Vēja Zvani / 19. izdevums by aljavalde

VEJA zvANl 19. GRAND

RAPIDI

IOSANDZETOSA

brkaga getrorta

Frlade

Wi,

Uv$uPr\se{os

portlande Vilmingtona

fuenaew

b'XWTLg' K4i^t4 ,.41u/420

ffiixw@lhlt

'ND'4NAP..1**"

*rr*oo^ san francisko

--T I r $

VEJA

Z\ANI

IZDEVEJA: Amerikas Latvie6u Jaunatnes Apvieniba REDAKCIJA

ATBILDIGAS REDAKTRISES: Kancdne

Kristina

Putene

Ilze

REDAKCIJAS LTDZSTRADNIEKI: M6Ta Abene, SandoTs Abens, padega , vita Terauda EKSPEDITORE: MEra Abene

J5nis Kancins, ITze padega, Silvija

Zurndls "v6ja zvani" veltlts jaunatnes i-nform66anai un probl6mu iztirzaianai. Ar autora vErdu, segvdrdu, vai inicialiem parakstrtajos rakstos izteiktie uzskati ne vienm6r atbilst ALJA vai "v6ja zvanu" redakcijas viedokl im.

Raksti, vEstules un sludinajumi sfitdmi: Kristfnai Putenei Ilzei Kancanei LLz Park Avenue vai 34 Sunnyside Drive

Hoboken, NJ 07030

Yonkers, Ny

10705

iestEties ALJA. Biedru maksa ir $g jaunieSiem, gl-5 biedriem veicinatajiem. Abonementus karto ekspeditore: MEra Abene Abonementus lEdzam

1-3 Fernwood Avenue

Rye, NY 10580

VZ 20. redakcijas sleg6anas datums:

3l-

augusts

SATI.JRS .....2

ALJA DARBIBA MES, MES,

MES

K1fv1ande.... Grand Rapidi d*aqa San Francisko Dvf4u Pilsetas KvElo5ais Deglis...

TU & ALJA, ALJA &

ALPA

......4 .......5 ........s . ... ..5 .....6 .....8 .......7 . . .10

NEDEr/A CTLVEKU

KONTAKTAM....

....11

7. VLJK

PROGRAMMA....

....14

VAKARA

LATVIJA UN MES

Dzeja Latvija.... Intervija ar Didzi Rozenbergu...

LASITAJU

FORUMS VINE

7. VLJK - PARDOMAS... AN

.......19 ....2L

5. LJAAK PBLA AKCIJAS

.......15 .......18

un BATUN

.....25 ......27 ......29

ALJA DARBIBA Otra valdes sede

Pro- Peace

ALJA L986. darbibas gada otrE' valdes s6de notika 3. maijd Quality Inn Pentagon City viesnicd ALA kongresa 1aika. Valdes priekdsEde Vita Tdrauda piedalijas kongresd ka deleg-ate no ALJA. Sakara- ar 5o, ALA valdes priekds6dis aristlds Lambergs ludza ALJA atbalstft Valdi Pavlovski par priekdsefa vietnieku ar mu-su balsi valdes vEledanEs, ko ari i zdarlj 5m. Ga1venEs pErrunas bija par 7. VLJK Otavd. Ir liels dalibnieku trTkums, it sevi$5i no Amerikas. Rfcibas komite j a bi j a r516inE j us ies ar 15 0 dallbniekiem no Amerikas, bet lTdz 5j-m ir pieteiku5ies nepilni 40. No Eiropas ir pieteiku5ies 32 un no Australijas l-8. Nav sajfsmas par VLJK, ko sagaidlja. Ir paredzEta telefona Iai akcij a, lfbniekus .

vervEtu

LIELAIS MIERA GAJIENS NEIZDEVAS

5i gada 14. mart5 Mojave tuksnesi j-era Gd j iens izbeidzds, Lielais tikai 14 dienas pâ‚Źc s6kuma. LIdz ar to izbeidzds ALJA nodarboSanEs ar M

gal r-enu. Pro-Peace

organizacij

rikoj

g5jienu ar ceribam uz kodoliero6u atbrugo5anos un uz mieru vis5 pasauI6. Pro-Peace organizdcijai bija nodoms ietekmEt pasaules tagadni un ndkotni ar demonstr5ciju, kupa piedalitos 500 cilv6ku uz devigiem meneSiem, 3,235 jtdZu g6jien5 no viena krasta Tidz otram. l-.

martE

LosandZelosa tj-kai

atklaEanas

aktE

viena ceturtdala

I aunus

SakarE ar jaunu ALJA biedru Mdra Abene ir izsiltljusi vdstules visj-em bijudiem

piesaistlSanu, ALJA

biedriem

PEACE

biedriem

veicinEtEjiem, lEdzot vi4iem atjaunot savas kartes. Pdc 33. kongresa bija 260 biedru un 5 biedri veicin6ta-ji, tagad ir 336 biedri un 87 b.v. Ma-ra uz46mds sEtit lidzigas ve=stules ar1 citiem, ku6i ve1 nav ALJA biedri.

PErstraddtd RTgas rokas grEmata veidojas.. Andra RozentEle vdl gaida

uz dafiem rakstiem. Vaks btrs neuzkritoSs un kabatas lielumE'. GrEmatEm vajadzetu b0t gatavSm 1Idz dziesmu svetkiem. No 33. kongresa ir 1ie15ks atlikums neka agrak lik5s - $f268.L3. gatavo un I vars Mdra A. j juni ja demonstrac i u L4. llujork6, Notiks gEj i-ens no Dag Hammerskjold v

Square uz PSRS sttniecTbu. Blakus demonstra'cijas citEs austrumu krasta

pils6tds nav paredzdtas, lai pdc iesp6jas daudzi var braukt uz gujork.: un piedalities tur. NEkamE valdes sdde laikam notiks par VLJK laiku KanadE.

i1200) no iecer6tajiem gEj6jiem bij a ieradu5ies un lidz L4. martam, puse no tiem bija izlEmuEi izstitie sno g'ajeju rindEm, atstdjot 600 cilv eku. Iemesli bija vairaki

bija

dala

slima klimata maipas d6l, dala bija vi.lusies un dala sidz6jEs par 6d iena trfrkumu.

Lidz ar gajEju izstESanos, Pro-

Peace nevarEja segt savus izdevumus un l-4. mart-a, Davids Miksners (David Mi-xner) , kas ar lielu idealismu bija

iecerejis 5o akciju, paziqoja

gajiens vairs neturpin6sies. Gajiena izbeig5anas d6+ ALJA bija jaatsakEs no nodoma rfkot akcijas visas pilset5s ku;am demonstranti bttu devu5ies cauri. ALJA, koPa ar citim baltieSu organizdcijam, bija paraIIEl i darboties p1 anoj usi gijienam, v6r5ot uzmanlbu uz to, ka

prasltu brivlbu cietumniekiem, kas apcietinEti par piedaliSanos mi-era kustIbS. PirmE tf veida akcija tika izvesta ar labdm sekmdm l. marta atkla5anas akta, Jdja Brau)6.a vadibS. Latvie5u jaunie5i, Serbu5ies tautas t6rpos, nesot plak5tus par Baltijas valstfm, runEja * ar Sqjejiem, .ke arI ar skatlt5jiem, par situdciju Padomju Savienlbd un vEca parakstus peticijai. Vel pie tam, Laine Ceku1e no Stokholmas bija ieinteresEjusies piedallties gdjien5 kd gEjEja, kupa laikd vi4a bttu varejusi sludrn6t visiem baltie3u prasibas starp idzgaj 6j iem. Tom6r, parakstu vEk5ana turpinEsies visu gadu citEs akcijas. Ja kdds cits riko akci-ju sav5 pils6tE un gribEtu ietilpindt parakstu vEkSanu, petfcija un citi materiEli par kodolierodiem 1

kodoliero6i arf atrodas Baltijas valstis un vz to, kas notiek ar t6diem kd Intu Ce11ti, kas izsaka brfvu joslu Baltijas valstis ir (2021 savus iebildumus pret kodolieroEiem dabDjami no ZaLgas Robijas ALJA cereja vdkt Ziemeleiropa. 387-5852, 1401 N Street, N.W. ' parak6tus peticijai GorbaEovam, kas Washington, D.C. 20005. NAV PAR VELU PIETEIKTIES 7. VISPA5AULES LATVIESU JAUNATNES KONGRESAH no 7.

lidz

ll.

julijam 0tavd,Kanadd,

Dallbnieki no ASV, Kanadas, Austr6lijas, Anglijas, Vdcijas, Zviedrijas un Brazilijas ir jau pieteikuSies.

Brauc debatEt, dzled6t, dejot ... NenokavE So vienrelzEjo notikumul!! Nosuti $50 (Kan) lemaksu uz 7, VLJK. 4 Credit Union Drive. Toronto. Ontario l14A 2NB

MES, m0s, MEs, Milie lasltdji! da'ie numura- sEksim pErskatu . par *r*"- pa6iem latvie5u jaunieSiem, izkaisf tiem pa Amerikas pils-etEm. Reizi gadd jauniedi satiekas ALJA kongresE, bet_ ko .trini . dara pdrd jo laiiu? LEdzEm jaunieSiem aaX5des pilsEtEs rakstlt Par to, kad, kE un i.apcc jaunie$i vipu piIsEtE- satiekas, kas vipus saista-, _X9- viPi dara un nedara.' Kas visaktivEk darbojas tautas dejas, koris, jaunatnes koPa..? pu1cig6, - criLamsporta aPskatft kEQa loma, )a 5a je ir "viet6 jE" visp5r, ll;a jaunatnes I1menT. Kddas ir ALJA un pulclpu attiecfbas - ko viena otrai var un nevar dot. V61 nesen, sam6rH regulEri notika lskursi- Tede veidE ALJA uz4Ema kontaktu ar jaunatnes pulcigiem. PEdEjos gados vairs nenotiek Tskursi. Daudzi jaunatnes pulci4i pa6i clnE.s Rakstos, ar neaktivitEti un apdtiju. j5s daZadas atklE sanâ‚Źm-am, ko j[tas pd-rslogoti jaunie5i problEmal: '"r latvie5ir aktivitEtEm, jauniediem virs 2A g.v. nav intereses neko darat, daudz jaunie5u da'ZEdu iemeslu aet ir atstEju-5i pilsdtu un palikuSi ti(ai pavisam nedaudzi. Toties, ci-tur darbiba sEk atplaukt un Kve-Io5ais Deglis ir sEcis kvelot. Neceram atrisinEt visas latvielu sEkt jaunieiu Probl6mas. Ceram esam un par domEjam ko noskaidrot neapmierinEti, attiecibE- uz savu darblbu, ko vSlamies mainTt un ko ne. Saja numurE sEksim Ke teicam pErskatu. Ir v61 daudz pilsE*tu, kur bzTvo jaunie5i, kas nav Saja numurE aprakstftas.

Rtnd&,.Aa++t+t+ U

KLIVLA Daudzi Klivlandes jaunieEi jfrtas mtsu Pils6tas pErslogoti ar ar latvieSu noti-kumiem: latvisliem s\olu, skautlem un gaidEm t dt Daugavas Vanagiemr dr sporta kori, utt., tomEr komandEm, te5tri, vipi piedalEs SajEs ..latviskds iz6aribd's ar prieku un ener{iju, kaut vai enerffijas gandrfz vai pietrDkst, mE$inot izskriet uz vis5m PusEm. organizdcija, kas manuPr5t ir vi-Itauax ipdjusi iesaistit jaunieEus savd darbE ir Daugavas Vanagi, kuyu sarlkojumos m6dz piedalfties visu paaudZu cilv6ki. Vanagi So PanEca atlaujot jaunie5iem 4emt aktivu un noil*igu tiazaatrbu to' izpildiUanE. Arf sporta nodarblbas saista daudz jaunie5u. Nesen nodibindjEs jaunatnes basketbola komanda un daudz gadu ir darbojusies Eiropas futbola komanda. oiemZ61, volejam nav bijuUas gluLi tik labas sekmes ka basketbolam un futbolam. (Nevaru atcerdties p6dEjo relzi, kad b0tu darbojusi-es volejbola komanda.) BUtiba, vi-spopulEr5kais sporta notikums PEdEjos gados ir bijis "BaltieEu Kauss", kas ir gadsk6rtEja Amerikas paveida futbola ipele prel lietuvie$iem. Tie$i uz 5o sirefi ierodas daudz t5du jaunie*u (gan sp61â‚ŹtEjos, gan skatltEjos), kas reti parddas latvie$u sabiedribd. oomaju, ka Klfvlandes jaunie5i ir ]oti atturigi pret sve3niekiem, pat iatvie5u "sve5niekiem". Gribot, negribot izveidojas ktiles un tEp-ec ir grfrti jaunietim, kam nav ilgEku 1ai[u uiJis sakars ar Xtm xtibE*, atkal iejusties latvieEu " liete" .

meS,

MES,

m es,

GRAND

cRAND RAPTDU ,rauNrrBu VAKAR , SoorEu ull

'veik

oensiea-

Rit:

1s pdrskdts .

Vakar

MES,

me s,,...

EkEfvie jaunie5i, kuSi piedalljEs abds grup5s vai nu aizv5cds no Grand Rapidiem, lai ietu skol6 vai saktu jaunu darbu; vai iedzilin5jEs skolas darbos; vai vigiem 2uda intereses piedalfties. TedS], jaunie5u skaits saplaka un interese piedalities norima.

Rit Nakotne liekas atkal spoZEka. ttz Grand Rapidiem ir atvdkudies da'fL jauni jaunie5i, paris "veco Grand RapidieSu" ir atvlku5ies atpaka] un toreiz jaunie jaunie5i ir pieau6u5i un ieinteresEti piedalities jaunie5u

-EEms pieciem gadiem Grand Rapidos dzlvi darbojEs tautas deju grupa "Liesma" un jaunatnes pulcig$ "Koknese". Tautas deju grupai bija m6lindjumi katru svdtdienu, ku;os sabiedrlbE. san5ca vj-smaz astopu paTu jaunie5u. "Liesma" arl piedalljEs katros Laura Purija dziesmu sv6tkos. Jaunatnes pulcip5 arr- bieZi sapulc6jEs un rlkoja vairEkus saviesfgus vakarus. Sodien

Pirms apm6ram diviem gadiem tautas

deju grupa un jaunatnes pulci4a darbfba apslka. Pirms pdris ned6)Em tautas deju grupa sandca pirmo reizi kopE Milvoku Dziesmu sv6tkiem. "Liesma" Toronto Dziesmu svEtkos nepiedal isies. Jaunatnes pulcigE v61 arvien nekd nav darijis.

Domdju, ka BI ir klivlandieEu vislieldkE kaite, un ja mEs grib6tu iesaistft vairdk cilvEku mDsu vietdjd jaunieUu sabiedrfbE, mums katrE zi4a :r j ab[t daudz vairEk pretim ._

::5rcXiem. ='r:KS

KrOn]-tl-s

diXaga dzfvo daudz latvie5u jaunie5u, bet 1iela daJa nav pdr6k aktiva latvie5u sabiedriba. Vi4i drfzdk satiekas priv5ti, atsevi5l;os draugu pu1ci4os. Uz bal16m tie atndk, bet uz citiem sarfkojumiem (pat jaunieBu rikotiem) tie nen6k. Rudeni uz pirmo dr,,:p s6di atn6ca apmEram 10. cilv6ku un visi tika iev616ti vald6. Marta sdkuma bija v61 viena pilnsapulce kugas tie5ais noltrks bija dzird6t jaunieSu padomus bet NEVIENS erpus valdes neatndca. gados lp_ti sekmfga ir PEdc jos bijusi Sirsginu 6alte. Sabrauc jaunieSi ari no apkartneF pils6tEm un Turp. 8.1pp.

,'l

dviou lsetas "PErkonI{a",vaditEja Nora PEtersone

S* Hncisko Esot baumas, ka San Francisko jauniesi nav p5rEk aktivi, neko daudz nedara. tds ir tikai baumas. Mums San Francisko apkErtn6 varbfrt nav tik lie1s jaunie3u skaits kd daids 1iel5kEs pilsdt6s vidien6 un austrumos, bet tie kas mEs esam, turanies ciedi kopE, uzturot savu taivietibu. Pirms pdris gadiem m6s nodibindjdm jaunatnes pulciptr" kas aktivi darbojas kddu gadu. Tajd gadd n6s noorganiz6j dm va i rd'kus re f e rdtus , pd r runu p6cpusdienas, fskursus un citus sarJkojumus. Kas notika p6c tA gada? Nu, diemZe'I jdsaka, ka cilv6'ku interese zuda. Bija vair5'k gribFtdju, ka- darftEJy:. nedabiljEm atbalstu,ko bfrtu gribdjusi,1rI un sagaidljudi no vecakd's paaudzes. Kad jaunatnes pulci4u iesd'kam, 1ikEs, ka vecd'kE paaudze bi ja +oti sajusmindta, ka jaunieSi atkal a[t1vi piedalija-s latvieBu sabiedrlb6 un darfja kaut ko savas latvietlbas 1abE, bet kad m6's rfkojdm referd'tus un citus sarlkojumus, mEs nedabUjdm sagaidfto atbalstu. Bi jEm J_oti viludies. Viena no mfrsu'grfrtIbdm Kaliforniid ir lie1ie attdlumi. taunieii qrib6[u Turp. 10.1pp. .

