Vēja Zvani / 21. izdevums by aljavalde

vEjA zvANl 21.

\EJ\ ZIrNI 21 IZ DE VEJAA:A merikas LatvieBu Jaunatnes Apviernlba RE DA 59Jg JA

Kristr-na Putene un Tlze TI.OZSTRADNIEKI: Katrina Co>Xâ‚Źr Guntis RE DA KCIJ JAS nsr Sandors Abens, Silvija Padega, MEdra Slmane, 5m id chen midc hena, Elisa Freimane, Sandra Padeega An tr aSm TORI : Valrlis Ronj-s un Selija Jan5evicCA EK SP ED]T jaunatnes inforrrneBanai un Zu rn als ttvS ja Zvani" veltits pr ob 16mttuiz tirz5Sanai. Ar autora vdrdu, se!gvdrdu vai parakstitajos rakstos izteikt-ie uzskati ne i in ic ia1 iem vi en mdr: atb ilst ALJAs val "V6;a Zvanu" redakcij as vi ed ok 1iim. I.lI

B] LDIG GAS

REDAKTRISES:

Ka NC dne

ti, vds tu'les un sludind jumi si-rtdmi: Ilzei Kancdneei Kr is tfnaaiP uteneivai 34 Sunnyside Dr. 1l 2 ParkkAv e. Yonkers, NY r-0705 Ho bo ken,,NJ 07030 Ra ks

Abonementus ludzam iestdties

ALJA" Biedru maksa ir $8.

jaunieSiem, $15.- biedriem veicinitaj karto biedrzine: r lga Stpi-pt;e

iem

Abonementus

4l-0 Memorial Drive 34lF Cambriclr;e, MA 02L39

vZ 22. redakcijas s l69Banas clatums j-r l-5. aprIlis. Metiens I

l-000

espi-ests Augstums Printing, Inc

LinkolnE

SATURS

A],JAs DARBiBA Pogas un lipekli

......2 ...."..4 "."...7 .....9 ....10 "."....11 .......L2

ALJAs kongresd Valdes biografijas.. 34. kongresa rezol0cijas.. ALJAs polftiska nozare L987.-q... Pirma valdes sdde 35. kongress Cixaqa

KRONVALDU

AT]S

BALT]JAS BAI,SS

Zvirbula brlvrba". " , METETIT BRIVTBAS

"......L4 .....18

KUdrs, Saraxva uN."

LATV]JA UN MES No kal6a b6gt, uz zali krist?....

....22

VISPASAULES ZINAS

Latvijas okupdcljas 800 qadu jubileja PSrdomas pec VInes konferences

!13CHA rrF --Lr

DZAVA

naF LJLtt

l,,tF

24 27

. .. . .28

Kalairaz[ Indianapole.

I,iTIVES

KONF'ERENCE..

rcuNs

PU$E

. . .30

....31

...32

......35

Individa cfpa par eksistences nozlmi

^v Gunsa Zariq,a Miel6s." 3r:no Xatni-pa VF-l cipa nav gald ?a:ccmas par dzfvi RIq5, kas radds - :lasci "Alberts".. . .

" . . . .42

.....43 .4L

3:l;:-_-.--1- 1:__3S

Uz vdka A. Clrula KoKgrlez i'-c

.....37

aa-*c

(rc:

-.i,r

A. Baumaga f,1-: pâ‚¬ddm.

A.L.JCA'S DARBiSA

najumus. Ta pat, par visu

Poge s & lipzk

AIJ\S

kor'r gresO Tuvu pie 300 jaunie5u pag5juSS

rovembrf iepazinds, llksmoja un lema .I.LJAs 34 . kongresd Kliv1and6. Konqresa dallbnieki iepazin6s ar divu ;auniedu piedzfvojumiem trimdas latv:eEu polltiskis akcijds, liksmoja 4 1) ballEs un 16ma par ALJAs ndkamd ;aoa darbibu. Kopskata jasprieZ, ka rlcibas kc:rteja savu darbu veikusi loti -asr. Vairaki ldmumirpar ko kongiesu izndca pdrrunas, izrEdfjas ;-5:ojot pa:e:- z i un teicami. BieIi kongresu :a::a posmi un referdti ir slikti a:-3<-=ti, jo jaunieSi ir izgajuBi a:s.{=----- pilsetu, kuSd kongress no--: !.. S :qai kongresu' riko j a Kl Iv-a:-::s pilekEpit"cta, kupai tuvum6 :.=: ' - : : =.<a cita ke daZas benzlna .-a: i: " 5tro edienu" restorani. s - - == 'r-1 **ade] Sogad darba posmi l::al=rS, '*:- ::'::i--cija labak (ve1 ne loti =.:.'!.1='-i: NlkEanas istiba, -a:-<::a I a *:-=: - -,-ar turpinat priecities <al.-,:3'z, :a- -=s :a':zas, ir jau sarundtas :3-- --as nesp6ja nov6rst ci k-a::.:5::.* ;='.'-=*=:.fcas gaitegiem. v:frs=:.=: --=--a:ai bija liela Sooa: piet<riBara , - z:;=- a:s t5pe-, ka par brivu var::: -=---:.=-:': vare;a dabtt burbu 1 Ddenus ai-spirdz iZ

kafiju un iern daudzaj rftiem, no "don5tiem" darba rul,<f5iem un laicfgi iesaktien' refer6tiem laLzsaka atzinlba komitejai. ricfbas kongresa Varbtt vissvarfghkais un visnopietnakais ALJAs kongesa uzdevums ir iev615t jauno valdi un Pieiemt rezolfrcijas, kas nosaka ALJAs darblbu nakamajE gad6. Laimiga kartE netrfika kandiddtu nevienam ALJAs valdes amatam, kas r5da, ka. latvie3u jaunieSi ir gatavi uz4emties atbildlbu un aktivi stradat,'nevis tikai vdro'no maIas. Jaunajd ALJAs valdE iev616ja Vitu Tâ‚Źraudu par priekSs6di, Juri Blodnieku par vice-priek5s6di, Dianu Abulu par sekret5ri, AnnKari4u par kasierl, Lailu Hildebrantpar kasieres pa1ldzi, Marti4u Hildebrantu par polltiskds nozares vadftE ju, Ilgu Sf5l-a$i par biedrz j-ni, InqGorsv5ni par informScijas nozare: vadltdju un llz.. Kanc6ni un KristlnPuteni par V6ja zvanu redaktriser. Revfzijas komisijd ieveldja Sigrl: Reini , MEru Simani , Ivaru S loke:.bergu, Juri Ulmani un Kdrli Zamuru. ALJAs padomE iev616ja Anitu Miller-. Martinu Puteni, Eduardu R1sberqKatrifiu Streipu un Edgaru zelfti. Var piemetinEt, ka sievie5vlrie5u proporcija va1d6 ir mazll:. tzTldzin-ajusies - pagajuSa gada b:9 sievietes/ 1 vlrietis, dogad ir i =

2 vlrieSi. rezol0cljas var sada?-egemtas '---- ap::Eram 3 kategorijbs: Pirmd ir rakstura , kas nosaka :,: - l--; ska r,:-:Ekus projektus nakamajam gadam. : ::',- '-e'-es I

t::: kategorija nosprauZ ALJAs lomu -Ij*r-s;zsEktajd darba dev6ju/ darba 'r-a.t -E:E j u tlkla noorganiz65an6. ALJA :::.--ls:es ne tikai savest koPE darba ::-.-€-us ar jaunie5iem, kas mekltr :=::'ls, bet ari palfdz€t jaunie5iem .-=:€r vi4i mek16 darbus sveSd pi1:::a. Caur ALJAs veidoto tiklu -a:::'eSiem sagaddtu naktsm5jas Pie -.'-:iejiem latvieSiem, ka ari sarun6tu ::-<Sanos ar vi4u darba lauka apstdklu ;a:rnejiem taj- pi1s6t6. treEd grufa :=zoluciju veicina latviski laslSanu par citu bal-:. :La6aku izglito5anos -,i :autu kultflram. Bez tlm, kongresam ::la jdapstiprj-na pagaju3d vasard 7. -,:.ii(a pieqemtds rezolilcr jas. Visu :ezaluciju teksti atrodami 7.1pp. Pirmajd kongresa dienZi tttllt p6c :*-xla5anas Vita Terauda refereja par un jaunieBu akt1vitdt6m -atvieEu -Ines konferenc6. Jaunie5i piedall;:Sies gan demonstEdcijas, gan infor:5cijas centrS. Sfs ned6las laik6 ::eviens nevar6ja nemanlt, ' ka VlnE :eradies 1iels skaits latvie5u un it fpa5i latvie5u jaunieHu, iztelkties par Latvijas netaisnigo okupdciju. Piektdien no rita MdrtipS Hildecrants stastlja par savu pieredzi Satakvas institDta rfkotajE konferenc6 J0rmala pagaju6a gada septemcrl. VipS da1lja referdtu trfs dalds kas notika pirms konferences, kas notika tieSi- konferences j-etvaros urrr varbdt visinteresantdkais, kas notj-ka drpus konferences z5les. No M6rtiga stEstltd var spriest, ka konference ir savE zir7d, uzsEkusi jaunu posmu trimdas latvieSu politiskos cen-

tj-enos. Nekad agrdk Sada f orumd Latvijas territorijE nav skaidri uzrundts Latvijas un BaLtijas valstu okupacijas jaut5jums. Nekad agr5k tik daudz iev6rojama 1fme4a ASV valdlbas ierEdgu, preses pdrstdvju un visp6r ASV intelektudlu nav personlgi piedzlvoju5i, un Lldz ar to sapratu5i, ko nozlm6 Latvijas okup5cija, parkrievo5ana un vispdr dzlve zem6, kur valda padomju vara. Referdts cieBi saistija klausltdju uzmanfbu un sekoja daudz publikas jauthjumu. Pecpusdiend mdc. {in6ns refer6ja par "Cik Dievam, cik Latvijai?" ViqJ fsumE pdrskatfja kristfgds ticlbas un sevi5$i luterticfbas v6sturi LatvijE, uzsv6rdams cik 1iela ietekme v5cu virskundzibai bijusi uz ticibu 1atvie5u tautd. KopS uzplaukuma br6]u draud/u laika, tatvieSu 1uter54u ba|nlca ir zaudEjusi daudz no tE, kas taja bija ipa$i latvisks. Atbildot referdta nosaukumE uzst5dltam jautSjumam, m6c. {in6ns atbi1d6ja: "Visu visu Dievam, visu Latvijai. " Vi+5 izteica pdrliecibu, ka m6s varam bfrt pilnfgi kristieBi un pilnlgi latvieSi uD, ka tas ir m6rlis tJz ku5u mums bfitu jdstrddE. Sestdien Tupe5u JEnis savd referdta "Ko tev noz1m6 b[t par latvieti, vai tas vlspar 1r svarlgi-?" j-zteica sava veida domu "popuri-ju" par to, ka JA, ir svarfgi apzindties, ka esi latvietis un ir svarlgi BUT Latvietim. "But" ar nozlmi pazTL to kas ir latvisks un to cienit. Tupe5u Janis arf atgadinEja, ka m6s, Sodienas jaunie5i, esam un brfsim atbildfgi par to, ka ndkotn6 v61 bfis latvie5i ir vajadzlgi latvieSu b6rni. Vakaru nodarblbas, parasti bal1es, j-r kongresu vislabdk apmekldtie sarlkojumj-. Kongresos parasti ba116m

pieg$ir noteiktas temas. Iepazf3an5s ba11e bija "Datora randipu ba11e". Visi bija aicindti Pirms kongresa savas atbildes aPtaujai, iestrtlt kuras ar datora palldzfbu, salfdzindja ar citdm iestrtltdm aptaujam. Ieejot ba116, visiem pieS$fra triju pret6jE dzimuma jaunie3u vdrdus, kuyu dators uzskatlja Par intereses saskanlgam. Nav zin5ms vai ir kadi ilgsto$i rezultati Biem datora sapdrojumiem. otrajE vakard bija "hipiju" bija aicindti ba1 1e, kuqd visi ierasties "hipiju" tErpos. Ir interesanti, ka tikai vec5kie kongresa atceras "hipj-ju" dallbnieki isti laikus. Sestdienas vakara svdtku bal1e {oretz at5}5Ir6s ar to, ka pirms ba1les bija kop6jas vakari5ras viesnfcas lielajE 2d16. Ta ari vairums kongresa dalfbnieku ieradds ba116 laiclgi un nebija "aizl;EruEies" ka bieZi notiek. Bez visdm 5im nodarbib6m ari bija videolen$u izrides, galvenokErt ar dokument5rfilmam no Latvijas, -sabiedrisko deju stunda, ko vadlja Latvijas vakars, ko P0ris, Edvfns rita ba11e A1berti45, vadija P6teris grupas, kas darba un dejas" un "Sejas p5rrunaja un rakstlja pilnsapulcei iesniedzamEs rezolfrcijas. Un par t6m pogdm un lipeklig*.:. _ SajE kongresd apbrinojami daudz ;auni-e5u izsludin6ja idejas, sarikojumus un aicinSjumus ar Pog6m un I ipek ] iem

VALDES

BIOGRAFUAS vrrA tEnauoa

PRrnxssEon

Atkal ALJA... jEprasa sev kEpEc? Gri bE'ju, Degribdju, gribdju, negrl,b6ju, gribdju, negrib6ju... bet ped6ja ziedlapiqa tomdr deva atbi ldi : gribE ju gan. Bija tdda sajrita , ka ar to, ko paveicdm pagdju5a gad6 nepie tiek. Nevareju atstdt lietas pusra tA. Tiesa, ALJA auqusi te sniedza

arvlen valra saviem biedriem, ta ir uz kdjdm financiali un polftiski. Bet vai pietiek? DomEju, ka n6. rdp6c atkal ALJA. Lai nostiprindtu, ko pagdluiE gada tikai iesdku, uD tad ietu telak . varbrf t nakamgad i zn6ks atpfi ta..,. _{ . ce rams pelnlta. . . bet, vai f_

grr-Desu/

Nopietnlkd gari z 24 . g. veca, strd dEju radio darb6. rkdienE run6ju 1atviski, vakaros baudu iesp6ju parund: angliski ar balti-eiiem, ukraipiem, amerikd4iem un citiem. LielSkd kaisliba: redzEt pasauli

JURIS B}ODNIEKS- VICE. PRIEKSSfrDIS

Esmu dzimis 1964. g.

]NGA

14. marta

DzIvo ju v j-su laiku Esmu beidzis amerikEpu vidusskolu un 1985. g.

3ronxevil1e, NY.

.iirdZersij6. F,amatskolu, iecembrl beidzu Lafajetes ( Lafayette r.ofedZu Pensilvdnija, iegustot bakaiaura grddu };Iml-ja un t.s. "minor" grEdu krievu zinib6s (Russian stuDecembrT iesdku mEcTties oies). grEdam analitiski ma!istya savam r.rmij6. ' savas latvieEu skolas gaitas ie 5ku Nuarkas pamatskol6, turpindju ironksas vidusskold, Beverinas vasai as vidusskola un ieguvu "mi-nora" or,ddu latvieSu lingvistikd RietummiiigEnas universtitdtE 1983. g. Pieialfjos arl PBLA Sabiedrisko zinEtr;u -nstituta 1. gada programm6. Intereses man ir daX6das. Es deloju tautas dejas, piedalos skautos, r.iedalos tedtSa kopd, esmu iesaistlts :':'uiorkas draudzes darb6, $udiersijas sc,orta kopd "KURSA" ru. c. Man patTk - ainos kdpt, s16pot, spe16t voleju. PatIk arI maEinas un nopelnlt naudu .a{ejot irokus un bfrvEjot. )

GORSVANE

INFORMACIJAS NOZARES VADTTEJA

ista "Kalifornijas rneitene" dzimusi 1961.9. Holivudas Presbiter64u slimnici. Patlaban studdju LSC, bet ndku no Apefsinu aprinka, kur dzivoju Miklpelites dibe4ddrzd. Nobeidzu universitEti ar bakalaura { . _v gradu sazindsands lauka. KopS ta- lailra esmu strEddjusi iurnElu izdolanas

laukd Kaliforniid. Patfk cel-ot ( i t sevi. d4i uz Latvi ju ) , dejot poIku, sp6l6t voleju, fotografe-t un klausities "Jaund diesa"

mUziku.

P. S. SOTTTT I,IAN ZINAS, FOTOGRAFIJAS, NAUDU, SKREJLAPINAS, utt ! ! !

n'dna

lrga Juris

f IENA ABULA -

SEKRETAIiE

Piedzimu 13. novembri ( je, I3. , un -a, piekLdiend I ) 1964. gadd, ifau s.imnfc6, fatvieiu {imen6, Sinsinna:i, Ohaijo. Mans kristftars vards ir ---dna Ruta, bet visi, kas mani pazf st :auc mani par Di. Nodzfvoju 10 gadus t=-tona un 10 gadus Kembrtd?d, Ohai- : . Tdtad esmu Ista "Ohio gaf. " PEc gada svErstldanas par mdclbdm ] State universitetC, nodom6ju, ka ama zt un LSC bi j a labs sol i s uz =kiu. Man te iepatik5s Kalmazrl un (KEpEc sabiedrfba, ka paliku. : Aprilf beigiu studi:a? ar 9reiatora ztndtn6s un tad sEksu savu ^

-,1r'r

::l-.-: laiku, kad tdds ir, pavadu smiedama un sadzlvodama ar -:ia:a, " skai cilvdkiem" stiem - ==-::-.;.

LAI LA HI LDEBRANTE

KAS

].ERES PALTDZE

Piedzimu \964. gada 22. maij-a Pav-:-sam niecfgE Indrdnas pilsdtd (l'Iarion ) . Nodzfvo;u vel mazdkd pils6td ( Dionsbcrc ) tB gadus, kur skrEju un sp6lejos pa laukrem ar m5su Tiju un tagad slaveno brdl i , t'tdrti,4u. Vidus skolu nobeidzot, devos gudribas mek PEc iettEt IndiSnas universitdt6. riem gadrem grEds nodarbibas terapijd rokS'. Uz' ( Occupational therapy) bija P5r L eLZ jutos kd' f sta gudrini-ece I vdcos uz lie1o ohaijo latvieiu cent ru, Sinsi-nnat.i, 1986. gada rudenl. 3t rddaju skold mentdli un fiziski at pa; ikuJiem bdrniem. Sogad darbojos pirmo reizi ALJA i,aldE ka kasieres palfdze (kautkE -r. tur6ties br51im lIdz! br ja jd'm6qina )

ANNA KARINA

KASIERE

Jau otro gadu darbojos valdE man 5i bUiana ti ri Iabi patik. Par sevi: esmu 24 gadus veca un dzfvoju maz6 pagrabiq6 ASV galvaspiJ-sdt6, Skol5 izstud6ju starpvadingtonS. un tagad sai tautiskds attiecfbas stos darb6 mazd bezpelqas uznEmumd. Tatad esmu pieradusi izkE'rtot brinumus ar maz naudas, kas cerams ndks amatam par l-abu! domdju par talakem studi citadi j5*, kA arI pldnoju izbraukumus un varbft t-os salikdu koPd celo jr*y:, un stud6iu Erzem6s. Ja k6du reizi atrodos mE j5's (k][stu nemieriga , )d nav vienm6r kautkur jdbrauc un kaut kas j6kdrto ) tad eju pastaigdties pa pi1s6tu, ]asu un vdcu enerdij" turpmakar darbtbar. Y-

H] LDEBRANTS _ I,IEnTTNi _/ POLI?ISKAS NOZARES VADII'AJS

Esmu 2l gadu vecs students rndiSnas unr,'/ersitdtS, kur stud6ju ceturto gaou politikas un tdlsakaru (telecommupEc augstskonications ) fakultEtes. -as absolveianas pavasarf braukiu uz i.::1ster: studEt PBLA Sabiedrisko zi1986. gada vasard :.5:;; -r.stitUte. PBLA bi ro jE Vaiingtond , DC , s -- r 5ia - : i..r ::-.-5!: :-epazinos ar "milsu" poli;sr.i korpordcijas Tdlavijas --...*. -:--e '.- E --:n:tonas latvieiu apvie-

;i;.s -.":t--

.-;

;-:;;;-;"-li -.-eI

,,"*u

iedz-r

ILGA s4rqii<r -iIIEDRZ rNE Kad piedz j-mu pirms apmdram 2 gada, nebi j a ne trompedu mrSzikas, ne ra$edur nâ‚Ź zvaiqL4ur oe sarkanu tepi]tu. Tas bija pavi-sam normd1s, j-erfgs gadi j ums . Varbflt maz l iet iem

iedzos

Ta arf turpinS'ju savu dzivi normdld, mieriqd gaitd. Maja bijg sarkani tepili,. bet laikam ne tie5i man. Nem5cIj os spe16t trompeti, be', flautu. Raketes un zvaigznes redzeju tikai tad, kad kritu vii sadauzfjoi. Tad arf mazliet iekliedzos. ritus Pavadij u sestdienas Bronksas pamatskolS, v6ldk piektdienas vakarus Bronksas vidusskola. Vasaras nodzfvoju Katskilu bern: nometne-, kur vakaros petfjSm zvaiqznes. Strd'd6ju arf Beverin6 un Gapezerd,. Vienu gadu m6cf j os latvies'valodu Rietummidig6nas universitata un dzivoju LSC, kur uz griddm i: gaiSi peleki tepi\i. Padlaik stude,-,: matemdtiku MIT BostonS. Kad jfini;bts izlai-dums, noteikti iekliegdos. TuvakajE n5kotne rakstfdu-resur: un mekl6iu darbu. Nedomdju kl0t pa: astronauti un pdtlt zvaigznes un ra$etes; nespE165u trompetir rrâ‚Ź f 1au--, pasaulslaven5 orllestrf; vismazdk mar..: interes6 sarkanu tepiku raiodana. Be: tom6r man patlk iekliegties.

trim no lndi6nas ar = -Ii: ..-r..^--.-=-= .-.:i=---Iiem rl .i rfdeSmiLPievien:,e:. -a-,-.'.=su', si-i entiem. U-r-

Y-:--3-:

:-J-=_-JaEllL

dziir,u

arr-

KRISTINA PUTENE _

vEra

zvANU Ko-REKDAKTRTsE

Pec pusotra gada nodzlvoSanas gujorkas apkdrtn6 varu, pdzijot daZus personigus sasniegumus: esmu iem5cfjusies precizdk apr6)g.inEt cik ilgi paies izkulties cauri satiksmei kAda no gujorkas tuneliem vai tiltiem urf ejot pa pazemi, protu nofokusdt acis te 1ai neredzu bezpajumtniekus, kas tur ir iekErtojuSies vz ziemas miegu. Totiesr vd1 neprotu notur6t elpu pielai nebDtu jaieelpo tiekami iIgi, siva smaka ar ku;u vipi aplaista pazemja tunelus. Citedi baudu dzlvi skaistaj 5 Hobokend, m6$inu pieradi-ndt vrru mazget traukus un turpinu censties sagddat interesantu lasdmvj-e1u Jums, VZ lasfthj iem.

