Vēja Zvani / 23. izdevums

Yel. Aront IZDEVEIA: Amerikas Lawie5u

23,

Jaunatnes Apvieniba

REDAKCIJA:

etrnnicAs

ngpAKsTRIsES: Ilze Kancane un Kristrna

Putene

REDAKCIJAS fInzSfRAONIgff: Aija Abene, Mara Abene, Jxnis Kancans, Mdrtirls Putenis, Ilga Slinle EKSPEDITORI: Valdis Ronis un Sehja Jan5evica ZurnEls YEja Zvani veltrts jaunatnes inform05anai un probl Emt rzttzdsanai. Ar autora vdrdu, segvardu vai inicialiem parakstrtajos rakstos izteiktie uzskati ne vienmer atbilst ALJAs var VEja Zvanu redakcijas viedoklim.

Nakamo VEja Zvanu redaktori ievOles 35. kongresa pilnsapulce eikaga. Starplaika, rakstus, vestules un sludinajumus var s[trt: Jurim B]odniekam 19 North Mountain Ave. Montclair, N.J. 07042

Juris ari labprat pie4ems biedru un biedru veicinatdju maksas ALJAs 1987./1988. darbibas gadam: Jaunie5iem (zem 30 g.v.) $ 8.00 Bieddem

veicinltEjiem

$

15.00

lespiests Augstums Printing, Inc. Linkolna

SMTUMS ALJAs Darbrba 35. Kongress eitaga Tre5d valdes sede............

Kongresa pieteikSanas 1apas...........

Kas j dzina, lai neizgaztos piInsapulce..................

Kandide ALJA valdei! !..................

Vasaras demonstracijas................

Bada streiks Toronto.......

Melnas lentes diena Va5ingtond.

Srs vasaras 3x3 Garc2era..................

R. SprudZs

1

D. Abula

2 4 5

l

9 10 M. Hildebrants 11 M. Hildebrants 12 T. Karkle 13 A. Zaeska A. Blumfelds 14

VienreizEja 2x2 nometne..................

P. Mans gads LSC-RMU..

R. Inscoe-Ptuis This summer I started learning Latvian.......

A. Rrgas rokas gramatas recenzija.....

Vispasaules Zi4as Politieslodzito moclSana Afganistana Baltijas Balss 6. B altie5u j aunatnes kongress - Piesau16.........................I. Ma tahan eesti keelt 6pima! AS noriu G. Smidchens iSmokti lietuviSkai...

Lawijaun Mes H. Prese Nav kulttras bez valodas, nav tauta bez kulttras junijs L Radzitra J. Sulcs & .........

Riga ...........

14.

N. MuiZnieks Debates par Daugavu Reiz bija......Pasaku sacenstba M. Kapec gliemeZi ammj pedas.

A. Pasaka par Princesi A. Eglites Ziemassvâ‚Źtti................... ! ! !-.-.r../r- rni i r......

L. Sastap5ands tumsa..........

AlbcrtiqS Karkls RF Punga

Hila Ose Gobi4a Ozola

15 15 17 18 19

2l 22 23 26 30 30

3l 32

A.LOJOA DARBIg

Soruden, no 25.lTdz 29. novembrim, eikaga notiks 35. Amerikas latvie5u jaunatnes apvienrbas kongress. Laipni lldzam visus jaunie5us piedalities!

Kongresa gaita norites Cikagas pils6tas centra, Hyatt viesnrca, ar skatiern uz eikagas upi un Midigenes ezeru. Glaunaja.s istabf,s, kulas pat matu ZEvOtIji tiek sagadati, varOs re$istrEties lidz detram personam, un hotela maksa katram vakaram bls $75.00 (ASV) par istabu. So cenu mums hotelis garantC lldz 24. oktobrim. Pec tam cena bls vismaz $142.00 persond.

Zt'antet tieSi hotelim,

lai

sarunat istabas (312)

s6s-1234.

RicTbas komiteja ir darbojusies kop5 1986. gada rudens veidojot kongresa darba gaitu. Rezultata ir rzstradata Joti bagatiga un interesanta programma.

D-enas programma bDs ne tikai ALJAs darba posmi un .:ierati. bet arr darba grupas, kuyls kongresa ;.- : b n i e ki v ares piedalities plmrnajot aktudlus tematus.

a

S A

Lar repazlstinatu jaunieSus ar Afganistdnas tematiku, Atis Lejir;5 sniegs refer6tu "Baltija un Afganistana". Vares arr noskatrties Jula Podnieka dokumetarfilmu "Vai viegli bDt jaunam?" kuya tiek interveti Larvijas jauniesi, kqi dienOja Afganistand, ka ari I atvijas "punki" un citi jauniesi, kugi stasta par

saviem dzrves sapniem un planiem.

So

dokumetarfilmu, kuga tika apbalvota Francijas Kannes filmu festivala, izradrs vairakas reizes kongresa "nrkSanas" telpl.

DaZadus politiskus jautajumus un kultlras tematus parrunf,s pdrEjie kongresa referenti. Elisa Freimane sniegs referf,tu "Atklatrbas izpausmes okup6tas Latvij as literatDr5.", vOr5ot itsevi5$u uzmanrbu laikmetrgai dzqai un prozai. Par Sodienas rokmtziku Lawijd sniegs referd.tu Gatis Gaujenieks. Vi45 pastastis ka muzikanti tiek pie radoSE darba, ietilpinot daZddus gabalus no vispopuiarXkam grupdm. 2l g.vecais

i:. K. \rarsber-ea, A. Cers, M. Srmanis, R. SprudZs, A. R[ti45, :,-: Iz:r:kst S. Lusars, I. Liepi4a, D. P[li4a, B. BOrzi4a.

disidents Rolandu Silaraups ar1 piedalisies kongresa un stAstls par savu darbo5anos Latvijas Helsinki '86 grupa.

Dienas programma ietilps arl divi

priek5nesumi. Pedejd laika dzird arvien vairak par dievtuyiem un dievtupbu. Katram ir sava doma ko tas nozlme. Cik jaunie5i pazist dievtulus un ir vi4us iztaujljuSi par vi4u uzskatiem? Latvju Dievtulu Sadraudzes Piemxres draudze sniegs priek5nesumu, lai iepazistindtu kongresa apmekletajus ar dievtulu darbibu un tas pamatiem. Ipa5a vOnba tiks piegriezta lawiskai gadskartai, godiem un tikumiem. Otrs priek5nesums b[s literEra programma par KriSjdni Baronu un tautas dziesmEm, izmantojot k-a pamatu UlZaBErzi4a poEmu

lx R I

E o',

N

m

o

ALJA

u[.ffi O!KAGA

par Kri5jani Baronu

Atliku5ais laiks dienas k-artiba tiks veltits darba grupdm polltikas, religijas un kultlras ievirzes.

Jaunie skolotaji varOs parrunat m-acrbas vielu un veidus. T6pat kristigiem jaunie5iem bls iespOja sanakt un piedalrties feminisma litur$ija un p-amrnas.

Zi4as par kongresu nebltu pilnrgas bez vakara

programmas apraksta. Piektdienas vakard ALJAs darba tikla dalibnieki un citas ieinteresctas personas var6s piedalities 'kokteila stundd' viesnTcas krogfl.

Pirms formllf,s balles sestdienas vakara, vecakie iaunie5i ir aicinati satikties 'kokteilu stundl', kulu rikos eikagas "vecjaunieSi" kongresa mk5anas telp-a.

"Roks bez RobeZam" bal1e, kuyu ceram parraidlt uz Latviju, notiks ceturtdienas vakarl.

Vairakas rokgrupas piedahsies --- balle bls raiba!!

Masku balle ar "reggae" tOmu uzjautrinas kongresa dalibniekus piektdienas vakarE. Cik Roberti Marliji un Peteri ToSi ieradisies kongres-a?? Sestdienas balle "Akacis" spOles --- sakot ar polonOzi un beidzot ar ...?7? "Atkongres6", svEtdienas rlt6, kongresa dalibnieki varâ‚Źs parrun6t nedElas notikumus un awadrties no veciem ka ad no jauniem draugiem.

Gaiddm J[s ciemos Cikaga novembn!!

.,}

ISTS CIKAGIE,TIS??

Lai labak iepazrtos ar savu pilsetu, un, lai gatavotos ALJAs kongresam, Cikagas latvieSu jaunatnes puici4S un 35. ALJAs kongresa rrcrbas komiteja maija vid[ rikoja "Cikagas ekskursiju".

Bl[zs br-ali "Jake-O" Berzi4S un "Elwood" Bodka mls vadr.ja pa Cikagas slavenam (un ne tik slavenam) ielam, villia caur skaistiem (un ne tik skaistiem) rajoniem, r1dlja celas (un ne tik cdlas) ekas un stast-rja par

krasainiem (un ne

tik krasainiem) Cikagas

iedzivotajiem un notikumiem. Mes arI pagar5ojam Cika-eas gardo

k-u

lin-arij u.

Apmeram puse no 35 lldzbraucOjiem bija "jauncikagieSi", kas studE, sffada, vai ir ieprec6ju5ies etaga un gribeja redzetvai tie5am gangsteri vEl slepjas ap katm sffiri. Parcjie "veccikagie5i" atkl[ja, ka vel ir t1di rajoni, kur neviens latvietis nav speris soli (un Soreiz arl neuzdro5inajamies izkapt no autobusa!)

Ies1kam cefojumu par rajoniem, kur pirmie latvie5u iebrauceji dzrvoja, rikoja sarftojumus, gaja baznrca irn latviesu sko11. Tad gidi "Jake-O" un "Elwood" mus vadija pa ukrai4u, lrnieSu, Ztdu, meksika4u, vf,cu, yuppie, me1no, it-alu, puerto rik64u, Iru, griefu un vietnamiesu rajoniem, lai paraditu Cikagas etnisko kraS4umu. IedzEram cela k-aju lietuvie5u krodzi4d "Gintaras" un pEc piecu stundu gaga brauciena, atgriez6mies Resi's Bierstubes alus darza.

Atbrauc uz ALJAs kongresu, iepazrsties ar etagu un dikagie5iem! Varblt Tu an varesi izpildit 5o aptauju.

d,6tS

\.y 2

Tu esi klaus-rjies blDzs 'Checkerboard Lounge.'

Tu zini kap-c 'Loop' saucas 'Loop.'

Tavs 'precinct' kapteinis sagEdaja tavas atkritumu kannas.

Tu ed Latvran Rye'no'Baltic Bakery.'

Tev pieder sarkanas tautas deju kurpes.

Tava mate p-rk Lutz tortes.

Tu esi sp-lEjis voleju 'Oak Street Beach.'

Tu vEleji par \{ayorDaley.'

Tu esi sp-lejis 16-collas bezbolu.

Tu neesi totografijies 'Water Tower'priek51.

Tu nekad neesr nâ‚Źmis kursu Cikagas Universit6t0.

Tu esi aizsr.iedis prom parko5anas biletes.

Tu esi edis abolu panklkas Tautrbas festivala.

Tu dzivoji vai dzeri 'KimballArms.'

Tu atradi dzivokli, lasot'Reader' sludinajumus.

Tu esi dabljis aizdevumu un jaunakas baumas no Kredrtsabiedr.-:* 17. Tu esi piekukulojis kru\i.

18. Tu esi redzOjis ka Ernie Banks izsit bumbu Era no laukuma.

19. Tu esi lietojis novecojuSus CTA transferus.

20. Tu esi DZeipi biedrs.

21. Tu piedzivoji/pardzivoji 35. ALJAs kongresu Cikaga'

KAS NiGAS APCIEMOTAJIEM svAnacAKA KA vizez rn

vil

ALJAg IZDOTA

nicns BoKAs GNAN'ATA

!

Konspektfva un visuaptvecoSa- g16rata ikkatrar ka,s gllno apcielot Latviju Visvieg).ikais veids jaunieit". un c1tlet iegfit nepiecieiaro tfiristu infor!aciJu piel.. ki braukt ko sagaidit, kur iet u t t'

Saturi: t llui.ta - ko var/nevar ievcat un lzvest r Pastaiga Vecrlgi; aprakstl, par lize1ler. dlevkalpoJurie' pied-avStEr tGrEr

:.:: ;larr

un

'

vispAr6Ja inforraclJa: nauda, transports, vaLAtas veikali' u.c' tilruna lletoiana' kllrats/apfErbs

t

Izzlna: ka!eJnIcas, pasts, !llrnfcas, stiv'vlctas. velkall u.t.t

31 oo.

;:rrl

Ar RISss krrtl f :irata

t1r8l,

taksoretru

t10.00.

pleprasira:ALJA' c/o Vtta T;r8uda 4545 C onnecti cut Av. N f 4622 DC 20008 la!bln8ton, (202) 363-406?

YI

TRESA VALDES SEDE g.28. jlrnija nodka 5.g. ALJAs valdes tresa sede l;lujorkas latvie5u baznlca Jonkeros. Piedal-rjas visi valdes locekli, neieskaitot kasieres pahdzi, Lailu Hildebranti. Sedes laika ari notika pusgada rev\zija.

Galvenie pamrnu temati bija stipendrjas, politiskie projekti, 35. kongress, ALJA datora stavoklis, rokmuzikas projekti un mantu tirgus projekti.

Valde nolema pieS\irt trls stipendijas: Amandai Zaeskai 3x3 nometnes apmeklO5anai, Aldim Bltmfeldam 2x2 nometnes apmekle5anai un Rebekai Purai RMU latvie3u valodas kursu apmeklE5anai. Stipendid.tiem ir uzdots YejaZvanos rakstrt par saviem piedzlvojumiem.

1987 .

(Skat rakstus Sajd numura.)

M. Hildebrants zi4oja, ka pirma koordineta demonstracija notika 14. jUnija Mineapoles un l$ujorkas pilsEtas. Srs demonstracijas pielietoja "Helsinki '86" tEmu. M. Hildebrants cer noturet vel vienu koordinOtu demonstrdciju, bada streika forma.

35. kongress notiks Cikagas pilseta, Hyatt Regency hoteli. Programma ir sastadrta un rlclbas komiteja turpina raLlg.a darbibu. (Skat atsevi5\u rakstu 1pp.)

35. kongresa laika ir planots "Roks bez robeZam" rokmlzikas vakars. Technisk[s deta]as nav vel izstradAtas.

Citi rokmfizikas projekti ari kustas uz priek5u. Kasetei "LatvieSu roks ziemelamerika" ir sarunatas grupas un ieska4oSana notiks kautkad rudenr. Tuvaka informacija dabljama pie Tijas K6rkles. No Latvijas ir izvesta rokkoncertu video lente. Ta ir ieska4ota Eiropas "VCR" sistOmx. Gatis Gaujenieks, ar ALJAs atbalstu, parska4os 5o lenti Amerikas sistema. Eventuali tI bDs jaunatnes pulci4iem un citiem pieejema par minimalu cenu. Tuvaka informacija sekos.

PEdCja ALAs kongresa notika ziedojumu akcija, lai ALJA varetu ietgddaties Tazera drukat[ju. (Skat VZ 22.)Ycl ir j-asavac $1,322.00. Valde cer arI iegaddties MakintoSu

datoru, 1ai bItu pilna sistema ALJAs izdevumu sagatavoSanai.

Sirds Liksmo balle notiks 1. augusta Garezera dziesmu 1eja. Akacis atkal Sogad speles.

Plani ar kalenddru, Latvijas vizrtkartem un Rigas ir vajadzrgas bildes kalendtuam. Bildes var sfit1t Ingai Gorsvdnei. Rrgas Rokas Grdmatas planotais izdoSanas datums ir 30. jilijs.

rokas gramatu turpinds. Vel

Diana Abula, ALJA sekretare

4

I

35.

ArIA Eoilcnrss PIETEIESarAS LAPA

IA E;t

E tr

brpqlr5u r.u kongresu un pievienoju...

ALIA

ALJA

R

lffiltIHI$$

LJ lJ

Asv$+5.oo lTdz 1. novenbrim Asv$5o.oo pEc 1. noveubqa eeki ralcstani "ALJA 31. kongress"

I

pie'lrienoiu..'

88.g. biedra maksu ASv$8.00 Asv$15.00 ALJA 88.g. b.vEicinatdlao,aksu [-ati ratcstami "ALJA" f,s ner,€los, ka oans vErds un adrese parEdEs 1988.9. ALJA adreEu grtuEtE,

es ne-bfaukEu r.rz kongresu, bet

liJl

E I

UIIINAS MAKSU UH PIETEIKSANAS LAPU

3:

R

X

I(ONGRESS

o

N

B r-

9u-H

C!KAGA

NOSUTIT:

c/o MUIZNIEI(S, 3736 N. V{ILTON

AV'3,

IL 60613-3966

CHICAGO,

USA

>ilIffi DilK{DilKCDilKC>il1ffi >ilK{Dlll(C>)ll(.+>llKCDlllffi Dlll(<cDlll(( VARDS Ufl UZVARDS ADRESE

PI LSETA,PAVALSTS,U IP TALRUryA NUMUR.S DZIMSANAS DATUMS

l2=vidusskola IZGLITTBA-O g l0 l1 12 13 14 15 16 17 lS 19 20+ lb=universit6te LATV. IZGLIiIB A-\/ trpAMATSToLA trvrDussrolA trMLB/LcM trszl trLsc

lffi Dt tffi Dt KCD| tffi Dt tffi Dt trc>) K+>l KOD| l(CDl l(S>l lffi Dl K Faivcr of liabilitf ard stat ment of A"I-J-A- (American Latvian Youtt Aaeociatioa) 35th cotrgr.as Rulet of Conducf, )>t

I

I

I

I

I

I

I

I

I

I

I

I

A. rs not reeponsible for any prop€rty 1ost, atolen, or destroyed throughout the congr€ss A L.J.A is not responsible for any rnjury sustained by participants during the course of this event. Memb+rs, their guests, end rnrits€8 uaderstand that this evsnt is a mutual undertaking hy aU participants and €ach individual assumo tlte rGks a8soclated with tbe A.L.J

participation

tn no rrray re8pon8tble for the activitjes r,lrlrich tho particiPanf, unclertalres aray from tfle srte of the cotrgres8. Such acuvihee are outade the scope oI the congrees and ther€fore, individual6 undertake such activihee at tleir o$m risk. PartioPents agreo to follow A.L J.A. 1s

Eutes oI coaduct as eetablrshecl

tl.eee rulee tbr€atsns the e4ulsioa frcm ALJA.

by

A.L.J

rarclt being

A. and executecl by A.L.J A. leadership. Fatlure to fo[ow ot other participants and shall be grounds for the

Esch tndividual aBBumoB r€6ponsibtlitr

lor any and all claime reeulung lrom his/her

bs/h€r y:r&tely reotad room i urderetand tiem conditron8 of my partrciPatron m A.L.J.A- cor€r€'ss, and agree thaf, ilris oocprraive endeevor requrres t]lese condluons. I hereby sign my narne to express my agreemeot SignatJrre

Pnated

S

Parent slgtraure rf uude'r ?l0 a€c

cI :E years

dat6-

I

Cefoiot uz Cikf,gu Eteris ltuiZnieks IIYAIT REGET{CY{HICAGO viesnTcai ATT REBEIiICY. CHICAEO 15I E. W}CKER DR. ICAGO, IL 60601

ir

2O33 istabas

rm atrodas

pie Yacker ua l{ichigan ielEn. PalE riesnlcd iruairEki restorEni, kE arI dalldz Ednr-cu rriesnicas apkErtnE.

