Dzivespriekam 6. numurs

Page 1

Nr.6 (109), 2009. gada septembris

Dārzeņu putriņa uz sejas

Praktisko padomu pielikums

Trîs priesteru mamma

Marija Kravale:

«Priesterības ceļš ir viņu pašu izvēle. Pati sevi neuzskatu ne par ļoti ticīgu, ne neticīgu»

Andris Klepers sasniedzis sapņu galamērķi Limpopo Virtuvē:

Beku laiks

Papildinâm krâjumus ar marinçtâm, sâlîtâm, kaltçtâm un saldçtâm sçnçm

Mode mudina šoruden gādāt mēteli • Kā paildzināt ražu dārzā • Internets vienmēr pa rokai •Jakuboņu ģimenes Grobiņās – «divi vienā»

LASIET VĒL:


Redaktora sl eja

Saturs Ðajâ numurâ

4

Saruna iedvesmai

Intervija ar Mariju Kravali, kuras trīs dēli kļuvuši par katoļu priesteriem

6 Kad pirms pāris nedēļām devos pabaudīt Kurzemes «lejasgala» burvību, ar brauciena biedriem vienojāmies, ka nepieminēsim vārdu «rudens». Tā norunāt lika bažas, vai nākamais gadalaiks pēkšņi neliks nožēlot ko siltajos mēnešos neiespētu. «Skaisti!» pārsteigumā izsaucos neskaitāmas reizes, jo rucavnieki un citi kurzemnieki parūpējušies par gaumīgiem un košiem apstādījumiem. Nupat brāļasieva lielījās, ka vēl nevienu gadu neesot burkās salikusi tik daudz ogu un dārzeņu. Vairāk nekā citu augustu nogalēs ievēroju arī kartupeļu novākšanas talkas. Tās ir tikai dažas epizodes, kas šajā laikā pavisam noteikti ļauj mums spītēt visām ķibelēm un gūt prieku ikdienai un tuvākajai nākotnei. Šorīt uz lodžijas izgāju aplaistīt telpaugus un skatam atklājās nobirušas dzeltenīgas vīnogulāja lapas un zvirbuļu apknābāti ķekari. Ogas, kas vēl gatavojas, lai paliek putniem, bet istabas puķes gan laikam jānes dzīvoklī. Sienāžu neprātīgās sisināšanas pavadīts, rudens ir klāt, gribu to vai ne. Ar spilgtām krāsām dabā un priecīgu rosību ļaužu ikdienā. Edgars Kupčs, žurnālists

Mums raksta

Mājas

Jakuboņu ģimenes «divi vienā»: Grobiņās līdzās mājai ir arī sava ražotne, kur top gaļas kūpinājumi

8

Virtuve

Sēņu laiks turpinās – gatavojam krājumus ziemai!

10

Dārzs

Vēl var papildināt apstādījumus Darbu kalendārs septembrim

12

Veselība

Mode

Kas var būt labāks kā atgriešanās pie klasikas!

17

Ceļotājs

Andris Klepers kājām šķērsojis Kizilkuma tuksnesi 125 kilometru garumā

18

Mobilais internets: kuru pakalpojumu izvēlēties

20

Mana filma

Vitekeru nama intrigas britu romantiskajā komēdijā «Vieglā uzvedība»

21

18

Mans teātris

Jauni iestudējumi mazajiem skatītājiem

22

Mana grāmata

Miedziņš atnāk ar māmiņas pasaku

23

Izklaide

Bet es taču teicu!

20

Sūtiet atsauksmes un ierosinājumus pa e-pastu: dzivespriekam@dzivespriekam.lv

Žurnāls «Dzīvespriekam» manās mājās ir vienmēr gaidīts. To allaž izlasu no vāka līdz vākam. Man visvairāk interesē tas, kas saistīts ar veselības problēmām, dažādu slimību ārstēšanu ar tautas medicīnas līdzekļiem, tāpēc patika lasīt par čigānu pirtiņu. Pati gatavoju dažādus gardumus, tāpēc īpašu vērību veltu receptēm, izgriežu vai pārrakstu savā «pavārgrāmatā». Esmu arī puķu, dabas un dzīvnieku mīļotāja. Rakstus gan par puķu audzēšanu, gan par suņiem vai kaķiem lasu ar baudu. Tāpat gaidu stāstus par ģimenēm, kurās aug vairāki bērni. Mani Dieviņš nav svētījis pat ar vienu, tāpēc vienmēr priecājos par cilvēkiem, kuriem bērnu pulciņš liels. Interesē arī mistika, piemēram, par uguns enerģiju, par šādām tēmām varētu rakstīt vairāk. Diemžēl nevaru piekrist, ka visādas «jancības», piemēram, Jāņu naktī plikam vārtīties rasā, jāmāca arī jauniešiem, jo pati tās neatbalstu. Man patīk svētki ar ugunskuru, apdziedāšanos, dejošanu, sieru un alu. «Dzīvespriekam» dodu lasīt arī draugiem, kuri vietējo laikrakstu nepasūta un tāpēc arī žurnālu nesaņem.

Ilga Vinogradova Aizkrauklē

2

14

Tehnoloģijas

Izlasu no vāka līdz vākam

D z ī v e s p r i e k a m

12

Rudens raža noderēs arī tavai sejai Kakla izvingrināšana

14

4

09/09

Patīk pozitīvi un rosinoši stāsti Dižķibele liek atteikties no daudz kā tāda, kas iepriekš bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Taču mūsu ģimene vietējo laikrakstu gan pagaidām lasa. Esmu nākusi pie secinājuma, ka izdevīgi ir to abonēt. Par to mani pārliecināja arī žurnāls «Dzīvespriekam», kuru saņem tikai laikraksta abonenti. Ļoti patīk lasīt pozitīvus, rosinošus veiksmes stāstus par cilvēkiem. Negatīvās informācijas jau pietiekami daudz ir televīzijā. Šajā laikā tieši dzīvesprieks ir ļoti nepieciešams.Ar nepacietību gaidu nākamo žurnāla numuru. Ausma Avotiņa Smiltenē


Saruna iedvesmai

Trîs priesteru

Foto: Gatis Bogdanovs

mamma

Marija Kravale, ko Gulbenes pusē pazīst daudzi, ir īpaša ar to, ka trīs viņas dēli kļuvuši par katoļu priesteriem. «Priesterības ceļš ir viņu pašu izvēle. Man tur vismazākā teikšana,» viņa saka un atzīst, ka pati sevi neuzskata ne par ļoti ticīgu, ne neticīgu: «Ir bauslis, ka svētdiena jāsvin un jāiet uz baznīcu. Tas ir jāizpilda. Cilvēks dzīvē izgrozās ar dievpalīgu.»

Marijas dēli Andris, Juris un Ilmārs savu priesterības aicinājumu izlolojuši jau mazotnē, padomju gados, kad iešana uz baznīcu tika uzskatīta par kauna lietu. Bet viņa katru svētdienu devās uz dievnamu un ņēma līdzi arī savus piecus bērnus, jo tāpat darījusi viņas māte Marija un vecmāmiņa, arī Marija vārdā. – Andris bija pirmais, kas sekoja priesterības aicinājumam tāpat kā jūsu brālis Antons Boldāns, kas kalpo Varakļānos. Varbūt dēli kalpošanu Dievam D z ī v e s p r i e k a m

4

09/09

tomēr izvēlējās ģimenes ietekmē? Vai onkulis atstāja tādu iespaidu, grūti pateikt. Mēs katrs pats par sevi reizēm nevaram atbildēt, kas tieši dzīvē dod galveno impulsu. Andris bija liels diplomāts, mums pat mājās nestāstīja par savu izvēli. Citi cilvēki sāka man pārmest, ka es lepna, neatzīstoties, ka Andris mācīsies par priesteri. Bet es nezināju! Dēls bija pārnācis no armijas. Viendien palūdza, lai viņu vakarā aizvedu uz dzelzceļa staciju. Tikai tur Andris man pateica, ka brauc uz garīgo semināru Rīgā. Sešus gadus mācījās Francijā.

Otrs dēls – Juris – kā no dienesta armijā mājās atgriezās, tā pa ceļam iebrauca garīgajā seminārā Rīgā iesniegt dokumentus. Jau mācoties vidusskolā, viņš publiski pateicis: «Es būšu mācītājs.» Bet es biju domājusi, ka Juris mācīsies par mehāniķi, jo dēlam bija interese par remontdarbiem. Pēc tās viņa skaļās atzīšanās par nākotnes nodomiem mācību pārzine Juri bija ņēmusi priekšā. «Es vairs nemācīšos vidusskolā,» viņš man teica. Jurim bija jābeidz pēdējā klase. Iešot vakarskolā. – Konflikts tikai ticības lietu dēļ? Jā. Puika no skolas pārnāca gluži zaļš. Manīju, ka viņam bijis liels pārdzīvojums. Tad es pa kluso piezvanīju skolas direktoram un lūdzu, lai ļauj puikam pabeigt skolu. Viņš man atbildēja, ka arī to gribētu. Audzinātāja atnāca pie mums uz mājām. Izrunājāmies. Par abām pierunājām Juri nepāriet uz vakarskolu. – Jaunākais Kravaļu dinastijas priesteris Ilmārs tikai šovasar Gulbenē svinēja savu pirmo misi. Ilmāram ceļš uz priesterību bija visgarākais. Vispirms viņš beidza celtniecības tehnikumu, tad brauca uz Poliju gadu mācīties. Pabeidza Jelgavas Lauksaimniecības universitāti un aizceļoja uz Īriju. Pēc gada atgriezies, studēja tālāk


Foto: Diāna Odumiņa

Svētās Terēzijas relikvijas 2007. gada vasarā bija atceļojušas arī uz Gulbeni. Tās pilsētā sagaidīja un pavadīja simtiem ticīgo. Starp viņiem arī Mārīte (priekšplānā).

Jelgavā – maģistrantūrā vides zinātnes nozarē. Ieguva diplomu un atkal teica – braukšot uz Poliju. Nepaskaidroja, kālab turp dodas. Izrādījās, ka Varšavā iestājies garīgajā seminārā. Šovasar viņu iesvētīja par priesteri. – Ko dara pārējie jūsu ģimenes bērni, kā veidojusies viņu dzīve? Vecākais – Ainārs – man ir padēls. Citām, kad apprecas, pēc gada rodas bērni, bet man uzreiz bija Ainārs. Viņa mamma, mana dzīvesbiedra Antona pirmā sieva, bija gājusi bojā ceļu satiksmes negadījumā. Aināra tēti es ieraudzīju vēlāk, vispirms pamanīju, ka puikam zeķītes kājās slapjas, kājas nosalušas. Maziņš puisītis... Man tā žēl palika. Viņa radi bija mani noskatījuši. Antons aicināja pie sevis, tā es ieprecējos viņa ģimenē. Bija jau arī īsts kavalieris! Ainārs maziņš bija ļoti nepaklausīgs. Bet es turējos, savus piecus bērnus ģimenē nešķiroju. Tagad Aināram paša ģimenē ir seši bērni. Baidījos par Aināra bērniem, ka arī nekļūst palaidnīgi, tāpēc viņam teicu: «Turies pie baznīcas! Ved bērnus līdzi!» Gods un slava, kādi strādīgi izauguši! Visi seši māk govi izslaukt un lauku darbus strādāt. Ir paēduši un izskoloti. Viens jau augstskolu beidzis, viens studē. Ainārs ir vistuvāk mums, vecajiem, dzīvo un saimnieko tepat Gulbenes novadā, Stāmerienā. Ja kas, zvanu: «Atbrauc!» Taču visa dzimta kopā esam reti. Andris – Rīgā, Ilmārs – Cēsīs, Juris – Rogovkā. Meita Mārīte ar ģimeni – Daugavpilī, viņa ir Pedagoģiskās universitātes pasniedzēja, zinātņu doktore. Augustā kopā ar vīru un mazo bērniņu devās svētceļojumā uz Aglonu, lai svētītu Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas dienu. Mārītes krustītais vārds arī ir Marija. Tās meitas ilgāk dzīvojot, kurām ielikts mātes vārds, tā saka.

– Jūsu bērniem ir noslēpumi, kuros ne vienmēr dalās ar vecākiem? Viņi vienmēr cits par citu visu zina – ko dara un ko darīs. Bet visiem ir noruna nesatraukt mammu. Es ausos, kad dzirdu: «Tikai nestāsti mammai...» Tāpat jau kāds šo to pasaka, starp vārdiem saklausu un uzzinu jaunumus. – Vai stingra mamma esat bijusi? Neesmu gan. Dēli par mani vienmēr gādājuši. Redz, ka mamma nāk ar slauceni no ganiem, paskrien pretī panest, lai man vieglāk. Bērnus neturēju piesietus mājai. Viņi izķemmējuši visus tuvējos mežus ogodami un sēņodami. Bieži visi reizē sprukām mežā – katrs uz savu pusi. Nāku ārā – man divi spaiņi ogu pilni, bet Andris pat jaku novilcis, galus sasējis un pielasījis pilnu ar ogām. Un kreklu tāpat! Es bērnus nekad neesmu ierobežojusi, tikai vienmēr savu viedokli pasaku. Viņi tā arī uzauga, cits citam blakus. Mārīte pati jaunākā. Atceros tādu ainu no viņas bērnības. Mārīte vēl gulēja ratiņos. Brāļi viņu auklēja un bija paņēmuši līdzi, iedami peldēties uz tuvējo dīķi. Tā biju likusi, jo mēs abi ar tēti strādājām. Brāļiem māsa jāpieskata. Visi brāļi dīķī! Māsa sāk brēkt. Viens aši no ūdens laukā, pašūpo ratus un atkal lec dīķī. Pēc tam nākamais no ūdens ārā. Kaimiņi brīnījās, kādi Mārītei aukļi! Mani bērni ir izdevušies. Pašai jau drīz apritēs 74 gadi. Ilgus gadus nostrādāju veterinārijā, nu jau 24 gadus esmu pensijā, bet bez darba neesmu pavadījusi nevienu dienu. Laukos krīzi maz jūt. Mums tie paši darbi, kas visu mūžu bijuši jādara, arī tagad veicami. Govi turam. Bez tās nevar. Es neiešu bērniem prasīt naudu. Pati izgrozos, ar dievpalīgu. Diāna Odumiņa

Andris Kravalis (no kreisās) gulbeniešus aicina pie dievgalda kopā ar brāli Ilmāru Kravali viņa priesterības svētkos dzimtajā Gulbenē.

