Diakonijas vēstis N43 by Ernests Kečko

______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE · 2010. gada augusts Nr.43 -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Nesteidzies, neuztraucies. Tu šeit esi tikai uz īsu brīdi. Tādēļ noteikti apstājies un ieelpo ziedu smaržu.

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Mācītāja sleja Sveicinu mīļos draudzes locekļus un visus lasītājus! Katram šī vasara ir ritējusi mazliet citādi, visi esam piedzīvojuši arī kādus pārbaudījumus, aizvien jādomā, cik daudz ir atkarīgs no mums? Vienmēr pastāv vilinājums apgulties zem koka un gaidīt, kamēr banāns uzkritīs... Kaut kad jau tas kritīs... Daudz laika jāpavada, gaidot to īsto brīdi. Kristietim ir arī cita iespēja saprast sevi kā Dieva bērnu un visas lietas pakļaut Dieva Vārda mācībai un gudrībai. Pakļaut reālajā dzīvē, nevis teorētiskā runāšanā. Šie ir mani pārdomu vārdi, mans pirmais sprediķis augustā, atgriežoties no vasaras pļavām. Lai tas stiprina katru lasītāju. Mācītājs Juris

Taupība. Soli pa solim. Svētruna "Ak niecību niecība!" saka mācītājs. "Ak niecību niecība! Viss ir niecība!" Es, mācītājs, biju ķēniņš pār Israēlu Jeruzālemē, un es apņēmos savā sirdī, ka es ar gudrību visu izpētīšu un izdibināšu, kas zem debess notiek: šīs grūtās pūles Dievs ir uzlicis cilvēku bērniem, lai viņi ar tām nomokās. Es novēroju visus darbus, kādi tiek zem saules darīti, un redzi, viss bija niecība un vēja ķeršana, Tad es ienīdu arī visu savu centību, ko es biju veltījis savam darbam zem saules, jo man viss tas, ko es esmu ar pūlēm ieguvis, būs jāatstāj tam cilvēkam, kas sekos pēc manis. Un kas zina, vai viņš būs gudrs vai nepraša? Un tomēr viņš valdīs un rīkosies pār visu manu darbu, gar ko es esmu nopūlējies un ko es esmu ar gudrību veicis zem saules. Arī viss tas ir niecība. (Salamans mācītājs 1:2, 12-14; 2:18-19) (Lasījums vēstulē kolosiešiem 3:1-11)

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Lūkas 12:15-21 ...Un Viņš tiem sacīja: "Uzmanait un sargaities no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas." Un Viņš stāstīja tiem līdzību, sacīdams: "Kādam bagātniekam viņa lauki bija nesuši papilnam augļu. Un viņš sāka pie sevis spriest: ko es darīšu, jo man nav, kur savus augļus likt. Un viņš turpināja: to es darīšu - es noplēsīšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus un tur savākšu visu labību un mantu, un sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev ir lieli krājumi uz ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un līksmojies. Bet Dievs uz viņu sacīja: tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis? Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā." Atkalsatikšanās parāda, cik mēs viens otram esam vajadzīgi un atjauno gatavību dot vairāk, pavadīt vairāk laika kopā, jo atšķirtība ir parādījusi vērtīgāko, kas mums nepieciešams. Ja šorīt esam dievnamā, tad mums ir svarīgas lietas, kas pastāv un nemainās, tikai mēs kādu reizi, cīnoties ar miesas grūtībām, varam būt paguruši tās saskatīt. Arī tādēļ atgriešanās pie jau reiz pārbaudītām vērtībām ir patīkama un iepriecinoša. Tā vairo mieru nes aizvien jaunas cerības atklāt ko jaunu – gan sevī, gan apkārtējos un dzīves norisēs. Tā Salamana vārdos par to, ka viss ir niecība, varam saklausīt ko svarīgu, kas paviršai ausij, vai jaunam, nepieredzējušam klausītājam, var paslīdēt garām - ka Salamans ne tikai izsaka savas šausmas par cilvēka nespējību, ka tas ne ar gudrību, ne ar darba pūlēm nespēj neko paveikt, bet arī par to, ka viņam nav garantijas kaut ko atstāt pēc sevis, jo pēcnācēji nemaz to nenovērtēs, tas nebūs svarīgs, un viņi to izmetīs ārā. Tā arī ir, ka visa cilvēces vēsture sastāv no iepriekšējo paaudžu sasniegtā nenovērtēšanas un pēc tam nāk izmisīga risinājumu meklēšana, kas atkal noved pie bijušā, ko kāds reiz izmetīs... Ar šo, it kā izmisuma gleznu, Salamans tikai norāda, ka cilvēkam jāraugās tālāk par savas dzīves robežām, jāredz īstie šīs pasaules spēki, kas to būvē un uztur.

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Stāsts ir par viduslaiku celtnieku, arhitektu, kas atbraucis apraudzīt, kā tiek būvēta viņa projektētā baznīca, un piegājis pie mūrnieka, viņš prasījis, ko viņš dara? Tas sacījis: “Es lieku šo vienu akmeni blakus tam otram." Arhitekts gājis tālāk un jautājis nākamajam mūrniekam, ko viņš dara? Tas atbildējis: “Es mūrēju šo sienu!” Tad viņš redzējis vēl kādu mūrnieku, un tas uz viņa jautājumu atbildējis: “Es ceļu katedrāli!”.. Te mēs redzam gan Salamana niecības zīmi, ..ko tad es varu.. Gan to, kas izteikts bez vārdiem – viss ir atkarīgs no tavas un tavu līdzbiedru attieksmes! Mūsu ikdienas gaitas, protams, ir akmens pie akmens likšana. KO tu dari? - es klausos šim slimniekam sirds pukstus. KO tu dari? - es te naglu sienā dzenu, es šo stādu laistu, es runāju ar šo cilvēku – ja aiz tā visa neredz ne sienu, ne katedrāli, tad var likties sev par niecību un rokas var nolaisties. Bet, patiesībā, te kā vienā rasas pilienā ir saredzams arī Dieva paša darbs - Viņš ir klāt pie katra cilvēka viņa ikdienas darba brīdī, bēdā un priekā, un Viņš tajā pat laikā ir un paliek pāri pār visu šo pasauli, neaizsniedzams un neizteicams, tieši tādēļ tik nozīmīgi redzēt Viņa klāt būšanu katra akmens likšanā, katrā bērna dzimšanā. Svētie Raksti dod cietu pamatu zem kājām, ved mūs tālāk, rādot, uz ko tad celt acis, un pēc kādas katedrāles lūkoties – “citu pamatu jūs nevarat likt, kā to, kas jau likts – proti, Jēzu Kristu”. “Savas domas vērsiet uz augšu”... Bet Raksti vienmēr ir arī ļoti reāli un piezemēti, dažreiz cilvēki redz tikai šo aicinājumu augšup, bet Raksti ved pie domas skaidrības – arī vēstulē kolosiešiem ir uzskaitītas daudzas lietas, kas mums var traucēt vērst savas domas pie Kristus. Jo tā ir mūsu nākošā atskārsme, ka vārdos mēs visi esam gudrāki kā pats Salamans, un savās mājās savus mājniekus pamācām vienā laidā, bet lūgšanas klusumā jāatzīst, ka viss te, kolosiešiem pieteiktais ļaunums un vājums, iegriežas arī mūsu dzīvē... --___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Kristus soli pa solim atklātajām vērtībām, uz tām mēs līdzināmies, kad jāizdara kāds lēmums, kad jāizšķiras par kaut ko. Tās mums palīdz tikt galā ar savu paštaisnumu un saka, ka Kristus mīlestība nav tikai pacilāta dziesma, ka tā ir arī stingrība, vispirms pret sevi, lai citi redz tavu labumu, jo tas tev nāk no Kristus, ja tu esi ar Viņu. Nekaunies Viņa labuma, Viņš palīdz tev nesavtīgi palīdzēt citiem. No tā arī ceļas prieks! Visbagātākais atziņā ir evaņģēlijs, Labās Vēsts vārds – šodien tas arī runā tieši par bagātību – un saka: neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas. Bet, ak vai, mūsu galvenās domas nav par to, ka mums nav tik daudz mantas, kā gribētos, bet kā lai tās pietiek ikdienai... Ne man risināt banku problēmas un kredītu samērības, par to mēs pietiekami daudz runājam mājās, bet pirms kāda laika, negaidīti, vairāk kā 100 gadu vecā 1898.gada kristīgajā jaunatnes žurnālā „Māju laime”, manu uzmanību piesaistīja rakstiņš „Taupība:” “Darbs ir līdzeklis, bet taupība ir ceļš, pa kuru tiekam pie labklājības. Bez taupības nevar būt turības, izšķērdība ir darba augļu postītāja. Taupība sākas ar cilvēka sirds tikuma un prāta mošanos. Tavam darbam un darba mīlēšanai ir tik vien vērtības, cik tev sirdī taupības tikuma. Tā ir taupības svētība! “ Te nu es domāju, ka caur šādu taupību, mēs krājam arī debesu mantas, jo sākam novērtēt mums Dieva doto! Taupība neprasa lielas gudrības, tā ir vienkārša, iesāc ar vienu: 1. Izdod mazāk, nekā tu ieņem (pelni). Daļu vienmēr noliec. 2. Nomaksā savus pienākumus katrreiz tūlīt un netaisi parādus. Nekad un ne pie viena. Parādi laupa sirdsmieru un atņem patstāvību 3. Neliec cerības uz vēl neieņemtu, bet tikai gaidāmu naudunezin, vai to ieņemsi. ( biežāk iznāk, ka jau iztērējam vēl neieņemtu naudu) 4. Nepērc neko nevajadzīgu un lai tas būtu diezin cik lēts. Papriekš vajadzīgo, tad vēl, ja spēj, derīgo, bet nekad to, bez kā vari iztikt.... ....Grūti Maximā bērnam nenopirkt, nu, tik lētu rotaļlietu!, tas nekas, ka nav saprotams, kas ar to darāms, nu, bet tik lēta! --___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Šie padomi skaidro kristīgo principu par mantas krāšanu! Jēzus nemāca mūs dzīvot nabadzībā, Viņš, rādot, lai tiecamies pēc gara pasaules, cer, ka mēs tad tik daudz nepievērsīsimies mantu pasaulei, un šeit tas ir izteikts kā – tas, kas vajadzīgs un derīgs... Vēl pamācības tā laika jauniešiem saka- “Ved skaidru rēķinu par saviem izdevumiem-ienākumiem, lai tavas paša acis redz un pārskata visu savā saimniecībā, vienalga, vai tā liela vai maza. Saimnieka acis padara vairāk kā 10 puišu rokas. “ tā ir attieksme -un- Pēdējais brīdinājums – “ievēro sīkas lietas.” Jo viss sastāv no sīkām lietām, kuģis sūces dēļ var nogrimt, sīka putekļa dēļ lidmašīna var nokrist, katra paviršība, caurums, vaļīga skrūve var novest pie milzīgas nelaimes. Te nu atkal ir mūsu “baznīcas mūrēšana”-sīkās lietas liekam kā akmeni pie akmens, un tad ar saimnieka attieksmi mēs uzlūkojam savu dzīvi un savu valsti- lai tā būtu kā stingras sienas un kā pret debesīm vērsta akmens dziesma! Vai mēs kaut ko no tā nezinājām? Liekas, ka visu zinājām, tikai trūka pazemības tādas vienkāršas lietas atzīt par svarīgām. Vai Jēzus mums māca sarežģīti? Cik vienkārši vien iespējams! ...ko TU dari? Es skaitu ciparu pie cipara. Bet varbūt tu būvē mūsu valsts ekonomiku, vai redzi ceļu, kas vedīs mūs ārā no trūkuma un haosa- to var saredzēt tikai tīrām, patiesības mazgātām acīm. Ko TU dari? Es te guļu, valstos, slimoju.. bet varbūt jāsaka- es pārdomāju savu dzīvi, man ir laiks runāt ar Dievu, vislabāk es Viņu redzu savās aizgājušajās dienās, bet tad jau Viņš ir arī šodienā..! Mēs augam tad, kad domājam un runājam ar Radītāju, Jēzus šodien mums saka, ka mūsu dzīve ir daudz vērtīgāka par šīs pasaules mantu, tieši ar to, ka tikai dzīvs var saistīties ar dzīvo Dievu. Amen! Mācītājs Juris Zariņš

