Vēja Zvani / 20. izdevums by aljavalde

zvuNl 20. IvEJA VEJA ZVANI I I I

:.:i rrrl :!:i: l...,,.:i:i:i:i:i:::i:i-.....:i:]:]:l:]:]:i:]:i:]:!:]:i:]:..,=,=,.,, .iii:.:':.ii:.:.:.:, i:i:i

llU

:i :i

:.:.:.:.:.I:.:.iiii:

.:.:.i:.:.ii:.:.:.:.:, I li:i:i:i:::i:i:i:!:::i:!:i ii::::::ii:ii::i::i::i l'::i:i:!,i,i,i,it:'irir!, "::i:i:i:i:!ii:i:!:!:i

,,,,::::i:i:i:iii::i

":::i::'i:::::ii....t*,!a.

i:.iiii '.:11;i;lJ r',tf.,a

4..i.i.i.i "t'-4ffi

ZVANI VEJA IEJA ZVAN IZDEVE'JA: Amerikas

Latvieiu Jaunatnes epvieniba

REDAKCIJA

Kristina Putene un IIze REDAKCIJAS r,fnzsrnEDNIEKI : JEnj-s Kancdns, t'lSrtigd Putenis, Vita Tdrauda ATBITDTGIS REDAKTRISES: Kancfne-

EKSPEDITORE: PrEra Abene

2urn51s "VEja Zvani" veltits jaunatnes inform6danai un probl6mu izl'irzS,Lanai. Ar autora vdrdu, segv-ardu vai

inicidliem parakstftajos rakstos izteiktie uzskati ne vienm6r atbilst ALJA vai "V6ja Zvanu" redakcijas viedokl im.

Raksti, v6stules un sludinEjumi sutEmi: lTze:. Kanc5nei Kristfnai Putenei vai 34 SunnYside Dr. LL2 Park Ave. Yonkers, NY l-0705 Hoboken, NJ 07030 iestlties ALJA. Biedru maksa ir $8. jauniediem, $15. biedriem veicinEtdjiem. Abonementus

Abonementus l0dzam

kErto ekspeditore: MEra Abene 13 Fernwood Ave. Rye, NY 10580

-|Z 21. redakcijas slEgianas datums ir l-. janvEris.

RTUR.T

' IzslEgts no ALJA

....

2. Ip.

ALJA Darbfba

TreBE valdes s6de (A. Karila)

......

3. Ip.

34. Kongress (8. Kronitis) . Draudzibas d.ienas

1p.

....

8. lp. . 10. 1p.

Septill mazi bundzinieki . MEs, mEs,

.. 4.

mEs

Denvera (G. G6mute)

18. Ip.

Jaunais Vilnis (M. Putenis)

19.

1p.

tseDra memuara

DzIvE latvietiba

21.1p.

(KP)

Labas IatvieEu valodas kaitigums (LA) ..

22. 7p.

Diena Otava

Atskats latvieiu polftiskos mErlS.os (Juris Blodnieks) Trimdas polltiskie mErki - n5kotne (Juris Blodnieks) Arma vj-rumque cano. (,I. Blodnieks) . ..

25.1p.

Latvijas saimnieclba (I. Vai trimdas ku}tu-rai ir nakotne? (A. padega-Bataraga) Es kara aizj.edams (MS) .. LatvieEu jaunielu darbfba: Polftiska nost6ja pret Latviju .. 7. YI,JK rezolEcijas ,... Miera kustlbas darba grupa (SR) ..

29. 1p.

punga)

).p.

25.

1p.

28.

1p.

. 1p.

33.1p. 34. 1p. 36.

Ip.

38. 1p.

Filologi atbrlvo6anas ci4ds (A. Mallakauls un F. SvilEns) .. 40. Ip. Baltiesu jaunatnes kongress (I. Punga) ...-.... 44. 1p. Visi zem viena jumta (DM) .. ....... 48. 1p.

IZ$Lâ‚ŹGTSmRLJR Voi Tu b0si nol<omois ? ALJA Sovasar bi j a sPi-est4 no orgr.riracijas izsl6gt Robertu Zmuiainrr, pdr to, ka viPa-viesnicas istan6'ar,,:e kongresS va6ingtoni notika sabojEjumi, par kuSiem nav sanemta arl nedraud liktenis *"["i. Vai- t6ds Tev? ALJA ilgi cinljusies pret lielo neslavu, ka Amerikas latvie3u jaunieSi ir kaut kedi 1oPi, kas neProt uzvesties tad, kad mammipa vai papip3 atkErnav k15t. Ta nebfit nav. Esam jaunie6i vairums ka pier5dlju$i, t"ti ir ioii atbildfgi cilv6ki, _kas nebf,t k5du n.*"tfe pirmo izdevibu izdauzft Tom6r, gld'zi' sienu vai saplâ‚Źst kddu daiu individu a61 bojEjumu probldma ir arvien aktuEla mEsu kongresos ' BOJEJUMI: KE mEs esam agrEk Pfet

5o ctntjuSies? PagEtnE ir bijuias vairdkas- Pieejas -: visas neefektivas. Esam alteixu3ies maksEt viesuD viesnfca laimigi k5rt5 mfis "i.iir tiesE. Esam samaksdju"Uar6jusi jaunieiu saziedo""" kases, ALJi 6r "; naudas, Par grfrti noPelnftEs un tds mu][IbEm' iidarft6m citv6ku aaZu ALJA nav vairs ar mieru ne riskdt ar tiesas pr6vdm, ne maks5t PaT neatriiaig"' jauniedu zvlerLgo uzve3anos' Ko mEs darfjEm 3ogad, un kas notiks nEkotn6? Bogaa ALJA Pie4Sma vadllnijas, kE rlkoties bojdjumu gaaiiumosl ias pielietos arl ndkotnd proti, 6ogad K1Iv1and6" 1. Ikkatrs ALJA kongresa dalfbnieks re{istr6joties paraksta dokumentu uzricibu un nemoties atbildfbu par savu NepilngaIaik5., kongresa ta" sekmEm Jigi"n jauniediem nepiecieiams vec5ku paiaksts. Turpmak, Jaunie6iem, kuri r-,"t regisr-rAJuSies kongresd nebfis piee j am,al viesnfcas pazeminltEs cenas al,:a kongresa calloniekiem" i ar 2. PEc kongresa Ar JA PErstEvj visas pErbaudfs viesnicas pitstav-'ier

telpas. Ja viesnlcai bfitu kEdas praslbas no ALJA Par boj6jumiem' tad t5s nodos rakstiski, ar Privlto istabu numuriem un istabas izir6tdju vErdiem un adresEm.

ALJA no Siem cilv6kiem Prasa 3. samaksu par vipu istab6s nodaritiem bojdjumiem. Ja lamaksa sagemta, 1ieta iibeigta. Ja samaksa nav sa4emta, tad gadiiumos, kur atbildigais jaYnietis ir nepilngadigs, grre7as pie vina vec5kiem. Ja financiElds saistibas ar ALJA ari t5'dE veidi nav nok5rtotas r tad jaunieti Lzsl5dz no ALJA lldz tam laikam, kad sai-stlbas

britu nokdrtotas. Ko nozimE izsl69iana? Ja esi

izsl6gts no ALJA , tad ir liegts pieaatfties visos ALJA sarikojumos, ieskaitot gadskdrtEjos kongresus, rokvakarus, utt. Jaunietim ir jErtrl,<inds, kd izslE-gdana notiks publisk6 LAIKS avize-, VEja Zvanos, forum5 utt. BET..Bet..bet... Kas notiek ja jaunietis nav bijis pats atbildfgs p"; bojejumiem, [.u" notixuii vi4o izfr6tajE istabS'? Nu ja- Tas gadd's' Bet jaunietis, IrEjot istabu, uz+emas atbildlbu par visu kas notiek istabS' VipS zLna, kas To-nodali j is r url l iet': vai kartot t515k privatiBET...Bet...bet... Kas notiek, ja jaunietim nav naudas ar ko samaks-at? ALJA bijusi ]oti pretimndkoia ar ilgtermipa maks5jumiem, ar maksas atlaiSanu, utt. 5f izslSgdanas pro-- Piecedtra Sogad ilga 7 m6neiusjaunietin jebkuram laiks tiekami ilgs

sakrd't naudu un nomaks5t parEdus ' BET...Bet. - "bet".. Kas notiek, pieprasa naudu par bojaviesnica fa "jumiem,

kas nav notikuii n vai

Par

kupiem jau vienreiz samaksAts? ALJI var ir' ioti pretimn5koBa tiem, kas jusies, viesnfca ir k+fidI pieriaft, 'ar kvitim, i<a vai uzticamiem' liecinie-

kiem

turp. nak- Ipp.

ALJA DARBIBA ALJA izsle-dza divus jaunie5us no orqanizEcijas par nenomaksE'tiem bojEjumu r6}.<iniem no 33. kongresa , Lid,z kamEr vigi tos samaksE. Ceram, ka 5i ALJA 51 gaaa 3. valdes sede notlka pal ldze-s apturEt hotelu j. 4. jUlijE Toronto. di art bija revi- 3k9l boJasanu kongresos. zijas sdde. Rlgas rokas grE'mata ir gatava. To Galvends pErrunas sEdE bija par p5'rdosim atsevi6l;.i, ka arf kop5 ar ASV-PSRS konferenci Lielupe- Latvijd Rigas kart6m. Rfgas kartes ir labi septembrf. ALA esot nolEmusi nepro- pardevusas . ALJA kases st-avokl is test6t, bet me$inat sadarbotiei ar pa3tait< ir labs. Vienfgi nepErdodam ASV valdibu. Jautdjums ir vai ASV pietieko6i daudz biedra kartes... valdiba r dt to ka vi4a piekrj-ta Revfzijas komisijas zi4ojums tika LatvijE, par- nolasits F."gulfties_konferenc6 kapl neatzlSanas nost5ju. ALJA ir Zi4ojumssvetdienas rft5, 6. jUIije. . r visumE bija labs, ar daZJ_em - r dazadas j autE j umE : iesp6-j as 3a j 5

TheS[ valdes sede

Pretoties visai lietai, vai sadarboties ar ASV valdlbu un me$inat izmantot 5o gadfjumu mfisu labE. NolSmEm sadarboties, un ALJA priek6s6de cer braukt uz Lielupi ka delegdte. Konferenc6 pacels Baltijas okup5cijas jautdjumu. ALJA uzdevums btrs informdt presi par konferenci un p?. Latviju. Nole-ma-m izsltft fpa6as p.t so. ffi .. .Tzs16gts ALJA Joti cer, ka 3ie princlpi un vadlfnfjas paliks ta tikai uz papfrar un ka nebGsim spiesti 6o lietu turpmdk risinE't. Atceraties katrs no Jums ir atbildigs par pada rfcibu un par sav5m istabEm. - Ja kEdam draugam iet grftE^k ar atbildibas saj[tu, atgddiniet viBam to, cit5di var6tu izn5'kt, ka kEdam bfis par to j5maks5 vai nu naudi vai ar savu labo slavu latvie3u sabiedribi. ALJA aicina Robertu atpaka] ar to crldi kad vipd bfrs savas iaistfbas ::okdrto j is.

izg6mumiem. Revizijas komisija konstatE j a, ka piendkumi sakar-a ar 7.VLJK nebija izpildl-ti. Komisija ari

zigola, ka 6f valdes s6de netika izziqota, kd vajadzEja notikt, un ka 36. rezol[cija netika izpildfta. Revfzijas komisija ari sEdz6jds pati par sevi : d.aZi- komisi jas locekli, krfl. _. nebija s6d6, arf nebija

nosutl-lusl- z1+olumus. Komi-sija ieteica ALJA valdei turpin5t biedru verv6danas akcijas un

izplatft slkdku informaciju par politiskiem notikumiem. Tuva-ku inform5ciju un revfzijas sedes protokolu var pieprasit no Annas Karilas, valdes sekretEres, (301) 949-0637 -

34. I(ONCRESA KLIVLAN DE 34. ALJA kongress rasl-nasles Klivland6 no 27. TTdz 30. novembri-m. PlSnojot So kongresu, rtclbas komiteja ir centusies darft visu' lai kongresa dallbnieki lab5k iepazltos ar polftiku, sabiedrisko darbu, ar citiem jaunie5iem un ar latvietlbu. Pirmais referdts, kas notiks t0lit pec kongresa atkld3anas, bfis par nule notiku5o Vfnes konferenci. Sekos nodarbfbas "Sp61â‚Źsimies", kas li-ks bE-rnu nometnes dienas. atcer6ties { .Sajds nodarbfb6s bDs daudz iespeju i-epazlties ar citiem. Ceturtdienas p6cpusdiena beigsies ar pirmo darba cElienu un p6c pErtraukuma bfs kopiga dziedEBana. Iepazl3ands ba11e, kugd uzstEsies "Bob and the Latvians" izceTsies ar to, ka tas bfrs pirmais zin5ms, m6gin5jums, cik mums ir jaunietus ar latvieSu ielazlstindt (computer . dating) randipiem" "datora p6c radfsies 6i konqresa ka Cerams, daudz "datora pdrl6u". Piektdienas rits sd'ksies ar MErtipa Hildebranta refer5tu par savu PBLA vasaras interna darbu, kam t0lIt PEcpussekos otrais darba posms. diend bDs MEcItdja Jd4ra $in6na referdts par temu "Cik Dievam, cik Latvijai" un sabiedrisko deju apmEclSana Edvfna Pura vadlbd. Mdcfsimies un uzlabosim savrr" val5u, 3a-8a un tango solus. Piektdienas p6cpusdiena nosl6gsi-es ar darba grup5m. Darbosies 6etras grupas: demonstrdciju, Helsinku nollguma, Baltie6u jaunatnes apvienfbas izveidoianas, kd arT lpaia grupa ku;E jaunie6i, Vitas T6raudas vadlbd, p5rrunds sabiedriskds rosmes un gr[tiUas atseviS]os latvieiu centros. Piektdienas vakars solds bfit interesants, jo tas b0s "Kv-e1oi5 degla" redaktora Pâ‚Źtera Alberti4a

Kongresa laikd arf iznEks "Kvelo5d deg1a" jauns izdevums. Piektdienas nodarbl6as beigsies ar

vadfbE.

"hipfdu" bal1i, uz kuSu dallbnieki ir lDgti ierastj-es piemErotos apg6rbos. Sestdienu s5ksi-m ar rita ba11i kugE uzstdsies kapella "Bankrots". Sekos referE'ts par tematu "Ko tev bDt.par latvieti?", un p6c tam 1g,zi1e saksies tresaj_s un vissvarfgakais darba celiens, kurd notiks jaunEs valdes velEianas. Kongress nosl6gsies ar kop6jam vakarindm un ba11i, uzstijoties kape11ai "Akacis". Svdtdien protams brls svdtbridis un atvadu brokastis. 34. ALJA kongress dos iesp6ju ne tikai m6cities pai latvieiu jaunitnes sabiedrisko un polftisko darbu, bet arf dos iespEju to veikt kop5 ar jauniegfrtajiem un vecajiem latviedu drauglem, , kas ir svarfgi mfisu daudzo

darbu isteno3anai.

Iepazfsimies K1 fvland6 ! 34. ALJA kongresa ricfbas komiteja

Sekojiet rakstiem un sludindjumiem laikrakstos

34. Kongresa Programma no 27.-30.novembrim Ma'ris Mantenieks d Ke rTkot demonstEcijas, Juris Bfodnieks un lvars

TreSdien B:00

Satiklanas agrajiem iebraucEjiem hotefa priekitelpE, lai sakErtotos kopTgam braucienam uz Kubulir;u mdju, vai uz Klivlandes pilsetas centra " Flats".

Sloken bergs

(d) Battielu jaunatnes kongresa 5:00 6:30

Ceturtdien 12:30 1:30

Atklasana

2:30 3:30

5:00

BrTvlaiks

6:30 7:30

atklasana - .-{ Lizredasana B rfvlaiks

9:00--l:00

Br-rvlaiks

9:00-1:00

"Hipiju balle" "DJ" pavadijum-a (Dalibniekiem jagerbjds hipiiu tdrpos) leeja: $8.00*

p-el es

m-akslas izsta-des

"Computer Dating" iepazT(an?s balle Uzstdsies Bob and the Latvians leeja:$12.00x

Piektdien 9:30 10:00

7:30

ReferEts:

"Vi-nes konference" Vita Te-rauda SavstarpEjE's i epazTiands 1. darba cEliens

Sestdien 9:30-11:00 "Sejas un Dejas", rita balle Uzstdsies Ban krots leeja: $5.00* 11:00

ReferEts:

12:00 :00 6:00 7:30

3:00 4:00

Jdnis Tupesis B

rTvlaiks

3. darba cElien

"Cik Dievam, cik Latvijai",

Svâ‚Źtdien

Ma-crGisJS'nis (inEns dejot sabiedriskE-s dejas, Edvr-ns Pilris

9:00 9:30 10:00

MaciSanEs

"Credo" ansambla mlzika video I

lenta Darba grupas: (a) Jaunatnes grupu pirstAvju firrunas par darba rosme-m, Vita Terauda (b) Hetsinku vienoian\s atceltana,

Br-rvlaiks

balle Uzstdsies AKACIS leeja: $25.00*

2. darba cEliens B rlvlaiks ReferEts:

par

Kokteila pusstunda B:00-1:00 Kopâ‚Źjas vakarinas un nosl69uma

Marti4l Hildebrants

2:00

Ko nozTmd tev bit

latvieti"

" Liel upes konference", 11:00 12:00 1:00

Refer-ats:

Video lentas izr-ade

turpmdk-a darbTba, Toomas Tubalkain Bnvlaiks " Latvijas vakars" Pdteris Atbertini

SvEtbrld is Birvlaiks Atvadu brokastis UAW namE Q jidzu atElumA) leeja: $5.00 (Si bilete nav ieskaitita kongresa

dalibas maksi) *Dalibas maksa sedz bifetes v?sam ballEm un $e.oo biedru karti

Politislt6s

Tuvaka inform6cija pie:

Hildas Kr[mi5ras 6758 Commonwealth B1vd. Parma Hts. OH 44L30

noSorss dorbibo

(216) 843-9084

erika xroniia

3469 Tree Lane North Olmstead, OH 44070 (2L6) 734-s056

Mdkslas izstddei var pieteikties pie:

Ritas

Grendzes l-381- Andrews Ave. Lakewood, OH 44L07 (216) 228-2763

Tirdzinam var pieteikties pie: Erlka Reineka 6518 Belmeadow Dr.

Middleburg Hts. , OH 44L30 (2L61 676-0073 Ne vienam ne otram nav piedall3an-as maksas.

UZI$ANIBUI

vrsr spEcIGIE-TRAKTE-vErl"r,rE-ilTRrE ATL;Tr I Ka arl visi skatLtaii un mudinataii! "Baltiedu Kauss" notiks pirms atklai ,4. ALJA kongresu! Kongresa tre6dienas vakara' 26. novembrr notiks strategiju p}5.nosana, muskulu iesildlSana un lust1ga vakars visiem speletaiiem m a6rajiem i-ebraucejiem Kubuli4u maias' kuTa atrodas vieru jrldzi no hotela. "Baltieiu Kauss" futbofa spele pret bralien lietuvieSiem notiks ceturtdienas rlta pul-kstens 1O:OO,/satik68.nas spcletaiien hotela priek6a pulkstens 9:OOl.