Kravaļu ģimene

Mamma Marija Kravale, dzimusi Boldāne (dzimusi 1936. gadā) Tētis Antons Kravalis (dzimis 1936. gadā) Dēls Ainārs Kravalis (dzimis 1962. gadā), zemnieks Stāmerienas «Jāņozolos», precējies, ģimenē audzina sešus bērnus Dēls Andris Kravalis (dzimis 1967. gadā), Rīgas Katoļu ğimnāzijas kapelāns, Laterāna Pontifikalās Universitātes filiāļu RTI un RARZI docētājs. Ordinēts 1999. gadā Dēls Juris Kravalis (dzimis 1969. gadā), Nautrēnu un Mežvidu draudzes prāvests. Ordinēts 1995. gadā Dēls Ilmārs Kravalis (dzimis 1973. gadā), Cēsu draudzes vikārs, Nacionālo bruņoto spēku militārais kapelāns. Ordinēts 2009. gadā Meita Mārīte Kravale-Pauliņa (dzimusi 1977. gadā), Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes pasniedzēja, pedagoģijas zinātņu doktore, precējusies, ir dēls

5


Majas Te viņi dzīvo trijatā: saimnieks Edmunds Jakubonis, viņa sieva Ludmila un dēliņš Roberts. Edmunds ir Latvijā dzimis lietuvietis, Ludmila – ukrainiete, bet Robertam pirmā valoda, ko viņš sāk apgūt, ir latviešu. Puikam ir pusotrs gadiņš.

Lai aizsargātos no vējiem, centrālā ieeja mājā ierīkota dienvidu pusē.

Vēriens un pieticība Edmunda mūžā Grobiņas, kas atrodas Bauskas pusē pie Lietuvas robežas, ir otrā māja, ko viņš uzcēlis. «Dzīvodams pirmajā laulībā, namu sāku būvēt ar plašu vērienu. Tagad skatos un domāju, ka biju iespaidojies no tā laika «modes»: ja reiz māja, tad noteikti tai jābūt milzīgai. Toties Grobiņas ir pilnīgs pretstats. Tā ir vienkārša, funkcionāla būve, kuras uzturēšana neprasa daudz līdzekļu. Mūsu mājoklī nav nekādu ekstravagantu risinājumu. Ērti un patīkami var justies arī pieticīgā namā,» spriež saimnieks. Pirms vairākiem gadiem viņš nolūkoja Grobiņas un, tikko radās izdevība, īpašumu nopirka. Tur atradās pagājušā gadsimta 30. gados celta koka dzīvojamā ēka un pussagruvušas saimniecības būves. Edmunds uzskata, ka atjaunot māju vairs nebija jēgas. Autentiskā veidola saglabāšana jau būtu nopietna restaurācija, kas ir dārga un sarežģīta. Jakuboņi izcirta brikšņus, nojauca dzīvojamo namu un kūtis, bet ģimenes māju nolēma būvēt iepriekšējās saimniecības ēkas vietā. No tās vēl bija palikušas sienas. Pirmie Grobiņu īpašnieki bija veiksmīgi atrisinājuši ēku novietojumu ainavā, rēķinoties ar līdzenuma specifiku un valdošajiem rietumu vējiem. Edmunds sekoja noteiktajai lietu kārtībai.

Pašiem sava ražotne Ēkas ziemeļu pusē atrodas vannasistaba un garāža, bet guļamistabas, virtuves un viesistabas logos iespīd dienvidu saule. Papildu platība un funkcionalitāte tika iegūta, uzbūvējot otrā stāva balkonu, kas vienlaikus kalpo kā nojume austrumu pusē. Tā ir pasargāta no skarbajiem vējiem. Jakuboņu ģimenei Grobiņas ir arī darba vieta. Edmunda un Ludmilas ģimenes rūpals ir desu D z ī v e s p r i e k a m

6

Zem augstajām Zemgales

debesīm

Līdzenums kā noslīpēta galda virsma. Augstas debesis. Pie apvāršņa vien daži koku puduri, kur vasaras vējam ieķerties. Zemgales līdzenuma rimtajā ainavā aiz lazdu sienas paslēpusies neliela Edmunda Jakuboņa celtā ģimenes māja «Grobiņas»

ražošana un gaļas kūpināšana. Pagalmā uzcelta saimniecības ēka, kas vizuāli atgādina nelielu viesu namu, bet patiesībā ir miniatūra ražotne. Virtuvē atrodas darbagalds un liela plīts, kur notiek gaļas produktu pirmapstrāde. Kūpinātava ir atsevišķa būve, kas prasmīgi novietota aiz saimniecības ēkas un no pagalma pat nav saskatāma. Izmantojot ar malku kurināmu krāsni un regulējot temperatūru ar durvīs ierīkotas ventilācijas lūkas palīdzību, vienā nodalījumā tiek kūpināti šķiņķi, bet otrā – desas. Par prieku Ludmilai šogad Edmunds uzbūvēja nelielu siltumnīcu, lai ģimenei būtu savi tomāti un gurķi. Mazajam Robertam namiņš ar caurspīdīgām sienām šķiet bezgala vilinošs.

un saimnieciskajai darbībai, viss pārējais Grobiņās vēl tikai top. Tagad gudrojam, kā iekārtot un sadalīt atsevišķās zonās plašo teritoriju. Par laimi, palicis diezgan daudz iepriekšējo saimnieku stādītu koku, bet jau paaugušies arī mūsu iedēstītie skujeņi un dekoratīvie krūmi. Esam sapratuši, ka ideāls, safrizēts mauriņš nav mūsu mērķis, jo dzīvojam taču laukos un videi jābūt dabiskai. Bez šaubām, zāle jāpļauj regulāri, bet nevajag uztraukties par to, ka vietumis parādās pienenes, baltais āboliņš un citi augi, ko klasisko mauriņu īpašnieki cenšas iznīdēt. Kad atnācām uz Grobiņām, pirmais darbs bija dīķa rakšana. Pie mājām noteikti jābūt ūdeņiem. Savā dīķī audzēju karpas. Gārnis karpu dīķī Pērn ielaidu mazuļus, bet šogad Atceroties mājas celtniecības tie jau ir diezgan brangi. Makprocesu, Edmunds atzīst: «Lai šķerēt karpas ieteicams ne ātrāk gan ēkas ir gatavas dzīvošanai kā pēc trim gadiem. Zivīm pērku 09/09

speciālu barību.» Ludmila piebilst, ka zivju audzēšana piemājas dīķī pagājušajā sezonā gandrīz cietusi neveiksmi, jo piepeši uzradies negaidīts ciemiņš – gārnis. «Tuvumā nav ne lielu purvu, ne ūdeņu, bet putns nekļūdīgi atrada kāroto. Gārņi ir tramīgi, tie parasti sēž tuvējās birzītes kokos un uzmanīgi vēro apkārtni. Līdzko Edmunda mašīna no pagalma ir prom, tā zivju ķērājs jau atrodas dīķmalā. Pērnvasar abi bijām aizbraukuši ceļojumā. Atgriežoties ieraudzījām, ka mazo zivtiņu krājumi krietni vien patukšoti. Tagad karpas jau ir diezgan lielas un smagas, tādēļ gārnis vairs nevar tās satvert knābī un aiznest,» putnu un zivju attiecības atklāj Ludmila.

Visu gadu basām kājām Jakuboņu ģimenē Edmunds ir stratēģis un saimniecības lietu kārtotājs, bet sievas ziņā rūpes


elementiem pieskaņotā kolorītā. Viesistabu ar virtuvi savieno niša. Jakuboņi ir atvērtā plānojuma cienītāji un ļoti labi iztiek bez durvīm. Tās ir tikai vannasistabai un otrā stāva mazajai guļamistabai, kas pagaidām netiek izmantota. Kad Roberts paaugsies, tā būs viņa privātā telpa. Mājā ir autonoma centralizētā apkure un ūdensvads, taču par visveiksmīgāko tehnisko risinājumu Edmunds uzskata vannasistabas un virtuves apsildāmās grīdas. Temperatūru var regulēt pēc pašu ieskatiem, komfortu ģimene īpaši novērtē drēgnajās rudens un agra pavasara dienās. Valda uzskats, ka ierīkot siltās grīdas ir dārgs projekts. Edmunds tam nepiekrīt: «Tas pats ūdens, kas cirkulē centralizētās apkures caurulēs, silda arī grīdas. Nekādi lieki izdevumi tālab nerodas. Tas ir samērā vienkāršs tehnisks paņēmiens, bet augu gadu pa istabām varam staigāt basām kājām.»

Sēnes zem dārza kokiem vienmēr izskatās svaigas.

Roberts visu vasaru var skraidīt pa pagalmu basām kājām.

Namamātes Ludmilas lepnuma – oriģinālo aizkaru – tapšanā tikuši iesaistīti arī profesionāļi.

Mainās dzīves stils

Kanalizācijas akas vāku Ludmila pārveidojusi par dekoratīvu pagalma akcentu.

Foto: Ivars Bogdanovs

Igaunijā ražotā lapene ir lieliska ciemiņu uzņemšanas vieta.

par mājokļa iekārtošanu. Viesistabas interjerā Ludmila īstenojusi savu sapni par klusu un omulīgu atpūtas vietu. Telpā nav nekā lieka – ērti mazizmēra dīvāni, ovāls galdiņš, stiklots trauku skapis, audio un video iekārta. Galvenais akcents ir krāšņi zīda aizkari ar niansētu toņu pārejām no vēsi zaļganas līdz sārtai gammai. Šo ieceri namamāte realizējusi, konsultējoties ar dizaineri. «Tas izrādījās viens no dārgākajiem pirkumiem, toties tādu nav nevienam citam!» lepojas Ludmila. Viņa nopirkusi arī divas gleznas ar ziedu kompozīcijām interjera

Jakuboņiem ir sava teorija, kādēļ nav jābūvē lielas mājas. To izklāsta Edmunds: «Mainījies dzīves stils. Cilvēki var ātri pārvietoties, viņiem trūkst laika, lai ciemotos vairākas dienas, tāpēc daudzas guļamistabas un plašas halles ģimenes mājā nav vajadzīgas. Siltajā gadalaikā viesības rīkojam ārā. Pagalmā, nojumē un lapenē visiem pietiek vietas. Ja kāds vēlas pārnakšņot, var palikt viesistabā, otrā guļamistabā un saimniecības ēkas atpūtas telpā. Senatnē ģimenes māju būvēja ar aprēķinu, ka tajā turpinās dzīvot nākamās paaudzes, mūsdienās šis modelis nedarbojas. Dzīve kļuvusi strauja un neprognozējama. Cilvēkiem vairs nav motivācijas visu mūžu palikt vienā vietā. Mūsu senčus saistīja zeme, bet 21. gadsimtā lauksaimniecība ir izzūdoša nozare. Es domāju, ka, sākot būvēt māju, par šīm lietām jādomā. Galvenie iemesli, kas liek bērniem atstāt ģimenes mājokli, visbiežāk ir studijas, darbs un karjeras iespējas. Daudzi atgriežas, bet vairāku paaudžu dzīvošana zem viena jumta ir liels retums.» Aina Ušča

Skats no otrā stāva balkona uz saimniecības ēku. Gaļas kūpinātava un siltumnīca ir prasmīgi nomaskētas.

Edmunda Jakuboņa pieredze Vecas mājvietas vietā būvējot jaunu, nevar iztikt bez nestandarta risinājumiem. Jārēķinās, ka darba procesā nāksies koriģēt sākotnējās ieceres un elastīgi pielāgoties situācijai. Sākot ar pamatiem, Grobiņās viss pārveidots atbilstīgi nama paredzētajai funkcijai. Saglabāts tikai iepriekšējais plānojums un otrā stāva koka logi, kas bija kvalitatīvi. Pamatu betonēšanai izmantota nevis metāla armatūra, bet gan apkārtnes tīrumos salasīti laukakmeņi, tos cieši novietojot citu pie cita. Jāizvairās no dolomīta, kas ir drūpošs materiāls. Vienlaidu ķieģeļu mūris ēku vizuāli dara smagnēju, tādēļ ārējā apdarē izmantotas koka konstrukcijas. Interjerā, lai izvairītos no vienmuļības un veidotu dažādu faktūru saspēli, labi noder koka konstrukcijas un atsevišķas detaļas (kāpnes, atklātas sijas). Jumta segums veidots no piķa šindeļiem neitrālā tonī. Skārda jumti dzīvojamām ēkām nav piemēroti, jo tiem piemīt skaņu pastiprinošs efekts. Pat lietus lāšu pilēšana atgādina skaļu rīboņu. Dzīvojamajai ēkai pilnīgi pietiek ar 102 kvadrātmetriem kopējās platības (iepriekšējā – ģimenes lielā māja – bija vairāk nekā 300 kvadrātmetru plaša).

7


Virtuve

m ieka spr a e v ī k Dz iesa nāt!

