Diakonijas vēstis N50 by Ernests Kečko

______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE · 2012. gada aprīlis Nr.50 -------------------------- ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

--____________________--

--__________________-1

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Mācītāja sleja Kristus pavasaris Kristus ir pavasaris, pavasaris ir atdzimšana, atdzimšana ir Kristus, Kristus ir pavasaris. Pavasaris ir ... Es gribu uzdot katram mājas darbu – uzrakstīt dzejoli par pavasari. To var darīt arī prātā, skatoties, kas notiek ap mums. Tas arī slēptais uzdevums – ieraudzīt, kas notiek. Bet domās jāsarindo vārdi saule, putni, asni, ziedi, un neiztikt arī bez – dubļi, peļķes, kaķi, ziemas netīrumi, lai tomēr tiktu pie – zaļums, lapas, ligzdas. Un tad jau būs arī klāt – zvani, rīts, sievas, liels akmens un – tukšums ... Daudz ļaužu, pilna baznīca priecīgu cilvēku, kas atkal grib uzzināt pavasara atmošanās vēsti – tukšums! Kad izlasām, ka tukšums ir pilnība, tad paliekam domīgi. Tāda kā vārdu spēle, kura jāver ar prātu. Un tad es domāju – bezgalība ir Visums. Vai tas nav tas pats tukšums? Pati lielākā pilnība. Un Dievs ir visā šajā tukšuma pilnībā kā piepildītājs, Visa Piepildītājs ar jēgu un saturu. Katra atdzimšana notiek pēc Viņa prāta un likuma. Kad skaties pavasarī, tad gribas saukt – brīnums!- arī šim vārdam ir jābūt jūsu dzejolī! Dzīve kļūst par brīnumu, kad tajā ienāk Dievs. Līdz tam tā ir vienkārši dzīve ar rītiem un vakariem, ziemām un vasarām. Dievs liek ieraudzīt tukšumā Savu dziļumu. Un ļauj cilvēkam tajā būt klāt. Redzamā dzīve ir skaista, bet ne mūžīga. Tā ir pieblīvēta ar tik daudz pārdzīvojumiem, līdzi jušanu, ka reiz saproti, tu nevari padarīt visus darbus, nevari izdzīvot visas dzīves, vari tikai vienu, savējo, to, kuru tev ir devis Dievs. Kad to saproti, tad tā kļūst mūžīga. Tad tu saņem Kristus atdzimšanas dāvanu un lien ārā no sasalušās zemes. Reizēm galīgi nelaikā, jo vēl būs salnas. Reizēm lielā slapjumā, kur diez vai tev sanāks ilgi ziedēt. Bet Dievs tev pieskaras, un tu esi atdzimis mūžībai. Tu esi augšāmcēlies līdz ar Kristu - Svētais pavasaris! Paskaties apkārt, palūkojies uz savu dzīvi un ieraugi - tur, kur liekas ir tikai tukšums, arī tur ir Dievs, jo Viņš ir visur. Varbūt tikai mēs neesam tur. Skaistu dzejošanu, dzīvi kā dziesmā, no kuras vārdus nevar izmest, ne grūtos, ne vieglos – vēl katram mācītājs Juris, dzejnieks – amatieris.

--____________________--

--__________________-2

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Pārsteiguma rīts! Ar diviem vārdiem ir iespējams apzīmēt visu Lieldienu notikumu. Tikai ar dieviem vārdiem – pārsteiguma rīts! Jūs piekritīsiet, par Jēzu mēs neko nezinātu, ja nebūtu Lieldienu notikuma. Ja Jēzus dzīves stāsts būtu noslēdzies ar nāvi pie krusta, tad Jēzus jau sen būtu aizmirsts, tāpat kā tie daudzi tūkstoši jūdu, kuri tika pie krusta sisti gan pirms Jēzus, gan arī pēc. Lieldienas ir pārsteigums gadu no gada mums visiem, kas šos svētkus svinam no paaudzes uz paaudzi, atklājot šo svētku dziļāko jēgu. Lieldienās mēs katrs izjūtam satricinošu pārsteigumu. Neviens neko tādu nav gaidījis. Kaps ir tukšs. Kristus kaps ir tukšs, pavisam tukšs. Kapā neviena nav. Lieldienu Augšāmcelšanās notikuma pārdzīvojums vispirms ir šoks, pēc tam pārsteigums un tikai daudz vēlāk prieks. Katru gadu Lieldienu rītā mēs nākam uz Dievkalpojumu jau zinādami, kādu vēsti dzirdēsim. Mēs sveicināsim cits citu ar vārdiem - Kristus ir Augšāmcēlies! Un saņemsim atbildi - patiesi Augšāmcēlies! Par Lieldienām mums stāsta visi Jaunās Derības evaņģēliji. Tomēr, kā tur toreiz bija? Kas notika? Vai Lieldienu notikumu ir iespējams salikt pa plauktiņiem kā vēstures hronikas grāmatas? Mēs varam jautāt – kurš bija tas, kas novēla akmeni no Jēzus kapa? Vai tukšajā kapā sēdēja cilvēks, eņģelis vai var būt vairāki eņģeļi? Vai Augšāmceltais Jēzus vispirms sūtīja mācekļus uz Galileju vai deva norādījumu palikt Jeruzalemē? Kā jūs domājat, kā patiesībā bija? Vai mūsu ticībai šie jautājumi ir svarīgi? Vai mēs varam par Lieldienu notikumu domāt, skatīt un vērtēt tāpat kā paša Jēzus stāstītās līdzības, kas ir aprakstītas evaņģēlijos? Evaņģēlijos ir atrodamas Jēzus stāstītās līdzības par pazudušo dēlu, par žēlsirdīgo samarieti, par cietsirdīgo kalpu, par desmit jaunavām un daudzas citas. Līdzībās aprakstītie notikumi varbūt bija tā vai gandrīz tā. Varbūt kaut kā mazliet citādi. Varbūt pavisam citādi. Tomēr, ne jau tas ir svarīgākais, cik burtiski, precīzi šie notikumi atstāstīti. Daudz svarīgāk ir tas, ko šie notikumi nozīmē mums. Ko nozīmē šīs līdzības? Ko nozīmē Lieldienu notikums, ja to mēs skatām kā līdzību? Kas tad ir Lieldienas? Tā ir diena, kas sniedz mums atbildes uz pašiem, pašiem dziļākajiem jautājumiem. Tas viss notiek grūti aptveramā, tukša kapa priekšā. Tukša kapa priekšā mēs

--____________________--

--__________________-3

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

sākam saprast, ka Jēzus nav jāmeklē tur, tālu pagātnē, kad to sita krustā un guldīja kapā. Nē, Viņš ir jāmeklē šeit un tagad, manās gaitās, manā ikdienā, manos ceļos, manos jautājumos, manās sarunās un tajā dzīvē, kuru es šodien dzīvoju. Un, ja tu meklēsi, tad tu sajutīsi, ka Dievs ir visu laiku tev blakus, tev līdzās, pie tevis. Par pašu svarīgāko, par vārdos neizsakāmo, par citas realitātes un pasaules pieskārienu mēs bieži vien varam runāt tikai līdzībās. Tomēr, ja mēs jautājam, kā tas toreiz notika – vai reāli, faktiski, taustāmi, burtiski vai citādi? Vēl kaut kā atšķirīgi? Vai tas ir svarīgi? Nē, nav! Tas nav svarīgi! Tici tam un pieņem to tā, kā tu saproti. Kā tu to spēj un kā tu vēlies. Mums svarīgi ir saprast, ko šis notikums nozīmē, kur tajā ir apslēpta dziļākā patiesība par fizisko realitāti, kas ir dziļāka par vēsturiskajiem faktiem. Ja mēs tā skatāmies uz Lieldienu notikumu, tad tas nozīmē, ka Jēzus šodien nav mirušo pasaulē, bet ir starp dzīvajiem. Tas, ko cilvēki klusināja, mocīja, nonāvēja, kapā ielika, par to parūpējās Dievs. Viņš ir dzīvs! Jēzus ir dzīvs! Tas nozīmē, ka visiem, kuri Jēzum seko, tiek apsolīts – jūs Viņu redzēsiet, jūs Viņu piedzīvosiet! Jēzus ir ar mums šeit un tagad, mūsu ceļos, mūsu dzīvē, neatkarīgi no tā, vai mēs to apzināmies un jūtam. Ar Jēzu mēs ejam jaunu, citādu, pārvērstu un brīvu ceļu. Tikai no pārvērstā var nākt pārvērtības. Jēzus Kristus ir Augšāmcēlies! Evaņģēlists Kaspars Bērziņš Brāļi un māsas Kristū! „Slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas Savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem, neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts debesīs jums, kas Dieva spēkā tiekat pasargāti ticībā pestīšanai, kas ir sagatavota, lai atklātos pēdējā laikā. Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies.” 1Pēt 1:3-11 Kristus augšāmcelšanās svētkos mēs nākam ar pateicības un slavas vārdiem mūsu Dieva priekšā par lielo žēlastību, ko Viņš mums dāvinājis savā Dēlā! Dieva vārdi mums šodien liecina, ka Dievam ir uz mums liela --____________________--

--__________________-4

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

žēlastība. Dievs, būdams labs, svēts un pilnīgs, dāvina neaptveramas dāvanas tiem, ka tic Viņa Vienpiedzimušajam Dēlam. Viena no šīm dāvanām, kas dota caur Kristus augšāmcelšanos, ir dzīva cerība. Mūsu dzīvē ir bijušas dažādas cerības. Daudzas vēl ir dzīvas, bet daudzas jau ir mirušas. Atceroties jaunības sapņus, varam ieraudzīt to, cik daudz vai maz tie piepildījušies. Lielākajai cilvēku daļai cerības ir mirušas. Dievs ar Kristus augšāmcelšanos dāvina dzīvu cerību, kas mūsu bēdās, izmisumā un tumsā ienes debesu realitāti, mūžīgo dzīvību. Dievs mums dāvina negrozāmus apsolījumus sacīdams caur savu Dēlu: „ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam!” Debesu Tēvs mums stāsta par īpašu mantojumu, ka mums uzglabāts debesīs, tas ir nevīstošs, neiznīkstošs un mūžam aktuāls debesīs. Viņš saka: „neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts debesīs jums.” Dzīves ceļš līdz šim mantojumam nav viegls. Dažādas ciešanas un pārbaudījumi pēc Dieva prāta pārbauda mūsu ticību. Tas mūs noskumdina, tomēr Dieva apsolījums, šī cerība uz Kristus uzvaru pār nāvi un debesu mantojumu svēto pulkā uztur mūs ticībā un paļāvībā uz Debesu Tēvu. Paļausimies uz Viņa vārdu, ka pārbaudījumi nāk, ja tas nepieciešams. Atzīsim, ka notiekošie pārbaudījumi ir pēc Dieva prāta nepieciešami mūsu ticības tīrīšanai. Ļausim Dieva vārdam mūs šķīstīt no visa ļaunā un stiprināt mūs paļāvībā uz Dieva žēlastību Kristū Jēzū! Kristus miris par mums un šķīstījis par sava nama ļaudīm. Lūgsim, lai augšāmceltais Kristus savu spēku parāda mūsu nespēkā! Pārbaudījumi ir laicīgi, Kristus un Viņa valstība ir mūžīgi! Paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzus Kristu! Priecīgu Kristus augšāmcelšanā svētkus ! Jūsu Kristū Jēzū – mācītājs Ingus Dauksts

Krusta koks. Koks, kas ir nesis vissaldāko augli – cilvēku atpestīšanu.

