Žurnāls "Skapis" - 2. numurs by Skapis Eu

skapis

Pirmais e–žurnāls LGBT jauniešiem Baltijā

№2 | Janvāris — Marts | 2012

Keitija (un) Austra | Tims Kuks — ābola divas puses | Hičens pret pasauli Ciemos pie Obamas — Vašingtonas ceļvedis | Horoskopi 2012. gadam

Saturs

Līdz ar resursa LGBT jauniešiem skapis.eu viena gada jubileju klāt ir arī Skapja otrais e-žurnāls. Šajā žurnālā varēsi lasīt interviju ar pavisam nesen Latvijā viesojušās un ilgi gaidītās Kanādas grupas Austra solisti Keitiju Stelmanis, kura atklāj lasītājiem savu saistību ar Latviju. Kā jau minēju, skapis.eu svin viena gada jubileju, tādēļ aicinājām vienu no mūsu mammām, Liesmu Osi, pastāstīt par savām emocijām. Izlasi un iedvesmojies! Liesmas stāstu varat lasīt arī skapis.eu sadaļā „Vecākiem”. 2011. gadā pasaule atvadījās no virknes ievērojamu cilvēku, kuri tikuši gan slavēti, gan pelti, taču viennozīmīgi iegājuši vēsturē. Skapis atskatās uz Kristofera Hičensa dzīvi un viņa ieguldījumu literaturā, kā arī cīņu pret reliģiskām dogmām. Arī kompānija Apple atvadījās no sava līdzdibinātāja un vadītāja Stīva Džobsa. Kompānijas vadību pārņēma Toms Kuks, kurš jau ilgstoši tiek uzskatīts par pasaules ietekmīgāko geju. Skapis šoreiz daudz pievēršas mūzikai - no īsas analīzes par seriāla Glee (jeb Radīti Skatuvei) fenomenu līdz stāstam par Darena Heisa jaunāko albūmu. Savukārt, Mozaīkas pirmais valdes priekšsēdētājs, kurš pašlaik gan atrodas ekspedīcijā Antarktīdā, izvadās jūs pa Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsētu Vašingtonu. Noslēgumā vēlos aicināt ikvienu, kurš vēlas piedalīties skapis.eu veidošanā, un katru, kam ir ieteikumi, kā uzlabot mūsu darbību, rakstiet uz skapis@skapis.eu vai piedalieties ar savu viedokli jaunatklātajā skapis.eu forumā. Ar sveicieniem, KasparZ, Skapis.eu redaktors Vāka foto – Austra, publicitātes foto

Kāpēc ir svarīgi meklēt palīdzību?

Ne — vienaldzība un vieglums viedoklis

Tims Kuks — Ābola divas puses interesanti

Keitija (un) Austra skapja intervija

Hičens pret pasauli personība

Skats no malas

Glee fenomens TV

Zelta Skapis

Ciemos pie Obamas — Vašingtonas ceļvedis ceļojums

Bibliotēka Mozaīka

Kafijas galda saldumi grāmatas

Mazā kurpju karaļvalsts mode

Darren Hayes mūzika

Jay Brannan mūzika

Horoskopi

Iespēja piedalīties Skapis piedāvā vienreizēju iespēju jauniešiem, kuri tic savām spējām un tam, ka dažādība ir vērtība, un ka ikviens no mums spēj padarīt pasauli krāšņāku un interesantāku. Vēlies izmēģināt savas spējas? Vēlies realizēt kādu no savām idejām? Vai piederi kādai subkultūrai? Uzskati, ka geju, lesbiešu, transpersonu un biseksuāļu tiesības ir svarīgas? Vēlies padarīt mūsu sabiedrību tolerantāku un atvērtāku? Pievienojies portāla Skapis.eu komandai! Raksti mums uz skapis@skapis.eu, un mēs ar Tevi sazināsimies. Piedaloties šajā projektā, Tu iegūsi iespēju paust savu viedokli, uzzināt daudz jauna un pat glābt cilvēku dzīves, padarot pasauli kaut drusciņ labāku! :)

Tev

Kāpēc ir svarīgi meklēt palīdzību?

— Jolanta

zīvē ir posmi, kad jūtamies stabili un pārliecināti sevī. Tādos posmos mēs baudām dzīvi. Tomēr ir posmi (un lietas), kurās nemaz nejūtamies pārliecināti un stabili. Tādos gadījumos cilvēki parasti cenšas šīs traucējošās lietas aktīvi noliegt, ignorēt vai arī risināt. Risināšana, protams, palīdz daudz labāk par noliegšanu vai ignorēšanu, jo bez risināšnas šīs traucējošās lietas nekur nepazūd, bet tikai turpina mūs mocīt un atņemt spēkus. Sanāk, ka ignorējot un noliedzot mēs visu laiku novirzam lielu daļu savas dārgās dzīves enerģijas, savukārt dzīvošanai un baudīšanai tās paliek mazāk un mazāk. Ar laiku šī iekšējā cīņa var novest cilvēku līdz depresijai un izolācijai no citiem.

Tādēļ ir svarīgi meklēt palīdzību. Cilvēki ir sociālas būtnes, tā esam veidoti, lai nevis ar visu tiktu galā paši, bet palīdzētu cits citam. Pat vislabākais ķirurgs netaisa sev operāciju sev pats; pat vislabākais zobārsts neurbj sev zobus pats. Tāpat ar emocionālām lietām – mums ir vieglāk saprast sevi un izprast to, kas traucē, pieņemot citu cilvēku palīdzību. Protams, cilvēkam, pie kura griezāmies, jābūt spējai uzklausīt un saprast, kā arī paplašināt mūsu izpratni par lietām bez nosodīšanas un moralizēšanas.

mes rīkoties vēl nepietiek. Mēs varam gaidīt kādu konkrētu informāciju vai sirsnīgi vēlēties, lai cits cilvēks izstāsta savu pieredzi kādā jautājumā. Mēs varam gaidīt pat nepiekrišanu un uzskatīt par palīdzību tieši to – piemēram, jautājot, vai neizskatāmies no malas kā tāds idiots. : ) Labs palīdzības sniedzējs ir tas, kurš dos jums to, kas jums ir nepieciešams. Kas jūsos vairos izpratni par sevi un sajūtu, ka esat foršs. Labs palīdzības sniedzējs ir tas, ar kuru var nebaidīties būt godīgam par sevi. Arī par tādām lietām sevī, kurām pašam ir bail aizskart un nav nekādas pārliecības, ka tās būtu vērtīgas un drošas.

Ir būtiski vērsties pēc palīdzības, ja esat piedzīvojis vardarbību. Pat ja ir izdevies aizbēgt vai izbēgt no tā, sekas paliek. Un šīs sekas liek cilvēkam dzīvot karā, kur ir par maz drošības un par daudz ievainojumu un rētu. Ir dažādi palīdzības veidi; reizēm Protams, piedzīvotā vardarbība biemēs vēlāmies kaut ko vienu, reizēm ži mazina uzticēšanos citiem, tāpēc – citu. Mēs varam gaidīt padomu vai vērsties pēc palīdzības ir bail. Ir bail tieši pretēji – atbalstu mūsu izvēlei, arī no tā, ka pārmetīs un moralizēs. Ir kura jau ir mums skaidra, bet dros- bail, ka, stāstot par piedzīvoto, nāk-

Meklē palīdzību?

sies stāstīt arī par to, kas ir „skapī” – piemēram, par dzīvi viendzimuma attiecībās. Tas ir viens no izplatītākajiem iemesliem, kādēļ daži cilvēki baidās atklāties, pat apzinoties, ka paši netiek galā. Ir būtiski vērsties pēc palīdzības arī tad, ja esat saskārušies ar sevī kaut ko nezināmu. Tādu, kas biedē, tādu, kas izraisa trauksmi. Reizēm jūtam, ka kādā savas personības daļā neiederamies vispārpieņemtajos rāmjos – tā var būt seksuālā orientācija vai dzimuma identitāte – un nezinām, ko ar to darīt. Liekas, ka visā pasaulē tāds esi tikai viens, pilnīgi viens, un nav tādu, kas var to pieņemt un saprast. Tādā gadījumā ir vērts vērsties pēc palīdzības un piedzīvot to, ka saprast var. Kā arī atrast sev līdzīgus cilvēkus. Protams, palīdzību var ne tikai meklēt. To var arī sniegt. Sniedzot palīdzību un atbalstu citiem, mēs jūtamies stiprāki un pārliecinātāki. Nenosodot un netiesājot citus, mēs paplašinām savas robežas un izpratni par citiem un sevi.

Ikvienam no mums kādreiz ir gadījies, ka nav ar ko parunāt vai radusies kāda ķibele. Skapis jau no pirmās darbības dienas cenšas sniegt atbalstu LGBT jauniešiem. Ja tev rodas kādi jautājumi, droši raksti mums uz atbalsts@skapis.eu un mēs centīsimies tev sniegt atbildi rakstiskā veidā, vai arī ja vēlies satikties, mēs piedāvājam bezmaksas individuālās konsultācijas. No 2012. gada Skapis arī uzsāk konsultāciju sniegšanu pa tālruni 20 493 040, kas darbosies īpašās dienās, un par to darba laiku tu vari uzzināt www.skapis.eu. Skapis atbalsts darbojas pēc principa vienaudži vienaudžiem, tādēļ nesatraucies un droši sazinies ar mums. 02

Viedoklis

NE — VIENALDZĪBA un VIEGLUMS

abdien, esmu viena no „skapja mammām” - vecāku sadaļā dalos savā pieredzē un esmu sasniegusi tādu līmeni, ka ļauju savai meitai Lindai un dēlam Edgaram audzināt mani :). Skapja tapšanā ir arī kāda daļa no manis - tā būtu otra mammiskuma izpausme.

Kopš 2001. gada strādāju sociālā darba izglītības jomā, un nodarbojos ar savstarpēja atbalsta, cieņas, solidaritātes, pašapziņas celšanas un iedrošināšanas pārvēršanu īstenībā: darot, runājot vai rakstot. Sociālais darbs mani ir pārliecinājis par to, ka cilvēkiem, kas sabiedrībā ir mazākumā, kam draud izslēgšana un neizpratne no vairākuma, tuvinieku, vienaudžu, kolēģu puses, cilvēcisks un reizēm profesionāls atbalsts ir vajadzīgs piepildītai dzīvei un galvenais - paša vērtības saprašanai un pieņemšanai. Līdzīgo atbalsta grupas, kurās cilvēks var saņemt informāciju, cieņu, izpratni, sirsnību, mīļumu, dalīšanos un padomu ir, manuprāt, labākais, ko var izdomāt. Zinātnieki to dēvē par spoguļa efektu: tu pārliecinies, ka arī citiem ir līdzīgi pārdzīvojumi, šaubas, neziņa, sāpe un nejūties vairs viens: kopā meklēt izeju un risinājumu ir drošāk. Pirmo reizi ar atbalsta grupu saskāros 2002. gada ziemā: man bija iespēja palīdzēt no alkohola atkarīgo piederīgo grupai Alanon, tulkojot atbalsta materiālus no angļu valodas latviešu valodā. Jēga bija gan man, gan alkoholiķu partnerēm un partneriem, kuri izrunājot Alanon „mantras”- tekstus, kas bija domāti savas- alkoholiķa tuvinieka - situācijas

— Liesma

izpratnei un pieņemšanai, saprata, ka „vārds dara”, un kopīgi - korī teiktais dara dubultā: veido jaunu dzīves perspektīvu un rada izpratni par sevi kā kaut ko atsevišķu, vērtīgu. To, ka es tāda neesmu viena. Ka pati nevaru izglābt partneri un pasauli. Un esmu atbalsta vērtu.

darba augstskolas, kas SFL bija praksē, tapa pirmais skapis.eu projekta variants angļu valodā, kā tapšanai SFL valde piešķīra finansējumu. Un jāpiebilst, ka valdei projekts patika. Tas ietvēra gan tiešsaistes informēšanu un atbalstu, ko skapis.eu sniedz patlaban, gan daudzvalodību, gan klātienes atbalsta grupu piedāvājuMīļo lasītāj, šajā vietā tikai nesāc mu. No 2011. gada februāra skapis bozties un rūkt - nu baigā - salīdzina dzīvo savu dzīvi. Man arī īpašs prieks, mani ar alkoholiķi :) Tāds rūciens ne- ka otra mana starptautiskā praktibūtu skapisks, jo pieņemšanai nav kante sociālā darba studente Evelīna ne seksuālās orientācijas, ne baiļu Frīdela - Lapiņa no Stokholmas unino alkohola vai nikotīna. Vienkārši versitātes 2011. gada pavasarī dūšīgi nav nosacījumu. piestrādāja pie skapja speciālo tekstu radīšanas - materiāli angļu valodā skolotājiem un sociālajiem darbiniekiem, radiem un draugiem, ir viņas darba rezultāts. Evelīnai nesen piedzima meitiņa, un viņa sūta skapim sirsnīgus sveicienus :).

