-ABOSANAS KURSS: Praktisks kurss visam paaudzEm. Uzsvars uz nepiecieSamako gramalikas, valodas un rakstisanas jautljumu atnsrndsanu, lai valoda latvieSu sabiedrlb1 un $imenEs bDru skanigEka un vispuslgIka. Kurss domEts ipaSi "r,ecEkrem" jaunie5iem, kas dibina $imenes un

tx*s

E. e UtqjE

s6,k

savas sabiednskas rosmes.

TWAKA INFORMACIJA: LATVTESU STTTOTTU CENTRA, 1702 Fraternitg Village Dr., Kalamazoo, MI,

49ml . Telefons: 616/343-0254

DRAUDZBAS LOKA. . . . 1987. gade 23. august[ ies6k6s Draudzrbas lokE nomeure. Ta nebija tikai nometne, td bija Piektl liela gaidu-skautu nometne - nometne, kur sabrauca latvie5u gaidas un skauti no visdm mal-am. No 1ie16kiem centriem atbrauca autobusos, no maz6kiem ar maSln-am. No $ujorkas ieraddmies ar lidma5inu. Lrdz vakaram septi4as apak3nomemes (mazskautu, skautu, diZskautu, roveru, gunti4u, gaidu, lielgaidu) tika uzceltas teltis, un pa-

vdrdos uz uguns gatavojas vakari4as. Kas ir sevi5\s par 5o nometni nav tikai tas, ka 500 jaunieSu var tik 6tri un erti iekErtoties vietl, kur no nta bija tikai meZs, bet tas, ka Sl nometne atnm€ja70 gadus skautiem, un 65 gadus gaid-am, kop 5 dibin-a5an

Liel6 nometnE bija liels, skaists ezers, kur mums bija daZas nodarbrbas. Mes pa5as gdj 6m buyot, kas bij a f oti interesanti, bet guti. Daudzi iekrita udenI, un daZiem laivas apg-az-as.

NometnE mes iepazindmies ar jauniem draugiem no vairdklm pilsEtEm AmErikE un Kan1da. Brja daudz interesantu nodarblbu. Pirmdiend bija ga$ sirojums caur nometnes meZiem. MEs parnak54ojdm zem waigznem. Nako5ajE n-td mEs agri c€l6mies, lai brauktu arkan[ laivlm atpaka| uz nometni. Atpaka| braucot, sdka ht maigs lietir,rS. 25.augusts. Modamiesagn.Uzvilk6m karogu. Atn-acaroveri. PaEddmbrokastis. Iedz€ramkafiju. Sapakojammantas. Sadal-rjdmiesgrupf,s. SaqEmemkarti. Sa4Omdmpdrtiku. DevdmiescelE. Ari staig-aj6m. LEnistaigdj-am. DaZipantda.DaLinepazuda. Gdjalabi,gdjagr[ti. Kajass-apEja. Pusdienas negar5oja. Ingai gar5oja. DaZi smEjas. Citi raudlja. MeklOj[m numurus. K-ajas s6peja. Mugurass[pEja. BieZipDt-amies. SpidEjasaule. Bijakarsts. P0tav0j5. KfuvavOsdks. S[kaapnikt. Kdjas s-apOja. Muguras s-apEja. Atri ga.jam. Atrdk gajam. Gaji labi. Tikam ga16. DaZus atveda. Du5rgie staigdja. Dullie staig-aja. Vaditaji atbrauca. Slinkie atbrauca. Nebija atejas. Gaidij-am

vakari4as. 3:

s!!

Ilgi gaid-rjdm.

Kdjas s-apEja. VEders rlca. Iekura guni. Uzc-ela nojumes. DaZi neprata. Mes E.nespejam. Edam vakari4as. Labi paedam. Rad-rjam netalantu. Visi uzstajas. Otto vakars. Nakti niklm. Gdja labi. Sdka lit. Gajam gu10t.

Bijam slapjas. Odi koda. Mu3as traucEja. Rapufi rdpoja. Beidzot aizrnigEm.

Gaidijdm rltu. sap4oj-am.

KanI

Visas

gaid-rja...

RAI SA

r'Ffo

rBffiYr

Maskava - Ar savdm elegant6m drEbEm un kaZokiem, pievilclgo smaidu, mlksto matu griezumu, un iesaistr5anos Padomju S avienrbas kult[r-a un modEs, Raisa Gorbadeva ir simbols Mikhaila Gorbadeva rietumu stila vadibai. Lai gan 55 gadus vecai Raisai Gorbadevai ir piekri5ana SrzemEs, KrievijI vi4a nav iecienlta. Vi4a ir kd zibensnovedEja visddlm kurnE5anam un baumdm un ir simbols Padomju Savienibas

