Skapis_ 6

SKAPIS

Pirmais e–žurnāls LGBT jauniešiem Baltijā

№6 | Oktobris — Decembris 2013

Vai tavu vērtību nosaka vārds, kas rakstīts uz tavām apakšbiksēm?

Skapja ekskluzīvā fotosesija

Atskats uz Čikāgas praidu

Seksualitāte kā modes kliedziens Latvijā LGBT cilvēkiem piektdaļa tiesību Rotu māksliniece Malvīne: „Drosme, manuprāt, ir vissvarīgākā lieta”

Saturs

REDAKTORA SLEJA Līdz ar pēdējo gājputnu Krāšņi tērpi, skatlogi un modes šovi spēj uzburt skaistu aizceļošanu uz siltākām ilūziju, kas reizēm ļauj paslēpties no ikdienas raizēm, zemēm un milzum tomēr jāapzinās, ka Latvijā LGBT cilvēkiem joprojām ir daudz gumijnieku un tikai piektā daļa no tām tiesībām, kuras saņem ļaudis mēteļu parād īš anos cilvēktiesību ziņā attīstītākajās valstīs. Ar atmiņām par uz ielām, iznāk žurnāla pagājušās vasaras praidu, kurš noritēja LGBT kopienai „Skapis” 6. numurs, lai krietni draudzīgākas valsts – ASV – pilsētā Čikāgā, dalās mazliet nogurušajā un Kārlis Streips. pelēcīgajā rudenī ienestu kaut kripatiņas krāsu Lasot šo žurnālu, uzzini arī par nopelniem bagāto un dzīvesprieka. Šis filmu „Behind the Candelabra”, kurā attēlotas mūziķa izdevums ir veltīts modei, Liberačes mīlas dēkas, un lasi par alternatīvu ierastajiem tādēļ varēsiet lasīt par – monogāmajiem – attiecību modeļiem – grupu laulībām to, kas ir vegānā mode, būs iespēja iepazīties ar Malvīni un brīvo mīlestību. un viņas rotu pasauli, kā arī uzzināt par kolorīto queer mākslinieku/-ci MykkiBlanco un trīs atraktīvo dragkvīnu Tev, lasītāj, būs iespēja iepazīties arī ar mums – grupu „DWV”. skapinatoriem – gan lasot rakstu „Kas mēs esam?”, gan aplūkojot mūs ekskluzīvajā skapinatoru foto sesijā.

Lai arī mode bieži tiek izmantota sociālu ziņu izplatīšanai Neaizmirsti ieskatīties jautrajā horoskopā, lai uzzinātu, un popularizēšanai, tā spēj arī stereotipizēt un likt kādu rudens sezonu tev sola zvaigznes (nu vai vismaz cilvēkus rāmjos. Diemžēl šī tendence pastāv ne tikai mūsu zvaigžņu tulki). modes industrijā un heteronormatīvajā sabiedrībā, bet arī LGBT kopienas iekšienē. Tiešām, kādēļ gan lai kāda Lai priecīga lasīšana! vērtību noteiktu viņa apakšbikšu brends? Žurnāla redaktors Edijs

02

Skapja aktivitātes

17

03

Piektdaļa cilvēktiesību tiesības

Skapinatoru fotosesija fotostāsts

19

05

Rotu māksliniece Malvīne intervija

Atskats uz Čikāgas praidu praids

23

09

Behind the Candelabra kino

Rudens modes skaņās iepirkšanās

25

11

Seksualitāte kā modes kliedziens interesanti

Mykki Blanco mūzika

27

13

Vegānu mode mode

Brīva mīlestība attiecības

29

15

Vai tavu vērtību nosaka vārds, kas rakstīts uz tavām apakšbiksēm? viedoklis

Grupu laulību iniciatīva. māksla

32

Dragkvīnas Detox, William un Vicky izklaide

16

Kas mēs esam?

Skapis

34

Rudens horoskops horoskopi

Aktivitāte ir projekta “LGBT un viņu draugu apvienības “Mozaīka” darbības atbalsts”, līguma Nr. 2012.EEZ/DAP/MAC/002/2/NAC/078, pasākums.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu “NVO fonds” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts, administrē Sabiedrības integrācijas fonds. www.sif.lv www.eeagrants.lv www.eeagrants.org

Vāka attēls – © Laima Ceple

1

Skapja aktivitātes

MAĢISKAIS VIENRADZIS IR KLĀT! Katra mēneša otrajā ceturtdienā kluba/bāra Golden telpās notiek jauniešu grupas Skapis pasākums Vienradžu salidojums, kas ir kā turpinājums jau aizsāktajai Zelta Skapja tradīcijai. Klubs Golden šā pasākuma ietvaros piedāvā lielisku iespēju pasākumu apmeklēt arī jauniešiem, kas ir jaunāki par 21 gadu, un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam ir iespēja uzturēties klubā līdz 21:00 un bez tiesībām iegādāties alkoholiskos dzērienus.

Vienradžu salidojums ir brīnišķīga iespēja atnākt jebkuram neformālā, brīvā vidē un iepazīties ar līdzīgi domājošiem jauniešiem, kā arī labi un saturīgi pavadīt laiku atvērtā un draudzīgā vidē. Nāc un padari krāsaināku, draudzīgāku un jautrāku savu ikdienas dzīvi!

Pasākumā tiek ievērots Safe Space jeb drošas vides princips, kas nozīmē, ka neviena cilvēka identitāte netiek izpausta bez viņa paša vēlmes. Dalībnieki respektē viens otra identitāti.

Pasākumā ieeja bez maksas. ©Vaguely Artistic, flickr.com

IESPĒJA PIEDALĪTIES Skapis piedāvā vienreizēju iespēju jauniešiem, kuri tic savām spējām un tam, ka dažādība ir vērtība, un ka ikviens no mums spēj padarīt pasauli krāšņāku un interesantāku. Vēlies izmēģināt savas spējas? Vēlies realizēt kādu no savām idejām? Vai piederi kādai subkultūrai? Uzskati, ka geju, lesbiešu, transpersonu un biseksuāļu tiesības ir svarīgas?

Vēlies padarīt mūsu sabiedrību tolerantāku un atvērtāku? Pievienojies portāla Skapis.eu komandai!

Raksti mums uz skapis@skapis.eu, un mēs ar Tevi sazināsimies. Piedaloties šajā projektā, Tu iegūsi iespēju paust savu viedokli, uzzināt daudz jauna un pat glābt cilvēku dzīves, padarot pasauli kaut drusciņ labāku! :)

VAI MEKLĒ PALĪDZĪBU? Ikvienam no mums kādreiz ir gadījies, ka nav ar ko parunāt vai gadījusies kāda ķibele. Skapis jau no pirmās darbības dienas cenšas sniegt atbalstu LGBT jauniešiem. Ja tev ir kādi jautājumi, droši raksti uz atbalsts@skapis.eu un mēs tev no sirds centīsimies palīdzēt, ja nepieciešams, mēs piedāvājam arī bezmaksas individuālās konsultācijas.

Skapja atbalsts darbojas pēc principa vienaudži vienaudžiem, tādēļ jūties brīvi un droši sazinies ar mums.

Konfidencialitāte un anonimitāte ir garantēta.

2

Tiesības

PIEKTDAĻA CILVĒKTIESĪBU 2013. gada maija vidū pasaules lielākās LGBT organizācijas Eiropas birojs ILGAEurope nāca klajā ar „Varavīksnes karti”, kurā attēlots cilvēktiesību stāvoklis LGBT personām no juridiskā viedokļa dažādās Eiropas valstīs. No izpētītajām 49 valstīm Eiropā Latvija ieņem zemo 34. vietu. Latvija no visām pētītajām cilvēktiesību kategorijām sasniedz tikai 20%. Tā vienkārši skatoties, Latvijā LGBT personām ir tikai viena piektdaļa cilvēktiesību, kas pienāktos.

I LG A - Eu r o p e pētī ja LG B T cilvēktiesību stāvokli pēc sešām plašākām kategorijām: Līdztiesība un pret-diskriminācija, ģimene, aizspriedumos balstīta naida runa/ vardarbība, dzimumu juridiskā atzīšana, pulcēšanās brīvība, asociēšanās brīvība un izpausme, un tiesības uz patvērumu. Visaugstāko līmeni uzrāda Apvienotā Karaliste ar 77%. Mūsu Baltijas tuvākās kaimiņvalstis Lietuva sasniedz 21%, un Igaunija – 29%. Nav pārsteigums, ka zemākais rādītājs ir Krievijā – tikai 7%.

Kategorijā „Ģimene” Latvija sasniedz nedaudzos 8%. Juridiski vientuļām sievietēm ir pieejama mākslīgā apaugļošana. Latvijā divu sieviešu kopdzīve vai laulība, kas noslēgta citās valstīs, netiek atzīta. Abas sievietes juridiski dzīvo vienas, un tāpēc viņām katrai ir pieejama mākslīgā apaugļošana. Bērna piedzimšanas gadījumā jebkura no šīm divām sievietēm, kas dzīvo kopā ar savu partneri, likuma izpratnē ir vientuļā māte. Diviem vīriešiem juridiski nav pieejami surogātmātes pakalpojumi. Tāpat transpersonas, © ILGA-Europe, 2013. gada maijs kuras juridiski mainījušas dzimumu, pret diskrimināciju visās jomās, Darbā diskriminēt nedrīkst var apprecēt personu, kas ir nu jau arī attiecībā uz juridiski atzītu pretēja dzimuma, bet pirms tam bija kopdzīvi. Jebkāda viendzimuma pāru Sadaļā „Līdztiesība un pret- tā paša dzimuma. kopdzīve netiek juridiski atzīta. Tāpat diskriminācija” Latvija sasniedz nav atļauts viendzimuma pārim kopā 13%. Latvijas Darba likumā iekļauts Latvijā nav atļautas viendzimuma adoptēt to pašu bērnu. Ja vienam aizliegums diskriminēt uz seksuālās laulības. To jau agrāk neatļāva no vecākiem ir savs bērns, tad otrs orientācijas pamata, tāpat pastāv Civillikums, un 2005. gadā Satversmē viendzimuma partneris šo bērnu iespēja risināt diskriminācijas tika ieviesta diskriminējoša laulības nevar adoptēt – tas nebūtu liegts gadījumus ar Tiesībsarga palīdzību. definīcija, radot juridisku pretrunu: pretēja dzimuma partnerim.

Latvijas Satversmē nav skaidri 91. pants aizliedz diskrimināciju aizliegta diskriminācija uz seksuālās uz jebkāda pamata (tātad – arī Naida runa vai vardarbība – 0% orientācijas un dzimuma identitātes seksuālās orientācijas un dzimuma tiesību pamata, lai arī 91. pants paredz identitātes pamata), bet 110. cilvēka tiesību īstenošanu bez pants neļauj viendzimuma pāriem Sadaļā „Aizspriedumos balstīta jebkādas diskriminācijas. Latvijā pamattiesības uz laulību. Latvijā naida runa/vardarbība” Latvijai nav skaidru likumu, kas aizliegtu arī vēl nav atļauta partnerattiecību pienākas apaļa nulle. Latvijā nav diskriminēt uz seksuālās orientācijas reģistrācija. 2012. gada janvārī iekļautas atsauces attiecībā naida pamata preču un pakalpojumu Tiesībsargs nāca klajā ar paziņojumu, noziegumiem, kas pastrādāti uz jomā. Tāpat nav skaidru valsts ka LGBT un viņu draugu apvienības seksuālās orientācijas vai dzimuma plānu cīnīties pret diskrimināciju „Mozaīka” piedāvājums ieviest identitātes pamata.

Prak sē uz seksuālās orientācijas un partnerattiecību un kopdzīves uzbrukumus LGBT personām dzimuma identitātes pamata. Darba likumus, nav pieņemams, jo likumsargi bieži uzskata par likums aizsargā no diskriminācijas lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju „huligānismu”. Tāpat nav likumu, uz dzimuma pamata, bet ne uz, neesot gatavi viendzimuma pāru kas pasargātu LGBT cilvēkus no piemēram, transpersonas vai par tnerat tiecī bu reģistrēšanu naida runas. Pozitīvi, ka 2012. starpdzimuma identitātes pamata. pielīdzināt laulībai vai arī atzīt gada novembrī ģenerālprokurors viendzimuma pāru attiecības par Ēriks Kalnmeiers izteicās, ka Pretruna Satversmē – diskriminēt normatīvām. Radīts precedents, ka Krimināllikuma 78. pantā (par nedrīkst, taču laulāties arī ne sabiedrības viedoklis ietekmē to nacionālā, etniskā un rasu naidu vai Tiesībsargs būs spējīgs cīnīties izraisīšanu) jāiekļauj arī aizsardzība 3

tādām mazākuma grupām kā piedalījās Labklājības ministre homoseksuāli cilvēki, pensionāri Ilze Viņķele un Rīgas mērs Nils un cilvēki ar invaliditāti. Latvijā Ušakovs. Latvijas ārlietu ministrs nav izstrādāta rīcības politika, kas Edgars Rinkēv ič s piedal ī jās paredzēta, lai apkarotu naida gājiena noslēguma pasākumā noziegumus vai runu uz seksuālās Vērmanes dārzā. LGBT cilvēki orientācijas vai dzimuma identitātes varējuši apvienoties biedrībās un pamata. 2012. gadā iegūtas ziņas organizācijās bez valsts iejaukšanās. par četriem naida noziegumiem. Vēl Tāpat nav liegta vārda brīvība 2012. gada Baltijas praida laikā daži cilvēkiem, kas runā vai raksta par no dalībniekiem tika apmētāti ar LGBT jautājumiem. olām.

Pat vē rums pienākas pēc Dzimumu mainīt ir iespējams vajāšanas uz seksuālās orientācijas pamata Kategorijā „Dzimuma juridiskā atzīšana” Latvija ieguvusi 21%. Sadaļā „Patvērums” Latvija ieguvusi Latvijā ir iespējama dzimuma 25%. 2009. gadā stājās spēkā maiņa, dzimuma maiņas operācija Patvēruma likums, kur 22. pantā un arī vārda nomaiņa personas (vajāšanas iemesli) kā pazīmi ietver dokumentos, lai tas sakristu arī seksuālo orientāciju. Šāda ar personas patieso dzimuma atruna gan neattiecas uz dzimuma identitāti. Tomēr, lai dzimumu identitāti. Latvijai nav izstrādāta mainītu, nepieciešams ārstu rīcības politika, kas aicinātu konsīlija lēmums, ka personai ir personas no citām zemēm, kur viņas dzimuma identitātes traucējumi – vajā uz seksuālās orientācijas vai tātad persona no medicīnas viedokļa dzimuma identitātes pamata, lūgt ir „slima” un dzimuma identitātes patvērumu Latvijā. „traucējumus” nepieciešams ārstēt.