Ludzam nekaveioties Pieteikties V j"Inim KubuliBam 216-676-9166

68]0 Big Creek Parkvray l,liddlebu:cg Heights, Ohio

d-",S

"p;J Konlrc*

44110

Pie pieteik6anas

Iudzu izvcleiieties to poziciju kulu Jus gribctu spelet lai mâ‚Źs varetu sast dlt komandu. Xyb.lili- "+â‚Ź r,ri ao s*6rt-

ALJA pagajuBd vasar6 bija iesaistlta alZaaas demonstrEcijas un politiskis akcijds. Pirmd demonstricija bija gujorkE L4" jtnijd. nikotaji v616jds atkdrtot Va5ingtonas kongresa latvieBu demoistrEciju, kuSE trfs simboliski sirdsapzipas cietumniekus notiesdja par vipu "gr6kiem" pret Padomju Savienlbu. Vipiem tad6l piesprieda ndves sodu, ko izPildija ar pakdr5anu. $ujorka ir pla5a vieta ar ari daZ5dam pad6m j u i-estdd6m, ki daudz likumiem, kas nosaka ko drikst un ko nedrikst darI.t, rl.kojot demonstrEciju. Nol6mdm noturEt demonstr5ciju pie Padomju Apvienoto Ndciju misijas, bet policija mums neatldva bDv6t kardtavas tani rajon6- ViPi baidfjEs, ka m6s Pdrv6rtlsim btrvmateriSlus ierodos un m6$inEsim ievainot kddu dekistu. Lai izvairitos no Bf likuma, nolrejEm kravas maSinu - L4 . un tanf iebrive j dm kardtvas j0ni j s arf ir svarlga d j-ena Dienvidaf rikas me1-na j iem. $u j orkd to bija dienu pa visu Pils6tu pret Dienviddfrikas demonstrdcijas reZimu. Policija noblokeja visas galven5s avEnijas un mums bija grtrtibas noklut demonstracijas vietd laicigi. Pa celam smag5 vezuma 9e1 ma5fnas transfiisija gandrfz sabojijEs. Uldis Grava iesdka demonstrdciju ar runu par cilvdku tieslbu pdrkdpumiem. Tam sekoja Gundra Astras, igauPa Martus Niklus un lietuvie5a BalYs Gajauskas notiesdJana un pakdr5ana. cietumniekus dD5fgi nosp6leja Eriks Alversons, Eriks Rencs un Eriks 5u1cs, tiesnesi sPeleja rvars S1okenbergs. PaBu ndves sodu tzpaldija Andris Slokenbergs. Ir atklati jasaka, ka demonstrdcija neizdevds. Da?i preses plrstdvji bija k1at, bet avfzEs nekas neparddljds. Divi faktori to iesPaidoja: l-) to pa6u dienu \rujorkd notika daudz citu demonstriciju un 2) Preses tradi-

cionalS vienaldziba j autdj umu .

par

baltieSu

NdkoSE polltiskd akcija notika sadarbiba ar LNJAK un 7. Vf,Jx. RIko-

jEm pastkartipu rakstiSanu.

Lfrdzdm

tautieSiem uzrakstlt kddu sveicienu latvie5iem ku6i sdZ padomju cietumos.

Lldz VLJK beigAm mums bija pEri 1000 parakstitu pastkarti5u. Tds m6s 16ndm sfitdm uz padomju darba nometn6m. Paldies PBLA un Toronto Daugavas Vanagiem par pasta izdevumu segEanu. Dro5i vien deka nelaus nevienu pastkarti4u nodot cietumniekiem. Mfrsu m6rl;is ir atgadindt dekai, ka m6s dom5jam un uztraucamies par 1at-

vieSiem padomju cietumos.

"cietuma", izsitot maBfnas 1ogus. Vipi sp6ja izlekt no "cietuma", bet vipi tom6r bija pie|6ddti padomju vergu raZotai maBInai. 5is simbol-izd)a, ka latvie5i Latvij5 pat dr6 no cietuma nav brfvi. TUIII sekoja Ladas demol65ana, kupu izpildfja aa?i ener$iski tautie5i. TE pat ka ryujorka, Otav5 nebija nekddas preses uzmanfbas. Saja gadfjum5 vaina jaliek vz demonstrdcijas neefektigo izsludinaEanu. Uz vasaras beigdm LongailendE notika Baltie5u jaunatnes kongress. Netdlu no kongiresa vietas ir Padomju fpa5ums. MEs nol6mam tur atkErtot

jUnija demonstr6cijas gujorkS. lrlu jorkas demonstr5ci ju. Soreiz tiesnesi sp616ja Toomas Tubalkin, kongresa galvenais rikotEjs. Notiesdtos cietumniekus sp616ja Lot5rs Belovs, Eriks Alversons un Ivars Slokenbergs. Bija lie1as cerlbas, ka viet6jd prese mDs iev6ros, bet diemZel ta nenotika. 27. septembri ALJA rfkoja BaltieEu semj-ndru {ujorkd. Ar fsam un kodolfgdm lekcijam piedalljas Lufze Prossere par Sotokvas konferencjLatvijS, Ivars B6rzi4ts par jaunEkajdm zipdm kapa noziedznieku tiesEEanS, Juta Riitso par igau4u spiesto piedall5anos dernobilas tiriSanas darbos, Mar$ers Pinnis par BATUN darblbu, Jolita Gudaitis par baltieBu psicholoEij u trimdas un Juris Blodnieks par padomju tiesu sistEmu.

Ainas no 1-4.

Kopa ar 7. VLJK notika ndkoSd demonstracija pie Kanadas parlamenta ekas Otav5. Kongresa dalibniekiem arl gardm bi j a paredzâ‚Źts nostaigd't Padomju sfrtniecibai Otavd, kur oficj-61i nedrikst6ja demonstr6t, t6tad vieta kur bfltu iesp6jams iegfrt 1ie15ko preses uzmanibu. Agr6k aizbraucEm uz k6du Otavas priek5pils6tu kur par 16tu naudu nopirkam padomju ralotu Lada ma$inu. Parkrdsojdm to, lai ta izskatftos p6c :ietuma. DemonstrEcijas dienE aizvilxdm Ladu netdlu no Padomju sDtnie:fbas kur bija pulc6juSies kongresa lallbnieki. Ladd sedeja Elmars Tan:is, P6teris Elferts, Haralds Ozols in Ivars Slokenbergs. TieBi tajd :rfdi kad Ladu pievilka s[tnieclbas ;riek55, cietumnieki izlauzEs no

,Z1Bas DeNa saxenA AR DRAUDzieas orslrAl,l. . .TELEFoNA SARUNA srARP oReuozrNEt'I.

Hai, Lienftt Seit nitiga. Klausies, esi dzirdEjusi zi4as, ka Sogad "ii' oktobrf bts "pirmds" LNJAK-ALJA draudzfbas dienas?

oktobrl ' . . no 10. lldz L2 ' , kad nada ir gaTE nedelas nogale Amerika ir Kolumbusa diena.

Kaun

Sogad brls Pie ]ietuvieEiem "Dainava", Man6esterd, Mi6igeni, dtpus Detroitas. Sienas? Ak ta -- ukrai4i dro6i vien mekl6 savus "t0baforus". N6, pie lietuvie5iem b0sim balta nami kur ir fsta kopeja istaba, atseviSl,<as gulamteTpaE un v61 virtuve.

o ne

J5, ia, neb0s j5iet Pa trlmsu meklet g"iuiliitabas ar silditdjiem' For5i, ne?

Referenti? Man

5],<iet

JEnis

Penii6is un Gatis Gaujenieks bts' Pag, Pa9r man liekas, ka Gatis stEstls Par m0ziku un Janis par

1tiku. Latvijas Bus arI video lentas krimj-l;is "Avequ .vLns", dokumentarfiima par KriSjdni Baronu un pat latvie5u ifmEtas filmas - zim6tds laikam radfs sv6tdienas rltd Pie

po1

brokastlm.

Tas 9&h, bfis jEPdrbauda vai abi nolretie televlzori darbojas. NeformSlie referati un diskusijas bus sestdien un svetdien, 1ai piektdienas

vakars butu brlvs Kamd6l??? Nu, ta 1ai visi var iedzl-

""Li.i

un iesildities.

varbflt

br'rs

alternatlvo draudzlbas dienu kokteiL: stundinas. len5u mont6Zu, nez Varâ‚Źs klausities ufl ta pa'Sogadr pazudis cik lentas ar sadraudzeties un var6s dancot citiem. 1Ldz' Ma:' Labi, ka Tu gemsi foti$i pdrskatu kad smiekli uznik vienm6r ursavas bildes. . . Atceries 6zeliti "masking tape" un ka Bu5manis u'Mlsters Pozela bildem? Nez kada bOs oficlala grupas bilde" ' fotografes Jd, varbOt Sogad tikai kaj as .

Rokas un Pirkst:-??? Ko???

Ak ta -- mfisu sveiciens ka visi atceras?

! Tu

doma,

Nu, birtu jibeidz P+apat. Ka bts, brauksi? Labi, tad mums abam ies forEi! ! !

Tikai iestti dallbas maksu rlkotajie: ja varj-, td lai virSiem butu kapita-= ar ko rikoti-es. Ja, dallbas maksa ir tikai $35'00 AS-" aoiari ia piesakas Lidz 1. oktobrir-' Nav slikti r |emot vera, kd ta= llz vieta= ieskaita visas iraltltes. bfis $40 ' C ' maksa dalfbas piesakoties, u: giarrn5s Atceries dolari. aSV q"tffga" vakari4as paqEjuSS gadi a: nopirkto, nogar6oto vlnu? Nu, Eau LienozoT. - . Gandrfz Tev aizmirsu pavaic-at" ' Kdpec 51s ir Pirm6s draudzIba: dienas

Pag6ju5o gadu laikam ta P.N.D. -- 6au, dau-. -

bija

,il

SKATI NO 1985. g .,,DRAUDZiBlt!- . - - -, DIENAM

sEPThlt M AZt BUNDZINTEKI ii:iii;.:;ii+

F# ffi

No kr. puses B. Jaundaldere, N. Melngailis, M. Hildebrants, D.

xalnin$, o. xalnirlS, l. Prossere, V. Timrots

Viss kErtibE. Riga dimd. Plrmd vEsts no septipiem Amerikas latvielrem Sotokvas konferencE Jfrrma16. Bet kas dimd? KE dimd? Un ja dimd, vaj_ tielEm viss varEtu bfrt kErtiba? r,atvie6iem Amerik5 paliekot uz vietas kam6r septigri jaunieii aj-zbrauca kontroversijas aptfti uz Latviju, 6aai un v61 daudzi citi jautEjumi radds lasot amerikSgu korespondentu zipojumus no JUrmalas. Bet par to, ka fsti qEja neviens cits nevar Iabdk pastdstit kd paBi jauniedi, 6fs konferences dalibnieki. Tie bija: OjIrs Ka1ni4B,36.g.v., Amerikas Latviedu apvienibas 5rtr'jEs informEcijas biroja lietvedis un vi4a seii "commandos" (ka kida no dalibniecEm grupu apzlmEja) MErti4t Hj-ldebrants, 20.g.v., Nfls Melngailis, 2L g. v. r Lourze Prosera , 25.9.v. , 'Benita Jaundaldere, 24.g.v. , Dz j-ntars KalnigS , 32.9.y. t un Viesturs Timrots , 3L. g.v. Sotokvas delegdcija VaBington5 atgriez5s 23. septembrl. Vipus sagaidija ar ziediem, SampEnieLi un uzslavu par labi vLit<to darbu. vu.6i. jiu no pirmiem va-rdlem konst.at6t, ka ir gdjis reiz6 labi un baismfgi, ka vipos ir liels prieks un 1ie1s nogurums. Un tad vi41 s5ka stEstit. par savil4ojumu RfgE, ierodoties amerikdpu delegEcijai. irar sirsnibu, kldu vi4i jutudl no Rigas latvieliem. Par nacionElo-apziqru, kas vj-4us nfgd sagai-dfja, ko vigi padi tur palidz6ja pllnveidot, un [o vipi tur atsteja. Seko tikai fragmenti un vipetes no mfisu latvie$u jaunielu -- septi4u mazu bundzinieku, kE kEda tautiete Latvijd vipus ddv6ja piedzivojumJ-em un pErdzivojumiem, k6 vipi tos atstEstija pirmajE vakarE atpakal Ameiike. 10

"MEs te esam kE amerikE4i, tE krievi -- viesi Latvija" " O2ons Valaks, savos ievadv5rdos.

latvietis Amerikas latvietim: "Paldi_es . Jiitamies atkal kE tauta.', KEds

KEds trimdas latvietis,

ku55 gadfjEs ciemos Rfg6 konferences laikE, tei-

cE, ka RIgE vz reizi bija jtrtama t5da ke pacilStlba. rt ka -ttrista vErdiem -- "The

marines have landed.,'

nions Valaks

saruna starp krievu konferences debaBu vaditaju Vladimlru posneru vadit5ju D2onu Valaku: valaks: sveicu amerikEpu tautu, padomju tautu un latviesu tautu. Posners: Bet latvie$i jau ari ir padomju pilsopi. Valaks: Es ]au5u vigiem paBiem i;v616lie;. amerikdpu

?iecas dienas RfgE devu' v' Sas ne tikai I

:et ari 1i.r,;i:ti:*"il; :gaupiem

vairEk neka p6:6jos 45 gados. Ameri.,E+i atnEca un uz Lat-,'iju kaut uz fsu brldi_ l*-veda brfvlbtr " " lzintars Ka1ni4$.

Konferences zSle

izmekleti kur s6d6ia 260 amerik-a4i un 2000 rrpus konferences telpdm gaidrja tE zindtgribiga, drfizmEjas neierfrgta tauta. krievi un latvieEi vienam no musu viesiem' Vaj ad'263a tikai iespeju tif<tils--ar t61aji6m pulkl cilveku apstaja vi4ur uD latvieBu i",rri.Biem iziet ;i;;",';;-LUrit latvieSiem, par dzlvi rierumos. srundSm jaurdja par Ameriil;-;r; amerikal bija celu' 1ar losprostojusi Kada saspil6ti-uriai -- aroiira's--policija pie tautas, gSja jaunie6i tomSr tauta nevaratu pieklut r"ni.i""""'i -- .*t=,, Izvetdojd's ap katrir iu.tttitti*bll'i BSersojot droslbas pbf iciias barikEdes un st6sta' upll, katra ap 50 iv6se+u' ct"Lia mosdjie stdsta

TautE skaidri man6ms ir sentiments: Krievi L?tnev6lami LatvijE' ,ri.ii"* jEdzlvo kd krie.r" ,rergi"*. Amerika ir i"t"i.6" tautas,-vienigE ceriba uz gaisaku nakotni. ir m'a1aiu "M[su tauta Mums ir tik tauta. dzils gars, ka nevlens" to nevares rnums atqemt ' Dz

indtgr ibig ie

OiSrs KalniP5 konferencd un vairdku miljgnu "eia" Praslja u.iii.S" vdrddMolotovaiautaiumu Par i.iu.tL.oPa Pakta slePeno deorotokolu- Padomju j ieqa'ts atbild6 is -?r

piao*iu kErt6jo atbitdi' kuSai ilet i aunkund zeL , jatulko .tUila. bijusi klausft5jiem iatvieiu aizlEzusi balss '

j-ntars Ka1ni46 '

Latvians hait U.S. as nation's only hope C[c lUcst irston eirucg FKIDAY, SEYTEMBER 19, 1986

Rigas televizija Pdrrai-

dija konferences gaitu ik vakarus. Sdkumd vienu stundu, tad vairdk, un ped6ja diend Pat detras- stundas - Arl mtrsu latvieSu jaunieSi, viPu teiktais un viPu daritais bijis redzams.

AmerikE4u delegEcijas pErstlvis oiaks Matloks tej-ca visu amerikanu vardd atkla5anas runu. Pirmos v5rdus Matloks teica latviski. pErejot'uz krie-

vu valodu, Matloks izkldstija Savienoto Valstu polftiku pret Baltijas valstfm: "ASV valdfba neatzlst Latvijas, Lietuvas un Igaunj-jas nelikumigo pievienodanu Padomju Savj-enibai. "

Un .td[ Seds momentE. Df, Metlokt kas sayutl levadv& dus telcr latvle$u

Matloka teikto pErraidlja atk5rtoti Rfgas televizijd. To publice-ja Padomju Jaunatn6. Bez pdrliekiem komentd-riem.

feiltf, futAoJa, ke ASV dlbe nCttzltt I.gtvlJas, yal va3 uE uE - Eauntlar cplevten f,auntlar cplevler hu Fadolnlu Savtehrbgb, No "Padomju Jaunatne"

"Amerikas valdlbas p6rstdvji Bai konferencE tikpat vieg11 bCrtu var6ju5i sav6 pirmi run5 pateikt savu sakimo par Baltijas valstim, izpildit savu pienEkumu Amerikas latvie3iem, un tad jautijumu atstat mierE un iet talak ar savdm dari3andm. Bet vigi to nedarija. Vipi to uzspieda un uzsvdra atkal un atkal, dienu pec dienas.

Marti1$ Hildebrants. M. Hlldebrants un L. prossere tautieiu vidi. 13

Ojars Kalniqi Maskavd nejaudi doldru veikali

sastapa Nikolasu Danilo-

fu.

Danilofam bijusi

lie1a interese par konferencir un vigd Lz' teicis no26Iu, ka pa6am nav bijis iesp6jams piedalities. Kalnip5 Oanilof am uzdEvin5'j is nozfmiti ar Amerikas un Latvijas brivvalsts karogi-em, ko Dani lof s u.z vietas piespraudis.

Latvia clash stirs warning THE OREGONIAN, THURSDAY, SEPTEMBER 18, 1986

Amerikas latvieBi vi-si-em amerika4iem izdalija iadas krfriu nozfmltes, un tad tds dEvi-n6ja talek

latviediem Rig5.

latvietis

st5stfja,

kad

v14am k5ds amerik5nis vaic5ja par nozimites

melnajd tirg0, ka. lidz Sim tEs nebija melnE tirgtr paradljuids, un droSi vien nepara-diioties arf. Tas katram ir par d5rgu, 1ai par jebkddu cenu Skircenu

tos.

&,$].:d

KE'ds

"r;i;,uua,qlY'

$wwMM

Btrg&.+.t %gmg

,**ffi* Konferences vdrda karti4a par5das TV ekr6nE'

Soviet Warns 7 Latvian-Americans at Forum THE NEW YORK flMES, THURSDAY, SEPTEMBER

18, 1986

dekas uzraudziba bijusi veltita Amerikas latvieBiem jau no paSa s5kurna. p6c p5ris diendm ta pieaauga tik 1ie15 merd, ka Amerikas latvieBu draugus un radus veda uz pratindBanu, viesnicu i-stabas ik dienas pArmekl6ja, manta: atp6ma. Tre5dien padomju iestddes bridindja amerikdlu . deleg5cijas vadftaju Valaku, ka nevarot vairs garant6t 7 Amerikas latvie5u fizj-sk: dro5ibu. Amerik5pi atbild6ja ar stingriem iebildumiem" Arlietu ministri--: viena amerikdt-., deklar6 ja, ka padomju iestddes atbildlgas par ik Nflam Melngailim ta: un delegEcijas foclXfa droBIbu. Dzintaram falnigam Nav var6juS: banda. vesela bet sdka sekot ne tikai viens vai divi uzraugi, pilna jaunieBiem moment5 bija ieejot, pat tulkd ieiet -- tukSa te1pa, abiem sasukEt.... matipus sagrib6jies ir plecigiem ve6iem, kupiem vienkar6i L4

AmerikS4u dziedonis Rons Ri6ardsons sadraudzEjas ar Amerikas latviejiem" PirmajEs konferences dienas dzili pdrdzivoja redze-to un piedzivoto. Kad

pien6ca vi4a kdrta uzstEties, vipi

gribejis latvieSiem rddft kaut ko izcilu, kaut ko nozlmlqu. PEdAjE dien6 mainijis savu programmu. p6cpusdiend iemEcijis Rigas konservatorijas korim dziedEt jaunu dzieimu. Ridardsons ar studentu kori vakari uzstEjEs ar dzies*u io mjfrzikla "Big River". Latvie3u koris ar Ridardsonu latvieBu publikai dziedEji "Free at 1ast"" Piedev5m Riiardsons nodzieddja v61 "Bridge over troubled Water." Un nobeidza ar lpa6u velti latviesiem "Jesus loves ffier this I know." Rons Ridardsons, vidir; MErti4S

Hildebrants, labi

Konferences atklatEs sesijEs, kur publlka drikst6ja brfvi uzst5dit jebk5dus jautEjumus, kEds latvietis vaicEja: "saprotu, ka amerikE4u delegacija esot ar1 Amerikas latvie6i. Gribe-tu viqriem viicet, kE patlk pie *r*i nig5 un Jrf rmal6 r url vai vipi vardtu Seit dzivot? rr Ameriias latvj-edu vdrda' atbildâ‚Źja ojErs Ka1ni4S. Ka patikot. Ka ir loti skaisti. Latviedi ir sirsnigi ci1v6ki. Dzlvot var6tu. Bet tikai ja r,atvijd britu tEda politiska lekErta, kEda baud5ma AmerikS, KanEdE vai citur rietumos. p6c Lam, kEds gados jauns latvietis pieskr6jls Ojaram un vi4a rok5s iespiedis zimiti: Nedusmojaties uz

mums

Jts aizbrauksit. M6s paliekam. Saprotiet un piedodiet. Daudzu Jejienes 1eti4u v5rdi

p.s. JDs varat vair5k, kd mds.

