SKAPIS
Pirmais e–žurnāls LGBT jauniešiem Baltijā
№5 | Jūlijs — Septembris 2013
Mēs ejam Praidā tāpat kā mēs ejam uz Dziesmusvētkiem | Pētījums par Latvijas geju un biseksuālu vīriešu veselību – vai ir laiks celt trauksmi? | Guntas stāsts | Edgars un Antons | Pasakainais Palermo Praids
Saturs
REDAKTORA SLEJA Šajā burvīgajā Latvijai ne visai tipiskajā, siltajā un saulainajā vasarā, kad visapkārt prieki un praidi iet uz pilnu klapi, tomēr ir sajūta, ka kaut kas trūkst, kaut kas pietrūkst... un lai šis laiks būtu piepildīts, ir iznācis ilgi gaidītais e-žurnāls Skapis. Tāpēc ļoti priecājos jūs visus sveikt ar Skapja jaunāko žurnālu, kas ir jau piektais pēc kārtas. Pirmais žurnāla raksts ir par LGBT kopienai gan priecīgo, gan sāpīgo tēmu – praidu. Noteikti iesaku izlasīt šo rakstu visiem par un pret noskaņotajiem. Šis raksts rosina dziļas pārdomas, iedvesmo un atskatās uz praidu vēsturi. Ar citādu skatījumu un Vidusjūras noskaņām otrs raksts par praidu tēmu ir Pasakainais Palermo Praids. Tas ir lielisks atskats uz šā gada Itālijas galveno praidu, kas norisinājās saulainajā Palermo. Izbaidiet to! Pievēršoties veselības jautājumiem, varēsi lasīt par šogad klajā nākušo EMIS ziņojumu par vīriešiem, kam ir dzimumattiecības ar vīriešiem. Vai ir pamats celt trauksmi? Šajā žurnālā lasiet interviju ar Guntu, kas dalās savās pārdomās, priekos un sirdēstos par savu bērnu un viņa gaitām, kurš ir gejs. Kā arī lielā intervija ar puišu pāri Edgaru un Antonu, kuri atklāti dalās savas domās un plānos par kopīgu nākotni un ģimenes veidošanu. Ar bungu rīboņām svinīgi paziņojam, ka turpmāk katra mēneša otrajā ceturtdienā klubā Golden notiks īpašs pasākums Vienradžu salidojums! Nobeigumā aicinu visus doties uz jau ceturto Baltijas Praidu, kas šogad norisināsies Viļņā, un tieši tāpēc par vāka bildi esam izvēlējušies Ģedimina prospektu, kur jau pavisam drīz plīvos varavīksnes karogi. Tiekamies Baltic Pride 2013 Viļņā! Sandra , žurnāla Skapis redaktore
Vāka foto – Gediminas avēnija, © Marcin Białek, Wikimedia Commons
02 Skapja aktivitātes 03 Mēs ejam Praidā tāpat kā mēs ejam uz Dziesmusvētkiem viedoklis 05 Pētījums par Latvijas geju un biseksuālu vīriešu veselību – vai ir laiks celt trauksmi? veselība 07 Guntas stāsts intervija 09 Viena diena manā ģimenē fotostāsts 11 Edgars un Antons lielā intervija 15 Bibliotēka un informācijas centrs bibliotēka 16 Pasakainais Palermo Praids ceļojums 19 Dace Lūcija Kida māksla 21 Izklaide 23 Atbalsti
IESPĒJA PIEDALĪTIES Skapis piedāvā vienreizēju iespēju jauniešiem, kuri tic savām spējām un tam, ka dažādība ir vērtība, un ka ikviens no mums spēj padarīt pasauli krāšņāku un interesantāku. Vēlies izmēģināt savas spējas? Vēlies realizēt kādu no savām idejām? Vai piederi kādai subkultūrai? Uzskati, ka geju, lesbiešu, transpersonu un biseksuāļu tiesības ir svarīgas? Vēlies padarīt mūsu sabiedrību tolerantāku un atvērtāku? Pievienojies portāla Skapis.eu komandai! Raksti mums uz skapis@skapis.eu, un mēs ar Tevi sazināsimies. Piedaloties šajā projektā, Tu iegūsi iespēju paust savu viedokli, uzzināt daudz jauna un pat glābt cilvēku dzīves, padarot pasauli kaut drusciņ labāku! :) 1
Skapja aktivitātes
MAĢISKAIS VIENRADZIS IR KLĀT!
Katra mēneša otrajā ceturtdienā kluba/bāra Golden telpās notiek jauniešu grupas Skapis pasākums Vienradžu salidojums, kas ir kā turpinājums jau aizsāktajai Zelta Skapja tradīcijai. Klubs Golden šā pasākuma ietvaros piedāvā lielisku iespēju pasākumu apmeklēt arī jauniešiem, kas ir jaunāki par 21 gadu, un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam ir iespēja uzturēties klubā līdz 21:00 un bez tiesībām iegādāties alkoholiskos dzērienus. Vienradžu salidojums ir brīnišķīga iespēja atnākt jebkuram neformālā, brīvā vidē un iepazīties ar līdzīgi domājošiem jauniešiem, kā arī labi un saturīgi pavadīt laiku atvērtā un draudzīgā vidē. Nāc un padari krāsaināku, draudzīgāku un jautrāku savu ikdienas dzīvi! Pasākumā tiek ievērots Safe Space jeb drošas vides princips, kas nozīmē, ka neviena cilvēka identitāte netiek izpausta bez viņa paša vēlmes. Dalībnieki respektē viens otra identitāti. Pasākumā ieeja bez maksas.
VAI MEKLĒ PALĪDZĪBU? Ikvienam no mums kādreiz ir gadījies, ka nav ar ko parunāt vai gadījusies kāda ķibele. Skapis jau no pirmās darbības dienas cenšas sniegt atbalstu LGBT jauniešiem. Ja tev ir kādi jautājumi, droši raksti uz atbalsts@skapis.eu un mēs tev no sirds centīsimies palīdzēt, ja nepieciešams, mēs piedāvājam arī bezmaksas individuālās konsultācijas. Skapja atbalsts darbojas pēc principa vienaudži vienaudžiem, tādēļ jūties brīvi un droši sazinies ar mums. Konfidencialitāte un anonimitāte ir garantēta. 2
Viedoklis
MĒS EJAM PRAIDĀ TĀPAT, KĀ MĒS EJAM UZ DZIESMUSVĒTKIEM Mēs ejam Praidā tāpat, kā mēs ejam uz Dziesmusvētkiem. Šī doma man palikusi atmiņā no 2006. gadā toreiz liberālās vērtības pārstāvošā laikrak stā “Diena” publicētā Jolantas Cihanovičas raksta par to, ka praids vairāk par visu ir vēlme piederēt. Piederēt un būt kopā ar “savējiem”. Vēlme piederēt galu galā ir viena no cilvēka pamata vajadzībām. Bieži jautāts, kāpēc praidi vispār ir vajadzīgi. Atbilde nav viennozīmīga – visdrīzāk, tā katram ir sava. Taču vēlme piederēt un būt ar šo piederību ne-izolētam, ne-vientuļam, neatstumtam ir būtiska praida pasākumu sastāvdaļa. Kādam ir būtiski pašam piedalīties, iet gājienā, nest plakātu. Kādam ir būtiski to redzēt no malas un sajusties daļiņai no šī publiskā pasākuma, neesot praida gājēju rindās. Kādam ir būtiski redzēt ziņās televīzijā vai lasīt kādā no ziņu portāliem, ka praids ir noticis un caur šo attālināto saiti justies piederīgam. LGBT organizācijām un aktīvistiem ir būtiski panākt izmaiņas, virzīt progresu LGBT tiesībās. Praids, protams, nav mērķis. Praids ir līdzeklis, kā panākt visu to, ko mēs vēlamies – labāku, skaistāku, godīgāku, atvērtāku pasauli.