--____________________--

--__________________-5

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Kas ir klusā lūgšana- meditācija? Sirsnīga pateicība Arhibīskapam Jānim Vanagam par palīdzību šī raksta tapšanā ar materiāliem no lekcijām un konspektiem par meditāciju, kuri tapuši dažādos laikos, vietās un dažādām vajadzībām. Viens no galvenajiem ticīga cilvēka garīgās dzīves instrumentiem, kas palīdz veidot un attīstīt garīgo dzīvi ir lūgšana. Lūgšana ir mēraukla, kas norāda, vai mēs kristieši dzīvojam garīgu dzīvi. Lūgšana ir visas mūsu garīgās dzīves dvēsele, jo bez lūgšanas mūsu garīgā dzīve paliek nedzīva. Lūgšana nes ļoti lielus garīgus rezultātus, ja tā ir regulāra darbība. Lūgšana ir viens no svarīgiem Dieva dotiem instrumentiem, lai kristietis savā dzīvē varētu sastapt Dievu. Lūgšanu formas var būt dažādas, jo nav kādas vienas pareizās un apstiprinātas formas, satura vai garuma. Un viena no šādām lūgšanu formām ir meditācija. Kas ir meditācija? Meditācija ir klusuma mācīšanās. Meditācija nav vienkārši tehnika. Tā ir augšana un garīgās izaugsmes ceļš, jo klusumā mēs varam piedzīvot mūžīgo. Visa dzīves procesa izaugsme, izaugsme no visa dzīves procesa. Meditējot mēs mēģinām savu prātu padarīt klusu, jo meditēšanas miers uzmundrina. Mēs esam atkarīgi no domām katru brīdi. Reizēm tās ir labas domas, bet lielākoties mūsu domas ir neglītas, zemiskas un neiedvesmojošas. Un tomēr, ja meditējam, mēs varam padarīt mūsu prātu klusu. Parasti mēs pievēršam uzmanību tam, kas notiek ap mums vai mūsu prātā. Tomēr meditācijas klusumā uzmanība tiek veltīta mūsu esības dziļumiem, Dievam. Klusā meditācija ir domāta, lai mēs varētu nomierināt un atbrīvot prātu un sirdi. Ja esam vērīgi un klusumā, mēs apzināmies, ka dzīvojam tikai šajā dzīves mirklī, nevis pagātnē vai nākotnē, bet ‘šeit un tagad.“ Dievu mēs varam sastapt tikai tagadnē, pagātne ir pagājusi, un par nākotni mēs neko nezinām. Meditācija kopš senatnes ir kristīgas garīgas dzīves neatņemama sastāvdaļa. Meditācija nav prāta aktivitāte, tā līdzinās domāšanai par Dievu un Jēzu. Mēs varam teikt, ka meditējot nomierinās prāts, sirds un ķermenis. Tā mēs nokļūstam līdz pieredzei par iekšēju klusumu. Meditācija mums dod unikālu iespēju mācīties klusumu, lai labāk saprastu sevi, savu dzīvi un tās uzdevumus. Meditācija ir ceļš prom no paviršības, ar kādu mūsdienu kultūra attiecas pret Dievu un garīgo dzīvi. Meditējot mēs veidojam sevī --____________________--

--__________________-6

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

emocionālu un garīgu telpu, kurā Jēzus var celt iekšēju svētnīcu, kas tiek ienesta visā, kas mēs esam un ko darām. Jēzus vārdi: “Es stāvu pie durvīm un klauvēju. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu“, atklāj, cik ļoti Kristus ilgojas ienākt un būt kopībā ar mums. Meditācija atver viņam durvis uz katru mūsu dzīves realitāti. Mēs meditējam, lai dzīvotu kā Jēzus draugi. Meditācija sākas no ilgošanās dzirdēt Dieva balsi. (Ps.42) Meditācija ir Bībelē bieži aprakstīta prakse. Vecajā Derībā par meditāciju runā kā par klausīšanos uz Dieva vārdu, Dieva darbu apceri, Dieva likumu dziļu pārdomāšanu: “Svētīgs tas cilvēks,.... kam prāts saistās pie Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību.” (1. Psalms). “Es pārdomāju Tavas pavēles, es vēroju Tavus ceļus. Es turu Tavus vārdus savā sirdī, lai negrēkotu pret Tevi.” (119. Psalms). Atklāsmes grāmatā mēs varam lasīt: “Redzi, es stāvu pie durvīm un klauvēju: ja kāds sadzirdēs manu balsi un durvis atvērs, es ieiešu pie viņa un turēšu mielastu ar viņu un viņš ar mani.” Pravietis Elija savā kalna alā atklāja, ka Dievs nav atrodams ne vējā, ne zemestrīcē, ne ugunī, bet lēnas balss klusumā. Meditējot Jēzus un Viņa mācekļi pavadīja bezmiega naktis tuksnesī vai kalna galotnē. Grieķu valodas vārds “hēremon” nozīmē nomaļa, klusa un neapdzīvota vieta, latviešu valodā šis grieķu vārds tiek tulkots kā “tuksnesis”. Tātad Jēzus lūgt Dievu devās uz nomaļu un klusu vietu. Lūkas evaņģēlijā lasām, ka pēc Jēzus piedzimšanas “Un Marija visus šos vārdus paglabāja sevī, sirdī tos pārdomādama.” Sekojot viņu piemēram, ir meditējuši gan senie baznīctēvi, gan mūsdienu baznīcas skolotāji. Meditācija nozīmē dzīvot Jēzus vārdos, tos pārdomāt ne tikai prātā, bet arī savā sirdī. Šādā nozīmē tā neprasa kādu īpašu tehniku, bet gatavību ilgstoši domāt par kādu Bībeles teikumu, ieklausīties tajā, līdz šis teikums mums sāk atklāties iekšēji, līdz mēs mācamies uztvert to ritmu, kas saklausāms katrā Bībeles rindā. Meditācija nozīmē piedzīvot konkrēta teksta jēgu, ko tas saka man, ko tas nozīmē man un kā izskatās manā dzīvē, manā pašreizējā situācijā, ja šos vārdus, par kuriem domāju, uztveru pavisam tieši. Meditācijas spēks slēpjas nevis intelektā, bet pārdzīvojumā. Meditācijas centrā ir „akti“ – sirds kustība, atsaukšanās Dievam. Tas ir šīs disciplīnas mērķis. Jo tas ir brīdis, kad mēs patiešām gribam lūgt. Viss pārējais ir veids, kā to sasniegt. Mārtiņš Luters meditāciju ir uztvēris ļoti nopietni. Viņš ir teicis: „Kristieti veido --____________________--

--__________________-7

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

lūgšana, meditācija un pārbaudījumi.“ Meditācija, kuru dēvē arī par mentālo lūgšanu, ir dievišķu lietu svinīga apcere, kuras augļi ir mīlestība uz Dievu, naids pret grēku un novēršanās no veltīgiem un pārejošiem pasaules priekiem. Meditācijas elementus cilvēks var piedzīvot arī spontāni, bez formālas pieejas – kad mūsu sirdis ir pacilātas, slavējot Kungu vai apcerot Dieva godības pilnos darbus, vai kad ar dievbijīgu pārdzīvojumu lasām Svētos Rakstus vai garīgu grāmatu un jūtamies iedvesmoti uz kādu praktisku apņemšanos. Par meditāciju var runāt arī, kad patiesā pielūgsmē un mīlestībā vērojam krustā sistā tēlu vai aizgrābtībā apklustam euharistijas klātbūtnē. Taču šie stāvokļi parasti nāk spontāni nevis mēs tos apzināti izraisām. Runājot par meditāciju, mūsu mērķis ir apskatīt mērķtiecīgu un strukturētu, pieeju. Mēs runājam par vingrinājumiem, kas galvenokārt sastāv no metodiskas iepriekš sagatavota jautājuma apceres, kam jāvada pie iekšējiem notikumiem, garīgiem pārdzīvojumiem, dvēseles saviļņojumiem, kurus mēdz saukt par aktiem, dažreiz arī par afektiem. (Lasīšana + apcere + lūgšana = meditācija). Kas ir mentālā (prāta) un vokālā lūgšana? Dažreiz domā, ka tās atšķiras ar to, ka mentālā (prāta) lūgšana notiek klusu, domās, prātā, kamēr vokālā lūgšanai ir izteikta vārdos. Taču tas nav pareizi. Atšķirība ir virzībā. Kad praktizējam vokālo lūgšanu, mēs lietojam zināmas lūgšanu formulas (Mūsu Tēvs, M.Lutera rīta un vakara lūgšanas, etc.) un vairāk vai mazāk sekmīgi cenšamies pieskaņot savas domas un sirdi lūgšanas vārdu nozīmei. Citādi tā nav īsta lūgšana. Vokālā lūgšanā mēs lūdzam noteiktus lūgšanas vārdus un cenšamies domāt to, ko lūdzam. Mentālajā lūgšanā mēs cenšamies vispirms domāt un tad to izteikt, vai arī neizteikt vārdos. Praktizējot „mentālo“ lūgšanu mēs cenšamies izraisīt mūsos domas, lai tās iekustinātu gribu virzienā uz Dievu. Šis iekšējais process var izpausties vārdos un var arī neizpausties. Iekšķīgi dzimušu lūgšanu sauc par mentālu lūgšanu. Īsi sakot, mentālā lūgšana ir runāt ar Dievu saviem vārdiem, kaut gan lūdzējs var nelietot vārdus vispār. Ja mentālajā lūgšanā lietojam vārdus, to nolūks ir drīzāk sev palīdzēt veidot aktus, nekā komunicēt tos Dievam. Taču īsta mentālā lūgšana ir vairāk nekā tikai brīva lūgšana. Nereti ir tā, ka īsa priekšā uzrakstīta lūgšana ir piepildītāka nekā gara un brīva. (Nepļāpājiet kā pagāni). Viens iemesls, kādēļ mūsu brīvās lūgšanas tik bieži ir tukšas un ar maz augļiem, ka mēs --____________________--