Viesnlcas pdrstdvji ir garantEiusi $71./:ralcaru istabss cenu l-rdz?s. oktobriro. P-ec21. oktobqa viesnfcas istabas cenas bfis visnaz $142.:nakarE. Ir foti svarigi pieteikties laicIgi. Nezvaniet Hyatt "800- nr.ruurao. jo ar to neiegtis pazeainEto istabas cerru. Lat 2+- ottobrir paliktu pr6t6.

cE[A lp_rr;

fmlflS

apkflrtnE ir di'yi lieli lidlauki,0'Hare rm Midunay. pasaules slavenapar satiksui r.m pieddr€ daMz lEtu jo (Anerican, lidojuou daudz lidllniiu Unttad, u.c.) to iznanto kE centrElu pErsEEanos lidlauku. Midvay ir iifagas vecais lidlauks r.m ir nazs salTdzinot ar 0'Hare. bet piedevE 1€1 lEtekus lidojr.rous. Sazinies ar ce[olanas biroju. ..

T,TDfrT.f,TIT.f

O'Hare

ir

ir daIEdas.

PAZEME:CefoEana

viesnr-cu

(tifat no O'Hare) itgst 35-{0 uinutes, "Lake/Clark" pie pietures rrn atpaliek vienas PAZEMI aaY $1.

J6izkEpi jlidzes pastaiga" vai $3. taxooetra brauciens.

BUSU(C.A.T.) $9. $?.50 TAXOMETRI $zo, $l{.

EU5.L(C.A.T.}.: Continental Air Transport ir privEta A lInija kuqi brarc no lidlaukiem r.p pilsEtas lielEn riesnlcEn . rNFo 3lZ-11q-?8OO. Busi no/uz 0'Hare-piest-ajEs pie "American/United baggage clain."Brxi iet visu tie,iEf'* tio 0600lIdz 2330.0'Hare atrodEs tuazs birojs.

Etxi no/uz Midqiay$iesttf Es pie Midway tidlinija dr.rv-rn. Busi iet no pirm.-piekr. BB1fr-2830. sest. 0830-l?30 un srEt. 1100-20?CI. Brarrcot rx Midvay japiesat<Es pusstundu ieprielc5 zrranot 312-114-??99. Visi bttsi izbrauc no Hyatt viesnlcas rietr.loa toT+a katru prrsstuadu.

TAX0METRI: ir viegli atrodani fiteeas ielEs irin katr6 dienas junda. ar=-.-.-*-ao

0'Hare

Yil€IElyOS

Midsnay

drar.gieo:rilciend ir patikarns uil oierino5s pErdzT'rflriuos . Kad ieradTsies fikEea nebiis ierlipEjes par malTnas no:rieto5anu sliktu laiku. satiksoi. utt.

CikEgas AMTRAK stacija atrodEs I I lZ judzes no :riesnTcas. MEs iesakEs braukt af, tar(oaetri Brar.rkt ar

($5) nevis staigdt. rr.no 1-800-USA-RAIL.

8$5?,.f

Greyhotmd staciJa atrodas vienu jtidzi no'riesnicas. MEs iesak6s staiget,

jalaiks ir jauks. yai braul<t ta:(oneffT ($3).

.#A.f,IiYA.f,

Kad ierodies CikEga atstEj bagEiu pie galrrenEm dr.rvTm. MaEInas novieto5anaatrodEs "1or€r nracker/Stetsoa"(5eit ieleo di:ri stEri), kr.r var nokfiit apbrarrcot krmrtEli. l{ovietoEana viesn-tcd maksE $12. dienfl. LEteki laukr.roi

ir

netElu no rr"iesnlcas.

Labu celq vEju"..

6

Kas jezina lai neizgpztos pilnsapulcâ&#x201A;Ź ir

pilnsaPulce?

Pilnsapulce ir biedru sapulce, kula nosaka ALJAs turpmako darbibu debatejot un pie4emot rezolucijas ka an ievelejot valdes locek]us un revizijas komisiju.

Kas

Kddas

ir ALJAs PilnsaPulces?

Gadskdrtejo pilnsapulci sasauc reizi gadi', parasti ALJAs kongresa laika. Arkarteju pilnsa-pulci ,..r.r. ALJAs valde, revizijas komisija vai ALJAs biedri ar ll5 dalas biedru v0lOSanos. Ta ir jaizsludina vismaz 60 dienas pirms arkartOjas pilnsapulces' Gadskar-tejas sapulcOs ievel valdi un revizijas komisiju.

Pilnsapulces visp6rEjd darba k6rtlba: balstiesigo konstate5ana 2) pilnsapulces vadibas ievele5ana 2) darba ka.rtibas Pie4em5anas 3) valdes loceklu un revizijas komisijas I)

zi4ojumi ,1)

rezollciju pie4emsana (un gad sk-artEj

I

veleSanas

Piln saPulce)

Pilnsapulces vadrba: Pilnsapulci vada priek5sedis kopa ar vietnieku,

enr sekretarlem un trim balsu skaitit[jiem' P: erisâ&#x201A;Źdis bezpartejiski vada pilnsapulci pec ,.:-rkas apzi4as sekojot ALJAs stat[tiem un "..

R r:::t's Ruies of Order". PriekSsOdis pec iespejas : : :-:: ;:oced[ras likumu srkumos, bet tiem seko tikai

;-i

.,. :.,,--.2. 1li sapulci varetu sekmigi novadlt. Ja kads <::rrekise2a lemums ir pretruna ar statutiem

. :::-:

'-..:',. -.::-:Czet (appeai). To darot, priekSsedis

.

- ' ..-:r :,:" * lJnlunlu un atklaj debates. Debates . r. " -- .:-.^,,s z:e ikties tikai vienu reizi, pec kulam fr xt i? ,.i 7Q. x<

fatll 72t*/ * N(

??t{K A?N(

frNf

' r' 'n )r ..A-A,AI .

7

-t \ a t,

tf,#!rH)\i

?

Zi4ojumi:

Pilnsapulces valdes locekli un revizijas

komisija parasti dod zi4ojumus. Pilnsapulce zi4ojumu var pie4emt vai noraidrt ar lDgumu to groztt, parstr[dat, noradot kapâ&#x201A;Źc to noraida un nostadot termi4u, lidz kulam laikam zi4ojums ir jaiesniedz valdei vai pilnsapulcei.

Rezolucijas: Rezol[cija ir rakstisks priek5likums par ko pilnsapulce debatE un, balsojot pielem vai noraida, kas izsaka ALJAs nostaju kadd jaut6juma, dod virzienu ALJAs turpm-akai darbibai vai ierosina konkretu projektu, kas ALJAi bDtu javeic.

1) RezolDcijas ir jaiesniedz rakstiski ar divu ALJAs biedru parakstu.

2) Vien6 reizO var debatet vai balsot par tikai vienu rezolflcij u vai priek5likumu.

3) Rezoluciju var grozrt, ku1-a gadr]uml debatO un balso par groz-rjumu pirms balsoSanas par pa5u rezoluciju.

4) Otru lidzigu rezoluciju par to pa5u jautxjumu nevar pacelt pilnsapulcE, atskaitot ja pirmo jau pie4emto vai noraidr-to rezolflciju atce!.

5) Rezollciju var otro reizi debatet un parbalsot ja to pieprasa kads ku;S balsoja par iezol[ciju pZirsvara eso51 pusO. Pilnsapulcei ir japie4em Sis piepras-rjums u 213 vairakumu pirms var parbalsot.

6) Pilnsapulce var nobalsot atlikt rezolDciju uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.

Debates: 1) Neviens debatEs nedrikst piedalities pirms priekSsedis vi4am nav devis vardu.

2) Piedaloties debatOs dalibniekam ir jauzruna priek5sedis un ir jaizvairas no personrbam sava runf,.

??ftlt< wnlr mtf( 9?fti< ??trtlz 93tt,J,(

I o 1.,

Yol S I NOI I.IO ott? oRtNKNo Sotb?

N HY ARENIT

3) Pirms kldam dod vardu otro reizi

ir r.elami.

1ai visiem, kuliem vEl nav bijusi iespeja pimro reizi izteikties, t[ iespeja ir dota. Tapat priekSsedim ir jaskatas, ka abam pusem kEdl jautdjuma ir iesp-;a

5) Statltus vai statDtu mai4as ir j-apie4em trijos 1as-rjumos,

ka tas ir paredzets "Robert's Rules of

Order".

izteikties debat6s.

4) Pilnsapulcei ir tiesrbas ierobeZot debates. tam nostadrt zinlmu termi4u vai noteikt cik rei2u katrs drikst izteikties debatds. Tas jadara ar r,r-1 vairakumu.

5) Debates s10dz ar 2/3 balsu vairakumu.

Valdes un revizijas komisijas vElEianas: 1) Pilnsapulce uzst[da kandidltus ar vi4u :..s::sku vai mufisku piekriSanu.

I r Pec nominaciju slegSanas kandid[ti uzrun6. :-i:rs:.:':l;i un atbild jautajumus ja pilnsapulce to

Techniska piezlme, faktiska piezrme

kiii;:il.

un

tieSa atbilde: 1) Pilnsapulces dalibniekam ir tiesrbas pdrtraukt sapulces norisi ar "technisku piezrmi" (point of order) ja vi45 saredz, ka norise nenorit saska4a ar ALJAs stat[tiem vai "Robert's Rules of Order". Vi43 to var arr darit ja vi45 saredz, ka vi4a tiesibas kX pilnsapulces dalibniekam tiek aizskartas,

piem6ram ar k6da cita dalibnieka apvainojo5iem vdrdiem (question of privilege).

2) Ja kdds pieprasa vardu "faktiskai piezlmei" vi4am to dod ttlit pec kErtEjE runataja. "Faktiska piezlme" ir rsa piezrme, kas labo kada iepriek5Ojd run[taja teikto faktu. Lidzigi pilnsapulces dalibnieks var pieprasrt vardu "tieSai atbildei", tikai lai atbildOtu uz rundtaja tie5u jautljumu.

3) Technisku piezimi, faktisku piezimi un tie5u atbildi nevar izmantot, 1ai [rpus k[rtas oponEtu teiktajam debates vai izteikt savas domas.

-1r \ominacrjas a:klet oiro reizi.

var, ar pilnsapulces pie-

DaZadas piezrmes: 1) Piinsapulce drikst izraidit dalibniekus no sapulces. To var darrt bez policijas izsauk5anas, vienigi jnuzmanas, lai izraiditaji to darot izvairas no fiziskas darbibas. Ne izraiditaji, ne pilnsapulce, nedz tas vadiba ir tiesiski atbildigi ja izraiditais dalibnieks tos iesfidz par fiziskiem ptLrkapumiem.

2) ALJAs pilnsapulci drikst fotografet un ieskaqot, atskaitot tad ja pilnsapulce to specifiski arrfredz.

3) Biedriem veicinatdjiem ir tiesrbas piedalities debates, bet vi4iem nav tieslbas uzstadrt rezol[cijas

un balsot.

4) Pilnsapulces priekisOdim ar pilnsapulces piekriSanu ir tiesibas noraidit srkumainas vai frivolaS rezol[cijas, vai rezol[cijas, kup nol[ks ir kavet pilnsapulces norisi.

***

BalsoSana: 1) Balso5an ar vajadngs kvorums.

2) Vairakums nozlmO vairakums no klEteso5iem biedriem ja kvorums pastav.

3) L0mumus var pie4emt vai noraidrt

ar ja kEds pieprasa balsu redzamu vairf,kumu, atskaitot skaitrsanu vai ja pilnsapulces priek5sedis nevar konstatet kugai pusei ir vair-akums.

4) Aizklati balso tikai par valdi un revizijas komisiju.

{} S

Sis piezimes ir galvenok[rt par4emtas no LNJAK, bet tas tik pat labi attiecas uz ALJAs pilnsapulcem.

So piezimju no1[ks ir veicinat ALJA pilnsapulces norisi, kautgan nevaram garantet, ka tas ir tiesiski un procedDriski pareizas. (Red.)

s*s*sssss*ss**sssssss**ass

{} * {} n ,A f t *

tt -.4.r SOL" "AVEkoncerta kaeete <. a -7-

$

$

eikagas 1"3 ProgrammE 24 latvieiu &iesmas. Profesionalas kvalitates ieraksts $ Pasutiet no: RITAS SPRTfDZAS, .!a. \^t 5532 South Shore Drive, Apt. 5D, Chicago, IL 60637 {3 iC;[""r-l-,1e;r- izrnFstit uz^"R.

AS\r $11.5()

sbiuDZas;;"ara;i

(iesk.

Programmas bto5ura ASV

Cena

piesoti5') 82.00

S $

* **a8*ssssssas**ss8**sss*s $

Korrdtde AIJ\ voldzt (c r-notu Kongresam tuvojoties, ALJAs biedri sak

domat par nlkama gada valdi. DaZs labs varb[t pat gribOtu stradat ALJAs valde, bet isti nezina, kas ir dar-ams. Seit seko katra amata rss apraksts. ALJA valde ir 9 locekfu. Katrs ir ievelOts uz vienu darbibas gadu lidz n-akamajam kongresam. Valde sanak apmOram piecas reizes gadauz s0d0m.

PR.MKSSEDE Pilnsapulces ievEl6ta, priek5sedei dota uzticrba vadrt valdes un apvienibas darbibu. Vi4as pienEkums ir sekot citu valdes loceklu un pilnvaroto darbibai, dot kritiku, ieteikumus vai vertOjumus. Priek5sedei ir tiesrbas un pienakums runat visas apvienrbas un/vai valdes v5.rda, reaf6jot uz daLddiem notikumiem, ka arl parsEvot apvienrbu plaSlk-a sabiedribd. Vi4ai uzdots iasaukt sEdes, sniegt kongresam un revrzijas komisijai ziryojumus par savu un citu valdes loceklu darbibu un

gadat,

ka

kongresa pie4emtds rezol[cijas tiek

I

oproksts) ]K^ASrcR.]B

Vissvang-akE kvalifikacija kasierei ir 21 gada vecums un kaut cik liela interese par skaitfiem un gr[matvedibu. PErdjie pien-akumi ir. Sadi - jasa4em, jaiegramato ienE"ku3ie deki un janogulda tos banka; - jEizraksta deki, tie janosuta attiecr.gam personam vai organtzacljam, bieZi pievienojama korespondence ar attiecrgiem paskaidrojumiem, jautajumiemvai atbildem; i.k ceturksni jasagatavo kases parskats; - jauztur daLada rakstura korespondence ar personam vai organizlcijam attieciba tz aizdevamiem vai aiz4emumiem; j asalidzina bankas " statement" ar gramatvedlbu.

Darbs nav grtts, prasa daLas stundas nedE]-a un vienmEr jab[t gatavai paskaidrot kases stavokli.

izpilditas.

VNCEPR.]ItrKSSEDtr

VicepriekSsedes tieSais pienakums ir

vajadzibas gad-rjumos aizvietot priek5sedi. Sav[ darbiba vi4a izpilda daZadus pienakumus, ko valde, priekisede vai pilnsapulce vajadzrbas gad-rjumf, uzdod.

VicepriekSsedei ir arl tieslbas un piendkums, savl kapacitate, runat valdes vai apvienrbas varda, pa-rstavot :nvienrbu sabiedriba.

K"ASNER.trS PAI-NGS

Kasieres paligs izpilda kasiera pienI"kumus t; prombDtnes (vai slimibas) laika, vai an palidz kasierim. ALJAs kasiera paliga uzdevuma an ietilps: kartot ALJAs archrvu Latvie5u studiju centra. Kasiere-. paligam ad jabut 27 gada vecam.

PCLTT]SKAS NOZARtrS VADNTAJS

Str]K]R.trTARE

Sekretares galvenais un vissvarigakais uzdevums ir protokolet valdes sCdes. Pa sEdes larku sekret-arei jdb[t modrai un Zirgtai, lai ta nepalai2 -qar:'n kadu svarrgu lemumu. Pec sedes, parbraucot ma-ias. stav lielais darbs priekSa. Sekretarei ir uzdots pXrrakstrt, pavairot un protokolu izs[tit karram Valdes

skai nozar ei uzdots r ea$et notikumiem, ka :;l ieroilnat ikdienas politiskus momentus' Nozares vadiralen uzticets sagatavot un/vai izplatit piemerotus narerirlus biedru politiskai inform05anai, koordinet -\LJ.\s nkotas politiskas manifestacijas un sadarboties ar crtam cenrelem apvienibam, ja tas mlsu politiskas

loceklim, ka ad citiem, kas velas to lasit. Pinns daZiem gadiem valdes sekretarei ierosinaja uzrakstit vienas lapas puses garu valdes sedes kopsavilkumu. Tani bi.ia ieskaitlti sedes svarrgakie lOmumi un parrunas un to izsflt-rj a pirms protokola.

-Sekret6rei gad[s an citi pienakumi - rakstrt vOstules, rakstus laikrakstiem un Veja Zvaniem.

interesE

.\

L J -\ s p olitr

s.

Bez valdes ALJA an darbojas revrzijas komisijl Sai grupai uzdots sekot ALJAs darbibai un skatlties vai rezolucijas tiek izpilditas, vai locekJi pilda savus

pienakumus un vai kases gramatas ir klrtib[.

Revizijas komisijai ir 5 locekli, kas an ir ieveleti uz

vienu gadu. Revrzijas komisija sanak uz divam sed6m gada.

nNFOR.\.fl "NCnJrA S NOZ"AR.IE S \T^ADNTAJTA

Informacijas nozares vaditljas galvenais uzdevums ir izdot ALJA Zi4as. ALJA Zi4as ir daZu lappuSu izdevums, kur dota inform6cija par salikojumiem, nometnom un citiem latvieSu notikumiem, kas jauniesiem varOtu interesEt. Lai savdktu informaciju no visas Amdrikas, informacijas nozares vadit-ajai jasarunE sakarnieku trkls. Ideali, katra latviesu centr6 bltu jEsarunl viens sakarnieks, kas s[trtu informdciju kad to vajag. Parasti, darbibas gada laika izndkvismaz seSas ALJA Zi4as.