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Cik skaista ir šī pasaule! Ir agrs rīts. Pat saule vēl nav modusies, bet putni pa koku zariem jau muzicē uz nebēdu. Stārķis, meklējot kaut ko brokastīm, atnācis līdz pašam mājas lievenim un nemaz neuztraucas, ka kāds to fotogrāfē. Iznākušas no meža, pļavā pie dīķa ganās trīs stirnas. Tad viena cēli iebrien dīķī un kāri dzer, reizēm tramīgi paceldama galvu un apkārt skatīdamās. Kaut kas liek saausīties arī abām pārējām, un, baltās pēcpuses spīdinādamas, visas trīs aizskrien pāri pļavai uz meža pusi. Debess mala austrumos kļūst ar vien sārtāka un sārtāka. Retie spalvu mākonīši kā sacenzdamies krāšņumā te sārtojas, te nobāl un steidzas pārkārtoties it kā gribētu ieņemt labākās vietas.... Tad- viens mirklis un tur jau viņa nāk- majestātiska, spoža, jauna, neizsakāmi skaista un vienreizēja! Saule! Viņas parādīšanās liek naktij pārvērsties dienā un visam izskatīties pavisam citādāk. Rasas lāsītēs atmirdz simttūkstošs mazu saulīšu, gaisma izceļ ziedu graciozās formas un ziedlapiņu krāsu daudzveidību. Nakts valguma pievilkušies zirnekļu tīkli mirguļo kā ar sudrabu cauraustas mežģīnes...Visapkārt ir tāds putnu koris, ka nav nemaz iespējams noteikt kādu vienu dziesmu. Viens otru cenšas pārspēt tītiņš, sila cīrulis, koka čipste, bet lakstīgalas balss pārspēj visas un to nevar sajaukt ne ar vienu citu. Kāda laime to visu redzēt un piedzīvot! Kāda Dieva varenība un pilnība! Gribas izsaukties- paskaties! Cik skaista ir šī pasaule! Paskaties apkārt, tu to nevari nepamanīt. Atver acis un skaties! Dzīve ir pilna ar mazām laimītēm, kas mēdz pārsteigt kā taurenītis uz rokas. Priecājies! Priecājies par katru jaunu rītu, kas ir vienreizējs un neatkārtojams! Priecājies par vāro ziediņu pie tavas daudzdzīvokļu mājas namdurvīm! Priecājies par zilo debess jumu un šīs vasaras saules dāsnajiem stariem! Vienalga, vai Tev pieder zelta zivtiņa, vai tikai zilas debesis, katra diena ir kā dāvana.... Un daudz jau nevajag, lai būtu prieks. Tikai vienu sirsnīgu un labu vārdu, tikai vienu labestīgu, mīļu skatu, tikai vienu saulainu un gaišu smaidu.Un tas viss ir dabūjams par velti, bez atlaidēm un akcijām. Diakonijas vadītāja Zaiga Ābele

--___________________-- 7

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Dieva pierādījumi Dievs nekad nav pieprasījis aklu ticību. Viņš ir jūs nodrošinājis ar pierādījumiem. Lai arī Dievs nav atklājis Sevi mūsu maņām – jo mēs nespējam Viņu ne saskatīt, ne sadzirdēt nedz arī Viņam pieskarties – tomēr Viņš nav mūs pametis apjukuma tumsā, šauboties par Viņa eksistenci, pierādījumu trūkuma dēļ. Bībelē rakstīts: “ Dievs Sevi nav pametis neapliecinātu." (Apustuļu darbi 14:15-17)"Bet prasi dzīvniekiem, tie tevi pamācīs, un debesu putniem, tie tev pavēstīs..." (Ījaba 12:7-10) Dievs nekad neprasa no mums, lai ticētu bez pietiekošiem pierādījumiem. Viņa raksturs un Viņa Vārda patiesums ir pierādīts ar liecību, kas uzrunā mūsu prātu un šī liecība ir bagātīga. Kādi Dieva esamības pierādījumi mums ir pieejami un kur tos meklēt? Pierādījumi pieejami ikkatram, kas ir gatavs atvērt savas acis, ausis un prātu. Mums visapkārt, gan uz zemes, gan jūrā, gan debesīs ir rodamas neskaitāmas liecības par kārtību, skaistumu, precizitāti un inteliģentas Būtnes projektu. Rodas jautājums – vai šie dabas brīnumi varēja rasties paši no sevis? Cilvēku vienmēr ir fascinējis bišu strops, kas kalpo par simbolu čaklumam, saimnieciskumam un uzticīgai pienākumu pildīšanai. Bišu strops ar savu nepārspējamo precizitāti, kārtību, biedriskumu un visu pūļu veltīšanu darbam ir iemantojis titulu kukaiņu pilsēta jeb civilizācija. Bišu strops. Divas no bišu fenomenālajām spējām, kas piesaistījušas cilvēku uzmanību saistās ar orientēšanos un šūnu veidošanu. Abām šīm prasmēm nepieciešama augstākās matemātikas un ģeometrijas zināšanas, kas bitei, par laimi, nav jāmācās. Orientēšanās ārpus stropa, kā arī maršruta pavēstīšana norisinās ar interesantas ”dejas” palīdzību. Izlūkbite uz stropa jumta uzsāk šo riņķa danci, kas ar savu enerģiskumu, virzienu pret sauli u.c. nodod pārējām bitēm precīzu informāciju par jaunatklātā nektāra krājuma vietu, distanci, daudzumu, kā arī kvalitāti. Interesanti, bite, šķiet, ar šīs dejas palīdzību pastāsta pārējiem arī par vēja virzienu, stiprumu un citiem šķēršļiem lidojuma laikā. Šis komunicēšanās rituāls ir tik sarežģīts un akurāts, ka