ēģi

Skābētas sēnes

izm

Nepieciešams: kilograms novārītu sēņu, 40 gramu sāls, 20 – 25 grami cukura, 20 gramu diļļu, 20 gramu upeņu lapu vai jauno dzinumu, trīs četras daiviņas ķiploka. Pagatavošana: sēnes novāra, notecina lieko ūdeni, nospiež un sajauc ar sāli, cukuru un sagrieztiem garšaugiem. Visu kārtīgi samaisa. Sēnes pilda emaljētā traukā vai burkās un virspusē uzliek upeņu lapu. Traukus divas trīs dienas patur istabas temperatūrā un tad novieto vēsā vietā. Skābētas sēnes ziemā var izmantot gan salātos, gan mērcei. Uzglabājot ledusskapī vai labā pagrabā, tās būs lietojamas līdz pat jaunai ražai.

Neslinkosim,

sēnes gaida

Mežā joprojām aug daudz rudens sēņu, tāpēc vēl ir laiks gatavot krājumus ziemai un sātīgos sēņu ēdienus ki ir stikla burkas, emaljēti spaiņi vai koka toveri. Neder māla podi, jo māla glazūra sālījuma ietekmē var radīt svina savienojumus, kas ir kaitīgi veselībai. Sēnes notīra, bet nemazgā. Liek vārīties aukstā ūdenī, kuram pielikts sāls (ēdamkarote uz litru), un vāra uz lēnas uguns, līdz sēnes sāk grimt (20 – 25 minūtes) un virums kļūst dzidrāks. Ja kopā vāra gaišās un melnās sēnes, jāpievieno nedaudz citronskābes vai etiķa – gaišās nekļūs tumšas. Ūdens katlā jālej tik daudz, lai sēnes peld brīvi. Vārīšanas laikā tās apmaisa, lai nepiedeg, un nosmeļ putas. Novārītas strauji atdzesē aukstā ūdenī. Nedaudz nospiež, lai notek liekais šķidSālītas sēnes rums. Nedrīkst spiest pārāk Sālīšanai vispiemērotākie trau- daudz, tad sēnes ir bezgaršīgas,

Šim nolūkam der arī tā dēvētās melnās sēnes un it kā prastās alksnenes. Ziemā tās garšo lieliski, turklāt šīs sēnes, tāpat kā vilnīši, reti mēdz būt tārpainas. Sēņu valstības rudens vēstnesis ir parastās celmenes. Sēnēm turpat mežā notīra pielipušās sūnas, skujas, smiltis, atgriež kātiņus, kā arī pārbauda, vai tās nav tārpainas. No meža pārnestās ātri jāpārstrādā, jo tās strauji bojājas. Tautā populārākais sēņu uzglabāšanas veids ir sālīšana, taču lieliski garšo arī skābētas un marinētas. Sēnēm ir augsta uzturvērtība, un ne velti to ēdieni bija ļoti populāri kristiešu klosteros.

D z ī v e s p r i e k a m

8

09/09

Foto: sxc.hu

Marinētas sēnes Nepieciešams marinādei: uz puslitru ūdens – divas tējkarotes cukura, divas ēdamkarotes rupjā vārāmā sāls, ēdamkarote etiķa esences, melnie un smaržīgie pipari, lauru lapa, ķiploks. Pagatavošana: novāra sēnes, liek aukstā ūdenī un, dažreiz apmaisot, patur stundu. Ja marinē rudmieses, krimildes vai alksnenes, tās tur diennakti, divas trīs reizes nomainot ūdeni (tādā veidā pazūd rūgtums). Sēnes notecina, pilda burkās. Katrā ieliek ķiploka gabaliņu, lauru lapu (ja vēlas, var pievienot arī dilles vai pētersīļa sakni) un uzlej karstu marinādi. Tās pagatavošana: ūdeni uzvāra, pieliek sāli, cukuru, vēl mazliet pavāra; etiķa esenci pielej, kad vārīšana pārtaukta. Burkas aizvalcē, uzglabā vēsumā.

jo daļa ekstraktvielu iet zudumā. Uz kilogramu sēņu liek 60 gramu sāls. Ja pievieno pārāk daudz, tās kļūst sausas, zūd raksturīgā patīkamā garša. Traukā sēnes sajauc ar sāli, ja vēlas, pieliek ķiplokus, melnos piparus. Sapilda labi izmazgātā, dezinficē- Saldētas sēnes Vienkāršs sēņu uzglabāšanas tā traukā, stingri nospiež, pārklāj ar tīru drānu, uzliek slogu ar no- veids ir saldēšana. Sēnes notīra, mazgātu laukakmeni, lai izspies- blanšē (caurdurī aplej ar verdošu tu gaisu. Pēc dažām dienām, kad ūdeni) un atdzesē. Sagriež gabasēnes nosēdušās, var turpināt sālīšanu, līdz trauks pilns. Virs sloga jābūt šķidrumam. Ja sēnes nav pārklātas ar sālījumu, jāpielej sālsūdens un jāuzliek smagāks slogs. Labākā temperatūra sēņu uzglabāšanai ir 4 – 10 grādi. Šādi sālot, sēnes jau pēc pāris dienām lietojamas uzturā.


liņos un cep bez garšvielām. Kad ūdens iztvaikojis, pievieno eļļu un vēl nedaudz sacep. Pēc tam atdzesē, porcijās sadalītas, sapilda plastmasas trauciņos vai celofāna maisiņos un ievieto saldētavā. Cepot mērcē vai pievienojot zupai, tās garšos gluži tāpat kā svaigi gatavotas. Vispateicīgākās sēnes saldēšanai ir dažādas bekas. Vilšanos var sagādāt gailenes, jo tās pēc cepšanas mēdz būt rūgtas. Jāpiebilst, ka svaigi saldētas un pēc tam atlaidinātas sēnes neizskatās pievilcīgi.

Kaltētas sēnes Parasti kaltē baravikas, sviestenes, apšu un bērzu bekas. To dara maizes krāsnī vai cepeškrāsnī un pat saulē caurvējā. Sēnes notīra, bet neskalo. Veselas vai sagrieztas novieto uz kaltējamiem sietiem vienā kārtā ar cepurītēm uz leju. Var savērt arī uz auklām vai nerūsējoša metāla stieples, at-

stājot atstarpes, un salikt uz statīviem. Sietus vai statīvus novieto kaltēt tā, lai karstais gaiss brīvi pieplūst sēnēm. Sākumā vēlama 45 – 50 grādu temperatūra, bet, kad sēnes apvītušas (saspiežot nejūt lieku mitrumu), turpina kaltēt 70 – 75 grādos. Kaltēšanas beigu temperatūra ir 50 grādu. Sēnes kaltē no sešām līdz astoņām stundām, kamēr tās kļūst trauslas un laužot lūst. Kaltējot pārāk zemā sacetemperatūrā, sēnes sapumus. vīst, augstākā – sakalst Tās var būt un pat apdeg. Nepiedeva ceptai pilnīgi izkaltušas gaļai, cepešiem, meātri sapelē, bet pārdījumiem. kaltētas ir cietas, grūSevišķi iecienīti ir ti izmērcējamas pirms sēņu salāti. Sēņu ēdiegatavošanas ēdienos. nus gatavo no svaigām, Kaltētas sēnes uzglabā, sa- skābētām vai sālītām sēnēm, bet vērtas uz auklām vai maisos dažkārt garšas papildināšanai vēsā, labi vēdināmā telpā. Izlieto lieto arī žāvētas, sēņu pulveri. zupu, mērču gatavošanai, kā arī Sēņu un gurķu salāti dažādiem pildījumiem. Nepieciešams: 500 gramu Sēņu ēdieni svaigu sēņu, 500 gramu kartuDaudzos ēdienos sēnes gal- peļu, divi svaigi gurķi, 40 gramu venokārt ir piedeva. Samaltas vai sinepju, ola, 20 gramu cukura, sasmalcinātas tās var pievienot sāls, 100 gramu augu eļļas, etigaļas vai zivju masai kotlešu cep- ķis, 15 gramu zaļo lociņu, 200 šanai. No gaļas un sēņu vai zivju gramu krējuma. un sēņu masas iespējams gatavot Pagatavošana. Svaigas sēnes

vāra vieglā sālsūdenī, notecina un aukstā ūdenī nomazgā gļotas, nosusina un sagriež palielās daiviņās. Nomizo vārītus kartupeļus un sagriež sīkos kubiņos. Cieti vārītai olai atdala dzeltenumu un baltumu. Dzeltenumu atstāj mērcei, baltumu sagriež sloksnītēs. Gurķi nomizo, sagriež sīkos gabaliņos. Visu samaisa ar mērci un pārkaisa ar sagrieztiem zaļiem lociņiem. Mērce: olas dzeltenumu saberž ar cukuru, sāli un sinepēm, pakāpeniski pievienojot augu eļļu. Jāberž tik ilgi, kamēr iegūta viendabīga masa. Beigās pieliek krējumu un pēc garšas etiķi vai citronskābi.

Sēņu salāti Nepieciešams: sālītas vai skābētas sēnes, krabju nūjiņas, Ķīnas kāposts, skābais krējums vai majonēze, zaļumi un garšvielas. Pagatavošana. Visas sastāvdaļas sagriež pēc iespējas smalkāk. Liek bļodā, pieber garšvielas un samaisa ar krējumu vai majonēzi. Ja vēlas, pievieno citas garšvielas. Aldis Dubļāns

Taupības režīmā

Garšīgi un lēti! Attapīga saimniece maltīti pagatavos arī no cirvja kāta, bet, ja mājās atrodams kaut kas no rudens ražas vai ledussskapī aizķēries pikucis biezpiena, lieti noderēs kāda no šīm receptēm. Sakņu biezeņa zupa Četrām porcijām nepieciešams: divi litri ūdens, 400 gramu kartupeļu, 200 gramu burkānu, 200 gramu zirņu, 100 gramu tomātu biezeņa, garšsaknes un zaļumi. Pagatavošana. Zirņus, burkānus un kartupeļus vāra, kamēr saknes mīkstas. Zupu izkāš caur sietu, saknes samaļ gaļas mašīnā un liek atpakaļ zupā. Beigās pievieno tomātu biezeni, zaļumus un pasniedz galdā ar grauzdētas baltmaizes gabaliņiem. Biezeņzupu var gatavot arī no atsevišķām

saknēm, dārzājiem vai pākšaugiem. Knapsieriņi Stingri sasildītu biezpienu, kas vairs nav svaigs, samaļ gaļas mašīnā, pieliek sāli un ķimenes un pamatīgi samīca. Ar rokām izveido konusveidīgus sieriņus un liek nogatavināties apmēram 15 grādu siltā telpā. Lai sieriņi nesakalstu, tos pārklāj ar pergamenta papīru, mitru linu drānu vai dadža lapām. Pēc dažām dienām sieriņu virsma kļūst gļotaina. Pārsegu noņem un ļauj tiem apžūt. Kamēr sieriņi mīksti, tos sagriež ripiņās un liek uz maizes. Kad tie sakalst, uz maizes kaisa sasmalcinātus. Cepti ziedkāposti Pašlaik, kad ziedkāposti maksā tikai dažus santīmus vairāk nekā kartupeļi, ir vērts tos maksimāli izmantot. Ziedkāpostus vieglā sālsūdenī novāra līdz pusga-

tavībai un uzcep taukvielās vai eļļā. Protams, visgardāk būs ar sviestu. Pasniedz ar tradicionālo balto miltu mērci, kas gatavota ar sīpoliem un kādu smalki sagrieztas gaļas vai žāvētas desas klancīti. Garnēšanai noderēs dilles un tomātu šķēlītes. Kāpostu sacepums Kāposta galviņu sadala četrās daļās un apvāra. Tad samaļ gaļas mašīnā kopā ar sīpolu un sajauc ar rīvmaizi. Sapilda cepamā veidnē, pārkaisa ar rīvmaizi un pārliek ar mazām tauku piciņām.


Darzs

ziemciešu laiks Līdz oktobrim iestādītie lapu koki un krūmi, kā arī ziemcietes un pat skujeņi rudenī labi iesakņojas bez īpašas dārznieka piepūles

Efekts jau pavasarī – tas ir galvenais ieguvums, ja izvēlas apstādījumus ierīkot no jauna, pārveidot vai papildināt rudenī. No sala līdz salam tradicionāli stādāmi visi konteineros augušie dēsti, savukārt no septembra, kad koki atvadās no lapām, sākas kailsakņu stādīšanas laiks.

saulains un sauss, jebkurš dārza papildinājums arī rudenī jāmitrina. Tomēr atšķirībā no pavasara stādīšanas rudenī tradicionāli dabas dotais mitrums augsnei tiek biežāk un, pateicoties vēsākai gaisa temperatūrai, turas ilgāk.

Par rudens stādīšanas bumu liecina tradicionālie gadatirgi, kur iegādājami gan dekoratīvo, gan ražojošo augu stādi. Šoruden sevišķi pieprasīti varētu būt kailsakņu dēsti, jo to audzēšanā un sagatavošanā pārdošanai jāiegulda mazāk darba un līdzekļu, tādēļ stādi nopērkami lētāk. Podiņos jeb konteineros iesakņotie augi vairumā gadījumu dārzā ļoti labi ieaugas, savukārt kailsakņu stādiem jāvelta vairāk rūpju. Pat brauciens no tirgus līdz dārzam augam var izrādīties liktenīgs, ja saknes nebūs kārtīgi apsegtas un mitrumā, tādēļ, lai garantētu dēsta ieaugšanu, pārvesti mājās, tie tūlīt jāiedēsta vai vismaz jāpierok. Stādīšanas laikā tie rūpīgāk jāsalaista. Ja septembris ir

Pašlaik aktuāla ir skujkoku stādīšana, «Dzīvespriekam» stāsta stādaudzētavas «Dimzas» pārstāve Evita Matule. Lielākā daļa kokaudzētavu piedāvā gan trīsmetrīgus dižstādus, gan neliela auguma pāris gadu konteineros augušas Kanādas egles un sudrabegles jeb asās egles. Apstādījumus var dažādot arī ar garzvīņu baltegli, melno egli vai kādu citu retāku skujeni. Jau septembra vidū pieejami būs arī kailsakņu pamīkstās vilkābeles stādi. Lai panāktu labu efektu vai paslēptos no kaimiņu ziņkārīgajiem skatieniem un valdonīga vēja, vilkābeles ir viens no ātrāk augošajiem un lētākajiem dzīvžogu materiāliem, un stādu var dabūt pat par 60 santīmiem.

