Meza autoceli

Gusts Ašmanis, Māris Neicinieks, Andris Neimanis, Anda Purviņa, Indulis Skrebelis, Nora Šukīte, Jānis Upens

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

0HçD DXWRFHĆ€X OLHWRWăM /90 GDUELQLHN MÄ“s bieĹži dzirdam, ka infrastruktĹŤra ir attÄŤstÄŤbas mugurkauls un ka bez ceÄźiem nav iespÄ“jama attÄŤstÄŤba. TÄ mÄ“dz teikt, runÄ jot gan par valstu, gan daĹžÄ du tautsaimniecÄŤbas nozaru konkurÄ“tspÄ“ju.

KÄ tad ir ar meĹžu? TieĹĄi tÄ pat. Cik maksÄ augstvÄ“rtÄŤgs, kvalitatÄŤvs lapegles kokmateriÄ ls SibÄŤrijas plaĹĄajos meĹžos? Necik. TÄ ekonomiskÄ vÄ“rtÄŤba ir 0, jo pie ĹĄÄŤ kokmateriÄ la nav iespÄ“jams nokğōt – tur nav ceÄźu.

MeĹža autoceÄźu tÄŤkls LatvijÄ , tÄ blÄŤvums, kvalitÄ te un pÄ rdomÄ tÄ attÄŤstÄŤba ir tas priekĹĄnoteikums, kÄ pÄ“c Latvijas meĹžsaimniecÄŤba spÄ“j konkurÄ“t ar milzÄŤgajiem kaimiņvalstu meĹžu resursiem. MeĹžs ir mĹŤsu valsts galvenÄ bagÄ tÄŤba, bet, lai bagÄ tÄŤbu saprÄ tÄŤgi apsaimniekotu, pie tÄ s ir jÄ tiek. Pie meĹža var piekğōt pa meĹža autoceÄźiem, bet arÄŤ ar tiem, tÄ pat kÄ ar meĹžu, ir jÄ prot apieties – tie pareizi jÄ uzbĹŤvÄ“ un pareizi jÄ kopj. Nereti Latvijas meĹžos var redzÄ“t ceÄźus, kas sabojÄ ti, tos nesaudzÄŤgi ekspluatÄ“jot, un pamesti, jo vairs nav lietojami.

MeĹža apsaimniekoĹĄanas cikla laikÄ ĹĄÄ di ceÄźi aizaug un pazĹŤd. Ĺ ÄŤ rokasgrÄ mata apkopo vairÄ ku gadu garumÄ iegĹŤto pieredzi, tÄ lasÄŤtÄ jam sniegs ieskatu un veidos izpratni par to, kas ir meĹža autoceÄźi, kÄ pÄ“c tos vajag bĹŤvÄ“t un kÄ to vislabÄ k izdarÄŤt, kÄ vissaudzÄŤgÄ k lietot un visrĹŤpÄŤgÄ k kopt.

Indris StulpÄ ns, LVM MeĹžsaimniecÄŤba, meĹža infrastruktĹŤras direktors

1

2

Meža autoceļu rokasgrāmata

6DWXUV

5 6 6

1

Ievads Par rokasgrāmatu Meža autoceļu nozīme mežsaimniecībā

2

Meža autoceļu plānošana Meža autoceļu tīkla optimālā blīvuma aprēķināšana Meža autoceļu tīkla attīstības plānošana Ietekmes uz vidi novērtējums Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izmantošana Meža meliorācijas sistēmu nozīme

10 10 12 14 17 17

3

Meža autoceļa būvniecība Meža autoceļu projektēšana Meža autoceļa būvniecības tehnoloģijas Galvenie izmantojamie būvmateriāli

19 20 28 38

4

Meža autoceļa ekspluatācija Prasības meža infrastruktūras objektu lietotājiem Nepareizas ekspluatācijas izraisītie meža autoceļu bojājumi Pozitīvie meža autoceļu ekspluatācijas piemēri MAC ekspluatācijas ietekme uz konstrukciju – nestspēja

45 46 47 50 52

Meža autoceļu rokasgrāmata

5

Meža autoceļa uzturēšana Meža autoceļa ekspluatācijas ilgums MAC ikdienas uzturēšana Bojājumi meža autoceļu konstrukcijās Ikdienas uzturēšanas darbi Tiltu uzturēšana

55 56 58 60 63 78

6

Nestandarta risinājumi Kokmateriālu izmantošana MAC būvniecībā Mobilā drupināmā iekārta Cauruļu saišķi

83 84 84 85

7

Pielikumi Darba aizsardzība un vides aizsardzība Saīsinājumi Termini

87 88 91 92

3

4

Meﾅｾa autoceﾄｼu rokasgrﾄ［ata

Meﾅｾa autoceﾄｼu rokasgrﾄ［ata

,HYDGV

5

6

Meža autoceļu rokasgrāmata

3DU URNDVJUăPDWX Meža autoceļu rokasgrāmatas mērķis ir iepazīstināt gan AS “Latvijas valsts meži” (LVM) darbiniekus, gan sadarbības partnerus, gan arī citas interešu grupas ar meža autoceļiem, to plānošanu, būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu. Konstatējot meža autoceļu bojājumus tā palīdzēs izvērtēt, kā tie radušies un kā tos novērst, lai meža autoceļi kalpotu pēc iespējas ilgāk.

Rokasgrāmatā izmantotie zīmējumi un fotogrāfijas palīdz izprast un uzskatāmi parāda gan meža autoceļu plānošanas un būvniecības procesus, gan arī ikdienas uzturēšanas darbus. Grāmatā tiek skaidrotas arī darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības, kuras uzņēmums stingri ievēro jau kopš meža autoceļu plānošanas brīža.

Interesanta ikvienam lasītājam šķitīs sadaļa par nestandarta risinājumiem meža autoceļu būvniecībā, kurus LVM izmēģina un ievieš savā darbībā.

Rokasgrāmata izmantojama gan meža infrastruktūras objektu apsaimniekošanas praktiskajā darbā, gan arī kā papildu mācību līdzeklis atbilstošo nozaru profesionālo izglītības iestāžu un augstskolu studentiem.

Meža autoceļu rokasgrāmata ir tapusi kā AS “Latvijas valsts meži” attīstības projekts.

0HçD DXWRFHƀX QR]ĦPH PHçVDLPQLHFĦEă Kā minēts 2003. gadā izdotajā “Meža enciklopēdijā”, “meža autoceļi ir iekšējie mežsaimniecības ceļi, kas savienojas ar valsts, pašvaldību un citu uzņēmumu ceļiem. Meža autoceļi tiek izmantoti kompleksai mežu apsaimniekošanai, t.i., vienlaikus gan kokmateriālu transportam, gan mežsaimniecisko, meža apsardzības un aizsardzības darbu veikšanai, gan medību saimniecības un rekreācijas vajadzībām. Pietiekami biezs, atbilstoši transporta ritošajam sastāvam projektēts un būvēts, kā arī pareizi ekspluatēts meža autoceļu tīkls nodrošina ritmisku un ekonomisku autotransporta darbu un kompleksu meža apsaimniekošanu.” (A. Drēska, 198. lpp.).

LVM apstiprinātājos normatīvajos dokumentos meža autoceļš ir atbilstoši tehniskajiem parametriem uzbūvēts komersanta ceļš ar segu vai bez segas, kas nodrošina meža apsaimniekošanu un ir ekspluatējams ar maksimālo vienas ass tilta slodzi 10 t visu gadu, izņemot pavasara/rudens šķīdoni. Optimālos mitruma apstākļos MAC nodrošina minimālo nestspēju 70 MPa.

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

7

Par meĹža autoceÄźu uzskatÄ ms arÄŤ dabiskais grunts ceğť – iebraukta vieta, kas izmantojama meĹža apsaimniekoĹĄanai tikai optimÄ los mitruma apstÄ kÄźos, nodroĹĄinot minimÄ lo nestspÄ“ju 45 MPa. MeĹža autoceÄźa pamatuzdevums ir nodroĹĄinÄ t meĹža apsaimniekoĹĄanu pilnÄ meĹža apsaimniekoĹĄanas cikla garumÄ .

MeĹža autoceÄźu bĹŤvniecÄŤba no ekonomiskÄ viedokÄźa ir pamatota, ja potenciÄ lie ieguvumi pÄ“c uzbĹŤvÄ“ĹĄanas ir lielÄ ki, nekÄ bĹŤvniecÄŤbÄ un ekspluatÄ cijÄ ieguldÄŤtie lÄŤdzekÄźi.

MHçVDLPQLHFÄŚEDV LHJXYXPL QR PHçD DXWRFHĆ€D t LPLNBUFSJÇ‹MV QJFWFĂ?BOBT J[NBLTV TBNB[JOÇ‹KVNT no pieveĹĄanas ceÄźa garuma samazinÄ ĹĄanÄ s; t JFTQÇ–KB QJFHÇ‹EÇ‹U LPLNBUFSJÇ‹MVT NÇ–OFĂ?VT HBEÇ‹ bez pÄ rtraukumiem, izņemot pavasara/rudens ťġčdoni; t NFäB LÇ‹ Ç&#x;QBĂ?VNB WÇ–SUÇ&#x;CBT QBMJFMJOÇ‹Ă?BOÇ‹T t JFHVWVNJ NFäB VHVOTESPĂ?Ç&#x;CBJ VO VHVOTE[Ç–TÇ&#x;CBJ t JFHVWVNJ NFEÇ&#x;CV TBJNOJFDÇ&#x;CBJ t JFHVWVNJ SFLSFÇ‹DJKBJ t J[MÇ&#x;E[JOÇ‹UBT TMPE[FT V[ NFäBVE[Ç–N BQ FTPĂ?JFN MAC vai citu ÄŤpaĹĄnieku autoceÄźiem;

1. ,HYDGV

t TPDJÇ‹MJF JFHVWVNJ

2

0HçD DXWRFHƀX SOăQRåDQD

9

0HçD DXWRFHƀX SOăQRåDQD

2

Meža autoceļu rokasgrāmata

10

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

0HçD DXWRFHĆ€X SOăQRĂĽDQD MeĹža autoceÄźu plÄ ns tiek veidots, pamatojoties uz ekonomisko izvÄ“rtÄ“jumu, ievÄ“rojot vides un sociÄ los aspektus. MeĹža autoceÄźu plÄ noĹĄanÄ LVM izťġir divus lÄŤmeņus – stratÄ“ÄŁisko un taktisko lÄŤmeni.

StratÄ“ÄŁiskajÄ lÄŤmenÄŤ aprēġina meĹža autoceÄźu tÄŤkla optimÄ lo blÄŤvumu un nosaka, cik daudz katrÄ meĹžsaimniecÄŤbÄ nepiecieĹĄams bĹŤvÄ“t jaunus meĹža autoceÄźus, lai sasniegtu optimÄ lo blÄŤvumu. TaktiskajÄ lÄŤmenÄŤ meĹža autoceÄźu tÄŤkla izvietojumu plÄ no konkrÄ“tÄ vietÄ un laikÄ .

0HçD DXWRFHĆ€X WÄŚNOD RSWLPăOă EOÄŚYXPD DSUÄ?Ć‚LQÄƒĂĽDQD MeĹža autoceÄźu tÄŤkla blÄŤvumu raksturo ceÄźa lineÄ rie kilometri simts hektÄ ros meĹža zemes. AS “Latvijas valsts meĹžiâ€? ir veikts meĹža autoceÄźu optimÄ lÄ blÄŤvuma aprēġins. OptimÄ ls MAC blÄŤvums ir tÄ ds meĹža autoceÄźu daudzums kilometros, pie kura rodas vislielÄ kÄ ieņēmumu pieauguma un izdevumu pieauguma starpÄŤba.

Ieņēmumu pieaugums tiek balstÄŤts uz kokmateriÄ lu pieveĹĄanas izmaksu samazinÄ jumu, savukÄ rt izdevumu pieaugums – uz meĹža autoceÄźu ikdienas uzturÄ“ĹĄanas izmaksu palielinÄ jumu, palielinoties kopÄ“jam meĹža autoceÄźu garumam. Ieņēmumu kalkulÄ cijÄ netiek ietverta meĹža apsardzÄŤbas un medÄŤbu saimniecÄŤbas apstÄ kÄźu

uzlaboĹĄanÄ s, kÄ arÄŤ meĹžkopÄŤbas izmaksu samazinÄ jums no meĹža autoceÄźu blÄŤvuma palielinÄ ĹĄanÄ s.

IegĹŤstot ieņēmumu–izdevumu starpÄŤbas izmaiņu vÄ“rtÄŤbas daĹžÄ dam autoceÄźu blÄŤvumam, tiek noteikts punkts, pie kura ieņēmumu–izdevumu starpÄŤba sasniedz vislielÄ ko vÄ“rtÄŤbu. Ieņēmumu–izdevumu starpÄŤbas daĹžÄ dÄ s vÄ“rtÄŤbas daĹžÄ dam autoceÄźu blÄŤvumam ir iespÄ“jams attÄ“lot grafikÄ .

KÄ redzams grafikÄ , sasniedzot meĹža ceÄźu blÄŤvumu 1,5 km uz 100 ha meĹža, prognozÄ“jams, ka ikgadÄ“jÄ s meĹža infrastruktĹŤras uzturÄ“ĹĄanas izmaksas pÄ rsniegs ceÄźu blÄŤvuma palielinÄ ĹĄanas radÄŤto ieņēmumu pieaugumu, lÄŤdz ar to optimÄ lais meĹža ceÄźu blÄŤvums

LVM ir 1,5 km uz 100 ha meĹža.

2010. gadÄ LVM valdÄŤjumÄ esoĹĄo meĹžu apsaimniekoĹĄanu nodroĹĄinÄ ja 10 140 km meĹža autoceÄźu un 5 600 km dabisko brauktuvju. Tas kopÄ sastÄ da blÄŤvumu 1,12 km uz 100 ha meĹža.

2SWLPăODLV PHçD FHĆ€D EOÄŚYXPV LU PDLQÄŚJV OLHOXPV MR Wă DSUÄ?Ć‚LQă LHWLOSVW ĂĽÄƒGL PDLQÄŚJL IDNWRUL t LPLNBUFSJÇ‹MV DFOB t HSBOUT TNJMUT DFOB t EFHWJFMBT DFOB

Meža autoceļu rokasgrāmata

11

Ieņēmumu – izdevumu starpības izmaiņas, atkarībā no meža autoceļu blīvuma

1,0015

1,0005

1,0000

0,9995

0,9990

0,9985

0,9980

0,9975 1,00

1,10

1,20

1,30

1,40

1,50

1,60

1,70

1,80

Meža autoceļu blīvums, km uz 100 ha

1,90

2,00

2,10

2,20

2. 0HçD DXWRFHƀX SOăQRåDQD

Ieņēmumu-izdevumu starpības pieaugums, Ls uz 1m3

1,0010

12

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

0HçD DXWRFHĆ€X WÄŚNOD DWWÄŚVWÄŚEDV SOăQRĂĽDQD OptimÄ lais meĹža ceÄźu blÄŤvuma rÄ dÄŤtÄ js, kÄ arÄŤ nosacÄŤjums, ka cirsmas viduspunkts neatrodas tÄ lÄ k par 800 m no meĹža autoceÄźa, tiek izmantoti kÄ vadlÄŤnijas, lai izveidotu ceÄźus konkrÄ“tÄ teritorijÄ Â â€“ veiktu MAC attÄŤstÄŤbas tÄŤkla plÄ noĹĄanu.

6RĆ€L PHçD DXWRFHĆ€X WÄŚNOD L]YHLGÄ?

4PMJT 1BĂ?SFJ[Ç–KÇ‹T TJUVÇ‹DJKBT kartÄ“ĹĄana Tiek izveidots kartogrÄ fiskais materiÄ ls ar ĹĄÄ du informÄ ciju: r UFSJUPSJKBT TBEBMÇšKVNT QÇ‘D apsaimniekoĹĄanas galvenajiem mÄ“rġiem (dabas aizsardzÄŤba; rekreÄ cija; meĹžsaimniecÄŤba); r FTPĂ˜JF -7. NFĂ&#x;B BVUPDFÇĄJ EBCJTkie grunts ceÄźi, citu ÄŤpaĹĄnieku ceÄźi; r BQTBJNOJFLPKBNJF NFĂ&#x;B kvartÄ li; r UVWdžLP HBEV DJSTNBT r EBCJTLJF Ă˜ÇžÇ‘SĂ˜ÇĄJ m VQFT F[FSJ purvi, infrastruktĹŤras objekti (dzelzceğť, gÄ zes vads, u.c.).

4PMJT ,PLNBUFSJÇ‹MV transportÄ“ĹĄanas virziena un intensitÄ tes plÄ noĹĄana r 5JFL QSPHOP[Ç‘UT LPLNBUFSJdžMV transportÄ“ĹĄanas virziens no cirsmÄ m, ņemot vÄ“rÄ sortimentu potenciÄ lÄ s piegÄ des vietas.

r /PUFJLUJ QJFTMÇ‘HVNB QVOLUJ valsts reÄŁionÄ lajiem un galvenajiem autoceÄźiem. r /PUFJLUB QMdžOPUdž LPLNBUFSJdžMV transportÄ“ĹĄanas intensitÄ te.

4PMJT ."$ UFIOJTLÇ‹T kategorijas noteikĹĄana Noteikta meĹža autoceÄźa tehniskÄ kategorija (M1–M5) atkarÄŤbÄ no plÄ notÄ s kokmateriÄ lu transportÄ“ĹĄanas intensitÄ tes.

4PMJT #ÇźWOJFDÇ&#x;CBT QSJPSJUÇ‹UFT noteikĹĄana Noteikta bĹŤvniecÄŤbas/rekonstrukcijas prioritÄ te atkarÄŤbÄ no meĹža apsaimniekoĹĄanas vajadzÄŤbÄ m.

4PMJT *LEJFOBT V[UVSÇ–Ă?BOBT darbu plÄ noĹĄana AnalizÄ“ esoĹĄÄ meĹža autoceÄźu tÄŤkla stÄ vokli, lai atbilstoĹĄi tam, noteiktu nepiecieĹĄamos ikdienas uzturÄ“ĹĄanas darbus.