:*S"YIY",, f,*XF-l[Yj

darbs," vi45 izteica parsteigtai Amerikas redaktoru grupai. "K-a Jums patiktu, ja Jlsu sievas sffadatu lldz pieciem no rfta?" Tomer 56 gadu vecais M. Gorbadevs ir

izteicis vajadzibu iecelt vairdk

sievas ir paliku5as savu vru ena. Si izturesanas ne tikai satrrita ar marksistu idejdm par individullitates pazemina5anu un, panakot ar to personisk6s dzlves pazemindSanu, bet ari pielagoj6s senam patriarkEl[m para56m, kur vrri vald-tja un sievietes vEroja Padomju Savienlbas veida socidlisms atzlst sievieSu un vrrie5u vienhdzibu un vienlldzlba arr- eksistE valsts likumos, bet vienlldzlba nav vEl

sievieSu atbildigos postelos. Vi45 ir atzinis Padomju Savienrbas sievietes S\Orslus sakara ar ikdieniSliem mdjas darbiem, iepirk5anos, un bErnu audzind5anu. Bez Saub1m Padomju Savienrbas ieverojamdkd sieviete paSreiz ir Raisa Gorbadeva, bet Sis fakts ir radr.jis vairdk aizvainojumu kd apbnnu. Vi4u aizst1vot, viens 37 gadus vecs rakstnieks saclja "Vi4a loti cen5as. Vi4a atbalsta ne tikai krievu kult[ru bet an saites ar rietumiem. Es redzu viqas labo ietekmi." Bet vigS atzinas, ka sarunIs par So tematu vi45 ir gandn-z vienlgais piekritOj s. Analiti[i rietumos atzlmc, ka

iekf auta sabiedrlbas pamatos.

naidlgums pret

Sievie5u skaits atbildigos amatos ir uzl<r1toSi No cenffalas komitejas 307 locekliem tikai 11 ir sievetes. Nav nevienas sievietes padomO. Ekaterina Furtseva, kultDras ministre, no 1960. lldz 1974. gadam ir bijusi vienTg-a sieviete va1do51 amata Politbiroja 70 gadu

Raisu Gorbadevu uzpeld politisk-a sfEr6. Vi4as vErds irpat negaiditi uzpeldOjis baumls, kas saistrtas ar bijuSo Maskavas partijas priekSseZa Borisa Yelts-

iedzrvotlju sareZfItiem uzskatiem par sievietEm.

Gadiem

mazs.

vEsturE.

ilgi krievu valdnieku

Zola Pukhova, Padomju Savienrbas Sievie5u Komitejas vaditlja, citEja sekojo5o staristiku. Sievietes sastada 50.8 procentus no visa darba inu izvirdumu spOka, bet tikai 12 procentus no vadrbas, 12 viena partijas saprocentus no inZenieriem, un 14 procenrus no n-aksme, kas nopriek3str6dniekiem. ietrdesmit procentu no veda pie vi4a atakadEmi[iem un zindtniekiem ir sievietes bet lai5anas. Baumas ir neapstiprinatas un visp-arOji nav 4emtas vera, vi4as sastEda tikai 2 procentus no izcilas Zinatnu AkadOmijas locekliem. Pukhova an- teica. ka ar bet apliec ina viqras popul-aritates mazindSanos. to ka sievietes ir parasti zemak novertetas ka Dazos gad-rj umos Yeltsins bija pras-rjis par vi4as bieZo ap$Erbu mai4u. Viens cits izteicf,s par vrrie3i, vi46m pelqa ir mazEka. Augstprafrga nostaja pret profesionElam vi4as TartEru pag[tni un tre3ais pat par vi4as visur. kldtbltni Pravdas Sini partijas san-aksmE. sievietEm Krievij1 redzama redaktors,Viktors Afanesevs,nesenizskaidroja Pirms divarpus gadiem, kad Raisa sievieSu tr[kumu redakc-rj6.: "Sis nav sievieSu Gorbadeva pirmoreiz parEdr.jds publik-a, daudz

krievu bija f oti prieclgi. Beidzot Padomju Savienibai bija valdnieka sieva, kuEa reklamOja Padomju Savienfuas sievietes, modes, un pareizu sabiedrisku izture5anos. Drizvien noskaidrojds, ka vi4as loma ir liel6ka. Pagdju5d gadE Padomju Savienibas Kult[ras Fonda valde

vi4u uz4rEma par biedri. Vi4a bijusi reAzana televZijd, pieqemot Erzemju viesu dEvinltosno kriew mdkslas darbus. Modes pasaule vi4ra ir piesaistijusi -arzemju modistus uz Maskavu un bijapriekSs€de plmrnas arplrstZivjiem no Padomju Savienlbas drebju fabflk1m. Vi4a ir turpinljusi pavadlt savu v-ru katrf, cefojuma ne tikai Krievda,bet arl tz -uzemem. Pat apmeklEjot kolhozu net2lu no Maskavas, vi4as pils€tas dr€bes stipri atS\irds no lauku sievu rupjam jakam. ReizOm, pdrkapjot nerakstltu protokolu, Raisa Gorbadeva piebiedrojEs vi4as v-na ielas malas run-as. "Mikhail Serg0vid, paskaties," viga mrfi vi4am teica vienl skol-a TselinogrldEk-a Kazahijas Padomju SociElistiki Republikl. "Skaties, Sie b€rni taisa t5s pa5as mantas, ko mes Sodien fabrik6 redzljftn." Sadi komenti, kuri par1dls nacionalas zi4As, liek krieviem sakost zobus. DaZi pastEv, ka naids pret Raisu Gorbadevu nav greizsirdiba, jo taCu citas valstsvrru sievas all pedeja laikd vairdk rddEs publika, bet Es neizraisa neapmierinAtfuu. Rietumu iedzivotEjiem, kuri pieraduSi pie politisku

sievu redzam-am, bet nenoteikEm lomAm, Raisa GorbaCeva rada apmulsumu. Vigas piez-rmes daldzreiz

liekas m6kslotas, vai pat vienk6rSas, bet vispdrEji ir nekaitlgas.