HttrDR.ANIS Biedrzi4a galvenais uzdevums ir k-artot ALJAs adresu sarakstu, t.i. ALJAs kartoteku, kI an izvest jaunu biedru un biedru veicinataju piesaistr5anas itciias. Vi4am jdieraksta jaunas adreses un jdsvrtro vecas. Biedrzinim ir an jdsag-add biedriem biedra kartes. Bez tam, ALJAs biedrzinis arr darbojas ka ekspeditors ALJAs izdevumiem. Biedrzinim arr deretu zinlt 5o to par datoriem, jo adre5u sarakstu k-arto -ietojot datoru.

VEJTA ZVANN,I R.trD.AKCIJTA

Veja Zvana (YZ) redaktora/u darbs ir risgrut-akais ALJAs valde. VZ redaktoram/iem

jlizdod

:::ivai &trtYZ numuri gadd'. YZ ir ALJAs Zurnals, .;::a domats ievietot rakstus, gan politiskus, gan -:::arus, gan faktualus, kas interesEtu lavieSu '..:iieSiem Amerika. Redaktoram/iem ir jdsarun1

:,,rs:i.

tos jakorri$e, jasaliek un kadreiz an- janodrukd.

ir liela, un amatu uzlemoties, ir jau '::oma par pa_ligiem. Bet no 3i $[E darba paliek labas D"::a

slodze

,::::lnas: pastavigi

Zurn-ala numuri.

Vasaras Demonstracijas ALJA 34. kongresa KllvlandE vienbalsigi pie4Ema rezol[ciju, kas uzdeva politiskds nozares vaditajam rlkot vienu koordinetu demonstraciju ASV __x meroga. Sovasar politisk-a nozare divas reizes mefin1ja Sadu demonsn'dciju nkot.

PEc dzilam diskusijam ar vice-priekSsedi, J. Blodnieku, nozares vaditajs nolOma nkot pirmo Sadu demonstr-aciju Tautas seru diena - 14. jlnija. Ar rudenr uzstadltAs politlsko aktlvistu grupas palidzibu, Sai ALJAs rrkotai demonstrEcijai bija paredzots notikt sekojo5ls pilsOtds: \iujorkE, Va5ingtonl , Khvlande, Lansinga, Mineapole un Toronto. Citu demonstraciju un rlkotdju dE|, politiska nozare diemZel paspOja rikot14. j[nija demonstraciju vienigi \ujorka, Juga Blodnieka vadrb6, un MineapolE, Marti4a Zvanera vadlDa.

Koordinetd veida, ab6s pilsOtas demonstranti

notureja 12 stundu sardzi, skafi lasot vardus no gramatas "These Names Accuse" bez atp[tas.

Pateicoties Riga noritejuSiem notikumiem, 5is demonstr-acijas abas ieguva preses uzmantbu. T1tad varam secin-at, ka Sis divas demonstracijas sava zi4a Iabi izdevds.

Tomer, ALJAs biedru uzskata, divu pils6tu demonstr-acija gluZi neskaitas kl demonstracija ASV meroga. Ieverojot 3o faktu, politiska nozare nkoja v01 vienu demonstrdciju - 36 stundu bada streikt - 22. un 23. augusta ar cenbu Soreiz iegfit vEl p1a55.ku preses uzmanrbuvair-ak-aspilsOtas.Kads-ak-amdemonstraci jas

10

pamatus likt, izskat-rjas, ka ta ar1 notiks. Politisk[ nozare sarun-aja detras pilsetds nkot demonstracijas (l$ujorkd, Va5ington-a, Cikag1 un Toronto), un katrs demonstracijas nlotdjs bija jau sa4Omis atlauju streikot no respektlvEs pilsEtas valdes. DiemZel, Soreiz atkal viss, kas bija iecerOts nenotika. DaZas dienas pirms 22. augusta, nf,ca zi4as no lJujorkas, ka tur nevareSot nkot

bada streiku intereses ff[kuma de[ un svetdienas BATUN nkotas demonstracijas dci. Nu atlika tikai 3 pilsetas, kupds notik5ot bada streiki. Bet 5i il[zija ari driz izS$da.

22. augusta rrta 9-os, kad bada streiks ies-akas, ieradds demonstracijas vietl tikai divas personas - demonstracijas rikotajus ieskaitot. Lai gan atsaucrba par bada streiku bija pietiekami laba pirms 22. augusta, ka varOtu tomEr to nkot, aktlva interese piedalities pazuda tds sestdienas rTta, un bada streiku atsauca. Politiska nozare vElas pateikties Ivaram Slokenbergam liujorka un Larisai Saleniecel e*aga par uz4Omrbu rikot bada streiku, bet kupiem tikai daZi n-aca paligI. Kur mOs visi palikam? t .-t1'L' u

a.L

Varam saprast, ka uz Draudzrbas Loku arzbrauca liela dafa skautu un gaidu no

iikagas. Bet

kur palika tie neskaitlmi daudzie latvie5i, kufl neaizbrauca uz lielo nometni?

Varam afl saprast, ka daudz mlsu tautie5u sedEja majas un atkopas no visiem Minsterâ&#x201A;Ź alus teltl apEstiem sklbiem kapostiem. Bet, ka tas nakas, ka daudz Sie paSi tautiesi priec6jas par cilveku tiesrbu aizstEvEsanas grupas Helsinki '86 panakumiem okup-taja Lan'ija, bet pa5i nav ar mieru pasedOt pils6tas centra (kaut uz daLam stundam), un stastlt sveitautieSiem par m[su tautas grUfibam?

Un. beidzot, varam arl saprast, ka ar tikai daZiem cilr'ekiem ir iespejams rrkot un izvest demonstr5cijas ar vismaz minimaliem panakumiem.

Bet kur palika tie ALJAs biedri, kas

vienbalsrgi pie4Ema rezoltciju demonstraciju ASV merogf,?

Mafti4S Hildebmrls 11

par

BADA STTRtr]tKS sroRoNsro

ALJAs rrkotais bada streiks Toronto bija Erk6rtlgi interesants piedzivojums. Sedot 36 stundas uz vietas pilsOtas cenffa nav viegli darrt, it seviSli, ja nedrftst est.

Rikojot 3o demonstraciju, pEc iedzivotaju skaita vislielakajE lawie5u saime arpus Latvijas, biju foti optimistisks, ka varesu pierunf,t daudz jaunieSu n1kt streikot. Bet no visiem Toronto dzivojoSiem latviesu jauniesiem, no LNJAK lidz ZALIA, atradu tikai divus cilvekus, dvr4us Hodgins, kas bija gatavi badoties 36 stundas.

Bada streiks s-akds 9os no rrta sestdien 22. augusta Ontario pariamenta nama priekS-a. Plivoja Latvijas karogs un galds stdveja pilns ar skrejlapi4dm un broSuram. GardmgajEju nebija daudz, jo parlamenta eka neviens nestrada nogales. TomEr, varu teikt, ka gandriz katrs, kas staigaja mlsu galdam garam. piestdjas pietiekami ilgi uzprastt , kas mEs esam un kapOc mEs badojamies.

Pirmie, kas piestajls bija daLi zâ&#x201A;Źni no k1d6.s vietEj-as skautu vienlbas. Neko nezinddami par vEstun visp-ar, zâ&#x201A;Źni pEc daLiemkritiskiem jautajumiem aizgaja galigi p-arliecin[ti, ka nekas slikt[ks par komtnistu neeksist0.

Pa n-ako5am 26 stundam mCs parun6jdmies a: visvisEdiem interesantiem cilvOkiem. Piestajds k1d:

portugf,lietis, kas ne vf,rda angliski vai latvisH nerun6ja. Nek-adigi nevarOjam izgudrot nedz ko vini teica, nedz vai vi45 piekrita tam ko mOs darijlm. Be:

lietojot Khru5deva izdomdto jedzienu varOj-am secin-at: -i: vi43 nebija pret mums, vi45 bija ar mums.

Piest-ajas afi daLi ir iranie5i, kas labi anglist nerundja. Tie an l[gi nevareja saprast kas mes esarc. bet kad izskaidrojam vi4iem sapromma veidl, ka mes crnamies par neatkanbu, tie mls katr6 zi4a atbalsu.jaMes satikam divus Rigas Zrdus, kas pirrr.s

turp. 31.lpp.

MELNAS LENTES DIENA \ASINGTONA

1. stundl no kreisas puses Arnolds Karkls, Silvija Kastore, Eritcs Plato, Arnolds Tums, Astnda LOvenSteina, Eriks & Raimonds Pavloskis, Laura Straupniece, HelOna Vrksni4a, Tija KErkle, Mxra B alode,

Marissa Ztrlmane

Kas bltu zindjis, ka tz Linkolna pieminekla nak tlristi lldz pat pieciem no nta? Ka publiskas vannas istabas no pusnakts lidz asto4iem no nta ir slegtas? Ka 36 - stundu badoSanas nav nemaz tik grflta lieta, ka veretu iedomaties? Sadus jautEjumus var atbildet 13 Va5ingtonas jaunie5i, kas 22. tn 23. augustd rzveda 36 stundu bada streiku pie Linkona pieminekfa,lai atztmdtu melnas lentes dienu.

Jasaka, ka ned6|as nogale bija maciba, gan lidzstrada5and, gan parliecino5a run15ana, gan afl iztunba. No pasa sestdienas rrta saka nemitigi llt, un pec p-aris stunddm lietus meteli un lietus sargi vairs nehdzeja. Bet kamCr blakus demonstranti savf,ca savas mantas un dev-as m1jas, badot1ji turpinxja dalit skrejlapi4as retiem garamgajCjiem. Tns reizes to dienu nolija lietus (secinajums tads, ka tur noteikti KGB roka cijusi klat!), bet saule tomer uzspidOja pa reizem, un iarbs atkal s-akas pilnd spara. DaLi t[risti uzmanlgi <lausijas par Molotava- Ribentropa paktu, citi kratija salr'as un izteicas, cik galTgi traki daZi cilveki var s:dreiz blt.

Pec divpadsmitas stundas jaunleSi gatavojEs pavadit miertgu nakti zem zvaigznem pie Linkolna.

Tomer, mienga nakts ta nebija. Notika dzieda5ana, "tarot" karSu lasr5ana, un, protams turpinaja ar lapi4u dalisanu. Kartiga gule5ana nebija iespejama - tiklidz visi nomierinEjas un gandnz iekrita salda miegl, ta vEjS sacells un bija jaskrien paka]. karogiem, kresliem un papiriem.

Saulaina svetdiena un t[kstoSiem tlristi sagaidija demonstrantus pedOj as 12 badu stundf,s.

Demonstrantus an apciemoija daZddi labvOligi cilvEki, ieskaitot divi amerika4i. Japiemin, ka ar vi4a atbalstu un palidzibu, visi speja uzturet savu humoru un pa reizOm pat atpusties. Kdds mi|S cilvdks ieradds ar kafiju un avrzi ("Kas ir svetdiena bez tadlm mantam?) Tlristu straume turpinajas visu dienu. Kada sieviete Odot saldEjumu piestajas un domrgi lasija plakatus un informaciju, kad ta pEk5qi ar vainrgu skatu uz savu sa)dejumu aizsteidzas Prom.

Kad pienaca beidzot 36. stunda, 5i grupa bija nogurusi, sal-rjusi, sadegusi, izrun[jusies, un galvenais

turp. 16. lpp. 12

r

Sts vosoros

3x3 Golzzzro

Tikko parbraucu majas no 3x3 nometnes Ga;e-

ka tas man naca par labu -

labs.

Jdatzlstas, ka man vislabdk patika velie vakari. Pirma vietf,, man viss vakaros liekas interesant-aks, jo tikai tad isti pamoZos. Ora vieta, man |oti patik nrkt - sedet velu vakaros kavedama laiku, neko pratigu nedarot. Mes, tada maza grupi4a niceju, sanacam gandrrz katru vakaru pec vakara nodarbibam nikt. Pamrnljam visadas lietas. dzeram kafiju un dzieddjEm. Vel labak bija, ja kads nicejs aweda savu fitaru un to patrink5\inaja dziedatajiem lidz.

Iesakam dziedat pazrstamas tautas dziesmas un tad lenam plrgajdm tzzt4$Em un retak dzirddtam tautas dziesmlm.

Sadl veida p-aris reizes nobumbulâ&#x201A;Źjlm hdz pat detriem vepieciem no rrta. Vienu vakaru dzied-ajdm lielako ties: tikai mierigas un bOdigds tautas un ugunskura dziesmas.

Bet citu vakaru, ap vieniem no nta, divi viri sacentas kuys zinaja vairak ner-atno tautas dziesmu? Visiem ausis svila, bet an vardu krajums papla5inEjls. N-ftSan1 ieverc. ka pieauguSie un vecie v01 mak dzit jokus un [lOties, tap:: ka jaunie5i; tie tikai j-ano\er pareiza laika. ZEl,ka pa gacreti ir Sadas izdevibas nrkt. 3x3 nedEl1 iemacijos nesk:-' tami daudz dziesmu, no "Augstiene pie Madonas" un E ' ar savu gitari" lidz "Spidej'mani glaZu logi" un "Jarons Tikai ceru, ka pa ziemu neaizmirst5u t6s, lai neb:-: nako5o gadu atkal visas japarmlcas.

Ir interesanti dzirdet pieaugu5o koment6.rus: pe c- . vakara manai mXsrcai kdda vec[ka dalibniece pras-rja. '.:vesela nedOJa latviska vidO nav par daudz ko izturet? \: nekxd[ zirya! Ja ir ieradis runat latviski, pat-rk runat -.:viski un interese lawietlba, tad tam nevajadzetu nemaz : -. jautajumam . Zel,ka nav vairdk 51du iespOju pavadit l.:ku laiku latvieSu vid[, k6 vidusskolEs, nometnEs, saie:vai kongresos. Liekas, ka arvien vairdk jaunieS: .: veletos. ,

Amanda Zaeska

v

13

+"#.>> AA

blt vairdk

ar pieauguSiem. jaunieii/pusaudZi sadalas.

Sabiednba bieZi pieauguSie un Kadreiz tas ir labi, bet kad padoma, kad bija pedeja reize kad jaunieSi un pieaugu5ie pavadr.ja laiku kopa kE"da sarikojuma vai viesrbls? Visas tns paaudzes parstdvOja daZas $imenes 3x3 - mazberni, vecf,ki un vecvec[ki. Citi atbrauca vieni - atstaja gimenes mdjas - lai pilnigi nodotos podu taisi5anai vai citai ievirzei. Sis vecuma daZadums ir

zerd. Man patika, bet tie5i k[pec man patika, lsti nezinu.

Tapat bieZi ir ar mildko pilsetu: prasa, kas ir tava milaka pilseta un kapOc? Ir viegli atbildet pirmo jautajumu, piemEram, Londona. Bet klpec tie5i Londona? DaZs labs (man liekas, ka diezgan daudzi) var gudrot un gudrot, un vel ta rsti nevar pateikt, kas ir tik pievilcigs par 5o pilsetu.

Un t[ man ir ar 3x3 nometni.

Nav tapec, ka ta man ir jauna lieta - Sogad biju 3x3 piekto reizi. Man ir iepaticies Galezers, bet tadu man liekas, ka man patiktu 3x3 vienalga, kur to rlkotu. Ievirzes ir no nta lidz v;kari4u laikam. Var macities latvie5u folklom, siet Ja4u sieru un taisit zir4u pikas, apskatrt latvieiu makslu un vel daudz ko citu, ko sirds velas. Rotas ka] un izvilkuma darbus Suj gan jauni, gan veci. Politiku parrun6. aktivi sabiedriskie dalibnieki, ka arr tlrie amatieri.

KIda vec-aka dama nevareja iziemt kulls ievirzOs piedalities. Vareja piedalities tikai div[s - viena no rrta un otra pecpusdiena. Vi4u interesEja rokdarbi un latvieSu valoda, k-a ari folklora. Un ka vi4as domas khda, ta an vi4a pati.

PasEdeja ar politil,<iem stundu vai divas, un tad aizsteidzas paklausrties, ka folklora pamtnaja bulamv[rdus un sap4u iztulko5anu. Pecpusdiena saka Stt cauras vrlrtes, bet dnz vairs nevareja nosedet miera un sekoja svaigas maizes smarZai iidz pat SaulgrieZiem, kur latviska virtuv6 cepa rupjo marzi. Katru dienu vi4as "plans" main-rj[s, un, lai gan pati vi4ai neizsekoju, varu deret, ka hdz nedelas beigzrn viga bija piedal-rjusies visas ievirzds.

Vakaros parasti ir kadi referati, koncerti vai filmas.

Vienu vakaru pavad-rja rotalas ar visiem 40 berniem, citu vakaru Dievtulu daudzinajuma un svecrSu dievkalpojuma.

Ja, 3x3 dalibnieki ir forSi. Ir regularie 3x3nieki, kun nak katru gadu, bet an katram gadam ir sava grupi4a zrnkrriso iesaceju. Ir omuhga sajUta, un kaut an, ja :^ei.lnr nepazrst visus, nav neerti uzrunat visus ar "tu". \o::erni apmekleja pari par 200 latvie5u, un, kd jau r::.,i n:n-jLi. apmeram 40 no tiem bija jauni berni, zem ', :-. rvecunla. L1K I I !:.icu . i 'r..--sliu VeCunla.

Cik IaO tad biia D!a IOJaUnIeSU to iaunie5u manaVemanf, ve-::::l D^e::zil. Socad ne par[k daudz. NedE]u pirms 3x3 :i :^': G:;eze:a va-iaras vidusskola, kur pavadl-u se5as

(<.

A

>)

Vienreizejo

2x2 nometne

Sogad 2xZ nometne notika mazd Bavdrijas pilsOti4-a v6.rda Kastle. Nometnes vieta bija liela klosterpils, kas pa ziemu ir ungaru lpaSuma, tapat ka mums ir latvie5u $tmnazrlaMinsterO. Braucot uz2xZ nometni es zindju, ka dro5i vien nevienu nepazt5u, bet es cerOju, ka iepazi5os un sadraudzOSos. Pirmajd diena nebija nekas pllnots, jo visi dalibnieki tikai lenam ieradas. Vakara bija iepazr5an[s vakars, kur mEs gajam rota!6s un spelEjam daudz jaukas un interesantas speles. Naktsmiers ofici-ali bija 12:00, bet varOja palikt nomod6, ja vElEj-as. CelSanas bija 7:30 un brokastis 8:00. POc tam bija pirml ievirze. Ievirzes bija daZddas un izvele lie1a. Es pats izvOlejos politiku, jo ta mani interese un an gribEju

I

iem.rc:r:es par iespejam palidzet Latvijai. T[pat gn'c-,-r z::.1: par latvie5u politiskarr kustrb[m Latvija ur ::^', 1 pasaul-. Velejos iemacrties par bnvibas centie:i:;:r L:r'ija un Seit.