— Kristīne
varētu šķist. Domāju, ka globālu procesu nozīmību mēs līdz galam nenovērtējam. Pirms trim gadiem Amnesty International grupas sastāvā devos uz praidu Belgradā. Pirmais un līdz 2010.gadam arī pēdējais Belgradas praids notika 2001.gadā. Tas šokēja pasauli ar vardarbīgiem, asiņainiem © torbakhopper, flickr.com protestiem. Policija nebija gatava. ieraudzīt visus šos daudzos Notika sadursmes. Cieta cilvēki. cilvēkus – savus draugus, savus Pagāja gandrīz 10 gadi, līdz LGBT kaimiņus, savus Rimi kasierus, savus aktīvisti Serbijā atkal saņēmās sabiedriskā transporta vadītājus, organizēt daudziem tik pierasto, savus pastniekus, savus kolēģus taču daudziem citiem tik provokatīvo darbā. Bieži vien arī savus ģimenes un šokējošo notikumu – praidu. Atkal locekļus – sev tuvākos cilvēkus. notika sadursmes. Atkal bija cietušie. Bez redzamības cilvēku vienkārši Gandrīz visi cietušie bija policisti, nav. Nav ne cilvēku, ne tiesību, ne kas darīja visu, lai norobežotu sešus problēmu. Viss ir vislabākajā kārtībā. tūkstošus agresīvu protestētāju no Taču mēs labi zinām, ka viss nebūt dažiem simtiem praida dalībnieku. nav kārtībā. Praids problēmas Šodien daudzi serbu aktīvisti jautā, nerada. Praids tās izgaismo, praids vai tas bija tā vērts? Vai tam bija kāda visai varmācīgā veidā izrauj strausa nozīme? Vai vajadzēja atkal sašūpot galvu no smiltīm, un, jā, cilvēkiem nedrošo laivu? Daudzi LGBT cilvēki, tas, protams, nepatīk. Likumsakarīgi, gan tie, kas bija klāt Belgradas praidā, ka, jo atvērtāka, demokrātiskāka gan tie, kas praidu vēroja ar masu sabiedrība, jo šis process šķiet mediju starpniecību, tika traumēti, mazāk provokatīvs, sāpīgs un neērts. sāpināti, rētas tika uzplēstas, Taču par vienu varam būt droši atmiņas no 2001.gada uzjundīja – 1969.gadā Ņujorkā, kad notika nedrošības un ievainojamības pirmie protesti, pirmā LGBT cīņa par sajūtu. Vai vajadzēja atkal? tiesībām pastāvēt publiskā telpā, tai saujiņai cilvēku, kuriem uzbruka Praids ir spēcīgākais ierocis, kas policija, nebija vieglāk kā šodienas Šodien esmu Polijas galvaspilsētā mums ir. Jā, tas bieži ir neērts. Tas aktīvistiem Polijā, Serbijā, Lietuvā vai Varšavā, vakar piedalījos Varšavas saasina reakciju pret LGBT tēmām, Latvijā. Ja viņi toreiz, pirms nepilniem praidā. Solidaritāte LGBT pasaulē tas padara LGBT cilvēkus par daudz 50 gadiem, būtu nolēmuši, ka nozīmē gandrīz visu. Mums nav vieglākiem mērķiem, tas izsauc publiskas akcijas traucē sabiedrisko jācīnās vieniem. Mums nav jājūtas pretreakciju, kuras, iespējams, bez mieru un labāk netracināt un izolētiem, lai cik homofobiskā praida nebūtu bijis. Taču tai pašā neprovocēt jūtīgo tēmu, iespējams, sabiedrībā mēs dzīvojam. Mums laikā tas neļauj vairs izvairīties no mēs šodien dzīvotu pavisam citā nav jājūtas priviliģētiem, lai cik LGBT jautājumiem. Satracināti vai pasaulē – ne tādā pasaulē, kur jau atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā nē, cilvēki mums apkārt ir spiesti 14 valstīs iespējams slēgt laulību ar mītam. Kamēr LGBT tiesības nebūs palūkoties uz gejiem un lesbietēm, sava dzimuma partneri. Iespējams, visiem, globāli un neapstrīdami, uz biseksuāļiem un transpersonām, ja 1969.gadā tā vietā, lai dotos ielās tikmēr neviens nebūs drošībā. uz kvīriem un intersex cilvēkiem, uz un cīnītos par savām tiesībām, tā Krievija, Baltkrievija, Uganda, seksuālās orientācijas un dzimumu laika aktīvisti nolemtu izvēlēties Irāna un Indonēzija ir tuvāk, nekā identitātes plašo paleti un beidzot maigākas, plašāku sabiedrību 3
un LGBT kopienu nesatraucošas metodes, mēs nezinātu, ko spējam panākt. Jā, ir iespējams klusām lobēt likumdošanas izmaiņas un neduļķot ūdeni, lai būtu viegli un ērti, bet tad jābūt gataviem tam, ka pārmaiņas prasīs tik daudz laika, ka mēs tās visdrīzāk neredzēsim. Taču dzīvot un neslēpties, precēties, tikt valsts atzītam, dibināt ģimeni – to visu LGBT cilvēki ir tiesīgi saņemt jau šodien. Ne nākamajās paaudzēs. Vai maz zināt, cik jums ir atlicis laika, lai gaidītu, kad sabiedrība tam būs gatava? Varšavas praidā viss noritēja mierīgi. Nebija vērienīgu protestu. Viss, šķiet, Polijas galvaspilsētā vērsies par labu. Dienu pirms gājiena Rosa Luxemburg Foundation un Kampania przeciw Homofobii jeb KPH kopīgi organizētajā konferencē spriedām par pārmaiņām un veidiem, kā pārmaiņas panākt. Polijas Sejma deputāts Roberts Biedrons (Robert Biedroń) diskutēja ar mums, pēc tam viņš devās uz sarunu ar dažādu pušu oponentiem par viendzimuma partnerattiecību pretstatīšanu laulībām. Nākamajā praida dienā Roberts bija mediju ielenkts, jo ir pirmais atklāti homoseksuālais Polijas parlamenta deputāts. Praidā visi mediji grib uzzināt tieši viņa viedokli. Roberts runāja ar desmitiem mediju. Vēlu vakarā pēc praida Rober tam Biedronam uzbruka. Varšavā uz
ielas. Uzbrucējs tika notverts, un skaidri zināms, ka uzbrukuma iemesls bija uzbrucēja homofobija.
Šogad Viļņā notiks kārtējais Baltijas Praids. Tas atkal liks justies cilvēkiem neērti. Iespējams, tas satricinās kādu, kas nekad nav bijis praidā un tieši Baltijas Praids Viļņā būs pirmais pasākums, ko kāds nolēmis apmeklēt. Tas satrauks gan LGBT kopienu, gan sabiedrību kopumā, gan varas iestādes, un tas liks LGBT aktīvistiem kārtējo reizi pārdomāt, vai visu darām pareizi. Ik reizi, kad kaut ko darām, vienmēr šaubāmies, vienmēr domājam, vai ir kādi labāki ceļi, kā sasniegt kāroto. Gadu desmitus ilga pieredze rāda, ka mūsu rokās nav stiprāka ieroča par praidu. Tas ir pārbaudīts, efektīvs veids, kā likt sabiedrībai atmosties no nezināšanas, nesaprašanas un negribēšanas saprast, ka pasaulē mīt lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, k vīri, intersex personas, personas, kas nevar vai nevēlas strikti definēt savu seksuālo orientāciju vai dzimuma identitāti, un ka mēs visi, pilnīgi visi, esam šīs sabiedrības daļa.