Raj:

r,rrilds Pauls ar Grover Washington, Jr.

CHRONIKA 1986. g. pavasarf:

un Aizen$otokvas (Chautauqua) institots pazipo nodomu insitfits h"rrlr.." (Eisenhower) Rfga' konferenci padomju iffot amerikd4u un Latvij 5. ALA pazi4o, ka kaut gan parstdvju braukSanu rtz konferenci neProtestEs, vdrsls labv€Ilgu uzmanlbu

neatbalsta valdlbas Latvi ju,

te Pre*cerot, ka tE PieBaltijas valstfm.

Vi-spasaules latvie5u jaunatnes kongress OtavE piepem rezol0ciju: - it7. VLJK pilnsapulce protest€.. pret AS'"valdibu pdrstdvju piedalfSanos Sotokva inkonferenc€ stit0ta un PSRS-ASV biedrlbas(Latvijd), kas 1986. gada septembrf Lielupe

1986. g. jtlija:

nozfmE, ka ASV atzfst de facto Baltijas valstu okupdciju un speF soli uz okupdcijas de jure atzlSanu. i. VLJK pilnsapulce pieprasa, 1ai trimdas amltpersonas un to algotle organizSciju aaiuinieki nepiedalSs SajE pasdkumi.''

1986. g. augustd: 1985. g. 7. septembrf: 1985. g. 9. sePtembri:

ftie-' ALJA priek5s6de pazi4o nodomu piedal priekBka ALJA valde nobalso, konferenc€. sddei nav tamd6] j5atk5pjas no amata' ALJA priekss6dei noraida vizu uz Latviju' sabra*: Amerikas latvle5i -- dallbnieki Zurnalis--= apdrauddta VaSingtond. Konference

Danilofa d61.

1-986.

g. l-0- sePtembri:

1-986.

septembri:

erences rlkota j i pazL4o, ka neizbrauks l<= Ja brauks, ta: paredzEts l-1. septembrltikai l-3. Konf

Vlzas noraida Amerikas Balss korespondente: Amer j-kas Bal ss inf ormdcil a" un citiem. a$ent0ras vadltdjs VIks nolemj, ka Amerika: Balss vlzas noraidiSanas d61 ka protestnesEtls arr- Ag latvieSu un krievu valoia: korespondentes. Dalfbniekiem pazi1o, ka :: rita dosies un ferTingradu, tad tulit'tdldk:: RIgu. Konference sdksies, kE paredzEta.

1986. q.

" septembri:

1-986.

g. 16. septembri:

15. septembri:

Amerikd4u delgdcija

Konference sEkas. AmerikE vienlgEs zipas nEk no laikrakstiem, jo pat Amerikas Balss nav uz vietas.

1-7

septembrf

no Rigas. ',Viss kErtib5. Telefona sarunas ar Rigu.

Telegrammma

dimd. "

k5rtIbd. 1985" q.

izlido, bez levdrojamiem

Amerikas valdibas. pdrstdvjiem, kuri nolemj boikotEt konferenci protesld pret 'Danilofa aizturS6anu MaskavE.

Riga

Viss

Amerikdpu prese zipo par 6ekas akcijdm, ku;as vErstas pret Amerikas latvie5iem RiqE. Iesp6jams, ka latvie5iem bfls priek5laicigi

jddodas mdjEs.

1986. g" 19. septembrl:

LatvieSi paliek ar amerikE4u delegEciju. Konference noslâ‚Źdzas, delegdti dodas uz Maskavu.

1986.9.23.

septembrl:

Delegdcija atgrieZas VaBingtona s5kas pirmie stEsti par notikumiem Rigd. pirmie iespaidi tauta LatvijE savl]rtrota.

Tie kas palika majas Kad Sotokvas amerikdpu delegEcijas locekliem j-zsniedza vfzas ned6]u pirms konferences, padomju iestddes pazipoja, ka vizu tom6r nedoEot ameri-kdnietei -- vitai T6raudai. vipa esot pErdk liela aktlviste ar vienai pretnoskapojYTu. vipai nevarot uztic6ties, ka neriko5ot aemonslraliias P3d9*ju Rfq6. Tai pa5d reizE padomju iestddes pazi4oju, ka p5ris vlzu pieprasljumus v51 caurskata... Dienu pirms izbrauk5anas -- piektdienE, pulksten 16:45as, 15 min6tes pirms padomju vlzu nodalas slEg5anas, izsnieaza vizas vdl divdm Amerikas Balss Be! daZi paLika beEa. Starp tiem bija i:?ly,-:ir"91:_korespondenrem: Amerrkas Balss an$+Y. valodas korespondente DZona B1dere, Balta nama darbinieks Linas Itoji:Iis un konferences galvena rikotdja DZona valaka asistente LIsa p61e

Ka ALJA norddrja savd preses zi4olumd par vrzu noraidi5anu -- citEjot ALJA _oriek5s6di "padomju savieniba piraxsttja lrgumu ar Sot"r.,r." instit0tu, ka konferencd nebrfs nekEdas cenzDras cenzEjot pa5us konferences Celegdtus, cenz6 ari konferences saturu-" L7

MES, mOs, Mn,sl Denver6 latvieHu jaunatnei nav bijis viegli ne uzsEkt darbibu, ne to Jaunie$iem ir vienmEr turpinEt. griiti 1aiku, kad noteikt bijis Agr6k latviedu skola satikties. nepastAvdja, un ilgEkus gadus nebija Kad $is divas arl tautas deju. radEs darbibas atkal atsEk'6s, grItibas. ka jaunieSi IzrddfjEs, nevar saprasties, kas nelabv6lIgi ietekmeja dos pasEkumus. K6du laiku pastbv6ja divas tautas deju grupas ar Visi nepilnu sastdvu katrS'grupE. arf nebija ar mieru ndkL uz skoligu mdcities vai mFcTt, jo tur bija

],C I{ UCRR

17zinami" ci1v6ki. V61 viena probl6ma bija tE, ka pEr6j5 latvieBu jaunaLne AmerikE bija aizmirsusi, ka ari Heit v61 atrodami jaunieYl . Pi,rms trim gadiem_ mdsu gados jaunEka jiem juunieEiem (16 e.v.-16 s.v.) niui3u zinE"ms, ka latvieSiem ir vasaras vldusskolas un past-av tdda organiz6cija ALJA. PEdejos gados ALJA ir uzturEjusi sakarus tikai ar trim Eetriem jaunieBiem. Pa 5o laiku daudzi gados vecEkie .iaunieSi lcaut kur puriduUi vai vient<5rJi zaud6iuEj interesi. PaYtaik DenverE ir 19 aktrvi v jauniedi. i'lIsu skaits pEdEjd gadd pieaudzis vairEku iemeslu d61. Minsteres LatvieUu fiimndzija,s krusttEvu progrEmma atvedusi pie mums Anitu Za\f no Anglljas un JEni Liepu. no VScj| je.". D;Yi v".jaunieEi nesen' "\/ ' parvakusies uz Sejieni, clti ,,atraduXiest' pEc vairEkiem gadiem amerlkErlu sabiedrTbS. I,16s esam vecuma- no 76 lldz 27 gadiem. Kas attiecas uz valodu, tad starp mums ir kas pabijuYi Uinster6 vai LSC; tAdj-, kas mEcT3'uiies vasaras vidusskolSs; tedi, kas tikai tagad sEt<uJi apgiit tL

lr I

latvieBu valodu latvieEu sko16; ,1 ari t6di, kas nemaz nerunE latvis.:Galvenokdrt m[s saista titai d-;: pas-akumi.. -- skolirla un_taut.as de jz. LatvieSu skoliga ,Abecftisrr c-: ,: jaunieSiem iesp6ir.. satikties uzlabot savu 1atvi"3, valodu. Dai jaunieBi pasniedz stundas gan valo:.. pratdjiem, gan valodas neprat?ijie* Citi jauniedi mEcEs run5t, rakstlt Tautas deju gru:1 lasIt latviski. ,,Virpulitist'sastEv no astoqiem 11 : desmit pEriem, un to vada Sllvi-, Kaut gan vlq,i deKasto.r-e. tt bez mfrsu,,miY1.ga-ii=,,Virpuirtl,

jaunieEiemtt nekddas grupas nebdti. ^ - /- gadE m6s saLik6mies reizPagdjudE ned6!6, lairgatavotos Toronto dzies:sv6tkiem. Sogad m6s laikam dejos-tikai viet6jai latviedu sabiedribarikotc. un Denveras apkartnE f estivSlos. Bez Ef m divSm iespd-ri: jaunieSi tiktos reti. Vienisf. Denver-a notiekoSSs ba11es riko vec5.:1 paau dze . Dafrei- z tiekamies pie kE -. mdjds vai vdcu klubos, kur var:: palFkat polku lrn drusku uzdzTvo:. tik.Varbfrt ir 1ab5k satlkties cltddl, iespEjar:= divreiz ned615 ,,latvieYu 1ieta" drTz visiem apnil<t:" JEsaka, ka paHtaik visi nIsjaunieYi t5'iedeguJi"", ka grib vis-: PEd?-. braukt un piedalities kongresE no Denveras mEs bi jeim t ik. Tur m6s izLeic;,divi pS"rstEv ji. priekSlikumu rTkot ftenverd n5"kakongresu. P5-rbraucot mAjds, mu-: izdevEsV ie'iIsminEt arT pdr6-i-. jaunieEus par 8o pas6kumu. K.: sanaca kop6, 1ai gatavotos rlkoSunu. La bija pirmS reize, kad pulc6jEmie= 1ai uzsEktu 1ie15ka meroga pas6l<ur-. Kaut gan kongresa rTkoSanas atlau-: m6s L"=netika mums pieE$irta, turp" 20.1p;--.. -

-I

OUUORI(n P6dEjos "Vdja Zvanos" parddijds raksti par vairdki-em viet6jiem jaunatnes pulcinlem, aprakstot to sast6vu, aktiviteti un jegu. Arf mani aicindja piedalities, kE JaunE Vi]4a priekssedi, un aprakstit mfrsu organizdci-ju. Tomdr nevaru isti pie4emt apzim6jumu "jaunatnes pulci4d". Kopd dibin5danas L984. gadE, esam t6mejudi

aktlvit5ti virzienos, kas tiedi iesaistitu veca-kus jauniedus - t6dus kas ir 20-35 gadus veci. Iemesli kad61 m6s izv6l6jEmies tiedi do virzienu bija vairdki: plrmk5rt, dai grupai ir mazEk raiZu par transportu, par likumfgu alkohola li.etodanu un par naudas izdo3anu, 1ai apmeklEtu iecerdtos sarr-ko jumus. Otrk6rt, te bija svai-ga pieeja ke atjaunot aktivitEti viend pi1s6'td', kup5 trtrka struktflras, kas iesaitltu jauniedus (itsevi5l6.i vecdkus jauniedus ) . Treskdrt, m6s, kas sast5v6jdm pirm6 valdd un kas ieradls dibind'danas sapu1c6, bijEm 1iela tiesa 6aai- padi vecaki jauniesi-. Pieci no septi4iem valdes r, locekliem bija vai nu apr. prece]usl-es va]. saderl_nalusLes. DibinSianas sapulcE pdrrundjam ke vislabEk izpildlt savu manddtu. Kd svaiga organizEcija, vardjdm izvâ‚Źleties no visddiem virzieniem polftiskiem, kultfirEliem vai sabiedriskiem. Isuma varetu aprakstlt izv6les seKolosa veroa: :. ) Politika - Visv6rtlgdk6 Latvijas .rn latvieiu tautas pastEv6sanai; visgrfitikais un visnepateicigdkais darbs --iem , kas labu iemes 1u d61 , to iz?emasi visneinteresantEkais'darbs '.-airumam citu ci1v6ku. 2. ) KultUra Svarlga latviedu --autai, galvenokart tadel , ka te 3+-gadina mums to, ko ar $olltiskiem v, :arbiem meginam saglab6t un atgfit.

3. ) Sabiedrfba Darbfba, kuras galvenais rezultEts ir cilveku tit<6ands un izpri-eca. Reti kad saskatdm kddu nozfmigu politisku vaj_ kultfrr5lu blakus produktu. Ka jau varat uzmindt, Jaunais Vilnis izv616jis tiesi do pdd6jo, ka savu galveno darbfbas ar6nu. KEp6c m6s izvel6jdmies tieii sabiedrisko celu, zin5dami, ka citi celi ir cd1Ekj- un tautai nozfmig6ki? Atkal bija vairdki iemesli: pirmkSrt, jebkdds latvie6u jaunieiu sarikojums bts tani pai6 1aik6 politisks un kultfird1s, kd ari sabiedrisks. TE nav miste-rija nevienam, ka latvie6u trimdas identitdtes noturddana ir past6vigs 6rt<6kis padomijas 1ie1vlriem. Var arf viegli saprast, ka mDsu kultfrra parEdds ikkatrd latvie5u sabiedriskE notikumd. OtrkErt, dibinEtdjiem bija skaidrs, ka polltiska aktlvit5te cilvEkus reti kad iesaista un sajOsmina. treSk5rtr rro kurienes celsies nEkotnes kultDr6lie un politiskie darbinieki, ja latvieBi KUR VAR ATRAST BRIVTBAS IELU

TIKAI ALJAS

TZDOTA N-ICAS KARTE

- Vl.ntga lstv.elu valod.! k!rr. b'rfvv!Ists lelk. 1.Iu not!ukurl.n - Idcil.a turisna un paioiju

t.g!d6J1!s

UN La!vijas

vaJadz(bdo

- Atrodamr plenin.kltr jaunresu s!tlk{ail.is vi.tar, aizcji, re!torini, !:skurbtuvsr, okupictJar vrrrr l!!tedâ‚Ź!, u.t.t. xeXrvE:tgtteSI valodi.

Sieit

p.t

RIgi nevar atrast

Parcl.! !.v plras ce,fuyuma - divintet

ka.ti

latvieSu

drauglem te un Latviji!

Ccn. S6.00 uzvirdr, virdr

rlpr_ Krrt. pl.prr!i0.1 ALJA, c/o Cuntis Imidchens, 49.32 N. 8eII, Chlcago, IL 60625

a...

laikE Jaunais Vilnis istenoja aP :: gatavi atkal kedreiz m6[lnat pan6kt, sarikojumu dalos ierad5s Pdrl Pa: lai kongress tiktu rTkots DenverE. 100 ci1v6ku. te:: a Sarlkojumu Cerams, ka iITdz tam laikam DenverE ieskaitija 18. novembpa ba11i, s-Epo6anas izbraukumu, cfrkas bEre-' rindas papildinEs tagadAiie bdrni, skritul.o6anas bal1i un koPE j i a; kas skaitE ir aP trlsPadsmit meklStu tedtra izrEdl. Nesen pdrr'5Vienlg6 prob16ma var6tu b'ilt L6, ka 1E'j-am valdi' rr, lesaistfjEm jaur,*= Tl-dz tarn laikam mfrsu gados vec?ki.e cilvdkus ar svaigu degsmi. bGt kaui kur pazuduBi 3r.,"l"gr rui6tu Tom6r, neesam Pliazivoiubi !- ' vai ari k:r sa jrTsmas vairs nebfitu. -= divarpus gadus bez p5rmetumiem' Ci'-:= -orqaniz-acI ATGADINAJlJMS TIEI'{ KAM PATIK iit"il5" jas ir kritz6 jus= ST,EPOT KolorEdo ir viena no JaunE Vilna politisko apatiju. Bie:-' labEkajEm (varblt Pat 1ab-akE) vien i.rtt'vilia sarfkojumgs dziri=vz Brauciet 'valodu nek6 latviei slEpoEana" vietdm. anglu' vair5k ar mums valodu. 1r ArT jdjautd vaj-- no-. sarlKolorEdo un stAjieties C0. Arvada, sakaros ! ! (7486 Robb Ct. , ko-iuma, kuSa galvenE IPasfba :: (303) 431 80005 t51r. : -476A) Bairpdnieda dzer$ana, var izcelt:=' val Polltis-':ku1t6r5li kadi Gita GEmute pandkumi. Tuvd n6kotnd Jaun5 Vi],ia valdei b-: Itujofka... 5os jautdjumus jdrisina' Esarn spdrusvispdrigi netiekas? solus, manuprdL, pozitl-'-i Uan naX Pratd debates 7' VLJK, kur vairikus sarfko;1: pamatE aefatCja vai m[tsu sabiedrlbai vtrziena-. Pi.emdram, aprl1f VLJK 7.. \iiizsludindtu 1ai i; svarlgaki 1ieli kvantumi Sddas ba11i, j j Atba aunieSiem latvie$u -[iau" "kvilitEtes" latvie6u, vai mazs Itija* +.r: "tr."" and kapellu "Bob latvie$u latkvantums augstas "kvalitdtes" 5ai ba116. SePtemb:l t atvians" nesasniedzamais Protams, vieBu. sPorta sP615= rikotds ide51s bfitu daudz augstas "kva1i- "Kursas"j a-, izveddm petTci j as Plra'<tdtes" latviebu- Saprazdams, ka tas NudZersi Jaunais StiSanas un vdstulu rakgtfian== ir nesasniedzams ideEls, pret Satakva= uz46mies sabiedriski akcijas, lai protest6tu ir vi ttt:-" okup6ta- i konferenci rikoto instit0ta gadu iesaistft visus latvie3us 20-35 Arnepieprasftu 1ai arI ka LatvijS', latvecum5. iis ieskaita daudz kuSus pacelt deteg6cljai rikas valoda vielu kultfira neinteresE, kam -.Latvija= sa: ii=3i.*.-;;i-Iir.p.t kE neeksist6jo6a, ne1eg51Es okupdcfjas jautajumu D

enve

konferenc6.

ies ar sve$tauie ari t5dus, kas regulSri darbojas latvieEu ku1tfirE, polltikd un sabiedrib5. Ar 5o vado6o filozofiju un 3l-ar ' kr j-etnu $1,300. atlikumu no ALJA kongresa, kas tika rlkots $ujorkE' ]<6rimies pie darba. Divarpus gadu

kas ir ti"6i.*,

aPPrec6'j

akti-'-lePni Par Paveikto latviei llujorkas darbojamiLs, lai sabiedrlbai ir spo2a ndkotne po11tiskE, ku1ttrrEl5 un sabiedrisi:I Esam

1auk5.

u5rtipi Putenis e>-*:1

l>-.<-----"*->+--

IESLEGSIMIES

LZaa

DRAU DZIBAS LOKA

Tiksimies

TATVIESU GAIDU UN SKAUTU

5. LIELA NOMETNE <-><>-->-"->.->-<I!>

DzTva latvietTba 7. VLJK referEtu un panelu virkne sak5s ar Dr. Vairas Freibergas referEtu "Dziv; Iatvietiba." Dr. Freiberga atklaja savu referEtu ar domu, ka latvietfba sastEv no tautas un zemes, un ka Bodien mes nevaram atlauties izv6l6ties par cf4u tikai vienfr no 6iem virzieniem. Mums jastrEdi visEs front6s reiz6. Ta1ak, Freiberga teica, ka 1atvietibu var aprakstit subjektivi, objektivi vai XE 66itamibas lompozanti (i.mage) . _ Subjektiv-a latvletlba ir tE, ko jfitam no iekipuses. Si" jrltas ir individa latviska apzipa konlrasti ar citiem cilvdkiem, un latvisk5 apzi4a ko izjDt kollektfvi, to$ista prdta lImenf, kuqd gadljumd jau vajadzfga ku;ai ir kaut k6da kopEja ?fupa, identit5tes apzi4a. Emocijas, veiAs ka cilveks izjut pasauli ir da,la no subjektlvds latvietibas. SunjeictfvE latvietlba ir td, kas dod motivdciju cilvdka ricibai. Td ir "stilre", kis nosaka ko, kuSd virziend, kdp6c un cik ]oti cilveks kaut ko dara. Objektfvd latvietfba ir td, ko citi redz; ta ko jebkurd var nov6rot. Piemdram, biolo$iski IatvieSiem ir vairdk vai mazd'k viens gdnu baseins. LatvieJiem ir sava sabiedribas struktfrra, savas sociologiskds un psichologiskas fpatnibas. Latvietlbas 6kitamfbas kompozante, jeb tas kE citi mus iedom5jas, pretstata- novEroSanai, Iiela m6ia veiaojas no. vi4u uztveres par 1atvieiu sociolo{iju un psicholodiJ".