G::.;:-z krtru dienu bija cits lektors. DaZi bija mac. \lk:s K r:sons. Alfreds Sti.nkuls, Atis Leji45 utt. Kad lek:or: sar-u iekciju bija nolas-rjis un ja atlika laiks. nis CebatE-jam par tematu un lektora izteiktar:m Co::":r. PEc tam brja koplekcija, kur visu ievir2u c:-:::r:<: s:i:;:.ca kopa un parrun1ja daZadus temat'.rs i.:: -:-<:..r: r'adiba. Bija slidisu skates.

Pedej;r s:*::.r :-::::s pusdien-am mums bija tautas dejas. io r,;.',r Z-;:s \fiezitis un dziedaSana Vizmas \laks-:.s -: -{:.::: Kuprisas uc. vadlba. Sagaturp. 16. lpp.

,IE \ -4.1H...:.

g *

ll

ir.r ,-t*n '''r *?

)

tu

14

Mans gads LSC-RMU Esmu vienmOr bijis aktivs latvietis. Kaut kas mani dzen pavadrt visu savu laiku izdot visu savu naudu nokllt latvie5u vide. Es an esmu Joti straujas dabas cilveks. Tatad, par parsteigumu gimenei un draugiem, bet kas man izlikas kd ]oti parasta 1ieta, es parlecu divpadsmitai klasei vidusskola, sapakoju savas mantas un aizbraucu studet Rietummidiganas Universitate, Kalamaz0. Ar septiqrpadsmit gadiem un pilnu galvu sap4iern ievacos Ja4a Rieksti4a LawieSu Studiju Centra.

Jau pirms iev5.cos zinaju, ka studO5u RMU detms gadus un tatad nestude5u lawie5u valodu pilnu laiku, ka vairums LSCnieku to dara. Es pie5\iru vairumu sava laika politikas studO5anai, kur latvieSu politikas un vEstures klase iederejas ]oti tabi. Si iemesla de], Sad tad jutos pazudis vakarirlEs (vienmer bija kopEjas vakari4as) kad pilna laika latvie5u programmas studenti aprunaja skolotajas vai to cilveku, kas aizmiga klasO. Bet bija labi tada zina,ka satiku daudz vairak cilvâ&#x201A;Źku, un nebiju tik izolets no parast[s universitates dzrves k-a piln-a laika studenti.

Atskaitot latvieSu politikas un vEstures stundas, studiju programma piedava visadu lime4u klases latvie5u gramatikf,, liter-at[r1, fonetika,

s

Rapidos, Cikaga, VaSingtona ?.C., Filadelfija,

IJujorka, Jonkeros un NudZersija. Sis brauciens man paliek prXt1 kX spidoSakais bridis LSC. Es redzeju jaunas vietas, satiku vecos draugus un iepazinos ar jauniem draugiem. Un vislabak[ lieta bija , ka mEs visi bijEm (un protams vel esam) lawie5i.

Peters AlbertiqrS

*sss ssss*s ss* * ss* * * *8 * *s * *sss sssssssssassss

Nomtu.

G, grl

D a'i,,

"

kas? ka?

This summer I storted

kamn?

Ak'sz, ko?

Instr. ar ko?

Lok. kur?

15

rakstrSanl, kultUra un citos laukos. LSC ir burvlga vieta petniecibas darbiem, jo LSC atrodas otra lielEka latvieSu gramatu kr6.tuve trimda pOc Minsteres lawieSu bibliotOkas.

Kaut an mes bijam tikai divdesmit divi jaunieSi viena eka, izveidojas vairakas k1i\es, un iztrDka kopeja gimenes sajlta, kas, ka man stasta, bija manama agr-akajos gados. Galvena lieta, kas saveda mDs kopa bija mlsu uzvedums, vai pareizak, uzvedumi.

Katru gadu LSCnieki sagatavo uzvedumu ar kury vi4i izplata informaciju par latvie5u valodas studijam RMU, dzivi LSC un cen5as rekrutet jaunus studentus. Pirmaja semestrl mEs sagatavojam uzvedumu 18. novembrim, ko uzveddm Kalamazfi un par kuyu pa5i nebijam sevi5li sajDsmin6ti. Otraja semestrl pienaca klat vair1ki spejigi cilvEki ar jaunam idejlm. Pec ilgI.m debatOm un vEle5andm mes izdomajam iestudOt jaunu uzvedumu un uzstaties vair-akas pilrsetas. Mes uzst6jamies KalamazD, Grand

leorning

Lo

tvion

SekojoSd raksta autore ir amerikaniete, kas pag6ju5-a vasara pirmo reizi studeja latvie5u valodu Rietummidiganas

Universit1t0. K-a vir,ra pati min0ja, raksta ir daZas gramatikas k]udas, bet nolemam rakstu iespiest kX vi4a pati to uzrakstrja, lai pardditu cik paties-rba daudz cilveks ar gribu un centrbu var iemacrties vien6 vasara. Pateicamies Rebckai par rakstu un novOlam vi4ai labas sekmes!

Sovasar es iesaku macrties latviesu valodu pie LSC. Lai gan Sis ir bijis tikai iesakums, es domaju, ka Sis ir bijis |oti labs iesakums. Mans vards ir Rebeka Inscoe-P[ris, un man ir vismaz divi iemesli k-apec es gribu macrties lawiski.

Pirmais, kad man ir bOmi, es gribOtu lai vi4iem b[t turp. 34. 1pp.

2x2...

\lani visvairak

tavojam savu uzvedumu Minsteres dziesmu cienin.

-tie bija POc pusdienam un bnva laika bija projekti. dejas, vair-aki: piem. latviska virtuve. tautas dzied[Sana uc. Tautas dejas un dziedaiana Soreiz bija apvienotas, jo nebija pietiekami daudz dalibnieku katrai atsevi5li.

Vakaros bija ievirZu otra dala. Vakara programmas bija citadakas nekd dienas un sevi5li aizraujoSas. Mums bija fantastisks karnevlls, uzveddm latviskas k6.zas, skatijam slidites, bija 5$or5|u gljiens un citas izdaribas. Arr notika dievkalpojumi un viena maza balhte. Jauk[kais 2x2 bija tas, ka katru dienu notika kaut kas jauns un neparasts. Vienu dienu bija nopietnaka rakstura izbrau- kums. Aizbrauclm uz Fi5bachu, kur Otra pasaules kala laika bija DP nometne. Tur ari bija kapi latvie5iem, kas nomira Sajas nometnes. Tad aizbraucf,m uz kadu koncentr-acijas nometni, kur an bijuSi ievietoti larvieSi un tur miru5i.

iespaidoja runatBjs un

rz:reks -\tis Leji45. Vir,r5 mums stastija par afga4u prrizhlleir un par baltiesiem AfganistanE un ko mOs varâ&#x201A;Źtu dant. 1ai siruacijai paiidzetu. \o projektiem man visvairlk Patika dziedaiana. \les dziedajam jaunas modernas dziesmas un an pazistamas vecls. Saja vasara 2x2 nomeme esmu iemacijies loti daudz par latvie5u polrtiku, kult[ru un par lan'ieSiem Latvija un bnvaja pasaulo. Iepazinos ar tik daudz jaukiem jauniem draugiem no daudzam pasaules ma1am. Anpec 2x2 nometnes m6s turejamies kopa Minsteres dziesmu dienu bal1es un sarrkojumos. Es ceru, ka vareSu braukt uz ve1 daudz citlm ZxZ nometnem, jo zinu, ka varOSu iepazrties ar citiem un satikt vecos draugus.

Vienreizeja 2x2 nometne!!! Bet |oti svangi ir an tas, ka Sajas nometnOs katrs var daudz ko iegut, lai spetu palidzet latviesiem okupOtaja Latvija un arI mums pa5iem, kas esam Seit trimda.

Aldis Blumfelds ar

s***sss*s*ss** ** ** **s * * *ss *8s*** Melnas ientes...

izsalkusi. Visi atsperuSies Oda atvesto'PtzzaHut' prcu ("tikai to labako"), urr atvadlds no jaun6 drauga Linkolna, ku15 sav1 laikd arr crnijas par cilvEku tiesib[m un Saja nogalO noteikti atbalst-rja ALJAs pie vi4a kljam nkoto demonstracijd.

23. stunda no kreisns puses Eriks Plato, Eriks Pavlovskis, Daina Birnbaume, \larissa ZaTmane, Mara.

Balode, Laura Srtraupniece. Tija Karkle, Raimonds Pavlovskis, Ivars Balodis, HelEna Viksni4a, Brigita Vrksni4a, un Ken no Cincinatti, OH.

Tija Karkle

I

--,1 :i-

16

RRG

Rigos Rokos Grdmqtos Recenzijo PagajuSi septi4i gadi kopS projekta ori$inalas iecerOsanas, bet Rigas rokas gramata nu ir sakopota,

iespiesta un gatava nok|[t lasitaju rokas. IzdevOja ir Amerikas latviesu jaunatnes apvientba, un gramatas redakcij-a darboju5ies galvenok-art tikai jaunie5i. Nav skadejis, tas, ka redakcijas sastavs bieZi mainijies, vai ka novecoju5i materiali ir bijuSi japarlabo, jaatjauno un jaattiecina Latvijas podojo laiku vesturiskas gaitas neparedzOti mainigajiem apstakliem. Savas evolflcijas reiulfita Rigas rokas gramata izveidojusies par jo pilnrg-aku, vi sp u sig-aku, no z1mIg-aku, rlpi gEk s astadltu un lietderigaku lasamvielu. Ta ir deriga ik katram celotajam, kas taisas uz Latviju.

Gramatas kodola, pirmkart, atrodama informacija, kas vispdr celojuma bro5fir-as tfiristam jablt pieejamai. Par brauk5anas iespejam, naudas izmainr5anu, vlzas k6rto5anu, vietOjo transportu,

khmatam piemOrotu ap$erbu utt. viss kodoligi izskaidrots. Vel pie tam, |oti noder rsais ieskats Latvijas un Rrgas vesturE, kas palidz izprast Oku, piemineklu un slaveno vietu b[tibu un nozrmi. Rigas iokas gramatas redakcija ir veikusi teicamu darbu,

Savienlbu. Saja noda|E. paskaidro par muitas proced[rlm; noklausr5anas ierlcem viesnrcI "Latvij a" : dekas "parrundm" ar drzemju pilso4iem; un Latvijas pa5reizEjo politisko klimatu "atklatlbas" laikmeta sf,kumos. No vienas puses 2â&#x201A;Ź1, ka, piemEram. pastavlgos muitas noteikumus nevarOja iedruk6t kopd ar likumiem par f,rvalstu pilso4u tiesrbam, kas atrodas rokas gr6.matas galvenaj6. da]-a. Bet b[tiba $eni6l1kais par Sis nodalas ieklrtu ir tas, ka taj[ ietilpst visjaunEka aktuala inform-acija, ko varEtu turpm-akos gados, nakamos izdevumos atjaunot un piemOrot apstdkfiem Lawija, tik cik tie b[s maintju5ies.

Rrgas rokas gramatas redakcija

ir

Arnolds KErkls

RIGAS ROKAS GRAMATA

savacot konspektrvos sarakstos ari loti plaSu adresu un

telefona numuru kr-ajumu. Noder ne tikai tzzi4a pat nepiecieSamrbam (pasts, transports, slimnlcas, s[tniecibas, milicja), bet an izprieces un atp[tas tzzr4a (kafejnicas, teari, pat pirtis). Vel vOrts pieminOt vietOjo Zargona paraugus un parskatu par svangakim Padomju Lan'ijas publiklcijam, kas paltdz celotajam orientdties fu-gas ikdiena un iepazrties ar visjaun-akam attlstlbam lan.ieSu kult[ra.

Bet redakcija labi sapratusi, ka apciemojot Lan'iju. rietumos dzivojo5ais latvietis spele daudz savadaku lomu ne ka kurS katrs stereotipiskais tlrists. mdel. svan-ci piezrn.ret, ka Rigas rokas gramata sadahta dir.as atser.iikas dalas. Kamer grf,matas pamata iewer intormSciju. kas noder fu-gas apmekletajiem uz vietas' redakciia ir saga:avo-1usi an lapas, kuras piekodina izlasit pir:ts biaukienas. un tad izp10st.

"Kontroversi-a-a s::i:: cJi. r:av ietetcams ru-gas rokas gramatas "garii br.tlo' :cc.:l': r'e st lidz uz Padomju 17

]oti

rupejusies par to, ka informacija tiek autoratlvi, veikli un saprotami pasniegta. TomOr, lasitaju uzruna |oti draudzrga, gandiz intrma stila. Celotajs/lasitajs pats tiek aicinats pie Rrgas rokas gramatas veido5anas.

ALJA gaida atsauksmes no tiem, kas, atgriezuiies no saviem Lawijas celojumiem, spEs izvErtet 5o pirmo izdevumu un piedavat papildus informdciju, labojumus un apstiprinf,jumus pa5i no sav-am pieredzEm. Tdtad reize ar jau izcili funkcionalo pirmo izdevumu, varam t61Ek cerOt uz arvien lablkam un pilnigdklm Rigas rokas $amatam.

Informacija Rrgas apmeklet6jiem

Izdevlja: Amerikas latvieSu jaunatres apvienfo 1987

a

z

Vlsmsaules

,-

vas no {Im drEtfm nebi ja i:olEtas. IerTce bija tik p;a I i eI a tlE norrnil a rakstEmmaEina.

6riefot svirr_r tika radlta elekl tri ska strEva: jo EtrEI.: gri eza jo stiprEka trluva sir5va. lyif", Vi2i piestiprinEja neizolEtEs drEtt s nan pi e kEjam. Istaba bija slapja. pratinEEana sEi.:as atka1. l(aravf ri. izgEja no i s_ bet pratinEiEji palika. .tabas., Vili sEka gri.ezt ierTces sviru.

Es nevaru i. zstEstit, l,lc es +-a ji laika- sajutu, Vi.ss mans l.:ermeni.s vibrEja. Spi.ediens uz manu slrdi kluva stiprEl-ls. Es uzlEcu qaisS nn nol.:ritu zernE vairEkas .=i="=.

No vi enag puses grida bi j a slapja, no otras strEva bi ja stipra. Es nevaru patei kt cj. k ilgi_tas turpinEjEs. pEdfqj. es zaudEju samanu.,, Cietrrmniekiem arT Ii.kts stEvEt saul E karst5 vasaras 1 ai kE i I gu l ai ku r"r_ pusaprakti em sni eii vai auftst5 ildens tankE ziemE vii darft nogurdi noBus ngri nE_ jumus. Ja cietumnieki vi ilgik ne_ izture-juBi un nokri tu4i , tad sargi vi pus si tuEi ar rungEm. Citi mocfEanas veidi ieskaitot dedzinEEanu ar cigaretBm, matu i zrauEanu, srnaci nESanu gumi jas maisE, kas, piepEsts ar gaisu ne,lauj elpot, applar_rc6Eanu ar vEroEu ideni, galvas dauziEanu pret sienu, nagu nomaukâ&#x201A;Źanu un smaga ci I v6ka sEdEEanu uz cietumnieka vEdera.

Moci4ana bie!i sikusies loti dri: pEc apcietinEEanas: dalleiz 1S.-mj.n[tes pEc ieraEanis pratinE3anas istab6. Daud=os gadfjurnos ci etumni eki ti kuEi i"qrlEri mociti vai pidkauti tafru dienu vairlkus mEneEus. Zinimi vairEki gadljumi, kur apcietinEti e ar mocfEanu, ti EEm vai netIIEm, nogal initi.

BieIi pratinitijirm esot piedraudEta mocf{ena vai nogalinEEana, ja vi;ri neat=Tsies.

Cietumniekiern ari Likts skatfties, ki rnoka vai nogalina citus. Sievi.etes stistijuEas, ka vilas ievietotas vieni kamerE ar Di

PoLtTtEsroozlro MOCISANA AFGANISf,,[ru;i

I i

i I

I

t s

E

Pdryemts no EI 10g. ie_ _No bEg,lr_r stEstijumiern ir gutas z i gas par pl aEu un sistemEtisku politieslodzf to mo_ cr Sanll prati nEEanas centros Lln cietumos AfganistEnE. Eietum_ nieki mociti ar spEcigiem el ektri skas str-avas tri eci. *.,i-=r, pErEanrr ar runglm, piekauEanu rrn crtam metode-m. Ir =ipas par vai_ rEkiem cietumniekiem, kas ar EEdu mociEanut nogal i nEti vai dalEdos veidos sakroploti.

Daudzos gadijumos' mocfBanas laiki klit esot bijis padomju vi rsni eks, kas parasti neesot aktfvi piedalijies mocfEanE, bet gan devis rikojurmus sev oaklau_ tajiem a{gapu pratinEt!jiem.'

ParastEki e moci Eanas vei di esot pE-Eana ar koka vai gumijas rungEm, sper{ana un si6aia, ke arI spFCigi elektriskas strEvas triecieni.

Visbiel.trk tie izrai_ sfti Iietojot iericil kas atgidina vecmodfgu telefonu ar drEtfm, [.ras tiek piestiprina-tas pie cietumnieka lermela un aFr svi ru, ko pavel k6t vai qri elot tiek radTta strEva. BAd.r- tri"cienu iespaidE pratinEtie bieli zaudE sarnagu, un viDu Eda tiek apdadzinEta. ?2 g. v. students reslodzits l9BZ. /e3. gada ziemE SaEdarakas (Shashdaraki pratinEEanas centrE mociEanu ar elektriskas strEvas triecieniem atstEsta EEdi: "Karavfri mani aizveda uz citu rstabu. TE bija,'Dzelzs istaba,,.

TE bija rna:a - trfEreiz divi metri . Nevi ena skapa nekEdfgi nevarEja i:tr1-ut cauri t6s dzelis siena-m. Vienh st-uri bija ierTce, i,rurai. bi ja neparasta svira. pi e :Es bija piestiprinEtas drEtis.

ZJtryS kEda cilvEka Eanas rniris.

lil.ri kas

Vair5kos gadijrrmos bi juEi e cietumnieki ir stAstfjuEi, ka vigru mocfEanas laitrE klit bijuEi uni formEti vai ci vil i tErpti padomju pi I sopi , kas parasti paEi nav mocTEanA piedalijuEies, bet gan devuEi rikojumrrs afgEpu pratinEtEjiem.Vigu nozime bi jusi, ka vigi daud=reiz vadijuEi pratinEBanu, Tikai da!i gadfjumi zinimi. kur padomju pilsopi paii mocfjuEi pratinEtos.

Li;kas, ka vipi visvairEk interesEjuâ&#x201A;Źi es par noz i egumi em, kas sai stfti ar karu pret partizEni em, Ir z i nirns, ka a{giqu s). epenpol i ci jas stEbE darbojas

padomju padomdevEji.

Tipiska ir 198S. gada j0niji apcietinlta 24 g.v.