PEc

rietumu standarta, vi4as izskats ari ir foti

pieticigs.

ritmu konEolejot ar diires si5anu pret galdu. Tas fika iedomlties eksperimentElos miizikas virsienus, kur "melodija" veidota, nevis ar notim, bet ar runa.Ianu. Viet5m tomer artikulacija bija neskaidra, it seviS$ aliterOtls rind6s, kl piem.: Barons brauc muti miltus ma!. x_ Sr-s primitlvds ritmiskxs spEles deva senatnlgu

noska4u,

un BErzi4a v-ardu izvlle,

nepazlstamlkus vdrdus, kE piem.: tEst

KRISJANIS BARONS Liga Ti$ere un eksperementzilas teatrp formas, detri jaunieSi: Elisa Freimane, Nils MuiZnieks, Liene Ozola un Pauls Raudseps drlmatizEjuSi UlZa B0rzi4a gar,o p@mu "KriSjdnis Barons". I-ai gan tas bija gatavots "Katskilos Kult[rai" sabraukumam, pirmoreiz to uzveda "Sr maksla ir jauna" sarikojum6 Toronto. Uzvedums nav teafralisks, bet statisks runas kola priek5nesums, kqE uzsvOrts v-ards un skarla.

Po€ma rakstita apzi4as pliism-a, kups galvenais pamats Barona dainu v6kSanas un publiceSanas darbs. Berziqts to saraksu-jis kE ga;u prozas darbu bezjebkldiem

Lai to

uzvestu, ansamblis

parkartoja" sadaFrja un atkErtoja Berzila ritmisk-as ideju frazes un iesffid5ja vairikas tautas dziesmas, lai ilustrOtu

ut atskelotu poema 32

kalve, pastiprinaja So noskar,ru. Kustibu nebija. Cetri dalibnieki staveja ap galdu uz kula bija nolikta kokle. Lai gan uz svars domEts vardam, lom6r vietzim tr[ka darbibas, lai vismaz uzsveru teksE paceltxs domas.

KombinEjot folkloristiskus elementus

teikuma norEdjumiem.

lietojot

izt,eiklas domas. Teksur reiz€m skatija visi kopl, reizEm atsevi5\i un reizEm atkErtojot kadu specifsku rindu katrs sav-a ritm6,

Vienigais vizu1lais elements bija diapozitrvu skate. BfiZam blakdm tekstu skaitltijiem Krisfine SImane uz ekrEna r1dlja melnbaltu dabas skatu diapozitivus, ar

kr-asainiem uzgleznotiem latviskiem rakstiem. Diapozittvu skate piedeva nepartrauktai teksta pliismai pieturas punktus. DiemZEl ekrEna novietdums bija tads, ka ne visa publika var6ja to labi saredzEt. Berziqa poOm1 daudz tiek izteikts, un t6dEf noska4a

bija foti intensiva. Teksta galvenaj1m domlm varOja sekot, bet sftumi bieZi pazuda nemitlgaj6 pllsm6. Tomer intensiEte un v1rdu plUsma, apmOram pusstundu galam uzvedumam, saistlja nevis at4€ma. Folkloristisku elementu kombinE5ana ar modernd tedtp pieeju deva jaunu dainu izpratni.

ZrcM'L Rldolfs Blaumanis, 1863-1908

Autiem kldta baltu baltiem, Zeme maigu miegu snauZ Ziemas saule stariem saltiem TumSas sila priedes glauZ. Ledus p-arslas kokos gliti spId, un spulgo tf,, Kl spld raibie vizuliSi M[tes mates vai4ag6.

ZIEMAS NODARBIBA JANU BERNIEM!

Zibun

N. Grins

Tur uz purva miglas lemi [,Enf,m ce]as, lEnEm milst, Aizligo par kalnu memi Un aiz me?,a zud un dilst.

sniegs jau sen lldz apnikumam. Kaut pavasaris b[tu k16t! Ziemassvetki liekas sen un Lieldienas vEl tdlu. Deretu kErtigi izklaidâ‚Źties, izballEties. Ja bltu kEda svinamd diena... Senlawie5iem bija t6da svinamd diena: Mete4i, kas iekrrt, pCc senlatvieSu kalendf,ra,starp ZiemassvE&iem un Lieldienam, un atztme pavasara pirmo dienu. Raksturig-as izdanb6s Metegi pieder ziemas svinamdm dien1m, bet domEs un dainEs cilvEki skatds uz pavasari un jauniem lauku darbiem. Mete4a tradicij-as iekfaujas ciemos braukSana, vizinaSanls ar

Ziemas aukstums

Galvu slEpis, tup uz zara Splrnots gaisa ubadzi4S, Vai varblt par pavasaFa Dz-rru dziesm-am saplo vi45?

Noriet saule s arkans-arti, Zelta liesmas logos sprd. Va]a veras zvaigZ4u v-arti, Klusam nakts uz zemi slid.

ragavi4-am, budeli un, protams, dziedESana un dejoSana. Vakara mielastE Ed clkas galu, pupas, zir4us, grudeni, mieZu pldceni un plrdgus. Dzer alu. Metens ndca p6r kalni4u, clkas auss padusE, Kas godlga saiminiece, kDra guni nami46- (F 7.19, 1 1 8 )

Uz br6fiem, uz brlliem Metinig r'akarll Dos man pupas, dos man zir4us, dos man c[kas (531i8) smeceriti.