--__________________-8

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

mēģinām kurt uguni bez malkas. Mums nav garīgās lasīšanas, līdz ar to nav dziļas, Dieva rosinātas apceres, līdz ar to iekšējo „aktu“ jeb „kolokviju“ (bet kolokvijs ir saruna). Tad nav degvielas lūgšanas ugunij. Rezultātā īstas lūgšanas vietā iznāk daiļrunīgas lūgšanas. Vienkāršotā lūgšana – ir raksturīga draudzības ar Kungu dziļākai fāzei, kad nevajag daudz vārdu un lūgšana kļūst vienkāršāka savā izteiksmē. Tad pietiek ar nedaudziem, vienkāršiem vārdiem, kas var atkārtoties. Var būt arī tikai viens vārds. Dažreiz lūdzējs nedara neko citu, kā, piemēram, nometas ceļos Dieva priekšā grēcīgs un bēdu sagrauzts vai pielūgsmē un pilns pateicības. Meditācijas regularitāte ir daudz svarīgāka par ilgumu, jo mūsu prātam daudz nozīmē ieradums. Cik garai vajadzētu būt meditācijas nodarbībai? Sāciet ar piecām vai desmit minūtēm un paildziniet līdz 30 minūtēm, pabeidzot nodarbību, pirms izsīkst spēki, sāk sāpēt ceļi un sēžamvieta, un iestājas apātija. Pārāk nepiespiediet sevi, jo, ja meditācija sāks kļūt par slogu, jūs ar to negribēsiet nodarboties. Būs dienas, kad jūs būsiet izklaidīgs un izjutīsiet diskomfortu, kamēr, citu dienu jūs būsiet mierīgs un koncentrēts. Tas ir normāli. Uzskatiet neveiksmīgas nodarbības par izaugsmes iespēju. Jums var bieži likties, ka neprogresējat, bet domājiet plašākā mērogā. Lai gūtu rezultātu ir vajadzīgs laiks. Vislabāk meditācijai ir atvēlēt noteiktu laiku agri no rīta, pirms sākušies ikdienas pienākumi, un censties to nemainīt. Ja vari meditēt arī vakarā. Jāatrod klusa, ne pārāk spilgti apgaismota vieta, kur nav telefona un kur nekas netraucē. Meditācijai palīdzēs krucifikss vai ikona. Pozai jābūt ērtai, kas neapgrūtina, bet arī ne tik relaksētai, ka tā uzdzen miegu vai ir pretrunā meditācijas svētbijīgajam raksturam. Parasti iesaka sēdēt ar taisnu muguru, ar pēdām uz grīdas. Rokas var nolikt uz ceļiem ar plaukstām uz augšu tādā kā saņemšanas žestā. Nekritīsim nomāktībā vai nedrošībā arī brīžos, kad meditācijai nav nekādas garšas. Varbūt esam metušies tajā nesagatavojušies. Atzīstot un labojot savu kļūdu, miers atgriezīsies. Varbūt Dievs ar to māca, ka dvēseles pārdzīvojums nav no mums pašiem bet ir Viņa dāvana. Varbūt viņš pārbauda, vai meditācijā meklējam viņu, vai vienkārši kādu pārdzīvojumu un apmierinājumu sev. Meditāciju nevajag pārtraukt, ja kādi apstākļi liek nervozēt vai ja prāts klejo. (Turpinājums sekos nākamajos draudzes izdevuma numuros.) Evaņģēlists Kaspars Bērziņš --____________________--

--__________________-9

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Dieva spēkā Bet pie Tevis es palieku vienumēr, Tu mani turi pie manas labās rokas, Tu mani vadi pēc Sava prāta un beidzot mani uzņemsi godībā. Kad Tu esi mans, tad man nevajagas ne debess, ne zemes!(Ps.73:23-24) Kas es būtu, ja man nebūtu jūs, mani mīļie brāļi un māsas Kristū! Kas es būtu, ja Jēzus, kad es sēdēju grāvmalē pie sasistas siles nelaimīga un noklīdusi grēciniece, būtu pagājis man garām? Kas es būtu? Nekas… Bet Viņš nepagāja garām! Viņš mani ir uzņēmis savā draudzē, nolicis kalpošanā un devis spēku un talantus kalpot tik daudzos un dažādos veidos. Viņš man ir iemācījis savaldīt savas domas un neļaut tām riņķot kā satrakotām spindzelēm. Viņš man atvēra acis ieraudzīt. Jēzus, kurš būdams augšāmcēlies, kā ceļa biedrs un svētceļnieks ir ar mani katrā manā solī. Viņš man ir iemācījis ticēt un lūgt. Un tikai tagad, kad Viņš man ir iemācījis arī meditēt, esmu sapratusi, ka lūgšana- Dieva vārda pārdomāšana ir tā, kas piegādā „skābekli” manai ticībai. Es esmu ieguvusi žēlastību nākt Dieva valstībā. Dievs, dod man spēku to nekad neaizmirst! Kā iegūt skaidru sirdi? Kā iegūt sirds un dvēseles mieru? Kā iegūt dzīvi, ko varu izdzīvot ar prieku? Vai viegli cilvēkam atzīt, ka viņam sirdī ir šādi jautājumi? Acs ir neredzīga, jāmeklē ir ar sirdi. Raugies ticībā uz Kristu! Viņā tu dabūsi atbildes uz saviem jautājumiem. Atbildes, kas apdvestas ar Dieva mīlestību un svētību. Bet, lai mēs viņu sadzirdētu, ir jābūt klusumā, jo Dievs runā klusumā. Divi nevar reizē runāt… Ir jābūt klusumā, lai dzirdētu Dievu. Ja mēs pazemībā gaidīsim uz Viņu, mums būs laika saprast, ka tā mana krusta lielāko daļu nes Dievs. Esmu laimīga, ka Dievs man ir ļāvis izdzīvot šo ciešanu laiku kopā ar Viņu. Tuksnesis ir laba skola. Klusumā mēs smeļamies Dieva gudrībupaveikt kādu darbu un tad paiet malā- tuksnesī kopā ar Dievu, kā darīja arī Jēzus. Tuksnesi var iziet 40 dienās vai 40 gados- attālums taču ir mazs. Bet, ja mēs neļaujam Svētajam Garam sevī darboties, mēs būsi tuksnesī 40 gadus. Mēs priecājamies par pirmo pavasara ziediņu, bet arī tas ir izgājis cauri tuksnesim (pārbaudījumiem). Lai arī pasaulē ir bēdas, raizes, slimības un bailes, jo tā jau tas pasaulē ir, manā sirdī var ienākt miers un prieks. Meditācijā lūdzot „Nāc, Kungs Jēzu!”, manas domas vairs nav kā iztraucēts bišu strops, bet katrs notikums, --____________________--

--__________________-10

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

katra problēma, visas raizes un domas nomierinās, rāmi stāv pie „skrejas” un gaida savu kārtu. Ar lūgšanu Dievs sakārto lietas, kuras nenotiktu, ja mēs nelūgtu. Šodien jūs turat savās rokās mūsu draudzes avīzes „Diakonijas Vēstis” jubilejas- 50. numuru. Jau astoto gadu šis izdevums ir mūsu baznīcā uz galda, tas ir lasāms internetā un droši iet arī pasaulē. Kad „Diakonijas Vēstīm” bija gada jubileja ( un tad tās iznāca katru mēnesi kā draudzes avīzes „Tavā spēkā” pielikums), tās no mazas divu lappušu avīzītes jau bija izaugušas līdz četrām lappusēm. Un avīzes titullapā bija vārdi no Apustuļu darbu 5.nodaļas „ Ja šis ir cilvēku nodoms un darbs, tad tas iznīks: bet, ja tas ir no Dieva, tad jūs to nevarēsiet iznīcināt. (Ap.d.5:38-39) Toreiz daudzi šaubījās, vai mūsu avīzītei būs ilgs mūžs, jo bija sākts un mēģināts vairakkārt, bet vienmēr kaut kas pietrūka, lai draudzes izdevums būtu „dzīvotspējīgs”. Bet, paldies Dievam, „Diakonijas Vēstis” jau piecus gadus nav vairs nekāds „pielikums”, bet ir Jāņa draudzes avīze, kas ir ieņēmusi stabilu vietu ne tikai luterisko draudžu izdevumu vidū. Ļoti gribas ticēt, ka mūsu avīze iznāks arī turpmāk, jo zinu, ka daudzi cilvēki to gaida kā svētkus, kā kādu mīļu un gaidītu ciemiņu. Sevišķi vecākā gada gājuma ļaudīm draudzes avīze ir vajadzīga, jo šiem cilvēkiem nav pieejams internets, kur var izlasīt to, kas viņus interesē, iepriecina un arī izglīto. Gribu pateikt paldies tiem cilvēkiem, kas visus šos gadus palīdzējuši avīzes tapšanā, paldies visiem tiem, kas publicējuši „Diakonijas Vēstīs” savus dzejoļus, rakstiņus, ceļojumu aprakstus, pārdomas un liecības, dalījušies ar mums savā gara un dvēseles bagātībā. Ceru, ka arī turpmāk jūs uzticēsiet mums savus darbus, jo tikai strādājot kopā, mēs varam veidot savu avīzi. Avīzi, kas stāsta par mums pašiem; avīzi, kas ļauj uzzināt daudz jauna un interesanta. Avīzi, kas nes Dieva Vārdu caur mācītāju sprediķiem un arī lūgšanām, avīzi, kas uzrunā, ir saturā bagāta un vizuāli baudāma. Lai Dievs mums visiem dod spēku, gaišu prātu un iedvesmu, jo cilvēks savu gara un dvēseles skaistumu smeļas no Dieva pilnības. Tikai tā viņš rada skaņdarbus, mākslas darbus un visu skaisto no Dieva pilnības dziļumiemņemot vērā iepriekš minēto, es to varu droši apliecināt. Ja jūs savā dzīvē esat radījuši kaut ko skaistu, tad ziniet, ka tas jums ir no Dieva dots. Kā puķes stāds, zemē iedēstīts, uzzied Dieva spēkā, tāpat arī ikvienā cilvēkā var uzziedēt kaut kas krāšņs, kas radies Dieva spēkā. Zaiga Ābele --____________________--