Personai arī jāveic ķirurģiska Sabiedrības viedoklis dzimuma maiņa. Tāpat sanāk, ka transpersonai, mainot dzimumu, 2012. gada Eurobarometer aptaujā ķirurģiski jāzaudē iespēja radīt 26% uzskata, ka diskriminācija uz pēcnācējus un ir jāizšķir esoša de seksuālās orientācijas pamata iure pretējā dzimuma laulība, lai Latvijā plaši ir izplatīta (zemāk nekā neveidotos viendzimuma laulība citās toreiz vēl 27 ES dalībvalstīs – pēc dzimuma maiņas. Lielākajai daļai 46%). 17% aptaujāto atzina, ka plaši transpersonu vai starpdzimuma izplatīta ir diskriminācija uz dzimuma personu šāda situācija nav identitātes pamata. Lat vijas apmierinoša, jo viņas neuzskata iedzīvotāji skalā no 1 (ļoti neērti) – patiesā dzimuma nesakritību ar 10 (ļoti ērti) ieguva tikai 3.2 punktus fizisko dzimumu par slimību. jautājumā, vai justos ērti, ja valsts augstākajā amatā (Latvijas gadījumā Daudz sasnieg ts īstenojot - prezidents/e) ievēlētu lesbieti, geju pulcēšanas brīvības tiesības vai biseksuālu personu. ES vidējais rādītājs bija 6.6. Latvija uzrādīja Pozitīvi, ka kategorijā „Pulcēšanās viszemāko rezultātu. Attiecībā uz brīvība, asociēšanās brīvība un prezidentu/i-transpersonu Latvijas izpausme” Latvija beidzot ieguvusi respondenti uzrādīja 2.8 punktus. visus 100%. Pēc pirmajiem 2005. Vidēji ES rādītājs bija 5.7 un Latvija un 2006. gadu Draudzības dienu atkal uzrāda zemāko iecietību šajā gājieniem, kurus apkaroja gan jautājumā. varas iestādes, gan homofobu bari, beidzot pulcēšanas brīvību godam Latvija salīdzinājumā ar Baltijas sargā policija, atļauj pašvaldība un valstīm neprasa aizliegt augstākā līmeņa amatpersonas. Pēdējo piecu gadu Atšķirībā no Latvijas, Igaunijā ir laikā neviens no publiskajiem LGBT likumi pret naida runu attiecībā pasākumiem nav ticis aizliegts. 2012. uz seksuālo orientāciju, taču tie gada Baltijas praida pieņemšanā nesedz naida noziegumus vai kā 4

naida iemeslu nemin dzimuma identitāti. Transpersonām Igaunijā neesot obligāta ķirurģiska dzimuma maiņa vai spējas radīt pēcnācējus zaudēšana. Tāpat transpersona nav spiesta šķirt laulību. Igaunija gan neiekļauj seksuālo orientācija vai dzimuma identitāti savos patvēruma piešķiršanas likumos.

Lietuvā, atšķirībā no Latvijas, aizliegta diskriminācija uz seksuālās orientācijas pamata piekļuvē precēm un pakalpojumiem. Lietuvā nav pieejama mākslīgā apaugļošana cilvēkiem, kuri juridiski dzīvo vieni. Tāpat transpersonas nevar precēt pretējā dzimuma personas.

Lietuva aizsargā cilvēkus pret naida noziegumiem un naida runu uz seksuālās orientācijas pamata, taču nemin dzimuma identitāti. Lietuva juridiski pilnā apjomā nepieļauj dzimuma maiņu, vārda maiņu mainot dzimumu, un dzimuma maiņu personas dokumentos.

Pēdējo piecu gadu laikā Lietuvā ir bijuši gadījumi, kad tiek ierobežotas LGBT cilvēku tiesības uz pulcēšanās brīvību. Lietuva, tāpat kā Latvija, iekļauj atsauci uz sek suālo orientāciju patvēruma piešķiršanas likumos.

Nevienā no Baltijas valstīm neatzīst viendzimuma pāru tiesības uz laulību, tāpat kā netiek pieļauta partnerattiecību reģistrācija starp viena dzimuma personām.

Vairāk informācijas: Latvijas LGBT tiesību 2013. gada pārskats: http://www.ilga-europe. org/home/guide_europe/country_ by_country/latvia/review_2013 Juridiskais apkopojums par LGBT tiesībām Latvijā: http://www.ilgaeurope.org/home/guide_europe/ country_by_country/latvia/legal “ Varavīksnes Eiropa” projek ts: http://www.ilga-europe.org/home/ publications/repor ts_and_other_ materials/rainbow_europe ILGA-Europe Facebook lapa: https:// www.facebook.com/ilgaeurope

Intervija

MALVĪNE

— intervēja Edijs

Ar rotu dizaineri un mākslinieci Malvīni Menniku tikāmies viņas radošajā dzīvoklī, kur, paskatoties apkārt, uzreiz varēja nojaust, ka jā – šī ir tā vieta, kur Malvīne stundām, dienām, nedēļām ilgi taisa savas smukumlietas, lai ar tām vēlāk rotātos ļaudis no visas pasaules. Šur tur varēja manīt kārbiņas ar rotu veidošanā izmantotajām pērlītēm, pie sienas bija saliktas atpazīstamu rotu skices, uz galdiņa bija izklāti ducis pērlītēm izšūto rotu, kā arī pašu mākslinieci – Malvīni – greznoja viena no viņas iespaidīgajām un krāšņajām kaklarotām.

Jautājot Malvīnei par viņas vecumu un izglītību, viņa nodarbojos nav, to visu daru un izdomāju es pati. Kad atbild: „Man ir 28 gadi. Esmu oriģināli no Valmieras, kur biju maziņa, mācījos mākslas skolā, bet tas bija sen.” arī gāju vidusskolā. Pēc tam es mācījos starptautiskās attiecības Rīgas Stradiņa universitātē bakalaura studijās. Skapis: Tas ko tu šobrīd dari ir pirmais, ko tu dari Maģistra izglītību ieguvu Vidzemes augstskolā, kur mākslas novirzienā, vai tu ko tādu jau iepriekš esi studēju pārvaldību un komunikācijas. Vienu semestri darījusi? studēju Berlīnē, kas bija iedvesmojošs periods, pēc kura arī sapratu, ka ir laiks beigt muļķoties un ir jādara Malvīne: Pa lielam – jā. Tagad jau es to daru lēnā garā tas, kas patīk; sāku nodarboties ar aksesuāru taisīšanu, kādus pāris gadus, tikai pēdējo pus gadu tā aktīvāk. ar mākslu. Sociālo zinātņu izglītība man palīdz tādā Pirms tam biju Dānijā, kur lēnā garā kaut ko sāku taisīt ziņā, ka viss manis taisītais ir konceptakesuāri ar kādu – uztaisīju interneta veikalu. Bet tā šis ir tāds pirmais, ideju vai stāstu, ar vēlmi kaut ko mainīt un šī izglītība jo pirms tam visu laiku darīju ko paralēli, pārsvarā tādā ziņā daudz dod. Izteikta izglītība tajā ar ko es tagad draugiem, piemēram, palīdzēju draudzenēm dekorēt

Malvīne. Fotogrāfe - Kristīne Šumska.

5

Vasaras kolekcijas konceptbilde. Ilustrāciju autore - Marta Ābola-Kurpa.

kāzas vai arī izpušķot līgavu, bet tas vienmēr ir bijis tādā hobija līmenī.

Tad es sapratu, ka ir jādara tas, kas patīk un tad šis ir mans pirmais mēģinājums: redzēs, kā būs.

S: Kā un pirms cik ilga laika radās tavs šobrīdējais zīmols?

M: Jau no paša sākuma zināju, ka jāizmanto mans vārds – Malvīne –, jo tas ir pietiekami spilgts un man pašai patīk un visiem citiem arī. Jau kādu laiku domājām, ka jātaisa interneta mājaslapa un pēkšņi skatāmies, ka domēna vārds „Malvine.lv” ir brīvs un sapratām, ka tā ir zīme. Tad mēs to nopirkām, un tad arī viss aizgāja.

Kaut kā nebija nemaz jautājuma, kā tas varētu sākties, kaut kā vienkārši aizgāja. Tas bija aptuveni pirms diviem ar pus vai trim gadiem – tad bija tādi paši, paši aizsākumi, kad pirmās lietas es sāku taisīt.

Sākumā bija ideja taisīt visu ko, arī lietas no recycled [red. otrreizējas izmantošanas] materiāliem. Vēlāk izkristalizējās tas, ko es tagad taisu – tie aksesuāri, kur ir izmantotas tās pērlītes – un tad pagaidām tas ir tas,

ko es daru. Uzskatu, ka visu laiku jāattīstās, jāapgūst jauni materiāli un idejas.

S: Vai tu jau no paša sākuma radīji regulāras kolekcijas?

M: Šī – iepriekšējās vasaras kolekcija – bija otrā kolekcija. Vasarā pirms tam bija pirmā, tad bija paredzēta ziemā viena, bet kaut kā nebiju aprēķinājusi lielo pieprasījumu ziemas periodā un tad sanāca tā, ka ziemas kolekcijas koncepts bija, ideja bija, skices bija, dažas rotas arī tapa, bet beigās īsti kolekcija neiznāca. Vienmēr esmu domājusi par mini kolekcijām, bet tā arī līdz šim nav pieticis laika. Pēdējā laikā es sāku virzīties uz puišu pusi, jo čaļi ir palikuši drosmīgāki un sākuši interesēties par rotām. Šoruden man ir ideja uztaisīt puišiem tauriņu kolekciju, jo jau vairāki ir izrādījuši interesi un vairākus vīrieši jau ir pasūtījuši un nopirkuši. Tādēļ mēģināšu tos čaļus arī iedvesmot uz drosmi un piespēlēt viņiem arī tās lietiņas – tas man būtu tādā ziņā sapnis uz unisex.

6

S: Tu minēji, ka cilvēki apģērbu un aksesuāri izvēlē kļūst drosmīgāki un nebaidās vilkt ko neierastu.

Kā tev šķiet, kāda šobrīd ir vispārējā situācija Latvijā: vai cilvēki nebaidās vilkt krāšņus, neierastus apģērbus?

M: Man ir liels prieks, ka tieši puiši paliek drosmīgāki, sāk vairāk rūpēties un piedomāt par savu izskatu. Kaut kā šķiet, ka jaunā hipsteru kultūra pieprasa izskatīties krāšņāk. To pierāda tas, ka aizvien vairāk lielāks pieprasījums ir, piemēram, pēc tauriņiem, kuri ir izšūti ar pērlītēm. Tas parāda, ka tā pucēšanās vairs nav tikai meitenēm, kas, manuprāt, pirms tam Latvijā bija ļoti izteikti, ka meitene bija sapucējusies līdz matu galiņiem un čalis tāds nekāds slāj blakus.

S: Ko tev nozīmē savas personības izpaušana caur ārējo izskatu un aksesuāriem?

M: Tas ir man medijs: gan pašai sevi parādīt, gan taisot citiem rotas. Tas ir man svarīgi – parādīt savu attieksmi

Eva Ikstena-Starpcāne vadot 4. septembra LTV1 kultūras ziņas.

caur aksesuāriem un apģērbu.

Tā savā ziņā ir konfrontācija pret apkārtējo. Tas bieži ir atkarīgs arī no garastāvokļa – es gribu, lai manā garderobē būtu, kas interesants, bet ne vienmēr es esmu gatava piedomāt pie visa un uzposties līdz galam. Tā pat, īpaši caur rotām, sūtu savu vēstījumu pasaulei.

S: Var nojaust, ka cilvēktiesības un vienlīdzība ir tev svarīgi jautājumi. Kādēļ?

M: Mans pirmais darbs bija Latvijas Sarkanajā Krustā un, manuprāt, no turienes nākt tā mana ideja. Biju brīvprātīgo jauniešu koordinatore, kā arī strādāju gan ar starptautiskām lietām, gan ar jauniešiem. Arī pati S: Malvine.lv mājaslapā ir rakstīts, sāku darboties Sarkanajā Krustā ka cilvēki bieži vien ir neiecietīgi kā brīvprātīgais HIV AIDS jauniešu bet citādajiem savas šaurprātības izglītotājs. Lai gan es nedomāju, ka dēļ. Vai ar savām rotām vēlies gāzt kādus stereotipus vai iedrošināt cilvēkus būt viņiem pašiem?

tas sākās tikai tad – tas nāk pats no sevis. To visu veido rakstus, dzīves pieredze, kad soli pa solītim tas ir savedies kopā. Kad Berlīnē vienu semestri biju maģistra studijās, tur bija viena brīnišķīga profesore ar ļoti interesantiem diviem kursiem, kuros viņa stāstīja par diskrimināciju gan valstiskā līmenī, gan sabiedriskā līmenī un man liekas, ka tā bija vieta, kur man nostabilizējās kaut kāda sava pārliecība par to, ka man gribot, lai kaut kas mainās, man pašai tas ir jādara un ka nepietiek ar to, ka domā, cik netaisnīga ir pasaule, ka ir tas jāsaka arī skaļi un ar rotām es mēģinu to izdarīt. Mana pēdējā laika apņemšanās ir aizrādīt cilvēkiem, kuri izsaka aizskarošas frāzes par tiem, kuri ir citādāki. Tas parasti izvēršas par diezgan sāpīgu diskusiju un beigās parasti es esmu tā, kurai jāskaidrojas, kādēļ es aizrādīju.

Es ticu tam, ka katram cilvēkam cenšoties izdarīt kaut mazu izmaiņu, beigās tās visas sasummēsies un būs viena liela.

S: Ko tu domā par cilvēktiesību un vienlīdzības situāciju Latvijā, par to, kāda tā ir šobrīd?

M: Man liekas, ka ir traki. Nezinu, kā ir valstiskā līmenī tieši runājot par cilvēktiesībām, taču sabiedrībā, lai arī situācija ir uzlabojusies, tomēr tā ir visai briesmīga.

M: Tā noteikti bija galvenā vasaras kolekcijas ziņa. Es arī rakstu, ka gribu mainīt pasauli un vasaras kolekcija man bija ar lielu cerību, ka varbūt kaut kā kaut kas varētu mainīties.

Protams, es apzinos, ka mana mērķauditorija nav tūkstoši. Es ļoti gribētu, ka mēs dzīvotu draudzīgākā sabiedrībā, kur cilvēki neskatītos uz citiem cilvēkiem „šķību aci”, tikai tā dēļ, ka viņi ir citādāki. Man liekas, ka iedrošināt cilvēkus būt savādākiem ir brīnišķīgi, bet, manuprāt, tas ir tāds personības jautājums, cik drosmīgs ir pats cilvēks un cik ļoti viņš ir gatavs jebkādai konfrontācijai vienalga par ko ir runa: par citādāku izskatu, rasi vai jebko.

Ekrānšāviņš ar Operas solistu Armandu Siliņu izpildām dziesmu “Ziemeļblāzma” 2013. gada Dziesmu un Deju Svētkos. Tauriņš tika speciāli gatavots šim koncertam.

7

dabas, man rotās ir daudz dzīvnieku, putnu, kas arī ir visai pateicīgas figūras rotām. Izmantojot dzīvnieku, simbolismu mēģinu pateikt sociālo ideju.

S: Vai tu kaut kad domā pievērsties apģērba dizainam?

