FK Jelgava žurnāls by Raitis

FK JELGAVA

marts 2012

tie stakam dio ies nā

Cik

saņem virslīgas

spēlētāji

Kad Jelgava

spēlēs eirokausos?

Bez

«Gazprom»

naudas «Dinamo»

būtu jālikvidē

Izbaudi Jelgavas garšu! Jelgavai ir savi īpašie ēdieni, kas to baudītājiem atgādina par kādreiz varenās Kurzemes hercogistes galvaspilsētas vēsturi.

Hercoga bura ir pamatēdiens, kas gatavots no krāsnī ceptas īpaši marinētas cūkgaļas, kuru pasniedz ar karamelizētiem skābētiem kāpostiem, dažādiem ceptiem dārzeņiem un saknēm, brūklenēm, kā arī smiltsērkšķu un ābolu sulas mērci.

Šarlotes skūpsts

Šos ēdienus var n

ir olu-biezpiena krēma un divu veidu sulas želejas uzpūteņu kārtojums, kurā deserta maigā garša tiek atsvaidzināta ar augļu-ogu biezeņa mērci. Desertu dekorē ar svaigām ogām.

obaudīt:

bistro «Silv a» Driksas ielā 9, Jelg Lielajā ielā avā; ģimen 19a, Jelgav es restorān ā; k afejnīcā ā «Hercogs» «Zemniek a K .Barona ie cienasts» « lā 3, Jelgav Līčos», Staļģ ā; k afejnīcā enē, Jelgav «Tami-Tami» a s n ov a d ā .

SATURS Kazakevičs – jauns un am

biciozs

Sezonas nagla – biedrība

«Latvijas futbola virslīga»

FK «Jelgava» saglabā līd

erus un izvirza mērķus

Skaitļi nemelo – ko par FK

«Jelgava» spēlētājiem vē

sta statistika

Līdzjutēja piedzīvojumi Lo

ndonā

Ko varam secināt pēc aizv adītajām pārbaudes spēlēm

Kas notiek pretinieku no

metnē

21 22

FK «Jelgava - 2» briest se

zonai

Japāņu leģionārs apņēm

ies apgūt latviešu valodu

Jelgavas futbola vēstures

pieturzīmes

28 30

FK «Jelgava» speciālizlaidums Tirāža: 5000 eksemplāru Izdevējs: biedrība «Futbola klubs «Jelgava»» Reģ. apliecības Nr.40008089380 Adrese: Raiņa iela 6, Jelgava, LV – 3001 E-pasts: ainars@fkjelgava.lv Pateicamies SIA «Reneprint» par sadarbību žurnāla iespiešanā Vāka modele: Maija Rutka Grims: salons «Donna Bella», Zemgales prospekts 12, Jelgava www.fkjelgava.lv

FK «Jelgava»

Kazakevičs: «Futbols ir viens no labākajiem piemēriem sabiedrība

Dainis Kazakevičs plašāku sabiedrības uzmanību piesaistīja 2010. gadā, kad, debitējot virslīgā, Jelgavas futbolistiem viņa vadībā izdevās sensacionāli izcīnīt Latvijas kausu un cienījami nostartēt vienā no prestižākajiem pasaules sporta spēļu klubu turnīriem – Eiropas līgā. Tas bija viens no spilgtākajiem sporta notikumiem pēdējo gadu pilsētas vēsturē. Savukārt pats treneris, kurš šogad atzīmēs 31. dzimšanas dienu, uzsver, ka ar savu 16 gadu pieredzi trenera darbā vairs nejūtas kā jaunais speciālists, kaut gan piekrīt, ka vēl daudz jāmācās, lai celtu savu kvalifikāciju un, iespējams, kādreiz nokļūtu pie nacionālās izlases stūres.

utbola sabiedrībā Dainis ieguvis revolucionāra slavu, jo vienmēr vēlējies strādāt pēc visiem saprotamiem un skaidriem noteikumiem, atsakoties no tik populārās shēmošanas un savējo lobēšanas. Tieši jelgavnieks bija viens no iniciatoriem pārmaiņām, kuras šobrīd no4

tiek Latvijas Futbola federācijā (LFF), kaut gan izšķirošo lomu šeit nenoliedzami nospēlēja starptautisko futbola organizāciju spiediens – tās vēlējās skaidri zināt, kur aiziet viņu nauda. Šobrīd ledus ir sakustējies un reformas LFF notiek diezgan straujā režīmā, bet FK «Jelgava» prezidents Ainārs Tamisārs ir uzņēmies biedrī-

bas «Latvijas futbola virslīga» vadību, kura tuvākajā nākotnē varētu pārņemt čempionāta organizatoriskos jautājumus. Kā nokļuvi futbolā un kāpēc tieši futbols? Bērnībā dzīvoju jelgavniekiem labi zināmajā «okupantu» rajonā. Ņemot vērā, ka kaimiņos dzīvoja pārsvarā

krievu zēni, pagalmā dominēja futbols. Astoņu gadu vecumā sāku trenēties sporta skolā pie trenera Gunāra Jansona, vēlāk arī pie trenera Kačānova. Paralēli gan sāku apmeklēt arī basketbola nodarbības pie trenera Eglīša, tomēr ar laiku nācās izvēlēties, un paliku pie futbola. Spēlēju centra pussarga pozīcijā. www.fkjelgava.lv

FK «Jelgava»

bas integrācijā» Kā veidojusies Vai starp Jelgavas futbola tava trenera karjera? treneriem varētu būt arī Līdz 16 gadu vecumam mana kāds, kas perspektīvā futbolista kar jera attīstījās spētu uzņemties virslīgas bez aizķeršakomandas nās, biju guvis vadību? pirmo pieredzi Mums ir Līdz 16 gadu arī pieaugušo samērā ambikomandā «Diaciozs treneru vecumam mana logs BJSS», kolektīvs, tādēļ futbolista karjera kura spēlēja šajā ziņā man 1. līgā. Tomēr nav šaubu, ka attīstījās bez tad g uvu noar laiku arī aizķeršanās, pietnu ceļgala mūsu treneri biju guvis traumu, pēc sevi apliecinās kuras pietr ūaugstākā līmepirmo pieredzi ka gribasspēka nī. Ar 1. līgas arī pieaugušo atgriezties futkomandu jau bolā kā spēlēotro gadu strākomandā, kura tājam, turklāt dā Kaspars Tilspēlēja 1. līgā. komanda «Diatiņš, kurš sevi logs» izkrita labi pieteicis. no 1. līgas un Ar mazākajiem pārstāja eksistēt. Divus gadus bērniem labi sastrādājies viens pilsētā vispār nebija pieaugušo no mūsu bijušajiem futbolisfutbola. Tieši tad arī nolēmu tiem Jānis Čaplinskis, kurš pievērsties trenera darbam, šobrīd lielā mērā no manis kaut gan pirmo pieredzi biju pārņēmis arī jaunatnes centra guvis jau 14 gadu vecumā, kad vadību. Tā kā darbs norit arī 2. ģimnāzijas (šobrīd Jelgavas šajā jomā. Valsts ģimnāzija) sporta skoJūtos atbildīgs to cilvēku lotājs Folkmanis palūdza, lai priekšā, kurus esmu iesaistījis pieslēdzos un palīdzu sagatavot futbolā, tādēļ arī pats esmu komandu dalībai skolu sacensī- gatavs palīdzēt jaunajiem trebās. Tā arī viss sākās. Šajā ziņā neriem. Te gan jāapzinās, ka liels paldies jāsaka uzņēmējam šobrīd jaunatnes centra galveAļģirtam Ķerim, kurš man uz- nais uzdevums ir nodrošināt ticējās un atbalstīja. Kopīgiem iespēju bērniem nodarboties spēkiem izveidojām FK «Viola». ar futbolu. Mēs nevaram ceLai gan pašā sākumā bija grūti rēt, ka, šādā režīmā strādājot, un daudzi uz «Violu» skatījās katru gadu spēsim sagatavot ar skepsi, mums izdevās. Pēc spēlētājus virslīgas līmenim. triju gadu darba – 2000. gadā Tam nepieciešami citi apstākļi – ar 1985. gadā dzimušo puišu un treniņu intensitāte, tādēļ komandu izcīnījām Latvijas šobrīd sadarbībā ar basketbola čempionu titulu. Savā ziņā tas un hokeja klubiem esam uzsābija pagrieziena punkts, kad kuši darbu pie sporta internāta noticēju saviem spēkiem. Tur- izveides. pināju strādāt ar jauniešiem, bet 2003. gadā izmēģinājām Futbola sabiedrībā izskan spēkus 1. līgā. 2004. gadā, viedoklis, ka Kazakevičs ir apvienojoties FK «Viola» ko- labs organizators, bet ne mandai un FK «RAF», tika iz- tik labs tieši treniņdarbā. veidots FK «Jelgava». Savukārt Šīs runas lielā mērā varu 2006. gadā «Viola» pārtapa par izskaidrot ar to, ka atsevišķiem futbola centru «Jelgava» – tajā cilvēkiem joprojām ir grūti šobrīd trenējas aptuveni 300 pieņemt, ka treneris var kaut audzēkņi, ar kuriem strādā ko sasniegt arī tad, ja pats desmit treneru kolektīvs. profesionālā līmenī futbolu www.fkjelgava.lv

Dainis Kazakevičs lepojas ar Kārli Kinderēviču kā vienu no saviem labākajiem audzēkņiem gan pirms 13 gadiem, gan šodien. 5

FK «Jelgava»

nav spēlējis, lai gan pasaulē ir to ļoti nevēlas, agrāk vai vēlāk pietiekami daudz šādu treneru, nāksies atzīt, ka mēs neesam kaut vai Hosē Mourinju, Arsēns unikāli un ka, tāpat kā visur ciVengers, Marčello Lipi. tur pasaulē, arī Latvijā futbols ir Varētu piekrist, ka mana stip- populārākais sporta veids. Ar futrākā puse ir organizatoriskie bolu amatieru līmenī nodarbojas jautājumi un spēlētāju psiho- milzīgs skaits cilvēku. Jautājums loģiskā noskadrīzāk ir par to, ņošana spēlei, kā futbols tiek tomēr visu jau pozicionēts. Vācijā vai Anglijā izšķir rezultāts. Vispopulārākatrs uzņēmējs Daudzi no tiem kais mīts ir tas, spēlētājiem, ka uz Latvijas uzskata par kuri atraisījuvirslīgas spēlēm savu pienākumu šies FK «Jelneviens nenāk gava» sastāvā, un tās nevienam atbalstīt vietējo plašākai futboneinteresē. Bet, futbola klubu, la sabiedrībai ja mēs salīdzinemaz nebija nām vidējo apliecinot zināmi, kaut skatītāju skaitu piederību savai vai Vladislavs Latvijas hokeja Kozlovs vai vai basketbola pilsētai. Aleksandrs čempionātā ar Kļimovs. Cits virslīgu, tad futjautājums ir par to, ka mūsu bols, izrādās, ir visapmeklētākais. labākie spēlētāji savas futbolis- Vienīgais izņēmums šajā ziņā ir ta gaitas nav uzsākuši Jelgavā, «Dinamo», kura fenomenu diezin bet tas ir diezgan raksturīgi vai kādam tuvākajā laikā izdosies visai Latvijas futbola saimnie- pārspēt. cībai, varbūt vienīgi izņemot Vēl viena futbola priekšroLiepāju. cība ir tā, ka tas spēj saliedēt Esmu maksimālists un katrā latviešus un cittautiešus – citās epizodē vēlos sasniegt labāko komandu sporta spēlēs tas nav rezultātu, varbūt tādēļ daudz tik izteikti. Arī tas ir viens no komfortablāk jūtos, strādājot ar skaidrojumiem, kāpēc futbols pieaugušajiem, nevis bērniem. ir populārākais. Strādājot ar bērniem, jābūt gatavam paauklēties, noslaucīt de- Vai Latvijas sports gunu un simtiem reižu atkārtot ir ieguvis no Rīgas vienas un tās pašas kustības. Ir «Dinamo»? treneri, tajā skaitā arī mūsu klu«Dinamo» viennozīmīgi dara bā, kuri lieliski tiek galā ar šiem labu Latvijas sportam, jo šajā pienākumiem. Vienkārši katram gadījumā nevar runāt par to, ka ir jādara tas, kas vislabāk pado- kādam tiek atņemta līdzjutēju das, tad arī būs rezultāts. uzmanība. Liela daļa no «Dinamo» līdzjutējiem varbūt par Latvijā futbols jau trešo sportu vispār neinteresētos, ja gadu pēc kārtas tiek atzīts nebūtu šī kluba. par populārāko sporta Futbolā diemžēl nekas tāds veidu, tomēr daudzi nav iespējams, jo UEFA šobrīd joprojām par šī pētījuma nepieļauj iespēju, ka Eiropas rezultātiem smīkņā. kausos varētu spēlēt komandas, Protams, ka mājās pie televi- kuras šīs tiesības nav izcīnījušas zora daudz vairāk cilvēku ir ie- nacionālajā čempionātā, bet saistīti hokeja aktivitātēs, tomēr, veidot superklubu, kurš spēpaskatoties plašāk uz kritērijiem, lētu Latvijas virslīgā un dažas pēc kuriem sporta veidi tiek spēles Eirokausos, nebūtu īpaši salīdzināti, man nav ne mazāko jēdzīgi. Arī citu valstu klubi šaubu, ka futbols ir populārākais nepiekristu veidot reģionālo sporta veids Latvijā. līgu, kurā nav iespējas cīnīties Šajā pētījumā tiek vērtēts par vietu čempionu vai Eiropas iesaistīto cilvēku skaits, kopējā līgā. Atšķirībā no basketbola uzmanība sporta veidam un citi un hokeja šajos turnīros var būtiski parametri. Cik cilvēku nopelnīt naudu, tādēļ neviens skatās Pasaules kausa izcīņas no šīs iespējas neatteiksies. spēles futbolā un cik hokejā Vienīgais risinājums būtu tad, vai basketbolā?! Šie skaitļi nav ja UEFA akceptētu reģionālās salīdzināmi, un pat tad, ja kāds līgas, tad mēs varētu izveidot 6

kaut vai Baltijas līgu, kurā spēlētu pieci labākie klubi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, bet nacionālajos čempionātos pārējie cīnītos par iespēju spēlēt Baltijas līgā. Tomēr arī šajā gadījumā diezin vai mēs varēsim runāt par superklubiem – tie vienkārši būs Baltijas valstu spēcīgākie futbola klubi. Arī Balkānu valstīm ir vēlme pēc basketbola parauga veidot Adrijas līgu. Tas ir tuvāko piecu gadu jautājums. Kas notika ar līdzšinējo Baltijas līgu? Šis veidojums līdzīgi kā Baltijas basketbola līga nav guvis līdzjutēju un līdz ar to arī sponsoru ievērību. Galvenokārt tādēļ, ka mūsu reģiona vadošie futbola klubi Baltijas līgā pārsvarā gadījumu, vismaz sākotnējā turnīra stadijā, spēlēja ar otrajiem sastāviem. Klubiem prioritāte joprojām bija Eiropas kausu spēles, nacionālais čempionāts un kausa izcīņa. Baltijas līga vēl nebija ieguvusi savu prestižu. Šāda veida turnīri vairāk ir piemēroti vidusmēra komandām, kuras nepiedalās Eiropas kausos. Arī «Jelgava» labprāt spēlētu Baltijas līgā, ja tas nebūtu saistīts ar lieliem izdevumiem. Cik zināms, tuvākajā

laikā nav plānots atgriezties pie līdzšinējā vai kāda cita Baltijas līgas formāta tieši finansiālu apsvērumu dēļ. Reālākais ceļš, kā atgriezties pie Baltijas līgas, ir atsevišķs čempionāts ar 16 vai vairāk komandām, kuras izspēlē divu apļu turnīru. Protams, to nebūs iespējams savienot ar nacionālo čempionātu, lai gan basketbolā ne visai veiksmīgā veidā to mēģina darīt. Pēdējā laikā daudz šķēpu tiek lauzts par sporta finansēšanas sistēmu un valsts lomu tajā. Kādam vajadzētu būt šim modelim? Sākumā mums būtu jāvienojas par to, ko mēs vēlamies no sporta kā tāda. Manā izpratnē galvenais mērķis ir attīstīt bērnu sportu, lai katram, kas to vēlas, būtu iespēja nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm kvalitatīvos apstākļos. Tas būtu jānodrošina valsts un pašvaldību finansējuma ietvaros. Šobrīd ir valsts sporta skolas un privātie sporta klubi, kuri tiešā veidā finansējumu nesaņem, līdz ar to ir ārpus valsts kontroles. Savukār t spor ta skolās bieži vien bērnu skaits ir tikai «uz papīra», bet par katru www.fkjelgava.lv