6 i

Mineapoles, St. PauIas Iatviesu sabiedriba, .no malas skatoties, varbft daudz neat5NiSas no citiem latvie5u "pagastien". TomEr pdc viena pavadita gada esmu saskatijis iezimes, kas varbfit i r at$fi rigas. Katrs tEs varEs izvdrtE-t, salidzinot ar savu vietE'jo latvie$u sabiedribu. Pievienojos vie-

tEjai tatviedu jaunietei kai "Laika" slejEs aprEdfja, ka par Minesotas latvieSu sabiedribas aktivitetE'm un it w, IpaEi par jaunatni maz parE'dE's latvie5u laikrakstos. Abu pilsEtu jaunie$us apvieno oV jaunatnes pulcipS, ddreSu sarakstE' atrodami 72 vE'rdi. Aktfvo skaits (tie kas neriEk tikai uz ballitEm, bet ari uz citiem saEloiumiem') 42. Tetad vairdk kE puse. Mandmu iespaidu uz jaunatni atst6j us i lute r6'gu draudzes dalT5an6's pi rms vairEkiem gadiem. MineapolE' ir divas draudzes, ar divdm skolEm. Vadoties no patreizEji-s situEcijas diez vai gaidEma draudXu apvieno$and's, tom6r abas skolas zem viena jumta bfitu v61ams. Ertibas d6I draudzes-apzTmESu pEc lie1uma. Lielajai draudzei, ar ap 800 dvdselu, ir pa$ai savs dievnams ar plaKEm telpEm sestdienas skolai, referEtiem, tautas deju mE{in5jumiem, utt. tadu blakus m6'ja kop5 mE'citEja c. Abakuka aiziefanas stdv tukUa - trtrkst mEci tdj a . maiajai draudzei trtkst pa{ai savu te1pu, skolu apmekl6 tikai kedi desmit audzEkgu, bet tai ir pa$ai savs macitEjs. Te radusies gandriz komiska situdcija. LieIEkE aktTvo jaunieBu dala n6k no 1ie16's draudzes. Pils6'tds visaktf vEk darbojas tautas deju grupa "PE'rkonftis". IstenibE jErunE par trim "P6rkonI5?"_.grup5'm. i,ielaJS' grupE dejo jaunieEi no 14 23 gadu vecumam. Vid6jais un mazais "PErkonTtis" apvieno lielEs draudzes sestdienas skolas TurP. 8.1pp.

q,w & glLlg, glLlg & q,w Pirmais, ko k6ds vietdjE jaunatnes pulcina valdes loceklis jaut5s ir ko ALJA var dot nums? Un ALJA ikgadus prasa k6ds laEuln.s mums no jaunatnes pulciniem? Gadu teEEffia ALJA saites ar jaunatnes pulciniem ir iziru5as. Mfisu uzdevums Sodien ir tds aLjaunot, lai jaunatnes pulciqi un ALJA gfitu maksim6lo no cieidkas sadarbibas. ALJA situScija ir diezgan skaidra: ar vietE j o j aunatnes pulcirlu lidzdal-ibu ALJA darbE, ALJA bfrs vair5k biedru, rosig6ka darbiba, un ALJA iegfis balsi vietdjE llrnenl . l|azliet griltdk aptvegami ir tie labumi, kas varEtu ndkt jaunatnes pulci4iem, kufi aktivi iesaislas ALJA. P6'dEjos VEja Zvanos Guntis Smidchens iztelcEs (iar vispasau1es LatvieBu Jaunatnes Kongresu Aust16lija), ka ik pa reizei katram latvieBu jaunietim ir jEpiedzivo tas, ka JA, ir ari citi citur kas dom5 tdpat. Ka jaunieiiem BostonE, jaunie3iem -ii.kaga, jauniesiem SiatIS pamatd ir tds paias intereses, tie paii piedzivojumi. Ka mums visiem ir daudz vairdk kopEja, nek6 atiki riga. Sada pamatdoma ir ari el;a, cenioties iesaistit. pAg iespEjas vairdk jaunieius mfisu latvieiu jaunresu sabiedribE. Mfrsu tagade-ja- sabiedribd 'tau redzams, ka visaktlvdkie ir tie jauniesi, kuqiem ir bijusi iespdja : z rauties no sava centra un satikt ; aunieBus no citdm maldm, piemEram :'qr nste rE vai Gage zerd. ALJi me-{ina iaCas iespEjas pavdrt ikkatram jaubirs jEnop6r

ALJA ar savdm publ ik6ci j Zip5m un V6ja Zvaniem -- cen3ai6mradft saiti visu Amerikas jaunieSu starpa. visp5r zinims, ka iauniLii !"i .k|[stsatiekas Demoind svin6t Jdgus,-ka jau_ nieSi Bostond rfko semin5ius, ka jur_ nieii VaBingtond ik piektdienas vaka_ ktgjg pa pilsdru . zinas un v6ja Irs zvani. mCgjla katrd jaunieti iedzivinit domu, ka bdtu paiam- jdaizbrauc satik_ ties ar citiem, un aplilkot kas tur otl rd krastE notiek. No tE, k+fi; pu5i j3:li:ii basdraki, _iauniines pulciqi aktivdki un ALJA rosigEta. Bet praktiski -- ko tas nozin6? Ko

ALJA konkr6ti dara, lai 6aau kopibas sajftu istenotu? ALJA Zi4as un V6'ja Zvani ir tikai dala no tE', ko ALJA vir dot, lai palidzEtu viet6jiem jaunatnes pulcipiem sav6 darbd. Zigds un Zvanos pulcigi var sludindt savus sarikojumus, tH piesaistot jaunieBus no iitam piIsEtEm, arI jaunie6us, kuli dzivo tddd's vietd's, kur trtrkst citu jauniedu sabiedribas. Bet -- ALJA var arI !zmantot ke f inancia-'lu avotu. ALJA aizdod vai arT pieS[ig lidzek]us sarfko_ jumu rlkoianai. piemdram if qada aDrilI ALJA Bostonas jauniedie* aeva sEkIas naudu baltieBu jauniedu politiskd seminSra rikodanai. Noruna bija tEda, ka ja seminErs i zdodas, sdklis nauda atmaksdjama ALJA. Bet ja nd -ta k]trst par ziedojumu. T6lak Alta var financidli un organizEtoriski palidz6t mazajiem centriem istenot sarfkojumus, kas vardtu likties, ka nav mazai jaunatnes grupai pa spEkam. ALJA var palidzEt izk6'rtot rokgrupu turnejas, var palidzEt kdda maza centra mE'kstiniekam vai referentam izkErtot turneju. plaSa organizdcija kE'ALJA var vieLEjam pu1ciqam atvieglind't ka financidfas, te arf organizdLoriskS's galvas sdpes. ALJA ari var palidzdt pE'rejodam jauniedu polfti skE' un kultu-raI6 izivd k+fit par paliekodu. piemEram, sakopot dokumentEciju par viet6jo jaunieBu rosm6m polftiskajE IaukE, un ar to TurP.25.1pp.

KVELOSAIS

DEGLIS -

de9o6 ! Kv6loEais Deglis sakas 1985. gada vasarS, Gafezera Vasaras VidusskotS. MEs nebijEm'un neesam apmierinEti ar paSreizEjo latvleSu st5vokIi. Mes redzdj6m, ka latvietlba trimdE dr-up un ka st5voklis LatvijE pastEvfgi k][st SaubfgEks. MEs pienEcEm pie sec].nal uma , ka ja paUreizEjais st6voklis trimdd un LatvijE negrozds, m6s paliksim tikai vâ‚Źstures grdmatEs. Paturot prdtE, to m6s uzdroSin-ajEmies izdot biletenu ALJA kongresE Va$ingtond, kas'aprakstlja daZas v5jibas, kas visos latvieSos arvien bieZek atrodas. DomEj6m, ka ALJA kongresE atrastos kartfgi lettiji, bet kad sEkEm nopietni rundt, bLeY.i atskandja atbilde:"I came here to party! " Tas ir cik kritiskE stEvokli esam nonEku5i ! Toronto Dziesmu sv6tkos un .7. VLJK izdosim otro xvEloUE Degla biletenu. NeSaub5mi tur atradfsies liaut lias, ko Tev un man vajadz6tu ievdrot. sfrdami nesaisLfti ar cit6m organizdcijEm (ka ALA, ALJA, utt. ) , KvdloEE Degla darbiniekiem nav jEraizEjas, ka kEda mtsu doma vai raksts neatbalsta piepemto uzskatu Sodienas sabiedrlbd.'MEs neredzam pu|<ainus ddrzus Latvijas nEkotnE, jo t6'du nav. .Mtrs redzam darbu, kas ir vajadzfgs, 1ai izvilktu Erk$$us. Viss, ko mEs mE{in5m paveikt, ir'1ai latvie5i apzinEs, ka jl tu un es tos 6rk5$us nes-akam tElip vilkt 6rE , tad kuyb un kad? Pa6reiz tauta thlajas un ar tDla6anos uz priek$u 'netiek. Beigds, m6s tikai tiksim tik td1u, ki mEs gribam. Vai esi apmierin6ts palikt vdstures grEmatEs? r

P6ters Alberti5r5 Kvelo5ais Deglis 1-053

Alder La.

Naperville, rL

60540

..... drrAee

vienmEr esam pavadijuSi lustfgu vakaru. Rudenl Jp arf piedalds latvie$u skolas b6rnu svEtkos ar "Cietuma" novietojumu. Kopd ar LSC 1abv6]iem JP palldz ar gadskdrtejo LSC uzveduma izrddes riko5anu. Sogad valdes vecums ir no L6 lidz 20 gadiem. Jaunfba nebeidzas ar 20 gadu vecumu. AgrEk, kad mana mdsa vai bralis rundja par "veciem jaunie5iem" tie bija jaunie6i 30tos. Vai tagad jau kEds 20tos ir "vecs jaunietis"? Es nedomaju. Nesaprotu kEptrc ari Cikdga, te ka daudz6s citEs pils6tds, jaundki un druskj- vecaki jaunie5i "nemaisds". DomEju, ka tas palldzetu un , ka JP varEtu vair5k pan5kt ar vecdku jaunieEu iesaistf5anos r )o mums (jaunEkiem) nav tik daudz pieredzes. L987. gada rudeni difaga bus 35. ALJA kongress. Cerams, ka ditagas jaunie un vecie jaunie5i ndks ar idejdm un lielaku gribu kaut ko darft. Daina Smidchena

....Dvrliu PTLSETAS de jotH jus. "P6-rko,nTSa" vadibu augstasinigi i r uzg6'mu5es Nora PEtersone un Nora Lunde. Sestdienas skolas dejotEjus kopE ar N. PEtersoni vada Rita Dauka. No vienas puses .ir ]oti pozitiv; ka vadit5,ji nEk no padu de jotE'ju vides, pret tiem btrtu jEizrEda 1ie1s respekts. aprila beigi's "p6-rkonltis,' piedalijis Minesotas internaciona-'IE festivSlE, ko pErst5v6ja ap 55 tautibas. Viens no rikotE.iu komplimentiem latv j.eSu aeio[Ei i i? gandrT: vienfgie, kas savE starpE lieto dzimt: valodu. KE otra svarTgEkE aktivitEte b[r-.: jEmin sestdienas sko1a. SkolE valc: veselTga gaisotne, skolot5ji pE:Ioti stEv visas paaudzes, taEu augsti j5.vdrtE- jauno skolotEju veikums. BijuBie absolventi katru sestdi-enu ierocia: palTdz6't bibliotEkE- vai darbojas pa: palTgskolotEj iem. Jaunie skolotE- -

....DVINU

PTLSETAS

VEsturd, d"ogr6fijE un LatvieYu valodE

ir utd abitErienti Rita PeIE-ce, Vivita Rozenburga, Dainis Mjartlns un pusgadu Laine Cekule. DV Jaunatnes Pulcip( apvieno, va-

g.v. Td'pat sarikojumos dominE- latvieBu valoda. PEdejos gados darba un studiju apstEklu def vairEki jaunieKi pErcEIuEies vz citEm pilsEtE'm. Tom6r kas noticis ar tien saucamiem "vecjaunieEiem" ? Tautas de ju grupu sastE'da lieIEko tiesu jaunieUi starp L4 1B g.v. lzlT.dzinEtEkE situE'ciju ir ar pulcigu, ta6u pavisam maz redzami jaunieUi virs 25. g.v. To DvTgu pilsEtEs ir ne mazums! Protams arT Minesotas IatvieEu jaunieBu sabiedribE nevienmEr viss norit bez problEmEm. Gadds kad k6ds uzpemas amatu, bet laika tr[kuma dE],vai citu iemeslu dEI tos nav sp6'jTgs pildit. BieZi vien valda ari cita veida domstarpfb6s sabiedrTbE ir jaunieUi ar at5)Sirigdm'sabie-driskajEm norm6m un laTvisko pieeju. Sogad ovTpu pilsE't6's dzivo ja divi jaunieSi no Ei ropas. vai vipu uzskati un savEdEk6 lietu uztvere tika pietiekoEi respektEta? Ko jaunieS! sagaiditu no ALJA's? T; ke aiiesotieEi ir izolâ‚Źti no TietdkajEm sarikojumu vietE.m vidienE, iespEjams bltu sarikojumus rikot Milvokos irui. I{ineapolE. vi;tE j ie jaunieUi noteikti bEtu atsaucigi. BallTtes MineaooIE i r tik slavenas, ka uzdzTvot kirie bLe[i vien ierodas pat no citiem

r6'tu teikt, visus ttinbsotE dzTvojoSos latvieEu jaunieEus. (,:a kE'ds, i r piemi rsts r so,zinEties ar priekHEdi Andru Rozent6li llineapo16. ) Par priek5sEla vietnieku darbo jas A. KancI'ns. Pulci4a sddes notiek neregulEri - p6c vajadzibas. galveno notikumu jE'uzskata . lag organizeto jaunieEu demonstr6ci-ju 18. novembrl pie Stata nama. DemonstrS'cija bija labi izreklamEta; par to informaci ju sniedza DvTqu pils6'tas TV un radio programmas. Laikraksti divas dienas sniedza intervijas ar latvie{u visu paaudfu pErstEvjiem. Neskatoties, ka tajS' laikE prese bija aizgemta ar R. nEqena un tI. Gorba6eva tikEanos [enEvEj latvieEiem tonE'r izdevS's iekarot vietu pirnaji.lapaspusâ‚Ź tie{i zem ibiem lielajiem dtrZiem. No.puIciar na kalend6ra UUtu j6'min braukEana 2irgu vilktEm ragavEm, tie kuYi pazTst Minesotas ziemas apstE'klus braucEjus neapskaudis. TonE'r, v6lEk Zvaneru {imenes mEj6s visus gaidTja pelnTta uzdzT5ta t i em. ve un somu pirts. SpEjas darboties sabiedriskajE un lieIu JaunieHu sabiedriskajE dzivd laukE" ir |oti lieIas. Cerams Iomu iepem ari uineapoles sporta kopa. kult0r61d jaunieXi neieslEgsies bezinteres6-ari s5pievienojas uzskatam, ka DvTBu pilsEtu jaunieSos notiek renesanse. Tautas deju grupE un pulcipd ]oti aktivi iesaistE-s jaun6 paaudze zem 18. o

nEkamos gados. DI{

ltK5lt4lEs 1986.9.AL laika no

'l.ffitx* 2l -

30. novembrim

Drr

ALPA D(

Leji4a un citu ierosm6 pirms gada dibindjEs organizEcija, kurd var sast-av6t padsmiLnieki vecumE no L1-16 ga-

diem. organizdcijas ideja ir strEdEt Latvijas nEkotnei, uzturot sakarus starp padsmitniekiem EiropE un visE pasaulE. Galvenais mErkis i r inspi r6't un atbalstit padsmitniekus Latvije sabotEt pionieru organizEciju, krdsot grafitus, nogemt krievu uzrakstus, Par ELPA J. Pdvuls saka: "Mums utt. jauztur kontakts ar Latviju un arf paBiem sav6 starpE j-aturas kopE." ELPA un ALPA sagatavo un ieinteres-e jaunatni pirms te sasniedz ELJA vai ALJA vecumu. TuvEka inform6cija un darbibas priek$tiXumi adres6jami : JEnis PEvuIs Utmarksgatan 7, S- 25254 Helsingborg, Sweden ( te1. 042-181585 ) . ALPA par sevi saka: "l'IEs meitenes MineapolE esam dibinajuBas ALPA nodalu nmerii<5. SastrEdEju*L"s ar ELPA sitSp6. ELPA galvenokErt sast3v zEni, bet ALPA dominE meitenes." LatvieBu padsmitnieki mostaties ! Dibiniet gruPievienojaties mums. pi4as savEs sestdienas sko16s, rakstiet uz Eiropu, iegilstiet tuvdku darbibas informE'ciju jaunieBiem ALPA Ame r i k6 : 16 j- l- No r thwood Rd . , Prior Lake, MN 55372

JaunieBi AmerikE, sekojot Eiropas pusaudZu piern-eram, dibind judi Amerikas padsmitnieku apvienibu latvieBu (ALPA). Par Eiropas padsmitnieku ierosmi jau rakstlts laikraksti rrLaiks" un "VEja Zvanos". ELPA centrs atrodas ZviedrijS, kur Jdpa Pdvu1a, Ilmdra

ALPA strta

'sveici-enus

Eiropa-.