4PMJT Citu ÄŤpaĹĄnieku autoceÄźu izmantoĹĄana Tiek plÄ nota arÄŤ citu ÄŤpaĹĄnieku, galvenokÄ rt valsts un paĹĄvaldÄŤbu, ceÄźu izmantoĹĄana. Tiek slÄ“gti sadarbÄŤbas lÄŤgumi, kas Äźauj izmantot citu ÄŤpaĹĄnieku ceÄźus kokmateriÄ lu transportÄ“ĹĄanai un uzliek par pienÄ kumu nepasliktinÄ t un saglabÄ t to tehnisko stÄ vokli.

Lai nepieÄźautu plÄ noto darbÄŤbu bĹŤtisku ietekmi uz vidi, MAC bĹŤvi neplÄ no: r Natura 2000 un citu ÄŤpaĹĄi aizsargÄ jamu dabas teritoriju rezervÄ ta, stingrÄ , regulÄ“jamÄ , dabas lieguma un dabas parka zonÄ s, ja tas nav paredzÄ“ts ÄŞADT dabas aizsardzÄŤbas plÄ nÄ , individuÄ lajos aizsardzÄŤbas un izmantoĹĄanas noteikumos; r NJLSPMJFHVNPT VO NFEǧV SJFTUV mikroliegumu buferzonÄ ; r ÇšQBĂ˜J BJ[TBSHdžKBNP TVHV VO biotopu atradnÄ“s.

Meža autoceļu rokasgrāmata

13

Valsts galvenais autoceļš Valsts reģionālais autoceļš Pieslēguma punkti

Meža autoceļi ar dažādu transportējamo kokmateriālu apjomu (m3) līdz 5000 5000 līdz 20000 20000 līdz 50000 50000 līdz 100000

2. 0HçD DXWRFHƀX SOăQRåDQD

Meža autoceļu tīkls ar pieslēguma punktiem

14

Meža autoceļu rokasgrāmata

,HWHNPHV X] YLGL QRYďUWďMXPV Plānojot MAC būvniecību, katram meža autoceļam tiek sagatavots “Ietekmes uz vidi novērtējums”, kur tiek izvērtēta: r JFUFLNF V[ ǚQBØJ BJ[TBSHdžKBmām dabas teritorijām, t.sk.

Natura 2000; r JFUFLNF V[ NJLSPMJFHVNJFN UP buferzonām, īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm; r JFUFLNF V[ EBCJTLBKJFN NFßB biotopiem, to koncentrācijas vietām un citiem aizsargājamiem biotopiem; r JFUFLNF V[ ǷEFOTUFDǑN VO ūdenstilpēm; r JFUFLNF V[ BVHTOJ r JFUFLNF V[ LVMUǷSBT QJFNJOFLļiem, to aizsargjoslām, vēstures, dabas un vides objektiem; r JFUFLNF V[ BJOBWBT WJ[VdžMBKdžN īpašībām.

Ietekmes uz vidi novērtējumā tiek doti papildu nosacījumi MAC būvniecības rezultātā radītās nelabvēlīgās ietekmes novēršanai un samazināšanai.

Nepieciešamības gadījumā ietekmes uz vidi novērtējumam tiek pievienoti sugu un biotopu aizsardzības jomas sertificētu ekspertu atzinumi.

Ietekmes uz vidi novērtējuma neatņemama sastāvdaļa ir MAC shēma ar blakus esošajiem objektiem, kurus var ietekmēt ceļa būvniecība.

Sākot gatavot ietekmes uz vidi vērtējumu, informāciju par plānoto darbību ievieto LVM mājas lapā. Ieinteresētās puses desmit darba dienu laikā var iesniegt jautājumus un priekšlikumus, kas tiek izvērtēti un iespēju robežās iekļauti ietekmes uz vidi vērtējumā.

Meža autoceļu rokasgrāmata

15

Meža autoceļa shēma

Dabiskais meža biotops

Mikrolieguma buferzona

Mikroliegums

Valsts autoceļš

Pieslēguma punkts valsts autoceļam

Meža autoceļa būvniecība

Dabiskais grunts ceļs

2. 0HçD DXWRFHƀX SOăQRåDQD

Dabas liegums

16

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

UBCVMB 1Ç–D OP[Ç&#x;NFT LMBTJĂśDÇ–UP DFÇŚV UFIOJTLÇ‹T LBUFHPSJKBT

MaÄŁistrÄ lo MAC tehniskÄ kategorija

PlÄ notais izvedamo kokmateriÄ lu apjoms gadÄ (m3)

PrognozÄ“tÄ gada vidÄ“jÄ diennakts intensitÄ te (kokvedÄ“ji/24h)

MAC sega

MAC segas minimÄ lÄ nestspÄ“ja

M1

virs 200 000

Virs 23

Asfaltbetons; ťġembas; grants– ťġembu maisčjums.

250 MPa

M2

100 000–200 000

12–22

Šġembas; grants–ťġembu maisÄŤjums; drupinÄ ta grants.

200 MPa

M3

50 000–100 000

6–12

Šġembas; grants–ťġembu 150 MPa maisÄŤjums; drupinÄ ta grants; grants.

M4

lÄŤdz 50 000

LÄŤdz 6

Šġembas; grants–ťġembu 100 MPa maisÄŤjums; drupinÄ ta grants; grants.

M5

lÄŤdz 50 000 vai nav plÄ nots izvest kokmateriÄ lus

LÄŤdz 6

Dabiskais grunts ceğť.

45 MPa

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

17

Ĺ˝HRJUÄƒĂ€VNăV LQIRUPăFLMDV VLVWÄ?PDV L]PDQWRĂĽDQD ĢeogrÄ fiskÄ s informÄ cijas sistÄ“ma (ĢIS) ir viens no bĹŤtiskÄ kajiem MAC apsaimniekoĹĄanas plÄ noĹĄanas instrumentiem. ĢIS ietver visu nepiecieĹĄamo informÄ ciju par MAC gan ÄŁeogrÄ fiskÄ , gan tekstuÄ lÄ veidÄ .

SistÄ“mas mÄ“rġis ir nodroĹĄinÄ t pÄ“c iespÄ“jas kvalitatÄŤvÄ ku informÄ ciju kokmateriÄ lu piegÄ Ĺžu marĹĄrutu plÄ noĹĄanai, kÄ arÄŤ ikdienas un periodiskÄ s uzturÄ“ĹĄanas darbu veikĹĄanai uz meĹža autoceÄźiem. TÄ ietver datus par katru MAC – atraĹĄanÄ s vietu, nosaukumu, garumu, platumu, seguma veidu, nobrauktuvju, paplaĹĄinÄ jumu un apgrieĹĄanÄ s laukumu vietÄ m, kÄ arÄŤ caurtekÄ m un tiltiem, to stÄ vokli.

MeĹža autoceÄźam ir jÄ nodroĹĄina virszemes ĹŤdens uztverĹĄana un novadÄŤĹĄana no ceÄźa klÄ tnes uz sÄ ngrÄ vjiem.

TÄ pÄ“c projektÄ“jot ir jÄ izvÄ“las risinÄ jums ĹŤdens aizvadÄŤĹĄanai no sÄ ngrÄ vjiem, tÄ , lai ĹŤdeni varÄ“tu novadÄŤt uz tuvÄ ko promteku. Lai to varÄ“tu izdarÄŤt ir svarÄŤgi, lai pirms ceÄźu bĹŤvniecÄŤbas meĹža meliorÄ cijas sistÄ“mas bĹŤtu labÄ stÄ voklÄŤ vai arÄŤ bĹŤtu veikta meĹža meliorÄ cijas sistÄ“mu renovÄ cija vai rekonstrukcija. Tas ievÄ“rojami samazinÄ s bĹŤvniecÄŤbas izmaksas, nodroĹĄinÄ s iespÄ“ju veikt bĹŤvdarbus arÄŤ nelabvÄ“lÄŤgos laika apstÄ kÄźos un pagarinÄ s meĹža autoceÄźa kalpoĹĄanas ilgumu.

&HĆ€DP NDLWÄ? WUÄŚV OLHWDV t ÇźEFOT OP BVHĂ?BT t ÇźEFOT OP BQBLĂ?BT t ÇźEFOT OP TÇ‹OJFN

2. 0HçD DXWRFHĆ€X SOăQRĂĽDQD

0HçD PHOLRUăFLMDV VLVWÄ?PX QR]ÄŚPH

18

Meﾅｾa autoceﾄｼu rokasgrﾄ［ata

3

3

Meža autoceļu rokasgrāmata

0HçD DXWRFHƀD EŗYQLHFĦED

19

20

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

0HçD DXWRFHĆ€D EĹ—YQLHFÄŚED MAC bĹŤvniecÄŤbÄ tiek izdalÄŤti divi veidi: jauna ceÄźa bĹŤve un esoĹĄÄ ceÄźa rekonstrukcija.

Jauna ceÄźa bĹŤve notiek vietÄ s, kur iepriekĹĄ nav bijis meĹža apsaimniekoĹĄanai piemÄ“rota meĹža autoceÄźa.

CeÄźa rekonstrukcija tiek veikta uz esoĹĄÄ meĹža ceÄźa, kura tÄ lÄ ko ekspluatÄ ciju nodroĹĄinÄ t tikai ar ikdienas vai periodiskÄ s uzturÄ“ĹĄanas darbiem nav iespÄ“jams.

0HçD DXWRFHĆ€X SURMHNWÄ?ĂĽDQD MeĹža autoceÄźu bĹŤvniecÄŤbai vai rekonstrukcijai ir nepiecieĹĄams apstiprinÄ ts meĹža autoceÄźa bĹŤves vai rekonstrukcijas tehniskais projekts.

6RĆ€L PHçD DXWRFHĆ€X SURMHNWÄ?ĂĽDQă 4PMJT 1MÇ‹OPUÇ‹ DFÇŚB UFIOJTLP parametru noteikĹĄana Sagatavo trases shÄ“mu, nosaka ceÄźa tehniskos parametrus (garumu, platumu).

4PMJT 1MÇ‹OPUÇ‹T CÇźWFT JFUFLNFT uz vidi novÄ“rtÄ“jums Sagatavo IVN, kurÄ ir noteikts, kÄ di nosacÄŤjumi jÄ ievÄ“ro, veicot ceÄźa bĹŤvdarbus.

4PMJT $FÇŚV BQTFLPĂ?BOB EBCÇ‹ Apseko dabÄ plÄ noto vietu, precizÄ“ trases novietojumu, plÄ no

nobrauktuves, maiņas vietas un apgrieĹĄanÄ s vietas.

4PMJT *FTOJFHVNT CÇźWWBMEÇ– lai saņemtu “PlÄ noĹĄanas un arhitektĹŤras uzdevumuâ€?

PaĹĄvaldÄŤbas bĹŤvvaldÄ“, kuras teritorijÄ atrodas MAC, nosĹŤta iesniegumu par plÄ noto darbÄŤbu un projektÄ“ĹĄanas uzsÄ kĹĄanu. BĹŤvvalde izdod “PlÄ noĹĄanas un arhitektĹŤras uzdevumuâ€?, kurÄ nosaka, kas ir jÄ ievÄ“ro, veicot projektÄ“ĹĄanu, kÄ arÄŤ tÄ s institĹŤcijas, ar kurÄ m jÄ saskaņo tehniskais projekts.

4PMJT 1SPKFLUÇ–Ă?BOBT V[EFWVNB TBTUÇ‹EÇ&#x;Ă?BOB AtbilstoĹĄi iepriekĹĄ saņemtajiem nosacÄŤjumiem, sagatavo projektÄ“ĹĄanas uzdevumu.

4PMJT 1SPKFLUǖ�BOBT JFQJSLVNT Izsludina iepirkumu projektēťanai.

IzvÄ“rtÄ“jot pretendentu iesniegumus, nosaka uzvarÄ“tÄ ju.

4PMJT -Ç&#x;HVNT QBS QSPKFLUÇ–Ă?BOV 1SPKFLUÇ–Ă?BOB NoslÄ“dz lÄŤgumu par projektÄ“ĹĄanu.

ProjektÄ“tÄ jam ierÄ da objektu dabÄ . Saskaņo projekta risinÄ jumus ar institĹŤcijÄ m, kuras noteica paĹĄvaldÄŤbas bĹŤvvalde.

4PMJT 1SPKFLUB QJFÇŹFNĂ?BOB ProjektÄ“tÄ js saskaņotu projektu iesniedz pasĹŤtÄŤtÄ jam. Projektu pÄ rbauda un ja nepiecieĹĄams, uzdod projektÄ“tÄ jam veikt labojumus.

4PMJT "QTUJQSJOÇ‹UT meĹža autoceÄźa bĹŤves vai rekonstrukcijas tehniskais projekts BĹŤves vai rekonstrukcijas tehnisko projektu apstiprina tad, kad tas ir sagatavots atbilstoĹĄi lÄŤguma nosacÄŤjumiem.

Meža autoceļu rokasgrāmata

21

3. 0HçD DXWRFHƀX EŗYQLHFĦED

Projektējamais meža autoceļš ar ceļa elementiem

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

PrasÄŤbas jaunbĹŤvÄ“jamo un rekonstruÄ“jamo MAC projektÄ“ĹĄanai nosaka MeĹža infrastruktĹŤras projektÄ“ĹĄanas tehniskie noteikumi, kas reÄŁistrÄ“ti Latvijas nacionÄ lajÄ standartizÄ cijas institĹŤcijÄ â€œLatvijas standartsâ€?. Ĺ o noteikumu mÄ“rġis ir nodroĹĄinÄ t saimnieciskajai darbÄŤbai atbilstoĹĄas konstrukcijas MAC.

7HKQLVNLH ULVLQăMXPL 0$& SURMHNWRV CeÄźa konstrukcija MeĹža autoceÄźa konstrukcija ietver zemes klÄ tni, ceÄźa segu, ĹŤdens atvades sistÄ“mas un citus elementus. r "UCJMTUPĂ˜J SFMKFGBN UJFL QSPKFLUÇ‘UJ V[CÇ‘SVNJ WBJ JFSBLVNJ 6[CÇ‘SVNV HSVOUT UJFL JFHǡUB SPLPU TdžOHSdžWKVT WBJ pievedot no ierakuma. r (SdžWKB OPHdž[FT TMÇšQVNT NJO r 5SBTFT QPTNPT BS [FNV HSVOUT OPUVSÇšCV LǡESB JS KdžQBSFE[ UFIOJTLJF SJTJOdžKVNJ LBT QBMJFMJOB [FNFT LMdžUOFT noturÄŤbu. Tehniskie risinÄ jumi ir ĹĄÄ di: grunts apmaiņa, ÄŁeosintÄ“tisko materiÄ lu izmantoĹĄana, Ĺžagaru, faĹĄÄŤnu pÄ rklÄ ji vai cita tehnoloÄŁija. r $FÇĄB LMdžUOFT QMBUVNV OPTBLB TBTUdžEPU QSPKFLUÇ‘Ă˜BOBT V[EFWVNV 5BT JS BULBSÇšHT OP QMdžOPUdžT TBJNOJFDJTLdžT darbÄŤbas un intensitÄ tes.

MAC konstrukcija CeÄźa klÄ tne Brauktuve

m

i

:1 n1

3-4%

mi

,5

CeÄźa grÄ vis

n1

Zemes klÄ tne CeÄźa konstrukcija CeÄźa trases platums

:1,

h

CeÄźa grÄ vis

3-4%

NogÄ ze Nomale

NogÄ ze Nomale

22

5

Meža autoceļu rokasgrāmata

23

Ceļa trase Ceļa trases platumu nosaka, summējot projektējamās ceļa klātnes, grāvja un atbērtnes joslu platumu, ūdens ņemšanas vietas, kā arī paredzamās krautuvju vietas. Vidēji 17–23 metri.

Ceļa sega Meža autoceļiem saskaņā ar pasūtītāja norādījumiem projektē grants, dolomīta šķembu vai drupinātas grants materiāla segumu.

Ceļa segas nestspējas un zemes klātnes noturības aprēķinos jāpieņem aprēķina slodze uz transportlīdzekļa maksimāli noslogoto asi – 100 kN.

Ceļa ass

0,5 m Nomale

4,5 m Brauktuve 5,5 m Ceļa klātne 17–23 m Ceļa trase

3. 0HçD DXWRFHƀX EŗYQLHFĦED

Ceļa trase vietā bez krautuves

24

Meža autoceļu rokasgrāmata

Ceļa trase vietā ar krautuvi

0,5 m Nomale

4m Forvardera pārvietošanās josla

5–6 m Kokmateriālu novietošanas josla

4,5 m Brauktuve

5–6 m Kokmateriālu novietošanas josla

9–10 m

5,5 m

9–10 m

Krautuve

Ceļa klātne

Krautuve

Ceļa segas konstrukcija

Grants segums

m

i

:1 n1

mi n1

,5

:1,

5

Drenējošās smiltis slānis

Esošā grunts

4m Forvardera pārvietošanās josla

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

25

Nobrauktuves Nobrauktuvju parametri (rÄ diuss, garums) tiek projektÄ“ti atbilstoĹĄi ceÄźa platumam, nobrauktuves nozÄŤmei.

UBCVMB /PCSBVLUVWFT QBSBNFUSJ

NP, m

Nobrauktuves platums, m

MinimÄ lais rÄ diuss, m

Nobrauktuves garums, m

3,5

3,5

10

15–20

4,5

4,5

10

15–20

5,5

4,5

10

15–20

7,5

4,5

10

15–20

IzmainÄŤĹĄanÄ s vietas Lai nodroĹĄinÄ tu transporta lÄŤdzekÄźu izmainÄŤĹĄanos, redzamÄŤbas attÄ lumÄ tiek paredzÄ“ts brauktuves paplaĹĄinÄ jums ar aprēġinu, lai kopÄ“jais platums sasniegtu astoņus metrus. Maiņas vietas var bĹŤt kÄ atseviťġi ceÄźa elementi vai var bĹŤt apvienotas ar nobrauktuvÄ“m un apgrieĹĄanÄ s vietÄ m.