34. Kong re s a Re zol U cijas 1. ALJAS 34. kongress izsaka pateiclbu ALJA 34. kongresa riclbas komitejai par tej-cami paveikto darbu. RezolDciju komisija

2. ALJAS 34. kongress izsaka pateiclbu pa9dju55 darbibas gada valdei par ::aZlgu darbibas gadu. Rezolfrciju komisij a 3. ALJAS 34. kongress uzdod ALJA valdei aktlvi piedallties ALA darbu dev6ju - darbu meklEtiju tikla projekta, iesaistot lpadi jaunie5us. Sigrlda Reine, Kristfna Putene, u.c. 4. ALJAs 34. kongress .iesaka ndkamai kongresa riclbas komitejai organizet iesp6jas darba meklEtdjiem tikties ar citiem jaunie5iem, ku;i strade vipu darba laukos. Vita T6rauda, llona Dj-manta, u.c, 5. ALJAS 34. kongress iesaka nakamai valdei sadarboties ar vietejiem jaunatnes pulcigiem un sastedft sakarnieku tlklu, kuyu varCtu izmantot sarlkojumu riko5and. Anna Kari+a, Sigrfda Reine, u.c. 6. ALJAS 34. kongress iesaka nEkamaj- valdei sagatavot programmas ar aktualiem tematiem un tos piedavat vietEjiem jaunatnes pulcigiem, kuyi tos vardtu izvest savas pj-lsEtas.

:LZE KANCANE _ ,E,:A ZVANU KO-REDAKTRI SE Darbo j os AT,JA j au ceturto gadu , --, :ikai otro gadu ka V€ja Zvanu ko=:=-<--rise. PagdiuBd gadd esmu nodel=- '.s- savai pareizrakstlbas vdrd."'5kus, stingrL uzlabojusi savu ---_ i ! techniku, atradusi vislsako =::a.s Kristlnas un atklEjusr, ka ;-: --.--s j dm gramatikas stunno daudza *- - . palicis smadzends. Pagdja --i:--S Laiks kam€r iem5cljos ka apie:: ar ALJAs "Abol-a" datoru, Tade+

.-:, ka noteikti bija jduzrtremas reda.kciju v61 k5.d"u gadipu. = *-"'aru r : i er iaunlequtSs =.-

zinaSanas

Anna Karila, Sigfrfda Reine, u.c. 7. ALJAS 34. kongress uzdod ALJA valdei rfkot vismaz vienu koordin6tu (t.i,. rlkotu tanl pa55 laikd) demonstriciju ASV mcroga. Juris Blodnj-eks, Ivars Slokenbergsr u.c. 8. ALJAS 34. kongress uzdod ALJA valdei sakopot rokas gramatu: rKa rikot demonstrEcijas.', Juris Blodnieks, Ivars Slokenbergsr u.c. 9. ALJAS 34. kongress uzdod ALJA valdei saistlt demonstreciju rfkosanu ar Amerikas igaugu jauniegiem un Amerikas lietuvie5u jaunieSu apvienlb5m. Juris Blodnieks, Ivars Slokenbergs u.c. ) 10. ALJAS 34. kongress uzdod ALJA valdei aktfvi izsludinat 5. Baltiegu Jaunatnes Kongresu. Lotars Belovs, cuntis Smidchens, u.c. 11. ALJAS 34. kongress uzdod ALJA valdei aktTvi atbalstlt baltie6u jaunatnes sandksmes. Lotars Belovs, Guntis Smidchens, u.c. L2. ALJAS 34. kongress uzdod ALJA valdei atbalstit latvieSu jaunieSus, kurj mEcds igaugu un lietuvieBu valodu, vEsturi, utt., un veicin5t Sddd veida latvieBu jaunieSu sadarblbu. Lotars Belovs, Guntis Smidchens, u.c. 13. ALJAs 34. kongress iesaka "VEja Zvanu" redakcijai ievietot "VEja Zvanos" rakstus par lietuvieSiem un

iqauniem.

laiku pavadu lasot jot, adot vai cila jot ka nevard;u pacelt ci;a pilna ar Veja

c:Ivo :: -:i5 ---::-:l'-, .--:.

: .-.- --:- r -: .

4-."-

a:enas ar V€ja Zva!-';T stradalu par cr:.3esa a.ttfstt-

Lotars Belovs, Guntis Smidchens, u.c. 14. ALJAS 34. kongress uzdod ALJA valdei atbalstlt Pasaules Baltiedu Jaunatnes Kongresa rIkosanu. Lotars Belovs, Guntis Smidchens, u,c. 15.-34. rezol[cijas piegemtas no 7. Vispasaules La:7i6Bu Jaunatnes Kongresa rezolicijdm. 15. 7. VLJK pilnsapulce iesaka rlkot nakanc gada vasari SomilE.

16. 1 .. VLJK pilnsapulce uzskata/ ka Vispasaules latvie5u jaunatnes fonda (VLJE) lIdziin6jE darLlba nav aktivi veicinajusi vispasaules IatvieSu jauniedu sadarblbu. pEc statutiem, VLJF pirmkart: jEatbal.sta vis_ pasaules latviedu jaunieSu kopejie proleXti polltisk5 vai kult0rala IaukS; otrkdrt; jdkalpo kE aizdevumu avots VLJK rlkosanai, un erkarte-jos gadfiumos jEsedz kongresa iztrukumi. TadE1. 7. VLJK pilnsapulce nosprauZ sekojodEs vadllnijas WJF saimnieko5anai: 1.) VLITF. teko5E konte jaatstaj 10,000 DM, lai apmierindtu pie5flrumd r un aizdevumu $ieprasfjumus. 2.\ Par6jie tr,LJF lldzekJi nododSmi saimniekoBanaiprofesionSlam m5kIerim. Ik gada ceturksni nopelnitie augli jaatgrieZ \T.JI' tekoid konte. L7. 7 - VLJK pilnsaputce piegem kd faktu, ka p6c dernobilas kodolreaktora nelaimes gadljuma dabas piesdr4oBana Baltijas telpA ir sasniegusi tik augstu lfmeni. ka tiek apdraudEta iedzlvotdju vesellba un ekololisk6s sist6mas lfdzsvars. Te ka BaLtijas iedzlvotaji nesp6j pirvaldlt savu pa5reiz6jo likteni, 7. VLJX pilnsapulce pieprasa 5Is katastrofas pilnfgu starptautisku izmekIEBanu.

18. 7. VLJK pilnsapulce protest6 pret Iqnallnas kodol-

sp6kstaciju Lietuva, kula uzb0v6ta bez dzesinf,Sanas torqa, kE arr- bez aizsargEkas un daudzam citam droSibas iek5rta-m, t5da veidE apdraudot Daugavas upes baseina ekololisko sist6mu un visu Battijas un Xaimigu valstu iedzlvotdju dzlvlbu un veselIbu. tilnsapul6e pieprasa, lai visas kodolspekstacijas ealtijas lelpA tiek blv6tas un pErb[v6tas ievErojot vissLingrEkos internacionalos dro5lbas standartus, un tai ias ir atklatas internacionilai inspekcijai. 7. VLJK pilnsapulce pieprasa, lai ener{ijas raZoEanas limenis Baltijas tel-pe neparsniedz Baltijas telpas iedzivotAju

vaj adzlbas.

L9. 1. VLJK pilnsapulce ierosina latvieEu jaunie3iem un vipu apvienibEm atbalstft neoficiElds miera kus'.Ibas austrumu bloka, atbalstlt tos, kas ir ieslodzlti P3domju gulaga par savam praslbam izvakt kodolieroUus no Baltijas valstim, u., iesaistlties i:formdcijas akcijEs, kas sniedz objektlvu lnformaciju - repretim Padomju dezinformdcijai - miera kustil:Em :i-etumu valstfs. 2a. rPiegemta zinEBanai) 7. VLJK pilnsapulce uzdod kc:;:esa pilnsapulces prezidijam nos[tlt pirmds un .::as Iliera darba grupas uzstdditds rezolflcijas Apvie:r.'-. .Eciju misijdm, rietumu un austrumu niera -kus--l::s o:ganizEcijdm un citam attieclgim organizE::l::, i.ttlecigas informacijas un technisko izkdr:.- j:: ','eiks Miera darba grupas dalibnieki.

26. 7. VLJK pilnsapulce uzdod jaunatnes apvienlbam sazinaties ar iEaugu un lietuvie3u organlz5cijdm, la: pErrundtu iespâ‚Źjamlbu rlkot igaugu un ]ietuvie5: pasaules mCroga san5ksmes saskagd ar 8. VLJK, p6c k: bDtu kopr-gi j6pulcEjas pirmajd vispasaules battieS: jaunatnes kongresa.

(Pie$emta ziniSanai ) 7 . VLJK pilnsapulce uzCo: 2'7 . kongresa pilnsapulces prezidijam nosrltft sveicienu: Vispasaules LietuvieSu jaunatnes kongresam, kas notir.: 1987. gadd Australije.

28. 7 " VLJI( pilnsapulce pieprasa katrai jaunatr.:: apvienlbai ieteikt savas patv6ruma zemes central=: izglitlbas nodaJai izstrid5t un ietilpinEt mdcl:: programmas vielu par Baltijas valstlm. 29. '7. VLJK pilnsapulce iesaka jaunatnes apvienl:iizraudzit sakarniekus/j-niciatorus balieSu jaunatr:: semindram un demonstracijam Baltijas telp5 1989. ga::

vasarS.

30. 7. VLJK pilnsapulce proteste pret cilv6ka tiesl:_ sirdsapzi::: cietumnieku tulrteju atbrlvo5anu no ieslodzijuma pi;-. soda nometnds un psichiatriskajas slimnlcas. 31. 7 . VLJK pilnsapulce iesaka katras latviai jaunatnes apvienlbas izdevumam (EI, Veja Zva:.: Stanga, u.c.) sava lurnE]5 izveidot vispasaules l:.natnes apvienlbu nodalu, kuSd p5rspieZ rakst:: respektfvi informdciju par citu ipvienlbu darbibu :: mtrr$iem, ta- informe-jot vietdjo zemju jaunieEus :: veidojot lieldku tuvlbu un sadarLlbu apvienl: darblbi. pirkapumiem LatvijE un pieprasa latvie{u

32. 7. VLJK pilnsapulce mudina latviedus piedali:::: polftiskas darbr-bas akcijds (piemEram brivibas x:i: braucienos, vEstulu rakstfsanE, demonstrEcijis, u::. neskatolj es uz iepriekSEj iem padomju vfzas no:: _ dljumiem. Pretpadomju akcijas, ka pieredze ri:: neiespaido vizu pieSlgirdanu. 33. (Piegemta zin5sanai) 7. VLJK pilnsapulce u:::: kongresa pilnsapulces prezidijam gEdEt par to, ka -r:: kongresa biegEm tiek sagatavots dokuments/petI::-: kur5 izsaka kongresa., pilnsapulces nostAju Lie- -:. konferences 1ieL5. Sis dokuments {kopjas) j r s;--:visiem Sfs konferences dalibniekiem, ii arr= p:=::. parstavj iem. 5aj a dokumenta j auzsveT, ka Latvi; : _ : nelegali okupCta val.sts un, ka ASV valdiba nekad :: atzinusi tas inkorpor5ciju PSRS. Tatad arl _ l nepareizi lietot izteicienu,Lielupe, pSRSn, bet -:lieto "Lielupe, Latvija""

. :. l. VLJK pilnsapulce ierosina battieSu pasaules ---: ::;ariz5cijEm, sadarblbE ar Baltijas valstu ;-:-:::s<ajiem pdrstdvjiem rietumos, radlt Baltie5u :':-:::-:s.entru, kam sEdeklis atrodas Eirope, kura jn kuSE pitnu laiku darbojas gta6s :-- l: -_ '.'::: :: : :e:6:o.,u izgl Itfbu un pieredzi. -' ::i -:' ^: t^^^.. . '_l.----. -i-rrsapulce pilnvaro cundegu Zari+u :--:i-:-:, ::a:.:: Grosu Zviedrija un Jani Kancanu ASV :-.: --::::::--_:.s par 3is rezoltcijas realiz6Banu. '.1--! ::-:.s.-!ulce uzdod jaunatnes apvienlbam ::-l-, -t-:::::::::.-::i uz Latviju un uzturEt kon_

EffiSlililll

lllilli

-.:"::a.

NESKIRSTI -.

ar:3pas latvieBu pad:r:::ii:nu un iesaka i-. -=1 ::.: :ar biedriem

34.

. VLJK pilnsapulce izsaka neapmj-errna-,:: un revidSSa:.::

VLJF saimnieko5anas, zinoSanas kumiem

35. ALJAS 34. kongress uzdod ALJA valdei valdes izveidot voleja komandu, kas sp6letu va1di. Juris Blodnieks, Ivars Slokenbergs.

turp. 1-.

oljos polltiskd nozore I987.9. Atskatoties uz 1-986. gradu un ta politiskiem notikumiem Jfirmalas un Vines konferencâ‚Źs, ALJAs politiskd nozare r dt pozitfvu skatu ndkotnC, gatavojas darbirtru pilnam L987. gadam. Daii no diem projektiem nav tedi, kuSiem vardtu veltft aviiu virsrakstus, bet tie paplaiinds ALJAs kontaktus, avotus un lidzeklus ndkotnes pol ltiskiem pas5kumi-em, 1ai tie vare-tu iegfrt mums nepiecieiamo preses uzmanfbu. ALJAs politiskEs nozares paredz6tie projekti L987. gadam ir: 1) PEc ALJAs 34. kongresa pilnsapulces 1dmumiem, politiska nozare rikos vienu koordindtu demonstrdciju ASV m6rog-a, ,kugd ari iesaistis igau4u un lietuvieiu jauniedus, cik tik vien i-espE jams. Lldz dim, datums dai demonstrdcijai v61 nav nosprausts, bet daZas idejas iis demonstrdcijas lzveianai tiek p5rrundtas. Politilka :lozare mek16 sakarniekus, ku4i uzgemtos demonstrdcijas rlkodanu savSs pilsdtds. Lfrdzu pieteikties pie politiskds nozares. P6c 34. kongresa pilnsapulces 2i -e-mumiem, polftiskd nozare nodibind's grupu", kupa izv6rt6s ',ktfvistu :=prieks6jo politisko akciju pand-<::nus un kupas dalibnieki bfls ALJAs ;alvenie sakarnieki turpmdkiem polf-*: skiem pasdkumiem . Ndkama j 5 "VE j a :;anu" numurd bfrs tuvdka inform5cija !:r 6ts qrupas sast5vu un darbibu. I PEc 7. Vispasaules Latvielu *-a:::atnes Kongresa pilnsapulces 16muTTALJAs 34. kongres5) , =:I*-iipiepemtjskd nozare sa zinE'si-es ar =: :r. _:=-_lv]-esu un l_qauBu launl-esl_em par ::"pe;amlbu rikot baltieiu semindru -,-:: ieronstrdciju Baltijas telpd gada vasarE, saskaqdar B. VLJK -:ai. 3:n:--5, un :-zraudzTs iniciStorus 6im Konkre-tu planu 6im pro;:: _ =-<--a:r. -=-r---a: .r6i nav, bet ir bijusi .

izteikta interese "Bal ti-c Aid " rokkoncerta ide jai, ta-tad polftiskE nozare talak painteresEsies par Saaa veida projekta lzveianu. 4) Lai papla6inatu ALJAs kontaktus un idzeklus turpmdkiem politiskiem pasd'kumiem, politiskd nozare uzstddis kontaktus ar vairdk6m austrumu Eiropas tautfbu cilvdku tieslbu organizdcijdm. Caur Eiem kontaktiem. ALJA cer iemdcfties labEk izprast informdciju kas ndk no r,atvijas. 6is bfrs loti akfrts jautdjums 1981. gad5 ar tieslbu grupas ',Helsinki rB6t'cilv6ku nodibinadanu Latvijd l_986. gadd. Protams, di" mindtie projekti nav politiskds nozares vienfgie pien5'kumi. Polftiskd nozare turpln6s rea{6t uz notlkumiem pasaules slarptautisk5 po1ftik5, kas skar latviedus un latvielu jaunieJus, kad tie notiek. {-PolItisk5 nozare arI mudina 3auniesus sfltft kartiqas mrlsu tautieiiem ieslodzfjumE eddomju gulage. MErti4S T. Hildebrants tr

KUR VAR ATRAST BRIVIBAS IELU

J-

TIKAI ALJAS IZDOTA RICES latv.!Ju valodar kartc -VI.n-18I lalka lelu nosaukumlea brfvvalsts - Idcila

t.g!d;Jlce

KARTE

UN Larvij65

turi.soa un paSoi.ju vcJadzlbio

- Arr-odami pi.ninek)1, aiz.ji, jaun.esu ratlk{arr.is vletaa, re.tora-nl. rt!kurbtuver, okupiclJar var!! [c!tidc!, u.t.t, lgXevgltettes! v.lodi. Pirclct

8ie;t

p.t

R18a nevar ac(a5t k.rtj.

rcv plros ce].1uaa - diviniet

latvle;u

draugtem tc un Latvij6-l

PIRMA \ALDES SEDE Li qaOa pirmE valdes s6de notika 3. un 4. janv6rr Latvieiu Stucliju Centrd Kalarnazfi. Galvenais pdr:runu uzsvar:s bi ja uz paredzdta j iem pro-' j ektiern 5 im gadam . LielSkais darbs bi j a izdal-It 34. kongresd piepemtds rezolfrcijas atbildfrzp:..l<iiianai attiecfgajiem giem valdes locekliem. Daudz rezo1[ciju sam6rd aut-omdtiski- bija pieskaitEmas katra amata darbfbas sfera-. Vairdkiem projelctiern dalejl pieskSr5s rezoliiciias, beL Ly iecerets tos paplaSinEt. Viens leas projekts ir darbu tfkt s . ALA ir: j au iesikusi veidot datu bazi, sakopojot gan darba mekl6tdju v5rdus un kvalifj-k5cijas, gan darba dev6ju vdrdus. ALJA cer sarundt sakarniekus 1iel5kas pilsetEs, kas savukart palidzdtu jaunie5iern, kas mekle darbu tajas pilset6s. Vipiem var6tu palfdzdt ar naktsm5jam un iepazfstinat ar cilvSkiem, kas pd,rzin vipu darba lauka iesp6jas tajd pi 1sdta. Jebkdda ve j-da ie j-ntereseti pie Lailas iaudrs var pieteikties (adrese 5I numura I-loebrantes !-

-:i

-'5c

Ctrs projekts ir refer5tu tur::_- projekts. ALJA sakopos iespdjamu :='=:=ntu un referdtu sarakstu, kas -:1-- -: -rteres6t j aunie6us . Jaunatnes :'--:-r-'3: br:s iespEjams sarunSt dos '.-

1'a-=--=

:---*s savdm pilsetam. ALJA koor3=:as referatu turnejas, ta :. s anaz inot i-zdevumus . -- -.'=rE kongresa piepemto :: : -redru skaita paaug- I -.-.-:e pErrunSSa dalSdus . :---:-s--fl vair:5k biedru.

Skatoties drusku ta l ak nEkotnel , valde pilnvaroja rfcfbas komi-tej rl-koEanai iikaq;. ALJAs 35. kongiesa priekiir uzsSliusi Rfcfbas komiteja darbus konqresa vietas atra6anai u: programma; veidoSanS. LIdz 6im bi;a tikai runS+-s ar viesnicdm pi l s6ta: centrS. Dargo cenu d6] un Kllvlandes labas izdoBands pieme-ra d61, valde sirsnfgi ieteica rfcibas komitejapaf vie snic-a:pa intere !?] 3k priekspilsdtds ?gt._": vai pat tele. Cikdgas 5rJ nometnes stila kongresarn. 34 . kongresa rlcibas kornite j as priekss6dis, Eriks Kronftis, zieoja, apm6rar ka kongresa atl ikums biis $2000. Ndkamd s6de mar

td KaIamaz[.

PARqJEMTS

notiks

28. un

29.

NO AI,A VESTiS

Jauns pasekums darba iespEju sazinas centrele Ke mazu pakalpojumu latvieiu sabiedrtbai, Amerikas Latvie5u Apvieniba ir uzg0musies jaunu, praktiskas dabas projektu - savest kop6 latvieSu darba dev6jus ar darba meklctaiiem. Vairaki latvie5u uzgem€ji vai iestaZu vaditdji ir izieiku5i gatavibu pier,remt kddu latvieSu darbinieku, ja butu zinami spdjryr kandideti. Vair6ki ir an- izteikuSi gatavibu savd uzqr6mum6 radit vasaras internu programmu. ja b[tu zin6mi kvalificeti kandideti. LatvieSu jaunieSi bieZi mekle, ka vasaras, tE pilna laika darbus. Da.ilkaft tiem trEkst inform6cijas par darba iespc

jam, sevi5fi cit6s pils€tAs. Ir vaja&igs viens centrA.ls sazipas punkts, kur visu informAciju par darba iesp€jern

varEtu sakopot, lai varOtu sapErot potenciAlos darba deve jus ar darba meklctajiem. Pec pirmo kontaktu nodibina5anas, darba pied6vetej: un darba pieprasiEji paSi btltu atbil&gi par t6l6ko nicibu Amerikas Latvieiu Apvieniba neuzgemtos nekadu atbildibu par iEl6ko attisubu un nekedas garantijas nevardtu dot. Tas pslik5u katra personlg6 iniciativ6. Esam jau sagatavojuii aptaujas lapas darba piedavatajiem un darba mekl6t6jiem. TEs var pieprasit ALAs biroja A&ese: American Latvian Association, Attn: Darbi, P. O Box 4578, Rockville, Md. 20850. Eventu€li veidlapu izplatl5anu paplaiin6sim, izsOtot t8s viet6jiem labvie5u certriem, vasaras vidusskolam. Latvieiu studiju centrnrr u.t.t. Darba iesp€ju apskatu public€sim latvieSu laikrakstos un jaunatnes izdevumos. Ja atsauclba jaunam projek' tam bos laba, tas var€tu jau pilna speka darboties nakoii gadl pavasari. Sovasar, Amerikas LatvieSu Apvienlbas, Pasaules Bri'.': Latvie5u Apvienibas un ApvienotAs Baltie$u Komiteja"i birojos strdd6ja pieci latvie5u jaunieSi. Ceram, ka a--: cit6m latvieSu organiz6cijAm radlsies nAkotnd iesp€ja pra.utiskos darbos iesaistit mflsu jaunie3us. Piere&e rdda. .': las ir pozitivs pasdkums, ke vienam, tA otram.