$ +$ +$+$+& +&+S +&+& +&+&+"$+& +& ....SAN

FRANCISKO

piedalitles visEs organizdcijas, bet vienkErii nevar visur izbraukdt. Kaut San Francisko jaunatne nav tik aktlva ke te ir bijusi pagitn6, l6ndm atkal redzam maiqu uz labo pusi. Vairums no jaunie5iem ir iestSjuiies korpordcijds. Sports, itsevi6lf i vole j s, ari Iot.i saista jaunieJus. MEs arl nesen atsEkam tautas deju kopds, nitenlSa, darbibu. rad pagdjuiE gada 18. novembri San Francisko jaunieSi tika aicindti demonstr6t pie krievu konsuld'ta un pie$dd6ties pie te s6-tas, dabfjam 1ie1u atbalstu no jauniediem. MEs bieii san5kam kopE tEpat papriecdties. Rlkojarn sabraukSanas jilrmal6 , kur tEpat spEl6jam voleju, pa-

l-0

O{6p6'jam un palust6 jamies, e jam uz koncertiem kopE, braucam uz kalniem un

rTkojan balles. Zinu, ka jaunie5iem Seit bltu interese rfkot ALJA,s kongresu atkal San Francisko, kddus iskursus un citus sarfkojumus, ja mEs zin6tu, ka dab0tu atbalstu no citiem, ka cilvEki gribEtu braukt. Kalifornija taEu nav tik telu ! Ja m6s spE jam aizbraukt uz lv1ilvokiem, VaEingtonu, Toronto, ked6+ j[s ne uz San Francisko?

I'lEs varam mE$indt nSkotnE bfit aktivSki, saistit sevi ar politisk5m izdarIbEm, nopietniem mErkiem. Ja griba b0s, un domdju, ka ir,'tad ari spdsim to padarlt. Laila Jurevska

NedEIa cilvEku kontaktam ,

DemonstrEcijas skats Bernd, l-986. gada L2. aprili

jau Helsinkos, Somijd, L975. gadE 35 izpildf5ana tiek pErbaudita stis sanaca un izstr5ddja divas reizes kopS L975. gada. (Seit vispEreju lfgumu. Konference kula jEpiemin, ka internaciondliem valstis piedalfjEs sauca Conference ligumiem tikai reti kad ir bijusi for the Security and Cooperation in reguldra pdrbaudl3ana - Helsinku gala Europe (CSCE), latviski Eiropas akts ir tada zi4d vienreizejs. ) droBibas un sadarbfbas konference. Ar IepriekSdjEs pdrbaudes konferences ir lIgumu bija domEts uzlabot valstu notiku5as BelgrEdE un Madrid6. savstarp6jEs attieclbas, tas cieBak Madridd vienojEs, ka pdrbaudes vienojot, uzsve;ot kop6jas intereses. konferencâ‚Źm pa starpu notiks daZas Viena no galvendm interes6m bija, lai "ekspertu" sandksmes. Tur pErrundtu Eiropa bDtu dro5fba un miers. atseviS\us tematus cilveki, kas bttu Konference nol6ma, ka tas bfrtu precfzEk inform6ti par tiem. val

pilnfgEk legustams ja visas valstis pamatnejEs respektEtu c i lv6ku tiesfbas, un te lfguma vj-ena dala saistfjas ar cilv6ku tiesfbEm. Vieia ro valstfm, kas 5o lfgumu parakstlja ::-ja Padomju Savj-enfba un td viga arI p:evienojas Siem cilv6ku tieslbu paratlikumiem - vismaz rakstiski. i.r l fguma praksti5anu vien nav :eKas panikts, llquma tekstam ir :.<:- enE jaseko. Helsinku liguma, jeb r.1 --o p1a55k sauc, Helsinku gala akta

5i gada L4. aprllf s5kas viena "ekspertu" sandksme Bern6, Eveices galvaspilsetS. Te ilgs 6 ned6]as un beigsies junija s5kumd. Pdrrunas Bern6 b[tu tie5i par to lfguma da]u, kas saistds ar cilveku savstarpejiem Helsinkos dalibnie6u kontaktiem. valstis bija nolEmu5as, ka katrai jdievero zindmas normas, kas atlautu cilvEkiem' brivu savstarp6jo kontaktu pdri valsts robeldm. Piemâ‚Źram, valsts iedzivotdjiem vajadz6tu var6t ce1ot, t-1

izcelot, apprec6ties ar citas valsts pils6giem ierobeZojumiem. bez VEstules un citus sazigas lfdzeklus nedrikstEtu kontrol6t un valstis j aunieSu veicindt m6{in5tu satikSanos. Ka zinEms, Padomju Savienlba bieZi rlkojas kd v61as, neiev6rojot savus un starptautiskos lfgumus. Ta ar1 parkapusi Padomju Savieniba ir gala dallbnieEu bet aktu, Helsinku valstis ne vj,enm6r uz4emas atrast un pacelt citu valstu pdrk5pumus. Tamd6|, 1ai daritu zin6mus pdrkdpumus okup6tajE Latvijd, latvie5iem brfvE pasaule- jEdod lieclba dalibniedu valsts deleg5tiem. Pasaules brivo latvie5u apvieniba (PBLA), Sinf gadljum5 apvienojoties ar centrElajEm igauqu un lietuvie5u organizEcijEm, pi lnigEk darbo ja-s, 1ai Berne par PSRS inform6tu delegdtus pErkdpumiem Baltijas valstfs sakar5 ar cilv6ku kontaktiem.

Amerikd4i baltie5iem jau agrdk bijuBi

1abv61igi un viji Bernes konferencE palidz6ja iegUt t.s. NGO (Nongfovernmental organization) statusu. NGO statuss deva ba 1 tieS iem oficidlSku poziciju un ar to baltie5i var6ja brfvi ieiet un iziet no konferences centra. Konferences centrd amerikd4i palfdz6ja baltie5iem nok5rtot satik5anos ar visdm valstim Etri. ]oti PBLA un baltie5iem ndca paligd PBLA Sabiedrisko zindt4u institDts (PBLASZT) . Jaunie5u lfdzdallba bija paredz6ta ne tikai ka piedali5ands interesantd un saistos5 darb5, bet arl, 1ai iegutu zinSSanas, ka darboties Sdd6s konferenc6s. InstitDtnieki BernE ieradEs svEtdien, L2. aprili. Vispirms tie iepazinds ar pilsetu un satikEs ar PBLA delegacijas vaditdju Dr. L. Luksu. VigE izskaidroja konferences jEgu un stratE{iju paredzEto pldnu lsteno5anai. Studentiem bfrtu domEts deZur6t div5s viet5s: baltie5u biroja un ari vEcieSu cilvdku tiesfbu organl-zac1l as birojE. B0tu arl preses draksta z 19oJ um1 un jEsagatavo demonstr5cija. Nakamd diena s5kds darbi. JaunieBi uzrakstija preses zigojumu par j

PBLA jau priek5 konferences bija izstrEdEj usi iesniegumu un to

izs[tljusi

valsts deleg6tiem.

Tom6r,

BernE vE1 der6ja uzSremt personlgu kontaktu ar valsts delegdtiem, 1ai uzzindtu vai iesniegums sa4emts un vipus pErliecindtu, ka iesnieguma j-nforma-cija svarlga un td konferencE

noteikti jdizmanto. Lai sarundtu satik5anos ar valstu deleg5tiem bija divi celi. Pirmais bija, ka ar katru valsts 'delegEciju sarun5tu satik5anos individueli. Bttu katrai jEzvana, jEsarun5 satikSanEs un tad pie tEs jEaiziet. Te visus deleg6tus apciemot paietu diezgan ilSi. Otrs celS b[tu dabdt at]auju tikt galvenE konferences centrd (tur laida tikai deleg5tus un presi-) un tur tad satikties ar vlsam delegEcijdm, 12

vienu

p6c

otras.

baltieSu preses konfeienci un to izdallja presei un delega-tiem kur vien iespEjams. Tanf dien5 ari tika apmekl6ta Andrej a Sacharova konference, kas notika Bern6 tani pa55 laikE. Sqcharova konference bija domata, lai cilv6kiem brftu iesp6 ja krasEk izteikties par ditvetu tieslbu pErkEpumiem pasau16. Sacharova konferences rfkoteji Saaa celd cer6ja iespaidot CSCE konferences'darblbu. Sts dienas vakarE notika piegemEanas ASV sttnieclbd un slt4a vietnieka mftne. AbEs vietds latvie5u jaunieSu pdrstdvis Juris Blodnieks dzird6ja domas par latvieBu iesniegumu [a vispilnlgdk sagatavoto un par baltie5u darbibu kd tabi organiz6tu kE tas parasti esot. OtrdienE instittta grupa turpinEja izzl1ot baltieUu preses konferenci un ari piedalities Sachdrova komitejas rikotajE konferenc6. Sacharova konferencE notika panelis kuy5

izteica sUdzfbas par cilv6ku ltiesibu pErkdpumiem. Vairums s0dzlbu bija.vdrstas piet PSRS. Dr. Lukss ari piedalijEs Sini panelf un izteica latvie5u sEdzibu. pievakarE, pus seSos, notika CSCE konferences oficidlS atkla5ana un instit0tnieki, cerib5 ,, ka delegdti viqus redz6s, tautas t6rpos un aprakstftos kreklos tErpuSies staj_gdja pa konferences centra priek5u. TreBdien biroja darbiba turpin6jEs, pilnd spdkd. DeZurEjo5iem jaunie5iem bija jEinform6 vair5kk5rt ieinteres6'tie par cilv6ku kontaktu pErkapumiem Baltijas pa vaIstls. konferences laiku atnEca ]audis no cilvdku tieslbu grup5mr rro' avlz6m, Zurndliem un raidstacijdm un pat d,ay,t of j-ciEl i delegati . Bet tredaien darbs kluva intenslv5ks, jo bija p6dEja mirklf jdsagatavomateiiats, tiq daudzas vaLstis.

pasniegt preses konfer6ncE. Baltiedu preses konference tre5dien ies6kds pulksten 5os. Baltie5i deva piemdrus, kE PSRS neseko Helsinku lfguma dalai par cj-lve-ku kontaktiem. No latvie5iem Lolita Velmere stEstija ke PSRS nelauj vigas dvlgu d6liem izcelot u2 Rietumiem. 'Valentina

stdstija par sava vfra mdsas stEvokli kada Sibirijas nometnE. Jaunietis, ElmErs Tannis stEstija par ierobeXojumiem jaunieBu kontaktu par izveidoBanE. lidzlgiem pErkdpumiem no igau4iem st5stfja Valdo Randpere un lietuviete Galina Vila5ina. Preses konferenci apmeki6ja 25-30 cilveku. Pie preses konferences beigdm tika sa+emta zirya, ka baltie5i dab0ju5i atlauju demonstr€t. pati par sevi demonstrdcijas atlauja nav 1ie1a lieta, bet gernes' policija bija aiz 1 iegusi demonstrdcij as CSCE konferences 1aikd. Divpadsmit grupas bi-ja prasiju5as atlauju, pat A;draja Sacharova grupa un grupa, kufa aizstdv padomju Savienfbas Zfdu6. ','ienfgi baltieSu jaunieSi, kd 13. l:upa, qagdma nepiecie5amo atlauju :emonstrEt. leturtdien5 bija jEsagatavo un ;i:zsludina demonstricija. No rita -z:akstfja preses zijojumu un to

izdalfja preses aSentfrram. VE1 arT pa telefonu tika zvanits avlz6m un televizijas raidstacijEm. Plakdti, 1ie1i un mazi, tika gatavoti gan angJur 9dn v5cu valodds. Tom6r, vajadz6ja kaut ko speci5Iu, vizudlu, 1ai pievilktu publikas skatu un Zurnal istu fotoapardtus. P6deja mirkli 55du ideju izgudroja ElmErs Tannis. VipE sprj-eda, ka kdds var6tu nogulties zem6, ar v6deru uz leju un otrs tam st5vEtu virsO. Tas, kas st5vEtu virs[ tur€tu plak5tu, ka PSRS "kdpj uz cilv6ku tiesIbdm". Ta ari notika. Demonstrdcijas sEkum6 ElmErs Tannis nog0lds \tz zemes un Juris Blodnieks vinam stdv€ja virsir ar plakatu: HUMAN RIGHTS stepped on by the Soviets. No sdkuma nebija planots 5o ilgi- darIt, bet skatlt5ju interese un atsauclba pret 5o izdaribu bija tik 1ie1a, ka abi jaunie5i nostdv6ja visu demonstrEcijas laiku divas 26.1pp. Tur Turp. stundas.

Ldsmane

,.,ii{!ir&;i!:i:i

r:::i::

!':

J. BJ.odnieks stEv uz E. Tap4a demonstrdcij a

-LJ

Visp asa ul ES La tv esu Jau na tne s Kong an Yo ut hC ongt 71 hW or td L at

7. tt

eme

Con gr

sM on dial

rESS CSS

de sJ eun es Lel tons

Z. VLJK vakara orogramma. Gandrjz 160 jauniesi ir jau pleteikuSles 7. Vispasaules latvieSu jaunatnes kongresam. Tos sagaida intenesanta un vispusiga pnogramma - gan dienas programma (kas jau vairdkas reizes aprakstlta), gan vakara prognamma. Pirmais kongresa vakans bUs sadalits div6s dalZs. PirmZ, oficiZlZ dala sastZvEs no kongnesa at(ldsanas un kongnesa prezidija ievOleSanas, Otr7 dalZ bUs uzjautrinasanas, lai kongresa dalibnieki, kupi sabraukuSi no daZdddm zemem var0tu labZk iepazities Par iepazisanos vakaru ir atbildigs Eniks Eglitis un rietumu krasta jaunieSi n0 Vankuveras. Otrdienas vakars bUs veltits Latvijai. Dainis tljartZns un Laine Cekule gatavo "Latvija 86" ku;'Z izmantos daZSdus lldzeklus, lai aprakstit Latvijas apstakius sodien. NZkoSZ va?ard kongresa dalTbniekiem bUs izdeviba drusku energ6tiskdk izkustEties. Andrejs VItols un citi jaunieSl no Plontnealas gatavo nakts rotalu ar daZZdiem pdrsteigumiem. TeZtram bUs veltits ceturtdienas vakans, Pauls Raudseps no Bostonas in atbildigs pan diviem uzvedumiem, Pirmais b0s izvill<ums no lmanta Ziedor;ra "PoEmO par pienu", un otrais ati bUs izvilkums no Harolda Pintera lugas "Family Alfairs".

Piektdienas vakaram Toronto jaunieSi b0s sagatavojuSi vlspusigu kabarE vakaru, kurZ var6s piedalities kongresa dalibnieki. (Ja kdds lasitdjs v0letos piedalities, lUdzu sazin2ties ar rlcibas komileju.) Bet paSd ped6ja vakar-a kongnesa dalibniekiem bUs izdeviba uz$drbt Tononto dziesmu sv6tkiem lidzi panemtZs glaunZs drEbes un piedallties elegantds vakariqr3s un ball0; kupZ spEl0s Toronto kapele Elektriskie burkdni. Par So ipaSi eleganto vakaru gZdZ lnese Konba. Pec vakara programmZm bUs ari izdeviba turpinZt debatet par daZZdiem 3autZjumiem pusnakts debat0s, dziedZt, dejot, uzsist zoliti vai ari gulet. NAV PAR VELU PIETEtKTIES! Nenokave So izdevibu satikt jauniesus no visam pasaules malZml Var registr6ties nosUtot $50 (Kan) uz 7. VLJK, LatvieSu Centrs, 4 Credit Union Drive, Toronto, Ontario l14A 2NB. Li I iana

StZrasla, dienas programmas vadltdja.