M: Varbūt kaut kādā ziņā jā, bet tas nav noteikts lēmums. Jau kādu pusgadu domāju par to, kā attīstīties un ko darīt tālāk, jo tas, ko es tagad daru, ir ļoti laikietilpīgi un darbietilpīgi, tādēļ gala iznākums ir dārgs un daudzi cilvēki nevar to atļauties, tādēļ gribētos skatīties Ekrānšāviņš no intervijas ar mūzikas grupas CocoRosie, kurā mūziķe SierraRosie ir greznojusies uz kaut ko tādu vairāk ražojamāku ar Malvine.lv kaklarotu. Rotu mūziķei uzdāvināja Malvīne pēc CocoRosie koncerta Rīgā.

– varbūt tas varētu būt apģērba Joprojām pastāv diezgan spēcīga S: Atgriežoties pie rotām: ko mēs dizains, varbūt kaut kas pilnīgi cits. dzimumdiskriminācija, rasisms, varam sagaidīt jaunajā – ziemas – homofobija. kolekcijā?

S: Tavas rotas ir iespējams iegādāties etsy.com interneta S: Tā kā tu stāstīji, ka esi M: Ideja vēl nav pilnī bā veikalā. Vai tās var iegādāties arī darbojusies Sarkanajā Krustā un nostabilizējusies. Es domāju, kur citur? arī Malvine.lv koncepts liecina, ka ka rotas veidojot, domāšu par tevī ir aktīvista gars. Vai, tavuprāt, dzimumlīdztiesību un feminismu, M: Var iegādāties latviešu taisītajā cilvēktiesību aktīvisms ir svarīgs kā arī būs visādi etniskie elementi interneta veikalā lipsandkiss.com. un vai cilvēkiem vajadzētu no visas pasaules – tāds jaunais Šeit Rīgā iespējams iegādāties būt aktīvākiem sava viedokļa sievietes tautas tērps. Veidošu ne veikalā Paviljons, kurš atrodas uz paušanā? tikai rotas lietas, bet arī ziemas Tērbatas ielas. Iespējams iegādāties aksesuāru kā šalles un cepures. arī pasūtot pa e-pastu. Diezgan M: Viennozīmīgi! Man liekas, ka tas ir Rotas būs ar uzsvaru uz sievieti, bieži taisu speciāli pasūtītas lietas, ļoti svarīgi. Latvijā ļoti daudzi cilvēki, bet domāju arī kādas unisex lietiņas ja, piemēram, klients vēlas citādākas kuri varētu reizēm nepaklusēt, kad izdomāt un ielikt kolekcijā. krāsas kā ir esošajā. viņiem kāds ko aizrādītu vai pateiktu savu viedokli. Tas būtu brīnišķīgi, ja S: Kur tu pārsvarā smelies S: Un noslēgumā: ko tu novēli cilvēki būtu vēl aktīvāki. Un ne tikai iedvesmu un idejas, veidojot mūsu lasītājiem un Latvijas LGBT organizāciju līmenī, bet arī privātā rotas? jauniešiem? līmenī un diskutēt ne tikai publiski, bet arī mājās un starp draugiem. M: Pie kolekcijas koncepta nonāku M: Būt drosmīgiem! Drosme, Es ticu, ka pārmaiņas var rasties arī palēnām. Parasti uzrunā apkārtējā manuprāt, ir vissvarīgākā lieta, lai kaut kādā privātā līmenī. pasaule – gan apkārtnē, gan tiktu uz priekšu un sasniegtu savus internetā, tieši sociālās lietas. mērķus. Lai ir drosme!

Galvenā tiešā iedvesma nāk no

Pēc klientu pasūtījuma veidoti tauriņi.

8

Kino

BEHIND THE CANDELABRA – AIZ SVEČTURA — Māra

Kā minēts, filma attēlo Liberačes un Skota Torsona sarežģītās attiecības. Tā tapusi pēc Torsona memuāra “Behind the Candalebra: My Life With Liberace” motīviem. Filmā parādītas Liberačes un Torsona vētrainās attiecības no brīža, kad viņi satiekas Liberačes ģērbtuvē, līdz skarbajām attiecību beigām. Viņu attiecības sākotnēji romantiskas un mierīgas iziet cauri plastiskajām operācijām, atkarībai no narkotikām un gadījuma sakariem.

Filmas darbība gandrīz pilnībā norisinās Liberačes greznajā miteklī, no kura pāris iziet pa retam. Grezni ir arī Liberačes tērpi un rotas. Liberačes rokas ir apkrautas ar zelta gredzeniem, ar kuriem viņš apdāvina arī savus mīļākos. Viņiem, gan no tiem nākas šķirties attiecību beigās. Liberačes garderobe ir pilna ar spožiem un © publicitātes foto krāsainiem tērpiem, bet viens no Pirms noskatījos šo filmu, es zināju, pirmkārt, ka tā ir par greznākajiem tērpiem, kas tika izveidots filmai bija spožo amerikāņu pianistu Liberači (kas diez vai ir bijis gandrīz 5 metrus garš baltas lapsādas mētelis, izrotāts ar izcili populārs Latvijā) un viņa krietni jaunāko mīļāko 100, 000 dolāru vērtiem kristāliem. Oriģinālie Liberačes Skotu Torsonu. Otrkārt, tā kā es zināju, ka Liberače tērpās tērpi redzami ainās, kad tiek rādīta Liberačes garderobe. greznos tērpos, tātad filmā arīdzan vajadzētu būt izciliem tērpiem. Zināju arī to, ka filma sākotnēji bija paredzēta Kopumā filma Aiz Svečtura ir reizē gan jautra, gan skumja, izrādīšanai kino, bet lielās filmu studijas, to uzskatīja un noteikti izklaidējoša. par pārāk “gejisku” (lai ko tas arī nozīmētu). Tādēļ tas tika filmēts telekanāla HBO paspārnē un ASV tika rādīts tikai televīzijā, kas diskvalificē šo filmu no Oskariem.

Filmu atzinīgi novērtējuši kritiķi, it sevišķi galveno lomu atveidotājus: Maiklu Duglasu (Liberače) un Metu Deimonu (Skots). Duglass, kurš filmējās šajā filmā pēc kakla vēža izārstēšanas lieliski attēlo spožo un ārišķīgo Liberači, kura šarms ļauj viņu iemīlēt, bet, kas nomaskē sliktās īpašības. Savukārt Deimona Skots (kuram filmas sākumā ir 17 gadu) ir mazliet naivs, mazliet vārīgs, mazliet opurtīnistisks, bet viennozīmīgi pretrunīgs. Filma ir ieguvusi Televīzijas kritiķu asociācijas balvu un tika nominēta veselām 15 Emija balvām, no kurām ieguva 11. © publicitātes foto

9

Bibliotēka

BIBLIOTĒKA UN INFORMĀCIJAS CENTRS MOZAĪKAS bibliotēka ir vienīgā publiski pieejamā LGBT jautājumus pārstāvošā krātuve Latvijā. Bibliotēkas krājumu veido grāmatas par daudziem ar LGBT saistītiem jautājumiem: vēsturi, tiesībām, psiholoģiju, socioloģiju, reliģiju, daiļliteratūru u.c., kā arī pasaules slavenākie LGBT žurnāli, filmas un informatīvie materiāli, kas saņemti no pasaules LGBT organizācijām.

Bibliotēkā iespējams pasūtīt informācijas avotus no citām LGBT draudzīgām bibliotēkām. Bibliotēka un informācijas centrs darbojas arī kā LGBT kopienas kultūras centrs - tās telpās tiek rīkoti sarunu vakari, semināri un lekcijas.

N

ĀC

S! O EM I C

Kr. Valdemāra ielā 18 - 1A, Rīga

Darba laiki: P-P 11:00 - 18:00 Brīvdienās un svētku dienās nestrādājam Ja vēlies apmeklēt bibliotēku citā laikā, raksti uz office@mozaika.lv vai zvani pa tālruni +371 28440340

Šeit ir pieejams Mozaīkas bibliotēkas avotu katalogs: skapis.eu/jauniesi/dzivesstils/biblioteka/par-biblioteku

© kristiekay22, flickr.com

KĀ PIEDALĪTIES BIBLIOTĒKAS KRĀJUMU PAPILDINĀŠANĀ?

IESAKI IZDEVUMU KRĀJUMU PAPILDINĀŠANAI

kļūtu arvien daudzveidīgāks, pārlūko savus grāmatu plauktus - varbūt tur ir kāds izdevums, ko vēlies dāvināt bibliotēkai!

Bibliotēkas krājumi regulāri tiek papildināti. Mēs labprāt uzklausīsim tavus priekšlikumus izdevumu iegādei un finansiālu iespēju robežās centīsimies tos īstenot.

SŪTI BIBLIOTĒK AI SAVUS AK ADĒMISKOS DARBUS (bakalaura un maģistra darbus, pētījumus utt.)

DĀVINI GRĀMATAS UN CITUS IZDEVUMUS

Būtisks krājumu papildināšanas avots ir dāvinājumi.

Esam pateicīgi ikvienam mūsu atbalstītājam, jo viņu dāsnums dod iespēju nodrošināt lasītājus gan ar vairākām konkrētu izdevumu kopijām, gan arī ar izdevumiem, kas bez dāvinājumu palīdzības mūsu krājumos nebūtu pieejami. Lai bibliotēkas piedāvājums

Mozaīkas bibliotēka un informācijas centrs ir vienīgā vieta Latvijā, kur vienkopus tiek uzkrāti visi ar LGBT jautājumiem saistītie zinātniskie darbi. Šie darbi tiek ievietoti katalogā, lai turpmāk arī citi studenti un pētnieki varētu tos viegli atrast un izmantot.

10

Interesanti

SEKSUALITĀTE KĀ MODES KLIEDZIENS

— Annija

©sandcastlematt, flickr.com

Šogad modes pasauli pāršalca ziņa, ļaunu nenojaustošos iedzīvotājus ka izskatīties kā lesbietei ir jaunākais par tādām padarīs. modes kliedziens. Par šo pārdrošo jaunatklājumu parūpējās portāls Te nu man jājautā, vai tiešām visas style.com. Uz to gan modes, gan lesbietes neizskatās vienādi?

LGBT kopiena reaģēja ar ļoti lielu Laikam jau nē. Tomēr mēs visi taču sašutumu. Kā galvenā apgalvojuma zinām to sajūtu un viszinīguma problēma no vienas puses tika apziņu, kad ar lielu pārliecību savam ceļa biedram pačukstam ausī, ka izvirzīts fakts, ka lesbietēm nemaz garāmgājējs noteikti bijis gejs vai nav noteikta izskata un šādi izteikumi lesbiete. Tas droši vien liecina, ka, tikai vairo stereotipus. No otras lai arī cik ļoti mums negribētos to puses uztraukumu raisīja fakts, ka ar atzīt, sabiedrībā tomēr pastāv kāda šādiem izteikumiem tiek trivializēta ideja par to, kā tad īsti izskatās seksuālās orientācijas problemātika LGBT kopienai piederīgie. Līdz ar to, un cilvēkiem tiek nepatiesi iestāstīts, manuprāt, lieks ir jautājums, vai ideja ka seksuālā orientācija ir izvēle. No par to, kā izskatās lesbietes/geji/ trešās puses skaļi bļāva visi tie, kuri biseksuāļi/transpersonas/aseksuāļi baidījās, ka tagad uz ielām siros utt., ir stereotips vai nav un vai šis neskaitāmas sevi jaunatklājušas stereotips ir patiess vai nav. Tas nav lesbietes, kas arī visus citus, neko svarīgi, jo visi stereotipi ir patiesi un 11

nepatiesi reizē. Katrs stereotips ir atkarīgs no indivīda, kurš to apliecina vai apgāž. Ir lesbietes, kuras nēsā tankistu zābakus un rūtotus flaneļa kreklus, un ir lesbietes, kuras nēsā tutu un krāso sārtas lūpas.

Mēs n ei z b ē g a m i i zda r ā m secinājumus par cilvēka identitāti, balstoties uz viņa ārieni, jo tas ir pirmais, ko mēs redzam un uzzinām par svešinieku. Nevar noliegt arī ciešo identitātes un tā saucamā imidža jeb tēla savstarpējo saistību. Vairums cilvēku ar savu ārieni vēlas paust savu iekšējo būtību. Tātad apģērbs ir vizuālās komunikācijas veids, ar kā palīdzību mēs apkārtējos informējam par savu identitāti un ar to saistītajām vērtībām. Tā kā lielu daļu mūsu

identitātes veido piederī ba dažādām grupām, mēs savā tēlā lietojam šīm grupām raksturīgos simbolus, piemēram, platformu kurpes un kupli, mežģīņoti svārki ir neatņemama gotisko lolitu tēla daļa vai, ja, piemēram, skots vēlētos ar savu apģērbu paust piederību savam klanam, viņš vai viņa lietotu attiecīgajam klanam piešķir to rūtojuma rakstu savā apģērbā.

Turklāt Džosua Millers ( Joshua Miller) uzsver arī tēla saistību ar politiku.

Viņš apgalvo, ka apģērbam ir divas politiskās funkcijas, no kurām viena ir apšaubīt sabiedrībā dominējošos simbolus un vienot grupas, kas to dara.

Tā kāds 15 gadus vecs jaunietis interneta vietnē eefo.net raksta, ka viņš ar savu apģērbu labprāt paustu apkārtējai pasaulei, ka ir gejs. Tomēr nevar to darīt kur un kad vien vēlas, jo tādējādi pakļauj sevi vardarbībai.

Tas, viņaprāt, ir izvēles brīvības pārkāpums.

Tikmēr kāda meitene style.com komentē, ka viņu aizvaino stereotips par tankistu zābakus nēsājošām lesbietēm. Viņa, esot lesbiete, nēsā augstpapēžu kurpes pat tad, ja tās liek viņai reizēm paklupt.

Ar šiem piemēriem es vēlos ilustrēt to, cik ļoti stereotipi ir atkarīgi no katra konkrētā indivīda un viņa skatpunkta.

Līdz ar to daudz interesantāks kāds norāda uz to, ka LGBT cilvēki par stereotipu patiesumu un izceļas citu vidū vien sava izskata dēļ, nepatiesumu man šajā sakarā šķita koncepts par neatšķiršanos zūd kā jautājums par to, kādēļ gan LGBT nebijis un automātiski tiek uzsvērta kopiena tik asi protestē un jūtas LGBT cilvēku citādība. Tieši fakts, ka aizskarta, kad tai tiek piedēvētas LGBT cilvēki ir tādi paši kā visi citi, var noteik tas ārējās pazīmes un nodrošināt viņus ar vienlīdzīgām identitātes izpausmes izskatā? tiesībām. Tā kā nebūšana citādam Citi indivīdi taču tik lepni izrāda ir daļa no šo cilvēku politiskās cīņas, savu piederību grupai. Viena no ko te pēkšņi kāda modes lapele atbildēm varētu būt tā, ka sabiedrība ar saviem apgalvojumiem draud identificēšanos ar citām grupām sagraut. pieņem daudz labprātāk nekā piederību LGBT kopienai. Vietām Tādēļ man šķiet, ka vajadzētu attiecīgo piederību paust publiski pārstāt diskutēt par to, vai lesbietēm ir pat bīstami cilvēka veselībai un ir noteikts ģērbšanās stils, un dzīvībai. to, vai stereotipi ir patiesi vai nav, un sākt runāt par to, kāpēc mēs Pieļauju arī, ka daļa LGBT cilvēku dzīvojam sabiedrībā, kurā LGBT piederību šai kopienai nemaz (un citām minoritātēm) cilvēkiem nevēlas izcelt kā galveno savas jāslēpj sava identitāte, kāpēc mēs identitātes veidojošo daļu, jo viņiem dzīvojam sabiedrībā, kurā mums ir apnicis būt vienīgajiem gejiem visiem jābūt vienādiem, lai tiktu ciemā. Pārmaiņas pēc viņi grib īstenota vienlīdzība, un kāpēc mēs būt arī vienkārši brāļi, skolēni, labi esam tik neiecietīgi pret visu, kas ir darbinieki, hokeja fani, filatēlisti vai atšķirīgs un citāds. Mums vajadzētu jebkas cits, kā viņi paši redz sevi. pārdomāt, kādas ir vērtības to Vienkārši draugi nevis “tas mans identitāšu pamatā, kas mūs vieno draugs… nu, tu zini, tas, kurš ir gejs!” ar citiem grupas piederīgajiem.