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

kļūst skaidrs – tas sevī ietver augstāko matemātiku! Pārsteidzoši augsts ģeometrijas līmenis un inženiera prasme nepieciešama arī stropa šūnu izveidē. Šūnas papīrplānās sieniņas lielums, leņķi, apveidi un materiāli nodrošina maksimālu stiprumu, vieglumu, kapacitāti un izturību, kā arī apskaužamu kvalitāti, tajā pašā laikā izmantojot minimumu vielas un stropa telpas. Kur bite mācījusies matemātiku, ģeometriju un ekonomiku? Bišu stropā ir vēl kāds brīnums. Kūniņu uzturēšanai pie dzīvības ir nepieciešama konstanta plus 35 grādu temperatūra. Bites spēj uzturēt stropa temperatūru nemainīgu pat tad, kad ārpusē ir tikai ap plus 20 grādu. Kurš gan mācījis bitei gaisa kondicionēšanu? Tauriņa spārni. Taureņu skaistums ir guvis tādus epitetus kā atdzīvojušies ziedi, vizuālā dzeja un dzīvās varavīksnes. Gleznie, vārie un krāsainie tauriņi vienmēr ir fascinējuši cilvēku. Tomēr, lai gan viņu skaistās krāsas un delikātā uzbūve iedveš bijību pat tos aplūkojot ar neapbruņotu aci, to īstā godība atklājas zem mikroskopa. Tikai tad mēs redzam, ka vairumā gadījumu to spārnu krāsa nav vis pigments, bet gan strukturāla krāsa. Taureņa spārnu virsma sastāv no neskaitāmiem sīkiem dakstiņiem. Katrs dakstiņš jeb zvīņa ir miniatūrs spektroskops, kas spēj lauzt gaismas starus un radīt krāsas ilūziju. Šķeltā gaisma mūsu acīs izskatās pēc spilgtām, zaigojošām, it kā fosforescējošām, it kā luminiscējošām krāsām. Nav brīnums, ka taureņi tiek dēvēti par dzīvajām varavīksnēm. Mikroskops mums atklāj, ka tie tik tiešām tādi ir. Kurš gan cits, ja ne Dievs, varēja radīt šīs gleznās, lidojošās varavīksnes. Kā šie dabas brīnumi uzradušies? Mēs tikko apskatījām tikai dažus no daudzajiem dabā novērojamajiem brīnumiem, kuru vienīgais apmierinošais izskaidrojums ir DIEVS. Racionālais prāts atsakās to eksistenci piedēvēt nejaušībai. Vai jūs spētu noticēt stāstam par to, ka pulkstenis izveidoja pats sevi un sāka tikšķēt? Tas neliekas nopietni, vai ne? Tomēr tieši tik fantastiski neiespējams notikums kā pulkstenis, kas izveidojis pats sevi, ir mazs brīnums, salīdzinot ar aci, ausi, sirdi vai smadzenēm vai arī visu universu, kas pats sevi radījis! Jo katru namu kāds cēlējs uzceļ, bet, kas visu ir uzcēlis, ir Dievs. (Ebrejiem 3:4) Materiāls no interneta lapas Dievs un Daba

(Turpmāk vēl)

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Jautā lasītājs Mēs ticam, ka Dievs ir labs un ka nekas nenotiek bez Viņa ziņas. Kā tad lai izskaidro dažādās ļaunuma izpausmes pasaulē- karus, dabas katastrofas, daudzu nevainīgu cilvēku bojāeju?(Edīte) Atbild mācītājs Guntars Baikovs Evolūcijas teorijas piekritējiem tādus jautājumus neviens neuzdod. Jo, ja jau izdzīvo stiprākais, tad vājāko ciešanas ir neizbēgamas. To nejautā arī tiem, kuri tic, ka pastāv „kaut kas augstāks”- kāda enerģija vai Kaut kas „tāds”. Jo kaut kas nezināms jau nepretendē uz to, ka nekas nenotiktu bez tā ziņas un ka, turklāt, tas būtu arī labs. Tāpat arī situācijā, kad dievu ir daudz,- no kura gan prasīt atbildību par notiekošo? Tā nu vienīgi, runājot par kristiešu Trīsvienīgo Dievu- Tēvu, Dēlu un Svēto Garu-, tiek šādi jautāts: kā izskaidrot ļaunumu pasaulē? Dievs mūsu dzīves vadlīnijas ir noteicis Savos baušļos, tādēļ cilvēku „taisnīgums” meklē noskaidrot, vai arī Dievs ievēro paša noteiktos likumus. Un jautāts tiek visai bieži. Parasti gan jautātāji ir nekristieši, taču mums pašiem arī ir labi gūt skaidrību šajā lietā. Ir pareizi, ka šo jautājumu uzdodam mūsu Dievam, jo neviens cits nav radījis debesis un zemi un nav cita dieva, kurš spētu atbildēt. Nu tad vispirms- vai patiešām viss notiek ar Dieva ziņu? Svētie Raksti mums apstiprina, ka Dieva rūpes ir vērstas uz visu pasauli- uz dzīvo radību (Lk.12:6), uz cilvēku (Mt.10:30), uz tautu likteņiem (Ap.d.17:2628).Viss, kas ir, atrodas Dieva aizgādībā un pakļautībā. Un, ja tā, - vai Dievs līdzdarbojas arī ļaunajās lietās? Patiešām, Dievs ne tikai nodrošina visu mūsu dzīvei nepieciešamo, bet arī pieļauj nelaimes, ciešanas un zaudējumus, ar kuriem mēs sastopamies. Te der zināt un atcerēties kādu ļoti būtisku un svarīgu lietu, ko raksta apustulis Pāvils,- „tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti”(Rom.8:28). Dievs dara mums labu gan caur labu, gan caur ļaunu. Teologi Dieva līdzdarbošanos ir formulējuši šādi: „Dievs līdzdarbojas, lai darīti darbu, nevis nedarbu.” Par darba nolūku un saturu ir atbildīgs pats cilvēks. Labāk to varam saprast no piemēra. Paradīzes dārzā Ieva pastiepa roku un noplūca augli no laba un --___________________-- 10 --____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

ļauna atzīšanas koka. Te var izšķirt diva veida darbības:1)rokas pastiepšanu un 2)rokas pastiepšanu pēc aizliegtā augļa. Pie pirmā veida darbības Dievs vienmēr līdzdarbojas, un tā notiek tikai un vienīgi ar Viņa ziņu, un bez Viņa ziņas tā nemaz nevar notikt. Savukārt otrā veida darbība ir mūsu ziņā. Kādu izvēli izdarīt, to lemj katrs cilvēks pats. Rakstos un arī pasaulē mēs atrodam divu veidu nelaimes. Pirmās ceļas no dabas katastrofām, otrās nāk no cilvēku ļaunajiem nodomiem un darbiem. Daba ir Dieva radīta, un Dievs arī to izmanto, lai sasniegtu Savus mērķus: pagodinātu Sevi un darītu labu Saviem ļaudīm. Kad liels daudzums cilvēku iet bojā kādā katastrofā, mēs varam būt pārliecināti, ka Dievam ir bijis pamatots iemesls to pieļaut. Katra cilvēka dienas ir noteiktas. Neticīgais nomiris nevar sūdzēties, ka viņam nav bijusi iespēja tikt pie Dieva, jo „ pa visu zemi ir izgājusi viņu (t.i.-Evaņģēlija sludinātāju) balss skaņa, līdz pasaules galam viņu vārdi” (rom.10:18). Neticīgajiem izdzīvojušajiem un visai pārējai pasaulei šādi notikumi ir par atgādinājumu, „lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums, Viņā mēs dzīvojam un rosāmies, un esam.”(Ap.d.17:27-28). Mirušajiem ticīgajiem dzīves pārtraukšana nozīmē, ka Dievs viņus saucis no pagaidu mājvietas uz paliekamo. Zinot šīs pasaules samaitātību un paturot prātā domas par nākamo mājokli, kas sagatavots Kristus līdzmantiniekiem, arī mazu bērnu nāves ir kā taisnākais ceļš uz to mērķi, uz kuru Dievs vēlas vest visus cilvēkus. Tā arī mazie var būt pasargāti, lai pasaules, velna un miesas kārdinājumi tiem neliktu atkrist no Kristībās saņemtās ticības dāvanas. Tā arī šādas lielas nelaimes visiem Dieva bērniem ir par atgādinājumu- nest katru pārbaudījumu, ko mēs saņemam no Tā Kunga, „ jo mums šeit nav paliekamas pilsētas, bet mēs meklējam nākamo” (Ebr.13:14) Kristietim katrs piemeklējums ir kā svētība, par kuru jāpateicas Dievam. Kā rakstīts: „Bet katra pārmācība tai acu mirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli”. (Ebr.12:11). Gadījumus, kas vai nu saīsina, vai pagarina mūsu dzīves, var uztvert kā nejaušības tikai no cilvēka viedokļa. Dievam visas šīs lietas ir labi zināmas, jo katra cilvēka dienas zemes virsū ir noteiktas. --___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Patiesība, ceļš un dzīvība Man ļoti gribas tev atgādināt dažas tik vienkāršas, bet svarīgas lietas. Zini, dažreiz tu izturies kā Pēteris (Mt.ev. 14:30-31) , kurš ejot pie Jēzus, ieraudzīja lielos viļņus, izbijās un sāka grimt. Ar viļņiem es domāju dažādas problēmas un grūtības tavā dzīvē. Tad, kad tu izkāp no laivas, lai dotos pretī savam mērķim- Jēzum, tu noteikti ar kaut ko saskarsies. Es gribu tevi iedrošināt: tad nu beidz skatīties uz viļņiem un neskaties arī uz Pēteri, kurš slīka, un neklausies, ko tev kliedz tie, kas palikuši laivā,- viņi taču pat nav uzdrošinājušies izkāpt no savas komforta zonas. Tu vienkārši skaties uz Jēzu, un viss atrisināsies! Viņā tu atradīsi sev mieru, spēku un drosmi. Ar Viņa vārdu ir pietiekoši. Un atceries kas notika, kad Pēteris sauca: „Kungs, palīdzi man!” Tūdaļ Jēzus izstiepa roku un viņu satvēra, un Pēteris bija drošībā. *** Neaizmirsti , ka Dievs mums ir devis pilnīgu brīvību. Gādā, lai tu to nepazaudētu. Neļauj nekādiem darbiem, problēmām vai jebkādām citām lietām aizņemt tavā dzīvē vairāk laika un vietas, nekā tu velti savam Glābējam. Tikai tad, kad tu sāc Viņu personiski iepazīt, tu tiešām sāc apjaust, cik debesis patiesībā ir zilas un cik zāle zaļa. Tu sāc saprast, kas patiešām ir svarīgs un kas vairs nav uzmanības vērts. Tikai iepazīstot Viņu, tu vari patiesi sākt dzīvot, mīlēt un just. Jēzus ir patiesība, ceļš un dzīvība. Viņš ir viss, kas vajadzīgs! *** Dievs mūsu sirdīs ir licis sapņus, kurus neviens cits nevar piepildīt kā vienīgi Viņš pats. Elīna