Astra Pavlovslri FinanCu lietve<it

35. kongress Cikaga ri.cibas komiteja ir jau sdkusi rosfgi darboties. Te ir pdrbaudljusi iesp6jas rlkot konqresu nometnes sti16 un ]Cmusi, ka

Ndkamd ALJAs kongresa

Cik6ga nav piem6rota pils6ta tdda kongresam. Cikdga ir kosmopostila lits centrs un ,6i ipaBlna pievilks jaunieius uz iiragas kongresu. rr pulks ci 1v6l<u, kas j au droivien i6onl sejas un domd, td ka kongress tiks r:ikots l ield pi1s6t5, tas bfrs tikai d,zer3anas kongress. M6s esam brlvprdtlgi uz46mudies t6du risku, jo jfrtam, ka sp6jam piedEvdt pietiekami interesantu programmu, 1ai jaunietim =

nebrftu jdslfcina snaor.

sava ga;laiclba

ALJA ir dauCzpusfga orqani-z6,ci1a, un komitejas atbildiba par '-ade] rfcfbas daudzpusfga. Amerikas ir Kongresu jaunatnes apvieniba ir tieii latvieEu <a nosaukta... visas launatnes acvienlba. Rfcibas komitejai ir atmegindt pieddvdt saistodu :ildiba ::ogrammu ikkatram jaunietim. Daudzi politiska :--a, ka ALJA ir orqani:E:---a. ALJA1 ir polltiska nozare, .: = -- plr:stdv p1a55kas intereses. ALJA ' . -l-,--/a . Pdde j a laikd esmu pats -,-l--s, ka kodols kristiedu jauniedu ':-as no plasa.Kas latvresu .: . _: - : -:,-:su sabiedrfbas. Tdpat Dievturi .. ::5 j usi noma16. MEs pleCivasim ---=-

: _'_ ;i1

*=^

-ras aDam grupam.

:-c .^ -l

b[tu ALJAs kongress bez Jaunu un vecu jautajumu referdti... Satakva, miera crti Erropas alternatfvi,

jaunatnes Satversmes sapulces projekts, n5kotnes Latvijas vizrla un citi. Tie, kam labdk patfk k[lturdl5s nod.arblbas, spes baudlt cit-u jauniesu uzskatus par atklatLbu Latvijas literdtfrrd un par ndkotnes vLrzienj-em Latvi;as popkultfrrd. v

Cerarn

ciesdk saistlt

jaunietl

mDsu

programmd, piedavajot ne tikai referdtus, kuros dalfbnieki nem paslvu 1omu, bet arf darba forumus, kuros aktlvi vare-s piedalf ties visi. Arpus programmas, m6gindsim istenot Roks bez robeZdm (RBR) projektu (skat rakstu20.Ipp.), ku;u veidosim par pasaules rn6roga latviedu j auniedu notikumu. RBR, tipat kA 1ie1a dala programmas kartlbas t LL paJ rai-t< tentatfva, jo cenas nav noskaidrotas,

lektori nav sarundti, bet 71dz zindsim, zi4osim telak. Peteris Muilnieks 35. kongresa rlc. kom" pr:iek6sddis

s sss*sssss**a a*ssa* * sss s di$ 34. _ALJAs kongresa rezolh- s,5 & n:q pasraik kdrUo]am prieksdar- S cl.ldS, â‚Ź3 rokansamblu ori6inSL- * trimdas S !": ig.=T, lenBu kasetes izdoSanai. ct S 9f r-rn ansamb} i lirgti stAties $ vruzrrtr {g ;t^t sakaros ar Alni Ceru, 4939 N. Fa ; Kedvale Ave., Chicago, IL 60630, H

283-c638. $ {3 ssas ss $ s8sSsass*sss ssas H usA rel:

(312)

Atis Kronvalds ir viens no pazfstamdkaj iem atmodas laikmeta darbiniekiem. Vj-+J tr dzimis LB37.q. 1-5. apri1l Kurzem6, Krotes VidusmuiZd. Kronvalda ierosindjumd, Terbatd 1atvieSu studenti pulcejas literaros vakaros, td stiprinot un paplaSinot savas latviskds zinSSanas. Kronvalds :-zc6lies ka lielisks orators, sav5.s runds uzsvErdams latvieSu valodas, folkloras un vdstures pazfBanas nozlmi. Varam vi4am pateikties par daudzj-em "jaunvErdiem", piem6ram vdsture, apvErsnis, glezna, luga, mdks1a, pagatne, slimnica un tdvija. Kronvalds mira 38 gadu vecum5 1875. gada.

ir izsludindjusi 1987. gadu par Kronvaldu Ata gadu ka piemigu vi4a l-50. dzim5anas dienai. Saje un ndkamajos numuros sniedzam citatus no AaZaaam Kronvaldu Ata runEm un rakstiem, kas apbrinojamd kdrtd ir tik pat traplgl un noderlgi Sodien, ke tie bija pirms vairak ke 100 PBLA

gadiem. PAR LATVIESU VNIOOU:

Valoda ir tE laip?, P? kuyu sastopas gars ar garu, prdts ar prdtu, cilv6ks at cilvEku, lai tie mdjotu diezin cik tilu cits no cita, un sastopas ari cilv6ks al Dievu . {2.)

Jaun5 audze ne mtZam neiemaclsies savu tdvu valodu cienlt un milet, )a r,6s tai nedosim labu priek5zimi. TEpec mums piekrlt tevu valodas cienf5anu cler]dlt visur, kur vien iespEjams, vispirms savis Simenes un savi sadzive ar :autieEiem.

(1-.

)

1..:. '':iic'cias t'aitta. jo hCtdreiz to, Jto ' --<,::.--'..i')i !ott ieiu t,ordos izteiht, bet po r;ir: .'i.:. /'i; \t t'oitto. tod?! ka t'alodas .' ..r..I :-, '. ii' l,,tlrtlgi ttepa'zlstanr. (6 . )

PAR LATVJU TAUTAS VESTURI:

Verdzibas laiki m[su tautai

ir be:galfgu nelaimi atnesu51. Tagad ga: verdzfba pate caur likumiem atcelt= bet vergu gars ve1 nav pilnlgi :.: mtsu tautas izzudis r un aaLL gf 1a-..:: netikumi parddlsies vel pie m;s bernu berniem. (1f.

)

PAB AUDZINATAJIEM UN SKOLU:

Visas tautas dziesmas neder skolas b6rniem, jo tikvien pieaugu5iem saprot6mas un tiem vien piekld'jTgas. Skola tik tidas jiizlasa, kuyas jauniem tds visder-rgakas. (2 . )

Tad6l str5d5sim - stradasim latviski ! Straddsim, kamer dzfvojam. Jo kad bDsim smilSu kalniga, tad jau necfnlsimies par tautu. (1,2.)

Ja kads vfrs strada gar b6rnu dveselem ka c0ka pie auzu maisar tad tur, diemZdl, gan var celtles 1ielum liela sajuk5ana b6rnu prdtos.(2.) PAR TAUTAS UN TEVUZEMES MTLESTIEU:

Tdttu zentes tntlestlbo bis pie bdntient tai nt7ra atrodanta, hddd tnerd td t?L'tr rttitjds uzplauhusi.

(L.

)

PAR SABIEDRISKO UN DARBU UN IAUZU SADZIVI:

Bet to neaizmj-rsfsim nekad, ka tagadej o laiku verdzinaSana nevien smalkdka, bet arr- slependka un ndvfgdka priekS musu tautas, nekE ta senaj d (rs. )

Tad6ltl lotl nodere-s, ka braligE mllestlba dienu no dienas jo ska]6ki vjens otram uzk liedzam: modies, celies, strada !

(1-6

Bet uiss. kas pie t'dcient otron.onts. nott nedz potihants, nedz derlgs lotrieEient. un jo arf, tas net'iettant Kronvalda Atis jauniba

rtebiltu par grdclgu ltiedctuzlionos. Kad7! to paha! da" rlt? Izlas\sirtt to. lios labs utr derlgs. (74 .1

Niecigas \<i1das neklajas par gadu robeiu pdri aiznest. (17.)

skolu kop5anas vecdkiem un skolas draudzei, skolotajam un macltajam nav celd lauzsEk, nav katram uz savu pusi jaiet, bet tiem jdbiedrojas , cits citam rokas sniegdams vz jaunEs paaudzes krietnu audzinaSanu un s skaidru apgai-smodanu . (2.1

am savs

crtAru evorr

'{ATNES MANTOJUMU:

1. Tevuzemes milestlba 2. Keds vards par mUsu tautas skoldm. 3. Keds vards par mDsu tevu valodu. 4, Par mUsu tevu valodu. 5. vardiqS par m[su valodas piekoplanu. 6 . F.una 1,87 7 .q . 19 . f ebruari . 1. "l4aza vdcieJa" priekSvdrds un pecvards. B. Runa 18?1.9. 23- janvari. 9. Latvj-eUu dzieddEanas svetkl Rlga (1873). t0.Skol.otajam E. BlDmam 1865.9. 11.Ve1 kads vards par latvieBu laikraksta lasiSa:: 12.Sko1. D. Damberiim 1869.9. 22, auq. 13 .Balti jas vestnesim. I 4.Majas viesim ( 1 871) . 15.Raksts - runa 1872.g.19. februari. l6.vestuIe Tauripam 1868.9. 17.B. Dfrikim 1871.9.

jziesmu bagatiba dod viska m[su sentevi cilvekl r un skuskaidri -:-,:- -s, 1a:- cf n5mies vigiem :- ---'r.::.s tapt 1ldzrqi. (2.) pEi:4emtas nc A. Baumapa " Pa -'-' .---: ,.:. -:--:qrIfr;as .-'n. - leclbu,

Kro:-,.-a

.: -_;

{} {} {}

Svirbr!o

{} {} {}

b rTvTbo

{}

{} €3

{} {}

Panki IgaunijE Tautas valodd 5i va]6jE kafejnfca HarjumSS apkdrtn6 saucas par "zvirbula" kafejnicu. No Pavasafa l-idz iudenim, b:-e?i no rfta lidz vakaram 6eit sel savd veidd interesants,

ska15, trakojo6s, Pudeles zem galda citijois jauniedu bars. Kas tie ir? Es parun5jos ar diviem no tiem, kas paSi sevi sauc Par "Punkarid" -(tatvisXi-"panki"), lai uzzindtu, ko viAi dara, ko cer iegfit no dzlves. Tiem ir seiPadsmit gadi, tie mac5s arodskolS. Vi4u vSrdi ir Ronalds un H1nO.

Ronalds, ar palamu

Ronn

Vai tev ir daudz brfva lalka? Ka tu to parasti pavadi? DzeSu a1u un... eju Pastaigdties pa 1 s6tu. Kur tu dzer a1u? laZados ddrzos, Parasti Li1Iek'i a apkartn6. : ','ai ro sfm vietdm dr6 nedzen? : Dze:. lau arT, bet ParasLi mfisu ir Caucz , Ci-vi vaj- trf s desmiti. Milicis::E< lau arf cauru dienu m0s kerdars . Iai :6gam . Bied i nol;eq m[s . Nop1e5 -;.ede-c i.It sprauiadatas. No vecdkiern pa:-k:e: '-5s ne+em. No Termo, piem6ra:r.. las s5.< claut un lamdties. VinS ir ta kl "-ec5l<s -- devippadsmit gadu. rri+i sp=- crc'-est6t , j aundkie neuzdro6lnEs. J: KEpec:us a;:-=:::a? A: Ga lvenokEr-- i:€: - : tra l _T

)

;.i

J: Vai kaudands arf ir bijusi? A: Protams, ka ir- visbieiak ar melnd lirgY? Pdrdevdj i.T. rie ndk pasi 6rc6ties: Kddas jums dr6bes mugurd, vai jums kauna nav, jfrs tedi te ke k€mi ! Bet Pa6i valkd tikai no (Srzemju) firmdm. Man6s domas bfrtu drizdk- jehef vi4i Paii ciet. vi4i taisa ar Srzemniekiem veikalur ufl uz ielas var redz6t, ka katram otram mugurd ir k5das no viPiem Pirktas Nekos cits nqv n?Pieciadoms, ponks ir golvenois!

lupatas. Vi4u ir daudz vairdk nekE J: Vai jOs arf kddreiz "huligSnoj at" ? A: Man patik lauzt. Reiz milsu mdja es salauzu Puteklos arf labu dalu no visdm mantdm, bet tad arf bija 6adam viss jdsakdrto. J: Kip6c tu lauz? A: Es nevaru izskaidrot- Varbfit aiz bezceribas, varbtt tikai lai sadragdtu; kaui ko sasist il;embds , ka vairs atkal salikt koPd nav iesP6iams. Daudz nePOlos ar kdrtibas ieturdianu. Vienigi savu "maku" (magnetofonu) es reiz salaboju, kad tas saplfsa. J: Vai tevi vispEr kaut kas interes6? A: Nekas neinteresE. Nekas cits nav nepiecie3ams, panks ir galvenais. Es labprEt atstdtu mdjas. Lai milicis atstatu miera. Dzfvotu koridoros. Vienlgi mdtes dC] es to nedaru' tI sdks iaud6t. Ar Pat6vu es ta ist: nesatieku. MEte nesaProt kdP6c es staigdju luPatds. Saka, ka PrinciP: varot j au btrt, bet tdP6c neesc'j EvalkE Sadas dr6bes . Kddreiz esrn: Szirddjis, ka panks esot pubertdtes laika mu]lfba. Me1i. Visvec5kajam nc mums ir divdesmit viens gads.

panku.

.t:

J: Vai jums ir savs vadonj-s, kas jOs sev paklauj? Naudu :-zspied,? A: N6, patiesibd nav. Vi1lu, protams, tiek saukts par panku t6vu. Bet naudu vienm6r aizBemami-es cits no cita. Galvenok5rt dzeram a1u. Kad esam kopd, katrs parasti nopErk par p5ris rubliem, tad k5du brfti4u pietiek. J: Bet vai tevi interese arf kas cits ke apkdrt klejodana un alus dzeriana? A: Patfk mlzika, ipadi pank mfizika. Labprdt klausos diesu r un ari pat klavie4koncertus. MEksla patfk arf. Reiz6m aizeju uz izstadem. Patfk bohemiesi, panki ir arf sava veida bohemlesa.

J: Vai ej ari uz klno? A: Pa ziemu es kddreiz e)u uz kfno dzerL alu. J: Un uz teatri? A: Vienu reizi esmu aizgdjis ar ma-ti . Toreiz bi j u v61 t5ds maziqd . Neatceros, ko tur skatfjos. MEte mani nemitlgi aicina sev lidz , bet man nepatfk tedtris. Uz turieni iet est6ti)5i, pieklSj lgi ]audis. utltrt

;

{

(

--: Ko tu dari- gafos ziemas vakaros? i-: Ziemd es parasti sdlu mdjEs. -:;:1k es gaju vz vilciena staciju, ---: qrozds daudz lauZu. Bet apnika. . -- a:: j a ir daudz 'netlru cilveku . i,Akas darbd neiet. Kad esmu mijEs, Iir,:'j<oS r'm0ziku. SamdrE bieii arl . Galvenokdrt kriminSlromdnus. - =:--:s'- lfdz visuztraucoiekai vietai, ::-- .<aC sakas, piemEram, slepkavibas - : -:.r - Siana , tur vairs talek nepie-: -=i:= lasft. Lasu arf fantaziias Y .--- ..rr.:^---:-:1:-!^ ---=--.^:-.->. vr>vairdk interesd sausmu pats esmu stipri nervozs. p5rdk nervozs, es viensrieties. r

t_:

Ta LD

J: KE no tevis izndca panks? A: Nezinu.. Patik5s ip6Arfi.. un pank mfrzika. Tas bija pirms divlem gadiem. Sdkumd man principu nebija. Macfdan5s un darbs man vispar nepatika, Labpritdk dzfvotu kaut kddu nenoteiktu dzTvi. Panku pirmais likums arf ir neko nedarft. J: Vai tas tevi netraucE, ka ar savu ap{6rUu tu pievelc uzmanlbu? A: Sava laikd patika, ka uz mani noskatija-s. Tagad esmu vienaldzigS'ks. Bet noteikti arI netrauce-. Es vairs nemaz neievdroju skatit6jus. Sdkumd man vienkErdi bi j a )g6des pak5rtas kakld un kdjds parasti svltrainas, netiras bikses. Aizgdju ciemd pie vectdva, tas prasfja: "Vaj_ tu ari esi panks ? " oai,i pieaugudie pat mfrs atbalsta. Maza rlrvo -m5te -dausmfgi atbalsta pankus, pati p6rk vipam dr6'bes. Daudzi zina, ka m6s neesam vienkdr5i kaut kadi bernid4lgi )66mi ar dfvainiem ap{6rniem. zema$2i45' es cerdtu, ka es pietiekami maz zina-tr1 1ai es bfitu psfchop6ts. J: Ko tu domE par alkoholikiem? A: L)z iUpam L" tfiam nienZu ar nicj-noiu skatu, 1ai tie saprastu, cik vi4i ir noiEfoiami. Sakum5 tie nesaprot, kEpdc es uz viniem skatos, bet kd'di droSvien tad saprot arI. J: Tu pats jau ari dzerr urr td' pat nolfdis ka-da sturf . vai te ir k5da atdkiribaa Al Es jau nedzeru tik daudz! Mds pemam ari tabletes. J: K5das? A: rBarbam0l', bet ari citas. J: TIs taEu boja veselibu! A: Lai boj5. Dzeram un ie4emam tos it visus a1u , 1e-tu vfnu , ieelpo j am Skfdinat5ju garaiqus, lai dabfrtu kaifu (No krievu valodas "iereibt"). Stipri daudz sm6),<5j am. J: Bet v615k tas jums srlri atmaksas l_es . A: Tas ir gan interesanti. Visi saka: "Nesmdkejiet, nedzeriet, veldk noiSlosit. liu" par to, ka noierod,-,.

...kdpec as vispor dzivoju, io ?s neYoru dorit to, ko gribu ?

Kdpdc man brftu pasam sevi tagad jasargd, k5pec es vispdr dzlvoju, ja es

nevaru darft to, ko gribu? Aizliegtais auglis ir vienm6r salds. Es esmu nervozs, viegli sadusmojosr €s esmu ieveroj is, ka kddreiz rokas sik paias no sevis trfcet. J: Vai tev vlsp6r ir kddas rrfpes? A: Islaicigas rupes ir gan. Piem6ram, tad, kad vajag naudas. NEr r€ lie1as summas, betr nu, alus nauda, piemdram. Liela-k6 r0pe, kas mani pa6laik stipri traucd, Lr tas, ka, ja bus jaiet dienestar es nevar66u panest stingro reiimu un sekot pave16m. J: Ko tu ienfsti vairdk par vi-su? A: Es ienfstu kapur €s dausmfgi gribu mieru. Kari ar dautenEm bfltu ]otiT.2?2interesants. A: Kodolka56 frt, riebfgs. Bumbu jau ir tik daudz saralots, ka var6tu visu zemeslodi uzlaist gaisa. J: Un kas tev patik vairdk par visu? A: But brivam, prasti runa't, lauzt un p15st. J: Vai tu ar meitendm arf run5 prastu valodu? A: N6. Meitenu kompdni'j5 esmu pavi-

Ponks ir tirs! sal .r--s ::lvEks. Panku meitenes run5 iirums . Merka , piem6ram. s -,5k pat panki, Me j-'-e::es :cr,e:-kti arf var bfrt mEs ar :,el--e::d: i abi satiekam, bet es pats .,egit-:'- / Ka meitenes ir panki. Sievie'*e: -r v-e::5r iabut labdkai, jauk5kai-. ?a:k: :eir--enes nav Pir5k sievi6;1tEas. 1a: arf tEs kddreiz valkd k5rtlgas i:5bes, tad tomdr negrib6tos tadu rer-- cat sievu. pra

Riho ar palamu Riks

J: Vai tev mdjas ir? A: Ta ka bfrtu. Majds es esmu Pavisam reti, es tur eju tlkai gu15t. J: Ko tu dari pa dienu? A: vienkdrSi klaipoju apkdrt. J: Kur? A: Visur. Lillekula, Ma-rj.a, Kivimiai. Daram vis5das mu]};ibas. I zkoptu sabiedrlbu es nepanesu. Pieklajfgu ciemoianos es necieJu. Es pret visu esmu auksts. Mani arf neinteresE tas, ko par mani dom5. J: Vai tu alkoholu lieto? A: Jd, a1u. Bet kad ir nauda, tad arf stiprdkus dz6rienus. J: Kur tu dabfr naudu? A: Da;adas viet5s. Mdte dod arI. Ziemd sanemu stipendilu, vasard praktiskajos darbos. J: Sajd kafejnfca vairs nePardod alkoholu. Vai jus nu nemeklEsit jaunu

satikSands vietu? A: Ne. Alu un 6nabi var vienm6r dabDt veikal5. Nesfsim arf deit lfdz J: Bet kdp€c tiedi di vieta jums patik? u A: Seit var viegli laist 1ekas, la , nak ma1rc1. J: Vai tev ir daudz draugu r dt ko

vari tureties kopS? A: Daudz. Man ir t5, ka Pret Paziga-m esmu labs, bet pret =r"'diem esmu nepieklSjfgs. J: Bet pret meiten6m? A: Daias patik. Ne- disko sievietes, t5s rund nejauki par mums, galvenokdrt drebju de1. Lai runa-. J: net ap{6rbs'tev ir tfrs! A: Panks ir tfrs. Krekli man vienm6r ir LzmazqdLL. J: Tu neci-et vardarbibu. Bet 1auiana un pleJana tev tom6r patfk? A: Jd, protams. l,auiu visu, kas nak priek6a: Ielas gaismu stabus, atkritumu kannas. J: Tu pats saki, ka esi miermiligs? A: Jd', bet es esmu ener{isks. LauSana dod man ipa6i patikamu sajfrtu. J: Kad tu visvairdk trako un lauz mantas ? A: Ar draugiem. Arf viens pats. Tad, kad esmu dz6ris vai uzndk nejauka

oma.

RezolDcij as ...

J: Bet kddam tadu ir pec jums atkal" salauztaj-s jEsalabo?