Kabulas tirgotija liecfba: "Vlram, kas vigiem n5ca lTdzi bija zalas acis un vi2am mugur5, bija padomju virsnieka drEbes, bet uz vi ta pI eci em nebi ja nozimju, PErEjie piecElEs kijEs kad vi gE i enJca i stabE. FErEji e bi ja afgEgi no taHAD (a{gEpu slepenpolicija).,, "Padomju vi rsni eks apsEd5s XHAD virsnieka krEslE, un KHAD vLrtnL rkr tri ca I el ar pl rnlku kl5t. KHAD virsnieks man teica, lai es aps-elos citE kreslE, atzveltnes krEslS, un prasija: " Vai jIs zinEt, kas ir Eie riki pie sienas?,, Es teicu:',NE, es nezinu. " KHAD virsnieks teica: "Ja jEE nerunisi t, mEs j0s Eovakar nogalinEsim'Eaja ist;ba j-usu l;Bi un aizs[tisim jEsu draugiem. " Tad vipE mani iztaujEja par d!fpu, atkal par manu tEvu un par mana tEva sazvErnieki.ern, cilvEkiem kas biedrojEs alnanu tEvu. Es noliedzu, ka zinu kaut ko par dfipu. Es teicu:',Manu tEvu nogalinEja cietumE un es dienEJu bru2otajos spEkos, tas ir viss.,, Kad es to nol i adzu, karaviri s5ka mani pIikEt. Tad karaviri man spEra ar'zEbakiem.

KamEr viqi rnani piekEva, virs ar raiajEm acfm nekE netpic..

Tad

turp. 34.

lpp.

18

6.Baltiesu iaunatnes PiesauE

kongress 6. Baltie5u jaunatnes kongress (BYC) notika IJuhamp5iras latvie5u nometno Piesaule no 11.-14. junijam. Datums bija izvOlOts, lai dotu iesp6ju jurriesie* piedalities i+. irri3u piemi4as dien-a. Sl gada iekcijas bija vispusrgas, interesantas un ierosinEja plmrnas un jaunas idejas. Lektori bija vair-aki baltie5i, ta ati amerik-anis Viljams Hafs @illiam Hough).

Centr115. tdma kongres1 bija baltie5u sadarbiba.

5o padoma, BYC iesakf,s ar baltieSu sfltniecrbu parst-avju p-arrunam - no latviesu sfitniecTbas, 2. iekretars Janis Llsis un igau4u konsuls Aarandu Roos. Igauqa M-arti4a Suuberga vadib[ abi parstavji, pOc apsveicinf,Sanls ar BYC dalibniekiem, informOja -am funkcij 1m, par baltiesu sfltniecrbu p aSreizej Silvestrs Lambergs, kas vada Bostonas lawie5u radio progtaffrnu, tuvlk stast-rja par 5o darbu, papildin-adams ar interesantiem faktiem par latvieSu iadio raidijumiem. Apzinoties, ka Sads darbs prasa ]oti daudz laika (pusstundas programmas sagatavo5anai jastr-ada 8 lidz 10 stundas) un naudas, Lambergs uzsvCra, ka programma ir svan-ga, jo tapalldz izglitot Amerikas publiku par baltie5iem. Bostonas WCRB sasniedz 15,000 - 30,000 klausrtdju. Sen-ak bija vairakas stacijas, kas raidija baltiesu valodis, bet ir gr[ti tas uzturet laika un naudas trlkuma de!.

LawieSiem ir palikusi ve1 viena radio stacija, kas raida

Ar

lawiski eitaga.

ALA fuejas inform1cijas biroja liewedis Ojars Kalni45 sniedza runu, domdta baltiesu "yuppr5iem": k-a viqi vareru popularizâ&#x201A;Źt baltie5u vdrdu Amerik-a. Ka1ni45 uzsvEra, ki r;ienalga cik daudz baltiesi ir panaku3i politiska zi4a - to me s zinam. jo krievi sak arvien vair-ak rakstit sliktas lietas par mums un baZ-rjas, ka 19

Katni4S gribot kandidet par Amerikas prezidentu: kongresa dalibnieki to klausijas ar noZdlu, jo KalninS nav dzimis Amerika un nevar b[t prezidents - tas tomEr nepietiek. Amerikl4i, kas biju5i atsauclgi, piemOram.

SAVE THE WHALES kampa4ai, nav mums atsaucigi. tapEc, ka par mums neko nezina. TXdO] mums dpopularizE baltie5u v-ards.

Viens no efekn-gEkiem veidiem to panakt bDru ar "Baltic creativity." Kalni4S deva vair-akus piemOrus.

j

Kd b[tu, ja klds televrzijas direktors ieliktu kadu epizodi par baltiesiem "Moonlighting" vai "Magnum PI" televrzijas programma?

1

v-ardu,

Cik daudz vair-ak amerikd4u pazrtu baltieSu ja mums bfitu kada populara roka dziesma un

video par baltie5iem! Ka butu, ja varetu uzrakstrt vienu "bestselleri" par baltieSiem, lawie5u "Vdjiem hdzi" kala rom6nu, vai spiegu stastu ar latvieSu detektivu? Kd butu, ja to partaisitu par mini-seriju televlzlja? Varetu saceret kadu "fast action" TV seriju ar latvieti zv argznes loml. Y aladzlga'komiku' lasamviela par baltiesiem, jo bErni \zaug ar 'komikiem.' SIs lietas nevar rstenot tikai p1-anojot, betja baltiesi lietos savus ralantus, tas ir saniedzams. Seit arl ir darbs tiem baltie5iem, kas vairs nerun-a savu mates valodu.

Lietuviete Asta Banionis, "Congress staffer",

par Amerikas kongresu, kongresa loceklu ipatnibam un ietekmi un ka mums b[tu tas jEizmanto. stast-1ja

Kongress ir ieinteresOts baltie5u jautajumd, jo mds parstlvam apspiestas minoritates pasaule - populars lautajums politika. Bet mums arI jdsaka kongresam, ko r.dlamies, lai vi4i dara 5o apspiesto tautu lab6, un ir vairf,k j-aizmanto "Ad Hoc Committee on Baltic -\ffairs." Ari j-a4em nopietn-ak vestulu rakstr5ana.

Divas vestules jau ieglst kongresa ieven-bu.

Pa5laik ASV kongresd ir divi locekfi, kas ir -retuvieSi: Diks Durbins, demokrats no Ilinojas un \ormans Sisiskis, demokrats no VirdZinijas. Starp vareniem Teksasas kongresa locekliem Martin Frostam s:eva ir lietuviete, ka ari senatoram Monihanam. Siem '.-riem butu japiegrieZ vairak vOnbas.

Dzintars Kalni45, viens no septi+iem -

an-ie Siem

S

atakvas konferencE

p a g-aj

u5a v as ar-a, s tast-lj a

par savdm Latvijas gait-am. Vi45 atbildeja vairakus klausitaju jautajumus. Vi45 piemineja, ka vel lidz Sai dienai krievi nevarot aizmirst Matloka deklardciju.

Lawija, ka ASV nekad nav atzinusi Baltijas valstu inkorporE.cij u Padomj u

S

avienrba.

Amerikanis Viljams Hafs deva iedvesmojo5u. runu, pilnu ar izstr6.d1tdm idej[m, kas baltieSiem bltu jadara, lai efektig-ak sasradatos. Baltie5iem valadnga pilna laika organizactja, kas koordinetu baltieSu lietas.

B[tu jadibina viens starptautisks trests ar cilvOkiem, kam ir vards, nauda un politisks svars. Jo pazrstam-aks vards, jo vairak Sis trests varetu panakt. Mums an vajadzrgs globals baltie5u izglitibas fonds, disidentu fonds, kultDras fonds un viens anglu valodas baltie5u laikraksts, ko izsltrt pa pasauli.

Igauniete Mari Ann Rikken, VaSingtonas CCJ direktore (Coalition for Con stitutional Ju stice), run-aj a par OSI darblbu pec KdrJa Linnasa deportacijas.

Rikken stast-lja par faktiem sakara ar Linnasu, un ko prese par vi4u rakst-rja - divas daZddas lietas. Tagad Amerik6 pacelas balsis, ka ASV ir izdarijusi klUdu deportejot Linnasu. CCJ paSlaik strldd pie jauna likuma sagatavo5anas, kas mainrtu tiesas likumus Sados gad-rjumos.

ALJAs priekSs6de un "Voice of America" darbiniece, Vim Terauda stasfja par VOA darbu tagad, kad Padomju Saviemba vairs netrauce radio raid-rjumus

ir

pastiprin1jusies Eiropas Bnvrbas Raiditajiem, kam ir vairak iesp6ju raidit par notikumiem no iatvie5u viedokla. Latvij[ 20-30

uz Latviju. Traucâ&#x201A;ŹSana

20

Mo tqhon eesti keelt oppimo I ii#iH[]T::?i As no r iu ismokti lietuviskai

liSii"il,li;f;';:'?;'_-T.-',UX:;: X"of;,''J#l; ilffi;*Jil::,11,T.,1il:,1Tli

!

Pepper's l-onley Hearts Club Band.

Programmas sabiedriska dala BYC dalibnieki sportoja, g[ja pirti, pulcOjds ap ugunskuru un ballejas.

Lina Zilionis, kas izbrauca no Lietuvas pirms diviem gadiem, r1dlja slidrtes no Lietuvas.

Igauniski strazdi45 dzied Rrgas torya gali4-a; Es ar'gribu mlcities Igauniski padziedat!

(1aw.t.dz.)

Ko nozlmE - "bralu tauta"? MOs visi jau sen zindm, ka latvie5u tautas dziesmas nav iespejams pdrtulkot, un ka nav arr- lielas jegas braukt uz Lawiju, ja nevar ar lawieSiem sarundties mtsu paSu valoda.

Bet ka tas ir ar divEm m[su kaimi4u tautam -

SvEtdien, 14. jflnija, BYC dalibnieki aizbrauca Konkordu uz \uhamp5Trd, lai 8os no rrta noturOtu

piemi4as bn-di pie "State Building", tajd paSE laika, kad notika liela demonsracija Latvij-a. Lietuvie5u m6citajs no Meines sac-rja svdtrunu liela bOrzu krustu priek5d.

BYC priek5niece Inara Suuberga nolasr]a latvie5u upuru vardus, kamEr dalibnieki nolika bOrzu krustir,rus un pu\es pie altEra. PEc ALJAs priek5sOdes Vitas Teraudas runas, latviesu BYC grupa nodziedaja "Plt, veji4r." Divas radio stacijas interveja BYC darbiniekus Eriku Suubergu un In-aru Pungu. Demonstr-acija bija efektrga. "Ar vienu roku turOju pukes., ar otru slaucrju asaras." viena dalibniece teica. "Sis bija svartgs

bndis."

BYC 87.g. komiteja sastdvOja sekojoSie latvieSi - BYC priek3niece Inara Suuberga (bij.

Van.are). Anita S[nte, Lotars Belovs un Indra Punga, lietuviete - Rima Siienas, igau4i - Eriks Suubergs, Jaak Pedaks un ^A.rdo Hansons.

Jauno BYC komiteju vadrs igaunis Marti45 Suubergs. Jauna-ia valde an darbojas iatvieSi Roberts Dambergs un Gatis Gaujenieks.

Inara Punga 21

lietuviesiem un igau4iem? Vai mOs ar vi4iem spEjam saprasties lab-ak ka, teiksim, ar meksikl4iem, ung-ariem vai gruz-rqiem, ja mes atsakdmies macrties vi4u valodas?

Kaut ka mfisos ir ieviesusies aplama doma, ka mums vissvarrgdk ir mE.cIties "lielas" valodas anglu, vacu, krievu, frandu... Cik tDksto5u latvie3u prot teko5i sarun-aties krieviski, angliski, vdciski un franciski? Vai Sie tlksto5i ir nodro5indju5i to, ka Anglija, Vdcija, Francija un citas valstis mums nepagriezls muguru tad, kad tam nav izdevrgi mums palldzEt?

Cik latvieSu prot pateikt kaut tikai desmit igauniski vai lietuviski? Nenoliedzams fakts ir vardu tas, ka Sis ir vienrgas divas tautas pasaulO, un kugam mes varEtu palauties, ka tas paliks mlsu draugi an gr[ta bn-di. Macoties igauniski un lietuviski var sdkt just, ka mlsu trim tautdm tie5dm ir kas vair-ak koplgs nekd tikai mlsu kopig5s intereses Eiropas politikl.

Teiciens, "br1|u tauta", pier,rem dzi!1ku, svan-g-aku nozlmi, kad varam ar saviem draugiem sarunhties vi4u pa5u valoda.

Informlciju par lietuvie5u un igau4u valodas un vestures studijam var sa4emt, pieprasot grEmatinu Baltic Studies Facts for Students no Baltie5u studiju veicinaSanas apvienrbas (AABS), c/o Janis Gaigulis, 111 Knob Hill Rd., Hackettstown, NJ 07840.

Seit vdlamies rpaSi pieminOt, ka TORONTO UMVERSITATE Soruden tika nodibinata IGAUI}IU STUDIJU KATEDRA. Atbalstrsim 5o jauno programmu, pierakstidamies igau4u valodas un vestures kursos!

41

U,L

rv/,

ynIs

4wta

I,{av kulturas bez valodas, Ir{av tautas bez kulturas.

Pirms pusotra gada Padornju Savienlbd ieveda

mums jau labi pazlstamu polltiku, "glasnost". Labi pazlstamu, jo, sakara ar jauno valdibas staju, mes vairak uz Latviju Sogad celojam, un mls vairak apciemo turienes draugi. Labakas zi4as, ko draugi ved no Lawijas, ir, ka "glasnost" iespaid1 apstdkli redzami main-as. Bez tautsaimnieciskdm mai4am, ko vEstl brrvf,s pasaules prese, "glasnost" an iespaido latviesu valodas lieto3anu darba iest1d0s, skolEs un grdmatu spiestuves.

Latvie3u prese pedEja gad1 ir parE.d-rju5ies raksti, kur krieviem parmet krievu valodas Sauvinismu. Padomju Savienlb[ internacionElisms ir uzsverts, tamde!, katra zemes lpaslbas (kultlra un valoda) ir ipa5i j-aizcel. Latvie5i turot krievu valodu liel-a cie4[, jo pazistot krievu valodu var sazinaties ar cittautu cilvekiem un uzturet internaciondlisma idealu.

1955.-57. g., kad Stafins jau kddu laiku bija

miris, valodas ztrya situacija saka uzlaboties

komunistiskds partijas sekret-ara J. Berklava dC]. Saka

veidot latvie3u valodas kursus un LKP tzdeva nkojumu vis-am atbildIg6.m personam mactties lawieSu valodu. Lietuvl valodas mdcrSanas bija likums: katrai atbildigai personai bija jdiemacEs lietuviesu valoda.

Apstakli ir |oti lidzigi Sodien.

Sko16s latvieSu valodu pasniedz tikai piecas stundas salidzindjuma ar vienpadsmit krievu valodas stundam, kd nesen sprieda Rakstnieku savienrbd.

Rakstnieki nolEma uzst1drt komisiju, lai novertOtu situaciju. Komisija, kas nupat uzsEka darbrbu, uzsv6rs lawieSu valodas lieto5anu, kd svarlgu, lai uztur6tu starytautisko hdzsvaru.

Pirms "glasnost" laikmeta, gramau redaktori :eatlaidigi nonivelOja un vienkar3oja latvie3u valodu 'auniespiestajas gr6matas. Redaktori bieZi tA, sagieza :eikumus un p6rmain-rja vardus pdc savas patikas, ka tutora stilu vai lpatnibas darb[ nevarOja sameklEt. Tagad redaktori izturds saudzrg-ak pret valodu.

Redaktori arr medza izsvrtrot novadvdrdus,

:ilnigi IikvidEjot

iespEju izcelt izloksnes vai

$eogrdfiskds vietas. Tagad iz1ok54u valodu, IpaSi gramatisko formu, ciena un ievero. Latvijas prese a.r lielaku uzmanlbu pieiet izloksnem. Stdstos uztur vietas apzi4u. Dzejolus iespieZ un publicE ar visam iz1ok54u bag[tib[m, kas ir pâ&#x201A;Źdeja laika veicindma paradiba.

Vairs neizsvrtro novadvdrdus vai vardus, kur

redaktoram bDtu cits vards lab1k paticis.

Pastiprinas cr4u pret ietekmem krievu valodas vdrdu un formu pXrr;em5ana latviesu va1od6, ipaSi izglitibE. Cetrus gadus jau ir notikusies valodas prakses diena Zinat4u akad0mij6, kur 500 dalibnieki sprieZ par lawie5u valodas trn-bu un pareizrbu.

Zinat4u akademijas instit[tos un noda]as pedOja laika protokolus un oficialos dokumentus raksta latvieSu valodd. Protams, Zinatqu akadEmijas augstaka valde vel joprojam tos raksta krievu valodf,, bet visa pareja darbiba notiek latvie5u valodd. Technisko vtudh krdjumu aktivi uzkopj; komisijas sprieZ par jauniem techniskiem vardiem latviesu valoda un izdod bifetEnu! un vardnrcas, kur tulkoti krievu valodas techniskie vdrdi lawieSu valodd.

HelEna Prese

14.MsW Gorbadeva slavenas "atklaflbas" (glasnost) ietekmE vi4i neieklDtu nepatik5anas ar vietejiem milidiem, kas parasti

noliedz Sadas izdanbas. DiemZel t-a nenotika. 8. julija Grantirlu, Bitenieku un Barisu pekS4i iesauca ka1a dienesta. Nevesehbas de], ieprieki kala dienestam atrasts par nepiemerotu, Granti4s protestEja pret savu iesauk5anu - vi4u apcietinaja. VOlak tiesas prava piesprieda sesus menesus cietuma. Bitenieks un Bariss abi tika aizvesti dienesta.

Sakara ar 5o iesauk5anu, 17 ASV senatori parakstija Gorbadevam vOstuli, kup vir,ri raksta: "Permitting this ceremony to take place will demonstrate an appreciation of the gteat emotional significance which the events of June 14, 1941 hold for the Baltic people, and will send the clear signal that your govemment is truly interested in promoting freedom of expression, as guaranteed by the constitution of the USSR. Turpinot vi4i raksta: "... allowing the peaceful ceremony in Riga to take place without interference, will be important indicators of your commitment to 'glasnost'."

Padomju valdiba tomOr nolema demonstr-aciju traucet - 10. junij a avlze RIgas Balss un Sports tzzrryoja, ka 14. jtnij-a, no 14:00 lidz 16:00 tiks rikoti 7987. gada22. matld Pasaules Brtvo Lawie5u

Apvienrba (PBLA) izziqoja Helsinki '86 paredzeto demonstraciju pie Brrvrbas pieminekla Rig[. Grupa Helsinki '86, ko 1986. gada vasara Liepaja nodibinaja tns stradnieki (Linards Granti4S, Raimonds Bitenieks un M-arti4S Bariss), lai aizstavetu cilvOku tiesrbas

bernu sporta svCtki pie Brrvrbas pieminekla.

