Kristīne Kursiša (1) Ārpus kontroles III (Time out) Instalācija. Fragments / Out of Control III (Time Out) Installation. Fragment 2009 (2) Ārpus kontroles V Instalācija / Out of Control V Installation 2009 (3) Priekšplānā: Ārpus kontroles IV Instalācija / In the foreground: Out of Control IV Installation 2009
1
2
māksliniecisko valodu veido joprojām vēl ne gluži tradicionāli māk slas izteiksmes veidi – instalācijas, asamblāžas, redīmeidi – jo biezā dziļdomīga konceptuālisma mērcē. Tiesa, pioniera lomu Latvijā šajā jomā liktenis viņai nav atvēlējis, jo šis lauciņš jau sen piepildīts ar vare nu “dinozauru” paaudzi (Oļegs Tillbergs, Kristaps Ģelzis, Aija Zariņa, Ojārs Pētersons, Andris Breže u. c.) un viņu patiesi monumentālajiem darbiem, no kuriem daudzus tāpat piemeklējis agrīnā Marsela pisuāra ceļš. Taču Kristīnei Kursišai ir izdevies izslīpēt tādas savas mākslas kristāla šķautnes, kur jau teju gribētos pieminēt Swarovski firmas produktu mirdzumu, ja vien tie pārāk neasociētos ar kiča un glamūra pasauli, ar kuru gan mākslinieces sniegumu nekādi nevarētu saistīt (vismaz ne šo saldo jēdzienu pilsoniskajā nozīmē). Viņai latviešu instalāciju mākslas vāgneriskajam korim ir izdevies pievienot smalku mocartiski šampanisku vieglumu un eleganci. Kā jau tas iegājies šādās ekspozīcijās, arī “Almā” valda aristokrā tiski atturīgs mākslas darbu blīvums, un pāris telpās vērojamas tikai kādas četras instalācijas. Preses relīze paskaidro, ka šeit tiek piedāvāts “vizuāls inscenējums ar skaidri formulētu vēstījumu, kurā Kristīne Kursiša multimediālās instalācijās un mehāniskos objektos intīmi un asprātīgi pauž savu attieksmi pret cilvēka vēlēšanos kontrolēt nekontrolējamo, – par vīrieša un sievietes atšķirīgo uztveres modeli, kas bieži rada nekontrolējamas situācijas, par sabiedrības normām, par savu jūtu un domu nemitīgu kontrolēšanu, ko sauc par toleranci jeb iecietību, par to, ka visu patieso domu un jūtu izteikšana būtu “nāves numurs” un gala rezultātā beigtos ar sociālu pašnāvību.” Māksliniecei ir iespaidīga izglītības bagāža – divi Latvijas Mākslas akadēmijas diplomi un Latvijas Kultūras akadēmijā gūtas iemaņas kino režijā. Jau izstādes ievadā to netieši apliecina videoinstalācija diviem ekrāniem “Ārpus kontroles I (Viņš, Viņa)”, kur filigrāni izstrā dātā attēlu sekvencē rotē mēms, it kā uz un ap lielu uzstādījuma vāzi koncentrēts mīmikas dialogs viena jauna pāra starpā. Vēstījums pauž kādu dramatisku pretrunu un spriedzi. Anotācijā māksliniece to pa skaidro: ”Ja (..) vajadzētu kvalificēt sievietes un vīrieša attiecības, tās viennozīmīgi būtu drāma. Viens no aizkustinošākajiem vīriešu kontroles veidiem ir sievietes pārliecināšana ar loģikas palīdzību, kā arī mēģinājumi paredzēt vai konstruēt tās uzvedības modeļus. savukārt 32
69 / 09
already shown in dozens of international exhibitions, to much critical acclaim) at the elite Alma Gallery, in the embassy district of Riga. A reference to Duchamp here is not inappropriate: Kursiša’s creative language is made up of means of expression not yet considered conven tional – installations, assemblages, readymades, all under a rich sauce of thoughtful conceptualism. Admittedly, fate has not granted Kursiša the role of being the Latvian pioneer in this area: the field has long been populated by a mighty generation of “dinosaurs” (Oļegs Tillbergs, Kristaps Ģelzis, Aija Zariņa, Ojārs Pētersons, Andris Breže et al.) and their truly monumental works, many of which have gone the way of that Duchamp urinal. But Kursiša has managed to perfect such fine crystal facets of her art that one would almost be inclined to invoke the bril liance of the production of the Swarovski company – were it not so closely associated with the world of kitsch and glamour, which has nothing at all in common with this artist’s work (at least not in the bourgeois sense of these saccharine concepts). She has managed to bring into the Wagnerian choir of Latvian installation art a delicate Mozartesque champagne-like lightness and elegance. As has become common with such shows, the exhibit at Alma Gallery is also governed by aristocratic restraint in the way that the works of art are spaced out, and a couple of rooms hold just some four instal lations. The press release explains that this is “a visual production with a clearly formulated message, in which Kristīne Kursiša, through multimedia installations and mechanical objects, intimately and wittily expresses her take on the human desire to control the uncontrollable – of the essentially different male and female models of perception, which often produce uncontrollable situations; of social norms; about that incessant controlling of one’s own emotions and thoughts that is called tolerance; about the fact that the expression of all honest thoughts and emotions would be something of a ‘death leap’ and would eventu-ally end in social suicide.” The artist has an impressive baggage of education – two degrees from the Latvian Academy of Art, and film direction skills acquired at the Latvian Academy of Culture. At the very start of the exhibit this is indirectly manifested in the two-screen video installation Ārpus kontroles I (Viņš, Viņa) (‘Out of Control I (He, She)’), in which the mute