Latvian Canadian Cultural Cenlre, 4 Credit Union Drive, Toronto, Ontario M4A 2N8 1.4

DZE]A LATVI]A NeskaitEmas reizes ir spriests, kas ir dzejnieka piendkums, vai vispEr tam ir jEatbild k6'das domas vai Un visu laiku ideolo{ijas priekld. kamdr rakstitam vErdam ir bijis IieISks sp6ks nekE teiktam, sabiedribas domu un problEmas uz pleciem nesu6i dzejdari. Par Latvijas dzejnieka varbtrtd'ju "pienE'kumu" vislabE'k izsakEs E.

zirnis dzejolf "Ugunskurs pie

Abavas."

odam dzelt smadzenes kustin6t Latviju izdomEt

netraucEt

krilzE mEnesi smelt

pasauli pirveidot atmiqu liekot klat dzlvibu turpinEt dzivibai vietu dot Jauno dzeinieku tematika ir visuaptveroEa, IomEr lie16kais uzsvars tiek likts vz Latvijas soci6lo problEmu aprEdiEanu, dzimtEs zemes mitestibu un it ipa5i p6d6jos gados uz pasaules un miera probl6mEm. Arvien bieiak dzejnieku darbos plrEdS's folkloras elementi un t6'1i. Soreiz lieldku vFribu piegriezisim diviern Latvijas jaunEs paaudzes dzejniekiem. Diviem stipri atEfirigiem savd temati-kE. Par MEri Melgalvi Latvijas presE l-asim: "Sen mums nav bijis dzejnieka,

r.ugi tik precfzi bfrtu izjutis jaunat:.ei spEku un vEjumu, tik droli savu :aaudz i ielaidi s dzej d. " ( P. J. Nr . 57 , :iE1. 9.) I"ISris dzejE iet lfdzi jau:.a:nei, lidzi pilsEtai, reizEm tE ir .=arkastiska, teizEm pilna medainas sentimentalit6tes. Ta ir ;-rspil6tas ::c{i un nemitigi pam6coBa. Anna nancdne t5s dzejE ir jau.l

{ama pretestiba pilsEtai un tds ritmam. Anna ir latgaliete un Latgale stEv vinas acu prieklE:

GribEju aiziet projEm, No tevis pasaules celos, Tagad krustcelSs tav5's aijigi nometos celos. Ka sendk mEmulas m-aclia. vejg pdrme-t ptr selu iran krustu... Es atgrieZos, Latgale, mdmi5r, Lai pasaulE nepazustu! (veltits

Andryvam Jfrrdlam)

Kaut dzejniece prot piem6roties pils6tas dzivei, Latvijas tauki "ar asu rugEju de1nu" tai paliek mild'kie: Zem asfalta maskas zeme raud AsarEm neredzamEm

Pdc pienegu asniem rflgtiem Un smilgu skar6m.

asfalta maskas zeme raud, Savu smagumu viena nesot, zem

Tai pdri tramvaji aizddrd,

Neko ne dzirdot, ne redzot.

gribas izaukl6t kumela ped6. Tai asfalta smagums sep Kd nepelnita rEta. Zemei tik Ioti KEdu

zem asfalta maskas zeme raud, Tai, lidzi cieSot, ievaidas klusiNo viegluma smagi sieviete nEk, Kura nevienu nav aukl6jusi.

Annas Rancdnes pi rmE dzej olu grEmata "LOgBana mEjai" iznEca 1,982. g. nTgd. Dzejniece raksta tradiciond1i bez liekas pdrspTlStTbas: "Ja Eis ce1{'. tradicion6lisms nav'vieglais 1(

Dze)niekam b0tu jalop kulturdlam paEa sevis lasitEjam. paiam sevf lasitEjam' Nak 'jauni' stiIi, nEk jauli dzej-

niekil kuri cen$as katrubrid izskatiEfs ties kE roteiiJi vinndjuEi. cikjisuz iefdeio to stila mai5ras un atmodina patieti93' Dzeju attiisno "fut jaunajiem izcelas ar srs anni starp Rakltf i;jEtu:" ;;Ii""iuu"Pur Annu iancEni izsak-a's v. Avoti5rs (Liesma, Nr .8 , 1985. g. ) . ozeiniec6 savd Pi rmajd dzejolu krEjum6-jo skaudri apr6da arI Latgales sUro ve'sturi:

v. kalpones, Gravracr,

rnaukl ES, Linu kflEj i, kalpi un gani. . Saimnieki Vidzem6, saimnieki ,

KurzemE,

StrEdiniet mani, es noplisis izsalcis s , pi edz imi s mni ek ze Cangalu zaimos, krilzi,ka. jfisu ustaba MEku uztai bils gai3a, bet Ia imTte Bez saules "I! mana

,*-i" ii

IELU

ffiN

TIKAI ALJAS IZDOTA - V1.n18C 16tv.riu valodrt karte b-rfvvalsts lalka Iclu no!!ukumt!D

R-IGAS KARTE

ar t.8ad;JlcF

UN Latvijss

turi.soa un paSo,iju vaJadzlbim jaurr.esu satik{4" is v[.tsr, pteminekll., oizeji, Atrodanr rcrtor6nr, atckurbtuve:, okupicijae vara! [cst;de3, u.t.t. 8ie;t

p.r

R18a nevsE atrast

krrtt

uz troPa sez rltu Puse' Ritu puse-, zalmuilas pagastE

Tumsa

-t

Astoni celi vijas. vieni bazirica, viena sko1a, Astoni krogi bija. Asto4as rilgtas nelaim es asaras, Astortas zirgu slitas tqai ztte , audz6ta grU ta jEs vasa16s, x6 grasis nodzerta t ik cl . MuiiS - pEtaga. Bazn 1c esP r edi l1 is 1o ga. ustabas Trilkums aiz ig E izprieca vien miesas MErdEtas Degvina 16site krogE Katru gadu LatvijE tiek rikotas J' dienai. "Literatilrd un Raina dzeias ori[5ia" 86' gada 5 . septembga numurE pir"tarratu utr'uiiu-a. nancdnls dze ja: Jasminu smarla, balta un vErTga,uzpilB tai netiru eIPu, - uo Ifist. . . var jau Padzi"gIt l'lfrt:?liiti':r" slik[.i , ira tieSEm tie vE j ini PU''

latvieSu

PirclGt rGv pirms cei',;uma - d.;viniet drauSlem te un LatvijAl C.na S6.00 uzvirds, virdr

vdiini pil5 un lidz asinim nobrEi, ju,lta, gribi tu dzivot vai mi rt "" Neij.zskar senkaPos glabdtas

segenes,

Zem rupjiem pirkstiem Austraskoks

irst.

- Idcila

lexevitretttst valodi.

Pus6.

cai6ums vidzemE, Gaidr*" Kurzem6'

Saimnieks debesis, sargEj iet mani

KU.R VAR ATRAST BRIVIBAS

aiziet, -mirst b6rni no sErq6m, v -Y ' kad Pasu sauc orevs, " mfiZs vEI nav

Pasmej un

Skaisti Ptlst dziesma un kutina pasirdd, Aplaiza maigi brices, lai dzlst' Padziedi "Pit, v6jiqi" saldi, Kad vlns un medalus'mutE list. .l tnr, pus, un as1n1s nerece, pu[i" ,rbt sdpigEk parTt un rTt, Kad iiteX bfs bdrenei agrd ras5 zemes asaras salasit.

Ve'l

zlp!_ Kart! pLePra3im6: ALJA, c,/o Guntrs SnlCchens, "932 N. BetI, Ch1c88o, IL 60625

mdra Melgalva dzeja nebfit na\: tradicion6la, tai tiazi rit pilsEtas ritms, bravuriga jaunatne ar ausis

dXinkstoJu " rock " mfizikas skagu un bez vardu krEisruma Iiek lasitE j iem noizdzertu pudelu lausk6m. Mdris mekIE durt acis un'kaut uz bridi neiesligt atbildi dzerBinas postam. Tas saredz saldE prdtojumd par n6kotnes ieredz6i. sabiedribas IielEko problE'mu tieksm6 p6c materi6Iiem labumiem un personibas vrl{A zaudâ‚Ź5and; tas aicina J.asitdju atgriezties pie tautas dziesmas. Visiem Vinai ir 19. ieteicams ir !I. Melgalva dzejolu kr5Pai visu vairEk pasaulejums "Meldijds ieJaia". vigai patik diskotekas Lielu ieguldijumu dzejnieks ir un indieiu kino. devis Latvijas "rock" mu-zikas dzTvE. Ansamblis "PErkons" ierakstijis vairS've-l vipai patTk kas dziesmas ar MEra uelgalva tekstiem vienatnE klainot "t1eInbalto Qziesmu", "Balddi par pa liedagu t gu1bi", "ozErEjdziesma" un citls, un' skatities, piem6ram: kE_pret akmegu pierEm plist vilni PROTESTA DZIES}IA PRET APKERTEJES ia izdotol apprecEt jilrnieku VIDES PIES.A,RNOdAWU* tElbrauc6ju, iripa katiu vakaru ieslEgtu "Sbnyfr Kam ir nolemts, kam ir nolemts, uD, klausoties kan ir nolents bedrE krist, to itEliedu romantisko duetu, nekad ar vieglu roku it nevienam domEtu par... nenosist. Uo, ja arT kddu reizi teiksim, par palmdm un milestibu. tomEr nenotiktu t5, turi muti, turi nuti, turi rnuti kabatE. Bet negadEs tElbraucdjs IespEjams, ka tava mute var vEl CaIi,. kuri laiku pa laikam kaut kur noderdt, varbtt vecai ieB16Zas kopili3 i-stabina, mdjgi stute, varbfrt ieL5ps oderE. nesmarzo-pec juras, SaiEu saites tevi tura, es tEs bet p6c snabja un benzina. visas vald raisu, v,aka r vi ja Iake j a di skotEkE . es ar savu cisu maisu Sodien klaigo pa liedagu. samaitdju visu gaisu. nit vipa izltaris ceturfo abortu. rJz galda piens par saldu salddks, Katru ritu viga pamostas Un medus biezs, bet caurspidigs, no badainu kaiju brecieniem. Ja putras blodH neapmald6s, tad Ierties'klet pie medus drikst. Tad it nekas nav dzivâ‚Ź jauk6ks Par Iielo, 1ielo medus podu, Un it nekas nav dzfv6 taukEks Par cit<im,

kam m6s godu dodam.

*(dt dzejola pEdEjis 8 rindinas nav ievietotls' m5'-ra u6Igalva dze!o1u I'ttteldiias k

rEjuma-

ieEanS.'f

xam6.r Anna Ranc5ne jfismo par Latvijas kridgumu un savE az'eia ieved r,atgaies

ikditinu, kame-r t'tira u61ga1va dzejrl m[zikas skagEs dzied visa Latvija, dzej* ::ieks Pdteris grfiveris nomet lieko un

LASI!

neski )

INTERVI]A AR DIDZI ROZENBERGU *+*+*t+ *+*8+*+*+ *+#+*+*+ *+#+*+*+ *+#+#+s

Latvlesu jDrnieks Didzis Rozenbergs 22. gadu vecumd iz16ma atstdt savu dziirteni un 1985. gada decembri atb6ga uz Rietumiem.- Vi4H pa5reiz dzlvo pie radiem Cape Cod, Massachusetts pavalsti, un iudenl uzsEks studi-jas jornieku sko15. yZz Kas jDs pamudindja spert soli viss kaut kd uztrauca Valsts DroSlbas aistat eadomju f<irEi un sivu lzivi, ka komiteju, un viji ar manu lietu sdka

ira,

sim

bijl pazinisz

l:li;ll*

,,:;ii:!:::;:--""";:3 turpindt DR: Mani pamudinaja tie$i personfgie sapratu, ka ja es v€I€jos bija manku{'iem, uz stiaaat strEd6jot iespaidi, ko ei ieguvu ta es jataisnojas-..vi4u prieksE, ka jUSas ku$a Uz ku$niecfba.. f,atvijas m66inEjis ' b0tu es japiedalSs Ja nedariSu.. vairs bija bieZl *"*= ]ot1 komjaunitne= un daZEdas-sapulces. Es viqiem skaidrot, ka tas bija tEdas tas neg0tu 1ielu netia nevarEju tur izteit<t savas vi6nk5r5as sarunas, ka es bttu iespaidu. Bet ta ka es taisnojos un domas, jo tla es zindju, -vienmtrr bija rakstfju paskaidrojumus un solljos ta padzii.s io kuia. Man japi.fagojas tam, pdr ko tika runEls vairdk nedarit, tad var teikt, ka in vienm6r- bija jEizgudro, vili man. "piedeva"; vigi gribEja, un "iir"f.e, ko es teik5u, jo ne vienumEr vareju lai es turpinu strEdEt uz ku$iem darba saviem jEglaimo ziqoju., vigiem Par palikt sEZot fiuiejot. Bija partijai. Mani ]oti Sokeji Lai, ka biedriem uz kuga--ko vigi dara., ar ko L", btrdams jUrnieks, nedrikstEju vi4i satiekas arzemcsr Pdr ko_viii saviem radiem runa ar erzemniekiem un tamlldzlgi. sarakstities ir ar vigiem €s nedrikstdju Erzemes r viipdr Y.Z, Un tad, kad Tu biji l6mis atstEL Es pa telefonu. runEt ar Eo situEciju, kE Isti Tava pErb6g3ana sakarus nekdd.us uzgemt nedrikstEju 'lo Eeka to uzskatiia risinajas? 6rzemniekiem t par noziegumu DR: Par pdrbegEanu es sEku domdt yZ: . Cik es saprotu, daZus Bos apm€ram pus-gadu iepriekE; tas bija jautdjumus par cilv6Xu sakariem ar 1-985. gada pavasari. NonEktjolldz grtrti, es irr.*.,i"kiem pBLA pacels Bernes b6gsanai bija diezgan Einl mani sagaida kas nezinaju, ari konferencc. pasaul6. Bet visi tie gadfjumi ar DroSibas komiteju mani Valsts vismaz bija, man Ja. DR: Es nekad pagaju5a gadE, vairEki iakari ar pamudinEja to izdarlt. par informdtoru. ,"rti"rn radiem no drzem6m. Kd es nevaretu bEt pec brivdiendm--tas reisE. Pirmaj6 detalds viss tas p6c tam uzzindju, par minu bija decembla vidtr--es biju stingri zinams 8ekai. Lij" Es jau par saliksanos ar Amerikdnu studentiem izl€mis, ka'es to dari5u. visus savus savdcu laiku Kadiss osti siki bija ziqrots VaIsts brivdienu ko es man bija, kas dokumentus, Un' arl mana Droslbas komitejai. devos es Ta gribtrtu 1fdz. jemt vEcu studentiem ar tik$ands I7. decembrl m6s Ipe4ingradas osta bija zin6ma Valsts pdd6jE reisd. ostd, Antverpenes piestajamies Un komitejai. Or6BtUas uz braucdm autobusu un ar. Belgija, es nekur ka Las, pdrsteidzo5akais ir jau ka zindju,. noteikti piis6tu. Es bija Ta pretpadomju domas. ireizteicu neiekap5u. atpaka] jebkadi6m autobusE es tajd bez tikUands vienk6r5a momentd es politiskiem noltrkiem un bez jebkdddm Es nezin6ju tie5i ku45lJz pilsEtu politiskam sarundm. Bet tomEr tas var65u aizbegt, )o mes 1B

Turp.