Skujeņu dobes un dzīvžogs

09/09

Skaists un smaržojošs dzīvžogs iznāk no lielziedu filadelfa, kas nav dārgs, labi ieaugas un ir krāšņs ziedēšanas laikā.

Foto: Edgars Kupčs

Lapaiņu un

10

!

ka a s ie

D

D z ī v e s p r i e k a m

am

riek

esp zīv

uzbērt kārtiņu dārza augsnes un virs tās likt stādu, ko apber ar izrakto substrātu. Tad augs iesakņosies zemē, bet pavasarī, saknēm stiepjoties, tiks arī pie Ēdamie pīlādži un papildu barības vielām. Nevajadekoratīvās kļavas dzētu aizrauties arī ar minerāl«Lapu koki un krūmi ir patei- mēslu izmantošanu, jo augiem cīgi rudens stādīšanai,» «Dimzu» uz ziemu jānobriest. speciālistei piekrīt arī Zaļenieku kokaudzētavas dārzniece Ilze Da- Stādāmas gandrīz vidāne. Viņa iesaka privātmāju visas puķes Zemnieku saimniecības apstādījumos «Bērziņi» puķkope Gunta Bula iekļaut kādu teic, ka lielākā daļa ziemciešu no ēdamo pīstādāmas rudenī. «Agrāk puķes lādžu šķirnēm, ieteica dēstīt līdz septembra sākas sniedz dakumam, tomēr pēdējo gadu siltie žādu nokrāsu rudeņi un podiņos labi iesakņo(no baltas līdz jušies stādi ļauj dobes papildināt koši sarkanai) arī oktobrī,» skaidro dārzniece un gardas ogas. Līdz pat oktobra sākumam iesaka gan veidot jaunus apstāstādāmas arī dekoratīvās kļavas, dījumus, gan papildināt esošos, kas atšķirībā no parastajām pār- gan dalīt sakuplojušās puķes. Sevišķi ieteicams jau tagad steidz ar dzeltenīgām, raibām, purpursarkanām dažādu formu dēstīt tās ziemcietes, kas zied lapām. Labu ziemošanu sola gan agri pavasarī, piemēram, arābes, bergēnijas, doronijas, erantes un krasta, gan ošlapu kļavas. Lai augiem pēc rudens stā- prīmulas. Līdz oktobrim vēl var dīšanas lieki nerosinātu vēlmi stādīt arī sīpolpuķes. Pārziemošanas drošībai stāzaļot, stādāmajā bedrē nav vēlams likt mēslošanas līdzekļus. dījumus piesedz ar sausas un I.Davidāne iesaka dēstam izrakt rupjas kūdras, mulčas vai labi ap 80 centimetru dziļu bedri, sadalījušos komposta kārtu. tās dibenā ielikt labi sadalījušos Edgars Kupčs kūtsmēslus vai kompostu, tad


Vides veselības saimniecības «Droši vesels» īpašniece Valentīna Uzare savās siltumnīcās vietu radusi ne vien ķirbjiem, bet arī arbūziem un melonēm. Lai augļi ienāktos, vēsajās naktīs tos piesedz ar pašu lapām.

Paildzinām

dārzāju ražu Izteikti siltas dienas dārzājiem dod spēku vēl augt un briedināt ražu, taču to krasi ierobežo vēsās naktis un aizvien īsākas dienas. Kā pēdējiem dārzeņiem palīdzēt ienākties, kā sakopt dārzu pēc ražas novākšanas un dobes sagatavot ziemošanai un nākamajai sezonai – to «Dzīvespriekam» devās lūkoties uz vides veselības saimniecību «Droši vesels», kur dabai draudzīgām metodēm saimnieko Valentīna Uzare.

Tomātus galotņo, ķirbjus piesedz Dārzkopji spriež, ka šosezon ražas ienākšanās laiks ir par pāris nedēļām vēlāks nekā iepriekšējos gados, tādēļ jo svarīgāk ir to paildzināt. V.Uzare gan teic, ka septembrī vairums tomātu ķekaru jau būs novākti. Lai siltumnīcas iemītnieks pārstātu kāpt debesīs, kas atbilstošos apgaismojuma un temperatūras apstākļos tam patiktu vēl diezgan ilgi, tomātam vasaras beigās nogriež galotni. Tādējādi augs spēkus tērēs nevis jaunu dzinumu radīšanai un ziedēšanai, bet gan ar pilnu sparu veidos aizmetušos bumbuļus. Pirms salnām novāc arī zaļos tomātus, ko vienā kārtā liek kastītēs. Lai tie ātrāk sārtotos, starp zaļajiem ieliek kādu gatavu un novieto siltā telpā. Vēl septembrī dārzā dižoties grib ķirbjaugi. Ja kabačus vai ķirbjus novāc nevis tūlītējam patēriņam, bet gan uzglabāša-

nai, tiem jāļauj kārtīgi nobriest. Par to, ka lielās ogas jau gatavas pārvietošanai uz telpām, liecina pārkoksnējies kātiņš. Lai ķirbji, sagaidījuši rudens mitrumu, varētu ilgāk palikt uz lauka un pieņemties apjomā, tos pirms salnām piesedz ar lapām, kas norautas no pašiem augiem. Ja vaļas un gribas vairāk, var uzlikt agrotīklu, salmus vai citu materiālu, kas neļautu apsalt. Sākumā ķirbjus glabā siltākās telpās, bet pēc tam tos līdz pavasarim ieteicams turēt plus 5 – 12 grādu vidē. Pirms salnām saimniece iesaka norakt dārzeņus, kuru lielākā ēdamā daļa atrodas virszemē, piemēram, galda bietes. Ilgāk vadziņā palikt var burkāni, kam lielākā daļa saknes briest aug-

to labāk nomainīt. Laba metode ir norakt daļu virskārtas un pavasarī tās vietā iestrādāt jaunu substrātu. Gurķiem katru gadu vēlams gādāt jaunu substrātu, bet tomātus vienā vietā audzē pat piecus gadus. Augsnes ielabošanai septembrī var iesēt rudzus, ziemas vīķus vai kādu citu ātri augošu kultūru,

kas pārziemo. Maijā, kad rudzi sazēluši, tos iestrādā augsnē kā zaļmēslojumu. Lai notīrītu siltumnīcas virsmas, lēts un labs dezinfekcijas materiāls ir sodas šķīdums, bet tikpat iedarbīgs būs kālija permanganāta šķīdums vai kāds bioloģisks trauku mazgāšanas līdzeklis.

Dārza darbi septembrī Košumdārzā snē. Savukārt, piemēram, puravi un Briseles kāposti uz lauka var atrasties gandrīz visu ziemu.

Atliekas kompostē, virsmas nomazgā Pēc ražas novākšanas no augu atliekām atbrīvo gan atklātās platības, gan siltumnīcas. Ja dārzājus uz rudeni nav pārņēmušas kaites, lakstus ieteicams likt kompostā, tad tie pārtaps auglīgā trūdā. Pirms sala gan dārzu, gan augu mājas platības vēlams apart vai uzrakt. Bioloģiskās saimniekošanas piekritējiem Uzares kundze iesaka augsnē iestrādāt pelnus, kas palīdz atbaidīt slimību ierosinātājus. Ja siltumnīcā tomāti un gurķi audzēti kūdrā,

• • • • •

Stāda pavasarī ziedošās sīpolpuķes Norok dāliju gumus, kannas un gladiolas No dārza aizvāc augu atliekas Uz telpām pārvieto istabas augus Uzziedināšanai ziemā podiņos iestāda maijpuķīšu sakneņus vai sīpolpuķes • Ievāc vasaras puķu sēklas • Stāda rododendrus un citus košumkrūmus • Ja septembris silts, var sēt zālienu

Augļudārzā • • • • • •

Vāc bumbierus un ābolus Mēneša beigās augļus vāc glabāšanai ziemā Kaļķo augsni Stāda augļu kokus, lazdas, avenes, kazenes Konservē augļus un dārzeņus Mēslo augļu kociņus

Sakņudārzā • • • •

Vāc rudens dārzeņus Stāda ziemas ķiplokus Uzar augsni Rabarberiem apliek pussatrūdējušus kūtsmēslus

11


Dārzeņu putriņa

uz sejas

Pirms pamēģināt kaut ko jaunu – sejas masku vai procedūru –, vajadzētu pārliecināties, ka ādai tas nekaitēs. Ja jums nav alerģijas pret medu, ogām, augļiem vai dārzeņiem, tos apēdot, tomēr ir iespējama kontakt­ alerģija, par ko var liecināt ādas pietūkums vai apsārtums. Tādēļ, pirms iecerēto «kokteili» klāt uz sejas, drošāk vispirms to izmēģināt uz apakšdelma iekšpuses

ūdens) – iespējams, ādai patīk sālsūdens radītais pīlinga efekts. Tikai jāpārliecinās, ka graudiņi pilnībā izšķīduši. Ja ādai netīk krāna ūdens (tas savelk vai kairina), seju var mazgāt vieglā kumelīšu tējā. Izvēloties dabas produktu maskas, liela nozīme ir intuīcijai, kas jūsu

Ādas kopšanai var izmantot arī alvejas sulu, kam ir nomierinoša un antibakteriāla iedarbība. Vislabākās ir vecākas alvejas vai vismaz – vecākie zari, no kuru mīkstuma izspiež sulu un pagaidīt piecas līdz desmit minūtes, vai nebūs kāda nepatīkama reakcija. Ja vasarā saule un peldes palīdzējušas tikt vaļā no pumpām un uzlabojusies ādas krāsa, vērts pacensties, lai arī turpmāk labais efekts saglabātos. Saules starus palīdzēs aizvietot kvarcošanas procedūras mērenā daudzumā, bet labo efektu no atpūtas pie jūras var paildzināt, skalojot seju vieglā sālsūdenī (pustējkaroti sāls uz puslitru D z ī v e s p r i e k a m

12

ādai pašlaik būtu nepieciešams, kā arī noskaņojumam, uzsver kosmētiķe. Nevajadzētu par seju mēģināt rūpēties sliktā omā, stresā, paralēli veicot citus darbus. Taču ogu maska var uzlabot garastāvokli jau ar pašu gatavošanas un likšanas procedūru. Pēc maskas uzklāšanas, pat ja tā labi turas klāt un šajā laikā varētu lobīt zirņus, iztīrīt istabu un nomazgāt traukus, tomēr būtu vēlams 09/09

Foto: banff-buchan.ac.uk

Saulītes samīļotu, veselīgu ādu gribas saglabāt arī atvasarā un rudens lietavās. Šim nolūkam lieliski var izmantot dažādus mežā, pļavā un dārzā patlaban atrodamus labumus, taču tas jādara uzmanīgi, brīdina kosmētiķe Vineta Ābola

atgulties un atpūsties, mazliet pacelt kājas – tas nāks par labu pašsajūtai un arī asinsritei. Nereti sauli un vēju, vasaru vaino, ka āda kļuvusi jutīga, ātri iekaist. Taču nereti šajos gadījumos cilvēks pats sev nodarījis pāri, novērojusi V.Ābola: «Vasarā sievietes vairāk pārdzīvo par taukainu ādu, tad nu to tīra visādiem tonikiem, skrubjiem, lai tikai nebūtu spīduma. Tādējādi āda tiek pārsausināta – sāk lobīties vai pārragojas, tā mēģinot aizsargāties, veidojas sarkani plankumi. Ja tiešām šķiet, ka āda ir pārāk taukaina, labāk aprunāties ar speciālistu, kas ieteiks ārstniecisko kosmētiku. Ir krēmi, kas līdzsvaro tauku dziedzeru darbību vai novērš pārmērīgu spīdumu. Liela nozīme arī sabalansētam uzturam, kas ādu pietie kami pabaro no iekšienes.»

Uzziņai Noņem tūsku, nomierina – kāposts, gurķis, kartupelis Attīra – rūgušpiens, samaltas graudu pārslas, medus Mitrina un atjauno, pabaro ar vitamīniem – kivi, apelsīns, dzērvenes, avokado Savelk – olbaltums Problemātisku, iekaisušu ādu gan nevajadzētu mēģināt uzlabot ar ogu maskām, jo ogas satur skābes. Turklāt, lai cik bagātīga ir vasaras izskaņa dabā, ne viss ražas sortiments derēs kosmētikas procedūrām. Mellenes un burkāni jūs nokrāsos, smejoties atgādina V.Ābola. Ilze Vainovska

Der zināt Ogas, augļus maskām saspiež biezenī, dārzeņus sarīvē uz smalkas rīves. Gurķus griež ripās un liek uz sejas tikai filmās un reklāmas bukletos. Maskas uz acīm (kartupelis vai gurķis) nozīmē, ka masa vispirms ieklāta marlē un tikai tad to var likt uz acīm.