Vai uzbrukumi mūs padara stiprākus? Nē. Taču tie dod mums skaidru signālu, ka nedrīkstam padoties. Ja Roberts Biedrons būtu padevies, kad viņš dibināja KPH, šobrīd vienu no spēcīgākajām LGBT organizācijām Austrumeiropā, praida, kura rezultātā viņam uzbruka dekādi vēlāk, iespējams, vienkārši nebūtu. Visi varētu mierīgi un netraucēti izlikties, ka viss ir kārtībā. Roberts netiktu piekauts. Bet tai pašā laikā viņš nevarētu publiski apliecināt attiecības ar savu partneri, ar ko viņš ir kopā jau astoņus gadus. Viņš nevarētu izteikt savu viedokli, kāpēc laulība viņam ir svarīgāka par partnerattiecībām. Viņš nevarētu ar savu partneri doties uz valstiskiem pasākumiem, kur ielūgumā rakstīts “ar kundzi”. Iespējams, Polija turpinātu dzīvot tā, kā agrāk... Bet LGBT cilvēki, kas šodien Polijā var runāt par savu seksuālo orientāciju ar saviem vecākiem vai beidzot, Jā, praidi bieži saskaras ar kritiku. Vai pēc ilgām pārdomām, uzdrošinās tiešām nav labāka veida, kā cīnīties atvest savu viendzimuma partneri par savām tiesībām? Teikšu jums uz ģimenes viesībām vai darbavietas godīgi, ja vēlamies redzēt izmaiņas ballīti, nekad nebūtu pat apdomājuši jau šajā, 21. gadsimtā, tad, nē, nav. šādu iespēju, ja kāds kādreiz nebūtu Es tādus veidus nezinu. Varbūt Jūs izdarījis kaut ko, kas satricināja zināt? sabiedrību un lika tai justies neērti. Ja neviens nejūtas neērti, ja neviens Baltijas Praids Viļņā notiks nav satricināts, ja nav pretestības, 27.jūlijā! Sekojiet informācijai jūs nevarat izmainīt pasauli. sociālajos medijos!
© Amnesty International
4
Veselība
PĒTĪJUMS PAR LATVIJAS GEJU UN BISEKSUĀLU VĪRIEŠU VESELĪBU. VAI IR LAIKS CELT TRAUKSMI? — Antons
Šī gada 30. aprīlī Veselības ministrijā tika prezentēts Latvijā līdz šim lielākais pētījums par geju un biseksuālu vīriešu veselību un emocionālo labklājību. Šo notikumu visai plaši atspoguļoja Latvijas masu mediji – gan sižetos televīzijas ziņās, gan rakstos svarīgākajos ziņu portālos. Kaut arī visbiežāk ziņu virsraksti un žurnālistu komentāri (nerunājot par, kā jau pieņemts, naidīgajiem aprobežoto interneta lietotāju komentāriem) nebija visai korekti, bet drīzāk izskatījās pēc lētās sensācijas meklējumiem, pētījuma autori ļoti nopietni vērtē tā rezultātus.
populācijā. No visiem gejiem, nosacīti teiksim, aptuveni 10-20 procenti pieder pie kopienas, no tiem tikai kādi 10% ir tie, kuriem var novērot riskantu uzvedību (biežu dzimumpartneru maiņu, nedrošu seksu, alkohola un citu vielu pastiprinātu lietošanu). Tieši šie ir vīrieši, kuri ir pakļauti vislielākajam HIV inficēšanas riskam, un uz šo grupu būtu steidzīgi jāvērš profilaktiskie pasākumi! Šādos pētījumos ir noskaidrots, ka lielākam riskam ir pakļauti tie, kuri ir pārcietuši vardarbību un kuriem ir problēmas ar savas seksualitātes akceptēšanu. Redzot Latvijas pētījuma rezultātus, patiesi satraucošs liekas tas, ka vairāk nekā puse aptaujāto ir saskārušies ar dažādu vardarbību un vairākums vīriešu, kuriem ir sekss ar vīriešiem, spiesti slēpt no apkārtējiem savu identitāti. Bailes no vardarbības un noraidošās sabiedrības attieksmes var tieši kalpot par iemeslu neapmierinātībai ar sek suālo dzīvi, dažādiem psiholoģiskiem traucējumiem un pastiprināt dažādu atkarību izraisošu vielu lietošanu. Visi šie faktori savukārt negatīvi ietekmē šīs cilvēku grupas iespējas rūpēties par savu veselību un veicina paaugstināta inficēšanās riska uzvedību.
No 708 respondentiem, kuri aizpildījuši ļoti garu un detalizētu aptauju, vairāk nekā puse nekad mūžā nav veikuši HIV testu, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropā. No tiem, kuri jebkad mūžā ir veikuši testu, 7,8% ir bijuši inficēti ar HIV. Šis skaitlis šķiet satraucošs, un tāds tas patiesībā arī ir. Kam liela daļa žurnālistu un, ko tur liegties, arī mediķi, un sabiedrības veselības speciālisti bieži nepievērš pietiekamu uzmanību, ir fakts, kurš ir pierādījies neskaitāmos pētījumos citur pasaulē. HIV ir infekcija, kas skar vismazāk aizsargātās un stigmatizētās sabiedrības grupas, ieskaitot gejus.
Pētījuma autori secina: ņemot vērā to, ka Latvijā dažādu vēsturisku un sociālpolitisku iemeslu dēļ sabiedrības attieksme pret LGBT cilvēkiem ir viena no negatīvākajām Eiropā, nepieciešama politiskā griba, lai ar likumu un valsts politikas palīdzību novērstu LGBT diskrimināciju dažādās jomās, kā arī nodrošinātu aizsardzību pret naida noziegumiem, tostarp no publiskas naida runas izpausmēm.
Valstīs, kurās ir veikti populācijā balstīti pētījumi (tas ir, kad tautas skatīšanas laikā noskaidro arī cilvēku piederību LGBT kopienai, kā arī šo cilvēku dzīves apstākļus un reizēm veselību ietekmējošos faktorus), ir noskaidrots, ka lielai daļai geju un biseksuālu vīriešu risks inficēties ar HIV nemaz nav lielāks kā vispārējā
© no Antona personīgā arhīva
5
Tomēr svarīgākais ir katram cilvēkam un jo īpaši jaunietim saprast, ka viņš pats ir atbildīgs gan par savu, gan par sava partnera veselību. Mediķi iesaka visiem seksuāli aktīvajiem gejiem veikt HIV testu vismaz reizi gadā (vairāk informācijas par HIV ekspress testēšanas iespējām:
http://skapis.eu/2012/04/ek spress-hiv-testesana), ka arī atcerēties, ka tikai prezervatīva lietošana spēj pasargāt no HIV un citām seksuāli transmisīvām infekcijām, ja Tu neesi pastāvīgās attiecībās ar vienu partneri.
