Latviesu gadskartu ierasas - Edite Olupe

Tukums) Māras dienas rītā priekš saules jāmazgājas tekošā ūdenī, tad vasarā pie darbiem būs modrīgs. (LTT 22552 Ainaži) Ja Māras rītā upē muti mazgā, tad sārti vaigi. (LTT 22527 Olaine) Māras rītā mute jāmazgā tādā strautā, kas pret sauli tek, lai vasaru nebūtu miegains un nenodegtu.

(LTT 22532 Mārsnēni) Ja Māras rītā priekš saules nomazgā seju, tad nemetas tetera raibumi. (LTT 22536 Skujene)' Pret roku sprēgāšanu un plaisāšanu varot arī iepriekš izsargāties, tad Māras dienas rītā priekš saules lēkšanas iet mazgāties tekošā ūdenī, kas pret sauli tek. (MV 1891, 35) Mazgāšanās Māras rītā tekošā ūdenī noder arī zīlēša​nai.

Māras dienā jāiet plikam uz upi un jānomazgā mute, un, paliekot dvieli zem galvas, ar neslaucītu seju jāiet gulēt; kura pa sapnim muti noslauka, tā — līgava. Ja neviena muti nenoslauka, tad līgava vēl nav.

(LTT 22723 Puikule) īpaša nozīme tiek piešķirta dzeramajam ūdenim, kuram sai dienā piemīt gan spēcinošs, gan maģisks spēks. Cilvēks ir apzinājies, ka ar saules griežiem saistāma visas dabas mošanās, sava veida enerģijas atraisīšanās. Iegūstot šo pozitīvo enerģiju sev, arī cilvēks līdz ar dabu it kā attīrās no vecā un nevēlamā (atdošanas motīvs nāka​majā ticējumā), patiesi atjaunojas.

Lai bērns daudz nekliegtu un liels izaudzis daudz nerunātu, tad Māras rītā pirins saules tam jādod dzert no bērza tāss, un tāss aiznesama kādā krustceļā. (LTT 22701 Aloja) Māras rītā jānodzeras no balta zirga siles, tad būs jautrs miegs. (LTT 22712 Vidriži) Plāņos, iai vasaru miegs nenāktu, Māras dienā iet gulēt uz žagaru blāķa (LTT 22582), Drustos miegu aizdzen, trīs reizes ap istabu skrienot (LTT 22583) u. tml.

Uz analoģijas jeb līdzības pamata balstīti arī skaistum​kopšanas paņēmieni.

Māras dienas rītā pirms saules lēkta vajaga sukāt matus zem bērza, kam zari ļoti gari un nokarājušies uz zemi, tad augot ļoti gari un kupli mati. (LTT 22707 Burtnieki) Meitām un puišiem sai dienā arī citādas rūpes (kurš izsvērs, cik daudz tur ir kulta pēdu, cik dabas balss, cik morāles normu?).

Pavasara Māras dienas vakarā meitām žagaros jāguļ, lai tām vasaru puiši nāk. (LTT 22721 Plāņi) Puiši iet atkal pirmoreiz meitām vaļā slēgt Māras nakti, un Miķeļa vakarā ciet. (LFK 137, 187 Ipiķi) Māras dienā dažviet (piem., Ipiķos) meitas jau gājušas uz kūtsaugšu gulēt. Līdz ar pavasara iestāšanos mainījās darbu raksturs: izbeidzās vērpšana, šūšana, adīšana, sāka aust un istabā vietu aizņēma stelles. Atsākās āra darbi, nu uguni istabā vairs nededzināja. Tā radies arī aizliegums pēc Māras dienas dedzināt istabā uguni.

Dāvis Ozoliņš, vākdams ieražu aprakstus, 1892. gadā Jaunrozē dzirdējis šādu atzinumu: «Tikko pavasaros kalnu gali metas melni, tad vairs agrāk nepavisam uguns nededzināja. Melni kalnu gali bija zīme, ka vairs uguns vakaros nav jādedzina. Citi atkal ar kāpostnīcu nobeidza uguni vakaros dedzināt. Pēc tās vakaros paēda bez uguns un apgūlās bez uguns. Agrāk ļoti sargājās pēc tās vēl uguni dedzināt, kamēr tagad vai visu vasaru to dedzina.» (DLP II 38.)

Māras vakarā nedrīkst uguni dedzināt, tad padodas plāni rudzi. (LTT 22592 Ādaži) Pēc Māras dienas nedrīkstot rudziem uguni rādīt, ja gribot maizi ēst. (LTT 22597 Aumeisteri) Pēc Māres dienas nedrīkst vairs uguni dedzināt, tad rudzi birst pļaujot. (LTT 22598 Ikšķile) Māras dienas vakarā nedrīkst dedzināt uguni, jo tad rudzi bēg no tīruma ārā. (LTT 22600 Ozoli) Ja priekš Māras dienas dedzina lampās uguni, tad saka, ka nosvils rudzu gali. (LTT 22601 Aloja) No Māras dienas 25. martā beidz uguni dedzināt. Ar uguni darbojas rijās, piedarbos vai istabā. Kad pēc Mā​ras dienas to kāds darot, tajā gadā rūsa rudzus izdedzi​not. (LFK 23, 4034 Vaidava, Vejķi) Kad pec Marijas dienas vakaros vai rītos dedzina uguni, tad kāposti neaug. (LTT 22606 Džūkste) Māršdienā nedrīkst nest uguni istabā, tad kāposti nevā​rās mīksti. (LTT 22613 Naukšēni) Mārijas dienā nedrīkst degt uguni, lai nebūtu mušu. (LTT 22617 Šķibe)