TOPOŠĀ LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS MUZEJA KOLEKCIJA
Anta Pence, Dita Pence Stīvenam pa pēdām. Instalācija – pārvietojama kino iekārta 2,4x6,5x2,3 m Trīs statīvi ar elektromotoriem, plastikāta figūriņas ar krāsainiem gaismas filtriem, ekrāns, prožektors, divas kino afišas (augstspiedums). Skaņa – mūzikas popūrijs. Darbs veidots izstādei “Mūsdienu utopija” (2001, Rīga, Teātra muzejs). Eksponēts: “Rīga 800” (2001, Rīga, Birža), Baltijas laikmetīgās mākslas biennāle Sybaris (Ščecina, Polija), Time will show (2008, Flensburga, Vācija), “Krājums II“ (2010, Rīga, galerija “VKN“) / Uphill to Mexico. Installation – a portable film projector 2.4x6.5x2.3 m Three tripods with electric engines, plastic figurines with colour light filter, screen, spotlight, two film posters (letterpress). Sound – musical medley. Work created for the exhibition Contemporary Utopia (2001, Riga, Theatre Museum). Displayed: Riga 800 (2001, Riga), Stock Exchange building), Baltic Contemporary Art Biennial Sybaris (Szczecin, Poland), Time will show (2008, Flensburg, Germany), Collection II (2010, Riga, Gallery VKN)
KINO UTOPIJAS VALDZINĀJUMS THE CHARM OF CINEMA UTOPIA Stella Pelše Mākslas zinātniece / Art Historian
Anta Pence ir Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komuni kācijas nodaļas, bet Dita Pence – Scenogrāfijas nodaļas absol vente, un abu radošais tandēms ir samērā regulāri papildinājis Latvijas laikmetīgās mākslas ainu ar multimediāliem projek tiem, kam raksturīga plaša izteiksmes līdzekļu amplitūda un spontāna iedvesmošanās no tipiskām dzīves situācijām. “Samērā retos gadījumos šajā paaudzē radušies darbi, kuros būtu apvienots fantāzijas lidojums un skaudra dokumentalitāte, kuros humors un rotaļīgums būtu savienots ar analītisku kon ceptuālismu un kuros būtu skats uz vairākiem “laikmetiem”, kuri vienlaicīgi un paralēli pastāv šodienas Latvijā.”1 Šis atzi nums par hipotētiskas slavenības jubilejas akciju peldošajā galerijā “Noass” (radošais vakars “Vecajam mērkaķim – 100” kopā ar Daci Džeriņu, 2002) raksturo arī citus abu māsu projektus. Laikmetīgās mākslas centra projektā re:publica (2003) spoguļstikla stendi Torņakalna un Zasulauka stacijās apspē lēja universālo sevis aplūkošanas refleksu; Antas Pences darbs “Kompozīcija ar četriem A4 dokumentiem” (izstāde “Vielmaiņa”, 2009) preparēja biroja ikdienu – papīrgriezējā iznīcināto A4 dokumentu atlikumus, savukārt abu kopdarbs “Gaisma kabeļa galā” (Cēsu mākslas festivāls, 2009) aplūkoja
78
71 / 10
Anta Pence is a graduate of the Department of Visual Com munication of the Art Academy of Latvia, meanwhile Dita Pence is graduate of the Department of Scenography of the Academy, and their creative tandem has fairly regularly enriched the scene of Latvian contemporary art with multi-media projects which are characterised by a wide range of means of expression and spontaneous inspiration from typical life situations. “On somewhat rare occasions this generation has cre ated works which unite both flights of fantasy and stark documentary, where humour and playfulness link up with ana lytic conceptualism, and where there is a view of several “eras” which exist simultaneously and in parallel in present-day Latvia.”1 This conclusion about the jubilee event marking the anniversary of a hypothetical celebrity held in the floating gallery Noass (the creative evening ‘100th Anniversary of Old Monkey’ together with Dace Džeriņa, 2002) characterises other projects by the two sisters as well. The stands made of plate glass which were exhibited in Torņakalns and Zasulauks railway stations within the frame work of project re:publica (2003), organised by the Latvian Centre for Contemporary Art, addressed the common reflex of looking at oneself; Anta Pence’s work Kompozīcija ar četriem A4 dokumentiem (‘Composition with four A4 documents’, at the exhibition Vielmaiņa / ‘Metabolism’, 2009) involved the dissection of daily office routine, that is the remains of A4 sheets of paper cut in a paper shredder, while the joint work Gaisma kabeļa galā (‘Light at the End of the Cable’, Cēsis Art Festival, 2009) addressed the parallels of cable and tunnel in the context of technological and public crises. The work Uphill to Mexico (2001) was created for the exhibition Mūsdienu utopija (‘Contemporary Utopia’, 2001) and, according to the