Latvija

dzivibas. Mans vecais lai. Pirms pieciem gadiem par gikti vien zudijas, pat nejaudaja piecelties, kad tupeni naca rokami. Tagadin vinu tai pensionaru posma iecela prieksnieka karta, un nu tiri zirgts sivere. Sorit vel pa tumsu aiztarkskinaja.

— Un ko parveda?

— Uz laika mainam kurs jau nekad nav tukss,— saimniece izvairigi atbildeja.

— Ko tad juseja tuvak nenak, no Laca nav ko drebeleties, tam tikai ta balss tada parupja…

Saimnieces rokas majiena iedrosinata, Gunta viniem piebiedrojas un uzreiz keras versim pie ragiem.

— Kur tad pats? Jura nemanijam nevienas laivas.

— Sis majas nemaz vairs nesez,—