ApgrieĹĄanÄ s vietas Lai nodroĹĄinÄ tu transportlÄŤdzekÄźiem iespÄ“ju apgriezties braukĹĄanai pretÄ“jÄ virzienÄ , tiek projektÄ“tas apgrieĹĄanÄ s vietas. Parasti tÄ s ir T–veida vai apÄźveida. ĹŞdens novadÄŤĹĄanas sistÄ“mas JÄ nodroĹĄina virszemes ĹŤdens uztverĹĄana un novadÄŤĹĄana no ceÄźa klÄ tnes un sÄ ngrÄ vjiem, lai saglabÄ tu ceÄźa konstrukcijas nestspÄ“ju un noturÄŤbu. IzvÄ“loties risinÄ jumu ĹŤdens novadÄŤĹĄanai, tiek ņemta vÄ“rÄ iespÄ“ja novadÄŤt to uz tuvÄ ko promteku.

CeÄźa aprÄŤkojums CeÄźa aprÄŤkojumÄ ietilpst: ceÄźa zÄŤmes, vertikÄ lie apzÄŤmÄ“jumi, atvairbarjeras, vÄ rti.

3. 0HçD DXWRFHƀX EŗYQLHFČED

Nobrauktuves projektÄ“ ik pÄ“c 300–400 metriem vai pÄ“c vajadzÄŤbas, kvartÄ lstigu krustojumos tÄ s var bĹŤt savietotas ar autotransporta maiņas vietÄ m.

26

Meža autoceļu rokasgrāmata

T–veida apgriešanās laukums ar paplašinājumu

Meža autoceļu rokasgrāmata

27

3. 0HçD DXWRFHƀX EŗYQLHFĦED

Apļveida apgriešanās laukums ar rādiusu 15 m

28

Meža autoceļu rokasgrāmata

0HçD DXWRFHƀD EŗYQLHFĦEDV WHKQRORžLMDV Meža autoceļu būve vai rekonstrukcija katrā konkrētā objektā tiek veikta atbilstoši apstiprinātajam tehniskajam projektam. Meža ceļu būvniecības process tiek organizēts atbilstoši 23.10.2001. MK noteikumiem Nr. 446. “Būvnoteikumi darbiem autoceļu tīklā”, kas izdoti saskaņā ar 10.08.1995. “Būvniecības likumu”. Būvdarbi veicami atbilstoši akceptētam būves tehniskajam projektam un AS “Latvijas valsts meži” apstiprinātām “Meža autoceļu būvniecības specifikācijām”.

7UDVHV DWEUĦYRåDQD QR DSDXJXPD

r 5FIOJTLBKdž QSPKFLUdž QMdžOPUBKPT apjomos ceļa trasē tiek izzāģēti koki un krūmi. r $JSØBOBT BUMJFLBT LBT BQHSǷUJOB ceļu būvi, projektētājs paredz izvest no trases. r $JSØBOBT BUMJFLBT WBS UJLU izvestas tālākai pārstrādei vai nokrautas joslā gar meža malu, vai atsevišķos posmos “nenoturīga grunts” kalpo kā uzbēruma pamatnes nostiprinājums.

Atbrīvota ceļa trase, ciršanas atliekas ir aizvestas

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

29

7UDVHV DWMDXQRĂĽDQD X]VăNRW EĹ—YGDUEXV

Atjaunota ceÄźa piketÄ Ĺža

7UDVHV DWEUÄŚYRĂĽDQD QR FHOPLHP XQ RUJDQLVNăV JUXQWV

MinerÄ lÄ s gruntÄŤs celmi ir traucÄ“klis ceÄźu bĹŤvei un tie ir jÄ novÄ c.

Izņēmuma gadÄŤjumÄ nenoturÄŤgÄ gruntÄŤ ir pieÄźaujams risinÄ jums atstÄ t celmus zem klÄ tnes, tÄ stiprinot konstrukcijas nestspÄ“ju.

Celmu novÄ kĹĄanas darbus veic ar ekskavatoru, buldozeru vai citu lÄŤdzvÄ“rtÄŤgu tehniku.

Trases atbrÄŤvoĹĄana no celmiem ar ekskavatoru

3. 0HçD DXWRFHƀX EŗYQLHFČED

Balstoties uz projektÄ“tÄ ju ierÄŤkotajiem trases nostiprinÄ juma punktiem, atjauno trases ass lÄŤniju un piketÄ Ĺžu. Ĺ ie ir atskaites punkti ceÄźa elementu nosprauĹĄanai dabÄ (laukumi, nobrauktuves, ceÄźa platums utt.). PÄ rbauda projektÄ“tÄ ju ierÄŤkoto augstuma atzÄŤmju atbilstÄŤbu un kvalitÄ ti. PiketÄ Ĺžu ieteicams iznest Ä rpus aktÄŤvÄ s bĹŤvdarbu zonas. PiketÄ Ĺžu mÄ“ra pa projektÄ“to ceÄźa asi. Darbu gaitÄ iznÄŤcinÄ tos nostiprinÄ jumus svarÄŤgi ir nekavÄ“joties atjaunot.

30

Meža autoceļu rokasgrāmata

Celmus novieto atbilstoši tehniskajā projektā norādītajam, parasti tā ir josla aiz ceļa sāngrāvja. Celmus novietojot, svarīgi ir ievērot: r DFMNJ LSBVKBNJ QǑD JFTQǑKBT blīvāk, r DFMNV LSBVUOFT BVHØBJ JS KdžCǷU nolīdzinātai, r DFMNV LSBVUOǑ SFMKFGB [FNdžLBjās vietās ir jābūt pārrāvumam, lai nodrošinātu brīvu ūdens plūsmu uz sāngrāvi.

Ja projektā paredzēts, celmus noglabā norokot. Izrakto grunti tad izmanto ceļa klātnes būvdarbiem. Celmus nedrīkst norakt zem ceļa klātnes.

Ja celmus paredzēts izmantot tālākai pārstrādei, celmu krautnes veido vietās, kur netiek plānoti būvdarbi.

Svarīgi ievērot projektā paredzētās vietas, kur celmu laušana nav nepieciešama – josla aiz sāngrāvja, ceļa trases posmi pār kūdrājiem. Rekonstruējamajiem objektiem ar jau esošu ceļa sāngrāvi nav ieteicams grāvja nogāzē lauzt lielus celmus ar caurmēru virs 30 cm.

Meža zemsedzē esošā organiskā grunts no ceļa trases parasti tiek novākta vienlaikus ar

Ar buldozeru atbrīvota ceļa trase

celmiem. Šo grunti novieto aiz ceļa sāngrāvja atbērtnē kopā ar celmiem vai izlīdzina būvlaukumā. Ja objektā iegūst melnzemi nogāžu nostiprināšanai, tad tiek veidotas pagaidu krautnes ārpus aktīvās būvdarbu zonas.

Meža autoceļu rokasgrāmata

31

=HPHV NOăWQHV EŗYH

Ierakuma izstrāde

Ceļa klātnes veidošana, rokot sāngrāvi

ar iespējami mazāku organisko vielu sastāvu. Nederīgais materiāls – saknes, velēnas, kūdra, melnzeme – novietojams grāvja atbērtnē.

Grāvja atbērtnes ir jānolīdzina.

Reljefa zemākajās vietās ir jāizveido ievalces virsūdeņu novadīšanai grāvī.

Zemes klātnes būve, izstrādājot ierakumu ar buldozeru, notiek, pārvietojot grunti uzbērumā. Ja izstrādātā grunts ir jāpārvieto tālāk par 100 metriem, tad ierakuma izstrādi veic ar ekskavatoru un pārved ar autotransportu.

3. 0HçD DXWRFHƀX EŗYQLHFĦED

Ekonomiski apsvērumi liek zemes klātni meža ceļu būvē veidot no objektā iegūtas grunts. Zemes klātni veido reizē ar ceļa sāngrāvju rakšanu un no sāngrāvjos vai ierakumos iegūtas grunts.

Ceļa grāvjiem jānodrošina ūdens savākšana no ceļa klātnes un piegulošās teritorijas, kā arī tā aizvadīšana.

Ja ceļa klātne tiek veidota no sāngrāvjos iegūtās grunts, grāvja rakšanas laikā ir nepieciešama grunts šķirošana. Klātnes būvēšanai izmantojama grunts

32

Meža autoceļu rokasgrāmata

zaru fašīnas, apaļkoku klājumu. Šādi risinājumi vienmērīgi izkliedē slodzi uz lielāku laukumu, tā nodrošinot atbilstošo noturību uz vājas nestspējas gruntīm. Šādās vietās var nerakt sāngrāvjus, lai mazinātu kūdras izspiešanu uz sāniem un kūkumu veidošanos klātnē.

Sagatavotai zemes klātnei jābūt noblīvētai un ar izveidotu profilu.

&DXUWHNX LHEŗYH

Zemes klātne

Veicot zemes klātnes būvi māla, nefiltrējošās gruntīs, nedrīkst pieļaut grunts materiāla pārmirkšanu. Pārvietotais māls iespējami ātrāk jānoplanē ar šķērskritumu un jānoblīvē, lai neveidotos iespēja uzkrāties nokrišņu ūdeņiem. Pirms ierakuma izstrādes nodrošina ūdens atvadi.

Pārvarot posmus ar kūdras slāni, tehniskajā projektā var tikt piedāvāti risinājumi klātnes būvei ar vai bez atkūdrošanas.

Atkūdrošanu un grunts nomaiņu lieto nelielu, lokālu kūdras ieslēgumu pārvarēšanai, piemē-

ram, ja kūdras ieslēgums ceļa trasei ir tikai vienā sānā.

Atkūdrojumu aizpilda ar grunti, kas ūdenī saglabā pietiekamu noturību, lai var pārvietoties tehnika. Aizpildīšanu veic, no vienas malas izspiežot ūdeni.

Būvējot ceļa klātni vietās ar vienmērīgu kūdras slāni un kūdras biezumu virs 0,5 metriem, lieto metodi, kas paredz celmu atstāšanu ceļa trasē. Šādā gadījumā zemes klātni būvē no pievestas grunts. Var izmantot pamatni nostiprinošu materiālu iebūvi – ģeorežģi, ģeotekstilu,

Caurtekas nodrošina ūdens plūsmu zem ceļa.

Izvēloties caurtekas diametru, ir jāveic aprēķini maksimālajam iespējamajam ūdens caurplūdes daudzumam konkrētajā vietā.

Meža ceļu būvē tiek izmantotas caurtekas no dzelzsbetona, plastmasas un metāla.

Iespēju robežās caurteku pamatu nepieciešams būvēt uz minerālgrunts. Pamatam jābūt noblīvētam, būvētam no projektā paredzētā materiāla un paredzētajos parametros.

Caurteku būvbedres aizbēršanai izmantojama viendabīga grunts bez akmeņiem. Būvbedres aizbēršanai vēlams lietot līdzīgu

Meža autoceļu rokasgrāmata

grunti, kāda ir izmantota blakus esošās zemes klātnes būvniecībā.

Aizbēršana jāveic, grunti blīvējot pa kārtām no abām caurtekas pusēm. Šo prasību īpaši svarīgi ievērot metāla un plastmasas caurtekām.

Caurtekai jābūt taisnai visā tās garumā. Iebūves augstumam jānodrošina netraucēta ūdens plūsma.

Ceļa segas biezums virs caurtekas ir nepieciešams ne mazāks kā 0,5 m.

Caurteku galos klātnes nogāzes nostiprina pret izskalošanos ar betonu, laukakmeņiem un augu zemi.

3. 0HçD DXWRFHƀX EŗYQLHFĦED

Plastmasas caurtekas iebūve uz sagatavotas pamatnes

33

Saskrūvējama tērauda caurteka

34

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

'UHQÄ?MRĂĽÄƒ VDOL]WXUÄŚJă VOÄƒĆ„D EĹ—YÄ?ĂĽDQD

VietÄ s, kur zemes klÄ tne tiek bĹŤvÄ“ta no grunts ar zemÄ m filtrÄ cijas ÄŤpaĹĄÄŤbÄ m, tiek veidots ceÄźa segas drenÄ“joĹĄais slÄ nis no pievesta smilts materiÄ la vai dabÄŤga smilts–grants maisÄŤjuma.

DrenÄ“joĹĄÄ , salizturÄŤgÄ slÄ Ĺ†a bĹŤvÄ“ĹĄanai izmanto smilts materiÄ lu ar noteiktÄ m filtrÄ cijas vai granulometriskÄ m ÄŤpaĹĄÄŤbÄ m.

DrenÄ“joĹĄais slÄ nis no ceÄźa konstrukcijas novada ĹŤdeni uz sÄ ngrÄ vjiem. ĹŞdens ceÄźa konstrukcijÄ ieplĹŤst no zemes klÄ tnes pavasara atkusuma laikÄ , pa grunts kapilÄ riem zemes klÄ tnÄ“ (ja zemes klÄ tne veidota no mÄ lainas vai putekÄźainas grunts), un nokriťņu ĹŤdenim izsĹŤcoties cauri ceÄźa segumam.

DrenÄ“joĹĄais slÄ nis pilda arÄŤ siltumizolÄ cijas funkcijas. Tas mazina zemes klÄ tnes sasalĹĄanu ziemas laikÄ , tÄ dÄ“Äź to var saukt arÄŤ par salizturÄŤgo slÄ ni.

SvarÄŤgi, lai ceÄźa sÄ ngrÄ vja tekne vai ilgstoĹĄi stÄ voĹĄa ĹŤdens lÄŤmenis bĹŤtu zemÄ ks par drenÄ“joĹĄÄ slÄ Ĺ†a apakĹĄÄ“jo robeĹžu.

BĹŤvÄ“tam drenÄ“joĹĄam, salizturÄŤgam slÄ nim ir jÄ bĹŤt sablÄŤvÄ“tam un ar izveidotu profilu.

Smilts drenÄ“joĹĄÄ slÄ Ĺ†a bĹŤvÄ“ĹĄana

Grants segas bōvēťana

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

35

*UDQWV YDL ĂĽĆ‚HPEX VHJDV EĹ—YÄ?ĂĽDQD

1RJÄƒĂ§X SODQÄ?ĂĽDQD QRVWLSULQÄƒĂĽDQD

6[CǡWÇ‘UBT DFÇĄB LMdžUOFT V[CÇ‘ruma un ierakumu nogÄ zÄ“m ir jÄ bĹŤt lÄŤdzenÄ m un ar atbilstoĹĄu slÄŤpumu. JÄ nodroĹĄina pilna ĹŤdens notece. To panÄ k, veicot nogÄ zes virsmas lÄŤdzinÄ ĹĄanu un planÄ“ĹĄanu pÄ“c tam, kad uzbĹŤvÄ“ta ceÄźa konstrukcija.

NenoturÄŤgÄ s gruntÄŤs, lai mazinÄ tu klÄ tnes materiÄ la izskaloĹĄanos, veic nogÄ Ĺžu nostiprinÄ ĹĄanu.

NogÄ Ĺžu nostiprinÄ ĹĄanai izmanto

NogÄ Ĺžu planÄ“ĹĄana

melnzemi ar zÄ lÄ ju sÄ“ju vai daĹžÄ dus ÄŁeosintÄ“tiskos materiÄ lus. AtbilstoĹĄi grunts apstÄ kÄźiem nogÄ Ĺžu nostiprinÄ ĹĄana var tikt paredzÄ“ta visÄ ceÄźa garumÄ vai atseviťġos nenoturÄŤgos posmos.

%Ĺ—YGDUERV L]PDQWR PDWHULăOXV NDV DWELOVW QRWHLNWDL Ă€OWUăFLMDL YDL JUDQXORPHWULVNăP ÄŚSDĂĽÄŚEăP

3. 0HçD DXWRFHƀX EŗYQLHFČED

CeÄźa segas virsÄ“jÄ kÄ rta uzņem transportlÄŤdzekÄźa slodzi un pÄ rnes to uz dziÄźÄ kiem ceÄźa konstrukcijas slÄ Ĺ†iem.

Segas virskÄ rtu meĹža autoceÄźos bĹŤvÄ“ no grants vai ťġembu maisÄŤjumiem vienÄ vai divÄ s kÄ rtÄ s uz smilts drenÄ“joĹĄÄ s kÄ rtas vai atbilstoĹĄas grunts zemes klÄ tnes.

CeÄźa segai tiek izmantots materiÄ ls ar noteiktu granulometrisko sastÄ vu un citÄ m noteiktÄ m fizikÄ lÄ m ÄŤpaĹĄÄŤbÄ m. Segas materiÄ lam ir jÄ bĹŤt viendabÄŤgam.

BĹŤvÄ“tai ceÄźa segai ir jÄ bĹŤt sablÄŤvÄ“tai un ar izveidotu ťġērsprofilu.

36

Meža autoceļu rokasgrāmata

ŽHRVLQWďWLVNR PDWHULăOX L]PDQWRåDQD

Meža autoceļu būvē ģeosintētiskos materiālus izmanto galvenokārt šādos gadījumos: zemes klātnes stabilizēšanai, konstruktīvo kārtu atdalīšanai, ceļa konstrukcijas nestspējas palielināšanai un nogāžu nostiprināšanai.

Kārtu atdalīšanai izmanto austo un neausto ģeotekstilu.

Iebūves vietas un iebūves tehnoloģijas atšķiras atkarībā no ražotāja specifikāciju norādījumiem un tehniskā projekta risinājumiem. Vispārējie nosacījumi norāda to, ka šie

Iebūvēts ģeorežģis

Ģeotekstils zem smilts drenējošā slāņa

materiāli klājami uz nolīdzināta un iespēju robežās sablietēta pamata.

Autotransports nedrīkst pārvietoties pa ģeosintētisko materiālu, ja tas nav nosegts ar klātnes nākamo konstruktīvo kārtu.

Lai pārvarētu īpaši nenoturīgas grunts ceļa posmus, iespējams atbilstošas stiprības ģeosintētiskos materiālus klāt uz neatcelmotas joslas pamatnes.

Nogāžu nostiprinājumu izveidošanai izmanto gan sintētiskus, gan augu izcelsmes preterozijas materiālus, kas var būt austi, cauršūti, vai līmēti.

