Diakonijas vēstis N41 by Ernests Kečko

______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

----_________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________-

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE · 2009. gada decembris Nr.41 ------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Mācītāja sleja Paldies jums! Šis Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir tik pilns ar darbiem, ka pavisam grūti atrast brīdi, lai piepildītu mācītāja sleju ar vārdiem, jo no domām tā jau sen pāri plūst! Labāk nemaz nesaukt kādu vārdā, jo bezcerīgi neiespējami ir visus nosaukt. Jāatceras, ka visi šajā laikā pelnījuši Paldies! - par kalpošanu, par būšanu savā vietā, par atcerēšanos, par došanu neskaitot – ne naudu, ne laiku, ne soļus. Par tiem skaistajiem brīžiem, kas vadīti kopā baznīcā, dievkalpojumos gaidu un cerību, reizēm raižu pilnām sejām, bet vienmēr ticībā un paļāvībā. Par rokasspiedieniem, par ieskatīšanos acīs. Par sarunām – īsām, garām skrejošām, par kurām it kā kauns, jo ir tik maz mierīgo, lēnā laika piepildīto sarunu. Tas būtu labojams Ciešanu laikā – vakarēšana bez programmas, vismaz bez tādas, kur jādzenas pakaļ pulkstenim. Par atklātības asarām, jo tās ved pie patiesības. Par mājas ciemu reizēm, kuras tik ļoti gaida mājinieki. Par visiem tiem, kas mēro ceļu ciemos iedami, dāvanas nesdami, jums liekas, ka tas ir maz, jūs tā kā atvainodamies, ka vairāk nespējat, bet tas ir ļoti daudz, jo lielākā dāvana ir jūsu atnākšana. Beidzot ir laiks parunāties, atcerēties, izstāstīt to stāstu, kuram nekad nav bijis laika, varbūt tas licies nenozīmīgs citiem, varbūt beidzot ir jāizstāsta par tiem laikiem, kad viss bija citādi. Tās ir tik svarīgas runas, ka tās vajadzētu ne tikai uzklausīt, bet arī saglabāt. Jauno dēļ, lai viņiem būtu drošas liecības tam brīdim, kad būs gatavi uzklausīt. Par visiem braucieniem un gājieniem ārpus baznīcas, kopā ar savējiem – tas ir tik priecīgi! Par visiem skolotājiem un par visiem vecākiem, kas ved savus bērnus uz svētdienas skolu, kas brauc uz ratiņu dievkalpojumiem. Par mammām, kas “gaidību pilnas” vēl spēj savu saimi noganīt un nemaz nemana, ar kādu mīļumu uz viņām raugās pašas vīrs un citi apkārt esošie vīrieši, mācītāju ieskaitot! --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Tās jaunās dzīvības, kas piedzimst mūsu ģimenēs, sasaucas ar Ziemassvētku piedzimšanu. Lai arī Ziemassvētkos mēs atceramies Jēzus piedzimšanu, bet mūsu iekšējā prieka sajūta ir tāda pat kā sava bērniņa piedzimšanu gaidot un saņemot! Tas ir prieks, kura avots ir Dievs, kas dod dzīvību katram bērnam un visam pasaulē piedzimstošajam. Viņš dod spēku mums stāvēt pret ļauno, kas arī ienāk pasaulē aizvien vairāk un straujāk, tieši šī ļaunuma dēļ piedzimst Dieva Dēls – lai aizstātos ļaunajam priekšā, lai aizsargātu mūs. Vai mēs to redzam? Vai paejam garām kā kam mazsvarīgam, jo vissvarīgākie esam sev paši, mūsu rūpes par šo pasauli ir svarīgākas. Jānis Kristītājs teica, ka viņš nav cienīgs Jēzum pieskarties. Ko sakām mēs? Mūsu personīgās ticības saites ir stipras Svētā Gara spēkā. Caur Viņu mēs uzņemam piedošanu, stiprinājumu, prieku, kas nes mieru. Lai Dievs bagātīgi svētī katru, kas tic uz Jēzus Kristus piedzimšanu šajā pasaulē mūsu dēļ! “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.”Jņ.3:16 Paldies Dievam! Ja šeit būtu iespēja kā interneta mājas lapā ievietot komentārus, tad ir īstais brīdis jūsu pateicībai, jūsu piedzīvotajai Dieva klātbūtnei un svētībai. Tas iespējams katrā nākamajā avīzītē – katrs var rakstīt, jo šī taču ir vieta, kur mums satikties. Svētīgas, Dievam tuvāk vedošas dienas vēlot - mācītājs Juris Zariņš

Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem ved mūs pretim kādam baltam klusumam, aiz kura ir kaut kas mīļš, sen aizmirsts un pazaudēts, kas mums atkal no jauna jāatrod... (K. Skalbe)' --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Gads atkal noslēdzas ar loku, tikai šīs riņķveida kustības gadu no gada kļūst aizvien ātrākas un ātrākas. Tā tas ir mūsu ikdienā un arī draudzes dzīvē. Pēdējā laikā esam pieraduši par daudz ko zūdīties, un, protams, tas ir arī pamatoti, jo varas vīri mūsu likteņus lemj, kā sīpolam mizas lobot, kā citronam sulu spiežot. Taču kristiešiem ir pie kā turēties, uz ko cerēt. Tas vārds ir Jēzus. Viņš apsolījis mūs nepamest līdz pasaules galam. Un arī šajā Ziemsvētku naktī, piedzimstot brīnumam, pasaule kļūst gaismas pielieta. Un mums ir vēlēts Viņa gaismā dzīvi dzīvot. Un tas ir daudz. Vēlos izteikt pateicību visiem draudzes kalpotājiem, darbiniekiem, kuri, neskatoties ne uz ko, pašaizliedzīgi rūpējas par draudzes dzīvi nesot mūsu baznīcas labo vārdu. Paldies mācītājiem, padomei un valdei, visiem ziedotājiem, bez kuru dāvanām mēs nespētu finansiāli tikt galā ar ikdienas lietām, paldies kalpotājiem par ziedoto laiku, darbiniekiem par godprātīgu attieksmi pret pienākumiem. Paldies mūzikas dzīves organizētājiem. Un diakonijas darbiniekiem, kuru darbošanās atspoguļojas rūpēs par tiem, kam palīdzība un sirds siltums visvairāk vajadzīgs. Pateicība visām atsaucīgajām sirdīm, kuras savu domu gaišumu un roku čaklumu dāvājušas savai draudzei! Vēlu, neskatoties ne uz kādām grūtībām, pārvarēt šķēršļus, ko dzīve mums šobrīd ielikusi rokās, nezaudēt ticību labajam un pāri visam sajust sevī Dieva klātbūtni! Jūsu draudzes priekšnieks - Andris Blūms

„Kad tu pēdējo reizi biji rudens pārgājienā?” - tā skanēja aicinājums pirms pāris mēnešiem, 10. oktobrī, ikvienam draudzes loceklim doties pārgājienā uz Lielvārdi. Bijām diezgan prāvs pulciņš, gandrīz divdesmit cilvēki! Baudījām skaisto, saulaino, rudenīgo dienu, lasījām Bībeli un lūdzām Dievu īpašās pieturas vietās. Gala mērķis bija Lielvārdes luterāņu baznīca, kurā mūs uzņēma bijušie Jāņa draudzes locekļi Volohu ģimene – Andris veda mūs pārgājiena līkločos, Rudīte parādīja svētdienas skolas telpas, bet galvenais viesis bija mācītāja Jura skolotāja un režisore Dzidra Bļodone. Viņas stāsts aizveda mūs Lielvārdes un Latvijas senatnē, bērnības atmiņās, īpašu noskaņu --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

radīja viņas lasītā dzeja. Pēc garās pastaigas mācītājs Juris ar sieviņu mūs laipni uzņēma savās mājās un pacienāja ar siltu tēju, pašceptu picu un pankūkām, Volohu Aigars iekūra ugunskuru. Es ceru, ka šis pārgājiens būs bijis labs sākums un pamudinājums organizēt vēl ko līdzīgu mūsu draudzē. Mūsu visu paldies un sveicieni Ziemsvētkos mācītāja ģimenei, skolotājai un pārējiem rūķīšiem! Linda