© publicitātes foto
EMIS pētījuma ziņojums ir pieejams lejupielādei: EMIS Projekta mājaslapā http://www.emis-project.eu/national-reports Baltijas HIV asociācijas mājaslapā http://balthiv.com/noderiga-informacija/petijumi 6
Viedoklis
GUNTAS STĀSTS
— Aija
Pagājušā gada februārī Skapja komandai piebiedrojās jauns biedrs – Zaķu Jānis. Viņš ātri iekaroja mūsu visu simpātijas gan ar savu pozitīvo un atvērto raksturu, gan atbruņojošo smaidu. Kādās paša organizētajās viesībās viņš mani iepazīstināja ar savu mammu, un šķiet, ka daļu dzīvesprieka un labsirdības Jānis ir mantojis tieši no viņas. Ar Zaķu Jāņa mammu Guntu mēs tiekamies rudenīgā novakarē viņas dārzā. Jāņa mamma ir mani gaidījusi un cienā ar pankūkām un pašvārītu ābolu ievārījumu. Mēs bijām iepriekš runājušas, bet šoreiz saruna bija īpaša un personīga. Gunta pastāstīja savu stāstu par to, kā viņa redz un saprot sava dēla Jāņa dzīvi. Jānis ir jaunākais no Guntas trim bērniem un viņam ir divas māsas. Bērnībā viņš bija ļoti apburošs bērns. Viņam patika priecāties un spēlēties kopā ar savām māsām. Jānim patika
ģērbt lelles un viņš ļāva, ka māsas jau brīdināja – kad meitenēm vairs sprauž viņam matos puķes. Viņš negribējās spēlēties ar Jāni, bet nebija tipisks puisis, kurš kāvās vai viņam ar zēniem nebūs izveidojies dīca, lai nopērk spēļu konstruktorus. kontakts. Radās situācija, kurā viņš Viņā jau no bērnības bija kas tāds, tika izstumts no klases kolektīva. kas viņu atšķīra no citiem zēniem. Sākās skolas bastošana, melošana. Jānis sāka mācīties tajā pašā skolā, Kad pārnācu no darba, viņš mājās kurā māsas – viņiem bija viena klases gatavojās stundām, no rīta mēs audzinātāja. Viņa jau sākumskolā aizgājām uz darbu, bet viņš tā mani brīdināja, ka Jānis daudz laika arī uz skolu neaizgāja. Paralēli pavada ar meitenēm un neveido tam vēl saasinājās viņa veselības kontaktu ar puikām. Man tā šķita problēmas. Ārstējošais ārsts dabiska rīcība zēnam, kuram mājās uzstādīja nepareizu diagnozi, un tas ir divas māsas. Tomēr bērni auga bronhiālo klepu ievilka līdz astmai. un pienāca brīdis, par ko skolotāja Tas tikai apgrūtināja viņa skolas dzīvi, jo nu bija vēl viens iemesls viņu apcelt. Viņš tā arī nekad neizstāstīja, kas notika skolā, bet bija diena, pēc kuras viņš teica, ka skolā vairs neatgriezīsies. Es nezinu, kas toreiz notika, un Jānis teica, ka viņš man nekad to nestāstīs. Mēs izlēmām par labu mājmācībai, un šādi viņš pabeidza devīto klasi, kas bija labāk viņam un viņa veselībai. Viņš ļoti mainījās, kad absolvējot 9. klasi, aizgāja mācīties profesionālajā koledžā. Viņš apguva amatu, par kuru sapņoja jau kopš bērnības. Viņš tur satika savus draugus, un tur atvērās viņa īstā būtība. Viņš kļuva atvērts, priecīgs, pamanāms un pilnībā aizrāvies ar idejām. Viņam tur bija patiesi labi draugi, un nevarēja noslēpt, ka viņam tur gāja labi. Viņš bija un ir mākslinieks, viņam patīk atšķirties, viņam ir laba gaume, viņš prot sagādāt prieku citiem. Tajā skolā tas ne tikai bija iespējams, bet pat tika atbalstīts no kursa biedru, pasniedzēju puses. Viņš vadīja pasākumus, piedalījās konkursos, brauca uz koncertiem, dzīve ap viņu sāka mutuļot. Protams, ka tas pievilka cilvēkus un viņš drīz © riandreu, flickr.com
7
vien viņš kļuva par vienu no tiem, ar kuriem visi gribēja draudzēties. Pēc skolas viņš sāka strādāt, Jāņa māsas apprecējās, viņām piedzima bērni. Jānis kļuva par labo onkuli, kurš lutināja savus mazos radiniekus, kā vien spēja. Kad kāds jautāja viņam par precēšanos vai ģimenes veidošanu, viņš vienmēr prata labi atjokot. Kad runa bija par bērniem, viņš teica, ka viņam pietiek ar māsu un draugu bērniem, bet, kad prasīja par precēšanos, tad viņš teica, ka viņam vēl daudz laika un nav kur steigties. Viņš strādāja darbu, kurš viņam patīk. Šobrīd viņam ir labs darba kolektīvs un daudz draugu. Šķita, ka viss viņa dzīvē ir tā, kā viņš pats vēlas. Jānis ir ļoti atvērts pret cilvēkiem, vienmēr optimistisks, draudzīgs. Tajā pašā laikā viņš ir ļoti stiprs un spēj iekšēji noslēpt daudzas lietas. Tas arī bija iemesls tam, ka neviens nejuta spriedzi vai smagumu, ko viņš pats izjuta, turot pie sevis noslēpumu, ka ir gejs. Pagājušā gada 29. februārī viņš sasauca visu ģimeni mūsu vecmāmiņas mājā. Iepriekš neviens nezināja, ko viņš gribēs mums teikt. Mēs visi sapulcējāmies, un Jānis tā arī to pateica. Vēl piebilda, ka cer uz mūsu sapratni, un to, ka galu galā viņš paliek tas pats cilvēks, kas visu šo laiku jau ir bijis. Viņš pat todien bija padomājis par visu. Nopircis konjaku, ja kādam “netur nervi” un uzrakstījis vēstuli, ja pats apjuks un nevarēs pateikt ar vārdiem. Pēc tam viņš aizbrauca uz savām mājām, un arī mēs izklīdām. Lai arī domās šīs brīdis bija simtreiz izspēlēts, tomēr pateikts vārdos, tas uz visiem mums atstāja lielu iespaidu un tas bija jāapdomā. Kopumā visi tuvākie radinieki to uzņēma mierīgi un atbalstoši. Vecmāmiņa bija kā ar aukstu ūdeni aplieta, viņa nebija to gaidījusi, lai arī viņai bija aizdomas. Viņai ir daudz jautājumu par šo tēmu, un viņai tas ir kas absolūti jauns. Mums ir radi, kuri vienmēr bija ļoti noraidoši pret homoseksuāliem cilvēkiem un ik pa reizei izmeta kādu viņiem aizskarošu joku, pat viņi reaģēja saprotoši un šādi joki vairs nav atkārtojušies. Jāņa māsas teica, ka, kāds brālis bija, tāds arī ir, neko viņām tas nemainīja. Pats Jānis gan
ir mainījies – viņš kļuva atvērtāks un sabiedriskāks, agrāk viņš vairāk turējās pie ģimenes. Šobrīd viņam ir sākusies cita dzīve, daudz jaunu
uz nākamo Praidu. Citiem vecākiem es ieteiktu nepazaudēt saikni ar savu bērnu, lai viņi vienmēr justos droši par sevi stāstīt jums, nevis
© Earthworm, flickr.com
draugu, pasākumu un aktivitāšu. Var just, ka viņš iekšēji jūtas daudz labāk un harmoniskāk pats ar sevi. Viņam ir jauni draugi un aizraušanās, un jauna dzīve.
klusēt un mocīties paši ar sevi. Ja kādam ir nojauta, ka viņu bērns vai radinieks, draugs ir homoseksuāls, nevajag viņam to bāzt acīs un viņam to atklāt. Drīzāk radīt vidi, ka viņš vienmēr var ar jums par to runāt Es jau zināju, ka viņš ir citāds, un man un to atklāt, kad pats tam ir gatavs. bija nojausma, ka viņš varētu būt Šobrīd ir daudz informācijas, gan gejs. Tomēr es augu un audzināju internetā, grāmatās, gan iespēja savus bērnus laikā, kad tāda apmeklēt pasākumus. Tas vairs nav informācija nebija pieejama. Nebija “nerunājamais” temats. ne sliktas, ne glaimojošas, jo par to vienkārši nerunāja, nebija šāda Arī manu pašas dzīvi tas nav mainījis. temata. Lai gan es zināju, kādu savu Es tagad tikai vairāk uztraucos darba kolēģi, kurš dzīvoja kopā ar par viņu. Esmu viņa mamma, un vīrieti, tomēr arī tā bija ziņa, ko daļa man vienmēr viņš paliks mazais zināja, bet nekad neapsprieda. Es Jānītis. Māsas kaut kā pašas tiks nezināju, kā sevi izglītot un ko darīt, galā, bet Jānis ir jaunākais, vairāk lai palīdzētu Jānim. Tas sabiedrībā saudzējamais. Es tikai gribētu, lai bija nosodāms temats, un par to viņš vienmēr būtu drošībā. Lai labāk bija nerunāt. Es pati šobrīd sabiedrība izturas labi pret viņu. Lai esmu sākusi lasīt visu, kas saistīts viņš nav tas, kuru ierobežo vai aizskar ar šo tēmu, lai vairāk saprastu par tikai dēļ viņa kaut kādām atšķirībām LGBT cilvēku situāciju un sabiedrību. un sabiedrības pieņēmumiem. Tas Daudz lasu Skapis.eu portālu. Es ir tikai dabiski, to saviem bērniem būtu gatava piedalīties visur, kur es novēlētu visas mammas. Jānim būtu vajadzīga, pat ietu ar viņu 8
Fotostāsts
VIENA DIENA MANĀ ĢIMENĒ
Fotogrāfiju autore Ilze Ločmele, RSU Multimediju studente
Aktīvi darbojos LGBT jomā, esmu Mozaīkas valdes locekle
Esmu ļoti laimīga savās attiecībās par spīti visam
Es mīlu savu dzīvi, ko varu pavadīt kopā ar saviem vismīļākajiem
9
Šis ir fotostāsts par Martas ģimeni. Mani sauc Marta, esmu 22 gadus jauna, dzīvoju Rīgā, studēju un strādāju. Kopā ar mīļoto sievieti dzīvoju jau 4 gadus un mums ir 2 kaķi. Nākotnē vēlamies apprecēties un kopā audzināt bērnus. - Marta
Mirkļi...