Demonstrdciju turpin-aja rikot 21. g.v. Rolands

Bnvrbas Raidltajs (Radio Free Europe) un Amerikas Balss (Voice of America) tullt saka zi4ot par

Silaraups un Eva Biteniece, Raimonda Bitenieka 19 g.v. meita. Sakarf, ar sporta svEtkiem, vi4i nolema mainrt demonstrdcijas laiku un satik5ands vietu: pulc6Sanas notika 16:00 pie Bastejkalna. Lai dabutu atlauju noturOt demonstraciju, Silaraups aizg-aja pie cenrilas komitejas parstavja Akmenti4a. Tas atbildeja, ka vi4i varot iet un likt ziedus cikos un kur vien gribot.

Iznacatl, ka Akmenti45 bija piekritis ziedu nolikSanai.

Sporta svetki ievilkas lidz 18:30. ApmEram 1000 cilvEku, kas bija pulcEjuSies Bastejkalnd, kluva nepacietigi: vi4i gaidija,lai kads runatu. Pirmais rundja

demonstraciju.

Rikot-aji (Grantin5, Bitenieks un Bariss kopa ar Silaraupu un Gunti Andersonu) cerOja, ka

Edmunds Cirvilis, Cirvilis izteica domu, ka taisnrba ir pamats mieram - taisnrba vienmEr spOj garantet mieru. Nobeidzot runu vi45 teica :

raksta: "Mâ&#x201A;Źs, grupa'Helsinki 86'esam noldmuSi id gada 14. janija pL. 15:0A pagodinatLatvijas soujetizacijas - genoclda upurus, noliekot ziedus pie Bnvlbas pieminekJa Rlgd."

23

Pie Brivibas pieminekfa Eva Biteniece un Raimonds Silaraups pacOla plakdtu ar uzrakstu: 14.

IUNIIA UPURU PIEMIIIAI. Sekoja i1g-aks 4n

ffi tw w F"W

"Dievs svdtl Latviju! Dievs lai svdfi Sava i,Elastlba visu cilvEci, izprast io svarlgo patieslbu. Tas butu an liel-akais gwants, ka Latvijas tra$cdija nekad un nekur vairs neatkMotos."

So runu atkartoti p-artrauca vetraini aplausi.

klusuma bridis aizvesto piemir,rai. Tai laikd pa skaJruni

saka pf,rraidit Rigas radio programmu, traucejot klusuma bridi. Tauta spontani s1ka dziedat "Plt' vEji4i". Ar to izbeidzas raid-tjums un cilveki vienojds ziedu nolik5ana pie pieminekla. Pa pu\u nolik5anas laiku televizijas reportieri uzrundja daudzus ziedu nolicejus un aicinlja tos izteikt savas domas intervijls.

Vid[ Helsinki'

86 grupas dalibnieki

un pa lentes lika satlt, bet Brlvlbai". Milidi no s1kuma celam t1s atkal tika attltas. CelE uz pieminekli skaneja

No jaunEs paaudzes bija sadzirdami atkartoti saucieni un skali aplausi. lauZu pulkl bija ieraduSies arr punki, metdliska roka cienltlji, m-akslinieki, studenti, ka ari liela grupa lietuvieSu un igau4u. No pazrstamiem cilveku tiesrbas cinit1jiem bija ieradu5ies Boris Grezni45, Janis Veveris, Janis un Gunta RoZkalni, Gunars Freimanis, Juris Ziemelis un citi.

14. jilnija pusnaktr pie pieminekfa kavOjds apmeram 1000 cilvEku - vairums no tiemjaunie5i. Tie dzied-aja tautas dziesmas un allaZ sauca kon "Latviju, Latviju." 15. j[nija agr-a nt-a pirms 1:00 pa skalruni milicijas parvaldes priekSnieks lldza visus, kas aradds pie Bnvibas pieminekla izkhst, lai neb[tu jdpielieto stingrakas metodes. Ap 1:00 tika apcietineti 11 cilveki par nelikumigu ielas krusto5anu un vis-adiem citiem

aplausi, un cilvEku acis bija saredzamas asaras. Arvien vairak cilvEku pievienoj-as gdjienam un, non-akot pie Bnvrbas pieminekla, to skaits bija aptuveni 5000.

ruPia'

Edmundam Cirvilim sekoja Heinis Lf,ma, kas run6 uzsvera lawieSu valodas nepiecieSamrbu: sava "Kamer bus valoda, tikmEr pastdvEs tauta." Tam sekoja Juris Ziemelis, kas rundja par poht-ieslodzrto Gun1ru Asffu, pieprasot ta atbnvo3anu. Sekojot Sim mundrinajumam, pekS4i tika uzrakstitas peticijas Gun6ra Astras atbrrvo5anai. Tas parakstija 280 cilvOki un tas dka nos[tl-tas Dzimtenes Balsij an Literatirai un M-akslai, ka ad Gorbadevam.

POc run-am lauZu pulks devds uz Bnvrbas

pieminekli. Vi4iem rokds bija ziedi, pie kupiem bija piespraustas baltas lentes ar tum5sarkaniem uzrakstiem

"Dievs SvEtI Latviju" un "TEvzemei

izdomdtiem pdrkapumiem. Plkst 1:40 cilvekus izklidin-ajis [dens metejs. Izdzenf,Sana bijusi brutala, 24

Rietumu prese uzmanrgi vOroja notikurnus Lawij6. Raksti par 14. jijniju parEdijEs Los Angeles Times, New York City Tribune, Washington Post, The Christian Science Monitor un citur. Lawie5u tauta kluva slavena pat Jap-alu avlz1s. Vairdki Zurnalisti bija n,an-rjuSi un sarunaju5ies ar Silaraupu RIga. Sr, mlsu tautai pieverstl uzmanlba, deva iespOju presei tuv-ak iepazrties ar lawie5u tautu. NakotnO mums b[s viegllk sadarboties ar presi.

Zurnalisti uzskata 14. j[nija notikumus

Rrg-a

par vislielEko riemonstraciju (ko nav rlkojusi komlnistu pardja) k1da jebkad notikusi vis-a Padomju savienrbE. DaZi saka, ka Srs izdarrbas notiku5as Gorbadeva "atklat-rbas" iespaida. Tomer jdbnnls , vai 5r "atkl-atIba" ir patiesa. K[pec Sada "atkldtrba" demonstrZrcijas rikot-aju Rolandu Silaraupu 26. j[1ija izmeta no Padomju savienlbas? KapOc Helsinki '86 dibinat-ajs Linards Granti45 tika apcietin6ts? KEpOc nav zinEms kur M-arti45 Bariss pa5laik atrodas? Vai atkldtibd cilvEkiem uzbr[k ar [dens metEjiem?

Vai Gorbadeva atklltlba kadreiz rstenosies Lawija? Kas notiks 1988. gada 14. junija?

'

15. junija ne plak-ats "L4. IUNUA UPURU PIEMIIIIAI", ne arI lentes, kas bija

piesietas ziediem vairs nebija. Ziedu vEl arvien bija daudz. Tos joprojdm turpindja nolikt, kaut an 130 dekistu uzlmto5i staigaja apk-art piemineklim. Tajd pa56 diend Silaraups, kopd ar AlfrEdu Zairyu devds uz

Ministru Padomi ar iesniegumu, lai Latvija,

pamatojoties uz nelikumigo okupaciju un Padomju Savienlbas konstitlciju, izstEtos no Padomju Saviembas. NakE cilvEki vEl arvien turpin-aja likt ziedus pie pieminekla, un atkal ierad-as [dens metejs.

15. j[nija vakard televlzijas programm-a Panorama r1d-rja fragmentus no ziedu nolikSanas.

Ziqotdjs izskaidroja, ka demonstrdciju rikoja "maza ekstremistu grupa, kup atbalsta tikai pdris simts

cilvEku rietumu raidstaciju iespaid6." Televlzijd

intervets k-ads cilvEks, kas teicis, ka vi45 esot nacis nolikt ziedus sarkano strOlnieku piemi4ai. Tom6r, katram televizijas skatitdjam bija skaidrs, ka demonstracija tauta izsaka savu gribu. Bija redzf,ms 14. junija plakats.

25

Inese Radzila un Jdnis Sulcs

+: +

DEBATES PAR DAUGAVU

KopS 1986. gada oktobra Lawijd ir notiku5as asas debates par Daugavpils Hidroelektrostacijas (HES) celtniecrbas projektu. Projekts rit kop5 1979. gada, bet tikai 1986. gada beigas saka nopietni apsvert projekta ekonomisko, ekolo$sko un socidlo lietdenbu.

Mihaila Gorbadeva "atkl-atlbas" kampa4a ir radijusi zinamu brrvlbu izteikties un kritizEt, ko Daugavpils HES projekta pretinieki ir izmantoju5i ar lab6m sekmEm. Pretinieku ir daudz. Virkne kritisku rakstu "Literatflrl un Mdksla " (LuM) ir izrais-rjusi pla5u sabiedribas savi]4ojumu, kas ir izpaudies vOstulu un peticij as kampa4-as pret projektu. Laikraksts "Literatflra un M6ksla" ir spelejis svarrgu lomu k[ debates galvenais forums un k-a ska|1balss pretinieku rindas.

BaZas par iecerEta projekta sekam pirmo reizi Dainis Ivdns un Arttrs Snips rakstd "Par izteica atkldti Daugavas likteni domajot" Lu}d 42. numurf, 1986. g.

17. oktobn. Pirmkart, autori sniedz Daugavpils FIES vEsturi. Doma par projektu izcOl-as 1967. gadl pOc Plavi4u spOkstacijas uzcel3anas. SagatavoSanas darbi ies-akti 1979. g.julija, un hdz Sim iegulditi 12 miljonu rublu no projektetas 230 miljonu rublu cenas. Tad autori pieskaras raksta galvenajam tematam: "Mums vEl ir laiks apsvErt Sis Daugavas kaskades dargdk1s spekstacijas lietderrbu." Vispirms autori ap3auba projekta ekonomisko lietdenbu, secinadami, ka p aveiktas ekspertrze s rezultati bij u 5i parak optimisti ski un, ka visi zaudOjumi nav ieskaititi. Izdarltie aprd\ini nepilnigi apsver vErtlbas, kas bUs zaudetas appludinEmd" zond., piemeram 22 80 hektaru af amzemes un 2500 hektaru meZu. Autori ierosina, ka lietderigEk bltu izmantot mazo upju hidroresursus.

Autori apSauba projektu ari no citiem viedokliem: "Ikviena dabas parveido5anas projekta palnata noteico5ajiem tomer jdbfit ekolo$skajiem un an-

estOtiskajiem, sirdsapzi4as apsvErumiem." Autori nosauc kaskades ieceri par "grandiozu uzdrikstâ&#x201A;ŹSanos" un sfidzas, ka "ff[kst kompetenta ekolo$isk[ aprO$ina, demogrdfisko, soci-alo, morf,lo, klimatolo$isko seku Dro gnoze s, daudzmaz re6lu dabas resursu novErtdj uma, iautas saimniecrbas zaudOjumu perspekuvA vOrsta rzskaitfojuma." Autori piemin vairakus potencialus zaudejumus, kas nav apsverami ar ekonomiskiem apre[iniem, proti vairakas vecas lauku sOtas un ,rheologiski pieminekli, 20 retas floras sugas, kulam :eleja ir galven-a aug5anas vieta, un 10 kulas aug tikai iur.

+: +

BeigEs autori ierosina saglabat ieleju

k[

rezervdtu jeb ka Daugavas nacionalo parku. Vi4i iesaka apspriest projekru plaia sabiednbd un piebilst, ka "VeI

ir laiks... Un domdjam, ka to neatliekami prasa

patlaban partijas konsekventi ieturEtais atklatuma princips. Nedrikstam tehnifiem |aut vienpersoniski izlemimusu kopOjo mdju, mlsu likte4upes likteni."

Nakamajl LuM numurl (nr. 44 L986. g. 31. oktobn-) jau parddij-as lasitdju vestules atbalstot Ivdna un Snipa viedokli: "l[dzu, uzklausiet, neizpostiet, rflpigi apsveriet. Vai cena nebus pdrak d-arga", un "...es atbalstu rakst-a izteikto domu par Daugavas nacionala parka izveidi..." Sis Ui3a tikai pirm6s pdris vestulu, kul6m sekoja milzTgs vilnis.

Ndkamajd LuM numurE. (nr. 45 1986. g. 7. novembrl) istd debate iesakds: divi raksti, kas aizstavOja pilnigi pretCjus viedokfus -- par un pret projektu -- par-adij-as viens otram blakus. Janis Knoks, Dau gav as F{ES kaskades galvend, inLenier a vietnieks, argumenteja par labu projektam sava rakstd "Vdi jaatgriezas pie sirpja?" Rakstd vi45 atzlst, ka zaudejumi

bls, bet piebilst, ka hidrostaciju celtnieclba devuqi sabiedn-bai nenoliedzamu labumu -- "izaugusi Studkas pilseta un Salaspils pilsEtciemats, simtiem cilvEku p-arceluSies no viensOtam uz labi iek-artotiem ciematiem,

izbflvEts Rigas-Ogres autoce]S, atrisindta Rigas udens apgdde, uzblvOti tilti p-ar Daugavu."

ViqS noliedza nakotnes telojumu sakard ar dabas postlsanu ar vlrdiem: "gaidamas izmai4as ir

preclzi modelâ&#x201A;Źjamas." No ekonomiska viedokla Daugavpils HES ir "nepieciesama," jo "reizE ar tautsaimnieclbas attlstlbu un misu dzrves hmeqa cel5anos nemitigi pieaug elektroener$ijas patEri4S..."

Knoks noraida ka nerealu Ivdna un Snipa ieteikumu izmantot mazo upju potencialu: "I atvijas bijuSas 25 mazas hidrostacijas kopa izstradaja 12 -15 miljonu kilovatstundu gada. Salidzinajuma Daugavpils HES spes raZot 563 miljonus kilovatstundu gada." Pieminot

vairdkus institltus, kas piestrldEjuSi projekta ekspertrzds, Knoks raksta: "Apgalvojumam, ka pietrUcis kompleksas, sistemdtiskas domalanas par visiem jautajumiem, aclmredzot nav pamata." Vi45 atzl-st, ka estOtiskie un ekolo$iskie zaudOjumi nav pilnigi novOfieti, bet galvo, ka "...daudzas individullas lauku setas Daugavpils HES fldenskrdtuves zona pilnigi neatbilst estCtisk-am praslbf,m... " Pretejd lapaspusO Guntis Eberhards, LVU 26

Geografijas fakult1tes deklns, pievienojas Ivana un Snipa raksta atzinumiem. Vi45 an ap5auba izdarrtds prognozes par ekolo$iskdm sekdm un secina, ka tas par1k optimistiskas. Vi45 pamato savu uzskatu uz pieredzes, kas ieguta pOc Plavi4u HES celSanas, kulai sekoja neparedzdta dabas postl5ana sakara ar Ddens hme4a svarstibu. Tad autors noladO lidz5indjo pieeju dabas parveidojumu projektiem, kurai "galvenais kriterijs, mOraukla, bija tDlitEjs, taustams ekonomisks efekts", bet, kuSa ignorEja "ekolo$iskus, estedskus un rekrelcijas aspektus." Autors temE kdtiku pret Stalinu un Khru5dovu: "Liekas, ka nelaimes galvend bltiba meklEjama detrdesmitajos un piecdesmitajos gados dominOjo5d, parlieku optimistiskajd uzskata, ka cilveks ir dabas valdnieks." Beigf,s Eberhards atbalsta Daugavpils HES projekta "atklatu apsprieSanu sabiednbl."

Veicin6dama 56du "atkl6tu apsprie5anu", LuM rikoja sarunu pie apald galda, kuyE piedalijds daZddi eksperti, hidrologi, zin-atnieki, arheologi, zind.tnieki un pat rakstnieki. SprieZot pec sarunas atreferEjuma (LuM 46 1986. g. 14.novembrl, "Za!-a s[!a alternatlva"), debates bija asas. Biologi un hidrologi sudzOj6s, ka vi4u bridindjumi par Rigas un Plavi4u HES ekologisk-am sek-am netika klausrti. Arheologs A. Vasks teica, ka Daugavas HES appiudindmd. zona atrodas 70 arheolo$iski pieminekfi un, ka "no 'r,dsturnieka viedokfa, zaudejumi, ko sagdddtu gan Daugavpils, gan (p16.notais) Jekabpils HES celtniecrba, butu neiedomdjami milzigi. Uzzinadams, ka Daugavas re$iona ekologisko ekspertrzes neesot, arhitekts L. \iilcinS asi izteicas: "Td tadu ir bOrniSliba izstrlddt tik srandiozu projektu --appludinat tik milZigas platrbas, pat nepEtot un neizdibinot kadas no tA bus ekolofiskEs sekasl" Vispar vairums dalibnieku uzbruka HES

::o-jekta autoriem un prognozdm, un arl izteica

:::;nierinatibu par citu HES projektu

izstrd.da5anu.

S"r.r::r trig-as dalibnieki skara bltisku atzinumu - ka L::r:-'a ir vieni_ea republika Savieniba ar ener$ijas ;::e.':::;- Uz jautSjumu "Ko darlt?", dalibnieki atbildeja \ I :;- -;-.. ::: mek-lE t alternatlvas. "

Palldzat man, mdsi4as, Tklu mest Daugavd!

VizCt viz DaugaYiqa Skajem raudi4Lm, t.dz,

Daugav' abas malas MiiZam nesadalAs: Ir Kurzeme, ir Vidzeme, Ir Latgale mtisu.

I. Rainis Nd.kamaja LuM numura (nr. 47 1986. 9.21. novembrl, "Domu Daugava. Sirdsdaugava.") bija iespiests vOstulu apskats. Visas v6stules bija negatrvi noska+otas pret Daugavpils HES. Bez tam vOstulu rakstitaji izmantoja iespEju iztelkt neapmierinatlbu ar citiem padomju dzlves aspektiem. Ztrngd. metafora viens lasitajs sldz€j-as par cenralo varu : "Kur l-acis p-arlado, tur ffusis noslIkst." Cits pras-rja "Vai visi tie, kas

sOZ

daZddos Maskavas projektO5anas institfitos, kaut

reizi ir pabiju5i vietds, kupas grib ar tik vieglu roku apbedrt?" Cits izmantoja izdevibu asi kritizet padomju Latvijas predu kvalitati: "Kam gan mes 5o vi4as augstrbu - elektroenergiju - izmantosim? Varbflt,lai'1. maijs' saraZotu vEl kadus t[kstoSus brlla apavu, varblt lai r/a 'Latvija" pa5Dtu vairdk (piedodiet) kankarveidigo uzvalku." LIdz 26. novembrim LuM redakcija sa4ema 186 vOstules ar 6213 parakstiem (LuM nr. 48 1986. g. 2S.novembrr). Publikas un ekspertu satraukums beigu beig6s atrada atsaucrbu valdibas aprindds. 27. novembri ziqoja, ka pie4emts lEmums " izdarlt Sis hidroelektrostacijas celtnieclbas projekta papildu ekolo$isko un ekonomisko ekspertrzi.