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

37

Ĺ o materiÄ lu viena no galvenajÄ m funkcijÄ m ir nodroĹĄinÄ t nogÄ zi pret izskaloĹĄanos, lÄŤdz saaug noturÄŤgs zÄ lÄ js. BioloÄŁiskie materiÄ li nodroĹĄina labvÄ“lÄŤgu mikroklimatu sÄ“klu dÄŤgĹĄanai, zÄ lÄ ja augĹĄanai un laika gaitÄ noÄ rdÄ s.

DroĹĄÄ kas satiksmes nodroĹĄinÄ ĹĄanai meĹža autoceÄźu tÄŤklu aprÄŤko ar satiksmes organizÄ cijas tehniskajiem lÄŤdzekÄźiem.

MeĹža autoceÄźos tiek uzstÄ dÄŤts ĹĄÄ ds ceÄźa aprÄŤkojums: r DFÇĄB[ÇšNFT r WFSUJLdžMJF BQ[ÇšNÇ‘KVNJ r BUWBJSCBSKFSBT r WdžSUJ

AprÄŤkots tilts un meĹža autoceÄźa posms

3. 0HçD DXWRFHƀX EŗYQLHFČED

&HĆ€D DSUÄŚNRMXPV

38

Meža autoceļu rokasgrāmata

*DOYHQLH L]PDQWRMDPLH EŗYPDWHULăOL 6PLOWLV

r 4NJMUT JS OPHVMVNJF[JT LVSØ sastāv no maziem iežu graudiņiem. Smiltis ir irdens graudiņu maisījums. r 4NJMUT JS EBCJTLT NBUFSJdžMT LVSV iegūst smilts un smilts–grants atradnēs un parasti bez uzlabošanas izmanto būvniecībā.

*UDQWV

r (SBOUT JS SVQKHSBVEBJOT OPHVlumiezis, kas sastāv no noapaļotiem iežu graudiem. Grants graudiņu izmēri ir sākot no 2

mm. Dabā tīra grants praktiski nav sastopama, parasti tā ir sajaukusies kopā ar smilti. r -BJ EBCǚHV HBOUJ WBSǑUV J[NBOtot MAC būvniecībā, lielākoties tā ir jāapstrādā. Pēc iegūšanas karjerā parasti ir nepieciešams uzlabot granulometrisko sastāvu, piejaucot klāt materiālu ar trūkstošajām īpašībām vai nošķirojot prasībām neatbilstošus materiālus. Dažkārt ir sastopamas atradnes, kur iespējams iegūt arī prasībām atbilstošu

materiālu bez turpmākas apstrādes. r %BCǚHBT HSBOUT TBTUdžWdž JS BQBǡBT daļiņas, kas neķīlējas savā starpā. r 0QUJNdžMJ J[NBOUPKBNBJT TBTUdžWT dabā sastopams reti. r 1JF JOUFOTǚWBT TNBHdž USBOTQPSta kustības sega kūkumojas, segā veidojas risas, un grants virsējais slānis staigā, izmirkstot zaudē nestspēju, plūst – jāierobežo transporta kustība. Šī parādība kļūst īpaši izteikta, palielinoties smilts proporcijai kopējā maisījumā.

'UXSLQăWD JUDQWV

r %SVQJOPU UJFL TBTLBMEǚUJ HSBOUǚ esošie apaļie iežu oļi un izveidotas šķembas. Drupina rupjas dabīgas grants visu masu vai no dabīgās grants nošķiroto rupjo frakciju, iegūtās šķembas vēlāk piejaucot pie smalkā grants materiāla.

Smilts

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

39

r ǞFNCBT BS TLBMEÇšUdžN WJSTNdžN saġčlÄ“jas, veidojas blÄŤva sega, kas, pateicoties sÄŤkajÄ m, apaÄźajÄ m daÄźiĹ†Ä m, ir labi planÄ“jama. r %SVQJOdžUBT HSBOUT TFHB JOUFOTÇšvas satiksmes ietekmÄ“ sÄ kotnÄ“jo nestspÄ“ju saglabÄ ievÄ“rojami ilgÄ k par segu no nedrupinÄ ta materiÄ la.

‡ JUDQWV GUXSLQăWDV JUDQWV XQ VPLOWV JUDQXORPHWULVNR VDVWăYX ‡ GUXSLQăWDV JUDQWV GUXSLQăWR GDĆ€LĆ„X GDXG]XPX ‡ VPLOWV Ă€OWUăFLMDV ÄŚSDĂĽÄŚEDV

DrupinÄ tas grants materiÄ ls

3. 0HçD DXWRFHƀX EŗYQLHFČED

DabÄŤga grants

/90 EĹ—YQLHFÄŚEDV VSHFLĂ€NăFLMDV QRVDND EĹ—YGDUERV L]PDQWRMDPăV

40

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

'RORPÄŚWD ĂĽĆ‚HPEDV

r %PMPNÇšUB Ă˜ÇžFNCBT JFHǡTU OP nogulumieĹža, kura galvenÄ sastÄ vdaÄźa (>75%) ir dolomÄŤta minerÄ ls. r -7. CǡWOJFDÇšCBT TQFDJĂąLdžDJKBT bĹŤvdarbos izmantojamÄ m dolomÄŤta ťġembÄ m nosaka granulometrisko sastÄ vu un drupinÄ jumizturÄŤbas ÄŤpaĹĄÄŤbas (LosandĹželosas koeficents). r 1BUFJDPUJFT TBCMÇšWÇ‘UP Ă˜ÇžFNCV berzei un sasaistei, veidojas blÄŤva segas garoza, sÄŤkÄ s daÄźiņas sacementÄ“jas. r 4BVTdž MBJLdž DFÇĄB TFHBT QVUFLÇĄP smalkÄ s frakcijas piesaistÄ s auto

Dolomčta ťġembas

riepÄ m vai nokğōst ceÄźa malÄ s – rezultÄ tÄ ĹĄÄˇembas kğōst vağčgas, rodas bedres. r ǞFNCBT JOUFOTÇšWBT TBUJLTNFT rezultÄ tÄ drĹŤp, mitrÄ laikÄ smalkÄ s frakcijas veido mÄŤkstu, plĹŤstoĹĄu slÄ ni. Satiksme ĹĄÄ dos gadÄŤjumos jÄ ierobeĹžo.

']HO]VEHWRQD FDXUWHNDV r ơEFOTUFÇŠV Ă˜ÇžÇ‘STPĂ˜BOBJ MÇšE[ 2000. gadam izmantoja dzelzsbetona caurtekas. r #ǡWÇ‘KPU E[FM[TCFUPOB DBVSUFkas, svarÄŤgi ir izveidot stingru

r

r

r

r

pamatu. LielÄ kÄ m bĹŤvÄ“m pamati tiek arÄŤ betonÄ“ti.

4BMÇšE[JOdžKVNdž BS FMBTUÇšHBKdžN caurtekÄ m, mazÄ k bĹŤtiska ir caurtekas bĹŤvbedres aizbÄ“rĹĄana un blietÄ“ĹĄana. $BVSUFLV QPTNJ JS TNBHJ LBT sareŞģč transportÄ“ĹĄanu un iebĹŤvi, un lÄŤdz ar to palielinÄ s izmaksas.

1PTNV HBSVNT JS m NFUSJ Ir palielinÄ ts risks, ka posmu savienojumu vietÄ s veidojas defekti. %[FM[TCFUPOB DBVSUFLV QPTNVT ĹĄobrÄŤd izmanto galvenokÄ rt bĹŤvÄ“s, kur caurplĹŤdes nodroĹĄinÄ ĹĄanai nepiecieĹĄami posmi ar diametru, kas lielÄ ks par vienu metru. Ĺ Ä da diametra izstrÄ dÄ jums spÄ“j ekonomiski konkurÄ“t ar elastÄŤgo konstrukciju caurtekÄ m.

Meža autoceļu rokasgrāmata

41

3ODVWPDVDV FDXUWHNDV

3. 0HçD DXWRFHƀX EŗYQLHFĦED

Dubultās dzelzsbetona caurtekas iebūve

r .FßB BVUPDFǡV CǷWEBSCPT WJTplašāk pielietojamās ir plastmasas caurtekas. r .FßB BVUPDFǡV CǷWǑ J[NBOUP tādas plastmasas caurtekas, kurām ir atbilstoša stiprības klase. r 1MBTUNBTBT DBVSUFLBT JS WJFHMBT līdz ar to ērti transportējamas un pārvietojamas būvlaukumā. r "UØǞJSǚCdž OP E[FM[TCFUPOB caurtekām, plastmasas caurtekām ir svarīga precīza caurteku būvbedres aizbēršana un blīvēšana. r "UØǞJSǚCdž OP E[FM[TCFUPOB DBVStekām, plastmasas caurtekas ir drošākas pret izskalošanu.

Plastmasas caurtekas

42

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

9ÄŚWăV WÄ?UDXGD FDXUWHNDV

r 5Ç‘SBVEB DBVSUFLBT NFĂ&#x;B BVUPDFÇĄV bĹŤvdarbos tiek izmantotas kopĹĄ 2000. gada. r 1SBTÇšCBT UÇ‘SBVEB DBVSUFLdžN noteiktas pÄ“c aizsargpÄ rklÄ juma veida. r 5Ç‘SBVEB DBVSUFLBT JS WJFHMBT MÇšE[ ar to Ä“rti transportÄ“jamas un pÄ rvietojamas bĹŤvobjektÄ . r 5džQBU Ldž QMBTUNBTBT DBVSUFLdžN tÄ“rauda caurtekÄ m ir svarÄŤga precÄŤza bĹŤvbedres aizbÄ“rĹĄana un blÄŤvÄ“ĹĄana. r #ǡUJTLJ JS JFWÇ‘SPU MBJ USBOTQPSUÇ‘Ă˜BVÄŤtas tÄ“rauda caurtekas nas un iebĹŤves laikÄ netiktu bojÄ ts caurteku aizsargpÄ rklÄ jums. r &LPOPNJTLJ J[EFWÇšHBT JS MJFMB izmÄ“ra tÄ“rauda caurtekas, sÄ kot ar diametru, kas lielÄ ks par 1,2 m.

6DVNUĹ—YÄ?MDPDV WÄ?UDXGD FDXUWHNDV FDXUXĆ€WLOWL

r 7JǥǧPUB UÇ‘SBVEB LPOTUSVLDJKBT LBT tiek saskrĹŤvÄ“tas no atseviťġiem segmentiem. r 4BTLSǡWÇ‘KBNP UÇ‘SBVEB DBVSUFLV izmÄ“ri sÄ kas no 1,5 metriem platumÄ . r &MFNFOUVT Ç‘SUJ USBOTQPSUÇ‘U QBMFUÇ‘T var samontÄ“t bĹŤvlaukumÄ . r 4WBSÇšHB QSFDÇš[B CǡWCFESFT aizbÄ“rĹĄana un blÄŤvÄ“ĹĄana.

Saskrōvējama tērauda caurteka

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

43

r +džOPESPĂ˜JOB BJ[TBSHQdžSLMdžKVNB saudzÄ“ĹĄana. r "S NB[džLdžN J[NBLTdžN VO Ä trÄ k nekÄ ar betona konstrukcijÄ m ir iespÄ“jams bĹŤvÄ“t ceÄźu pÄ ri lielÄ kÄ m ĹŤdenstecÄ“m.

Ģeotekstils atdala smilts drenÄ“joĹĄo kÄ rtu un zemes klÄ tni

ƙFPUFLTUJMB JFLMNj�BOB

r Ć”FPTJOUÇ‘UJTLBJT NBUFSJdžMT JS mÄ kslÄŤgi izgatavots bĹŤvmateriÄ ls, kas atvieglo bĹŤvdarbus un palÄŤdz uzlabot bĹŤves kvalitÄ ti. r .FĂ&#x;B DFÇĄPT J[NBOUP HBMWFOPkÄ rt ceÄźa klÄ tnes nestspÄ“jas palielinÄ ĹĄanai, kÄ rtu atdalÄŤĹĄanai un nogÄ Ĺžu nostiprinÄ ĹĄanai. r Ć”FPTJOUÇ‘UJTLPT NBUFSJdžMVT kurus izmanto meĹža ceÄźu nestspÄ“jas palielinÄ ĹĄanai, izvÄ“las pÄ“c to izturÄŤbas un ĹŤdens novadÄŤĹĄanas Ä truma. r 5JFL J[NBOUPUJ Ç•FPSFĂ&#x;Ç•J BVTUJF armÄ“tie un neaustie ÄŁeotekstili, ÄŁeoĹĄĹŤnas un biopaklÄ ji. r #ǡWEBSCVT BS Ç•FPTJOUÇ‘UJTLP NBteriÄ lu var veikt arÄŤ nelabvÄ“lÄŤgos laika apstÄ kÄźos.

3. 0HçD DXWRFHƀX EŗYQLHFČED

Ĺ˝HRVLQWÄ?WLVNLH PDWHULăOL

44

Meﾅｾa autoceﾄｼu rokasgrﾄ［ata

0HçD DXWRFHƀD HNVSOXDWăFLMD

45

0HçD DXWRFHƀX HNVSOXDWăFLMD

Meža autoceļu rokasgrāmata

46

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

3UDVÄŚEDV PHçD LQIUDVWUXNWĹ—UDV REMHNWX OLHWRWăMLHP Lai meĹža autoceÄźi tiktu izmantoti atbilstoĹĄi to nozÄŤmei, visiem meĹža autoceÄźu lietotÄ jiem ir saistoĹĄi meĹža infrastruktĹŤras objektu ekspluatÄ cijas noteikumi. t MeĹža infrastruktĹŤras objekti lietojami atbilstoĹĄi to paredzÄ“tajÄ m funkcijÄ m.

t Ievērot ceğa satiksmes noteikumus. t

t

t

MAC ekspluatÄ“jami, ņemot vÄ“rÄ to projektÄ“ĹĄanÄ pieņemto aprēġina slodzi uz transportlÄŤdzekÄźa maksimÄ li noslogoto asi – 100 kN, kÄ arÄŤ transportlÄŤdzekÄźa kravas ÄŤpatnÄŤbas, ceÄźa tehnisko stÄ vokli un meteoroloÄŁiskos apstÄ kÄźus.

TransportlÄŤdzekÄźu maksimÄ lais Ä trums maÄŁistrÄ lajos ceÄźos – 30 km/h, pievedceÄźos – 20 km/h. IzvÄ“loties braukĹĄanas Ä trumu, ņemt vÄ“rÄ transportlÄŤdzekÄźa kravas ÄŤpatnÄŤbas, ceÄźa tehnisko stÄ vokli, kokmateriÄ lu krautuvju izvietojumu un meteoroloÄŁiskos apstÄ kÄźus.

Ja saimnieciskÄ s darbÄŤbas rezultÄ tÄ meĹža infrastruktĹŤras objekts ticis piegruĹžots, piesÄ rņots vai bojÄ ts, tas atbrÄŤvojams no piegruĹžojuma vai piesÄ rņojuma un raduĹĄies bojÄ jumi novÄ“rĹĄami.

t KonstatÄ“jot meĹža infrastruktĹŤras objektos apstÄ kÄźus, kas apdraud satiksmes droĹĄÄŤbu, MAC vai MMS funkcionÄ“ĹĄanu, par to nekavÄ“joties jÄ ziņo meĹža infrastruktĹŤras objekta pÄ rvaldÄŤtÄ jam, un ar iespÄ“jamiem lÄŤdzekÄźiem (piemÄ“ram, labi saskatÄ ms audums, papÄŤrs vai atstarotÄ js) jÄ apzÄŤmÄ“ meĹža infrastruktĹŤras lietotÄ jus apdraudoĹĄÄ vieta.

0$& DL]OLHJWV

‡ YHLNW GDUEÄŚEDV NXUX UH]XOWăWă WLHN ERMăWL YDL L]QÄŚFLQăWL 0$& HOHPHQWL ‡ DL]VSURVWRW FHĆ€D EUDXNWXYL QRPDOHV XQ FHĆ€X LQçHQLHUEĹ—YHV ‡ L]PDQWRW FHĆ€D QRPDOL DXWRWUDQVSRUWD EUDXNĂĽDQDL XQ VWăYÄ?ĂĽDQDL

‡ EH] 0$& SăUYDOGÄŚWăMD UDNVWLVNDV DWĆ€DXMDV UÄŚNRW VSRUWD VDFHQVÄŚEDV WUHQLĆ„XV X F SXEOLVNXV SDVăNXPXV

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

47

1HSDUHL]DV HNVSOXDWăFLMDV L]UDLVÄŚWLH PHçD DXWRFHĆ€X ERMăMXPL %UDXNĂĽDQD DU IRUYDUGHUL SD 0$& ERMăMRW FHĆ€D VHJX

uz meĹža autoceÄźa, piemÄ“ram, jÄ izveido zaru paklÄ js pirms uzbraukĹĄanas uz MAC. Šġērsojot sÄ ngrÄ vi, jÄ izveido pagaidu tilts, piemÄ“ram, piekraujot grÄ vi ar mazÄ k vÄ“rtÄŤgu sortimentu, vai izmantojot sastiprinÄ tas plastmasas caurtekas.

4. 0HçD DXWRFHĆ€X HNVSOXDWăFLMD

Forvarderam, uzbraucot un kraujoties uz MAC, brauktuve tiek piegruĹžota, uz brauktuves veidojas dubÄźi, kas tiek iejaukti ceÄźa segÄ , samazinot tÄ s nestspÄ“ju. SavukÄ rt forvarderam uzbrau-

cot uz MAC, ťġērsojot sÄ ngrÄ vi, nogÄ ze tiek mehÄ niski bojÄ ta.

CeÄźa ťġautnÄ“ tiek izveidoti robi, kuri nokriťņu rezultÄ tÄ pÄ rvÄ“rĹĄas par izskalojumiem.