Mājas man nozīmē mieru, saticību un mīlestību
KOPĀ UZ MŪŽIEM
10
Lielā intervija
EDGARS UN ANTONS
— intervēja Sandra
Edgars un Antons iepazinās pirms 3,5 gadiem ar kopīgu draugu starpniecību. Edgars ir dzimis un mācījies Jelgavā, Spīdolas ģimnāzijā. Tālāk mācījies Rīgas Tehniskajā universitātē, Informācijas Tehnoloģiju institūtā, pēc kura vairākus gadus nostrādājis Swedbank kā programmētājs. Paralēli uzsācis mācības Bulduru dārzkopības vidusskolā un mūzikas vakarskolā „Rīdze”, apgūstot klavierspēli. Šobrīd viņš atrodas Beļģijā, Eiropas Brīvprātīgā darba projekta ietvaros, vienu gadu strādājot ar jauniešiem ar sociālās integrācijas problēmām. Edgaram ir mamma, kura dzīvo Elejā un strādā par auklīti bērnudārzā, un vecāks brālis, kurš dzīvo Rīgā. Antons ir dzimis un uzaudzis Rīgā. Pabeidzis Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultāti. Strādājis par ģimenes ārstu un neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu. Kopš studiju laikiem darbojies arī vairākās nevalstiskajās organizācijās. Kopš 2009. gada ir Mozaīkas valdē. Pirms diviem gadiem uzsācis studijas LU Socioloģijas maģistratūras programmā, bet no pagājušā gada septembra ir pieņēmis izaicinājumu un devies apgūt infekciju slimību epidemioloģiju Spānijas Sabiedrības veselības institūtā Madridē. 11
Kas, Jūsuprāt, ir ģimene? Un kas to veido? Antons: Manuprāt, ģimene ir „vieta”, kur cilvēks jūtas vienmēr gaidīts, aizsargāts un vajadzīgs. Ģimene varbūt tuvu cilvēku loks, kurus vieno radnieciskās saites, vai (kaut ne vienmēr obligāti) laulāts partneris. Veselīga ģimene ir tas, kas vajadzīgs bērniem, lai izaugtu par laimīgiem, par sevi pārliecinātiem cilvēkiem. Edgars: Un nav svarīgi, vai ģimenē ir divas mammas, divi tēti vai jebkura to kombinācija. Labvēlīga, pozitīvi noskaņota vide. Pastāstīsiet par savām ģimenēm? Edgars: Esmu uzaudzis ģimenē ar māti, tēvu un 8 gadus vecāku brāli. Vecāki apprecējās pirms brāļa piedzimšanas un nekad nebija šķīrušies, taču vienmēr apbrīnoju māti, kā viņa spēja sadzīvot ar manu tēvu, kas dažkārt mēdza lietot alkoholu lielos apmēros un sarīkot nepatikšanas. Tikai vēlāk sapratu, ka mātes pacietības pamatā bija manis un brāļa pasargāšana no nepatikšanām. No mātes puses sajutu ārkārtīgi lielu mīlestību, savukārt no tēva puses vairāk pamācības, taču ar mazliet negatīvu
pieskaņu. Baidoties no negatīvas attieksmes no tēva puses, iznākšanu no skapja vilku garumā, taču tēvs vairs to nepiedzīvoja. 27 gadu vecumā mātei izstāstīju par sevi un Antonu. Reakcija bija pārsteidzoši pozitīva un atbalstoša.
ģimene un draugi, gan jauniegūto ideju realizēšana, 2 gadus dzīvojot un iedvesmojoties pa ārzemēm. Kā jūs redzat sevi kopā pēc gadiem 10...?
Edgars: Es redzu vairākus variantus. Antons: Par savu ģimeni es pašreiz Tas, uz ko es visvairāk fokusējos, uzskatu savus vecākus, kuri dzīvo, ir ģimenes pieaugums, dzīvojot man liekas, laimīgā laulībā jau 34 kopā ar bērniem un viņu māti (vai gadus, savu jaunāko brāli un viņa mātēm), nodrošinot bērniem visu sievu, savu vecmammu un... tagad nepieciešamo. Patiesībā nevaru vien jau ceturto gadu – Edgaru. sagaidīt, kad laidīšu savus bērnus pirmajā klasē un kopā dosimies Kādi ir jūsu nākotnes plāni? ceļojumos pa pasauli.
Antons: Šobrīd man ir jāpabeidz sava Eiropas Epidemioloģijas apmācības programma. Pēc Spānijā diviem nodzīvotiem gadiem gribētos jau atgriezties Latvijā.. Viens ir tas, ka jāpabeidz maģistra studijas LU, otrs – jūtu, ka esmu vajadzīgs ar savām zināšanām un ar savām idejām. Tomēr, kas būs pēc gada, to ir grūti tā droši paredzēt, man šķiet.. Edgars: Pēc mana brīvprātīgā projekta beigām domāju beidzot pārcelties pie Antona uz Madridi un padzīvot tur vēl vienu gadu, kamēr beigsies arī viņa programma. Tad, visticamākais, atgriezīsimies Latvijā, kur gaida gan iesāktās mācības, gan
12
Jūsuprāt, kas ir svarīgākais attiecībās? Edgars: Labsirdīga, priekpilna attieksme, ar tendenci nesavtīgi papildināt un bezgalīgi attīstīt vienam otru līdz pilnībai. Noteikti iz vairoties no des truk t īvām darbībām kā naids, skaudība un greizsirdība, atklāti izrunājot visas problēmas un kopā arī tās atrisinot. Vai jūs vēlaties apprecēties un būt juridiski atdzīti kā ģimene, pāris? Antons: Es uzskatu, ka laulība nav jau nekāds pašmērķis, ideālajā sabiedrībā, iespējams, laulības institūtam īpaši lielas jēgas nebūs, tāpat kā nebija daudzus tūkstošus gadus pirms „modernajiem laikiem”, tad, kad tas tika izgudrots, pamatā jau jaunu sociāl-ekonomisku apsvērumu dēļ. Tomēr ņemot vērā reālo situāciju, īpaši, ja mūsu ģimenē parādīsies bērni, juridiskā atzīšana no valsts puses kļūst visai būtiska. Arī fakts, ka lielā daļā civilizētās pasaules visiem pāriem ir nodrošinātas līdzvērtīgas iespējas, bet Latvijā, pateicoties apk aunojoš ajiem Satversmes grozījumiem (kad 2005. gadā Saeima pēc Šlesera partijas iniciatīvās speciāli sagrozīja valsts pamatlikumu, ar neslēptu nolūku liegt laulības tiesības viendzimuma pāriem, ieviešot Satversmē iekšējo pretrunu, jo tur pat jau ir rakstīts, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā), daļa ģimeņu tiek uzskatīta par „otršķirīgajām”. Šādā kontekstā mūsu ģimenes juridskā atzīšana kļūst jau par tādu simbolisku mērķi.
Ja, jā, tad kādas būtu jūsu ideālās kāzas? Antons: Nezinu, neesmu par to domājis.. Šobrīd man īpaši neliekas svarīgi rīkot kaut kādas greznas kāzas, vai kaut ko tamlīdzīgu, man liekas naudu var iztērēt daudz lietderīgāk. Ja runājam par praktiskām lietām, protams, būtu jauki sagaidīt to brīdi, kad arī Latvijā varēs mierīgi aiziet uz dzimtsarakstu nodaļu un uzrakstīt iesniegumu, bet man ir aizdomas, ka mūsu
sabiedrība vēl joprojām ir tik nopietni padomju laikmeta traumēta, ka būs vēl jāpagaida, kad aizies tā saucamā „vecā paaudze” – ar to domājot ne tikai tos, kuriem tagad ir pāri 50, bet arī starp jaunajiem ir pietiekami daudz tādu, kuri savus pasaules uzskatus balsta aizspriedumos un informācijas trūkumā. Visticamāk, ja izdomāsim apprecēties, tad to darīsim Spānijā, vai – to pat vieglāk būtu izdarīt Portugālē. Es domāju arvien vairāk Latvijas pāru to varētu darīt citās Eiropas valstīs, tas noteikti veicinās straujākas pārmaiņas arī tepat Latvijā.