To veikt lTdz 1987 . gada 15. janvErim uzdots Latvijas PSR Zinatryt akad€mijai un republikas Valsts agror[pnieciskajai komitej ai, piedaloties Latvij as PSR Valsts celtniecrbas komitejai." (LuM 48 1986. 9.28. novembrr) Tatad projekts apst6dindts uz laiku. Decembri neviena raksta par Daugavpils HES nepar[dijds laikrakstos. Liekas, ka valdiba gribOja noklusOt asds debates un izvairrties no talakam neaprnierinatibas izpausmOm kamer komisija veica savu darbu.

Lai gan projekts decembya m€nesr bija bremz€ts Latvija, kaimi4u republikd - Baltkrievij1 lietas virzijas uz priek5u. Jo Daugavpils HES appl[dinamais zons sniegtos ari- B altkrievij as teritorij a lidz Polockas pilsOtai. Decembrl Baltkrievijd dibinaja

oficialu komiteju, kas pdrzinatu evaku6ciju

nezinf,tu, kas notiekas Latvijd.

27

80

ciematiem appludinata zona (Theodore Shabad.

"Soviet Projects Debated in Press," "New York Times" 1986. g. 21. decembrr). It ka baltkrievi

1987. gada janvan Daugavpils HES temats atkal s-aka paradities laikrakstos. Bet debates un raksti virzijas jaunos virzienos. Jaunie temati bija ener$ijas taupi5ana un dabas aizsardziba. 9. janvara numur-a pu.aailas raksts "Kur aizlec eleku'rbas 'skaidas'?" par .1.ktto..t.r$ijas tauprSanu. Raksta ievad6 redakcija skaidroja, ki "Pagdju5a gada nogale laikraksta radakcija sa4Oma daudz lasrtdju vEstuJu par daZadiem elektroener$ij as taupi5anas aspektiem. "

Nakimaja-numur-a (LuM nr. 3 1987' g' 16' janvari) bija raksts " 'CilvOks un daba' vai 'Daba un lilrrekt; " par ekolo$iju un dabas aizsardzrbu' Izliekas, ka publika un LuM redakcija paredzdja nakamo soli Daugavpils HES jautljuma. MeklOdami alternatrvas spOkitaci3ai, latvieSi s-aka interesOties par ener$ijas taupiSanu, lai varOtu dafoji mierinat baZas par energijas ffukumu.

LuM nr. 4. 1981. g. 23. janv-a1a eksemplarl

zi4oja: "Komisija beigusi darbu un papildu ekolofisk-as

ekipertlzes materixlus iesniegusi

un

"kono*iskis PSR Ministru-padome, kas tos izskatrs kopigi Lawijas ar Savienibas ministrij-am un resoriem."

Komisijl piedal[s 36 eksperti no Rlgas,

Maskavas un Baltkrievijas. Intervija ar komisijas priekSsEdOtaju, PSRS augstakas pad-omes deputlti, akademilti Ritu Kukaini tika publiceta LuM 9. numurd 1987. g. Zl. febru1n: Kukaine atkllja komisijas secindjimus un izst-ast-rja par tas debatEm' Liekas, ka domstarpibas biju5as asas, jo Kukaine atklAti kritize HES auiorus: 'T(omisijai nacls uzklauslt daudzus novecoj u5us un vienklr5i demagofiskus proj ektet1ju argumentus, kuru m6r$s bija mls maldindt un novErst uz.'manibu no projekta trlkumiem un nepilnlbam'" Vi4a apzrme projekta ekolo$isko dafu kE "profdnu".un ;tendenciozu un uzplstu"' Komisijas ekonomisko ka galvenie secinaj umi biju5i sekojoSie: 1) Nolkonomiskd viedokfa Daugavpils HES celtnieclba nav attaisnojama.'. Sp0kstacija vispar reatmaksasies.

2)

..

Daugavpils HES celtniecrba nesls

:eatgUstamus ekolofiskus zaudOjumus' ' ' Atndama enerf ij a s ra Zo 5 an a s nep iec ie amr-bu, S

komisija iesaistijusi specialistus no Vissavienrbas projektesanas instit[ta '.'a1sts iiltu-u elektrostaciju "daZos meneSos" izstrddaSot kuri Teploprojekt", galvenokErt -l.inuUu, planu. Tdtad' komisija bijusi :egativi ,oika4ota pret projektu. No 36 locekJiem, ::i"ai trls dalibnieki nepievienojuSies komisijas s:cin-ajumiem.

LuM slejas par marta numura HES jautdjumu. Tad )augavpils -20' -iespiesta intervija ar Borisu Osipovu, vienu no -.ia

komisijas locekliem. Intervija Osipovs ieteica attlstlt .r.rgoi. torsu taupis an as tehnolo $j u, vietej o s ener$ij as u,rolut (piemeram, mazo upju stacijas) - un bio$eneratorus, kas izmanto organiskus mEslus' fnterviia ir zrmrga tamdO!, ka td par-ad-rjas kdmOr valdiba vel netija zi4ojusi savu lomumu par HES projektu' LuM atkil deva projekta pretiniekiem iespOju izteikties un sludin-at alternatlvas stacijas buvei.

Nakamais cEliens bija oficilla anahze, kas mE$in6ja izskaidrot publikas pla5u savi|4ojumu un akt:rvu lidzdalibu debates par HES projektu. No 1986' g. lT.oktobra lldz 26. novembrim LuM redakcija, Zrnat4u akadOmija un citas iestddes sa4erna "aptuveni 700 vEstulu", kulas parakstiju5i ar 30,000 cilveku, izteikdami savas domas par celtniecibas lietderibu (LuM 14 1981. g. 3. aprill, "Ko spâ&#x201A;Źj sabiedriska doma?") Vestulu un peticijas kampa4a tik plaSd mErogf, ir unik-als notikums peckaga Lawijl.

Komisija Uija ari "vestulu ekspertu grlPe", kura analizEja vostu]u saturu un mEfiinaja to izskaidrot Marksi sma-Ler,rini sma ideolo gij as konteksta' Anallze (LuM 14 198;,7. g. 3. aprili) apzime vEstules kE 'i sabiedrisk-as domis " izpausmi. S abiedriskaj ai domai nav "pastavlgas izpausmes formas un strukt[rvientbas". Literat[ras, mEkslas un zinatnds darbnieki raksturo "sabiedrisko apzi4u". Anallze atzlst, ka sabiedriskaja doma atspogulojas dzila un ilgstoSa neapmierinatlba, kas attiecas uz vair6kiem padomju dzrves asPektiem.

DAUGAVN Kad es sfiw tavos bastos, S tuhfi, balte D au g avilta, Noskatoties kugu mastos, NEk man priltd allaZilt: Nu fu esi mtisu, miisu diZupIte, melnacti4t!

Nu fu esi mtisu,, mlrsu stahfi, bafte Daugavilt!

Lai vai klds mums naidnieks tastos, MEs tam tevi nedosim.

Katra pâ&#x201A;Źda tavos krastos Pirktam[su asinim.

LIgo, llgo, D augavilta, Yisu upiu mAmuli4', Tauta biedtotLia esi, Latvju zemei laimi nesi.

PEris nedElas nekas neparldijas

V. Pliidonis 28

"No vEstul0m var secindt, ka sabiedriskds domas aktivizd5anos pa5reizOj[ posmd nav rosin-ajusi tikai konkr0td Daugavpils HES btve, tds celtniecrba

tiek saistrta iepriekSEjo,

pirms-pErkdrtoSands ekonomisko pieredzi: konkrEti tiek noraidits uz bezsaimnieciskumu, nepirdomatu plEnoSanu, valsts lidzeklu,

elekroenergij as iz5kErdE Sanu. " Sabiedn-bas baZas par HES projektu rodas no td, ka "pa5u projektEtdju un celtr:rieku atbildibas hmenis

ir

an-

zemdks par parejo..."

"neuztic0SanEs"

Si

nearbildiba rada "Sauri resoriskiem pldniem" un ir tik

dzila, ka ta pat vErsta pret "LPSR Ministru Padomes lEmumu pamatotlbu par ekspertlzes veik5anu." Tdtad vestulEs izpaudas skepse par valdibas objektivitati HES jaut1jumd.

Teci, teci, Daugaviga, Sijildama, niekfrdama; Teci, zeltu sijddama, Sudrabiga niekedana. t.dz.

"V6stulu darba grupa" tdl6k skaidro, ka 5I neapmierin6.trba nav saistrta ar nacionElismu vai ' n-acionaio nemieru. "Eko1o$iskam lokalismam nav veida lokalistiskam paradibdm ka nacionald ierobeZotiba utt. To apliecina an- vOstules, kugu rakstitEju pulkd ir liels skaits krievu tautrbas nek-a kopOja ar tada

iedzIvotaju..." Minedams dabas parveidojumu projektus ar plaSam ekolo$iskam sekdm, krievu rakstnieks V. Rasputins izteicas "Pravdas" laikraksta 1987. g. 11. marta: "Krievijd nepiedos Baikalu un Vo1gu, Baltkrievija--Polesji, Armenijf,--Sevanu, Ulaaina--D+epru un Cernobilu, Latvij6--Daugavu-visur, visur, visur." No arpuses skatoties, var secindt, ka latvieSu naciondlisms nav vtrzltaja spdks

"sabiedriskajd dom-a," lai gan nacionlla

neapmierinEtrba

an- parddas debatOs.

6. un 7. julija Rigd notika PSRS Zindt4u akademijas BiosfEras padomes sEde, kur apsprieda

Daugavpils HES celtnieclbu. Sis vissavienrbas birojs,

kqa piedalijas an- lawie5i, nolema: 1. Uzskatlt Daugavpils HES celtniecrbu par ekonomiski, ekolofiski un sociali nelietdengu.

2. Llgt PSRS ZA Prezidiju organizOt starpresora darba kolektrvu, kas izstradatu Rietumu re$iona energonodro5inl5anas alternatlvus risindjumu priek5likumus. (LuM 1987. g.10. jilija) Tdtad projekts laikam apturOts uz visiem laikiem! Spiediens no apakSas un ekspertu argumenti pret projektu beigu beigas pdrliecin1ja valdibu. Varam uzskatrt publikas piedali5an-as debates ka zindmu veidu demokratij as izpausmi Latvij d.- -lawie5i pa5i 4ema dalibu

savas sabiedribas veido5anl. Publikas hdzdaliba gaps cr4as) pierada, ka Gorbadova laikmeta, publika spej ietekmâ&#x201A;Źt valdrbas debatOs un valdrbas atsauclba (pOc

lEmumus zindmos j aut1j umos.

N-rls MuiZnieks

ssssss*s*sasssssssssss*sssss*ss*sassaass*assss Gun-ars

Astra

618263 Permskaya obl.

618263 Permskaya obl.

Chusovskoy r-n pos. Kuchino uchr.

Chusovskoy r-n pos. Kuchino uchr.

vs-389/36-1USSR

vs-389/36 USSR

7:nis Skudra

Teofil Kuma

J-azeps

618810 Permskaya obl.

Leningrad special PH,q.

Leningrad, ul.

Aisenalnaya 9, uchr.

VS-20/ST-5 USSR

618263 Permskaya obl.

Chusovskoy r-n pos. Vsesvetskoe uchr.

vs-389/35 USSR Zaigis Balodis 43 1200 Mordovskaya AS SR Tengushevsky r-n pos. Barashevo uchr.

ZIIKH-385R.5 USSR

29

Juris Blmeisters

Voi Tu csi oi5roltstiiis sovorn sirdsop5inos

cietumniekom Sodicn ?

Brikulis

Chusovskoy r-n pos. Kuchino uchr.

VS 389/37 USSR

Gedarts Melngailis

67007 Amurskaya obl. g. Blagoveshchensk Serishev per. 55 uchr. 17-23ll USSR

P0teris Lazda

Volgogradskaya obl.

403843 Kamyshinsky S. Dvorionskoe uchr.

YaR-154/SPH USSR

Rilz

BIJA...

P^SAKU

SACENSTgN

podejas pasaku sacenslbai uzrakstrtEs pasakas. Vidlsskolas grupa labakas Saja numurd ievietojam -Gobi4ai, Marisai Hilai un Andrai Osei. Par savam pasakdm rakstnieces sa4ems pu"ruf.u. bija Ancei ALJAs nesen izdoto r:gas rokas gramatu. ALJA veketz pateicas visiem pasaku sacenslbas dalibniekiem p ar piedali5anos.

sssssssS*assssssssssss KopEc gliemeii otstoi

PASAKA PAn $ $ $$ PRTNeESI fi {3{}

$

pedos

***sssss*sasssssssssss

Kddreiz d.zivoja gliemezis vardE Gustavs, kas tieZi neko citu nedarlja k-a vien gulEja sav-a gliemeZv-aku

naj6.

-

Kddu dienu pie vi4a ciemos atnaca draugs' Vuli vienkdr5i run1jds, kad pEkS4i meld, sav-a tuvuml, abi sadzirdEja frandu digf,nus. No s-akuma ska4as :evarOja id(irt, bet, ta k-a dig[ni nf,ca tuvXk un tuv-ak, :iiemeZi s-aka lab6k sadzirdEt vi4u balsis.

"Nu, bâ&#x201A;Źrni4, skaties tuvak pie zemes un zem -cumiem. Ja mds atradrsim pietieko5i daudz gliemeZus, icvakar varesim Ost glaunas vakari4as.

"Tas izklausds |oti gar5rgi!" skali teica

:::itene.

Kad glieme Li to iztztr{eja, vi4iem uzndca Tai pa3a brIdi abi sadomaja bOgt' Vi4i -elas bailes. :etEs projam cik-vien ltri varOja. Lai gan Gustavs loti :::res, diez cik 6tri uz priek5u vi45 netika. Gustava ::leime bija ta, ka vi43 bija siinks un nevarOja atri lai . ':": paskriLt. Vi43 sEka nogurt un svrst, tomOr turpin-aja r--s:ities. Tur, kur Gustavs skrOja, aizvi4a uz cela :.-ka sviedru sliede.

Tagad, kad tu redzi gliemeZu pEdas, tad zini, ,.: :JS ir no svlsto5a gliemeZa Gustava vai vi4a radiem mEgina -:. ;augiem, kas ir no kaut k-a nobiju5ies un

\larisa Hila

1. $imnazijas klase

Reiz dzrvoja k[da princese v[rdd Ari.la' Vl4a bija ]oti skaista, bet ]oti nelaimiga.

Princis, ko vi4a bija nolOmusi precOt, apprecEja citu princesi. Lai viryu iepriecinatu, Arijas tdvs no vis6d-am zemem bija dabljis mu]\ls.

Pâ&#x201A;Źc gada tevs vi4ai teica: "Mr|l Arija, es esmu visu gadu mEgina;is tevi iepriecinat, nu man ir palicis titai vcl vieni mulfis. Ja Sis tevi neiepriecina, tad es vairs nezinu ko darr-t."

Arija neko neteica, tikai skat-rjas arl pa logu' Kad beidzot atnaca pedEjais mu]\is, princese gandnz vai raudaia.

Sis muJ\is nebija tlds, kd citi. Vi4S bija

ap$erbies kd parasts cilveks. Citi bija jocigi sa$erbu5ies,

liiiepriecinatu princesi. Princese aiz dusmlm teica: "Kd iu doma mani iepriecinat, Tu, parastais cilvEk,

bez izgreznota ap$erba vai 1iela deguna. Es nedomaju, ka tas ir joclgi, ka tu mani uzskati par mu|\i." i'Mi1a princese, nac man hdz," teica mullis un arzvedaprincesi uz aizaugu5u darzu pils ma1-a.

"Ko Tu mani te atvedi, man te nepatllc Te viss ir netlrs un p-araudzis! !" princese kliedza. lr,lu14is padeva vi4ai lapstu, grdbekli un kapli' "Princese, te bls tavs prieks. Sakop 5o darzu, un es tev apsolu, ka tu busi Priec1ga."

NeticEdama, ka k[ds uzdroSin-atos likt princesei sffadat darza, vi4a apgriez-as, lai mu!\i izlam[tu, bet mu]fis bija pazudis. Bez dom-a5anas

princese sdka apkopt d-arzu, s6kum6 vi+ai nepatika, bet pe. tuitu vi4a Uijf tik priecrga, ka s1ka pati pie sevis

dzieddt'

turp.

3i.1pp.

30

EGLITES ZIE.MASSVETKI

-"*re*

Reiz, paegfu pudunti, pa5a vidi46 auga maza egllte. Bija uzsnidzis balts sniedzi45, un visas eglites sevi puS\oja vien6 pu5\o5ana. Tas bija lielas egles, kas par mazamnelikds ne zinis. Bet lielam eglem bija tik kupli zai, ka vi4as visu sniegu aiztureja, un ne mazdka parsli4a tur neizspraucas cauri. Td. mazajat eglitei nebija ar ko puS\oties Ziemas svetku vakaram.

Lielas egles sevi greznoja un greznoja, ka pie labakEs gribas nevareja pateikt, kuga visskaistakE. Sad un tad mazla eglite uzmeta skatu citu egfu kupliem zariem, cerlbd, ka tomer kaut viena p-arsli4a neizspruktu cauri.

PckS4i virya izdzirda sav6du troksni, un par6dr]as stipri vri spido5iem cirvjiem, kas nocirta visas egles, vienrgi palika mazl" egllte. Vi4a bija parak maza un tamdE| vEl nederOja ka Ziemas svetku egle. Ak, vi4a tadu tik labprat gribEtu zindt, kurp Sis egles non-ak, kad vi4as vairs neatgrieZas. Pag1ja gads, divi, un eghte bija izaugusi tikpat lie1a, kE loreiz p6rdj1s. Vi4a greznojds ar sniegu un diekuriem un cerEja, ka atnaks vlri ar spido5iem cirvjiem un to aizvedis pie citdm eglem. T[ arr notika.

Eglite aiz uztraukuma pa$iba, un kad vi4a uzmodas, ta bija kada silta istabi46 ar aizsnieguSiem logiem. Tad vila pallkojas uz saviem zariem. Ail Cik tie bija skaisti un sprdoSi! Tur kardj6s zvani4i, zvaigznrtes, un netruka ari mazu svecr5u. BilaZiemas svetku vakars un apkErt sEdEja cilveki, dziedadami skaistas dziesmas.

Tatad Surp egles nonaca, un vi4a priecljds par jaukajdm svecltem un par savu laimi, ka an vi4a Surp non6.kusi. Pagdja viena burvrga diena un vdl viena, un vel viena, un tad atkal atnaca vlri un eglrti iznes sa1t6, drEgna ziemas vakard un uzsvieda egllti uz dubfainl tirgus laukuma pie pXrOjdm eg10m. Nu vi4a vairs nebija tik skaista. ArI plrOjds tai ndc6s grfiti pazit.