Nedaudz vēlāk, strādājot cilvēktiesību darbu Sorosa fondā - Latvija (SFL), mudināju lesbiešu un geju cilvēktiesību aktīvistus piestrādāt pie sociāla atbalsta sniegšanas homoseksuāliem vai biseksuāliem cilvēkiem, kas nav aktīvisti, kas nav pazīstami, nav iznākuši no skapja, dzīvo, piemēram, Rēzeknē vai Igaunijas vai Krievijas pierobežā. Ir filozofiem tāds sarežģīts termins - struktūru paralēlisms: tas nozīmē, ka idejas lidinās gaisā un vienlaicīgi tās noķer vairāk par vienu cilvēku. Un tas otrs, kas domāja līdzīgi, bija „Mozaīkas” Kaspars. Un 2010. gadā, man un Kasparam, sirsnīgi sadarbojoties ar sociālā darba studenti Katrīni Bisgārdu, no Orhūsas sociālā 03

Skapis kā tāds lipeklis, pateicoties Alises un Kaspara, Edgara šarmam un ļoti lielam darbam, tas ir piesaistījis gaišus un gudrus autorus. Viņi atzīstas, ka tic tam, ka cilvēki ir labi. Tādēļ skapja vide ir laba un viegla. Es joprojām spītīgi to dēvēju par atbalsta grupu tiešsaistē un gudru, bet lustīgu padomdevēju, kas nenoraida nevienu, nekaita gadus, nav aizspriedumains pret jebkādu orientācijudraudzīgi atbild ikvienam, kam ir jautājums. Skapis 2012 ir košs, priecīgs, un kad tu ieej iekšā atskapinātajā vidē, ārā iziet ir grūti. Kā man nupat. Skapis ir kas vairāk par to, kas tas ir.

Interesanti

Tims Kuks — ābola divas puses

— Annija

Jau krietnu laiku pirms Stīva Džobsa atkāpšanās no Apple Inc. vadītāja amata 24. augustā pasaules uzmanība, protams, tika pievērsta Timotijam Kukam — viņa sekotājam. Avīzes, žurnālus un ziņu portālus pāršalca līdzīgu virsrakstu vilnis: „The Most Powerful Man in Silicon Valley“ „The Most Powerful Person in Tech“ „The Most Powerful Man in America“ Līdz Gawker izdomāja izvilkt jauno Apple seju no skapja, pasaules uzmanību vēršot citā virzienā. Nu jau žurnālu vākus un atvērumus rotāja citādi virsraksti: „The most powerful GAY man in the world“

ar Kuka seksualitāti neviens vairs nešaubās, lai arī jautājumu ir daudz. Noteikti vairāk nekā iepriekš. Tims Kuks pats ir izvēlējies publiski savu seksualitāti nekomentēt, lai arī Silikona ielejā nav vienīgais baltais zvirbulis, kā arī Apple, lai gan noraizējušies par potenciālo zīmola un attiecīgi tēla maiņu, solījušies viņu atbalstīt. Šajā faktā arī apslēpta visa dubultās morāles sāls – vai žurnālistiem un medijiem ir tiesības izvilkt kādu no skapja?

pastus kolēģiem ar norādēm izsūtot jau četros no rīta un tādā pašā rīta agrumā gaidot arī atbildes. Kuks ir ļoti prasīgs gan pret sevi, gan pret saviem padotajiem. Viņš spēj prātā paturēt katru sīkāko detaļu par Apple veiktajām operācijām un to pašu sagaida arī no pārējiem darbiniekiem. Turklāt Timam Kukam piemīt perfekta spēja paredzēt potenciālo preču noietu. Tā viņš, piemēram, veica 1,25 miljardu ASV dolāru lielu priekšapmaksu, lai vairākus gadus uz priekšu nodrošinātu tirgu īpašai flešatmiņai, kas vēlāk tika izmantota gaidāmajos Vairākus vakarus esmu pavadījusi, Apple produktos. lasot dažnedažādākos viedokļus par šo tēmu un situāciju. Tie, protams, Kā līderis Kuks ir mierīgs, kluss un dalās. Vieni (Gawker tajā skaitā) iz- nosvērts, tomēr ļoti prasīgs. Viņš saka, ka rakstīt par augstākminēto nekad nepaceļ balsi, toties viņa kludilemmu esot viņu, kā žurnālistu, sējošais skatiens varot nogalināt. Saētiskais pienākums. Ja par to netiktu līdzinājumā ar Stīvenu Džobsu Tims runāts, sabiedrībai tiktu dota zīme Kuks nav liels orators un nav īpaši ie- gay is bad. Kā arī Kuka slēpšanās cienījis publiskas uzstāšanās, kā arī skapī vien tāda aizsegšanās aiz stikla naktīs nesapņo par potenciālajiem skapja durvīm esot bijusi. Turklāt viņš produktiem. Toties viņš spēj nekļūar savu garlaicīgā tehnoloģiju cienī- dīgi noteikt vājos punktus ražošanas tāja tēlu kalpojot kā lielisks piemērs ķēdē, un tāpat kā Džobs arī Kuks safaktam, ka geji ir visur un var sasniegt jūsminās par Boba Dilana mūziku. visu, ko vēlas, apgāžot stereotipu par gejiem kā sievišķīgi grezniem un izai- Par spīti Kuka noslēgtībai žurnāls cinošiem modes un šovbiznesa dar- Out iesaka viņam rīkot seminārus boņiem. Protams, tas ir arī teicams skolās un augstskolās, kalpojot skopiemērs LGBT draudzīgai darba vi- lēniem un studentiem par veiksmīgu dei. pasaules lielākā tehnoloģiju uzņēmuma vadītāja – geja paraugu. QuTomēr par garlaicīgu Kuku ir grūti eerty savukārt iesaka Apple izmantot nosaukt. 1961. gadā dzimis kuģu me- radušos situāciju un veidot jaunu, hāniķa ģimenē, 1982. gadā ieguvis LGBT draudzīgu tēlu, ieviešot, piebakalaura grādu inženierijā un 1988. mēram, dažādas ar LGBT saistītas gadā – maģistrā grādu biznesā, Tims aplikācijas, ieņemot atbalstošu noKuks ir pavadījis 12 gadus strādājot stāju attiecībā uz viendzimuma laulīIBM. 1998. gadā Kuks pievienojās Ap- bām un vienlīdzīgām tiesībām darbā. ple kā vecākais ražošanas operāciju viceprezidents. Šobrīd viņu sava ko- Tātad ziņot par Kuka seksuālo orienlektīva vidū vēlas ieraudzīt gan Dell, tāciju neesot neētiski, drīzāk ētiska gan Motorola un, iespējams, pat HP. rakstura problēma veidotos, ja par Tomēr Apple cer viņu redzēt savās to netiktu ziņots, tā domā Fēlikss rindās vismaz turpmākos 10 gadus. Salmons no Reuters1. Viņam pievieŠādu piekrišanu jaunais Apple vadī- nojas arī Džo Klarks, apgalvojot, ka, tājs izpelnījies, ceļot uzņēmuma akci- ja cilvēki uzskata, ka informēt par kāda homoseksualitāti ir nosodāmi, jas par 136 miljoniem ASV dolāru. Nenoliedzami viņš ir darbaholiķis. E- tad šie cilvēki uzskata, ka iznākt no

skapja un darīt zināmu patiesību arī esot nosodāmi2. Te nu viedokļi dalās. Otrā ierakumu pusē stāvošie uzskata, ka ir gan neētiski un nosodāmi kādu izvilkt no skapja bez paša piekrišanas, jo tas tomēr ir dziļi psiholoģisks personīgās identitātes jautājums. Gan kolēģi, gan bijušie skolas biedri raksturo Timu kā ļoti privātu un noslēgtu personu, ko apliecina arī fakts, ka viņš joprojām nav devis atbildi uz izteikumiem medijos. Kens Fišers no Ars Technica3 šāda satura informāciju sauc par vojerismam (lurēšana, slēpta novērošana un tīksmināšanās) līdzīgu rīcību. Turklāt viņš uzskata, ka žurnālisti par karogu attaisnojumam, lai ielīstu cilvēka privātajā dzīvē, vienkārši ir izvēlējušies sociālo taisnīgumu. Bez tam Fišers norāda uz savdabīgu situācijas attīstību – ja žurnālisti būtu izvēlējušies klusēt par Kuka seksualitāti, tas nozīmētu, ka viņš ir heteroseksuāls, toties paša Tima klusēšana attiecībā uz mediju uzpūsto burbuli vien apliecina viņa homoseksuālo identitāti. Savukārt Tims Vorstāls 4 atzīst, ka cilvēce jau darījusi gana daudz, lai sasniegtu globālā tirgus amoralitāti jeb bezpersoniskumu, tādēļ mums vajadzētu saglabāt tā skaistās puses, kā, piemēram, anonimitāti un neiejaukšanos ražotāju privātajās dzīvēs. Šāda tipa informācija vienkārši neesot ziņu vērta. Lasot komentārus, saskāros gan ar ļoti nosodošiem, gan atbalstošiem viedokļiem. Jāmin, ka LGBT personas pārsvarā aizstāv pirmo viedokli. Tomēr arī šajā lokā sastopams pretējs uzskats, proti, ka žurnālisti, kas izliekas esam ārkārtīgi liberāli nehomofobi, tikai domā aizstāvam un atbalstām LGBT intereses, patiesībā nodarot vien lielāku kaitējumu. Ko domā Tu?

Feliz Salmon. Don’t Ignore Tim Cook’s Sexuality. Reuters, 2011. gada 21. augusts. Joe Clark. Computer Press So Liberal It Puts Gay Back in Closet. Blog.Fawny, 2011. gada 2. februāris. 3 Ken Fisher. Does the Press Have an Ethical Duty to Out Powerful Gays in Tech? Ars Technica, 2011. gada augusts. 4 Tim Worstall. Tim Cook Is Gay: Apparently This Is Important. Aadam Smith Institute, 2011. gada 21. augusts. 1 2

Skapja intervija

Keitija (un) Austra Gadumijā koncertzālē Palladium uzstājās šī gada Kanādas daudzsološākais jaunums — grupa Austra, kas piesaistījusi klausītāju uzmanību ar savu īpašo skanējumu, ko veido izteikts bass, elektroniski akcenti un spēcīgi vokāli. Pateicoties grupas galvenajai vokālistei Keitijai, varam teikt, ka arī Latvija ir ieguvusi savu pirmo, starptautiski pamanīto queer mūziķi. Kas Keitiju saista ar Latviju, un ko nozīmē būt queer mūziķim, mēs centāmies noskaidrot mūsu sarunā.

— intervēja Valters

Pastāsti mums, lūdzu, kas ir Aus- cenšas atbilst izveidotajiem stantra? Kāpēc jūs izvēlējāties izman- dartiem par to, kādam jābūt Indie tot šo vārdu? māksliniekam?

mūzikas industrijā var likt izskatīties homofobiskiem. Es domāju, ka žurnālistiem vienkārši ir jātiek tam pāri.

Austra ir mans otrais vārds. Mēs ar savu grupu izvēlējāmies sevi tā saukt, jo mums tas likās pietiekami oriģināls, tas labi izskatījās uz papīra un lielākajai daļai cilvēku ar to nav asociāciju. Tāpēc mēs to varam pārvērst par ko vien vēlamies.

Austra man ir viss, kas nav Indie rokgrupa, un mēs visi tā uzskatām. Es nāku no vietas, kur folkmūzika un Indie roks dominē mūzikas lauciņā, un es vēlējos darīt ko citādāku. Es vēlējos godināt deju mūziku, seksualitāti un mākslu.