Lai ĹĄÄ da situÄ cija nerastos, forvardera operatoram jÄ veic darbÄŤbas, kas nodroĹĄina, ka dubÄźi un cirĹĄanas atliekas netiek uznestas

Forvardera piegruĹžota brauktuve

48

Meža autoceļu rokasgrāmata

1HVDWĦUĦWDV NRNPDWHULăOX NUDXWXYMX XQ åƂHOGDV SăUVWUăGHV YLHWDV

Veicot kokmateriāla iekraušanu mašīnās, iekraušanās vietās ceļa sega tiek piegružota ar koku mizām, skaidām un zariem. Ja krautuvju vietas netiek satīrītas, tad zari un mizas, laika gaitā iespiežas ceļa konstrukcijā, kur sāk sadalīties. Ceļa segas slānis sajaucas ar organiskajiem atlikumiem, sāk uzkrāties ūdens, veidojas bedres, mitrā laikā dubļu peļķes, samazinās ceļa nestspēja.

Lai šāda situācija nerastos, gruži no ceļa klātnes jānovāc uzreiz pēc kokmateriāla/šķeldas iekraušanas darbu pabeigšanas.

Nesatīrīta šķeldas pārstrādes vieta

1DY OLHWRWL PDQLSXODWRUD DWEDOVWD SDOLNWƄL

Ja, veicot kokmateriālu iekraušanu mašīnās, iekraušanas vietās netiek lietoti manipulatora atbalsta paliktņi, ceļa klātnē veidojas iespiedumi. Mitruma iedarbībā tajos krājas ūdens, veidojot bedres un ceļa nomalēs – izskalojumus.

Lai šāda situācija nerastos, veicot kokmateriālu iekraušanu mašīnās, jālieto manipulatora atbalsta paliktņi. To izmēram jābūt ne

Manipulators bez atbalsta paliktņa

Meža autoceļu rokasgrāmata

mazākam par 1250 cm2, kas atbilst apļa formas paliktnim ar rādiusu ~ 20 cm vai kvadrātveida paliktnim ar malas izmēru ~ 35 cm.

&HƀD HNVSOXDWăFLMD QHSLHPďURWRV ODLND DSVWăNƀRV

1DY LHYďURWDV FHƀD ]ĦPHV

Lai organizētu satiksmi uz meža autoceļiem, tiek lietotas ceļa zīmes. Ja neievēro ceļa zīmes, meža autoceļš tiek bojāts un tiek apdraudēta satiksmes drošība. Piemēram, rudens/pavasara šķidoņa laikā neievērojot pilnas masas ierobežojumu (7t), var tikt bojāta vai iznīcināta ceļa sega.

4. 0HçD DXWRFHƀX HNVSOXDWăFLMD

MAC konstrukcija nodrošina maksimālu nestspēju, kad tās mitrums ievērojami nepārsniedz optimālo daudzumu. Mitrumam pieaugot, ceļa nestspēja pakāpeniski samazinās. Ja ceļa konstrukcija ir pārmitrinājusies,

ceļam nestspēja pazūd. Tas ir novērojams šķīdoņu laikā, kad, pat vieglajam transportam braucot pa ceļu, segums izjūk un veidojas risas. Šādā brīdī, pārvietojoties pa ceļu ar kokvedēju, ceļš praktiski tiek sagrauts. Risas izveidojas tik dziļas, ka pārsniedz grants slāņa biezumu, kā rezultātā ceļa konstruktīvie slāņi tiek sajaukti.

Iespiestajās risās uzkrājas ūdens, veidojot lielas peļķes.

Lai šāda situācija nerastos, laikus jāaptur transportlīdzekļu kustība. To atjauno pēc tam, kad ceļš ir izžuvis.

49

Ceļa ekspluatācija pārmitros apstākļos

50

Meža autoceļu rokasgrāmata

3R]LWĦYLH PHçD DXWRFHƀX HNVSOXDWăFLMDV SLHPďUL Forvardera operators pirms uzbraukšanas uz ceļa veido zaru aizsargklājumu.

Zaru aizsargklājuma veidošana

Forvardera operators veic kokmateriālu pievešanu, neizmantojot ceļu.

Forvardera pārvietošanās blakus ceļam

Meža autoceļu rokasgrāmata

51

Tiek lietoti manipulatora atbalsta paliktņi.

Krautuves satīrīšana jāveic uzreiz pēc kokmateriālu uzkraušanas.

MAC satīrīšana pēc automašīnas uzkraušanas

4. 0HçD DXWRFHƀX HNVSOXDWăFLMD

Manipulatora atbalsta paliktņu lietošana

52

Meža autoceļu rokasgrāmata

0$& HNVSOXDWăFLMDV LHWHNPH X] NRQVWUXNFLMX ² QHVWVSďMD Nestspēja ir galvenais ceļa deformatīvais raksturotājs. Nestspēja raksturo ceļa spēju izturēt slodzi, nerodoties paliekošām deformācijām ceļa segā.

Ceļa konstrukciju nestspēja ir atkarīga ne tikai no ceļa seguma veida, bet arī no laika apstākļiem. Piemēram, pavasarī un rudenī, kad ir nokrišņu periods, ceļa konstrukcija tiek pārmitrināta. Līdz ar to smiltis, šķembas, esošā grunts, kas ir izmantota ceļa būvē, zaudē spēju uzņemt paredzēto slodzi, jo zūd savstarpējā saikne starp grunts un segas materiālu graudiņiem.

Galvenie MAC nestspēju ietekmējošie faktori

Slodzes iedarbes laukums

Grants sega

Slodzes iedarbes līnijas

Slodzes iedarbes līnijas

Asfaltbetona sega

Slodzes iedarbes laukums

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

53

Galvenie MAC nestspēju ietekmējoťie faktori

Transporta slodze

CeÄźa sega

% ! ! * $ -" ! !'! % ' ' $ "

Zemes klÄ tne

% $" % ! ' !* % (# * ! + % *#, "

% " ! " ! ! % ! !'! % *#, " % (# * ! +

% &. % !( % " " ! !'! % " ! !'! % , -"# " '! " % ! "

% &." " $" " ! !'! % ! " ' % ) !# # !'! % " " " ! !'! % " ! ( $ -"

4. 0HçD DXWRFHĆ€X HNVSOXDWăFLMD

% $ ! " $# ! " % ' % "

54

Meﾅｾa autoceﾄｼu rokasgrﾄ［ata

5

5

Meža autoceļu rokasgrāmata

0HçD DXWRFHƀD X]WXUďåDQD

55

Meža autoceļu rokasgrāmata

0HçD DXWRFHƀD HNVSOXDWăFLMDV LOJXPV

max

Meža autoceļa ekspluatācijas ilgums

Vērtība

MAC tehniskā stāvokļa pasliktināšanās sākas tad, kad to pieņem ekspluatācijā

min

56

10

20

30

40

Laiks, gadi

Izveide

Ekspluatācija ar uzturēšanu

No tā brīža, kad MAC tiek pieņemts ekspluatācijā, dažādu faktoru ietekmē sākas tā tehniskā stāvokļa pasliktināšanās (mitruma migrācija un uzkrāšanās, sala pacēlumi ziemā, atkusums un nestspējas zudums pavasarī).

Tādējādi tiek pieņemts, ka uzturē-

Ekspluatācija bez uzturēšanas

šanas darbi jāsāk veikt, tiklīdz ceļa būvniecība ir pabeigta. Regulāra un laikā veikta ceļa uzturēšana palielina ceļa ekspluatācijas laiku.

Ja MAC seguma atjaunošanas darbi un ūdens atvades sistēmas kopšana netiek veikta paredzētajā laikā, autoceļu konstruktīvās

kārtas zaudē savas tehniskās īpašības un nespēj nodrošināt nepieciešamo noturību transporta radītajām slodzēm, kā rezultātā notiek strauja autoceļa sabrukšana.

Meža autoceļu rokasgrāmata

Lai nodrošinātu uzbūvētā ceļa stāvokļa kvalitāti un neļautu tai pasliktināties visā ceļa ekspluatācijas ciklā, ir jānodrošina ikdienas uzturēšanas un periodiskās uzturēšanas darbi, līdz brīdim, kad MAC ir jāveic rekonstrukcija. Tas prasa papildu izmaksas, tomēr saglabā ieguldītās investīcijas un ļauj kvalitatīvi ekspluatēt MAC. Ikdienas uzturēšanas darbiem paredzētās izmaksas var mainīties. To var ietekmēt nokrišņi, temperatūras svārstības, ceļa

ekspluatācijas intensitāte, ceļus ekspluatējošo transportlīdzekļu veidi un citi faktori.

Aptuveni desmitajā gadā veic periodisko uzturēšanu. Pēc periodiskās uzturēšanas darbu veikšanas, ceļa stāvokļa kvalitāte sasniedz 70–90% un sākas nākamais desmit gadu cikls, kurā tiek veikti ikdienas uzturēšanas darbi.

Neveicot rekonstrukciju, ceļa sākotnējā stāvokļa kvalitāti nav iespējams panākt, jo ekspluatācijas gaitā ceļa konstrukcijas mate-

57

riāli ir zaudējuši savas sākotnējās īpašības.

Pārlieku liels ūdens daudzums bojā ceļa konstrukciju. Visa meža ceļu būvniecības būtība balstīta uz to, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk novadītu ūdeni no ceļa. Tas nozīmē, ka ceļa brauktuves un nomaļu šķērskritumam, sāngrāvjiem un novadgrāvjiem jābūt ne tikai efektīvi būvētiem, bet arī uzturētiem tādā kārtībā, kas nodrošina ūdens atvadi.

Likumsakarīgi, ka ceļš, kad tas ir uzbūvēts, regulāri jāapseko.

0

10

Periodiskā uzturēšana konkrētu defektu novēršanai Ikdienas uzturēšana ceļa vispārējā stāvokļa uzlabošanai

Rekonstrukcija, ceļa atjaunošana

20 Laiks, gadi

30

Uzturēšanas darbi • Satiksmes organizēšanas līdzekļu uzturēšana • Meža autoceļu planēšana, profilēšana, pielīdzināšana • Nogāžu izskalojumu likvidēšana • Seguma atjaunošana, iesēdumu un bedru labošana • Sāngrāvju tīrīšana un profila atjaunošana • Caurteku attīrīšana un atjaunošana • Atvašu un zāles pļaušana • Nomaļu grunts uzauguma noņemšana • Meža autoceļu uzturēšana ziemā

40

5. 0HçD DXWRFHƀX X]WXUďåDQD

Uzturēšanas darbi meža autoceļa ekspluatācijas ciklā

58

Meža autoceļu rokasgrāmata

0$& LNGLHQDV X]WXUďåDQD LVM pārziņā ir vairāk nekā 10 000 km meža autoceļu. Tie ir dažādi ceļi, gan tādi, kuri nav būvēti, bet izveidojušies, pa sausākajām vietām organizējot kokmateriālu transportu, gan agrākajos gados būvēti un paredzēti salīdzinoši nelielām slodzēm un mazai transporta intensitātei, gan MAC uzturēšanas darbi pa gadalaikiem

pēdējos gados būvēti atbilstoši paredzētās saimnieciskās darbības intensitātei.

Visus šos dažādos ceļus vieno izmantošanas mērķis – meža masīvu apsaimniekošana, t.sk. kokmateriālu transports, mežsaimniecisko darbu veikšana un izmantošana ārkārtas gadījumos,

kad mežā ir izcēlies ugunsgrēks.

MAC ikdienas uzturēšana – nepārtraukti veicams sistemātisks pasākumu komplekss, kas nodrošina MAC ekspluatāciju un radušos bojājumu plānotu un ārkārtas gadījumu novēršanu MAC tīklā, tostarp arī ārkārtējās situācijās.

Liela daÄźa ikdienas uzturÄ“ĹĄanas darbu ir veicami ar noteiktu periodiskumu, un tiem ir iespÄ“jams iepriekĹĄ ieplÄ not gan precÄŤzu apjomu, gan laiku, kad darbs veicams (piemÄ“ram, atvaĹĄu un zÄ les pÄźauĹĄaOB 5BÇŠV JS EBSCV WFJEJ LVSJ KdžWFJD Ä rkÄ rtas gadÄŤjumos (piemÄ“ram, caurteku remonts), kad lietavu, plĹŤdu vai citu faktoru ietekmÄ“ ir steidzami jÄ novÄ“rĹĄ raduĹĄies bojÄ jumi un jÄ atjauno kustÄŤba uz MAC. CeÄźu seguma uzturÄ“ĹĄanas darbi nodroĹĄina optimÄ lus braukĹĄanas apstÄ kÄźus, nepieÄźaujot vai novÄ“rĹĄot segumu defektu veidoĹĄanos. TÄ kÄ gandrÄŤz visi MAC ir ar nesaistÄŤtu segumu, satiksmes ietekmÄ“ tajos rodas deformÄ cijas, kuras likvidÄ“, veicot klÄ tnes

kopťanas – greiderēťanas darbus.

LielÄ kas deformÄ cijas var novÄ“rst, tikai pievedot un iestrÄ dÄ jot materiÄ lu (smilti, granti, ťġembas), tÄ dÄ“jÄ di atjaunojot ceÄźa nestspÄ“ju. Ja darbs jÄ veic atseviĹĄÄˇÄ s vietÄ s, tas ir bedrÄŤĹĄu remonts, bet, ja ĹĄis darbs nepiecieĹĄams uz ceÄźa lielÄ kÄ s daÄźas – tad jÄ veic seguma atjaunoĹĄana, tÄ atjaunojot vai pat bĹŤtiski paaugstinot nestspÄ“ju.

CeÄźu kopĹĄanas pasÄ kumi ir vÄ“rsti uz ceÄźa elementu pastÄ vÄŤgu uzturÄ“ĹĄanu funkcionÄ lÄ kÄ rtÄŤbÄ . TÄ kÄ MAC kvalitÄ ti galvenokÄ rt ietekmÄ“ tÄ konstruktÄŤvo slÄ Ĺ†u mitrums, labs ceğť nav iedomÄ jams bez kvalitatÄŤvas ĹŤdens atvades sistÄ“mas. CeÄźam kaitÄ“ trÄŤs lietas – ĹŤdens no augĹĄas, ĹŤdens no apakĹĄas un ĹŤdens no

sÄ niem. Ceğť laikus jÄ atbrÄŤvo no nomaÄźu uzauguma, periodiski ir jÄ attÄŤra sÄ ngrÄ vji no sanesumiem, nepiecieĹĄamÄŤbas gadÄŤjumÄ atjaunojot sÄ kotnÄ“jo profilu. JÄ seko caurteku stÄ voklim, nepiecieĹĄamÄŤbas gadÄŤjumÄ tÄ s attÄŤrot vai nomainot. RegulÄ ri jÄ veic zÄ les un atvaĹĄu pÄźauĹĄana, tajÄ skaitÄ ceÄźam pieguloĹĄajÄ grÄ vÄŤ, tÄ dÄ“jÄ di nepieÄźaujot ceÄźa nomales pakÄ penisku aizaugĹĄanu ar krĹŤmiem un kokiem.

Lai nodroĹĄinÄ tu efektÄŤvu ceÄźu pÄ rraudzÄŤbu un ikdienas uzturÄ“ĹĄanu, MAC tiek iedalÄŤti uzturÄ“ĹĄanas klasÄ“s pÄ“c plÄ notÄ s satiksmes intensitÄ tes. Jo augstÄ ka satiksmes intensitÄ te, jo bieĹžÄ k notiek ceÄźa apsekoĹĄana un operatÄŤvÄ k tiek veikti ikdienas uzturÄ“ĹĄanas darbi.

UBCVMB ."$ V[UVSÇ–Ă?BOBT LMBTFT QÇ–D QMÇ‹OPUÇ‹T TBUJLTNFT JOUFOTJUÇ‹UFT

MAC uzturēťanas klases 1.

2.

3.

MeĹža autoceÄźi ar kokmateriÄ lu transportÄ“ĹĄanas intensitÄ ti virs 20 000 m3 jeb vairÄ k par 660 kokvedÄ“jiem gadÄ

r .FĂ&#x;B BVUPDFÇĄJ BS LPLNBUFSJdžMV transportÄ“ĹĄanas intensitÄ ti zem 20 000 m3 jeb mazÄ k par 660 kokvedÄ“jiem gadÄ r %BCÇšHdžT HSVOUT DFÇĄJ BS LPLNBUFSJdžMV transportÄ“ĹĄanas intensitÄ ti virs 10 000 m3 jeb vairÄ k par 330 kokvedÄ“jiem gadÄ

DabÄŤgÄ s grunts ceÄźi ar kokmateriÄ lu transportÄ“ĹĄanas intensitÄ ti zem 10 000 m3 jeb mazÄ k par 330 kokvedÄ“jiem gadÄ .*

* T.sk. dabÄŤgÄ s grunts ceÄźi bez saimnieciskÄ s darbÄŤbas

59

5. 0HçD DXWRFHĆ€X X]WXUÄ?ĂĽDQD

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

60

Meža autoceļu rokasgrāmata

%RMăMXPL PHçD DXWRFHƀX NRQVWUXNFLMăV ,]VNDORMXPL FHƀD VHJă XQ JUăYMX QRJă]ďV

Izskalojumi ir bojājumi, kas rodas meža autoceļa segas konstrukcijā un grāvju nogāzēs. Tie var rasties irdenās gruntīs pēc lielāka nokrišņu daudzuma, kad ūdens izskalo segas materiālu, izveidojot bīstamu robveida tukšumu. Šādi bojājumi var būt īpaši bīstami tāpēc, ka rodas strauji un var netikt pamanīti, neuzmanīgi pārvietojoties pa meža autoceļu. Lai nodrošinātu drošu ceļa ekspluatāciju, nepieciešami remontdarbi – izskalotais vai no jauna pievestais materiāls jāiestrādā izskalojumā, jāsablīvē un jāveic visas nogāzes planēšana. Nepieciešamības gadījumā jāveic nogāzes nostiprināšana ar augu zemi vai citiem nostiprināšanas paņēmieniem, tādējādi nodrošinot noturību pret atkārtotu izskalošanos.

Gadījumā, ja laikus netiek veikti nepieciešamie remontdarbi, ceļa segā turpinās veidoties arvien lielāki izskalojumi, var rasties nogruvumi, kā rezultātā ceļš atsevišķos posmos var kļūt bīstams tā lietotājiem.

Izskalojumi uz meža autoceļiem

%HGUX YHLGRåDQăV X] PHçD DXWRFHƀLHP

Ekspluatācijas laikā satiksmes ietekmē uz meža autoceļiem veidojas deformācijas (bedres, garenvirziena risas), grants segums dilst un sajaucas ar apakšējiem slāņiem.