Dn-z starp tum5iem sniega makoqiem izsprauc[s gai5ais menesti4S un lie1ds, p[kainas sniega pdrslas pamazdm parvertas par smalku lietuti4u. Eglitei izmirka visas skujas, kas jau bija kluvu5as br[nas. Lar kX vi4a laua]a galvu, lai kd vi4a pDl6jls, vi4a vienk-ar5i nespEja saprast, kapdc to pec tddas godinXSanas gribEja tik neZeligi sabojat. Ndko5l ritd atslidEja kamanas un visas egles sakrava mugurd. Egles veda atpaka! uz meLu, kur tas atstaja. Ilgi maza eglite vairs nespeja dzlvot, un nomira,_bet vi4as viet6 izauga jauna, v61 spEcigaka eglite. Si bija gudraka, un neposa sevi, k6 citas egles.

Kaut an viqa nebija tik skaista, bet auga tur daudzus, daudzus gadus, klmer vairs nespeja nostavet.

3I

Ance Gobi4a 14 g.r'.

Pasaka par princesi.....

Vi4as tEvs paskatijEs Er-a pa logu un redzOja, ka princese smaida. Vi45 pagriezds un prasija mu|\im: "Tu esi manu meitu iepriecindjis. Bet k1?"

"Darbs dara cilveku prieclgr." $ cni45 atdeva mu]lim Ariju par sievu un vi4Liem bija visskaistakais darzs vis[ \Eni4a valstr.

Andra Ose 1. gimnazijas klase

Laikam bts LJA biedra

Atceries nopirkt jouno biedro

korti !!!

Badastreiks...

daZiem gadiem izceloja no Latvijas un nebija sen rundjuSi latviski. Pie tam, k6ds Zurnalists no Dienvidafrikas m[s nofotogrdfEja un interveja savai avlzei.

Pa laimei, sestdien un svEtdien bija skaistas, saulainas dienas. Bet nakti bija tik auksts, ka vajadzeja ietities vtzbtezdkds seg-as ko varejam atrast. Visu nakti dzieddjam Karla Bnela git-ares pavadr.jum-a, gulejam un rundjamies ar garamejoSiem naktsputniem un ubagiem.

Demonstrantu skaits bija vislielaks svetdien t[1i4 pOc liel1s Melnf,s lentes dienas demonstr-acijas "Nathan Phillips Square" (kur piedalij-as apm. 5700 cilvEku). Uz kddu pusstundu bija salasiju5ies p-ari par 30 cilveku pie mtsu inform-acijas galda.

Lidz bada streika beigdm bijam savlku5i k-adas 75 pastkarti4as, ko ga;-amgajeji bija parakstiju5i, lai nosDtltu sirdsapzi4as cietumniekiem padomju gulaga.

"Toronto Sun" avIzE ari paradijas raksts par mlsu demonstraclju 23. augusta numura. K6ds p-arstavis no Q107 radio stacijas aicin[ja Uvi Hodgins uz interviju ar raidstacijas vadrbu, ar cenbu raidrt interviju tds stacijas Barometer zi4u programmd. Beidzot, "City TV" zi4u raidijums v'eltija apmEram minlti miisu bada streikam. kur arI bija redzama aina no m[su badotdju grupas kopejam vakari4-am gnel,<u restorana pec streika.

VElos sirsnrgi pateikties ikkatram latvietim Toronto, kas piestajds mls atbalstit ar savu klltbltni.

Marti45 Hildebrants

r

l

NEBAIDIES

!

Losi lotvie$u gr6motos

SastapS anas tu msa Valdem6rs Kdrklini stdstu "Saj tE , ka s taprianas tumsi" uzb[rve is -u*s ke lasit5jiem tikai I€nam atkLh-as Zupana t€1s. St5sta sdkumS. nezi..u*, ka ZuPans ir kroPls un akLs " :omEr redzam, ka ZuP&ns iePazlst- un :.overt-e savu apkar:tni lietodams dzir:es, taustes un oias marlas. Ta ari -ums netiek zimeta aprakstam bilde' :et kopd ar ZuPdnu caur cit-am ma4am ar apkartni un cilv€-epazistamies .,r-Lm. TdPCc, ka stiista sakuma arI - -tms atnemta redzes mana, asEk :drdzlvo jam Lo, kas var€tu cit'1di -umg paiet gaTqT I to, _ ko dzirdam, un saj0tam. ZuPEna stasts =aozam ;:l[st mums par istu Pardzivojumu.

Kopd ar ZuPanu sajfitam vilciena perona burzmu. Zupanam sanos sitas -: - jgiursomas un elkopi, vi+? galvu fer :rnas sturis. Uz Perona vinu legruz ::lv€ku dr0zmd. ZuPans jfrt, ka 1ist, '' = snieg. Ir vd j ains , auksts , dr6gns " '-:a zE'bakos s[cas mitrums, viPa ..:;as paslid uz aptedojuiem kapnem.

- -pdns jiit grutnieces augumu, pret ko . --:UgaS. 2upana deguns saoi deguma smaku, gan neatklajr rlo kurienes t6 ndk.

-:: Zupdna dzirde vi4am Pavdsta kad '- -:iens' ieradies gala Piest5tne: -a:a kl0st skal5ka. Ari vi4s dzird - -:io5as balsis 'un s6co6as e1Pas. --;-ns spAj novertEt balsis, ko dzird

!

sasaucamies. TEs gauias, tas ir skarbas, niknas, tikai reti Priecfgas ' Etros Zupdns klausds da*ados solos un vieglos, smagos un neveiklos, t5dos, xis dip, kas dlakst,-bl"b ,'1i dun. Zupdna ausis nograb rezg:-s, snac histdriski bremzesl gfrrdz maiinas 'stikls un ptfstoBs iesmejas rSspalams, ka dzirde ir ma4a, kbs visvair5k ZuPanam Palidz uztvert apkartni. GalvenokErt. ar ausim ZupdSts jbt; ka cilvCki uz vinu reage" Kdds iaX'ru Zupanu kliegt, bet P6rtrauc' Vtrietis saka gr0tai sievietei, lai ta neskatEs, jo nedrl'kst redzet tadus skatus. Kada sieviete izdve6: "Ak, Dievs." Galvenais - klusums. Zupdnam parddoties bLezi iestajas klusums, kas pasaka vair6k neka vardi un Zupanu stipri ietekme.

Jau no augsminetajam Pazlm6m jgtam, ka kaut kas ar ZuPanu nav gluii kartib5. Tlkai pdc piecu lappusu klfdanas ar aklo ZuPanu, Kirkliqri mfis iepazlstina ar ta izskatu. Apraksts ir loti dzfvs, l9!i vizuals. ZupEina seja ir ka PeiCXa.maska- Vina labis acs vieta atgadina duvi, bet kreisSs acs vieta ir valejs, tukis dobums, kupa spid kaut kas sarkans" ZuPana *,ri. un zods kleti r€tam, ir sarauti dokura un raustas, bet vi4a sejas augSdala ir sastirrgusi- Rokas ZupEnam isas, gandriz lIdz elko4iem ir amputetas. Delmu stulmeni ir apali, giLai sadzlju6i, mazliet zilgani no veja. izsk'ats' Tagad mums zin5ms zuPhna

32

bet turpinam iepazfties ar parejo pasaulj-, 1i etodami Zupdnam pieejamds manas. ' Iestaigadams stacijas Edamzale, Zupans jut siltumu. VinB ari jut, ka cilveki vi4a b1en2. Zupans saoi edamzales gaisa alus smaku, kafijas un samazgu viras izgarolumu, tabakas dUmus. Vins dzird vienadu balsu duno4u, un pec pretims6d6taja r5mEs, laipn-s un neuzmacfgds balss spriei, ka tas Zupana ausis ir patfkams cilvâ&#x201A;Źks. uztver iededzinatas SXiftavas ieiirkstddanos un noklaus5s metalliski klabodos so1os, kad si-mpatiskais pretimsedet5js atstaj edamzali. Ara Zupans atkal sajOt aukstumu un slapjumu, gan seja, 9dn ari uz sienas, kad to aptausta saviem roku galiem. Zupans dzLrd vdju 6a1cam un gausus solus Slakstamies dublos. ViAS dzird 'ka lfdzjutigas balsis, td ar1 jaunu pari smejamies. Zupdns pat atSkir mej-tenes mej-tene smejas un ze-na smieklus guldzj-eniem, kd rlbele dudojot, bet vlrietis paklusi un laimigi.

Viesnfcu, kurd nakts vid[ ieiet, Zupdns arI iepazlst, sajuzdams siltu gaisu vilni un mikstu, si'Itu gu1tu, saozdams briketes, a1u un gridas vasliu. Pec saimnieces smagiem soliem uz itksto$dm koka kapnem, Zupdns sprieZ, ka viesnfcas saimniece ir vecfga.

Vini dzird, ka kaut kur 6[ina trauki un dlakst frdensr un nolemj, ka tur jab0t virtuvei. Zupdna asa dzirde pat uztver katru Helgas kustfbu, kad tE gu1tu. Viesnlcai j-emiegot, klaj ZupEns dzird, ka radio apklust, bet puI kstenis, vienm6rlgi _ tikgh.

Iepazfianas ar Helgu ir Zupdnam nozfmfgakais notikums Saia st6stS. ArI te Zupdna manas spel6 lielu lomu.

Visvairdk tiek aprakstitas Helgas rokas, tddas, kidas tds sajfit Zup5ns.

Jau pirmaja- saskarE ar He1gu, Zupdns jut vipas stipro, saudzfgo roku. Kad Helga vi4u â&#x201A;Źdamzd16 baro, vi-4as rokas ir siltas un biklas. Zupdnu iz6erbot, Helgai ir vieglas un veiklas rokas; vipu glastot mikstas, siltas . Zupans arf jut Helgas silto e1pu, j[t, ka vinai, elpu ievelkot, pacelas krutis. Vints jut vinas mitros matus un karsto kak1u. Ar oia palidzfbu Zupdns spriei, ka He1ga nav "no t6m," jo 33

vinas dr6bes nesmarZo Pec 16ta smari[dens. Dzirde atkl5j Zupdnam jauno, maigo ba1si, bet vi4am Helgas -nepltlX. Saaa ZupSnam "i-zskat6s" ta ar to staigd Pa vin$ kad Helga, pirleias ie16ml pusdieno edamzito un ierodas viesnic6.

Kad naktf ar celiem, elkoniem, roku galiem un lEPlm iePazlstas ar Helgas augumu, vipb "saredz" daudz, pavisam daudz. Helgai ir taisnas, itipras kdjas, maigi, Pilni gurni, gluds vidus un vEsas stingras kdjas.

Viss vi4as kermenis ir sP6clgs, bez vainas. Heigas sejas dda ir miksta, vi4ras maza)ai mutei ir karstas l[pas, vi4as deguns ir taisns un acis mitras no asar5m.

Iepazidamies ar aPkdrtni un ci1vekiem caur Zupanu, ievErojam sfkumus, kas mums citEdi var6tu paslid6t gardm. Kopd ar Zupanu novErtdjam to, kas m0s skap, asJ- un precizi, Iai gan citadi nekd parasti.

I

M

I

t

Glasnost in Alghanistan

This summer...

Ja pat iovasara ir turejusi man daudzas un daZadas ir man sr.angi. jo es c1o- iretas. m:ciSanas 1an'ieSu valodu ir noteikti bijis man galmaju, ka vispar zinadams divas valodas (r'ai ve1...t pa- vene inlerese. \-arb[r esmu drvaina, bet es dom[ju ka lidz cilvOkiem papla5in6t vi4u pasaules apskatu. Cerams, gramatika var b[r lielaks elegants strukturs. PagajuSos ja mani berni zinas divas valodas, vini b[s spOjigaki verrer Ziemsvetkos mana vrra gimene parunaja vai ir pareizak starprbas un hdzrbas starp daZ[dam kultDrlm. V-nietis, ko rakstit "no ljlda" vai "no U12a" uz Ziemsvetku davanlm. es apprecOju, ir latvietis. Tatad b[s sevi5\i piemerots Saprotams, tajE laika man nebija nekada ideja. Bet tagad musu bErniem macrties latviski. es zinu, ka priev6rds "no" prasa genitrvu vienskaitll, un Otrais, un protams tik pat svangs iemesls kap6c es an ka vlrie5u dzimtes lietvardos ar i-celmiem mikstina gribu mE.cities latviski ir ka man valodas interese, un es lidzska4us galotnes priek5l vienskaitla fenitiva. Ak! Grapat sak5u studEt par Ph.D. lingvistikE. Soruden. Man se- matikas speks! viS(i interese kd valodas parmainas un attlstas par laiku Sovasar es tie5am uzlaboju savu spEju saprast latun telpu. DiemZel, es nevareSu rudenr macldes latviski, viski. Pirms 5I kursa, es sapratu latviski tikai primitiva bet vismaz es varE5u macrties tad lietuviski. Es esmu un vispareja veida. Tagad, ja kEds runX skaidri un drusku dzirdejusi baumas ka lietuvie3u valodai ir vairdk loc-rjumu lendm, es parasti varu saprast lielako dafu. Nu, sapra5ana galotnes neka latvie5u valodai. Es nevaru sagaidit. Vai prasa darbu. Un pareizs ir, ka sapra5ana nak viegllki nelietuvieSu valodai an- ir darbibas vardu priedOkli? kd spEja runat. Ja pat Sovasara ir bijusi Joti izdevrga, es Satik5anas ar jauniem latviesiem ir man biju5as |oti esmu drusku frustrEta, jo es tie5am gribu turpinat mdciinteresantas. Es esmu Joti zi4klriga par "being Latvian", ties latviski tagad. Bet man bDs jagaida hdz n6kamva-

iespeja macrties otru valodu. Sis

un sevi5$i par ko latvieSi paSi doma un saka par latvietrbu sarai. Es zinu, ka gaidiSana bus to verts. Es tikai velos ka un amerikdnrbu. Bet izliekas ka vairakumi cilveki nepa- Sis kurss bDtu ilgaks neka septi4as nedElas. zaudE par daudz miega par 5o jautEjumu. Viena lieta ko es esmu noteikti iemacijusies Sovasar ir ka"nav pietieko5s rundt latvie5u valodu lai bltu loceklis latviesu k1ubd.

Rebeka Inscoe-PDris

Politieslodzltie... pec F:aoas stunoas viTE airgija uz istabas otru pusi un atnesa atpaka,l kaut ko, kas i z skatf j as pEc mazas raketes. Ti bija n[ja ar ga}S kaut ko piestiprin-atu.

Vi gE to i edeva KHAD ci I vEki em.

Tie mani ar- to divreiz aizskEra, vienrei.z pie rokas, otreiu pie sini ern. Es sa jutu el ektri sl:as strEvas triecienu un novElos z

emE. "

Nav nekEdal i.n{ormici. jas par to, vai EEdEs pratinEEanEs piedalEs arT baltieEi. VisparastEkie iemesli kEda apcietinEBanai ir aizdomas, ka viTE pieder pie kidas parti=inu ;ai opozicijas grLrpast ir mE!i-djis p5rbEgt pEr robeiu, pie-Eram uz Faki stEnu, vai ir pretkomilnistiskas skrejI asijis iapas. Daudzes pratinSSanEs ap;lCzfbEm nav bijusi nekEda pama:a. Tas atg5dina Stal ina I ai ka :lrTEanas, Jo svarig'akais ir no ::cietinitE izspiest atziEanos, :at tadr ja ir skaidrs, l.;a vigrB :- nevainigs. VispEr EEds terors I idz i gs apstEkl i em Latvi j E : =40. -41. qadE. parasti locilanu izdara Dawlati " ':hedarlat-e Etela'at-e ,:!AD) organizEcija, Valgtg in;=-mEclJa: iastide, kas 1986. : a-a janvEri k|.uva par VaI sts :-:4Tbas ministriju.

PaEreizEtautas - a: = val doEis parti jas, : e-ckrEti sk,5s par.ti jas, {eneril :=<retErs Dr Nadlibula (Dr NajigadE bi ja fiHAD : -l I a) 1945. :: -ektors.

ApcietinEtie parasti vispirms tiek vesti uz SaEdarakas pirmatnEjEs pratini9anas centru Kabull un p-ec tam uz Sedaratas (Sedarat) centrElo pratiniEanas biroju. AbEs vietS= notikuEi daudzi mocl{anas gadijumi . PEc prati niEanas apc i et i nEtos vi. sb i eI 3k (Pu1 -e pErvi eto uz Pui e larki Charki ) ciatumu, krl no sikuma bhvEts 5rOOO cietumniekl.enr bet tagad tiek rEki.nEtE, ka t:r ieslodziti vair-ak ne kE !3,334 ciIvEku, no kuriem pErr pa- iCi'. esot poli ti rsl odz i ti e.

F'oliti sko ci etumni. e|,:u ::ccl g:iia A{ganistini nav nel,:as jau:s, -rau Modamada Dauda ( l"lohanrrnaC loird ) valdTEanas lail.:E, oEc'-:ll. gada spve-rsuma, ..sapemta= : i 7a= par moc'i6anlr- lllopâ&#x201A;Ź td ia:..a ir bi jutBas J ci tas val dlbas: ltas I,:atra mocljusi polItiesI od:ftos. t,::opE 198O. gada, ze.n Babraka lt.armala (Babral.: ll.armal ), mocf Eana i r bi jusi pI aEa un si stem5tisl.:a. Ir arf =igas par atseviBt:iem qadfjLrmlem, kur savus

grlstel.rputs moc1 j uBas musul mapu partizEnrr organizici jas. Ee: t-:r arf Ei e parti:3ni esot nogal i nijut4i karagLsteknus, bet tas dale-ji izs!,:aidrojams ar to, ka gistek;t-t apsargiEana I oti epgritinEtu parti:inu karadarbibu.

Ci etumni eku mocTBana i. r ti kai 'vr enE no ci IvEl-ta tiesf bu parl..a-p,-rm:em Iodien AfganistEnE. Y:1j.tErEs akci. jis pret parti:fn:en, bieli izpaurdusies padomneiElIba, iu armi jas noslep2avcjot nevainfgus cilvEkus, deJ: i not ci ematus urn ci tos vei dos atriebjoties rrn terorizEjot ieizfvotEjus.

Nozimfgs ir AEa LelatvieEiem, ; :pa aicinEjums kas spi esti dienEt AfganistEn-a: net:,1 istiet par kara noziedzniekieml -t ( Inform5ci ja no organi zEci jas "Amnesty International " izdotE

pErskata "A{ghanistan: Torture o{ political prisoners")

34

to l{ER. VA.IADZEJA frUUtEr .Uen eupillu' RORfqJAI

uARprrT l

L

I