APVIENIB{J ZrNAS Milais lasitdj

Izpildot 7. VLJK pilnsapulces 18. rezol0ciju, turpmaXajos "V6Zvanu,, numuros regu l Eri Ia parEdfsies jauna nodala -"Apvie,' ,'Apvienibu zipds " nf bu ?i!1" . rakstus p5rspiedls no citu j"rnatnes apvienibu izdevumiem, ke arf cit5di sniegs informiciju par latvie5u jaunie5u aktlvitdti citas pasaules ma1ds. Atlaujamies uzsdkt "Apvienibu zif,as', ar Bebra memudriem - 7. VLJK

reportEZu t.

Freiberga tuvdk apskatija subjektlvds latvietlbas paveidus, ricibu uz ku;u latvietlba ir motivEjusi cilvekus. Latvietlba var bIt: 1) valas prieks (hobby), ko cilveks dara biivaja laika un kad v61as i 2) sabiedriskd vide - gan organizlcij6sr 9dtr ka dalibnieks/skatit5js sarfkojumos; 3) savas esmes radoia izpausme maksld, dailamatnieclbE vai zinEtn6i 4) vide kalpo3an at/ qlabdanai; vai 5 cf4as 1auks, fokuss visai dzfvei. Saistlta ar subjektfvas latvietibas paveidiem ir funkcionila latvietlba. Freibergas uzskatos kaut kdda valodas prasme, latviska pamata izglltlba .un latviska ikaiena ir nepiecieiama. Freibergas domas valodas..prasme ir pat ka tik nepiecieiama, lai kaut cik orient6tos latviskE vide, toties iis ir plass un -

)

diskutEjams jaut6jums.

turp.

41 .

Ipp.

21,

Labas latvie5u valodas kaitigums Starp j-ntensivdka j 6'm diskusi jEm kongresa laikd bfrtu skaj-tdmas tds, kas risin5jds pa formdlo deba$u laj-ku un jautEjumu/atbil2u Posm5, kas sekoja. DebaSu teryats bija: "Prasiba n6c labas latvie$u valodas kait6 sabiedrfbai." Pieturoties iatvieiu pie form6'1o deba5u formata, katra puse "par" un "Pret" tematd Lzteikto domu - bija divi debat6t6ji. Katrai pusei bija jarePrezent6 un jaaizstav savs viedoklj-s, neskatoties iz personfgajiem uzskatiem. "Par" komand5 piedalljas Sarma Eglfte (no Kanadas) un Debra KaPelle (no Australijas) ; "pret" kornandE piedaReine (no ASV) un liids Siqrfda 1. t (no Zviedrijas). Ta ke IlmErs LejiBB do rindiqu autore ir Personigi pSrlieci-nEta par "pret" nostdju, vi93 bfit pilnlgi ob j ektiva savE nespe- j atstdstfjumE un atlausies daleji atk5rtot un da]6ji telak risj-ndt abu komandu izteiktEs domas. Tiri teorEtiski rundjot, 5ts form515s debates "neizdevEs", jo ke viena, td otra komanda neatbildEja tie$i j autd j umam vai 'oprasfba p6c labas fltvieBu valodas kait6 latvie6u sabiedrfbai. " Tom6r, j5liek teorija pie malas un jaatzist, ka Pa5as debates un jautEjumu posms bija ]oti vdrtlgi, jo tie risina-ja jaut6 jumu, arvien kas m[su sabiedribE k][st akrf tl-l<s . Iespdj ams , ka debates "neizdevd-s" tedEl, ka vairums publikas un Jeua$u dali6nieku domdja, ka 3is jautEjums ir absurds - ka ir pats par

sevi saprotams, ka mums ka sabiedrlbai nepiecie$ams no sevis prasft '-: lab5ko. Jautdjumu posmE panelj-stie: radS's grfitlbas, kad no audiences nEc= nevis jautdjumi, bet gan daudz: argumenti "pret", uz kuriem tad bi-= jame-{ina it kE atbild6t, Parasti a: kaut k5du "pilnlgi piekrltu jautEj umam. " uz tema*-: Neskatoties jautdjuma varbfrtE-jo absurdumu, debates un jautdjumu Posms bija 1o--dzfvi. "Par" komandas galvenais arguments bija, ka prasiba p6c labas valodas Skiro sabiedribas Ioceklus, taie ,6iaa radot labi runEjoiu'"eIiti" u: ta j- blakus otru grupu , kuqa j titas atstumta savas vEjds valodas dEi. Otr5s._grupas locekliem e?9t uzlikt= prieklnoteikums: parms lus piegems, pirms jus drikstat iesaistitles, jur= jEiem6cd's labi rundt latviski. Tdtai, prasiba p6c labas valodas padara mfis: sabiedribas masu v61 mazdku, nek5 t: var6tu b[t, ja visus piegemtu t5dus, kedi viji ir un ar tEm zinE5andm, kas vigiem ir. ir divi pretargumenti 3im domEn:. Pj-rmkdrt, ir tfri dabiski un neizb6gami, ka katrai sabiedrfbai, mdrc: ar jabkEdu m6rauk1u, ir sava "elj-te'. M[su sabiedribE vi-ena no 6in m6raukldm ir valoda. Cit5s sabiedrlbEs ta ir nauda, radu raksti, vara vai sievu skaits. T-atad nevaram Lzb6gt no eIit6m. TurklSt elitEm i: sava loma: tEs dara kaut ko, ka= vispEr6jai sabiedribai nav pa sp6kar. Otrs pretarguments: ja jau va-jas I Lzvalodas pratEji btrtu pilnfgi stumti, ja tiem liktu labi pras: valodu pirms tie drlkst iesaistlties sabiedribd, tad kad6l (fa pieme-r Seit pemot ASV) vole j 5 f inE1sp61e-'s ,

i :

I I

tautas

deju

lieluzvedumos,

ALJA

kongresa bal1it6's, te5tru aizkulisds, visug saklausEmas saruiras, kas rit pilnigi angiu valodd? Au.sim dz_irdot,

t I

I I

jauniesi piedalds vienalga, kdda vigu valoda. Vienigd vide, kup6 varbfrt jfrtdma tie5a pretestTba, pret tiem, kam ir vdjas valodas zinEsanas, ir daZas m0su "vec5ko paaudZu" organizEcijds, it IpaBi ja jautdjums iet par kddu augst5ku, redzamEku posteni. Labs pi-em6rs ir baznlcas. "Veci5j-" (cik jaunie6u vlsp6r regu15ri apmek16 dievkalpojumus?) ]oti kritiski ve-rt6 "jaunos', mEcItEjus galvenais, kd skan vipu valoda; bet paEu "vecidu" va1od5'bLeli skan tadi vErdi ka "Eikens", "draivejs" un "draij ers " . Tad no "par" komandas nEca jautdjumq: Kas ir svarigEk? Daudzi latvie5i, kas.latviski runE vis5di, vai dab.i latvie6i, kas labi runa 1atviski? Val v6lama kvanti-tdte vaikvalitEte? It ipaEi mazai tautai Eis ir akfits jautEjums. DomEjams, ka atbilde mekldjama kaut keda jEdzfgE kompromisS. "Pret" komandas galvenie argumenti sakjoj5s "pastEvEEanas strat6!ije." Respektfvi, lai tauta pastEvdtu kE tdda, tad tai ir nepiecieBami tur6ties pie savas valodas. Sai gadfjumE nevaram atlauties qemt to celu, kqs varbEt ir ErtEks un viegldks. Ir tadu skaidrs, ka vecEks, kas vEji prot valodu nesp6s to sevi3$i labi iem5clt saviem b6rniem. Mds esam pdrd-k maz, -ai mds vardtu domEt, ka "gan jau <Eds cits" to valodu labi iemlclsies, "gan jau ka-ds cits" to varEs iemEcft r"aniem b6rniem, "gan jau kEds cits" c0s uz4e-mfgaks un spdjigaks par mani, "gan jau k5ds cits" var6s to laiku atlauties - man ta8u janododas ikdie-

nas darbam. Starp citu, )a latvie8u valoda nebfrtu tik Erk-artigi svarig:a,

tad kad6l krievu okupanti LatvijE cen5as t; izskaust, iekot j au 'u, pirmajlm klas6m? Protams, ka m6s ne katrs spdjam bEt LzciTs valodnieks - mums nav katran' jEk][st par k5'du Austri Grasi vai Mdru TrapEni. MEs vj-si neesam vienEdi. sp6jlgi sportisti vai mfizi]i vai biologi vai matemEtilsi. Vienam kas padodas vieg15k, citam gr0tEk. Tom6r ikkatram ir jacen5as darlt p6c iesp6jas maksima-1o, lai uztur6tu un_gap1aSin-atu savas valodas zlnasanas. oaZkdrt ir ne tikai vajadzfgi, bet arf vErts darft kaut ko, kas ir srrti: Logiskais jautEjums3, "Ka tad 1ai uzlabo savu valodu?" Sis jautEjums tika prasits jaut5jumu posmE un diemZ6l netika tajE bridi labi atbilddts. Mâ‚Źs ka cilvEki vienm6r mekle- j am citus ar kugiem mums ir kopigas intereses un kopigi uzskati. Ja kEds apgrozEs sabiedribd vai draugu grupS', kas neveicina vai kavE yil".personlgg_auV3anu un veidoEanos, rao lasaK meKletl_es arpus sl-s grupas. TEtad, )d latvieEu jaunletis atrodas draugu grup5, kas savE starpE runE tikai angliski (vai zviedriski vai vdciski) , tad 5i-m jaunietim ir svarigi atrast jaunu vidi, jaunu draugu

SlXil:"I3""?::?1"::;":" ;ii:#i:""'11

priekEu. Jaunietim jEatrod sabiedrfba, kupE ka Ilm5rs, teica ir rundt latviski. So nav tik "v6si" grftl darltr urr to var panEkt ari neatmetot veco draugu grupu.

--"StrEddt nozimE dzivot.

.-.,'r1qr5r.1

\ ii { tl1 taj '" ""'t trt}.iljil . {6jf i.{ }!Jt1n!

luXF",, i$lr 1 *r.,r.x}l4

611 r.

?r{rq

;,:-:

li't,1 t1i'*S'

r$S'4

s*4

..'l#ffi

*, '{'-1fl4tr4 } lI {Jl l} [t4**t' W-"*?

';w.ffifl

ffiffitH. j; l{

rl#rufr

,il

/lskcls lolviesu pcltliskcs m2rkos

Trir-ndos pollliskia .nerli nOkolna -

PolTtisko zinatnu profesors Dr. Juris Dreifelds 7, VLJK dalibniekiem refereja par trimdas iatviesu politisko darblbu, un deva jaunus ierosin?jumus nEkotnei. Vispirms ref erents noradija, ka trimdas latvieSu politiskais darbs, salidzinot cit6m grupam, ir siks, jo ir liels apzinigu, nosvertu un kvalificEtu darbinieku tr0l<ums. IlUsu politisk? darbiba ir kutra un lena. Tomer, tie daii "eliti" pandkuSi, l<a trimda tiek vainota par nacionalismu ol<upetaj? Latvija

un esam ieguvuSi padomju preses "uzmanihu", 1o mUsu darbiba sagddd l"laskavai grUtibas, Liels latviesu panakums ir, ka lieldk6 dala reitumu valstis neatzist Baltijas valstu

rnkorporaciju Padom ju Savienihd. PoiitiIi apzinds, ka esiste baltieSu "lobby", Baltijas valstis vairs netiek sajaul<tas ar Balk6nu valstlm un ir vide, kur pdrrun?t politiskos uzskatus un pl?not nZkotnes darbu, Referents tomâ‚Źr uzsvBr"a, Ra mUsu ranZl<umi nav pietietcoSi un ka lailcs strada ' enaidnielca lab?, jo latvieSu sl<aits okupetajE -atvijZ 1979. gada bija vairs tikai 53.7% no 'edzivotdj iem. LatvieSus par[emusi

krievus nekad -ard vairs

:ezceriba, k? 'edabUs, ka Latvija jau mirusi un atliek

turp. 26.1pp.

Sai 7. VLJK paneldlskusiJa piedalrJas

Cetri panel1st1:6trts ZEgnere n0 VaclJas, Guntis Siliqrs no Kanadas, lmants 6ross no Zviedrijas un Juris Dreifelds n0 Kanadas, Paneli vadTja Juris Blodnleks,

PaneJdiskuslja bija sadaltta trTs dalfis, Vispirms katrs panelists lzteica savu

viedokll, tad ikviens vareja iztelkttes par cita teil<to un beig6s panelisti atblldeJa publil<as Jaut?jumus.

Pirmais, kas izteicds

hija

6irts

Zegners. ViqrS uzsvera, t<a Iieia problema IatvieSiem ir, ka vairums dzivo aiz jUpas ASV. Latvijas liktenis izS(irsies Elrop6 un tamd0J latviesu galvenai darbibai j?r'isin?s tur, ASV parstavji bieZi ir vienkZrsi savas

un parada melnu-baltu domdsanu Eiropas konfenences. Zel, l<a latvie5u domZs

pasaules meroga organizdciju vadttdji nak

n0 Amerikas. Talak Z0gners stdstija, ka politiskai strategijai ir vairdkas slledes un tamdOl tas ir nepielemami, ka latvieSi ar dazadiem politiskiem uzskatiem stridas savZ starpd, LatvieSiem ir jdpievienojas pasaules l<ustibdm Jaizmanto, PiemEram jZsadanboj?s ar pret-kodol organizZcij6m,

un t6s

lai varetu apturet lgnaltnas spekstacijas turp. 26.1pp.

...Atskats vienigi gOdinat pagajuso, Daudziem politiskas d0masanas puit(stenis ir apstdjies, llums 1r jaglabj sava tauta no fTziskas un kultUr6las boja ejas, KEdu brivibu

velamies?

Vai pilnigi demokr?tiju ar

baisoSanu? Brivas vElESanas okupetajZ

Latvijd, ieverojot lielo krievu ieplUdumu, nevar izvest, Pirmais solis bUtu Latvijas atdalisana n0 Padomu savienTbas lldzigi Polijai, Tad Latvija tomcr palil<tu Padomju savienlbas interesu lokz, bet latviesiem butu lielSl<as tieslbas veidot savu likteni, Referents ieteica s0 ideju pardomat un lugt rietumu valstis palidzet to izvest dzive,

Juris Blodnieks ,-iuri:r tir':if*ld'.r dlirnii i '--r4I.rt. Lat,iija. 1 !ll:i. i*'lu,lir dul;turi qr',r,Ju TurL'rrtu urrit,.'tr:,itate un pu'ii1ui l: rna,:a p,:i rti Ir: urr :i*rt*luqij u Elrutt: uni'irr,itt,itE ;-;rr;ttt iiatrinai. lianadt. ri inii i r ;':rail,itiji,: 'r,liril:a': nr:rd;Jln:J r1rElrrttll irnr FIFl Uii [.4rtiJdnl tr01]tl];u. F'i':;l;11 ]l

q,tda rii ri'.i'

',,i lrufr"r tr:rF

'lt',itrrilt;1

p:it' Lati"ii

. ..Nikotne bUvi Lietuvt, Lidzigl, vajadzEtu rikoties, la1 Latvija bUtu atomieroCu hriv6 josl3, Viqam arl bija konkrEts priel<Sli[<ums: l9B9,g. paies 50 gadl t<opS llolotova-Ribentropa ligums tit<a paral<stlts; baltleSiem vajadzEtu kaut ko loti efet<tigi, kopigi noorganizEt, Kd otrs izteicEs Guntis SiliqrS. ViqrS IatvieSiem labZkai uzsvOra,

jabft

inf

ormacijas izmaipai, Esot

liels

informZcijas trUl<ums, kas t<aite stnat0$ijas plZnoSanai. Lai So problâ‚Źmu palidz0tu atrisin6t, vajadzOtu iet<Zrtot latvieSu zitlu agentUras vis6s zemes un 6tri sazin6ties caur datora un video til<liem. Talak Siliqrs st?stija, ka trimdiniekiem biezak jdceJo uz Latviju, Tas ne tit<ai uztur komunik2ciju un iegUst inf ormdciju, tas ari var pacelt

dzimstibu.

Bet vis6s latviesu

rosmes jZuzsver profesionZlisms. LatvieSiem jabUt lietpratBjiem un, t0 darot, tiem ari jabUt

godlgiem un taisntgiem. Emociond'lisms nedrlkst spel0t pdrEk lielu lomu, llUsu galvenie mEr(i ir legUt suverinitEti ar neatkaribu, ari, apturdt tautas dzTva speka dilsanu. LatvieSu valoda vienm0r nav vajadziga - var sadarboties baltiesu organiz6cijZs izmantojot viet0jo zem ju valodas. Beldzot, SilinS norEdija uz Brivibas

pieminekli, lai mOs to turam Brata ka Iatvisku simbolu visam garigam, foiklorai, spek,am un varai.

Tresais runZtdjs bija lmants Oross Viqrs aizradija, ka mes bieZi skatamies uz brivu Latviju ka v6turisku notikumu, jeb sapni, TEds uzskats mums jZmaina. Trimdas darbiba ir komunikDcijas llnija starp Latviju un arzemem. HUsu darblbai va jadzetu bUt vair6k uz Zr'u vOrstai, Iai padanitu s0 l<omunik?ciju pilnTgEku. VinS talak uzsvOra.

ka baltiesu

jautdjumam

jaklUst

par

starptautisku jautajumu, Ari rietumeiropas

irl$ ' l,R-.s+ e

valstim jEiest2jas par Baltlju un ne tikal ASV, TamdEl ir jSattlsta polltlskd "lobby" Eirop6. Lai nenotiek tE kad, ka ASV pacel jaut?jumu, Jautajums kJUst sekund?rs un parversas par vienk?rSu lielvaru strldu kur

Eiropas valstim jaatkdp jas, St polltisl<Z darbiba lr arl nakotne jdveic profesion?li ne ka lldz Sim, kA galvenokdrt brivE Iaika nodarbiba. llums vajaga modernu biroju ar past6vigi em, speci al i zEti em darbini et<i em, Kd p6dEjo, 6ross piebilda, j?uztur l<ontakts ar cit6m l<ustlb?m kZ piemEram miera kustibu, PedEjais runEja Juris Dreifelds, Vlqa jums stfistl bija Tsaks, Jo vipS pirms

paneldiskusijas

jau bija izteicis

domas referdtd. VinS atgadindJa,

t<a

savas nevajaga

laut rietumu valstlm atzit BaltiJas valstu inkorpor6ciju Padom ju Savienlb?, llums jam6gina vis?dos veidos garlgl stiprlnZt

latviesi LatvlJS.

LatvleSlem

vaJag

profeslontlu "armiju", kas strddd pilnu lalku, LatvleSlem trlmdt lr Jameglna vlenotles ar latvieSiem LatvijS, Ial nav "tauta - te, tauta tur"':. Beig?s Dneifelds atzimeja, ka nav dienas kad atzim0tu tos latvieSus, kas miruSi faSistu varA, Visiem izsal<oties vienreiz, panelisti tad varEja reaget uz citu teikto vai vienkZrsi vEl ko piebilst. Tika mlnEts, ka latvieSu avlz1m trimd2 bUtu profesion6l?k jEdarbojas.

Rad?s

piekriSana 50

gadu

llolotova-Ribentropa Iiguma parakstlSanas atcerel. Latviesi nedrlkst tikal "lzmantot" plaSZkas kustlbas, llums viryu prlekSZ janost?J0s "godlgi". BaltieSiem JZpiestr0d?, lai uztur0tu cilveku uzmanibu kad esam to ieguvuSi ar akcijam kd Baltijas Brlvlbas un lliera t(ugi, LatvieSiem vairEk jaizglitojas polltiski. Protams arl tika atg6dinZts, Ra visiem projektiem vajadzTga nauda. llums arT pastdv problOma: latvieSi par daudz domZ par sevi: mEs nedomZjam par citiem, bet gaid6m,

Anna Muckha iepazistina kongresa pitnsapulci ar

iecerEtiem pl6niem rikot

VLJK

1989.9. Somiji

lai citi doma par mums, Td Seit beidzds so cetru panelistu ideJas. PaneJa vadlt?Js, beldzot, ieroslndJa

klausltdJlem pdrdom?t par p?rrundtZm ldej?m - Ipasi par to pielietoSanu n?kotn0.

