AFIŠA / LISTINGS
5
(5) Gender Check Sievišķības un vīrišķības atspoguļojums Austrumeiropas mākslā Museum Moderner Kunst Stiftung Ludwig Wien www.gender-check.at Līdz 14.02.2010. Kā strādnieki tika attēloti sociālistisko valstu plakātos? Kā tika portretēti “varoņi” oficiālajā Austrumei ropas mākslā 20. gs. 60. gados? Kādu vietu ieņēma sievietes – mākslinieces pēc 1989. gada? Kā attēli ietekmē mūsu redzējumu par dzimumu atšķirību? Izstāde Gender Check parāda, kā sievietes un vīrieši tika attēloti bijušajās padomju valstīs. Projekta ietvaros veiktajos pētījumos, izstādē, simpozijā (13. un 14. novembrī) un katalogā aplūkotas abas puses – oficiālā un neoficiālā māksla, aptverot valstis no Bal tijas līdz Kaukāzam laika periodā no 60. gadiem līdz Berlīnes mūra krišanai 1989. gadā, kā arī darbi, kas tapuši pēdējo divdesmit gadu laikā. Kuratore (Berlīnē dzīvojošā belgradiete) Bojana Pejiča (Bojan Pejić) un 24 eksperti no dažādām val stīm izstādei atlasījuši 400 eksponātus, to skaitā gleznas, skulptūras, instalācijas, fotogrāfijas, plakā tus, kino un video darbus. Vairāk nekā 200 izstādes mākslinieku veido ekspozīciju, kurā skatāma mākslas vēstures lappuse, kas līdz pat šai dienai lielākoties bijusi nezināma un ir būtisks papildinājums mūs dienu dzimtes studiju pētījumiem. Līdz 60. gadiem strādnieki – heroiskais vīrietis un sieviete – bija dominējošās figūras sociālistiskā reālisma mākslas tradīcijā. Iecerētā realitāte – “bez dzimuma sabiedrība”, ko propagandēja valsts, – tika atmaskota, un par to ironizēja tālaika neoficiālā māksla. Sekojot kolektīvās valsts utopiskajai estē tikai, no oficiālās mākslas atšķirīgās individuālās tendences iespējams atrast lokālos līmeņos, kas,
periodiski raisot naidīgas atbildes reakcijas, radīja platformu nonkonformistu mākslai. 70. gadu sāku mā sievišķības un vīrišķības ideāli tika pārvērtēti pēc pagātnes propagandistu klišejām: subjektivitāte un augošā pašpārliecība raisīja atklāti demonstrētu sek sualitāti, uzjundot heteroseksuālisma un vīrišķības heroisko ideālu jautājumu. “Bezdzimuma sabiedrība” neatspoguļoja vien līdzību starp māksliniekiem – vīriešiem un sievietēm. Tikai 70. gados sievietes – mākslinieces, kuras iesaistījās lomu klišeju konfrontācijā, uzmanību pievērsa ar performancēm un bodiārtu. 80. gados šis attīstības virziens, kas tiek dēvēts par “latento feminismu”, zaudēja nozīmību kā neokonservatīvās glezniecības uztveres rezultāts. Līdztekus dzimumu emancipā cijai, mākslā pakāpeniski pieauga jauno mediju – fotogrāfijas, kino, video un performances – loma. Sāka izvirzīties arvien vairāk sieviešu – mākslinieču. Līdz ar komunisma režīma sagrūšanu 90. gadu sākumā Austrumeiropā palielinājās nacionālisma, kapitālisma, reliģijas un patriarhālisma tendences. Izcīnītā neatkarība veidojās roku rokā ar uzspies tām neokonservatīvām idejām, drīz vien kļūstot par mākslas darbu tematiku. Šovinistu kritika, militārā, sieviešu nīšanas un ksenofobijas ideoloģija ieviesās feminisma teorijas kontekstā. Sāka izplatīties homo seksualitāte. Klišejas par mātišķumu un tradicionālajiem reliģiozi iedvesmotajiem ideāliem par sieviš ķību un patriarhālajām varas struktūrām nokļuva kritikas krustugunīs. Latviju izstādē pārstāv Arnis Balčus, Zenta Dzividzinska, Andris Grīnbergs (Andreja Granta, Māras Brašmanes un Ata Ieviņa performanču dokumen tācijas), Helēna Heinrihsone, Ieva Iltnere, Mihails Korņeckis, Zenta Logina, LN Sieviešu līga, Sarmīte Māliņa, Felicita Pauļuka, Džemma Skulme, Aija
Zariņa, Indulis Zariņš. Lietuvu pārstāv Stasis Krasausks (Stasis Kra sauskas), Nomeda un Ģedimins Urboni (Nomeda, Gediminas Urbonas), Egle Rakauskaite (Egle Rakaus kaitė), Marija Terese Rožanskaite (Marija Terese Rožanskaitė), Arvīds Šaltenis (Arvydas Šaltenis), Šarūns Sauka (Šarūnas Sauka), Mindaugs Skudutis (Mindaugas Skudutis), Virgilijus Šonta (Virgilijus Šonta) un citi. Igauniju pārstāv Group F.F.F.F., Leonhards Lapins (Leonhard Lapin), Marju Mutsu (Marju Mutsu), Marks Raidpere (Mark Raidpere), Sirje Runge (Sirje Runge), Evi Tihemetsa (Evi Tihemets), Mare Tralla (Mare Tralla), Valie Export Society, Mari Lānemetsa (Mari Laanemets), Kadi Estland un citi. Sagatavoja Elīna Dūce
SCOPE Miami 02.–06.12.2009. Miami www.scope-art.com Galerija “Bastejs“ no Scope Basel dodas uz Scope Miami. Ikvienā Scope mākslas gadatirgū, kas notiek septiņas reizes gadā septiņās dažādās pasaules pilsētās, galveno vietu ieņem jaunā laikmetīgā māksla. Šoreiz “Bastejs“ ASV publikai piedāvā savu komerciāli veiksmīgāko mākslinieku darbus: Fran českas Kirkes un Rituma Ivanova gleznas, kas bija apskatāmas galerijas ekspozīcijā Rīgā no 2009. gada 4. novembra. Sagatavoja Zane Oborenko
69 / 09