Domāju, ka daudzas no šīm vērtībām Otra atbilde, manuprāt, ir tā, ka sniegsies pāri kādas noteiktas LGBT kopiena ir pavadījusi gadu grupas identitātes robežām un mēs desmitus, cīnoties, lai pierādītu to, apjautīsim, ka mums ir vairāk kopīga ka tā ne ar ko neatšķiras no pārējās nekā atšķirīga. sabiedrības, par to, ka LGBT cilvēki ir tieši tādi paši kā visi citi – ne labāki, ne sliktāki, ne īpašāki, ne atšķirīgi, bet gan tieši tādi paši. Līdz ar to, ja

© unbearablyvapid, flickr.com

12

Mode

VEGĀNU MODE

— Aija

Kas jauns vegānu modē? Vispirms es nedaudz pastāstīšu, kas vēl joprojām nav mainījies.

Vegāni savā pārtikā, apģērbā, izklaides vai jebkurā citā nozarē neizmanto dzīvnieku izcelsmes produktus. Tas nozīmē, ka kažokādas, ādas, zamšādas, zīda, vilnas un putnu spalvu izmantošana apģērbā vai aksesuāros ir tiešā pretrunā ar vegānu ģērbšanās paradumiem.

Jāpiemin, ka pat mākslīgā kažokāda vai imitēta čūsku/leoparda tekstilijas drēbēs vai aksesuāros arī nav vegānu modē un grūti iedomāties, kad tas varētu mainīties.

Tāpat grūti pieņemt, ja kāds vegāns būtu iecienījis mednieku ģērbšanās stilu.

Tamdēļ daudziem radies priekšstats, ka vegānu dzīvesveids liek ģērbties kokvilnā un linā. Uzreiz gribu kliedēt stereotipus par puķu bērniem, kas skraida par saules pielietām pļavām un sprauž bizēs margrietiņas. Vegāni dzīvo pilsētās, iet uz smalkām pieņemšanām un galu galā seko līdzi modes tendencēm. Tāpēc vegānu mode ir daudzveidīga, krāšņa un pats galvenais – videi un dzīvniekiem draudzīga.

Vegānu modes tendences nav domātas vegāniem, drīzāk šīs tendences ir domātas visiem, jo vegānu dzīvesveids sevī ietver pasaules dabas resursu saudzīgu izmantošanu, pārtraukt dzīvnieku izmantošanu un verdzību.

Rudens un ziema garderobes nodrošināšanā ir lielāks izaicinājums, jo kā glābties no aukstuma, neizmantojot ādas apavus un vilnas cimdus? Viss ir iespējams, nekādu atrunu, ka esam ziemeļnieki, ka citādāk nevaram vai neprotam.

Vegāni var saģērbties silti, jo ir pieejamas dažādas alternatīvas, dažādi sintētiski un nevardarbīgā ceļā iegūti materiāli.

Kad laiks ballēties, tad zelts, gliteri un samts spīd arī uz vegānu veselīgajiem un spēka pilnajiem ķermeņiem.

Cerams, ka šis raksts kliedēs kāda priekšstatus par vegānismu kā kaut ko sarežģītu un neiespējamu.

GUNA ir amerikāņu zīmols, kas ražo smalkas un lietišķas somas par sevi pārliecinātiem pilsētniekiem

13

Ballītē kā aksesuārs var noderēt šāda „Swing” soma, kas uzšūta no zeltaina, sudrabota vai melna auduma.

Apavu izvēlē daudzi, tai skaitā arī šī raksta autore, ir pielaidīgāka mākslīgās ādas alternatīvām.

Tikai tāpēc, ka šādus apavus ir daudz vieglāk un iespējamāk nopirkt. Tomēr vegānu apavu ražošanā tiek izmantoti dažādi materiāli, kas ļauj savas kājas ietērpt dažāda stilu apavos.

Daudzos gadījumos vegānu mode kļūst par vēl vienu veidu kā paust savu nostāju.

Tāpēc bieži vien ir redzami T-krekli, jakas, somas vai maki ar kādu sociālu vēstījumu.

14

© visi attēli - reklāmas/publicitātes foto

Viedoklis

VAI TAVU VĒRTĪBU NOSAKA VĀRDS, KAS RAKSTĪTS UZ TAVĀM APAKŠBIKSĒM?

— Kristīne

Pasaule ir pilna ar pieņēmumiem. Mēs taču zinām, sajūtas trūkums par savu vietu sabiedrībā, visbiežāk, kā lietas notiek! Mēs vērojam pasauli un izdarām iesakņojies zemapziņā kā nezāle. Lai to izravētu, diemžēl secinājumus, taču bieži tie ir virspusēji un neatspoguļo nepietiek ar došanos uz LGBT cilvēku pulcēšanās vietām reālo dzīvi. Jo tas, ko mēs redzam, ir tikai un vienīgi un izskatīšanos tieši tādam, kā visi citi, kas tur pulcējas. tas, ko saskatījusi mūsu visnotaļ subjektīvā un Taču modernās sabiedrības kultūrā prevalē veiksmīgs, ārkārtīgi selektīvā acs. Tāpēc savus secinājumus mēs izskatīgs vīrietis, ko redzam reklāmās – viņš nešaubās visbiežāk balstām gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi visai par sevi, viņš nav neveikls, bikls, viņš ir pilnības modelis apšaubāmos pašu pētījumos. gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Reti kurš iedomājas, ka patiesībā viņš, līdzīgi mākslīgi radītajiem tēliem uz Homoseksuālu un biseksuālu vīriešu apsēstība sieviešu žurnālu vākiem, nav īsts. Reklāmas, žurnāli, ar modi un zīmoliem ir viens no stereotipiem, kas populārais kino un cita vizuālā pop-kultūra mums māca, mūsu prātos iesakņojies visai dziļi. Dzīšanās pēc ka noteikta izskata vīrietis gūst veiksmi visās dzīves skaļiem, labskanīgiem un iespaidīgiem īpašvārdiem jomās. Zemas pašapziņas un nedrošības dzīts, homo uz apakšbikšu gumijas raksturo “geju kopienu” jeb vai biseksuāls vīrietis vēršas pie šīm acīm redzamajām homoseksuālus un biseksuālus vīriešus ļoti spilgti, ārējām veiksmes formulām. Ārējā izskata diktēti atliek tikai izvēlēties jebkuru vīrieti geju bārā un pavērot kritēriji ir viegli un saprotami. Vēl jo vairāk, tie ir viegli viņa jostasvietu, kad viņš pieliecies tuvāk bārmenim, un saprotami citiem homo un biseksuāliem vīriešiem. lai skaļajā mūzikas rīboņā pasūtītu dzērienu. Tur jūs Lielajā sabiedrībā, kas tiecas nepieņemt atšķirīgo, vīrietis izlasīsiet visu aktuālo modes mākslinieku vārdu katalogu ar atšķirīgu no vairākuma seksuālo orientāciju sagaida no A līdz Z. Šis novērojums pat nav pārlieku pārspīlēts. atstumšanu, noliegumu, negatīvu reakciju. Tāpēc tiek Vai tiešām ir tā, ka visi vīrieši bārā radīta cita mini-sabiedrība, kurā pēc seko šiem noteikumiem, vai arī viegli saprotamiem, spēcīgi vizuāliem tie, kas šiem noteikumiem neseko, un skaidriem ārējā izskata kritērijiem vienkārši neiet uz bāru, jo netiek homo vai biseksuāls vīrietis tiek pieņemti vai paši jūtas neadekvāti? pieņemts un uzskatīts par veiksmīgu Cik bieži jums homoseksuālu un un iederīgu uzreiz, nekavējoties. biseksuālu vīriešu pulcēšanās vietās ir Diemžēl mini-sabiedrība modelē lielo gadījies sastapt cilvēkus, kas izskatās sabiedrību arī daudzos citos veidos, atšķirīgi no vairākuma? Jāatdzīst, ka tai skaitā, atšķirīgā atstumšanā un © no personīgā arhīva kopienai, kas pati tiek izstumta un noliegumā. LGBT mediji dod savu nepieņemta “lielajā” sabiedrībā, LGBT cilvēki nav pārāk artavu – vīriešiem domātie produkti tiek mārketēti ar atvērti atšķirīgajam paši. Doma, ka visi homoseksuāli spēcīgi izteiktu vizuālo imidžu, kas dod pārliecību, ka tieši un biseksuāli vīrieši atbilst stereotipam, ko redzam pie šādi vīrieši ir gribēti un pieņemti kopienā, pašpārliecināti, bāra letes, virs kuras piekārta diskobumba, ir, protams, veiksmīgi un attiecīgi laimīgi. Vienlaicīgi tiek kultivēts absolūti maldīga. Geji valkā arī Rimi hipermārketos šādu vīriešu seksuālās pievilcības un iekārojamības pirktas apakšbikses, viņiem arī var būt liekais svars, ne kults. Valkāt tādas pašas drēbes nodrošinās veiksmi, pārāk izkopts stils, kādam atlaista ne visai kopta bārda, laimi un mīlestību. Taču cik patiesi reālajā dzīvē ir šie kāds cits savukārt valkā džemperi, sabāztu biksēs, apgalvojumi? Cik cilvēki ir kļuvuši laimīgi un atraduši kādam, iespējams, kādreiz sandalēs gadās zeķes. mīlestību, valkājot “pareizā” brenda apģērbus?

Viņu nav daudz... Droši vien kādi 10% no visiem šāda ārējā izskata cilvēkiem ir homoseksuāli vai biseksuāli.

Tas, ka viņus neredzam vai neievērojam un tādejādi neuzskatās par kopienas daļu, daudz ko pasaka par to, cik iekļaujoši patiesībā esam.

Patiesībā, protams, drēbes neveido cilvēku. Cilvēks veido drēbes. Neviens nepaliek labāks, vērtīgāks vai mīlētāks atkarībā no tā, kas viņam ir mugurā. Katrs no mums var izmantot vizuālos efektus, ko sniedz apģērbs, lai parādītu to, kas mēs esam, kā mēs dzīvojam, kas mums patīk un kā mēs redzam pasauli. Taču drēbes neesam mēs un mēs neesam drēbes. Mode kā līdzeklis būt pieņemtam un iekļauties izmanto mūs. Lai panāktu pretējo un mēs izmantotu modi, lai to veidotu un pakļautu savām vajadzībām, nevis akli to nestu tālāk, uzturot dzīvu nedrošības un zemas pašapziņas virzītājspēku, uz kā balstās visa miljardu miljardus vērtā modes industrija, katram jāsāk ar sevi. Man nevajag modi. Modei vajag mani. Izvērtē, izvēlies, mēģini kaut ko pateikt, esi unikāls. Tas arī viss.

Bieži vien apsēstība ar modi, apģērbu, ārējo izskatu kopumā, tai skaitā ķermeņa masu un formu, liecina par indivīda nedrošību un pašvērtības trūkumu. Vairums LGBT cilvēku ir auguši sabiedrībā, kas viņus izstūmusi, kurā viņi nav jutušies piederīgi. Vide mums apkārt ir heteronormatīva un tādejādi ierobežojoša LGBT bērnu un jauniešu pilnvērtīgai attīstībai. Viegli ievainojamā un nestabilā vietā sociālajā struktūrā daudzi jutušies nederīgi, lieki. Šīs sajūtas, protams, ar laiku pazūd vai vismaz mazinās. Taču zems pašvērtējums un drošības 15

Skapis

KAS MĒS ESAM? Es, kā skapis.eu vadītāja vēlos tev, lasītāj, pastāstīt kas tad īsti ir Skapis.

Vienkāršā un oficiālā versija ir tāda, ka mēs esam jauniešu grupa, kas darbojas MOZAĪKAS paspārnē un veido portāla skapis.eu saturu, kā arī rīko dažādus pasākumus, kuri ir domāti LGBT jauniešiem un viņu draugiem, ģimenei, atbalstītājiem.

Taču tas izklausās pārāk nopietni un oficiāli, un atspoguļo tikai daļu no Skapja būtības.

Paplašinot atbildi, par to, kas ir grupa Skapis – tie ir jaunieši ar visdažādākajām interesēm, pieredzi un mērķiem, kurus galvenokārt vieno rūpes par to, kas notiek apkārtējā sabiedrībā: mums rūp cilvēktiesības, īpaši LGBT tiesību stāvoklis Latvijā un pasaulē. Mēs gribam dot savu ieguldījumu, lai uzlabotu LGBT situāciju Latvijā. Mēs apzināmies, ka jebkāds ieguldījums ir ļoti svarīgs. Katra, pat mazākā, darbība, ko ikviens no mums veic, tuvina mūs vienlīdzīgākai un saprotošākai sabiedrībai.

Vai mēs šeit esam profesionāli LGBT un cilvēktiesību cīnītāji? Nē!

Protams, ar laiku, kad esam guvuši pieredzi cilvēktiesību jomā, daļa sāk risināt sarežģītākus jautājumus nopietnākā līmenī, ar ko jau pārsvarā nodarbojas MOZAĪKA. Taču uz Skapi parasti jaunieši atnāk ar domu paskatīties, kas tad īsti notiek šajā noslēpumainajā un šķietami tālajā organizācijā. Uzdrošināšanās atnākt vien jau ir liels solis gan pašam personīgi, gan visai kopienai.

— Sabīne

iesaistīt Skapja darbībā. Ne visi, kas atnāk uz Skapi, kļūst par rakstniekiem vai pasākumu organizētājiem. Ir jaunieši, kuriem vienkārši patīk ik pa laikam piebiedroties mums pasākumos, diskusijās, atbalstīt mūsu rīkotās aktivitātes un akcijas un arī tas ir ļoti svarīgi. Ikviena cilvēka līdzdalība ir svarīga LGBT kopienas veidošanā un kādēļ gan to nedarīt foršā, atraktīvā kompānijā?