--__________________-11

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Kristus ir augšāmcēlies! Visos laikos cilvēki ir centušies sagrozīt faktus par Kristus augšāmcelšanās notikumiem, bet, neskatoties uz to visu, mēs katru gadu vairāku gadsimtu garumā šajā Lieldienu rītā dzirdam vārdus: „Šī ir diena, ko Kungs mums devis, priecāsimies par to un līksmosim!” Tiešām jāpriecājas un jāgavilē, jo Lieldienas ir piemiņa labā uzvarai pār ļauno. Augšāmcelšanās liecina, ka dzīvība ir uzvarējusi nāvi. Briesmīgas bija lielās piektdienas sāpes un ciešanas, tad sekoja klusā sestdiena, kad apklusa visas sāpes. Bet sestdienu nomainīja Augšāmcelšanās svētki. Šīs trīs lielās dienas simbolizē arī mūsu dzīvi, jo tā ir bieži vien sāpju pilna un grūtību pārpildīta, kurām mums ir jāiet pāri ar lūgšanu un uzticību Dievam. Tad seko cerību pilna un mierīga kristīgā nāve un gaviļu pilnā augšāmcelšanās. Otra priecīgā ziņa, kas seko no Kristus, ir tas, ko Viņš pateica saviem mācekļiem, kad viņiem parādījās: „Miers jums!” Miers ne tikai mācekļiem, bet arī visai kristīgajai pasaulei! Nav nekā dārgāka, kā tas miers, ko mums dāvā Kristus. Ko tikai cilvēki mūsdienās nedara, lai iegūtu mieru savā sirdī, taču nekas nespēj dot to, ko dod ticīga cilvēka ticība uz Kristus augšāmcelšanos! Lieldienas nav cilvēku roku veidots piemineklis, bet Dieva iestādījums. Tāpēc tās nevar atņemt iekarotai tautai, nevar aizvest un novietot muzejā vai samalt zvirgzdos un iebūvēt šosejā, kā to mēdza darīt ar nepatīkamiem akmens pieminekļiem. Šis piemineklis no paaudzes uz paaudzi jau vairāk kā divus tūkstošus gadu ir dzīvs ticīgo cilvēku sirdīs. Jautājums ir, vai mēs ticam! Šodienas notikumiem, vienalga, vai tie aprakstīti avīzēs, vai ziņoti pa radio, mēs ticam. Kāpēc lai neticētu Kristus laika aprakstītajiem un atstāstītajiem notikumiem? Piedevām, ka cilvēki, kas savu dzīvību atdeva nāvē, darīja to par patiesību, kuru viņi sludināja un aprakstīja. Un visos gadsimtos no Kristus augšāmcelšanās brīža ir cilvēki, kas savu dzīvību vēl joprojām atdod ciešanu pilnā nāvē, kā pierādījumu ticībai uz Kristus augšāmcelšanos. Kristus augšāmcelšanās brīnums stiprināja ticībā arī vēlāko laiku ticīgos. Kad svētā Margrieta no Antiohijas tika apvainota piederībā pie kristietības, prefekts Olibrijs tai jautāja: „Kāpēc tu dievini cilvēku, kas kā noziedznieks mira pie krusta starp diviem slepkavām?” Uz to svētā Margrieta atbildēja: „No kurienes tu zini, ka viņš tika krustā piekalts?” --____________________--

--__________________-12

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Olibrijs atbildēja: „Es to lasīju vēstures liecībās un jūsu Bībelē!” „Mūsu grāmatās ir arī rakstīts, ka Jēzus Kristus trešā dienā pēc nāves cēlās no miroņiem, vēlāk uzkāpa debesīs un sēž pie Dieva Tēva labās rokas. Kāpēc jūs lasāt un atceraties tikai to, kas Viņu pazemo, bet nezināt vai negribat zināt to, kas attiecas uz Viņa godu? Mēs ticam Kristum ne tāpēc, ka viņš tika krustā sists un pie tā nomira, ne tāpēc, ka Viņš ir cēlies no nāves pats saviem spēkiem,” paskaidroja svētā Margrieta tiesnesim. Kristus krusts un Viņa nāve, bet galvenais, Viņa augšāmcelšanās ir tā, kas visu laiku cilvēkiem atgādina un iedrošina, ka šī dzīve ir tikai viena un tā ir jādzīvo saskaņā ar sirdsapziņu un pildot Dieva likumu, lai pēc nāves arī mēs reiz celtos un būtu kopā ar mūsu Pestītāju Jēzu Kristu. Ja nebūtu Kristus augšāmcēlies, veltīga būtu mūsu ticība, saka apustulis Pāvils vēstulē Korintiešiem (Kor. 1, 15; 14). Kristus tukšais kaps ir tas, kas mums sludina un liecina par mūžīgo dzīvi, uz kuru mēs visi esam aicināti. Un tikai sekojot Kristum, mēs varēsim to iemantot! Diakons Renārs Circenis

Mana sirds klausās Tevī, Kungs. Atver to un saki manai dvēselei: „Es esmu tava pestīšana”. Es vēlos steigties, sekojot šai balsij, un beidzot sasniegt Tevi. Neslēp man savu vaigu! Pārāk šaura ir manas dvēseles mājvieta, dari to plašāku, lai Tu spētu tajā ienākt! Tā ir kā sagruvusi, atjauno to! Tajā ir lietas, kas izbiedēs Tavas acis, es to zinu un atzīstu… Bet kas darīs manu dvēseli tīru? Nevienam citam, vienīgi Tev es saukšu: Kungs, šķīsti mani no apslēptām vainām! Es ticu un tāpēc Tevi uzrunāju. Svētais Augustīns --____________________--

--__________________-13

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Kad bērniņš pieteicies negaidīts Kā izturēties vecākās paaudzes cilvēkiem- tuviniekiem, paziņām un draudzes locekļiem-, kad uzzinām, ka kādai meitenei bērniņš „pieteicies” negaidīts? Pirmkārt, ar to brīdi, kad bērniņš sāk veidoties mātes miesās, visām pagātnes kļūdām, pārkāpumiem un vainām jāatkāpjas pagātnē. Bērniņš nav vainīgs. Viņš ienāk cilvēka dzīvē, lai ar to brīdi sāktos jauns dzīves pagrieziens gan jaunajiem vecākiem, gan viņu ģimenēm, gan arī savā veidā- tuviniekiem, paziņām un draudzes locekļiem, ja topošā māmiņa apmeklē baznīcu. Otrkārt, draudzes locekļu un visa paziņu loka svēts uzdevums ir ar mīlestību lūgt pat gaidāmo bērniņu un viņa vecākiem. Nerunāt ne vārdu, par to, kas bijis un kā noticis… Netenkot! Nenosodīt! Jo bērniņš mātes miesās, kur viņš noslēpumā veidojas, ar savām smalkajām uztveres spējām uztver visus dzirdētos vārdus un pat domas. Par to liecina jaunākie zinātniskie pētījumi. Ar savu attieksmi pret jauno dzīvību mēs kolektīvi nākamo dzīvību vai nu svētam, vai arī dziļi un reizēm neatgriezeniski traumējam un ievainojam. Tāpēc ir svarīgi vienmēr, ieraugot jebkuru māmiņu cerībās, domās viņu svētīt, labu vēlēt, uzsmaidīt un sirdī apmīļot jauno Dieva radībiņu. Vēl vairāk tad, ja zinām to, ar cik fiziskām un garīgām grūtībām topošās māmiņas saskaras grūtniecības laikā. Diemžēl nepiedodami daudz ir gadījumi, kad jaunās meitenes tieši bērniņa gaidīšanas laikā visvairāk cieš no līdzcilvēku nosodījumiem. Dažas no viņām šī iemesla dēļ aiziet no baznīcas uz visu mūžu un vēlāk traģiskajos dzīves pārbaudījumos tieši tāpēc, ka nav bijis nevienas līdzjūtīgas sirds draudzē vai ģimenē. Daudz un dažādu pārbaudījumu vēlākajos gados izcieš cilvēki, kuri mātes miesās vai pēc piedzimšanas tikuši apzīmogoti ar līdzcilvēku nosodījumu, atgrūšanu un izolēšanu. Tieši pusaudža gados kā lavīna bieži vien laužas no viņa ārā visas tās agresīvās reakcijas, ko viņš kā nevainīgs zīdainis saņēmis no šīs sabiedrības. Mēs bieži vien tad nesaprotam un brīnāmies- no kurienes tādu bērnu un pusaudžu nežēlība un ciniskums? Lūk, atbilde! Bērna gaidīšanas laiks var kļūt par radikālu pagrieziena punktu nākamās mātes dzīvē- „vecā, grēcīgā cilvēka” atmešana un „jaunā cilvēka” Kristū tapšana. Tas ir mūsu svēts pienākums- darīt visu iespējamo, lai topošā --____________________--