I I

(2) eagaju$6 vasarE GVv zenu mEc6ja gan piespriest audzinEt5j i nepatlkamus sodus, isprEtigi visddus bet pa6i nekaveias katrE brTdi "91111 savd starpd' sad 916zE ieskatities" unpa angli skam' " [.ad mEdza "pabuldur6t ( 3 ) Bi gada martE audzinatEju d1r. 'carezeiE bija pieteikuBies tilai bam divi zeiri. I{eklEja ari vismaz vEI ietrus skolotE jus. ( 4 ) No Gage zera absolventiem, kE reiz stEstija Stolus direktors, tikai viena jauniete ir katru gadu turpin5jusi ziedot vidusskolai tos vErdE neVeja Zvanu redakcijai: minamos zalos papiriSus, bez kugien C;;;;;iu "iA"isxori nepastEvEtu.' pEc plEna izdevies esi ' GarSki koment6ri 6eit ir lieki. "Tu Aicindm tevi talk-a. . . " Garer"La* ir vajadzigi jaunieSi jarlni skolotiji, aia"initEji, adminillEs kEdreiz ironiski pasmaidam par strdtori ari naudas ziedotEji, bet un J, J, jaunie6i samErE reti v61Es notiem veEiem, kas m[su dE-1 dibin6 j a un paBi pietni iesaistities darbE. ilgus gadus vadija un finince-ja s6stDaudzi tieBEm nevar Pa vasaru dienu skolas, vasaras vidusskolas, gaidas, skautus un Studiju.Centru, un strEdEL vidusskold, jo bez pilna laika nu sEk prasit, lai mEs pa3i par6dam, vasaras darba un algas vipi nesp-etu vai bija vErls pulEties, un lai nEkam samaksdt ziemas skolas naudu. Citi paligE vadTt i;Ts organi zEci j as . K6das turklit ir jau skolu beiguSi qn jauseiu ned6]u vijiim var btt tiesibas - Saaa veidE najE darb6 nevar -A;i praslt 'gi" jauniedi neri' muirs uzblzties? ltums labEk patik kritizdt vinu klildas un vdifbas, un s[ro- "tiifi;;iil". stradat GarezerS. TomEr katram jauties par'to,'ka latvie5i amerik-a pama- nietim ir iespEjams vismaz vienu dienu zEm asimilEjas. vasarE "strEdkt Gaqezeram" un iis dieiniciEliem anonTmajiem Atbildot nas algu noziedot vidusskolai. Ja -kas jd ,rEsIritiska skarbi savE katrs 6iirrSais vidusskolnieks Sovasar "rgrr, tu1â‚Ź vEja zvanu 18. numurE atklEja, ka noziedotu tikai $10.00 ( trls stundu rakstitEjs daudz ko nezina, kaut vai algu?!), tad Gafezers varEtu no saziepiem6ram tikai to, ka pavisam nesen dotaj iem $10,000.00 pieSfi rt stipenGarezera vasaras vidusskolEni ar audijds vismaz desmit jauniem skolot-aCzindtEju palldzibu svin6ja (var arf j iem vai audziriEtE j iem, kam tad nebfitu jastridE pa vasaru pie kaut kidu tur :eikt - "inscinEia") senlatviskas kasarTkozas. Laiks bttu iienEcis Sedus McDonald's. Tas tEds interesants joks, -umus Garezerl nevis ievest, bet gan par ko varam padomEt. Tepat varEtu pErlabot un i:kErtot.' Iilan liekas, ka tie jaunieli , k?s papildin6t daEus citus ne visai uzmai r ilgiku laiku stra-d6 juEi IatvieSu :.igi p6rdomdtus un gafos vErdos skolEs, pdrasti nesfrdzas par "skolas : :--eiktos DI,I komentus. vadibu." visi pFrziqi un direktori Es katri zigE nevElos teikt, ka DM (ieskaitot ari GW agrEko direktoru un ,: ::--iskEs piezimes bfitu nepamatotas. jauno direktrisi ) ne tikvien priecdjas --=--Z-: man liekas, ka _atrisinE jumi Garput konstruktiviem jaunieEu ieteiku::3:a un citu latvie5u skolu problEmEm miem, bet ka ar uguni meklE gados jau-:'.' :ekle jama "skolas vadibas" kritin6kus paligus un darba darft6jus. Nc .= :e: orlzaK milsu pasu darbibd: otra" prsus, dom6 jot Par Paiiem jarrvasarS. es UieiaX esmu sastapis tdcus - _Pagajui;a .6a[?r?:a niefiem, jaunietsi, seSi jaunus mEcija tikai un sabiedriskus :a:skolot5jus -:-=s.<:15 '.'E: nebi ja sasnieguli 35 gadu 6iniekus, kam pietrfikst citu laui::='. { :: i : -:*_:. atbalsta un Iidzdalibas vipu dari:E '

Laslta

Y-

A NON.PROFIT CORPORATION

Latvian LatvieSu Foundation Fonds !nc. llnvrp5u r.lrvrn3u

asv P.O. Box 9255

schsmdady. NY 12309

USA

ln Cemda: P.O. Box 847 Stn. P, Torcnto, ont. CsEda MsS 222 ln W€st Ggrmny:

Ostmarksre

{00

pieikiris:

$19rOCC Al,A

iegndei

TNTEFESES.

latviedu Studiju Centra micibas lidzeklu

manuskripta sagatavoSanai.

ln Aust6lia:

Forilr@ R6d

Eng8dim. NSW 22An

Aciralia r90c BoaFt oF

lrustEs

Aivffi G. Rmis Prdidgnt aid ChEirun Soulh 4Oh Sr6t Liocoln. NE 64510

4za9

l.02l 489-Zn6 llze Sih

Exsutiv6 VEe Prosidsnt (Prq6ktu pauire) 200 East 76th Str@t lOO2l

(2121 517-743€

Juris Cilnis

Vbo Pr6idgnl (P(i6ktu isnioguro lbp€dis) t*222 BsHqd Plee l{onhddgo, CA 91324 (818) 3.r9€02s

le[6 Fd3l@nis Vice Pr6idsnt 629 Mall Park Oiw

KitchoBr, Ont. Csmda N2P 1V4 (519) Eg$l/t35 Anita Pa&gs BaHag6

serstary P.O. Bor 9255

Sohertrdy,

NY 12309 (5r8) 37G5924

Pslril*s Tr6urqr Jurig

(D.libni6ku peainis) 350 Oiv€ Sr@t Itenlo Pa*. CA 94025 (415) 32+20€6 Gunlis Arai(* P.O Box E47, Sh. P

Tffio.

F0NDS

. $4rlOC Inantan Meiaraupan 'tLetvju n[rzikas

ln Swgdonl S6rog 57 163 41 Spenga Swrig€

Apt.20 tld Yo*, NY

atBtLSfA r.q,tvre5u J.rut[aTNES

Munst6r

BRD

FoNDS

Ont.

Caiada MSS 222 (416) 7625398

grimatas'r

$1r030 {ABS stud.entu konisijas d.arbibas attisti6anai. fi9r)CO ansamblin "KolibriI koncerta sariko6anai un latvieSu mtzikas instruoentu iegEdei.

B. Rubesas 'rVaro4darbu'r izrides sarikoBanai jaunatnes d.ziesnu svEtkos Montreili, Kanid.E. $r2rCCO {LA fz6litibas birojam v3saras vid.usskolu rrXursasfr un trBeverinastr atbalstan. SlrOCC

ansamblim rtA.kacis,' skanu

plates i-zdoBanai. $2,00O A,lfr6dan Stinkuran latvijas skatu slidi3u krtrjuua pirstrEd.iBanai un dokunenticijai. vairikus tfiksto€us 2x2 nometn-em, ki ari daudzien citiem $If

OOC

projektieml

vajadzigi jauni dalibnieki, Iai LF varBtu_ari turpmik atbalstlt augstvErtigus kultflras un lzglitibas pasikuius, LATVIESU FOIIDIM

Studentien pazeninlta dalibnieku naksa j pieprasd.ma: A,nitai pad.egai Babragai Pc Box 9255

Iuvika informicija

Schenectad.y,

L2rC9

Arldr€rs Phkans 2015 C@E 96 4rc. lA Sm10 (515) 292€538

KLw Zbh@nis t2O4 Glnhda}6 Oakvills. Onr.

Cffids

L6H

Cad

2Ir2

(416) 8446793

P. KlaviqS. Krikumu !er3ana, ko vadija i. pUBeIis, bije domits sacer6t vair6kus jaunus jautijumus, lietoSanai latvieEu KK spEIE. DiemZ61, dalibnieki pavadija vairdk laika sp6IEjot sp61i, nekE gudrojotl Latvijas n6kotnes grupa deva visiem iesp6ju pielikt savu domu graudigu vai smil3u kalnu. MEs dzirdâ‚ŹjEm par latviedu ,pankiem,, kuyu sauklis ir: "Ko nespEja vdcu tanki, to paveiks latvju panki t " Viena dalibpiebilda, ka ir labdk braukt uz LJAA 5. 'kongress notika no 19. niece Latviju pilqu galvu un tukBu kofe23. septernbrim Hoksberijas ri, nekS ar lidz ar tuk{u galvu un pilnu kofekoledtd, niEmondi. ri. ReferEti s5'kis tikai piektdien, bija divains refebet jau ceturtdien bija vairEki dalib- rdts PEc pusdienEm materiSlisms" ko "LaLvieEu nieki sabrauku3i no malu malim - no sniedza Varis Kamergrauzis, vienigais Melbournas, Adelaides, Brisbanes, Sidnejas un pat no DZeringongas. Vairdki bija jau viens otram pazistami, bet, Iai veicin6tu jaunas draudzibas un pastiprin6tu vecds, ceturtdienas vakara bija paredz6tas nakts rotalas. Sp6les bija visiem pazi stamas, 'b"t aaiiunieku sa jrismas iat vakars izdevds loti jautrs. Pdrdjo laiku aizg6ma nlApedani, _zoli9u" spE1e, dzied66ana ufi sISpju dzesesana. Piektdiena sEkEs ar brokastim un tad ar oficiElo atkldSanu. nlcibas komitEjas priekEsEde Inta Devine teica isu runu, nosprau2ot kongresa mErkus mudin6t domu izmaig,, *=ut"s valodi un veicinEt jauku sadraudzibu. LJAA Centr51ds valdes priekBs6des vietnieks Gunirs NEgeIs apsveica dalibniekus un apstiprinija Intas teikto. Visi svinigi nodziedija Latvijas himnu, un ar to kongress bija atkIEts. ReferEtu bag6tiba sEkds ar referEtu par tematu "Kristig-a misija kom[rnistu pasaul6" Astra ViIkina, pazistama DV darbiniece, stEstija par necaisnibEm Latvijd un r5dTja isu pagriCes filmu "PrisonIand", krI bi]u ie* :ilpindtas intervijas ar izb6guiiem. Sekoja darba grupas LatvieSu -.-a1oda un terminololiia i Avize; Kriku:.r kerBana (Trivial Pursuit); un Lat'"'i j as nEkotne . Tematu i zvEIe bi j a p6c -v 1ai katram bfrtu kas :espEjas plaBa, un grupas sandca kopi pa::teresants, -.-:sam tris reizes. LatvieBu valodas un avizes grupas paBas par sevi saprotamas. Pirmo :: -"-aCija l,tui2nieka kundze, bet = otro Varis.Kamergrauzts .::ngresa avizes rrLopu lapas" redaktors .

21,

latvieBu tautibas Hari KriSna piekrit6j s. Varis, ar savu iurkastiti, nosXEto pauri un oranliem griltas palagierq vispirms nodzied6ja drieEu dziesmu un tad st6stija par tiaziUem starp 6rieBu un senlatvieEu tautEm. Notika jauns pas6kums LJAA ko49resos, prot, 'isdi pamicibas'. 3is bija domdtas., Iai aizpilditu robus mtsu izglitibi svarigds -sabiedribas nozarEs sapulces ,ridiEani uq protoko-

PEc vakariqAm noklausi j 6mies Kal--

vja JaunalkJqa un ltarutei Zvaigznes zipojumu par 7. VLJK, kas notiks 1986. g. Otavi, Kanad6. Diapozitlvos rddija telgas, yn. kongresa programmma E$ita pIaSa un interesanta. Vakara progranma izrEdijis Ioti populSra to vadija rl-ze JaunbErilga un tE bi j a sadal ita tri j 6s dalBs. pi rmd dala- bi ja "quiz sh6w", kr-ir dalibniekiem, sadalftiem divis komandEs, resana, un rerer6tu sagatavo3an5. Tie, bija jEatbild uz jaut-ajumiem par taukam 3ie t€mati neinteresEja, vardja tasdziesmEm. OtrajE da],5 diviem predziedBt viktora Brennera vadibd. t€j iem spElEtEj iem bi ja' 1aizt61o kdda V61Ak biia nopietnas Pdrrunas Par dziesma. PEdEje da!5 bija parddzta brivpr5tiga dzied5iana, kur piedalijas LJAA [urn61a n6kotni. Juris Be4\is izteica neapmierinatfbu par iurnEla ek- visi. SEka dzieddt nesagatovoti korispedi ci ju, bet caurm6ra atsauciba /,ur- {i no katras pils6tas. 6n pec tam ari nila saturam bija laba. Diem{et Beg- ricibas komiteja, uD pat virieSi un his no redaktora amata atteicds un to sievietes. Dabiski izraisljdsdziesmu papEma Rolands- LapPu),<e . ka53, ko galu gal6 uzvareja ilrieti ar debatd, vareni atskagoto dziesmu "Div, driji5ras Edgara StuLja'rikotajE -

-J

anqlu parlamenta stiIS Par tematu jEs 'r,itvieEu tauta pastEv6s ! ', piedali vairiki pazistami AustrSlijas IatvieEu gara darbinieki . Debates bija sivas, bet ar gandriz Iidzlgiem panikumien, ja rigs izBi<i prop5nentu pErlieciua bi faktors.

gaisE skrEja". Sestdienas programmma iesEkds ar Mdga Bruzgula referdtu - "Austrdliias

valdibas sdistibas ar baItieJieir". MEris gada sEkumE bija KanberE ticies ar polftifiem un vardja liecina-t, ka stEvoklis var€tu bfit labdks.

ry #,

t's$

Sp6-)u

vakarE "Blenketi Blenks"

{, &

I f

T i

t""

AtlikuSo rfta dalu lidz pusdien6m aizpildija darba grupAs. PEc mielasta Arnis Siksna nolasija viegli 'sagremojamu, referdtu par Rigas architektOru. TajE vipi sniedza isu vdsturisku pErskatu un rddija interesantus diapozitivus. Svarfg6s panela di skusij as, kur DV, korporiciju un SLB pErst5vji var6ja izklEstit savu organizEciju m6rlius un darbibu, notika rranda Svildna vadibd. PEc is5m sagatavotdm runa-m, kas tieii atbild6ja uz iepriekd !zstiditiem jautdjumiem, panela vaditEjs deva iespEju klausitEjiem "nopratin6t" panel i stus . Organizdciju pdrstEvji izleicEs pesirnistiski par mazo jaunie5u biedru skaitu un n6kotnes izredz-em, lai gandriz visi kongresa dalibnieki piederE'ja pie vismaz vienas no tim organizEcijEm. VakarE Ivliera .ku{a brauc6 j i, ieskaitot LAAJ priekEsEdi Voitkunu, pdstEstfja par savu celojumu un izteicEs atzinigi par 5o pasEkumu un uzsv6Sa lielo vEribu pasaules mdrogE, ko 5is brauciens bija guvis. Diapozitivi un filma papildinS'ja rundtdju stEstijumu. PEc tam, Maruta Zu.aigzne mums past5stija par Iatviedu inform6'cijas darbu brivajS pasau1E. Ka pasaules cestrEdEjusi daZados latvieEu ]otEja,kas informEciju pasEkumos - PBLA Inform6cijas centrE Ivlinster6', Radio Briva Eiropa Ivlinchene un ALA InformEci jas centr6 ASV - Maruta mums varEja daudz ko interesantu pastEstit. Ar to beidzEs piektdienas intelektu6lE dala un sikEs vakara trakums. Vakara programmE bija divas spEles abas labi pazistamas austrdlu televizijas programmas: "Blent*efi BLenks" (Blankety Blanks) un "pareizais pd.ris" ( Perfect Match) . Abu sp6]u pietei:djs bija rvl6rtigB siligS, un Amanda Zvirbule izpalidze-ja "pareizd p6Fa', sp61E. Panelistu atbildes atsDoqulodaireiz noslEptas- fomiXa ; a 1 ielas, spEjas. "Pareizais pdris" deva dalibnie(:em iesp6ju izv6l6ties savu izredz6to :3 tris noslEptiem dalibniekiem. Tam '.-ienigam bija jEizvEl6jas kug$7kura -.': slab6k atbild6 ja uz Skigiem, dalre'iz

personigiern jaut6jumiem. Lai gan izvâ‚Ź16'tie pEri bija draudzlgi, laikam ,kazu zvani' nebfs ndkotnE dzirdami. SvEtdienas ritu pavadijdm mierfg5

atmosfai ri kop5 ar referenti Laumu Reinfeldi. Viga novadija skaistu svEtbridi un tad'stdstija "KedEI jaunieEi neiet un negrib iet baznicb" I atsaucoties \rz vasaras vidusskolas studenEu atbildEn 3ai jautdjumS. piekriSana bija liela un visi atst6ja lekciju z61i priecigi un pErdomu pilni. LabE oma un Edgara Stubja veikle .-v vadiSana noteikti palidzSja LJAA ko.psapulcei tik rai ti iet uz priekdu. Rezolriciju stridu bija maz un kopsapulce beidzSs rekorda isE 1aik5. isum5, svarigikais notikums bija jaun5s LJAA Cv iev6fEEana - DriekEs6de sandra KIavipa, vi ce-priet<3sCai s MErtiqd Sitigi, kasiere Valda Eversone, sekretSri Mdris Bruzgulis un Gundega Zariga, biedrzinis Kalvis Jaunalksnis. Atskaitot Valdu Eversonu, kas dzivo Kanbera, visi CV locekli dzivo SidnejE..., (Un Seit d5rgais Veja Zvanu lasitaj', notrEkst mfisu kontakts ar AustrEliju. Tome-r uzzindjam, ka p6c pilnsapulces notika beztalanta vakars. NEkamE ritE notika brokastis, darba gruPas, kongresa kritika, kongresa sl6g5ana

un atvadi5ana-s.