Juris Blodnieks _:..

lEgnerr dzirni* l!58. qsdf r,6ci'ifr. tiin$ ir b*idzitr aug*t:'kriu urr jsu garlur ttrtdE kr 6rsts. ltartojies qadu:, Eirnpt:t lntv'ieiiu jaunatnes oprrienit'fr un 'tai rEku:;

[irts

arT

tiiis trs prieklsEdis. Frilritl uinl ir

Latvielu

El dentr.rtrf tu p;lrti i a:''+i**pri r kl*edi,l un I ai kra k."rta nniUin* redrktars. Tirii; 'ir pre,:Ejie:r',lr Trlgu I,:ltlulni un

trt*i

tevs divi*nr dElienr.

Eunti:; l'.174.'1.

teid:i*

Sili[ri

diirni:' 1t.li.g. Iuiedrija.

Tnr':rntr' Uni',rer*itati un rirEdE l:,i ar.:t,:

divu* grdu* biji:: LliAti 'ral,JE un perJ*irr qtdu hiji:, Etlti*iiu FederEcija-: h.tntdi pri*lilsEdi.t. rlOrEt: dartrq'iies LHJAI:, vinli ir hiji.r Latvi*iu fnnda priel:i,:Edir trn ttV ErEjEs i ntormacijur dsrbiniek:-:. \tirrii ir pre*E-ii,:r, Trrr0rrtr-r. FE,JEj,t.l

ir trir

dE'lu tEv*.

lnrantl 6rn:;-r

ir diirrrii

1i-,r51.,1.

i'riedrija. Tini

fietru:, {tdus pt'ladtji:' t1i niter*:' ]ut'irei;u qi nrnarijr, ialak

beid:i:* tieslietu rtudija.r I'+ieririta un r,t,:rptauti:rka* tie*r hrs Brirele. [tir,ur ar pu* qadu.: darhn-ii*s FATUIi un paiitaik r,tr6dE pie ;vi*dru veldIbil:, hur kErtr hEglu un asll u jautEjurrus.'ii rr!i t,r:rt,i'l jat,iielu ;urifliJ*nriirrrtu pu

rti

i a.

d_U.t:!_ryEf*l_']!

htugruflial,:hat.

rai:::;tu:"

Ats l:,tts l,tlvi *. u t ri nrda:; pril Tti * i;,Li rne r i;,.ri "

Arma Virumque Cano politiskas darbibas metodes

7 VLJK notika I

lekcija

angJu valod?.

Tur satik2s CBC korespondente Anna lledina ar Palestinas izcelot?ju Khalid lluammar un stZsts bija par palestinieSu situZciju un kZ latvieSi var iegUt preses ievoribu mZcoties no tZs.

Khalids Muammar vispirms isi pastdstTja palestTnieSu probldmu, (Pats viqrS no Palestlnas lzceloja l94B.g,) Palestind lidz

l9l7,9. zrdu IedzrvottJu biJa tikal B%, Palestlna 1917,9, l<luva par Britu protektorttu, Jau 1940,9, l3% iedzlvotaju biJa 2Idi, zTdl 1948,9, lzdzlna 85% palesilnie$us n0 savas zemes, BiJa telkts, l<a palestlnlesus eventu0ll laidTs atpakal, bet tas neesot notlcls, Tt palestlniesl, tlpat ka latviesi, ir tauta, ku;al til<a atnemta sava zeme, Ka plesalstlt presi sal sltuacliai? Korespondente lledina stastlJa, ka Zurnallstu uzdevums 1r, Ial zltlotu, nevis lai clnltos par kaut ko, Lai laikral<stos varEtu zi;tot, visideEl2k bUtu, Ja preses p?rstdvji varEtu alzbraukt uz notlkuma vietu, t,l, Latviju, Bet, va1 tad ir pletiekami lldzel<lu, vai tur ir ti[< vlenk6rSl nol<lUt (val vajag vlzu) un vai kaut kas tur notlel<, lal 1r verts reportlerim braukt? [oti reti reportieri var uz Latviju tlkt, tamdel ir jazi;ro no Eiropas val ASV, un

ir nepieciesamas precizas, pdnbaudltas ziryas, l'luammars talak izteicas, l<a palestlniesiem pagaJa iigaks laiks tcam0r pasaule par viqriem uzzintrja VaJadzeja runtt ar zurnalistiem, kuriem ir attleclgals vledoklis, Lal sos kontaktus vislab?k attlstltu un 28

uztur0tu, vaJag vlenu vai vairZkus pilna lalka darblniekus, kas vientgi strddt ar pres' Protams, tam darbinielcam vaJaga labi zina: l<3 ar presi apieties, I'luammars skaldroJa, ka 1r llela stanpiba starp lieliem un maziem notikumier' zurnalistu acls, Tie neuz(ers mazos notikumus, ja liem nav pamatinform6cijas par attiecigo grupu un t?s m0r(iem, Lai bUtu spOks, lluammars uzsvOra, par ko cTnZs jabut oatiesai un citiem in lietai jZsaprot, ka Sie mEr(i in patieSZm patiesi To PLO (Palestinas Iiberacijas organizZcija) ir novcrotaja izdarijusi un tamdOJ jZs, statuss ApvienotZs N0ci Kas arT palidz ir: tikai viena orga-

tai ir

nizacija, kas p?rstav palestinieSus, Nav konflikts starp vairdkDm, Iai izcinitu vadoso Iomu. PalestinieSi saprot, ka viqru nav daudz, tamd0J tie mE$ina saistities ar cit?m taut6m lidzig7 stdvokll. No sdkuma viqiem neesot bijis daudz naudas un tas ir viens iemesls, pievOrsusies terrorismarn kamdEJ vi;ri

ir,

ka ProblBmas ko lluammar's saredz palestinieSi ir maza gnupa - tikai 4 miljoni Viqru lidzticTgie - arabi nav labi organizEti un palestinieSiem ar to nepalidz. ZiemeJamerik? palestinieSiem nav lidzeklu, lai inf onmEtu tautu. (Turpretim Zidiem naudas ir daudz ) V0l viena lieta kas tnauc6 palestinieSu darbibu,ir rietumu vainas izjUta sakar? ar otro pasaules karu, Rietumi, pcc Hitlera vandarbibdm pret 2Tdiem, nevEias Zidus net<Zd? veidd apspiest, VOl vina.problOma in tllrp" .11.1pp.

Lotrijos soimniacibo Viend no 7. VlJKongresa referEtiem,

politisko

zinEtpu profesors Juris par Latvijas run5j a saimniecisko stivokli. tagadEj o Salfdzinot Somiju ar Latviju, vipB efektlgi par5dlja cik zems 1r Latvijas paEreiz6jais dzives limenis, un cik daudz lab6k tas b[rtu var6jis izveidoties bez Padomju "palidzibas". Dreifelds

Referdta sakumd Dreifelds

piezi-

ka Latvijas varas vrri nokritiz6 visu ko vi5r5 un citi trimdas latvie5u zindtnieki saka par tagad6jo Latviju, apgalvodami, ka trimdas kapitdlisti sagroza patiesibu un neizprot Latvijas str6dnieku sociSlismu. Ar Biem v6rdiem klausitdji bija sagatavoti dzj-rd6t drtmus faktus par Sodienas Latviju. Sodienas Latvij as noteicEj i apqalvo, ka Latvija nav nekad v61 sasni-egusi tik auqstu lTmeni industrijd un lauksaimniecib5 ke tagadr url pie tam neb0tu tlk tdlu tikusj- bez br3lIgEs Padomju Savienlbas atbalsta. Vi4i zvdr6, ka Latvijas nacion5lais ienikums ir visaugst6kais ne tikai starp citAm Padomju republik6m, bet ari augstiks <5 VEcijS, DdnijE, KanadS, ZviedrijS, rrancijS, 5veic6, ne]$ij5, AnglijE, ;a;ais saraksts v6l turpinis. Padomju Savieniba atzistas, ka ASV nacio:rE1ais ien5kums ir v61 drusku augstEks, bet te ka tur 1ielie rapitElisti patur gialveno ienEkumu ialu, tad Latvijas nacionElais mela,

ir visaugstEkais Ja nev6las palauties uz padomju Savienibas informiciju, kur tad fai dabDj am objektfvu pErskatu par Latviju Sodien? Var6tu saltdzinSt Latviju Sodien ar Latvijas sasniegumiem L940. gadd, bet Dreifelds propon6, ka pareiz6k biitu salidzin5t Latviju ar k5du citu brfvu valsti Srpus Padomju Savienibas, kupas saimnieciskais st5vokl is lfdzindjds Latvijai pirms krievu ienEkums patieSSm

pasau16.

alikusi briva Eda zeme ir Somij a. L940. gad5 ab5s valstis iedzlvot6ju vairdkums dzivoja laukos un abas bija lauksaimniecibas valstis. Abas 1ot1_.daudz ko sasniedza p6c smagiem zaud6jumiem pirmajE pasaules kaf6 st5sti, ka pEc tauiair Xokos biji! tik daudz loXu, ka neviens negribEjis kokus za$6t r )a lodes tikai bojEjot zl.Qi. Somija ari ka;oja pret krieviem 39.-40. gadE, kad zaud6ja L2Z no savas zemes un bija jEmaksd repardcijas Padomju Savienibai. Tom6r, divus gadus pEc ka5a, Somija atkal sasniedza savu pirmska;a produkcijas limeni. Sodien Latvija nav brlva; Somija ir, un Somijas ekonomijas stivoklis ir daudz augstdks nekd LatvijE. Tagad saimniecisk5s at5lpirfbas starp 3im div5m zem6m ir daudzas. Latvie5iem nav nek6da noteik5ana par to, ko vigi rato. Vipd-em ari nekas nepleder. Visu nosaka centr5la j-s Maskavas p1dns. Algas visur Padomju SavienTb6 ir vienEdas - vienalqra kur strEd5 un cik okup6cij

valsts

as ,

v61

kas Sodien -

lie1a

zemes produkcija

nacion6lais iendkums. Latvijas daba ir stipri cietusi pdd6jos gados. Upes ir pies5r5rotas, daudz dzfvnieku meZi izpostlti, gandrTz vairs putnu apdraud6ti. J0pas zindtgadob zviedru kdds nav. 70os jfifu j p6tot Balti as nieks , , Pi-rmo reizi atklija PCB saind6tas zivis.

Sodien visas Latvijas zivis ir sai-nd6tas ar PCB. Dreifelds salfdzina darba laiku Latvijas un Somijas r0pnfcEs. Atkal starpiba ir 1ie1a. SomijE str6dd piecas dienas ned6]E, 3B stundas caurm6r5. Latvijas darba ned6]5 4L stunda, plus sestdienu talkas un pa1idz65anas", ka "brfvprEtlgds dernobfld. Latviji lepojas, ka vigiem vair6k drstu un vairEk gultu slimnlc5s" Tas ir fakts. Bet, kE Dreifelds Paskaidro, Latvij6 to arl vair5k vajag, jo ir vairdk veselibas Prob16mu. Statistika rdda, ka 1-939.q. somiem bija isdks mDZa gaTums nekd latvie5iem (Som. vfrie5ii 50.7 9., Som. sievietes: 55 " l- g. , Latv. vIrie5i:55.4 g. t Latv. sievietes: 60.9 g. ) " Tagad SomijE muZa ilgums ir ga;Eks Somijas vfrieEi z 66.9 , Sornijas sievietes: 75.4, Latvijas vlrie6i: 65.3, Latvi jas s j-evietes: 74.6. B6rnu mirstlba Latvijd pieaugusi. Statistika rEda, ka Somija no l-000 dzimu5iem, mirst 10.5, LatvijE mirst 27 .7. 5f 15 . B , Pad. Sav. j-rst to m6s statistika pas l ikti-ni j as zindm, jo Pad. Sav. vairs to nepub11c6. Somi ir vair6k izqlitoti - vair5k somu stud6 augstakds mdcibu iestades. Somi platibas zigd uzbuvejuBi 2x m

vairak mdju. Vipiem ir 4x vairak raZo vairak automaXfnu. tatvija telefonu ka pEr6jis Pad. Sav. republikds, tomdr uz 100 iedzivot6jiem ir tikai 15 telefonu. Somijd uz 1-00 ir 40.9 telef onu. Uz l-000 cilvEkiem LatvijH ir LL9 televizoru, 269 Somij6 nz katriem 1000 ir televizoru. Dreifelds uzsver, ka visos sa11dzinajumos neatkarlgaja Somijd dzlves 1lmenj-s ir augstiks nek5 Padomju LatvijA. Pie tam, somi nav spiesti ar runEt krieviski un vi-piem notei-k5ana sav5 valdibS. Tom6r, Baltijas valstu standarts ir augst5ks, salfdzinot ar p5r6jEm Pad. Sav. republikam . L915.9. produkcijas vertiba Latvija bija 1910 rublu uz qalvu, pErejd Pad. Sav. tE bija L428 rublu gad5. iemesli.

Kap6c? Ir

vairdki

LatvijE privdtd iniciatlva laukizplatita un ienes vairak neka citur Padomju Savienlba. Latvijai skaitds labi celi un dzelzceli. Tas dod iesp6ju zemnieki-em ,r.3t savus ra*o jumus uz pils6tu, kur tos var pardot 2 vai 3 ieizes d5rgdk nekd valsts uzpirk3anas vietds. Latvi j as kolhozi j-r loti rai.Ig:-. BaltieEi ir daudz strddigdki nekE (Baltijas citas Padomju tautas republikas strada 350 plus dienas gada, CentraTazi3a 280 | GrirzijA 2L5) . Latvijai ir visvair6k preEu veikalu r )o ir vai-rdk turistu. Daudz sldvu lauZas uz Latvijas jirpmalu. Daudzi brauc uz Latviju iepirkties, jo tur var dabut preces, kas citur Padomija nav pieejamas. Padomju turp. 37.1pp saj-mnieclba Sodien ir

-t

â‚ŹFst

trtm[E6 hultfirsi n nsLotnrJ

1, Vispasaules latvieiu jaunatnes --:esE viens darba posms tika vell: = Rolanda Lappuhes referEtam par r '.'ai trimdas kultfrrai ir nEkotne. : : - t:Cs izce-'I a gan pozitTvor gao ne:r:I-.': mfisu kultfrras stdvokli, bet :-

., visumd nobeidza ar pozitfvu no::'-:: trimdas kultfrra ir iesaknojuurr, ka ruplgi kultive-ta, turpi- -: : -

._.

:.ral-

iclands savas domas ievadija ar : -:3s VIlpes-Freibergas def infci ju, i .iu1tfrra attiecas uz visu to labi: ko sabiedrlba ir spEjusi radft. '' r ief inlciju vipB papladinala ar :i:sora Ju{a nozida domu, ka trim::: <u1tu-rai ir divas funkcijas: pul' - - :: ci lvdkus , kd ari pie rddit sev :itiem, ka kultUra var pastdve-t, , -,ai ir nikotne. lai trimdas kult[ras pasa-kumus izvd rte-t, Rolands saka, i r , :5:u .::::. vdrE snieguma kvalitd'tes lime--:: sabiedriskie un poltiskie iekult[ras attistlba-; ; : =:li cilv6ku -:::.:if icesanas ar savu kultfrru, tau- un trimdas sabiedrTbu; ka ari - :::Cas vispire-jo sabiedrisko pasdku: - kvalitEtes limenis. Tdtad, sd::eCriskais elements ku1til16 spill6 -:.elu lomu, gan no te, ke tas cilv6pie kultrJras, kd ari, " -s piesaista "1 tas mdksliniekiem dod bazi ar ku5u un no kuqas smelties. -:=ntific6ties Rolanda negatfv5kie komenti, at--::f bd uz trimdas kultfrras attf stibu :--a, ka vi4B uzskata kult[ru trimda

par iestigu5u, ka daudzos veidos kult[r61ie sniegumi iesEduiies viend pieqemtd domu gEjiena, no kurienes izcelties ir grriti un riskanti, jo sabiedrfba maigu var nepiepemt. otrkErt, kultfira neattfstEs norm515 proces6, jo starp paaudzdm i r radies lOzums.

rtseviS}1i pesimistiski Rotands trimdas te5izteicds par latvielu tta ndkotni, kugu iespaido latviedu Temavalodas nepraiana un polItika. ir ierobeiobie{i vien izve-1e tikas ta, jo latviedi pieprasa, 1ai lugas temats uzrund latvieBus. Tdpat Iiterdtlrd, valoda? grfrtlbas attur ci- IvEkus no Iasr sanas un raksti6anas. Tadel samazinEs gan 1asitdju, gan Iatvj.edu jaunis piaudzes pie trimdas literitlras rakstnieku. probl6md'm Rolands pieskaita arf to, ka j aunai paaudzei gru-ti saprast Iatviedu liter6tilras ianru. Tur preti, ]oti pozitivas rzredzes Rolands saskata trimdas latvieiu mu-zikas un dejas attlstibS. Kdpec? Jo deit man6ma trimdas kultlras milzika un tautas dejas "funkcija": pulcina cilvdkus. Sabiedriskais elements atkal galvenais, valodas prasme nav nepieciedama, ir mazdk politisko spiedienu tematikas izv616, un lfdz ar to komponistu un izpildftd'ju daudz. , Kori, ka Rolands min6ja, ir latviesu sabiedribas stutes. Ke tad iis ietilpsr vispdrdjd aind par trimdas kultfrras nd'kotnes i z redze-m? Rolands to saskata sa: negatTvais ir tas, ka latviedi tiek atrauti no sabiedribas, jo mds esam demogrifi ski i zkaisiti . Lidz ar to, tauta sar0k un paliekoids paaudzes ir mazdk latviskas nekd ieprieXieias. Bet pozitlv6 gaismd, ar visu to, ka

tautas skaitlis samazinds, sabiedribd paliek tie, kuqi ir motiv6ti. PaIiei<oids paaudzes i r mazS'k latvi skas, bet ideolo{isXakas par tautas un kuIturas sagrabasal'Iu '

No savas Puses, domEiu, ka ir interesanti apilattt kE Rolanda v6rt6jumi atspoguiojas tatviedu Fonda (LF)

projektos. vispirmsl itnafstitajos, Tsi paskaidroiu par LF darbfbu, un ka tE aLspogulo trimdas latvielu sabiedrTba= aomaianu un intereses. LF m6rlatvieiu kultrlras kis ir atbalstit LF dalibjaunradi. un laqfabiianu nieki, kuSi dzivo Pa visEn Pasaules ma16rn. un ir vis6dos vecumos, gadskErt6ji nobalso, ku5i projekti sapems LF flnancidlo atbalstu. Ne visi iesniegtie projekti tiek atbalstTti un pabaista iummas ir ]oti da*ddas, atiarfbd no projekta autota uzstEditE bud2eta. ----ir se$padsmit pastav6danas gados, visvairdk atbalstit-j ir projekti, kugi saistfti ar grdmatu manuskriptu sagatavoianu un izdoianu. ApmEram puse no LF aLbaLstitim gramat6m ir vdstures; otrd puse ir jauna dailliter6trJ ra , d.ze1a-, bdrnu- gra'matas , tut Xojumi, utt. "Otra- viet6" pabalsts projektiem, kas saistiti ar sabiedriskiem pasa-kumiem, pieme-ram skolotdju 2x2 nometnes, jaunatnes seminS'ri , b6rna ddrzs, vasaras latvieiu kursi, Studi ju vidusskolas un l,atvieiu Centrs.