Tā rakstīja gandrīz pirms simts gadiem Bībele ir labākā grāmata pasaulē; tā ir zināšanu kopsavilkums attiecībā uz cilvēka dabu; garīgas barības noliktava. Nekāda literatūra nespēj cilvēkam tā sniegt gudrību, tikumības ieskatus un rakstura attīstību, kā Bībele. Bībele satur dvēseles veselības vitamīnus. Bībele ir: veco labākais spieķis, jaunatnes labākais vadonis, bērnu labākais skolotājs, studentu labākā lekciju grāmata, skolotāju labākā mācības programma, veikalnieku labākā virsgrāmata, kalnraču labākā spuldze, muziķu labākā saskaņa, karavīru labākais reglaments, jūrnieku labākais kompass, ceļotāju labākā karte, ārstu labākās zāles, celtnieku labākais modelis, pasaules labākā ētikas likumu grāmata, civilizācijas labākā iekārta, dzejnieku labākais draugs un pazudušo cilvēku ceļš uz pestīšanu. KRISTĪGĀ BALSS Latvijas baptistu draudžu savienības laikraksts Nr.23. 1939.g. 1.decembrī

Mācītājs K.Roze

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Ziemassvētki un kristīgā baznīca Publikācija no kristīgā žurnāla „Vairogs” 1939.gads

No visiem kristīgajiem svētkiem Ziemassvētki visvēlāki ieviesās kristīgajā baznīcā. Vispirms nostiprinājās Lieldienas un Vasarassvētki. Tad 3.gadsimta beigās un 4.gadsimta sākumā Ēģiptē un Mazāzijā šiem svētkiem pievienojās tā sauktā Epifānijas jeb Atspīdēšanas diena 6.janvārī tā Kunga godības atspīdēšanas un parādīšanās diena. Sākumā šo dienu svinēja kā Jēzus Kristus kristīšanas dienu. Jo kad Jānis Kristītājs bija Jēzu kristījis Jardānā, atspīdēja un atklājās Viņa mesiāniskā godība. Sevišķi gnostiķi piegrieza lielu vērību Jēzus kristīšanas aktam. Viņi mācīja, ka Dieva Gars nācis pār cilvēku Jēzu tikai pie kristības un tā viņš kļuvis par Kristu. Viņi noliedza uzskatu, ka Jēzus ir Dieva Vienpiedzimušais Dēls, kas jau Marijas miesās bija Svētā Gara ieņemts. Bet Vēlāk Jēzus kristības akta piemiņas dienu saistīja arī ar Viņa miesā nākšanu un dzimšanas dienu. Jautājums, kāpēc kristieši no sākuma bija izvēlējušies 6.janvāri kā šo notikumu piemiņas un svētku dienu, paliek vēstures miglā tīts, jo šinī ziņā nav nekas noteikts un drošs saglabājies. Jaunākie baznīcas vēstures pētījumi ir noveduši pie slēdziena, ka pirmie Ziemassvētki kā Kristus dzimšanas svētki ir svinēti Romā 353. vai 354.gadā 25.decembrī. Kāda Filokala hronoloģijā no 354.gada mēs atrodam baznīcas svētku sarakstu, kurā kā pirmie svētki ir atzīmēts 25.decembris kā Kristus Dzimšanas diena. Ziemassvētki ir arī mūsu tautas gaismas un prieka svētki. Cik daudz gaiša un skaista šie svētki ir devuši mūsu tautas dvēselei. Ziemassvētku burvību tēlo Anna Brigadere savās bērnības atmiņās: ”Svētku vakarā Annele pavadīja māti uz baznīcu. Tas notika reti, jo svētdienas dārgais brīvlaiks pagāja lasot vai mācoties. Bet Svētku vakars pilsētā ar dimdošiem saucēju zvaniem gan bija tik īpatnējs, kā ne viens cits visā gadā. Baznīca bija grūdin pilna. Māte ieslīdēja kādā solā , tuvu pie durvīm, bet Anneli vilktin vilka tālāk, kur milzīga egle izsprēgāja savas uguntiņas mīkstajā altāra pustumsā.

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

No apsalušo mūru izgarojumiem, no simtām elpu un kustību viļņojumiem audās zilgana migliņa ap lielo svečturu dzelteni nespodrām zvaigznītēm. Klusumu nemitīgi kapāja baznīcēniem piemītošā klepošana, kas te beidzās un tur sākās, bet lielās gaidīšanas svinīgumu nespēja sakapāt. Kāda māmiņa, saspiedusies gluži tieva ielaida Anneli sola galā. Ērģeles sāka lēni ducināt , bet drīz vien tik brāzmaini dūkt un krāt, ka piebrāza lielo telpu no grīdas līdz griestu spraišļiem tik pilnu, kamēr no tā piesātināta skaņu sārta pēkšņi izšāvās simtmēļu dzirkstošā liesma: „No debesīm būs man atnest.” Ap pirmo pantu Anneles balss uzlidoja līdz ar citām gavilēdama, bet tad tā iegrima bangojošā skaņu jūrā un ļāva sevi šūpot. Uguntiņas eglē sprēgā un viņa redz Avotu mežu. Viņu ved uz baznīcu pirmo reizi mūžā; jo tur ir tāds neredzēts brīnums, visu bērnu ilgu sapnis: uguņota baznīca… Un tagad ir pirmais viņas Ziemassvētku vakars uguņotā pilsētas baznīcā, kur viss vēl ir jauns un nepiedzīvots. Kancelā stāv mācītājs. Viņš sāk runāt un jau ar pirmajiem vārdiem tā iegūst uzmanību, ka patīk klausīties. Viņai liekas, ka visi vārdi nāktu pie viņas un viņai vienai uz tiem būtu jāklausās. Rokas iebāzusi uzrocītē, plecos ierāvusies, tā nekustīgi skatās runātājā. Kas viņam sakāms? Daudz! Viņa vārdos nav izpušķojuma, nav pat balss pacēlumu, vienkārši, tuvu pienākdams, tas kā ar paceltu gaismeklīti rokā parāda ceļu. Kurp? Caur dzīvi uz cilvēka sirdi. Viņai ir kā ar gudru sarunu biedru, kas tai labos, vienkāršos vārdos izliek viņas pašas domas. Cik labi ar to runāt un kopā izkārtot domu ceļus! Kad runa beidzas, viņa brīnās: kā tā tik īsa. Citām svētrunām tai ir bijis grūti beigu sagaidīt, bet šī ir valdzinājusi no pirmā līdz pēdējam vārdam. Tā ir devusi pacilātību un svētku sajūsmu. Pilsētas nami staro sveču spožumā. Daudzās ģimenēs jau ar tumsas iestāšanos dedzina eglītes. Aiz logiem redz kustamies bērnu galvas, dzird Ziemassvētku dziesmas. Katrā mājā mirdz un laistās…” Ziemassvētki ir mūsu tautai devuši lielas kultūras vērtības. Dzejnieki, rakstnieki, gleznotāji, tēlnieki un komponisti ir smēluši sev vielu no Ziemassvētku stāstiem un radījuši skaistus mākslas darbus.

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Ziemassvētkiem ir bijuši un ir arī vēl šodien liela sociāla nozīme. Tie ir tuvinājuši cilvēku cilvēkam, tie ir pievērsuši bērnu sirdis pie vecākiem un vecāku sirdis pie bērniem. Ziemassvētki liek atcerēties brālim brāli, draugam draugu, kaimiņam kaimiņu. Ziemassvētki ir bijuši arvien labdarības svētki. Šais svētkos cietēji ir visvairāk saņēmuši tuvāko līdzcilvēku laipnību, palīdzību, līdzjūtību un labvēlību. Ja šie svētki dara tik gaišu cilvēka dvēseli, ja tie iededzina viņa krūtīs tuvāko mīlestību un paceļ viņa sirdi pateicībā uz Debess Tēvu, tad tie atbilst Jēzus Kristus misijai pasaulē. Jo tāpēc Viņš nāca pasaulē lai nestu gaismu un iededzinātu mīlestību cilvēku sirdīs. Kas būtu mūsu tautas un sabiedrības, mūsu baznīcas un ģimenes dzīve bez Ziemassvētku mirdzuma, bez Bētlemes brīnuma? Ko gan labāku un skaistāku mēs varam iedomāties mūsu mazajiem, kas Ziemassvētku eglītes mirdzumā klausās stāstu par Jēzus bērniņu silītē, par ganiem Bētlemes klajumos, par eņģeļu koriem, kas dzied slavu un teikšanu , ka Pestītājs piedzimis? Vai kāds var palikt vienaldzīgs, kad svecīšu liesmiņām trīsot, ietrīsas dzidrās bērnu balsis: „No debesīm es atnesu” vai „Klusa nakts, Svēta nakts!” Gaišā priekā mirdz mazajo actiņas un arī lielajo acīs iemirdzas prieka asaru pērles. Kļūst tik silti, tik labi ap sirdi.