Bedres visbiežāk parādās pēc ziemas sezonas un pavasara šķīdoņa. Vidēji 3–6 cm dziļas bedres izlīdzina, veicot planē-

šanas un profilēšanas darbus ar autogreideriem vai uzkarināmajām iekārtām. Ja tos laikus neveic, ceļa segā veidojas arvien lielākas bedres, un tas rada nopietnus bojājumus visā ceļa konstrukcijā, kad jāveic remontdarbi ceļa klātnē – seguma un smilts drenējošā slāņa atjaunošana.

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

1RPDĆ€X X]DXJXPV

Veicot meĹža autoceÄźa ekspluatÄ ciju, mainÄ s segas materiÄ la struktĹŤra. Slodzes ietekmÄ“ veidojas smalkÄ s daÄźiņas. CeÄźa sega sÄ k atputekÄźoties un kğōst plÄ nÄ ka. IzdilĹĄanas process galvenokÄ rt notiek brauktuves visvairÄ k noslogotajÄ s vietÄ s (zem transportlÄŤdzekÄźu riteņiem), kÄ rezultÄ tÄ brauktuves vidus iegrimst.

Izteikti tas ir novÄ“rojams meĹža autoceÄźos, jo pÄ rsvarÄ tiem ir viena braukĹĄanas josla. Nepareizi planÄ“jot un profilÄ“jot ceÄźa klÄ tni, nereti uz ceÄźa klÄ tnes ťġautnÄ“m

veidojas grunts valnÄŤĹĄi. Laika gaitÄ tie pÄ rvÄ“rĹĄas par nomaÄźu uzaugumu, kas traucÄ“ ĹŤdens aizplĹŤĹĄanai no ceÄźa brauktuves un grauj ceÄźa konstrukciju.

Lai nodroĹĄinÄ tu ĹŤdens atvadi un apturÄ“tu ceÄźa konstrukcijas bojÄ ĹĄanu, uz nomalÄ“m sakrÄ jusies grunts tiek novÄ kta.

&DXUWHNX ERMăMXPL

Caurteku ekspluatÄ cijas gaitÄ visbieĹžÄ k rodas ĹĄÄ di defekti: r QPTNV TÇ‘Ă˜BOdžT HBMWFOPLdžSU kĹŤdrainÄ s, mÄ lainÄ s un dōņai-

61

nÄ s gruntÄŤs pamatu izskalojumu un ĹĄuvju bojÄ jumu dÄ“Äź; r QMBJTBT VO EFGPSNdžDJKBT DBVSUFkas posmos; r DBVSUFLV QPTNV CFUPOB HBMBsienu izskalojumi; r QPTNV EFGPSNdžDJKBT r HVMUOFT OPTUJQSJOdžKVNV CPKdžKVNJ r V[CÇ‘SVNV TÇ‘Ă˜BOdžT r DBVSUFLV BJ[TÇ‘SÇ‘Ă˜BOB Caurteku posmu bojÄ jumi un defekti savlaicÄŤgi jÄ izlabo.

Remonta darbi veicami vasaras periodÄ , lai laikus sagatavotu caurtekas pavasara ĹŤdeņu aizvadÄŤĹĄanai.

Izveidojusies deformÄ cija

MeĹža autoceÄźu sÄ ngrÄ vju un ťġērsgrÄ vju galvenais uzdevums ir nodroĹĄinÄ t ĹŤdens atvadi no ceÄźa klÄ tnes.

Periodiski grÄ vjos veidojas aizsÄ“rÄ“jumi no sanesumiem, velÄ“nÄ m un cirĹĄanas atliekÄ m.

Tie laikus jÄ attÄŤra, lai nenotiktu turpmÄ ka aizsÄ“rÄ“ĹĄanÄ s, kas var radÄŤt grÄ vju nogÄ Ĺžu deformÄ cijas un izskalojumus, kÄ arÄŤ ceÄźa un pieguloĹĄÄ s platÄŤbas pÄ rmitrinÄ ĹĄanos. Tas var sekmÄ“t ceÄźa nestspÄ“jas samazinÄ ĹĄanos un ceÄźa ekspluatÄ cija var kğōt bÄŤstama.

5. 0HçD DXWRFHĆ€X X]WXUÄ?ĂĽDQD

*UăYMX DL]VÄ?UÄ?MXPV

62

Meža autoceļu rokasgrāmata

=ăOH XQ DWYDVHV PHçD DXWRFHƀX VăQMRVOăV

Vasarā ceļa un grāvju nogāzes aizaug ar zāli un atvasēm, kuras ar laiku izaug par krūmiem un kokiem. Tā rezultātā tiek apgrūtināta ūdens atvade, krūmu un koku saknes sāk bojāt ceļa konstrukciju, zari pārklāj gaisa telpu virs ceļa, kas neļauj ceļam žūt un pakāpeniski sagrauj ceļu, samazinot tā kalpošanas laiku.

Ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros veic atvašu un zāles pļaušanu.

Uz ceļa nomales izveidojies apaugums

Neveicot ceļa sāngrāvju tīrīšanu, no ceļa klātnes ar šķērskrituma palīdzību novadītais ūdens un nokrišņu ūdens uzkrājas sāngrāvjos, jo aizsērējums neļauj to aizvadīt.

Rezultātā ceļa konstrukcija nežūst, bet visu laiku atrodas pārmitrinātā stāvoklī. Pārmitrinās arī ceļa segums, samazinās ceļa ekspluatācijas laiks gada griezumā, sarūk ceļa kopējais kalpošanas laiks.

Ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros grāvjus attīra, atjauno to profilu un planē nogāzes. Ja nepieciešams, atjauno nogāžu nostiprinājumus, kur tas nepieciešams.

MAC ar vairākus gadus nepļautu grāvju un atbērtnes joslu

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

63

,NGLHQDV X]WXUÄ?ĂĽDQDV GDUEL 0HçD DXWRFHĆ€X SODQÄ?ĂĽDQD SURĂ€OÄ?ĂĽDQD SLHOÄŚG]LQÄƒĂĽDQD

AtbilstoĹĄi meĹža autoceÄźu ikdienas uzturÄ“ĹĄanas darbu specifikÄ cijÄ m, profilÄ“ĹĄana ir ťġērsprofila un lÄŤdzenuma izveidoĹĄana; planÄ“ĹĄana ir ťġērsviğņu, bedrÄŤĹĄu, nelielu iesÄ“dumu un citu deformÄ ciju nolÄŤdzinÄ ĹĄana, savukÄ rt pielÄŤdzinÄ ĹĄana ir ceÄźa klÄ tnes lÄŤdzinÄ ĹĄana.

NevienÄ no ĹĄiem gadÄŤjumiem netiek iestrÄ dÄ ts papildu materiÄ ls.

Tiek veikta MAC planēťana

5. 0HçD DXWRFHĆ€X X]WXUÄ?ĂĽDQD

,Ç‹ UJFL EBSÇ&#x;UT ProfilÄ“jot meĹža autoceÄźa klÄ tni, tiek likvidÄ“tas par 5 cm dziÄźÄ kas, daĹžÄ da veida deformÄ cijas (bedres, ťġērsviğņi, iesÄ“dumi u.c.), kÄ arÄŤ tiek izveidots vajadzÄŤgais ťġērskritums (no 3–4% ceÄźa klÄ tnes ťġautnes virzienÄ ). Kritums nepiecieĹĄams, lai varÄ“tu ĹŤdeni novadÄŤt no ceÄźa klÄ tnes un tÄ nepÄ rmirktu.

ProfilÄ“jot ceÄźu, obligÄ ti jÄ profilÄ“ arÄŤ transportlÄŤdzekÄźu izmainÄŤĹĄanÄ s vietas un apgrieĹĄanÄ s laukumi.

DabiskajÄ m brauktuvÄ“m, braucamÄ m kvartÄ lstigÄ m, grÄ vju atbÄ“rtnÄ“m, ceÄźiem ar deformÄ“tu ťġērsprofilu un nepietiekamu

1SPĂśMÇ–Ă?BOÇ‹ J[NBOUPKBNÇ‹ V[LBSJOÇ‹NÇ‹ JFLÇ‹SUB

64

Meža autoceļu rokasgrāmata

planējamo kārtu vai bez tās tiek veikta pielīdzināšana vai bedru, iesēdumu un citu deformāciju nolīdzināšana.

Minēto darbu veikšanai tiek izmantoti greideri, retāk – uzkarināmās iekārtas. Veicot šķembu seguma profilēšanu vai planēšanu, greidera vai uzkarināmās iekārtas lāpstai jābūt aprīkotai ar speciāliem risotājlemešiem vai rotējošiem mehānismiem.

Pielīdzināšanas darbiem var tikt izmantots arī buldozers. ,BE KNjEBSB Seguma uzturēšanas darbus veic tad, kad segumā ir izveidojušās nelielas bedres, šķērsviļņi. ,BT OPUJFL KB OFEBSB Laikus neveicot seguma uzturēšanas darbus (profilēšana, planēšana, pielīdzināšana), segumā izveidojas deformācijas (bedres, šķērsviļņi, iesēdumi, risas u.c.), kuras pakāpeniski pārvēršas par nopietniem defektiem, kas apgrūtina kokvedēju kustību, kā arī nopietni bojā ceļa konstrukciju, un to novēršanai jau ir nepieciešams pievests materiāls, palielinās defektu novēršanas izmaksas un laiks.

/PQSPöMǖUT NFäB BVUPDFǦÝ

-BJLVT OFOPWǖSTUB EFGPSNNjDJKB J[WFJEPKVTJFT QBS OPQJFUOV EFGFLUV

Meža autoceļu rokasgrāmata

65

1RJăçX L]VNDORMXPX OLNYLGďåDQD

Izskalojums, kas izveidojies par bīstamu defektu

,Nj UJFL EBSǟUT Veicot nogāžu izskalojumu likvidēšanu, izskalojumu vietas tiek piebērtas un pielīdzinātas ar izskaloto vai jaunu pievestu minerālmateriālu, visbiežāk granti.

Pēc materiāla iestrādes remontvietu blīvē.

Minēto darbu veikšanai tiek izmantots ekskavators, roku darba rīki un vibroblietes. ,BE KNjEBSB Nogāžu izskalojumu likvidēšana jāveic tad, kad uz MAC nomalēm un nogāzēm izveidojušies izskalojumi, kas apdraud satiksmes drošību.

*[TLBMPKVNV OPWǖSÝBOB WFJDPU ."$ QSPöMǖÝBOV

,BT OPUJFL KB OFEBSB Laikus neveicot nogāžu izskalojumu likvidēšanas darbus, segumā izveidojas arvien lielākas deformācijas: bedres, kas jau sākotnēji ir nopietni defekti, kas

5. 0HçD DXWRFHƀX X]WXUďåDQD

Atbilstoši meža autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu specifikācijām, nogāžu izskalojumu likvidēšana notiek ar uz vietas pieejamo (izskaloto) vai pievestu materiālu.

66

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

apgrĹŤtina kokvedÄ“ju kustÄŤbu, kÄ arÄŤ nopietni bojÄ ceÄźa konstrukciju, un to novÄ“rĹĄanai jau ir nepiecieĹĄams pievests materiÄ ls, palielinÄ s defektu novÄ“rĹĄanas izmaksas un laiks.

6HJXPD DWMDXQRĂĽDQD LHVÄ?GXPX XQ EHGUX ODERĂĽDQD

iesÄ“dumu un bedru laboĹĄanai paredzÄ“tajam minerÄ lmateriÄ lam jÄ atbilst noteiktÄ m prasÄŤbÄ m, un tikai pÄ rliecinoties, ka materiÄ ls ir atbilstoĹĄs, var sÄ kt tÄ iestrÄ di.

Pirms pievestÄ materiÄ la iestrÄ des seguma virskÄ rtu uzirdina, lai veidotos laba sasaiste esoĹĄajam

Lai novÄ“rstu MAC seguma defektu turpmÄ ku attÄŤstÄŤbu, tiek veikta lokÄ lu iesÄ“dumu un bedru likvidÄ“ĹĄana, aizpildot tÄ s ar pievestu materiÄ lu.

GadÄŤjumos, kad ceÄźa segums ir kritiskÄ stÄ voklÄŤ un pa to nevar nodroĹĄinÄ t kokmateriÄ lu transportÄ“ĹĄanu, tiek veikta seguma vienlaidus atjaunoĹĄana noteiktÄ ceÄźa posmÄ vai pat visÄ ceÄźa garumÄ . ,Ç‹ UJFL EBSÇ&#x;UT Veicot seguma atjaunoĹĄanu vai iesÄ“dumu un bedru laboĹĄanu, tiek izmantoti greideri, veltņi, autotransports un cita lÄŤdzvÄ“rtÄŤga tehnika. Pirms jauna materiÄ la iestrÄ des ceÄźa klÄ tne tiek attÄŤrÄŤta no sveťġermeņiem un esoĹĄais segums tiek noprofilÄ“ts.

Seguma atjaunoĹĄanai un

Izveidojusies bedre

segumam ar jauno, pievesto materiÄ lu. Kad materiÄ ls ir izlÄŤdzinÄ ts, tiek veikta profilÄ“ĹĄana un blÄŤvÄ“ĹĄana. BlÄŤvÄ“ĹĄanu veic ar veltņiem.

Sausos laika apstÄ kÄźos paralÄ“li veltņoĹĄanai materiÄ ls tiek laistÄŤts.

LaistÄŤĹĄana nodroĹĄina labÄ ku materiÄ la sablÄŤvÄ“ĹĄanos.

Meža autoceļu rokasgrāmata

67

6ăQJUăYMX WĦUĦåDQD XQ SURÀOD DWMDXQRåDQD

Ekskavators ar planējamo kausu nogāžu veidošanai

4NjOHSNjWKV QSPöMB BUKBVOPÝBOB

,Nj UJFL EBSǟUT Atkarībā no ceļu sāngrāvju dziļuma, šķērsgriezuma laukuma formas, krituma un citiem parametriem šo darbu veikšanai izmanto ekskavatorus, kas aprīkoti ar profilkausiem vai planēšanas kausiem.

No sāngrāvja izraktā grunts ar ekskavatora kausa palīdzību tiek novietota atbērtnē jeb joslā, kas ir starp grāvja ārējo malu un meža sienu, vai arī tiek novietota transportlīdzeklī un nogādāta uz iepriekš saskaņotu vietu. Gadījumos, kad izrakto grunti novieto atbērtnē, reljefa zemākajās vietās jāizveido ievalces (vagas), kas nodrošina virsūdeņu ieplūdi ceļa sāngrāvī no piegulošās teritorijas.

Veicot sāngrāvju tīrīšanu, tiek novērsti arī ceļa uzbēruma nogāžu izskalojumi, kas, izmantojot

5. 0HçD DXWRFHƀX X]WXUďåDQD

Meža autoceļu sāngrāvju un šķērsgrāvju galvenais uzdevums ir nodrošināt ūdens atvadi no ceļa konstrukcijas.

Grāvjus attīra, atjauno to profilu, planē nogāzes un atjauno nogāžu nostiprinājumus.

68

Meža autoceļu rokasgrāmata

ekskavatora kausu, tiek aizpildīti ar grāvja aizsērējuma grunti.

Grāvju gultnēm jābūt līdzenām un bez iesēdumiem, nogāzēm – noplanētām un ar atbilstošu slīpumu. ,BE KNjEBSB Aizsērējumam sasniedzot robežu, kad tas pārtrauc ūdens plūsmu pa ceļa sāngrāvjiem vai sāk to apgrūtināt, jāveic ceļa sāngrāvju tīrīšana. ,BT OPUJFL KB OFEBSB Neveicot grāvju tīrīšanu, aizsērējums traucē ūdens atvadi no MAC konstrukcijas. Rezultātā ceļš atrodas pārmitrinātā stāvoklī un pazeminās tā nestspēja.

No aizsērējuma atbrīvots ceļa sāngrāvis

1RPDƀX JUXQWV X]DXJXPD QRƄHPåDQD ,BT UJFL EBSǟUT Tiek novākta liekā grunts, kas laika gaitā uzkrājusies uz ceļa nomalēm, veidojot šķērsli ūdens notecei no ceļa klātnes.

No uzauguma atbrīvotas nomales nodrošina ūdens atvadi no ceļa klātnes, ļaujot ceļa segumam ātrāk izžūt.

Uz meža autoceļa izveidojies uzaugums

Meža autoceļu rokasgrāmata

Noņemts nomaļu uzaugums

,BE UJFL EBSǟUT Aprakstītos pasākumus veic, nomales uzauguma grunts valnim sasniedzot augstumu, kas veido šķērsli ūdens aizplūšanai no ceļa klātnes virsmas. Darbi veicami vasaras un rudens sezonā, kvalitatīvi iespējams veikt arī pie nelielām negatīvām temperatūrām.

Traucēta ūdens atvade no MAC

,BT OPUJFL KB OFEBSB Neveicot nomaļu grunts uzauguma noņemšanu, tiek traucēta ūdens atvade no ceļa klātnes, kā rezultātā veidojas

5. 0HçD DXWRFHƀX X]WXUďåDQD

,Nj UJFL EBSǟUT Grunts novākšana notiek, izmantojot greideri vai ekskavatoru. Ar greidera lāpstas asmens palīdzību uzaugums tiek nogriezts un nostumts uz nogāzes.

Savukārt izmantojot ekskavatoru, uzaugums ar kausa palīdzību tiek novietots atbērtnē jeb joslā, kas ir starp grāvja ārējo malu un meža sienu, vai arī tiek novietots transportlīdzeklī un nogādāts uz iepriekš saskaņotu vietu. Pēc uzauguma noņemšanas nomalēm tiek izveidots kritums virzienā no ceļa vidus uz grāvi, kas nodrošina ūdens aizplūšanu no ceļa.

69

70

Meža autoceļu rokasgrāmata

peļķes un izskalojumi, kas apgrūtina vai pat padara neiespējamu pārvietošanos pa ceļu un nemanāmi, bet neatgriezeniski grauj ceļa konstrukciju, it īpaši segumu.