A: Mani tas nei-nteres6. J: Ko tu doma par sieviStSigiem vi'ri eiiem? A: Man nepatik, ka vfriedi krdso 1frpas un valka auskarus un citas rotaslietas. Panki-em ir virid4fgi apgerbr un rzskats. J: Vai tu pats sevi tad uzskati par kErtfgu cilvel<u? A: Kartiga, pieklajiqa dzive man nepatlk, bet es neesmu arf netfrs. J: Vai esj- pdrdom6jis, k5de darba tev patiktos strdddt? A: Man negribas strdd5tr un macities arf negribds. J: No kE tad tu dzfvo? A: Kaut kdda nauda j au vienme-r uzrodas , badd es nepa l ieku . Mrfs sauc par zaglj-em un hu1ig5'niem. Zagt es nekEda zrqd. neiedu. Zaglu musu bard nav. J: Kad b0si vecdks, vai tu velies b0t t6'ds pats, kEds esi tagad? A: Nezinu. Pa6laik domdju gan, ka )-a, bet varbrlt sdkdu kadreiz ieg6ddties savu mantu, ap4emdu sievu, man bDs b6rni un mdja, tdpat kE visiem, kas mfrs paslaik nosoda. *** Ronalds un Riho, VilIu un So1veiga, Tarmo un arf citi vipu laika biedri citada veida paklidudos bari4os. K a s vi4i l_r? K a p 6 c vi4i ir tadi, kadi ir? Bravfira, dusmas, nespdks pret kaut ko nenosak6mu, it kE konkrdtu, reizdm arf nenoteikti vispdr6ju. Vigiem vajag brfvlbu. Kadu? Vinu domas un vdrt6jumi ir pretrunfgi. Vini sevj- sauc par anarchj-stiem. Vai te ir pdrejoda, nekaitiga mu]15fba, vai bfstams sdkums? Kur ir saknesr un kEdas bds sekas? Kdp6c viqri vispdr ir? Ko par

vigiem

domS?

Ut-o Kraan

Tulkojis Guntis Smidchens (Pdrpemts no Igaunijas avizes "Norte rrr '-llr lrdd -L

)

36. Al,JAs 34. kongress uzdod ALJA valdei aktlvi veicinat labas latvieSu valodas lietoianu jaunieSu sabiedriba, it ipaii ja-mudina jauniegus lasit latvieSu gramatas. cuntis Smidchens, EIisa Freimane. 37. ALJAs 34._kongresa pilnsapulce iesaka rfkot ALJA 35. kongresu Cikaga. Alnis Cers, Ingrfda PfiIiga, u.c. 38. ALJAS 34. kongresa pilnsapulce uzdod ndkamai valdej- "VEja Zvanos" publicet Isus rakstus par LatvieSu gramatam, kas varCtu intereset latvieSu jauniedus.

Ieva Jirmala, IrEne

Caune.

39. ALJAs 34. kongresa pilnsapulce uzdod valdei izv6rtet, godalgot un public6t 1982. gada ALJAS pasaku sacensibai iesUtitas bErnu pasakas. Ieva J[rma1a, IrCne Caune. 40. AUAS 34. kongress uzdod Al,JAs valdei sazindties ar LJAA valdi par iespEju rlkot IJAA gadskertEjo kongresu diends pirms vai p6c 2. globdlajdm latviedu sporta sp6lem Australija, 1988. gade, lai dotu iespeju citu valstu jaunie5iem piedalities LJAA kongrese. G. Ozoliga, A. Cers, M. Hildebrants, u.c. 41. ryemot vEra Satakvas un Vfnes konferendu Iabv6lfgas sekas, ALJAS 34. kongress uzdod ALJAS valdes polftiskas nozares vadltejam nodibindt aktlvistu grupu, kas vispusfgi izvErtEtu 5o akciju pandkumus un turprnatu Sadu darbfbu lidzi-93s akcijas. Martigs Hildebrants, Alnis Cers. 42. ALJAs 34. kongress iesaka nEkamai valdei izvest dailliterattras sacenslbu, 1ai veicindtu dailliteraturas attistfbu jaunie5os. I eva Jrlrma I a , I râ‚Źne Caune . 43. ALJAS 34. kongresa pilnsapulce izsaka atzinlbu 34. kongresa rfcl,bas komitejai par makslas izstedes rlkosanu un uzdod nakamai rlcfbas komitejai dot iespâ‚Źjas jauniem mEksliniekiem izstedlt savus darbus. Alnis Cers, Arnolds Kerklis. 44. ALJAS 34. kongresa pi).nsapulce uzdod ndkamai valdei izpetlt iesp6ju sakopot daZedu latvie5u jauniedu rokgrupu or{inaldziesmas izdoSanai plates un/vai kasetEs. Alnis Cers / Arnolds Xerklis. 45. ALJAS 34. kongress uzdod ndkamai valdei gaddt par to, ka lldz 1987. 9. maijam ALJA bDtu 500 biedru. Kristlna Putene, Andris Krimkalns. 46. ALJAS 34. kongress uzdod ALJAS valdei atbalstlt "Roks bez robeZam" projektu un te reaLizCsanu 35. kongresa 1aik5.

rM;r+i dr rrtls hf

ci-=-

llf

LY!

METFNJ bet 1ai nodroiindtu linu

GAIDiTAJ'

Ndc ndkdami, Meteniti, Daudz ir tevis gaidft6j'.

Gaiditdj'? Kas visPdr vairs PieVienigi , dzfvo j ot svedE zem6 moderna j 5 lai.kmetd, tntetepi izpaui6s citddi nekE senajam latvietim. PEc sends latvieSu gadskdrtu sist6mas, Metepos beidzds ziema un iesdkas pavasaiis. Metepus atzim6 starp zi.tn.s saulgrieiiem (gardka nakts, isdkd diena) un Lieldien6m {kad diena .uD nakts viend gaSumd), Pec gregoriesu kalenddra Meteni svindmi ap 9. februdri. Mete4i j-r svdtki saistf ti ar sauli un ar laika ldd,zienu. Februdri ziema jau mums d6iet izstiepusies un laiks 16nEm velkas vz PriekSu. Pavasarim tuvgjoties- mds-.ifrtam sevi mai4as. Dazs lutas vals un noguris. Vislielikais kErdinEjums ir auistuma izraisitd aptaukolands. Neatk1dj, ka dis ir melaseni petfjumi izraisitas reakcijas' trfrluma nlna gaismas atraisfta, dienas ir liel-anfns vie1a, kas l;imiska raloLa sernenf garstdvokl . i ie--eki:6 Se:c latvieiu atrisinajums 3f Metenu sa:a la-l<a fleg'm6tismam bija jauni gada iezimeja lietepi iv::.eia;.a. bija gaSds ziemas, pAc ir. sEku::,pagurt, atpfrsties zK;s:6--:-es, laiks un pacres--'eE a'-ka1 lidz Lieldiendm. Metepus la--"':ei: svindja, lai atkratftos nc zieras r.iega un lai garigi gatavo--cs :a"-asa::: . Pa+-s tle-*e:-:s irSca p-ri kalniem kamanEs. A:1 ;as- la--vie6i gaj a v:_z:-ndties ragav:.;5s '!'a: kamands veselu dienu, n6 lau ---:es 'zDriecas d6] '

raf.u naka-

majam gadam:

Viza viza kamanl4as Meteni.ia vakar6. Lai aug lini tievi,

Lins l iniqa

min Mete4us? Atbilde: Mds visi.

ga1il,l1

9aTL, .

VizinS'damies tie

r rlâ‚Ź bet arl

sacent6s

tikai dtrum5 un veikllbe,

v6rdos:

Manam tdvam Manam t6vam Manam t6vam

ga6i 1ini, vel ga;dki, visgaSSkie.

Lai kartigi izvl-zrnS'tos, 6damc pa46ma lTdz. Izkustoties rodas dstgriba

Vizu, vizu Metenfti, No kalni4a 1eji45, Cik no kalna nolaidos, Tik no kdjas nokodos. Galvend mieloian6s tomdr notika vakara-. Bi j a sdtlgas vakari4as - a: mieZu placePiem, ctkas ga+u "" ?}Y'a Pec tam, saimniece, kas Pavadr: dienu vdrot, arl ieguva iesP6ju izkust6ties

Padejoji saiminiece, Metenf da vakar-a, Lai de jo ja govis, ve-rdi

Brlvtbas kuQis,

Pavasara tfrumd. I

Satakva un reizi gaja budejo pavasarl neviens budelos ,os, nei-et . Var6ja apciemot un izdancindt visus kaimipus. Mete4us izvadija ar ndkamo dienu , pelnu dienu: Ej ar Dievu Meteniti, A; to mieia pldcenfti, I,lan atnEks Lieldieni4a Ar baltdmi oliq5m. Bez Mete4iem ziema liktos nePdrdzfvojami gaT?: . Sogad ap _Metegiem fstenosim variScijas par mflsu seniu Mete4iem. Saai-cindsim draugus veselas sacenslbdm svaigi d j-enas sporta gaisd. Pa4emsim lidz kddu "kdju", ko qrauzt. Atgriezlsimies uz mielastu un izdancosimies. Ar ivunku baudisim dzivi, 1ai vienmullbas ziema beigtos un dzives :avasaris ieviz6tu mrf sos. par Pilnfgdkai informdcljai gadskdrtEm skat. ltetegiem un citdm - atvidsu gads, gadskdrta un godi, L,,ara un laET6ers---GrTnT, ar,e a pqads, Mete4os pdd6jo

_983.

ltEra Slmane

aaa

HO ]IU ? SATAKVA

Pirms Satakvas konferences piedzivojdm lfdz 5im neparastu ASV valdfbas vEribas piegrieEanu latvieSu pErstdv-

jiem. ALA 6rEjds informdcijas lieLvedis, Ojdrs Ka1nip5, un citi tautie5i tika aicinati pie Srlietu ministrijas. Siem ASV latvieBiem tika prasita atlauja piedalities Satakvas konf erenc6 JOrmalE. Pdrrunds ar oXeku Metloku (MatIock, jaunais ASV s0tnis Maskav6), Oj6ram nacas dzi rdet ierosindjumu. "Pagdju3d vasard Jus demonstrEjdt nrivibas ku{i -- .arpus okup6tEs Latvijas robeZ6m. Soreiz jums bfrtu iesp6ja teikt savu vdrdu iek5pus tdm pa3am robeiam -- Latviji pa55." Padoms bija labs un ALA vadiba ar priekBsedi Aristidu Lambergu un 5atakvas akcijas vaditaju OjEru Kalni4u uzjdmds 1ie1o risku Iikt Latvijas okupdcijas neatzfSanas politiku vz " strIpas " . I Daugavas Vanagi, i 7. Vispasaules LatvieEu Jaunatnes Kongresa pilnsapulce, i citu zemju centr6lds organizdcijas izteica kritiku par 5o ALA-as rfcfbu, Dâ‚Źzinddami aizkuliSu garanti jas, kuSas a-rlietu ministri ja bija devusi Iatvielu pdrstivniecibai. Risks izdevEs IieIiski.

R. Birzgala "Latviu dainas"

BBM K

G1uii lidzlgi bija ar Brivibas kuKritika toreiz bija. par !a akciju. Citi izcEla PdrdroBibu, mutkibu. pitiminot eadomju nogremdEto Korejas 007 lidmalinu. Citi noPEla KAL ttLove Boatt' Iustes braucienu, Par bet zin5mi "progreslvi" domdjoEie baidfjas, ka Sada izaicinoBa rfciba tikai pastiprinds apspieBanu Latvija uDr ka pasaules prese to piegems par Padomju Eargond izsludindto "revan5istu" un naida braucienu. "faHistu atvaHu"jot miera jEdzienu un Tome-r, ieklau piesaistot ievErojamus un simpatiskus Rietumu miera cfnltdjus atsauksme presE bija netikai P1a5a, bet arf Be? perspflejuma mitzigi pozitiva. var Ieikt, ka pasaules presE baltieSu lieta nekad nav guvusr tik 1ielu iePat JaPEnas, Brazilijas un v6ribu. vi spasaules Inte rnational He rald Tribune pievienojas gandriz vis6m Rietumeiropas avizEm ar rakstiem pirlapas pus6. majE Satakvas un srivibas un Miera kufa piedzfvotais nozim6, ka ndkotnes akciiam bDs mazdk letticfgie bremzEtdji. BBI'IK akci ja nozfm6 gatavu globdIu baltielu darbinieku tiklu. Tas sola daudz jebkuSai nEkotnes baltiedu manif estdci jai. ROKS BEZ ROBEZIM

Tomer spilgtEko ideju n6kothei saskatu Mdrtiga Sfmaga un A14a Cera ierosinatS "Roks bez RobeIdm" idej5. RBR butu rokkoncerts ar tiedu parrai-

di (vai "transldciju" kd saka Latvijd) uz Latvi ju. 5f ideja -- lidzfga BBUK brauciena nr.)r,^- .-e-;:-"Ba1ti,c Aid" koncertam -bals-'--3s uz emociondlo savi]gojumu ko rokmr.:zika spe-j sniegt. To esam piedzfvojuSi Milvoku, Minsteres un Toronto dziesmu svEtkos. Vai ta bfrtu I,lursitEju, Akada, Bankrota, vai citu grupu spontaneitate, td atraisa un iekurina brfvibu dvEseIe. Sadam kopfgam piedzlvojumam ar jaunatni Latvi ja br.rtu palieko5a nozfme. Tam nav jab[t klaii Polftiskam, lai gutu visplaSako ietekmi Lat-

vvv--

')0

-q

Pa5laik darbojas "Boks bez robelam" (RBB) iniciatoru crupa , kura iecerEius 35. ALJA kongesa laika p-anardil r'imOas tat'iie5u rok:ansamblu koncrtu uz Latviju. hof ruii[ui ir mvs spets. Ta dod ielpeju izklaidei, bet arT k lidzeklis izkldsl iaunie5u domas un i0tas. Ceram, ka "Boks bez robelim" turpinEs "BaltieSu BrTvibas un Miera Ku$a" un iidzigr prqektu garu un m6rfus, bel galverokErl b-utu divana iaunie$iem Latvii6 no launig5iem rimd6. Ceram 5o notikumu rTkot viet6iS Cika-gas naktsklubd. T6pat techniskds valadz'ibas prasa Frdzeklu savZk5anu un Iietprateju ideias. Laipni aicindm mor-alu un

iinancialu atbalstu. L0dzu rakstiet

;

Marti4am Srmanim 4N013 Bandall Bd. 60174 St. Charles, USA (312) 58+1683

Vai zvaniet

(312)5M-s750

vi ja.

"Roks bez RobeIAm" i r techn j- ski iespe-jams. Tas prasitu sabiedri*

bas financiSlu atbalstu. ' LidzIga ideja par "pirdt-raidiiumiem" no peldola radioku{a Baltijas

jtrfA arI ilgi peld6jusi ALJA-s debajau kop5 Dzintara Paegles iet6i rosindjuma seBclesmitajos gados. Sodien tas butu techniski un financiali Lzvedams uz isdku laika Posmu. Ideja, ka mirsu PolTtiskiem negaprojektiem arvien vairdk jabUt vEIitiem uz Eiropu un uz Latviju PaBu, ir stingri iekalta mUsu aPziBas$fm demonstrdcijdm jeb0t vizudli ietekmfg5m. Ar visiem Satakvas pandkumiem, atgadinot latvieHu tautai ASV neatziSanas polftiku, RIgA izpalika iecerdtd demonstrdcija pie Brivfbas piminekla. Pdc latvieBu delegdcijas 1iel.iem- panakumiem, nZIna xi rkpatrika, bi jusl ASV sfrtne Apvienotd's NacijEs, noZeloja, ka neaizbrauca lfdzi nolikt ziedus pie Brfvfbas pieminekJ,a Laikam bDs janoPerk edra ka

ar starptautiskEs preses kldtbfrtni. Diez vai Riga atkal k6dreiz bfis Bdda iespEja. oaE5du apsv6rumu d6+, Iidziga demonstrEcija bez Kirkpatrikas tika atsaukta. Ta bfrtu bijusi vizuali visietekmfgakd. To ko nietumu Ifdi un Greenpeace ir darijuBi demonstrejot I,e+ingrada un Maskav6 brftu neiespEjami atdarindt nigd bez rietumu preses kldtbfitnes. Vai citur fadomijd tas atmaksdtos? par to var debatdt. Vizu6lais apsv6rums ir galvenais iemesls kdp6c arf "ku{a" ideja nav vdl izsmelta. 7. VLJK pie4Ema yezoIilci ju atbalstit baltieSu megaprojektu L989. gadE "Baltijas j[;as telpd", bet ne specifiski "kufi". Doma, ka tas reiz izvests un tdp6c atk6rtojums bfrtu vecas zijas, ir manuprdt adgE rna . Riska un intrigas elements v6I bUtu aktuSls" Jautajums, "Kas notiks Soreiz?", v61 b0tu degpunktd presei. Pieminot 50 gadus kop5 Molotava-Ribentropa pakta* parakstfBanas, piesaistitu v6'sturisko perspektlvu. Ar Vispasaules kongresu SomijS, dalibnieku netrfiktu. Tikai Soreiz m6s bUtu gatavdki ar asprdtfg6kEm demonsv-

trdcijdm nekE I'pIiku" himnu dzieddBanu tautas tErpos. NU? KO TU? Tade+ jautdjums, rrKo nu?" ir atbildEms visda[6ddkos veidos. Bet atcerEsimies, ka tam pamat5 arI stEv neveiklais jautajums "Ko Tu?". Jo IUk, bez katra individa aktfvas piesaistfsanas ka dalfbniekiem, Ifdzeklu vEcEjam, vai informa-cijas izplatltdjam, Sadi projekti, kas vieno latvieEus g1ob61i -- un gfrst globdlu uzmanibu vienkErBi nevar notikt. Un rfrgtd patiesfba ir, ka Sajos laikos pacelt latvieJu tautas brivfbas liesmu prasa lie1us lldzeklus. Ar to rE$inds ikku5a polftisko b6-glu grupa pasaul6. Ivlums jdrelpina, ke to varam vislietderlgdk izmantot. * Stalina un Hitlera Vdcijas slepenais Iigums, sadalot PoIiju un BaItijas valstis savd starpd. Tas iesBka 2. pasaules ka5u. KO

Mdris GraudipE (BBMK priekBsEdis, tagad DV CentralSs valdes jaunatnes nozares vaditEi

)

1987. G. BALTITSU JAUNATNES KONGRESS NOTIKS PIESAULE, NEW HAMPSHIRE

11..14.

JUNIJAM

VISI AICINATI! EUS: INTERESANTAS LEKCIJAS SAISTOSAS DEBATES 9 SPORTOSANA BALTIESU KULTURA BALLES BYC arl rkos demonstraciju Latvijas sdru diend 14. jUnija. Ndc, atbalsti 5o demonstrdciju kopd ar citiem baltiediem!

Tuvdka informdcija pie:

lndras Pungas 3 Maybury Foad Suffield, CT 06078 203-668-4140

i:1

U,L tnTs

Iv/4t

mUzikas

ka[<a begt , Ltz

iesikls

zaki krist ? )

vidil notika prieksnesumi. Vakars lai dalibnieki gerbusies ke dazi biia

B-os un biia izsludinits.

ierodas maskls, Ta

zalsapuikas,'tris mEki baltls zehitEs ar krustotam tenisa raketEm un baltlm 'Adidas'

kurp6m kalas, piris latviska iesl:ata cigInietes..., viena foti smalka un skaista... m-me Butterfly," r[ki, 'pipiia gaqzelf e u.t.t fulinot pedeio kostimu ir interesanti redzEt kl reitumu simboli ir ieviesusies m[sefiem RIgi.

Ne iau visi biia

samaskoiu$ies, daudzi ar masku gudroSanu ufl taisrsanu apgrUtinit", bet tomOr kostimu esamiba bila skaidri manama, ieeiot zilE. kur viena pusO biia kliti galdi.

negribEia "sevi

het otra biia tuksa deiosanai

ufl gaismu biia

prieksnesumiem. visieveroiamlki sp€le kas intensivi mirkskinliis virs mlzikas

TIds virsraksts paridiiis

laikrakstl

Padomiu Jaunatne un aprakstiia vienu jauniesu Jaungada karnevilu. i \rirsraksts attiecas uz kidu austrumu tautas pirefu no ka[a uz za[a gadu.] l,arner,lls notika aizgliusfl gada 29 decembri Rigas Plrdaugavl kultUras nama Ritausma . Karnev1l2 biia divi prieksnesu

mi: vispirms uzstljis

folkloras ansamblis Dandari un vElik Jaunatnes te2t{a aklieris igors Silins To apmekl€ja 50-70 jauniesu gados tspriezot i no 20-25 starp kuriem dazi biia no ASI un Kanadas. Karnevils, k1 mes to pazistam, atslf iras no

seit aprakstir2 Jaungada karnevala,

Sts

Jaungada sr.inibas atgadrnija iebkuru latviesu jauniesu balli rietu mos. iznemot ka deias 22

(0li

katedras. Si akta mUzika visvairlk algtrdtnlia 'amerikZpu balli . LielTkZ tiesa bija ameriklnu un angfu rokmuzika. Kaul gan daudz no sp€l€ti nebija sevi5$i popullrs A5\'', lomer starp dziesmim atskan€ia $is tas pazi,stams, ka, piem€ram "Bill1' Idol". Dazt dejoja jau pirms L prieksnesuma un nelikds zinis vai viqri dejoia par agru vai neparieza lakl. Labu stundu pec sakuma uzstlils 'Dandari', TErpusies kd budeli tie atskanoia vairikas [autas dziesmas un tad aicinaia skatlteius piedalltes rotalis. Atsauksme nc publikas bija lieliska, driz lield dala jauniesu glja apli, roku roka sadevuSies un dziedara lidz, kas vien bija dziedim-s, Rotalas bira pazistamas: 'Skaisti dziedi lakstigala, Licltis ii b6digs , u.c. PEc nepilans stundas 'Dandarr savu daramo biia beiBuSi un atvadijls flisal0sminitis publikas.

sp€letija

tipa karnevlli iau ncltikusi i-6 gadus, atsauciba protams kl nu kuqam, Kop6js

Sekoja iss deiu brldis, pec kuqa uzstajes Jaunatnes teatta aktieris Igors Silins, VinS atska4oja vairikas vienkirSas dziesmas kI arl dzeiu, Ban nopietnu, gan nenopietnu. Atsauksme vigam varbUt nebija tik laba kl "Dandariem', bet tas tepec, ka viqs

Sada

no redzeti vispirlgi labs,

ka agrlk minEts: tidzigs kidam latviesu jauniesu sarikojumam rietumos, Sarpiba tikai ta, ka mljls dodoties nevar noklauslties pasauliskas

novErtEjums

nemudinlja skatitiju lidzdalibu. PEc

vai laika ziqas, jo

aplausiem atsekas deju m0zika vairakklrt p6c dallbnieku izv6les. Daudzi dejoja. cits lustigi, cits mUziku sevi izbaudidams. Speleia arr Latvijas roku, Yirspusâ‚Ź seit bija grupa "L-tvi'. dziesmas sp6lEja: "Vecgada Divas

pieslâ‚Ździes Maskavai

vi0u dziesma" ull "Dzimti Valoda". Pirml bija popullra,

Rigas

raidltlis

un mels tikai

iau pa

krierriski. Juris Blodnieks

io ta

apdzied vecgada laiku, bet pedeja atspogulo neseni rreidojuSos virzienu latviesu jaunatnei pieversties kult[rai. Tl ari biia vispr:pulirXkl dziesma Latvijl tani laikl. Pie galdipiem, cits ar citu sarunljxs, bet

bez alkohola palidzlbas, Ta

pardosana ltdzigos sarikojumos 1986.e. karnevilos rnasari esot bijusi aizliegta. Iemesls tikai daleii

esot

GorbaCeva reformatisktika,

sajos

sarikojumos esot bieZi izcBlusies kautioi starp

iereibusiem. PEc aizlieguma karnevilu apmektEtiju skaits nemanlmi samazinliies, vispirigi jaunieSi ar tldu likumu labi tiekot gall (t.i, tldi kas karnevllus apmeklEi.