Ziemassvētku pilsēta 1510. gadā pasaulē pirmā Ziemassvētku eglīte tika izgreznota Rīgā Ja taisnība atsevišķiem vēsturniekiem, tad Rīga ir vieta, kur atradās pasaulē pirmā izgreznotā Ziemassvētku eglīte. 1510. gadā par godu Kristus dzimšanai daži Rīgas tirgotāji pirmo reizi izgreznoja egli ar ziediem. Pakāpeniski šī tradīcija attīstījās un izplatījās visā kristīgajā pasaulē, tā kā, lai kur jūs arī neredzētu Ziemassvētku eglīti, atcerieties, ka šī paraža aizsākās Rīgā.

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Modrīgais un rūpīgais vīrs „Bet Jāzeps no miega uzmodies darīja, kā viņam tā Kunga eņģelis bija pavēlējis…” Vienkāršais Nācaretes namdaris Jāzeps, kas bija pazīstams visā apkārtnē kā krietns un apzinīgs sava amata meistars, bija toreiz vīrs pašos spēka gados. Un tomēr arī viņš dzīvoja adventes cerībā t.i. viņa dvēsele ilgojās pēc pestīšanas un gaidīja uz Pestītāju. Darbu strādājot un atpūtas brīžos viņa domas kavējās pie Dieva apsolījumiem. Un klusajos vakaros un tumšajās naktīs, kad pie debesīm mirgo spožas zvaigznes, atvērās arī Jāzepa sirds debesu pestīšanas cerības zvaigznes stariem. Viņam bija dzirdīga auss, dzirdēt mūžības vēsti un Dieva balsi un paklausīga sirds, kas bija gatava katrā laikā izpildīt Dieva pavēles. Jāzeps, Marijas saderinātais un līgavainis nebija sirmgalvis, kā viņu attēlo parasti mākslā, kas balstās uz katoļu baznīcas leģendām un ne uz Sv.rakstiem, bet viņš bija vīrs, pilns jaunības spara ideālu, kas vēlējās, kopā ar Mariju, savu dziļi mīlēto līgavu, nodibināt laimīgu un ideālu ģimenes dzīvi, kā to tēlojis dziesminieks 128.psalmā. Viņš mīlēja un cienīja Mariju un uzticējās viņai pilnīgi. Bet notikums ar viņa saderināto , gāja pāri par viņa saprašanu. Viņš nevarēja pielaist, ka Marija būtu netikle, kas vieglprātīgi varētu lauzt savu solījumu, ko tā viņam bija devusi. Viņš meklēja un gaidīja mīklas atrisinājumu. Nekad viņš vēl nebija tik daudz domājis un bijis nomodā par sevi un Dieva balsi, no kurienes viņš sagaidīja atbildi. Marija viņam bija neaizskarams svētums. Viņš sāka nojaust, ka starp viņu un viņa saderināto, skaidro Mariju, stāv Dievs ar savu noslēpumu. Jāzeps klusināja savu satraukto prātu un valdīja savu straujo sirdi , lai nepārkāptu Dieva prātu un gribu. Viņš bija dievbijīgs, kas neko tādu negribēja darīt, kas runātu pretī Dieva garam. Jāzeps bija modrīgs un rūpīgs visās lietās. Adventes laikā, kad Marija gaidīja uz savu pirmdzimto, Jāzeps bija modrs, uzticīgs un rūpīgs sargs un aizstāvis. Lasot evaņģēliju, Jāzepa tēls paliek mums atmiņā kā gaišs, godprātīgs, nosvērts un uzticīgs līgavainis, vīrs un nama tēvs, ko Dievs svētīja ar skaistu un laimīgu ģimenes dzīvi, kas vadīja savas darba un dzīves dienas klusajā Nācaretē, kur Jēzus, kā pirmdzimtais,

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

kopā ar jaunākajiem brāļiem un māsām pavadīja savu bērnību un jaunību. Tāds vīrs ir bijis katras krietnas sievietes ideāls: vīrs, kas čakli strādā savu darbu, kas drošs savā dzīves gaitā, kas gaišs savos spriedumos un noteikts savos lēmumos, kas ir vīrs, aizstāvis, padoma devējs, draugs un sargs. Jāzeps bija tāds, pateicoties savai dievbijībai un garīgai modrībai un rūpībai. Jo tikai tas, kas uzticīgs Dievam, būs uzticīgs arī savam tuvākam. Labi tai sievai, kuras vīrs uzticas Dievam un ir paklausīgs Dieva balsij, tādam vīram var arī viņa pilnīgi uzticēties un atdod savu sirdi. Un kur tāda saskaņa valda, tur būs skaista un auglīga ģimenes dzīve. Adventes vēsts un Ziemassvētku stāsts nes gaismu arī mūsu ģimenēs un namos.

Mums raksta No manas bērnības Pirms kara dzīvojām Pārdaugavā, netālu no Āgenskalna tirgus. Tēvs strādāja Rīgas muitā, māte mājās. Ģimenē bez manis bija vēl brālis. Māte centās ieaudzināt mūsos godīgumu un labestību. Dažreiz gājām mātei līdzi uz baznīcu. Man patika būt baznīcā. Toreiz vēl nesapratu visu no mācītāja teiktā, ne vienmēr zināju, kas man jādara – vai jāmetas ceļos vai jāstāv. Tad paskatījos uz māti, ko viņa dara. Lielajā baznīcas telpā, plūstot ērģeļu un dziesmu skaņām, jutos pacilāta. Priecīgu saviļņojumu izjutu vakara dievkalpojumā kādos Ziemassvētkos. Manu skatu piesaistīja liela, liela egle ar daudzām spožām svecīšu liesmiņām. Mācītājs sprediķī stāstīja brīnišķīgu notikumu par Kristus bērniņu, kas šajā dienā pirms daudziem gadiem nācis pasaulē. Kad skanēja dziesma „Klusa nakts, svēta nakts”, to es zināju un dziedāju visiem līdzi. Pēc dievkalpojuma, nākot mājās, mēs raudzījāmies uz zvaigžņotām debesīm un māte stāstīja mums, ka tur augšā mīt Jēzus Kristus, ka redz mūsu darbus un priecājas par visu labu, ko darām. Rasma Riekstiņa

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Diakonijas seminārs Vācijā Mazu brīdi pirms Ziemassvētkiem saņēmu kādu vērtīgu dāvanu, ar kuru es gribu padalīties arī ar jums. Diakonijas centrs un mūsu draudze man, kā vienai no Latvijas diakonijas kalpotājiem, piešķīra braucienu uz informācijas un pieredzes apmaiņas semināru Vācijā. Kad ieradāmies Diseldorfas lidostā, mūs sagaidīja semināra organizētājs un vadītājs Ginters Henš, kurš ir pieaugušo izglītības konsultants Evaņģēliskajā Vestfālenes baznīcas Institūtā „Baznīcai un sabiedrībai”. Ar autobusu cauri Sīgenai braucām uz mūsu mītni - Riharda Martina māju Hilhenbahā, kur saimniece mūs laipni uzņēma un izmitināja visas septiņas dienas. Ikviena vieta, ko Vācijā apmeklējām, ir saistīta ar diakoniju, katru rītu devāmies uz citu objektu, un katrai dienai bija savs plāns. Viss seminārs bija veltīts Baznīcas un diakonijas darbam. Kā iesākot mūsu pirmo semināra dienu teica Gintera kungs, mēs visi dzīvojam Eiropā, un šajā mazajā zemes pleķītī ir daudz vairāk tas, kas mūs vieno, nekā tas, kas mūs šķir. Kā visur pasaulē, tā arī Vācijā problēmas ir tās pašas - cilvēks ir zaudējis kontaktu ar Dievu. Līdz ar to, viņš ir zaudējis kontaktu ar sevi. Alkoholisms, narkotiku atkarība, nestabilas ģimenes, bezdarbs, parādu saistības, nespēja tikt galā ar savām likstām u.t.t. Tikšanās laikā Baznīcas mājā ar Sīgenas baznīcas reģiona Superintendanti Annetti iepazināmies ar reģiona struktūru, tradīcijām un baznīcas dzīvi. Vācijā Diakonijai ir daudzslāņaina un sarežģīta struktūra, un daudzas lietas, kas saistās ar baznīcu un kalpošanu, pat nav mums saprotamas. Jāņem vērā arī tas, ka Vācijā diakonijai ir sena tradīcija: 150-180 gadi. Visu diakoniju kopumā ir skārušas lielas strukturālas izmaiņas. Šodien tai ir četri lieli darba virzieni - klīniskā diakonija - slimnīcas, ambulatorā aprūpe, palīdzība vecajiem - senioru aprūpe un sociālā kalpošana - darbs ar invalīdiem un visa veida padomdošana. Liels izaicinājums arī Vācijas sabiedrībai ir demenses slimnieki (ar vecumu saistītas psihiskas izmaiņas). Tā ir jauna darba joma, kas nav vēl atrisināta, jo šiem cilvēkiem ir nepieciešama īpaša individuāla pieeja. Katrs centrs, katra stacija, katrs pansionāts, katra slimnīca, ko mēs redzējām, bija kā atbilde uz kādu problēmu, kas prasa risinājumu.