Audziet man gar-l lini, mirkstiet balti

GEi laidu kumeli4u MetenlSa

izaja lin i4am zelta poga gali4E.

(32232)

ezerA! Es mdsi4as (32210)

vizinlju MetenlSa vakarx.

vakarE,

Ldi aug lini tievi, gap mana teva uruma. G 8?1,479) Y iza, viza kamani4as MetenISa vakara,

mieZa putru vtua, no tA dara alutrnu. Ka E putra tzi nereiba, kE reibst mieZu (turp.) alutrnis? (19750)

Tik dab[ju grldeni5a Tik dabiiju prieclties

kE Meteqra vakar-a;

kE rudeni kazi4as. (32228)

Padanco, saimeniece, Metenl5a vakar6, Lai danco govis v0rSi pavasar' tlruma! (32227)

Ej projarn, Melenlt, ar to mieZu pl6cenlt'! Man atnaks Lieldieni4a ar baltzim(i) olir,ram.

smalki sagrieztu un ar slpolu apceptu spe$, tad atkal gubas un spefi, nobeidzot ar grlbam. Visu ptulej ar karstu [deni vai buljonu, kugam jau s6]s klat, un cep bez maisisanas maizes vai cepeSu kr6snt, pEc vajadzibas lejot S$idrumu vel

gafumu vai par lopu uzbarosanu, bet pamata Sis dainas vienkdr5i izsaka cilvEkacerlbas uz lab1m sekmEm pavasara un vasaras darbos. Lai gan senlawie5u dzlve cieSi saistas ar laukiem, ir iespEjams atdarinat vai pieldgot Mete4u izdanbas moderniem laikiem. PEc Solaiku kalenddra Mete4i iekrit 6. februlrl. Datums nav tik kritisks, varctu svinOt tuvaka nedOlas nogalE. Mete4u dien[ varetu laisties pa kalnu ar ragavi4f,m. DaZds vietf,s kalni ir ipa5i izb[vOti gardmragavi46m (toboggan runs). Ja nav sniega, vai ja dzlvojat siltdkd klimat-a, Meteqi ir pEdejA iespEja iet budO|os. BudO|os parasti gdja no sems uz sEtu, bet varEtu an nl<ot viend mdje. Aiz maskas paslepuSies cilveki jttas bnv-aki - nodroSindtas jautras viesrbas. Galvenis mielasta Odiens bltu clkas gala. Veselu cDku cepot var paEdin-at pulka cilvEku; var arI sagatavot cDkas cepeti parasta krdsnl. Piedevdm varetu likt galdd pupas, zir4us, Sai

j6blt

irdenam un

pilnlgi sausam. To ed kE tradicionllu Ziemassv6tku 6dienu. (Vecos laikos gmbas gatavotas kar-as lauku majas, gfliZot mieZu graudus piestE kop6 ar nelielu sniega

Retais mUsu starpa raizetos par linu

gr[deni, kdpostus, maizt vai

Gatavam $U$im

vai ldens piedevu.)

(32213)

Tradicion6lais dzEriens

kllt.

RUPru KVIESU (vai lrmzu MILTU PLACEI'.{I Rupji kviesu milti - 250 gt. O&43 m.) Biezpiens - 100 gr. (1/4 marc.) Piens - rl2 el. $[2 m.) Sviests - 40 gr. (apm.2&U2 ed. kar.) Raugs - 25 gr. Skabs

kcjums -

1 Ed.

kar.

S6ls - naZa gabals

$imenes-1tEjkar. Ola- U2 gab. Pienu, sviestu un s1li sasilda lldz 30 C. Tad Sliidruma izS$dina raugu un rupjos kviesu miltos iejauc videji biezu mIklu, kuEu :zraudzE, aspieZ trauk-a atpakaf un vOlreiz izratdzF.. Izr[gu5o mrklu sadala apmeram 10 vien6dxs daf Es, kups saspieZ ar roku 1 - 1,5 cm biezos pl6ce4os. Tos

liek uz ietaukotas plltes, izra.udza,{arziei ar biezpiena, sviesta, olu un $me4u maisljumu un cep merena krasnl apm. 10 min. Pasniedz siltus vai aukstus ar biezpienu un sviestu k6 piedevam.. (PEc

pasa parauga var gatavot arl

pllce4us no mieZu miltiem; tad mftlai liek kl1t ari novantus sasmalcinEtus kartupefus - v 250 gr. mieZu miltu

r,rem apm. 50 gr.

kartupefu.)

piragus.

reize ir alus.

CIIKAS CEPSANA 60-80 m6rci4u

clku

sadursta apmeram 80 reizes,

vietlim iespieZ kiploka gabalus. Cuku cep apmcram 12 stundas uz foti lOnas uguns. Pa laikam cukuj6grieZ. So darbu var veikt piekukuloti draugi, vai ar elektrisku motoru..

GRIIDEMS}T$trrf rs Gmbas - 300 gr.(apm. l&12 m.) Udens - 2lirtr(7&lDm.) 1hv. spelfis - 2N gr.(apm. U2 m6rc.) Sals - pec garSas Sipoli - 75 gr. (viens mazs)

Gr[bas uzbel uz sausas pannas un maisot apgrauzdd spilgti brlnas. Tad katli!6 iebel vienu kdrtu grDbu, uzliek

Bfldelis ALJA/LNJAIVJaUnI Vi]4a Draudzrbas Dien1s un Jaungada sagaidiSanl!

dzejo DZETA dzeja dzejo SekojoSie dzejoli lasErni Padomju LaMjas avlzes "LiteratEra un mEksla" 36. un 37. numurd.