Projekti saistfti ar mrJziku ieguvudi gandrfz tikpat daudz atbalsta, Tea-t5a un ke sabiedriskie pro jekti. tautas de ju pro jekti, toties saqd'musi vismazdk pabalsta. Sini punkta gan 32

jdpaskaidro, ka procentuSli, iesniegtie projekt.i tedt5a un tautas deju pabalstam ir ],oti maz. Interesanti novdrot, ka Pabalsts tulkodanas darbiem anglu/vdcu valcdds, kd ari anglu valod5 grdmatas u:f ilmas par Latvi ju saqe-muEi vai r5.r atbalsta, neka fatvieiu ilaXslas pasSkumi, tautas dejas vai te6'tris. izskaidrc--? Ke saau statistiku oomdju, ka jd'skat.as galvenokdrt:: visvairak atbalstftajEm projektu kategorijam: graimatas, sabiedriski pr:jekti, muzikas projekti. Arf butu 1aligto daudzu:'.skatd's uz relatfvi svedvalodu projektiem. Sis kate"gor:jas viegli ieklaujas Juqa Rozisa c=finTcija par trimdas ku1tfrru. S:: projefLi veicina latviedu pulcindda0u, un projektu augli Pierdda mur:,s padiem, i.a ari sveitautiediem, k: ilr*s ir paliekoda un radoda kultura. sevi d[i nozimigi i r cik sabiedriskais elements Ioti domin6. LaimfgE kd'rta, sabiedriskie Projekt: atbalsta nevien jaunds paaudzes pulcinEdanu, bet ari izglitodanu. varbUt, ka Iis tom6r ir tas iev6rojamakais, jo LF dalTbnieki, ku4i caurmdra nav vairs pieskaitdmi jaunajai paaudzei, vdrbfit uzskata, ka izglftibas un pulcind'danas pasdkumi ir kritiski, 1ai novdrstu turpmEku lfrzumu starc paaudzdm. Mazs kodots jauniedu tie< un iesak$oti latviedu kutizgllt.oti grupiqa sp6s vadit turpma-Te t0r6" kos sabiedriskos piendkumus, bet arl, cerams, sp6s un bfs ieinteres6ti radlt ko jaunu un augstv6rtlgu literatfrrd, ke ari tea-tri, kur tagad, kd

LASI! ne$kirsti )

Rolands teicar un ke LF statistika pier6da, ir trukums. Cerams, ka dis izglftotais kodols un arT citi 1atviedi i zmantos grdmatu k rd'jumus, ku* aItiva paaudie raksta, Ias padreizdja lasa un izdod. Beidzot, man paEai japrasa sev, vai piekrftu nolanda v6rte-Jumiem par trimdas kultlras nEkotni? Jd, aomd_ ju, ka ideologisfa zipd ir daudz jaunEs paaudzes cilve-'ku,, kutiem ir noteiktas izjfitas par savu Iatvietibu un tas uiturejanu. Bet man rfrp, daudz jaunds paaudzLs _pietiekami "?i cilve-ku piespiedi.sigs un iedzilindsies latviedu valodas, kultrlrai un vdstures nostiprindianda Vec5ki paaudze nodroiinal ka brls skolas un iidzeklu jaunatnes izglftodanai un kuI_ trJras turpindianai. Bet vai mds izv6l6simies tos lfdzeklus izmantot?

Un, vai tie motiv6tie paliekoja_ jis_ paaudzds brjs pietiekami 1ie1a skai td, lai var6tu kultu-ru un t,autu uzturdt no paaudzes uz paaudzi ndkot_ n6? Citos vardos, ar ideolodiiu vien kultfr_ru neval vest uz priekJui zina-ianas, ka- ari cifvEf.us, kasvajag ka caur valodu un kulturu, viqlir;t, i; dala no vienas tautas. ' Rolands refer5tu nobeidza teikdams:. Baltijas stidi ir dzili iesak_ 4ojuEies; uzbepot mEslus, palidz tiem ar _ ga5dm sakn6m. pa-re j ie, 1ai izsfkst. Es domdju, ka me-s nevaram laut p5r6-jiem izslkt, jo mEs pardk ktri nok.Ldsim bezlze jas stavokii. Tdp6c grib6tu mainit pe-ddjo teikumu. ne_ vi s : , _ 1ai pdrej ie i zsikst, bet pare_ jos, 1ai pErstdda augliqdkd zem6. Anita Padeqa-Bataraga

â‚Źt r(RBn RtzteDnm t -

"Vai latvie3u tautaj- var ndkt par -iaunie$u dienests _aDu bu latvie5u jaunie -abu laEvl_esu ;aunieSu sve6tautie6u armijEs?', bija 4o--ais temats domu izmai4alizzi5iostarp :iviem panelistiem - Edgaru'KirEu (nb i anadas) un Andri Mellakaulu no l"nglijas). Toties, pErrunEtais jautdjums bija Toties.

'-,'ai latvie6iem va j adzEtu atbal stit :avu patv6ruma zemju princlpus un -5rkus". isuma , edgirs xir$s, runEpar principiem, teica "jE" _ lt .:-:dris Me11akau1s, balst1dams savusi secind'jumus uz Iielvalstu m6rlpiem, ::r-ca ttn6tt. Edgars xir$s uzsv6ra, ka latvieBi :zivo paLv6ruma zem6s, ku5u principi -: labvEligi Iatviebiem.'farrtieEiem

dotas tiesibas run5t latviski , izgli__ toties latviskir pulcEties citos veidos uzturEt savu tautisko un apzipu. P.I tEddm iespEjdm jabDt.pateicigi6m. Mums ir pienEkums arf 3os prin6ipus . aizstE'v6t. Tas var nozIm6l, ka Lie laaizstdv milita-r1. "Esam daudz iegu_ vuEi. JebUt gataviem aol pietI." Andya MeIlakaula izpratnE 11e1_ .valstu m6'rli neatbilst *9ILi:*. Lietvalsris nieli latvie$u apspie{ vdj 5-kEs valstis. Afg5nistanE lat_ vlesrem nebDtu jEkapo pret afqEniem. LietbritEnijas Iat+ieSi bieLi6i""e Zj-emelfl_rja, kur 3i tauta pi_eprasa pasnotei-kSanos . Tad6'+, ka Iatvie5i dzivo daine_ dazddds val stls r vâ‚Źrr gadities 33

Lotvie5u jounieSu dorbibo. Politisko nostojo

noi6lojamaj-s stEvoklis, ka latvietis LatvieSi, karotu pret latvieti. piemEram, d.zlvo Arlentin5 un anglijE. FalklandE bEtu var6jis gadfties, ka aizstEv6dami savu patveruma zemju m6r\us, "latvietis slakt5 latvieti". PasaulS tik daudz konfliktu. LatvieBiem vajadz6tu koncentrEt savas sp6jas tikaj- cI1ai par brlvibu

Baltijas valstls. Abu panelistu teiktais nebEt nav pretrunigs. Mellakauls nepieskErd's pie tE', k5da atbildlba latvleSiem ir pret lielvalstlm kugEs dzlvo. Edgars xir6s neapskatlja gadijumus, kuSos patvEruma zemju riclba nesaskan ar deklar6taj iem princiPiem.

sovorn sirdsoP5iCIGs cietumnie Irom Sodien ? 34

Lotviju

Ref erents Rolands LaPPul6e no Austr5lijas savu pErskatu par iaunie3u darbibu trimd6 un sakariem ar Latviju ies6"ka mErenj- pustuk$s zdi-6. Tomâ‚Źr ar laiku tE pildljEs; patei-ciba bttu jEizsaka kafijas podarn, kam Sinf rftd bija jo sevi$I;a piekri$ana. Referents, ar koreferentu M. Graudipa un J. Kancdna palfdzibu, cent6s pacelt gaismE tos.celus (un necelus) P, kuyiem trimdas jaunatner 9dD organiz6tar 9dn pati par sevi ir gEjusi. uz LielEkais uzsvars tika likts attiecfbE'm ar Padomju Latviju. PEc R. Lappufes teiktE j-a'secina, ka trimdas latvie5u jaunietis ar.saat{$ivdm kdjdm "stEv divEs stipri rtgEs, pEc rakstura, attistibas straumds." Ar vienu - rietumu zemju, Braucot uz ar otru Latvijas. Latviju, ke ari aktivi demonstr6jot pret politiskEm vajSSanEm tur, lidzi grieZoties trimdas kult0rSlajam virpuIim, zfrd skaidrlba par kopEjiem m6r$iem un attieclbEm ar Padomju Latviju. Trimdas jaunatnes kEja LatvijE stEv. stabili, vadoties no tA cik lie{i to apciemo, kamd6} brauc un cik interes6jas par kult0rE'lajiem un citiem noti-kumiem. Trimdas kEju, pdc' R. Lappu)5es dom6m, jBbalsta ar krukiem, piioritati dodot tautas dejEm, aktivitEkogiem (resp. kulttrifS'm t6i) , tuvfbai ar Latviju, tzglftf.bai (ML$, LSC) un 3. emigrEcijai, jeb saskatei ar p6d6jos gados izbraukusal]-em launlestem. Liela loma trimdas jaunatnes attiecTbu veido3anai ar Padomju Latviju pienEkas Eiropas latvie$u jaunEtnes apvienibai. ELJA InformScija (EI) j.r IurnEls kas lai-ka gaitE parEdfjis trimdas visspilgtE'-k ir jaunatnes virzienus. EI'73. qad5 risinEja t-emas "KEp6c bttt latvietim trimda?" Turpretim'83. gadd "KEp5c latvietim bdt 'iala1am'?* Vai pa5u problEmas nobiditas malE, vai tiek mekl6ti celi "1ie1ajos polTtiskos virzienos"?' Jaunatnes darbibu savos t

Voi Tu esi oi5roltstiiis

ottiecibo uz

sEkuma gados Eirop5 vadiia laudis, kas vEt bija dzimu5i- piimskara Latvij5 ar domu, ka uz Latviju n6v vajadzlbas braukt. ELJA piecdesmitajos gados.tika dibindta uz politiskas bazes, ta6u ar laiku politiicas vaao5i loma ELJA ir apsikusi. Jaunatnes darbiba ir bijusi caurausta politiski atghirfg-am domEm un stipriar iespaidojusies no atseviSku individu un grup6jumu politiskEs djrblbas. VisvairEk diskut6'ts, darlts un apstrfdE'ts protams ir kultlras sakaru jautEjums ar Latviju. Tas sdkE's 1aikE kad jaunie6i dzimu$i trimdd atskErta, ka vajadzigs kontakts ar t6vzemi. Tika pie4emts oficiElais ku1tDras sakaru veids, brauk5ana vz LatvijE' rfkotajiem vasaras kursiem un kult-uras sakaru darbinieku, mEkslinieku aicin-a5ana uz Rietumiem. Sirrl laikE stipri saasinEjEs j aunatnes attiecibas ar veco jeb konservatavo trimdas dalu, kas oficidlus sakarus ar Latviju kategoriskl noliedza.

ar 1-9 81 . gada RTgas Vasaras kursu boikotu. 5. VLJK AnglijE tika uzklausltas vairEkas 1i_eclbas par KuIt[ras sakaru komitejas ,'melno" pusi. fespaidojoties no negatlvEm doniEm par kultEras sakariem, oficiE'Iie sakiri apsfka; to vietE- praktizdti privlti sakari, kas no jauna apstiprinati 7. VLJK B. rezolfcijE-. No R..Lappufes teiktE jEsecina, ka gan Latvr3as, gan cj-tos jautEjumos jaunatne EiiopE ir kluvusi apolAtiskEka; kongresos netiek "taislta" jauna polftikal

Notikumi FlorefE! pEc 4. VLJK i975. gad6 tika rlkots Kultfiras semi-nErs ar vairEku viesu piedalf5anos no Latvijas. uaf<amajoi gados <u1t-uras sakaru jautdjumi tuvojds <ulminEci j ai . d. Z6'gners 1,97 B. gaaa aI. rakstija par abpusEjiem sakariem, --ika lo1ota ceriba par sadarbTbu <ulttrd'lE laukE starp Austrumi_em un ! :-etumiem . Jd'piemin , ka ELJA atba 1-::a organizacijas LatvijE kuSu mErhi .iaskan ar ELJA 1977. gadi r"r6fU":_i,1. :mEr ELJA uzpemtie kontakti ar - atvijas komjiunatnes pErstEvjiem :eidzds bez kautkEda rezultEta. -:EkEs kultEras sakaru idejas krasa -ejupslide, kas jo spilgtl izpaudEs

Koreferents J. KancEns klausftajus iepazTstindja ar ALJA darbfbas vdsturi, to vdrtejot pec abu lielvalstu, ASV un PSRS, attiecibu me-rauk1as. Konfrontdcijas politikas laika sakari ar tautu Latvija neeksisteja. Vietnamas kaSa laikd jauniedi eiot prrypratrsi iiut"iruiiui- -trrlii p;;a komilnismu. SadarboianEs polftikas laikI ALJA ar M. Zandberqa aarbibu sdka izrddit filmas un izteikt dzivu interesi par kultilru l,atvijd. 7O-os gados kultiras sakaru jautajums ari Amerikd bija sav6 kalnga1d. B0-os gadus J. Kancdns apzim6 par kon f rontlci jas f6,zi, kad ALJA da rblba s laukE lielu lomu ie4em politi skas demonstrdci jas. Oficia-lie

Kf0sti /4LJA, biedrs un Tu soryemsi ,, VOio Zvenus"

UN ,, ,4LJA. Zi4os " !

kult[ras sakari ar Latviju vairs neietilpst ALJA darbibas 1auka. M. Graudini savd runE uzsv6ra, ka jaunieSi Eirop6 daudz vaira'k nodarbojas ar k0lturas sakaru jaut5jurnu nekE ASv. Pdc Graudipa dom5m, jaunatnei jEsa red.z un pec respe jas vai rEk sav6 Iaba jdizmanto staptautiskie notikurni. Per lielu uzdrlkstEBanos jamin "Brfvfbas ku{is". Secinajr:*9-neizS46rarsim savus sp6kus svesam probl6mdm. Kopsavilkuma jdsaka, ka visu referentu sniegumi 6iia apmj-erinoii un rnteresanti bfitu tematam atbilstoSi. bijis dzirdet ari ka-da AustrSlijas jaunatnes darbinieka

domas.

7. WTtffilhqoluctias 7. Vispasaules latviesu jaunatnes kongresa pilnsapulces

pie+e.mtas rezolfici jas

f.) 7. Vispasaules ]atvie6u jaulatnes kongresa t7 ' viixl pilniapulce iesaka rikot nikamo VLJK 1989' gada vasara SomijS.

VLJK pilnsapulce uzskata, ki vispasaules 1. 2.1 darbiba nav iatvieSu jaunatnls fonda (vLJF) lidzEj'n6jajaunieEu sa.iti"i vei6inajusi vispasaules latvielu jeatbalsta visa..niU". pCc St.t0tiem, Vt,:n pirmkirt: Iatvie5u jaunieSu kopEjie projekti politisk5 fi"."f." ka aizdevumu ;ai kultrira16 1auki, otrkart: jdkalpo .rot" VLJK riko6anai, un SrkErt6jos gadijumos jasedz kongresa izhrtkumi. TadEl, 7 . VLJK .pilnsapulce nospriuZ sekojoS6s vadlinijis VLJF saimnieko5anai: r. t VLJF ieko5a konta jaatstai 10,000 DM, lai apaizdevumu pieprasijumus' mierinitu pie5|.irumu 'vr,ln un lidzekli nododami sdmniekosanai ri: t ea.61i" pioiesionaiam miklerim. ik qada ceturksni nopelnltie lugli jdatqrieZ vLJr teko5a konta. 3. ) 7 . VLJK pilnsapulce pieqem ka faktu, ka pâ‚Źc dabas dernobilas kodolreaktora neiaimes gadfjuma pi.-ai9oS""u Baltijas telpa ir saniequsi tik auqstu IIun meni,'Xa tiek apdraud6ta izdzivoteju vesellba .x"ioq:,"xa= sist6iras Iidzsvars. TE kE Baltijas iedzl7' nespEj pervaldlt savu -paEreizEjo likteni, "otaji pifnsipufce pieprasa 5is katastrofas pilnigu VLJKstarptautisku izmekIEEanu. pilnsapuLce protest6 -pret Ingalinas 7. VLJK -l,ietuvE, 4. ) kuF? uzbffv6ta bez dzesinSkodolspekstaciiu bez aizsariEkas un daudzEm citEm arl xi s.r,"i to.nu, droslbas 'iekartam, tada veida apdraudot Daugavas upes biseina ekololisko sistEmu un visu Baltijas un kaimigu valstu iedziiotEju dzivibu un veselibu' Pilnsapulce pi"p.""., lai visis kodolspEkstacijas Baltijas telpi 'ti"i brlv6tas un pErbovâ‚Źtls ievErojot visstingr6kos tes ir internacionalos droEibas standartus, un lai pilnsainternacionElai inspekcijai. 7' vLJK iitfat"" limenis futce pieprasa, 1ai ener{ijas raZoSanas ilaftijas ielp6 napirsniedz Baltijas telpas iedzivot3iu vaj adz ibas

5.) 7. VLJK pilnsapulce ierosina latviesu jauniesiem un vj-qu apvienibEm atbalstit neoficialas miera kustiras iustriimu bIokEr atbalstit tos, kas ir ieslodzlti par savEm prasibam-izvekt Padomju gulaga -j-esaistities. kodolierodus -vaIstim, informEcijas un -t ""--iiitij." as sniedz objektivu informdciju -- iePretin ixciJis, miera kustlbem rietumu paaoirju' dezinformacijai val stis. '7. VLJK pilnsapulce uzdod kongresa pilnsapulces 6.) prezidijam nosutit pirm5s (skat nr. 3) un otras (skat ep;;. 4) Miera darba grupas uzstaditas rezol0cijasmiera vienoto naciju misijim, rietumu un austrumu orgakustibas organizacijEm un citam attieclgam Attiecitas informAcijas - -un technisko niz6cijAm. izk5rt5iumu veiks Miera darba grupas dalibnieki'

?.) a) 7. VLJK pilnsapulce ierosj-na baltiesu pasaules lumtu organizicijim, sadarbt-bi ar Baltijas valstu dipiomEtiskajiem pErstEvjiem rietumos, radlt BaltieSu :nformicijas centru, kam sEdeklis atrodas Eirope, kufe 3arbibu vada un kuSE pilnu laiku darbojas Stabs :aItieSu ar piem6rotu izglftibu un pieredzi. b) 7. VLJK pilnsapulce pilnvaro Gundegu Zari+u .lustralija, Imantu crosu ZviedrijE un JEni KancEnu ASV aktivi interes6ties par sis rezollcijas reaLiz6Sanu. 1. VLJK pilnsapulce uzdod jaunatnes apvienlbam 3.) :udinEt jauniesus braukt uz Latviju un uztur€t kon:aktus ar jaunie5iem LatvijS. 7. VLJK pilnsapulce uzdod jaunieBu apvienj-bdm i. ) :nform6t savus biedrus par iespEjEm izmantot mitpu :emes skolEnu izmaigas programmas, lai ciemotos / lzivotu pie latvieSiem citas zemEs. :0. ) 7 . VLJK pilnsapulce apsveic Eiropas latvle6u padsmitnieku apvienfbas (ELPA) dibin-aBanu un iesaka ;isiem latvie5u jaunieBiem lesteties ELPA par biedriem ;ai biedriem-veicinata j iem. 7. VLJK pilnsapulce uzdod jaunatnes apvienlbdm 11.) sastddit darba iesp6ju sarakstu, kas atspogulo darba respEjas tajas pils€tas kur eksist6 Iieldks'IatvieSu :entrs un to izplatft latviesu jaunieiiem, it IpaBi :iem ku6i stud6 vai strEdl mazEkAs pils6tes, kupas -rLvieEu'sabiedrlba nespEj uztur6t aktfvu darbibu. '-2.) 7. VLJK pilnsapulce uzdod jaunatnes apvienfbim :zmeklEt vienu sabiedrisku centru / organtz-acrju, kas rzlemas koordinEt latvieSu centru un organizEciju :kaitlotAju sistEmu iegddi un tas ieveEanu trimdas lat'.'ie5u' sabiedribas kalpo5anE. SkaitlotEju informicj-jas -Idzekliem jabnt saskagotiem visd latvieBu trimdd. jkaitlot5ju sistEma ir pieejama mlzikas materi6lu un .rterSru darbu katalo{izEEanas vajadzibEm, ka arT citam --rimdas sabiedriskEs dzives vajadzibdm. 13. ) 7. VLJK pilnsapulce uzdod jaunatnes apvienibam sazinaties ar igau4u un lietuvle5u organiz3cijdm, 1ai :arrunatu iespejamibu rlkot igauju un 1j-etuvieSu pasaules mEroga sanaksmes saska+a ar 8. VLJK, p6c ka :,1tu kopfgi jEpulcdjas pirmajE vispasaules baltieSu launatnes kongresa

20.) 7. VLJK pilnsapulce mudina latvie5us piedalfties polltiskEs darbibas akcijds (piem6ram, brfvlbas ku{a braucienos, vEstulu rakstiSanE, demonstrecijAs u.t.t.) neskatoties uz iepriekS€jiem Padomju vizas noraidijumiem. Pretpadomju akcijas, ka pieredze rdda, neiespaido vizu pieESirEanu. 2l.l 7. VLJX pilnsapulce uzdod kongresa pilnsapulces prezidijam gadat par to, ka lldz kongresa beigEm tiek sagatavots dokuments / petlcija kurE izsaka kongresa pilnsapulces nostaju Lielupes konferences lietE. 5is dokuments (kopijas) ir sUtams visiem 5Is konferences dalfbniekiem, kd arl preses pErst5vjiem. Saja dokument5 jduzsver, ka Latvija ir nelegali okup6ta valsts un, ka ASV valdlba nekad nav atzinusi tEs inkorporaciju PSRS. Ta-tad ari ir nepareizi lietot izteicienu, "LieIupe, PSRS", bet jdlieto, "Lie1upe, Latvija". 22.) 7. VLJK pilnsapulce izsaka neapmierinEtibu par VLJF saimniekoSanas, zigoEanas un revid€5anas trUkumiem.