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Viesojāmies Junga Johana Štilinga vārdā nosauktajā evaņģēliskajā slimnīcā (gandrīz visas slimnīcas organizē un uztur kāda konkrēta baznīca, lai gan to dara arī citas nevalstiskas organizācijas, arī gandrīz visi bērnu dārzi pieder baznīcai), Ģimenes atbalsta centrā Fišbahera kalnā (speciāls rajons, kurā mitinās nelabvēlīgās ģimenes, bezdarbnieki). Šeit guvām pieredzi atbalsta sniegšanā problēmģimenēm sociālās krīzes situācijā gan darbā ar vecākiem, gan pusaudžiem. Vairāk kārtēji apmeklējot Sīgenas Diakonijas centru, mums bija tikšanās ar daudziem cilvēkiem - centra vadītāju, atkarību konsultantu, padomdevēju parādos nonākušajiem, laulību un ģimenes konsultantu, slimnīcu un nespējnieku patversmes kapelānu un Diakonijas mājaprūpes vadītāju. Guvām ieskatu visā plašajā piedāvājumu spektrā un ļoti daudz jaunu atziņu - vairākas idejas, kur pielietot Vācijā gūto pieredzi, radās jau tūlīt uz vietas. Apmeklējot pansionātu, kurā smaržo labāk kā frizētavā, un vecie cilvēki dzīvo katrs savā istabiņā (kas arī maksā bargu naudu), man tūlīt prātā ienāca nesenā vizīte kādā mūsu pansionātā… un mūsu draudzes „Bēvuļēni”. Runājot par dzīves līmeni - Vācijā māmiņa ar diviem bērniem no sociālā pabalsta (vienam cilvēkam tie ir 360 EUR+valsts apmaksāts dzīvoklis un apkure) var dzīvot ļoti labi. Bet tas, protams, ir mūsu izpratnē. --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Apaļā galda diskusijā „Baznīcas dzīve un darbs Latvijā”, kas notika evaņģēliskajā Kristus draudzē Sīgenā, jutos lepna, kad mūs - Latvijas diakonus, Ielas bērnu dienas centra, Diakonijas centra un Zupas virtuves darbiniekus nosauca par Latvijas „ekspertiem”. Nekad nedomāju, ka es kādreiz varēšu tik lielas auditorijas priekšā atraisīti un brīvi stāstīt un prezentēt savu Latviju, savu Baznīcu un diakonijas darbu! Interesanti, ka šī tikšanās notika diezgan vēlu vakarā, un tajā piedalījās (izņemot pāris jaunu cilvēku) ļoti cienījama vecuma seniori. Vācijas baznīcā jauniešu īpatsvars ir kritisks. Mēs jau bijām pārguruši no dienā redzētā un dzirdētā, bet viņi nemaz netaisījās uz mājām - sarunas ievilkās, viņus interesēja viss - par mūsu zemi, politisko situāciju, par Baznīcu un mūsu draudzēm. Protams, daudzas lietas šajā mums tik tuvajā valstī ir sakārtotas labāk nekā pie mums, bet ir kāda svarīga lieta, pie kuras mēs - Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas diakonija turamies stingri un nelokāmipirmajā vietā mūsu kalpošanā ir Dievs un Dieva Vārds. Vācijā Diakonija ir izgājusi „ārpus Baznīcas”. Jā, Bībeles teoloģiskais pamatojums, par ko Diakonijas slimnīcā mums lekciju lasīja mācītājs un slimnīcu kapelāns Ubaha kungs, teorētiski nav nekur pazudis, bet praktiski viss ir citādā. Baznīcas iecirknim ir Dvēseļu aprūpes telefons, bet Baznīca paliek ar vien nabadzīgāka, un tai tagad ir citas prioritātes. Finansiāli baznīcas stāvoklis ir grūts, un diakonija ir iekļāvusies sekulārās pasaules mārketingā, lai izcīnītu savu vietu šajā tirgū, jo daudzus pakalpojumus piedāvā arī citas institūcijas. Kā sacīja mūsu semināra vadītājs - lai cilvēki mums uzticētos, nepietiek ar to vien, ka es piedāvāju Evaņģēliju. Arī baznīcas negatīvā pieredze pagātnē spēlē savu lomu. Mazs citāts no mācītājas Sīgenas pilsētas superintendantes Annettes Kurhuss: „Diakonijas darbs ir organizēts kā atsevišķi pastāvoša institūcija un tā saņem finansējumu no valsts. Diakonijas darbs ir tik ļoti patstāvīgs, ka baznīcām un draudzēm to vajadzētu padarīt draudzēm tuvāku.” (!!!) Kad viesojoties patversmē Sīgenas Diakonijas mājas aprūpes vadītājai māsai Annelli uzdevu jautājumu - cik liela vieta visā šajā mājas aprūpes darbā ir Dieva Vārdam un vai vispār ir, viņa atbildēja… nē, nav, mēs par to nerunājam. Skumji.

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Arī semināra vadītājs Gintera kungs apliecināja: „Baznīca Vācijā ir zaudējusi savu identitāti, jo menedžmentu ieviešot baznīcā, rodas daudz problēmu. Sociālā darbā, kādu tagad veic diakonija, nepietiek ar lielu ticību un labu sirdi, vajag arī kvalifikāciju. Tādēļ šajā komerciālajā sabiedrībā katru dienu ir jādomā par to, kā uzturēt kristīgo profilu.” Kad man kāds tagad jautā, kā gāja Vācijā, jāsaka - vienreizēji! Man tas reizē izvērtās gan darba, gan arī atpūtas brauciens, jo veselu nedēļu nebija jādomā par darbiem mājās un baznīcā. Ikreiz ceļojumos pašai bija jāmeklē kartē ceļš, jāpēta vilcienu saraksti, jāpērk biļetes u.t.t. Te ar vāciešiem piemītošo punktualitāti viss bija saplānots un noorganizēts augstākajā līmenī. Katra diena nesa jaunas tikšanās, jaunus iespaidus. Un galvenais - ne par ko nav jārūpējas un jāuztraucas, neviens no manis neko negaida! Arī pati grupa bija laba, atraktīva un kolorīta. Programma tik saspringta un piepildīta, tik interesanta un tajā pašā laikā mums visiem tik pazīstama un tuva, ka mēs tvērām visu kā …pirmklasnieki pirmajā skolas dienā. Tik daudz ideju! Vakaros diskusijās kalām plānus par savas draudzes kalpošanas pilnveidošanu un jaunajām iespējām.