Mēs Skapī katrs ienākam ar savu Biežākais jautājums, ko saņemu bagāžu, savu stāstu un savu e-pastā no jauniešiem, kas iemeslu šeit būt. Turklāt parasti šeit interesējas par to, vai un kā viņi var arī sākotnēji nevienu nepazīstot. ieskaitīties Skapī, ir: „Vai man jābūt Taču neilgā laikā šeit ir veidojušās žurnālistam, lai piedalītos Skapī?” stipras draudzības, dažiem pat attiecības. Un tas ir skaisti! Un – kas Atbilde, viennozīmīgi ir – „Nē!” Lai reiz bijis Skapinators, vienmēr tāds iesaistītos Skapī, ne no viena paliek. Pat, ja šis cilvēks jau sen jaunieša netiek prasīta nekāda nepiedalās aktīvā Skapja veidošanā, izglītība un noteiktas prasmes – tas joprojām ir Skapja ģimenes daļa mēs katrs piedalāmies tādā veidā, un vienmēr ir laipni gaidīts Skapja kā mākam, t.i., lai arī kādas būtu pasākumos. Ir patiešām jauki būt tik darboties gribētāju prasmes, lielas un superīgas ģimenes daļai. vienmēr atrodam veidu, kā tās Tomēr man jābrīdina – Skapis ir atkarību izraisošs, ja sākumā šķiet, „ko nu es, es jau neko nemāku, atnācu tikai paskatīties, kas te notiek” tad pavisam drīz uz jauno Skapinatoru paveras pavisam cits skats – viņš/viņa ir klāt visos pasākumos, dedzīgi raksta rakstus, izsaka superīgas idejas un ballējas kopā ar visiem, pat brauc Skapi pārstāvēt ārzemju konferencēs.

Skapī ir daudz lielisku iespēju – iegūt draugus, izpaust talantus, attīstīt jaunas prasmes, arī iepazīt cilvēkus no citām organizācijām gan Latvijā, gan citur pasaulē.

Pievienojies mums – nenožēlosi!

Diskusijas, Vienradžu salidojumi, pikniki, sapulces – tas viss dzīvē ienes papildu krāsas, varavīksnes krāsas. Un diez vai tu atradīsi foršāku kompāniju, ar ko braukt uz nākamā gada Baltijas praidu Tallinā! © no autores personīgā arhīva

16

Fotostāsts

MĒS ESAM VARAVĪKSNE!

Vēl pirms rudens lietavas un vēji bija pārņēmuši mūsu platuma grādus, daži no Skapja komandas biedriem jeb skapinatoriem – Armands, Edijs, Ginta, Kaspars, Māra, Sabīne – ietērpās krāsās un smaidos un devās uz vienu no Rīgas centrālajiem parkiem fotografēties.

Smaidot sūtām sveicienus mūsu lasītājiem!

17

Rotas no malvine.lv Apģērbs no De’žavu - VintageBoutique.

Fotogrāfe – Kaiva Dombrovska (kaivadombrovskaphotography.blogspot.com)

18

Praids

— Kārlis Streips

ČIKĀGAS PRAIDS

Parasti tā negadās. Pasākums manā dzimtajā pilsētā Čikāgā ierasti notiek vai nu nedēļu pirms vai nedēļu pēc manas ikgadējās ciemošanās pie māsām un viņu ģimenēm, taču šogad tas trāpījās tieši pirmajā svētdienā, kad biju Čikāgā.

Proti, pirmo reizi pēc visnotaļ daudziem gadiem man bija iespēja apmeklēt Čikāgas Praida pasākumu.

Cita starpā biju ļoti labā kompānijā.

Pirms pāris gadiem man e-pastu atsūtīja cilvēks, kurā es vidusskolas laikā biju iemīlējies līdz ausīm, bet nekas tobrīd neliecināja, ka viņš varētu būt gejs. Vēstulē viņš rakstīja, ka par atklātu geju viņš kļuva pirms 25 gadiem, kad viņš satika savu dzīvesbiedru, ar kuru viņš dzīvo joprojām. Minētais e-pasts pienāca

©foto - Guillaume Paumier, flickr.com

pāris nedēļas pirms mana ikgadēja ceļojuma, satikāmies, priecājāmies par atjaunotām at tiecī bām, konstatējām, ka mums ir kopēja interese par cigāriem, politiku un klasisko mūziku, arī pamaigojāmies.

Cilvēka vārds ir Deivids, viņa dzīvesbiedrs ir Stīvs, un šogad uz Praidu devos kopā ar viņiem un vēl vienu draugu, kas bija ieradies Čikāgā no citurienes.

Deivids cita starpā ilgus gadus bija valdes priekšsēdētājs vienā no Čikāgas galvenajām geju un lesbiešu atbalsta organizācijām, un organizācijas mītne atrodas tieši uz tās ielas, pa kuru virzās Praida gājiens. Tas mums ļāva stāvēt uz jumta terases un visu vērot, tā teikt, no augšas. Organizācija bija 19

sarūpējusi cienastu, tajā skaitā arī bezmaksas bāru. Asiņainā Mērija bija tieši vietā.

Bet par pašu gājienu. Miljons apmeklētāju. Trīsarpus stundas garš gājiens. Pirmais gājienā – Čikāgas mērs Rāms Emanuels, viņš skraidīja no vienas ielas puses uz otru, lai paspiestu pēc iespējas lielāka skaitu vēlētāju roku. Viņam sekoja parādes maršals, amerikāņu futbola spēlētājs, kurš savu orientāciju atklāja pēc tam, kad karjera bija beigusies. Nākamie braši soļoja cilvēki no sešām vidusskolām, lai liecinātu par to, ka jaunatne par seksuālo orientāciju nestreso nemaz. Gājienā soļoja policisti, ugunsdzēsēji un zaldāti savās uniformās. Lielu troksni radīja

organizācija „Dykes on Bikes” – lesbiešu motociklistes, daudzas tērptas attiecīgajās ādās. Netrūka arī politiķu no Ilinoisas štata parlamenta. Pirms praida bija doma, ka skatītāji politiķus izūjinās, jo neilgi pirms praida parlaments bija atlicis likumprojekta par viendzimuma laulībām izskatīšanu, bet lielākoties ļaudis aplaudēja un sveica politiķus.

Lielā mērā tas bija tāpēc, ka dažas dienas pirms praida ASV Augstākā tiesa bija atcēlusi likumu, kas aizliedza dažāda veida federālās (tātad – valsts) priekšrocības liegt viendzimuma laulātiem pāriem tajos štatos, kur šādas laulības ir atļautas.

Konkrētajā gadījumā viena sieviete iesniedza prasību pēc tam, kad nomira viņas sieva un viņai nācās maksāt ļoti lielu mantojuma nodokli.

Ja viņa būtu bijusi ar sievieti precēts vīrietis, nodoklis nebūtu jāmaksā, un AT piekrita, ka tā ir nepieņemama diskriminācija.

Amerikas LGBT sabiedrī bai tas bija milzīgs sasniegums, ir viss iemesls domāt, ka tiesas spriedums par to, ka Amerikā nedrīkst diskriminēt pret viena veida attiecībām, nozīmēs to, ka štatos, kuros viendzimuma laulības nav atļautas, tiks iesniegtas prasības par to, ka tā ir konkrēta diskriminācija.

Vairākas šādas prāvas jau ir sākušās.

Tāpēc Čikāgas praida dalībnieki bija gatavi parlamenta locekļiem piedot

viņu neizdarību. Notikums bija tik iedvesmojošs, ka niknumam nudien tur nebija vietas.

Neiztrūkstošs elements praida parādē ir tā dēvētie „floti” – platformas, uz kurām ir dažāda veida dekorācijas un cilvēki, un kuras velk automašīna. Kad es pirms visnotaļ daudziem gadiem sāku apmeklēt praida pasākumus, lielākoties šīs platformas veidoja geju bāri un organizācijas, bet tagad viss ir citādāk. Ļoti lielu skaitu flotu sponsorēja visdažādākā veida uzņēmumi. Kad ieraudzīju flotu, kuru sponsorēja uzņēmums, kurš mašīnās maina eļļu, padomāju, ka nu gan mūsu sabiedrība ir pilnīga plašākās kopienas sastāvdaļa.

Nav jau pārsteigums. Jau sen Amerikas (un ne tikai) uzņēmumi ir sapratuši, ka gejiem nereti mēdz būt vairāk naudas nekā citiem, jo viņiem lielākoties nav bērnu.

Amerikāņu geju žurnālos jau sen reklamējas kredītkaršu kompānijas, aviokompānijas, dārglietu tirgotāji u.tml.

Praids Čikāgā ir bijis gaišs un priecīgs pasākums jau no paša sākuma. Esmu tajā piedalījies i kā „privātpersona”, i arī pāris gadus kā Čikāgas galvenā LGBT laikraksta redaktors. Vienu gadu tur biju viens

pats un kaut kā uzsāku sarunu ar mazu grupiņu no Austrijas nacionālās aviokompānijas.

Tā sanāca, ka tajā gadā es uz Čikāgu lidoju tieši ar minēto aviokompāniju, un togad es biju viens no tiem, kas gājienā nesa tās plakātu. Cilvēks man apsolīja iekārtot biznesa klases vietu atpakaļceļam, bet laikam aizmirsa, un es nonācu ekonomiskās klases pašā pēdējā rindā starp di v iem smēķēt ajiem (tolaik lidmašīnās vēl bija atļauts smēķēt).

Tas nekas. Citugad praida beigās bija sapulce parkā, kur uz skatuves tika uzvestas divas gados vecas dāmas, kuras abas bija atraitnes un beidzot varēja uzsākt savstarpējas attiecības. Visi aplaudēja, vien es padomāju, ka patiesībā tas bija ļoti skumji, ka tikai mūža nogalē viņas abas varēja būt atklātas par savām jūtām.

Uz praida pasākumiem esmu bijis divās pilsētās. Viena ir Čikāga.

Otra ir Rīga. Lieki teikt, tie nav salīdzināmi lielumi kaut vai tāpēc, ka Čikāgā dzīvo vairāk cilvēku, nekā visās Baltijas valstīs kopā. Taču ir arī attieksmes jautājums, ne vien domājot par plašāko sabiedrību (arī Čikāgā katru gadu ir radikālu homofobu organizāciju pārstāvji ar transparentiem, uz kuriem ir rakstīts „Dievs ienīst pederastus” u.tml., bet lielākoties praida dalībnieki viņus uztver ar jautrību un ironiju), bet arī par pašu LGBT kopienu. Kad es pusaudža gados kļuvu sabiedriski aktīvs, manā priekšā bija vesela LGBT (tolaik gan tikai LG) infrastruktūra.

Varēju piedalīties sabiedriski politiskos, reliģiskos, sporta, kultūras u.c. pasākumos. Pat tad, kad dzīvoju salīdzinoši mazā pilsētā – Kansasas štata galvaspilsētā Topekā – mums bija sava draudze, koris, bibliotēka, telefoniska atbalsta grupa (tas bija aizvēsturiskajā laikmetā, kad interneta vēl nebija), mēnešraksts un vēl daudz kas cits.

Rīgā no tā visa ir ļoti maz. Mozaīkai ir sava bibliotēka, tiek rīkoti filmu un diskusiju vakari, ir sieviešu basketbola komanda, bet ar to arī aptuveni viss ir pateikts. Praida pasākumi vēsturiski ir notikuši aiz žoga.

Pieļauju, ka Skapja

©HockeyBroad, flickr.com

20

lasītāji atcerēsies gadu, kad dalībniekus protestētāji apmētāja ar izkārnījumiem. Toreiz iekšlietu ministrs bija izteikti homofobiskais Dzintars Jaundžeikars. Citugad, kad ministriju kontrolēja sakarīgāki ļaudis, pasākums notika, tā teikt, aiz sētas. Vienreiz praida vajadzībām tika slēgta Krasta iela, uz lidostas skrejceļa lieluma ceļa mūsu salīdzinoši mazā grupiņa teju vai pazuda. Divi ārvalstu vēstnieki man stāstīja, ka policists, kas kontrolēja pieeju pasākumam, viņiem esot jautājis, vai tad viņi paši ir geji. Citreiz praids notika slēgtā Vērmaņdārzā,

Amnesty International, piedalās arī to, ka jebkurā sabiedrībā ir arī geji un lesbietes no Rietumeiropas, “alternatīvās” seksuālās orientācijas kuriem Rīgā notiekošais ir sava veida ļaudis, kuri ir tieši tādi paši cilvēki, eksotika. kā visi pārējie. Mēs tāpat elpojam, ēdam, dzeram, guļam, strādājam, Droši vien pietiekami daudz lasītāju rotaļājamies un arī mīlam. Vienīgā ir redzējuši vai pat piedalījušies atšķirība ir mūsu emocionālās praida pasākumos minētajās valstīs un seksuālās saites. Kādēļ gan to un redzējuši, ka tie allaž ir jautri, neatzīmēt? Un pat nosvinēt? trokšņaini un ļoti mīļi pasākumi. Jā, tajos ir redzami ļaudis ļoti trūcīgā 2015. gadā Rīgā notiks Eiropas apģērbā, jā, tur puiši skūpsta puišus līmeņa praida pasākums. Ļoti ceru un meitenes skūpsta meitenes, divas lietas. Pirmkārt, ka tas nebūs bet no tās izvirtības, kuru vienmēr tieši tajā laikā, kad es būšu Čikāgā (lai piesauc praida pretinieki mūsu valstī gan tādā gadījumā arī ceru, ka praida (un ceru, ka nevienam nav paslīdējis pasākums tur būs tieši tajā laikā), un

©HockeyBroad, flickr.com

toreiz divi ļaundari pāri sētai meta petardes un pēcāk par to lielījās.

Viens no viņiem Feisbukā par to ir bijis ļoti bramanīgs, man nācās viņu bloķēt.

Liela daļa problēmas, kā esmu rakstījis citreiz, ir tāda, ka ļoti liels skaits Latvijas geju un lesbiešu praida pasākumos nepiedalās. Allaž ir maza grupa vietējo cilvēku un ļoti liela grupa no hrestomātiskās cilvēka tiesību aizstāvēšanas organizācijas

garām tas, ka tā dēvētās No-Pride organizācijas krekliņi ir ar nudien izvirtušu attēlu uz krekliņa priekšas), nav ne miņas.

Kāpēc tā nevar būt arī pie mums?

Atkārtošos, bet liels procents mūsu valsts LGBT iedzīvotāju vienkārši ir pārāk bailīgi, lai piedalītos minētajos pasākumos, vai arī tiem tie liekas vienaldzīgi. Praids nav izvirtības demonstrējums. Praids ir domāts, lai vienu reizi gadā atzīmētu

21

otrkārt, ka tajā piedalīsies daudzreiz lielāks skaits Latvijas geju, lesbiešu un viņu atbalstītāju, nekā tas ir bijis citureiz. Nav nekā par ko kaunēties, nav nekā, par ko baiļoties. Arī pie mums praids var būt jautrs, pozitīvs un uzmundrinošs pasākums.

Sāksim gatavoties jau tagad!

