Divaina tevzeme janis plaudis by firmaartcom

Atrada arī pazemes eju.. Kilometrus divdesmit no Ropažu dzelzceļa stacijas un Rīgas robežas atrodas Ropažu ciemats. Vēstures avotos Ropaži minēti jau sen - 1205. gadā un 1226. gadā. No 13. gadsimta līdz mūsdienām te atrodas novada vai pagasta centrs. Kad īsti uzcelta Livonijas ordeņa mūra pils, nav precīzi zināms. Literatūrā lasāmas itin piesardzīgas norādes - ap 1320. gadu, ap 14. gadsimtu. Nav arī vienprātības jautājumā, kad cietoksni nopostīja bargais un asinskārais Ivana IV karaspēks. Minēts gan 1559- gads, gan viss piecpadsmit gadus ilgais Livonijas karš (1558-1583). Pagājuši jau četri gadsimti, kopš miris pēdējais notikumu aculiecinieks, bet tautas atmiņa ir stiprāka par gadsimtiem. Nostāsti vēstī, ka mūra pils celta senču pilskalnā, bet senču pils iegrimusi zemē. Zem pilskalna esot pazemes eja. Par iespējamo senču pilskalnu rakstīja arī senatnes pētnieks Augusts Bīlenšteins. Zināms, Rīgai tuvā Ropažu pils interesēja arheologus. K. Rozītis te saskatīja pilskalna vaļņu, nogāžu un senpilsētas paliekas. Līdzīgs iespaids rodas, aplūkojot vācu novadpētnieka J. K. Broces zīmējumu, kurš veikts 1791. gadā. Jāņem vērā, ka, būvējot pili, paugurs pamatīgi postīts. Pēc tādām pārvērtībām grūti saskatīt sākotnējo veidolu. Tad uz Ropažiem atbraucis arheologs A. Stubavs un strikti izlēmis, ka nekāds pilskalns te nav atradies… Ar apdomu Ropažu pili pētījis V. Urtāns. Runājot tēlaini, viņš dēvējams par latviešu arheoloģijas vecmeistaru. V. Urtāns ņēma vērā nostāstus, drupu atrašanās vietu (upes krastā), neaizmirsa arī to, ka novadā nav atrodams neviens cits pilskalns. Viņš secināja: pilnīgi iespējams, ka te stāvējusi senču pils! Lai nu tā būtu, bet kur paliek pazemes eja? Tautas nostāstos tā piedēvēta arī pilskalniem, bet garākas ejas pētnieki atrod mūra pilīs. Turklāt vietējie stāsta, ka Ropažu pils pazemes ejā iegājis kāds vācu barons un tā arī pazudis bez vēsts. Būvējot siltumtrasi, tika atrasta arī pazemes eja… pretējā Lielās Juglas krastā. Tās šķērsgriezums bija 50x50 centimetri. Tātad tur bijusi otra - jaunāka - Ropažu pils! To secināja Meliorācijas institūta darbinieks G. Beikerts pēc tam, kad izpētīja arhīva materiālus un aprunājās ar deviņdesmit gadus veco ropažnieku Valdmani. Tiešām, pie Lielās Juglas atrodas gan senas ēkas pamati, gan torņa vieta! 1682. gada un 1687. gada inventarizācijas plānos ēkas vieta nav atzīmēta. Taču G. Bei- ķerts pamato otras pils esamību ar ziņām, ka 1559. gadā Ropažu pili atkāpjoties nopostījuši krievi, bet 1601. gadā pils (kāda?) bijusi labā kārtībā! Valdmanis stāstījis, ka ēka nojaukta 1883. gadā un no tās akmeņiem celta jaunā Ropažu baznīca. 1917. gadā nojaukts arī apmēram divpadsmit metrus augsts ķieģeļu tornis. Savas domas par Ropažu pilīm izteica arī arhitekte I. Melzoba un arheologs J. Siatkov- skis. Ēkas pamati varētu būt palikuši no zviedru tipa dzirnavām, kur rats atradies ātpus ēkas. Iespējams ari, ka pamati balstījuši kādu muižas saimniecības ēku. Tad noslēpumainais pazemes tunelis uzskatāms par gluži parastu kanalizācijas eju… Hipotēze šķiet ļoti ticama, tomēr arī tajā jūtama nedrošība. Skaidrību varētu ieviest izrakumi, kas prasītu ilgāku laiku un lielus līdzekļus.