FK «Jelgava»

Kopumā ir atbalstāma arī lielāko valsts organizāciju iesaistīšanās profesionālo sporta klubu finansēšanā.

Kā skatītājam futbols spilgtākās emocijas Dainim Kazakevičam sagādāja Barselonā, «Camp Nou» stadionā, kurā futbolu vienlaikus var vērot 100 tūkstoši līdzjutēju. bērnu skola saņem finansēju- skolā tiktu nodrošināti atbilstomu. Šogad gan sistēma pama- ši apstākļi, lai sasniegtu labāku zām tiek mainīta, un arī pri- rezultātu. vātajiem sporta klubiem, kuri Savukārt bērni, kuriem nav strādā ar bērniem, būs iespēja profesionālu mērķu sportā, pretendēt uz finansējumu, li- varētu nodarboties vispārējās cencējot savas programmas. Ja sagatavotības grupās. Šādā veimēs veiktu detalizētu auditu dā mēs varētu dot labāku pienevalsts sporta skolās, lielākajai sumu nacionālajām izlasēm. daļai no tām finansējums būtu Tāpat jāapzinās, ka visiem jāsamazina uz pusi, jo faktis- sporta veidiem naudas nekad kais bērnu skaits šajās skolās nepietiks, un tas ir jautājums par neatbilst dokumentos uzrādīta- prioritātēm. Ja rūpīgi izvērtētu, jam. Turklāt vecākajās vecuma nemaz tik daudz to prioritāro gr upās bērnu spor ta veidu skaits krītas vēl mums nesanākstraujāk. Pietu. Kā galvenie Bez «Gazprom» mēram, futbolā kritēriji varētu naudas būtu vecākajā U-18 būt iesaistīto grupā spēlē macilvēku skaits, jālikvidē arī zāk nekā 100 rezultāti un traRīgas «Dinamo», futbolisti, no dīcijas, sporta kuriem tikai nebāzes un trenejo, no biznesa liela daļa atbilst ri. No komandu loģikas, Latvijas virslīgas līmeņa sporta veidiem prasībām. tie būtu futbols, sportā ieguldīto Jauniešiem basketbols, honaudu atpelnīt bieži vien piekejs, volejbols trūkst motivāun rokasbumnav iespējams. cijas turpināt ba. Neapšaustrādāt, jo nav bāmi, daudz pārliecības, ka kādreiz varēs lielāks finansējums būtu jānospēlēt augstākā līmenī. Lai sek- virza vieglatlētikai, kura ieliek mīgi iekļautos profesionālajās pamatus, bet par pārējiem sporta komandās, laicīgi būtu jāveido veidiem var diskutēt, vadoties no elites grupas, kurās jau sporta iepriekš minētajiem kritērijiem. www.fkjelgava.lv

pašā Azerbaidžānā vai Uzbekistānā futbolistu atalgojums ir no desmit, divdesmit tūkstošiem dolāru mēnesī un vairāk. Latvijas čempionāts pēckrīzes periodā ir kļuvis par tādu kā jauno spēlētāju iespēju poligonu, jo uzturēt ģimeni, Latvijā spēlējot futbolu, izdodas tikai retajam.

Viens no jautājumiem, kas vienmēr interesē sporta līdzjutējus, ir finanses. Cik līdzekļu īsti ir nepieciešams, lai nodrošinātu cienījamu dalību virslīgā, un cik Vai varam cerēt, ka saņem mūsu Latvijas Jelgavā reiz būs klubs, vadošie futbolisti? kurš regulāri spēlēs Minimālais izdzīvošanas bu- Eiropas kausos? džets, lai startētu virslīgā, ir 80 Tas būs atkarīgs ne tikai no fut– 100 tūkstoši latu. Vidusmēra bola kluba, bet arī no tā, kāda būs komandai, kura vēlas cīnīties par kopējā ekonomiskā situācija valkaut ko vairāk stī, jo attīstībai nekā par paliknepieciešams ir šanu virslīgā, ne tikai darbs, Minimālais būtu nepieciebet arī finanšu šami jau 200 līdzekļi. Jau pašizdzīvošanas tūkstoši latu, laik pilnvērtīga budžets, lai bet arī šajā gatreniņprocesa startētu virslīgā, dījumā runa no drošināš avar būt tikai nai mums būtu ir 80 – 100 par pusprofenepieciešams tūkstoši latu. sionālu komankvalitatīvs zadu. Savukārt, lai ļais laukums un izvirzītu mērķi slēgtā futbola cīnīties par zelta godalgām, mi- manēža. Īpaši aktuāli tas ir bērnimālajam budžetam vajadzētu niem un jauniešiem. būt miljons eiro robežās. Kaut Šobrīd mums ir ļoti maz argan vadošo virslīgas komandu gumentu, lai kļūtu par stabilu budžets jau šobrīd sasniedz 2 – 3 Eiropas kausu komandu, tomēr, miljonus eiro. pakāpeniski strādājot, reizi trijos Ja runājam par spēlētājiem, četros gados tas ir iespējams. tad virslīgā situācija ir ļoti da- Sarežģītākais šajā ziņā ir tas, ka žāda. Lejasgala un vidusmēra mēs nevaram būt droši par savu komandās ir virkne spēlētāju, finansējumu. Līdz ar to nevaram kuri nesaņem neko. Viņiem ilgtermiņā rēķināties ar kādiem tiek nodrošināts treniņprocess, konkrētiem spēlētājiem, kuri ekipējums un prēmijas par rezultātu varētu dot pēc diviem uzvarām gadījumā, ja spēlētājs trim gadiem. ir bijis pieteikts spēlei. Otra kaMēs esam ļoti pateicīgi mūsu tegorija ir spēlētāji, kuri saņem līdzšinējiem sadarbības partminimālo atalgojumu 200 latu neriem un ceram, ka nākotnē apmērā. Arī šādu spēlētāju ir spēsim pārliecināt arvien vairāk pietiekami daudz. uzņēmumu par to, ka, ieguldot Vidusmēra klubos vadošie futbolā, tie ceļ ne tikai savu spēlētāji saņem no 700 līdz atpazīstamību, bet rīkojas arī 1000 eiro lielu atalgojumu, bet lokālpatriotiski. Vācijā vai Anklubos, kuri cīnās par čempio- glijā katrs uzņēmējs uzskata par nāta godalgām un spēlē Eiropas savu pienākumu atbalstīt vietējo kausos, atalgojums pamatsastā- futbola klubu. va spēlētājiem un tuvākajiem Diemžēl citas iespējas, kā rezervistiem svārstās no 1000 nopelnīt naudu, Latvijas futbolā līdz 3000 eiro. ir ierobežotas – pie mums nedarKopumā spēlētāju atalgojuma bojas tie sponsorēšanas principi, līmenis nav īpaši augsts, tādēļ kuri strādā lielākajā daļā pasaules arī mūsu spēlētāji pie pirmās valstu. Galvenais iemesls ir tas, ka iespējas cenšas iekārtoties kādā Latvijā tiek kultivēti pārāk daudzi ārzemju klubā, jo citur pasaulē, sporta veidi pret salīdzinoši nepat valstīs, kuras salīdzinoši ir lielu iedzīvotāju skaitu. Līdz ar to krietni nabadzīgākas par Lat- nav iespējams piesaistīt tik plašu viju, futbolā apgrozās daudz auditoriju, lai tas potenciālajam lielāka nauda. Piemēram, tajā sponsoram sniegtu nepieciešamo 7

FK «Jelgava»

atdevi. Šajā ziņā pat Rīgas «Di- Esi izvirzījis augstas namo» nevar lepoties ar labiem prasības pret sportiskā panākumiem, jo bez «Gazprom» režīma ievērošanu un naudas komanda būtu jālikvidē disciplīnu. Kā to uztver nākamajā dienā. paši spēlētāji? Profesionālo sporta klubu fiPret sportiskā režīma pārkāpunansēšanā Latvijā galvenokārt miem patiešām esmu neiecietīgs. darbojas perTajā pašā laikā sonīgā interese esmu skaidr i un politiskais definējis, ka Šobrīd mums lobijs. Jāatzīst, uzticos saviem ir ļoti maz ka ar profesiospēlētājiem un nālu darbu un nevienu pa izargumentu, lai pieeju iespējams klaides vietām kļūtu par stabilu piesaistīt tikai neskriešu meksalīdzinoši nelielēt. Jau tas vien, Eiropas kausu las summas un ka spēlētājs ir komandu, tomēr, personīgie konnokļuvis FK takti spēlē daudz «Jelgava», liepakāpeniski lielāku lomu. cina par to, ka strādājot, reizi viņam uzticos, Pilsētas jo, veicot spētrijos četros sporta lētāju atlasi, gados tas ir infrastrukpievēršam iespējams. tūrā pēdējos uzmanību gados iearī katra guldīti vērā konkrētā ņemami līdzekļi, tomēr futbolista rakstura īpatas nav vairojis augsta šībām. Tomēr, ja manā līmeņa sportistu skaitu. rīcībā nonāks pārliecinoši Arī uz Londonas Olimpierādījumi, ka kāds spēlēpiskajām spēlēm neviens jelgavnieks, visdrīzāk, nebrauks. Lai sagatavotu sportistu olimpiskajām spēlēm, ir nepieciešami desmit līdz piecpadsmit gadi. Sportisti, kuri mūs pārstāvēja iepriekšējās olimpiādēs, lielā mērā vēl bija baudījuši padomju sistēmas augļus. Treneri vēl ilgi pēc neatkarības atjaunošanas strādāja pēc vecajām metodikām, bet tajā brīdī, kad ar to vairs nebija pietiekami, lai sasniegtu augstvērtīgus rezultātus, mūsu sportistu konkurētspēja starptautiskā līmenī strauji kritās. Galvenā problēma ir kvalificētu treneru trūkums, jo līdz šim nav bijis mērķtiecīga darba, lai nodrošinātu treneru pēctecību. Turklāt tajos sporta veidos, kuros mēs reāli varētu kandidēt uz olimpiskajām spēlēm, nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā nav veikti. Te runa ir par peldēšanu un airēšanu. Jācer, ka līdz ar Pasta salas rekonstrukciju izdosies sakārtot airēšanas bāzi, lai mūsu sportisti varētu trenēties atbilstošos apstākļos. Tāpat jāņem vērā, ka labas kvalitātes sporta bāzes mums ir pieejamas salīdzinoši neilgu laiku, līdz ar to nav pamata gaidīt tūlītēju rezultātu. 8

tājs ir pārmērīgi lietojis alkoholu vai pirmsspēles dienā devies uz naktsklubu un izklaidējies līdz rītam, viņš varēs būt brīvs neatkarīgi no tā, vai tas ir pamatsastāva spēlētājs vai rezervists. Šāda rīcība nav savienojama ar profesionālo sportu. Basketbolā šīs lietas diemžēl ir ielaistas un atstāj negatīvu iespaidu uz visu basketbola saimniecību valstī. Kopumā tas ir jautājums par profesionalitāti un attieksmi pret darbu, ko tu dari. Treneriem šim jautājumam būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Vai kādreiz arī izdodas paņemt kārtīgu atvaļinājumu?

Pēc sezonas, novembrī, vienmēr cenšos divas trīs nedēļas paņemt brīvu. Parasti šo laiku pavadu ārpus Latvijas. Iecienītākais atpūtas veids ir kruīza braucieni. Visinteresantākais bija pirms pāris gadiem, kad braucām apkārt Āfrikas kontinentam. Tie kontrasti, kurus piedzīvoju šajā braucienā, vēl joprojām ir spilgtā atmiņā. Kādas ir tavas aizraušanās ārpus futbola? Esmu diezgan liels teātra fans un labprāt apmeklēju izrādes, tajā skaitā arī amatierteātru. Spēju aizrauties arī ar labu grāmatu lasīšanu. Šajā ziņā priekšroku dodu biogrāfiskajiem romāniem un ceļojumu aprakstiem. fk

«Jelgavai ir visas priekšrocības, lai kļūtu par vienu no Latvijas attīstītākajiem futbola centriem, tomēr, lai to panāktu, arī pilsētas līmenī būtu jānonāk pie atziņas, ka sportā nepieciešams noteikt prioritātes,» pārliecināts Dainis Kazakevičs.

www.fkjelgava.lv

FK «Jelgava»

Jauns sākums Latvijas futbola virslīgai Jautājums par profesionālas virslīgas izveidi pēc daudzu citu Eiropas valstu parauga bija aktuāls jau pirms aizvadītās futbola sezonas, tomēr tad lielākā daļa futbola sabiedrības vēl nebija tam gatava. Kas ir mainījies šogad? No klubu puses lielā mērā nekas, jo sapulcēs par virslīgas dibināšanu liels entuziasms netika manīts. Tomēr mainījusies ir Latvijas Futbola federācijas (LFF) attieksme, un pēdējā gada laikā tā veikusi dažādas reformas, kā arī mudinājusi klubus uz aktīvāku rīcību.