Tu esi uzaugusi diezgan liberālā vietā, un tomēr koncertējot tu apciemo valstis, kuras ir daudz konservatīvākas par Kanādu. Vai kā queer grupa tu jūti atšķirību? Vai klausītāji ir tik pat atvērti kā Toronto?

Kādas ir tavas izjūtas, ciemojoties Latvijā? Vai jūties šeit piederīga? Varbūt tā ir ziņkārība?

Grupai Austra ir absolūti satrie- Es noteikti izjūtu atšķirības. Ja rucoši mūzikas klipi. Kā jums rodas nājam atklāti, tad Toronto cilvēkiem idejas, un kur jūs smeļaties ie- ir vienalga, ka mēs esam geji. Mūsu dvesmu? klausītāji ir ļoti dažādi, un cilvēkiem tas nav būtisks jautājums. Kad mēs Mēs sadarbojamies ar dažādiem dodamies uz kādu vietu, kurā tas ir režisoriem, un parasti viņi ir tie, kuri mazāk pieņemts, mēs skatītāju vidū izdomā idejas mūsu klipiem. Paras- pamanām daudz geju, un ir redzams, ti mēs atrodam mākslinieku, kurš ka mūsu koncerts viņiem ir veids, kā mums patīk un kuru mēs apbrīno- rast atbrīvošanos un sajust brīvību. jam. Tad mēs viņam palūdzam viņam Kad es biju astoņpadsmitgadīga un ar mums pastrādāt. Ja mums patīk kad es uzzināju, ka daudzi cilvēki ir tas, ko viņi dara, tad mēs nododam geji, es biju patīkami satraukta, un ja pilnīgu kontroli viņu rokās, lai realizē- mūsu spēkos ir šo sajūtu radīt savos tu vīziju. klausītājos visā pasaulē, tad kāpēc gan to nedarīt? Intervijā tiešsaistes žurnālam AfterEllen tu pieminēji, ka plaš- Kas ir tavi mīļākie mūziķi? saziņas līdzekļi bieži vārdu queer “izliekas neredzam” un šo faktu Tik daudzi... Portishead, Bjork, The Knineuzsver. Kā tev šķiet, kāpēc tā fe, Burial, NIN un daudzi citi. notiek? Vai tu uzskati, ka attiecībā uz gejiem pausta zināma neērtī- Ko tu novēlētu Latvijas LGBTQ bas sajūta? jauniešiem?

Es domāju, ka mazliet no abiem. Ir ļoti interesanti apciemot kādu vietu, kur tu nekad neesi bijusi un par to neko daudz nezini. Tomēr tajā pašā laikā ar to izjūti spēcīgu saikni. Liela daļa no manas ģimenes dzīvo Latvijā, un tāpēc ir tik aizraujoši viņus satikt un redzēt, kā uzaugot tik atšķirīgās vietās mēs visi esam līdzīgi vai atšķirīgi. Tava iznākšana bija apzināts solis vai kas tāds, kas vienkārši notika? Vai tava dzīve pēc tā mainījās? Un kā ar mūziku? Es iznācu no skapja, kad man bija 18 vai 19 gadi. Daudzi no maniem draugiem bija geji un tāpēc atklāties bija samērā vienkārši. Tas man bija aizraujošs laiks, jo es iesaistījos dažnedažādās kopienās - mākslinieki, mūziķi, un es jutos iedvesmota un emocionāli uzlādēta ar visu to, kas notika manā pilsētā.

Jā, es domāju, ka eksistē liela neērtī- Esiet atklāti un lepni par sevi! :):) bas sajūta. Tā vien šķiet, ka cilvēkiem arvien biežāk ir bail kādu aizvainot vai pateikt neīstās lietas, kas viņiem

Tu sevi definē kā queer, ko tu ar to saproti? Vai apzīmējums “lesbiete” tev nešķiet atbilstošs? Apzīmējums “lesbiete” man pilnībā atbilst, bet es lietoju terminu queer, jo uzskatu, ka tas ir daudz mazāk ierobežojošs. Man ir vairākas draudzenes lesbietes, kas guļ ar vīriešiem, vai kuras satiekas ar transpersonām, tāpēc queer ir termins, kas nozīmē, ka tu esi atvērts visam. Austra un queer ir kaut kas unikāls, ja jāatzīstas. Vai nav sarežģīti nepazaudēt savu stilu, kad visi

Personība

— Kristīne

HIČENSS PRET PASAULI

Dienā, kad nomira Kristofers Hičenss, pasaules iedzīvotāju kopējais IQ strauji nokritās. Mēs zaudējām izcilu un neordināru prātu.

ristofers Hičenss aizgāja mūžībā 15.decembrī, 62 gadu vecumā. Daudzi viņa draugi un līdzgaitnieki vēlēja Hičam, kā viņu bieži mēdza saukt, nevis dusēt mierā, bet gan... sapūt mierā! Viņš bija viens no redzamākajiem mūsu laika ateisma simboliem un kvēls cīnītājs pret reliģiju dogmām un varu pār cilvēku domāšanu. Līdz pēdējam elpas vilcienam, neskatoties uz smago slimību un mokošo, ilgo un galu galā neveiksmīgo vēža ārstēšanas kursu, Hičenss palika uzticīgs savai ticībai neticībā. Viņš nav labākā pasaulē tagad, kad ir aizgājis. Ar visām tās sāpēm un ciešanām, slimībām, laimēm un nelaimēm, šī ir vienīgā pasaule, kas mums ir. Šeit viss sākas un šeit arī viss beidzas, nekā cita nav. Tā uzskatīja Hičens. Rakstnieku, žurnālistu, literatūras un visu citu jomu kritiķi, viņu bieži mēdza dēvēt par „contrarian” - cilvēku, kas oponē vairākumam. Jo kontraversiālāks ir viņa pretējais vairākumam viedoklis, jo spēcīgāka ir viņa vēlme to aizstāvēt. Hičensa galvenie oponenti bija Katoļu baznīca un radikālais Islāms, taču dien dienā viņš stājās pretī visdažādākajām dogmām un aizpriedumiem. Reiz radio intervijā kāds kvēls kristiešu ideju aizstāvis sacīja Hičensam: „Es neesmu jūsu ienaidnieks!” uz ko Hičenss atbildēja: „Man ir ļoti žēl to dzirdēt!” Viņš meklēja konflinktu un izmantoja katru iespēju oponēt un argumentēt. Konfrontācija viņu iedvesmoja. Savos aktīvākajos radikālisma gados Hičenss bieži tika aizturēts un apcietināts par dalību protesta akcijās, 60-tajos gados viņš tika izslēgts no Leiboristu partijas par piedalīšanos protestos pret Vjetnamas karu.

Taču, laikam ejot, Hičenss saprata, ka viņa lielākais ierocis ir vārdi – debates, strīdi, sarunas. Viņš kāri tvēra pēc iespējas diskutēt ar saviem oponentiem, provocēja uz asām vārdu pārmaiņām, nesaudzēja savus pretiniekus un ticēja, ka tādā veidā dzimst patiesība. Viņa debatētāja prasmes tika apbrīnotas un kopētas, taču neviens to nemācēja krāšņāk un efektīvāk par pašu Hičensu.

Daudzus ienaidniekus Hičenss iemantoja, pauzdams kritiku un nopēlumu Mātei Terēzei. Lai gan liela daļa cilvēku visā pasaulē uzskata Māti Terēzi par visa labā iemiesojumu, Hičenss ar savu loģisko spriedumu ķēdi nonāca pie pārliecinoša secinājuma, ka Māte Terēze tikai veicināja nabadzību un izmisumu. Hičens uzskatīja, ka aktīvi iestājoties pret abortiem un kontracepciju pasaules nabadzīgākajās valstīs, Māte Terēze tikai padziļināja to cilvēku problēmas, kuriem it kā centās palīdzēt. Hičenss sauca viņu par reliģisko fanātiķi un krāpnieci. “Māte Terēze nepalīdzēja nabagiem, bet gan veicināja nabadzību. Viņa mācīja, ka ciešanas ir dieva dāvana. Viņa veltīja dzīvi tam, lai cīnītos pret sieviešu tiesību atzīšanu un tādejādi apturēja vienīgo iespējamo ilglaicīgo risinājumu nabadzīgāko slāņu labklājības celšanai - sieviešu emancipāciju un izraušanos no lopkopībai pielīdzināmas obligātās vairošanās.” Tik ass nosodījums personai, ko Katoļu baznīca iecēlusi svēto kārtā, izpelnījās negantu reakciju no fundamentālajiem kristiešiem, kas draudēja Hičensam ne tikai ar degšanu elles liesmās, bet arī ar daudz laicīgākām izrēķināšanās metodēm. Taču viņam bija vienalga. Viņā nebija ne ēnas no šaubām. Viņa pompozā, iedomīgā, labi artikulētā un inteliģentā balss nekad pat nenotrīcēja. Pat tad, kad viņš pārcēlās uz dzīvi uz ASV, neviens nekad nesmīnēja par viņa snobisko Britu akcentu. Hičensā bija tik daudz pārliecības, ka viņu nebija iespējams neuztvert nopietni.

Hičens bija redzams arī LGBT tiesību aizstāvis. Pats būdams heteroseksuāls*, viņš savos liberālajos uzskatos un spēcīgi izteiktajā taisnīguma izjūtā bieži kāpa tribīnē, lai nosodītu baznīcu par tās attieksmi pret seksuālajām minoritātēm. Hičenss demonstrēja apbrīnojamu kaisli un pārliecinošu aizrautību LGBT tiesību jautājumos. Diskusijā ar Katoļu arhibīskapu “Intelligence Squared” debašu sērijas ietvaros Hičens ne tikai publiski nosodīja katoļu baznīcu par geju un lesbiešu diskrimināciju, bet arī prasīja arhibīskapam atvainoties par viņa attieksmi pret homoseksuāliem cilvēkiem, un galu galā par savu taisnību pārliecināja lielāko daļu auditorijas. Balsojums debates beigās rādīja, ka vairāk kā puse cilvēku, kas pirms šīs debates uzskatīja Katoļu baznīcu par pozitīvu spēku pasaulē, mainīja savas domas uz pretējo. Hičensa apbrīnojamās pārliecināšanas spējas balstījās uz faktiem, kas uzrunā cilvēku racionālo, loģisko domāšanu. Viņš pelnīti tika saukts par “prāta ģēniju,” jo viņa intelekts skāra neskaitāmi daudzus. Visbiežāk Hičenss no saviem atbalstītājiem un retu reizi arī no saviem Viņš daudz dzēra un smēķēja. Līdz oponentiem dzirdēja: “Paldies, ka ie- pat astoņdesmitajiem gadiem Himācīji man domāt!” čens parādījās ar cigareti rokās pat televīzijas debatēs un intervijās (kad 09

tas vēl bija atļauts). Viņš bieži runāja par to, ka alkohols un cigaretes padarīja viņa dzīvi interesantāku, un, kas daudz svarīgāk, padarīja interesantus citus cilvēkus. Ar viskija glāzi rokās cilvēki vairs nešķita tik ļoti garlaicīgi kā bez tās. Egocentriskais domātājs pats atzina, ka vislabāk jūtas viens, ja vien viņam ir ko lasīt un ar ko rakstīt. Lai pavadītu laiku ar citiem cilvēkiem, viņš dzēra. Tas iedvesmoja viņu sarunām, padarīja vakarus garākus un dzīvi ražīgāku. Arī savus rakstus un grāmatas viņš bieži radīja bārā, malkojot kādu stiprāku dzērienu un smēķējot vienu cigareti pēc otras. Pat ļoti iespējams, ka bohēmiskais dzīvesveids veicināja vai pat izraisīja barības vada vēzi, kas galu galā viņu nogalināja. Būdams loģikas un veselā saprāta cilvēks, viņš to ļoti labi apzinājās.

to, kas ar mani notiks tuvākajā laikā un kādas būs manas pēdējās dienas un stundas.” Apbrīnojams miers un skarbs reālisms raksturoja Hičensu viņa slimības laikā. „Tas koncentrē prātu,” viņš stāstīja neilgi pēc fatālās diagnozes saņemšanas, „ nāves tuvums liek man raudzīties uz visu vēl skaidrāk, vēl objektīvāk.” Visvairāk viņš baidījās nevis no sāpēm vai nāves, bet no tā, ka viņa prāts ķīmijas terapijas ietekmē var aptumšoties. Ka viņš vairs nespēs lasīt un rakstīt. Ka viņš vairs nespēs skaidri domāt. Tas nomāca viņu, taču veltīgi. Viņa prāts palika skaidrs un domas zāļu neskartas līdz pašām beigām. Mazāk kā mēnesi pirms nāves viņš vēl nopublicēja savu pēdējo sleju Vanity Fair mājas lapā. Viņa pēdējais raksts parādīsies žurnāla drukātajā versijā 2012.gada janvārī.