Edgars: Es gan šad tad sapņoju par mūsu kāzām un vēlos būt labs vīrs savam vīram. Galu galā esmu cilvēks un man ir jābūt visām tām pašām tiesībām, kā pārējiem cilvēkiem, kuriem ir atļauts precēties! Dažkārt nesaprotu, kā līdz pat šim brīdim lielai sabiedrības daļai nav pieņemams kaut kas tik ļoti cilvēcīgs. Un, ja kāzas, tad lielas kāzas, ar to domājot, nevis greznumu, bet pēc iespējas lielāku radu un draugu skaitu, ar kuriem var dalīties skaistajā notikumā. Vienmēr taču var izdomāt
alternatīvus kāzu svinēšanas veidus, kas neprasa pārmērīgus tēriņus. Nav jau jēga tajā greznumā, bet gan pašā idejā. Vai jums draugos ir daudz LGBT ģimeņu? Ģimenes gan ar bērniem, gan bez? Antons: Protams, darbojoties cilvēktiesību aktīvismā, manā paziņu lokā ir daudz LGBT cilvēku, daudz arī ģimeņu, un pietiekami daudz arī ģimeņu ar bērniem. Tā uzreiz iedomājoties, es Latvijā personīgi pazīstu vismaz 5 viendzimuma 13
ģimenes, jāatzīst – pagaidām visas lesbiešu. Vai jūs vēlaties savā ģimenē bērnus? Ja, jā, kā jūs plānojat audzināt savus bērnus? Antons: Jā, mēs par šo iespēju esam jau runājuši ar Edgaru savā starpā ilgāk par gadu. Mums ir ļoti tuva draudzene, ar kuru esam apsvēruši domu veidot, tā saucamo, paplašināto ģimeni. Visticamāk, tādā gadījumā mēs tad arī dzīvosim
visi kopā vienā mājsaimniecībā. Es esmu pārliecināts, ka no tā bērni tikai iegūs. Starp citu, esmu nesen lasījis vienu pētījumu, kurā arī noskaidrojās, ka bērniem ir lielākas izredzes saņemt visu, kas nepieciešams, ja to audzināšanā piedalās vairāki pieaugušie. Tas attiecās gan uz diviem tētiem, divām mammām, gan un vecvecākiem un citiem radiniekiem. Tā saucamā „nukleārā ģimene” – ģimenes modelis, kurā ir tēvs, māte un bērni – arī ir mākslīgs, turklāt diezgan nesen izgudrots veidojums.
Kā jūs plānojat tikt pie bērna? Antons: Ir pietiekami daudz dažādas iespējas, ar kuru palīdzību cilvēki var „tikt pie bērna”... Es domāju, ka mūsu ģimenē būs gan mūsu pašu bērni, gan adoptētie. Esmu bijis vairākos Latvijas bērnu namos. Ziniet... Redzētais ļoti motivē! Diemžēl.. Edgars: Un pašu bērni visticamākais tiks ieņemti dabīgā ceļā, jo neredzu īpašas grūtības no savas puses, it īpaši šāda mērķa dēļ. Vai tas ir problemātiski? Kā jūs plānojat tikt galā ar iespējamiem šķēršļiem ceļā uz ģimenes pieaugumu? Vai kopā ar saviem bērniem plānojat dzīvot Latvijā vai ārzemēs? Pamatojiet savu izvēli! Antons: Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Protams, no vienas puses, Latvijā tas būtu vieglāk, jo te būs mūsu bērnu vecvecāki, kuri labprāt gribēs palīdzēt, te ir mūsu draugi un daudz kas cits. Latvija ir brīnišķīga zeme, kurā ir skaista daba un daudz iespēju. No otras puses, ja galvenais iztikas pelnītājs no mums būs spiests stādāt kādā citā valstī, tad, iespējams, labāk būtu arī pārējiem ģimenes locekļiem vismaz uz laiku pārvākties uz turieni.
Antons: Divas mammas ir divas Mīnuss varētu būt iespējamais mammas un divi tēti ir divi tēti. Bet izaicinājums, kas attiecās uz reālā dzīvē, protams, pirmkārt, katrā s abiedrī bas at tiek smi pret ģimenē ir citādi. Otrkārt, neviena „netradicionālo ģimeni”, bet es ģimene nedzīvo izolācijā. Ir citi domāju, ka bieži vien tās bažas ir radinieki, ir draugi, paziņas. Tie pārspīlētas. Bērni-vienaudži vienmēr ir aprobežoto cilvēku sagrozītie ir gudrāki un saprotošāki par uzskati, kas mēģina kaut ko spekulēt saviem vecākiem, bet, ja izveidosies par atbilstošo dzimuma lomu kāda nepatīkama situācija ar trūkumu, atvainojiet mani... pieaugušajiem, esmu pārliecināts, ka es zināšu, ka aizstāvēt savus Kādu ģimenes modeli gribat bērnus. veidot jūs? Vai esat runājuši ar citiem Kādas ir galvenās problēmas viendzimuma pāriem par to LGBT ģimenēs? priekšrocībām un mīnusiem? Kāda ir sabiedrības attieksme? Vai Latvijas sabiedrība ir gatava Antons: Kā jau es teicu, katrā ģimenē atklāt ām LGB T ģimenēm ir sava situācija, neatkarīgi no sabiedrībā? vecāku dzimuma. Iespējams, ka viendzimuma ģimenēs priekšrocība Antons: Jo vairāk būs šo atklāto dažreiz varētu būt tāda, ka bērni ģimeņu, jo ātrāk sabiedrība būs tām tur vienmēr būs plānoti un gaidīti, gatava. Es domāju, ka nevajag pārāk un vecāku attieksme pret saviem zemu novērtēt Latvijas sabiedrību pienākumiem varētu būt atbildīgāka, – esam daudz ko kopā iznesuši uz bet atkal es neko te negribu apgalvot – saviem pleciem. Tiksim galā arī ar šo. lielākā daļa manu heteroseksuālo draugu ir lieliski vecāki!
Edgars: Jā, jo ilgāk uzturos ārzemēs, jo vairāk saprotu, ka tik ļoti gribētos dzīvot un veidot ģimeni Latvijā, taču tad ir jāpiedomā, kā atrisināt finansiālo pusi. Ja neslinko un nepadodas, tad vienmēr var atrast labus risinājumus. Vai esat domājuši par to, vai spēsiet dot saviem bērniem visu, kas tiem nepieciešams? Antons: Es domāju, ka, jā. Protams, es zinu, ka bērni vienmēr ir izaicinājums un milzīga atbildība, bet es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc mēs varētu būt sliktāki vecāki par citiem.. Kas ir svarīgākais bērniem? Un kas bija pats svarīgākais jums jūsu ģimenēs, kad bijāt bērni? Vai ir starpība starp divām mammām un diviem tētiem? © visi foto no Edgara un Antona personīgā arhīva
14
Bibliotēka
BIBLIOTĒKA UN INFORMĀCIJAS CENTRS MOZAĪKAS bibliotēka ir vienīgā publiski pieejamā LGBT jautājumus pārstāvošā krātuve Latvijā. Bibliotēkas krājumu veido grāmatas par daudziem ar LGBT saistītiem jautājumiem: vēsturi, tiesībām, psiholoģiju, socioloģiju, reliģiju, daiļliteratūru u.c., kā arī pasaules slavenākie LGBT žurnāli, filmas un informatīvie materiāli, kas saņemti no pasaules LGBT organizācijām. Bibliotēkā iespējams pasūtīt informācijas avotus no citām LGBT draudzīgām bibliotēkām. Bibliotēka un informācijas centrs darbojas arī kā LGBT kopienas kultūras centrs - tās telpās tiek rīkoti sarunu vakari, semināri un lekcijas.