Purva |audis

Ozolltis

Purva |audis... TEdi nu mes esam, kddi esam, atndku5i te jtgas krastam pieplaku5ie vOsam mums reiz aweleta dzimtenE.

VisdziJako meZu end kE ozollts Latvija aug to tErauda leme5i meklOju5i, nav affadu5i, nav uzaru5i kd ozolltis Latvija aug.

Ilgs ir bijis ce!S... Ilgs cela nomods miisu plakstos nokrEslu5os smeldz. KamEr neptust6sim just un domat pastdvEsim. PastEvEs

i zelts,

Vai meZi to negrib, vai meZi to grib

to nevaic6 ozolrts, tik vienu bridi ka bn-numu meZi ieraudzls jaunu dvEseli, vai meZi to negrib, vai meZi to grib.

kas mirdz mflsu smilgds trejskarain[s...

Sidrabi43, kas bErzu birztal[s. Viss, kas mainldamies neizmainf,s... Gavifu un bâ‚Źdu stundas tas,

Un dvEsele tE bus gai5-aka par z7h, no kulas ta piedzima ta dzers, tE dzers tik no avotiem, ta nedces lrtavu lltavdm, un dvEsele tf, bls gai56ka.

kuru bijis un vel b[s pf,rmEram, cik vien tautai k[dai liktenis uzdrlkstEjis awelet... J-a, ceram arr- tad, kad viss ne, tas nav viss,

Un dvEsele t[ bDs gudrdka par zlh, no kuras ta piedzima blakus sensens ozols gu!, taj6 zibens bij ligzdu ievijis, Lawija. to ozolu arI sauc

kas mOs Sajd pasaule vEl esam; purva laudis, atndku5ie te j[ras krastam pieplaku5ie vEsam pedeja mums lemta dzimtene.

Un dvdsele ta b[s zalaka, td. zaliem spdrniem sasildrs srkako smilSu graudi4u, kas saknEm grib zemi davinat,

s-rkdko zv ai gL4u graudi4 u,

- Leons Briedis

kas zariem grib debesis dEvinat.

Vis dzilako meZu Ond ka ozolitis Lafvija aug, par avotu Sodien jdblt mums pie ozoll5a saknem par ozola aclm nt jlblt mums par visiem pasaules meZiem.

- Vitauts !flddns

autori tagad dzlvo Amerik-a, un ka vair-akos vi4u rom6nos varam sastapt arl latviesu begfus emigrantus un trimdiniekus. Divu romlnu darbiba risinas kld1 lielpilscE pie ezera Amerikas vidienO. Vienlgi Aistars vejaino pilsOtu

Iss laimes bn-dis. Un tu sdpEs kliegsi, Kad atmoSands rugtd stunda ndks. MEs alkstam to, ko mflZam nesasniegsim, Un gaiddm to, kas mlZam neatndks.

sauc isaja v6rd1, bet lasltijs var viegli uzminEt, ka I,( ezbera apraksfitl Meropole un KlldzEja Leiksaida droSi vien ail blis ta pati Cikaga. Kada latviete man stlisflja, ka $ ezbera Skabarza namu lasot, visinteresantzik esot meginat uzmineL kas katra persona lstenlba ir bijusi. Autors gan piebilst, ka "Personas un notikumi romln1 ir autora izdomiti un katra S\ietama lidzlba ir tikai nejauSa sagadt5anas", bet katrs dikagietis starp romlna tEliem pamanls kadu pazrsamaku seju vai vietu k6, piemOram, krogs latviesu nama pirmajl stzivl, kas reiz tieSlm ik vakarus bija atverts publikai.

Kas pasacls g&n, k6pec tas ta notiek? Es nepateik5u. Nepateiksi tu. Mes aizspriedumu valdm savaZoti Un pa5i nokdvu3i savu brivrbu. MEs pdrdk labi zinEm to, kd vajag, Un neprasdm, vai tie56m vajag tf,.

Un dzelo4stieples izaug lauk-a klajd, Kur trauca vOji brlv-a pla5um-a.

Pazlstami ari biis daladie mhkslinieku, dzejnieku un sabiedrisko darbinieku tipi, ko $ ezbers kari$E ar veiklu spalw un labsirdlgu humoru:

Un rozes viet6 izaug asa netre, Kas nesmarLo, bet tikai skaudri dzej. J1. MEs jau gribejAm,lai uzdlgst f,tri, Bet nezdle visltrak galvu ce|.