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Kas notiek Bēvuļēnos Runas ir garas, darbs ir īss... Draudzes lauku īpašumā- garīgās atpūtas centrā Bēvuļēni jau no paša agra pavasara notika aktīva rosība. Vairākās pavasara talkās uzkopām un labiekārtojām gan māju, gan Bēvuļēnu apkārtni: pļāvām zālienu, sakārtojām ūdens apgādes sistēmu mājā un pagalmā, iztremontējām un piepildījām ar malku malkas šķūni, iztīrījām no krūmiem aizaugušo teritoriju ap māju pie ceļa un ap dīķi. Laba ideja bija kārtējo draudzes padomes sēdi rīkot Bēvuļēnos. To pārvērtām par talku, kurā visi vīriešu kārtas pārstāvji bija paņēmuši līdz arī savus instrumentus un tehniku. Tā kā daudzi atbrauca ar savām ģimenēm, kopā bijām 25 talcinieki. Tā nudien bija svētīga diena, kurā Dievs mums ļāva padarīt daudz tādu darbu, kuru paveikšanai tiešām ir vajadzīgas vīriešu galvas un rokas. Tā kā ziemā sniegs bija ielauzis vecā šķūņa jumtu un pašu šķūni stipri sabojājis, to vajadzēja nojaukt, nelietderīgo materiālu sazāģēt malkā un vietu sakārtot. Vajadzēja pasūtīt arī lielo konteineru, ar ko aizvest būvgružus un atkritumus. Ņemot palīgā strādniekus no vietējā pagasta, šo darbu arī godam paveicām. Jau pagājušajā rudenī uzmūrējām jaunus skursteņus un lielās mājas neizremontētajā galā, kur visu laiku bija noliktava, meistars uzmūrēja krāsni un plīti. Uzsākām šī mājas gala divistabu dzīvokļa remontu. Naudas trūkuma dēļ remonts ievilkās, bet šovasar šis darbs ir veiksmīgi pabeigts. Tagad beidzot ir atsevišķs dzīvoklis, kurā dzīvot ģimenei, kas gribētu Bēvuļēnos dzīvot un saimniekot. Finansiālu apsvērumu dēļ nevarējām atjaunot dziļurbuma ūdens padevi (dziļurbuma atsūknēšanai, iztīrīšanai, līmeņa izmērīšanai un jauna sūkņa iegādei un uzstādīšanai ir nepieciešami ap Ls 600-700). Šo pašu apsvērumu dēļ vēl arvien neesam varējuši iegādāties kvalitatīvu un jaudīgu zāles pļāvēju (Ls 900-1200), ar ko apkopt ap 150000 m2 lielo teritoriju. Šodien visiem iet grūti un mēs katrs skaitam santīmus, lai „savilktu galus”.Tomēr, kāpēc cilvēks, saņemot 1 Ls,uzskata, ka tas ir ļoti maz, bet, ja tas ir jāizdod, tad tā ir vesela bagātība. Te nu gribas atgādinātpar 10 tiesu- ne jau cilvēks to izdomāja, tas ir Dieva likums. --___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Nez kādēļ šotematu draudzē (un ne tikai mūsu draudzē) viļā kā karstu kartupeli- nav mums pieņemts runāt par naudu, bet, ja mēs pieņemam, ka draudzē ir tikai 1000 draudzes locekļu, pieņemam, ka katra ienākumi ir tikai Ls 100 un ja katrs noliktu kaut dažus latus baznīcas vajadzībām (nemaz nerunājot par godprātīgi samaksātu 10 tiesu), tad arī mūsu draudzei būtu vieglāk „savilkt kopā galus”, sakārtot dievnamu, tā apkārtni un arī Bēvuļēnus. Zaiga Ābele

Bībeles nometne Tad Mordohajs sacīja, lai atbild Esterei: "Neiedomājies sevī, ka tu ķēniņa pilī izglābsies drošāk nekā visi pārējie jūdi! Jo, ja tu tiešām cietīsi klusu šajā laikā, tad atbrīvošana un glābšana jūdiem var rasties no kādas citas puses, bet tu un tava dzimta aizies bojā. Un, kas zina, vai tu tieši šā laika dēļ neesi kļuvusi ķēnišķīgā godā?" Esteres 4: 13-14 Šovasar, izmantojot garās brīvdienas, nometne notika no 21. – 27. jūnijam mūsu draudzes lauku īpašumā Bēvuļēnos. Tās tēma bija Esteres grāmata. Nometnes dalībnieki lasīja katru dienu Bībeli, lūdza Dievu, piedalījās kopīgos nometnes darbos un mācījās kopīgi dzīvot Kristus mīlestībā. Pirmais “pārbaudījums” sākās jau tad, kad autobusa vadītājs mēģināja apgriezt apkārt savu autobusu piemājas pļaviņā. Nepavaicādams atļauju, viņš griezās apkārt ar lielu loku un, protams iegrima dziļi mālainā augsnē. Pateicība Dievam – viens no nometnes dalībniekiem aizbrauca pie kaimiņiem, kas mīļu prātu izlīdzēja ar traktoru autobusa izvilkšanai. Viens no grūtākajiem, bet atbildīgiem posmiem nometnes dzīvē – tā ir ēdināšana. Kaut arī mēs zinām, ka “cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”, tomēr dienišķā maize arī ir nepieciešama regulāri. Nometnes pieaugušie dalībnieki sadalīja dežūras dienas virtuvē. Tā nebija viegla izvēle, gatavot ēst ap 30 cilvēkiem, tomēr drosmīga apņemšanās un draudzīgs atbalsts no --___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

visiem dalībniekiem deva iespēju visu paveikt labi. Dievu lūdzot un pielūdzot nodevām visas nometnes rūpes mūsu Dieva un Pestītāja aprūpē. Dievs parūpējās, lai mums labi izdotos gan ēdiena gatavošana, gan lai būtu laba apetīte. Ēdiens izdevās garšīgi. Māsas un brāļi strādāja radoši, nometnes gaitā izveidodami pat jaunas ēdienu receptes. Nometnes sākumā bija īpašs laika periods, kad laiks ārā nebija piemērots dažādām aktivitātēm dīķī, sportam vai pastaigām. Mēs pirmās dienas pavadījām ciešā sabiedrībā, ko uzskatīju par svētīgu laiku, jo bija iespēja parādīt Kristus mīlestību vienam pret otru, runāties un iepazīt otru tuvāk. Daudzi nometnes dalībnieki jutās ciešāk sadraudzējušies nometnes beigās. Laikam uzlabojoties bija iespēja peldēt dīķī un pat aizbraukt uz tuvāko ezeru nopeldēties. Nometnes dalībnieki izmantoja sportošanas iespējas. Mēs kopīgi cepām gaļu uz ugunskura un karstā dienā mielojāmies ar aukstu saldējumu. Garīgā daļa arī bija Dieva piepildīta un svētīta. Katru dienu bija Bībeles stunda par Esteres grāmatu. Mēs lasījām, klausījāmies izskaidrojumu tā laika notikumiem un mācījāmies, kā Dieva vārds runā uz mums šajos laikos. Pēc Bībeles lasīšanas bija laiks pārrunām par tematu un Esteres grāmatu, kā arī daudzas reizes Bībeles studijas noslēdzās ar lūgšanām un aizlūgšanām vienam par otru. No draudzes LCD projektora un datora izveidojām mājas kino zāli, kur kopīgi skatījāmies vakaros filmas. Filmu “Princis Kaspians” pēc kristīga alegorista K. S. Lūisa romāna motīviem un filmu “Viena nakts ar ķēniņu”, kas ir veidota pēc Esteres grāmatas motīviem. Filmas tik dažādas pēc rakstura, bet tām bija viena kopēja doma, ka jāpaļaujas uz Dievu pat briesmu situācijā, jo Viņš ir Visuvaldītājs, un tieši pēc Viņa nodoma cilvēks var savu uzdevumu izpildīt . Jauniešiem no Nārnijas hronikām vajadzēja izglābt fantastiskās Narnijas zemes pamatiedzīvotājus no iznīcības, bet Esterei izglābt īstus Dieva cilvēkus no pilnīgas iznīcības Persijas ķēniņa Kserksa I laikā. Esteres grāmatā Dievs māca, pie kā noved nepaklausība , sekas ciešot pat pēc vairākiem gadsimtiem agagieša Hamana personā. Tā māca arī par Dieva žēlastību tautai, kura viņu ir piemirsusi ekonomiskajā labklājībā.