“Vai mans dzīvesveids ir maksājis man par daudz? Vai es vienalga smēķētu tik pat daudz, ja zinātu, kas ar mani notiks? Droši vien, ka atbilde uz šo ir “jā”. Es nevaru apgalvot, ka būtu dzīvojis citādi, ja zinātu. Jo es zināju. Visi taču to zina!” stāsta Hičenss, “Vissvarīgākais man ir rakstīt. Jebkas, kas man palīdz rakstīt, kas paildzina, padziļina un saliek akcentus šajā procesā, jebkas, kas pastiprina argumentus un padara sarunu intensīvāku, ir tā vērts!”

Slimība nebija laupījusi Hičensam tik ļoti raksturīgo sarkasmu. Viņš apzinājās, ka aizies savas karjeras plaukumā, un šajā faktā saskatīja rūgtu ironiju. “Dusmoties nebūtu jēgas,” viņš rakstīja Vanity Fair par savu diagnozi, “tā vietā es redzu tikai zaudētas iespējas. Es nebūšu savu bērnu kāzās, neredzēšu, kā no jauna uzceļ dvīņu torņus, nelasīšu un, kas vēl skumjāk, nerakstīšu nekrologu vecajiem ļaundariem Henrijam Kisindžeram (Henry Kissinger) un Džozefam Ratzingeram ( Joseph Ratzinger). Ironiski, ka mana grāmata (God is not Great) iekļuva pārdotāko grāmatu topā tieši tajā dienā, kad saņēmu sliktākās ziņas manā mūžā, un pēdējais lidojums, ko veicu vēl kā vesels cilvēks, bija mana miljonā jūdze ar United Airlines un turpmāko dzīvi biju sagatavojies baudīt bezmaksas biznesa klasē... Uz visai muļķīgo jautājumu “kāpēc es?” kosmoss nevērīgi atbild man ar “kāpēc nē?””

Pēdējos gadus Kristofers Hičenss bija viens no prestižā žurnāla Vanity Fair redaktoriem. Šajā žurnālā pēdējos dzīves mēnešus viņš rakstīja sleju par savu cīņu ar vēzi, par ārstēšanās metodēm, kas viņam ir pieejamas, par blaknēm, par procesu un sekām. Būdams vārda, īpaši rakstīta vārda, cilvēks, viņš dzīvi aprakstīja savas sāpes un dalījās ar lasītājiem pārdomās par to, kā viņš jūtas, zinādams, kas tuvāko mēnešu un gadu laikā ar viņu notiks. Kāds žurnālists mazāk kā pirms gada intervijas laikā iedrošinoši sacīja, ka īstenībā jau neviens no mums nezina, cik laika mums palicis un kad mēs nomirsim. „Jā,” atbildēja Hičens, „taču es to zinu pavisam droši. Man ir vēzis 4.stadijā, un 5.stadijas šim vēzim nav. Es zinu pilnīgi droši kā es nomiršu. Jūs arī zināt, ka nomirsiet – bet jūs nezināt, kad un kā. Man ir diezgan skaidra bilde par

Hičens nepadevās. Viņš izgāja visus iespējamos ārstēšanās kursus, kas kaut nedaudz solīja paildzināt viņa dzīvi. Viņš pakļāva sevi mokošai ķīmijas tarapijai un ārkārtīgi sarežģītai ārstēšānas procedūrai, kas iezīmē noteiktus gēnus un vēršas pret bojāto DNS. Nekas nepalīdzēja, taču viņš vienalga nepadevās. Līdz pat beigām viņš neatteicās no ārstēšanās, neskatoties uz to, ka viņa ķermenis 10

bija burtiski sabrucis. Jo viņš neticēja brīnumiem, viņš ticēja praktiskai medicīnai. Arī uz argumentu, ka dievs sodīja viņu ar vēzi par zaimošanu un ateismu, viņam bija visai loģisks un bezgala praktisks skaidrojums. “Interesanti, ka dievs būtu sodījis mani tieši ar to vēzi, kas, ņemot vērā manu dzīvesveidu, bija visnotaļ paredzams. Ja dievam tiešām bija pretenzijas pret manu visai skaļo un publisko ateismu, vai prātīgāk nebūtu apveltīt mani ar smadzeņu audzēju? Jo tad mans prāts aptumšotos un mana inteliģence bālētu, varbūt mani varētu pārliecināt? Bet nē, mans vēzis ļauj man vēl no nāves gultas sludināt savu pārliecību. Pat ja es pazaudēšu balsi, kas ir ļoti iespējams, es vienalga varēšu domāt un rakstīt.” Par to, vai nāves tuvums tomēr nepārvērtīs zvērināto ateistu par kristieti, Hičenss teica: „Fuck it! Es to esmu teicis visu dzīvi un teikšu to arī ar savu pēdējo elpas vilcienu!” Hičensa laika biedrs un draugs, Britu rakstnieks un aktieris Stīvens Frajs (Stephen Fry) pēc Hiča nāves rakstīja: “Protams, ir cilvēki, kas šobrīd apgalvo, ka Kristofers noteikti deg elles liesmās. Man jāsaka, ja Hičs ir ellē, es gribu rezervēt sev vietu viņam līdzās.” * 2009.gadā savā grāmatā „Hitch-22” Hičens rakstīja, ka savos Oksfordas studiju gados bijis intīmā tuvībā ar diviem vīriešiem, kas vēlāk darbojušies Toriju partijā un strādājuši Tečeres valdībā. Viņš stāstīja, ka atklājis šo faktu tikai tāpēc, lai atmaskotu Toriju homofobijas divkosību, nevis lai radītu intrigu ap savu seksuālo orientāciju. Hičens bija divas reizes precējies, un trīs bērnu tēvs. „Pasaulē vēl aizvien ir cilvēki, kas vēlas kriminalizēt homoseksualitāti, vienā vai otrā veidā to aizliegt, tāpēc es domāju, ka tas varētu nākt pasaulei tikai par labu, ja vairāk heteroseksuālu vīriešu atzītu to, ka mēs visi esam nedaudz geji. Homoseksualitāte ir mīlestības forma, nevis tikai sekss.” Tā Hičenss skaidroja savu atzīšanos.

Skats no malas

askatīties uz kādu sabiedrības daļu no malas var tikai tad, ja tam piedēvējam kādu kopīgu īpašību. Piemēram, varam pētīt luterāņus, pusmūža sievietes vai gotus tikai tad, ja atrodam viņos kaut ko vienojošu. Šāda redzama vai iedomāta īpašība ir par pamatu tam, ka spriežam par šo grupu citādi par tiem, kuriem šīs īpašības nav.

Skars no malas

— Aija

tam, ko viņi domā par homoseksualitāti. Spēcīgs viedoklis bija abām pusēm, un mans viedoklis mainījās līdz ar jauniem argumentiem. Tomēr visspēcīgāko ietekmi manī izdarīja, nevis psihologu un cilvēktiesību pārstāvju viedokļi, bet gan radikālie homofobi. Īpaši tie, kuri to darīja vēl saistībā ar savu reliģisko pārliecību. Nevaru iedomāties sevi vai kādu savu draugu, kurš vēlētos tērēt savu laiku un naudu, lai mēģinātu kādu tik necilvēcīgi diskriEs nepateikšu neko jaunu, sakot, ka būt heteroseksu- minēt. Ironiskā kārtā radikālie homofobi paši ir vislielākā ālam ir viegli. Ģimene, draugi, sabiedrība jau gaida un antireklāma homofobijai. pieņem, ka tev patiks tieši tas dzimums, kurš tev patīk. Kad meitene pirmo reizi pārved mājās savu puisi, vecā- Viedokļi par homoseksualitāti ir atšķirīgi atkarībā no veki ir šokā par viņa sliktajām manierēm vai apģērbu, bet cuma, dzimuma un reliģiskās piederības. Vēl, protams, partnera izvēlē vairāk vai mazāk ir kaut kas „pareizs un nevar ignorēt paša cilvēka līdzšinējo pieredzi un dzīves akceptējams”. Man nav jāslēpjas, jābaidās un jāpiedzīvo apstākļus. Jauniešiem ir daudz atvērtāks viedoklis, kādai diskriminācija vai atsvešināšanas no tuviem cilvēkiem. paaudzei vēl joprojām tā šķiet izvēle, bet kāda sabiedrīMan nav jāpierāda, ka mana mīlestība nav grēcīga, ne- bas daļa ir noskaņota radikāli. Man vienmēr smaidu izlikumīga vai nepatiesa, ka spēšu izaudzināt bērnus, un raisa mans homofobiskais darba kolēģis, kurš dzied līdzi man nav jāatbild par to, ko es daru gultā. Tas viss, pro- teju vai visām geju himnām. Vai visi tie, kuri pēc tam, kad tams, atvieglo dzīvi, bet rada nepareizu iedomu par savu Eirovīzijai nomainīja komentētāju, saprata, ka cilvēks ir seksualitāti kā vienīgo un pareizo. Nav brīnums, ka dau- kas vairāk par savu seksualitāti. dziem heteroseksualitāte ir jauns svešvārds, kamēr tiem cilvēkiem, kuri ir atšķirīgi no mums, zina gan definīciju, Daļēji vidējo Latvijas iedzīvotāja viedokli par LGBT cilvēgan vairākus iemeslus, kāpēc viņi tādi ir. kiem raksturo manas klases biedrenes komentārs par šā raksta lietderību: „Ko tur daudz, mēs visi esam līdzvērtīgi, Par LGBT cilvēkiem ir daudz stereotipu un aizspriedu- nu vismaz līdz praidam.” mu, bet tomēr visvairāk žēl ir nevis par to, ka par viņiem runā sliktu, bet par to, ka par viņiem nerunā vispāŗ. Šāda klusuma diskursa ietveros pašsaprotama šķiet ilūzija, ka viņu ir ļoti maz. Mēs zinām, ka mūsu sabiedrībā ir homoseksuāli cilvēki, bet viņu dzīve it kā norisinās mums paralēli. Mēs domājam, ka viņi ir „kaut kur”, nevis staigā pa tām pašām ielām, mācās, strādā, atpūšas un dzīvo mums kaimiņos. Mēs neticam, ka kāds bija mūsu skolā, darba vietā un varbūt ir radu pulkā. Tāpēc nevar pārmest, ka cilvēki skatās uz meitenēm vai puišiem, kuri staigā sadevušies rokās un pauž savas jūtas publiski. Ne vienmēr tā ir homofobija, bet gan interese. Pamatskolā mums bija angļu valodas skolotāja no Amerikas. Es pieķēru sevi bieži uz viņu skatoties, jo tā bija pirmā melnādainā persona, ko es tik tuvi ieraudzīju. Tagad, protams, tā vairs nav, jo tas vairs nešķiet, kaut kas eksotisks. Līdzīgi tas notiks arī ar homoseksualitāti. Man pašai savs viedoklis par LGBT cilvēku tiesībām sāka veidoties, kad par šiem jautājumiem sāka runāt jau skaļāk, tas bija pirmā Latvijas praida laikā. Mediji centās atspoguļot cilvēku attieksmi, kura dalījās divās daļās - par un pret praidu, kas vairums gadījumu bija ekvivalents 11

Glee fenomens

— Jānis

Kad 2009. gadā ASV TV kanālā FOX parādījās jauns, dziedošo vidusskolēnu seriāls „Glee” (Radīti skatuvei), neviens pat nenojauta, cik tas kļūs populārs, kā svaiga elpa TV seriālu pulciņā.