Vēl no Čikāgas praida: http://www. c h i c a g o n o w. c o m /a n o t h e r- l o o k c hicago / 2013 / 0 6 /c hicago - pr id e parade-2013-photo-gallery

Atbalsti

ZIEDO MOZAĪKAI UN SKAPIM! Aicinām jūs atbalstīt Mozaīku un Skapi ar saviem ziedojumiem. Tie mums ir ļoti svarīgi un palīdz mums darboties LGBT tiesību aizstāvības jomā, nodrošināt Skapja mājas lapas darbību, veicināt dažādu pasākumu un projektu īstenošanu u.c.

Ja atbalstāt to, ko darām, dariet mums to zināmu! Jūsu ērtībām ziedot var, ieskaitot līdzekļus mūsu bankas kontā vai izmantojot Mobily maksāšanas sistēmas.

Ziedojot uz Mozaīkas bankas kontu, ja vēlies, vari norādīt īpašu mērķi ziedojumam, piemēram, “Skapis.eu mājas lapas darbībai”.

Swedbank konts - LGBT un viņu draugu apvienība Mozaīka Reģ. nr.: 40008100122 Banka: AS Swedbank SWIFT Kods: HABALV22 IBAN Konts: LV62HABA0551012826666 Mobilly - Lai ziedotu, sūti PAY atstarpe SUMMA atstarpe SKAPIS uz 1859.

SUMMA – ziedojumu summa, piemēram 3.25. Lai veiktu šo ziedojumu, Jums jāreģistrējas www.mobilly.lv Paldies par atbalstu! © Iguanasan, flickr.com

GOLDEN zaļā karte (GGC) ir klienta karte, kas apliecina, ka GGC īpašniekam ir bezmaksas ieeja klubā. Vairāk informācijas atradīsiet http://www.mygoldenclub.com/lv/cards/type/ggc 22

Iepirkšanās

RUDENS MODES SKAŅĀS

— Kaspars

Rudens drēgnajos vakaros tā vien gribas paslēpties no aukstajiem vējiem un lietus šaltīm. Šis gadalaiks vilināt vilina ieklīst kādā kvartālā ar omulīgām kafejnīcām, mākslas galerijām un modes veikaliņiem. Rudens dzirksts iezaigo sirsniņu, baudot mazu un mutē kūstošu tiramisu gabaliņu, apskaujot mīļoto draugu jauko lampiņu gaismā un priecājoties par vietējo dizaineru radītajiem tērpiem un aksesuāriem.

Berga Bazārs ir piemērota vieta šādai rudens ainiņai. Dizaineres Anna Led salonveikals sagaida ar liliju motīviem melnbaltā fonā. Šeit visur jūtama sievišķīgā daile un trauslums reizē ar klasisku eleganci.

Anna Led veikals Berga bazārā

Jaunās kolekcijas ASPAZIA tērpi neviļus liek atcerēties literatūras stundās redzētās dzejnieces Aspazijas attēlus. Baltie, melnie un pelēcīgie toņi, ziedu motīvi, viegla vilna, kašmirs un Anna Led pārbaudītā vērtība – lins. Kā tajā dzejolī – mazā sirmā kumeliņā, jāj pa ceļu pasaciņa…

Plašāka informācija: Anna Led - annaled.com veikals Klase - facebook.com/modesKLASE veikals ArtiChic - artichic.lv Anna Led veikals Berga bazārā

23

Tur pat Berga bazārā ir vērts iegriezties veikalā Klase, kurā var priecēt acis un iegādāties dažādu Latvijas dizaineru veidoto apģērbu, aksesuārus un rotiņas, kā arī mākslas darbus, un kosmētiku vai arī lepni pasēdēt spilgti sarkanajā dīvāniņā un nesteidzīgi pavērot garāmgājējus. Te katrs atradīs ko sirds kāro, sākot no BUG koka tauriņiem puišiem vai Cherry Blossom Kids apģērbiem mazajiem līdz pat izsmalcinātiem modes tērpiem no tādiem zīmoliem kā Hypnosis vai Aleksandrs Pavlovs.

Veikals Klase

Veikals Klase

Jauno radošo kvartālu ēnā dažkārt paliek sirmā māmuļa Vecrīga, kur, sēžot kādā no mazajām kafejnīcām, varam vērot rudens lietus lāses, sitoties logos un malkot karstu upeņu sulu ar balzamu vai ļauties stilīgu lietiņu varavīksnei veikalā „ArtiChic”. Vecrīgas mūru divos stāvos var atrast gan MoshMosh legingus, gan RixWood koka ietvarus iPhone telefoniem un kārajam zobam – Caps! trifeles. Šeit jūs variet baudīt arī jaunākos latviešu mākslinieku darbus un aizmirst par rudens pelēcību.

Veikals Artichic Vecrīgā

Noslēgumā vēlos izteikt pateicību visiem modes un dizaina veikalu vadītājiem, kas ļāva ieskatīties viņu burvības valstībā un padarīja vienu rudens vakaru par vienreizēju piedzīvojumu.

Veikals Artichic Vecrīgā

Piebilde: Diemžēl modes zīmols „Narciss” nepiekrita informācijas un fotogrāfiju ievietošanai rakstā, norādot, ka tas saistīts ar zīmola definēto mērķauditoriju. Acīmredzot žurnāla „Skapis” lasītāji nav zīmola mērķauditorija.

24

© visi foto no autora personīgā arhīva

Mūzika

MYKKI BLANCO

— Māra

Mykki Blanco ir personība, kuru nemaz nav tik vienkārši aprakstīt. The Guardian viņu raksturo kā vienu no kvīra repa vadošajiem mūziķiem, The New York Times vēsta par Pelnrušķītes cienīgu stāstu par to kā Blanco aizbēga no mājām un iekaroja Ņujorku, savukārt žurnāls ELLE nosauca Blanco par „Jauno Hiphopa Karalieni”.

ir ļoti mistiska un sena koncepcija, kas atspoguļojas vairākās kultūrās, gan vietējās rietumu, gan austrumu.” Ņujorkā viņš pavadīja trīs mēnešus, bet pēc tam Ņujorkā viņš atgriezās tikai pēc sešiem gadiem, kad viņš tika uzņemts dizaina skolā (pirms tam viņš jau neilgi tika apmeklējis mākslas skolu.)

Mykki Blanco „piedzima”, kā interaktīvs mākslas projekts, kurā Kvatlebaums attēloja pusaugu reperi. Viņa sāka repot projekta ietvaros, nevis lai kļūtu par reperi.

Tomēr radītās repa dziesmas tika atzinīgi novērtētas. Šajā laikā Blanco uzstājās ar industriālu pankmūzikas grupu No Fear. Viņai radās ideja uzstāties tērptai, kā sievietei.

Klausītāji bija pārsteigti par to, ka vīrietis pilnībā pārģērbies par sievieti var tik labi uzstāties.

„Mani nevar ielikt kastē,” saka pati Mykki Blanco, kuras plūstošā pieeja dzimumam un žanram padara to acīmredzamu. „Jūs nevarat mani saukt par repojošu transvestīti, es nekad neesmu dejojusi Vogue. Es esmu augusi ar pankmūziku un Riot Grrrl.” Turklāt Blanco uzskata, ka mūziķu iedalīšana „kvīru reperos” ir nedaudz homofobiska, jo „kvīrs” nav mūzikas žanrs, bet vienkārši, apzīmējums, lai klausītāji nebūtu šokēti, sākot klausīties kāda mūziku.

© springfestival, flickr.com

Mykki Blanco jeb Maikls Deivids Kvatlebaums Juniors (Michael David Quattlebaum Jr.) piedzima Kalifornijā, kādu laiku dzīvoja Ziemeļkarolīnā, bet 16 gadu vecumā aizbēga uz Ņujorku. Tieši šajā laikā viņš sāka ģērbties, kā sieviete. Tad arī sāka mainīties viņa dzimuma identitāte.

Kā viņš saka intervijā žurnālam Interview: „Tas bija, kā uzplaukums.

Manā sirdī un prātā, tā mana dvēseles puse – visa mana sievišķīgā enerģija un spēks – uzplauka, un tā 25

Mykki Blanco zvaigzne tā īsti uzplauka tikai pagājušogad, kad iznāca divi viņas albumi, lai gan viņas dziesmas bija parādījušās internetā pirms tam. Maijā iznāca viņas minialbums Mykki Blanco & the Mutant Angels, kam pamatā ir Blanco dzejoļu grāmata From the Silence of Duchamp to the Noise of Boys. Šis albums vēstīja par afroamerikāņu transvestītu, kas eksperimentē ar seksu, narkotikām un okultu. Šis albuma apraksts principā norāda to dažādību, kas ietverta viņas dziesmas vārdos. Tiesa, šo albumu gan īsti nevar pieskaitīt pie hip-hop

žanra, tas ieturēts vairāk industriālās mūzikas stilā.

Augustā iznāca miksteips Cosmic Angel: The Illuminati Prince/ss, kas jau ietilpst hip-hopa žanrā. Albumu atzinīgi novērtēja kritiķi. Albuma pirmā singlā “Wavy” Blanco reps ir: “pietiekami daudzpusīgs, lai viegli izdziedātu bītus, perfekti izmantojot abas dzimumu binārisma puses (un visu, kas ir pa vidu) kaut kā padarot šo dziesmu izcili vīrišķīgu un izcili sievišķīgu.” Savukārt „Wavy” videoklips labi parāda dzimumu plūstamību. Blanco parādās gan kā puskails vīrietis ar tetovējumiem, gan kā sieviete cieši pieguļošā kleitā ar perfektu meikapu. Citubrīd viņa dzimuma izpausmē atrodas, kaut kur pa vidu. Šī gada maijā iznāca trešais albums Betty Rubble: The Initiation, kas norāda uz to, ka Mykki Blanco ir šeit uz palikšanu. Pēc kritiķu vērtējuma Blanco neizklausās pēc neviena cita repera un arī viņas uzstāšanās ir spēcīga un novatoriska. Šī gada rudenī iznāks nākamais Mykki Blanco albums, tad redzēs, kādus pārsteigumus viņa būs sagādājusi… © MadsDanquah, flickr.com

© MadsDanquah, flickr.com

26

Attiecības

BRĪVA MĪLESTĪBA “Sekss ir pilns ar meliem. Toties ķermenis cenšas teikt patiesību, bet tas parasti nonāk cīņā ar noteikumiem, ko kāds ir teicis. Šādi mēs kropļojam sevi ar tiem. Daudziem cilvēkiem nav ne jausmas, ko viņi zaudē, kad sabiedrība augstu vērtē kontroli un savu jūtu slēpšanu. Tā izsmej mūs kā primitīvu kultūru un lepojas ar dabas impulsu apslēpšanu.” - Džims Morisons ( Jim Morrison) Lai runātu par brīvo mīlestību, man ne tikai ir bieži ir jāmin puķu bērni, kas 60. gados revolucionizēja skatu uz seksualitāti, bet arī daudzi filozofi, kas gadsimtus pirms viņiem aprakstīja līdzīgas domāšanas iedīgļus. Viņi, būdami feministi, rakstnieki, bohēmisti un apskaidrotie, atklāja un reāli praktizēja to, ko viņi teica.

cilvēki atļāvās tikai drukāt materiālus par to un izdalīt noteik tām personām. Otrajā žurnālis ti riskēja tikt arestēti par materiālu ievietošanu avīzēs. Līdz trešajā vilnī viņi izaicināja valdību par tiesībām kontrolēt, ko sievietes dara ar savu ķermeni. Līdz beidzot visa šī sieviešu kustība pārvērtās citā, kura tomēr nostājās pret brīvo mīlestību.

Kaut brīvās mīlestības filozofijas sākums saistās ar utopiju, tā tomēr ir bijusi dzīva un reāla cauri daudziem gadsimtiem daudzās vietās un cilvēkos, kur kristiešu uzspiestā kompleksā laulība nebija sējusi savas domas. Gan senajos laikos Persijā un austrumos, gan mūsdienās starp daudziem cilvēkiem vēsmo šīs idejas par mīlestību... brīvam.

Lai gan sieviešu tiesību puse kļuva mainstream, šie paisumi deva filozofisko un tiesisko iespēju pamatu tālāk 20. gadsimtā. Tā ar pirmajiem pazīstamajiem seksologiem – Freidu un Laurencu – paralēli veidojās arī kontrkultūras, kas izaicināja viņus un veidoja jaunus seksuālās attieksmes principus, vēloties nevis ierobežot, bet atbrīvot. Šī seksuālā revolūcija bija par to, lai erotika būtu normāla ikdiena nevis apspiesta ar ģimenes, bērnu ražošanas morāli, reliģiju vai valsti.

Līdz mūsdienu kopskatam viss sakās vēlu 19. gadsimtā ar sieviešu tiesību cīņām, domām un uzdrošināšanos.

Tolaik brīvā mīlestība balstīja sieviešu tiesību kustību, kas centās, lai likumi nediskriminētu sievietes: neliktu viņam justies kā seksuālā verdzībā un neierobežotu pretdzimstības kontroles likumi. Šī doma bija viens no balstiem feminismam – “sievietēm ir arī tiesības gūt baudu ārpus laulības!” –, kas stiprināja viņu neatkarību.

19. gadsimta beigas, kad visas feministu, sieviešu tiesību un brīvās mīlestības idejas mijās, bija paisumi, kas lēnām 50 gadu laikā pārņēma pasauli četros posmos. Pirmajā

Tieši 20. gadsimta 60. gados ar koledžas vecuma hipijiem sākās revolūcija, kas daudz ko mainīja.

Kaut daudzi mūsdienās zina vai ir dzirdējuši par to, kādas “orģijas” ir notikušas tajos laikos, daudzi no tiem hipijiem tagad ļoti bieži min, ka laiki ir mainījušies. Tad, kad puķu bērni atvēra vārtus puritāniskajai sabiedrībai, mainījās arī sabiedrība, un tā līdzi paķēra jaunas nozīmes.

Starp tām kopš mēdiji atklāja, ka sekss veicina pārdošanu, tā sāka masveida cilvēka terminu mainīšanu, 27

— VējaSkrējējs

liekot domāt, ka brīva mīlestība ir tas pats, kas brīvs sekss vai pat bezmaksas sekss. Kaut tā nav!

Bet pagrīdes kultūrai nav tik lielas mutes, lai pārkliegtu Playboy, kas radās tajos pašos laikos. Līdz ar to nav jābrīnās par bieži vien uzspiesto cilvēku bezpersoniskumu un jūtu trūkumu.

Ja es mēģinātu aprakstīt, kādi ir brīvās mīlestības principi, es sāktu ar vārdu – brīvi. Tie gan liek justies brīvam, gan arī liek sevi analizēt un atbrīvoties no sava egoisma.

Parakstīties zem brīvās mīlestības zīmoga nozīmē cilvēkam atbrīvoties no daudzām nevēlamām īpašībām, kuras apkārtējā sabiedrība ir ielikusi.

Puķu bērni to uzsvēra gan kā augstu paškontroles pakāpi, gan kā augstu brīvības pakāpi no jūtām, kuras nav nepieciešamas saskarnē ar cilvēkiem.

Un tupinot pagātni, viņi šo filozofiju arī pasniedza kā alternatīvu puritāniskajai laulībai un kopdzīves ideāliem. Šādi viņi centās tikt vaļā no jebkādas valdības (domāt – kontroles) gan savā dzīvē – veidojot komūnas –, gan arī attiecībās – ar brīvo mīlestību.