Jāmaina vecie ieradumi

iedrība «Latvijas futbola virslīga» dibināta šā gada 25. janvārī, un tajā apvienojās visi desmit virslīgas klubi, kā arī LFF (formula 10+1). Biedrības valdē ievēlēts FK «Jelgava» prezidents Ainārs Tamisārs, Latvijas Universitātes Sporta servisa centra direktors Uģis Bisenieks un LFF pārstāvis Maksims Raspopovs. Par jaunās biedrības valdes priekšsēdētāju uz gadu apstiprināts A.Tamisārs, kurš ir pārliecināts, ka līdzjutēji pārmaiņas sajutīs jau šosezon. «Mūsu galvenais uzdevums ir pārņemt visus jautājumus, kas ir ap futbolu. Kalendāra veidošana un tiesnešu darba organizācija tāpat kā līdz šim paliks federācijas pārziņā. Tomēr jārēķinās, ka kardināli visu izmainīt vienas sezonas laikā neizdosies, jo tiešā veidā esam atkarīgi no tā, kā klubi pieņems jaunos noteikumus un spēs tiem pielāgoties. Nav noslēpums, ka latiņu esam uzlikuši gana augstu, tāpēc ne visiem uzreiz viss izdosies. Daļa klubu bija pieraduši, ka organizatoriskie jautājumi tiek pakārtoti sportiskajiem, un federācija to akceptēja,» stāsta A.Tamisārs, piebilstot, ka turpmāk vienlīdz svarīgi būs arī organizatoriskie jautājumi, jo no tiem ir atkarīgs serviss līdzjutējiem. «Jāapzinās, ka futbols ir produkts un, lai pēc iespējas vairāk cilvēku šo preci novērtētu, tā atbilstoši jāiesaiņo, proti, jāparāda, ka atnākt uz futbola spēli ir lieliska brīvā laika pavadīšana, ka futbols ir ģimenēm draudzīgs sporta veids un ka atbalstīt savas pilsētas komandu ir viens no labākajiem veidiem, kā demonstrēt savu lokālpatriotismu,» rezumē A.Tamisārs. Kā pirmais lielākais panākums valdes darbā jāmin tas, ka līgas izpilddirektora amatā izdevies piesaistīt Normundu Malnaču, kurš pēdējos piecus gadus strādājis Anglijas kluba «Blackpool» direktora amatā. Šāda līmeņa speciālistu Latvijas futbolā patiešām nav daudz, tādēļ jācer, ka jau tuvākajā laikā www.fkjelgava.lv

Biedrības «Latvijas futbola virslīga» valdes priekšsēdētājs un FK «Jelgava» prezidents Ainārs Tamisārs ir pārliecināts, ka futbola lielākais klupšanas akmens ir nepietiekamās investīcijas organizatoriskajā darbā.

FK «Jelgava»

spēles tieši no futbola laukuma, izmantojot pustukšās tribīnes, saulespuķu sēklas un divu planšetdatoru. Cerīgākais ir tas, ka litru tilpuma alus pudeles vairs nekāpaši klubi un federācija akcepdā veidā neasociēsies ar Latvijas tējuši plānotās izmaiņas, futbola virslīgu. tātad vismaz formāli ir N.Malnačs uzsver, ka gatavi pildīt uzņemviens no viņa uzdevutās saistības. miem ir panākt, lai K ā p l at fo r m a celtos kopējais Latvivirslīgas ziņām jas futbola prestižs k a l p o s to p o š ā un saasinātos cīņa mājas lapa futbopar iespēju spēlēt lavirsliga.lv, kurā virslīgā. «Viens no tiks apkopotas stimuliem varētu arī tās ziņas, kubūt arī finansiāls, ras klubi publicēs jo normālā situācijā savās mājas lapās. klubiem, kuri spēlē Jaunā mājas lapa virslīgā, būtu jāsaņem būs pieejama trīs vaarī kāda fiksēta naudas lodās – latviešu, krievu summa. Lai tā notiktu, būs un angļu. Par reglamenta cītīgi jāstrādā vairāku gadu ganeievērošanu paredzētas rumā, pieradinot cilvēkus pie futbola: jo vairāk cilvē- Biedrības «Latvijas futbola virslīga» arī sankcijas, tomēr, ņeku apmeklēs spēles klātie- izpilddirektors Normunds Malnačs mot vērā, ka lielai daļai klubu šīs prasības var nē un skatīsies televīzijā, jo lielāka būs potenciālo sponsoru interese,» radīt sarežģījumus, sākotnēji varētu tikt piemērots arī pārejas periods, lai visi akcentē virslīgas izpilddirektors. adaptētos jaunajā situācijā. Šajā ziņā liels Ko paredz jaunais virslīgas atspaids varētu būt arī līdzjutēju aktivitāte, kuri pavisam droši, atsaucoties uz virslīgas komercreglaments? reglamentu, turpmāk varēs pieprasīt gan Par to, ka skatītājs ir karalis, liecina jau- spēļu programmiņas, gan intervijas ar nais futbola virslīgas komercreglaments. spēlētājiem un treneriem. Tajā gan nav iekļauts nekas tāds, par ko iepriekš nebūtu dzirdēts, drīzāk gan otrādi Ceļš uz skatītāju sirdīm – tas ir dzelzs minimums, ar kuru līdzjutēji caur televīziju var rēķināties lielākajā daļā Eiropas valstu Nav šaubu, ka televīzija joprojām ir ietekfutbola līgās, tomēr Latvijā šīs lietas līdz šim nav bijušas pašsaprotamas. Un te runa mīgākais masu medijs. Ne velti sabiedrisko ir par spēļu programmiņām, pirmsspēles un attiecību un mārketinga speciālisti mēdz pēcspēles intervijām, pēcspēles preses kon- teikt: «Ja tevis nav televīzijā, tevis nav ferencēm, spēļu protokolu publicēšanu utt. vispār.» Tādēļ viens no pirmajiem uzdevuJaunajā komercreglamentā ir paredzēts, ka miem, kam ķērušies klāt virslīgas vadītāji, ir visām šīm lietām ir jābūt. Turklāt nevis kaut futbola translāciju nodrošināšana. Sākotnēji tās varētu būt interneta tiešraides. Vairāki kad nākamajā dienā, bet gan saprātīgos uzņēmumi ir izrādījuši interesi par pārraitermiņos uzreiz pēc spēles. Kā viens no labākajiem jaunievedumiem des tiesību iegādāšanos no Latvijas futbola jāmin tas, ka spēles 4. tiesnesis būs atbildīgs virslīgas, kurai šīs tiesības deleģējuši klubi. par protokola datu nosūtīšanu uzreiz pēc «Uzņēmumu finansiālā ieinteresētība ir

saistīta ar totalizatoru uzņēmumiem, kuri saviem klientiem piedāvā sekot līdzi spēles gaitai video režīmā. Līdz ar to parādījusies pat konkurence starp uzņēmumiem, kuri vēlas translēt Latvijas futbola virslīgas spēles savās interneta vietnēs,» stāsta A.Tamisārs. Savukārt N.Malnačs piebilst, ka runāt par nopietnākām televīzijas translācijām varēs tajā brīdī, kad tās kļūs rentablas televīzijai vai arī virslīgai parādīsies ģenerālsponsors. «Ne mazāk svarīgi ir domāt arī par skatītājiem stadionos, nodrošinot atbilstošu servisa līmeni. Tas, protams, nav jautājums, kuru varam atrisināt tūlīt un tagad, bet vīzija par futbola infrastruktūras attīstību jāveido jau šobrīd, lai sadarbībā ar LFF soli pa solim virzītos uz priekšu. Diemžēl ne visiem klubiem ir iespējas spēlēt modernos stadionos, kuri aprīkoti ar visu nepieciešamo infrastruktūru, lai līdzjutēji un masu mediju pārstāvji justos ērti un komfortabli. Jācenšas nodrošināt, lai skatītājiem būtu interesanti no ierašanās brīža stadionā līdz pat mājup došanās brīdim, lai rastos vēlme ierasties agrāk un doties prom vēlāk. Ja būs skatītāji tribīnēs, parādīsies arī sponsori. Esmu pārliecināts, ka Latvijas futbols var kļūt labāks,» rezumē N.Malnačs. fk

Latvijas futbola virslīga 2012 FK «Ventspils» SK «Liepājas metalurgs» FC «Daugava» FC «Skonto» FC «Jūrmala» FK «Jelgava» FB «Gulbene» FK «Daugava Rīga» FS «Metta/LU» FK «Spartaks»

www.fkjelgava.lv

FK «Jelgava»

Rezultāts būs atkarīgs no komandas līderu spējas uzņemties iniciatīvu Ja vēl novembrī, pēc aizvadītās futbola sezonas, šķita, ka FK «Jelgava» komandas sastāvs starpsezonas pārtraukumā varētu piedzīvot būtiskas izmaiņas, tad šobrīd var teikt, ka teju visi komandas līderi ir palikuši ierindā un vismaz līdz vasaras pāreju periodam ir gatavi palīdzēt. Tādēļ visai droši var apgalvot, ka komanda nebūs vājāka kā pērn, drīzāk jau spēcīgāka, jo lielākā daļa spēlētāju ir uzkrājuši vērā ņemamu pieredzi virslīgā.

No pamatsastāva prom devušies tikai divi

avisam noteikti FK «Jelgava» sastāvā nākamajā sezonā neredzēsim pussargus Gintu Freimani un Romānu Bespalovu. Gints finansiālu apsvērumu dēļ pievienojies vienam no Vācijas zemāko līgu klubiem, bet Romāns pēc īres atgriezies Ventspils kluba rīcībā. Abu šo spēlētāju trūkums noteikti būs jūtams – ne velti pēc aizvadītās sezonas FK «Ventspils» galvenais treneris Sergejs Podpalijs intervijā atzina, ka viena no lielākajām transfēru kļūdām bija Bespalova izīrēšana «Jelgavai». Pēc īres Ventspilī atgriezies arī pussargs Visvaldis Ignatāns, kuram «Jelgavas» sastāvā tā arī neizdevās nostiprināties. Vēl no pagājušās sezonas sastāva prom devušies brāļi Savinovi, kuri atgriezušies pie savām saknēm un jaunajā sezonā spēlēs virslīgas debitantu FS «Metta/LU» sastāvā. Savu vietu futbolā joprojām meklē arī Jelgavas futbola audzēknis Aivars Ķeris, kuram neizdevās iekļūt «Mettas» sastāvā. Baltkrievijā atgriezies 19 gadus vecais talantīgais uzbrucējs Alesijs Navumiks. Šāds lēmums tika pieņemts finansiālu apsvērumu dēļ pēc tam, kad komandā piekrita palikt viens no aizvadītās sezonas labākajiem virslīgas uzbrucējiem Vladislavs Kozlovs. Viens no lielākajiem starpsezonas pārsteigumiem bija FK «Jelgava» trešā vārtsarga Nika Rubeža pievienošanās Spānijas otrās divīzijas klubam «Hercules». Netipiski ierastajai praksei šis klubs līgumu ar jauno spēlētāju parakstījis tikai uz vienu gadu. Pārējie futbolisti, kuri noslēdza sezonu FK www.fkjelgava.lv

«Jelgava» sastāvā, ir ierindā un gatavojas sezonai.

Leģionāri no Japānas un Lietuvas Pēc sezonas FK «Jelgava» vadība rēķinājās, ka komandu pametīs lielākā daļa līderu, kuriem beidzās līgumi, tostarp V.Kozlovs un Artis Lazdiņš, tādēļ prioritāri papildinājumi tika meklēti tieši pussargu un uzbrucēju līnijā. Centra pussarga pozīcijā komandai tika piesaistīts japāņu leģionārs Rejs Išikava, kurš lieliski pārredz laukumu un ar zibenīgām piespēlēm spēj noorganizēt ātru pāreju no aizsardzības uzbrukumā. Šāda tipa spēlētājs FK «Jelgava» līdz šim ir pietrūcis īpaši spēlēs pret potenciāli vājākām komandām, kur nepieciešams pārvarēt blīvu aizsardzību. Līdz šim Rejs spēlējis Japānā, Brazīlijā, Argentīnā, Spānijā un Kanādā. Malējā pussarga pozīcijā komandu pastiprinājuši divi spēlētāji – Mindaugs Grigaravičius no Klaipēdas un Oļegs Žatkins, kurš Jelgavā spēlēs uz īres tiesību pamata. Ar Oļegu jelgavnieku ceļi krustojās vēl 2010. gada Latvijas kausa finālā, kad ātrais pussargs FK «Jūrmala VV» sastāvā demolēja mūsu aizsardzības bastionus. Pērn Oļegs spēlēja čempionvienības FK «Ventspils» sastāvā, tomēr laukumā izgāja tikai deviņās spēlēs un pamatsastāvā tā arī nenostiprinājās. No Klaipēdas uz Jelgavu pārnācis arī lietuviešu uzbrucējs Deivids Lukošius, kurš pagājušajā sezonā 20 spēlēs guva septiņus vārtus un bija rezultatīvākais Klaipēdas spēlētājs. Vēl komandai pievienojušies aizsargi

Viens no galvenajiem FK «Jelgava» vilcējiem jaunajā futbola sezonā būs Vladislavs Kozlovs. To, ka var un prot gūt vārtus, uzbrucējs apliecināja pērn, kļūstot par trešo rezultatīvāko virslīgas spēlētāju ar 16 vārtu guvumiem. Alberts Bārbalis (no FK «Jūrmala VV») un Artūrs Kļimovičs, kurš gadu futbolu nopietnā līmenī nebija spēlējis, bet pirms tam pārstāvēja «Olimpu», kā arī spēlēja Latvijas izlasē U-19 vecuma grupā. Kā ierasts, komandai pievienojušies arī 11

FK «Jelgava»

labākie FK «Jelgava - 2» spēlētāji. Šosezon tie ir malējais pussargs Kristaps Neilands un Kārlis Kinderēvičs. Šiem puišiem gan jārēķinās, ka spēļu prakses gūšanas nolūkā, tāpat kā Aldim Trukšānam un Edgaram Andrejevam, lielākā sezonas daļa būs jāaizvada dublieru rindās.