eriāla autors Raiens Mērfijs (Ryan Murphy) ideju par seriālu-mūziklu ar skolas kori bija izdomājis jau 2005. gadā, bet toreiz nevarēja atrast iespēju to realizēt, producentiem šī ideja likās pārdroša un lemta neveiksmei. Bet tad parādījās ļoti populārie Disneja mūzikli „High school musical” (Amerikāņu mūzikls), kas tieši vai netieši deva zaļo gaismu seriālam. Mērfijs nebija nekāds iesācējs režijā un jau bija pazīstams ar savu veiksmīgo seriālu „Nip/Tuck” (Mākslīgais skaistums), kas ir ticis rādīts arī pie mums. Ar ko tad „Glee” ir tik īpašs? Seriāla šarms slēpjas faktā, ka tā aktieri pirms tam pārsvarā bija nezināmi, tāpēc skatītāji pieņem visus komandas dalībniekus kā veselumu. Visiem viņiem ir nepārspējamas balsis, viņi visi ir talantīgi, daudzsološi un gaužām labi aktieri. Seriālam ritot savu gaitu, autori atklāj arvien jaunas katra varoņa šķautnes un iezīmes, liekot mums, ja ne iemīlēt, tad vismaz izprast katru no viņiem. Seriālam ir sava dvēsele, tas cenšas būt godīgs, parādot skolas ikdienu, jauniešu sapņu, cerības un muļķīgu rīcību. Tas nav kā glancēts žurnāla vāks -neviens nav pilnība, katram ir savi „melnumiņi”. Seriāla varoņi piedzīvo visu, ar ko nākas saskarties tiem, kas ir mācījušies skolā – sākot no apcelšana līdz neplānotai grūtniecībai. Lai gan ķīviņi arī pašu jauniešu starpā ir ikdiena, tomēr „Glee” kora jauniešus vieno kaut kas vairāk par mūziku – viņi viens otram ir ne tikai draugi, bet ģimene. Kurts (kuru tik lieliski attēlo aktieris Chris Colfer) ir ļoti daudz paveicis, lai LGBT personāži seriālos kļūtu par ik-

dienu. Jau pašā sākumā viņš ir atklāts un godīgs par savu homoseksualitāti. Seriāla gaitā viņam pat izveidojas attiecības ar Bleinu, ko attēlo Dārens Kriss (Darren Criss). Viņi abi ir kļuvuši par vienu no superpāriem – kā amerikāņiem patīk dēvēt spēcīgus un skatītāju iemīļotus TV pārus. Tas, ka Kurts ir gejs, ir tikai viena no viņa personības šķautnēm. …un mūzika Īpaša nozīme seriālā ir mūzikai. Tajā tiek ieskaņoti ne tikai šobrīd popmūzikā aktuālākie hīti, bet tam izdodas klausītājiem „atdzīvināt” senas un bieži vien nepelnīti aizmirstas labas dziesmas, kas īpaši jauniešiem ir labs atklājums un paplašina redzesloku mūzikā. Dziesmas regulāri nokļūst ASV svarīgajā „Billboard” dziesmu topā, tāpat arī Lielbritānijas „Top 40” pārdotāko dziesmu vidū. Savās trīs sezonās seriālā ir skanējušas vairāk nekā 300 dziesmas. Ir iznākuši vairāk nekā desmit albumi un labāko dziesmu izlases. Pārdotās tirāžas mērāmas miljonos. Cilvēkiem rūp šis seriāls un tā varoņi. Viņi nav tikai izkārtnes, kas dzied studijā ierakstītas un noslīpētas dziesmas. Seriāla fenomens ir autoru spēja izstāstīt stāstu par „parastiem” cilvēkiem, kas nemaz nav tik atšķirīgi no tevis vai manis. Seriālā bieži sastopami pazīstami aktieri, no kuriem vairāki ir atklāti homoseksuāli. Slikto varoni Sū, kurai mūždien kādu neģēlība padomā, spēlē dzīvē apburošā Džeina Linča (Jane Lynch), kura ir lesbiete, laimīgi precējusies un atklāta par savu seksualitāti un Holivudai māca, ka nav jābaidās – labs aktieris bez darba nepaliks.

Skapis

„Zelta skapis” @ Golden Reizi mēnesi “Skapis” sadarbībā ar klubu Golden organizē īpašu pasākumu „Zelta skapis”. Jau kopš pagājušā gada 10. februāra jau par tradīciju kļuvušais „Zelta skapis”, notiek katra mēneša otrajā ceturtdienā plkst. 19:00. Klubs Golden šajās dienās piedāvā lielisku iespēju: pasākumu var apmeklēt arī 21 gadu vecumu nesasnieguši jaunieši (kluba ieeja parasti ir no 21 gada vecuma). “Zelta skapja” dienā to var apmeklēt pat jaunieši līdz 18 gadu vecumam (līdz 21:00 un bez tiesībām iegādāties alkoholiskos dzērienus). „Zelta skapis” dod iespēja katram atnākt un neformālā, brīvā vidē iepazīties ar līdzīgi domājošiem jauniešiem, kā arī gūt labāku priekšstatu par to, kas ir Skapis.eu un kādi cilvēki to veido, kā arī, protams, labi un saturīgi pavadīt laiku atvērtā un draudzīgā vidē. Iesakām šo iespēju izmantot visiem jauniešiem un ne tikai jauniešiem. Uz tikšanos jau nākamajā pasākumā! 14

Ceļojums

Ciemos pie Obamas — Vašingtonas ceļvedis Situācija ir būtiski mainījusies Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsētā, Vašingtonā, un ne tikai pēdējos gados, ar prezidenta Obamas ienākšanu, kas ienesa ļoti svaigo, dinamisko un ilgi gaidīto dvesmu šajā pilsētā. Lietas krasi atšķiras arī no laikiem tikai 20 gadus atpakaļ, kad Vašingtona bija viena no bīstamākajam pilsētām ASV ar bēdīgi augstu noziedzību un slepkavību skaits. Šodien, laimīgajā kārtā, tas ir aiz muguras, taču, kā visām pilsētām pasaulē, vienmēr būs ko uzlabot

— Gastons

ēdējā laikā vairākas publikācijas ASV ir rakstījušas, ka Vašingtona ir kļuvusi par vienām no vēlējamākajām pilsētām ASV, kur dzīvot, ar augstu dzīves kvalitāti, ļoti stabilu darba un nekustamo īpašumu tirgu un reālas izaugsmes iespējas. Ņemot vērā galvaspilsētas jaunu imidžu, plaukstošo lomu pasaules ekonomikā, un stabilu vidi, no jauna, dzīvot Vašingtonā ir modīgi. Kamēr šis optimisma vilnis te vēl plūst, ir ideālākais laiks atbraukt baudīt visu, ko šī brīnišķīgā pilsēta piedāvā saviem tūristiem.

„Demokrātijas Citadele” Ar vairāk nekā 25 miljoniem tūristu gadā, Vašingtona ir jau vienā no apmeklētākajām pilsētām pasaulē. Visi, amerikāni un ārzemnieki, brauc šurp vienu iemeslu dēļ: šī ir Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta un, tā saucamā, „Demokrātijas citadele”. Te atrodas ne tikai ASV valdība, bet arī visi spēcīgākie un plaši atpazīstamākie amerikāņu simboli.

pats ar Balto Namu – tikai grupas ar desmit vai vairāk cilvēkiem, kas rezerve aptuveni sešus mēnešus iepriekš, un ar kāda kongresmeņa vai senatora palīdzību drīkst palūrēt prezidenta oficiālajā rezidencē. Taču ASV Kapitols (valdības galvenā ēka) ar savu iespaidīgo balto kupolu, ir pieejams visiem tūristiem bez ierobežojumiem, ja vien laicīgi rezervē sev vietu internetā. Katru dienu ierobežoto skaitu bezmaksas biļetes tiek dalītas, lai iepazīstinātu ar namu, kurā sēž ASV kongresmeņi un senāts. Pietiek vienkārši apmeklēt http://tours.visitthecapitol.gov/ un nodrošināt sev vietu, ņemot vēra, ka vasaras laikā visas biļetes tiek izdalītas vairākas dienas vai pat nedēļas iepriekš. Amerikāņi mīl savus prezidentus, un daži no tiem ir tikusi pacelti gandrīz līdz dievības līmenim. Tiem tika celtas galvaspilsētas, centrā masīvi pieminekļi, lai visiem atgādinātu par viņu paveikto un par tiem ideāliem un sasniegumiem, kas raksturoja viņu prezidentūras. Amerikāņi ap-

pludināja pie Potomakas upes krastiem. Ir iespējams braukt ar bezmaksas liftu līdz Vašingtonas obeliska galam un baudīt vienreizējo panorāmu no viņa pilsētas. Taču populārākais un atpazīstamākais piemineklis Nacionālajā Alejā ir veltīts Ābrahamam Linkolnam. Uz amerikāņu viena centa monētas, vienā pusē ir attēlots Linkolna profils, un otrajā pusē - viņa piemineklis. Nedaudz attālāk no Nacionālās Alejas atrodas vēl divi ievērībai cienīgi pieminekļi. Pie liela dīķa dienvidu pusē, katru pavasari ielenkts ar simtiem ziedojošu ķiršu kokiem, atrodas apaļais grieķu stila templis Tomasam Džefersonam - trešais ASV prezidents un satversmes autors. Netālu no Džefersona klasiskā pieminekļa atrodas memoriāls prezidentam Franklinam Delano Rūzveltam - jaunākā un modernākā no prezidentu atceres vietām. Šis valstsvīrs palīdzēja amerikāņiem izkļūt no Lielās Depresijas 30. gados, kas norisinājās ASV Otrā Pasaules kara laikā. Viņa sieva, Eleanora Rūzvelta, kaislīga un tautas iemīļota cilvēktiesību un sieviešu tiesību aizstāve, kā arī pirmā ASV delegāte ANO asamblejā, pēc vira nāves, arī tiek pieminēta blakus savam vīram. Vēl trīs pieminekļi atrodas Nacionālajā Alejā, lai atgādinātu par ASV lomu lielajos 20. gadsimta konfliktos. Otrā Pasaules kara, Korejas kara un Vjetnamas kara memoriāli katrs savā oriģinālajā veidā piemin tos vīriešus un sievietes, kas savu dzīvi zaudēja, kalpojot ASV karaspēkos. Katru dienu pie pieminekļu mūriem varam piedzīvot aizkustinošus momentus, kad veterāni vai mirušo zaldātu ģimenes locekļi noliek ziedus, karodziņus vai pat vēstules piemiņai par aizgājušajiem.

Kaut visi tūristi gribētu paspiest roku ar prezidentu Obamu, vai paskriet pa Pentagonu slepenākajiem koridoriem, tas, protams, nav iespējams. Drošības apsvērumu dēļ, vairākas valdības iestādes nav pieejamas apmeklētājiem. Pentagons ir atvērts tikai skolas grupām, sarunājot laicīgi ekskursiju caur kādu no ASV kongresmeņu vai senatoru birojiem. Tas

grezno 3km garo zālienu Kapitola priekša - „Nacionālā Aleja” (The National Mall). Starp šiem pieminekļiem visredzamākais ir Džordža Vašingtona memoriālais obelisks, veltīts valsts pirmajam vadītājam, stiepjas gandrīz līdz pašām debesīm. Šis valsts vīrs ne tikai izveidoja valsts pamatus, bet arī uzcēla šo galvaspilsētu tajās purvainajās pļavās, kas agrāk 16

Muzeju Galvaspilsēta Nacionālā Aleja nesastāv tikai no iespaidīgiem pieminekļiem, sarindoti gar tās malas atrodas vairāki pasaules nozīmīgākie un populārāki muzeji. Vienas nedēļas laikā vai pat vienā mēnesī nav iespējams aplūkot visas tās bagātības, ko piedāvā šie dižie

muzeji. Starp tiem, Valsts Gaisa un Kosmosa muzejs - lielākais lidojošo aparātu krājums pasaulē; Valsts Mākslas galerija - ar simtiem nozīmīgu darbu no Eiropas un Amerikas meistariem; Valsts Dabas Vēstures muzejs - nebeidzamais labirints ar visu, ko var iedomāties par cilvēces vēsturi, dinozauriem, dzīvnieku pasauli, minerālu un dārgakmeņu brīnumi un vēl daudz ko citu; kā arī ASV Holokaustu muzejs - ļoti aizkustinošs memoriāls veltīts visiem Otrā Pasaules kara holokaustu upuriem. Latviešiem varētu interesēt arī Hiršhorna Modernās mākslas muzejs, un tā skulptūru dārzs. Jāzeps Hiršhorns (Joseph Hirshhorn), filantrops, kas kolekciju muzejam uzdāvināja, piedzima 1899.g. Latvijā, bet savu dzīves lielāko daļu pavadīja ASV un Kanādā, kur viņam veicās raktuves biznesā. Viņš sakrāja vienu no lielākajām privātajām modernas mākslas kolekcijām pasaulē, ar vairāk kā 6000 darbiem, ieskaitot daudzus no 20. gadsimta ievērojamākamajiem šedevriem, ko viņš pie dzīves beigām

uzdāvināja amerikāņu tautai. Uzbūvēts kā liela baranka 1974.g., Hiršhorna muzejs bija pirmā modernā arhitektūras ēka uz Nacionālas Alejas. Kad būs laiks pusdienot, noteikti jāapmeklē jaunāko Nacionālās Alejas ēku - Valsts Amerikāņu, Indiāņu muzeju. Tā kafejnīca piedāvā unikālus ēdienus iedvesmotus no Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas pirmiedzīvotāju tradīcijām. Šajā vienreizējajā vietā var vienā maltītē noprovēt gardumus no Amazones, Meksikas, ASV un Kanādas indiāņu ciltīm. Izvēle ir neticami bagāta, jo vairākus ēdienus, ko šodien patērējam milzīgajos kvantumos, oriģināli cēlušies no Amerikas kontinentiem, kā, piemēram, kartupeļi, tomāti, pipari, kukurūza, cukurniedres un daudzi citi.