Maskas Taukainai ādai Burkānu sarīvē uz smalkas rīves, samaisa ar stingrI saputotu olas baltumu, pievieno miltus, lai izveidojas putriņa. Masku tur uz sejas 15 – 20 minūtes. Vakarā seju ierīvē ar kāpostu sulā samērcētu vates tamponu. Uz sejas liek tomātu putriņu. Uzlabo ādas krāsu, savelk poras. Var līdzīgās daļās jaukt ar skābu krējumu un olas dzeltenumu. Kāpostu lapas samaļ, pievieno saputotu olas baltumu vai auzu miltus. Iegūto masu liek uz sejas un kakla un atstāj 25 – 30 minūtes. Nomazgā ar aukstu ūdeni. Divus sīpolus smalki sarīvē, nospiež sulu, samaisa ar ēdamkaroti citronu sulas, uzliek uz sejas un pēc 20 – 25 minūtēm nomazgā vispirms ar siltu, pēc tam ar aukstu ūdeni. sausai ādai Svaiga kāposta lapas sasmalcina, vāra pienā, kamēr izveidojas putriņa. Noklāj seju, pēc 20 minūtēm nomazgā. Uz sejas liek sarīvētus kabačus. Pēc 20 minūtēm noņem, seju nomazgā ar nevārītu pienu. Tomātu sarīvē, pievieno nedaudz kartupeļu cietes, dažus pilienus augu eļļas. Masku uz sejas tur 15 – 20 minūtes. Sarīvē 2 – 3 burkānus, sajauc ar olas dzeltenumu un plānā kārtiņā uzklāj uz sejas. Pēc 20 – 25 minūtēm nomazgā ar siltu ūdeni. Procedūru atkārto vienu divas reizes nedēļā. Avots: gudrinieks.lv

Izvingrini

kaklu

Iespējams, osteohondrozes profilakse jau nokavēta, taču, stiprinot kakla muskuļus, katrs pats var sev palīdzēt mazināt tās izraisītos simp­tomus. Tagad pieejams tik plašs vingrojumu klāsts, ka ikvienam iespējams atrast savam vecumam vai dzīvesveidam atbilstošu aktivitāti. Tikai ar vingrojumiem uzmanīgi, tie jāveic lēni un prātīgi, bez straujām kustībām, dziļi ieelpojot. Pret dažādiem vispārīgiem ieteikumiem vajadzētu izturēties piesardzīgi – iesaka neiroloģe Sarmīte Madre un uzsver, ka katrs cilvēks ir individuāls, pat muskuļi var būt izvietoti mazliet citādi, nemaz jau nerunājot par ikdienas slodzes īpatnībām. Tāpēc vispārējas rekomendācijas un vingrinājumu kompleksi, it īpaši osteohondrozes slimniekiem, jāuztver kā skelets, kas katram «jāapaudzē» ar individuālu miesu. Ja nav veselības problēmu, slodze ir līdzsvarota (nav, piemēram, darbs pie datora, kas uzliek milzu sasprindzinājumu tieši kakla muskuļiem) un cilvēks prot atslābināties, var lēnām, pakāpeniski pamēģināt vienu vai otru kompleksu un paskatīties, vai pašsajūta uzlabojas. Atslābināties labi palīdz «dziļā ieelpa», kad elpo ar vēderu, diafragmu. Vismaz reizi dienā vajadzētu kādu brīdi elpot mierīgi un dziļi – tas vislabāk noņem stresu. Ja muskuļi nav saspringti, ir mazākas iespējas nodarīt sev ļaunu arī ar tiem pašiem kakla vingrinājumiem. Kakls ir ļoti jutīga zona. Ja nepareizi sāk grozīt, turklāt strauji, pārkairinājums var radīt asinsrites problēmas – sevišķi uzmanīgiem jābūt, lai nepārcenstos ar maksimālām amplitūdām un galvas atgāšanu. Vienkāršākie traucējumi – reiboņi, galvassāpes. Ķermeņa pozīcijas maiņa no horizontālās uz vertikālo prasa nesteidzīgu rīcību – no rīta nevar lēkt no gultas augšā. Jāpamostas vispirms no pirkstu galiņiem, izkustinot pēdas, roku pirkstus. Ieteicams izgrozīties un tikai tad celties. Taču tie ir vispārīgi ieteikumi – individuāli katram vislabāko padomu dos fizioterapeits.

Brīvos brīžos, sēžot vai stāvot, vienkāršs, bet efektīvs vingrojums ir galvas spiešana pret plaukstu ar noteikumu, ka galvu spiež tai pretī. Var sākt ar pieri, pēc tam pakausi, galvas sāniem (virs auss), pārmaiņus labajiem un kreisajiem. Vingrinājumu izdarīt ar taisnu muguru, cenšoties plecus stiept uz leju, bet galvu – uz augšu.

Rīta mundrumam Guļus uz muguras, galva uz neliela, ne pārāk mīksta spilvena. 5 – 10 sekundes spiež pakausi spilvenā. Apgriežas uz vēdera un atkārto, spiežot spilvenā pieri. Pauze apmēram tikpat gara, cik sasprindzinājuma mirklis Guļus uz vēdera, galva un kakls pāri gultas malai. Kakls notur galvu 15 sekundes. Tas pats, pagriežoties uz labajiem sāniem, muguras, kreisajiem sāniem Sēdus uz krēsla, kājas viegli paplestas, rokas brīvi, mugura taisna, pleci nolaisti. Lēnām galvu liec uz leju, cenšoties ar zodu pieskarties krūšu kaulam. Pēc tam galvu maksimāli tālu atgāž. Atkārto divas līdz sešas reizes, ievērojot mazu pauzi Riņķo plecus uz priekšu, pēc tam atpakaļ (4 – 6 reizes) Galvu pagriež pa labi, pa kreisi (2 – 6 reizes) Galvu noliec pa labi, pa kreisi, tiecoties pretim plecam (4 – 6 reizes). Nepieciešams plecus noturēt mierīgi Paceļ labo roku un tieši pāri galvai mēģina aizsniegt kreiso ausi. To pašu dara ar kreiso roku (4 reizes) Ar izstieptām rokām veic kraula stila peldēšanas kustības, sešas reizes apļojot uz priekšu, pēc tam – atpakaļ

13


Foto: Sarmīte Drapāne

Afiša atputai

am

riek

!

ka a s ie esp zīv

D

«Lāčplēsis»

Daugavas ūdeņos Līdz vēlam rudenim var izbaudīt braucienu pa Daugavu buru liellaivā «Lāčplēsis». Piecas dienas nedēļā (izņemot pirmdienas, otrdienas) tā kursē no Pļaviņu novada Klintaines pagasta «Liepkalniem» līdz Oliņkalnam, Koknesei un Staburagam. Piedāvā stundu ilgu ekskursiju gar Oliņkalnu, Sēlpils pilskalnu. Piesakoties tiek organizēts divarpus stundu vai sešu stundu brauciens no «Liepkalniem» līdz Staburagam ar Vīgantes parka un Kokneses pilsdrupu apmeklējumu. Zvanīt – 26161131.

Studentu paradīze

Zirgu muzejs

Visu laiku lielākie studentu svētki «Studentu paradīze» tuvojas! Pasākums notiks 25. septembrī «Arēnā Rīga». Šis sarīkojums esot mācību gada atklāšanas lielākie svētki Baltijā. Aicināti visi Latvijas studenti, kā arī tie, kuri jūtas jauni. Baudīt varēs populārāko Latvijas grupu, dziedātāju un dīdžeju muzikālos priekšnesumus, kā arī pazīstamu viesmākslinieku uzstāšanos. Apmeklētāju dažādo mūzikas stilu un interešu vadīti, «Studentu paradīzes» organizatori «Arēnā Rīga» izbūvēs četras skatuves. Atsevišķā zonā pasākuma apmeklētāji tiks iesaistīti dažādos konkursos un atrakcijās. Šogad skatītāji varēs vērot arī paraugdemonstrējumus vadošo deju grupu izpildījumā un citus aizraujošus šovus. Organizatori grib radīt īstenu paradīzes atmosfēru. Pērn apmeklētāju skaits pārsniedza 10 000.

Neparasts kaimiņzemē ir Zirgu muzejs. Tur var mācīties jāt un gūt informāciju par šiem dzīvniekiem. Iespējams arī iepazīties ar kalēju darbu, maizes cepšanas mākslu. Tiek piedāvātas astoņas ekspozīcijas par senajiem arodiem. Muzejs 11 ēkās atrodas netālu no Anīkšču pilsētas, kas ir 110 kilometru no Viļņas valsts ziemeļaustrumos. Rudenī strādā katru dienu līdz pulksten 17.

Lietuvā

Autokrosa

Foto: Ivars Bogdanovs

svētki «Mūsā»

D z ī v e s p r i e k a m

14

09/09

12. septembrī plkst. 11 – autokrosa svētki sporta kompleksā «Mūsa» pie Bauskas. Dalībniekiem bagātākās sacīkstes šā gada Latvijas autokrosa čempionātā, jau pieteikušies 80 sportistu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Līdztekus Latvijas autokrosa čempionāta 5. posmam Mūsas trasē uz starta pulcēsies Baltijas bagiju (D-3A) čempionāta dalībnieki, kā arī mazie censoņi Beta bagiju kausa izcīņā un folkreisa braucēji. Visiem skatītājiem ar ieejas biļetēm būs iespēja apmeklēt arī dalībnieku parku, tikties ar sportistiem un apskatīt viņu automobiļus.

Sagatavoja Anita Rozentāle un Sarmīte Drapāne Izmantotas ziņas no aģentūras LETA, www.musa.lv un www.travelnews.lv

Koncerti labam garastāvoklim Elektronikas mūzikas veterāni «The Prodigy» atgriežas Latvijā. 3. oktobrī leģendārie reiva kultivētāji būs redzami Rīgā, «Skonto» hallē, prezentējot savu jauno albumu «Invaders Must Die». «The Prodigy» ir populārākā un skandalozākā tehnomūzikas grupa no Lielbritānijas, kas 20. gadsimta beigās satrieca pasauli ar hiperaktīvo enerģiju un mūziku. 11. oktobrī Kongresu namā pirmo reizi Rīgā ar vienīgo koncertu uzstāsies pasaulē slavenais ģitārists Frensiss Goija. 1975. gadā Frensiss Veiers kļuva par solo mūziķi Frensisu Goija, kura karjera strauji uzlidoja jau pēc pirmā diska «Nostalģija» iznākšanas. Astoņdesmitajos gados izveidojās viņa neatkārtojamais melodiskais stils. Rīgā Goija prezentēs savu jauno programmu «Pasaka mūzikā». Koncertu pavadīs kamerorķestris.


Celotajs

Andris Klepers

tūristu gids, Vidzemes augstskolas lektors Andris ceļo ļoti daudz. Tas saistīts ar viņa darbu un paša vēlmi redzēt pasauli. Ģeogrāfam ceļošana ir process un dzīves filosofija: «Man patīk jebkuru ceļojumu baudīt ar visām sajūtām, – ne tikai redzēt, bet arī izjust, pagaršot, sadzirdēt. Tāpēc man ceļojums var būt trīs stundas no pulksten pieciem rītā vērot putnus un tikpat labi – trīs nedēļas uz Venecuēlu vai Āfrikas tālumiem.»

Andra sapņu galamērķis

- Jau bērnībā man prātā iesēdās skanīgais vārds Limpopo. Nokļūt pie Limpopo upes ietekas Indijas okeānā un tieši kopā ar mīļo sievu vēlāk kļuva mans mērķis. Ceļojums turp pa šaurajiem Mozambikas celiņiem un pirmatnīgajiem ciematiem bija piedzīvojums un vārda tiešā nozīmē sapņu galamērķis, jo mazajā pussalā starp upi un okeānu nebija tālāk, kur iet. Bijām vienīgie cilvēki starp zīriņiem, haizivīm, krabjiem un okeāna viļņiem.

Ieteikums ceļotgribētājiem

– Jebkuros laika apstākļos un jebkurā situācijā justies labi un pielāgot situāciju sev!

Garākais ceļojums

– Divatā ar draugu trīs nedēļas klejojām pa Kaukāza kalniem un Ingušiju. Tas bija garākais ceļojums tieši pārdomu ziņā. Nokļuvām vairākās vietās tuvu Čečenijas robežai. Ceļojot pa ingušu vietām, iepazīstot islamu un dažas dienas pat padzīvojot kādā ingušu ģimenē, ieguvu daudz vielas pārdomām par dzīvi pozitīvā ziņā.

Spilgtākais piedzīvojums

– Trijatā kājām šķērsojām Kizilkuma tuksnesi 125 kilometru garumā. Piecas dienas pamatīgā svelmē nebija nekādas ēnas, kur paglābties. Katrs uz muguras stiepām 15 kilogramu dzeramā ūdens un vēl visu vajadzīgo ekipējumu. Otrajā vakarā slāpju iedomas bija tik pamatīgas, ka pieķēru sevi vēlmē klusībā padzerties «virs normas». Tumsa, viens ceļabiedrs guļ, otrs izgājis tālāk aiz telts, es pieploku pie ūdens kannas... Tas bija liels piedzīvojums sevis izzināšanai.

– Mani ceļojumi Austrumu virzienā uz Sibīriju, kalniem, taigu un tuksnešiem ir fiziski smagi. Sieviņai tādas grūtības nenovēlu, tāpēc turp dodos ar savu draugu, studiju biedru un novadnieku Zinti Vartu. Viņš ir uzticams kā ceļabiedrs. Mums izveidojies lielisks tandēms, un lēmumu pieņemšana norit zibenīgi. Ceļojumā mums vienmēr ir motivācija piedzīvojumiem. Tas ir dzinulis, kas neļauj gulēt lieku stundu pludmalē.

Suvenīru kolekcija

– Apzināti izvairos no suvenīriem, jo cenšos ap sevi nepulcināt daudz materiālu lietu. Izņēmums ir suvenīri ar savu stāstu. Tāda ir veca, salīmēta vāzīte, ko izlūdzos kādas Venecuēlas kafejnīcas īpašniekam un kas saistās ar manu skolas laika elku Aleksandru Laimi. Šajā kafejnīcā viņš bieži uzturējās, arī savā pēdējā stundā, un noteikti redzēja šo vāzīti.