Patam laikam panelisti turpinaja maltkatrs savu domu. PriekSEjos solos ZEv6damies seddja ducis klauslt5ju, ko varEja uzskatit parprofesion-aliem, jo tie nelaida ga;6m nevienu san6ksmi, lai klda

rakstura E

- Janis Sirmbdrdis

butu. Vi4i rupigi

pierakstija katu

panelisnr domu. DaZiem bija lidzi ska4u lentes. Far0jiem bija g[ti saprast, kadcf Sie cilvEki ar tZdu r[pibu pierakstlja un uzglab-aja diezgan parastus, nenozlmlgus ierosin-ajumus, ieteikumus un domas. Jo til6k keslu rindds, jo mazdka

interese

bija

vOrojama klausltEjos. laudis

ien6ca, pasedOjabrrti4u, noklausrlds dxZus teiku-

mus un atkal izlavr.jas -ar6.

l,atvieSu nama ilggadgl vaditEja

SkabarZa

tra$iskais tOls ari mums nebiis sve5s. Tas ir cilvOks, kam arvien gE[tEk kl[st artrast paligus savl nepateiclgaj6

darbl: Skabardis piesarka... "Jus, latvie5i, visi esat Kad irballes, jubilejas, teaqa izrEdes, rakstnieka c€lieni - t ad nams ir j[su. Kad namam triikst naudas un jaziedo, tad noska4ojums pavisam ciEdas zema alga, paSam lieli izdewmi, doSu citZi reizo! Konjaka

vienldi!

GRAIVIATAS

pudeli par desmit dolariem nopirkt

nieks,

1983. g. Sie divi rakstnieki droSi vien bns jau paztstami dalafi labam latvieSu gramatu lasitljam. Viqu darbos varam iepazities ar latviesiem un latvie5u sabieort:bu

izplatEs zibens -atruma no mutes mutE... Stipri asaku satiru sastopam Aisrara Goda dienl. SEsta varonis, latvie5u iecefotls Timotejs Klo[<is pamazam ir sakrEjis kapit5lu pusmiljona dolEru vErtib6.

KErlis K ezbers. Skabaria narns. Grdmatu

Draugs, 1983. g. Ernests Aistars. Goda diena. Grdmatu Draugs,

daZidos laikmelos un vietAs, vai tie biitu jaunie Latvijas skauti If ezbera l$ordehesos, vai klds 19. gadsimta latviesu zemnieks, kes pirmoreiz kfuvis pats par saw

desmitnieku ziedot namam, tur nepietiek naudas!" Skabardim rodas ari pretinieki, kas skafi kririzO visu padarito un cenSas pan6kt apvOrsumu valdes vElE5an6s. Rodas visBdi skand6li, un vietEj6s baumas un tenkas

kungu (Aisura Sav6zenr€) vai afikEds z€nslatgales laukos Kldzcja Cilr'€ka b€rni- Kara zina japiebilst, ka visi tris

Viqa dzives sEsts nebus sveSs daudz citiem latvieSu iecelotljiem: Am€rikl viq5 ierad2s ar tuk5am kabat5m, bet taupija katru centu, ko nopelm.ja biivdarbos. Naudu ieguldr]a kldl vecE, nolaistE dzlvoklu namx, ko pa brivo laiku saveda karfba un tad p6rdeva, lai varEtu naudu

ieguldlt liel?rk1, labaka nam6. T1 arvien auga ipaSuma vertiba. KEds jauns avangarda dzejnieks 5l v-lra dzlve saspamatu kata savam Sedevram - episkam romlnam par miisdienu varoni, latvieti, kas no "0+0+0+0+0=tfu!" ar pErcilvâ‚Źcisku darbu kfuvis par "1Gr10Or1000 = urrl!" (Dzejnieks, starp citu, ir tids, kas prot dzejot ne tikai v6rdos, bet arl trlos un pat skaitfos, nevis kE vecmodigie flmeEiji!) Dzejnieks nolemj fkot Klo$m piecdesmit gadu jubilejas svinlbas - goda dienu. Tiek nodibiffia

independence, schools were closed for the day; there were parades with ail the officral trappings, followed by greer

ings and speeches, This part of the program would be followed by a choir concert. or some other performances. Most of these tradicions continue here today. Estonians in the U.S. usually celebrate on t}re closest Saturday or Sunday (to allow as many people as possible to attend)

ricibas komiteja. Sanaksm6s debaE un balso par jubilejas

vietu un par ielldzamo viesu sarkastu. Tiek formulEti principi un pie5$rti amati, tiek lzdaltti pien1kumi. Galu gal1 piendk arl svinam1 diena, par6d1s raksts av-zE, un dzejnieks nolasa savu domu plDsmas sdla sarakstlto poemu.

Gan $ ezbera, gan ari Aistara romana sarp asprEflgi un Eapigi satirizOtajiem notikumiem ievijas tragiski pavedieni. KEds laviesu bEglis pierakstra savas arni4tas par drumajiem ka1a gadiem; izvilkumus no Sr manuskripta lasdm

ezbera s&isEi. Tapatartuzzin1m, ka

Aistara atElogi Timoteja Klo\a tevu noslepkavoja komiinisti, un ka vi4a brdlis krita kE6. AiI Sadi stzisti nav

with a church service, a reading ofgreetings, speeches, all followed by musical performances and socializing afterwards.

sveSi daudziem, daudziem vec6k1s paaudzes latvie5iem.