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Dievs caur Esteri izglābj tautu no iznīcības.Dieva visas lietas ir iespējamas. Viens no tematiem bija par mūsu pašu gatavošanos satikties ar to Kungu. Tas bija par ticību un svētdzīvi Kristū. Dieva vārds mūs iedrošināja, ka Dievs mūs šajā dzīves laukā neatstāj vienus, bet ikdienā palīdz gan ticībā gan labos darbos. Katru rītu un vakaru lūdzāmies Dievu, dziedājām tam Kungam dziesmas. Dieva vārds mūs stiprināja ikdienā. Pēcpusdienā parasti notika dažādas aktivitātes. Vīri uzkopa apkārtni, bet māsas Kristū strādāja rokdarbus. Nometnes laikā notika divi dievkalpojumi ar Vakarēdienu, gan Jāņa dienā gan svētdienā. Dievkalpojums svētdienā bija ļoti labs noslēgums Bībeles nometnei. Mēs saņēmām bagātīgi Dieva žēlastību un svētību caur Vārdu un Sakramentu. Nākamajā gadā paredzēta Bībeles nometne Angļu valodā un ikviens, kas vēlas būt tās dalībnieks ir aicināts ieplānot laiku pirmajā jūlija nedēļā, ja tas Kungs to gribēs. Mēs nometnes dalībnieki pateicamies Viņam par šo nometni. Kā mācītājs pateicos arī visiem kalpotājiem, ziedotājiem un organizētājiem par līdzdalību šajā svētīgajā kalpošanā. Māc. Ingus Dauksts

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Diakonijas nometne Bēvuļēnos. Gribu iesākt ar Rakstu vietu no Jēkaba vēstules: “Nu tad jūs, kas sakāt: šodien vai rītu mēs dosimies uz to un to pilsētu un pavadīsim tur gadu un tirgosimies un gūsim peļņu, - jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir rītu; jo tā ir tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un tad izgaist, kur jums būtu jāsaka: ja Tas Kungs tā gribēs, mēs dzīvosim un darīsim to un to.” Jēk.4:13-15 Patiešām, mēs neviens nezinām, kas būs rīt, Dievs ir Kungs pār mūsu dzīvi un nevis mēs paši. Tā arī mūsu diakonijas nometne šogad notika tā, kā mēs nebijām plānojuši, bet Dievs gan visu jau iepriekš zināja un viens ir noteikti skaidrs --___________________-- 17 --____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

– Viņš gribēja lai šī nometne būtu, kaut arī Zaiga nebija ar mums un arī visu nometnes dalībnieku sastāvs nedaudz saruka. Tātad diakonijas nometne norisinājās no 17. - 18. jūlijam, Bēvuļēnos. Tēma - “Brīvība Kristū”. Kur tā Kunga gars, tur ir brīvība (2.Korintiešiem 3:17) Šī tēma man pašai pēdējā laikā ir bijusi ļoti aktuāla, jo Dievs man ir licis saprast, cik bieži es pati sevi turu gūstā, ar dažādiem pašizdomātiem likumiem un uzskatiem, kas nesaskan ar Dieva Vārdu. Tāpēc ir ļoti svarīgi zināt ko Dievs saka Bībelē un atjaunot savu prātu, lasot to. Pirmajā nometnes dienā mūsu mazais pulciņš (bijām 5 cilvēki) veltījām kādu laiku pārrunām par nometnes tēmu, mazliet pastrādājām, lasot ogas, pļaujot zāli, gatavojot pusdienas un debessmannu vakariņām. Baudījām silto laiku, peldējāmies dīķī un vakarā sagaidījām mācītāju Juri, kurš mums novadīja Bībeles stundu. Otrajā nometnes dienā no rīta sagaidījām vēl trīs dalībniekus un pacienājām ar brokastīm. Ap desmitiem, gandrīz tāpat kā Rīgā, mums sākās dievkalpojums zaļajā zālienā pie mājas. Brīnišķīgi, ka varējām baudīt arī Svēto Vakarēdienu. Dienas tālākā gaitā vēl paspējam iestādīt jaunu koku, pavadīt mācītāju uz mājām un kopā turpināt iepriekšējās dienas iesāktās pārrunas par brīvību, ko mums ir dāvājis Jēzus. Brīnišķīgs bija mūsu nometnes noslēgums, kurā dziedājām Dievam slavas dziesmu kopā ar pērkona dārdieniem, izjūtot Viņa varenību. Paldies Dievam par katru vienu cilvēku, kuru Viņš atveda uz šīm divām dienām Bēvuļēnos. Es nezinu, ko Tēvs darīja pie katra sirds, bet tas, ko es saņēmu no Viņa visvairāk – mana Tēva prieks par mani, kā par savu mīļo bērnu, pieņemot mani tādu, kāda esmu. Bet vai jūs nezināt,ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem? 1.korintiešiem 6:19 Slava un pateicība pieder tikai Trīsvienīgajam Dievam! Āmen! Linda

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Veselība Terpentīna peldes (Publikācija no K.Niši gr„Asinsvadu un asiņu atveseļošana” )

Tik vienkāršam un dabiskam līdzeklim, kāds ir terpentīns, piemīt kāda brīnišķīga īpašība: izšķīdināts ūdenī, tas spēj iedarboties uz visu organisma kapilāru tīklu uzreiz. Terpentīna peldes ir visnekaitīgākais un iedarbīgākais līdzeklis cīņā ar slimību un novecošanos. Šo līdzekli drīkst izmantot visdažādāko gada gājuma cilvēki līdz pat sirmam vecumam. Un pat sirmgalvji pēc terpentīna peldes jūtas daudz jaunāki. Izzūd ne tikai vecuma kaites, bet arī pati vecuma sajūta. Un ārēji šāds cilvēks, kaut arī saglabā vecuma iezīmes, tomēr vairs neizskatās kā vecs cilvēks. Peldei izmanto divu veida terpentīnu: balto emulsiju un dzelteno šķīdumu. Katram no šiem veidiem ir savi lietošanas nosacījumi. Baltā emulsija liek kapilāriem darboties, stimulē visu kapilāru sistēmu. Tādējādi tā iedarbojas uz organisma vispārējo stāvokli. Taču jāņem vērā, ka baltā emulsija paaugstina asinsspiedienu. Bet dzeltenā terpentīna peldes -gluži otrādi- pazemina asinsspiedienu, likvidē kaitīgās nogulsnes uz asinsvadu sieniņām, paplašina kapilārus, palīdz aterosklerozes ārstēšanā.. Ja asinsspiediens ir normāls, baltās emulsijas pelde ieteicama pārmaiņus ar dzeltenā šķīduma peldi. Terpentīna peldes būtībā ir vienkāršas. Ārstnieciskais kurss sastāv no 10-30 peldēm. Turklāt terpentīna vannā iet ne jau katru dienu, bet reizi divās vai trijās dienās. Tas atkarīgs no pašsajūtas. Peldei vajadzīgi 100-120ml terpentīna. Ja lieto jaukto peldi, nepieciešams 50 mililitru viena un otra terpentīna. Tas jāizšķīdina ūdenī, kura temperatūra ir 36°. Pēc piecām minūtēm jāpievieno karstais ūdens, lai temperatūra sasniegtu 39°. Pirmās peldes ilgums 10 min, otrās 15 min, pēc tam ar katru nākamo peldi pievienot pa minūtei, līdz peldes ilgums sasniedz 20 minūtes. Sākot ar trešo peldi, ūdens t° pamazām palielina līdz 42°. Pēc terpentīna peldes jūs jutīsieties jaunāks, mundrāks un možāks. Kapilāri būs atvērušies, asins plūsma kļuvusi spēcīgāka, visas organisma šūnas lieliski spēs uzņemt ar asinīm piegādātas barības vielas, būs laba vielmaiņa, tā pilnīgi izvadīs no organisma kaitīgās vielas. Jūs pamanīsiet, ka pāriet sāpes, un jūs jutīsieties patiesi brīnišķīgi. --___________________-- 19 --____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Tā rakstīja gandrīz pirms simts gadiem Pļāpāšanas posts (Publikācija no laikraksta „ Kristīgā Balss” 1939.g.)