Bagātīgi nokomplektēta aizsardzības līnija Tāpat kā divās iepriekšējās sezonās, viens no komandas balstiem būs vārtsargs Marks Bogdanovs, kurš pērn FK «Jelgava» rindās aizvadīja visas 32 spēles. Lai gan pagājušo sezonu Marks iesāka nestabili, atlikušajā viņš spēlēja pārliecinoši un tikai neveiksmīgā sezonas sākuma dēļ netika atzīmēts virslīgas labāko vārtsargu topos. Viņa dublieris būs jelgavnieks Edgars Andrejevs, kurš šīs funkcijas pārī ar Niku

Rubezi pildīja jau iepriekš. Aizsardzības līnijā izdevies ne tikai saglabāt visus iepriekšējās sezonas vadošos spēlētājus, bet arī piesaistīt jaunus. Aizsardzības centrā, visdrīzāk, spēlēs Jevgeņijs Kazura, Dmitrijs Daņilovs, kuri dalīs spēles laiku ar Mārci Ošu un Denisu Petrenko. Savukārt aizsardzības malās spēlēs Aleksandrs Gubins, Artūrs Kļimovičs, Alberts Bārbalis un Jurijs Ksenzovs. Arī centra pussargu pozīcijā atkarībā no pretinieka pastāv dažādas variācijas iespējas. Šajā pozīcijā līdera lomu noteikti uzņemsies Artis Lazdiņš, ar kuru pārī var spēlēt Valērijs Redjko, Igors Lapkovskis, Rejs Išikava, Aldis Trukšāns un, nenoliedzami, arī Boriss Bogdaškins, kuru U-21 izlases treneris holandiešu speciālists Antons Jore pārbaudes turnīrā iespēlēja tieši šajā pozīcijā. Malējo pussargu pozīcijā šosezon spēlēs Aleksandrs Kļimovs, Oļegs Žatkins, Mindaugs Grigaravičius un

Kristaps Neilands. Nav izslēgts, ka aizsargu pārprodukcijas dēļ sezonas gaitā šajā pozīcijā varētu iespēlēt arī A.Gubinu. «Uz papīra» visvājāk izskatās jelgavnieku uzbrukuma līnija, kurā aiz V.Kozlova muguras līdzvērtīgu aizstājēju nav. Tomēr, ja Kozlovs būs vesels un komanda spēlēs pēc ierastās taktikas ar vienu izvirzīto uzbrucēju, tā var arī nebūt pārāk liela problēma. Līdztekus Kozlovam vēl uzbrukumā var spēlēt Aleksejs Bespalovs, Deivids Lukošius un Kārlis Kinderēvičs. Komandas līderi, kā jau ierasts varētu būt Bogdanovs, Kozlovs un Lazdiņš. Tāpat droši var teikt, ka, salīdzinot ar aizvadīto sezonu, progresējuši būs Ošs, Bogdaškins un citi jaunie spēlētāji. Viena no komandas priekšrocībām ir tā, ka lielākā daļa spēlētāju kopā spēlēs jau trešo sezonu, uzkrājot virslīgas spēļu pieredzi, tādēļ arī sniegumam visas sezonas garumā vajadzētu būt stabilākam. fk

FK «JELGAVA» VIRSLĪGAS 2012. GADA SEZONAS KALENDĀRS Datums

Laiks diena Mājās

Viesos

Stadions

1. APLIS 24. marts 15.00 sestdiena FK «Jelgava» SK «Liepājas metalurgs» ZOC, māksl. 31. marts 14.00 sestdiena FB «Gulbene» FK «Jelgava» ZOC, māksl. 7. aprīlis 15.00 sestdiena FK «Jelgava» FK «Daugava Rīga» ZOC, māksl. 15. aprīlis 15.00 svētdiena FS «Metta/LU» FK «Jelgava» Rīga 18. aprīlis 17.00 trešdiena FK «Jelgava» FC «Daugava» ZOC 22. aprīlis 15.00 svētdiena FK «Jelgava» FC «Jūrmala» ZOC 28. aprīlis 17.00 sestdiena FK «Ventspils» FK «Jelgava» Ventspils OC 2. maijs 18.00 trešdiena FK «Jelgava» FC «Spartaks» ZOC 6. maijs 14.00 svētdiena FC «Skonto» FK «Jelgava» «Skonto» stadions 2. APLIS 12. maijs 18.00 sestdiena SK «Liepājas metalurgs» FK «Jelgava» Liepāja 16. maijs 18.00 trešdiena FK «Jelgava» FB «Gulbene» ZOC 26. maijs 16.00 sestdiena FK «Daugava Rīga» FK «Jelgava» Slokas stadions 7. jūnijs 19.00 ceturtdiena FK «Jelgava» FS «Metta/LU» ZOC 16. jūnijs 18.00 sestdiena FC «Daugava» FK «Jelgava» Daugavpils 21. jūnijs 18.00 ceturtdiena FC «Jūrmala» FK «Jelgava» Slokas stadions 27. jūnijs 18.00 trešdiena FK «Jelgava» FK «Ventspils» ZOC 1. jūlijs 19.00 svētdiena FK «Jelgava» FC «Spartaks» ZOC 3. APLIS 15. jūlijs 19.00 sestdiena FK «Jelgava» SK «Liepājas metalurgs» ZOC 27. jūlijs 19.00 piektdiena FB «Gulbene» FK «Jelgava» Gulbene 4. augusts 19.00 sestdiena FK «Jelgava» FK «Daugava Rīga» ZOC 8. augusts 19.00 trešdiena FK «Jelgava» FC «Skonto» ZOC 11. augusts 19.00 sestdiena FS «Metta/LU» FK «Jelgava» Rīga 18. augusts 19.00 sestdiena FK «Jelgava» FC «Daugava» ZOC 22. augusts 19.00 trešdiena FK «Jelgava» FC «Jūrmala» ZOC 26. augusts 18.00 svētdiena FK «Ventspils» FK «Jelgava» Ventspils OC 31. augusts 18.00 piektdiena FC «Spartaks» FK «Jelgava» Slokas stadions 15. septembris 14.00 sestdiena FC «Skonto» FK «Jelgava» «Skonto» stadions 4. APLIS 19. septembris 18.00 trešdiena SK «Liepājas metalurgs» FK «Jelgava» Liepāja 23. septembris 15.00 sestdiena FK «Jelgava» FB «Gulbene» ZOC 26. septembris 17.00 trešdiena FK «Daugava Rīga» FK «Jelgava» Slokas stadions 30. septembris 15.00 svētdiena FK «Jelgava» FS «Metta/LU» ZOC 6. oktobris 14.00 sestdiena FC «Daugava» FK «Jelgava» Daugavpils 21. oktobris 14.00 svētdiena FC «Jūrmala» FK «Jelgava» Slokas stadions 27. oktobris 15.00 sestdiena FK «Jelgava» FK «Ventspils» ZOC 4. novembris 14.00 svētdiena FC «Spartaks» FK «Jelgava» Slokas stadions 10. novembris 14.00 sestdiena FK «Jelgava» FC «Skonto» ZOC

• 6. maijā, ja kausa finālā nav ne «Skonto», ne «Jelgavas» (ja ir, tad 5. maijā pulksten 14.00) • 12. maijā, ja kausa finālā nav ne «Liepājas metalurga», ne «Jelgavas» (ja ir, tad 13. maijā pulksten 18.00) 12

www.fkjelgava.lv

FK «Jelgava»

FK «Jelgava» spēlētāju statistika, 2004. – 2011. gads TOP 10 Aizvadītās spēles Vieta Vārds

Uzvārds

1. Igors Lapkovskis 2. Vitālijs Lapkovskis 3. Viktors Rezjapkins 4. Valērijs Redjko 5. Pāvels Bormakovs 6. Jānis Čaplinskis 7. Kārlis Kinderēvičs 8. Oļegs Ivaņica 9. Aleksandrs Čumakovs 10. Vadims Koņevskis

TOP 10 Gūtie vārti

Skaits

Vieta Vārds

Uzvārds

190 158 140 137 113 104 97 93 88 86

1. Viktors Rezjapkins 2. Valērijs Redjko 3. Kārlis Kinderēvičs 4./5. Jānis Čaplinskis 4./5. Pāvels Bormakovs 6./7. Vladislavs Kozlovs 6./7. Jurijs Ivanovs 8./9. Oļegs Malašenoks 8./9. Igors Lapkovskis 10. Aivars Ķeris

TOP 7 Aizvadītās sezonas Skaits

Vieta Vārds

Uzvārds

40 35 34 30 30 23 23 20 20 19

1. Igors Lapkovskis 2. Vitālijs Lapkovskis 3. Viktors Rezjapkins 4. Aleksandrs Čumakovs 5. Aivars Ķeris 6. Jānis Čaplinskis 7. Jurijs Fjodorovs

Skaits 8 7 7 7 6 6 6

Vēl 8 spēlētāji ir aizvadījuši 5 sezonas

Aizpildi tabulu un seko līdzi virslīgas spēļu rezultātiem Komanda

10.

1. FK «Ventspils» 2. SK «Liepājas Metalurgs» 3. FC «Daugava» 4. FC «Skonto» 5. FC «Jūrmala» 6. FK «Jelgava» 7. FB «Gulbene» 8. FK «Daugava Rīga» 9. FS «Metta/LU» 10. FK «Spartaks» www.fkjelgava.lv

FK «Jelgava»

Spēļu dienās visapkārt runā tikai par futbolu

agājušās sezonas pēdējā mačā notika 2011. gada sezonas FK «Jelgava» abonementu izloze, kurā visveiksmīgākais un erudītākais izrādījās Oļegs Timofejevs – cilvēks, kurš aizrautīgi seko līdzi futbolam jau no bērnības. «Mums bija draugu grupa, ar kuru apmeklējām «RAF» komandas spēles, tad uz brīdi Jelgavā futbols pazuda, taču prieks, ka tas ir atgriezies. Pēdējos gadus rūpīgi sekoju līdzi «Jelgavas» spēlēm,» tā Oļegs, kuram 31. janvārī bija iespēja klātienē vērot Anglijas premjerlīgas spēli starp Totenhamas «Hotspur» un Vīganas «Athletic», kurā mājinieki uzvarēja ar rezultātu 3:1.

«Spēļu dienās ir jūtama īpaša gaisotne – visur izkārti komandas karogi un cilvēki visapkārt runā par futbolu. Angļu sabiedrība ir ļoti zinoša par futbola sīkumiem, tiek pārspriests treneru darbs un pat spēlētāju ēdienkarte. Jāpiebilst, ka par Jelgavas komandas šalli bija milzīga interese – cilvēki nāca klāt un vēlējās noskaidrot, kas ir šī komanda, kuras krāsas ir līdzīgas slavenajai «Barselonai»,» stāsta Oļegs.

«Uz Londonu devos kopā ar sievu Ilonu, un jau pirmajā vakarā izmantojām iespēju un devāmies uz Britu muzeju, kurā, tāpat kā lielā daļā citu Londonas muzeju, ieeja ir bez maksas. Otrajā rītā devāmies apskatīt Trafalgaras laukumu un Nacionālo galeriju. Pārsteidza garās rindas pie Leonardo da Vinči izstādes, cilvēku interese bija milzīga,» savos iespaidos dalās Oļegs. 14

Lūk, arī bilde no «White Hart Line», kas ir «Tottenham Hotspur» komandas mājvieta. Stadions spēj uzņemt 40 tūkstošus līdzjutēju. www.fkjelgava.lv

Fotosesijas video: www.fkjelgava.lv

www.fkjelgava.lv

FK «Jelgava»

Virslīga 2012 81

Marks Bogdanovs

Alberts Bārbalis

Rejs Išikava

02.12.86. Latvija, Valmiera 95 kg, 196 cm Vārtsargs

05.03.88. Latvija, Rīga 77 kg, 173 cm Aizsargs

10.02.87. Japāna 60 kg, 162 cm Pussargs

Mindaugs Grigaravičius 15.07.92. Lietuva, Klaipēda 74 kg, 176 cm Pussargs

Edgars Andrejevs

Artūrs Kļimovičs

21.10.92. Latvija, Rīga 83 kg, 192 cm Vārtsargs

31.08.91. Latvija, Rīga 74 kg, 185 cm Aizsargs

Jevgeņijs Kazura

Valērijs Redjko

Oļegs Žatkins

24.01.88. Latvija, Rīga 90 kg, 186 cm Aizsargs

10.03.83. Latvija, Jelgava 80 kg, 190 cm Pussargs

13.04.87. Latvija, Ogre 66 kg, 170 cm Pussargs

Aleksandrs Gubins

Boriss Bogdaškins

Kristaps Neilands

16.05.88. Latvija, Rīga 71 kg, 184 cm Aizsargs

21.02.90. Latvija, Rīga 78 kg, 181 cm Pussargs

18.08.91. Latvija, Saldus 69 kg, 175 cm Pussargs

Deniss Petrenko

Artis Lazdiņš

Aleksejs Bespalovs

14.03.88. Latvija, Rīga 75 kg, 190 cm Aizsargs

03.05.86. Latvija, Limbaži 75 kg, 181 cm Pussargs

04.12.85. Latvija, Rīga 76 kg, 177 cm Uzbrucējs

Dmitrijs Daņilovs

Aldis Trukšāns

Deivids Lukošius

25.01.91. Latvija, Rīga 78 kg, 183 cm Aizsargs

19.07.90. Latvija, Jelgava 80 kg, 182 cm Pussargs

24.01.91. Lietuva, Klaipēda 69 kg, 175 cm Uzbrucējs

Mārcis Ošs

Igors Lapkovskis

Vladislavs Kozlovs

25.07.91. Latvija, Limbaži 90 kg, 193 cm Aizsargs

24.02.87. Latvija, Jelgava 69 kg, 169 cm Pussargs

30.11.87. Latvija, Rēzekne 80 kg, 185 cm Uzbrucējs

Jurijs Ksenzovs

05.06.81. Latvija, Rīga 70 kg, 173 cm Aizsargs

Aleksandrs Kļimovs

16.11.91. Latvija, Rīga 60 kg, 170 cm Pussargs

Kārlis Kinderēvičs

03.08.89. Latvija, Jelgava 87 kg, 192 cm Uzbrucējs

www.fkjelgava.lv

FK «Jelgava»

Pārbaudes spēļu hronika Futbola klubs «Jelgava», gatavojoties 2012. gada Latvijas čempionātam un kausa izcīņai, ir aizvadījis deviņas pārbaudes spēles, kurās izcīnītas trīs uzvaras, piedzīvoti trīs zaudējumi, bet trīs reizes spēlēts neizšķirti. Ko var secināt pēc šīm spēlēm?