Ja kāds sevi sauc par brīvo mīlētāju, tas nozīmē, ka viņa partneris vienmēr varēs izbaudīt attiecības ar citiem cilvēkiem, tev neesot nedz greizsirdīgam, nedz arī privātnieciskam. Tomēr daudzi to ir pārpratuši un mūsdienās tikai

retais neapmaldās tulkojumā, kad iedomājas, ka tas varētu nozīmēt kaut ko starp piederēšanu visiem vai saiešanu ar visiem pēc kārtas.

Tolaik puķu bērniem mērķis nebija uzsvērt mīlestības divas puses – morālo un fizisko. Viņu mērķis bija atvērt, sākt un revolucionizēt, lai atšķirībā laikiem pirms tam cilvēki par to runātu, mācītos un censtos izprast. Bet tagad, kad laiki ir mainījušies, jaunie hipiji (neo-hipiji) un subkultūras (LGBT, queer, utt.) turpina viņu darbu, uzsverot arī citos ļoti svarīgus brīvās mīlestības un seksualitātes aspektus.

No tiem var minēt mīlestības divpusību: ja vienam tu atdosi savu sirdi, tad citiem tikai ķermeni. Bet reizē tas, ka ne vienmēr visam ir jābūt saistītam ar seksu un ka ir jāprot mīlēt arī morāli, lai gūto morālo baudu (ko mūsdienās geju sabiedrība ir zaudējusi), un ka ir jāapzinās, ka attiecības ir vienošanās, kurās mēs viens otru piespiedu labprātīgi ierobežojam gan viens otra labumam, gan arī privātnieciskumam.

Tieši šeit brīvās mīlestības turpinātāji saprata, ka ne visi spēj tik vienkārši pārkāpt sev pāri un ka ne visi izprot šo it kā citas mīlestības filozofiju, kura bieži vien pazūd mūsdienu tulkojumā.

© nyoin, flickr.com

“Jā, es esmu brīvā mīlētāja. Man ir neatņemamas, konstitucionālas un dabiskas tiesības mīlēt, ko es vēlos, cik ilgi vai īsi es vēlos, kā arī mainīt savu mīlestību, kā es vēlos; un šajās tiesībās nedz jūs, nedz kāds likums ir tiesīgs iejaukties. Un vēl man ir tiesības pieprasīt brīvu un neierobežotu šo tiesību izmantošanu, un tas ir jūsu pienākums ne tikai ļauj man šīs tiesības izmantot, bet arī kā kopienai apzināt tās un aizsargāt. Es ceru, ka esmu pilnībā saprasta, ko es domāju, un ne mazāk.” - Viktorija Vūdhula (Victoria Woodhulla) 28

Māksla

GRUPU LAULĪBU INICIATĪVA. FRANCISKO KAMAHO.

— intervēja Laura Ķeniņa, tulkojums un komentārs Sabīne Tropa

Laikmetīgās mākslas festivāla „Survival Kit 5“ (05. – 15.09.2013) ietvaros Rīgā viesojās Kolumbiešu izcelsmes Nīderlandes mākslinieks Francisko Kamaho (Francisco Camacho), kurš ir atklāti homoseksuāls, un Skapim bija iespēja intervēt mākslinieku par viņa grupu laulību projektu, kas bija iekļauts festivāla aizraujošajā izstādē. Kamaho darbi bieži pārkāpj tradicionālās mākslas robežas, un tos var uzlūkot arī kā politisku aktīvismu, arī Grupu laulību iniciatīva nav izņēmums. Mākslinieks meklē ceļus, kā savus darbus padarīt redzamus oficiālajos sabiedriskajos medijos, viņš parasti iesaista arī plašāku cilvēku grupu un viņam nepatīk darboties vienatnē. Kamaho ir svarīgi, lai mākslas projekti skartu sabiedriski nozīmīgus tematus. Mūsuprāt, labākais viņa darbībā ir tas, ka raisās diskusijas par tematiem, ko cilvēki bieži vien baidītos skart, manuprāt, galvenais, atcerēties, ka šis ir mākslinieks, un ne visam, ko viņš saka, piekrīt arī aktīvisti, tomēr, ir svarīgi, ka kāds runā par pretrunīgiem jautājumiem.

Svarīgākais Latvijas kontekstā, ir tas, ka tiek runāts par dažādiem kopdzīves modeļiem. Protams, mēs nedomājam veikt līdzīgu projektu uz vietas, taču apdomāt savus aizspriedumus vienmēr ir veselīgi.

Amsterdama. © Dennis Burger, flickr.com

29

Kāpēc tu sāki grupu laulību projektu?

ir pozīcijā, kādā geji bija pirms 40 gadiem. Viņi ir pilnīgi atraidīti no sabiedrības puses. Tāpēc šis Es sāku projektu 2009. gadā, projekts arī runā par to, ka ja tu jo gribēju runāt par iespēju dzīvo savu biseksuālo dzīvi brīvi, apprecēt vairāk kā vienu cilvēku. tev principā vajadzētu būt iespējai Esmu mākslinieks, nevis politiķis apprecēt vairāk kā vienu cilvēku. vai aktīvists, un fakts, ka esmu mākslinieks deva man iespēju runāt Vai tu domā, ka tas ir kas tāds, ko par tēmām, kas ir ļoti sarežģītas, jo daudzi biseksuāli cilvēki vēlas? man ir lielāka izpausmes brīvība.

Kad es vērsos pie politiķiem, es Jā. Problēma ar biseksuāļiem ir tāda, teicu “Jā, es esmu mākslinieks” un ka viņi patiesībā ir neredzami, viņi viņi atbildēja, “Ā, okei, okei, okei”, nav pieņemti sabiedrībā, tāpēc to bet domāju, ja es ietu pie viņiem ir grūti ieraudzīt. Es satiku cilvēku kā aktīvists, viņi būtu daudz grupu, kas dzīvo kopā jau 35 gadus – piesardzīgāki vai nobijušies. Tāpēc divus vīriešus un sievieti – un viņiem šis ir labs piemērs, kā mēģināt paust ir bērni un īpašums. Viņiem ir daudz sarežģītus uzskatus, un var atrasties problēmu, protams, arī juridiskas dažādos sabiedrības slāņos, kur problēmas, taču viņi saka: “Mēs tie netiek pasniegti kā mākslas varam tikt galā ar juridiskajām lietām, projekts, netiek pasniegti kā kaut kas bet lielākā problēma ir tā, ka mūs nenopietns, bet tajā pašā laikā nebūt nepieņem”. Un tas ir viņu galvenais ļoti uzstājīgam. Ja es organizētu šķērslis ceļā uz laimi. protestus, cilvēki uzreiz būtu pret šo ideju, bet tā kā es to prezentēju Tu sāki šo kā mākslas projektu, daudz brīvākā veidā, “bez sekām”, kādus vēl mākslas darbus esi tas bija ļoti nozīmīgi un bija arī dažas radījis? ļoti īstas sekas.

Mans darbs kā māksliniekam Tas, kas notika, bija, man radās šī praktiski balstās uz vēlmi, ka ideja: “Kāpēc mēs nevaram apprecēt cilvēkiem sadarbojoties, tiek radīta vairāk kā vienu cilvēku?” Un tad es māksla, nevis tikai man jārada kaut sāku pētīt daudzas lietas, jo ir tik kas, tāpēc es neveidoju skulptūras, daudz slāņu, kādā veidā mūsdienās bet man patīk likt cilvēkiem mēs veidojam sabiedrību, kā mēs piedalīties mākslas darba radīšanā. redzam ģimeni. Laimīga divu vecāku Esmu ļoti ieinteresēts darboties ar un divu bērnu ģimene vairs nav realitāti, nemēģinu radīt fantāziju standarts, jo cilvēki šķiras, vai arī tie vai reprezentāciju. Šajā projektā es ir cilvēki ar dažādām seksuālajām uzņēmu arī fotogrāfijas, un es varu orientācijām, daudzos gadījumos tās izstādīt galerijā, bet tas man nav tikai viena māte vai viens tēvs, nav interesanti. Interesantākā daļa

“Mēs varam tikt galā ar juridiskajām lietām, bet lielākā problēma ir tā, ka mūs nepieņem”. dažkārt ir divas mātes vai divi tēvi.

Un arī šie cilvēki ir sabiedrības daļa, viņi ir pilsoņi, kas maksā nodokļus un strādā. Bet sistēma nedarbojas viņu labā, un to parādīt ir mana projekta galvenais mērķis.

Vēl viens faktors, ko mēs atklājām – biseksualitāte joprojām ir liels tabu. Biseksuāļi tiek atraidīti gan no heteroseksuāļu, gan homoseksuāļu puses, un var redzēt, ka šī kopiena

ir mēģināt ielikt koncepciju apritē, tāpēc man patīk, kad cilvēki piedalās, jo viņi ir tie, kas rada mākslas darbu.

Pēdējais projekts, ko veicu bija izgudrot jaunu peldēšanas veidu, jaunu atvēzienu, kurā cilvēks rotē, tāpēc tas nav ātruma vai sacensības jautājums. Es to mācīju veciem cilvēkiem Taivānā, kas bija ļoti piemēroti, jo viņi nevar peldēt ļoti ātri vai veikt garas distances.

30

Es to darīju pagājušā gada [2012] septembrī un daži cilvēki man ir teikuši, ka viņi joprojām peld šādā veidā. Šī peldēšana bija sava veida manifests pret kapitālismu, jo tas, kā domājam un darbojamies – vienmēr gribam vairāk un ātrāk, un cilvēki funkcionē un iemācās pielāgoties.

Es eju peldēt, jo es to ļoti izbaudu, un reiz mans treneris teica: “Tev jāpeld ātrāk”, un es domāju, ka tas nav iespējams, ka pat baseinā, kur dodos atslābināties, man jākapitalizē peldējums. Tāpēc es izveidoju šo peldēšanas veidu, kurā nav iespējams to darīt ātrāk.

Ko tu darīji grupu laulību projektā? Tu runāji ar politiķiem..

Jā, tā pamatā bija politiska kampaņa.

Un jums bija ceremonija.

Jā, mēs parakstījām līgumu ar diviem citiem cilvēkiem, jo Nīderlandē ir kopdzīves līgums – cilvēki iet pie notāra un tas ir līdzīgi kā atvērt veikalu, uzsākt jaunu biznesu – ir jāparaksta līgums. Un šī ceremonija bija, kā jautājums: “Ja mums ir šis līgums, kāpēc mums nav tādas pašas tiesības kā “normālā” laulībā?” Taču projekts bija jābeidz, jo mums bija ierobežots laika limits. Fotogrāfijas no ceremonijas bija arī daļa no Survival Kit festivāla izstādes.

Taču tu gribēji turpināt šo projektu?

Jā, jo es ar to strādāju sešus mēnešus un šajā laikā mēs piesaistījām daudz uzmanības, tāpēc man un daudziem citiem iesaistītajiem, to starpā politiķiem, bija skaidrs, ka par šo jautājumu ir vērts turpināt runāt. Bet vajadzīgs daudz laika, lai strādātu ar šo jautājumu. Tas nav kaut kas tāds, ko var izmainīt ar vienreizējas akcijas palīdzību. Domāju, ka man vajadzētu apmēram divus gadus, lai tas nostiprinātos cilvēku apziņā, būtu jāturpina aktivitātes, lai pārliecinātu cilvēkus, un, kā kāds vakar konferences prezentācijas laikā teica, kad darbojies ar šādiem jautājumiem, jāatceras, ka ir cilvēki

par un pret, bet 95% cilvēku ir neitrāla nostāja. Tāpēc ir jāstrādā ar šiem 95% cilvēku, jāliek viņiem izteikties, ieņemt pozīciju, un tas prasa laiku. Jo cilvēki, kas ir pret, parādās jau otrajā dienā, viņi ir klāt nekavējoties, bet neitrālie cilvēki tikai novēro, viņiem nav nostājas, viņiem ir vienalga vai arī viņi klusībā ir atbalstoši, taču viņiem nav iemesla izteikties.

Un dažkārt ir svarīgi apzināties stereotipus, un mums pret tiem ir jācīnās, piemēram, ka mēs esam geji, mums ir AIDS, mēs gribam seksu ar bērniem un tamlīdzīgas lietas – šie stereotipi ir jālauž pamazām.

Kā ar stereotipiem par laulību ar vairāk kā vienu cilvēku reliģijas ietvaros, un vai tas neierobežo sieviešu tiesības?

homoseksuāliem cilvēkiem, bet par ģimenēm – kā mēs varam skatīties uz ģimenēm citā veidā, mēs dzīvojam citādi. Es noteikti pazīstu mazāk cilvēku, kam ir “normāla” ģimene, un daudz vairāk tādu, kam ir kādi sarežģījumi.

Vai ar savu projektu tu nokļuvi Nīderlandes ziņās?

Jā, ļoti daudz. Kad mēs sākām projektu, mēs izlaidām preses relīzi, un nākamajā dienā ieradās Vācu televīzija un avīzes, un Austriešu avīze, un to publicēja, un tad “visas” Nīderlandes avīzes pēc tam. Mēs bijām visās Nīderlandes avīzēs.

Mums bija prezentācijas, bet ir nepieciešamība runāt par šo jautājumu un mediji bija ieinteresēti uzzināt, kas notiek, un tajā ziņā arī politiķi bija ieinteresēti.

Es jautāju vai tu dari kaut ko Kolumbijā [dzimtenē], bet tu teici, ka neesi ieinteresēts – kāpēc?

Es domāju, ka viņiem tur ir citas problēmas.

Bet Rīgā arī ir citas problēmas [kā Nīderlandē].

Ja godīgi, es uzskatu, ka Kolumbijā gejiem ir vienalga, jo tur nav nekādas atstumtības, viņi ir laimīgi. Kolumbijas sabiedrība nepavisam nav homofobiska. Viņi ir laimīgi, un viņi ēd banānus un viņi ir pludmalē. Tur nejūt homofobiju. Šad tad nogalina kādu homoseksuāli, bet tur arī nogalina tūkstošiem heteroseksuāļu.

Jā, tā ir galvenā problēma pret ko jācīnās, īpaši, kad politiķi saka: “Tā ir poligāmija, tā ir nelegāla, jo ir pret sieviešu brīvību” un mums jāskaidro, ka tas ir tieši pretēji, jo lai nodibinātu grupas laulību, ikvienam šajā grupā ir jābūt vienlīdzīgām tiesībām. Tāpēc cilvēkiem, kas dzīvo poligāmās laulībās, būtu tam jāpielāgojas, un šajā ziņā tas ir pozitīvi.

Bet ir iespējams būt precētam ar vienu cilvēku, taču būt atvērtā laulībā, kā jau daudzi cilvēki dzīvo.

Jā, tāpēc tas nav par kvantitāti, bet kvalitāti.

Tu pieminēji šo 3 cilvēku grupu, kas ir kopā jau 35 gadu, bet vai tu satiki daudz cilvēku Nīderlandē, kas dzīvo grupu attiecībās?