Pļāpāšana ir dziļākai garīgai dzīvei lielākā mērā samaitājoša. Visa gara dzīve izteicas mūsu valodā, un tāpēc pļāpāšana ir sirds dzīvības spēka izšķērdēšana. Pārmērīga ziedu bagātība vēl nenozīmē labu ražu. Dažreiz iznāk taisni otrādi. Tamlīdzīgā pārliecīgā runāšanā dvēsele pazūd vārdu bagātībā, kas nenes nevienu augli. Es nerunāju par grēciniekiem, ne arī par vajadzīgu liecības nolikšanu priekš Jēzus, bet par to garīgo personu bezgalīgo runāšanu, par tiem, kuri saka, ka viņi tic šķīstošās žēlastības spēkam. Pļāpāšana ir vislielākais kavēklis, kas mums jāpārspēj, ja gribam nākt sirsnīgā, pastāvīgā satiksmē ar Dievu. Ievēro, kā ļaudis vienmēr par vienu un to pašu lietu runā, cik mazas, nenozīmīgas lietas caur vārdu straumi top palielinātas. Lietas, kurām jau sen vajadzēja būt apraktām, caur pļāpāšanu atkal tiek vilktas gaismā; par daudz mazvērtīgām lietām strīdas bezgalīgi. Vieglprātīgā veidā tiek pārrunāts par nopietnām Svētā Gara lietām, līdz kamēr tas, kas savā sirdī nes patiesu dievišķas klusēšanas kristību, redz vajadzību aiziet kādā vientuļā vietā, lai tur savu garu atkal sakopinātu un atrastu vajadzīgo sirds mieru ar Dievu. Mums vajag ne tikai no grēka tapt šķīstiem, bet mūsu dabīgajam, cilvēcīgajam garam vajag nomirt savai gribai un daudzrunībai. Domā vienmēr par daudzrunības nevēlamajām sekām: Pirmkārt, tas iztērē garīgu spēku. Dvēseles domas un jūtas ir kā pulvers un tvaiks- jo vairāk viņi tiek kopā saspiesti, jo lielāks top viņu spēks. Otrkārt, tā ir laika izšķiešana. Ja mēs to laiku, ko pavadam tērzējot, izlietotu apslēptai lūgšanai un derīgu rakstu lasīšanai, tad mēs drīz sasniegtu augstāku pakāpi garīgā dzīve, un dievišķais miers mūs tādā mērā satvertu, par ko mēs neesam ne sapņojuši. Treškārt, daudzrunība mūs paved izrunāt negudras, neiepriecinošas un nevajadzīgas lietas. Garīgās sarunās drīz vien „tauki ir nosmelti” un

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

mūsu sarunu atlikums ir tikai ūdeņains, nokrejots piens. Tad mums klusībā jāiet pie Dieva, lai dvēsele atkal piedzīvotu jaunu, spēcīgu žēlastību. Svētais Gars mums atgādina biedinoši: „Kur ir daudz vārdu, tur netrūkst grēka”. Pat tiem vislabākiem starp svētajiem nav iespējams izrunāt vairāk par zināmu mēru, bez kā neizteiktu kaut ko nemīlīgu, ievainojošu, ģeķīgu, vai maldīgu. Mēru katram pašam vajag personīgi sev priekšā rakstīt. Ja citi daudz pļāpā, tad man jāapņemas dzīvot pastāvīgā mierā un sirds pazemībā. Man jāsargā manu muti, it kā sardze apsargā cietoksni; turklāt man ar cienību pret citiem jāpārtrauc šādu tērzēšanu, jeb no šādas sabiedrības jāatkāpjas, lai nāktu sirsnīgos sakaros ar manu dārgo Kungu. Dziedināšanai no tērzēšanas jānotiek iekšķīgi. Daudzreiz tas notiek caur iekšķīgu ciešanu cepli, kurā visi nevajadzīgie sārņi tiek sadedzināti, jeb caur kādu atklāšanu, kas dvēseli nostāda Dieva Majestātes un mūžības priekšā un liek cilvēcīgām, pasaulīgām spējām pastāvīgi klusēt. Ja mēs gribam garā staigāt, tad nedrīkstam pļāpāt tāpēc, ka nav jārunā arī tai nolūkā, lai tikai laiku pakavētu. Lai mūsu runāšana būtu iespaidīga, tad mums ir jārunā priekš tam no Dieva paredzētā laika un saskaņā ar iekš mums iemājodamo Svēto Garu. Neesi par daudz ātrs ar savu muti, un lai tava sirds tavā trauksmē nepārsteidzas kādu vārdu izrunāt Dieva priekšā, jo Dievs ir debesīs, bet tu esi virs zemes; tāpēc lai maz ir tavu vārdu! (Zal.māc.5:1) Lūdzu, lasi un ievēro vēl sekojošas rakstu vietas: „Kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka, bet, kas savu muti savalda, ir gudrs .” Zal.pam.. 10:19 „Un, kas paļaujas un uzticas tikai vārdiem, tam nekas netiek! "Zal.s.v.18 :7 „

Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna. "

Mat.5:37., ”...jo

pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts." Mat. 12:36-37. „...tāpat bezkaunība, tukšas runas, jo tādas lietas neklājas, bet gan jo vairāk pateicība.” Evez. 5:4.

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Mana liecība Mana dzīve ir neliels punktiņš uz Mūžības audekla. Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos. (Jāņa 15:16) Es ticu, ka Dievs mani ir izredzējis un nolicis mani šeit, šajā vietā un šajā laikā. Es ticu, ka Viņš vada visas manas dienas, gan gaišās, gan tumšās. Viņš ir tas, kas man liek priecāties un bēdāties. Viņš ir tas, kas dod man laimes mirkļus, kuri ļauj manai dvēselei pacelties neiedomājamos debesu augstumos, un Viņš ir tas, kas Savā žēlastībā mani nomet uz zemes, lai es savā augstprātībā un lepnībā nekļūstu par lielu „kleksi” Viņa dzīvības grāmatā. Dievs nekad neuzliek vairāk, kā mēs spējam panest, bet tajās reizēs, kad mūsu dzīvei brāžas pāri kārtējais „cunami”, rodas miljons ,,kāpēc!?” Kāpēc Tu, Kungs, ar mani tā izrīkojies? Ko tad es TĀDU esmu izdarījusi? Kāpēc Tu man liec ciest sāpes un pazemojumus? Kāpēc Tu esi atņēmis manai dvēselei mieru un manai sirdij prieku? Vai tad es Tev tāda esmu vajadzīga? Man tik daudz ir saplānots... Kāpēc Tu neļauj man darīt manus darbus, kāpēc Tu mani tā sasēji? Kāpēc? Nu, atbildi taču, kāpēc! Cik ilgi vēl Tu ar mani nerunāsi? Bet Viņš dod laiku. Viņam nekur nav jāsteidzas. Viņš dod laiku šos „kāpēc” uzdot tik ilgi, kamēr es vairs neklausos sevī, bet gan Viņā... Katrs pārbaudījums mums ir kā mācībstunda, un sāpes spēj daudz ko iemācīt. To man šīs vasaras skaistākajā mēnesī Dievs Savā žēlastībā arī ļāva saprast. Viņš man tik ilgi lika palikt mierā, kamēr kādā naktī es visu ieraudzīju kā ar jaunām acīm… Tas pēkšņi vienkārši notika- neizturami smagais un sāpīgais vienaldzības un neizpratnes tukšums no manis nokrita kā slogs. Es esmu brīva! Un tad parādās gaisma- es skaidri saredzu savu vainu… Man ir kauns par sevi un tajā pašā laikā liels atvieglojums… Dievs liek manā mutē vārdus, Viņš liek man atšķirt grāmatu un lasīt, Viņš klausās, ko es domāju un manu domu daudzpunktu vietā liek Savus Vārdus! Manī ienāk miers, un pēkšņi es konstatēju, ka smaidu… Kāda tā ir laime, sajust atkal Viņu sevī! Ar to pašu brīdi es pēkšņi saprotu, ka, lai arī es esmu tikai neliels punktiņš uz Mūžības audekla, Viņš ir tas, kas neatiet no manis ne mirkli, Viņam nekas nav svarīgāks par mani un Viņš dara visu, lai es pati sevi neizdzēstu no šī Mūžības audekla. Zaiga