--__________________-14

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

māmiņa var šo jauno ceļu sākt. Palīdzēt viņai ar mīlestību atradināties, piemēram, no smēķēšanas, alkohola lietošanas, no visa tā, kas mazo bērniņu varētu ievainot. Paslavēt viņu par katru sasniegumu labojoties. Biežāk uzaicināt pie sevis mājās paciemoties, iziet pastaigās, delikāti piedāvāt kādu praktisku palīdzību vai atbalstu. Īpaši tas būtu jāņem vērā mazpilsētās, laukos, vietējās draudzēs, kur parasti „runas iet” visnežēlīgāk un mēles griež asāk par japāņu nazi. Ko tad mēs brīnāmies, ja zīdainīši tiek atrasti nogalināti atkritumu urnās, izmesti ceļmalās vai noslīcināti? Kādu mēs varam iedomāties šādas sievietes turpmāko dzīvi pēc tik traģiska notikuma? Kā jūtas sieviete, ejot izdarīt abortu? Iespējams, vīrieši ir tie, kuri legalizē ar likuma spēku bērna nogalināšanu mātes miesās, jo nav piedzīvojuši to, ko piedzīvo sieviete pirms un pēc šī notikuma. Sabiedrība var tūkstoškārt legalizēt jebkuru amorālu rīcību. Dieva balss runā savā mūžības valodā, un to nevar apklusināt nekādi pasaulīgie spēki. Vai vīriešiem nebūtu pienācis laiks sākt izvērtēt savu rīcību? Ne vienmēr bērniņu anonīmie tēvi ir tikai jauni, nezinoši karstgalvji. Arī sirmās galvas, kuru kabatās ir nauda, iedvesmojušies no televīzijas, bieži vien bauda priekus ar jaunām sievietēm, un tas daudzreiz nekavē viņus turpināt būt it kā cienījamiem tēviem savās ģimenēs. Tādiem neinteresē, kas notiek ar sievieti, kuras miesās veidojas viņa paša bērns. Vai tas patīk vai nepatīk, Dieva priekšā katram tēvam jāuzņemas atbildība par savu bērnu. Šī atbildība jāsaprot ne tikai finansiāla atbalstīšana, bet arī kā tēvišķa garīga klātbūtne bērna audzināšanā. Dievs nav paredzējis bērnus kā vienročus. Dievs bērnam devis divas rokas- vienu, ar ko turēties pie mātes, un otru- lai turētos pie sava tēva. Kaut jel Latvijā atrastos vecākās paaudzes kristīgi cilvēki, kas tieši šādā nozīmīgā laikā topošās, izmisušās māmiņas „garīgi adoptētu”- uzklausītu, mierinātu, dalītos savā pieredzē un ļautu rast patvērumu no sabiedrības asajām, nosodošajām mēlēm- un pat trūkumā dalītos ar maizes riecienu vai glāzi piena… Vai Kristus neuzsmaidītu? Un vai mazā, jaunā dzīvībiņa neuzsmaidītu? Tālejošas svētīgas sekas būtu šādai rīcībai. Veronika, Mazo eņģeļu ordeņa krustmāte (Pārpublicēts no KATOĻU BAZNĪCAS VĒSTNESIS Nr.18)

--____________________--

--__________________-15

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Kura baznīca spēj glābt? Vai mums jātop par protestantiem, lai tiktu izglābti? „Nebūt nē, mani draugi. Es negribētu velti laiku tērēt, mēģinādams jūs pievērst protestantismam.” „Bet jūs taču neticat, ka Romas katoļu vai pareizticīgo baznīca spētu cilvēku glābt, vai ne?” „ Protams, nē.” „ Nu, redziet, bet es esmu katolis, un šis mans draugs ir pareizticīgo baznīcas loceklis, un jūs sakāt, ka neviena no šīm baznīcām nespēj cilvēku izglābt?” „Nu un?” „ Un jūs, jūs esat protestants. Vai jūs negribat, lai mēs kļūstsm protestanti?” „ Nē, es negribu. Es nekad neesmu aicinājis nevienu katoli, vienalga, grieķu vai romiešu, pievērsties protestantismam.” „ Jūs neesat? To es nesaprotu. Jūs taču ticat, ka protestantisms var izglābt, vai ne?” „ Nē, es neticu.” „ Jūs neticat? Es esmu pārsteigts. Kas tad?-„ „ Protestantismam nebūt nav lielāka spēka izglābt cilvēku kā katolicismam, mani draugi.” „ Kam tad? Kā tad cilvēks var tikt pestīts? Ir taču pavisam tikai trīs lielas kristīgas baznīcas, vai ne?” „ Es vēlreiz atkārtoju, draugi, ka ne Romas katoļu, ne pareizticīgo, nedz protestantu baznīcas nespēj kaut kādā veidā izglābt jūsu dvēseles.” „ Bet, piedodiet!” „ Pagaidiet, draugi. Neviena baznīca mūs izglābt nevar. Vienīgi Jēzus Kristus to spēj.” „ Jēzus?” „Jā, mani draugi, jūs netiekat izglābti caur baznīcu, vienalga, katoļu vai protestantu, bet gan caur Personu, un šī Persona ir Kungs Jēzus Kristus, Dieva vienpiedzimušais Dēls.” „ Vai tas var būt? Un jo sevišķi iedomājoties, ka mēs nekad to nebijām dzirdējuši!” „ Tā tad jūs redzat, ka jums nebūtu nekāda labuma kļūt par protestantiem, jo ir tūkstošiem protestantu, kas nav pestīti, tūkstošiem, kas gan apliecina piederību kristīgai ticībai, bet nav pieņēmuši kristīgās ticības stūrakmeniJēzu Kristu.” --____________________--

--__________________-16

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

„ Vai tāpēc mēs neesam atraduši mieru? Vai katolicismā nav miera?” „ Nē, draugi, un protestantismā arī nē. Miers ir atrodams vienīgi Jēzū. Reliģija nespēj nevienu glābt; taču Kristus to var.” „ Bet vai jūs esat par to pārliecināts?” „ Pilnīgi. „Nav pestīšanas nevienā citā ( ne protestantismā , ne katolicismā), jo nav neviens cits vārds (pareizticīgo, katoļu vai protestantu) zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana,” (Ap.d.4:12) kā vienīgi Viņa vārds.” „ Dievs, apžēlojies!” „ Viņa vārdu tev būs saukt Jēzus; jo Viņš ( ne katoļu priesteris, nedz protestantu mācītājs, bet Viņš- Jēzus Kristus) atpestīs savu tautu no viņas grēkiem.” (Mat.ev.1:21) „ Kas tad mums jādara?” „ Tici uz Kungu Jēzu, tad tu un tavs nams tiksiet pestīti,” jo „cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem.” (Ap.d. 16:31 un Jāņa ev. 1:12) „ Un Viņš mūs pieņems?” „ Klausieties, ko Viņš saka: „ Kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.” (Jāņa ev 6:37) „ Paldies Dievam!” „ Jā, mans draugs, patiesi pateicība Dievam, jo Viņš tevi mīl. Jā, Viņš tevis dēļ mira. Tavus grēkus „Viņš uznesa savā miesā pie staba.” Un tagad Viņš tev piedāvā pestīšanu. Tad nāc, pieņem Viņu, tici, ka Viņa nāve ir grēkus izpērkoša; tici Viņa solījumam un pilnīgi paļaujies uz Viņu, jo „ Viņš ir žēlsirdīgs un bagātīgi piedod.” „ Tik tiešām, mēs to darīsim ar prieku. Mēs domājām, ka esam pestīti tādēļ, ka esam labi katoļi. Bet jūs atvērāt mums acis, un tagad mēs zinām, ka Jēzus ir vienīgais Glābējs un Pestītājs.” „ Un jūs tagad pieņemat Viņi kā savu Pestītāju?” „ Jā, mēs to darām! Slava Dievam!” Mans draugs, kā ir ar tevi? Vai tu tagad zini, ka nedz tavs protestantisms, ne katolicisms, ne tava reliģija, nedz baznīca var tevi glābt, bet vienīgi Jēzus Kristus? Vai tu tagad pieņemsi Viņu kā savu personīgo Glābēju un Pestītāju? Dari to, un dari to- TAGAD. (Osvalds Dž. Smits„ Žēlastības brīnumi”) --____________________--

--__________________-17

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Mums raksta Augšāmcelšanās „ Es skatīju To Kungu savā priekšā vienumēr, jo Viņš man ir pa labo roku, ka es nešaubītos. Tāpēc priecājas mana sirds un līksmoja mana mēle, un pat mana miesa dzīvos cerībā, jo Tu manu dvēseli nepametīsi nāves valstībā, nedz Savam Svētajam liksi redzēt iznīcību.”(Ps.16:8-10) Nesen visi kristieši svinēja Ziemassvētkus-Jēzus Kristus piedzimšanu Betlēmē... Un nu jau svinam Lieldienas. Vairāk kā 2000 gadus no Kristus dzimšanas mēs katru gadu no jauna svinam šos svētkus- Jēzus Kristus Augšāmcelšanos. Augšāmcelšanās- šis vārds ir ar dziļu jēgu, saturu, rakstāms ar lielo burtu, tāpat kā Dievs, Jēzus Kristus un Svētais Gars. Lielais Brīnums,ticība, pārsteigums, šaubas, jautājumi un analīzes u.t.t. Katru no mums tie skāruši savā vecumā, arī mani dažādos manas dzīves posmos. Sacīts: „Gadi- mana bagātība.” Atbildēšu: „Jā un nē!” Kad pārsniegti vēlētie Dieva žēlastības gadi un atlicis tikai pēdējai etaps, kāds „liek attīt to lenti” atpakaļ- no tā laika, kad biju „apritē”- visu varoša, līdz šai situācijai, kad : ēdu, guļu, stumju ratiņkrēslu... Tas ir skumji, ļoti, ļoti skumji, jo jāapgrūtina daudzi cilvēki... Citkārt varētu pat priecāties, ka man vēl ir atvēlētas tās diennakts 24 stundas pārdomām, kā attīrīt no piesārņojumiem sirds labirintus,... vai ar sirdsapziņu viss kārtība,...vai esi piedomājis aizvadītājā dienā Dievam pateikties par Viņa dāsnumu, svētību, žēlastību?! Esmu laimīga un novēlu laimīgam katram būt, kam liktens lēmis piedzīvot Augšāmcelšanos sevī! Sirsnīgi pateicos gadu ritumā visiem maniem mīļajiem Sv. Jāņa baznīcas draudzes locekļiem par sveicieniem svētkos un dzimšanas dienās! Sevišķi esmu pateicīga par atsaucību mani mājās apmeklējot: virs mācītājam Jurim Zariņam par sniegto Sv.Vakarēdienu, diakonijas vadītājai Zaigai Ābelei un diakonijas aprūpētājai Velgai Vlasovai- sirsnīgās sarunās un kopā būšanā vienmēr man dots gandarījums ilgam laikam... Cik liels Tu esi, mans Radītāj! Kurš dod man spārnus traukties augšup skūpstīt Debesis! Elza Zaimiņa (92g.) --____________________---__________________-18

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Ieraudzīsim savu baznīcu jaunā gaismā! (Turpinājums)