$WYDåX XQ ]ăOHV SƀDXåDQD

Ceļš no klātnes šķautnes līdz meža sienai tiek atbrīvots no zāles un atvasēm. ,NjQǖD KNjEBSB Zāles un atvašu pļaušana paaugstina satiksmes drošību, uzlabojot redzamību ceļu līkumos, krustojumos u.tml. Nopļautas ceļa un grāvju nogāzes nodrošina ūdens atvadi, savukārt izpļautajā joslā no grāvja ārējās šķautnes līdz meža sienai neveidojas krūmi, kas ļauj ceļa konstrukcijai ātrāk žūt un saglabāt pietiekamu nestspēju. ,Nj UJFL EBSǟUT Zāle un atvases tiek nopļautas ar piekabinātām vai uzkarinātām pļaujmašīnām, ar kurām visbiežāk tiek aprīkoti lauksaimniecības traktori.

Modernākajās ierīcēs darba

MAC pēc atvašu un zāles nopļaušanas

Atvašu pļaušana Rendas iecirknī

Meža autoceļu rokasgrāmata

71

Pļaujamās joslas novietojums MAC trasē

Ceļa klātne Pļaujamā josla (m)

3–4%

3–4%

Nomale

Nomale

Brauktuve

instruments novietots uz manipulatora izlices, kas ļauj nopļaut pat astoņu metru attālumā. Nereti šie darbi tiek veikti arī ar rokas instrumentiem, it īpaši vietās, kur ir sarežģīts reljefs un grāvju ģeometrija.

Zāle un atvases tiek nopļautas joslā no ceļa šķautnes līdz meža sienai. Šādā platumā izpļauta josla nodrošina ceļa konstrukcijas elementu kalpošanas laika saglabāšanos. Dabā bieži ir sastopami fiziski šķēršļi (augsts uzbērums, reljefs, sarežģīta grāvja konfigurācija, koki, lieli akmeņi u.c.), kas

5. 0HçD DXWRFHƀX X]WXUďåDQD

Zāle un atvases

MAC ar divus gadus nepļautu nomali

72

Meža autoceļu rokasgrāmata

neļauj nopļaut nepieciešamo joslas platumu, tāpēc tiek noteikti dažādi pļaušanas platumi.

Pļaujamās joslas platumu nosaka katram ceļam atkarībā no minēto fizisko šķēršļu attāluma. ,BE KNjEBSB Zāles un atvašu pļaušanu veic vienreiz gadā, visbiežāk augustā, septembrī, lai samazinātu turpmāko veģetācijas attīstību. ,BT OPUJFL KB OFEBSB Neveicot zāles pļaušanu, ceļa un grāvju nogāzes sākotnēji aizaug ar zāli un atvasēm, bet vēlāk ar kokiem un krūmiem.

&DXUWHNX DWWĦUĦåDQD XQ DWMDXQRåDQD

Caurtekām aizsērējot, tiek veikta to attīrīšana. Kad tās slodžu un klimatisko apstākļu iedarbības rezultātā ir sabojātas, tiek veikta atjaunošana. ,Nj UJFL EBSǟUT Veicot caurteku tīrīšanu, tiek izmantoti sūkņi, lāpstas, ekskavatori un cita tehnika, kas pielāgota šī darba veikšanai. Mazizmēra caurtekas attīra, veicot to skalo-

Ar kokiem un krūmiem apaugusi ceļa nomale nepārredzamā līkumā

šanu ar augsta spiediena ūdens strūklu. Tīrot caurtekas, tiek attīrīti arī grāvji ieplūdes un izplūdes galos.

Gadījumos, kad caurteku atjauno vai maina atsevišķus caurteku posmus, darbu veikšanas zona tiek aprīkota ar nepieciešamajiem satiksmes organizācijas līdzekļiem. Esošā ūdens plūsma tiek nosprostota un nepieciešamības gadījumā tiek izrakta pagaidu gultne ūdens novadīšanai.

Caurteka tiek atrakta un, ja ceļa

konstrukcijas materiāls ir labā kvalitātē, tad seguma materiālu un smilti novieto atsevišķi, lai pēc caurtekas vai tās posma nomaiņas šo pašu materiālu varētu izmantot caurtekas aizbēršanā. Pēc bojātās caurtekas vai tās posma demontāžas tiek veikta caurtekas pamata būvēšana vai pastiprināšana. Caurteku vai tās posmu nogulda uz uzbūvētā pamata un aizber vienlaicīgi no abām pusēm, veicot blīvēšanu pa 15–20 cm bieziem smilts slāņiem. Virs

Meža autoceļu rokasgrāmata

73

Caurtekas pamatnes blietēšana ar vibroplati

Atjaunota caurteka ar laukakmeņu krāvumu nostiprinātiem galiem

,NjQǖD KNjEBSB Labā tehniskā stāvoklī esošas caurtekas nodrošina ūdens atvadi, neradot risku ceļa uzbērumu izskalošanai un neveicina satiksmei bīstamu situāciju rašanos, kā arī nodrošina ceļa caurbraucamību un līdz ar to arī kokvedēju kustību. Jāatceras, ka ūdens atvade ir viens no svarīgākajiem ceļa konstrukcijas elementiem, un sakārtota ūdens atvade pagarina ceļa ekspluatāciju gada griezumā, kā arī paildzina kopējo ceļa kalpošanas laiku. ,BE KNjEBSB Konstatējot sanesumu uzkrāšanos caurteku galos, aizsērējumus caurtekās, kā arī caurteku

5. 0HçD DXWRFHƀX X]WXUďåDQD

plastmasas caurtekas jābūt vismaz 0,5 metru augstam uzbērumam, pretējā gadījumā transporta slodžu ietekmē caurteka var deformēties. Lai mazinātu aizsērēšanu, caurteku garenslīpumam jābūt mazākam vai vienādam ar pieplūstošā grāvja slīpumu. Pēc caurtekas atjaunošanas vai tās posma nomaiņas tiek nostiprināti caurteku gali un nepieciešamības gadījumā – grāvju gultnes pie caurtekas ieplūdes un izplūdes.

74

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

deformÄ cijas, kas apgrĹŤtina ĹŤdens caurplĹŤdi, rada bojÄ jumus brauktuvei un liek ĹŤdenim uzkrÄ ties pirms ceÄźa uzbÄ“ruma, nekavÄ“joties jÄ veic caurteku attÄŤrÄŤĹĄana, nomaiņa vai bojÄ to posmu nomaiņa. ,BT OPUJFL KB OFEBSB Laika gaitÄ caurtekÄ sakrÄ jas aizsÄ“rÄ“jums (zari, lapas, dōņas u.c.), kas samazina caurtekas ťġērsgriezuma laukumu, kÄ rezultÄ tÄ ir apgrĹŤtinÄ ta caurplĹŤde un ĹŤdenim ir vieglÄ k skalot ceÄźa uzbÄ“rumu, nekÄ plĹŤst pa caur-

Aizsērējusi caurteka

teku. Nereti ĹŤdens sagrauj ceÄźa konstrukciju jeb pÄ rrauj ceÄźu, veidojot satiksmei bÄŤstamu vietu un ceÄźu padarot necaurbraucamu.

TransportlÄŤdzekÄźu slodĹžu un klimatisko apstÄ kÄźu iedarbÄŤbas ietekmÄ“ caurtekas nereti deformÄ“jas. No vairÄ kiem posmiem sastÄ voĹĄo caurteku posmi nobÄŤdÄ s, kÄ rezultÄ tÄ ceÄźa uzbÄ“ruma materiÄ ls krÄŤt iekĹĄÄ caurtekÄ un virs tÄ s brauktuvÄ“ veidojas bÄŤstama bedre. Pa caurteku plĹŤstoĹĄais ĹŤdens sÄ k skalot ceÄźa konstrukciju, kamÄ“r sagrauj to, pÄ rraujot ceÄźu.

6DWLNVPHV RUJDQL]Ä?ĂĽDQDV OÄŚG]HNĆ€X X]WXUÄ?ĂĽDQD

Satiksmes organizÄ“ĹĄanas lÄŤdzekÄźu uzturÄ“ĹĄanu veic, izmantojot ĹĄÄ dus ikdienas uzturÄ“ĹĄanas darbus: r DFÇĄB [ÇšNKV V[TUdžEÇšĂ˜BOB r BUWBJSCBSKFSV V[TUdžEÇšĂ˜BOB VO atjaunoĹĄana; r BUWFSBNP WdžSUV V[TUdžEÇšĂ˜BOB Lai nodroĹĄinÄ tu droĹĄu satiksmi, uz MAC tiek uzstÄ dÄŤtas ceÄźa zÄŤmes. Visas ceÄźa zÄŤmes tiek uzstÄ dÄŤtas saskaĹ†Ä ar normatÄŤvajÄ m prasÄŤbÄ m un standartiem.

Lai veicinÄ tu videi draudzÄŤgu materiÄ lu izmantoĹĄanu un samazinÄ tu izmaksas, LVM ceÄźa zÄŤmju uzstÄ dÄŤĹĄanai izmanto koka stabus. SavukÄ rt ceÄźa zÄŤmju izgatavoĹĄanÄ kÄ pamatnes materiÄ lu izmanto saplÄ ksni, un zÄŤmes aizmugures daÄźu marġē ar LVM logotipu.

Meža autoceļu rokasgrāmata

75

Ar sniega vērstuvi aprīkots traktors

Meža autoceļa attīrīšana no sniega

,Nj UJFL EBSǟUT Ceļu attīrīšanu no sniega veic ar autogreideriem, kravas transportlīdzekļiem un dažāda veida traktoriem, kas ir aprīkoti ar sniega vērstuvēm (lāpstām).

Tehnikas vienībām uz rāmja piestiprina sniega vērstuvi un tās spēka pievadus pievieno pie hidrauliskās sistēmas.

Lielākais vairums jaunākās paaudzes sniega vērstuvju ir hidrauliski vadāmas, kas ļauj mainīt to plaknes leņķi pret ceļa asi, pielāgojot sniega nobīdīšanas virzienu, šādā veidā nodrošinot kvalitatīvu ceļa attīrīšanu no sniega. Ir vairākas sniega tīrīšanas metodes (sāniskā, frontālā, slīpi pret ceļa asi).

Attīrot ceļu no sniega, visā platumā ir jāatbrīvo ceļa brauktuve, apgriešanās vietas un ceļa brauktuves paplašinājumi. Sniega tīrīšanu veic tā, lai netiktu bojāta ceļa konstrukcija, ceļa aprīkojums, koki un tuvumā esošās būves.

5. 0HçD DXWRFHƀX X]WXUďåDQD

0HçD DXWRFHƀX DWWĦUĦåDQD QR VQLHJD

76

Meža autoceļu rokasgrāmata

Notīrīts meža autoceļš

,NjQǖD KNjEBSB Ceļu attīrīšanu jāveic tāpēc, lai sniega dēļ netiktu pārtraukta kokmateriālu transportēšana. ,BE KNjEBSB Ceļa attīrīšana no sniega tiek veikta, kad sniega kārtas biezums sāk apgrūtināt kokmateriālu transporta pārvietošanos.

,BT OPUJFL KB OFEBSB Neveicot ceļu attīrīšanu no sniega, tiek pārtraukta vai stipri apgrūtināta kokmateriālu transportlīdzekļu kustība. Turpinot kokmateriālu transportēšanu apgrūtinātos apstākļos, samazinās darba ražīgums, kā arī pieaug ceļu satiksmes negadījumu rašanās risks.

No sniega kārtas neatbrīvots

ceļš pavasarī ilgāk žūst, tāpēc ir svarīgi pirms atkušņa iestāšanās ceļu attīrīt. Kamēr ceļa klātne ir pārmitrinājusies, ceļu nav ieteicams, bet atsevišķos gadījumos pat nedrīkst ekspluatēt, jo var sagraut ceļa konstrukciju.

Meža autoceļu rokasgrāmata

&HƀX ULHYRåDQD XQ FHƀX NDLVĦåDQD ]LHPă

/DXNXPX DWWĦUĦåDQD QR VQLHJD

Vienlaikus ar ceļu attīrīšanu no sniega tiek veikta arī laukumu attīrīšana – tie ir gan rekreācijas objektu laukumi, gan stāvvietas, gan stigas un krautuvju vietas.

3UHWVOĦGHV PDWHULăOD QRYLHWRåDQD

Ceļa pretslīdes materiālu (visbiežāk smiltis) izmanto apgriešanās laukumos, paplašinājumos, kā arī atsevišķos ceļa posmos, kur ir paaugstinātas riska vietas (liels garenkritums, dziļi ceļa sāngrāvji, mazs pagrieziena rādiuss līknēs, pirms krustojumiem u.c.). Slidena ceļa brauktuve ir galvenais iemesls ceļu satiksmes negadījumiem ziemā.

5. 0HçD DXWRFHƀX X]WXUďåDQD

Gadījumos, kad sniegs ir notīrīts, bet uz tā veidojas apledojums, tiek veikta MAC kaisīšana ar smilts–grants maisījumu vai rievošana.

Ceļa kaisīšanai izmanto vidēji smalku smilts–grants maisījumu.

Virsmas rievošanu izmanto gadījumos, kad brauktuve ir slidena.

Ceļa rievošana tiek veikta ar mērķi, lai uz ceļa tiktu izveidota

rievota virsma. Abus šos darba veidus izmanto gadījumos, kad MAC ir apledojis un nav iespējama droša satiksme.

77

Ar sniegu pārklāti meža autoceļi

78

Meža autoceļu rokasgrāmata

7LOWX X]WXUďåDQD AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā ir dzelzsbetona un koka tilti, kā arī dzelzsbetona, tērauda un plastmasas caurtekas, kuru kopējais diametrs pārsniedz divus metrus.

Lielākā daļa tiltu un dzelzsbetona caurteku tika būvētas pagājušā gadsimta sešdesmitajos

Tērauda caurteka

līdz astoņdesmitajiem gadiem pēc Valsts meliorācijas projektēšanas institūta 1963. un 1988. gadā izstrādātajiem tipveida projektiem.

Koka tiltu būvniecība pārsvarā veikta pēc individuāliem projektiem vai saimnieciskā kārtā bez projekta. To laiduma konstrukcijas ir vienkārši balstītas vai

nepārtrauktas sistēmas.

Regulāri tiek veikta tiltu ikdienas uzturēšana – brauktuvju attīrīšana, mazgāšana, deformācijas šuvju kopšana, margu labošana, krāsošana, izdrupumu novēršana, zāles un atvašu pļaušana, sanesumu attīrīšana, izskalojumu novēršana u.c. darbi.

Meža autoceļu rokasgrāmata

79

7LOWX X]WXUďåDQDV GDUEL

Skats uz tilta brauktuvi

Tilta brauktuves mazgāšana Brauktuvi mazgā ar ūdens strūklu, no tilta brauktuves, ietvēm un apmales akmeņiem tiek mazgāti netīrumi. Darbu veic pavasarī pēc sniega nokušanas un rudenī pirms sala iestāšanās.

Tilta ūdens novadīšanas sistēmu attīrīšana Tiek veikta ūdens novadcauruļu un tekņu tīrīšana ar skalošanu un mehānisku tīrīšanu. Tīrīšanas metodi izvēlas atbilstoši notekas vai drenāžas sistēmas īpatnībām, lai tā netiktu bojāta.

Ja ūdens novadīšanas sistēma ir blīvi aizsērējusi, tad procesā ir ietverta tās demontāža, tīrīšana un montāža.

Notīrīta tilta brauktuve

5. 0HçD DXWRFHƀX X]WXUďåDQD

Tilta brauktuves attīrīšana no sanesumiem No tilta tiek novākta visa veģetācija, grunts sanesumi un netīrumi, tie tiek iekrauti transporta līdzeklī un aizvesti uz atbērtni. Pēc netīrumu, sanesumu savākšanas tiek noslaucīts tilta klājs un iztīrītas ūdens notekcaurules.

80

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

DeformÄ cijas ĹĄuvju kopĹĄana, U TL BJ[QJMEÇ&#x;Ă?BOB Process ietver visus darbus, materiÄ lus un iekÄ rtas deformÄ cijas ĹĄuvju un ĹĄuvju konstrukciju skaloĹĄanai un tÄŤrÄŤĹĄanai, kas nebojÄ ĹĄuvju blÄŤvÄ“jumu (gumijas profilus, membrÄ nas utt.).

Asfaltbetona un cementbetona segumu bojÄ jumu novÄ“rĹĄana Tiltu asfalta seguma bedrÄŤĹĄu aizpildÄŤĹĄanu un hidroizolÄ cijas atjaunoĹĄanu veic, ja bedres dziÄźums ir sasniedzis hidroizolÄ ciju. HidroizolÄ cija tiek atjaunota, izmantojot polimÄ“rbitumena modificÄ“tu emulsiju. Tiek veikta bojÄ tÄ seguma kÄ rtu izcirĹĄana, izzÄ ÄŁÄ“ĹĄana vai izfrÄ“zÄ“ĹĄana visÄ to dziÄźumÄ . BedrÄŤtes piepilda ar asfaltbetona masu. Ja hidroizolÄ cija nav skarta, veic tikai bedres remontu.

Dzelzsbetona tilts, sÄ nskats

,PLB LMÇ‹KB TFHVNV CPKÇ‹KVNV novÄ“rĹĄana Veic bojÄ to (salauzto) klÄ ja seguma dÄ“Äźu noņemĹĄanu, apakĹĄÄ“jÄ ĹĄÄˇÄ“rsklÄ ja notÄŤrÄŤĹĄanu no sanesumiem un jauna dÄ“Äźu seguma uzklÄ ĹĄanu.

Tilts ar atjaunotu koka segumu

Meža autoceļu rokasgrāmata

Ja tilta segumam nepieciešami nesošo konstrukciju remontdarbi, tiek veikta periodiskā uzturēšana vai tilta rekonstrukcija.

Izdrupumu novēršana Izdrupumu novēršanai izmanto speciālas betona bojājumu labošanai paredzētās remontjavas.

Darbs attiecas uz dzelzsbetona konstrukciju izdrupumiem līdz 10 cm dziļumam un ar atsegtu stiegrojumu.

