Latviesu gadskartu ierasas - Edite Olupe

Sis rituāls ir zemnieka pašcieņas un spēka apliecinājums, sava veida saimnieka manifestēšanās, sava statusa un attieksmju ar citiem veidošanas rits, kas tiek savienots ar sena ziedošanas rita atskaņām un pretdarbību pret burvjiem un raganām. Sim nolūkam saimniekam vēl vajadzēja būt klāt akmenim. Pirmo graudu sauju metot, teica: «Tā ir priekš vārnām un visiem putniem», otro metot: «priekš žīdiem ceļa gājējiem», trešo reizi meta akmeni «priekš burvjiem un skauģiem», un tad tik ceturto reizi meta pēdējo (trešo) graudu sauju: «Tas priekš manis paša». (LBV 265.) Ir arī īpaši sējēja vārdi.

Pirms saullēkta jāpārnes pīlādzis no meža un, sēt ejot, smalki jāsagriež un jāpieer pie sēklas, sakot: «Dieviņ, mīļais tētiņ, appin manu lauku ar dzelža un tērauda sētul Kas man ļaunu dara, tam dadži un gušņas lai augi» (LBV 265.)

Ja pa apsētu rudzu lauku pirmā pāriet sieviete, tad nā​košā gadā tukšas vārpas. (LTT 25917 Lubāna) Pa apsētiem rudziem pirmām jāejot vīrietim, tad resnas vārpas. (LTT 25916 Lubāna) Bērtuļos savs darāmais arī zvejniekam un biteniekam. Bērtulī vajaga ēst zivis no astes sākot, tad zveja esot izdevīga.

(DLP IV 102. Jaunlaicene) Ja apēd deviņas reņģes, tad esot laba reņģu zveja.

Jānišam balta sieva, Ar sieriem nobarota: Pēterim zila mella. Pusē badu nomiruse; Jēkabam zema resna. Ar maizīti nobarota; Bērtulim slaika tieva. Ar mediņu nobarota. .. / LFK 302, 4035 Sece Sinī dienā visai saimei deva ēst medu, tāpēc biteniekam bija jākāpj bites; parasti to darīja no rīta, īsi pirms pil​nas gaismas.

Bites kopjot, vairījās tās saukt vārdā, lai tām kas ļauns nenotiktu.

Bites neesot pie vārda jāpiemin, bet jāsauc par sētmaliešiem vai saldiem putniņiem. (LTT 3257 Tirza) Bites naida negribot; ja pār medu kāds sabaroties, tad tam viņas izputot. (LTT 3290 Lubāna) Bērtulī dzimušam bērnam esot laime pie bišu kop^.a nas. (DLP IV 102. Jaunlaicene) Biteniekam buršanai noder arī Bērtuļa tirgus. Tur, savam «ienaidniekam» neredzot, jānovelk viņa zirgam apauši un jāuzmauc otrādi, tad paša bites izdodas labi, bet otra bitēm klājoties slikti. Tā mēdza darīt Tirzā.

Bērtuļa tirgi jauniem ļaudīm kalpoja par derību slēgšanas vietu. Ja līdz tam, citās tirgus dienās vasarā puiši nolūkoja meitas un meitas puišus, tad uz Bērtuļiem jau varēja saderēt vai pat rīkot kāzas.

Bērtuļa dienas mielasta galdā galvenais ēdiens bija āža (retāk — auna) gaļa. Sā iemesla dēļ arī pašu Bērtuļa dienu nereti sauca par āžu dienu (Valmieras apkārtnē, tāpat kā Labrenča dienu). Sis paradums — kaut āzi — raksturīgs ne tikai Bērtuļiem, bet arī citām vasaras—rudens perioda maiņas dienām — Labrenčiem, Lielajai Mārai, Miķeļiem.

Labrencitls āzi kāva. ,.Par sētiņu stīvēdams; Bērtulitis lūrējās • Miežu gubas galiņā.

LFK 1400, 13279 Dik|l 24. augustā Bērtulis. Tad jāvāra āža gaļa ar baltiem kāpostiem. (LFK 524, 498 Sidgunda) j Laika pareģošana Gaidāma laika pareģošanas ziņā Bērtuļa diena ir visai nabadzīga. Te vairāk vērojumu, kas saistīti ar izdošanos saimniecības darbos, ar saimes labklājību.

Kāds laiks Bērtulī, tāds visu rudeni. (LTT 3145 Smil​tene) Kad Bērtuļa dienā lietus līst, tad nākošā gadā bites biškopjiem neejot no rokas. (DLP IV 102.

Jaunrozē) Badu. badu Jānits nāca, Vēl badāks Pēterits, Jēkuplņi labs virini, Tas ar savu maizi nāca, Bērtulitis vēl labāks, Tas ar sievas precēšan'. LD 33031 var. Suntaži Māte mani tirgū veda Māras dienu, Annas dienu, Pate gāju Bērtuli Sev' draudziņu aplūkot. LD 10236 Rūjiena Ja Bērtuļa dienā lietus nelīst, tad to rudeni ir daudz ugunsgrēku. (LTT 3146 Druviena)