Dzimta valoda I

GRICORES YIERU dzrla

AIHARA VIBGAS morlki

zr.- -A i va6da +t cnrci. U-ddd Fa-'wi

mud viqi d2e

wtffu,

.d"d

Ei.iI

\dfl

9r.lrrrt6

robal

V- rmu', n ,rrth, v-rru vil uldanl,

li. vlant valodl lrud virl laudlr. r rnl valodt r. .dl tl. 3m.1. -. d:imta Yaloda

pcrnidhs

scxb, nri opsEkc, rad nrrdicnr n6s.

Ptedzted.

Un, kad tu n..patl

TIk dalmtl valodl lr mtrt., lr mait. ozimtl valodi, YInt - vll seldlkr.

nrrplrl Vrlrr lt nrkl, Ar dcb..Im, ar trml Tu klu.arl, klutlrl, ?u bor trvl d:lmu velodl

Tall varl

Pasmlctl.s plc

Verl apittrtlat,

rwlr,

Kad raudlana nlkt.

ata

Hr drlcdlt, nr rrudlt,

Kad tu

Iroto no 3. I

Padorrj

u Jaunatne

}ffi*t:l;":,.,.,,.

d,v

Vis

r-s

Par4emts no LJAA lurnala Nr:.9.

Latvijas okupacijas 800

gadu

jubileja

GunZrs NSgels <.,\/eoo.meJ

iei.

ka es /1dc/s

tlieru alnest rtrs zenes, es neesn?u nicts mieru atnest. ?Pt :-obetu (l1at. l0:14)

Divr speclgakie lebruceji Latvijas

teritorijd ir

nesen

svlnejuSl

llel6kas JublleJas atzlmeJot m0su

tautas

PazemoSanu.

Pdrngad

svinâ‚Źja llaskavd, bet

Sogad

apraksts par 1940. un sekojoSlem

gadlem.

Ple tam vlgS

neblJa

ar t0 mums uzmanlgl Jalzverte vlpa notikumlem. LIdz

llUsu tautat diemZEl nav

nekad

bJJusi spEctga naclonala izj0ta, kas Iautu ieqemt stlngru nostaJu pret iebruceJlem. Vlenmer ir blJuSi un b0s latvleSl, kas ir ar mleru sadarbotles ar okupaclJas varu, mums arl netr0kst aPolo$etu, kas apgalvo, ka krlevl mienmlllgl lenaca LatvlJd I 940 gada, iai pasargztu mus no vaclesiem, val arl, ka vZcleSl lenaca rniermlllgl Latvlja 12. gadslmtd, lal pasargZtu mOs no krlevlem. pasa raksta sakuma, grlbu uzsvert to, ka Sagada svinTbam blJa maz sakarlbu ar kaut kddu Latvl.las

krlstlanlzaclJu T?s blJa skaldri lebruksanas

slavinZSana Daugavas Vanagu rakstZ c1ttr vletI 5a1 ZurnalZ ir

apraksilta knistlga

baznTca

LatvlJd pirms Yacie5u lenaksanas. tNDRtKA LTVOHIJAS HROHI KA

Kas notlka plrms 800 gadlem? MUsu galvenals lnformaciJas avots

ir <lndrlIa LlvonlJas Hrcaika> lndriris pats blJa blskapa 24

vlqa

rakstltals nelzbEgaml lr tlkpat objektlvs ka kada polltruka aculieclnleks vlslem aprakstltlern

V-ati k6nd.

un gal5i vacu

prlesterls, un tapEc

rakst ltal

lndrl(a llterarals stlls 1r lotl lnteresants, Jo katrs parls telkumos 1r leplts kads tleEals cltEJums no blbeles un cltlem svEtlem rakstlem. Ta mes zinam, ka lndri(is iI laslJls latl0u blbeli VulgZtu, katolu l0gSanu gramatas - BreviariJu un Hlsaliiu,

svEtmoceklu dalbu un nZves aprakstus - PlartYrolo$l Ju u c

I5A

VESTURE _ }lEINHARDS

Helnhardam

blja

Panakumi

valrakl llbleSl kristlJas.

atalcinaja no

Viqrs

6otlandes

mUrniekus, lal celtu llbleSlem pili lkSlSilU, un salleSiem uzcelt Salas pill (tagadEJE llZrtiqa sala Daugavd). Dlvu pllu celSanas laik?, I l86. gada, Bremenes virsblskaps

ordlnEJa llelnhardu Par bIskaPU.

seviSlSl Melnhards nebi ja sajosmlnats par to, ka velak

llbleSi nomazgaja savu krlstlbu Daugavas Udeqos.

llelnhards pats mE0inaJa aizbraukt uz Gotlandi, bet ItbleSiem lzdodas ar

apturet. Par

vlltu

vi0u turpmakiem

notlkumlem doSu vardu lndriIarn SekojoSals lr no vlna Plrmas gramatas plrmZs nodalas 12. u" 13. pantl.

Tai laika vAcu tirgotaJiem blJa regulari kontakti ar latvie5lem. Ap I l B0. gadu sveta Augustlna orderJa prlesteris llelnhards no Slgebergas klosteri (HolStelna)

(TapEc, lal dabutu Padomu, viiS slepenl nosUtIJa pie pZvesta kunia savu sotnl, breli Teodorlku nc Turaldas. PEdEJals, redzudams, ka vlqU nevar lzlet no zemes, a.

devas kopa ar vacu tirgotajlem uz

dievbrJlgu

LatvlJu sludinZt krlstietlbu. 5lm nol0kam vi95 blJa saqemls atiauJu no Polockas (KrleviJZ) BenlRa Voldemdra. Te mEs Jau redzam plnmo plemeru no vacleSu un krrevu sadarbosanas Baltijas 1

ikterJa lemSana.

viltlbu uzYareja llbri: uzmanlbu: vinB )aJa rz z1'a? vlqam blja stola (krustiski z: korkreklu sasieta priestena sali:. gramata un svetlts 0dens, ii 'z viq5 gribEtu aPmekleI s]irrrnt:i Un 5o par sava cela lein?s uzdeva celiniekjem, kuri Pras''z ta elot, ngala no zemes un nc'z::

I T

I e augsta pri estera Augstai s prlesteris, izdzirdis krlstlto 1

skaitu, domaja, ka vi0us nevaJag atstat, un nolEma, ka vinus vajag plespiest paturet ticlbu, kuru brTvprailgl blJa plenEmusi vi05

atldva visu greku

atlaiSanu

vlsiem, kas ple0emls krustu

Par

jaunu uzmodlnat to plrmo bazntcu, oargqa uz turlenl >>

dlktat[ru 1940. gadz>, tad var but nosodama brlvas pasaules

tikal

iatvleSu vadlbas

pazemoSanas

senlaiku iebruceJu priekSZ.

Ar to, ka daZi cllvEkl ir atzinu5i iebrukumu LatvijZ 12. gadsimta par vElamo, viqi 1r zaudEJuSi jebkddas tlesTbas

vacu

alzstavet LatviJas

neatkarTbas

centlenus'Sodien Nevar relz€ let <Jau tad tas pats blskaps kopa

zviedru

karavadoni (Hercogu

Blr^geru), vacieSlem un g0tiem (t.1.

Gotlandes iedzlvotallem) biJa uzsdkuSl karu pret kur5iem, bet vEtra blJ arznesusi tos VironiJa, lgaunlJas provlnc€, kur tie plestdj un trls dienas posta zemi Bet kamer vlronie5i veda sarunas par ticlbas pieqrem5anu, karavadonrs blj sa0emls labak rneslus no tiem, pacEla buras un atgrlezas no

turienes par

neoat lk5anu

vacieSlem.> TiktAl lndrilf ls TlEIXHARDS KRISTA AR ZOBENI

vlsa 5Z var secinat pars lietas Plrmkart brZla Teodorika vlltlDa lldzinajas kara pavElu nos0tlSanai zem sarkana krusta aizsardzlbas zTmes orkart, Jau HPlnnardam Dlja lzgatavots raksts, kas atlZva greku atlalganu visiem tiem, kas Drauktu uz Latvlju sist pagarrus Tr^e5kart, tlelnhards piedallJas Kafi pret latvieSlern {kur5iern) Vironljas lgauqlem vlq5 PraslJa No

ple0emt kristlgo ticlbu kamer vecieSl un zvledrl postlja v1[ru

zeml. Lldzlga veldz latvieStts -,esen arclnaJa <brlvprztlgl> :reqemt komunlstlsko slstemu.

VESTURES VILTOSANA

LATVIESU LIDEJI lpec mes tagad lasZm rakstos un ka sarTk0J um 0 s, lztrdarn

'ainhards leveda krlstlgo ticTbu (ai ar mllestlbu? Val latvieSu

.ulalqu mentalltate> ir

vEl

,.svara pat brlvaja pasaule? Ja ^ saprotarns, ka latvleSlem

zivlJA ir biezl Jal lekulo par :.20 Krievzemi> un <tautas ::el 5anos pret

fa5l stl sko

pa divlern cellem - vai nu latvleSiem ir blju5as moralas

tieslbas neatkarlbal pagatn€ un vai arl mes esam m0ZIgl tikal derlgi bUt specTgakas varas tagadnE, sula lr,ri.

VACIESI _ LATViESU GLABEJI

Clts stdsts, kas 1r bleZi dzirdets 1r tas, ka vacieSi esot rUpEJuSles

pan to, ka latvlesu tauta pastav€tu, un ja mOs b0tu valdlju5l krievl, nevls lable

vacieSi, tad mes sen Jau b0tu pazudu5l. PataplnaJot amerlka0u lztelclenu, tam var tlkal atblldEt: <Stastl to senpr05leml>

ir gr[tl saprast, ka cltddlgl prZtlgl cllvEkl var b0t tadi

llan

vestures analFabEtl, Val 5le vEcu slavEtaJi patieSam nezlnZtu, ka senpr051 valrs neekslste. Val vlDl

nezlnatu,

ka llbleSu

valodas

runataJl (kurus vacu okupaciJas

sakuma gados vadlJa pazlstamals kvlzlings Kaupo) pat nealzplldltu

tlelburnas latvle5u namu.

Val vl0l nezinatu, ka Zerngale 90 gadlgu brlvlbas cl0u

zaudeJa

pret vacleglem 1290. gada, un pec tam ZemgalE valdlja kapa klusums f0 val 40 gadus Jo ap I 00.000 zemgalu, kas bl.;a pardzlvoJu5l vacu slepkavlbas alzgaJa trlmda uz Lietuvu. Tapat ka mes, vlqi drosvien cereja, ka kadreiz vanes atgrlezties, bet ta tomEr liktenls neblja lEmls. Va1 viqrl varEtu ledomatles, ka pec 700 gadlem

vaclesus slavEs

galsnras,

brlvlbas un kult0ras nesEjus?

KOHUNI5TI HACAS

BISKAPA ALBERTA Blskapam lleinhardam sekoJa ar

LatvieSu Centrs Minstere izsludina mal:slas konkursu profesionaliem maksliniekiem, telniekiem, gleznotajiem, aud€jiem un citiem.

latvieSu

t'lERKIS: iegadatres vrenu var drvus reprezantatrvus makslas darbus jaunceltajam Latrviegu kultDras centram. LatvieSu centrs Minstera (LCM) aptver Minsteres latvieSu +rnnaziju, skolenu rnternatu un kulttras/ sabiedr.isko centru. Tpmarikas .izvai" b:lre, o- :;\s ;r jj:3r-: reizd sais.1lc- <a '-;(slar'', toSiem, komunikatrvien, aiste:rskren, .izaicrncS:en, Cenlrs katra zi+a velas gan Makslas darbs attistrt nama iedzrvotaju fantaziju. varetu bit latvieSu gan identif ikdcijas objekts. "vizitkarte'', Lletprateju komisija fzv€rtes konkursa Calibnieku fesfltrios kas iesitdmi lidz 1987. gada 15. j,11ijam.

lrojektu

metus,

Visus iesniegtos projektus izstadrs Minsteres dziesmu dienu laikd no '87. 2. lldz 9. augustam. Godalgas: 1. vieta 2. vieta 3. vieta

2 000 1 000

500

DM DM DM

No iesniegtajiem projektiem ir iecerets vienu vai divus i,stenot. Makslas darba/ darbu financialais apjoms lidz 50 000 DM. 5is projekts iespejams pateicoties Ziemelreines-Vestfales un Rietumvicijas valdibas iestaZu atba 1 stam

Makslinieki, kas veletospiedalities konkursa, sirsnigi lUqti pieteikLies makslas konkursa komisijai, lai sanemtu si,kakus norddijumus par attiecrgajem teritorijam. kur makslas darbi atrastos. makslas konkursa komisija Lettisches Centrum MLinster Salzmannstr. l52 LCM

D-4400 Miinster WesL Germany

LATVI

CENTR MINSTERE

savu karaspeku BIskaPS Bertolds, ru15 uzbrukuma Pret (Paganlem> zaude.Ja dzlvlbu vl 0u caurdOra

- llbletls lmauts ar 5l5ePu. Tam

seKoja Blskaps Alberts. Vi0a lalka

ka PeregrlnaciJa uz Llvoni u (t.i. karoSana Pret latvle5lern, bet neiestZSanZs nofeica, J

ordenl), kurai pievlen0ias pllnlga greku atlaiSana, 1r lldzlga svEtceio5anai uz Jeruzaleml (lndritlls - 3. gramata, J. nod. 5, pantZ

vadonl Kaupo, ka arl zemes vecakus uz dzlrErn, bet tos lesledza vlenz mz.lz un prasT]a no

vir,riem (Ilnlekus. <Un tle, baidldamles, ka netiek alzvestl par j 0ru uz VZci u, Pl egadaJa J

blskapa kungam ap 30 savu zEnu'

kuri blJ labZkle no Daugavas un Turald6; tos vlqE Prieclgs Ple0Ema un, zeml noveledarns tam Kungam,

uz VZcllu.> (lndrlIls

devas gramata,4. nod. 4. PantZ)

Blskapl medza oernt

Par

[-llnleklem latvleSu zEnus, sutl]a tos uz VdclJu un llka maclt vl1)lem klosteru skolas krlstletlbu un arT zin?tnes. VElak dalrelz sotlJa

vigus atpakal uz dzlmtenl

Par

24, )illJa Kabulas radlo (AfganlstdnZ) zlgoJa, ka 200 afgZqu bernl, vecumA no 7 lldz l3 gadlem, blla alzvestl maclbam uz TaSkentu PadomJu Savlenlb?. AfgaDU brlvlbas clnltaJu grupas saka, ka koPS krlevu lebrukurnu Sagada

vlsmaz 50.000 1r alzvestl aunr e5u jndoktrrnaclJai uz PadomJU

afganlstanA J

atsatttl atpakal, reqlr'nii, vletu AfganistanaS valsts aparaia, Det, ka 51 1r Pirrna reize, ka ri ztnams, ka Jaunakl saYienlsu, un tao

lai

afga0u Dernl 1r r

sutltl

skolo5anal

KamEr v6c1e5l LatviJa sleDkavo latvieSus, pavests lnokentiJs i0t1

pn1 uzlem

kvlzl

REATPOLITIKA UN 8OO 6ADI?

<Kad p€c tam brZlls Teodorlks ar peregrlnlem, kurl to gadu LlvoniJa

zem sava krusta blja izPildIiuSl kara dienestu Dlevam, gaJa uz

VZclju, vlqS 0ema lldzl kadu llbletl, varda Kaupo, kurs blja lt kZ IenigS un veclkais Turaidas llbie5lem; un pec tam, kad viql blja apceloJuSl llelako VaciJas daJu, viryS noveda

RomZ

tEvam. Apustullskals tevs uznema vlgu lotl lalpnl, un noskupstIJa, un daudz lzpraSqdJa Par Paganu tautu

stavokll, kas dzlvo aP LIblJu, un lotl patelcds Dlevam Par LIblJas paganu atgrleSanu. Pec daLzm

dlenam tas

pats

augstl

clenlJamais pavests lnokentlJs deva minetam Kaupo savas davanas, protl slmts zelta gabalu, kurs grlbEJa atgrleztles veleJa labu ar llelu VZclJu, uz laipnTbu un svetlJa, un sotlJa ar

Parastals attalsnoJums latvle5u pArstavju brauk5anal uz svlnlbam FomA lr, ka mums Jalzmanto katru lespEJu populartzEt latvle5u vZrdu, un tapEc, ka pavests lr svarlga polltlska flg0ra, ne tlkal rell(lska. Ar beldzamo nevar

strldEtles, un latvleSlem b0tu jalzrnanto vlsas lespE]as stadlt

sevl prleksa

Bet pat

mlnlmZlZ

ngu

KauPo.

pasclegZ

neatlautu latvleslem svlnet savas

brlvlbas zaudEsanu. Te tlesl lr tZ sulalDu mentalltate. Sulalnls ar

llelu prleku katru gadu tlk

svln lalpns

vl0l

nekad

JublleJu, kad kungs blJa

at4emt vlgam vlsu mantu un llkt vlDu ple darta. KamEr latvlesl

tada velda IIdIs,

neatgEs neatkarlbu.

un vllJam,

brall Teodorlku LlvonlJas blskapam blbell, rakstltu ar sveta pavesta Gnegorl J a noku.>

lnternaclonalas

pol I tlkas varas vlrlem.

Ar Stm svlnlbam,

latvleSl

lzr?dlJa, ka vlDl nav v€l gatavl pledalltles lnternaclonall polltlkZ ka lldzvertlgle, bet tlkal ka cltu pakalpl0l.

Kaupo saqEma 100

mEs varEtu ledomZtles cltu scenarlJu - brlvas pasaules

parstavjl saDema tlkal 30 sudraba

latvle5u vadlba lerodas Roma, un svlnlgA cerernonlJa sa0em rakstu

zelta gabalu. VarbUt Sogad Romd latvle5u

sss*ssssss*Ssssss*sssssssasa* (Kad ahilks /atviefiem tie /aki?> pataplnAb no J Ru!€na datvielu ofaugw

dztesmasy

Val Jele sava mEle tev Par nastu, val jele tu vien mazliet kautreJies, ka tavl vardl tagad lr Par Prastu? Ak, llec man mleru, ies tur smeretlesl Vot, Sltai kraJZ fo15as melCas balgl,

tik nellen klat,

Jelbogu, norausles.

Bet Ja nu atnak latvieslern tle laikl, vel kamer kalrnlDkroga alu suc. Starp mums runaJot, lzsakotles maigl. BEZ SAVAS VALODAS TU ESI 5UD5

KAUPO UN PAVESTS

3. grZmatas l.

un 6. pants stAsta:

gabal u?

sludlnatajlem un tulklem.