Ko es ieguvu no šī semināra? Pirmkārt ieguvu priekšstatu par Vāciju un vāciešiem, - zeme ir skaista un sakopta, cilvēki gaiši un smaidīgi. --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Neskatoties uz saspringto darba režīmu, vairākās vietā apmeklējām arī tradicionālos Ziemsvētku tirdziņus, kas Vācijā ir skaisti un iecienīti. Mazajā ciematiņā, no kura dažu kilometru attālumā atradās mūsu naktsmītne, šis tirdziņš bija īpaši jauks - cilvēki smaidīgi, laukumā pie Rātsnama uzstādīta liela egle, piebraukušais ceļamkrāns uzceļ eglē dāvanu saiņus, ko uz āķa piekarina bērni, visur mūzika, ļaudis draudzīgi dzer karstvīnu un punšu, cep desiņas… Gintera kungs arī mūs uzcienāja, jo viņš teica - kas ir bijis Vācijā un nav ēdis desiņas, nav bijis Vācijā. Protams, semināra laikā ieguvu daudz jaunu draugu, kā arī zināšanas, realizējamas idejas, kas ļautu arī pie mums ieviest lietas, kuras palīdzētu daudziem cilvēkiem. Piemēram, kafejnīcā, kurā vienu dienu ēdām pusdienas, strādā sievietes, kas cietušas no vardarbības, Ģimenes atbalsta centrā iekārtota darbnīca pusaudžiem un virtuve, kur ģimenēm kopīgi gatavot ēst. Padomdošanas stacijā mani īpaši ieinteresēja parādu padomdošana, kuras mērķis ir, strādājot visiem kopā dažādos līmeņos, (likumīgais, psiholoģiskais un ekonomiska iepirkšanās) atbrīvot cilvēku no parāda nastas. Lai arī likumdošanā mums ir krasas atšķirības, domāju, ka arī mēs varētu atrast veidu, kā palīdzēt tādām ģimenēm. Savu stāstu gribētu beigt ar Gintera kunga mums teiktajiem ceļa vārdiem: „ Kur mēs darbojamies, tur Dievs ir klāt. Bez Viņa nekas nenotiek. Viņš mums dod spēku iet tur, kur sāpes, ciešanas, izmisums un trūkums. Viņš mums dod spēku un Viņš nāk mums palīgā, bet mums ir Viņam jāsagatavo ceļš. Jāņem lāpsta un jāstrādā.” Zaiga Ābele Bieži rodas vajadzība pēc juridiska rakstura palīdzības un konsultācijas, kurai nav vajadzīga uzreiz īpaša vai ļoti profesionāla pieeja. Varbūt no sākuma pietiek tikai ar ceļa norādi problēmas risināšanai. Tāpēc diakonija ir nolēmusi no 2010. gada organizēt šādu Jums pieejamu pakalpojumu, kur būs iespēja piezvanīt vai uzrakstīt savu interesējošo jautājumu un saņemt atbildi internetā vai baznīcā pēc dievkalpojuma (norāde par laiku būs uz ziņojuma dēļa). Imants Roga, 29544397

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Sirsnības pēcpusdiena

Sirsnība. Tas ir tas, ko es vēlētos saņemt, saka sirmā kundzīte. Viņa ir viena no tiem Rīgas Sv.Jāņa baznīcas locekļiem, kam ikdienā attāluma vai veselības likstu dēļ ir grūti apmeklēt Dievnamu. Tāpēc ceturtdien, 17.decembrī tika rīkots īpašs Dievkalpojums gados vecākajiem draudzes locekļiem. Izpalīdzot citiem baznīcēniem, teju 20 sirmgalvju piedalījās Dievkalpojumā, kuru vadīja mācītājs Juris Zariņš. Sasēdušies cieši ap altāri, gados vecākie draudzes locekļi piedalījās grēksūdzes lūgšanā, klausījās mācītāja sprediķī un saņēma Svēto Sakramentu. Lai Ziemassvētku vakarā viņi varētu būt kopā ar visu draudzi, J.Zariņš katram no Dievkalpojuma dalībniekiem uzdāvināja svecīti. “Iededziet šo svecīti, un mēs visi būsim kopā,” sacīja mācītājs. Pēc Dievkalpojuma visi pulcējās Sakristejā, lai aprunātos un sasildītos pie draudzes diakonijas darbinieku sarūpētajām maizītēm un kafijas tases. Sanākušos sveikt svētkos bija ieradušies sākumskolas “Valodiņa” bērni.

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Viņi skaitīja dzejoļus un dziedāja dziesmas, līdz asarām aizkustinot ne vienu vien no klātesošajiem. Beigās dziesmas “Uzsniga sniedziņš balts” un “Circenīša dziesmu svētki” kopā dziedāja visi sanākušie. Mazie sākumskolas bērni arī bija sagatavojuši draudzes vecākajiem apsveikumus. Draudzes diakonijas vadītājas Zaigas Ābeles mudināti, arī paši seniori sāka skaitīt dzejoļus un dziedāt dziesmas. Ne viens vien no sanākušajiem atzina, ka jūtas ieprecināts par sirds siltumu un sirsnību, ar kādu tika sagaidīti baznīcā. Prom ejot, katrs arī saņēma nelielu draudzes dāvanu Ziemassvētkos. “Baznīca šodien vēl ir vienīgā stiprā vieta, kas latviešiem palikusi,” sacīja Ēvalds, kurš noraizējies par to, kas valstī notiek. Viņam vienīgais prieks šobrīd esot grāmatu lasīšana. Tāpēc sirdij un dvēselei īpaši veldzējoša bijusi pēcpusdiena baznīcā, kur varēja klausīties Dieva vārdos un satikt citus draudzes locekļus. Gunta Sloga (autora foto)

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Ceļojumi Ceļojums pa Skotiju (Turpinājums)