Aija Auzila 7. VLJK pilnsapulces sekretare

7. VLJK pilnsapulce uzdod kongresa pilnsapulces 14.l nosfitit sveicienus Vispasaules 1 ietuvieBu ;rezidijam -aunatnes kongresam, kas notiks 1987. gada Austral ij e. 7. !ry,JK pilnsapulce pieprasa katrai jaunatnes 15.) :pvienlbai ieteikt savas patv6ruma zemes centr515s :zglftibas nodaJai izstradat un ietilpinat mEclbu r rogrammas vielu par Baltijas valstfm. -6.) 7. VLJK pilnsapulce iesaka jaunatnes apvienibam :zraudzit sakarniekus / iniciStorus baltiegu jaunatnes seminEram un demonstracijEm Baltijas telpe 1989. gada 7. VLJK pilnsapulce proteste pret cilv6ka tiesfbu :'.) ;lrkipumiem Latvije un pieprasa IatvieSu sirdsapzigas ::etumnieku tOlitEju atbrTvoEanu no ieslodzijuma PSRS slCa nometne-s un psichiatriskajEs slimnfcas. 7. \rLJK pilnsapulce iesaka katras latviesu .3 . ) -:f,natnes apvienibas izdevurnam (EI, Ve-ja ZvanL, Stanga sava ZurndlS izveidot vispasaules jaunatnes -. c. ) ::vienlbu nodalu kur5 pa-rspieZ rakstus, respektlvi darbibu un mEr)giem, tE -:.iormdciju par citu apvienr-bu ::.iormEjot vietejo zemju jaunieBus un veidojot lielEku ::'rfbu un sadarbTbu apvienibu darbIbE. 7. VLJK pilnsapulce protestE pret ASV valdlbas . j. ) :i:stavju piedallsanos Satakva institfita un PSRS-ASv ::3Cribas konferencE l-986. gada septembrT Lielup€ 1a:vija), kas nozim€, ka ASV atzlst de facto Baltj-jas r:-stu okup5ciju un sper soli uz okupdcijas de jure ::zi5anu. 7. VLJK pilnsapulce pieprasa, lai trimdas orga:::-ciju amatpersonas un to algotie darbinieki nepie::-is Sajd pasdkumE.

. . . Sai-mnieciba

j-errlbas val stsvlr j- pasDta produktu Latviji. Sav

daudz

Tatad, kaut ari Latvijd ir zems ka ar katru gadu latvie5iem iet labak labEk !6rbjas, labak dzivo, var vairak atlauties. Pat maSinu zag5ana ir pieaugusi, jo Zurn6los paradas sludinajumi par "car alarm" sistemam zime, ka Latvija modernizejas. Tomer, Somija Sodien ir plem6rs, kada Latvija butu varejusi Lzveidoties, ja llktenis butu ]5vis tai turpinat gaitas pa brlvibas ce+u. Vienalga, cik ska+i Padomju Savienfbas valstsvfri deklare, ka Latvijai vel nekad nav klajies tik labi, fakti par Somiju pierada pasaulei, ka bez krieviem Latvijai Eodien vardtu iet dzfves lfmenis, var piebilst,

daudz Iabak.

Indra

Punga 37

/Vtzro kuslTbos dorbo grupe Satidzinot ar iepriekS Piedzfvotajiem kongresiem gan ALJA, 9dfl

ELJA, 9&fl VLJK - j3saka, ka 7. VLJK izc€1ds ar raitEm, interesantEm, reiz6m pat provokatfvam un emocio-

SaAas intenslvas ndl5m aisruiijdm. diskusijas risindjSs ari Miera kus* tibas darba grupE. Darba grupas PirmE' PosmE katram savu viedokli bija iesp6ja izteikt jaut6jumE. Protams n ka kodoliero6u Viens daiadi. bija uzskatjizpaustie pastEvE j a par abpusigtu (respektivi Padomju Savienibas un ASV) pilnfgu atbrupoSanos, cits par kodoliero6u izv5k$anu no Eiropas terrj-torijas, esoSo iekdrtu. atbalstija cits Diskusljds Lzc-e16s divi ikigi punkti. Viens, "kE mds varam krieviem uztice-ties, skatoties uz to, ke vini lIdz 3im ir iztureju3ies pret ligrumiem ar neatkarigo Latviiu un citdm mazdm un 1ielEm vafstlm"; otrs, "pat pilniga abpusiga atbru4o5ands nemainis Latvijas butisko stdvokli". Dalibnieku uzskati bija tik aalaai, ka kluva citu skaidrs, kd nesP6sim cits rl€ uz vienu, ne uz otru parliecinat, pusi isajd, darba grup5m paredzdtajd, 1aikE..

Gdja runa arf par mj-era qruPam kedd; mums , ka I atvie$ iem , brltu PEc ne i esaistlties? ieteicami pdrrunam, plaiam gdldm un parm6rIgi jautdjumu kaut cik par sc spejdm vienoties. Frincipa atzindm, ka m€s daXedAm miera neesam fsti vajadzigi kas tajas ir grup.Sm - ir daudzi citi,

bet mums ke latiesaistfjuiies vieBiem vajag lietderigak izmantot savu 1aiku. Arf atzinEm, ka ]oti daudzas mj-era grupas Eiropd dara ko Padomju Savieniba tiegi to, gribetu, 1ai vi4as dara un ka to locekli nieli vien 1r loti nat-vi un vejl informdti par to, kd Padomju reifrns apietds ar sav5m of icialajd'm un neoficiSlajalrn miera kustfbdm un to 1ocekl iem.

spejam Stri vienoties par vienu rezolfrciju, ku;5 izteicam sledzienus, pie kJdi6m'bijim ndxusi. Tis teksts skan da:

pilnsapulce ierosina " VLJKjaunleSiem un vi4u latvie6u neoficiSlas atbalstft apvienfbdm miera kustlbas austrumu blok5; tos, kas ieslodzTti atbalstTt par savirn gu l agd Padom j u prasib6m izv5kt kodolieroius no valstfmi un iesaisBaltijas tities inform5cijas akcijas, kas inform5ciju, dotu objektivu iepretim Padomju dezinform6miera kustibEm rietumu cijai, valstfs. Kongresa pilnsapulc6 tika pSrmests, ka 5i rezolfrcija ir tikai tids "maz5kais kopsaucdjs", ka tomEr vajagot ie4emt kaut ka-du konkrEtaku stSju par pilnigu abpusfgu atbrugoSanos. Tomdr bija jEpiebilst, ka si rezolu-cija ir tada, kddu praktiski katrs latviesu ;aunieti-s, neatkarfgi no savas personfg5s parliecibas, vardtu atbalufl ka pie nekada cita koPfga stltr sledziena m6s, gan ka darba grupa, gan ka kongress, nevaret-u ndkt, td butu laika tSreiana, jo pastav parak lieLa uzskatu Aa2aaiUa, lai visu kongresa spetu izrundt un izleml 1aik5. Galu qald kongresa pilnsapulce 6o rezaluciju piertrerna ar aclmredzamu 7

$r$#dc ,ijffilffiffs' 3B

balsu vairEkumu. Ta ka pirmaja darba grupas posmabi j d'm nondkuSi pie aug6mineta j E rezolEcijE izteiktajiem slEdzieniem, un te ka bija paredzeti ve1 divi posmi, tad norunfjEm nakamajl posma rundt par kodolenerfiju. Protams, ka par kodolenergiju atkal katram bija savj- personfqie uzskati, un atkal bija skaidrs, ka nebtrs iespe-jams n5kt pie kaut k6da kopfga sl6dziena, par vai pret kodolenergiju. Tom6r piespiedim sevi domdt par to, ka 6is iautdiums attiecas Liedi- uz latviediem" un " u, Latvijas territoriju. Ve1 parak svaigi atmi4ds bija 1ield katastrofa iernobiias

sp€kstacijd UkrainE un tds sekas pdreji Eirop5, ieskaitot Baltijas valstls. Bez tam, mums arf bija z j-ndms, ka Lietuva uzcelta spekstacija, kas apdraud Daugavas upes ekolo{iskds" sist6mas pastdvddanu. Sakard ar Cernobilas katastrofu un kodolsp6kstacijas eksistenci Ignalfna Lietuva, darba grupa iesniedza un kongresa pilnsapulce piep6-ma sekojo5as divas rezol0cijas: l. VLJK piepem ki faktu, ka pdc Cernobilas kodolreaktora nelaimes gadfjuma, dabas piesarTro3ana Baltijas telpd ir sasniegusi tik augstu llmeni, ka tiek apdraud6ta iedzfvot5ju veseliba un ekolofiskas sistdmas Iidzsvars. Te ke Baltijas iedzfvot5ji nespEj pdrvaldft (noteikt) savu likteni, 7. VLJK pilnsapulce pieprasa His katastrofas pilnfgu starptautisku izmekldSanu 7. VLJK pilnsapulce protestd pret Ignalinas kodolspe-kstaciju

Ligtuv5, kas uzb0veta bez dzesi-nESanas tor4iem, kE arf bez aizsarq6kas un daudzam citam drodibas iekdrt5mr tadd' veidd apdraudot Daugavas upes baseina ekologisko iistemu' un visu Baltijas un kaimi4u valstu iedzfvotdju dzlvfbas un veselfbu. Pilnsapulce pieprasa, ka vi9a1 ko{olspdkstacijas eaitijas telpd tiktu buvdtas un parnuv6tas ievdrojot visstinqrdkos lnternacionE.los drolfbas standartus un bfrtu atklEtas internacion5lai inspekcijai. 7. VLJK pieprasa, 1ai energijas raioSanas limenis Baltijas telpd

j-egtu Balti j as telpas iedzlvot5ju vajadzlbis. Peddjais telkums saistEs ar faktu, ka tad kad visi Ignalinas spekstacijas reaktori bfra uzbtrv€ti (kopa ietri), tad to kapacitate bds krietni 1i-el5ka par iedzfvota'ju pieprasfjumu. ZinEtnieki toties ir konstat6juli, ka t _5o spEkstacijas ener{iju izmantos vdl lidz 5im neuzbuvetis rupnicds Baltijas te1pa, ku;as br.iv€s un ku;ds stradas ne baltie$i, bet no citEm Padomju republikdm ievesti strddnieki. Respektivi, tE veicinas Baltijas valstu talaku rusifikEciju. Lai no augSmi-netajEm divEm rezolEcijdm par iernobilis un Ignalinas kodolspekstacijam kaut kas praktisks izveidotos, darba grupa proponeja sekojo5o rezol[cj-ju, to pilnslpulce ari piepEma: 7. VLJK pilnsapulce uzdod kongresa pilnsapulces prezidijam nosutft pirmas un otrds (ieit otras un tredas) miera darba nep5rsn

ortoPie vec6sv11!ja kad vini ciemojds -o"i.,., yigi nIItii.Il allesoriju'- .!a]odas klida' ;;i-liapit "iiaa veca L. ,".-ti" Barons Kri5jAnis esot esot un iemi16jies' oitografijd Daind trlsPadsmit to Jpciemojis ik Pa sEj umiem.

debat6s 7. VLJK latvie5u valodas dalibniece izteicds ' ! kd .ri"n.-Iiii]r"gi tacu Latviju neatbrlvos " TotiCS, MELLAKAULA UN SVILANA

sniedza isu baltu ieskatu par mazpAzlstamajEm piedalijuSSs kas ilr"i.g"'vienibE-m, atbrivoBanas ci4ds:

MEGAPRODUKCIJU UZNEMUI4S

Vienibas sastiv6ja no !Ii* tulkuun Zurndlistikas pulkiem: gramatikls, --k;i;" vadfja tulkveZi rakstnieclbas, uile:hbachs un Fennels' R;'i;;;;vi!?, Vienlbu vrsPdr6jais vadonis bija Virskommats Druka'

TulkveZiem bija paklauti -gr5matveZi bija gramatdm li- "rvam qrailatam' Bim savas arl laPasPuses, ka - eksplod6ja ta: ""tu" slikt5s puses - proti, kad tEm iz46ma tam seiundes P-6c Lii;

var6ja gii*"trf*l- ciamatas, tdtad' mest,--I:ia tad vispirms vest unpar rokasgramatam' gaaijumd t5s sauca IzsauPar6des vadija virsserZants j vokatlvs u. bi ' l?ti ;61; ; kas a-iet'i itnirstlja. kas ,ri4, !ijl visi piovor.ativi. n6:-z par5d6' j'nspic6jot rz' iliiitat" or}S.estri, virsserZants uirrrdtivd toni aizrddlla "r""C:" lluziklntei Kangerei, ka vilas instrument6ls bija izloclts' kdrtE ar ZaldEtu apgEds bija cieBamdvilcienos' saturu. To Pieveda isos Ikdienas kurus vilka tiaika lokdtivi'un ZEvEtas kadequ zupa -riii..-rii.XuSas 6dot bija jEuzmanhs' ,iff"", rlkl6' 1ai kada pasafa neiesprfistu noveles salkanas i"la"ja eaiena bija retam cukuroti ar krEjumu un Pi aforismi

ne tikai Zald5ti bieZi vien slimoja' vakaros' rzPriecas ;;- tlfogr6fiju. 40

Tom6r' Sur Disciplina bija stingra'qadliEs Pa l;; it..p kaieivjiem Tos "D") (ar mikstindtu ' un divdabim zindtniski nosauca par homonimiem parasti bija lnonimi' Bet kad "i"i i;I- uirraj., Los sodija ar Pantu nogrieEanu.

kareivju Nekav6simies ilgi Pie 3o gadijYT"' cinu d6kdm. tom6i ndk prdt6 jdatbrrvo Burtnieku Pils' k;A- ;ii; j a atzNir.t" 6i j "- tum3a. Pil s bi savu Sdkot siigata ai dzetogstiepl6m'

uibrukumu, karavlri pii6t"lgr*. uzvilka frazes maskas, Pigsfrauda unr Eiuten6m Pild6msPalvu -dur\+::. drati' mekleja iumsa tausttdamies,

devhmies Dzelonstieples -;r' pirip-argriezu5i' ka cerrbd' vartiem, ;;;5;;m6dza to til nebts zosu apsarg6ti, kEtikdm pie eeidzot romairi. darit senie bijdm vdrtiem un atkldjEm, ka m6s drukas f1fi3y' izlaisi:uSi taktisku burtrsl<r. alfabata galigi m6s "Nu -L"8,, nija jitiek pie t5s jaunds u"ms gaitas. " PEkSpi debesis .par6dIjEs endzellni '

kaujas kas ar starmeBiem apgaismoja bi j a gaiss momenli i]"r."l- uir."Xa Grimatas ar mazPutni4l"*: pilns 'spraga. Metafora- gaismd m6s redz6jlm: 1alit paragrafs priek5dl paragrafs pagaligi rIU r pa kreiii paralrars iekav5s ! Ko citu vardjEm darlt kd i.ier.t iePriekS6jE laPasPusE' bija Cina Uiia siva un ievainoto dab[jis bija kdds tur ;;I;r.--t". bija tln!? durkli'ribds un nu vigamnezi+6'' si:1i staissla ;;i;i". viPS varoda asd cfgas Citam Xa avtZnieks beig5s ili:. nocirtusi galotni' Tom6r sastdjds k;;j" bija vinn6la' Kayavlri tiikumus un ka ii"ai" "n izv.ia"ju lepns sonets iemarB6ja Pi1I rtz

laimlgu nobeigumu'

...Miera darba grupa qrupas rezol[cijas Apvienoto naciju misijdm, rj-etumu un austrumu miera kustfbas organizEci j dm un citlm atti-ecig5m organizdcijam. Attieclgo informdcj-ju un technisko izkartojumu veiks miera darba grupas dallbnieki. Pavadvdstuli jau kongresa laika uzrakstfja ipaJa 5ls darba grupas komisija, un vairdki darba grupas locekli patlaban sakopo attiecfgo organizEciju adreses un darbinieku

vd-rdus. SR

...Arma Virumque

- tas nes palestTniesiem neslavu. PalestTnieSi to izsl<aldro ka vlnu tautas

terrorisms

IocekJu izmisumu, censoties pec brivlbas men(iem. To izsl<aidrot presel, lluammars dom6, palestiniesiem ir samera Iabi izdevies, No publilcas pacElas jautajums - val palestlnieSi brauktu atpakaJ, ja vilriem tA iespeja butu dota? lluammars izteicas, l<a no ZiemJamerikas loti maz braul<tu, TuvDkie iedzivotdji pie Palestinas droSi vien brauktu atpakaJ, lluammars ani paskaidroja, ka ar6bu kultUr'd ir uzskats, |<a tas lcas zaude vai pamet savu zemi, ir nerespektejama persona.

Beidzot, referenti piebilda,

...Dzivd. latvietiba

Referente arf pieskards latvieJu sabiedrfbas struktfiras un darbibas virzieniem, ieskaitot apzinaianu, izqlftfbu, kultfras jaunradi un polftikui un latviskas ikdienas izpausmes veidiem. Beigds Freiberga min5ja, ka vipas uzskatos, augstai kultfirai ir nepie: ciesami elementi tautas kritiskl masa, komunikacija un kvalitEte. KP

Cano

celS

Tamd6f

ref

erenti aicinaja

rakstiet vestules presei

kldtesoSos:

Juris Blodnieks

kultUrZliem sarikojumiem preses acis nav lielas vertibas, PZrdomdtas diplomatijas varetu darboties Zurnalistu ietekmO$anai, Rietumos presi pieverst ir svarTgak, jo tauta var ietekmet valdibu,

PBLA

Sabiedrisko ZinEtr;ru lnstitEts l(o

S,ZJ

pied6vi studentiern?

Instituta mEr$is ... ir sagatavoL latvieiu jaunie[us nacionalpolltiskam darbarn, papildi-n-t vipu latvieSL valodas un literatDras zinalanas, un- aot pamatziniianas tieir, kas cer izveleties darba }auku ke kur ir iepieciedamas zinasanas par latviebu sabiedribu, (lobbying) informacijas darba; raidljumu radio piemeram: ministri- jirs, senatoru un deputatu h ar oa; ,l ar ba irlietu InstitDts sniegs ieskatu ari birojos; petniecrbA un citur. Programmu ciLas nozares, ke latvreXu Inaksld, muzika utt. papilrlinas acu liecinieku liecibas.

Bez lekcij 6m un semin6riem

-darba oiedallianAs notiks praktiskas nr:Carblbas, piemeram: j-eL u c"i vrne ui.os konferences drodlbas Eiropas pubtikAciju sagatavoiana; iepa,zisanas ar Eiropas parlamentu Strasburga, "Bt:ndesthgu" ilonna uc. B rivE laikE studenti vares piplaii-nat savas v6cu valodas zinEsanas, sportot, dziedat korl utt. v

Profesiondli macibas speki un lietpratEji"

savas spec-ialaias nozar6s' lnstitutu apmacis studentus prieditis. eirmliS miclb,as gada ka lektori vada c. darbojEs: A. Grasis, A. Balodis, U. GErmanis, V. Lasmane, I. SplLners, Z. Biumberga, G. t'leierovics, O. Pavlovsk is, A. t<ade{is, E. Levits, A" Priedite, un citi. NEkamais mdcibu gads

sEksies 1986. g. oktobrL un ilgs lldz 1987. q. j0lijam. Artivdk iem studen tiem bIs iespeja piedalities PBLA Dziesmu MAclbas noiif-s iaunaia Latvie{u Centrd dienu rrk o5an5. i'li-nstere, V"acije. Turpat pared zdti apm-eianas. Eiana brls kopa ar l'1LG inter nata audzekpiem. 42

I nn[-

SZI studenti demonstre Eiropas droSLbas konferences laika Bern6.

l(o SiZ;I sagaida no stLldentiern? + +

aktivu piedalisanos latvieiu sabiedriskaja darba; pabeigtu vidusskolas izglltlbu ar pta5aXu pieredzi latvie5u organizaciju darbA vai studijas (ieteicams vecums - virs 2L g ad

.*'

a);

labas latvieBu valodas zinSSanas jaspej brlvi izteikties mutiski un rakstiski; patstAvigu un apzin:.gu piedalldanos lekcijas un seminaros, ka arl labas sadarboianas spejas; interesi paplaiinat zinadanas latviskos priekimetos.

l(arn pieprastt stipendiias ? jaunie6us, kas v61as savas zinaSanas papildinirt latviesu sabiedrrbai nozimlga lauk5, ludzam sazindties ar savas zemes centralo organizEciju, kas pielSir stipendiias: Ainerican Rock ville,

Latvian I"1D 20850.