Iai

stadlJa prlekSd apustullskam

Elskaps Alberts atsauca lTbieSu

Padom

lndriBa hronlkas nod

auntrs oodtql

Oub/icdts (padomlu Jaunatn€) /9869 JO 10/ii,)

)drdomas pec Vines konferences Par4emts no LNJAK -zdevuma "STANGA 4""

*ss*s***s : :Zvesta,

kura

atvalno5anZs

?- t10a prlekstedu rlclbam, sotot

::ka/as uz Latvlju. No latvlesu -:es pZvestam pasnledz rakstu, --z patelces Romas baznlcal par ::-elzEJlem darblem LatvlJas -',1bas atg05anas labZ. Tad :

-::i

sekot

-':^ence, tapat ::2: D1Ja. .

zlnatnlska

faktlskl

-i.:su dlplomZtl b0tu varâ‚ŹJuSl - I letu organlzEt, tad vlgl ,: :5Em b0tu PleradlJusl sPeJas : -:::: es starptautlska llmenl

- :S

OreSeS UZmanlba botU

llelaka neka

Organlzet a svetkus dlemzel Dr

trslus dlplomatlJas a

. 1979. g. - pazistEms gads? Varb[t kdds draugs, va i m6s paSi, iegrfva unites grddu, nopirka maSinu, vai aizbrauca us MLe labi un sl ikti notikumi m-usu dzivEs. eet Sini gadE arT notik-as Afganistinas "atbrTvq.Sanan, pateicoties Padomju Savienlbai. Kas par to? Xids tur sakars ar mums - Latvie!iem? J;, diezgan l.ldziga sj.tuAcija m0sejai: mIsu zemi atp5ma, bet pasaul6 bija 1 ieLa vienaldzTba, tA pat kE Sodien sakarS' ar Afganist.Enu. KEds norvE{u l,arnElists Eogad Vine "Resistance International" preses konferencE teica: 'fr lnteresantl, ka rietumu presc .Afganistinai piedlfra tik lielu vErfbu pirms pleciem gadiem, bet tagad vairs n6. Tur vairs nav "jaunas'zigas, kaut gan Sodienas notikumi AfganistEni nav maz6k v6r-a nekE tie pirms pieciem gadiem". Un 5eit, p6c tetrdesmit gadlem, m6s 1atvte5i, ve1 mE{inam pievErst preses v6-ribu caur demonstrEcijEm. Ir jau savs labums vienu, divas vai pat tris reizes gadl parSdlties pres6 var Bet ja jat-r pEc pieciem gadiem AfganistEplem ir' televizl)a. gr-utTbEs piev6rst preses uzmanibu, ki m6s -6iec detrdesmit, ceram ieg0r vEribu? Vai nav laiks pErdomEt mOsu taktiku, rn,j pav isam mainTt virzienu, tad vismaz mScTtles no kIu-dem uzlabot to pa(u veco taktiku un virzftles t0vEk kEdiem panEktimiem? Ka -vai tad mums nav bijuSi pan6kumi? TaCu tanf 1 iela Amerikas avizE parSdijEs vlena Vines demonstrEcijas bi lde un m6s redz6jam Koriju televTziju -gandrTz veselas 30 sekrtndesll Nu jE -1ab5k kautko nek-a- vispS-r neko. Nesaprotami ir tas -ka mFs ki tauta varam samierin5-ties ar 55du fsu raidiSanu cittautieSiem? K6 Jurijs Orlovs min6'ja vienB Vines preses konferenc6:'Padomljas prese rlkojis ar sapraBanu, ka lasitEj iem ir tikai nisa lalkan atmi4as sp6jas -vlenE nedell izlasa, glakamE (ja ne 6trEt1 jau atkal aizmirst'. Kaut gan tagad tikpat ka alzmirsts, tomEr BrivTbas ku{im vlsur sekoja prese. Turpretim dogad Vtn6 prese vienm6r bija citur. un m6s viniem nesekojam, pat neuzzinEjim kur vigi bdtu meklE-iami. varbGt ir pienScis taiks pardomEt 5o demonstrEEanis pieeju. Baltie(iem nepatfk ozbdzlies -mFs neesam agresiva tauta. Mes IabprSt satfram vienalga kidus mEslus, kas pEc demonstra-cijas palikuSi pa ielu m6tadamies; m6s nelabpr5t notraipTjam Krievr-r LiktoE pat, ka s[tniecibas vErtus ar krEsu -kIusa pieeja. baltieSiem vispEr nepatik demonstrSt. Ja demonstrESana neiet pie slrds, k5-pEc m6-s turpini.m demonstr6t? ArT ar'k1uso pieeju'var daudz ko Pavelkt. M'lfsu veciki ir mls audzinS'ju(i U[t piekl5J19lem, mEcTtles, pa plemEram medicTnu,/inlenieru zinEtnes: studTjas'droEal nEkotnel". M6s katrs dzTvojam pa savu'sEtu', tepat k6- laukos LatvijS. l'16s esam zaudejudi uienotTbu un varbrft pat tegSjudi apEtijas sliedEs. Mums ir mfjas, darbl, b6rni kas apmekl6 latvieju skolas, un vlss ir jauki" Miers! Mdsu tautas panS'kumi Srzem6s ir apsveicaml 'bet k?- tad paliek ar Latviju? De16tu vE1 padom5t par k1u-so pJeeju. v.arb[t "nedroEajEm" studijam: tUt, Iaiks jauniediem piev6rsties film6Sanai, Polftiskdra zinEtn5m, un tamiTdzTgi. lurnilistikai, mums MEs vienm6r itkS sagaidSm, ka keds paziqa (cittautietis) atqadls: 'Ak je -ministrs EEds-un-tf<i-; rik li;/r i;;"iiJrla.. iski un ieiaaSs Latv ieEu Centra azaide, pateica dalus v5rdus latvmes paSi irt"ica ceribu par brlvu Latvijut". Jauki. KEpec aan TA butu ti klusa redaktori, un ZurnElisti? neesam ministri, pieeja kas varetu mums dot 1ab6'kus rezultatus. Pat iepazi-stoties ar Krievu valodu mums bEtu iespejams kautko p'aveikt. Bet daudziem te idEla Iiek6-s PretTga: "Tas kas mEcds krievu valodu, taEu ir komDnists un atbalsta padomiju'. Vai krievs atbalsta kapitalismu iem-acoties anglu valodu? DemonstrEiot pie krievu srftniecfbas, vai nebUtu sp5c,igEks efekts mums krievu valodf blaujot: "BrTvibu Latvijai" Iqi kEds aiz sEtas Lo dzirdE'dams painteres6tos par Latvijas jautEjumu. Caidu to dienu kad, latvieSiem dzledot tautas dziesmas pie krievu sEtniecibas, lznIks sarkanarmijas koristi un uzsa-ks vienreizEju dziesmu karu. BUt kri!:.s<:: 'ri ', -^-' -,i;rl i. DemonstrE-5ana nav jau- slikta, -1' u'"..' :.'r'"=a",--iuJ xeo, ir. :ag"? ,Lia, u, :eE -a -,3 r -a:-i : -<t ;:e:E :, :-: - '-'-z r1 -'iba Vfne pierEda tieEi pret6jo. Red.)-. Slxs:r-- rz-e'" :c sa','5: s6tEm un strEdasim n6'tikai saviem IatvieSu <aimipiem, Dett svarTq'ak ar m6su trimdas kaimigiem -ar visE'm :rrvIs pasauies gr,.rpin. Ir plenS'cis laiks dom-at internacionSl i un profesionE-li

TamEra Tyzek

oL\qyc (1 .)

Vakar uz Tsiem vilqriem iepeld6ja burinieks. lr ziema. lelas apkaisa ar sdli. Ledus k0st. Slapj6s kurpes baltdm krevelEm izskatds kd gala izsalkuiajiem dzelteniem imperatoriem. Miltrasas smaka dejo ar spalvain-am vijolitEm logos.

Kravas telp6s rd'po repatriEti baltvacieii ar zeltu, bdlu porceldnu, melnkoka krustiem. Salaspils

kr0tis aizmirst vai Dievs vai S5tans pieiuva dzeltends zvaigznes, sdrtos trlsstUrus.

Manto, Tindzija meita, pati praviete, izl6rUias & iegulas samta palagos. Virla atceJas ce!u, jUru, zemi, pils6tu, naturalizdciju. Flitos galdinam likas kdjas nolikuias. Gan no zelta, gan no sudrabina, gan no gajas. Mammirla negrib atcer6ties, ka nebija ko 6st. Mdtes dod meitdm vdrdus. Mdtes kas nepazTs savas meitas. Meitas kas nebUs kd savas m-ates.

:-'...... Kad bijuiie bEg!i atndk viesibds, Manto ieslEdz bEni4os, lai uz vi4u neb0tu jdskat5s.

Vina ir kaila & no vi4as pestitdjiem jaunavas baid6s. Zvaigznes svEti-!o miesu, kuras prombu-tne ir trimda.

Vipa lasa velv6:

visa vEsture ir laba. Heliogabals, Kaupo, Mao; visi kalgo man. V6sture, svEti m0s. Reiz pacelsim acis pret Dievu & redzEsim, ka tSds nav.

(2.) GAFEZEBA JANOS eetrdesmit saulgrielu izligoti zem trimdas debes-rm. DevipvTrsp6ks aug izcirstu meiu tums6, valodas lauskds atspld m6ness. Bagana ar tuksas dzemdes pla6am aclm dejo, dejo le$iondrs ar izvirtTbas l-rgavu, mdkslTgu asinskrdsu matos, l-rgo saules meita zem izdeguSis mdtes. ViTas krekla sint6tiskas s(iedras sludina Dievam un Latvijai vai TEvu zemes brivestibu pirksim mO-s ar asinlm.

Papardes zieds ir bdla mute. KEdd valoda ti run-a.

Cik v6l ilgi mes to saprat-rsim. Darvas muca un jdgugunis dega m6mas lUgiands ugunu dievi6m. Bez dziesmim.

Bez dziesmdm, saule atstdju Vdia tropu &

ielidoja Ueidzi, sapnT. Mani ietina sapnis kur man bija jSattin Ue2aia saites, jaizstaigd tavu

pils6tu, jdatver visas durvis kd Troj6, jdlai2Azi, jalaii melno Ue2dzi ar aci pierE tavd gulamtelpa, jalauj tam tup6t uz tavas kr0ts, elpot pie tavEm aizv6rtS'm acTm. Ta dvaia Ti dvaia bija sakoin-ati papardes ziedi.

(3.)

(VarbUt dipldu nometnu barakds mums bija ardbu !gq!_a. Atstajot barakas, nop6rkot lepnas mdjas, m6s iemaldijamies Maya un zaud6jam jebkddu iespEjamu jEgu t.s. trimdai.)

Pdteris Cedri6i Kalamaz[ - Kandda - Kalifornija 1986. gadd.

rnes,rnes,lnes. a/,6\r,

Kalafir.azu? Luk, kas Par virsrakstu! LOCALS SEE BILINGUAL ''LETTS DO KALAMAZOO''

THREAT

Nu, 91uii tik t51u lietas nav nondku5as, bet katra ziqa I atviskas sejas un sadzive Kalamaztf netrOkst. Kad6 1 ? Seit sabraukuSi vairaki jaunie$i jaunas un limenes. Mek16jot... -dzivi savu draugu vidfl' sadraudzibu ik-latvisku diena, sarikojumos, sportd un svinot latvisk5s gadskartas sv6tkus. -prof esion6lds kar j e-ras Paiesakumu. ausstinaiumu - Ser[ jauvajdzfvo gadiem ilqi daudz latvieSu turPat Pie l-g no visiem pilsetas iedzfvotdjiem -: ar divdm ,ritafa* draudz6m. Mes paBi buv6jam savu latvieSu namu. Viss 5is ir Pieejams Pils6ta ku55 piedzirnst latviskums kalngala stiai j a, bernu dd,rzs , studi ju centrs, Ga;ezers Pie durvfm- Bet galvenais, ieipel a i-evest latviskumu savd perso.tlga un !imenes ikdiena, neupurej ot darba iesPe- as . Divreizdivr nometn6 m6dza teikt: "Vai zini cik labi bDt koPd." Bet. . . vai zLni? 30

Vai zini cik labi Pieklauvet Pie pie tautie5a durvlm? Vai kaimiga... 'cik labi aizvest ma5Tnu Pie zinL mistisko troksni? pdrbaudft Vi]qa Ja'vairs neriPo... Perc jaunu Pie var Lauras. Kai<ltim kaite? Liene jaaiziet palam iz5rstet. vai varbtt pie zobdrsta Mika? Un kad jiievetk efpa...pie Marta restordna vai krodzina. Tevi aPkaIPos Lorija, Gatis, Andis un EdZus. GluZi normali. Jo te neiet runa par desmit diendm. Seit iet runa par par latviskEs koPdzives bzfvi ko5umu mtsu ierastajds dienas gaitds' rr.rpi pqr latvisko n5Iet runa par kotni mums pa5iem un mtsu {imen6m' Te iet runa Par Tavu dzIvi.

Vispdr6joi inform6cijoi lUdzu griezleiies ple: Moiros Bundlos voi 347 Prospect Kolomozoo, Ml 49007 6a6-343-0254

St.

Lienes Dindones 649 Froncis Ave, Lonsing, M|48912 547-A85-O702

616-349-8551

Dori:o fklo koordin6tori: E-riks

Pe'lrovskis Si.

M6fi1e Slroutilo

'16'17 Nichols Rd, Prospect Kolomozoo. Ml 49007 Kolomozoo, Ml 49007 646-349-7375

3'17

616-345-5844

NekustomuTpolumu speci-olisti (reoltori): Ardis 3409

Lielzuiko

Ligito Rozilo

W Michigon#5 4229 Edgemoore Ave. Kolomozoo, Ml 49007 Kolomozoo, Ml 49008

616-382-5563 646-375-7906

616-342-9963 646-327 -6741

(or,'"pr

NNPO{N

1frgts uz kSddm 1zam, kada Amerikas vidienes Pi1=--d, kur tevi iepazfstina ar iaaiem :.:niediem: Yoda, Chunk, SkiPPY, Sa1GuPir uo, Jd, :, Big Daddy, Cricket, :: BiS Mo? (Vai tu skriet-u Prom?) citus) vari - visus dos jaunieiuS (unkt't.r dzlvo IndianaPole, 'stapt Lln 30 L6 starP :.rerlm 50 _' ;auniedu 't" -- --"' =:omd-iies - tu esi

ratrU VeCUma

:-lranapol6 paBa atrodas aPm6ram '-3ns miljons iedzfvotdiu. Pedejos piedzlvojusi pils6ta gados, ir -3cos .a-rt ko lfdzfgu renesansei, ku;a visa -,s6ta ir uzplaukusi, gan ku1tfrras, un architektfrras .:tsaimniecfbas paid latvieiu YLrzienS, Tanf -15. uzplaukusi ir arf dzfve =ciedrisk5 8. VisPdrejie ka jau zinat, ASV 1988. svdtki dziesmu =--vieEu aCa notiks Indianapo16, un vairaki svdtku rlkoir iesaistiti .:niedi -J

,r5-.

?r gadiem ilgi Indianapoles latviedu vaia:nie6i ir aktlvi piedalljuiies l<os pasdkumos -- Indianapoles latapvienibd ( ILJA) , -e5u jaunatnes grupa deju 'Jautrais pdris' , -r.itas biedrfbas korl, :,Cianas latvielu latvredu sko16, Indianapoles =atrf, :-Cianapoles DV sportu kopd', korPoa:rjds un citds vieteids organi--r

-ac

= ,.* katr6 pilsetd, IndianaPol-es - a:nieSu sadarblba nav bez Proble:i-ir-.1 Xr-=-.Ir; 1---iotrtr kas atzLur s);erS1i, Ir vairdki 1..1. - : -iniedu darb,ibu. Vrspirms , IndianaI ie 1s , : : l es j aunieSu sl<aits nav tik darpi1s6t5s. ierobe2o Tas cit-ds -< : =sp6ku vairdkiem pasdkumiem. Otrs :, ka augstskolas vecuma ;aunie6iem : piecas apkdrtnes augstskolas no Tikai viena no itm .:5n, lzvdleties. pdr6 j 5s ,:c I5m atrodas Indianapol6; : apmdram 50 -725 judlu attdluma no :.:ianapoles. l-986 .-7987 . akademiskE :i5, latviedu jauniedi atrodas visds -ris sko15s. TAtad freografiskd at.

du+ I j?ulieiiem * +9t+ srfrti blezL I I al- veIsatrktres p.retreJ<amt Bet, cin-atu j aunieSu aktivitdtes. abu aug6min6to aPstdklu d6l, arl starp Inrlianapoles jau4ieBiem ir loti laba saticfba. ;auiieHi nesada153 pa grupEm. BieZi vien, jaunietis 15 gadu vecumd sadarbosies ar 25-3 0 gad.u veciem jaunieBiem.

tSluma

Pedeja laikd Indianapoles ; auniedu ir nopelnfjudas vairdkus aktivit5tes gtodus , starp tiem: * 1986. gada meistara titulu vfriedu volejE un basketS, ka arf jauniedu ( zEnu ArI un meitegu) voiejS. iab5kais vfrieSr.r voleja spdletejs -olars Berzlns, lun. * 1986. gada Kanddas dziesmu svdtku jaundeju sacensibas 2. vieta vispS16j ds dej 5s ( Ivetas Asones chor. eo* grafija) 4. un atzinfbas raksts vietai Dancis '86 dejd's (Jautrd pafa dallbnieku choreografija) . * 1986. gada Ga;ezera absolvent,r klases l-. audz6kne Anita Brikmane J.

Bez tam, ILJA ir j arr daudzus qadus rlkojusi Jaungada svin6Sanas ned6]as nogali (kura parasti ilgst ned6]u!) az l<uru ierodas j ar.rniedi no visdm ma15m. Ari 6ogac1, L981. gad5, ILJA rfkos Jaungada sagaiciiSanas ekstravaganzu.

KopsavilkumS, Indianapoles,. jaunieli pasr savas ]oti cenias piekopt intereses un darbfbu latvie5u vid6. Kaut gan jauniedu mazd. skaita vai sapulc6san5s neiespejamlbu d"] vigu darbfba nav tik rosfga ka citds pilsdtds, kad Indianapoles latvieSu sabiedrTba prasa no tiem palidzibu un darbfbu, vi4i ir ]oti prctfmn5koJr un sniedz atbalstu, ziedojot laiku un ener{i1u. Trisa Asone

WIn tB hont etefltt BALTIJAS VALSTIS ATKARTOTI PIEMINETAS

vTxps

xoNFERENeE

G. 5u1cs, Vines konferenci, Piemin atklajot Baltijas valstis. TEs piemin ari ASV delegacijas vadltajs, vestnieks Vorens Zimermans sav5s runEsr un ASV vestnieki R. Froviks, S. Varzs, ka arI citu valstu delegdcijas, konfegaitd, aj-zstdv baltieSu i..r."" tra$isko likteni. Pirms doBan5s uz Helsinku no1lguma izvdrteSanas konferenci vlne valdes PBr'A paga j uSd novembrl , kas Pavlovskis, prie[5sea:-s Dr. o. j-zraudzf ASV of ici5lu ts Par Uii a inform6ja deieg5tu 5ai konferencd, par6jos ASV delegdtus un citus va1afnu" pdrstdvjus par Helsinku nollguma p-rkapumiem Baltijas valstfs ' personigi apmeklejot valdibas iestailes, vi45 iesniedza PBLA sagatavoto izdevumu "Soviet Violations in the Jmplementation of the Final Act in Octupied Latvia". Vfne O- Pavlovskis atkartoti p6rrundja paSreizejos apstEklus Baltijas valstfs ar pEr6jiem konfdrences delegatiem un l0dza viqus 5o jautdjumu Pacelt konferencE. - 5ts- neallaidlgas darbfbas, kd arI p1a5as baltieEu demonstrdcijas rezuftata, Baltijas valstis ir vlnes aSv Arlietu ministrs

f')

konferenc6 vdirdkkdrt pieminEtas, ur baltieEu liktenis lietots ke piemers runds par paSreizEjiem konfliktiem Padomju Savienlbd. Piem6ram, 24. novembSa Plenar6

sede ASV v6stnieks Froviks teica sekojo5o: "M6s atbalst5m afg54u slvo cfgu pec neatkarfbas. PaSrej-zejais stivoklis AfganistdnE ir turpindjums Padomju imperiSlismam AustrumeiropdTas iesdkas ar varmdcfgo Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ieklau5anu Padomju Savienfbd l-940. gada. XopS ta laika padomju vara ir uzspJ-esta 5fm nelaimigam tautdm un tdm nav biju5as nekadas iesp6jas brlvi v61et. Paga, v_ juSa nedâ‚ŹJa, kad visi latvie5j- brfvSje pasaule atzlmeja savas valsts 2L neatkaribas gadu, m6s atkartoti apstiprin5jam ASV nostdju, kas neatzist valstu nelegdlo inkorpoealtijas raciju Padomju Savienlbd. Helsinku nolIluma B, princips (par tautu paEnoteik5anos) ir p6rk5pts ne tikai ar militaru varu, bet arf ar cietuma atslEgEm. Tiem, kas Ukraina, LietuvS, Latvijd un Igauniji miera cela atbalsta pa5noteikEan6s tieslbas k5das ir paredz6tas gan Padomju Savi-enfbas satversmE, gan arf Helsinku nolfguma dokumentd draud smagi cietuma sodi." Uz 5o Padomju Savienibas delegdts Sikalovs Frovikam ir asi at-

bildEjis, ka Baltijas valstu ieklauSana Padomju Savieniba neesot 'ASV darf5ana, nedz arf Padomju Savienlbu interes6jot ASV valdfbas domas Sai j autaj umE . 27. novembrf, run5jot par $imegu apvienoSanos, ASV vestnieks S. Vaizs paskaidrojis: "Vairdk nek5 20 miljonu amerikdgu ir cdlu5ies no Austrumeiropas. No tiem apmdram 5 miljoni nak no zemdm, kas tagad ir Padomju Savienlbas sast5vdala. Daudzas no dIm 6j-mendm uztur cie5as savstarpdjas saites, neskatotj-es uz izkliedeSanu ko radi j is Otrai,s Pasaules ka55, cilv6ku nepdrtraukta pdrvietoBana gan pirms, gan pec 5I kapa. Ukraigi, krievi, iietuvie5i, laivie5i, igau4i, Zldi; po+i, ungari, rumdqi un citi uztur sakarus ar saviem vecdkiem, b6rniem, braliem un mdsdm Eirop5. Kas gan var b0t svarlgdks jedziens par visu kulttru pamatd esoSo emociondlo saiti, kas i-zteikta viena vdrdS "Simene"? Vardtu domdt, ka tddas valdibas nepastav, kas statos celS fimeju sai5u uztur6Sanai. DiemZEl ta niv."' 5. decembrft z:-+ojot par Srzemju Zurnalistu darbu un apstakliem Padomju Savienfba, Vaizs pieskaries arI Satakvas konferencei: "Pagdju55 septembrf J0rmal5, LatvijE pirmoreiz ASV un Padomju Savienlbas augstaki valsts iered4i necenzEti iztei-ca savas domas plaSakas padomju publ j-kas priek55. To arI talak paskaidrojis DZons Valaks, <sdreiz6jais Hearst izdevniecfbas arzemju redaktors, ka 5f ir pirma reize Padomju Savienibd, kad televizijas ziRds ASV valdlbas parstdvjiem ve1--Its tikpat daudz 1aika, kd padomju pArstavjiem. Zipas gan var6juSas b[t cbjektivdkas. oiemZol jdpiezime arT, pi-rms, gan pa konf erences 1ai<u policija stingri raudzfjusies, lai .<a gan

samazinatu ASV dallbnieku nev6lamu sazind5anos ar vietEjiem pilsopiem. -:prieZot no zigam, 5I rfcfba notikusi amerikaqu apmanlSanai un lldzindjusies slavends Potemkina sadZas viltf-

- ^ .: _a-L.

SavE 1l-. decemb;a runi par cilVaizs vairdkkartigi VigB norupebaltieSus. ;:eminejis par Helsinku nollquma nov6roies ;

".-5ku tieslbam ,

r$s$Yr {_{*F{[

titil

\,$$r$$Ltils{J,\

[]* {-}T

Mart tdju, starp tiem baltieSu Niklus, Vytautas Skuodys, kd arI ticfbas de+ vajata Alfonsas Svarinskas, apcietinSSanu. "Naids pret Kremla parkrievodanas polltiku visspilgtak par5das visds trls Baltijas valstfs, kur kop5 1983. gada jaunie5i ir apcietj-n5ti par neatkaribas laika karoqu uzvilkdanur un pazfstami brfvibas cfnitaji ir lelikti cietumos." Talak L2. decembrl vestnieks Vaizs nor5dljis uz Helsinku nollguma pErkapumi-em, kas apspieX daZ5do tautu kultDras pasdkumus. VigS cit6 rezolOciju, kas pieqemta 1-9Bl-. gada starptautiska PEN konferenc6 LionE, Francija: "Vairdku ped6jo gadu laikE esam sanemudi informaclju par draudiem, kas v6rsti pret kultDru Igauturp. 34.1PP. 33

PASAULES BRIVO LANflESU APVIENIBA VESTIJUMS LATVIESU TAUTA]

Mds esam viena tauta, mums l-r iesp6j as to sasniegi m6rki Itop6r v ' 1 -'v-. ianai ir dazEdas.