Jā, diezgan daudz. Un vēl mēs vērsāmies pie homoseksuāļiem, kam ir bērni, tāpēc dažreiz bērniem ir trīs vai četri vecāki, un viņi ļoti uztraucas par nākotni, tāpēc nākotne ir nenoteikta šajā nozīmē.

Es arī runāju par to, ka ir cilvēki, kas ir “normāli” un precēti, taču tad viņi izšķiras un atrod citu partneri un šis partneris arī ir bērna tēvs, taču patiesībā nav, un viņi uztraucas par nākotni, jo viņiem nav likumīgu tiesību. Tāpēc tas pat nav par Francisko Kamaho. Foto no personīgā arhīva.

31

Izklaide

TRĪS YOUTUBE SPRIDZEKLĪŠI – DRAGKVĪNAS DETOX, WILLIAM UN VICKY (DWV) — Nīcis

© Isaac “AYE MIRA” Sanchez, flickr.com

Vikija kā drag māksliniece darbojas pēdējos trīsarpus gadus un viņai ir vislielākās krūtis ;)

Par vienu no šīs vasaras lielākajiem hītiem (vismaz visu manu draugu Youtube pleilistā) nešaubīgi kļuva “This boy is a bottom”. Ko? Vai es teicu Alicia Keys “Girl on fire” jeb kā mēs mīļi saucam šīs dziesmas oriģinālu “Skuķis liesmās” ?

Tak nē, šīs dziesmas smieklīgākā kaverversija-parodija dragkvīnu izpildījumā un satīras mērcītē.

Pirmais meiteņu videoklips bija “Chow Down (at Chickfil-A)”, kuram bija politiska nokrāsa un kurā meitenes izsmēja situāciju, kad atklājās Amerikā ļoti populāra burgeru vietne “Chick-fil-A” bija finansējusi pret LGBT tiesībām vērstu kampaņu. Izcēlās liels skandāls. Šis video trīs dienu laikā tika noskatīts vairāk nekā 400 000 reižu.

Vienmēr esmu uzskatījis, ka par dziesmas kvalitāti liecina tas, ka to var pārdziedāt dažādi mākslinieki, bet tās būtība (lasi = sāls) jau nemainās. Arī šajā gadījumā.

Meitenes ir iedziedājušas šo dziesmu ar jaunu tekstu un aranžējumu – faktiski tā ir parodija, ko izpilda trīs fantastiskas dragkvīnas Viljama (Willam Belli), Vikija (Vicky Vox) un neaprakstāmā Dītoksa (Detox Icunt). Kopā meitenes darbojas kā kolektīvs DWV.

Meiteņu otrā dziesma un līdz šim lielākā veiksme – lieliskais “This boy is a bottom” – iznāca tieši pirms “Drag race” 5. sezonas pirmizrādes 28. janvārī un uzreiz iemantoja daudzu apbrīnu, sajūsmu un cieņu. Uz šī raksta tapšanas brīdi tas ir noskatīts krietni vairāk kā 11,4 (!) miljonus reižu. Šobrīd viņām ir 4 videoklipi (visas parodijas) un tiek plānots albums.

Praktiski visām māksliniecēm aiz muguras ilga karjera šovbiznesā – Dītoksa labi pazīstama Dienvidkarolīnas geju aprindās, ar labiem panākumiem piedalījusies Rūpolas (Rupaul) “Drag race” svaigākajā 5. sezonā (viņa palika ceturtā). Viljama paguvusi filmēties dažādos seriālos un aktīvi darbojas Youtube vidē, viņa arī ar lielu skandālu tikusi diskvalificēta “Drag race” 4. sezonā, bet

Dītoksa kādā intervijā stāsta, ka nekad nav vēlējusies būt īpaši nopietna un dzīvi cenšas uztvert viegli un ar ironiju, ko viņa lieliski demonstrē videoklipos, tikai viņai raksturīgā veidā tricinot augšlūpu un izvalbot acis.

32

Kas tālāk? Meitenes jau pabijušas 60 dienu pasaules mini koncerturnejā, uzstājušās neskaitāmos praidos un geju klubos. Šobrīd katra no viņām ir aizņemta ar savām lietām, kā nekā dzelzs jākaļ kamēr karsta (lasi: naudiņa jāķer, kamēr tā ripo), tomēr viņas sola darboties kopā kā pilnvērtīgs kolektīvs un turpināt mūs pārsteigt un fascinēt ar savu radošumu, pikanto humora izjūtu un vitalitāti.

Ja vēlies dzirdēt par citas dziedošās Youtube dragkvīnas, pameklē Sherry Vine, Rupalul, Lady Bunny, Sharon Needles veikumu un nenožēlosi!

Meitenēm jau noslēgts līgums par savu kosmētikas sēriju, kas ir 100% vegāniska. Katrai no viņām būs sava līnija Dītoksai – “Melnā dālija” (Black Dahlia), Vikijai “Ome” (Grandma), bet Viljamai “Anime”. Kā smej Viljama “It is not tested on animals, only on trannymals” (aptuvens tulkojums - Tā nav testēta uz dzīvniekiem, tikai dragkvīnām”) © reklāmas foto

Daži fakti par apvienību DWV: • Detox Icunt īstajā vārdā ir Metjū Sandersons (Matthew Sanderson), 28 gadi, šovbiznesā ir vairāk nekā 10 gadu un ir filmējusies Ke$ha’s un Riannas videoklipos, tāpat arī Gaga “Applause” dziesmu vārdu klipa versijā.

• Willam Belli – aktīva Youtube kopienā, viņas kanāls (kurā arī ir izvietoti visi grupas klipi) ir skatīts vairāk nekā 26 miljonus reižu.

• Dziesma “Silicone” (Robinas “Dancing On My Own” parodija) meitenes izdeva jau kā pilntiesīga grupa “DWV” • Jaunākais klips “Blurred Bynes” ir parodija Robin Thicke ft. T.I., Pharrell skaņdarbam “Blurred Lines”, kurā meitenes izsmej no ceļa nogājušo un amerikāņu tabloīdu biežo viešņu aktrisi Amandu Bainsu (Amanda Bynes). Neko neesi par viņu dzirdējis? Just Google it!!!

• Meiteņu neoficiālais moto “You got the check, we got the tallent” (~ Maksāsi naudiņu, dziedāsim dziesmiņu) © Brian K. Leadingham Photography, flickr.com

33

Horoskopi

Zīlēšanas salons „Greizie rati”, kas, izmanto gadsimtiem pārbaudītas klasiskas vērtības: zīlēšanu veca tējas maisiņa kafijas biezumos + apvienojumā ar vismodernākajām jaunākās paaudzes tehnoloģijām (mobilo aplikāciju „Sūti īsziņu 2,47 Ls un saņem personalizētu horoskopu dienai”) visiem žurnāla “Skapis” lasītājiem piedāvā atsvaidzinošus horoskopus krāšņajai rudens sezonai. Garantējam, ka horoskopi piepildīsies ar precizitāti 98% (izņemot skorpionus – tiem piepildīsies par visiem 100%) Auns Būsiet iegrimis mājas darbos, kā nekā – skapim durvis izkritušas.

Tik ilgi esat tajā sēdējis, ka mēbele pavisam nolietojusies. Pašapziņa saļodzījusies kā sēta un optimisms kā kodes mazulītis ir iekūņojies putekļos un zirnekļa tīkos (ātri vārāmo auzu pārslu pakā.) Izjutīsiet nepieciešamību mainīt dzīvi. Kā jau prātīgs cilvēks sāksiet ar citiem un mācīsiet dzīvot visiem, līdz iemantosies viedā un gudrā slavu.

Pašapziņu tas izārstēs, bet skapja durvis vienalga būs jālabo pašam.

Vērsis Var nospīdēt necerēta veiksme.

Iespējams, ka saņemsiet negaidītu mantojumu. Atsevišķos gadījums šis mantojums var izpausties kā vec vecāku kašķ īgums, vecāku pedantiskums un brāļa SMS kredīts.

Katram mantojumam nāk līdzi valsts nodeva - jums tā izpaudīsies, kā atbildība pret to, ko esat pieradinājis.

Uzsmaidiet savam Facebook vai Purčik a pusnak t s sekot ājam.

Piezvaniet saviem vecākiem un citu bērniem.

Dvīņi Laiks baudīt kultūru, jo kad vēl?

Kad bērni (Evis un Unis, arī dvīņi) priekšautā ķersies un vīramāte būs jāved uz Norvēģiju snorkelēt (vai kur nu viņas feministes tur brauc)? Kājas pašas nesīs uz teātriem, koncertiem un tirgu. Dvēsele alks pēc mākslas, mutei gribēsies padzerties. Varbūt dzeriet no zinību kausa, tas piepilda tā, kā ūdens nespēj. Ūdens daudz nespēj, bet jūs šajā laikā paspēsiet visu. Esiet optimistisks, jo pesimisti neraksta vēsturi.

Vēzis Šis būs izaicinājuma laiks. Dzīve piedāvās tūkstošiem iespēju, spēj tik atpakaļgaitā noķert un katru sabērt attiecīgajā kulītē. Tomēr atceries, ka katram no mums ir posmi, kad mēs tikai laiski guļam dīvānā un neko nedarām. Un tā 4 gadus… Neļaujaties šim dīvāna un slinkuma valdzinājuma, raujaties ārā no mīļotā slinkuma skavām. Jums ir liels potenciāls!

Nepalaidiet garām savas iespējas un piepildiet sen lolotas vēlmes. Pat, ja tas ir kaitīgi veselībai, mugurai, pašapziņai, vai ir krimināli sodāma padarīšana.

Lauva Lai nu kam, bet Lauvām ar pašapziņu viss ir kārtībā. Tomēr šai rudenī mazliet vilks uz pārpratumiem.

Neļaujieties provokācijām. Pat, ja jums autobusā lūdz vietu simpātisks jauneklis un viņš spēj uzrādīt pensionāra apliecību, pat, ja viņam ir abas lauztas kājas, pat, ja apgalvo, ka šis ir konduktors vai autobusa šoferis, kurš grib tikt savā darba vietā pie stūres. Kaut ar zobiem iekrampējieties, bet neatlaidiet savu vietu, ko tik grūti esat izcīnījis šajā konkurences cīņā. Jūs taču esat lauva!

Jaunava Sāciet visu darīt laicīgi. Neatstājiet gada atskaites un atvaļinājuma fotoalbumu aprakstus uz pēdējo brīdi.

Būs saspringts laiks, veiksies mīlas dzīvē. Sirds prasīs pēc tālām siltajām zemēm, bet maciņš spēs pavilkt vien Siguldu. Iegulieties krāsainajās kļavu lapās un iztēlojieties, ka esat eņģelis, kas vicina spārnus (kā filmās) un tad iztēlojaties, ka tā ir nauda, kurā guļat. #ričbič

34

Svari Jautājumi ir, atbilžu nav. Vai paliks labāk, nezinām, jo pat tad ja paliks, vai tam maz ir jēga? Nekrītiet kārdinājumā nosvērties, jo nav nekāda māka salauzt svešus svarus, bet iestāstīt ārstam, ka svaru bultiņa jau pirms tam bija uz 200 kg,- lūk, tā ir māksla, ko spēj tikai svari paši.

Saglabājiet nosvērtību visās dzīves situācijās, vai arī nē. Kas zina kā ir labāk? Un, ja arī zina, kam lai tic? Tik daudz padomdevēju, bet patiesība ir viena un svari to meklēs arī tagad.

Izsveriet visus par un pret.

Skorpions Rudens jums rād īsies gaišās varavīk snes krāsās, jo dzīves optimisms atspīdēs kā gaismas stars no aifona retina ekrāna. Jutīsieties īpaši tuvs tehnoloģijām. Jutīsiet vajadzību pēc kaut kā silta un dvēseliska, tāpēc teiksiet paldies Šērai, ka rīkjoslā palikusi Grindr aplikācija.

Virtuālās iepazīšanās jums birs viena pēc otras - spēj tik lādēt telefonu. Būs privātās īsziņas, nakts zvani. Ja esat vientuļš vecpuisis jauna vecmeita, tad jums tas liksies kā aklai vistai grauds.

Bet ja esat saistījies ar kādu citu, tad jūsu partnerim tas šķitīs ļaunāk kā acī miežgrauds.

Strēlnieks Esat izskatīgs, komunikabls un protat sevi kopt un iznest, bet vienalga jums nav draugu? Iespējams, ka tos biedē strēlniekam vienmēr kabatā esošie aukstie un karstie ieroči. Atcerieties, ka šaut vajag ar actiņām, nevis arbaletu (Nejaukt ar to dejas mākslu, kur puiši dejo apspīlētās biksēs un par to nekaunas). Varbūt pārmaiņas pēc, kaut vienreiz dzīvē, esiet iejūtīgs un draudzīgs, jo ko tādu neviens no jums nebūs gaidījis neviens!

Pamēģiniet, tas nesāp. Nu labi, sāp, bet tikai pirmajā reizē.

Mežāzis Izvērtējiet prioritātes. Jā, draugi un ballītes ir dzīves pamats un muļķis, kas to nesaprot, tomēr IQ jābūt lielākam par jūsu kurpju izmēru.

Veltiet laiku mācībām, grāmatām, tenkām un īdēšanai par dzīvi, kas kopumā ņemot ir tīri labi izdevusies.

Var aktivizēties kāda līdz galam neizārstēta kaite, jo, kā gan citādi var izskaidrot pēkšņo tieksmi pret Juri, vai ne Oskar? Iedzeriet „No Pride” tableti un pāries, vai arī dodieties uz geju klubu un ballējieties līdz rītam.

Ūdensvīrs Ūdensvīram šis būs saspringts laiks. Kā nekā kartupeļi ir tādi paši kā cilvēki – dalāmi trijās grupās: ir cūkas, ir sēklai un ir ņemamie. Tikvien darbs, ka pašam jāšķiro – kā kartupeļi, tā cilvēki. Un nevienam tupenim nav tik bieza miza kā dažiem labiem divacainajiem indivīdiem. Bet esiet kā vīrs (nu vai vismaz kvīrs), lieciet muguru pēc kartupeļa, bet nelūstiet.

Izturēsiet kartupeļu laiku, izturēsiet visu.

Zivis Dzīve plūdīs rāmi un organizēti. Lai kādi dzīves smagie viļņi sašūpos jūsu miera kuģi, tomēr no likteņa jūras iznāksiet sausām kājām. Var nākties iestūrēt, ja ne laulības ostā, tad vismaz attiecību piestātnē. Sliktākajā no labākajiem gadījumiem vismaz pieāķēsieties pie vienas nakts bojas.

Būs daudz piedāvājumu, tomēr skatieties, jo ne viss, kas spīd ir vizulis.

Dažkārt pliks āķis lūpā ir labākais, ko tobrīd varat no tāda cilvēka gaidīt. Kad ūdens smeļas mutē, ar augstu paceltu galvu skatieties uz priekšu, dzīve būs pilnās spurās!

Jūsu uzticamie zvaigžņu un vienkārši tulki: Aija (Zvaigžņotās galaktikas polārzvaigzne) un Nīcis (Rūgušpiena ceļš) 35

Aizmugurējā vāka foto - © m-a-s-h-i-m-a-r-o, flickr.com

36