tikai politiskais degpunkts, bet arī kulturālais centrs. Neskaitāmas filmas un TV seriālus tiek uzņemtas Vašingtonā (protams, it īpaši politiskie trilleri), skatuves leģendas atbrauc uzstāties leģendārajās Kenedija centra koncertzālēs, un jauniešu elki nāk atpūsties pilsētas neiedomājākajos krogos. Ja veicas, sanāk sastapties ar dzīvu zvaigzni, ne tikai ar viņu bildēm. Pēdējā laikā, pēc Obamas ievelēšanas, slavenības arvien biezāk apmeklē Vašingtonu. Prezidenta ģimene arī tiek regulāri ievērota pilsētā, darba pienākumos vai arī izklaidējoties.

Tūristiem un vietējiem iemīļotākā vieta, kur atpūsties, ir Vašingtonas neoficiālā „vecpilsēta” - Džordžtauna (Georgetown). Vecāka par pašu Vašingtonas pilsētas, šis vēsturiskais rajons piešķir ciemata sajūtu. SenāIzklaidēties ar eliti kās ēkas Džordžtaunā ir no 18. gadsimta sākuma, ļoti vecas pēc AmeGandrīz pie katra restorāna un kroga rikas standartiem. Tāpat, kā Rīgas sienas Vašingtonā kārajās autogra- vecpilsētā, populārākie krogi, restofētas slavenību bildes. Nav brīnums, rāni un veikali koncentrējas tieši šajā ka elite te izklaidējas, jo pilsēta nav rajonā. Nedēļas nogalēs jautrību gar 17

(vīrieši sieviešu drānās un augstpapēžos) skrien jūdzes garu distanci pa 17. ielu vairaku desmitu tūkstošu skatītāju aplausu pavadījumā. Galvenais katram Vašingtona apmeklētajām ir iespēja šeit sev atrast dala no sevis. Šajā krasi demokrātiskajā pilsētā katru dienu dzirdam vairākus desmitus valodu uz ielām, geji var precēties, latviešiem ir krogs, citām tautībām ir restorāni, muzeji vai pilsētas rajoni, un, protams, visiem ir sava vēstniecība. Bet vienā ziņā visi šeit ir vienādi – vienalga cik ilgi viens vai otrs ir bijis Vašingtonā, ieraugot ASV prezidenta autokolonnu, visi apstājas un brīnās, zinot, ka pasaules visietekmīgākais cilvēks tikko pabrauca garām.

Viskonsīna (Wisconsin) ielu, galvenās Džordžtauna artēriju, var dzirdēt līdz vēlai naktij. Jāpiebilst, ka šis ir ne tikai dzīvākais, bet arī bagātākais rajons pilsētā. Tas greznajos, senajos namos ar glīti sakoptajiem visu gadu ziedošajiem dārziem (jā, pat ziemā!) dzīvo valsts amatpersonas, ārzemju diplomāti un galvaspilsētas inteliģence.

rāni ar dzīvu mūziku un dejām. Obamas inaugurācijas laikā, U iela kļuva par neoficiālo uzdzīves rajonu, kur satiekas miljoni pilsētas apmeklētāju ar spontānām gavilēšanām uz ielas līdz pašam rītam.

Vēl viens populārs Vašingtonas kvartāls naktsdzīves meklētajiem, īpaši studentu vidē, ir Ādams Morgans ar saviem alus krogiem, alternatīviem Pēdējos gados pavisam cits rajons ar restorāniem un mākslinieku midzecitu atmosfēru vilina izklaides meklē- ņiem. Jau vairākus gadus Latvija te tājus. Jau kopš 19. gadsimta, U ielas ieņem goda vietu. Krogs „Aptieka” ar rajons ir dinamisks afroamerikāņu Latvijas karogu priekša aicina visus rajons. Lielākā ASV „melnā” universi- Ādama Morgana garām gājējus ietāte, Hauarda universitāte (Howard nākt un baudīt Aldara alu un latviešu University), jau kopš 1879. vilina uz našķus. Vašingtonu afroamerikāņu līderus un intelektuāļus. Bet pēc vairākiem Netālu atrodas arī Vašingtona geju destruktīviem grautiņiem sekoja rajons - Djuponta aplis (Dupont CircMartina Lutera Kiņga slepkavība le). Pilsētas geju populācija ir liela 1968. gadā, un šis rajons iegrima kri- un atvērta, spēlē ļoti svarīgu lomu minalitātē un nabadzībā. Taču pēc pilsētas sabiedriskajā, kā arī ekononopietnas rekonstrukcijas un ievē- miskajā dzīvē. Taču šajā rajonā, īpaši rojama imigrācijas viļņa no austru- gar 17. ielu, atrodas vairāki klubi, bāri mu Āfrikas valstīm U iela ir no jauna un restorāni, kas vilina LGBT apmekatdzimusi, kā dzīvais un atraktīvais lētājus un netikai. Galvaspilsētas rajons. Mūsdienās blakus vēsturis- Praids (Capital Pride) katru gadu jukajiem teātriem un klubiem, kur savā nijā pārņem visu pilsētu un ir viens laikā muzikālās leģendas, Dūks Eliņg- no Vašingtonas lielākajiem svētkiem, tons (Duke Elington) un Pērla Bēlija bet unikālākie geju svētki Vašingtonā (Pearl Bailey), uzsāka savus karjerus, ir “Drag Race”, kas notiek katru gadu atrodas pārpildītie etiopiešu resto- ap Halovīna laiku, kad “drag queens” 18

Ieteikumi: Vasaras laiks Vašingtonā mēdz būt neticami karsts un sutīgs, ja apmeklējat Vašingtonu šajā laikā, vienmēr ņemiet līdzi ūdens pudeli, cepuri un saules aizsargājošo krēmu. Visas galvenās tūristu atrakcijas Vašingtonā ir bezmaksas. Ir vērts tomēr atbraukt agri, jo īpaši vasarā un brīvdienās, jo var izveidoties garas rindas. Ir ieteicams pārvietoties ar Vašingtonas izdevīgo, efektīvo un lēto metro. Taksometri arī ir pieejami visā pilsētā, bet maksā krietni dārgāk. Ņemot vērā, ka šī tomēr ir ASV galvaspilsēta, ir jāievēro vairākas drošības normas pilsētā. Muzejos sargi pārbaudīs jūsu maisus ienākot iekšā, un, ja apmeklējat valdības namus, būs jāiet cauri metālu detektoram. Ir ieteicams arī uzkļausīt policistus, ja jums norāda, ka nedrīkst kaut kur iet vai nofotografēt.

Informācijai: www.washington.org

Bibliotēka

Bibliotēka un informācijas centrs MOZAĪKAS bibliotēka ir vienīgā publiski pieejamā LGBT jautājumus pārstāvošā krātuve Latvijā. Bibliotēkas krājumu veido grāmatas par daudziem ar LGBT saistītiem jautājumiem: vēsturi, tiesībām, psiholoģiju, socioloģiju, reliģiju, daiļliteratūru u.c., kā arī pasaules slavenākie LGBT žurnāli, filmas un informatīvie materiāli, kas saņemti no pasaules LGBT organizācijām. Bibliotēkā iespējams pasūtīt informācijas avotus no citām LGBT draudzīgām bibliotēkām. Bibliotēka un informācijas centrs darbojas arī kā LGBT kopienas kultūras centrs — tās telpās tiek rīkoti sarunu vakari, semināri un lekcijas.

Kā piedalīties bibliotēkas krājumu papildināšanā? IESAKI IZDEVUMU KRAJUMU PAPILDINĀŠANAI Bibliotēkas krājumi regulāri tiek papildināti. Mēs labprāt uzklausīsim Tavus priekšlikumus izdevumu iegādei un finansiālo iespēju robežās centīsimies tos īstenot.

nebūtu pieejami. Lai bibliotēkas piedāvājums kļūtu arvien daudzveidīgāks, pārlūko savus grāmatplauktus — varbūt tur ir kāds izdevums, ko vēlies dāvināt bibliotēkai.

DĀVINI GRĀMATAS UN CITUS IZDEVUMUS Būtisks krājuma papildināšanas avots ir dāvinājumi. Esam pateicīgi ikvienam mūsu atbalstītājam, jo viņu dāsnums dod iespēju nodrošināt lasītājus gan ar vairākām konkrētu izdevumu kopijām, gan arī ar izdevumiem, kas bez dāvinātāju palīdzības mūsu krājumos

SŪTI BIBLIOTĒKAI SAVUS AKADĒMISKOS DARBUS (bakalaura un maģistra darbus, pētījumus utt.) Bibliotēka ir vienīgā vieta Latvijā, kur vienkopus tiek uzkrāti visi ar LGBT jautājumiem saistītie zinātniskie darbi. Šie darbi tiek ievietoti katalogā, lai turpmāk arī citi studenti un pētnieki tos varētu viegli atrast un izmantot. 19

Grāmatas

Kafijas galda saldumi 2011. gada otrā puse kļuvusi slavena ar saviem Šoreiz pievērsīsimies divām gandrīz masu histēriju kafijas galda brīnumiem (ang. — coffee table books) izraisījušām kafijas galda grāmatām. Viena no tām ir — grāmatām, kas pildītas ar augstas kvalitātes Terija Ričardsona (Terry Richardson) Lady Gaga foto bildēm, mazāk ar saistošu tekstu. Kafijas galda grāmata, kas apskata viņas dzīvi aizejošajā 2011. grāmatu sortiments ir ļoti plašs, sākot ar mākslas gadā, savukārt otra ir Boy George nesen iznākušais grāmatām, ģeogrāfijas atlasiem un beidzot ar dārgums. erotiska satura grāmatām.

Terijs Ričardsons un Lady Gaga

Seksa laikmets

Boy Geoge — Visu Karalieņu Karalis

Šī ir līdz šim iespaidīgākā foto grāmata par Lady Gagu, jo fotogrāfam Terijam Ričardsonam bija unikāla iespēja sekot līdzi Lady Gagas ikdienas notikumiem desmit mēnešu garumā. Tajā 350 fotogrāfijās ir apskatāmi viņas “neprāta” radītie tēli, gatavošanās kocertiem, kā arī mēģinājumi – sākot ar Lollapallooza performaci un beidzot ar 2011. gada Grammy balvas pasniegšanas ceremonijas uzstāšanos. Grāmatā publicētās bildes, protams, var šokēt tos, kuri nav pazīstami ar Gagas vēlmi pārsteigt. Fotogrāfijās viņa redzama pikantās pozās apakšveļā, sēžot vannā ar visām drēbēm, kā arī piedaloties Parīzes modes nedēļā. Šī grāmata viennozīmīgi ir “must have” visiem mazajiem monstriem (tā Lady Gaga sauc savus fanus). Grāmatas cena variē no 25 ASV dolāriem internetā līdz 50 Britu mārciņām Londonas mūzikas butikos. Diemžēl tuvākā vieta, kur šī grāmata redzēta, ir Berlīne. Latvijā tā (vēl) nav pieejama.