Tautai LatvijS, kur te veido detras piektdalas no mfisu tautas kopskaita, ir iesPdja, un uzdevums, nodroiindt, 1ai turpm5kds paaudzEs Lat{imenes run5tu latviski. Tautai turpretfm, trfrkst iesP6ju vija, polltiski aizstEv6t savu nacionSlo identit5ti, valodu un kultDru Pret etnisko genosfdu, ko zemes okupanti veic ar parXrievini6anas un iedzivotaju pdrvieto5anas metod6m- Tikpat bfstima mUsu tautai ir sveids varas saimnieci-skds izmantoianas un koloniz6cijas polftika mUsu zem6. Desmitajai dalai mfrsu tautas, ku4a izkaisfta Padomju Savienibd, nav nedz demografisku iesP6ju, nedz polftisku tiesfbu piedallties tautas ndkotnes veido3ana.

Tautai brlva;5 Pasaule iesPdjas darboties polt-tiaki latvieiu tautas labd ir gandrfz neierobelotas. Ku1tfrras lauka 5i tautas cala var koPt 34

arf t5s vertibas, ko okuPanti liedz tautai LatvijE. "Man nav svdtakas valodas par latviedu valodu, Man nav mf 1d'kas tautas Par latvielu tautu. " Atceroties so Kronvaldu Ata parl ieciUu un vi4a l-50 - dzimdanas hierr, Pasaules Brivo LatvieSu Apvignlbas valde, sapulc6jusies latviesu jaunatnes izglftlbas centrE Dzintaros pie eaelaides, Australija, 1986. gada L987. decembri, nole-ma izsludinit gaduAta par gadu Kronvaldu PBLA valde aicina tautu dzimten6 sekot Kronvaldu Ata mudei nepadoties sveEas varas uzspiestajai partautolanai un mudina tautu trimdd -- veI aktfvdk nek6 ltd'z 5im -- ar polftisku darblbu pasaules forumos cinfties pret r,atvi j as okupantu pdrkrieviun Par brivu na5a.,as polftiku Latvijas valsti. Apzindsimies savu sutfbu un aizst5v6sim latviedu tautas intereses katrs savu iespdju robelas ! DIEVS, SVETi LATVIJU!

nija, Latvijd un Lietuv6. Tur apciekas aizstav intelektuali, tindti MEs sag1ab5Sanu. kultiras savas prasim, lai visi PEN organiz5cijas locekli noraida 5o politiku, kas ir pretstata ar jebkuSu starptautisku kulturu nollgumu. " Sai paSa diena L2. decembrl turp. 43'rPP'

R E)z BrJA.. . P^sAKU Sen, senos Iaikos ALJA izsludinSja b6-rnu pasaku sacensibu. No tuvienes un telienes pasakas ielidoja ALJA pasta kast6. Bet nerEtnais pasta virs taupija pasakas un tds nedeva gudrajdm pasaku izvErt6tijalm. Tomdr dogad pasta vfrs aizgdja penzijd un tagad atkld'jds, ka bija tik daudz pasaku, ka t6s bija jdsadala pa detram gru-

Ugu puk INARA

PUNGA

T6lu tdlos ztemelos dzivoja Ziemas mEte ar septip5m meit5m. Jaundk6 un skaistEkd no mEsdm bija SaIa princese. Viqas ada bija balta un maiga ka sniegs, acis ztlas kE debess saulaind ziemas pCcpusdiend un ledus dimanti ni- rdz61a viqas matos, kas bi ja tumBi ka decembpa nakts. Jd, skai sta bi ja princese, bet auksta bija vigas dvEsefe. Ne mazdkd nemanija vigas skaistajE siltuma smaidS, ar ku5u ta bagatlgi aplaimoja :iemelu puiSus. Un kad tie bija vigd -emi16juSies, Sala princese tos tikai - zsm6ja un vai rs nelikAs par vigiem ae zinis. To redz6dama, Ziemas mEte bridin6Ia jaundko meitu: "Labi Sf jokoBanEs

sACENsTne

pd'm: b6 rni , j aunie pusaudd i , vidusskolnieki, pieaugudie ( zem 30 g.v. ). eieauguio grup5 bija tikai viena daIibniece, rnEra Punga, kura saglddja divas pasakas, divas loti interesanPi rmo pasaku, ,,Uguns tas pasakas. puhe", ievietojam $ajE vz numura. Par savdm pasakd'm rna-ra sa+em $50.00 balvu. TurpmEkos VZ numuros paradisies v61 pasakas no p6rejam grup6'm.

nevar beigties. x6du dienu tu noZeIosi savas palaidnTbas. " Bet Sala princese tikai atmeta gal-vu un pasm6 j as : "Nebaidies par manim, mdt. Tu man esi devusi aukstu sirdi. Neka tai nepadarfs milestfbas vara. t' Ta Sal-a princese turpinEja klejot pa ziemelu t516m, uD visml]6k laiHu j6dama mi l- z f gos makogu pavadf j a, zirgus. Viend v616 vakarE, kad virTa je ja pari- tumEajiem eglu meZiem, ta piepeSi i-eraudzl ja brfni-5}1o uguns puFi. Tikai rei zi tukstoS gados 5i brfnu mainE pulte uzplauka sta rp tumSa j 5m ziemelu eg16m, uD tagad ta dega ka vientula, spoZa zvaigzne mel-nEs nakts vidO.

"Cik skaista ! ", Sala princese jts moja mirdzo5dm acfm. "Ta gan derEtu manos matos ! "

Kad ziemas mdte dzirdEja 5o v6lEEanos, viga nostdjds meitas priekSS un stingri noteica: "Nekaro pEc uguns pui;es ! Skaista te ir no talienes, bet pieskaries tai un tu sadedzindsi sevi . Klausi man, un liec to pulii mierd! " Bet tagad, kad Sala princesei pu$e bija aizliegta, vipa to v61 vairEk gribEja un lika Lo'zindt visiem saviem pielOdzE j iem. Vis j. grib6 ja vi +as vElESanos izpi 1dTt, bet pulie ne _r5

bi ja tik viegli

princeses

ar roku un samierin5jds ar cj.tu meiteni, ku;ai nebija tik ]ielu prasTbu. Ta uguns pu);.e i 1gu laiku dega netrau c6ta eqlu meZa vidt.

"skaista tu esi, bet sirds tev tik auksta, ka pat varend uguns Puhe novTta tav6 tuvumd. Ar Dievu, PrinceTevi es nakad nevar6tu mf16t. " se. jaunais puisis pagri.ezds To teicis, un aizgEja, atstddams princesi ar rz deguSo pu}3es stiebru rok6. jo PiePeBi tc Pri-ncese izbijds, pEr4Ema sveEa, neparasta sajitta ur si rds vigai ies-ape jds. Paceldama ro kas pie se jas, viSra sa juta mitrumu uz KamEr vipa bija turEjusvaigiem. degoSo puli i rok5 , tEs ka r stums bi j a atkaus6j i s auksto si rdi un aukstur's noripoja prom ki asaras. Atsald6ta ,: si rdT, ka degoSa pule, uzPlauka mT lestlba pret malkas cirt6ju. Princes€, saukdama to vErdE, skr6ja tam Pa viPa -L: ka], bet vipY neatbild6ja. nevare-a nekur mek163a eglu meZ5, bet Ilgu laiku ta vigu mekl-eja, atrast. bet jaunais meXinieks bija pazudis. Ar smagu si rdi , princese atgriezE s kur bija sapEmusi uguns pu.-vietd, no malkas cirtE ja rok6m. Tur \72 ze mes gu16ja sidrabaini balti kristal,:. ' Tds bi j a vipas paBas milestfbas as:ras, kas bija nokrituUas zem6 '*:, Princese savdra asa:'sasaluEas. krelles un uzkEra sev kakl5 par rc:'-. xad Ziemas mdte redzeia savu me::staigdjam bEdIgu ar mirdzoSo rotu :; kaklu, viga grDti nop0tds un teic=: "l4eitip manu, kdpec nekLausfii, k": bridi-ndju no uguns pul;es? Tade] --: tagad ir iededzinita si-rdl mTl-estl:= un no tds vairs neizb€gsi. Tikai c:: uguns puhe var6tu izdezin6t to no --=' vas si rds. Bet cik bieZi tada brI: -' ma i na pulte pl auk st ? " Ta nabaga Sala princese vai rs :-=' kaitindja ziemelu puidus., bet 9'-, kas Iai zir-z apkdrt mekledama jauno meZa ci rtE ju vai- citu uc'-- :

iegfrstama, uD prince ses pieludzEji viens pec otra atmeta

J t

Sinf meZa arI dzivoja jauns malkas Vi+5 jau sen bttu apprec6cirtEjs. jis kEdu meZa meitu, ja nebttu ierauTagad, dzijis skaisto Sala princesi. redzot princesi- katru vakaru jdjam pa meZu ltkoties uguns Puhi, vi4am radds jauna cerTba: "LIdz 5im man, nabaga malkas cirtEjam, nebja nekE ko Tagad es dabtSu princesei piedivat. vipai 5o ziedu, 1ai tas vi4ai nestu w- ,

l-aimi

Ar Siem vdrdiem malkas ci rt€j s Pa q6ma cirvi un devds meZa. CelE nebija viegls, jo pulre auga tur, kur cil Puisis vEkiem nebija dOEas tuvoties. d,zTkur pari kIintIm, augstdm devas auknikni elsa voja vilki un laEi un malkas sti ziemelu vEj i. Kad beidzot ci- rtE j s pietuvo jds pu);ei, vi4B sa juta !as liesmas karstumu uz savas sejas, tik spEcfgi pule dega. Tik spoZi tEs ka puisis tur6ja ziedlapas staroja, ':okas se jai priekSa, sargEdams savas acis. xad vigS stdveja puhes Priek55, vinam piepeHi kluva ?el- noplfikt tik orinumainu un retu ziedu, bet tad vipE atcerejds skaisto Sala princesi, Ar savu cirvi un nofEma pu|i iegtt. vi45 sEka ci rst pulii vala no stingra jdm sakndm. Sviedri pIfrda pEri sejai no pulies karstuma, degoEds ziedlapas rokas. un svelme apsvisadedzinija lindja matus un seju. Ar sap6m malkas ci rtEj s aiznesa degoBo pulii Sala princesei, ku;ai, puli reraugot, acis saka mirdz6t. Ne vienu vdrdu nesakot, pat DZ jaunekli nepaskat.rjusies, virla izstiepa roku, 1ai sarTemtu d6vanu. Vi+as pieskE riens bija tik v6ss, ka malkas cirt6jam kluva auksti un vigB nodreb6jaViga sadegu5as rokas vairs nesdpEja, jo bija sastinguEas. tJz acu mi rkl r uguns pui{e ar sav5m liesmojoSam ziedu lapEm apgaismoja princeses skai sto seju. Tad pekSqi puhe saka vrt. To redz6dams, malkas cirtEjs atk6pas un sastinguEu seju Paskatljas 36

parEdIbu.

acfs,

it ka bfrtu redzejis

puli?

Mal-kas ci rtE ju viPa nekad ''-. - : : Princeses aukstums:--: neatrada. izdz6sis viqa milestTbu, uD vilB..-: devies uz dienvidiem, io ar savd: :; deguBajdm rokEm vairs nevareja s::. dat ar ci rvi . Arf tad, kad rokas : ja sadzijuBas, rdtas tom6r pali<: " -ta. cirtEjam vienmdr atgadinE- a ': laimfgo mTlestfbu.

NEBAIDIES

Losi lorvie5u grdmoros

r.:rji kddu rarviedu qrdmatu? Drezgan sen/ ne? X:Srifusuuii?^:"r",:-I:i 3uirJf ai,;a" kongrresa ALJAs konsresi ir"iii*j;";:_i:.I"."::_g:, Jd. (.roma r Ka tomer b[tu vdrts iad t"j -pilasit r?n varbfir-;;;*"i"sri,.iaibet bet jo l:i:::I:: io vai::dk vair,ik Iasa, Iac. -io .rij-,-, .;^-. Lai -6;j. J:.Jii."f.ilil;u/" isl+i:g;",,,1.,T11::.__y::l;;ii;_,oII' j?,y:_'.:::_,::iil;; .I:E?,'L,.'*" Lres_L muS, sodienas IX.,_Ilil:;:" iffil::. stdstu liSXi:s,:. un lusu aprakstus. I.1] ]"x;"[i:"i;:ri:I:.;:":"i:gii,rr.lillk s;;;;t;; pasdjusa j u6a Pagd

^-:

sfs grrEmatas var ciabdt aaidOas vietEs Vispirrns, izmekl6 grrdmatu plauktus. un vecveca*u ril r,, y.,-:.?:.i i ir" I;i;r:vecEku E;"::"1:.I.il";ff : lo;,, X+::: "i 5";. "' E,1';jfi Calu 1: ;:';:;*".5'i.i*;* gr6matu var v6l? ";A.;;; x*:'::, Beidzot; " no lzdevej iem. ^ Kas mekl6, -ta;-;;;;;; =

.NJD]

VIDA CINA PAR EKS r STENCES cuusa zARrqJA ,'MrELEs,, .

:=;, iiil

moz f

lrr

lunt i s ZariqS, Mieles, romans, A1_ ireda Kalnd_ja apqS-d=F-ikdga , tge q.q.

Gunti= fariqd bija pirnrais latvieiu -stais eksiitencidlisma autors. Ar eksistencidlistisf<lem mo_ y+f: savd.prori-fJraoa indi_ .lyl.Ikonfliktus -.'.-da paSam ar ar -r.rr"rru5 sabiedribii. vlni fp"6i """l unmdk_ slinieku tieksano" pbc nozimlgas ek_ ..stences un aplierinitir"" =l; i:i;,,, :=vi un savu maXs lr. Vi;S sava ,,Jau_ .i.= qaitas" (Nr. 51) ,u[nta ,,Kad6l es :akstu" raksta: "Es rakstu, jo velos izkl'ft no , savas izolEcijas un vrenpatnfbas un rast kontaktu ar citiem ciI,'

vdkiem

I.';r':;:J;

Ari: "MDsu gadsimtd, rakstnieks, radot pats savukad pasauli, ir no_ nEcis sterit6 bezlicl;;; gaisor_ .d: . kug J,ini apzin5s , X.i vinJ r-Patiesib5 ir

cerrb,m 0z

-";r}"'"1;li?;;-:. T: azivina*rr

vi4a :i:llna ^n7iqa nondk pie sarfis_ I?li].:*'.t]:_ L-LnaJ una p:1nas nostdjas pret

'5rpasau1i,.', T5lak: arf .'i:y? zemapzi4d pec ticrbas rakstnieks -119'olas uz mu2rqu

bet visa-gu,isa" kon_ 3:l:::l::; :ur -uL1Jri7 vlna dzrVe, kur5

rakstldana ir salvenal= irx.iIAl veikt vi=,r" ios pienikum;;;; un ries i tade-} vi45 j;; 'nici_ nd6anu p.ut sabiedrlhu "; un tds sociSlo struktrf ru. ,' v:.nam aizliedz 'pr 1 soniskos

Zari4a romdnd,'Mieles,,

.v fzparlzas

el<sistenciSlisma ide jas, ipadi ir td, r zo1<1es Kalnas te-]a. Atihiriba ka Izolde ir gleznotdja nevis rakstniece. Tom6r , glezno3ana tdPat ke rakstniecfba, ir mdksla, un manuprdt abas nodarbosan5s var klasificet kopa. Izolde Kalna ir gleznot6ja, ku;a nekustlgd dzair iekluvusi sterill, v6. Pec pirmds neizdevuias laulibas un materidlo vipa mek-1€ja stabiliteti drodfbu apprecot turrgo, Pensijd esodo jfrrnieku Andreju Kalnu- Ta bija k I ilda. Zarins raksta: ,, "Vini dz fvo j a no diena-s dien5 , no ned6]as ned6]6 un no gada gar15 - tikai Sodienai. Viss bija nozudis i]g.ietamd apmierinatibas sauLrietd." (9"1pp.) dts

tikai Andrejam bija Izolde j vi4a kas mE ai pie l ikums , manta vir;a , miers, Pdrticlba un bija dzivei pdrvaldlja savu mdju droifba. Kalns to darit domdja ka agrSk savu Xugi un nenotika. tas arf ar Izoldi. Tom6r, Izolde Sl.<r-rds no pirmd vfr,a, jo vini nevar6ja apmierindties ar to, ka vitra qribelja bfrt mdksliniece vispirms un sakuma sieva. Laulibas tad tikai jo Izolde Kalns vardja ar to dzfvot, klausljis viqra stdstos un gleznoja

jfrru la, ka vind to redze)a.

Bet

Izolde bija m6ksliniece L1n ar laiku s5ka gleznot to, ko vi4a juta. Ar to radds pirmie konflikti. ,m: "'I',a gan lura nelzlskatds. . . t' dor,rlqi novilka Ka1ns, atv6rdams durvis. "Ko tu ztnt, kd kas izskatds?" "Man liekas, ka jfrfu es gan labdk Pazfstu nekd tu, ber- katram sava gaume. . tt )a" tev jufa. tdda izskatds. . . " Nevi s es vi-t;u izskatds, bet tddu iz30tul" (17.lpp.) Acf rnredzot i zolde ar savu mdkslu vairs nevar6ja rast kontaktu ar savu vfru un pat ar to no vina attalina-jEs. rieii irnr p5rejas posmd, kuyd I zolde sevi r.ek1e maks 1a, vina sdka arT meklet ozfves j€Eu. oiemi6t 3B

ar saJt]rma-1as viesnfcd Izolde satiek Dy'onr.r Langdonu r dr ku;u vi4a jut tuvfbu, )o vind k5 rakstnieks ir ari mdkslinieks. Vins, rakstot angaZetu prozu r LL nokluvis tidd Pa35 staqnant6 situacija ka Izolde, l<ad vi4a qlezno "Kafniskas" juras. Vi4i abi mekle kaut kadi izb6gt no if stavokla, kaut uz brftiqu. Vini nePdrkdp j laulIbu, bet torn6r atrod glabinu, kaut tikai az momentu, alkohol5. Izolde uzskata pandkr:mus kd mdksliniecei par dzives v6rt1bu. Vina Izolde ar to n5k konflikta biedrlbu un tds "normdm".

domS:

kad vinai ari bfrs Varbfrt tad, varbfrt tad vina saks Isteni dzfvot. Ko nozlmdja dzivot? Vai ta bija dzive ar Andreju Kalnu? Ja, 1aikam te jau bija dzfve - trfrkt vi4ai netrfrka un arI gleznot vardja, bet vai ar to pietika?" ". . . bet pandkumi. . .

(48.Ipp.)

Jaunteli!

Vai esi klclreiz rakstliis vEsturiskulpolitrsku

dartru kldai vidusskolas

vai augstskolas

klasei? Yai tas darbs biiis saistits ar Baltiias valstim

vai Latviiu?

Ja esi, rad mes veleros Tavu/s dartru/s redzetl

Lar pr,11i676lu studenttern. kos v6ias rokefit pa:' vasturlsr.r-politrskrern ternoilem k,rs satstas par Boltr.tcrs volstlm/LcLrlt.lr:^ rn6s pi,lno-tam tzdot 1,eh,,1r.o B ,j.du rali. s tu sok (rpo.lun1u, - F.okstu garums rlov terobeiotg. - Rokstrem _ifrbt-rt onqtiu valo,Co - Eckstus vBrtes pterecizB;ust vOrt€3flrrr:s kori::Jl

l,-a

- iestrtit0.to rahstu tespe-lotrro F,ubltt'ee Rnkstus nostrtit: AL.iA-s vdspoili., pro.tekts cio Ihdrtrni Hildebronte 237{ 5, Herrderson Ave Bioornrn,f,torr, III 47401. - PALDIES|lillli

Izolde, dzfvojot ar Andreju Ka1r.ur juta, ka vi4as dzive bija nepili\ro Vdci j as ieradds Andris . iga. i traume , kulu , virTa gara v5 j uma d6] , -zolde sp6ja izmantot, lai papil* :indtu savu ctzfvi urr, tdpat ke ar a1koho1u, :-zsprukt no 5f s sterilds :zfves. Diem251 tas arf bija tie6i pretstatS tam, ko diktdja sabiedriba. .zolde nondca konflikte ar sevi r )o, pat ja vinai ka indivfdam nekas rebija pretf attiecfbdm ar Andri, vi4a bi j a sai:iedrlbas da1a. Tomdr Trna ke savtfgs egoists pir sabied:Ibu daudz nevztraucds. ZarLad raksta, ka cilvekam ir:

Andr:is deva lzoldei to, pdc ka viga ilgojds, nejuzdamds ka izdevusi6s m5ksliniece. Visu to, ko Andre;s nespdja dot. Andrejs vinai deva materiElu droiibu, bet vina bija gatava to uzdot, lai nezaud6tu Andri. Andris lika vi4ai justies k5 sievietei, kas irz zemes . papl ldin5 j a viryas dz ivi Vipi arI lika vipai justies kd mdtei, kas netiesi vinai deva mUZrgSs dz|vlbas cerlbu. Pat ja viss tas bija ne tikai 1au1Ibas, bet ar f sabiedribas

"Piendkums prd., pret sevi ! Cilvelks ir egoists! " (J.9. Nr.51-)

no, Ji egoisma ir griba pdc Dala , ' r + ldzimu2igAs nuZfgas dzivoianas. Sf vosanas L),izija var izpaustres vatrSlios veidos: t'.151<sliniekim mdks15, cilvdkam savd materidlS labklej fba, mEtei b6rnos. Andre j s Kalns zrn5,1a, ka vin6 savu naudu nevare-s eemt lid.z \rz kapu, tomdr vjns to kr5ja un saud.z61a, 1ai atstdtu testamenta un ta dzfvotu pdc ndves. rzolde m5{inaja dzfvot mfrZigi savd maks15, bet vi4a par to v61 jutEs nedroda. Vinai bija ka ar to nepietiks. Virlai ari bail, nebija b6rnu. Ta ka vi4a nebija Croda par savu mfrZfgo dzfvo5anu, vi4a jut6s , ka vi4as dzfve j- nebi j a j Sqas . KadeJ 1a,, dzfvotu, ja nekas no ta :lepaliks, ja nekam nav j6gas? Ta r,'i{ra -elaidds ar Andri Straumi. ViPa to :askaidroja tiesS: v

g._-

"Andris gaciljds mand ce]5 tieSr tajE brfdi, kad es nezindju kas ar mani notika. Es v6lejos gleznot, bet man trDka speka. Es pati nezindjtt, ko mekl6ju Andris man deva atrisin5jumu. Vienalga cik greizs tas bija, bet tomdr atrisin5jumsl Vi4B man deva visu to, ko biju meklejusi - vi45 bija sp6crgs, vins man lika sajust, ka esmu sieviete, un vi4rd rerzd arf br j a mans bdrns!" (186.]pp.)

mor51o likumu pdrkdpdana, Izolde par to nejutds vainfqa. but* itka ". . . es nej0tos kddu milzfgu nozreizclarfjusi gumu. Mans noziegums ir tas, <= es nespdju visu savam vfra: pateikt jau daudz agrdk, ka â‚Źs nespdlu papemt Andri un aiziet kaut vai nabadzIbe..." (1BB.1pp Par Andri vina saka: "... man vi46 bija vajadzTqs"-., vin6 man deva ctroifbu, n= - =-

rnaterielu. Es to sa46mu nc sava bet gan droS lbu nebrf t vienai, apzinu, ka es esmu sieviete. Ne jau inte11lfrence no* saka cilrzSka vErtTbu un at_tieksmes. Ir vel kaut kas cits s r l turns , draudziba, pi ln1bas saluta ...t mile-stlba, ku;a tzaaq no seksudliern sakar:iem!" (183. -LB4.lpp.

vf ra ,

^ ^ l.=!

