Pāri sētai žirgtā vēzienā pārmetas dāmīte un, pudelēm džinkstot, dodas uz tiltiņu. Mirkli pamet bailīgu skatu uz nejaušo gājēju, kas lūkojas milzīgā grāvja dziļumos. Līdz trīs metrus dziļš, kādus desmit metrus plats, ar smilšainiem krastiem, vietām krūmiem un pļavu zālēm apaudzis, citur platāks un citur - šaurāks, mierīgs, kā dziļā miegā iegrimis, un straumes viļņots, it kā jūras čūskas tajā būtu ielīdušas un meklētu ceļu uz lielākiem plašumiem, - tāds ir hercoga Jēkaba kanāls. Krūmos pogo lakstīgala. Bet tā smaka, tā pretīgā smaka! Lakstīgala to laikam nejūt. Jelgavā kopš seniem laikiem nav īstas kārtības ar kanalizāciju. Mainās varas un iekārtas, bet smaka paliek… Mēs strīdamies un prātojam: vai Latvija ir brīva? Ja ir — vai pilnīgi, daļēji vai tikai nelielā mērā? Vismaz Jelgavā to varēs droši pateikt: kad hercoga Jēkaba kanālā peldēs tūristu laiviņas, krastmalā pogos lakstīgalas, bet kanāls smaržos pēc pļavu zālēm, tad Latvija būs brīva. Pilnā mērā.
Divaina tevzeme janis plaudis
Issuu converts static files into: digital portfolios, online yearbooks, online catalogs, digital photo albums and more. Sign up and create your flipbook.