Noslēgumā tomēr jāpiemin viena no kafijas galda grāmatām, kas, šķiet, ir kļuvusi par vienu no popmūzikas ikonu grāmatu paraugiem. Tā ir Madonnas grāmata “Sex”. Tā pirmo reizi izdota 1992. gada 21. oktobrī, dienu pēc viņas piektā albūma Erotica iznākšanas. Šī grāmata viennozīmīgi nav paredzēta “jūtīgām acīm” un bērniem, jo tā satur “softcore” pornogrāfiskus materiālus ar mazohistisku pieskaņu un citām ļoti pikantām ainām. Grāmatas tekstu rakstījusi Madonna pati, slēpjoties zem pseidonīma Dita. Grāmata ir retums, bet to joprojām ir iespējams iegādāties gan internetā, gan īpašos mūzikas veikalos. Kā jau ir ar retumiem, grāmatas cena variē no 250 līdz 400 ASV dolāriem.

Savukārt šī gada decembra sākumā klajā nāca Boy George īpašais kafijas galda dārgums – “King of Queens” jeb “Visu Karalieņu Karalis”. Šim dārgumam, protams, ir arī atbilstoša cena: 499 Britu mārciņas. Izdevēji šo grāmatu (vismaz uz šo brīdi) ir izdevuši ļoti ierobežotā tirāžā – 999 eksemplāros, un tajā ir aplūkojama leģendārās popa ikonas Boy George dzīve fotogrāfijās. Dažas no šīm bildēm nekad nav publicētas, lasāmas arī dažas no viņa vēstulēm (adresātus gan atradīsiet pašā grāmatā), bet kā īpašs bonuss būs Boy George autogrāfs, unikalitātes sertifikāts, kā arī vinīla plate ar nedzirdētiem mūzikas šedevriem. Ja esat Boy Geroge fans un rocība atļauj, tad šī grāmata būs kā radīta tieši jums. Jāpiemin, ka to var iegādāties tikai internetā, labākajā gadījumā kāda kopija varētu būt pieejama arī kādos izredzētos mūzikas butikos.

Mode

Mazā kurpju karaļvalsts

— KasparZ

Klīstot pa Rīgas kluso centru jeb tā saucamo muižnieku rajonu, var nejauši iemaldīties nelielā kurpju karaļvalstī, kas aizrauj elpu un liek trīcēt ikvienam modes aizrautajam.

Atgriešanās „ZoFā” nebija ilgi jāgaida, jo jau pēc pāris nedēļām mana sirds bija pilna un sapratu, ka jāpiemēra vien ir, un ja mana pēda būs sajūsmā, tad būs sevi jāpalutina ar kādu latviešu brīnumu. Mans mērķis pirkumam bija nelieli puszābaki, ar kuriem varētu deldēt ielas gan rudenī, gan izbrist cauri arī kādai kupenai. Pagāja pavisam īss brīdis, ap 30 minūtēm, un no veikala es jau laimīgi devos ārā ar savām jaunajām „Mashas boy” (apavu nosaukums) puszābakiem .

azā kurpju karaļvalsts ir zīmola „ZoFa” mājvieta, kur top un mājo kurpes, kas radītas, lai iedvesmotu un paceltu spārnos ikvienu to valkātāju. Zīmola „ZoFa” radītāja ir arhitekte Elīna Dobele. Doma par apavu dizainu un izgatavošanu Elīnai radās jau 2009. gadā, un tagad „ZoFa” jau ir kļuvis par atpazīstamu modes cienītāju zīmolu ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām. Savā pirmajā ceļojumā uz „ZoFa” es devos, lai ar nelielu skepsi palūkotos, kādus apavus tad Latvijā var uzmeistarot. Skepse, protams, bija pamatota uz esošajiem uzskatiem, ka Latvijā kvalitatīvus apavus neviens neražo, iespējams, izņemot pastalas. Bet te man priekšā pavērās neliela telpa ar brīnumaina dizaina apaviem, kuri tā vien sauc, lai tos piemērītu. Skepse joprojām nerimst un taujāju, kur tad šie ražoti un no kāda materiāla, te Elīna nemaz nesamulstot visu paskaidro, norādot uz pavisam parastām dienesta durvīm, aiz kurām mājo paši brīnumu meistari, bet pati apavu arhitekte skaidro, ka āda, no kuras top šie meistardarbi, ir nākusi vai no Latvijas, tuvākajām kaimiņvalstīm vai no Itālijas. Nobrīnījos par šādu faktu un nācās atzīt, ka ir pienācis laiks šos apavus piemērīt, bet to citreiz.

Ikreiz, kad aizdomājos par „ZoFa”, man prātā nāk aina no „Sex & The City” un Kerijas neizmērāmā mīlestība pret kurpēm, kā arī epizodes, kur Kerija centās aprēķināt, cik izmaksā viņas kurpju skapis. Jāatzīst, ka „ZoFa” nav „Jimmy Choo” vai „Manolo Blahnik”, bet, ja Kerija tās ieraudzītu, tās noteikti rotātu arī viņas kurpju kolekciju un eleganti deldētu Manhetenas ielas. Jāpiemin, ka katrs no šiem apaviem tiek radīts ar rokām, pielabots, ja nepieciešams, bet, ja tev ir laiks un nauda, vari pasūtīt kaut ko īpašu, kas būs tikai un vienīgi tev. „ZoFa” nav lēts prieks modes apgarotajiem vai vienkārši apavu mīļotājiem, bet viennozīmīgi tas ir ieguldījums. Šie apavi nav radīti vienai sezonai, šie apavi ir radīti tiem, kuri vēlas just brīdi, iedvesmoties no katra sava spertā soļa. 21

Mūzika

Darren Hayes. Secret Codes and Battleships. — Kristīne

arens Heiss, puse no kādreiz slavenā austrāļu dueta „Savage Garden” un balss aiz neaizmirstamās balādes „ Truly Madly Deeply”, kas pēdējos 15 gados ir viena no visbiežāk populārās mūzikas radiostacijās atskaņotajām dziesmām, 2011.gadā nācis klajā ar nu jau ceturto solo albumu „ Secret Codes and Battleships”. Kopš „ Savage Garden” izjukšanas pagājuši vairāk kā 10 gadi, taču atbrīvoties no „ex-Savage-Garden” zīmoga Darenam vēl aizvien tā īsti nav izdevies, bet mainījies taču ir pilnīgi viss! 90-to gadu vidū, pašā „ Savage Garden” slavas plaukumā, Darens bija precējies ar savu skolas laiku draudzeni Kolbiju Teilori un rakstīja dziesmas par mīlestību, kas vēl aizvien kalpo par romantikas simboliem miljoniem cilvēku visā pasaulē. Taču patiesībā dziesmas nenāca no sirds, nebija rakstītas kaisles un mīlestības iedvesmotas. Drīzāk tās tapa bailēs un nedrošībā par to, ka viņš pats nekad tā nespēs mīlēt. Darens, protams, apzinājās, ka ir homoseksuāls, taču pretojās šīm izjūtām kā vien spēja. Kopā ar sievu viņš apmeklēja psihoterapeitu un pat iesaistījās kādā kristiešu grupā, kas solīja atbrīvot viņu no homoseksuālām tieksmēm. Viņam bija 25 gadi, viņš atradās savas karjeras un slavas virsotnē, taču viņš nekad nebija piedzīvojis attiecības ar citu vīrieti. Viņam tas likās nepareizi un neiespē-

jami. Šodien, 39 gadu vecumā, viņš ir atradis visu, ko jebkad ir meklējis un vēlējies – mīlestība atvedusi viņu uz Britu salām, viņš ir precējies ar savu draugu, britu animatoru un režisoru Ričardu Kalenu (Richard Cullen), viņi dzīvo klusā un romantiskā Londonas nostūrī kopā ar savu spanielu šķirnes suni Valliju. Darena pasaule ir mainījusies, taču viņš turpina dziedāt „Savage Garden” dziesmas. Cilvēki tās nekādi nevar aizmirst. „Savage Garden” beidza pastāvēt 2001.gadā, lai gan publiski viņš palika skapī vēl daudzus gadus, Darens beidzot atklāja saviem draugiem, ģimenei un ierakstu kompānijai, ka ir gejs. Lai gan ierakstu kompānija viņu atbalstīja, pirmajam solo albumam „Spin” nebija cerēto panākumu. Darens stāsta, ka viņaprāt, nekas nebija mainījies. Izņemot to, ka ierakstu kompānijas bosi sasveicinoties rokas spiediena vietā tagad deva viņam buču uz vaiga, viss pārējais bija pa vecam. Taču cilvēki albumu nepirka. Darens bija izšķīries no sievas, pārcēlies uz Sanfracisko un baudīja jaunu pasauli. No superzvaigznes statusa viņš bija nolaidies dažus pakāpienus uz leju pa karjeras kāpnēm un atkal no jauna cīnījās par vietu zem saules mūzikas biznesā. Otrais solo albums „The Tension and The Spark”, līdz šim drūmākais Darena veikums, vairs nemaz nelīdzinājās saulainajām un gaišajām „Savage Garden” balādēm. Albums tapa sa22

režģītu un nevienlīdzīgu attiecību iespaidā, Darens bija saticis vīrieti, kas pakļāva viņu emocionālai un fiziskai vardarbībai, kas atsauca atmiņā sāpīgas bērnības ainas par tēva vardarbību pret māti viņa paša ģimenē. „The Tension and The Spark” runāja par neērtām, Darenam neraksturīgām, pretrunīgām un depresīvām izjūtām. Kritiķi slavēja albumu un tas palīdzēja iegūt Darenam daudz jaunu fanu. Taču neatgrieza viņu popmūzikas slavas virsotnēs. Viņš devās garā tūrē pa Lielbritaniju, kur albumam bija vislabākie pārdošanas rezultāti. Darens uzstājās nelielās koncertzālēs, kas padarīja tūri vēl intensīvāku un grūtāku. Dziesmas, ko viņš dziedāja, bija personiskas un sāpīgas, taču viņš vairs nekautrējās no asarām un emocijām, arī uz skatuves nē. Šīs tūres laikā Darens satika Ri-

čardu. Viņš iemīlējās. Ričards bija anglis, dzimis un audzis Londonā. Darens pieņēma lēmumu pamest Sanfrancisko un pārcelties uz Londonu. Beidzot atradis mīlestību, viņš bija gatavs atteikties no karjeras un sākt visu no jauna, ja ierakstu kompānija neatbalstītu viņa pārcelšanos uz Britu salām. Trešais solo albums „This Delicate Thing We’ve Made”, kas iznāca jau Darenam dzīvojot Londonā, savās noskaņās ir tuvākais „Savage Garden” dziesmām, ko viņš kā solo mākslienieks jebkad ir uzrakstījis. Tas ir optimistisks, saulains, sentimentāls un nepretenciozs popmūzikas albums. Vienkāršība atbruņoja klausītājus, Darena slava sāka atgriezties. 2006.gadā viņš beidzot publiski iznāca no skapja, paziņojot, ka stājies partnerattiecībās ar Ričardu un kļuvis par īstu britu, nopērkot

māju, maksājot nodokļus un dzerot pēcpusdienas tēju ar cepumiem. Lai gan Darens bieži piemin, ka viņam pietrūkst ģimenes, kas palikusi Austrālijā, un draugu un kolēģu, kas palikuši Savienotajās Valstīs, viņa mājas tagad ir Londona. Ceturtais Darena Heisa solo albums „Secret Codes and Battleships”, šķiet, beidzot ir atgriezis kādreiz tik slaveno dziedātāju popularitātes virstonēs. Šis ieraksts, kas iznācis 2011. gada oktobrī pēc 4 gadu pārtraukuma, jau iekarojis čārtu virsotnes ar trim singliem „Talk Talk Talk”, „Bloodstained Heart” un „Black Out the Sun”. Pats albums iznākšanas nedēļā nokļuva Lielbritānijas pirktāko albumu topa 29.vietā. „Savage Garden” panākumu ēnā, tas, protams nav izcils rezultāts, taču Darena solo mākslinieka karjerā tas ir necerēts 23

kāpums. Albumu caurvij šķiršanās tēma. Lai gan muzikāli tas ir materiāls deju grīdai un krāšņiem mūzikas video („Black Out the Sun” singla video izpelnījies daudzu kritiķu uzslavas!), dziesmu teksti atkal ir kļuvuši drūmi, skarbi un pretrunīgi. Lai gan Darens apvalgo, ka viņi ar Ričardu vēl aizvien ir kopā un mīl viens otru, viņš nenoliedz, ka pēdējie pāris gadi viņu attiecībās nav bijuši viegli. Viņi ir kopā jau septiņus gadus, piecus no tiem oficiāli precēta pāra statusā. Albums vairāk runā par vispārēju tendenci nekā par viņu laulību, šī mūzika nav tiešs viņu dzīves atspoguļojums, taču pasaulē, kur, šķiet, visi šķiras, ir arvien grūtāk palikt kopā. „Secret Codes and Battleships” ir stāsts par to, kā nepazaudēt vienam otru pēc tam, kad lielākie dzīves sapņi ir piepildīti.