LNJAK 1.-7. JIll1J.n

JorlJr

5. Jolrrr ?.-r.3.

JollJ.i

23..ugtlrtl 29. .ugrurt -

1. ..pt..brln

)

KALENDARS dllarru .Yatto3 Toronto Royrl York vl..nlcl

Nli6rxrs t.lp!

lkrcl., Eobt th. lrtvlana, Blondal. Grak., nlgr, standel!, uc. Toronto, ConcGrt H.ll teoxtBSo Bu.tt, .pala. Atrcl. foronto Royrl Yort vl.anlcl xItr r.kt brok..tl. toroato Royrl lort( vl..nfct 7. vrspt8lotts rrr't tBSo JllltlrxEs roNGREss otrvt t.rlton univ.rtltltt r.lDI. l.nt . dl.n. ROf,VIIlxST

32. TIIJAI IONGNESS Tâ‚Źrv.ta, Igabakl

B E TH

g d

s€l15+

E gEgs

EffiJBS

E=l

€

H =t

g E EE

w H

BALTIC YOUTH

-E

E H H

CONGRESS

!-.1

EI EI

Vieso(an6's

pie

Sati k(anIs

Refefl'ti, Debates, Darbu

Spor

Bal

MS TUR SilS:

KAD: KUR:

Augusts

l8 -

ts,

val dTbu p5-rs.uE-vj.i

= -

-=a

Grupas

L]8

Dejo(ana, Dzied6(ana

le 25

Middle Island, Long Island

CENA: .$110 visu nede!r,_$100.00 pirms 1. jfiija "Pro-rated par dieri-m Cena ieskaititas 16 mal fr-tes un naksts fr-a jas kaEinos TUVTKA

lI-rT-nTEcrug

Toomas Tubat kai

11843 Edgewater Drive #303 Lakewood, 0hi o 44107 tel # ?16-529-1762

nr'rEnlMS BALTr#u ;nunrEYr

rrvr

cArDAt

PASAULES BRIVO LATVIESU APVIENIBA

thontwence ?lino 5i gada PBLA galven5 naciondlpolitiskd akcija b[s piedaliSands Helsinku Akta izv6rtd5anas konferencd Vin6. Konference sdksies 4. novembri. Pirmd Sada veida izvErt6Banas konference notika L977. gadd BelgrEde, un otrE KonferencE bus parstavetas 32 Eiropas valstis, 1980. gadE Madrid6. Padomju Savieniba, ASV un Kanada. Konferences mandEts ir izvErtdt, ka Sis dalibniedu 35 valstis ir izpildfju5as Helsinku Aktu attiecfbd uz sekojo5o: 1-. Eiropas dro5lbu 2. Sadarbibu saimnieciskE laukd, zindtnE, technikd un apkdrtEjEs vides aizsardzibd 3. CilvEku tieslbam. VInes konferenc6 PBLA savu darbibu izvedis koplgi ar igaupu un lietuvieBu centr5l5m organiz5cijEm, t.i. Pasaules BaltieBu Apvienlba (PBA) Konferences laikd VfnE i-r pared'z6tas pla5as baltie5u ietvaros. demonstrdci jas, kE arf simpozi js par esoE5m probl6mdm un vajd-dana-m Baltijas valstfs. SimpozLla panell piedalfsies galvenokdrt sve5tautie5i. Ka klausitEji ir uzaicindti nevien ba1tie5i, bet ari Srzemju prese un daZado valstu deleg5ciju dalfbnieki un austrie5i. VinE 7. novembr-r PBLA atzlm6s Latvijas valsts neatkarfbas pasludinddanu ar piejemSanu baltieSiem, delegdtiem un presei. Lai 5fs akcijas bfrtu sekmfgas, ir nepiecie5ams, ka VInE no 2./3. lfdz 8. novembrim ierodas pdc iesp6jas 1ie1s latvle5u skaits, ieskaitot no valstim kas nav parakstfju5as Helsinku Aktu, kd piemEram Australija un Dienvidamerikas valstis. Arf VinE darbosies PBLA informdcijas birojs. LatvieSiem apme3an5s btrs kopeja viesnfc5. To karto Astrida Jansons (l--800-523-7241i 7556B Pearl Rd., Littleburg Heights, OH 44L3Ot USA). Latvie5i, kas v6Ias piedallties un sa4emt i-nformdciju, 1frdzu pazi4ot PBLA birojam Va5ingtond (P.O. Box 401-6, Rockville, MD 20850). Materidlu vEk5ana par Padomju Savienfbas pErkapumiem un pdrkrievo5anas Lldz ar to lfrdzam, 1ai arf centralas organizdcijas akciju turpinEs. PBLA birojs VaEingtond Bos materidlus turpina inform5cijas vEk5anu. apstrEd5s un sagatavos iesniegumam VIne ALJA UN

lriezties pie Savienoto VaIstu kon-plqsresa. Piem6ram -- palidzdt izdot :i vai skanu kaseti, 1ai mfisu latvieiu :okgrupas varEtu klausities ikdien6 un :e -tikai retajE koncertd. PiemEram, : zdot dze ju gr5'matas, lai jaunie dze j::eki varStu ielausties arf latviesu -: te r5'rd pasaul6.

Saaa sadarblba var notikt tikai abpus6ji -- ALJA atbalsts jaunatnes pulciqiem atkarigs no indivfdu atbalsta ALJA. To var veicindt jaunatnes pu1ci4i. Nenostdsimies pretnieku 1om6s strddEsim kopd t Vita TErauda

...LASIr[.rU

...BERNE

bija

car5mg5jeji

pretimn5ko5i

demonstr5cijas temai. SkrejIapi4as, ko dalija Pauline Riemere un Dace Veinberga, re-tu retais meta zemE.

Vair5ki ieinteres6ti aPst6jEs un demonstrantiem. parunSjas 'ar Demonstraciju arf apmekl6ja prese. Divas televizijas stacijas kameras bi j? __Tgdzamas, tln v6lEk . tqnl vakar5 paradljas gap5 demonstr5'cijas apskats televizija.' Cerams, ka CSCE-deleg5ti to ari redzeja. beigSanos demonstrEcijas Ar beidzas pulksten arI 6os institttnieku darbiba Bern6. Visi se5i: Juris Blodnieks, Ove Hodgins,

Laima Kadi$e, Pauline Riemere, Elmars Dace Veinberga kopa ar Tannis un

institDta vadltdju G. Priediti devds pa1 ika V61 delegacij as vadit5ji kupiem bija ve1 5is tas jdnokarto. BaltieEu birojs v61 turpin6ja darboties lfdz sestdienai, pdrej ie 19. apriIlm, bet tad darbinieki d6vds m5j6s atvilkt elpu, bet ne ilgi t )o jdsdk gatavoties pdrbaudes konferencei VInE, 5.9. novembrl. BeigEs japiemin, ka ar baltie5u darbibu konferenc6 varbit nekddi sevisl;i so] i Latvi j as brivlbas atgD5anai netika sperti, bet kd Dr. Lukss teica: "M6s vienfgi varam iet pa t5m durvim kas atv6rtas, kaut gan tEs varb0t nav vislab6k5s, tds tom6r m0s vedfs uz pareizo pusi." mdjup.

Juris Blodnieks

rOnuus

6itag"s IatvieEu sestdienas skolE pirms neilga laiciqa katru sestdienu pusdienas laikE â‚Źdamz6lE kopE sE'dEja - v. rr, seBi jaunieBi. Ka jau tas pie latvieSiem medz notikt, dibinEjis organizSci j.a JALTA ( Jang AnEriken Letvian tiEerz AsosieEan). xitru sestdienu sanEca JALTAs konference, kugas dalibnieki kopE 6da pusdienas, (edreiz parunEjEs vai pajokojS's, un steidzfgi laboja md'jas darbus vai gatavoja darba lapas n5'koiajai stundai. I,t6rlgu, statfrtu, amatpersonur vdi pat dibinSianas atceres 6ai organizEciiai nav. Par biedru var kl[t katrs, kas ve1as. pie tam var6'tu ari mainft nosaukumu: Jang Amerikan Letvian Tiierz & Audzin6tdjz Asosi6san. Starp JALTAs biedriem pasttv specfgas draudzlbas saites. Neviens fsti nezina, kEpEc JALTAs konferences dalfbniekiem tik loti patlk str6'ddt latviedu skoI5; tie 'to vienkErBi turpina dariL, ar prieku un ragoiy B5atu, tdpat, ka pirms.vigiem to darljuii jau daudz citu latvresu. Atkl5ti sakot, man apnfk kritiz6t, debat6t un spriedelet par latvieip sko15m. Daudz jaukdk ir stdvdt k1asE, zinat, ka man priekia sei tedi padi jaunieii, k6ds es biju (un esmu?t!), papemt krltu rokE un pieiet pie neaprakstitas td'feIes... Tdda paSa neaprakstfta tdfele Sogad i r Ga6e zer6,, BeverfnE un Kursd. Vai ir arT citi jaunieii, kam niez rokas p6c krita gabalina? Satiksimies 6ovasar latviedu skol5'!

Guntis dmidchens

PRESE

I I I

Vai Tu brauksi uz 7 . VLJK? Vai Tu gribi, 1ai Tevi ievero? Tad brauc vz 7. VLJK ka VEja Zvanu preses pdrstdvis. MekI6jam korespondentu katrai no kongresa programmas da15m refer5tiem, darba grupam, vakaru piogrammai, dienai Otav5ru.t.t. Sazinies ar Veja Zvanu redakciju! Brauc un raksti !

loktlSovinirmu. t4ih viano latvielu valoda un

mlisu

latviskE apziqa. Kongresa programmE atrodas

vair6ki temti - visi atbilrt pirmE kongrem mErliem. Tomer, grdi ir pag6juli

kopS pirmE

kongrem. Liela dala pirmt kongrem "dIpi$u

rikoiEji un dalibnieki dzima Latvijt vai

K ade Z- Wn"nn Pirm

- pnmammn

gandrlz divrrpus g$iem izveidojis domr rikot

Yispasrulet latvie$u jaunatnes kongresu KrnadE. gandrie klEt un mua grupina jaunielu, Kongress galwno k6rt no Toronto, saredz grlu drrbom, kas ir aizgEmir drudz lrikr un ener[ijas. l"lEs, ricibas komitejas drlibnieki, esam pw#iju5i vtirEkas stundor plErnjot un gudrojot kE izveidot 5o kongresu ptr vienreieEju latvisku p6rdzivojumu. 1984. gadr aprili rikojEm "plEnolanas *siju" SaulainE, kur ar lielu sajiismu sabrauca rpmErcm 55 jaunielu, kas rr uvtm

norptnEs". 7.YLJK rTkotEji undalibnieki ir pirn6a un patolr-* paudzes lotvieSi, kae dzimuli Erpur Lalvijas. Lifr,ar loir izveifujuEiesciti temati un vrjadzibas, ku;i at bilst ga1reizEian lai kmetam. Pirekalol programmffi tematur, lielu drlu vrrEtu uzskatit par "m0iTgEm" saet6vdalEm daiEdos latvie5u

semintros, mietor, nornetnEs un kongresos: dzTv6 latvietiba, p6reiz1jie apstEkli Latvij6, kultiirar n6kotrm, ptrdzivoftnr trimdE, baltieSu sdarbiba un jaunatnes apvienibu sadarbihr. 5os tem6tus varEsim

ari

pirruntrt, jo ar krtru

progrrmmffi irveidolanai. Brt, vri 5ia irrorintjumi ttbilst pirm6 Vispwaules kongrest uasttditrjiem mEr[iem? Pirmais krngresr notika BerlinE/hnover6 196A. gadE un nErli bija sekojoSie: - vterwt latvie$u jaunatni vi# pamulE Latvijar 50. fi bi nEf;anffi alceret qadi ; analia?t palreieEjo latvielu jaunatner un tautar sldvokli; izstr6d6t mErlue un ieteikumus turpm6kai

gadu nEk kllt diitdi turpmEk piedeTvojumi, neveiksret, pantkumi un vispErEjm mrips mihu trutrs rpsttklos gan Lrtviji, $n trpus Lttvijas. Plfrjos gadus izveidojulier temoti, kas gan aplinkut, gan tieEi skar latvielut. Kongrera progr amr'ro ir rr,redzBle poame v6rdf "Er kar6 aiziedame" - ffirrunar par lotvieEu lomu sve5tautu kayarpekos kuSE j6ieskaita latvielu lomu $arkant armijt kE ari patvErumu zamju kayarpEkoe. Sini posme ari paredzEtas p6rrunas par Latvijas armijas lomu OtrE pamuler ka;6 sakarE ar ne*niem meklEjumiem pEc lca;a nozietzniekiem. I'tiera kuttibl - kE tas attiecae uz latvielu jaut6jurnu un kEdar attiecibas blitu j-aizveido. ip#s porms biis veltits polltiskai darblbai kE latvietis darbojar patvErumu zemju plitirkE laukE, rrzrkrti par politiskiem mErliern un darbibu un snalTze par mlisu matodEm mlidzin6jum6 ar cittrutie5u pieeju polTtiskai darhibai (terorisms

6rbibri;

u.c.l.

domEm

ierosirEjumirm i:veidoja prmtw

demondrEt savu nostdju latvie5u sabiedribai, komiinistu varai un paeaulei. Twojae Latvijm 70. dihint$rnffi dcerer gads un korqrees vll joproj6m spEj ssvest kopf, labEko un jaunur mEksliniekur, strig6ko, kas mums aHlvistus, domEt6j us, dzej niekue, jaunatnm apvienibu &rbiniekus u.c. fubrauc no vigEm pasaules malEm, kar dod ierpEju lab6k iepazitiea Er daiEdiem dzivaa apstEkliem, mmazinot Sauru dom63anu un

ir -

F-ffijals kongresa nrtr$t pieprasa ko ng

rem izvei doSanu par vispt rEj ai

p u bl

notikumu. Latvitlu sabiedriba, kE ari

kai

rliepasaules iev:er ojarnu

padomju vara,

laaa korgrcm aprakstur latvie5u laikrakatoe, bet kop5

furliffis/tlangverffi korqreta, nez vai k6ds kongre* vitpEr pieminEta kEdE patvErumu zemju lailcrarktE. Bet tie ari rptikulies labu gabalu no jebkfrda* IielpilrEtae (atskaitot 2. VLJK London6, Anqlij6) un 17112 ar i$ ir izol?jtffiesrcen5oties noturEt kongreeu tdd6 vie'td, kur

3aunieii nevar izsgrukt un doties tiirisma gEjienos. 7. VLJK notiks 0tav6, kas vsrb0t nav visinterernt6kE pilsEta Kanadl, bet ku;a ir tomEr Kanadas galvat pil#ta. Programmfr paredzEla 'Diena 0tavE' kEd biis demonrtrEcijas, uzvedumi un citi notikumi, ko izvedlt pahi koagreta dallbnieki 0tffas pilsEtas centrE. iaOa programmfle daJa nav sgrEk FrEdljuaim kongresE un veram slv$t., kE paspEsim ktut druscig ptcelt latvielu jautfij umu vispErEjai publi kti. Kongresd ari paredzEtaE vairEkas darba grupat, kulat aktiv6 veiffi izfiit un pt m6cis - agr6kajm konqremt neizmantott darbibae veids. Tematus darba grupEm ierorinEja Saulaircs nedElaa nogal* dalibnieki 'praktiskm akcijm uz Lttviju' un 'k6 laeit padomju

grupEs. 'Dzivais lttvietis 2000.g.' blis t6diem, kat vElts izveidot strttt[iju un mEr$us politikas, kult0rts un stbiedribts nEkotnei - 5o &kumentu iesniegtu kongresa pilnsapulcti un biitu kongresa devums un publisks 'vErtEj ums' mlisu mbiedribti, Pirmo reizi lcongrest arl partrdlties 'darba grupm',

presi' liecinE par

ptrrunE$ant lttvie$u, vajadeibas. Ar 5o artslu, vEcu vai programma$ dtJu, ricibos komitejt ttzist, ka kaut gan drJr jaunia$u ntspEj brivi un tekoli sekot lidz vti iateikties lrtvie$u valodt, tit tornEr ir dtJa no mlisu sabiedribas un ir nepiecie5ami tos mE[inEt saistit pie srbiedribas, nevis atst umt. 7. YLJK pr0gramma atspoguJo mlisu stbiedribas rttistibu. Bet kongresa galvenait mErfis, kE visiem ieprieNEjiem kongresiem,ir sawst jaunie$w kopt un wieinft miisu kopigo latvisko aprilu, vienalga kur mEt ,kttrs rtrmtos. Bez kongresa nopiatnEs daJas biis ari .iautras vrktra pr0grEmma$, km dos dallbniekiem iespEju iepazities tr viens otru kE tri ar iespidiem un ietekmEm no daiEdEm patvErumu zemEm. Kongresos i:ve'idojas ilgtermiqru draudzibas un pat nopietntkas lietas, kos liecina par gribu un vajadzibu miisu jounie5os srtikties, kaut gan esam dikti izkaisiti. Bet mEsu skoits sarEk, un ceram. ik5fi turEdami, ka 500 dalibnieki ierrdisies. Korqre* ir gandriz kl6t un lcaut gan eeam centulies izveiful aktu6l un saietoEu programmu, rTcibas komitejaa galvendr darbs ir saatEvEjis no ikdieniEf6m organiz6toriskEm un administrEtTvEm problEmEm telpu srg6d6Eana, financllanu, sludinEtanu utt. ne vienmEr pateiclgs vai patikams darbs. PEc neilga laika var1$m mvilkt galus kopE, atvilkt elpu, izvErtEt un priecEties ptr padarlto un gaidit nEkoEo, 8. Yitpaeaules korgre*.