elgavnieki pirmo oficiālo treniņu aizvadīja vēl pagājušā gada nogalē – 27. decembrī, bet pirmo pārbaudes spēli – 5. janvārī, kad Olimpiskajā sporta centrā nospēlēts neizšķirti 2:2 ar Latvijas U-18 izlasi. «Jelgava» šo maču aizvadīja eksperimentālā sastāvā – klubā bija vairāki uz pārbaudes laiku esoši futbolisti, kuriem tika dota iespēja sevi pierādīt. Vārtus jelgavnieku labā guva Mārcis Ošs un Boriss Bogdaškins. Nākamais pārbaudes mača pretinieks mums labi zināms – «Metta/ LU» komanda, kura šogad debitēs Latvijas virslīgā. Spēle aizritēja ātrā tempā, abas komandas parādīja lielisku cīņassparu, taču vārtus gūt tā arī neizdevās – 0:0. Pēc šī mača kļuva zināms, ka «Jelgavai» nebūs nepieciešami uzbrucēju Lehtonena un Emanuela pakalpojumi. Pēc neizšķirta pret virslīgas debitantiem līdz nākamajai spēku pārbaudei bija jāgaida nepilna nedēļa – 28. janvārī «Jelgava» uz savas ādas izbaudīja otras virslīgas debitantes spēku. FK «Spartaks» sastāvā laukumā izgāja vairāki meistarīgi kolumbiešu leģionāri, kuri ar ātru un tehnisku spēli jelgavniekiem neatstāja variantus – zaudējums ar 1:4. Vienīgos vārtus «Jelgavas» labā pēc standartsituācijas guva komandas kapteinis Valērijs Redjko. Februāri «Jelgava» iesāka ar vizīti Viļņā, kur aizvadīja pārbaudes spēli ar vienu no ambiciozākajiem Lietuvas klubiem – Viļņas «Žalgiri». Spēlējot no aizsardzības un realizējot savas iespējas, «Jelgava» uzvarēja – 3:0. Vārtus guva Boriss Bogdaškins, Valērijs Redjko (11 metru soda sitiens) un Vladislavs Kozlovs. Jau pēc trijām dienām jelgavnieki devās uz Rīgu, lai pārbaudītu spēkus ar vienu no saviem principiālākajiem pretiniekiem – FC «Jūrmala» vienību, kuru pagājušā gada čempionātā tā arī neizdevās uzvarēt, un tika zaudēta neklātienes cīņa par 5. vietu čempionāta tabulā. Demonstrējot abpusēju uzbrukuma futbolu, nedaudz veiksmīgāki, realizējot savas vārtu gūšanas iespējas, bija «Jelgavas» www.fkjelgava.lv

laikā mums izdevās sakārtot spēli, paātrināt uzbrukumu, un guvām divus vārtus, kas bija komfortabls pārsvars,» tā treneris. Vārtus «Jelgavas» labā guva Oļegs Žatkins, Deivids Lukošius, Mindaugs Grigaravičius un Igors Lapkovskis. Diemžēl (vai par laimi) nākamajā dienā plānotais turnīra finālmačs nenotika – FK «Kruoja» tehnisku problēmu dēļ neieradās uz spēli, tādējādi par «TrioBet Rīgas Futbola skolas kausa» ieguvējiem kļuva FK «Jelgava», izcīnot savu pirmo trofeju 2012. gadā. fk

FAKTI FK «Jelgava» 2012. gada pārbaudes spēles 05.01.2012. FK «Jelgava» : Latvijas U-18 izlase – 2:2 (Ošs, Bogdaškins)

futbolisti, kuri izcīnīja uzvaru – 3:0. Vārtu guvumi Valērija Redjko, Reja un Vladislava Kozlova kontā. Komandas vēlreiz tikās 8. februārī, taču šoreiz eksperimentālos sastāvos. Jelgavas komandas galvenais treneris Dainis Kazakevičs deva iespēju uzspēlēt jaunajiem futbolistiem – pamatsastāvā pret FC «Jūrmala» maču iesāka Andrejevs, Neilands, Trukšāns, Kinderēvičs – vairāki futbolisti, kuriem iepriekšējās spēlēs nebija iespējas doties laukumā. Jūrmalnieki ar rezultātu 1:2 izcīnīja minimālu uzvaru, tādējādi revanšējoties par nepatīkamo zaudējumu iepriekšējā mačā. Goda vārti raženā uzbrucēja Kārļa Kinderēviča izpildījumā. Marijampolē aizvadītā pārbaudes spēle pret FK «Sūduva» kļuva par līdz šim neveiksmīgāko – piedzīvots zaudējums ar 0:4. Komandas galvenais treneris D.Kazakevičs atklāja, ka jelgavniekiem bijušas pamatīgas problēmas ar uzbrukumu veidošanu. «Mums laukumā neizdevās nekas – ļoti nekvalitatīvi spēlējām uzbrukumā, kas vainagojās ar to, ka mums praktiski nebija iespēju gūt vārtus. Aizsardzībā tika pieļautas individuālas kļūdas, pēc kurām nonācām zaudētājos ar 0:2. Pēc tam izlīdzināt spēli vairs nebija iespējams, jo mājinieki spēlēja

organizēti un pārliecinoši kontrolēja mača gaitu. Skaidrs, ka zaudēt ar šādu rezultātu nav patīkami, taču nekāda traģēdija pēc šī mača nav jāmeklē. Pārbaudes spēlēs noteicošais nav rezultāts, bet gan uzdevumi – lielākas raizes man sagādā fakts, ka spēlētāji tos neizpildīja. Negatīvais rezultāts gan neietekmēja mūsu gatavošanos – laukumā tika visi līdzpaņemtie futbolisti, otrajā puslaikā arī veicām vārtsarga maiņu,» tā treneris. 20. februārī «Skonto» manēžā «Jelgava» tikās ar Latvijas čempionāta bronzas laureātiem – FC «Daugava» futbolistiem –, un, lai gan viesiem bija iespaidīgs teritoriālais pārsvars, jelgavnieki otrajā puslaikā prata spēli izlīdzināt un panākt neizšķirtu – 1:1. Vienīgos vārtus ar elegantu sitienu guva Vladislavs Kozlovs. Martā jelgavnieki ir aizvadījuši vienu spēli. Startējot «TrioBet Rīgas Futbola skolas kausā», ar rezultātu 4:0 uzvarēta BFC «Daugava» komanda. Pēc mača D.Kazakevičs veltīja atzinīgus vārdus gados jaunajiem pretiniekiem: «Pirmajā puslaikā bija līdzīga cīņa, te gan jāuzteic pretinieki – Daugavpils jaunie futbolisti demonstrēja saturīgu futbolu, un mums nācās pielikt daudz spēka, lai viņus pārspētu. Visu cieņu jaunajiem spēlētājiem. Otrajā pus-

22.01.2012. FK «Jelgava» : FS «Metta/LU» – 0:0 28.01.2012. FK «Jelgava» : FK «Spartaks» – 1:4 (Redjko) 01.02.2012. FK «Jelgava» : Viļņas «Žalgiris» – 3:0 (Bogdaškins, Redjko, Kozlovs) 04.02.2012. FK «Jelgava» : FC «Jūrmala» – 3:0 (Redjko, Rejs, Kozlovs) 08.02.2012. FK «Jelgava» : FC «Jūrmala» – 1:2 (Kinderēvičs) 25.02.2012. FK «Jelgava» : FK «Sūduva» – 0:4 29.02.2012. FK «Jelgava» : FC «Daugava» – 1:1 (Kozlovs) 03.03.2012. FK «Jelgava» : BFC «Daugava» – 4:0 (Žatkins, Lukošius, Grigaravičius, Lapkovskis) Pārbaudes spēlēs visbiežāk sākumsastāvā izgājušie spēlētāji Marks Bogdanovs (9), Mārcis Ošs (9), Valērijs Redjko (7), Mindaugs Grigaravičius (7), Aleksandrs Gubins (7) VĀRTU GUVĒJI Kozlovs (3), Redjko (3), Bogdaškins (2), Rejs (1), Lukošius (1), Grigaravičius (1), Lapkovskis (1), Ošs (1), Žatkins (1), Kinderēvičs (1)

FK «Jelgava»

Konkurenti nesnauž FK «Ventspils»: pārmaiņu laiks?

atavošanās 2011. gada Latvijas čempioni šai sezonai gatavoties sāka agri – 12. decembrī. Aizvadījuši vairākus treniņus Ventspilī, Sergeja Podpalija trenētā komanda gatavošanos turpināja Marijampolē, kur tika aizvadīti seši draudzības mači ar dažādām Lietuvas komandām – izcīnītas trīs uzvaras un trīs neizšķirti. Februāra vidū čempioni devās uz Turciju, lai turpinātu gatavošanos labākos apstākļos, aizvadot arī vairākas

pārbaudes spēles ar klubiem no Austrumeiropas.

astāvs Sastāva ziņā FK «Ventspils» ir daudz nezināmo. Komandu pametuši virkne vadošo futbolistu, piemēram, par 2011. gada Latvijas čempionāta labāko spēlētāju atzītais pussargs Oļegs Laizāns karjeru turpinās Polijas klubā «Lodz», pussargu līnijā nākamsezon neredzēsim arī Ritvaru Ruginu, kurš līdzīgi kā Jevgeņijs Kosmačovs pārcēlies uz Ukrainu. Tāpat, visticamāk, Ventspilī nepaliks arī

nigērietis Mikaels Tukura, par kura nākamās sezonas plāniem pagaidām nav skaidrības. Nupat kļuva zināms, ka uz «Jelgavu» vismaz līdz vasarai ir pārcēlies vēl viens pussargs – Oļegs Žatkins, kuram S.Podpalija komandā vieta tā arī neatradās. Atgriezušies ir abi «Jelgavai» izīrētie futbolisti – Visvaldis Ignatāns un Romāns Bespalovs, un jādomā, ka vismaz vienam no šiem pussargiem būs reāla iespēja sezonu sākt čempionu sākumsastāvā. Iztrūkumi ir arī aizsardzības līnijā – par «Ventspils» soda laukuma karali dēvētais Igors Savčenkovs ir pārcēlies uz «Skonto», bet otrs centra aizsargs – krievs Jevgeņijs Portņikovs – devies atpakaļ uz dzimteni. Uz Rīgu pārcēlies ir vēl viens spēlētājs – malējais aizsargs Vladislavs Gabovs, kurš studijas apvienos ar spēlēšanu debitantu FS «Metta/LU» sastāvā. Tukšajām vietām aizsardzībā ir atrasti «ielāpi» – Raivis Hščanovičs un Vitālijs Smirnovs. Visstabilākā pagaidām izska-

tās «Ventspils» uzbrukuma līnija – Federiko Martiness, Ahmeds Abdultaofiks un Eduards Višņakovs arī šogad centīsies sarūgtināt konkurentu vārtsargus. Par vienīgo «aizgājēju» var uzskatīt krievu snaiperi Vadimu Jančuku.

rognoze Kaut arī «Ventspils» ir piedzīvojusi krasas pārmaiņas, nav iemesla uzskatīt, ka kurzemnieki nebūs sezonas favorītu pulkā. Diez vai redzēsim pagājušās sezonas sākuma dominanci, taču vismaz (!) spēcīgāko trijniekā S.Podpalija trenētajiem vīriem ir jāiekļūst. To saprot arī komandas galvenais treneris, kurš treniņnometnē Turcijā turpina meklēt sastāva papildinājumus. Pirmā oficiālā spēle jāaizvada jau 18. martā pret «Jelgavu» Latvijas kausa izcīņas ceturtdaļfinālā, kurā var iezīmēties pat visas sezonas scenārijs – ja ventspilnieki Jelgavā paklūp, tad spiediens uz komandu tikai palielināsies, kas var atspoguļoties arī čempionāta spēlēs. fk

SK «Liepājas metalurgs»: konservatīvā stabilitāte

atavošanās Liepājnieki gatavošanos 2012. gada sezonai uzsāka janvārī, aizvadot arī vairākas pārbaudes spēles ar Lietuvas klubiem, bet februāra sākumā devās uz Turciju, lai trenētos tur. Kā ziņo kluba mājaslapa, liepājniekiem vairākas draudzības spēles nenotika, jo Antālijā bija ilgstošas lietusgāzes un pērkona negaiss, kas kavēja arī treniņprocesu. Pirmā oficiālā spēle «Metalurgam» jāaizvada 17. martā, kad savā laukumā būs jāuzņem FC «Daugava» futbolisti. Lieki piebilst, ka tieši šī pāra uzvarētāju ir visgrūtāk prognozēt.

astāvs Jau iepriekšējā sezonā liepājnieku sastāvs nepārsteidza – to raksturoja

vārdi: pieredze un kvalitāte. Starpsezonā komandu pametuši tikai trīs futbolisti – lietuvieši Marjus Činiks, Nerjus Vaļskis un Vitālijs Kavaļausks. Toties ierindā ir virkne līderu: vārtos Pāvels Šteimbors, aizsardzībā Dzintars Zirnis, Pāvels Mihadjuks, Pāvels Surņins, Rits Krjauklis. Pussargu līniju cementēs lietuvietis Tomass Tomašausks, Andrejs Prohorenkovs un Genādijs Soloņicins, bet uzbrukumā spīdēs Jurģis Kalns un Vladimirs Kamešs. Šiem vīriem pievienojas «Daugavas» uzbrukuma «turbīna» Valērija Afanasjeva personā, tāpat klīst baumas, ka Liepājā atgriezties gatavs ilggadējais Latvijas izlases aizsargs Oskars Kļava. Nevar nepieminēt rezervistu soliņu – Toms Mežs, Dmitrijs Hmizs un «Jelgavā»

uzspēlējušais Vugars Askerovs, kurš pārbaudes spēlēs laukumā ir viena no redzamākajām figūrām.

rognoze Visticamāk, ka liepājnieki sezonu iesāks un aizvadīs pārliecinoši. Ja čempionāts sāktos rīt, tad vislielākās

pretenzijas uz čempionu titula izcīnīšanu būtu «Metalurgam», kura sastāvs izskatās patiešām iespaidīgi. Vienīgā problēma varētu būt meklējama psiholoģijā – noskaņošanās pret virslīgas vidusmēra komandām, ar ko bija problēmas pagājušajā sezonā. fk www.fkjelgava.lv

FK «Jelgava»

FC «Daugava»: tuvāk zeltam?

atavošanās Pagājušās sezonas bronzas laureāti savu pirmo pārbaudes spēli aizvadīja jau 6. janvārī, kad «Skonto» manēžā eksaminēja leišu «Ekranas». Janvārī tika aizvadītas vēl pāris pārbaudes spēles, bet 25. datumā komanda

devās uz Turciju, lai piedalītos starptautiskajā A.K.Kadirova turnīrā. Jāpiebilst, ka šajā turnīrā piedalījās spēcīgas komandas, piemēram, Bukarestes «Rapid», ar kuru daugavpilieši tikās turnīra pirmajā dienā, piedzīvojot zaudējumu ar 1:3.