Foto no personīgā albuma

Labākais ceļabiedrs

15


Mod e

īv

Dz

m

! a k sa eka

ri esp

ie

Atgriešanās p Pārbaudītas vērtības vienmēr ir cieņā. Tas attiecas arī uz modi. Ekonomiskās krīzes apstākļos kas var būt labāks par atgriešanos pie klasikas

Iedvesmas avots modes dizaineriem vēl aizvien ir pagājušais gadsimts. Divdesmitie, trīsdesmitie, četrdesmitie un jau pieminētais melnbaltais piecdesmito gadu kino. Eleganti, sieviš-

ķīgi, izsmalcināti, tai pašā laikā vienkārši un atturīgi. Rudens kolekcijās nav daudz minisvārku, atsegtas nabas vai stiletto papēžu. Toties tērpi ir no kvalitatīva zīda, kašmira un vilnas. Ja tērējam naudu, tad tā, lai tas nav īslaicīgs ieguldījums. Par četrdesmito gadu klātbūtni liecina akcents uz plecu daļu. Izteikti horizontālo līniju rada žaketes ar plecu polsteriem, kā arī kleitas, blūzes ar izteiktu savilkumu piedurkņu augšdaļā. Lai vēl vairāk uzsvērtu plecu daļu, dizaineri izmanto sarežģītus piegriezumus vai arī pievieno kaut ko līdzīgu spārniņiem. Kaut kas no franču buduāra, kas atpazīstams jau no 17. gadsimta, manāms arī šīs sezonas modē. Smalka koķetērija ar apģērbu, kur neiztrūkst korsetes, mežģīņu zeķes, samta bantītes un lentītes. Akcents uz krūšu daļu, kas izcelta ar korsešu piegriezumu, šifona pārklātu dekoltē, vai tikai krūšturi zem žaketes.

Kamieļvilnas mētelis ar akcentētu plecu daļu no «Francesco Scognamiglio» kolekcijas.

«Stella McCartney» piedāvā motociklistu žaketi kopā ar indigo krāsas kokteiļkleitu.

Dizaineri, protams, domā par iespēju, kā modi veiksmīgāk pārdot, ārišķības un ekstravagances atstājot labākas pirktspējas laikiem. Tomēr šai sezonai piedāvātie apģērbi pircēju pievilināšanai ir gana izsmalcināti un eleganti. Mūsu ziņā paliek izvēle: pirkt vai piemeklēt skapī kaut ko no esošā. Daudziem modes māksliniekiem skats uz nākamo rudeni un ziemu rādās tumšās krāsās vai labākā gadījumā kā melnbaltais kino. Protams, neiztiek bez nelieliem krāsu akcentiem, mazliet no sarkanā, smilšu toņa, indigo. Melnā pārsvars jūtams daudzās kolekcijās, arī pelēkā nianses un, protams, baltais kā šaha galdiņā pamīšus ar melno.

No modes vēstures

D z ī v e s p r i e k a m

16

Foto: AFP/LETA

Rudens un ziemas sezonā neiztikt bez siltiem adījumiem – džemperkleitām, garām šallēm, getrām, uzročiem un reitūzēm. Itāļu modes nams «Missoni», kas specializējas trikotāžas ražošanā, piedāvā adījumus ar kažokādām. 09/09


s pie klasikas Ja sakām, ka krīze ir iespēju laiks, tad to noteikti apliecina pagājušā gadsimta lielā depresija. Toreiz, divdesmitajos gados, radās stils mākslā un modē, ko tagad pazīst ar nosaukumu «art deco». Tā ir īpaši izsmalcināta mode, kas saglabājas kā perfekts un vienmēr elegants iedvesmas avots mūsdienās. Ko var zināt, varbūt arī šis iespēju laiks radīs ko jaunu.

Aktualitātes Šoruden valkāsim garus un ļoti garus zābakus, mode piedāvā pat tādus, kas jau līdzinās zvejnieku zābakiem

ieteikt palantinus un pončo no mēteļu auduma ar oderi.

Par labu sezonas izvēlei nāk arī viens no elementiem – kostīms ar šauriem svārkiem, kas beidzas virs ceļgala. To apzīmē «sekretāres šiks», gluži kā piecdesmito gadu filmās. Vecā labā žakete ar manāmām retro iezīmēm – piegulošs siluets, neitrāla krāsa un labs vilnas audums. Tas nu tiešām ir pirkums, kurā vērts ieguldīt. Žakete labi piestāvēs pie svārkiem, džinsiem, zīda blūzes ar sasienamu banti vai krekl­ kleitiņas. Slaidam augumam piemērotāka būs īsa žakete, attiecīgi sievietei ar izteiktāku figūru – garumā līdz pusgurniem. Audumu izvēlē ieteicams pievērsties tvīdam, džinsam, samtam, ādai un brokātam. Ja atsakaties no kostīma ar svārkiem, tad melns

bikškostīms būs laba alternatīva rudens un ziemas sezonā. Vēl viena klasiska pērle – balts krekls, tikpat pastāvīga un uz modes skatuves paliekoša vērtība. Toties piegriezumu un dekorējumu variantu ir bezgalīgi daudz: piegulošs, ar savilkumiem, neskaitāmās piedurkņu un apkaklīšu variācijās. Balts krekls vienmēr būs labs papildinājums zem žaketes, kardigana, vai vienkārši pie biksēm. Pie klasiskām vērtībām pieder arī rudens mētelis, kas šosezon ieņem tik iecienīto un ērto polsterēto jaku vietu. Dizaineri jaunos mēteļus radījuši ar sirdi un dvēseli, ieliekot tajos daudz izsmalcinātu detaļu, jostas, izšuvumus un kažokādas apdari. Kažokādas siltumam un skaistumam šosezon ir neiztrūkstošas. Nopietna investīcija būs klasisks kamieļvilnas mētelis, kam dizaineri pievērsuši īpašu uzmanību, mainot garumus, apkakles un piegriezumu. Ekstravagantāks būs baltais, bet bez noilguma, protams, tumši pelēkais mētelis. Manāmas arī etniskā stila iezīmes, priekšroku dodot Mongolijai un senajai Krievijai. No šīm zemēm aizgūtas kažokādas žaketes, kas valkājamas pat virs mēteļiem. Siltumam var

Metāliskais spīdums un šosezon aktuālie drapējumi no «Carolina Herrera» kolekcijas.

Gudra investīcija – smalki svītrota vilnas auduma kostīms («Yves Saint Laurent»).

Sarkana žakete ar uzsvērtu plecu «Balenciaga» kolekcijā buduāra daļu un kažokādas detaļām no iezīmes smalkos atlasa drapē«Donna Karan» kolekcijas. jumos.

Sekretāres šiks

Bez motocikla Šajā sezonā neiztikt, no modes vēstures viedokļa skatoties, bez vissenākā materiāla – ādas. Praktiski nenovalkājamais materiāls redzams žaketēs, mēteļos, kleitās, biksēs. Viens no sezonas ādas apģērbiem ir motociklistu iecienītā baikeru jaka. Daļa mežonības nepieciešama, lai atsvaidzinātu visumā tradicionālo stilu. Kaut gan arī motociklistu jaka pieder pie modes klasikas. Tai šosezon var izvēlēties materiālu pēc sirds patikas, sākot jau ar ādu, zamšādu un beidzot ar audumu un trikotāžu. Variācijas arī piegriezumos un detaļās, neiztrūkstot rāvājslēdzējiem, toties ar apdrukām, kniedēm. Pielietojums žaketēm visdažādākais, kopā ar biksēm, svārkiem vai pat vakarkleitām. Šāds salikums atgādina par ne pārāk senajiem astoņdesmitajiem gadiem. Esam jau apraduši ar tik iecienītajiem legingiem, džemper­ kleitām un metālisko spīdumu apģērbos un aksesuāros. Tie nebūs novecojuši arī nākamajā sezonā. Der atcerēties kādreiz ie-

Lai pārnēsātu visas nepieciešamās lietas, nākamsezon jums būs nepieciešama liela ādas soma Vakara pasākumiem atkal aktuāla aploksnes tipa somiņa Jostas – smalkas un vidēji platas, vidukli akcentējošas gan pie žaketes, gan kleitas un mēteļa Daudz rotaslietu – pērles, ķēdes, piespraudes un rokassprādzes. Akcents tērpam – pieskaņots lakats Lai augums izskatītos garāks un slaidāks, aktuāli apavi ar platformu Daudz dažādu kažokādas detaļu – uzroči, manto, atsevišķas apkakles, kā arī vestes un kažoki Džemperis ar augstu apkakli, tā saucamā bītlene, pieskaņota pie kostīma, biksēm, tunikas vai sarafāna

cienīto seriālu «Dinastija» un disko dīvas, lai šosezon nezaudētu modes aktualitāti. Nebeidzamas drapērijas, krokojumi, ieloces redzamas kleitās, blūzēs, tunikās un tulpju griezuma svārkos, pat Madonnas jaunības dienu stils ar žvadzošu ķēžu virteni. Protams, arī krāsu palete ir disko stilā, neona spilgtums, papildināts ar visu veidu metālisko spīdumu. Īsta astoņdesmito gadu ballīte. Dita Veģe

17


Tehnologijas

Galvenokārt interneta lietošanai paredzēto klēpjdatoru – netbuku – cienītāji atkal saņēmuši patīkamas ziņas. Jau septembrī Eiropas veikalos varēs iegādāties šajā kategorijā atzinību nopelnījušās «MSI Wind» sērijas jaunāko modeli U200. Tas aprīkots ar 12,1 collas monitoru ar 1366x768 punktu izšķirtspēju, 1,3 GHz «Pentium» SU 2700 procesoru, 4 GB operatīvo atmiņu, 320 GB cieto disku, sešu šūnu bateriju un visiem bieži izmantotajiem datu pārraides standartiem. To darbinās «Windows Vista Home» operētājsistēma. Datora cena – ap 500 eiro.

Internets vienmēr pa rokai

Kā šokolādes batoniņš

Kompānija LG izplatījusi informāciju par rudenī veikalos gaidāmā mobilā tālruņa «Chocolate BL» 40 parametriem. Tam būšot ārkārtīgi liels – četru collu – skārienjūtīgs ekrāns ar 800 x 345 punktu izšķirtspēju, rūdītā stikla pārklājums un ļoti neparasta malu attiecība – 21:9. Izteikti garenais, pat izstieptais tālrunis aprīkots ar piecu megapikseļu fotokameru, FM raidītāju, «Google Maps» kartēm, A-GPS navigācijas sistēmu un Wi-Fi bezvadu interneta tehnoloģiju. Diemžēl tam ir tikai 335 MB iekšējā atmiņa, ko var papildināt ar microSD karti. Gluži kā citiem jaunākajiem LG modeļiem, arī šim būs S-Class skārienjūtīgā lietotāja saskarne. D z ī v e s p r i e k a m

18

Foto: Maira Dudareva

Jaunais vējš klāt

Kaut gan izdaudzināta Latvijas internetizācija, daudzos ciemos un pat pilsētās joprojām ir vājas iespējas piekļūt globālajam tīmeklim. Līdz viensētām pakalpojumu sniedzēju vadi nestiepjas, vasaras māju īpašnieki nevēlas slēgt pastāvīgu līgumu, bet laiku pa laikam iegriezties virtuālajā pasaulē gribas gan. Viens no risinājumiem varētu būt mobilais internets Globālā tīmekļa «nēsāšana kabatā» aktīvākajai interneta lietotāju daļai nav nekas jauns. Cilvēki pārbauda e-pasta kastītes, paviesojas socializācijas portālos un meklē informāciju mobilajos tālruņos. Tiesa, nelielais ekrāns neļauj pa īstam nodoties interneta izmantošanai, tādēļ salīdzinoši nesenā pagātnē dzima ideja to pārnest uz kādu lielāku ierīci, piemēram, klēpjdatoru, saglabājot iespēju pieslēgties tīmeklim caur mobilo sakaru tīklu. Latvijā ir četri nopietni mobilā interneta pakalpojumu sniedzēji – LMT, «Tele 2», «Bite» un 09/09

«Triatel». Katra piedāvājumam ir savi plusi un mīnusi, taču visi spēj piedāvāt pašu galveno – ikdienā reāli izmantojamu un uzticamu piekļuvi internetam. Lai lietotu mobilo internetu, nepieciešams klēpjdators un mobilā interneta modems, ko var iegādāties vai īrēt no pakalpojumu sniedzēja. Dažādu biznesa veicināšanas akciju laikā šo ierīci iespējams iegūt ļoti lēti. Modemā ir apslēpta tālruņa SIM karte, kas nodrošina piekļuvi tīmeklim. Jaunāko modeļu datoriem plastmasas nieciņš vairs nav vajadzīgs, jo tiem ir iebūvēts modems, kurā atliek vien

ievietot SIM karti. Ja tāda nav, tad modems jāpievieno datoram caur USB ligzdu, jāuzstāda pavadošā programma, un darbs var sākties.

Lēnīgs, bet noderīgs Modemu pārbaudes apliecināja, ka visu pakalpojumu sniedzēju piedāvājums spēj nodrošināt datu lejupielādi ar vidējo ātrumu 800 – 1100 kilobitu sekundē. Tas nav daudz, ja salīdzina ar ātrajiem fiksētajiem pieslēgumiem, taču nav maz, ja ņemam vērā, ka internets teorētiski kļūst pieejams ikvienā Latvijas nostūrī. Šim bieži reklāmās


Latvijā sastopamo mobilā interneta nodrošinātāju USB modemi. dzirdētajam apgalvojumam gan nevajadzētu akli ticēt, jo mēdz gadīties, ka attiecīgā operatora raidītājs atrodas tālu no jūsu dzīvesvietas vai arī caur to internetam piekļūst vairāki desmiti citu cilvēku. Tad datu pārraides ātrums var būtiski samazināties. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, vēlams pirms līguma slēgšanas izmantot iespēju testēt komplektu. To piedāvā visi operatori. Būs jāatstāj drošības nauda, taču varēsiet pats pārliecināties, vai jums nepieciešamajās vietās – mājā, dārzā, darbā, biežāk apmeklētajās izbraukuma vietās – ir pietiekami spēcīgs pārklājums. Mūsu testā atklājās, ka pārklājuma kartēm īsti ticēt nevar – sakari var pārtrūkt pat tajā vietā, kur tiem vajadzētu būt.