Nākamais ceļa mērķis ir Obana. Osta pie Atlantijas okeāna Fērtoflorna līča. Mūsu ceļš ved pa Skotijas plašiem kalnu apgabaliem. Kalnu teritorijas nav piemērotas ne labību, ne mežu audzēšanai, tāpēc šeit ir ierīkotas ganības aitām. Tā patiesi ir redzamas pa visu Skotiju. Augstu kalnos tās atgādina kā ar baltiem akmeņiem nosētu pļavu. Tur, kur ganības nav norobežotas, autobusam ir jāgaida, kamēr aitas atbrīvos ceļu. Ainavas mainās ik pa brīdim gan krāsu dažādībā, gan kalnu apveidos. No kalnu avotiem iztek strauti. Šo dabas skaistumu ir pat grūti aprakstīt. Obanā ierodamies vakarā, kad smidzina pirmais lietus Skotijā, bet mēs tik un tā aizcilpojam uz pilsdrupām, kur satiekam kādu meiteni no ASV, kas ceļo viena. No Obanas agri ar prāmi dodamies uz Mullas un Jonas salu. Migla un līst pamatīgi. Bet pārceļoties jūtamies kā citā pasaulē, jo laiks noskaidrojas. Brauciens pa Mullas salu ved gar asi izroboto klinšaino krastmalu, no kuras paveras brīnišķīgi skati vienā pusē uz jūru, otrā uz klinšainiem kalniem, kas nosēti aitiņām. Skotijas salas vispār ir reti apdzīvotas, tāpēc aitas ir iezīmētas ar dažādu krāsu, lai to īpašnieki tās varētu atšķirt. Ainava brīžam ir pavisam sirreāla. Klimats šeit ir skarbs, pūš asi vēji. Varējām novērot, ka šeit dzīvojošie salinieki nodarbojas ar zvejniecību un aitkopību. Mājas ir nelielas. No Mulla salas ar mazu kuģīti dodamies uz Jonas salu, kuras krastus skalo Atlantijas okeāns. Salā atrodas sens klosteris ar darbojošos baznīcu. Tiek uzskatīts un ir liecības, ka Jonas salā ir ieradušies pirmie kristieši, kuri tad arī izplatījuši kristietību pa visu Angliju. Pabijām klosterī un baznīcā, izstaigājām salu, kur valdīja tik pasakains miers un klusums, kā arī ik pa laikam kāds mēēē-ē-ē, laiks bija apstājies... vēlāk pavadījām saulainus brīžus Atlantijas okeāna krastā, kur drosmīgākie izpeldējās, romantiskākie meklēja laimes akmentiņus kā Jūrkalnē un „Baltmuižā” (starp citu, arī Sāmsalā pretī Ventspilij) un apbrīnoja klinšu iedobju vizuļojošās ūdens lāmas; katrs varēja šeit atrast kādu vietu, kur pasēdēt un baudīt šo Dieva pasauli. --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Un tad jau atpakaļceļš uz prāmi, vēl neliela uzkavēšanās šokolādes pilsētiņā Tobermorī, kas atrodas Tobermorī līča krastā, gar krastmalu izvietotās mājas ir krāsotas katra savā košā krāsā. Staigājot gar krastmalu, nonācām līdz baznīcai, gribējām tajā ieiet, taču pārsteigums bija liels, jo tajā bija ierīkots veikals un neliela ēstuve. Nakšņojam Obanā. Un šajā vakarā vēl uzkāpjam Makeiga tornī( McCaig’s Tower), kas paceļas virs pilsētas un ir nepabeigta Romas Kolizeja imitācija. Izstaigājam naksnīgo Obanu, jo šovakar nelīst (!), ieklīstam katoļu baznīcā, kas tik vēlā vakara stundā vēl ir vaļā. Jā, tas patiesi apliecina kristiešu lielo uzticēšanos un paļāvību, jo Jonas salā stāstīja, ka vienai no skulptūrām nocirsta un nozagta galva, bet tā kā sala ir maza, bet galvai laikam gadījās smaga, jo to vēlāk atraduši salas otrā galā. Agri no rīta dodamies tālāk uz Skotijas ziemeļiem – Skajas salu ( Isle of Skye jeb Mākoņu salu). Skajas salā nokļūstam, pārbraucot tiltam, kurš savieno atsevišķās salas. Mūsu mērķis ir apskatīt stāvos salas krastus „Kilta klintis”, gar kuriem skalojas Atlantijas okeāna līču ūdeņi un veļas ūdenskritums, taču dienas nozīmīgākā daļa bija veltīta kāpšanai kalnos. Visu dienu sijā smalks lietus, tomēr tas nav šķērslis, lai nesaredzamo kalnu galotni sasniegt! --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Kalns patiesi ir ietīts mākoņos un visapkārt ir migla, taču lielākā daļa saģērbjas siltāk un dodas iekarot kalnu, jo patiesībā nav slikta laika, bet gan nepiemērots apģērbs. Ceļš kalnup sākumā ved caur aizaugušu meža taku ar lielām, drūmām eglēm (atgādina Pokaiņu mežu), tad jau sākas pļava, no kurienes tad arī drosmīgākie turpina ceļu. Daudziem izdevās sasniegt virsotni, citi atgriezās atpakaļ, jo tiešām sāka kļūt slidenāks un slidenāks, citi palika pusceļā un vienkārši baudīja miglaino kalnu ainavu. Tikām brīdināti, ka nogriezties no iezīmētā ceļa nedrīkst, jo sūnas un zāle, kura klāja kalna pakājē esošo kalnu ir plānā kārtā, tāpēc, liekot kājas uz šāda mīksta „spilvena” var iekrist kalnu spraugās. Taču viss beidzās laimīgi. Sākam apjēgt, ka tiešām esam Skotijā. Arī laiks sāka skaidroties. Priecīgi un emociju pilni devāmies uz nākošo mūsu apskates objektu Lohnesa ezeru. Slaveno Nesiju neredzējām, lai gan visi Nesijas redzēšanas stāsti sākas ar vārdiem: "Sestdienas vakarā, kad gāju mājās no kroga..."Jā, tad jau tas Nesijas garums ir atkarīgs no izdzertā alus vai viskija daudzuma. Izstaigāt akmeņaino ezera krastu, bija drosmīgie, kas izpeldējās ezerā. Lohnesa ezers sasniedz 39 km (stiepjas līdz Invernesai), platums - 1,5 km, bet dziļums - 305 m. Ezera ūdens ir dzidrs, tā krastu un dibenu klāj rozā granīta akmeņi asiem stūriem( neviena apaļa oļa!) Nākošajā dienā mūs gaida Sv. Andreja pilsēta, kas jau atrodas Skotijas austrumu daļā un tur jau esam Ziemeļjūras krastā. Redzam bēgumu, izstaigājam skaisto seno pilsētiņu, kurā atrodas Svētā Andreja katedrāles drupas. Katedrāle nav atjaunota, tomēr ir iespējams izstaigāt šīs katedrāles iekšējo teritoriju un vēstures liecību ir daudz. Vēl pilsēta ir slavena ar saviem golfa laukumiem, jo šeit tiek rīkotas golfa spēles sacensības, kā izrādās, te „dzimis golfs”, izgudrots teleskops. Tā ir arī universitātes pilsētiņa. Kā visā Skotijā, tā arī Anglijas lielākās daļas teritorijā pilsētas ir ievērojamas ar saviem akmens arhitektūras namiem. Tad nu esam aplūkojuši pilsdrupas un Ziemeļjūru ar tās molu un pludmali. Un šeit mēs gandrīz visi izlīstam cauri slapji, jo šajā pilsētā patiesi piepildās optimistiskais apgalvojums: „ja vēl nelīst, tad drīz līs”! Ceļš uz Edinburgu. Šoreiz nakšņosim klosterī 2 naktis. Braucam pa Skotijas laukiem.

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Beidzot var redzēt kartupeļu, kāpostu, burkānu un labības laukus! Atkal tuvojamies Ziemeļjūrai. Citādai. Tātad - nakts cisterciešu klosterī Santa Maria abatijā. 2:50 ceļamies, lai dotos uz mūku rīta lūgšanu 3:30. Apmēram 10-15 min. Gājiens, bet tumsā liekas, ka daudz tālāk, bet , ja līdz ir lampiņa, tad jau ceļš paiet ātri. Abas naktis, lai gan dienas bija nogurdinošas, cēlāmies un dienu iesākām kopā ar mūkiem, kuri to dara dienu no dienas. Arī šeit ir ļoti jauka un mierīga vieta, kas pārsteidz ar nesteidzīgo dienas ritmu. Jā, jo mūkiem ir sava saimniecība - audzē liellopus, ar ko tad arī pelna iztiku.

Nakti mierā pavadījuši, priecīgi dodamies uz Edinburgu, kas ir Skotijas galvaspilsēta. Virs pilsētas paceļas sen aprimušais vulkāns Arthur’s Seat. Pilsēta ir slavena ar savu mīlestību pret mākslām, to apliecina gadskārtējais Edinburgas festivāls - spilgtākais mūzikas un mākslas pasākums Lielbritānijā, tāpēc te ir daudz cilvēku un dažādu atrakciju. Viena no atrakcijām – izraktā Princešu iela, jo Edinburgā beidzot būšot tramvajs! Bet šī tomēr ir romantiskāka un uz atgriešanos vairāk velkoša pilsēta. Aplūkojam Skotijas Nacionālo galeriju Edinburgas pili, ziedu pulksteni, parku. Nākamajā dienā dodamies prom no viesmīlīgajiem mūkiem uz Svēto salu, kur bēguma laikā kuģīši paliek bez ūdens. Vispārsteidzošākā ir Holy Island baznīca, kas uzrunā un ieskauj lielā mierā.

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Šī sala ir tikpat būtiska, cik Jonas sala, kur aizsākās kristietība Eiropā, jo visi mūki, misionāri devās uz Svēto salu, kura ir svētīta un spēcīga ticībā. Aplūkojam arī pili, kā arī mūku veidoto ziedu, augu un dārzeņu, un augļu dārziņu. Priekšā garš ceļš uz Coventry, kur aplūkosim katedrāli – gan veco, kas izpostīta 1940. gadā, gan blakus jaunuzcelto. Un tālāk jau uz Šekspīra pilsētiņu Stradfordu pie Avonas. Pilsētiņā pārsvarā divstāvu mājiņas. Pildrežģu ēkas, ziedu dobes un podi. Kanāliņš ar laivām. Tāpat kā Londonā un Edinburgā arī te daudz cilvēku, bet tas tomēr netraucē just pilsētas romantiku. Nu, lūk. Esam pie Lamanša. Ufff... brauciens zem Lamanša dzelzs kastē ilgst apmēram 35 min. Visi izbraukuši sveiki un veseli! Jau svētdiena! Rīts Brigē - Beļģijā. Skrienam pa visu pilsētu, lai atrastu kādu protestantu baznīcu. Nav. Cilvēki jocīgi skatās uz mums... izrādās, ka tā uz kuru esam aizsūtīti nav īstā - klosteris ar lielu žogu riņķī, iekšā nelaiž. Paveicas, kādā kafejnīcā meitene internetā atrod, kur varētu būt meklētais nams! Ieskrienam 10 min. pirms dievkalpojuma beigām, uff... mācītājs melnā talārā... mūsējais, tāpēc priecīgi nodziedam kopā ar vietējiem lūdzējiem pazīstamu dziesmu beļģu valodā. Aprunājoties ar šiem cilvēkiem, mācītāju, tomēr izrādās, ka šī nav īsti luterāņu draudze, ka vietējie esot anglikāņi vai katoļi un pārējie tiekot uzskatīti par apšaubāmas ticības ļautiņiem. Tā, lūk. Bet prieks tomēr ir neizsakāms, bijām dievkalpojumā! Un divos dodamies uz Antverpeni, kas ir brīnišķa ar savu slaveno un krāšņo staciju. Vācija, Polija, Lietuva - un atkal esam mājās! Un laikam šis Vinnijs Pūks būs bieži vakaros tas, kas atgādinās, cik vasara Skotijā bija brīnišķa, kad Salu Pavēlnieks mūs pašaizliedzīgi ierādīja Skotijas valsts burvību, lepnumu un neatkarību! Lai arī mums izdodas būt tik lepniem par savu valsti, taupīgiem un priecīgiem kā skotiem, lai kādi būtu laiki! Kļūstiet par skotu tautu – dodieties viņus apciemot, lai smeltos sīkstumu dadža zieda krāšņumā un izturībā! Svētīgu laiku mums visiem! Dagnija Piliņa un Amanda Ķempe

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Literārā lappusīte E.Urča

Sasniegums Ja tava dvēsele Dzidra kā rīta rasa, Daiļa kā lilijas zieds, Mīlas pilna kā māmiņas sirds, Gudra kā Dieva Vārds, Tad sasniegts visaugstākais, Tīra apgarota dvēsele.