astāvs Lielākais zaudējums «Daugavai» noteikti ir komandas līdera un uzbrukumu veidotāja Valērija Afanasjeva došanās uz Liepāju. Tāpat zināms, ka Daugavpilī vairs neredzēsim vārtsargu Māri Eltermani, kurš pievienojies Lietuvas «Kruoja». Nepārsteidz, ka Daugavpils klubam ir jauns treneris – Krievijas speciālists Ravils Sabitos, kurš iepriekš trenējis Maskavas «Torpedo», Kazahstānas «Tobol» un Krievijas U-19 izlasi. Tomēr diezin vai tas ko būtiski mainīs, jo Nazarenko vadītā «Daugava» spēlēja teju tāpat kā vēl Pertijas vadībā. Kā jau tas ierasts Latvijas apstākļos, kluba mājas lapa par citiem jaunumiem sastāvā klusē, tādēļ atliek vien analizēt pārbaudes spēļu sastāvus. Viens gan ir skaidrs – līdzīgi kā «Metalurgs», arī «Daugava» ir spējusi saglabāt komandas kodolu: aizsardzībā tie ir Uļja-

novs, Cinsadze un Simonovs, pussargu līnijā – Logins, Ziziļevs un Sokolovs, bet pats galvenais – komandā paliek snaiperis Mamuka Gongadze, kurš pagājušajā sezonā tika pie 21 vārtu guvuma. «Daugava» turpina pārbaudīt vairākus leģionārus, taču no pašmāju spēlētājiem var atzīmēt brāļu Silagaiļu klātbūtni – visticamāk, vismaz vienu no viņiem mēs nākamās sezonas sastāvā redzēsim.

rognoze «Daugava» ir saglabājusi savu kodolu, kurš arī bez V.Afanasjeva izskatās pieklājīgi. Jau iespēlētais sastāvs un pāris spēcīgu leģionāru daugavpiliešus padarīs par nopietnu konkurentu cīņā par medaļām. Bronza pagājušajā sezonā nebija nejaušība, tādēļ loģiski, ka valsts austrumu galvaspilsēta šosezon varētu mērķēt uz augstāku godalgu. fk

FC «Skonto»: čempiona augšāmcelšanās?

atavošanās Titulētākais Latvijas klubs treniņus uzsāka 5. janvārī, nodarbības aizvadot vienu reizi dienā. Slodze tika palielināta mēneša vidū, bet nedaudz vēlāk «Skonto» aizvadīja vairākas pārbaudes spēles. Pirmajā no tām uzvarēta virslīgas debitante FS «Metta/LU» – 3:2. Turpmākajos sagatavošanās mačos rīdzinieki spēlējuši nestabili – zaudējums ar 0:3 pret igauņu «JK Nomme Kalju», bet 29. februārī uzvarēts lietuviešu «Tauras» – 3:1. Interesanti, ka šogad «Skonto» bija vienīgais klubs no vadošā piecinieka, kurš nedevās uz treniņnometni Turcijā. Cita starpā jāatzīmē, ka klubs ticis pie jauna prezidenta – Vladimira Koļesņičenko, jo Guntis Indriksons atkāpās no amata, lai varētu atkārtoti kandidēt uz Latvijas www.fkjelgava.lv

Futbola federācijas prezidenta amatu.

astāvs «Skonto» sastāvs ir piedzīvojis pamatīgus zaudējumus: klubu pametuši aizsargi Vitālijs Smirnovs (tagad FK «Ventspils») un Kaspars Dubra. Pussargu līnijā neredzēsim Igoru Tarasovu un brazīlieti Fabinju, bet uzbrukumā nebūs galvenā spēka – Žuniora, kurš karjeru turpinās Austrijā. Klubā arī nākamgad spēlēs aizsargs Renārs Rode, pussargi Minori Sato, Ruslans Mingazovs, Armands Pētersons, bet uzbrukumā savus talantus rādīs Kristaps Blanks, kā arī jaunie – Valērijs Šabala un Elvis Stuglis. Ar komandu trenējas arī vairāki bijušie «Olimpa» futbolisti, tostarp eksjelgavnieks Artjoms Lonščakovs un Harijs Cepurītis. Par iespējamajiem leģionāriem pāragri

runāt, jo komandas galvenajam trenerim Marianam Paharam šajā jomā ir augstas prasības.

rognoze «Skonto» sporta direktors Tamazs Pertija prognozēja, ka komanda šajā sezonā būs krietni spēcīgāka nekā pa-

gājušajā – savā visu laiku neveiksmīgākajā sezonā. Tiem, kas neatceras, jāatgādina, ka rīdzinieki 2011. gadā palika pat bez medaļām, ierindojoties ceturtajā vietā. Pagaidām gan šķiet, ka «Skonto» vairāk jāuzmanās no «Jūrmalas», nevis jāklauvē pie «Daugavas» bronzas durvīm… fk 23

FK «Jelgava»

FC «Jūrmala»: jauda leģionāros? «Jelgavu», bet pirmā uzvara tika izcīnīta vien 8. februārī, kad ar minimālu pārsvaru (2:1) tika uzvarēti «Jelgavas» dublieri. Arī FC «Jūrmala» gatavošanos sezonai turpināja siltākos apstākļos, 20. februārī dodoties uz Latvijas klubiem labi pazīstamo Turcijas pilsētu Antāliju.

atavošanās Līdzīgi kā lielākā daļa Latvijas čempionāta komandu, gatavošanos 2012. gada čempionātam «Jūrmala» uzsāka janvāra sākumā, bet pirmā pārbaudes spēle nospēlēta 20.

janvārī, kad Arkādijas stadionā jūrmalnieki uzņēma FB «Gulbene» vienību. Mačs noslēdzās neizšķirti. Jāpiebilst, ka nākamajās pārbaudes spēlēs «Jūrmalai» tā arī neizdevās tikt pie uzvaras – 3:3 ar «RFS»; 0:3 ar

astā vs Par sk aļ āko «Jūrmalas» promgājēju var uzskatīt veterānu Vītu Rimkus, kurš pagājušās sezonas beigās no kluba saņēma pārmetumus par negodīgas spēles piekopšanu. Zināms, ka komandā spēlēs Maksims Daņilovs, Dmitrijs Halvitovs un Dmitrijs Paplavskis. Iespējams, ka nākamsezon neredzēsim aktīvo krievu leģionāru Konstantīnu Belovu, kurš līdzīgi kā nigēriešu aizsargs Daniels

Ola nav piedalījies pārbaudes spēlēs. Ja par promgājējiem vairāk informācijas nav, tad par jaunumiem ir: «Jūrmalai» pievienojušies vairāki Latvijā labi zināmi futbolisti – aizsargs Ingus Šlapme («Jūrmala VV»), vārtsargi Jevgeņijs Laizāns un Jānis Krūmiņš (abi «Olimps»), kā arī vairāki jaunie futbolisti no «RFS». Vienīgais jaunieguvums leģionāru sadaļā ir krievs Mihails Miļšinijs.

rogno z e S p r i e ž o t pēc kluba iespējām sag a t av o š a n ā s p ro c e s ā (nometne Turcijā), «Jūrmala» arī šosezon būs stabils un nopietns pretinieks jebkuram no vadošā četrinieka. Ja izdosies otro sezonu trāpīt ar leģionāriem, tad iespējamas pat medaļas. fk

FS «Metta/LU»: vietējo spēlētāju kalve

atavošanās Virslīgas debitanti gatavošanos 2012. gada sezonai uzsāka 3. janvārī. Pirmā pārbaudes spēle aizvadīta 20. janvārī, kad mačā pret «Jelgavu» uzvarēja draudzība – 0:0. Līdzīgi kā lielākā daļa Latvijas klubu, par pārbaudes spēļu pretiniekiem viņi izvēlējās Lietuvas un Igaunijas klubus. Visu sagatavošanās posmu «Metta/LU» aizvadīja Latvijā.

astāvs Klubs, kuram uzrādīta lielākā jaunatnes sistēma (ikdienā nodarbina ap 500 bērnu), nākamsezon negrasās izmainīt savu kursu – tas joprojām nodarbosies ar vietējo futbolistu audzināšanu. Ja aplūko pārbaudes spēļu sastāvus, tad pie jaunieguvumiem var 24

pieskaitīt raženo uzbrucēju Gati Kalniņu un aizsargu Vladislavu Gabovu, kurš gan, iespējams, sezonas pirmajā pusē turpinās dziedēt savainojumu. Visticamāk, ar ī 2012. gad ā «Mettas» vārtus sargās Artūrs Biezais, aizsardzībā darbosies brāļi Savinovi, pussargu līnijā spēlēs Vardanjans, Vapne, Kauss un Māris Riherts, bet uzbrukumā savas prasmes demonstrēs Pallo, Grāveris un jau pieminētais Kalniņš. Jāpiebilst, ka FS «Metta» pagaidām ir vienīgais virslīgas klubs, kurš plāno iztikt bez leģionāru palīdzības.

rognoze Pirmās pārbaudes spēles pierāda, ka viegli pret «Mettu» nebūs nevienam, taču pastāv risks, ka gados jaunajiem rīdziniekiem

visam čempionātam var pietrūkt emociju. Skaidrs, ka ilgtermiņā kluba izvēlētā misija – spēlēšana ar vietējiem spēlētājiem – attais-

nosies, taču diez vai tas notiks jau nākamgad. Pagaidām jāmēģina noturēties Latvijas futbola augstākajā sabiedrībā. fk www.fkjelgava.lv

FK «Jelgava»

FK «Spartaks»: biznesa projekts

atavošanās Otrivirslīgas debitanti arī piedzīvoja pilnvērtīgu sagatavošanās procesu, pirmo pārbaudes spēli aizvadot ar FK «Jelgava». Pateicoties diviem Dani un Kortesa vārtiem, «Spartaks» izcīnīja pārliecinošu uzvaru 4:1 (2:0). Pēc tam sekoja pārbaudes spēles ar «Gulbeni», FS «Metta» un igauņu vicečempioniem «JK Nōme Kalju», kurās «Spartaka» ātrie un tehniskie kolumbiešu leģionāri demonstrēja

pārliecinošu sniegumu. Cik gatavi šie spēlētāji būs lielajiem āra laukumiem un skarbajiem pavasara laika apstākļiem, rādīs sezonas sākums.

astāvs «Spartaka» sastāvā palikuši vairāki pagājušā gada komandas futbolisti. Interesanta ir kluba politika leģionāru jautājumā, jo «Spartakā» spēlē

virkne kolumbiešu – Moskera, Palomeke, Ruā, Kortezs (pagājušajā sezonā viņu redzējām arī FK «Jelgava» rindās) un Dani. Abi pēdējie gan pašlaik neatrodas klubā, jo Kortezs ir izīrēts FK «Šerif», bet Dani – Naļčikas «Spartakam». Visticamāk, brīvās vietas ilgi tukšas nepaliks un aģenti, kuri faktiski uztur šo klubu, aizpildīs

robus ar jauniem leģionāriem.

rognoze Grūti spriest par «Spartaka» izredzēm – no vienas puses, rezultāti pārbaudes spēlēs pierāda, ka ar šo komandu būs jārēķinās, taču, no otras, – Korteza un Dani gadījumi apliecina, ka prioritāte ir spēlētāju tirdzniecība, un komandas sastāvs var strauji mainīties, līdz ar to būs grūti pretendēt uz augstākiem mērķiem. fk

FB «Gulbene»: japāņu gvarde Lietuvu gulbenieši gan nav devušies un gatavošanos turpina Latvijā.

atavošanās «Gulbene» varētu būt klubs, kurš, gatavojoties 2012. gada sezonai,

ir aizvadījis visvairāk pārbaudes spēļu, vienubrīd sešās dienās piedzīvojot piecus mačus. Tālāk par

astāvs Līdzīgi kā iepriekšējā sezonā, arī šogad «Gulbene» tur pina sadarbību ar Japānas futbolistiem, dodot iespēju austošās saules zemes pārstāvjiem savu karjeru turpināt Eiropā. Komandā palikuši vairāki spēlētāji no iepriekšējiem gadiem – vārtsargs Nikoļskis, aizsargi Sitenkovs, Korabļovs, Ivanovs un Jeļkins, pussargi Gluško un Mišins. Par uzbrukuma kvalitāti joprojām rūpēsies Latvijas U-21 izlases uzbrucējs Arevšats Hačatrjans. Pie jaunieguvumiem var minēt no «Olimpa» atnākušo Latvijas U-21 izlases pussargu Anatoliju Maksimenko. Kā jau minēts, «Gulbene»

leģionāru jomā nav slinkojusi – pārbaudīti neskaitāmi japāņi, pāris amerikāņu, kā arī spēlētājs no Kostarikas un vārtsargs no Polijas. Kā ziņo kluba mājas lapa, līgums parakstīts vien ar diviem japāņiem – pussargu Išikavu un uzbrucēju Saito.

rognoze Visticamāk, «Gulbenes» sastāvā parādīsies vēl pāris Japānas spēlētāju, taču māc šaubas, vai tas būs pietiekami, lai cerētu uz kaut ko augstāku kā pagājušajā gadā iespētais. Lai spertu soli uz priekšu, nepieciešami kvalitatīvāki vietējie spēlētāji. Līdzīgi kā iepriekš, «Gulbene» būs ciets rieksts atsevišķās spēlēs, taču kopumā ne uz ko vairāk kā vietu tabulas vidusdaļā pretendēt nevarēs. fk

FK «Daugava Rīga» (FK «Jūrmala VV»): lielais (mazais) nezināmais

atavošanās Pavisam nesen tapa zināms, ka šogad Jūrmalā tomēr nebūs trīs virslīgas klubi, jo viens no tiem turpmāk pārstāvēs galvaspilsētu. Plašajos interneta apcirkņos ir atrodama informācija par jebko, taču par šī futbola kluba gaitām nav zināms gandrīz nekas. Neviena pārbaudes spēļu rezultāta. Lieki piebilst, ka klubam nav pat savas mājas lapas. Pēc neoficiālas informācijas, treniņus jaunajai sezonai komanda 14 cilvēku sastāvā uzsākusi vien trīs nedēļas pirms čempionāta sākuma. Lielākais notikums starpsezonas periodā bija Vitālija Jagodinska pāreja uz titulēto Kijevas «Dinamo». Kluba vadība, komentējot savas iespējas startēt www.fkjelgava.lv

virslīgas turnīrā , šo darījumu nosauca kā vienu no priekšnoteikumiem, lai tā notiktu.