augoEu

interesi un

bieZEktjiem

ceJojumiem uz Latviju.'ElektronitkE latvietiba' liecina

par datora un citss technoloflijot vajadzibu eabiedr1b6. Kongresa dalibnieki varEs aktiv6

miisu veid6

gatavot kulturElus prieklnesumw kongresa laik6,k6 ari eagatavot polltitkae akcijas Dienai 0tavE ateevi5lEs darba

ptr

mlisu ilgajiem gadiem trimdE. Tiem jaunieliem, kam nav ltbts latvie$u valodts spEjas kas

spilgti liecina

vri :inEhnat

lttvie$u sabiedrlhu biis veltiti tris

atsevi5[i posmi: 'krustvecEku progrtmma'

krs vElrs, vorEs

jaunieSi,

b[t ptr 'krustvtcEkiem' tEdiem

jaunie$iem kam vtjtdzigs paskoidrojums par kongrem gaitu; 'pomatkurss latviskE pamulE' ievads latvieBu politikE, sabiedribE un kult[rt; 'dienas programmas

rtbrlsis"

- dienas progrtmmas

citEs vtlodEs pEc

Aija Abene, Pekltmas vaditEjr.

AN un BATUN jeb SxorsrxSANAS Vai rums !auf u Amerik-a negatfvi vErtE Apvi".,ot, Nfciju 1au) nozfmi un darbfbu daleji tapEc, ka AN nav atspogulojusi nedz realize-jusi.]oti optimiskos un pat nafvos paregojumus, ko izpauda, cito starpE ASV valdiba, pirms AN dibinEianas 1945. gadd. Vai rums pasaules iedzivot5ju tagad saprot, ka AN nevadds pEc augstiem moraliem principiem, uD viga nespEj uzturdt mieru starp naidfgEm valstim nedz garantdt brivlbu katram cilvdkam. CilvEki redz AN kA sam6'rE v5'ju iesta'di, kuga seko savu biedru valsLu kolektivai {rai individudlai politikai. 3is stdvoklis nav vienmEr tik |auns ka tas varEtu izlikties. AN iest6des reguldri un sam6rE bezpartejiski nosoda katru valsti, kupa militdri uzbrrfk savai kaimigvalstij. Tas notiek ne tik daudz tapEc, ka AN v6Ias uztur6t respektu pret starptautiskiem likumiem, kE tadiem, bet drizdk tdpdc, ka vairums AN biedru valstu ir mazas un sam6rE nesp6'cigas un uzskata militEro agresivit6ti par tieEu draudu savdm eksistenc6'm. AN forumos debatd un bieii piegem rezolfrcijas nosodot, piemEram, rndiju par inva-zijam Kasmir-a, Hiderabadd un bi juiE Portug-a1es koloni jE GoE 1940 os gados. Padomju Savieniba tika nosodita par inva-zi j5'm dekoslovaki je +948. gadd', Ungerijd 1956. gadd, atkal Cekoslovaki jE 1968 . gadd un Afgani stana L979. gadE. Amerikas Savienotds valstis nosodija par uzbrukumiem un gdEanu Gvatema16 k rei sa-s valdlbas :-954. gad5, Dominikdnas RepublikE -965. gadE un Granddd 1983. gad5. Ne'.-5Los, ka mani pdrprot. Es pieminu -lSV, lai pierddftu, ka vairums AN bie:ru valstis sam6rE bezpartejiski noso:a kEdas valsts militdros uzbrukumus ka skaidru AN statu-tu :--rai valstij

rrssfees

pdrkapumu. Es neapBaubu, ka GranEdas tauta Eodien dzlvo brfvdkos apstEklos, jo ASV nolEma AN stattitus pErkdpt, bet irI nedrikstam paviqJi akceptEt starptautisko likumu lauianu. kEdas vafsts nosodi{una Proti, neko daudz nenozTmE bez konkrEtiem so-

ngvE'rIiem, Iai militEros uzbrukumus 3tu vai pat apst6dindtu. AN proifbas padome (Security Council), kuSas uzdevums ir uzturdt pasaules mieru, reti spEj efektigi rikoties, jo Iiel5m varEm pidomes sEde-s ir 'veto' balsis. Tikai viend gadijum5, kad Padomju Savieniba boikotEja, Drogfbas padome nolErna sfi* tft kagasp6ku, lai apturEtu Korejas inv6zijri. Praktiski, AN var tikai izpalldzEt gadljumos, kad divas valstis, kaSojot vienai ar otru, ar sam6rd ITdzigiem spEkiem, nogurst no cigas un mekl6 celu ka no kara atkdPties un reizd patr!r6't. godu Es Isumd aPrakstlju AN centienus un neveiksmes pasaules miera uzturdsaDE, 1ai piedavhtu perspektfvu baltieJu jautd-jumE pie AN. AN biedru valstis uzskata Padomju Savienlbas invdziju Baltijas valstis kE vEsLurisku, ne aktudlu jaut6jumu un tamd6l ta ir labdk celama 6rienEa zem n-a'kamd't6mata: tautai paSnoteik{ands tieslbas. AN statEti un citi AN nollgumi oiemin un aizstEv katras tautas tiesfAN savu Ilkteni. bas pa$ai iz*}i.t. tiesrpadnoteikdanas spejai garante-t bis ir atkarlgds no teritorijas par ko iet runa. AN visefektfgak palfdz bijudam koloniia-m 9[t neatkarfbu kur nevienai varai nav ambicijas vipas parpemt, kd piemEram sal5m Klusd OkednE, t.s. impErijas atliekdm. Daudz grutEk ir garant6t neatkaribu teritorijam no kutam bijuba rietumu koloniala vara L' izriAkusieS, bet ko kEro kada karn::':

ROK

%KARS

DZIESMU SVETKU LAIKT

OTR,DIEN

t. jElija

Plkst. B:oo

\r!

(

spElEss

okcrcis

blondqis grEks bob & the lofviqns rigo un

citi. ..

BBB

YONGE

rHE Concent Hal I

unsoN

reup le

RIKO

LNJA

;

'"'a1sts. 3ie gadi jumi un rezulte joiais AN nespEks kautko darlt lietas lab6 ir gadljumiem, kur viena neatka-idzigi :iga vafsts uzbrfrk otrai neatkarfgai '.'alsti j. KEdu laiku tie izraisa sfvas jebates AN oroiibas padomE, bet ja ag:esIvd valsts var atrast draugus starp balsis, tad supervarEm kam ir'veto' '.'i4a varEs kav6t debates lfdz kam6'r ir pSrqemta un :elenktE teritorija frlz pe-c tam visas debates klu-st liel<as. Piemdri i r rndi ja pErplmot Por:ugdles koloniju Gou, rndondziju pdraemot bijuSo Holandes koloniju Rietumu Jaungvineju, Maroka un Mauritdnija pdrgemot biju6o Spanijas koloniju Riepdrpemot :umu Sah6'ra un Dienviddfrika 'uri tad Lielbritaniias ciju3o vdcijas Patreiz atstEsu <oloniju Namibiju. j autdpale stfnieiu i ceto :a1d Iompl jumu. Protams ir ari tEs tautas kuYEm paBnoteik6anas tieslbas, bet at4emtas 'rez tradicionSla-s rietumu koloniSlSs './aras starpniecibas. PiemEri i r Eri:reja, kugu kontrol6 Etiopija, Tibeta zem Kiniedu virskundzfbas un protams Igaunija, Latvija un Lietuva zem PaConju okupdcijas. Sim tautdm trfrkst komfinistu automdtisku atbalst.ltaju 'zalstis un tre35s pasaules aprindls, un tamd6] vi4Em visgrfrtEk gtrt AN atzinibu vigu tiesibdm. Bez tamrvairE<E-s AN biedru valstTs dzivo vairSk :rekE- viena tauta, kd' piemEram Indi j6, :tiopij5, Nigerija-, rrdnE-, rrak6', tlinE 'in Padomju SavienibE. Sis valstis pa:asti nevElas atzit, ka pasaule v61 ir :audzas tautas, kuqam paSnoteikSanas --ieslbas i r liegtai. TomEr daudzas valstis demokratiskds :ietumpasaules 'jn valstis kugas nesen guva savu brl'.'ibu aizstdv'pa{noteikSanas principu atbal;a5u par sevi. I'Ifsu gadijumE' stTtE-ji arT mek16jami zem6s, kulas sa:rot Padomju Savienlbas draudus savai :rTvibai. forumos Paceltu baltieSu r,ai ,. AN v :adnoteikEands jautd'jumu, ir jfsaprot :.:; struktrfra un tikpat svarlgi, vigas L96l-. gada AN PlenErsapulce ::lftika. pieqEma Deklardciju Assembly) ieneral :)r neatkarlbas pie{l1i rEanu visEm ko-:niElam zemEm un tautEm. t ai pErrau-:ltu Deklardcijas ieve(anu spEk6, di:::Eja Specidlo 24 loceklu komiteju ':r Dekolonizdcijas komiteju), kura

uztur sarakstu par tautEm uz kufE'm DeklarEcija attiLcas. Lai AN rgiuniju, Latviju un Lietuvu atzTtu par Padomju koloni jEm, btrtu j.5panEk, ka Balti jas valstis ieraksta Sinf sarakstE. DiemUEl-, DekolonizEcijas komiteju dominE sociSlistiskEs un treEEs pasaules valstis, kugas nav baltieUiem draudzTgas vai pat ir naidfgas. 1970 os un 1980 os gados, gi komiteja, xubas vadlb-a mE{inEja celt Porto Riko un Gvamu PlenErsapulces priekBE ke ko1oni6li apspiestas zemes ASV virskundzib6. Runds un debatE-s, komitejas raksturojumi par apst6kliem Porto Riko un Gvam6 maz sa-

skanEja ar patieslbu. Plenarsapulce ar lielu ASV spiedienu noraidlja komitejas propon6t5s rezolEcijas par Porto Riko. Kaut ir maz ceribu, ka Dekolonizdcijas komiteja piegemtu baltieUiem

1abv61lgu rezolilciju,' tome-r baltie(u

ve-Itr5ana-s pEc neatkaribas bfrtu ptaSdt< pasaulei pazlstama,, ju kdda valsts 5o jaut,djumu paceltu t<omitejas priekSE un par Lo notiktu debates. 1983. gadE eaTUN vadija vE-stulu kampapu pret komitejas priekYsEdi Abdu} Koromu no Siera Leonas, uz kE atsaucd's 2000 baltieSu. r,aimig6- kErtE ir citi forumi kur pacelt baltieEu paSnoteik{anas jautdjumu. 1983. gada jfrIijd asv prezidents Ronalds REgens izdeva rakstu atzim6'jot 61 gadu kop( ASV atzina de jure rgaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarTbu aizstdvot igiugu, latvie$u un 1i.etu-

vieSu pa{noIei[Eanas tiesibas. $o rak-

stu ASV AN pE'rstd-ve sav6 laika, DXTna Kirkpatrika, izsEtija vis6m eN biedru delegdcijam. Arf 1983. gad5, Eiropas parlaments, ko tieEi ievEl Eiropas koptirgus biedru valstu pi1so4i, piegE-ma rezolUciju atbalstot baltieSu tautas paHnoteikSanas tiesTbas un uzdodot Erlietu ministrijS'm Eiropas koptirgus valstfs pacelt baltieKu jautajumu AN f orumos. Ei ropas a-rlietu ministrijas nav v6I Bai rezolucijai sekojuBas, galvenokErt jo viryas nesaredz nek5dus IieIus panEkumus ja vipas to darTtu. v. Tomdr baltieSi EiropE vardtu

mainft 5o viedokli, ja virtri saviem ministriem un vaIdIbEm uzliktu lielEku spiedienu. Jim nolilkam BATUN ar baltieXu centr6lo organizaciju atbalstu uzg6'ma rmantu Grosu, kd "Baltiegu s[tni EiropE", ku15 apcelo Eiropas galvaspilsEtas un tiekas ar drlietu mi31

nistriju ierFdgiem, lai lilgtu vigiem rezottrciju iedzTvinEt. Pie delegdcijEm. AN galvenE mitekli }Iujork5, BATUN me{ina pE-rliecinEt Eiropas. koptirgus pEistEvi, ke arT atseviSIo valstu pa-'rstE-vjus, piemin6t Balti jas valstu nelikumlgo okupa-ciju savEs runEF_ gadskartdjt AN Plenarsapulces atkIdEanE. Vai rdkus gadus pEc kE-rtas, ASV

parst5vji PlenErsapulces sabiedriskE-, humdnit6rE un kult[rEIa komitejE ( arlpazi-stama kE TreEE Xomiteja) ir savEs iunEs pac6tu5i pa5noteikEanas tiesfbu at4em5anu un cilvEku tieslbu pErkEpumus Padomju okup6tE IgaunijE-, Latvije un Lietuve-. ASV valdlbas atsaucTba milsu prasibE'm ir Apvienoto baltieYu komitejas darba VaEingtonE, kE arT citu igaupu, latvieSu un lietuvieEu pu+u, KopU aatun dibind5anas rezultE'ts. pirms 20 gadiem, tas ir pan6cis, ka Baltijas valstis tiek pieminEtas sam6rE relultri vai rE'kos aN f orumos. eieZi tas notiek kad kEds demokrdtiskas valsts pErst6vis aizstE'v savas valsts poziciju debat6s par iautEjumu, kas s5'pi-gs Padom ju SarTienibai , kE pi emEra.m Afg6nistEna. Pedejos gados baltieSu jautE.jums arI reguldri tiek piemin6ts forumos kur valstis sniedz vispd'rEjus zJ.pojumus par tautu paEnoteikfanas vai cilv6ku tieslbu jautE*jumiem, kd AN Plen6rsapulces tredd komitej6' un AN CilvE-ku tieslbu komitejd'. NEkamais solis ir pan6kt, ka kdda valsts, Proti ar citu valstu atbalstiem, formEli pace] baltieSu padnoteikKanas jautd'jumu, proponEjot attiecfgu rezolilc_iju jeb proponeJot jautEjuma ieskaitfSanu darba kErtib6'. Vi slogi skak bfrtu k5'dai rietumeiropas valstij iesniegt PIenersapulcei un cit5rn AN iestEddm 55das reiolEcijas, bet lAdz Sim neviena nav iz$16irusies to darit. Tom6r ar paaugstiirEtu baltieSu politisko darbibu un sadarbTbu Eiropi, sazigd ar BATUN aktivitEtem $ujorkE', ir )oti re61i cerEt, ka viena vai vairEkas Eiropas valstis PaturE-sim pr6tE, ka mums palfdzds. arT ja aN PIenErsapulcd tiktu iesniegta un pE-rrunEta rezolficija aizstSvot un atbalstot igaupu, latvieSu un IietuvieSu padnotiekKanas tiesTbas, pat ja PlenErsapulce to pie4emtu ar lieIu vairEkumu, tas negarantEtu rgauni jas, Latvijas un Lietuvas brfvfbu un neatkarlbu. TomEr tas panEktu daudz. Tas 32

btrtu milzfgs sasniegums un atbalsts musu mErliei, kas mundrinEtu baltieEus okupEtEs'BaItijas valstTs un brTvE- pasavas saulE turpinEt un paaugp.tinEt polTti sk6-s aktivi tEtLs . Saaa rezol[cija arT spE-IE-s lielu lomu tad kad apstik]i pasaulE un qalti jE_ ryginTsies, tEkE tas notika PirmE pasaules ka5a laike. CerFsim, ka n6'kamreiz maiTas vards notikt miera ce)6. I r v61 citas AN iestE-des, kugas nodarbojas ar .tautu pa Snote i k Saira s

Boltie5tt s.g. no

18.