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Ceļojumi Svētceļojums uz Medžugori No 31. maija – 9.jūnijam es piedalījos svētceļojumā uz Medžugorji. Galapunktā ieradāmies agri no rīta, ap 3 :30. Mūs izmitināja skaistās mājās. Ir miers un klusums, kaut šis ciems ir pārpildīts ar dažādu tautību katoļu svētceļniekiem. Vakarā dodamies uz misi, iepriekš nolīst silts, ražīgs lietus, ielas pārplūdušas, basām kājām, slapji ieejam katedrālē. Itāļu vīrieši, ieraudzījuši manu mazmeitu Santu, ar priecīgām acīm izbrīvē vietu viņai, vēlāk arī mums ar Rasmu. Pirmo reizi esam tādā katoļu dievkalpojumā, ļoti, ļoti skaisti dzied. Katru rītu visa 59 cilvēku lielā grupa sastopas ap lielo galdu, lai pārrunātu katras iepriekšējās dienas izjūtas un aizlūgtu viens par otru. Ar mums ir priesteris Rolands no Alūksnes. Otrā rītā visi kāpjam Krusta kalnā, ir ļoti saulains un karsts laiks. Ejam lūdzot – priestera Rolanda vadībā. Viens otram palīdzam un stutējam uz priekšu. Apstājamies katrā no 14 pieturām un īsi pārrunājam šo Bībeles atainojumu. Ceļš līdz augšai pie krusta ir grūts, bet mēs visi to sasniedzam. Katrs atrodoties savās pārdomā un lūgšanās ar sevi, katoļi ar grēksūdzi pie priestera Rolanda. Protams, arī safotografējamies un atpūšamies. Lejā doties atļauts katram atsevišķi. Man šis lejupceļš bija ļoti, ļoti grūts. Trešās dienas rīts sākas ar pārrunām par Krusta kalna ceļu. Varu pateikt tikai to, ka bija ļoti grūti. Grupas vadītājs uztraucās, kāpēc neesmu teikusi, viņi būtu lūguši par mani. Paldies par šiem vārdiem, bet man vajadzīgs laiks savām pārdomām. Dienā ejam uz Dievmātes parādīšanās kalnu. Saule , karstums, tāpat visas Bībelē aprakstītās pieturas – 14. Bet daudz īsākas un vieglākas. Pie Dievmātes statujas lūgšanas, dziesmas, katrs savās lūgšanās un pārdomās. Miers, klusums, putnu dziesmas, ziedoši granātkoki, daudz svētceļnieku. Šeit sapratu, ka man jālūdz par manu znotu Aleksandru. Tāds kluss prieks dvēselē, viss saprotams, arī iepriekšējās dienas grūtības. Tāds miers - neviena oda, neviena vārna neķērc, lejā ciemā vista stāsta visai pasaulei, ka ir ola izdēta, govs klusi iemaujas. Kaut kur tālu, klusi aizbrauc mašīna, daudz cilvēku – skaisti, laipni, smaidoši, katrs savā valodā sveicina, visi saprot viens otru. Ak, Paradīze uz zemes! --___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Vakarā misē, kad dzied O, Santa, O Santa, es sapratu, cik manai mazmeitiņai tēvs devis skaistu vārdu – Santa, kā itāļi par viņu un vārdu priecājas. Kad es ejot pa ielu saucu viņu - Santa, Santa, cilvēki skatās. Kāpēc saldējuma pārdevējs tik ļoti smaida? Es taču saucu svētā, svētā... Medžugori. Ak, Dievs - Jēzu, šeit tik skaista parādījās Tava māte Marija! Es patiesi izjutu to īpašo Medžugori atmosfēru, un šis svētceļojums to mīlestības liesmiņu, ko iededza mani vecāki manī, no jauna uzpūta lielāku, ar mīlestību uz Jēzu manu draugu, palīgu un sargātāju. Mums tā jānes pa visu Latviju, lai tā mūsu zemē spoži degtu un dzīvotu un izgaismotu visus mūsu zemes stūrīšu pat vistumšākajā brīdī. Tā ir mīlestības uguns, kas sasilda un silda ilgi, ilgi un, lasot Bībeli, mēs to uzturam atkal spožu. Esmu ļoti pateicīga mūsu draudzes māsai Rasmai, ka viņa pateica par „Svētceļojumu uz Medžugori”. Paldies „Svētā Sebastiana mājas” vadītājiem Bauskā Inai un Normundam Grasmaņiem, kas saprata mūs un priecājās par lielo luterāņu skaitu šai ceļojumā. **** Ciemojoties savā dzimtajā pusē Vecpiebalgā, iegriezos arī pie sen neredzētiem ļaudīm. Mans jaunības dienu draugs, uzkāpis uz savas mājas jumta labot skursteni, pārsteigumā ieraudzījis, cik skaista ir mūsu mīļā Latvija.... Visskaistākā par visām zemēm. Mūsu abu kopējais rezumē: Tagad saprotam, kāpēc stārķi katru gadu atgriežas atpakaļ Latvijā- lai vītu no jauna ligzdu un no augšas redzētu šo skaistumu. Ruta

Daži cilvēki redz savu dzīves kausu pustukšu, bet optimisti to redz līdz pusei pilnu. Viņi vienu un to pašu stāvokli apzīmē dažādi, jo dažāds ir arī viņu skatījums uz dzīvi. Robina S. Šarma --___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Pārdomām Vilciens sāka kustēties. Tajā bija dažādu vecumu cilvēki, pārsvarā strādnieki un jaunieši, kuri devās uz skolu. Netālu no loga apsēdās vecs vīrs ar savu trīsdesmit gadīgo dēlu. Tikko kā vilciens sāka kustēties, dēls piepildījās ar prieku un saviļņots vērās ainavā aiz loga. “Redzi, tēt, ainava tik ātri mainās, zaļie koki paslīd viens otram garām, tas ir tik skaisti!” Šāda uzvedība no trīsdesmit gadīga vīrieša lika pārējiem justies savādi. Ļaudis sāka kurnēt par dēla uzvedību. “Šis cilvēks liekas nedaudz jucis”, nočukstēja jaunlaulāto pāris viens otram. Pēkšņi sāka līt…. Lietus lāses krita ceļotājiem virsū pa atvērto logu. Trīsdesmit gadīgais vīrietis sāka priecāties un teica: “Tēt, paskaties cik burvīgs ir lietus!” Jaunlaulātā pāra sievai dažas piles uzpilēja bojājot tās gaišo kostīmu. Jaunā sieviete pēkšņi neizturēja: “Vai jūs neredzat? Tas ir parasts lietus – katru dienu ir tāds šajā klimatā! Ja jūsu dēls nejūtas labi, viņš jānogādā pēc iespējas ātrāk garīgās veselības medicīnas iestādē… lai netraucē ļaudīm turpmāk!” Vecais vīrs vilcinājās, apdomāja atbildi un klusinātā balsī sāka stāstīt: “Mēs ar viņu tieši šobrīd braucam no medicīnas iestādes… Manu dēlu no rīta izrakstīja… Viņš bija akls no dzimšanas, pagājušajā nedēļā viņš atguva redzi, tādēļ lietus un daba ir jaunums viņa acīm…. Lūdzu, piedodiet mums par sagādātajām neērtībām…”

Kad apjautīsiet savu bagātību, saule iznirs no mākoņiem, diena kļūs gaišāka, jūs pasmaidīsiet un spēsiet saņemties, lai dzīvotu tādu dzīvi, kādu Dievs jums lēmis, - ar cieņu, gara spēku drosmi un pašpaļāvību. Ogs Mandino

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Rītdiena bieži tiek uzņemta tik vieglprātīgi Mans draugs atvēra savas sievas kumodes lādīti un izņēma paciņu, kura bija ietīta zīdpapīrā un pārsieta ar sārtu lenti. Tā nebija…parasta paciņa, tā bija paciņa ar skaistu zīda veļu. “To es viņai nopirku, kad mēs pirmo reizi bijām Ņujorkā. Tas bija 8 vai 9 gadus atpakaļ. Viņa nekad to nav uzvilkusi. Viņa glabāja to īpašam gadījumam. Es domāju, ka tagad ir pienācis šis īpašais gadījums.” Viņš piegāja pie gultas un nolika veļu, kur stāvēja pārējās lietas, kas bija paņemtas no apbedīšanas biroja. Viņa sieva nomira. Tad viņš pagriezās uz manu pusi un teica: ,,Neko netaupi īpašam gadījumam; katra diena, kuru Tu nodzīvo, ir īpašs gadījums”. Šodien es vairāk lasu un mazāk sekoju kārtībai visapkārt. Es apsēžos savā verandā un priecājos par skaisto skatu, nepievēršot uzmanību nezālēm. Es pavadu vairāk laika ar ģimeni un saviem draugiem, un mazāk laika veltu darbam. Tagad es vairs neko neglabāju: es katru dienu lietoju savas kristāla glāzes. Ja vajag, uzvelku savu jauno žaketi, lai aizietu uz veikalu iepirkties. Arī savas mīļākas smaržas lietoju ikdienā, tā vietā, lai iesmaržotos tikai svētkos. Tādi teikumi kā “gan jau kādreiz” vai “kādā no dienām”, ir izdzīti no mana vārdu krājuma. Ja tas ir tā vērts, es gribu redzēt, dzirdēt un darīt lietas šeit un tagad. Es neesmu pārliecināts, ko darītu mana drauga sieva, ja uzzinātu, ka rīt viņa vairs nebūs. (rītdiena bieži tiek uzņemta tik vieglprātīgi). Es domāju, ka viņa sazvanītos ar savu ģimeni un saviem tuvākajiem draugiem. Varbūt viņa piezvanītu kādam vecam draugu pārim, lai salīgtu mieru vai atvainotos par kādu vecu strīdu. Šie mazie neizpildītie darbiņi, kuri man traucētu, ja es zinātu, ka manas dienas ir skaitītas. Mani satrauktu, ja es nebūtu saticis draugus, kurus gribēju šai dienā satikt. Satrauktu, ja nebūtu uzrakstījis vēstules, kuras bija jāuzraksta šajās dienās. Satrauktos, ka saviem tuvajiem pārāk reti esmu teicis, cik es stipri viņus mīlu. Tagad es nelaižu garām un neatlieku neko no tā, kas varētu sniegt manā dzīvē vairāk prieka un laimes. Es sev pasaku, ka katra diena, katra minūte – tas ir kaut kas īpašs, kaut kas vienreizējs. S.Bernava

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Pasmaidīsim Māmiņa prasa Jānītim : Vai zivtiņām akvārijā ūdeni jau nomainīji? Nē, viņas veco vēl taču nav izdzērušas ! Nu, kā, vai ārstnieciskās dūņas, ko es izrakstīju, palīdzēja uzlabot jūsu sievas izskatu? - Tikai pirmās divas dienas. Pēc tam tās nokrita. Pie ārsta: - Pacient, vai jūs smēķējat? - Nē. - Lietojat alkoholu? - Nē. - Nevajag tik muļķīgi smaidīt, vienalga kādu vainu atradīšu! Man ar sievu ļoti padodas domu apmaiņa – atnāku ar savām domām, aizeju ar viņas. Kāds bagāts cilvēks atnāk pie mācītāja un sola viņam simt dolāru, ja mācītājs pateiks, kur dzīvo Dievs. Mācītājs pasmaida: - Tu dabūsi no manis divsimt dolāru, ja pateiksi, kur Dievs nedzīvo

- Onkul, ko tu tur dari? - Es, Jānīt, lieku mēslus uz zemenēm - Mēs gan mājās uz zemenēm vienmēr liekam putukrējumu...