Mūzika

Jay Brannan

— Armands

„Es neesmu geju mūziķis, man ir tikai tāda seksuālā orientācija“ — tā varētu raksturot sevi Jay Brannan, kas ir vairāk pazīstams no filmām, kurās ir piedalījies. Viņš ir jauns mūziķis un dziedātājs, kas šobrīd dzīvo Ņujorkas pilsētā un ik pa laikam koncertturnejās apceļo Ameriku un Eiropu.

iņa mūzikas un aktiera karjera tā īsti sākās 2003. gadā, kad filmā Shortbus viņš spēlēja Seth-a lomu. Tieši šīs filmas dēļ viņš kļuva daudz vairāk pazīstams un arī nopietnāk uzsāka savu karjeru. Reizē ar lomas atveidošanu tajā tika izmantota arī viena viņa dziesma – Soda Shop, kas, kā viņš apgalvo, ir bijusi pirmā profesionāli ierakstītā dziesma līdz tam laikam. Nedaudz vēlāk arī viņš sāk veidot video un spēlēt YouTube, kur bieži vien tikai ar ģitāras palīdzību mājās iedzied savas dziesmas. Šādi, izmantojot vēl arī tādus sociālus portālus kā MySpace un Blogger, viņš ir spējis sakrāt palielu fanu grupu no daudzām valstīm. Viņš neuzsāka savu muzikālo karjeru, izmantojot producentu, bet gan pakāpeniski, ļaujot sevi iepazīt pasaulei. Kā viņš pats raksta savā mājas lapā: “Man svarīgāk ir būt godīgam nevis populāram”. Drīz filma Shortbus parādās kinoteātru ekrānos, bet viņš jau filmējas otrā filmā Holding Trevor kā galvenā varoņa juceklīgais, labākais draugs Jake. Šajā laikā pēc otrās filmas iznākšanas viņš arī izdot savu pirmo ierakstu disku, ko nosauc par Unmastered jeb disasterpiece, ko viņš pats ierakstījis un veidojis. Šīs dziesmas nav pašā izcilākajā kvalitātē, bet nosaukums perfekti raksturo viņa vienmēr bēdīgo raksturu, ka var nebrīnīties, ka, raksturojot šo albumu, viņš saka: “If you tell anyone i was just optimistic, i’ll kill you”. Interesanti, ka Jay Brannan ir viens no tiem retajiem mūziķiem, kas daudz ko ar sava imidža veidošanu dara pats. Viņš pats ir izveidojis savu mājas lapu, pats atbild uz vēstulēm

un arī pats raksta gan facebook, gan MySpace, gan “čivina” iekš twitter. Savā mājas lapā, sadaļā BUJ (biežāk uzdotie jautājumi), no viņa faniem uz jautājumu, vai tiešām tu pats izveidoji savu mājas lapu un veido ierakstus facebook/twitter/myspace, viņš atbild: “Jā, tas esmu es. Viss, kas rakstīts pirmajā personā šajos portālos - tas esmu es. Man dažreiz kāds var palīdzēt pārkopēt kādu lielāku ziņu, bet es neatļaušu nevienam izlikties par mani vai rakstīt manā vārdā. Attiecībā uz “asistentu” būšanu - es ar grūtībām varu atļauties nopirkt ēdienu, vai jūs domājat, ka varu atļauties kādam maksāt algu?” Pēc kāda laika 2008. gadā iznāk nākamais viņa pilnais un reizē arī debijas albums ar nosaukumu Goddamned, kas tomēr pierāda, ka viņš mūziķa karjeru uztvēris nopietni, jo izveido savu ierakstu studijas nosaukumu - Great Depression Records. Drīz pēc albuma izlaišanas viņš arī uzsāk muzicēšanas tūri un paspēj spēlēt 10 reizes. Tajā pašā gadā viņš pamet savu darbu un oficiāli kļūst neatkarīgais dziedātājs. Tikko pēc turnejas beigām, 2009. gada jūlijā, viņš izdot savu otro albumu - In Living Cover, kurā viņš ietver 7 citu mūziķu dziesmas savā izpildījumā, kā arī divas savas oriģināldziesmas. Atšķirībā no sava debijas albuma, kurš tika daudz vairāk kritizēts, otrais albums ASV Gada jauno mūziķu topā tika līdz pat 10 vietai. Šobrīd mūziķis gatavojas jaunā albuma izdošanai aprīlī un turnejai, kas sāksies Eiropā, un ik pa laikam izveido kādu dziesmu, ko var noskatīties viņa YouTube kanālā vai mājas lapā jaybrannan.com.

Horoskopi

Auns

Vērsis

Dvīņi

Jaunā gada sākums auniem nesolās būt viegls. Iepriekšējā gadā uzkrātie Prosecco krājumi strauji tiks iztukšoti jau līdz Valentīna dienai, bet diskusijas par vienas nakts attiecībām gay.lv būs īpaši karstas. Ieteicams apgūt ko jaunu un praktiski noderīgu, piemēram, tamborēšanu, un pārsteigt visus praidā ar paša tamborētu cepurīti varavīksnes krāsās. Rudens atnāks ar jaunām vēsmām profesionālajā jomā – kolēģe atklās, ka ir biseksuāla.

Vērsim ieteicams pievērsties dzejas rakstīšanai, iespējams, kādu no dzejoļiem retvītos pats Stīvens Frejs. Pēc Lieldienām dzīvē var parādīties jauna, bet gados vecāka mīlestība no ārzemēm. Dažiem izdosies pārcelties uz ārzemēm, bet daži spēs atrast darbu Ibicā, Mikēnās vai sliktākajā gadījumā Gran Kanārijā. Aprīļa beigās dzimušie vērši var izlemt nopirkt jaunu pīto groziņu savam velosipēdam.

Kopumā solās būt veiksmīgs gads, iespējams, ar mammu un mazo brālīti piedalīsieties Baltijas Draudzības dienās, bet uz rudens pusi saņemsiet neatvairāmu piedāvājumu no velveta mafijas. Uzmanieties no pludmales bilžu publicēšanas draugiem.lv, atcerieties, ka 1. septembrī sākas jaunais mācību gads. Gada nogale sola jaunas iepazīšanās, tomēr var nākties zīlēt margrietiņā. Sakaltējiet tās laicīgi!

Vēzis

Lauva

Jaunava

Vēža zīmē dzimušajiem visa gada pirmo pusi var nākties saskarties ar problēmām seksuālajā dzīvē. Vibratora baterijas var pārstāt strādāt nelaikā, 2005. gadā iegādātie prezervatīvu krājumi var izrādīties nederīgi, un otro pusīti mūžīgi kaut kas neapmierinās. Toties viss mainīsies jūlija beigās – Kalngales pludmalē tiks satikta lielā mīlestība. Visi draugi tevi apskaudīs! Iespējams sāksiet darboties kādā sabiedriskā LGBT organizācijā Latvijā.

Jaunajā gadā paveiksies satikt kādu slavenību, iespējams, Džastinu, iespējams, Ellenu vai varbūt pat Filipu no Vārnu ielas. Atliek tikai apmeklēt Golden bāru īstajā brīdī. Vispār šis gads lauvām ļaus apzināt jaunus talantus, kāds sāks dziedāt kā lakstīgala, kāds tēlot kā Toms Krūzs. Oktobris būs vislabākais laiks, lai iznāktu no skapja. Neaizmirstiet pirms tam saķemmēt matus un izsūkāt TikTak konfektes, vismaz divas.

Gads tā pa īstam sāksies pēc 8. martā, kad gaidāmas jaunas iepazīšanās un daudz ārzemju braucieni. Iespējamas fiktīvas laulības naudas dēļ. Papildināsiet savu garderobi ar Mark Jacobs, D&G vai sliktākajā gadījumā ar Angelo Litrico zābaciņiem ar augsto papēdi. Parūpējieties par savu veselību, nelasiet komentārus Delfos par praida gājienu, tā vietā noskatieties visas Glee trešās sezonas sērijas. Reičelu Beriju mīl visi!

Svari

Skorpions

Strēlnieks

Dzīve jaunajā gadā būs tik skaista kā Ksenijas Sobčakas kleita Jaunajā vilnī un tik skaļa kā Nikolaja Baskova balss, sēžot klēpī Salatētim! Līdz oktobrim neatsakiet sev neko, ne ceļojumu uz karalienes jubileju, ne jaunas drēbītes jūsu kucītei. Diemžēl rudens svaru zīmē dzimušajiem sāksies sāpīgi – jūsu konts iepazīšanās portālā tiks izdzēsts, un jūs pazaudēsiet visas savas intīmās fotogrāfijas. Apdomājiet iespēju mainīt arodbiedrību.

Skorpioni jaunajā gadā apsvērs iespēju sākt veselīgu dzīvesveidu. Atteiksieties no virtuļiem, barankām un riekstiņiem. Tā vietā izvēlēsieties augļus un dārzeņus – banānus, burkānus, cukini un svaigi spiestu ananāsu sulu. Daudz sportosiet – litrabols tiks nomainīts pret peldēšanu baseinā un Kalniņa ielas saunas apmeklējumu. Maijā piereģistrēsieties Facebook lapā „10 Reasons why Boys Hate Justin Bieber”. Darba vai skolas biedri sāks par jums baumot.

Jaunais gads strēlniekiem būs pārsteigumu pilns. Gada pirmajā pusē gaidāma tikšanās ar Pardinālu Kujātu, Dīgu Limiteri vai vismaz Olgu Rajecku. Neļaujieties apjukumam un kārdinājumam. Vasarā attapsieties Lielupes pludmalē starp tantēm ar sīkajiem un celulītu. Ejot peldēties, neaizmirstiet uzvilkt bokseršortus. Oktobrī, iespējams, nokļūsiet HustlaBall Berlīnē. Neļaujiet nejauši paslīdēt kājai. Decembrī apmaldoties Mozaīkas bibliotēkā, meklējiet pornogrāfijas stūrīti – tas ir tuvāk izejai.

Mežāzis

Ūdensvīrs

Zivis

Šis viennozīmīgi nebūs jūsu gads. Jums diemžēl būs jāparūpējas par savu izskatu. Nāksies nopirkt jaunu apakšveļu. Arī kaktusu beidzot vajadzēs pārstādīt un draugos nomainīt profila foto. Tie mežāži, kas spēs dzīvi uztvert kā vienradži, ar visām problēmām tiks veiksmīgi galā. Iesakām nopirkt rozā šortus un ādas pātadziņu. Aizejiet uz jaunāko Sašas Barona Kohena filmu „Diktators”. Gan jau būs labi!

Gada sākumā ūdensvīri ieslīgs depresīvos apcerējumos par dzīves jēgu, par mīlestību un otrās pusītes meklējumiem, bet, tuvojoties Valentīndienai, viņi nolems tikt pie jaunas frizūras, solārija iedeguma un smukām kediņām. Daži šajā zīmē dzimušie februāra beigās nolems aiziet uz Skapja filmu vakaru, Golden Skapja pasākumu vai tāpat pasēdēt skapī. Toties viss pārējais gads ūdensvīriem būs skaists un saulains.

Februāra beigās dzimušajām zivīm būs nepārvarama vēlme taisīt klimpiņas, tās ielikt mutē, nobildēt ar telefonu, un bildes likt sociālajos portālos. Tā radīsies klimpings. Martā dzimušās zivis augustā izjutīs nepārvarāmu vēlmi tikt uz Lady Gaga koncertu Tallinā, kur viņa uzstāsies par godu pieņemtajam likumam par viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanu.

skapis

Paldies!

Jolantai, Staņislavam, Valteram, Kasparam, Annijai, Kristīnei, Martai, Artūram, Sandrai, Mārai, Paulai, Aijai, Edijam, Jānim, Armandam, Gastonam, Alisei un Olgai. 26