J. Tabūne Ir dīvaina sajūta gadu mijā, Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā, Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs, Ko nākamā gada puteņi sūtīs Ir dīvaina sajūtā tādā brīdī, Kad satiekas gadi uz īsu brīdi: Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā, Bet domas sen jau atrodas iekšā.

L.Jankovskis Tev pieder viss Un tev netrūkst ne nieka, Tikai tu esi nabags, Ja tu nepiederi Viņam

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Velta Magone (pensionāre) Domu tveru, kas balta nāk no debess dziļumiem ar rīta gaismas staru; nolaižas uz spilvena, prātu kņudina, celties liek ... Domāju par tevi, cilvēk. Neko jau jaunu nepateikšu. Tu esi izpētīts līdz šūnai un vēl dziļāk. Nezinu, vai kāds ir pateicis visu: kas esi kā būtne, no kurienes nāc un kādēļ tāds? Kā krustvārdu mīkla tu izzināms un risināms vēl arvien no jauna. Pēc atminētā nāk cita jauna mīkla. Ar minēšanas kaiti sirgst daudzi – gudri un mācīti, vienkārši un ikdienišķi ļaudis. Risināt – tas ir prieks un azarts bez ļaunuma. Asinās domāšana, prāts un pildās zināšanu apcirkņi. Tā ir laba brīvā laika aizpildīšana. To var darīt jebkur un jebkad, nenodarot ļaunu ne sev, ne citam. Kāre atminēt zeļ un dzen uz priekšu. Nu, lūk, nepateicu neko ne īpašu, ne jaunu. Bet doma – kas esi tu, cilvēk? – ir miljonus un vēl vairāk gadus veca, pētīta un vēl arvien līdz galam neatminēta „krustvārdu mīkla”. Jo tālāk ejam, jo vairāk gribam zināt. Ejam kā mežā – jo dziļāk, jo vairāk koku. Cilvēk, tu Dieva radītā būtne ar miesas matēriju un dvēselisku prātu! Dzīves pamatam ir doti Dieva likumi – desmit baušļi. Tos pārkāpt nozīmē ļaunu darīt. Tas ir grēks. Tu zini, bet dari to bez mitas. Lūdz piedot! Dievs tevi mīl tik ļoti, ka piedod. Grēks nelaiž tevi vaļā. Tu vārgs? Bet grēka nastu plecos krauj no jauna! Kāpēc tu tāds? Zini, tomēr dari! Tādēļ pasaulē tik daudz ir ļaunuma, kas postā ved un dzen. Attopies, cilvēk!

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Zinātne un Dievs Cilvēks vienlaicīgi dzīvo divās pasaulēs – materiālajā un garīgajā. Zinātnes uzdevums ir nodrošināt ar visu nepieciešamo, galvenokārt, mūsu miesu, reliģijas – mūsu garu. Tas nozīmē, ka zinātne attiecas pret reliģiju tāpat kā laicīgais pret mūžīgo. ...Svētie Raksti nenoliedz un neatceļ īstas zinātnes atziņas, kas faktiski, kā objektīvas patiesības, nav nekas cits kā Dieva iedibinātās likumsakarības, kuras Viņš mums atļauj izzināt un izmantot, bet to apziņa ir Svētā Gara atklāsmes darbs mūsos. Viens no reliģijas uzdevumiem un mērķiem ir pasargāt mūs, bruņotus ar šīm zinātnes atziņām, no mūsu pašu egoisma, uzpūtības un neprāta, censties mūs apgarot, lai šīs atziņas nāktu par labu un nevis par ļaunu kā mums, tā mūsu līdzcilvēkiem, kā, diemžēl, tas tomēr ne reizi vien ir noticis un vēl joprojām notiek. ...Vai tiešām ar visu līdzšinējās asiņainās, postunbēdpilnās vēstures pieredzi vēl ir par maz, lai apzinātos, ka ir tikai divas iespējas – vai nu ceļš, kas ved pie Dieva un uz Mūžību, vai ceļš no Viņa – uz nebūtību? Citu alternatīvu taču nav. Mums viss ir atļauts, bet vai viss der? Kungs Jēzus Kristus ir teicis: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens nenāk pie Tēva, kā vien caur mani” (Jāņa 14:6). Sekosim šiem vārdiem un lūgsim Dievu apskaidrot mūsu sirdis un apgaismot mūsu prātus, lai mēs spētu staigāt pa šo ceļu, jo tikai tas mūs var pasargāt no vilšanās, glābt no nelaimēm, bēdām un pazušanas, apgarot mūsu dzīvi, dot mieru mūsu sirdīm un svētību mūsu darbam. Visai bieži diskusijās par ticības jautājumiem ar cilvēkiem, kuri nav saņēmuši ticības dāvanu, nonāk pie tā, ka tiek apšaubīta Dieva visvarenība. Šī apšaubīšana parasti balstās uz to, ka it kā nav iespējams, šo varenību nenoliedzot, atbildēt uz diezgan viltīgi noformulētu jautājumu, proti, vai Dievs var radīt akmeni, kuru viņš pats nevar pacelt. Ja jūs ir ieinteresējuši šie jautājumi un vēlaties saņemt atbildes, tad iesakām izlasīt grāmatu „Mūsdienu zinātne un Dievs”. Fragmenti no Dr.phys.,prof. Artura Balklava-Grīnhofa grāmatas „Mūsdienu zinātne un Dievs”

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Zaldāta lūgšana (Vēstule atrasta zaldāta A.Zaupa šinelī Ziemassvētkos 1944.gadā)

Ir klusa nakts, kad ļaudis piemin Kristu, Un debess miers pie zemes bērniem nāk. Guļ zaldāts dziļā bedrē, šķembu sistā Un klusu sarunu ar Dievu sāk. - Ak, klausies Dievs! Ne reizi dzīvē savā Nav gadījies man Tev ko sacīt, teikt, Bet šodien, Dievs es raugos vaigā Tavā Un šodien vēlos Tevi pielūgt , sveikt! Tu zini, Dievs, no senām bērnu dienām Man stāstīja, ka nav nekur tāds Dievs. Kā nepraša es ticēju ikvienam Bet neticēju Tev – ak neprāts liels! Ak, piedod Dievs! Ka Tavus dižos darbus Es neaptvēru dzīves ikdienā! Līdz, lūk, šai naktī baudot mirkļus skarbus, Es raudzījos no bedres zvaigznājā. Tu atvēri pār mani zvaigžņu logu Lai saprastu, Cik ļauni esmu vilts. Un nezinu, vai Tu vairs sniegsi roku Lai grēcniekam ir piedošanas tilts! Bet runāšu! Tu sapratīsi mani – Cik dīvaini, ka kara tumsībā Man pēkšņi sirdī atskan gaismas zvani Un Tevi jūtu savā tuvumā.