4untis

In addition to the regular celebrations that took

in 1984, tlat year marked the one-hundredth anniverszry of the Estonian flag. The resulting activities commemorating this event also coincided with and beplace

Smidchens

came an important part of the world-wide Estonian festi-

IGAUNIJAS VALSTS SVETKI. Amerikas Igauqu Jaunatnes Apvieniba zi4o:

"Estonia, within her historical and ethnic boundaries, is declared as of today an Independent Democratic Republic." Such were the words that announced the birth of free Estonia on February 24, 1918. It was a birth

that had waited for well over 700 years. Centuries of foreign domination by the Danes, Germans, Poles, Russians and Swedes had kept Estonians as bondsmen, working the land for the ruling class, mainly Baltic German landowners. It was around the tum of this century, when the Czarist govemment attempted large-scale russification, when the Estonian people developed a consciously patriotic spirit with a strong Westem outlook. Within the chaos of the Russian Revolution of 1917, Estoniademanded andreceived autonomy from the Russian Provisional Government. The Estonian Diet, constitutedby democratic elections, soon realized the need to break away from Russia entirely and in November of 1917, declared iself the supreme authoriry'in the country. The formal declaration of independence *,as set forth on the following February Zth. Estonians celebrate Independence Day much the same as Latvians and Lithuanians. Dunng the period of

val ESTO 84 in Toronto, Ontario. The blue, black and white of the Estonian flag are a strong and enduring reminder of what was achieved on February 24, 19 18, and what was taken away: blue for the archway of the sky that united all pars of free Estonia, black for the earth of the motherland that bore us, and white for the cleanliness, purity and strength of spirit that would sustain Estonia. This is what we honor each winter. I

TENKAS IJN MILESTtsA Mllie draugi!

sis bus, it kt "dzirdeB. redzets. noverots. Ludzu lasiet starp rindEm, ap rindam, aiz rindam, un pa rindai. Tie,

kqi

domE" ka es par

vi4iem rakstu, klDdas. Vismaz, ta man liekas. Mana inspiracija bieZi nEk no -sti.s dzrves, bet cenSos mairut v6rdus, lai sargdtu nevainlgos.

Vai nevainigi ir Mi\eli, kas daudz lieto BieZo brauceju @requent flier) karti4as savos cefojumos, meklEdami sievas, jeb vismaz mllakas? Pirmais Mifelis ir Sfirts no savas Llsas ar pus-Amerikas apmEru; otrais Mi[<elis ar Tinu aizvdcies aiz oke6na turpinEt milas ce]us,

lai okâ‚Źns vi4us neS[<irtu. Pasaules iemifot5 Ieva (pasaules cefotEja) ParIzE iegadijas k6dlnaktslokAlA, kur ieveroja skaistu, jo skaistu,

un masas dzlvo saticlgi viens otram tuvu kopl, un nevis

trombones sp0l6t6ju. Viqra dzifas, br[nls acis blenza uz Ievu caur gaumigam acenem. Ieva gandrlz no$iba cie5a skatienA, bet vi4as daudzie pasaules piedzivojumi viqai

karstEs iemilEsands ar interesantEm sek6m (seks6m?!). Vai vairosimies? Trombonista sets bija beidzies. ViqS nokEpa no

deva speku tam atbildCt. Inga un Varis precEjas! Vi4u saderin65an6s tik ilgi vilkds, ka pat vi4i paSi s6ka aizmirst, ka bija viens otram

skatuves un [aisnd cefx virzr]1s uz Ievas pusi. Vi4a nosarka, bet savald-rjEs. Ieva izvilka no somas smalkas cigaretes (lai dotu vi4am iespEju) un lika vienu pie l[p-am.

kopa. Bet, beidzot, abi ko nozImE tas gredzens Ingas pirkstS. Ievu to vakaru palika nakstklubi4l ilg1k nekl parasti. Vi4a gaidr]a... kaut trombonists viqu iev0rotu! Viqa lenlm dzera savu kapudi4u un skatijEs neatlaidlgi uz trombonista liiplm. Vai tas, ko vi4a bija dzirdcjusi par trombonistiem bija tiesa? Ka viqi lablk skiipsoties nek1 jebkug cits! Vakar domdju par to, ka latvieSi v6cds uz zindmdm pils6tlim, kurlatvieSu sabie&Iba ir jauna un aktlva. Pfapas tanti4a gan cer, ka taj6s pils6t2s neb[s atkal k6 sen6k: brdli solijuSi pavadlt pdrOjo dzlvi

Momentii trombonists izvilka mazu zelta Sliltavu un aadedzindja papirosu. Ieva ievilka primo dumu un skatijls tieSi trombonista siltaj6s briinls acis.

atcerEj-as,

Nu, mrhSi, ceru, ka Jums mana pirmx vestule bija pa

pratrm, un ja ne pa pratam, ka iet pie sirds. Ievas

dOkas

man dek stEstltas ar telegrcm-am, E ka dkai pa druskai varu

stlisut. Vi4a tikai reiz pa mEnesi mani kontaktO! LDdzu saviem draugiem man sutlt vEstis par citiem, vai par sevIm, uz Centralo baumu biroju "V0ja Zvanos"!

Mi!i, TenkuTrine

RAKSTI''VE,JA ZVANIEM'' ! Ja triikst kaut kas, par ko Tu

Tonight's Latvian GoatDancing at the Cheshire Community Center is canceled. However, persons who do not bring their own goats to dance with and had asked that one be pro-

gribetu

vided should go to the center and pick theirs up and bring it home and dance with it just a little, inasmuch

atrakstipast6sti -uzraksti pats!

lasr=t,

InEra Punga,3 Maybury Rd., Suffield, Ct

as its expectations have been built up. Mrs. Upsala will be there waiting with the goats until 8, and tlten she deesn't know what she'll do.