Iepriekšējās „Diakonijas Vēstīs” stāstījām par mūsu baznīcu, kāda tā ir, palūkojoties ienācēja, ciemiņa, tūrista un arī jauna kristieša – draudzes locekļa acīm. Kas te ir vislabākais, kas vienkārši labs un kas mums vēl izlabojams un darāms. Te stāsts par altāra daļu. Vairāk detaļu ir uzraksta plāksnītē, kas atrodas līdzās altāra kāpnītēm. Mūsu altāra rota – skulptūrām un gleznām rotātais retabls – ir vērtīgs Rīgas baroka skolas mākslas darbs, savdabīgs ar pāreju no stingrām un gludām klasicisma formām apakšējā daļā uz greznajiem baroka izliekumiem un mākoņu vālu ieskauto starojošo zelta disku altāra augšpusē. Draudze šo altāri pasūta 1763.gadā, novēršot Lielajā Ziemeļu karā un vēlāk ugunsgrēkā radušos iekštelpu postījumus. No Lībekas Rīgā ieceļojušā altāru darinātāja Apelbauma veikumu ar skulptūrām papildina jau cits tēlnieks. Šī laikmeta altāros krāšņākās vijas un meistarīgākās, iespaidīgākās skulptūras izvietoja augšdaļā. Mācekļi veidoja lejasdaļas tēlus un rotājumus, pats meistars augšpusi, un Krustā sisto. Tāpat bija iedalīts Jaunpils altāris pirms padomjlaika postījumiem, tāds ir Liepājas Annas baznīcas izcilais retabls. Katram skatītājam saprotamā veidā pa altāra retabla stāviem tika sadalīti vien otram sekojošie notikumi. Lejasdaļā redzamas zemes norises, Kristus krusta nopelns un no tā izrietošā apustuļu sludināšana, virs tā ir pāreja uz debesu valstības līmeni, kurp noved Viņa augšāmcelšanās, eņģeļiem līksmojot, visbeidzot altāra augšdaļas tēma ir Dieva triumfs Trīsvienības staru vainagā. Mūsu altāra sevišķs retums ir staru lokā ierakstītais Dieva vārds, kas atveidots Livonijai neierastā veidā, izmantojot ebreju valodas četrburtu zīmi jeb tetragramatonu ‘’Es esmu’’ – JHWH. Vai vari saskatīt, ka ‘’Es esmu’’ uzrakstu ieskauj Trīsvienības simbols? Es arī nevaru, jo altāra greznajai augšdaļai pašlaik nedaudz pietrūkst gaismas. Tāpēc altāra retabls vēl neizskatās gluži tā, kā autori bija iecerējuši. Lūk, pārdomājama lieta, kā vairāk izgaismot vērtīgo un svarīgo altāra rotājuma daļu. . (Turpinājums sekos.) Gatis Blunavs --____________________--

--__________________-19

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Nāc un redzi! Sekot Jēzum ne vienmēr ir viegli, jo šajā pasaule vieglāk ir dzīvot vairākas citās patiesībās, pievelkot Jēzus patiesību klāt tajos brīžos, kad tas saskan ar mūsu personisko dzīves filozofiju vai emocijām attiecīgajā brīdī. Ir taču daudz vieglāk pieņemt patiesības, ko piedāvā pasaule, lai justos labi, pieņemot dažādus kompromisus, un it kā mīļā miera labā nekonfrontēt netaisnību, liekulību, nepatiesību, puspatiesību, neiejaukties konflikta situācijās. Tas ir vieglāk nekā pastāvēt vienā patiesībā, kura ir ļoti tieša un nediplomātiska, toties vienkārša un neprasa nekādu jaunu stratēģiju vai taktiku kā tikai to, Ko Jēzus pats mūs māca. Šī patiesība nav dibināta uz politiskām vai varas spēlēm, bet ir iesakņota paklausīgā, dzirdīgā, atvērtā, un līdzjūtīgā sirdī, kas savienota ar mīlestības pilno un līdzjūtīgo Jēzus sirdi pret mums visiem, un seko Viņa patiesības ceļam. Šis ceļš dara mūs patiesi brīvus. Tas dara mūs patiesi brīvus ne tikai īsā laika sprīdī, bet arī mūžībā. Sekojot Viņam, mēs kļūstam brīvi no šaubām, no bailēm, no liekulības un paštaisnības, no dažādiem ienaidnieka (sātana) maldinājumiem un uzliktajām važām. Ja izvēlamies sekot Jēzum, tad Viņš mūs bagātīgi apvelta ar savām dāvanām, Viņš mūs lieto Debesu valstības celšanai šeit uz zemes.

Ja Jēzus mūs ir aicinājis un izredzējis, un mēs esam Viņu atzinuši un apliecinājuši par savu Kungu, par Glābēju, draugu, par savas dzīves vadītāju, tad Viņš mums dod visu nepieciešamo ekipējumu, Svētā Gara vadību, lai mēs nemaldītos šīs pasaules tuksnešos, bet saņemtu Viņa svētības un piedzīvotu Viņa klātbūtni savā kalpošanā, lai arī kāda tā būtu. Jēzus mūs apvelta ar Svētā Gara augļiem, lai sadarbībā ar Viņu, mēs tiektos pēc Viņa apsolītās pilnīgās dzīves, kur vadības groži ir Jēzus rokās. Saņemot spēku no augšienes, mums ir iespējams uzvarēt netaisnību, ļaunumu vai arī pašiem sevi un teikt tāpat kā Filips teica Nātānaēlam: “ Nāc, un redzi!” Filips ir pārliecināts par Jēzus spēku, par Viņa dievišķību un Viņa sūtību. Es apliecinu, ka piedzīvot šo prieku, ko dāvā Jēzus, ir iespējams katram no mums, ja mēs ticībā un pazemībā sekojam Viņam, saklausām un darām Viņa vārdus. Sekošana Jēzum ienes triumfālus notikumus ikviena kristieša dzīvē. Tā audzē mūsu ticību, paļāvību un paver jaunas iespējas kalpošanā. Mācītāja Dace Jansone (Theol. Mag., bijusī Rīgas Sv.Jāņa dr. locekle) --____________________--

--__________________-20

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Sausuma periodi Ļoti daudzi kristieši baidās no sausuma periodiem savās attiecībās ar Dievu. Tieši šādos sausuma laikos ienaidnieks bieži vien pastiprina savus uzbrukumus, apšaudot cilvēku apziņu ar simtiem jautājumu, liekot tiem apšaubīt pat pašiem savu pestīšanu. Mums ir jāsaprot, ka šie periodi ir mūsu izaugsmes neatņemama sastāvdaļa un tiem ir kāds ļoti būtisks mērķis. Turpinot savu ceļu Kristū, mums ir jāapzinās, ka augošam kristietim šādi pārdzīvojumi ir normāli. Visskaistāk koks izskatās pavasara plaukumā. Drīz vien ziedu vietā parādās augļi, un pēc tam koka dzīvība lēnam aizplūst dziļumā - saknēs. Un tad, dažkārt pat ļoti spēji un negaidīti, iestājas ziema. Iespējams, ka kokam liekas, ka tas mirst, bet tas nenotiek, jo iznīcinošais sals nespēj aizsniegt tā būtības dziļumus. Šķietami ļoti lēni iestājas pavasaris un cikls turpinās. Tā arī dvēseles ziema ir ticīga cilvēka dzīves normāla sastāvdaļa, kura ir nepieciešama viņa izaugsmei. Uzskats, ka dvēseles ziemas iestāšanās norāda uz kaut kādiem mūsu trūkumiem, ir kļūdains un traucējošs. Kāpēc gan dažkārt mums ir tik labi būt ar Dievu, kad mēs jūtam Viņa klātbūtni, lasām Rakstus, lūdzam un pat sludinām bez mazākās piepūles, bet tad pēkšņi šķiet, ka iestājies sausums? Tas tāpēc, ka Dievs nevēlas, lai mūsu attiecības ar Viņu balstītos uz tik nedroša pamata kā jūtas. Tāpēc Viņš atņem mūsu iekšējai dzīvei tās svētku rotas un dekorējumus. Uzvedība un izturēšanās sausuma periodos atklāj kristieša patieso garīgo stāvokli. Ja viņš ir neatlaidīgs lūgšanā, meklē Dievu un darbojas tā, it kā justu Dieva klātbūtni arī tad, kad to nejūt, tad tas ir patiesi garīgs cilvēks. Vai mēs meklējam Dievu Viņa paša dēļ vai tādēļ, lai no Viņa kaut ko iegūtu? Vai mēs apzināmies, ka dzīvojam Viņa klātbūtnē tāpēc, ka Viņš tā saka, vai arī mēģinām paši radīt sevī Viņa klātbūtnes sajūtu? Laulībā sausuma periodi pierāda cilvēku uzticību. Ja laulībā trūkst vienotības sajūtas, bet abi partneri tomēr mīlestībā ir uzticīgi viens otram, šī saikne vienmēr tiek stiprināta. Tas pats attiecas arī uz saikni ar mūsu Kungu. Ja mēs, par spīti savām sajūtām, pastāvam droši, galu galā mūsu saite tiks stiprināta. Sausuma periodi nekad neataino Dieva attālināšanos no mums, jo Viņš nekad nemainās, Viņš vienmēr ir mums blakus. Sausuma periodi ir kristieša dzīves normāla un nepieciešama sastāvdaļa, un mums ir jāpateicas Viņam par tām pārmaiņām, kuras tie izraisa mūsos. Mēs neklausīsimies ienaidnieka melos, ka, ja jau mēs neko nejūtam, tātad esam atstumti un mums ir kaut kas jāizdara, lai mēs varētu turpināt savu ceļu. (No Maikla Velsa grāmatas “Problēmas, Dieva Klātbūtne un lūgšana”) --____________________--