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Jau pusnakts klāt, kāds uzbrukums ir nolikts Bet tagad nav vairs baiļu sirdī man Tu uzlūko un vadi manu soli, Un iešu es, jo dzirdu - signāls skan Tik gribu teikt - ar Tevi man ir labi! Varbūt pēc cīņas, kurā kritīs daudzi, Pie debess vārtiem satiksimies abi. Es klauvēšu. Vai cerēt man tiks ļauts? Ar debesīm es nebiju šeit draugos, Kad tagad nākšu turp, vai atvērsi? Bet, liekas, īstas asaras es slauku – Tu mani aizskāri un salauzi! Es jūtu, Dievs! No jauna esmu dzimis! Cik klusa nakts! Cik silti zvaigznes gail! Es eju! Baigi ir, bet nemiers rimis Ar Tevi, Dievs, no nāves man nav bail. 22.12.70. (Viljams)

Ja mēs ar ticību pārbaudītu visu, kas pie mums atnāk, tad nebūtu ne revolūciju, ne karu. Dieva Gara spēks ir tas, kas sargā, nevis cilvēku spēks un gudrība. Sasniegt pašu dziļāko sapratni par Dievu palīdz Svētais Gars. Citāts no mācītāja Jura sprediķa

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Es jūs nesu savā sirdī. (Fil.1:76)

Labdien, mani mīļie! Jau sen esmu gribējusi jūs tā uzrunāt, bet vienmēr sakautrējos - ko citi teiks. Arī tagad kāds noteikti domās - nu, tā Zaiga ir gan… Apustulis Pāvils savā vēstulē raksta - jūs, mīļie (Fil.4:1), un nemaz nekautrējas. Kāpēc tad mums būtu jākautrējas? Kāpēc būtu jākautrējas no mīlestības, ja Dievs ir mīlestība? Viņš jūs mīl, un es jūs mīlu. Un man no visas sirds gribas jūs visus uzrunāt, samīļot. Žēl, ka svētdienas rītos es nespēju pieiet pie katra no jums, apmīļot, pajautāt, kā iet? Man žēl, ka es nevaru atvest uz dievkalpojumu visus vecos un slimos, priecīgos un bēdīgos… Visam un visiem neiznāk laika. Es esmu tikai cilvēks, es tikai mācos. Mācos sakārtot savu laiku tā, lai neizšķiestu to sīkumos un paspētu izdarīt galveno. Šis laiks ir tik īss. Baidos, ka nepaspēšu kādam pateikt kaut ko svarīgu. Pateikt pašu galveno - cik tu man esi svarīgs! Es esmu tikai cilvēks un apzinos, ka ne jau visiem es esmu laba, ne jau viss, ko daru un runāju, iepriecina visus un katru. Varbūt kāds uz mani dusmojas, un es to nemaz nezinu. Varbūt kāds jūtas pamests un aizmirsts, bet tā nav! Es jūs visus ļoti mīlu, bet neviens nevar būt vienlaikus vairākās vietās… Varbūt kāds ir tik ilgi savu aizvainojumu un dusmas turējis sevī, ka beigās ir pat aizmirsis, par ko tas bija… Šis laiks ir tik īss. Ziemassvētku laiks. Piedošanas laiks. Es jūs ļoti mīlu! Esmu par mazu un sīku, lai „ nonestu no debesīm zvaigznes”, bet, ja tas ir iespējams, lai mana mīlestība kaut nedaudz palīdz jums sasildīties un justies laimīgiem! Patiesi, patiesi, lai mīlestība ir tā, kas uzvar pasauli! Šis laiks ir tik īss. Laiks, kas mums dots „ darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā”. Mīliet viens otru, un „Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.” (Fil.4:19) Diakonijas vadītāja Zaiga Ābele

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Pasmaidīsim Blondīne zvana uz lidostu: - Labdien, cik ilgi ir jālido no Rīgas līdz Antarktīdai? - Vienu mirklīti, lūdzu.... - Paldies!, un noliek klausuli. Sarunājas divas blondīnes: -Vai zini, ka, lai uzadītu svīteri, vajag trīs aitas? - Nē, es pat nezināju, ka aitas prot adīt! Paciente uz operāciju galda saka ārstam: - Dakter, droši varat ņemt nost to muļķīgo masku, es Jūs tāpat atpazinu! Kaimiņos dzīvo luterāņu un katoļu ģimene. Vienā puisītis, bet otrā – meitenīte. Abi, mežā lasot ogas, lietū samirkst. Nu, neies jau slapji uz mājām. Novelk slapjās drēbes un izkar žāvēties. Meitenīte izbrīnījusies skatās uz puisīti un saka: - Man jau mamma teica, ka katoļiem un luterāņiem ir lielas atšķirības, bet es nedomāju, ka t i k lielas! Lai ģimenē valdītu miers, ir vajadzīga pacietība, mīlestība, sapratne un vismaz divi televizori.

Ziņojumu dēlis: Sakarā ar ekonomisko krīzi gaisma tuneļa galā tiks izslēgta! Izpildot ienākumu deklarāciju, ailē APGĀDĀJAMIE, ierakstīt VALSTS.

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Afiša Svētku dievkalpojumi 24.decembrī plkst.17.00 un 20.00 Ziemassvētku vakara dievkalpojumi. 25.decembrī plkst.10.00 I Ziemassvētku dievkalpojums. plkst.13.00 Ziemassvētku dievkalpojums bērniem. 26.decembrī plkst.10.00 II Ziemassvētku dievkalpojums. plkst. 12.30 Rīgas Pētera Pāvila igauņu dr. dievkalpojums. 30.decembrī plkst.18.30 Vecgada pēdējais dievkalpojums. 01.janvārī plkst.16.00 Jaunā gada dievkalpojums. 06.janvārī plkst. 18.30 Zvaigznes dienas dievkalpojums. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Koncerti 25.decembrī plkst.16.00 un 19.00 koncerts „Zelta sirds”. Jāņa Lūsēna dziesmas ar Kārļa Skalbes vārdiem, piedalās Zigfrīds Muktupāvels un zvanu ansamblis „Campanella”. 26.decembrī plkst.19.30 koncerts „Gloria in excelsis Deo”. Piedalās Rīgas Doma zēnu koris un baroka orķestris. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Ziņojumi 26.decembrī pēc dievkalpojuma plkst.12.00 „Senioru pēcpusdiena” draudzes nama zālē. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Sludinājumi Pasniedzu privātstundas klavierspēlē. Tālrunis 29893113, Andrejs. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Regulārā informācija Draudzes mācītāji pieņem apmeklētājus Otrdienās no plkst. 14.00 līdz 19.00 Ingus Dauksts Trešdienās no plkst. 10.00 līdz 13.00 Juris Zariņš Ceturtdienās no plkst. 10.00 līdz 13.00 Juris Zariņš ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Diakonijas vadītāja Zaiga Ābele tālrunis 67250842, mob.29116848, e-pasts: zaiga.abele@gmail.com, apmeklētājus pieņem trešdienās no plkst. 12.00 līdz 13.00 svētdienas skolas telpās un svētdienās pēc dievkalpojuma. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Bībeles stundas – ceturtdienās plkst. 18.00

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

Lūgšana Vienosimies kopīgā draudzes lūgšanā ik vakaru 22:00 un 23:00

Nepelnīta žēlastība. Šie vārdi mani pavadīs Jaunajā Gadā. Viss mani ieskauj kā nepelnīta žēlastība. Viss ir nonācis no Tavām dāsnajām rokām, nolaidies no Tava klēpja pārpilnības tieši manā klēpī - kā nepelnīta žēlastība. Nonācis kā godība, nonācis pa debesu kāpnēm, pa kurām eņģeļi staigā augšā lejā, un reiz kāpšu arī es. Nepelnīta žēlastība ir viss šis Jaunais Gads. Un es Tev apsolu, ka tas būs Jaunāks par visiem citiem gadiem, Dievs. Jaunās mīlestības vīna iepriecināts, jo es iešu Jaunajam cilvēkam līdzi, Viņam es sekošu šajā Jaunajā Gadā, Jaunajam cilvēkam - Kristum. Un man tas izdosies, jo katrā manā jaunajā dienā Tu būsi vienmēr ar mani, mīlestības un Jauna radīšanas Kungs. Tā ir nepelnīta žēlastība, es zinu. Es Tev to arī lūdzu, bet zinu, ka saņemu vienmēr nepelnīti un no jauna. Āmen!

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2009. gada decembris Nr.41

REGULĀRĀ INFORMĀCIJA www.janabaznica.lv Dievkalpojumi Svētdienās plkst. 10.00 Trešdienās plkst. 18.30 Katra mēneša otrajā svētdienā dievkalpojums ģimenēm ar maziem bērniem plkst. 12.00 ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Draudzes kanceleja Adrese: Jāņa iela 7, Rīga, LV-1050, tālrunis 67224028 Darba laiks: no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 13.00 ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Ziemassvētku tirdziņš Marburgā ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Avīze iznāk 4 reizes gadā. Par izdevumu atbild: J.Zariņš, A.Blūms, Z.Ābele e-pasts: zaiga.abele@gmail.com

--____________________--