Vismaz 10 gigabaitu Mobilā interneta pakalpojumi nav lēti. Ja plānojat to ieviest kā vienīgo piekļuvi tīmeklim, visizdevīgāk ņemt piedāvājumu ar vismaz 10 gigabaitu datu apjomu mēnesī. «Tele 2» tāds piedāvājums ir par 14,98, «Triatel» – 29 latiem, LMT šajā ka-

stundā. «Triatel» aicina iegādāties kartes uz vienu dienu par 1,99 un uz nedēļu par 7 latiem. LMT arsenālā ir mobilā interneta «Okarte», kas ļauj izvēlēties, vai nu maksāt 50 santīmu par katru internetā pavadīto stundu, vai arī trīs santīmus par katru megabaitu. Arī «Tele 2» kartes lietotājiem jāmaksā trīs santīmi par megabaitu. Jābrīdina, ka priekšapmaksas karšu lietotājiem būs jāiegādājas modems, ja vien tas jau nav iebūvēts datorā. Pirkums ievērojami sadārdzinās lietošanu, jo modems maksā līdz 40 latiem. Tiesa, daži operatori kā dāvanu dod ievērojamu kredītu tīmekļa lietošanai, pat vairāk par desmit latiem.

tegorijā ietilpst piedāvājums par Ls 19. «Bite» par 29,74 latiem iesaka masīvu pieslēguma plānu ar 25 gigabaitu ierobežojumu. Ja ikdienā tīmekli lietosiet ziņu lasīšanai, bilžu lejup un augšup lādēšanai, e-pastam, pāris «YouTube» klipiem un tamlīdzīgām lietām, ar šo apjomu pilnībā pietiks. Ja mēģināsiet skatīties interneta televīziju pārraides vai pārsūtīt filmas, tad limitu izsmelsiet ātri vien. Pēc tā pārsniegša- Darbojas arī braucot nas jārēķinās ar lēnāku pieslēMobilie modemi ļauj izmangumu, pat ja operators reklāmā tot internetu, pat braucot autodižojas, ka apjoma limita nav. mašīnā pa šoseju. Tiesa, jābūt gataviem, ka, no viena raidītāja Maksā par izlietoto zonas nonākot citā, šad tad pieJa jums jau ir fiksētais pie- slēgums var pārtrūkt. slēgums, taču vajag arī tādu, ko Jābrīdina, ka mobilā interšad tad var lietot ārpus mājas, neta modemiem piemīt dažas piemēram, ceļā uz darbu vai neizskaidrojamas kaprīzes. Piekaut kur pilsētā, izdevīgāk izvē- mēram, kāds var atteikties salēties operatoru pavisam svaigo darboties ar vienu datoru, bet piedāvājumu – priekšapmaksas bez problēmām sastrādāties ar karti. Tā darbojas gluži kā mo- citu, pat ja abiem ir identiskas bilā telefona priekšapmaksas operētājsistēmas. Tieši tādēļ iekartes – ieskaitiet vajadzīgo teicams pirms līguma slēgšanas summu un lietojiet, nemaksājot testēt izvēlēto modemu savā ikmēneša abonēšanu. Piemē- datorā un iecerētajās lietošanas ram, «Bite» piedāvā divus šā- vietās. dus tarifu plānus – lēnāku par Jānis Vēvers 0,30 un ātrāku par 0,70 latiem

Lietotāja pieredze Aisha, dziedātāja: Vasarā LMT «iBiroju» neiznāca daudz lietot, jo grafiks bija ļoti piesātināts. Tomēr netbukā instalētais mobilais internets man lieti noderēja, lai konkursa «Jaunais vilnis» laikā izlasītu vēstules, savā blogā draugiem.lv ierakstītu sveicienus visiem līdzjutējiem – man tur pieteikušies vairāk par 20 000 sekotāju. Tas ir daudz! Varēju palasīt viņu uzmundrinājumus un veiksmes vēlējumus, kas man tiešām bija svarīgi. Tā kā saņēmu netbuku dāvanā, viss bija jau instalēts, un šādā komplektācijā to bija ļoti vienkārši lietot. Atver, ievadi PIN kodu un esi jau internetā. Elementāri. Pat mana menedžere Patrīcija, kas iepriekš bija nocīnījusies ar mobilā interneta instalēšanu, izteicās atzinīgi par «iBiroju». Šādā veidā internetu pat mana mīma (vecmāmiņa) var lietot!

Foto: www1.visitsingapore.com

Galvu reibinošs datu pārraides ātrums Singapūrā Singapūras iedzīvotāji jau nākamgad varēs izbaudīt, ko nozīmē patiešām ātrs, teju fantastisks interneta pieslēgums. Singapūrieši būs pirmie cilvēki pasaulē, kuriem tiks dota iespēja lejupielādēt vismasīvākos failus, piemēram, augstas izšķirtspējas filmas, dažu minūšu laikā. Jau nākamā gada pirmajā pusē 32 tūkstoši Singapūras māju tiks aprīkotas ar lielātruma platjoslas interneta pieslēgumu, kura datu pārraides ātrums būšot vismaz viens gigabits sekundē, ziņo aģentūra «Channel NewsAsia». Singapūras turīgo rajonu iedzīvotājiem izsūtītas vēstules ar piedāvājumu piecu nedēļu laikā bez maksas pieteikties šim pakalpojumam. Vēlāk interneta pievienošana daudzdzīvokļu mājās maksāšot ap 110 latu, bet privātmājās – ap 220. Pakalpo-

juma sniedzēji – kompānija «OpenNet» – plāno līdz šā gada beigām ievilkt kabeļus sestajai daļai potenciālo klientu mājokļu. Ja singapūriešiem izdosies izpildīt solījumu un datu pārraides ātrums būs gigabits sekundē, viņi radīs būtisku pavērsienu informācijas pārraidīšanā. Līdz ar to vairs nebūs nepieciešamības pēc tādiem datu nesējiem kā, piemēram, kompaktdiski. Cilvēkiem būs ātrāk nopirkt un pāris minūšu laikā lejupielādēt datorā filmu nekā aiziet līdz nomas punktam vai veikalam. Tas arī pavērs ceļu jaunām izklaides un biznesa iespējām tīmeklī. «OpenNet» jau sākuši sarunas ar 700 Singapūras uzņēmumiem par to, kā viņi varētu lietderīgāk izmantot ātro tīmekli patērētāju uzrunāšanai.

19


Mana filma

Dzīves parodiju noārda viesuļvētra Vitekeru nama intrigas

Laritas un vīratēva (Kolins Fērts) tango. Latvijas kinoteātru gaudenajā repertuārā filma uzdzirkstī kā spirdzinoša vasaras lietus šalts. Komēdija ir patiešām smieklīga. Saturs atklāj cilvēku uzvedības modeļu plašu spektru, turklāt šajā laikā izrādās negaidīti aktuāls, jo vēsta par sabiedrības dažādu sociālo grupu reakcijām pārmaiņu laikā.

Iesaistīts arī Hičkoks Britu lielisko aktieru Kristīnas Skotas-Tomasas un Kolina Fērta klātbūtne filmai pievieno vēl vienu kvalitātes zīmi. Arī skatītājiem mazāk zināmā amerikāņu aktrise Džesika Bīla galvenās varones – autosacīkšu dalībnieces Laritas – lomā ir necerēts atklājums, jo līdz šim viņa bijusi pieprasīta krietni zemākas raudzes lentēs. Saistībā ar filmu jāmin intriģējoši vēsturiski fakti. Tāda paša nosaukuma lugu vēl pagājušā gadsimta 20. gados uzrakstījis britu satīriķis Noels Gauards, bet 1928. gadā filmas «Vieglā uzvedība» pirmo versiju uzņēmis slavenais Alfrēds Hičkoks. Lai gan stāsts risinās tālajā laikmetā, tas aktualizē arī mūsdienu sabiedrības standartizēto domāšanas veidu un uztveri. D z ī v e s p r i e k a m

20

09/09

Paputējušās angļu muižnieku dzimtas atvase Džons, dzīvodams Francijā, uzdrīkstējies apprecēt ekscentrisku atraitni, kura aizraujas ar autosportu. Tā vēl būtu pusbēda, ja Vitekeru namā ienākusī vedekla censtos izlikties par pakļāvīgu dūjiņu. Taču – nē! Larita pat nepūlas slēpt brīvdomātājas garu. Džona māte (K.Skota-Tomasa) un jaunākās māsas to uztver kā apvainojumu, gadsimtos iedibinātās lietu kārtības klaju noniecināšanu. Ārpus sieviešu intrigām atrodas vienīgi vīratēvs (K.Fērts). Viņš gadu desmitiem dzīvojis savā nepiepildīto sapņu pasaulē un kļuvis imūns pret Vitekeru namā notiekošo. Taču klusējošais vīrs izrādās Laritas sabiedrotais. Arī viņš alkst īstas dzīves, nevis palikt ieslodzīts savu laiku nokalpojušu priekšstatu un ieradumu cietoksnī, cenšoties izdabāt sabiedrības gaumei. Dvēseļu radniecība sasniedz kulmināciju epizodē, kad abi dejo tango.

Spilgtas lomas neaizmirst K.Skotas-Tomasas aktierspēlei piemīt īpašs, ārēji askētisks valdzinājums, kas maskē dziļas kaislības. Ekrāna dīva lutināta ar vairākām kinobalvām un nominācijām. Eiropas Kinoakadēmija 2008. gadā viņai piešķīra Gada labākās aktrises titulu. Šogad K.SkotaTomasa bija nominēta arī «Oskaram» un «Zelta globusam». Aktrises filmogrāfija ir ļoti iespaidīga, taču vispirms viņas vārds asociējas ar arheoloģes lomu 1996. gada drāmā «Angļu pacients», kas saņēma «Oskaru».

Apburoša, neatkarīga būtne konservatīvā angļu ģimenē izraisa viesuļvētrai līdzīgu efektu. Vēl trakāk – viņa iemanto vieglas uzvedības sievietes reputāciju! Patstāvīga domāšana un liekulības ignorance izrādās ļoti nelāgas īpašības. Britu romantiskās komēdijas «Vieglā uzvedība» varoņi pārliecinoši atbild uz jautājumu: kādēļ tā notiek?

foto: easyvirtuethemovie.co.uk

Džesika Bīla (Larita) un fonā snaudošais Bens Bārnss (Džons).

Pērles ir arī Baltijā Rīgas Kongresu namā un kinoteātrī «Rīga» no 10. līdz 20. septembrim – starptautiskais kinofestivāls «Baltijas pērle». Intriģējošs ir Eiropas jaunāko filmu piedāvājums, kurā dominē franču kino. Filmu «Rītausmas robeža» vērts noskatīties, arī tādēļ, ka tajā spēlē Luī Garels (attēlā) – franču jaunākās paaudzes aktieru līderis. Programma atrodama www.baltijasperle.lv. Aina Ušča


Jaunas izrad es

Cerīgs

sezonas sākums

Pagājušajā sezonā iezīmējās patīkama tendence – teātros arvien vairāk domā par mazajiem skatītājiem. Šoruden tradīcijas tiek turpinātas

Nacionālais teātris drīz aicinās sekot līdzi nebēdņu Maksa un Morica gaitām. Regnārs Vaivars gatavo atraktīvu populārā vācu rakstnieka Vilhelma Buša stāsta «Makss un Morics» versiju. Lai jampadracis būtu vēl lielāks, režisors talkā ņems arī lelles. Dailes teātris jau septembra pirmajās dienās skatītājiem piedāvā tikties ar mīļo, bet arī palaidnīgo meiteni Punktiņu. Režisors Dž.Dž.Džilindžers pats tulkojis un dramatizējis vācu rakstnieka Ēriha Kestnera stāstu «Punktiņa un Antons». Vidējās paaudzes skatītājiem Ē.Kestnera vārds vispirms asociējas ar Nacionālā teātra izrādi «Emīls un Berlīnes zēni». Dailes teātra stāstā par Punktiņu un viņas draugu Antonu bezbēdīgi draiskā noskaņa saglabājusies. Tā arī ir viena no šīs izrādes vērtībām – raiti ritoša darbība, ko papildina komiskas izdarības, smiekli un joki. Izrādes mērķauditorija ir pirmsskolas un jaunāko klašu bērni, taču, skatoties izrādi pieauguša cilvēka acīm, varētu vēlēties saturīgāku sižeta izklāstu, dinamiskajai aktieru rosībai varētu būt lielāks loģiskais pamatojums. Dažbrīd šķiet, ka skriešana un kliegšana ir teju tikai trokšņa un ņirboņas pēc. Izvērtējot aktieru darbu, notiekti jāuzteic galvenās lomas tēlotāji Ilze Ķuzule un Lauris Subatnieks. Pieaugušajiem bērnus tēlot nav viegls uzdevums, bet abi aktieri ar to veiksmīgi tiek galā. I.Ķuzules tēlojums ir ļoti ticams. L.Subatniekam režisors veiksmīgi atradis tēla veidolu, kas izraisa skatītāju simpātijas. Uzteicams noteikti ir Dainis Gaidelis Poges kunga, Pēteris Gaudiņš policista, arī Ilze Vazdika mājkalpotājas lomā. Bērni viņu izdarības uztver jo skaļi un emocionāli. Galvenais, šķiet, sasniegts – pēc izrādes vēl viss vestibils čalo no mazo skatītāju jautājumiem, skaļi paustajiem vērojumiem un līdzpārdzīvojuma.