--__________________-21

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Pārdomām Un Viņš tiem sacīja: „Jūs paši aizejiet savrup vientuļā vietā un nedaudz atpūtieties!” Jo daudz bija to, kas nāca un gāja , tā kā viņiem nebija laika pat paēst. (Mk.6:31) Man šķiet, ka jums ir jāpieņem lēmums ar mieru izdarīt to, ko spējat. Neesiet norūpējušies par visu pārējo, bet uzticiet dievišķai apredzībai to, ko paši nevarat paveikt. Dievam ir patīkamas mūsu saprātīgās rūpes un uzmanība par to, lai labi izdarītu to, kas ir mūsu pienākums. Taču Dievam nepatīk satraukts un norūpējies gars; Kungs vēlas, lai mūsu ierobežojumi un vājums meklē atbalstu Viņa spēkā un visvarenībā, Kungs grib, lai mēs ceram uz to, ka Viņa labestība palīdzēs mums , kas savās iespējās esam nepilnīgi. Tiem, kas ir uzņēmušies neskaitāmus darbus, pat ar nevainojumu nodomu, ir jāizšķiras vienkārši paveikt to, kas ir viņu spēkos. Ja kāds darbs jāatliek malā, ir jāapbruņojas ar pacietību un nedrīkst domāt, ka Dievs no mums gaida to, ko mēs nespējam izdarīt. Viņš negrib, lai cilvēks ļautos sarūgtinājumam par savu ierobežotību; nevajag sevi pārmērīgi vārdzināt! Vēl vairāk, ja mēs cenšamies rīkoties, cik labi vien spējam, tad pārējo varam uzticēt Tam, kurš spēj paveikt visu, ko vēlas. Lai dievišķajai labestībai labpatīk mums dāvāt aizvien vairāk gudrības gaismas , tā lai mēs spētu skaidri saskatīt un cieši īstenot Viņa labo gribu mūsos un citos cilvēkos, pieņemot no Kunga rokas to, ko Viņš mums sūta, un uzskatot , ka vislielākā vērtība ir pacietībai, pazemībai, paklausībai un mīlestībai. Sv. Ingnācijs no Lojolas

Ja dvēsele ir labāka par miesu, ja labāks par pasauli ir viņas RadītājsDievs: tad tas, kas augstāk par dvēseli stāda miesu, un augstāk par DievuViņa radīto pasauli, ne ar ko neatšķiras no elku pielūdzējiem. Kas Dievu mīlē, tam Dieva atzīšana ir augstāka par visu Viņa radību. Sv.Maksims no Konstantinopoles 662.g --____________________--

--__________________-22

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Pasmaidīsim Vīrs aiziet pie advokāta un saka "Mans kaimiņš man ir parādā 500 latu un negrib atdot. Ko lai es daru?" - Vai jums ir kāds pierādījums? - Nav. - OK, tad uzrakstiet viņam vēstuli ar prasību atdot 1000 latus, kurus viņš jums ir parādā. - Bet viņš man ir parādā tikai 500. - Nu, jā, tas ir tas, ko viņš uzrakstīs atbildē, un tad mums būs pierādījums.

☼ Arī vīriešu dzīvē ir periodi, kad viņi kļūst absolūti vienaldzīgi pret sievietēm. Parasti tie ir hokeja otrie un trešie periodi.

☼ Inspektors mežā pieķer mednieku kurš ir nošāvis zaķi. -Cienītais medniek, vai jūs zināt , ka nav vēl zaķu sezona un tos nevar šaut. -Zinu, zinu ,bet es jau biju spiests izšaut pašaizsardzības nolūkā...

☼ Makšķernieks sēž upes malā, sēž jau kuru stundu. Piepeld krokodils un jautā: - Nu kā, ķeras? - Neķeras. - Ek, būtu labāk nācis nopeldējies.

☼ -Man grūti pateikt, kas īsti jums kaiš, saka ārsts. Iespējams, ka vainīgs ir alkohols. - Ā, nu nekas, daktera kungs. Es atnākušu citreiz, kad jūs būsiet skaidrā.

☼ Pie ārsta: - Par ausīm ir kādas sūdzības? - Ir. Traucē džemperi uzvilkt. --____________________--

--__________________-23

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Literārā lappusīte Leonīds Breikšs Pavasara dziesma Vai gan saule to zin, ko tā zeltī Un ko sirds, viņā skatoties, gūst? Vai šis aprīlis zin, ko viņš veltī Tiem, kas viņa dēļ labāki kļūst? Es pa ceļu kā noreibis eju: Esi slavēts, mans saulainais Dievs ! Strauti čalojot steidzas uz leju, Bet pret debesīm dvēsele skries! Kas tev devis šo saulaino prieku, Ka tu vari tā dziedāt un smiet? Nāc, lai rokas ap pleciem tev lieku Un šīs rokas lai tur tevi ciet! Tā man zīlēts, un klusi es ceru, Ka patiešām reiz dienās tā būs: Es šīs durvis uz nākotni veru, Lai reiz nākotne svētītu mūs! Iet pār pasauli pavasars strauji, Un es priecīgi saucu: "Lai iet ! " Sevi dziesmās tu apdziedāt ļaujiBet ir priecīgi tam, kas tā dzied!

--____________________--

--__________________-24

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Leonīds Breikšs Priecīga sirds Es nezinu, vai pelnījis, Mans Dievs, es esmu Tavu balvu, Bet saulains pavasara prieks Man sirdi reibina un galvu. Kas bērziem iemācījis šalkt? Kas zvaniem iemācījis dziedāt? Nu mirdz man visa pasaule Kā rasas lāse- vienā ziedā. No kurienes šī dziesma nāk? No kurienes šī gaisma staro? Pār mani vītols sudrabots Līdz pašiem padebešiem zaro. *** Anda Līce Bet par visu vairāk Mūsu dvēseli sargi, Tā- vienīgais asns graudam. Tik viegli to nolauzt It visur, kur pasaule mīdās Un auglīgo zemi pārvērš Tirgus laukuma grīdā. Māci mūs irdināt augsni Ar lūgšanām, nevis ar lauzni, Ar mīlestību akmeņus kausēt, Ar asarām aizskalot Lai ik asns var iznāk Tava Vārda mūžīgā gaismā.

--____________________--

--__________________-25

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Z.Ābele Trīs māsas Pasaka

Reiz dzīvoja trīs māsas- Ticība, Cerība un Mīlestība. Viņas mitinājās skaistā trīs stāvu mājiņā brīnišķīga dārza vidū, kurā ziedēja visas pasaules krāšņākās puķes. Māsas dzīvoja ļoti draudzīgi- visus darbus darīja kopīgi, visā dalījās, saudzēja un aizstāvēja viena otru. Kādu dienu pie māsu jaukā namiņa durvīm pieklauvēja Skaudībaneliela sieviņa pelēkās drānās, ar pelēkiem matiem un pelēku sejas krāsu. Māsas atvēra durvis un mīļi aicināja veco sieviņu iekšā. Kad Skaudība bija izdzērusi gardo trīs zālīšu tēju un apēdusi visas trīs sirsniņ pankūkas, viņa teica: „ Jā, labi gan jūs te visas trīs dzīvojat! Kas tad tā nekait! Es arī tā gribētu... „ „Paliec pie mums”, māsas vienā balsī aicināja, „te mums visām pietiks vietas.” Skaudība paskatījās apkārt un teica: „ Nē, man jāiet tālāk- pasaulē man ir ļoti daudz darba. Bet šķiroties es jums tomēr gribu iedot dāvanu- te ir trīs sēkliņas. Tās jūs iestādiet dārzā un vairāk par viņām neliecieties ne zinis. Tas, kas no šīm sēklām izaugs, darīs jūsu dzīvi trīs reizes labāku un jūs pašas trīs reizes bagātākas. Tad jūs arī sapratīsit, kura no jums trim ir pati labākā, gudrākā un skaistākā.” Un Skaudība iedeva Ticībai neuzticības sēkliņu, Cerībai nodevības un Mīlestībai naida sēklu. Māsas iestādīja sēkliņas dārzā. Katru mazo stādiņu, kas uzdīga no sēkliņām, visas trīs māsas ar mīlestību kopa, ar cerību laistīja un visas trīs ticēja, ka no sēkliņām izaugs trīs visskaistākie ziedi viņu dārzā. Un tā arī notika- dārzā izauga trīs savā vienkāršībā neizsakāmi skaistas, smaržīgas un krāsainas puķes- Lēnprātība, Pazemība un Pacietība.

--____________________--

--__________________-26

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Ciešanu laika noslēdzošais rīta svētbrīdis Rom.8:1-4 Tiem, kas Kristū Jēzū, vairs nav pazudināšanas, jo dzīvības Gara likums Kristū Jēzū ir tevi atbrīvojis no grēka un nāves likuma. Tā kā bauslība, kas miesas dēļ bija bezspēcīga, to nespēja, Dievs grēka dēļ ir sūtījis savu Dēlu grēcīgās miesas līdzībā un grēku miesā pazudinājis, lai bauslības taisnība tiktu piepildīta mūsos, kas dzīvojam nevis pēc miesas, bet pēc Gara.

Vai neesam iedomīgi, teicot vai domājot, ka esam labāki, ka dzīvojam pēc Gara? Ja to sakām vien vārdos, tad protams! Tad mēs dzīvojam nevis Garā, bet vārdos. Tad mēs lasām tik pareizas receptes, bet nelietojam pašas zāles, tad gribam pārtikt no krāsns smaržas, nevis no izceptās maizes. Ir svarīgi saprast un pieņemt, ka Gara klātbūtne, Dieva likums, ir tikpat reāls kā maizes rieciens. Lielāko dienas un dzīves laiku paņem maizes sarūpēšana, sevis paša un bērnu audzināšana, citu cilvēku mīlēšana, cenšanās sevi pasargāt no ļauna kārdinājuma, un tālāk un tā joprojām – daudz mazāk laika atliek Dieva maizei. Ej nu saproti, kura ir svarīgāka, ja esam tādi, kas skrien ar vārdiem, tad mums te jāsauc - Lai slava Dievam!, bet, kas no tā, tāpat vairāk laika Viņam nevarēsim veltīt. Un ja kāds tā darīs, tad paliks bez dienišķās maizes, arī bērni paliks badā. Starpība nav laikā, ko veltām, starpība ir spēkā, ko saņemam no Dieva. Dieva dotā maize ir tik spēcīga, ka viena lūgšana, viena pusstunda klusumā ar Viņu, un

mēs saņemam spēku visai dienai, un tad ceļamies un krītam, ejot savu dienišķo gaitu. Ar saviem redzamajiem darbiem mēs apliecinām Dieva neredzamo svētību, ko esam saņēmuši Viņa īsajā pieskārienā. Viņa klātbūtne stiprina mūsu miesu pret visu ļaunu. Par to esam, par to jābūt pārliecinātiem. Citādi mūsu garīgais līdzsvars starp vārdu un Garu brūk un zūd. Pāvils saka: “Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas tās nākamās godības priekšā, kas mums tiks atklāta.” Mēs ieejam Klusās nedēļas kulminācijas notikumos, kuros mums ir tikai jābūt klāt, tā kā Viņš ir klāt pie mums. Lai noturētu Viņa līdzsvaru savā dzīvē, lai pastieptu savas ticības rokas pretim Viņa spēkam, kas nāk caur Augšāmcelšanos. Āmen! Mācītājs Juris Zariņš --____________________--