N
ĀC
S! O EM I C
Kr. Valdemāra ielā 18 - 1A, Rīga
Darba laiki: P-P 11:00 - 18:00 Brīvdienās un svētku dienās nestrādājam Ja vēlies apmeklēt bibliotēku citā laikā, raksti uz office@mozaika.lv vai zvani pa tālruni +371 28440340
Šeit ir pieejams Mozaīkas bibliotēkas avotu katalogs: skapis.eu/jauniesi/dzivesstils/biblioteka/par-biblioteku
© Amelia-Jane, flickr.com
KĀ PIEDALĪTIES BIBLIOTĒKAS KRĀJUMU PAPILDINĀŠANĀ? IESAKI IZDEVUMU KRĀJUMU PAPILDINĀŠANAI
kļūtu arvien daudzveidīgāks, pārlūko savus grāmatu plauktus - varbūt tur ir kāds izdevums, ko vēlies dāvināt bibliotēkai!
Bibliotēkas krājumi regulāri tiek papildināti. Mēs labprāt uzklausīsim tavus priekšlikumus izdevumu iegādei un finansiālu iespēju robežās centīsimies tos īstenot.
SŪTI BIBLIOTĒK AI SAVUS AK ADĒMISKOS DARBUS (bakalaura un maģistra darbus, pētījumus utt.)
DĀVINI GRĀMATAS UN CITUS IZDEVUMUS
Būtisks krājumu papildināšanas avots ir dāvinājumi. Esam pateicīgi ikvienam mūsu atbalstītājam, jo viņu dāsnums dod iespēju nodrošināt lasītājus gan ar vairākām konkrētu izdevumu kopijām, gan arī ar izdevumiem, kas bez dāvinājumu palīdzības mūsu krājumos nebūtu pieejami. Lai bibliotēkas piedāvājums
Mozaīkas bibliotēka un informācijas centrs ir vienīgā vieta Latvijā, kur vienkopus tiek uzkrāti visi ar LGBT jautājumiem saistītie zinātniskie darbi. Šie darbi tiek ievietoti katalogā, lai turpmāk arī citi studenti un pētnieki varētu tos viegli atrast un izmantot. 15
Ceļojums
PASAKAINAIS PALERMO PRAIDS
— Marta
Pavisam nesen man bija lieliska iespēja piedalīties projektā Sicīlijā, kura ietvaros es piedalījos Palermo praidā.
Šoreiz tas jau bija ceturtais praids Palermo pilsētā, un šogad kā Itālijas nacionālā praida pilsēta bija izvēlēta tieši Palermo. Paša praida aktivitātes norisinājās sākot no 14. līdz 23.jūnijam, gājiens - 22.jūnijā. Tajā piedalījās ap 135 tūkstošiem cilvēku (pēc policijas datiem), kas ir bijis līdz šim grandiozākais praids Palermo.
kaujas mākslu, taču dēlu tas nemaz labi kleitā un ar uzkrāsotām lūpām. neinteresēja. Puisis un meitene sāka Viņi bija atraduši savu identitāti. sevi apzināties ne tā, kā būtu ierasts Vecāki, ieraugot, kas notiek ar viņu sabiedrībā. Meitene notrauca bērniem, bija pagalam sašutuši un lūpu krāsu, sāka nēsāt bikses, kas nekavējoties zvanīja ambulancei, maskētu viņas sievišķīgo augumu lai bērnus “izārstētu”. Ambulance un aizrāvās ar dažādiem ieročiem, ieradās un visu salika atpakaļ aktīvi sportoja. Savukārt puisis “vecajos plauktiņos”. Gender police izlaida savus garos matus, jutās ļoti pārliecinājās, ka meitene un puisis
Man tas bija milzīgs piedzīvojums un ceļojums visas dienas garumā. Dienas sākumā mēs veidojām zibakciju pilsētas centrā, uzvedot priekšnesumu. Mēs sagatavojām īpašu pantonīmu uz vedumu. Stāsts bija par divām ģimenēm, kas miermīlīgi dzīvo kādā nelielā Sicīlijas pilsētiņā. Katra ģimene tika apdāvināta ar brīnišķīgu mazuli. Vienā ģimenē – meitenīte, otrā – puisītis. Kad mazuļi jau bija paaugušies, vecāki meitenītei deva lelles, ar ko spēlēties. Meitenītei lelles nepatika, viņa negribēja ar tām rotaļāties, viņa tās sāka dauzīt, plēst un kļuva dusmīga, atkal ieraugot lelles. Puisītim vecāki deva mašīnītes, ar ko rotaļāties, puika nesaprata, ko gan ar tādām nesaprotamām grabažām iesākt, vecāki uzstājīgi turpināja mācīt, kā ar tām apieties, taču puikam nudien prāts nenesās uz mašīnām. Laiks gāja, gadi paskrēja un abi bērni jau bija sasnieguši pusaudžu vecumu. Abas ģimenes ļoti mīlēja un loloja savas atvasītes. Meitene tika pucēta, ģērbta skaistos svārkos, gariem matiem, meitenei mācīja pieklājības un sievišķības etiķeti, taču šķita, ka meitene vienmēr bija saskumusi. Puisis – vīrišķīgs, nosvērts apģērbs, tēvs mēģināja dēlam iemācīt 16
ir atkal tādi, kādiem tiem pienākas būt un ierāmēja viņus sievietes un vīrieša dzimumlomās. Abi bērni bija ļoti apjukuši un nesaprata, kāpēc pret viņiem tā izturas gan sabiedrība, gan viņu vecāki. Līdz viņi saņēma drosmi, izlauzās no dzimumlomu rāmjiem un dzīvoja laimīgi! Kad priekšnesums bija veiksmīgi novadīts, ķērāmies klāt pašam gājienam. Mums praidam bija pašiem savs “smagais” (truck). Iepriekšējā dienā mēs jau bijām sagatavojuši lērums dažādu dekorāciju, ar ko izdekorēt smago mašīnu. Svelmainajā jūnija dienā darbi ritēja uz pilnu sparu. Krāmējām smagajā litriem ūdeni karstuma veldzēšanai, daudz vīna jautrībai un sulas dažādībai. Mums pat bija liela ledus muca, lai nodrošinātu dzērieniem pašu labāko temperatūru. Lēnām mūsu smagais kļuva par pasakainu, puķu, krāsu, balonu, plakātu un zīmējumu ieskautu brīnumu. Balonus pūst gan bija jautri, jo sēdējām ēnā, patvērušies no karstuma un nemitīgi kāds balons pārplīsa. Tad zemē ieraudzīju Amnesty International uzlīmi – sirsniņas formā, varavīksnes krāsās. Nopriecājos, ka ko tādu jau esmu redzējusi. Sāku skatīties apkārt, nez no kurienes nāk šīs uzlīmes, ieraudzīju milzīgu, ar dzelteniem karogiem ieskauto Amnesty smago mašīnu. No turienes nāca visas skaistās uzlīmes. Drīz vien jau viss, ko varēja aplīmēt, tika
17
aplīmēts ar Amnesty uzlīmēm, gan varavīkšņu sirdis, gan dažādi saukļi. Pamazām bijām sakomplektējušies braucienam. Pats gājiens oficiāli sākās plkst. 17:00, taču jau trijos pēcpusdienā apkār t ņurdēja tūkstošiem cilvēku. Mūzika skanēja pilnā sparā, dejas mutuļoja, smiekli un smaids bija ieskāvis Palermo. Praida dal ī bniek iem nebija jāuztraucas, kā tikt pie dzērieniem, jo tirgotāji starp cilvēkiem netrūka. Drīz vien jau sākām arī kustēt uz priekšu, ceļš bija diezgan garš. Kopumā ar smago braucām aptuveni 5-6 stundas. Gājiena laikā varēja ieraudzīt visdažādākās lietas un cilvēkus. Gan drag-queen, freak-out, “gender police”, vienkāršus cilvēkus, visdažādāko subkultūru pārstāvjus, bērnus, dzīvniekus, vecus un jaunus. Man kā pārsteigums bija redzēt, cik ļoti daudz heteroseksuālu cilvēku arī piedalās šajā gājienā un aizstāv LGBT cilvēku tiesības. Bija cilvēki, kas vienkārši stāvēja un skatījās, smaidīja, priecājās un māja ar rokām, bija cilvēki, kas skatījās no māju logiem, bija, kas dejoja un nāca līdzi. Cilvēki no kafejnīcām skrēja ārā, lai nepalaistu garām Palermo praidu. Cilvēki tiešām bija priecīgi. Nebija nekādu norobežojumu, un policisti arī bija vairāk “ķekša pēc”. Šajā praidā es tiešām sajutos laimīga, jo redzēju, ka var būt arī tā. Braucot cauri pilsētai, likās, ka pilnīgi visu pilsētu ir pārņēmis Palermo praids. Amnesty uzlīmes