Association

Inc.,

P.O.

Box

457 B,

Stipendija sedz... kabatas nauda uzturEdanas un maclbu izdevumus. Cela nauda, jEsedz paEal-. studentam un Aaiaai ipaiosinE;umi katram par DM 55-60 VAciia iegrlt Vesellbas apdiodina$ana iespejama zem6s koptirgus Biropas zivo m-enesl.. Siudentiem, kas iea

vismaz 8 nedelas pirms izbraukSanas. eapitAtormalitates Vacija izmaksa apmeram DM

vai ASV, viza

japieprasa

100 katram studentam.

43 P.O. BOX 4016. ROCKVILLE, MD. 20850 Ll.S.A. Tcl. (-r0l) 340-7646

BATUN loceklis BYC-BATUN iesdka Pinnis Mar{ers progra*mu ar isu ievadu .Par AN darbfbu. Ints Rupners, ilggadigs BATUN darbinieks un biju5ais BATUN prezinot6loja vairdkus dents, tedtriski delegdtus, kas vai nu neki nezina vai kam nav nekEdas intereses Par baltieBiem, td sagatavodams BYC dallbniekus tam, kas vi4us sagaida AN m6Sanas taktikdm

ffi

apciemojumos. AN sindksm6 BYC dalibnieki

1lffn Balt icYouth

Gngras

I 6 - I',/ewYork

BALTIESU JAUNATNES

KONGRESS

LONGAILENDA

Augusta otrd pus6 baltie5u jaunieSi no ASV, Anglijas un V5cijas pulcdjds

Baltie6u jaunatnes kongresi (BYC Bal t j,c Youth Congress ) Longai lendas igau4u nometnd. BYC padomes priek5s6Za, igaupa Tooma,s Tubalkin, vadib6 kongresa dalibnieki nedâ‚Ź]as laikd piedalijis vair5kds aktivit5tEs. Kongress iesdkas ar Ivara Slokenberga sarikotu demonstrdciju GlenkovE (G1en Cove) pie Padomju Savienibas dimplomdtlskds mi.tnes. BaltieEu jaunieBi t61oja 3 baltiedu disidentus, kas bija aps0dz6ti par pretpadomju a$itaciju un nosodltl ar pakdr5anu. BATUN (Baltic Appeal to the United Nations ) j-epazistind; a dal ibniekus ar ietekAN procedtrr6m un politilu 44

noklau-

sljas vairiku delegdtu referEtus par AN organizdciju un darblbu. Charies Svobodi, Charge des Affairs, Canadian Mission, run3ja par rietumu pasaules uzskatu par AN. Vi95 nebija pretimndkoSs BYC dallbnieku jautdjumiem par baltieBiem. P6c vi4a domdm ir ioli baltieSu maza iesp6ja ierosindt jautSjumu AN forumE. Hamid Mohamed, DePutY Permanent Representative, Trinidad/Tobago referEja par Trinidadi un Tobigo, kas ir tre6ds pasaules zemes un cin6s progres6t ekonomiski. Vi4i nesimpatiz6 ar PSRS. Baltie5u jautdjum6 Mohameds nebija tik negativs kE Svoboda, berlieli ka baltieSiem ir atzina 5\6rsli. vigs ari lika saPrast, ka Triniddde/Tobdgo nev6las tISu prEtu kaitinEt PSRS. Service arl No AN Secretariat/Civil Jose bija runEt5ji. PortugSlietis RelaPublic Manuel DeSilva Campino, tions for Trusteeship Council, skaidroja par dekolonizdcL1u, uzskatot tc par 1ie1u AN Pandkumu, izqemot Namlbiju, kuSa ir bijusi un v61 ir grtta prob16ma. Par Baltijas valstln vi45 maz zindSa. Ari StanatopoulouRobbins Center for Human Rights run6 ja par t5m 50,000-60,000 siidzIbSm, kas katru gadu tiek iesttltas lenerSlsekret5ra birojd. NEkoBds divas dienas BYC dalibnieki satik5s ar vairdkiem AN pdrst6vjiem. Mauritijas, Tie bija no Bolivijas, JaPEnas, Haiti, Jamaikas, Barbados, uI-Ar$entinas Bahamas, Jaunz6landes, tzvâ‚Ź16tas, tika zemes Sfs Uruguajas. jo BATUN t6s nebija kddu laiku apciemojis. Dalibnieki Sos pdrst6vjus apciemoja grupEs pa diviem un trijie: kopd ar kidu BATUN locekIi. Vin: sniedza p5rstdvjiem sagatavotu matepar PSRS cilv6ku tieslb'-: ridlu

pdrkdpumiem attieclbA apvienoBanu.

$imepu

BYC dalfbnieki bija sajfrsminati par So programmu, jo bija iespdja redzEt,

kas jddara un ko var konkrdti sagaidlt no pasaules valstfm baltieHu 1ietd. Bi ja aclm redzarns, ka padomju Savienlbai nav it seviSSi 1ie1a kontrole vai letekme uz citdm valstlm; vairdkas pretojas PSRS dominESanai. Visi BYC dalfbnieki vienojds, ka 51 programma ir svarlga un to vajadz6tu turpi-ndt katru qadu. BATUN loceklis Mar{ers Pinnis informEja, ka personas, kam butu j_nterese iesaistlties Bade darb5, var tuvik informEties pie: BATUN, 2789 Schurz Ave., Bronx, NY L0465, te1 . (2L2) B2B-2237. BYC paBE arI bija vairaki referBti un lekcijas. Arnolds KErklis rundja par latvie5iem "V6rpas" kolonijd Brazilfja, kur vi45 bija pavadljis vair5kus mdne5us. Heino Ainso, BATUN dibinEtdjs un pa5reiz6jais prezidents, rundja par caltj-eSu naciondlismu, salldzin5dams dafu rietumu tautu atmo5anos (fran6i (anadi, baski SpEnijS, skoti un ve15i AnqlijE) ar baltieSu situEciju. Vi45 _aut5ja, kdp6c 56da atmoSan6s notiek --agad, simtiem gadu p6c uzvareta ju :zbrukuma. Ainso izskaidroia, ka Bis :tmo5an5s fenomens saist5s ar labu :konomisku stdvokli un modern6s me:ijas izplatfSanos. Ainso arf piemi.5ja terrorismu, ko daZas apspiestas --autas, piemeram korsikagl un baski, -zmanto 1ai piev6rstu pasaules uzma" lbu vipu prasibdm. BaltieSiem nav ::rrorisma, bet ir ekstr6misti Vigu dedziba un cieSanas --sidenti. ,:j vair5k pamatojuma trimdas ba1-=5u praslbdm. Ainso uzsv6ra, ja :=-tie5u nacionSlisma kustlba grib ko =-.'eikt, ir svarlgi domdt par cilv6ku .,.::omisko stdvokli. Ja ta's ir pie4e-:rs, cilvEkiem nepatfk parmai4as. -.:lt ticlbai, ka pErmaiqas dos .: =xu dzfvi r ' :rso ari pieminE j a baltie5u kus-l: as probl6mas. pirmais ir emocio. - -sms, kas bieZi trauc6 skaidru 15anu. Ir ari tautas egoistii tie :: 'r gatavi izmainlt savu tautlbu :=-- labk15jIbu, ka ir darlju5i velSu

skotu bagEtnieki Angliji komtnisti. Ir jEizvairis

---e5u

un no

savstarp6jas apkaro3anas. paSreiz

baltieSiem 1ie13kd 51;elEands ir starp tiem, kas koncentrdjas \tz politisko aktlvismu un tiem, kas liek kulttru pirmd viet5. LielSkais drauds ir apatija gan starp baltieSiem, gan cit5s tautds. Ir jEmodina interese ci1-

v6kos.

Projekts, ko uzsEka 7.VLJK, Sinf tlka papla5in6ts. Viena VLJK darba grupa bija propon6jusi dibinat Baltie5u inform5cijas centru. Ja Saau centru dibindtu EiropE, tas dotu 1esp6ju trimdas baltieBiem uztur6t cieSSkus sakarus ar iedzlvot5jiem Baltijas valstis, efektlgdk darboties pasaules polftikd, piedalities kulttr51ds kustlbas rietumos un populdrizdt baltie5u jautEjumu starp sve5tautieSiem. Lai saniegtu Sos m6r$us, kongresa'

KLUDU LABOJUMS

padaje VEja Zvanu numura (Vz 19) drukas velnJ-4$ paspe-ja iespiest k1trdu. LatvieEu Fonda rekllma velnij5-20.Ipp. ierakstija, ka LF piei:5lra Akacim 91000.00 pabalstu. Tas faktiski bija 91000.00 aizdevums, ko Akacis ir jau atmaksE'jiE.Red.

Saja centrd birtu p1lnu laiku jastrdda baltie5iem ar piemdrotu izglltibu un pieredz i . Igau4u profesors Tonu Parming, ku;B strddd pie Srlietu ministrijas (State

par igaugu department), stdstlja imigr5ciju ASV 20. gs. s6kumd. Parmings j-r str6dEjis desmit gadus viend no igau4u ciematiem VidusamerikA. Viens Saas ciemats bija Liberty Montana , kur nodibin6 j a pJ-rmo un vienigo igau4u skolu AmerikS. TuvumE ari atrodas daZi latvie5u ciemi. At5ltirlbd no DP laiku imigrantiem, pirmie iebrauc6ji bija izcelojuSi no Krj-mas ekonomisku apst6klu d61 un tiem nebija nekddu polfiist<u intere5u. Vipi ir saglabEju5i daudz no savas kult0ras, bet pâ‚Źcndc6ji dtri asimil6jEs sveStautieSos un Sodie:: ciems ir iznlcis un pamests. Tie kas v61 ir paliku5i ir veci ]audis, <as run5 senajd igau4u valodd. turp. 47.lpp

VINE REI'ZES..,

RIGA DZIRDES,

KA PAcloMJU sAvlENieas eAnxAeuMt orueErA uarvt.rA NAV AI ZMIFISTI

Eiropas droilbas un sadarbibas konference sdksies 4. novembri vinE. PBLA aicina ikvienu tautieti ierasties vinE jau 2./3. novenbrr, l.aI pied

alitos: BNIVIBA NENAKS PAR enivu vEr-os lreelsrrr pala vlrues AKCIJU !

demonstrdcil-as u.c. manif estEcijEs 18. novembra atcer6 (7. novembrl)

baltieiu simpozijE parkrievoEanas izstdd6 u.t.t.

UzvAnds, v6.ds Ad ne se

LatvieEiem koPdju lidoiunu un apmeSanos HoTEL SAVoY kErto aitrida Jansone (1-800-523-7241 vai 7556t B Pearl Rd., Littleburg Heights, OH 44130). TIKSIMIES VIruE,

INI NIGA MUS

DZIRD

Mans ziedotums ieks nakstams uz \NFFL v6nda. P.O. Box 4016, Ftockville,MD eO85O'

...BYC

of Special Investigation) str5d6 kopd ar KGB, 1ai deport6tu ka5a noziedzniekus, ko ties5 PSRS. Amerikas procesudlSs tieslbas Sajos gadljumos vairs nav. Kad cilv6ks tiek apvainots par nacistu kaya noziedznieku_,_ ."lPY jau uzskata. par vainlgu. Vairiki Zurnalisti apgalvo, ka ja publika zindtu kas paSlaik notiek OSI, tad ASV birtu 1ie15ks skanddls nekd bija ar Watergate. Apstdzdtajiem nepienStiesnesis kas zverindto tiesa izlemj vipu likteni. Nav iesp6jams pdrbaudit krievu liecibu un pier6dijumu autentitati. Rikken ari jaut5, k6p6c visi kaya nozLedznieki tagad ir no austrumeiropas? Kas ir noticis ar tiem no citdm zem6m? Rikken nobeidza savu runu izskaidrodama, ko katrs var6tu darit, lai Palidz6tu OSI upuriem. BaltieSu kongresa dalibnieki arl rakstija pastkartites baltie5u disidentiem un pa brfvo laiku nodarbojEs ar sportu, vakar6ja aP ugunskuru un kopd g5ja pirtl. Visi bija vienis pratis, ka vajadz6tu vairlk jaunieSu, un vispdr baltieSu, iesaistit kongresa darb5; bet ari dom5ja, ka peddjos qados baltie5u jaunie5i ir kluvu5i daudz aktivdki Polltiski zipd. Pilnsapulce iev61â‚Źja ndko5o BYC padomes priek5s6di Indru Vatvari un jaunu BYC padomlr kas driz s5ks organizet sesto BaltieBu jaunatnes

Amerik5nis William Hough, kas tikko :eidzis jurisprudences studi-jas, re-

:er6ja par savu diPlomdarbu

"The and

.:-nnexation of the Baltic States -ts Effects on the Development of

Law

Forcible Seizure of lrohibiting territory", kupi vi15 Pierida, ka sattieSiem ir likumlgas tieslbas s[tfzdties pret PSRS okupdciju Baltijas 'zalstis. Hough saka, ka baltie5iem ir vispirms jdpdrliecina pasaules va1kd piem6ram Holande, ku;as stis, parlamentd driz balsos par baltie5u jautEjumu, lai td deklar6tu, ka neatzlst PSRS okupdciju Baltija. Bet ar to vien nepietiek. Ir jav6r5 sankcijas pret Padomju Savienlbu. Starp citu, Hough arf min6ja, ka baltie5iem vajadzEtu uzrakstlt labu Baltijas t0risma gr6matu sve3tautie5iem (Travel Guide to the Baltic States), jo paSlaik tAdas nav. Arzemnieki, kas mek16 55au informdciju, grielas pie krievu sarakstftEm gramat6m, kas ir Pilnas ar propoqandu. BYC dalibnieki bija sajirsmindti par Hough p1a55m zinASandm un interesi- baltie5u Iiet5s. Zinta Aruma informEja Par JBANC (Jolnt Baltic American National Committee), kur vija nesen sdkusi str5ddt par "publicity director"un ir vienfga algotE darbi-niece. Vi4a pastdstlja, ko viga dara un kE citi baltieSi var6tu palfdzet Saja darb5. Igauniete Mary Ann Rikken, VaBingtonas CCJS (Coalition for Constitutional lirektore

kongresu niko5d vasard.

and Security ) Justice paskaidroja, ka OSI (Office

I I

I IIII rI xtr I

ffi

Indra

Fffi F"

Y*.

trffi LE

Punga.

ffi; .fauna

i,atvi.r.i,lr.l

Centrs MinsterE

A1 .+t

ul_sl LCM

ZE-M VIENA JUMTA ATK r

A tsl N

ASnrun

Ilinsterd 5. , 6. un 7 . septembris bija lieIu notikumu pilnas dienas. Jaund Latviedu Centra ideja bija fs* Jau 5. septembri notika tenojusies. atklaianas akts vicu viesiem. GaIvena rundtdja, Eiropas parlamenta locek1e, uzsvera, ka nevar rund't par brTvu Eiropu novdrtE atstdjot Baltijas valstu problemu. Vacu ministriju un skolu pdrstdvi iepazinds ar arhitektiem, skolas vadibu un jaun6 centra buvi. Vakara sekoja iedzied5-dana Minsteres latviedu vadiba. 6. septembri, piedaloties asto4iem garidzniekiem no trim konfesijSm, notika centra iesv6te. Sekoja apsveikumu runas no PBLA, LCK, ELJA, MLd, utt. IIOzikalaja dala Londonas ansamblis "Atuzstajas Atklddanas akts ar koncertu balss". itga tikai detras stundas; vakari tepEc gdja vel lustlgak. Kd muzili balIei tika uzaicinata kada anglu celojoSa grupipa, kas piedeva tqinstei:es jaunu svaigumu. Darboties ballitei iesEcis arf jaunais krodzigS. Sabraukuii bija simtiem viesu no vdcijas, Anglijas un Zviedrijas. Par LCM atklaSanu z!4as sniedza vietejd prese un televfzija. Jauni sarikojumu zale ar parbidamam lampam un riciondlam apgaismoianas iespEjEm atstaj modernu iespaidu. rzLeikta gan kritika, ka ari jaunaja maja zale esot par mazu. Skolas telpas tik nupat ka tiek iekErtotas, tEpat arT adninistrativd laika uz Centra telpam dala. , _- Tuvdkd jaun6s Eiropas avfzes repaivaksies archfvs, DV, biblioteka, dakcija, PBLA IB, utt. Dzfvokli paredzE-ti tikai aprDpes persondlam un sabiedrisko darbiniekiem, kas zinatr,ru instituta Jogad parstaves visus kontinentus. Skol6ni par interndtu ir samerE apnierin-ati; protams jadod laiku ta iekarto5anai . I stabas perpilnigai svara sadalftas pa trim un pa vienam

iedzivotajam. Gan vieninieku, gan istabas pieejamas visas trijnieku labierfcibas. Telpas iektirtotas ar jaundm m6belem, kas pdrsvara pilnfgi Pretejie dzimumi iebuvetas siends: nav atdaliti ar stdviem, bet ar gaiteju durvim. JaunpienEcEju skaits Eogad strauji palielinaj ies, un visas vietas internaLa principa ir aizgemtas. Vislielakais pienac6ju skaits ir no ASV austrumu krasta, Zviedrijas, Kanadas un Anglijas. Par jauniem audzinatajiem darbojas Ilze Klavina un P6-teris Elferts no ASV.

Padlaik veikti tiek pedejie iekdrtodanas un cela buves darbi. Driz darboties varaA sdkt arf uinsteres latvielu bâ‚Źrnu ddrzs. Skola un jaunaja= klubi4a, kas apmierina viet6jo latviesu vajadzibas lidz 6im valda pacilats un optimistisks gars. D.14.

w///a\\v///a\\v///a\\v// Y

mrg iound od resG,: Lettisches

Gyrnnasium

Salzmannstrasse t52 4400 Ivluenster/Westf . W. Germany

IEGADAJATIES LATVIJAS I'IODERI{O I4UZIKU

* Rock muzikas ieraksti:

"CRED01i

koncerti

studijas 'ieraksts ,citas grupas

"JUMPRAVA" "PERKONS" q

C-90 C-90

ofici-ali uzstlties noliegts C-90

,.LiEPAJAS ROCK FESTIVAI.A.,

ieraKsti

"SiPOLI" rock opera

Tautas muzi kas i eraksti : l0Rl{Al4EllTS" un ci

I'laugl i

C.6O

C-90

C-60

"DZEG[ziTE" b6rnu ansamblis dzied vasaras

un ziemas saulqrieiu dziesmas 'LIEPAJAS no819PrsrIVALS"

pasaules kara

dz'iesmas. "0P,['lAl,lEllTS"

Latv'iias

abi ieraksti

C-60

fo1 l<l oras ansambJi C-90

Estrides muzika: dzied VIKT0RS LAPIENOKS iautras un m'ierigas R.Paula un

citu

komponistu dz'iesmas C-90

citi solisti C-90 Estrides dziesmu salikurns 1 C-90 Estrides dziesmu salikums 2 C-90

dz'ied ZonZS sIKSllA un

Skaqu

p]ate "VEL IR LAIKS" Latviias rock muzikas dokumenticiia

izdota RietumvSciji (prnxonn,oAtorRu,DZELTENO PASTNIEKU)ierakst-i. $10 ar piesLtiianu.

**Ieraksti nav izdoti skaju plat6s.

Cena C-60 kaset6m SB, C-90 kaset-em $9,R1us 50d slrtiSanas izdevumiem

**IEINTERESETAJIEI'1

rAKStit UZ :

LI,I\/A

1784 3rd street llhi te Bear Lake,l'lN. 55110 U.S.A.