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Literārā lappusīte Livars Jankovskis Laiks Debesīs ir mazas Zvaigznītes, un Debesīs ir mazas Ābelītes. Un Augusta naktīs var Redzēt, kā no Debesīm mirdzoši Āboli krīt. *** Autors nezināms Izaud sev brīdi prieka, No tā, kas Tev pieder, No tā, kas nav jāaizņemas, No tā, kas ir neatņemams. Pataupi mirkli laimes, No tā, kas Tev jau bijis, No tā, kas Tevī slēpjas, No tā, kas sirdī dzirkst. *** Macune Tojodzo Haika Ar ceļinieku kopā Arī skudra ierāpo Gaismas templī.

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Laiks Kura no pasaules lietām ir visgarākā un visīsākā, visstraujākā un visgausākā, visvairāk dalāmā un visvairāk izstieptā, visvairāk novārtā pamestā un visvairāk nožēlotā, bez kuras nekas nevar notikt, kura aprij visu, kas ir mazs, un atdzīvina visu, kas ir liels? Vieni teica, ka mīklas atminējums esot laime, citi, ka zeme, vēl citi, ka gaisma. Bet, tas ir laiks… Nekas nav garāks, jo tas ir mūžības mērs; nekas nav īsāks, jo tā pietrūkst visiem mūsu nodomiem; nekas nav gausāks tam, kas gaida, nekas nav straujāks tam, kas līksmo; tas sniedzas līdz bezgalībai lielumā; tas dalās līdz bezgalībai mazumā; visi cilvēki to vieglprātīgi izšķiež, visi nožēlo tā zudumu; nekas nenotiek bez tā; tas liek aizmirst visu, kas nav nākamo laiku cienīgs, un dāvā nemirstību diženajam. Ko par laiku ir teikuši mums vairāk vai mazāk zināmi cilvēki? Mēs žēlojamies, ka dienas par īsām, bet izturamies tā, itin kā tām nekad nepienāktu beigas. (Seneka) Šim laikam ir viena priekšrocība pār visiem citiem – tas atvēlēts mums. (Čārlzs K. Koltons) Nepārsniedz ātrumu – 24 stundas diennaktī. (H.Šteinhauss) Neizniekojiet laiku – tas ir audums, no kura darināta dzīve. (Sers Ovens Villanss Ričardsons) Aizbildināšanās ar laika trūkumu sevis pilnveidošanai, vai nu tā attiektos uz prātu vai dvēseli, ir aptuveni tas pats, kas aizbildināšanās ar pārāk lielu braukšanas ātrumu, neatrodot laiku tam, lai automašīnā ielietu degvielu. Atlicinot laiku tam, lai asinātu prātu, parūpētos par savu fizisko ķermeni un izkoptu dvēseli, visa tava dzīve kļūs daudzveidīga un prieka pilna. Laika izbrīvēšana, lai sevi atjaunotu, ir absolūti nepieciešama.

Vinnijs Pūks Sivēnam jautāja: “Kas šodien ir par dienu?” Sivēns atbildēja: “Šodiena” Vinnijs nopriecājās: “Šodiena ir mana mīļākā diena!”

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Afiša Koncerti 14.aug. plkst. 17.00 - Koncerts AVE MARIA O.Pjatigorska (soprāns), J. Ļisicina ( ērģeles) 21. aug. plkst. 17.00 - Ērģeļmūzikas koncerts Doroteja Kerr (Brazīlija) 28. aug. plkst. 17.00 - Koncerts AVE MARIA J. Tarvids (soprāns), J.Ļisicina (ērģeles), V.Korenjevs (vijole) ----------------------------------------------------------------------------------------------------

-------------------------------------------------------------------------------------------------

Ziņojumi Mācītājs Ingus Dauksts augustā ir atvaļinājumā. Jaunās iesvētes grupas mācības sākas 17.augustā plkst.18.00 Iesvētes dievkalpojums – 26.septembrī Kārtējā diakonijas sapulce – 4. septembrī plkst.10.00 ----------------------------------------------------------------------------------------------------

-------------------------------------------------------------------------------------------------

Lūdzam atsaukties žurnālistikas studentus vai cilvēkus, kuriem interesētu kalpošana pie draudzes avīzes „Diakonijas Vēstis” veidošanas (materiālu salikšana, maketēšana un korektēšana ). ----------------------------------------------------------------------------------------------------

-------------------------------------------------------------------------------------------------

Pateicība Kungs, es uzdrošinos ticēt, ka Tu esi te, blakus manai slimības gultai un uzklausi manas lūgšanas. Es pateicos par Tavu mīlestības plānu attiecībā uz mani: Tu mani mīli vairāk, nekā es spēju iedomāties; Tu izmantosi visu, kas notiek, manam labumam un Savam godam. Lai pateicība Tev un gods mūžīgi mūžam! Ruta ----------------------------------------------------------------------------------------------------

-------------------------------------------------------------------------------------------------

Sludinājumi Draudze meklē apsaimniekotāju īpašumam 90 km no Rīgas, vēlama ģimene. Iespēja veidot savu saimniecību. Tālr. 29180484

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

Lūgšana Vienosimies kopīgā draudzes lūgšanā ik vakaru 22:00 un 23:00

Es Tev pateicos, mans Dievs, par Tavu žēlastību un mīlestību, par Tavu klātbūtni manā dzīvē. Dod man spēku pateikties par visu, kas ar mani notiek; arī tad, kad man neveicas, kad esmu grūtībās un sāpēs. Mans Dievs! Pildi manu dzīvi ar prieku un gaismu! Ļauj man ieraudzīt Tevis radīto skaistumu un no sirds priecāties par katru jaunu dienu.! Ļauj man izbaudīt šo jauko vasaru. Svētī un sargā manu ģimeni, manus bērnus un mazbērnus. Sūti Savu sargenģeli pie tiem, kas ir ceļojumos, sargā un vadi manus mīļos, kas aizbraukuši un atraduši savas mājas tālās zemēs. Pieskaries ar Savu dziedējošo roku tiem, kas ir slimībās, nabadzībā, sāpēs un ciešanās. Mans Dievs, uzlūko arī tos, kas ir bagātībā un priekos. Kungs, sūti pie viņiem Svētā Gara spēku, ka viņi var atgriezties! Es lūdzu Tevi, Kungs, par mūsu draudzi, par mūsu mācītājiem un viņu ģimenēm, par visiem darbiniekiem un kalpotājiem - stiprini viņu ticību un dod viņiem spēku kalpot Tev ar prieku. Vadi mūsu rokas un prātus gan pie dievnama remontdarbiem, gan arī pie visiem darbiem mūsu draudzes mājās Bēvuļēnos. Sargā un vadi visus mūsu bērnus un jauniešus, dod viņiem svētīgas un piepildītas brīvdienas, neļauj viņiem aizmirst Tavu patieso Vārdu un sargi viņus no pārgalvībām un nelaimēm. Mīļais Kungs Jēzus, sildi ar Savu mīlestību mūsu draudzes veco un vientuļo cilvēku sirdis, neļauj aizmaldīties no Tava ganāmpulka nevienai avij, jo tikai pie Tevis ir miers un patvērums. Amen!

--___________________--

--____________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2010. gada augusts Nr.43

REGULĀRĀ INFORMĀCIJA www.janabaznica.lv Dievkalpojumi Svētdienās plkst. 10.00 Trešdienās plkst. 18.30 Katra mēneša otrajā svētdienā dievkalpojums ģimenēm ar maziem bērniem plkst. 12.00 ----------------------------------------------------------------------------------------------------

-------------------------------------------------------------------------------------------------

Draudzes mācītāji pieņem apmeklētājus Otrdienās no plkst. 14.00 līdz 19.00 Ingus Dauksts Trešdienās no plkst. 10.00 līdz 13.00 Juris Zariņš Ceturtdienās no plkst. 10.00 līdz 13.00 Juris Zariņš ----------------------------------------------------------------------------------------------------

-------------------------------------------------------------------------------------------------

Draudzes kanceleja Adrese: Jāņa iela 7, Rīga, LV-1050, tālrunis 67224028 Darba laiks: no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 13.00 ----------------------------------------------------------------------------------------------------

-------------------------------------------------------------------------------------------------

Draudzes priekšnieks Andris Blūms tālrunis/fax 67225171, mob.29180484, e-pasts: ablums@tvnet.lv, apmeklētājus pieņem pēc iepriekšējas vienošanās. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

-------------------------------------------------------------------------------------------------

Diakonijas vadītāja Zaiga Ābele tālrunis 67250842, mob.29116848, e-pasts: zaiga.abele@gmail.com, apmeklētājus pieņem trešdienās no plkst. 12.00 līdz 13.00 svētdienas skolas telpās un svētdienās pēc dievkalpojuma. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

-------------------------------------------------------------------------------------------------

Bībeles stundas – ceturtdienās plkst. 18.00 Draudzes bibliotēka – darbojas 1.balkonā pēc svētdienas dievkalpojuma. ---------------------------------------------------------------------------------

-------------------------------------------------------------------------------------------------

Draudzes arhivārs - fotogrāfs Ēriks Kužums, tālrunis 67549118 Foto sesijas - Jānis Kudiņš, tālrunis 29118151 Fotogrāfs – Aivars Lode, tālrunis 29560379 ----------------------------------------------------------------------------------------------------

-------------------------------------------------------------------------------------------------

Avīze iznāk 4 reizes gadā. Par izdevumu atbild: J.Zariņš, A.Blūms, Z.Ābele e-pasts: zaiga.abele@gmail.com

--___________________--

--____________________-