Lielāko intrigu gādā Nacionālais teātris. 17. septembrī tur priekškaru vērs Zigmara Liepiņa un Kaspara Dimitera mūzikls «Vadonis», ko iestudē Edmunds Freibergs. Mūzikls radīts, atsaucoties uz pēdējo gadu notikumiem Latvijā. Morālā un finansiālā krīze raisa pārdomas, uzdod jautājumus visiem, kas ar Latviju saista savu dzīvi šodien un nākotnē. Vai latvieši prot izmantot demokrātiju savas valsts pārvaldē? Vai prezidentāla republika nav vienīgais veids, kā pārvaldīt šo mazo valsti? Vai viens cilvēks var uzņemties atbildību par tautas likteni? Kāda ir maksa par tēvzemei un tautai ziedotu mūžu? Ulmaņa lomā Mārcis Maņjakovs vai Egīls Melbārdis. Pavisam citāda noskaņa režisora Ģirta Ēča darbam «Melnais strazds». Izsmalcinātā britu mūsdienu dramaturga Deivida Harovera psiholoģiskais trilleris aizskar visos laikos populāro cilvēku apņemšanos: «No rītdienas sākšu jaunu dzīvi.» Cik reāls ir šis optimistiskais paziņojums sev un citiem? Lomās Normunds Laizāns un Madara Saldovere. Vieglprātīgi gaisīgā noskaņā sezonu sāk Dailes teātris. Septembris ir Dzejas dienu laiks. Dailē to ieskandinās ar koncertu, kas veltīts latviešu dzejniekam Jānim Peteram. Mākslinieka jubilejas vakars «Dzejnieka mīlas vārdi» notiks 12. un 13. septembrī. Sava mūža pieturvietas dzejā un mūzikā apdzejos pats J.Peters, izdziedās teātra aktieri – komponistu Raimonda Paula, Mārtiņa Brauna, Ulda Stabulnieka, Ivara Vīgnera un Imanta Kalniņa dziesmās. Ērika Emanuela Šmita detektīvu «Mazie laulību noziegumi» veido viesrežisors Rolands Atkočūns. Filigrāni izstrādātajā attiecību trillerī satiksies aktieri Rēzija Kalniņa un Ģirts Ķesteris. Mēneša beigās skatuves gaitas sāks Dž.Dž.Džilindžera iestudētā komēdija «Ja mana sieva uzzinās». Jautrību garantēs aktieri Andris Bērziņš, Artis Robežnieks, Pēteris Liepiņš, Intars Rešetins, Lauris Subatnieks, Vita Vārpiņa, Marīna Janaus, Aldis Siliņš un citi.

Valmieras drāmas teātrī populārākais jauniestudējums ir Antona Čehova «Ķiršu dārzs» Oļģerta Krodera režijā.

Publicitātes foto

Teātri gaida ciemos bērnus

Foto: Jānis Deinats

Teātri sparīgi turas pretim dižķibelei un sezonu šogad sāk pat nedaudz agrāk. Dailes, arī Nacionālais teātris jau septembra pirmajā pusē skatītājiem piedāvās vairākas pirmizrādes

Vilnis Auzāns Jolanda Suvorova

21


Mana gramata miņu klasika, ko laiks nespēj ietekmēt,» spriež Māra.

Dzīves gudrību glabātājas

Filipoviču mājas bibliotēkā nozīmīga vieta ir pasaku izdevumiem. Māra pārliecināta, ka jaunākā vecuma bērnu attīstībā šim žanram ir nenovērtējama loma. Pasakas ir cilvēces kolektīvajā zemapziņā saglabāto dzīves gudrību krātuve. Brāļu Grimmu, Hansa Kristiana Andersena, Šarla Pero darbi ir pārbaudītas vērtības, ar kurām vajadzētu Bērnības dziesmu krājums sākt bērna ceļojumu pasaku pasaulē. Una Septiņgadīga bērna lasīšanas paradu- nevar uzreiz nosaukt mīļāko pasaku, taču mus un intereses nevar atspoguļot viena pirkstiņi vairākkārt paver lappuses ar Īkstīgrāmata, tādēļ uz galda atrodas vismaz des- tes, Ērķšrozītes un Nāriņas attēliem. mit izdevumu, kas Unai pašlaik šķiet vienlīdz saistoši. Daudzas grāmatiņas bērnībā Izjust valodas mūziku Māra domā, ka tikpat svarīgas kā teksts piederējušās Mārai, bet tagad ar tām aizraujas meita Una. Filipoviču ģimenē pasakas ir arī ilustrācijas, tādēļ lasot mamma un meita aizrautīgi dalās domās par zīmējulasīšana vakaros ir mīļš un ierasts rituāls. Māra ir mūziķe, tādēļ reizēm meita vi- miem. Mazi bērni ilustrācijās galvenokārt ņai lūdz nodziedāt iepatikušos melodiju no meklē atpazīstamus, konkrētus tēlus, nevis kādas īpašas grāmatas, kurā ir arī notis. abstrakcijas, ko šajā vecuma posmā grūti Unas mammai bērnībā to uzdāvināja kom- vai pat neiespējami uztvert. Grāmatu izvēlē Mārai ir stingri principi: ponists Arvīds Žilinskis. «Bērnu vokālās studijas skolotāja aici- «Es cenšos pirkt nevis sižetu pārstāstus, nāja ciemos komponistus. Tie mums bija bet gan darbu oriģinālus. Valodas attīstībā ārkārtēji notikumi, jo varējām sarunāties lasīšanai ir milzīga nozīme – manuprāt, visar cilvēkiem, kurus citi bērni redzēja tikai svarīgākā, bet primitīvi teksti šim mērķim televizora ekrānā. Man bija seši gadi, kad neder. Lai bērns izjustu valodas ritmu un Arvīds Žilinskis uzdāvināja dziesmu grā- vārdu mūziku, noteikti jālasa un jāmācās no galvas dzejoļi. Es priecājos, ka tamatiņu ar Dzidras Rinkules-Zemzares gad ir tik daudz labu grāmatu!» tekstiem. Tā ir latviešu bērnu dzies-

Izlasi!

r esp zīv

Nora Ikstena

«Amour fou»

Apgāds «Dienas Grāmata» Rakstnieces stila pazinējiem šis darbs būs patīkams pārsteigums. Grūtāk klāsies tiem, kuri N.Ikstenas prozas iepazīšanu sāks ar šo grāmatu. Netradicionāla forma, virtuozas spēles ar vārdiem un simboliem var izraisīt divējādas reakcijas – nevēlēšanos lasīt vai aizrautīgu iedziļināšanos eņģeļa un divu mīlētāju aplamās mīlas peripetijās. «Amour fou» ir stilistiski spožs darbs, kurā forma tomēr dominē pār saturu. D z ī v e s p r i e k a m

22

ka!

iesa

D

09/09

m

ieka

Ar Māru Filipoviču sarunājās Aina Ušča

Miedziņš atnāk ar māmiņas

pasaku

Foto: Ilva Kalniņa

Una nepacietīgi šķirsta pasaku krājumu. Pēc mirkļa triumfējoši iesaucas: «Re, kur ir mana mīļākā vieta grāmatā!» Zīmējumā redzams princis un princese kāzu tērpos. Citā grāmatiņā meitene aši sameklē lappusi ar daudzu kaķu attēliem. Katram klāt raksturojošs apzīmējums. Una jau te­ koši lasa. Minču pazīmes meitēns nekavējoties attiecina uz ģimenes locekļiem. Mazliet apaļīgais runčuks esot tētis, tievais – Una, bet piemīlīgā kaķu meitene – mamma.

Māra Filipoviča, bērnu vokālās studijas «Miljons» vadītāja, un Una Filipoviča (7 gadi).

Kolams Makkens

Krišnamurti

Apgāds «Zvaigzne ABC» Spilgta, labi uzrakstīta īru rakstnieka versija par 20. gadsimta pasaules baleta leģendu Rūdolfu Nurijevu. Tatāru izcelsmes dejotāja traģiskais triumfa un neizmērojamas vientulības stāsts veidots, dokumentālus faktus miksējot ar autora iztēli. Romāns izraisa asociācijas ar režisora R.Viktjuka 2003. gada izcilo, skandalozo izrādi «Nekurienes dārzs», kas arī veltīta R.Nurijevam.

Apgāds «Zvaigzne ABC» Domātājs un garīgais skolotājs Džidu Krišnamurti ir teju visbiežāk citētais 20. gadsimta indiešu autors. Krājumā pirmo reizi latviešu valodā apkopoti viņa lekciju un sarunu ar studentiem pieraksti. Brīnišķīga grāmata – jo svarīga šajā neprognozējamā laikā. «Neatkarīga domāšana ir spēja domāt brīvi, bez bailēm un noteiktas formulas,» apgalvo Krišnamurti.

«Dejotājs»

«Dzīves jēgu meklējot»


Izklaid e Krīze trāpīja arī man – uzņēmums, kurā strādāju, nogāja dibenā, un es paliku bez darba. Tā jau nevarētu sūdzēties – saņēmu bezdarbnieka pabalstu, sieva pelnīja pietiekami, taču mieru nelika sievasmāte. Mūžīgi bikstīja un pārmeta. Viņa mani uzskatīja par neveiksminieku. Ievēroju, ka viņa par manām neveiksmēm pat priecājās. Meklējot darbu, es aizsūtīju neskaitāmus CV, pēc katra saņemtā atteikuma sievasmāte man veltīja uzvaras pilnu skatienu un spiedzīgā balsī noķērca: «Bet es taču teicu!» Nu, cik ilgi cilvēks to var izturēt? Drīz arī sieva sāka uzlūkot mani kā tādu «lūzeri». Skaidrs, kurš viņai bija iedvesis tādu pārliecību! Trakākais bija tas, ka, lai kā pūlējos, neveiksmes patiešām bija gluži kā pielīmētas. Uz man iedarbojās visi Mērfija likumi – ja kāds pakrīt, tas noteikti esmu es; ja notiek avārija, tad pie stūres sēžu es; ja izlīst kafija, noteikti uz manām biksēm. Tomēr vislielākā neveiksme bija mana sievasmāte. Esmu runājis ar saviem draugiem – tāda izcila eksemplāra nav nevienam. Paldies Dievam, ka nedzīvojam zem viena jumta, lai gan viņa mūsu mājās tik un tā sastopama rītā, pusdienās un vakarā. Nē, nedomājiet, ka viņa ir veca ragana. Viņa ir pat ļoti izskatīga sieviete labākajos gados. Esmu pamanījis, ka veči noraugās viņai nopakaļ sapņainu skatienu. Muļķi! Viņas vīrs, mans sievastēvs, nemaz neizskatās pārlaimīgs. Tas nu tā. Kad beidzot neizturēju sievasmātes knābāšanu, nolēmu doties uz haltūrām – skolasbiedrs, mācīts celtnieks, sāka mani ņemt līdzi uz objektiem. Parasti strādājām dzīvokļos, pa lēto tos remontējām. Skolasbiedram biju bezgala pateicīgs, ka viņš mani, kurš visu mūžu sēdējis direktora krēslā

Bet es teicu! taču un kam celtniecība bija viena vienīga Ķīnas ābece, ņem sev par pārinieku. Savai inkvizitorei sagādāt prieku, atzīstoties, par ko tagad strādāju, nemaz netaisījos, tādēļ ik rītu devos uz darbu uzvalkā ar portfelīti pie rokas. «Redzēs, redzēs, cik ilgi tur noturēsies, gan jau izmetīs,» teica sievasmāte, uzzinājusi, ka atkal strādāju. Dažreiz mājās nācu vēlu, un sievasmātei radās «pamatotas» aizdomas par manu uzticību. «Atkal vēlu, un tāda sveša smaka,» sievasmātei pat acis iemirdzējās. «Es taču tev sacīju, ka agrāk vai vēlāk tā būs!» Pirmdienas vakarā devos uz kādu haltūru pilsētas nomalē – slīpējām parketu, un pēc tam tas bija jānopulē. Vakarā vēl bija atlicis mazs gabaliņš, ko slīpēt, un izlēmām to pabeigt. Strādājot nepamanījām, ka aiz muguras kāds stāv. Izdzirdējis bļaušanu, izslēdzu slīpmašīnu. Durvīs vīdēja padzīvojis vīrietis treniņbiksēs un bez krekla. «Izsaukšu policiju, ja nebeigsiet trokšņot!» viņš draudēja, ūsām nikni trīcot. «Sauciet,» kolēģis rāmi atbildēja. «Starp citu, jūs bez klauvēšanas ienācāt svešā īpašumā.» Vīrs kaut ko nikni nomurmināja un nozuda. Darbs jāpabeidz – ieslēdzām slīpmašīnu un naski turpinājām. Pēc brīža aiz muguras nodārdēja skaļa ķērcoša balss. Sarāvos kā dzelts, jo šo balsi pazītu pat nakts vidū. «Mūlāpi tādi!» durvīs stāvēja mana sievasmāte vaļīgā rītakleitā,

bet blakus – pirmītējais vīrietis, kas pilnīgi noteikti nebija mans sievastēvs... Sievasmātes ķērciens krasi aprāvās un seja sastinga bāla un cieta kā ģipša maska – lai vai pašu nelabo, tik ne mani viņa bija gatava šajā brīdī ieraudzīt. Ar to pašu dienu manas neveiksmes apsīka. Nu jaukāku un iztapīgāku sievasmāti par manējo ar uguni nevarētu sameklēt. Varis Daris

Iepriekšējās mīklas atbilde

Rēbuss

salāti tev

12345S67

dr

1 345

12

453

45a

Praktisko padomu pielikums Redaktore Ligita Timma. Vizuālais koncepts: Ramona Bārene, PANDAdesign. Vāka foto: www.sxc.hu. e-pasts: dzivespriekam@dzivespriekam.lv. Rakstiet! Iesakiet! Vērtējiet!

k 34t +

345 tnē

45

d 1

6

sk 3412 23


Issuu converts static files into: digital portfolios, online yearbooks, online catalogs, digital photo albums and more. Sign up and create your flipbook.