Divaina tevzeme janis plaudis

tautības latviešu žurnālists. No 1803- līdz 1826. gadam viņš kalpoja par mācītāju Lestenē. Šis kultūras darbinieks nav salauzis nevienas ērģeles, toties izdevis pirmo latviešu laikrakstu, kas tā arī tika saukts - «Latviešu Avīzes» (1822-1826), no 1818. gada sastādījis Kurzemes kalendāru «Veca un jauna laika grāmata», sastādījis «Lasāmo grāmatu, latviešu bērniem par labu sarakstītu» (1816) utt.

Apmēram trīssimt metrus no baznīcas parkā atrodas Lestenes muižas pils. Tajā bija iekārtota skola, kam iebruka jumts, un skolēniem nācās pārcelties uz citu ēku. Stāsta, ka apakšzemes eja savienojusi plašos pils pagrabus ar baznīcu. Nav zināms, vai miera laikā pils īpašniekam eja bija vajadzīga. Viņš ar lielu dūšu staigājis pa virszemi un negriezis ceļu pat Kurzemes hercogam.

Kad 1715. gadā hercogs Ferdinands pavēlēja Lestenes Firksam atstāt Abavas muižu, barons šo pavēli neņēma vērā. Hercogs lika savai gvardei viņu sagūstīt un ieslodzīt Jelgavas pilī «tumšajā kambari». Firksu uz ielas aizturēja hercoga gvardi. Muižnieks protestēja, ka hercogs muižnieku nedrīkst bez tiesas sodīt, un aizstāvējās ar ieročiem rokās. Kareivji nošāva Firksu un ievainoja viņa sievu. Saniknotā muižniecība iesniedza sūdzību pret hercogu Ferdinandu. Gvardu sardzes virsnieku, kas bija pavēlējis šaut uz Firksu, notiesāja par slepkavību, Ferdinands zaudēja varu, bet hercogisti uz laiku nodeva ministru valdījumā.

Staigājot pa Lesteni, tumsa savilkusies melna kā caurumi baznīcas mūros. Jāsteidzas atpakaļ uz Tukumu.

Lestene izgaist tumsā tālumā.