--__________________-27

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Klusā nedēļa 2. aprlī plkst.18:30

Kino vakars draudzes namā

3. aprīlī plkst. 18:30 Vārds un mūzika ciešanu laikā 4. aprīlī plkst. 18:30 Dievkalpojums ar Sv. Vakarēdienu 5. aprīļī plkst. 18:30 Zaļās ceturtdienas dievkalpojums plkst. 20:00 koncerts - Bahs "Jāņa Pasija" 6. aprīlī plkst. 10:00 Lielās Piektdienas dievkalpojums plkst. 19:00 koncerts - Ilona Breģe "Rekviēms" ----------------------------------------------------------------------------------------------------

- ----------------------------------------------------------------------------------------------

Lieldienu Dievkalpojumi ----------------------------------------------------------------------------------------------------

8. aprīlī plkst. 7:00 plkst. 10:00 plkst. 12:00 9. aprīlī plkst. 10:00

- ----------------------------------------------------------------------------------------------

Lieldienu rīta dievkalpojums Lieldienu dievkalpojums Ģimeņu dievkalpojums Otro Lieldienu dievkalpojums

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

- ---------------------------------------------------------------------------------------------- ----------------------------------------------------------------------------------------------

13. aprīlī - plkst. 20:00 Dziesmu dievkalpojums. Piedalās Gospeļu koris. 11. maijā plkst. 20:00 Dziesmu dievkalpojums. Mūzikas projekts „Jāņa ielas republika”

--____________________--

--__________________-28

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Koncerti ----------------------------------------------------------------------------------------------------

- ----------------------------------------------------------------------------------------------

21. aprīlī - plkst. 19:00 Koncertu cikls "Glābsim Jāņa baznīcu" koncerts "Vakara dziesma" piedalās Latvijas Radio koris, VAK "Latvija", orķ. „ Sinfonietta Rīga", I. Apkalna /ērģales/, G. Davidčuka /soprāns/, A. Sīmanis /saksofons/, Kr. Adamaite /ērģeles/ S. Jēgers /kontrtenors/, I. Reine /ērģeles/ Diriģenti; S. Kļava, M. Austrums, N. Šnē. Koncertu vada O. Silabriedis. Ziedojumi paredzēti baznīcas ārējās fasādes / zelmiņa / restaurācijai 1-lata ziedojumu tālrunis - 90006586 28. aprīlī - plkst. 19:00 Koncertu cikls „Glābsim Jāņa baznīcu " koncerts " Mana dziesma ", kopā ar komponistiem J. Lūsēnu, V. Pūci un J. Janševski, dziesmas dzied Kr. Zadovska, A. Andrejeva / Aisha /, M.Kr. Kalniņš, U. Roze, A. Greters, J.Mediņa Rīgas 1. MS zēnu koris, diriģents R.Vanags 1- lata ziedojumu tālrunis - 90006586 5. maijā - plkst. 17:00 Ērģeļmūzikas koncerts 12. maijā - plkst. 17:00 Mātes dienai veltīts koncerts. Dzied koris „Sapnis" 15. maijā plkst. 18:00 Ģimeņu dienai veltīts koncerts " Visskaistākais gadalaiks ir mīlestība " Pied. D. Krenberga /flauta/, I. Pētersons /tenors/, I. Reine / ērģeles / 26. maijā plkst. 17:00 Ērģeļmūzikas koncerts

--____________________--

--__________________-29

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

27. maijā plkst. 19:00 Kamerkora „Kamēr " un Liepājas simfoniskā orķestra koncerts 2. jūnijā plkst. 17:00 Kora mūzika / dzied koris no Zviedrijas / 6. jūnijā plkst. 20:00 Dzied Aleksandrs Antoņenko /tenors/ un Latvijas Radio koris 9. jūnijā plkst. 17:00 Draudzes kora koncerts ----------------------------------------------------------------------------------------------------

- ----------------------------------------------------------------------------------------------

Ziņojumi --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Otrajās Lieldienās 9.aprīlī pēc dievkalpojuma draudzes nama zālē sadraudzības pasākums „Kristus ir augšāmcēlies!” Aicināti seniori, ģimenes ar bērniem un ik viens Dieva bērns. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

- ----------------------------------------------------------------------------------------------

Katra mēneša pirmajā ceturtdienā plkst.19:00 kino vakari draudzes nama zālē. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

- ----------------------------------------------------------------------------------------------

No jūnija līdz septembrim Kino vakari un Dziesmu dievkalpojumi nenotiks. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------

Lielā draudzes talka Bēvuļēnos paredzēta 28.aprīlī. Aicināti piedalīties visi- lieli un mazi, vīri un sievas, jo darba pietiks visiem. Ieteicams ņemt līdzi savus instrumentus un darba rīkus- zāģus, cirvjus, trimerus, urbjus u.c. Pirms talkas ir daži „mājas darbi”, tādēļ būtu labi, ja pieteiktos vīri, kas pieprot skārdnieka un elektriķa darbus. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------

Nākošās Klusuma rekolekcijas – meditācijas Bēvulēnos notiks no 4.6.maijam. Par brīvajām vietām interesēties pie mācītāja Jura Zariņa ----------------------------------------------------------------------------------------------------

- ----------------------------------------------------------------------------------------------

Kārtējā diakonijas sapulce notiks 5.maijā plkst.10:00 ----------------------------------------------------------------------------------------------------

- ----------------------------------------------------------------------------------------------

19. maijā plkst. 17:00 Muzeju nakts pasākums ----------------------------------------------------------------------------------------------------

- ----------------------------------------------------------------------------------------------

Aicinām pieteikties cilvēkus, kas gribētu un varētu piedalīties mūsu draudzes avīzes „Diakonijas Vēstis” veidošanā. Ļoti labprāt šo kalpošanu uzticēsim jauniem cilvēkiem- studentiem, žurnālistiem datorspeciālistiem un visiem, kas jelkādā veidā var palīdzēt šajā darbā. --____________________--

--__________________-30

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

Lūgšana Vienosimies kopīgā draudzes

lūgšanā ik vakaru 22:00 un 23:00 Mīļais Dievs, Tu mūsu Tēvs, debesis daudzina Tavu godu un diena dienai to pauž un nakts naktij to dara zināmu: Tu esi nācis zemes virsū savā Dēlā Jēzū Kristū, Viņa ciešanās un krusta nāvē ir izpirkti mūsu grēki, caur Viņu mēs esam Tavā žēlastībā satverti ar Tavu Svēto Garu. Kristu, tu ērkšķiem kronētais, tu pie krusta paaugstinātais - mēs lūdzam Tevi, šķīstī mūs no mūsu kļūdām, lai mēs apzināmies savu maldīšanos. Pasargi mūs no lepnības grēka, lai Tev patīk mūsu mutes valoda un mūsu sirdsdomas, Tu, Kungs, esi mūsu patvērums, piešķir mums visu, kas vajadzīgs pie miesas un dzīvības. Mēs lūdzam par katru jaunieti, ved viņu ceļus prom no maldiem un grēka, velc viņus pie sevis tuvāk, uzrunā un aicini ticībā. Mēs lūdzam par svētdienas skolu, par visiem, kas Tavu Svēto vārdu mācās no mazotnes, lai bērni aug ticībā, lai viņu skolotāji ir Svētā Gara pilni. Mēs lūdzam par tiem, kas gatavojas sākt kopīgu dzīvi laulībā, lai viņi iepazīst Tavu gādību, lai viņu mīlestība nāk caur Tavu mīlestību, jo Tu Kungs, esi Mīlestības Dievs. Mēs lūdzam par garu mūžu strādājušiem, dod, Kungs, možu garu vecumdienās, sargā no smagām slimībām, un palīdzi pārvarēt miesas kaites. Mēs lūdzam par mūsu draudzi, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Ciešanu laikā visu mūsu sirdis pamet tas, kas Tev un mums pašiem nav patīkams, lai Tu, Kungs, valdi pār mūsu dvēseli, miesu un prātu, lai mēs sagaidām Tavas Augšāmcelšanās rītu ar atjaunotu garu. Mēs lūdzam par visām Latvijas draudzēm, par visiem Dieva lūdzējiem, kas šodien Tavā priekšā nāk, uzklausi un palīdzi, Kungs. Stiprini mūsu Baznīcas vadību, sargā arhibīskapu un dod bagātīgi savu svētību visiem mūsu mācītājiem, lai Tavs Svētais Gars ir ar viņiem. Āmen!

--____________________--

--__________________-31

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2012. gada aprīlis Nr.50 ·

REGULĀRĀ INFORMĀCIJA www.janabaznica.lv Dievkalpojumi Svētdienās plkst. 10.00 Trešdienās plkst. 18.30 Katra mēneša otrajā svētdienā dievkalpojums ģimenēm ar maziem bērniem plkst. 12.00 Katra mēneša otrajā piektdienā Dziesmu dievkalpojums plkst.20:00 ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Draudzes mācītāji pieņem apmeklētājus Otrdienās no plkst. 14.00 līdz 19.00 Ingus Dauksts Trešdienās no plkst. 10.00 līdz 13.00 Juris Zariņš ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Draudzes kanceleja Adrese: Jāņa iela 7, Rīga, LV-1050, tālrunis 67224028 Darba laiks: no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 13.00 ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Draudzes priekšnieks Andris Blūms tālrunis/fax 67225171, mob.29180484, e-pasts: ablums@tvnet.lv, apmeklētājus pieņem pēc iepriekšējas vienošanās. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Diakonijas vadītāja Zaiga Ābele tālrunis 67250842, mob.29116848, e-pasts: zaiga.abele@gmail.com, apmeklētājus pieņem trešdienās no plkst. 12.00 līdz 13.00 svētdienas skolas telpās un svētdienās pēc dievkalpojuma. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Bībeles stundas – ceturtdienās plkst. 18.00 Draudzes bibliotēka – darbojas 1.balkonā pēc svētdienas dievkalpojuma. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Foto sesijas - Jānis Kudiņš, tālrunis 29118151 Fotogrāfs – Aivars Lode, tālrunis 29560379 ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Avīze iznāk 4 reizes gadā. Izdevumu sagatavoja: J.Zariņš, A.Blūms, Z.Ābele; J.Miķelsons e-pasts: zaiga.abele@gmail.com

--____________________--

--__________________-32