MĀKSLAS TIRGUS / ART MARKET
VAI LAIKMETĪGĀ MĀKSLA IR GAUMES JAUTĀJUMS? IS CONTEMPORARY ART A MATTER OF TASTE? Saruna par laikmetīgās mākslas tirgus attīstību Latvijā A conversation about the art market in Latvia Marita Batņa Kultūras teorētiķe / Culture Theorist
Turpinot diskusiju par laikmetīgās mākslas tirgus attīs tību, “Studija” aicināja uz sarunu Latvijas mākslas dzīves autoritātes: Laikmetīgās mākslas centra direktori kuratori Solvitu Kresi, galeristi Ivonnu Veiherti un mākslas kolek cionāru Gunti Belēviču. Saruna tika uzsākta ar jautājumu par gaumi. Kāds gan tai sakars ar laikmetīgo mākslu un laikmetīgās mākslas tirgus veicināšanu? “Studija”: Ierosinājums – raudzīties uz laikmetīgās mākslas tirgus attīstību sasaistē ar gaumes veidošanu. Kultūras ekonomisti un sociologi skaidrojuši, ka tieksme pēc mākslas un kultūras patēriņš ir saistīts ar pieredzes gūšanu. Jo vairāk iesaistāmies un jo vairāk patērējam, veidojas “piesaiste”, pat atkarība un paplaši nās redzeslauks. Tas ir būtiski, jo attiecībā uz laikmetīgo mākslu vajadzīgas zināšanas un kompetence, kas ļauj mākslas patērētājam mākslu uztvert un arī novērtēt. Guntis Belēvičs: Manuprāt, laikmetīgā māksla dara daudz citu lietu, nevis veido gaumi! Tā liek uzzināt, paplašina horizontu, varbūt kaitina, bet, vai veido gaumi, – nezinu. Ko jūs ietverat vārdā “gaume”? “Studija”: Spēju novērtēt. Tad arī nebaidāmies ris kēt un pētīt tālāk, kas ir laikmetīgā māksla. G.B.: Varbūt vienā aspektā tā arī veido gaumi – ļauj paraudzīties uz klasisko mākslu ar laikmetīgās mākslas “zināšanu aci”. No kolekcionāru viedokļa raugoties, krāt Latvijas laikmetīgo mākslu ir daudz grūtāk nekā klasisko mākslu, kas izturējusi laika pārbaudi un kur ir skaidrs, kas ir patiesas vērtības. Laikmetīgajā mākslā vēl maz kas salikts pa plauktiņiem, nav arī viedokļu, uz kuriem balstīties. Galeristiem vajadzētu būt maniem padomdevējiem laikmetī gās mākslas jautājumos, bet ļoti bieži mēs esam situācijā, kad jaunais un – kā ceram – talantīgais mākslinieks sarīko izstādi vienā galerijā un pēc mēneša citā. Šim mākslinie kam nav priekšstata par milzīgo lomu, kādu viņa mākslas virzīšanā vajadzētu spēlēt galerijai. Ir arī citi viedokļu vei dotāji – mākslas zinātnieki, kritiķi, galeristi. Bet galerists ilgāk dzīvo ar mākslas darbiem, viņam, iespējams, veidojas dziļāki iespaidi, bez tam galeristam jāmāk iemainīt mākslas darbu pret ekvivalentu naudā. Solvita Krese: Atgriežoties pie sākotnējā uzstādījuma par gaumes jēdzienu, domāju, tas attiecināms uz 19. gs. konceptu, kad viens no mākslas galvenajiem kritērijiem bija skaistums. Bet kādi procesi ir notikuši laikme tīgajā mākslā? Tā reizēm apzināti cenšas būt provokatīva, bezgaumīga, pievērsties riebumu izraisošām lietām, tādā veidā nākot klajā ar savu vēstījumu. Bieži vien māksla ir attālinājusies no objekta, kļūstot par situāciju, perfomanci, domu konceptualizējošu žestu. Mākslas kolekcionēšana nenoliedzami ir attīstījusies, nonākot pat līdz tam, ka tiek kolekcionētas, piemēram, perfomances. Tomēr tas ir diezgan netipiski – šķiet, ka visos laikos kolekcionāri orientē jušies uz mākslu kā produktu, un priekšmetiskais aspekts kolekcionāriem ir ļoti būtisks. “Studija”: Par šo attīstību varam secināt arī to, ka pēdējās desmitgades laikā tā pasaulē noritējusi strauji! Tiek meklēti veidi, kā kolekcionēt, institucionālā darbī ba un kolekcionēšana attīstījušās roku rokā. Dažkārt tiek sacīts, ka vairs nav mākslas vēstures, bet ir mākslas tirgus. Tai pašā laikā cilvēkam, kas iesaistās māk slas dzīvē, ir plašas izvēles, manevra, gribētos arī teikt – radošās iespējas.
In continuation of the ongoing discussion about the development of a contemporary art market, Studija invited some authorities prominent on the Latvian art scene for a chat: Contemporary Art Centre Director/Curator Solvita Krese, gallery owner Ivonna Veiherte and art collector Guntis Belēvičs. The conversation started off with the question of taste. But what does this have to do with contemporary art and promotion of the contemporary art market? Studija: I propose that we look at the development of the contemporary art market in terms of cultivating taste. Cultural economists and sociologists have ex plained that the consumption of culture and the desire for art is linked to the gaining of experience. The more we get involved and the more we consume, the more we become attracted or even addicted, and our horizons are broadened. This is vital, because contemporary art requires the art consumer to possess knowledge and competence that permits him to appreciate and also value the art. Guntis Belēvičs: I believe that contemporary art does many things, but it does not cultivate taste! It makes us find out, to expand our horizons, perhaps it annoys us, but I doubt whether it develops taste. What do you mean by the word “taste”? Studija: For me “taste” is the ability to recognise the value of something. If we have that, we are not afraid to take a risk and enquire further about the nature of contemporary art. G.B.: Perhaps in one aspect it does cultivate taste by allowing us to look at classic art through the prism of con temporary art knowledge. From a collector’s viewpoint, it is much harder to collect Latvian contemporary art than classic art, which has stood the test of time and where it is clear as to what the true values are. Contemporary art has not been categorised to the same extent, and there aren’t any opinions on which to base judgements. Gallery owners ought to be my advisers on contemporary art is sues, but we are often in the situation where a young and – hopefully – talented artist organises an exhibition in one gallery, then a month later holds another one in a dif ferent gallery. The artist has no idea of the huge role that the gallery should play in promoting his art. There are of course other opinion leaders – art historians, critics, gallery owners. But a gallerist spends more time with artworks and therefore deeper impressions may develop, in addition the gallery owner must have a knack for exchanging an artwork for its equivalent in cash. Solvita Krese: Returning to the original proposition of defining taste, I think this can be applied to the 19th cen tury concept, when beauty was one of the main criteria of art. But what processes have taken place in contemporary art? It has at times consciously tried to be provocative, shameless, to depict things that cause disgust in order to reveal its message. Often art has distanced itself from the object, becoming a situation, a performance or a gesture conceptualising an idea. Art collecting has undoubtedly developed, to the point where even performances are col lected. However, I don’t think that this is typical, because throughout the ages collectors have been oriented to wards art as a product and the aspect of materiality has
69 / 09
85