un posteri pārklāja visu pilsētu (vēl nākamajās dienās uzlīmes lika manīt par aizvadīto notikumu). Smagajās mašīnās notika ballītes uz pilnu sparu, dejas, vīns, smiekli un neviltots prieks. Praida dalībnieki varēja brīvi pārvietoties no viena smagā uz otru. Lēnām mēs jau pietuvojāmies gala mērķim, spēki jau bija izsmelti, kājas smeldza, taču ar to viss nebeidzās. Devāmies uz praida pilsētiņu, kurā bija vairākas skatuves, izstādes, pasēdētavas, tirdziņi, suvenīru punkti, ēstuves un daudz citas aktivitātes. (P.S. Itālijā var nopirkt saldējumu burgermaizītē!) Tad devāmies atpakaļ uz savām istabiņām, iemūžinot notikumus savās atmiņās un sajūtās. Tas viennozīmīgi bija nenovērtējams piedzīvojums, ko iesaku izbaudīt jebkuram. Es ticu, ka arī Latvijā pienāks diena, kad visa Rīga priecāsies un gavilēs praida laikā un spēs novērtēt to, cik katrs mēs esam unikāls un skaists savā būtībā. Par to dienu! :)
© visi foto no Martas personīgā arhīva
18
Māksla
FASHION IMMEDIACY BY KARL (Karla modes neatliekamība) 20x15 cm (8”x6”); audekls, eļļa; 2013 19
Mākslas pasaule ir gadsimtiem kalpojusi kā patvērums LGBT cilvēkiem, dodot iespēju paust savu viedokli un pielietot talantu, radot vienas no skaistākajām un nozīmīgākajām kultūras izpausmēm. Mūsdienu rietumu kultūras valstu pārvaldes aktuāli diskutē un vērtē seksuālo līdztiesību lomu modernajā sabiedrībā. Nesen Jaunzēlande apstiprināja laulības starp viendzimuma pārstāvjiem par likumīgām. Viens no šodienas ietekmīgākajiem dizaineriem, modes un stila ikona – Karls Lagerfelds (Karl Lagerfeld) – atklāti pauda savas domas par Francijas valsts varas lēmumu: legalizēt vai nelegalizēt lesbiešu un geju savienību. Viņa reakcija izpaudās vienlaicīga divu līgavu iznācienā Chanel modes nama houte couture pavasara un vasaras apģērbu kolekcijas prezentācijā Parīzē. Mode un māksla tver šīsdienas notikumus un akcentē svarīgākās izmaiņas sabiedrībā, kas iezīmēs šo laika posmu vēsturē. Dace Lūcija Kida (Dace Lucia Kidd) ir māksliniece, kas strādā vizuālās mākslas nozarē. Pamatā kā gleznotāja, viņa darbojas un interpretē tradicionālās un laikmetīgās kompozīcijas. Vairāk ar Daces Lūcijas Kidas darbiem var iepazīties mākslinieces mājas lapā www.daceluciak.com. Nākamie divi šeit aplūkojamie viņas darbi ir veltīti cilvēktiesībām.
WHITE KISS (Baltais skūpsts) 20x13x4cm (8x5.5x1.5); papīrs, diegs, tinte 2013
BROWN KISS (Brūnais skūpsts) 21x11x5cm (8x4.5x2); papīrs, diegs, tinte 2012 20
Izklaide
KINO
Augusts
Jūlijs
Smurfi 2: Burvis Gargamelis ir nolaupījis Smurfeti (Ketija Perija) un aizvedis viņu uz Parīzi. Tikai Smurfu ģimenes un viņu cilvēku draugu Patrika (Nīls Patriks Hariss) un Greisas (Džejma Meja) spējās ir viņu izglābt.
Pacific Rim: Uzbrukums Zemei: Kad zemei uzbruka briesmīgi radījumi no jūras dzīlēm, sākās karš. Lai cīnītos ar šīm radībām tika uzbūvēti milzīgi roboti, kurus ar saviem prātiem vadīja cilvēki. Bet vai ar to ir Tāpat nepalaid garām zinātniskās fantastikas grāvēju gana, lai izglābtu cilvēci no apokalipses? Elizeja ar Džodiju Fosteri vienā no galvenajām lomām.
Turklāt, ja pagājušā gadā nepaspēji noskatīties Vačovsku filmu Mākoņu Atlass, no 12. jūlija to vari izdarīt kinoteātrī K Suns.
© Cea, flickr.com
GOLDEN zaļā karte (GGC) ir klienta karte, kas apliecina, ka GGC īpašniekam ir bezmaksas ieeja klubā. Vairāk informācijas atradīsiet http://www.mygoldenclub.com/lv/cards/type/ggc 21
Baltic Pride 2013 No 23. līdz 27.jūlijam Viļņā, Lietuvā Gājiens par vienlīdzību – 27.jūlijā Sekojiet jaunumiem Baltic Pride Facebook lapā un www.lgl.lt! Uz tikšanos praidā! 22
Atbalsti
MARATONS Šā gada 19. maijā Mozaīkas komanda piedalījās Nordea Rīgas maratonā, startējot 11 dalībnieku sastāvā un pārstāvot gan 5km, 10km, gan 21km distances. Mēs lepojamies ar saviem skrējējiem, kas godam pārstāvēja Mozaīku visās varavīksnes krāsās :) Mozaī k as piedalīšanās Nordea Rīgas maratonā jau ir izveidojusies kā tradīcija. Jebkurš, kurš vēlas pievienoties Mozaī kas maratona komandai, ir laipni aicināts. Sazinies ar mums, rakstot uz office@mozaika.lv un skriesim kopā! © Sony foto mirklis
ZIEDO MOZAĪKAI UN SKAPIM! Aicinām jūs atbalstīt Mozaīku un Skapi ar saviem ziedojumiem. Tie mums ir ļoti svarīgi un palīdz mums darboties LGBT tiesību aizstāvības jomā, nodrošināt Skapja mājas lapas darbību, veicināt dažādu pasākumu un projektu īstenošanu u.c. Ja atbalstāt to, ko darām, dariet mums to zināmu! Jūsu ērtībām ziedot var, ieskaitot līdzekļus mūsu bankas kontā vai izmantojot Mobily maksāšanas sistēmas. Ziedojot uz Mozaīkas bankas kontu, ja vēlies, vari norādīt īpašu mērķi ziedojumam, piemēram, “Skapis.eu mājas lapas darbībai”. Swedbank konts - LGBT un viņu draugu apvienība Mozaīka Reģ. nr.: 40008100122 Banka: AS Swedbank SWIFT Kods: HABALV22 IBAN Konts: LV62HABA0551012826666 Mobilly - Lai ziedotu, sūti PAY atstarpe SUMMA atstarpe SKAPIS uz 1859. SUMMA – ziedojumu summa, piemēram 3.25. Lai veiktu šo ziedojumu, Jums jāreģistrējas www.mobilly.lv Paldies par atbalstu! © ®DS, flickr.com
23
Aizmugurējā vāka foto - © Ms. Phoenix, flickr.com
SKAPIS
PALDIES!
Kasparam, Mar tai, Kristīnei, Antonam, Edgaram, Aijai, Mārai, Annijai, Dacei un Agnesei 24