astāvs Līdzīgi kā iepriekšējā sadaļā, arī šajā ir daudz nezināmo. Vien zināms, ka klubu pametusi lielākā daļa futbolistu, kuri devušies uz citiem virslīgas klubiem vai arī karjeru izvēlējušies turpināt kaimiņvalstu čempionātos. Par to, cik spēlētāju no iepriekšējā sastāva paliks komandā, skaidru ziņu nav. No pazīstamākajiem, kuri šobrīd trenējas ar komandu, jāmin vārtsargi Kristaps Dzelme un Artūrs Vaičulis, kā arī pieredzējušais aizsargs Aleksejs Soleičuks.

rognoze Jau pagājušajā sezonā FK «Jūrmala VV» kā caurā laivā sāka smelties ūdens, taču kluba vadība gan saglabā optimismu. Kāda ir realitāte? Ir klubs – bez spēlētājiem un jauniešu sistēmas, kurš dažas nedēļas pirms čempionāta noslēdz līgumu jeb apvienojas ar Šitika futbola skolu, pat nomaina nosaukumu, lai tikai saglabātu vietu virslīgā. Pat ja izdosies īsā laika posmā nokomplektēt komandu, ko vairāk kā cīnīšanos

par palikšanu virslīgā tai prognozēt nebūtu godīgi, jo diezin vai jaunajam (vecajam) klubam pietiks naudas, lai īsā laikā pieaicinātu konkurētspējīgus spēlētājus. fk

FK «Jelgava»

Galvenais uzdevums – gatavot spēlētājus virslīgai Lai gan 1. līgas sezona sāksies tikai 29. aprīlī, mūsu dublieru komandas spēlētāji trenējas jau kopš decembra vidus. FK «Jelgava - 2» galvenais treneris Kaspars Tiltiņš pārliecināts, ka jaunajiem spēlētājiem ar mēneša atvaļinājumu ir pilnīgi pietiekami un tikai intensīvā treniņrežīmā iespējams panākt, lai spēlētāji būtu labāki fiziskās noturības un profesionālās meistarības ziņā. Komandas būs spēkos līdzvērtīgākas nekā pērn

ogad pirmās līgas čempionāts startēs 29. aprīlī, kad jelgavnieki savās mājās uzņems FS «Metta» dublieru komandu, savukārt tas noslēgsies 11. novembrī ar spēli pret potenciālajiem 1. līgas favorītiem – Rīgas Futbola skolas (RFS) komandu. Kopumā čempionātā startēs 14 komandas, tostarp sešas virslīgas dublieru komandas: bez FK «Jelgava», «Mettas» arī Ventspils, Liepāja, Jūrmalas «Spartaks» un «Skonto». Vēl 1. līgas turnīrā spēlēs FK «Tukums 2000», FK «Ilūkste», BFC «Daugavpils», SFK «Varavīksne» no Liepājas, RFS, FK «Valmiera», FK «Auda» un Rēzeknes BJSS. Jāpiebilst, ka minētās sešas dublieru komandas nepiedalīsies cīņā par vietu virslīgā. No pārējām komandām uz to noteikti pretendēs RFS un FK «Valmiera» – tieši šie klubi iestājās par to, ka dublieru komandas vienā spēlē drīkstēs izmantot tikai sešus virslīgas spēlētājus. Vēl pērn pēc 1. līgas reglamenta spēlei varēja pieteikt pat 12 virslīgas spēlētājus. Jelgavniekiem gan tas nav izšķirīgi, jo arī aizvadītajā sezonā vairāk par sešiem virslīgas komandas spēlētājiem 1. līgas spēlēm nebija pieteikti. «Spēcīgi šosezon būs arī tukumnieki, jo viņiem savus jaunos spēlētājus izīrējuši tādi virslīgas klubi kā FK «Ventspils» un FC «Jūrmala», bet kopumā spēku samēri būs izlīdzinājušies. Domāju, ka visasākā būs cīņa par vietu turnīra tabulas vidusdaļā, uz kuru pretendējam arī mēs. Komandai esam izvirzījuši uzdevumu cīnīties par iekļūšanu pirmajā sešiniekā, kas ir samērā reāli, jo daļa spēlētāju šajā līmenī iekrājuši pieredzi jau aizvadītajā sezonā, turklāt mēs intensīvi strādājam, lai sezonas vidusdaļā nepiedzīvotu sportiskās formas kritumu kā pērn,» uzsver K.Tiltiņš. Ne visu izšķir turnīra tabula Aizvadīto sezonu FK «Jelgava - 2» 26

izpildījumā nevar raksturot kā ļoti veiksmīgu (12. vieta 13 komandu konkurencē), taču jāapzinās, ka dublieru komandas panākumi tiek vērtēti ne tik daudz pēc tā, cik punktu izcīnīts turnīra tabulā, bet gan pēc tā, cik spēlētājiem sezonas laikā izdevies progresēt un cik daudz no viņiem ir gatavi iekļauties virslīgas vienībā. Vērtējot pēc šīs mērauklas, komandas starts ir gana labs, jo virslīgai šosezon pievienojies gan Kristaps Neilands, gan Kārlis Kinderēvičs. Tieši šie spēlētāji kopā ar tādiem aizvadītās sezonas līderiem kā Aldis Trukšāns, Edgars Andrejevs, Artūrs Zamerovskis veidos komandas kodolu nākamajā sezonā. K.Tiltiņš stāsta, ka izdevies saglabāt teju visus spēlētājus, kuri bija komandā pērn, tikai Artūrs Vītoliņš pievērsies tiesneša arodam. «Klāt nākuši septiņi 1995. gadā dzimušie puiši, kuri veiksmīgi iekļāvušies komandā, un labākie no viņiem varēs pretendēt arī uz vietu pamatsastāvā.

Akcentu, protams, liksim uz mūsu pieredzējušākajiem puišiem, kuriem būs nepieciešama spēļu prakse, lai vajadzības gadījumā varētu veiksmīgi iekļauties virslīgas komandā. Starpsezonā mēģinājām uzrunāt arī citu apkārtējo pilsētu labākos spēlētājus, tomēr neviens no viņiem neattaisnoja cerības – kāds neatbilda pēc meistarības kritērijiem, bet citi neizturēja treniņslodzi,» turpina K.Tiltiņš. «Šobrīd treniņos galveno akcentu liekam uz fizisko sagatavotību. Trenējamies piecas reizes nedēļā, tajā skaitā divas strādājam ar svariem. Ne visiem šāds režīms ir pa spēkam,» rezumē treneris. Lielākā daļa pārbaudes spēļu vēl priekšā «Kā jau minēju, pagaidām vairāk strādājam pie fiziskās sagatavotības un mazāk domājam par pārbaudes spēlēm, jo laika apstākļi februārī nebija tie pateicīgākie, lai spēlētu āra laukumos. Pirmajā spēlē pret

tukumniekiem, kuri nespēlēja savā optimālajā sastāvā, izcīnījām pārliecinošu uzvaru ar 7:1, bet pret «Mettas» dublieriem cīnījāmies neizšķirti 4:4. Taču otrajā puslaikā, kad bijām vadībā ar rezultātu 3:1, laukumā devās rezervisti,» stāsta K.Tiltiņš. Virkne pārbaudes spēļu plānotas arī martā un aprīlī. 24. martā dublieri Zemgales Olimpiskajā centrā pulksten 17.30 spēlēs pret aizvadītās sezonas 2. līgas čempioniem FK «Rīnūži», bet 31. martā viesosies Tukumā. Aprīļa pārbaudes spēļu kalendārs publicēts FK «Jelgava» mājas lapā. «Kopumā ar puišu sniegumu aizvadītajās pārbaudes spēlēs esmu apmierināts. Futbola, protams, tur bija maz, tomēr visi ir gatavi cīnīties par katru bumbu, un tas priecē. Lielākais gandarījums būs tad, ja kāds no šiem spēlētājiem spēs progresēt tik ievērojami, lai jau sezonas gaitā tiktu uzaicināts uz virslīgas komandu,» piebilst K.Tiltiņš. fk

FK «Jelgava - 2» spēļu kalendārs dalībai 1. līgas čempionātā 29. aprīlis 9. maijs 13. maijs 19. maijs 27. maijs 31. maijs 9. jūnijs 17. jūnijs 7. jūlijs 14. jūlijs 28. jūlijs 5. augusts 12. augusts 20. augusts 27. augusts 2. septembris 8. septembris 17. septembris 24. septembris 29. septembris 7. oktobris 13. oktobris 20. oktobris 28. oktobris 3. novembris 11. novembris

1. aplis 14.00 FK «Jelgava - 2» : FS «Metta/LU - 2» ZOC 18.00 FK «Jelgava - 2» : SK «Liepājas metalurgs - 2» ZOC 16.00 FK «Ventspils - 2» : FK «Jelgava - 2» Ventspils 15.00 FK «Jelgava - 2» : JPFS/FK «Spartaks - 2» ZOC 15.00 Ilūkstes NSS : FK «Jelgava - 2» Ilūkste 18.00 FK «Jelgava - 2» : «Skonto FC - 2» ZOC 16.00 Valmieras FK/BSS : FK «Jelgava - 2» Valmiera 17.00 FK «Jelgava - 2» : FK «Tukums 2000» ZOC 18.00 SFK «Varavīksne» : FK «Jelgava - 2» Liepāja 16.00 FK «Jelgava - 2» : BFC «Daugava» ZOC 18.00 FK «Auda» : FK «Jelgava - 2» Ķekava 16.00 FK «Jelgava - 2» : Rēzeknes BJSS ZOC 16.00 Rīgas Futbola skola : FK «Jelgava - 2» Rīga 2. aplis 19.00 FS «Metta/LU - 2» : FK «Jelgava - 2» Rīga 18.00 SK «Liepājas metalurgs - 2» : FK «Jelgava - 2» Liepāja 16.00 FK «Jelgava - 2» : FK «Ventspils - 2» ZOC 14.00 JPFS/FK «Spartaks - 2» : FK «Jelgava - 2» Jūrmala 15.00 FK «Jelgava - 2» : Ilūkstes NSS ZOC 18.00 «Skonto FC - 2» : FK «Jelgava - 2» Rīga 15.00 FK «Jelgava - 2» : Valmieras FK/BSS ZOC 14.00 FK «Tukums 2000» : FK «Jelgava - 2» Tukums 14.00 FK «Jelgava - 2» : SFK «Varavīksne» ZOC 15.00 BFC «Daugavpils» : FK «Jelgava - 2» Daugavpils 14.00 FK «Jelgava - 2» : FK «Auda» ZOC 14.00 Rēzeknes BJSS : FK «Jelgava - 2» Rēzekne 14.00 FK «Jelgava - 2» : Rīgas Futbola skola ZOC

www.fkjelgava.lv

FK «Jelgava»

FK «Jelgava - 2»

Arvis Krūmiņš 1986., Jelgava 70 kg, 180 cm Pussargs

Kaspars Sondors

Edgars Fjodorovs

Dens Savickis

1992., Jelgava 60 kg, 172 cm Vārtsargs

1995., Jelgava 75 kg, 181 cm Aizsargs

1994., Jelgava 60 kg, 178 cm Pussargs

Artūrs Rožkovs

Raitis Kols

Vitālijs Abramovs

1993., Jelgava 80 kg, 192 cm Aizsargs

1994., Jelgava 70 kg, 184 cm Aizsargs

1992., Jelgava 57 kg, 174 cm Uzbrucējs

Vadims

Antons

Mārtiņš Tamisārs

Safoņenkovs

Dresmanis

1993., Bauska 73 kg, 178 cm Aizsargs

1995., Jelgava 69 kg, 177 cm Aizsargs

1993., Jelgava 60 kg, 176 cm Uzbrucējs

Edijs Jurušs

Ivo Zeps

1992., Jelgava 65 kg, 174 cm Aizsargs

Jānis Meiers 1995., Jelgava 68 kg, 175 cm Pussargs

Andrejs

Artūrs Pugačs

Artūrs

Dementjevs

1995., Jelgava 72 kg, 182 cm Pussargs

Zamerovskis

Edgars

Aleksandrs

Kristaps Soloveiko

Afanasjevs

Makarovs

1992., Jelgava 72 kg, 181 cm Aizsargs

1992., Jelgava 69 kg, 175 cm Pussargs

1991., Jelgava 72 kg, 175 cm Uzbrucējs

Edgars

Māris Dūrējs

Elvijs Antonišķis

Kļenausks

1987., Jelgava 70 kg, 170 cm Pussargs

1995., Olaine 70 kg, 183 cm Uzbrucējs

Gatis Mašals

Dmitrijs

Vadims Cariks

1992., Jelgava 67 kg, 182 cm Aizsargs

Bļiņņikovs

1990., Jelgava 95 kg, 195 cm Uzbrucējs

1982., Jelgava 85 kg, 183 cm Aizsargs

1989., Jelgava 95 kg, 196 cm Aizsargs

www.fkjelgava.lv

1991., Jelgava 60 kg, 178 cm Pussargs

1993., Jelgava 70 kg, 182 cm Uzbrucējs

1990., Bauska 77 kg, 177 cm Uzbrucējs

FK «Jelgava»

Rejs – vientuļais ceļotājs no Japānas Pirmais iespaids, ieraugot Reju Išikavu, ir mulsinošs – tikai 162 centimetrus garš puisis, kuram ir savdabīga angļu valodas izloksne. Jau pēc pirmajiem teikumiem atklājas, ka Rejs ir inteliģents un komunikabls, ar izteiktu vērtību sistēmu, kurā nav vietas žēlabām un gaudām. Savos 25 gados viņš ir izbraukājis vai puspasauli, lai piepildītu savu sapni – spēlēt futbolu. Šosezon viņš būs viens no FK «Jelgava» spēlētājiem. Kā attīstījās tava futbolista karjera? Jāsāk ar to, ka Japānā ir citādāka izglītības sistēma – mums pamatskolā ir seši plus trīs sistēma; tātad nomācies sešus gadus un tad vēl trīs. Kad skolēnam aprit 15 gadi, viņš drīkst izlemt, ko darīt, – strādāt vai mācīties tālāk. Es pabeidzu pamatskolu un piecpadsmit gadu vecumā devos uz Brazīliju, lai turpinātu spēlēt futbolu. Kā radās iespēja uzspēlēt Brazīlijā? Kuram katram tādas iespējas netiek dotas. Mūsu skolas komanda devās uz pārbaudes mačiem ar Brazīlijas komandām, un pēc šīm spēlēm vietējās komandas trenerim parādījās interese par mani. Šāda iespēja bija jāizmanto. Sakārtoju visas formalitātes, saņēmu nepieciešamās atļaujas un devos uz gadu prom no mājām. Pirmajā reizē nokārtoju sportista vīzu, kura atļauj Brazīlijā atrasties tikai gadu.