06078. Guntis Strazds,3TF Beacon Village, Burlington, MA 01803.

RAKSTI "VEIA ZVANIEM''

The Hartford Courant

Copenhagen Manifesto of July 26, 1985 declared: . . the present situation in the Baltic countries damaging the chance of peace and freedom

THE I.ATVIAN iYEWS DIGEST CONTAINS VITAL NEWS AND VIEWS ON LATVIAN ISSUES CULLED FROM THE WORLD PRESS. l/YD is read in the White House, U.S. Congress. State Department, Defense

Department. Pentagon, CIA, other governmentai agencies, and in the United Nations.

L/YD is read by foreign diplomats, news agencies. radio and television commentators, Latvians and those of other nationalities on 5 continents. L.IYD is a powerful weapon in the fight for I--atvia s freeoom. 38

IATI'IAft NEW,s DIGEST

Europe and the World." American Latvian Association P.O. Box 4578. 4O0 Hurley Ave.. Rockville, MD 20850-0071 Please send a gift subscription of the Latoian News Digest at 5 issues per year.as checked below. to the address indicated.

C 1 year-S15

2 years -

$25

Amount enclosed

Name Address

CityMake

check payable

State-

Zip-

AMERICAN LATVIAN ASSOCIATION

GIFT SUBSCRIPTION FORM

URRA! qENTTTVA KLUBS! LIETOSIM VARDUS ISTETA NOZITvTEI 1.

pareizE taisnrlba

Reiz sprieZa par komflnistiskls sistEmas trfikumiem. EgTls sajlsmd pievienojEs Lottas domai un iesaucas: "Tev ir pareizi!" (tulkodams anglu valodas izteicienu "You're right!") Bet labsirdigl Lolita vi4u pacietigi pamdclja, ka: Vilciens var pienEkt parcize (vai nepareiza) laika, vai ka

Mildi4ai var blt pareizi noredijumi celam uz Rotu, vai, ka Aleksim var blt pareizE vai nepareizE kurpe labajE kEja, bet, ka Saja gad-rjumd EgIlam vajadzaja teikt, ka Lolitai ir taisniba. TdpEc lietosim vdrdu puein tad, kad rundjam par kddu faktu, bet vdrdu taisniba. kad pf,mrnEjam cilvEka domas un jutas. 2.

palikt un klUt Anda bija liter1tlras stundd. Andai apnika klauslties Jaqa Jaunsudrabir,ra dzlves stastu. Yi4a Ldv-ajoties teica Gunaram: "Man paliek gaglaicigi." bet gudrais Gunars vi4u dukstus laboja: "Tev 4[st garlaicigi." Palikt nozime, ka nekas nav mainijies ("to stay"), bet kl[t nordda uz mai4u vai parverSanos ("to become"). Laimons 4[st vecs, jo citdddk vi45 vienmer palikru viend vecum6.

Man kllst auksti, bet - esmu miris un vienmOr palikSu auksts.

KAS, KA, KAM, KO, AR KO, KUR NODER DZIVE IT VISUR!

vAtDES ADRESES

pnmfSSEOIS: Juris Blodnieks,

19 N. Mountain Ave., Montclair, NJ 07042-1810

201 -7 44-2497 ; 2Ol -7 44-2603 (vecdki)

YICE PRIEKSSEDIS: Janis Sulcs, 6862 Orchard Blvd., Parma Hts., OH 44130 216-843-8867 KASIERE: Anna Kari4a, 1432 Swann St. NW, Washington, DC 20009 242-667 -6133 (majas); 202-667 -6800 (darba) KASIERES PALbZE: Andra Rozent5la, 5316 Windsor Ave., Minneapolis, MN 55436 6t2-927-6240 SEKRETARS: Kalvis Cers, Reno Hall 116, University of Deffoit, Detroit, M.l4822L 31,3-927-tgtl BIEDRZINE: Itga S$i+ke,2230 W. Leland Ave., Chicago,IL 60625 312-271-5935 INFORMACIJAS NOZARES VADIIAJA: Daina file,2006 Commonwealth Ave., Kalamazoo, MI49007; 616-349-8551 POLnISKAS NOZARES VADffAiS: Valdis Rozentf,ls, 5316 Windsor Ave., Minneapolis, MN 55436; 612-927-6240 KLILTCIRAS NOZARES VADfffuS: Valdis Ronis, 24CfJ7 48th Ave. W ., Mountlake Ter., WA 98043; 206-775-1445 DARBA Tfu(LA LIETVEDIS: Juris Ulmanis, 1912 Prarie Square, Apartment 131, Schaumberg, il- 60173;312-303-N43 VEIAZVANU REDAKTORI: In-ara Punga, 3 Maybury Rd., Suffield, CT 06078 203-668-4140 Guntis Sffazds, 37F Beacon Village, Burlington, MA 01803 6t7-270-0448 Krista V6rsberga, 6209 W. Joyce Ln., Chicago,IL 60634 312-685-8995 K-arlis Cerbulis, 2307 Meadow Spring Cr., Worthington, OH 43085 REVTZUAS KOMSUA: 614-766-9967 Ilze Kancdne,34 Sunnyside Dr., Yonkers, NY 10705 914-969 - 1894 (majas); 203 -348-7 33 1 (darba) Signda Reine, 1077 Oak Hill Rd., Lafayette, CA94549 415-283-5598 Ivars Slokenbergs, 120 Harding Avenue, Hicksville, NY 11801 516-935-0967 Vita TErauda,4545 Connecticut Ave. NW #622, Washington, DC 20008 ; 202-3 63 -4067 (maj as) ; 202- 47 5 -227 1 (darba)