Melnais obelisks - Erihs Marija Remarks by firmaartcom

- Jā, - es atbildu. - Vai jums ir vēl kaut kas? - Zirņu zupa. Bieza zirņu zupa, un ja jūs vēl ielauzītu maizes gabaliņus... - Labi, dodiet šurp zirņu zupu! Es izklecēju zirņu zupu, un saimnieks pats aiz savas ierosmes piedevām atnes vēl maizes donu ar cūkas taukiem. Es notiesāju to arī un jūtos vēl izsalkušāks un nelaimīgāks nekā iepriekš. Šoferi jau ieinteresējušies par mani. - Es reiz pazinu vienu, kurš vienā rāvienā varēja apēst trīsdesmit cieti novārītas olas, - viens no viņiem stāsta. - Tas ir izslēgts. Tad viņš nomirtu, tas ir zinātniski pierādīts. Es nikni pablenžu uz zinātnieku. - Vai esat redzējis, ka no tā mirst? - es jautāju. - Tas ir droši zināms, - viņš atbild. - Nemaz nav tik droši. Zinātniski pierādīts ir vienīgi tas, ka šoferi agri mirst. - Kā tā? - Benzīna tvaiku dēļ. Lēna saindēšanās. Parādās saimnieks, nesdams kaut ko līdzīgu itāliešu salātiem. Viņš savu miegainību ir apmainījis pret sportisku interesi. Kur viņš rāvis salātus ar majonēzi, tā ir mīkla. Salāti ir pat svaigi. Varbūt viņš tos upurējis pats no savas vakariņu tiesas. Es vēl ieloku iekšā arī šo porciju un tad dodos prom; kuņģī joprojām dedzina, tas šķiet tukšs, un sāta sajūtas nav nekādas. Ielas ir pelēkas un vāji apgaismotas. Ik uz soļa stāv ubagi. Tie nav tādi ubagi kā agrāk; tagad tie ir ar amputētiem locekļiem, trīcekļi, bezdarbnieki un veci, klusi ļautiņi ar it kā saburzīta, bezkrāsaina papīra sejām. Es pēkšņi nokaunos, ka tik bezjēdzīgi esmu pierijies. Ja es to, ko sabāzu sev iekšā, būtu sadalījis diviem vai trim šiem cilvēkiem, tad viņi vienu vakaru būtu paēduši, bet es pats nejustos vairāk izsalcis, kā esmu tagad. Es izvelku no kabatas naudu, cik tās man vēl ir, un atdodu. Daudz tur vairs nav, un es sevi neaplaupu, jo rīt desmitos no rīta, kad kļūs zināms dolāra kurss, tā jau tik un tā būs vērtībā kritusies par ceturto daļu. Rudens pusē vācu marka ir sasirgusi ar desmitkārtīgu ātro diloni. Ubagi to zina un tūdaļ pazūd, jo katra minūte ir dārga; vienā stundā zupas cena var palielināties par vairākiem miljoniem marku. Tas ir atkarīgs no tā, vai ēdnīcas īpašniekam rīt atkal vajadzēs iepirkties vai ne, un arī no tā, vai viņš ir labs veikalnieks var arī pats ir upuris. Ja viņš pats ir upuris, tad sīkākajiem upuriem viņš kļūst par debess mannu, jo paaugstinās cenas par vēlu. Es dodos tālāk. No pilsētas slimnīcas iznāk daži cilvēki. Viņu vidū ir sieviete, kurai labā roka ir iešinēta un atsieta. No viņas uzvēdī zāļu smarža. Slimnīca tumsā paceļas kā gaismas pils. Gandrīz visi logi ir apgaismoti; šķiet, ka visas telpas ir aizņemtas. Inflācijas laikā ļaudis mirst ātri. To arī mēs zinām. Lielajā ielā vēl aizeju līdz koloniālpreču veikalam, kas bieži ir atvērts vēl pēc oficiālā slēgšanas laika. Mums ar šā veikala īpašnieci ir noslēgta vienošanās. Mēs viņas vīra kapam uzlikām vidēja lieluma pieminekli, un par to mums ir tiesības iegādāties preces par markām atbilstoši sešu dolāru vērtībai pēc otrajā septembrī noteiktā kursa. Tas ir it kā pagarināts maiņas darījums. Preču maiņa jau sen visur ir modē. Vecas gultas tiek mainītas pret kanārijputniņiem un greznuma priekšmetiem, porcelāns pret desām, rotaslietas pret kartupeļiem, mēbeles pret maizi, klavieres pret šķiņķi, lietoti bārdas skujamie asmeņi pret sakņu atgriezumiem, veci kažoki pret pāršūtām armijas formasjakām un mirušo atstātais mantojums pret pārtikas precēm. Georgam pirms četrām nedēļām radās pat iespēja pret nolūzušu marmora kolonnu ar pamatni iegūt gandrīz jaunu smokingu. Viņš no tā atteicās ar smagu sirdi, jo aiz māņticības iedomājās, ka mirušo lietās vēl ilgu laiku saglabājas kaut kas no pašiem nelaiķiem. Atraitne gan skaidroja, ka smokings esot bijis nodots ķīmiskajā tīrīšanā un tāpēc esot pavisam jauns, un tiešām varēja arī domāt, ka hlora tvaiki izsvēpējuši mirušo no katras vīlītes. Georgs gudroja ilgi, jo smokings bija pēc viņa mēra, bet beigās tomēr atteicās. Es nospiežu veikala durvju rokturi. Durvis ir aizslēgtas. Protams, es nodomāju un badīgi blenžu pa logu uz izliktajām precēm. Tad noguris beidzot dodos uz mājām. Pagalmā ir novietotas sešas mazas smilšakmens plāksnes. Tās vēl ir jaunavīgi neskartas, tur nav iecirsts neviens vārds. Tās ir izgatavojis