)

oiem2Ol Sis I zoldes savtlgums pieveda pie katastrofas Andre la Kalna nEves " Andrejs Kalns tika noslepkavots, bet tomdr vin6 jau bija gatavs mirt. Reqfna Izoldei stdsta:

vi46 "... nev616ja's dzfvot! Anorejs uzzindja par tavdm at* tieksm6m ar Andri, vi4am bija ldrzd6iras - vai nu j,ls padzli, jeb dzfvot t51ek... Vi4a kauns bija liels tikai tadel, ka mes visi zind15m... Vecais kapteinis Ka1ns, v6lejas savu dzivi no}:eigt uz sava kuga, savE varenH namd ar tevi - lepnu un varenu sievu, ku;a stavdja pdri visdm citdm sievdm. Viqram bUtu jddzfvo ar nodurtu gaIvu, arvien domd'jot, es d.zl,,tolu kaund Tad vinl to nespOja un". Andris? Kas ir Andris? Vrqd ir" tikai kaut kdds nezin5ms romiedu legionars, kas iesita vi4a krust6 naglas..." (168.1pp.)

Andrejam Kalnam bija ldrzihii5s, vai padoties sev vai sabied:Ibar. Vini pats drodi vlen brftr.r ,.'a:51rs .dzfvot ar Izoldes netiklibu, .=-- :redi sava lepnuma dE1 vipd nebij-.^ -.-ard;:-s dzTvot sabiedrlbd. pat ja - -: -:: :cr:511 un Andris f iziski nosi-.-:l: (alnu, mand uztver6 sabied-: -.=, kas izSk,fra vi4a likteni, . : =: - _ a sp6 j fgs d.zfvot ke ind.i* f 4am bija noldmis. f. tlozof a m ents cil1 nfgi viens a r dzfve ir

bi jusi v6::tfqa un nozlmfga vai

ne.

Bet ta ka cilv6ks ir atbildfgs par visu to, ko vipi dara, vini ir atnifdlgs par to, ka vind lfitAs taj d brfdi. Ja nekas cit.s nuaLliek, vlni var lietot painavlbu ke LZe)v, lai atrastu iekSejo brfvibu. Izolde Kalna izve-15ja-s 5o atbrivodands veidu, )o viga nespdja ar sevi cizfvot ke in* drvfdu. Sabiedrfba bija vipu attaisnojusi par vfra nfvi un gandrlz paL piedevusi, bet vipa sev to nespdja darft. likumfqi vipi neI:i_ia atbifaiqa par Andreja slepkavih,u, ]:et vina mordliski juta's vainfga. Vi4a sava dabfgd egoismd del tzra:-sfja tddus notikumus, ar kuri6m nevardji dzivot. V1?u. 3uta, ka ,riqau dzlve bi jusi ne tikai bezlEdzfga un nenozlmlga, bet arI tzratsljusi sliktu sabieclrfb5 un citiem. Vina saka: "Es esmu vainfga, ka domdju par daudz pati par sevi - es nedomdju par sEpem, kuras mana ricf ba va_retu sagdcldt manam vlram un visiem parejiem. AC .. .Er

s>iili-l Vafnlqa, ACT

SaVU

t dr savdm vajfbdm es izsaucu visu to, kas noticis" Es esmu vainfqa! Vainiga tadel, ka dzfvoju, tadei, ka esmu tEda, ka esmu. Bet neviens -j au man nav prasf j is, vai es v61os dzlvot ! ,' esamlbu

(193.]pp.)

IzoiCe j zv61d;ds pain6vlbu ka vienlqo veidr:, kd apmierindties ar sevi un savu dzfvi - klut brl-vai. Alda Staprdne

vestnieks Froviks, izvertejot cilv6ka tiesfbu un tautu paEnoteiksands jautdjumu, atkdrtoti izsv6ris, ka: "Ameri-kas SavienotEs Val stis nekad nav atzinudas un nekad neatzfs nelega_tg t,atvi jas, Lj_etuvas un Igaunl jas ieklau3anu padomju Savienlbi. MDsu valdfbas nost5ja Sai lieta ir tikpat noteikta, kada td bija pirms 46 gadiem, kad mEs uzsv6rEm i,ieklau3anu ar varu bez brfvprdtlgas pieliriBanas,, , ka iemeslu savai toreizejai nostajai." turp 43 " 1pp.

GronroLil,os slunILls

mllois vdrdlns

nol Genitlvo

klrrbsl

vlEns

Vlens ln si',oti,lents o) vlenskoltll =

vlen&zenE = vlenq melleng

b) orl doudzskollll

B fr tT E

fl r tT g

IJTDET DZDUE Lfr

aEguEg

POreJie 20,40,I50 voi orI 1,257,390 skoilleryo skcrilii ncv nozTmTgi, Tikoi @dCJars skoiliis, Soi godljumo VIEIIS, itvlenlgo s)<oitlepo doJo, kos ottiecos uz lietverdo locIjumu.

tOtod: "Lotvie5u bollIt6s medz 20 hAt

b[t

divdesmit vien& zenE =

eetndesmit vlen(l meitene

2) VIEDS nov ortikulo. "Viens" nov otvietoldjs onglu volodos vdrdiryom "o" voi "an" Top€c teikt: "BollItC es redz€ju vlenu skoistu z6nu" nozlmO, ko bljo tilsqi viens skoists zOns vis0 bollltEl ( milzlgo tnoS6dijo delrdesmit vienoi meitenei, kos Soibollei nopirko jounos ]<ieilos ) DrIzok "Balllte es redzeju skoistu zenu".

Topot " lfi€s sestdien bl-Jom uz vlenu filmu" (kod grib teikl "soturdog we went to q movie") nozim6, ko kaul kOdo iemeslo deljouzsvef tos, ko mes bijonl tikoi uz vienu f ilmu, nevis uz divom, Lqtviski izklousos povisom lobi: " IflOs birdm uz filmu" Un orT: "lOOs PoteicTbos dieno 6dom vlenu tTtoru" (or nozlmi "On Thonksgiving we ote o turkeg") uzsver: to, ko musu $imene nov tlk lzsqlkusi,loiopestu divus tltorus Top€c teiksim: "lOOs Pqteiclbos dieno edOm tltoru ' 4':

Vel cino nov golo Bruno Ka1nip6. "vC1 ci4a ga16. ". ", I:1899.-L920. Memento l-983.9.,279 1PP. $20.00

nav

Ja mEcoties trimdas Latvijas polltisko v6sturi starP 1905. un 1920. gadiem, tu esi sacis/sdkusi just, k; ir lielas neskaidrlbas vai tad tev ir nePiecieiams ir[kumi, Bruno Kalnirla "V61 ci4ra nav ga1d. . ' " (1" s6jums) ka avots v6sturiskajiem notikumiem.

Dzimis 1899. gad6, Bruno Ka1ni45

ir atcer6jies savu pirmo politiskds darbibas posmu ITdz vi4a iev6166anai Satversmes Sapulces deput6ta amati Lg2O. gad5. Kalnin6 raksta memudru sti1d, kas seko chronolo{isXai secibai. "V61 cfna nav ga15... " ir viegli lasdma un neielaiZas sentimenlalismd, )o v6sturiski notikumi ir uzsvdrtir rle Kalnipa ikdienas dzive. Kad Piemin Bruno Kalnina v5rdu trimdas vecdk6s Paaudzes vidfl, tie, kas vi4u pazisL P6c v6rda vai darbiem, parasti sdks 5$onit sejur uD d,a|:-' but sdks demonitre-t lamu vdrdu krdjumu. Neatkarfgi no personigdm pdrliecibdm, KalninS ir bijis un Joprojdm ir svarfgs darbinieks Latvijas- politikE un Latvijas Socidldemokratu Strddnieku Partijd (LSDSP) . oiem261 LSDSP nav PoPulSra trimdas konservatfvajd un reakcio* vidfr, bet Ka1ni45 pats piemin ndrajE r ' audiatur et altera prl-eKsvaroos ' jddzird ari Pretdja Puse' pars - ir Neiedomdjieties, ka LSDSP neatbalstija neitkarigu un suverEnu Latvijas valsti. LSDSP to izteica gan v5rdos, gan darbos. LSDSP vdrds tika apmelnots, kad ar mazitai bija stingri jdnostdjasjdizstdjas un niekiem (menSevikiem) no Tautas Padomes uz isu 1aiku, lai (bolSeviki) nevardtu pielielinieki r5dft, ka mazinieki ideotodistci sv?IstEs un darboja-s ar konservatfvajEm partijdm. TEds gdjiens bija nepieLi.S"*=, 1ai Pie LSDSP Pievilktu domdjosu skaitu liberdli lie1u A")

latviedu, kuri v61 nebija iziklrudies starp lielinieku un mazj-nieku programmam. S:-s "grdks " nekad netika piedots. Mani uztrauca, ka daudz notikumu ir bijudi no vdstures "izrakstiti" (a Ia Orwel1). Kalnipa opazicija vardtu nosaukt viPa darbu Par LSDSP Propogandu, bet vdsturiski fakti nav tietojami propogandai, kam6r faktu nelietoiana var n6kt par labu propogand6danai (skat. Pad. Sav v6sturi). Pirms public66anas Kalni1d ir devis savu tekstu vEsturniekam Uldim d6rmanim caurskatfdanai un faktu parbaudi3anai. Pats esmu atradis daudz interesantu stdsti-qu, kuqi citur nav pieejami Srpus archfviem, piemdram sekojo6o rindkopu... "Talek Ulmanis zaqolat ka

caur telegrdfiski vi4i ataicindjis Vladivostoku griezties Latvije PulkveZus Bangerski un GoPPeru, Bet no abiem saqemtas noraidigas atbildes. Abi tolaik bija diviziju komandj-eri baltajd Kolioka armijd, kas valstu neatzj-na Baltijas a zSkiriqaj r neatkarfbu. arcara brfdf uzticlba mijai vi4iem bija svarfgdka nekd Latvijas minj-stru Prezidenta aicinajums stdties mfrsu armijas rindds un clnlties Par Latvijas (268 . tPP. ) valsti. " Man padam bija P6rsteidzoii nepatfkami uzzind'L kEda istenlba ir m0iu politiskd pagdtne Sini izEhirfga posm5. Kalniq6 nav neko grozfj is,

ALBERTS :lari j s Gulbis, "AJ-berts " , komedi ja ar nopietndm un pat skumjam epizod6rn, f9B3.q" VI "Karogs" " Pardr:mas par dzfvi Rfqa, kas radds izlasot Albertu.

Alberta Harijs culbi$ .ir pardlrlis Sodienas Latvijas dzTves un vispdrâ‚Źjds eksistences traliku. Sanlra un Aleksandrs pdrund to, ka sta-vâ‚Źju6i piecpadsmit minDtes rinda pdc partikas ka vJ-sparastdko ikdienas notikurnu. Vir;i to piemin ka faktur De -oat vairs ka kaut kddu nepatfkamu atgadljumu. Te ir dala no dzlves ikdienas. Padomju Savienibas sistema un rkdienas dzlves apstdkli ir novedu5i cilv6ku tik tdlu, ka vip5 kaut ko ieraugot vai par kaut ko dzirdot tD(daZreiz pat neapzin5ti) p-rdoma lft vai. tik tas nenoder tagad vai pat ne tik tuvajd nakotnC. Viss ir jagrabj, tas _rAFeF un j Spiesavinas t-ikko paradSs, Jo citu reLzi vairs tas iespE j as nebfis . Kaimigam ii: divas istabas komunSlajd dzfvoklf, un Sandra un Aleksandz:s grib vienu parrakstlt- tulft sev, jo varbfrt kadreiz viryiem br-is h6rns. Antoni jai ir liCzIga dom55ana, ka jdappr:ec Alberts , )o tad vare-s sdkt rnainlt dzfvoklus un istabas TTdz tiks pie liela eleganta dzfvokla. Cilvekam jaklust vi1',Igam pret savu lfdzcilvdku, 1ai iegItu daZas

--ikai piebildis to, ko citi domE jusi "mums nav jdzina". Tur tas suns ir aprakts ! Es ]oti j-esaku "V61 cina nav ga1d... o' visiem latvieiu jauniesiem, visai latviedu intelli{encejun ikkatram trimdas donkihotam.

lists Anarchists 3runo Kalnipa "V61 cfpa nav ga1d. . " " -r pasDtindma sekojoSa gramatnfca .\SV:

l. Di$a gramatnica 4 ,{averly, OH 45690

R.oute

dzfves ertlbas. 55 parddfba attfstas talak uz lielo, milziqo SEV! Sandrai ir. va jadzfga 1ie1a, gaiSa I saula-ina istaba - Albertarn j au pietiks ar skatu uz crtu cilveku velas aukldni. Pirnrkart j Sdcma par citadi I paiam paies garam, tiks "..ri citam un pats vel gadi em sedesi taja pa5a dublu pe+};6. 5is "SEV" srndroms liek padomju cilvekam attalinaties no icleala socidla redlisma pilsopa. Kad jadoma par sevi un jEignore lldzcilveki, tad strdddt un gad5t vispardjas "Liel5s Tevijas" labad nevienam vairs neliekas svarfgi. Apzagt un apkrdpt valsts nantas d6+ pat neliekas ke noziegums. Pul6u tantipas vaj-rdk kritize viena otru kad apBmauc pircdjus ar savdm privdtajam pu[em ". . . r]av jau kA verkalS kur valsts prece." par sevi, sagdddt Domat tikai tikai sev - tas izveidojds par milziqu, sakroplojuHos kapitdlismu. Tas nav vairs komiinisms bet komiinistiska valstf indiviclualo cilveku kapitS1j-sma centieni aiziet grerzr un nav vairs arr kapitdlisms. Trukst ci-1v6-: ciskd elementa. SEV sindrcms noved arf neiespejain5 vienaldzfbE par visrr un visiem Srpus katra indivfda tie53. dzfves un redzes 1oka. Cilveks vairs neinteres6jas par jebko, kas nav saistlts ar vipa tieSo labklajIbu. Padomju Savienfba nonivel6 cilveku dzfves, novedot- tds ikdienas tlro un netfro zel;u lfmenf . Liene Ozola Seit minetie ASV delegatu komentari par Balti;as valstlm ir skaruii cilveka tiesibu, tautu pa5noteik5anas un citus latvieBiem svarfgus jautajumus. Notikumi Afganistana un pa5reiz6jie konflikti citur ir devu5i delegatiem iemeslu bieZak konference jautdjumu. ArI Bacelt Baltijas valstu piev6rsusi Satakvas konference ir ASV delegatu uzmanibu, bet reiz6 jau ar mineto PBLA publikaciju, ko sa4ema visi ASV delegiti r urr pandkumj-em latvieSu demonstrEcijd Vin6, ]oti svarfgi bija tas, ka ASV delegdcijE piedalfjas latvietis - Dr. OlSerts Pavlovski-s. PBLA

suM@lllllll N mdilM

sruft

Nesen Nujorkas avfz6 "The ViIlage Voice" parad:-jas iaAs sludin6jums: make my LATVIAN mother's dreail come true. I'm a blonde muscular health conscious, lencing, Unitarian Actuarv F 25. And I'm lookin0...fol

pieprasljums saaai "personals" slejai. latviedu jaunieSus visa Amerikd (un v61 sasniedz Tdtad, tâ‚Ź nu ir. V6;a Zvant raksot vai zvanoLz YZ Sludindjumu iznemt var citurI). "persondlu" sludindjumu Poughkeepsie, NY 12603, (9L4) Road, Hill Merry 2 Slejas, c/o Sandra Padega, sajam slejdm var pErdot caur sludinajtrmiem, 462-33L7. Bez "personfgiem" pilsetas, atrast darbu, sameklet talas un tuvds ma$fnu, mekl6t dzfvokli u.t.t. Sludinajumu cena: Afriku, uz celojumam sapnu lidzbraucdju savam qarant6ta konfidencialitdte! $2.00. Visai korespondencei

VZ redakcija no15ma, ka laikam ir

b**8ssaB*ssassssssss*s*asssssssssssssa*sssssss Vai tu mekld darbul Sbkiu studet Bostond ar Lail Saz inies L987. g. rudenf. Mekpar ALA un Hildebranti leju 1 gulamistabas a mekl6Banas AIJA darba dzTvokli tuvu centram. Skat adresi tiklu. Raksti VZ Sludinajumu aizmugures vdka. Slejdm #2L-C.

-s-

vfrietis mekle jaunu 1atkura vieEu sievieti, mani Pavadft vel5s j aukd lzklaide lrlu j orkas muzejosr "Brodvei" te6t;os u.c. Iiujorkas izdarlbas. pi 1 sdtas Brai s rzqlitots

-s_-

-{3-

rudits ar 26 gadiem un maLzi Pelnu stradajot ka inienieris. Raksti VZ Sludi-

Esmu

najumu S1e35m #2L-A.

_ q}-

I l.}_I Renault Le Car Lglg g. -8-

Smuka, blonda 30 g.v.

atarrrsrlr nopietnas riecrbas ar j;;;; lat-

;i::;";;.i".i1"";,i;;-

i"-tioiia-;;-;"*r--ut,-= :;:;:,-=*^ iin;i;-""k;'^ua"oxat".

Raksti VZ SludinSjumu S1e jam +2L-8.

Kur iu ougi, doilo meito, Ko es revis neredz6iu?

-*-

braukBu mekE;:;;3'"''juaze'J:'"';:; , svetkiem let-pusnu5t"--"1:11.?i' ,.o, skrien."'";600:00 I por37a t"!? Norvesijs' cp ;:I' i$il'ji= "i:;;;;: +| vret<1eju lrdzbraucej, III jums. Nav 1i"i;";;;;-*rol.i""i, virieti. ,--i,-L: \ro s'ievieti vai virieti'

| |

d."o;'u.;: Sludindjumu #

2L-D

s s s a s s a s s s a s s s s s s s-s s s

tt,,,.I

sss

Slejdm

:l:Yl:ti,,Yu: VZ Sludinajumu Raksti

Slc jam #?L^-E'

sssssssss**gsssssssss

AUAs

L987.

priekisEde:

darb,ibas gada valde

Vita

T6rauda 4545 Connecticut Ave. NW *622

Revfzijas kom.:

Washington, DC 20008 m. (2021 363-4067 d. (2021 475-227]Vi-ce-priek6sEdi-s:

Juris Blodnieks 19 wortli Mountain Ave. Montclair, NJ 07042 m. (201) 774-2603 vai

MEra Sfmane 4545 Connecticut Ave. NW #622

Washington, DC 20008 m. 1202) 363-4057

(201) 774-2497

Sekret-are:

Kasiere:

Ivars Slokenbergs 120 Harding Ave.

DiSna Abu1a 429 Stanwood Apt. *3 Kalamazoo, MI 49007 m. (616) 342-9276

Hicksville, NY 11801 m. (516) 935-0967

Anna Kariga 1432 Swann St.

Tabler Sanger 113C SUNY at Stony Brook Stony Brook, NY 11794 s. (516) 246-748]-

sko15:

Washington, DC 20009 m. (2021 667-5133 d. (202) 783-6s40

LSC

Juris Ulmanis 1912 Prairie Square Schaumberg, IL 60L73 m. (3L2) 303-0043 * Kdrlis zamurs i 9 6th st. Bayv111e, NY 11709 , m. (515) 628-L46s Anita Millere 26052 Via De1 Norte Mission Viejo, CA 92691 m. (7L41 581-3592

Ilze

Udrti4S Putenis 112 Park Ave. Hoboken, NJ 07030 m. (201) 6s9-7880

Kasieres palidze: Laila Hildebrante 2825 Lawndale Ave. Apt. Cincinnati, oH 452L2 m. (s13) 631-0964

Politiskas vaditEj s:

noz.

MErtirld Hildebrants 2374 S. Henderson Ave. Bloomington, IN 4740L

m. (8t2) 339-2569

lnformdcij as noz. vaditEja:

vEja zvanu redaktrises:

Inga Gorsvine L702 Fraternity Village Dr. Kalamazoo, MI 49007 (616) 344-9s87 Kancdne

34 Sunnyside Dr. Yonkers, NY 10705 m. (9L41 969-7894 d. (203) 348-7331

Kristlna

Putene l-12 Park Ave. Hoboken, NJ 07030

m. (201) d. (272) tsiedrzine:

Sigrlda Reine 1077 oak Hill Rd. Lafayette, CA 94549 m. (415) 283-5595 d. (415) 9s7-9ss7

659-7880 334-0900

rlsa

Shin5e 28-35 214 Sr.

Bayside, NY l-1360 m. (718) 229-80s5 skold: 410 Memorial Dr. 341F Cambridge, MA 02139 s. (6L71 225-83L9

ALJA Padome:

Eduards Rfsbergs 525 N. Ocean B1vd. Pompano Beach, FL 33062

Katrfna Streipa 701-2 Church St. Morton Grove, IL m. (312) 965-3645 Edgars ZElite

60053

9 6rh sr. Bayvi11e, NY l-l-709 m. (sL6) 628-L46s