Rejs kategoriski iebilst, ja viņu nosauc par samuraju, jo tas japāņu valodā ir sinonīms vārdam slepkava, tomēr spēlētāja mērķi ir ambiciozi.

ārbaudes spēlēs Rejs sevi apliecinājis no labākās puses, demonstrējot lielisku spēles izpratni un tehnisko arsenālu. Šoreiz gan saruna vairāk par to, kā Rejs meklējis un atradis sevi futbola pasaulē. Ko tu vari pastāstīt par savu bērnību? Es nāku no nelielas pilsētas Kanagavas, aptuveni 50 kilometru attālumā no Tokijas. Man ir vecāks brālis Kou, kurš arī nodarbojās ar futbolu, un tas arī bija uzskatāms par pašu sākumu 28

manām futbolista gaitām, jo es kā jaunākais vienmēr vēlējos iet līdzi un uzspēlēt ar brāli un viņa draugiem. Sešu gadu vecumā sāku trenēties skolas komandā. Vai var uzskatīt, ka Japānā futbols ir populārākais sporta veids? Es tomēr domāju, ka futbols nav vispopulārākais sporta veids. Jā, tam ir cita nozīme pēc 2002. gada pasaules čempionāta, kurš norisinājās Japānā, taču mums ir citi populāri sporta veidi. Piemēram, beisbols. Es teiktu, ka futbols ir populārāko trijniekā.

Daudziem nav priekšstata, kas īsti notiek šādās futbola akadēmijās. Kāds bija dienas ritms? Jāsāk ar to, ka gads, ko pavadīju Brazīlijā, man ļāva saprast, kas ir futbolista ikdiena – divi treniņi dienā un maz brīvā laika. Es prom no mājām devos jauns un nepieredzējis – strauji bija jākļūst patstāvīgam. Pilnīgi sveša valsts ar svešu valodu, apkārt neviena pazīstama cilvēka. Protams, ka izjutu savu radinieku trūkumu, bet to centos kompensēt ar mīlestību pret futbolu un smagiem treniņiem. Kā jau minēju, Brazīlijā trenējāmies divreiz dienā. No rīta viens treniņš, tad pusdienas, pāris stundu miegam, un jādodas uz nākamo. Arī sportiski tieši šajā laikā sāku nobriest kā spēlētājs. Kā turpinājās tava karjera? Man bija sarežģījumi ar do-

kumentiem, precīzāk, vīzām. Sākumā dabūju tikai sportista vīzu – tā ir derīga vienu gadu. Šis arī bija iemesls, kādēļ bija jāatgriežas uz gadu mājās. Pēc tam man izdevās iegūt studentu vīzu – tās derīguma termiņš ir trīs gadi. Devos atpakaļ uz Brazīliju. Kāds bija šīs akadēmijas futbola komandas līmenis? Komandas līmenis bija ļoti labs – mūsu akadēmijā nespēlēja profesionāli futbolisti, tikai jaunieši. Kad devos otrreiz uz Brazīliju, spēlēju jau citā komandā, tajā bija arī profesionāli futbolisti, taču līmenis nebija pārāk augsts. Jāsaprot, ka Brazīlijā ir milzum daudz futbola komandu un ir tik dažādi līmeņi, katrs vēlas kļūt par profesionāli, taču no desmit vai pat simta par tādiem kļūst tikai pāris. Es spēlēju vienā no reģiona komandām. Kad beidzās kārtējā vīza, devos meklēt laimi uz Argentīnu. Esmu spēlējis arī Peru, Spānijā, bet pēdējā pieturvieta bija Kanādā. Kādēļ tik plaša ģeogrāfija? Neizdevās nostiprināties komandās vai bija citi iemesli? Labs jautājums. (Pauze. Rejs dziļdomīgi nopūšas un turpina sarunu.) Manuprāt, galvenais iemesls bija tas, ka man nekad nav bijis tāda īsta aģenta. Cilvēks, kurš spētu man palīdzēt izdarīt pareizo izvēli, ar plašiem kontaktiem. Visās iepriekšējās komandās esmu nokļuvis caur savu draugu vai paziņu kontaktiem. Interesants atgadījums bija Peru – biju uz pārbaudēm ļoti labā komandā, kura spēlēja augstākajā līgā. Ar treneri biju runājis, un viņš bija ar mieru pārbaudīt manu meistarību, taču pirms pirmā treniņa ģērbtuvē ienāca komandas prezidents un pateica, ka es komandai neeswww.fkjelgava.lv

FK «Jelgava»

mu vajadzīgs. Sāpīga pieredze. Sakravāju mantiņas un devos atpakaļ uz Argentīnu. Ko vari pastāstīt par Kanādā gūto pieredzi? Jāatzīst, ka futbola līmenis nebija tas augstākais. Jāsaprot, ka Kanādā futbols nav populārs, tas ietekmēja arī treniņus – neviens tā īpaši necentās, un tie nebija kvalitatīvi. Piemēram, šeit, Jelgavā, viss ir profesionāli – ir pieejama svaru zāle, treniņi notiek pēc sistēmas. Daudz tiek strādāts pie taktikas. Kanādā tā nebija. Vai var teikt, ka Latvijas čempionāta līmenis varētu būt augstāks nekā Kanādas? Es domāju, ka noteikti. Neesmu gan vēl aizvadījis nevienu čempionāta spēli, taču, redzot treniņus un pārbaudes spēles, – bez šaubām. Tuvojamies sarunas galvenajam jautājumam – kā nokļuvi Jelgavā? Man atkal palīdzēja kāds no draugiem – šoreiz Go, futbola spēlētājs no Japānas, kurš bija spēlējis Rēzeknes «Blāzmā», un viņš bija iepazinies ar Daini Kazakeviču. Go man piedāvāja braukt uz Latviju un pierādīt sevi. Nav noslēpums, ka spēlēt Eiropā ir krietni prestižāk nekā kādā no Dienvidamerikas līgām, tāpēc izlēmu pamēģināt.

mani lietuviešu kaimiņi. Man ir svarīgi iemācīties tās valsts valodu, kurā atrodos, tādēļ es vēlētos apgūt arī latviešu valodu. Tas man ļautu komunicēt ar komandas biedriem un justies komfortabli – tā es izrādu cieņu valstij, kurā dzīvoju. Nedaudz par sportiskām lietām. Esi bijis futbola lielvalstīs, spēlējis dažādās komandās – ko vari pateikt par FK «Jelgava» spēles stilu un galvenajām iezīmēm? Var teikt, ka esmu sapratis, kāda veida futbolu spēlē Latvijā un ko no manis gaida. «Jelgava» spēlē ātru, agresīvu futbolu. Daudz pielietojam presingu, katram aizsardzībā ir sava vieta un pienākumi. Nav ierastā Dienvidamerikas haosa, kad visi skrien uzbrukumā, bet aizsardzībā paliek tukšums. Mums ir interesanta komanda, kurā ir labi spēlētāji, un ar katru spēli kļūstam ar-

vien labāki. Manuprāt, mums jāspēlē drošāk – vairāk jādarbojas ar bumbu, jāsaspēlējas, jāveido uzbrukumi. Pārāk bieži paļau jamies uz pretinieku kļūdām, lai gan varētu iespējas radīt sev paši. Vai zini, ko komandas galvenais treneris vēlas no tevis? Jā, viņš to man ir skaidri pateicis. Katrā spēlē jāpalīdz komandai uzvarēt. Nav svarīga pozīcija, kurā darbojies, svarīgi ir, kā tu vari padarīt komandu labāku. Visbeidzot – kādi ir tavi mērķi, ko vēlies sasniegt ar komandu? Viss ir ļoti vienkārši – uzvarēt Latvijas čempionātā un izcīnīt kausu. Domāju, ka mēs to varam izdarīt, ja katrs spēlē iegulda savas labākās īpašības. Daudziem vienkārši ir jāsāk sev noticēt – kā cilvēkam, kā futbolistam un personībai. fk

Rejs Išikava Dzimis: 1987. gada 10. februārī Augums: 162 cm Svars: 60 kg Pozīcija: centra pussargs Iepriekšējie klubi: 1993 – 1998 Jokohamas «F Marinos» (Japāna) 1999 – 2001 «Esporte Fujisawa» (Japāna) 2001 – 2005 «P.S.T.C. Londrina» (Brazīlija), «Potuguesa Londrinense» (Brazīlija), «Roma Apucarana» (Brazīlija), «Parana Clube» (Brazīlija) 2005 – 2009 «Mitre Perez» (Argentīna), «Excrusionistas» (Argentīna), «Argentino Rosario» (Argentīna) 2010 «UD Tegueste» (Spānija), «Uranga» (Argentīna) 2011 «North York Astros» (Kanāda) 2012 FK «Jelgava»

Kādi bija pirmie iespaidi par Latviju, Jelgavu un komandu? Pirms devos uz Latviju, par šo zemi neko nezināju – nedz par laika apstākļiem, nedz par kaut ko citu. Kad ierados uz pārbaudēm, laika apstākļi vēl bija labi, taču, kad ierados otro reizi, pirmais, kas nāca prātā: sasodītais aukstums! Bija ļoti auksts, visur sasnidzis, neesmu auksta laika piekritējs. Pašlaik pie Jelgavas jau esmu pieradis, esmu sajutis pat mājīgumu. Komandā ir lieliska atmosfēra, un tas visu atvieglo. Ir jauki, ja ir kāds, ar ko parunāt. Par komunikāciju – vai taisnība, ka tu centies apgūt vairākas valodas? Jā, man ir krievu–japāņu vārdnīca, pēc kuras cenšos kaut ko iemācīties. Nedaudz palīdz arī www.fkjelgava.lv

FK «Jelgava»

Top grāmata par Jelgavas futbola vēsturi Futbola entuziasts Arnis Ērmanis pie grāmatas sagatavošanas strādājis trīs gadus. Kaut arī daudz materiālu bija apkopoti, trūkstošos posmus aizpildīt nav bijis viegls uzdevums. Liela daļa materiālu savākti, apkopojot Jelgavas un Rīgas bibliotēkās pieejamo informāciju, tomēr vislielākais atbalsts nācis no futbola veterāniem un viņu radiniekiem. Īpašas atzīmēšanas vērti ir tādi bijušie futbolisti un sporta entuziasti kā J.Gusarovs, A.Cīrulis, A.Libaņovs, A.Upenieks, J.Raģis, J.Vilks, O.Fogelis, H.Kress, E.L.Krūmiņš, V.Ņesterenko, P.Rumjancevs, I.Ķincis, V.Velomo un Ē.Beraģis.

Vai tu zini, ka... Pirmo reizi Jelgavas vārds futbolā skaļāk izskanēja pirms 100 gadiem, kad Jelgavas «Landesschule» junioru turnīrā pieveica vienu no Rīgas spēcīgākajām komandām «Ķeizarmežs». 1922. gadā Jelgavas «Kurzemes riteņbraucēju biedrībai» ierādīja zemesgabalu netālu no dzelzceļa – tur tā ierīkoja futbola laukumu, kuru vēl šodien pazīstam kā «Daugavas» stadionu. 1924. gadā Jelgavā pirmo reizi viesojās ārvalstu futbola komanda. Angļu eskadras kuģa «H.M.S. Curacoo» apkalpes vienība pārspēja Jelgavas futbola klubu ar rezultātu 5:0. Pēc Otrā pasaules kara LPSR čempionāta A klasē Jelgavas komanda «Latvenergo» pirmo reizi spēlēja 1951. gadā. 1954. gada novembrī Jelgavā sāka darboties sporta skola. Kā futbola treneris tajā sāka strādāt A.Pols. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados Jelgavas čempionātā spēlēja 10 – 12 komandas. Šīs spēles norisinājās uz lielā laukuma. 1968. gadā par LPSR čempioniem un kausa ieguvējiem Brocēnu «Starta» sastāvā kļuva Jelgavas futbola audzēkņi V.Pļešanovs, P.Kitčenko un spēlējošais treneris I.Kozlovs. 1988. gadā Jelgavas «RAF» pēc četru gadu pārtraukuma (arī komanda «Automobilists» pārstāvēja RAF rūpnīcu) spēlēja LPSR čempionāta A klasē, kļūstot par čempioniem un kausa ieguvējiem. Pēc neatkarības atjaunošanas pirmajā Latvijas čempionātā 1992. gadā Jelgavas «RAF» tikai pārspēlē ar rezultātu 2:3 Rīgas «Skonto» zaudēja cīņu par čempiontitulu. 2003. gadā Latvijas čempionāta 1. līgā spēlēja divas Jelgavas komandas – FK «Viola» un FK «RAF». Pirms 2004. gada sezonas abas komandas apvienojās un izveidoja FK «Jelgava».

«Jelgavas ASK» – 1929. gada labākā Zemgales komanda Daugavas stadionā.

Par autoru Arnis Ērmanis Dzimis 1955. gada 2. maijā Jelgavā Futbolu spēlējis Rīgas «VEF» zēnu un «Radiotehniķa» jauniešu komandās; «Radiotehniķa» pieaugušo komandā LPSR čempionāta A klasē; Jelgavas «Automobilista» komandā LPSR B klasē Jelgavas čempions (1977. un 1978. gadā), kausa ieguvējs (1977. gadā) «Automobilista» sastāvā Laikraksta «Sports» ilggadējs ārštata autors un futbola statistiķis Līdzautors grāmatām «Latvijas futbola vēsture» (2000. gada izdevums) un «Latvijas futbolam 100» (2006. gada izdevums) Piedalījies ekspozīcijas «Latvijas hokejam – 80» izveidē, kura arēnā «Rīga» tika atklāta 2011. gada decembrī Piedalās spēļu programmiņu veidošanā Latvijas valstsvienības un FK «Jelgava» spēlēm

Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados tika aizsākta tradīcija: pirms futbola sezonas komandas devās gājienā cauri pilsētai. Šī tradīcija saglabājās līdz pat sešdesmitajiem gadiem. 30

Autors aicina atsaukties arī citus futbola entuziastus, kuriem zināmi interesanti fakti par pilsētas futbola vēsturi, zvanot pa tālruni 26594213. www.fkjelgava.lv

Profesionāli poligrāfijas pakalpojumi t lielu tirāžu periodiskie izdevumi, katalogi, avīzes, reklāmas materiāli t darbu pirmsdrukas pārbaude, digitālo paraugnovilkumu izgatavošana t piegāde

Tālr. 67607174 t e-pasts: print@reneprint.lv t www.reneprint.lv