- 25.. augustam

tiesf bE-m, bet 5I i r

apakEtEma viPu

galvenajam uzdevumam, kas ir cilvEku iiesibu aizstE-vd5ana. VissvarTgE'kais darbs, ko AN ir veicis cilv6ku tiesibu labE, ir likumkopojumu sastd'dT5ana caur deklarS'ci jE-m un nolTgumiem, ku5as definE individuE-Io cilvEku tiesTbas. UniversSl-E cilvEku tiesfbu deklarEcijas piegem5ana L948.- gadd' bija pirmais starptautiskais mE{inEjums kontrol6t ke valdfbas apietas ar saviem pilsopiem. Deklardcijai sekoja Internaciona-'Iai s ekonomi sko, sabiedri sko un ku1tErElo tiesfbu nolfgums un InternacionElais civflo un polftisko tiesibu no-

lfguns. Sos nolfgumus Plenarsapulce piegE'ma L966. gadE un tie stE'j6"g spEkS'

L976. gad5'. Te6'r6tiski, 5ie noligumi i r saistoli viqu parakstltEj iem. Lfdz 3im apmEram puse no 159 AN biedru valstfm, ieskaitot Padomju Savienibu, ir noJ.fgumus piepemuEas. Kaut nolfgumi i r dafos apst6klos trtrcfgi., pieme-ram drikst tiesTbas atcelt ja valsti rastos "6rkErtejais apstdklis", tie' definE un aizliedz daudzus aktus un papEmienus ko diktatfiriskE^s valstis 1ieto, lai apspiestu savus iedzivotEjus un tle garantE to ko nEdz saukt par fundamentdlEm tiesTba-'m un brfvfbE'm. AN biedru valstu vienprd'fTba uztur6t un aiztEv6t cilvE'ku tiesTbas nav ne tuvu tik dzila kE vigu vieno5anE's nosodft vienas valsts militE-ros uzbrukumus otrai. Tas ir tEpdc, ka vairums AN biedru valstu ir dikLatEras. Tomdr, AN iestEdes, kam ir uzdevums cilvEku tieslbas ai zstEve-t un uztur6t, i r -' vai rEk neitrElas nekE' caurmEra AN biedri. Cilveku tieslbu komiteja sapem periodiskus zigojumus no Civilo polftisko tiestbu no1lguma. un parakstlt5jiem un drTkst STm valstlm uzstEdft jautEjumus. AN EkonomiskE' un sabiedriskE padome (ESOSOC) un vipas apak$iestEdes, CilvEku tieslbu komiteja, dibinEta L946. gad5; un apakBkomiteja diskriminEcijas nov6'rYanai un minor_itE5u aizsardzfbai, dibinEta L947. gadl-, pErrauga Ekonomisko, sabiedrisko un kulturalo" nolfgumu. Drlz un bez aicindjuma, AN sdka salemt nep5rtrauktu sEdzfbu straumi apgalvojot cilvdku tieslbu parkEpumus. Strdzfbas radEs no valdfbEm, no organizEcijd'm, kE arf no indivTdiem/ un vipu skaits gada laikE pErsniedz vairEkus ttrkstoSus. To skaitd arT ir daudzas baltieSu strdzfbas. ESOSOCv-1970. gadE uzdeva apakSkomitejai Sas sddzTbas regulEri caurskatft. RpakSkomitejas debates ir sltrgtas lfdz kamEr ta ir gatava sniegt zLgolumu ESOSOC. PEdejos gados Komisija ir publiski nosodfjusi Padomju Savienibu (par inva-zi ju .\fgeni stEnE) , Vietnamu (par invd'zi ju xampu6ejE), Poliju, rr5nu, rndon6ziju lpar Austrumu Timoru), Morraka (par :ietum Saharas pErpem5anu), GvatgmE-u, E1 Salvadoru, eilf un Izradlu. TurP.

KATSKILOS I

no 15. - 23. auguetam Pieteik6anEs pie: MEras Bukasl

34 Seneca Ave. Rockaway, NJ 07866 RIETUMKRASTE

GABEZERA

no 19. - 28. jfinljam Pletelk6an6s pie:

no 17. - 24. augustam Pieteik6ana-s ple: l,igas Ruperte6 2141 Brunsink NE Grand Rapids, MI 49503

Dace6 Garutas 14170 Sw 22nd St.

Beaverton,

OR 97005

Sl6gtEs sEde-s tE parrunE'ja cilvEku tiesfbu pa-rkEpumus Albani j a-, Ar$entIn5-, BenIn6, HaitijE, MalEzid-, PakistEnE-, Filipfnds, Turcij- un Urugvajd. Kaut Komisija pietiekami nediskut6 cilv6ku tieslbu pdrkEpumus Padomju SavienIbE' un okupFtajEs Baltfjas valstfs, ir samdra bezpartejiska sav5 darbE' starp komunlstu, brivEs rietumu pasaules un labE spErna diktatEriskEm LemE-m. T. nevarEtu raksturot stEvokli Plen6rsapulcE, ku5a ir vienig6 iestade kas spEj ar sankcijam sodft

valstis par cilv6ku tieslbu PErkd-pumiem. Plena-rsapulce IzrEelu, Dienviddfrj-ku, E1 Salvadoru un Cili liek pie kauna staba kamer aPspie5anas PolijE, IrEnE'un KubE tiek ignorEtas. Valstis, kugas var atrast draugus speclgos AN biedru nogrupdjumos viena otru aizstEv. BATUN, citas baltieSu organiz6.c!1as un indivldi ir vairEkus gadus pEc k5rtas nogaA{ju5i Komisijai un ipat<5t<omisijai pierEdijumus par "iirrEXu tiesTbu pErkE-pumiem un vispEreju ner-everosanu okupEtEs Baltijas valstls. Daudz komisijas loceklu iz' bet b[s teiku$i baltie6iem simpatijas, j6PiestrEdE Pie vd1 baltiediem loceministrijEm un pie parlamentapaceltu kIiem, tai valdibas formEli Baltijas valstls Komisijas "faroiri priek5E. Ar papla$inEtu darblbu baltie5i to arT PanEks PEdCja :.aiXa, baltie5u sadarbTb5, tiek palelta ideja, ka vajadzEtu 9[t novEroleju statusu baltie5u PerstEvjiem- pie AN. Pie AN -ir trAs nove'rolaju giupas. PirmEs Jyiras nov6rotE'i i- ir neatkarfgas valstis , ku;as padu-izS}irEan-as vai citu iemeslu d6] i',u., pilirtieslgi AN biedri. PiemEri Ziemelkogeja, Dienvidkoreja, ir ir vatikans uir 5r6ice. otrE SYira ke organizEcijas internacionElas Eiropas koptirgus 9n Efrikas vienTbas organizaciia. tre3kErt ir, t.s. citai organizecijas ar aicinEjumu piedalfties PlenErsapulces sEd6s un &arblbt. TEs ir Palestlnas liberEcijas organizE-cija (PLo) un Dienvidri6tumEfrikas tautas organizEcija (swAPo) . BATUN

v6rtEjuma, nov6rotEju

-,statusa iegtrJana igaugu, latvj-e5u un 34

l ietuvie5u pErstE'v j iem pie AN nav reEls m6rl5is tuvai nEkotnei. PLO un SWAPO nevien var ticlmi p6rstE?6t palestTnie5us un namibieJus Palestfna un Dienvidrietum6frikd', bet arl-Erpus V+ SIm teritorijEm. Tikpat svarfgi PLO un SWAPO var balstlties uz spEcagiem valsts blokiem AN PlenE-rsapu1c6. Igaugiem, latvieSiem un lietuvj-e6iem . v61 nav Sidas organizacijas, un ja mums tEdas btrtu, mums ylspirms btrtu j abtrve pamatus mEsu nove-rot-a j u tieslbam caur attieclgEm rezoltrcijerq atbalstot m[su pa{noteikSanas tie-slbas AN PlenarsapulcE. To BATUN un citas baltiedu organizEcijas jau dara un ar turpmEku baltie$u atbalstu turpinEs darit. Lai sasniegtu mfisu redlos fstermipa mdrl;us r kd arf gallgo Igaunijas, Latvijas un Lietuvas atbriv6sanu, mums j6papla{ir,. sava darblba AN galvenE mitekll {ujork5, Cilveku tiesibu komisijas s6des IenEvE, valsts departmenta-vaHin;a;;; un visvairEk pie KanEdas un Ei-ropas Erlietu ministrijam OtavE un EiropE. PEqEje l.aikE, vair6'kas tautas pasaulE izSytru$as piepemt demokidtisko valdibas iekErtu, padomju Savieniba turpina atsve$inEt tre55s !asaules valstis ar savE'm varmEclbEm AfganistEn5 un vaira-kas valstis sEku$as atbalstft baltie5us. Sie un citi pasaules politikE veicina virzieni mEsu optimismu, ka nEkotnE gtrs j_m lielEkus panEkumus. Ja m6-s sp6-sim sadarbotj-es un pemt vdrE' atsevi3|o valstu polltiku, tad sp6sim istenot baltiedu rezolEcijas iesniegSanu AN ,PlenErsapulcd un citos AN f orumos. BATUN un BaltieBu Jaunatnes Kongresa rfkotEji aicina ikkatru no jums piedalfties .SIs vasaras akcijEs pie AN, BaltieSu Jaunatnes XongresE no 18. lidz 24. augustam yujorke. uar{ers Pinnis

ejam trijatEr urr tikt no tiem parejiem prom nav nemaz tLk viegli. Bet gadfjEs, ka ieejot pirmajE

veikald mani lfdzgajEji bija ]oti aizrauti ar .nantu apltrko5anu, un es varEju nemanfti iziet ard vz ielas. Es aizskre-ju lldz taksometru pi-eturai un braucu uz Antverpenes dzelzcela staci ju. Burtiski p6c ka-ddm desmit min[tEm es jau sed6ju AntverpenesBriseles vilciendr un pec mintrt6m ietrdesmit es jau biju Brisele. Man bija 1ie1s nervu sasprindzinajums un es qribeju mazliet nomierinEties. Es a.i zgd j u uz kino un noskati j os ttAmadeus. tt Tas bija tads mirklis, kad es to jau biju izdarijis--es biju aizb6dzis. Es zinaju, ka es atpaka] nevaru iet, un es nezinEju, kas notiks nakotn6--k5 bris dini pasaul6 un kas notiks ar mani. Bet es tds pdris stundas nomierinijos un tad devos uz Amerikas vEstniecibu BriselE, kur es piepraslju polltisko patv6rumu. Tur ar mani apgdjas ]oti. laipni, nomierinaja mani un izstdstija, kEdas ir manas ndkotnes iespe-j as . P6c te es j utos j au droSEks, jo es sapratu, ka nebtis tik traki, kd es biju varbtrt iedomEjies. Man vairs nebija bailes. YZz Mums te Amerikd bi ja t.dds gadijums ar vienu ukrai4u j0rnieku kas p6rbdga, un galu gald' vir,ru izdeva atpakal Padomju Savienibai. Vai Tev kddreiz bija tadas bailes pdrbEgot, ka neizdosies, un Tu noklDsi atpaka]?

DR: Tadas bailes man bija sdkot mdnesi pirms es b6gu, ka kEds vare-tu atklat manas domas. P6'd6ja reisE man bija tdda sajfrta, ka cilveki nojauta to, ko es gribdju darlt. Man bija pat bailes IIdz Amerikas vdstnieclbai. Kad es tur iegaju, man palika vieglEk. ',tZ: No Amerikas vEstniecfbas Brisele lu tfill-t nedevies uz Ameriku. Tu pavadlji kadu laicinu Eiropa, n6?

DR:

Iecelcla:-.a Anerikd ir

T-

vispar diezgan gruti iziarEna, jo ir daudz beg1u, un ir daudz ioll politisko bEglu i-ro austrum-E j-ropas valstlm. B.+qijE vlza Dz Ameriku ir jdgaida vairEli nekd gadu. Bet ra ka Amerikas vâ‚Źstnieclba r-upe-jEs par manl-, vipi aizsfitfja mani uz RietumvEciju, kur atrodas Eiropas imigracijas centrs. Es dzlvoju Rietumv5cija tris mene3us. par to laiku es biju izsaukts uz interviju Frankfurt6 priekJ ieceJodanas Amerik5. rntervija notikds fe6ru65i, un ptrc tam man bija jEgaida k5du mdnesj- sanemt iebraukBanas atlauju Amerikd. 25. martd es ielidoju NujorkE un nokluvu Amerik5.

YZz

Un kEdi ir iespaidi?

bijuSi Tavi pirmie

DR: 6eit esmu sa4Emis vairEk, nek6 sagaidiju. 22 (aaus nodzivojis Padomju Savj-enfb-a, es biju dzlrdEjis tikai sliktu par Ameriku un rietumiem. No td bija diezgan 1ie1s iespaids. Es doma-ju, ka tas varEtu izrd'dities taisniba. Bet, paldies Dievam, tE tas nenotika. Es biju loti pErsteigts par Amerikas viesmilibu. Es uztraucos par to, vai var6du atrast darbu un turpinEt savas mEcibas. Kad 5Ts problemas atrisindjds ]oti vien}<d'rIil es biju Es loti viegli ]oti pErsteigts. itradu darbu, ,r, es rrldenf sati$u mEcibas augstskola=. Te ke l1dz dim, es esmu ,lotJ- apmierindts ar savu dzivi Amerikd. YZt Tatad dzive tagad drusku gaiBak ies uz priek$u. . DR: J5, td es ceru. ***

+$ + $+$ + $ +$"+$'+ $ +$ +$' +$+$'+&+& $+a

&a +

MANA

GuNARS

DZIMTENE

FREIMANIS [:: ;i:l:1!'i,"'"'"11:',?:;:;":',i::'.', [l'oi]".?iil:?;il:"

[:;

#;IJ,I'""';

xo.i'i'.J:'"i:;::' &

:i;Hl5;':,*'?'t"'.i11:' ?

+-,-ffik"y,-NopagEtnesdz-rl6mrogtsmantojums-sme1ts,+

g f g l=r,?-r*i?i$'.fr'j"";i""1i".i:t+, Wffiry*\$ffi a ] 4 Yg"%Wtr '",*V [-,:,rt*i**ilr{*'H':i'}"fx'Hx""',

t,*f

.ff, frU

ffi,'

3. S"

& ffilffi,Tffiil?i".1ffHff1ff Freimapa rn "pretpadomju a[ttaciiu

propagandu".

':W "'?":"ffff*"' Vt

't & ++

parmeklEjusl & *una,n dzivokli * atnannrsi vipam daZadas rietumu -..

pirns apcieti'a&rns deka vai:zktâ‚Źrt bija

+ *o,ui#i;H;;;;;;"".;: 'l.--&

DZIMTENEI

PIE

S ;

Latviju es sapEmu jau pr1r5! pirms mans ceIJ pa zemi 5o bij sdcies,

Esmu

Urr". pl[da ari Gduja sLrauj6,

Tu jau nezini to, radze snaudo55,

ry ?

&,} & 9S

STABURAGA ieradies pie tevis rudeni,

Kad tas iesak kokos s5rtus kurt.

o$+ +

.+.

B;I::#?JJ:,1;,&';T#'i:;.':.. I:[:;:i:: i;J:: fl:;,ix'illt. ry r:i:i;ih

ti:ru**iir'-:i::r,

Atkal savas set.Es-zemi ara.

I?*:: i"1*'

l5rY.L

'r1'.-r'o'.,1?1"'

& +

il:i".f.'u,""J,"i'i .':Ji,,:l'?""r3i3,"or',',"'

Atvados no tevis agJa-5.u{q1i, Un bezgala skumji ii.rai3 klEst. Pavasari pirmo palu tdepi, Tavi kapradi un bendes b[s.

& A

f:*irsif,t'.?rf.".' i"';:: J"',,rTo'"' Il*o:."u*;0i""".tr"r?Jr'";;; ff;;3;::' un sapes brfrce katra, liun. roliu cirtis krr-rtis. i;p6;'tli^ n"torne te satrauc, Kuru skarbais liktenis tev s0tis.

TEpEc s6p

Ko tev

*idi:li:iir:.;l:]ti:;";i'.:"1"r., Daugavai lemts jfird aizskalol.

pBu

L i-qrrrrinairsi rs6 gdu

par oraaE*s raMjas BRiuBAs

ci*mAr

caou.

$ +$+$'+ $'+$'+ $'+$ +$'+ $' +$. + $- + $+ S + &