Izskaloto uzbērumu atjaunošana Bojāto nostiprinājumu atjaunošana tiek veikta ar akmens bruģi, šķembām, saliekamām betona plātnēm un monolīto betonu.

Ja nepieciešami būtiskāki atjaunošanas darbi, tiek veikta tilta konstrukcijas periodiskā uzturēšana. Periodiskās uzturēšanas laikā tiek mainīts tilta segums, pastiprināti balsti, sakārtotas pieejas plātnes u.tml.

Tiltu uzturēšanas procesā tiek veikta arī sanesumu tīrīšana no upes gultnes vai caurtekām, kas rodas pēc pavasara ūdens līmeņa krišanās.

5. 0HçD DXWRFHƀX X]WXUďåDQD

Tilta margu bojāto posmu nomaiņa Bojātu vai nolietojušos margu vai to elementu nomaina ar jaunu, analogu konstrukciju.

6[TUdžEǚUBKdžN KBVOBKdžN LPOTUSVLcijām tiek lietoti aizsargpārklājumi. Margu konstrukciju aizvietošanā izmanto koka vai tērauda materiālus.

Tilta margu un barjeru tīrīšana un krāsošana Tilta margu un barjeru tīrīšana un krāsošana tiek veikta tajos gadījumos, kad krāsojums ir nodilis un margas sāk bojāties gaisa un mitruma ietekmē.

81

Nepieciešama tilta margu un barjeru atjaunošana

6

6

1HVWDQGDUWD ULVLQăMXPL

84

Meža autoceļu rokasgrāmata

.RNPDWHULăOX L]PDQWRåDQD 0$& EŗYQLHFĦEă Ir situācijas, kad tradicionālās ceļu būves metodes ir sarežģītas un konkrētajos apstākļos mežā nav izmantojamas. Šādos gadījumos var veidot īslaicīgas lietošanas meža autoceļus, izmantojot kokmateriālu vairogus, kurus var izmantot vairākkārt.

0RELOă GUXSLQăPă LHNăUWD

,PLB WBJSPHV ǟTMBJDǟHBT MJFUPÝBOBT NFäB BVUPDFǦÝ

Dažreiz ceļa segā atrodas liela diametra akmeņi, kas apgrūtina transporta pārvietošanos un ceļa klātnes kopšanas darbus. Kopjot ceļa klātni, tie tiek izcelti segas virspusē, to vietā paliek bedres.

Lai to risinātu, var izmantot mobilo drupināmo iekārtu.

Drupināmā iekārta sasmalcina (sadrupina) liela diametra akmeņus un sajauc to šķembas ar seguma materiālu, tādējādi iegūstot viendabīgu segumu.

Ceļiem, kuriem segums atjaunots ar mobilo drupināmo iekārtu, ir palielinājusies nestspēja un uzturēšanas iespējas.

Mobilā drupināmā iekārta darbībā

Meža autoceļu rokasgrāmata

85

Cauruļu saišķi ūdenstecē

Pārbrauciens pār cauruļu saišķiem

Cauruļu saišķus izmanto ūdensUFNJV QdžSWBSǑØBOBJ OFBJ[TQSPTUPjot ūdens plūsmu un nebojājot kokmateriālus, ko mežizstrādes tehnika bieži vien izmanto grāvju pārvarēšanai.

Galvenie ieguvumi no cauruļu TBJØǞV J[NBOUPØBOBT ǷEFOTUFNJV vai grāvju pārvarēšanai: r OFUJFL BJ[TQSPTUPUB ǷEFOT QMǷTma; r OFMJFMBJT QBHBJEV UJMUT OP DBVSVlēm ir ātri uzbūvējams un pēc ekspluatācijas arī izceļams; r DBVSVǡV TBJØǞJ JS EBVE[LdžSU MJFUPjami; r TBJØǞJ MJFUPKBNJ EBßdžEdžT LPNCJOdžDJKdžT EBßdžEJFN ǷEFOTUFNJV profiliem; r JFTQǑKBNT TBNB[JOdžU LPLNBUFriālu pievešanas attālumus.

6. 1HVWDQGDUWD ULVLQăMXPL

&DXUXƀX VDLåƂL

7

7

3LHOLNXPL

88

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

'DUED DL]VDUG]ÄŚED XQ YLGHV DL]VDUG]ÄŚED Veicot MAC bĹŤvdarbus, ir jÄ ievÄ“ro LR normatÄŤvajos aktos un LVM iekĹĄÄ“jos normatÄŤvajos aktos noteiktÄ s darba aizsardzÄŤbas un vides aizsardzÄŤbas prasÄŤbas.

0LQLPăOăV SUDVÄŚEDV GDUED DL]VDUG]ÄŚEă t

t t

TransportlÄŤdzekÄźa (traktortehnikas) vadÄŤtÄ jam ir jÄ bĹŤt atbilstoĹĄai kvalifikÄ cijai, tiesÄŤbÄ m vadÄŤt transportlÄŤdzekli (traktortehniku).

ObjektÄ jÄ bĹŤt izstrÄ dÄ tam darba aizsardzÄŤbas plÄ nam.

ObjektÄ jÄ bĹŤt darba aizsardzÄŤbas koordinatoram (nodarbinÄ tais ar nepiecieĹĄamÄ m zinÄ ĹĄanÄ m un prasmÄ“m, kas saistÄŤtas ar darba aizsardzÄŤbas nodroĹĄinÄ ĹĄanu darba vietÄ s).

t

PirmÄ s palÄŤdzÄŤbas aptieciņa

t

Katrs tehniskais lÄŤdzeklis jÄ nodroĹĄina ar ugunsdzÄ“sÄŤCBT BQBSdžUV 6HVOTE[Ç‘TÇšCBT aparÄ tam jÄ bĹŤt ar derÄŤgu derÄŤguma termiņu un tas nepiecieĹĄams katrÄ tehnikas vienÄŤbÄ , kas strÄ dÄ objektÄ .

Ar pagaidu ceğa zčmēm aprčkots bōvobjekts

t t

JÄ nodroĹĄina iespÄ“ja saņemt atbilstoĹĄu pirmo palÄŤdzÄŤbu.

t KatrÄ tehnikas vienÄŤbÄ , kas strÄ dÄ objektÄ , ir jÄ bĹŤt pirmÄ s palÄŤdzÄŤbas aptieciņai ar derÄŤgu lietoĹĄanas termiņu.

AtbilstoĹĄi shÄ“mai par darbavietas aprÄŤkoĹĄanu ar satiksmes organizÄ cijas tehniskiem lÄŤdzekÄźiem, jÄ uzstÄ da ceÄźa zÄŤmes, norobeĹžojumi, vadstatņi u.c.

UgunsdzÄ“sÄŤbas aparÄ ts

NodarbinÄ tajiem jÄ bĹŤt nodroĹĄinÄ tiem ar individuÄ lajiem aizsardzÄŤbas lÄŤdzekÄźiem atbilstoĹĄi veicamajam darbam.

Meža autoceļu rokasgrāmata

Aizsargcimdi – darbiem ar rokas instrumentiem;

Aizsargapavi ar purngala daļas aizsardzību – lietojami darbam pie tuvu strādājošas tehnikas vai darbā ar instrumentiem un priekšmetiem, kas var traumēt.

Signālveste jālieto, atrodoties būvobjektā. Signālveste nav obligāta tikai tad, ja tiek lietots apģērbs no gaismas atstarojoša materiāla, kas ir atbilstoši sertificēts un atbilst prasībām par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu.

Aizsargcimdi – darbiem ar rokas instrumentiem

0LQLPăOăV SUDVĦEDV YLGHV DL]VDUG]ĦEă t

Nodrošināt darbiniekus un līgumpartnerus ar nepieciešamām zināšanām par piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī par to, kā jārīkojas vides piesārņojuma gadījumā.

t

Nav pieļaujama koku stumbru (mizas) nobrāšana trases malās vai ārpus objekta robežām.

t

Nepieļaut piesārņojumu ar naftas produktiem vai samazināt tā emisiju augsnē un ūdenī būvdarbos, kā arī izmantojamās tehnikas uzpildes un ekspluatācijas laikā.

t

Atbilstoši veicamajiem darbiem, nodrošināt būvdarbos izmantojamo tehniku ar Vides aizsardzības komplektu.

Aizsargķivere – darbam pie tuvu strādājošas tehnikas – ekskavatora, pašizgāzēja u.c.

Signālveste

Aizsargķivere ar derīgu lietošanas termiņu

3LHOLNXPL

Galvenie, bet ne vienīgie, individuālie darba aizsardzības līdzekļi ir:

89

90

Meža autoceļu rokasgrāmata

Vides aizsardzības komplektā ietilpst: Naftas produktus absorbējošās salvetes un paklājs Naftas produktus absorbējošo paklāju un salvetes lieto degvielas uzpildes laikā vai gadījumos, kad ir notikusi naftas produktu noplūde. Naftas produktus absorbējošajam paklājam un salvetēm jābūt katrā tehnikas vienībā.

Naftas produktus absorbējošā barjera Naftas produktus absorbējošo barjeru lieto lai ierobežotu naftas produktu noplūdi ūdenī. Naftas produktus absorbējošajai barjerai jābūt katrā tehnikas vienībā.

Cimdi

Cimdu pāris Cimdiem jābūt naftas produktus necaurlaidīgiem un tiem jāatrodas katrā tehnikas vienībā, kas strādā objektā.

Atkritumu maisi Atkritumi objektā jāuzglabā maisos un pēc tam jāutilizē tam paredzētās vietās.

Naftas produktus absorbējošs paklājs un salvetes Paklāji zem degvielas tvertnēm

#POB

Meža autoceļu rokasgrāmata

91

MAC

– Meža autoceļš

MIO

– Meža infrastruktūras objekti

IU

– Ikdienas uzturēšanas darbi

IU klase

– Ikdienas uzturēšanas klase

MIO EN

– Noteikumi, kas nosaka prasības meža infrastruktūras objektu ekspluatācijai un pārvaldībai

DA

– Defektu akts

DU

– Darba uzdevums

NP

– Ceļa normālprofils

ĢIS

– Ģeogrāfiskās informācijas sistēma

PU

– Periodiskā uzturēšana

3&,

– Rekonstrukcija

IVN

– Ietekmes uz vidi novērtējums

ĪADT

– Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas

MMS

– Meža meliorācijas sistēmas

3LHOLNXPL

6DĦVLQăMXPL

92

MeĹža autoceÄźu rokasgrÄ mata

7HUPLQL Termins

Skaidrojums

Atbērtne

vieta MAC trasÄ“ starp grÄ vi un meĹžu vai citur, kur tiek novietota grunts.

Atvairbarjera

aizturietaise, bĹŤvÄ“ta transportlÄŤdzekÄźa kustÄŤbas droĹĄÄŤbas nodroĹĄinÄ ĹĄanai bÄŤstamos posmos uz MAC.

Bezkategoriju ceÄźi

uz reljefa augstÄ kajÄ m vietÄ m smilĹĄainÄ s vai grantainÄ s gruntÄŤs izveidojuĹĄÄ s dabiskÄ s brauktuves, bĹŤvÄ“tas kvartÄ lstigas, meliorÄ cijas grÄ vju atbÄ“rtnes, kas izmantojamas vieglÄ apvidus autotransporta kustÄŤbai.

Brauktuve

ceÄźa klÄ tnes daÄźa, kas paredzÄ“ta transportlÄŤdzekÄźu braukĹĄanai.

BĹŤvprojekts

bĹŤvniecÄŤbas ieceres ÄŤstenoĹĄanai nepiecieĹĄamo dokumentu, rasÄ“jumu un teksta materiÄ lu kopums.

Caurteka

LPOTUSVLDJKB LBT OPESPĂ˜JOB HSdžWKV WBJ ǡEFOTUFÇŠV DBVSQMǡEJ

CeÄźa garenprofils

vertikÄ lais garengriezums pa ceÄźa asi vai klÄ tnes ťġautni.

CeÄźa garenslÄŤpums

garenprofila projekta lÄŤnijas posma augstuma starpÄŤbas attiecÄŤba.

CeÄźa grÄ vis

zemes klÄ tnes sastÄ vdaÄźa, kas uztver ĹŤdeni no ceÄźa virsmas un zemes klÄ tnes. SÄ ngrÄ vis pieguÄź ceÄźa malÄ , ťġersgrÄ vis – pieslÄ“dzas sÄ ngrÄ vim ťġērsvirzienÄ .

Ceļa klātne

ceļa daļa, kas sastāv no brauktuves un nomalēm.

Ceļa konstrukcija

ietver ceļa segu, zemes klātni, grāvjus, drenāžas iekārtas, nogāzes un citus elementus.

Ceļa nomale

ceļa klātnes daļa, kas atrodas starp brauktuves malu un ceļa klātnes šķautni.

Ceļa sega

ceļa virsbūves konstrukcija, kas veidota no vienas vai vairākām kārtām un uzņem transportlīdzekļu slodzi.

Ceļa segas pamata slānis

ceļa segas apakšējā kārta, kas uzņem transportlīdzekļa slodzi.

Ceļa segums

ceļa segas virsējā kārta, kas tieši uzņem transportlīdzekļu slodzi un pārnes to uz segas pamatu.

Ceļa šķērsprofils

ceļa vertikālais griezums plaknē, kas perpendikulāra ceļa asij.

Dabiskais grunts ceļš

iebraukta vieta, kas izmantojama koksnes izvešanai un meža apsaimniekošanai.

Defektu akts

dokuments, kurā fiksē dabā konstatētos bojājumus. Ietver remontdarbu daudzumu aprēķinus, situācijas aprakstu u.c.

Granulometrija

materiālu daļiņu sadalījums pa dažādu izmēru frakcijām.

Grunts ģeotehniskā izpēte

grunts fizikālo, mehānisko un hidroģeoloģisko īpašību noteikšana.

Gultne

dabisks vai mākslīgi veidots padziļinājums zemes virsmā, pa kuru notiek ūdens plūsma.

93

3LHOLNXPL

Meža autoceļu rokasgrāmata

94

Meža autoceļu rokasgrāmata

Ģeogrāfiskā informācijas sistēma

sistēma datu, kuri ir telpiski saistīti ar Zemes virsmu, vākšanai, glabāšanai, pārbaudei, apstrādei un analīzei. Informācijas tehnoloģija, kura glabā, analizē un attēlo gan telpisko, gan netelpisko informāciju.

Ievalces

sekla, ovālveida tekne virsmas ūdens savākšanai un novadīšanai.

Izlice

tehnikas vienības konstrukcija, kas nodrošina kravas satveršanas ierīces nepieciešamo sniegumu – pacelšanas mehānisma projekcijas garumu horizontālā plaknē un pacelšanas augstumu.

Ikdienas uzturēšanas darbi

nepārtraukti veicams sistemātisks pasākumu komplekss, kas nodrošina MAC ekspluatāciju un radušos bojājumu plānotu un ārkārtas gadījumu novēršanu MAC tīklā, tostarp arī ārkārtējās situācijās (dabas stihija, tehnogēnas katastrofas u.c.).

Ikdienas uzturēšanas klase

atbilstoši plānotajai MAC satiksmes intensitātei noteikts minimālais plānoto MAC apsekošanu skaits gadā.

Kivete

0,5 m dziļš grāvis ar gultnes platumu 0,4 m un nogāzēm 1:1,5.

Krautuve

kokmateriālu pagaidu novietošanas vieta pie ceļa.

Krustojums

vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī.

Kvalitātes pārbaude

darbības, ko veic, lai pārbaudītu objektu parametru atbilstību kvalitātes prasībām.

Meliorācijas sistēma

hidroloģiski un hidrauliski saistītu lineāru grunts būvju tīkls zemes ūdens režīma regulēšanai.

Meža autoceļš

atbilstoši tehniskajiem parametriem uzbūvēts komersanta (LVM) ceļš ar segu vai ceļš bez segas, kas nodrošina meža apsaimniekošanu un ir ekspluatējams ar maksimālo vienas ass tilta slodzi 10 t visu gadu, izņemot pavasara/rudens šķīdoni.

Meža autoceļu tīkls

meža autoceļu pārklājums noteiktā teritorijā.

Meža infrastruktūras objekti

meža autoceļi un meža meliorācijas sistēmas.

Meža infrastruktūras objektu ekspluatācijas noteikumi

prasības infrastruktūras lietotājiem un pārvaldītājiem. Noteikumi attiecas uz meža infrastruktūras lietotājiem un meža infrastruktūras pārvaldītājiem.

Meža infrastruktūras objektu lietotājs

persona, kura izmanto vai jebkādā veidā iedarbojas uz meža infrastruktūras objektiem.

Neatbilstība

noteikto prasību neizpilde.

Normālprofils

ceļa griezuma attēls tā asij normālā (perpendikulārā plaknē). Tas funkcionāli visvairāk piemērots vienādas kategorijas ceļu posmiem pie adekvāta satiksmes slogojuma. Normālprofili ir apzīmēti ar diviem burtiem – NP un cipariem (ceļa klātnes platums starp tās šķautnēm, metros).

Pieslēgums

krustojums, kur ceļam no vienas puses piekļaujas vai atzarojas ceļš vienā līmenī.

Pievedceļi

savieno meža maģistrālos autoceļus vai citus augstāka līmeņa ceļus ar meža masīviem.

95

3LHOLNXPL

Meža autoceļu rokasgrāmata

96

Meža autoceļu rokasgrāmata

Piketāža

raksturīgo punktu apzīmēšana un horizontālā uzmērīšana, uzmērāmo posmu dalot ar soli 100 m.

Rekonstrukcija

būves vai tās daļas pārbūve, izmainot tās apjomu un mainot vai saglabājot tās funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu.

Satiksmes intensitāte

transportlīdzekļu skaits, kas izbrauc caur ceļa šķērsgriezumu laika vienībā.

Savienojošie–maģistrālie ceļi

savieno meža masīvus ar augstāka līmeņa ceļiem vai savieno divus augstāka līmeņa ceļus un piekļaujas vai šķērso meža masīvu. Tie ir maģistrālie divvirzienu vai vienvirziena ceļi ar grants vai šķembu segumu, izmantojami transporta kustībai visu gadu, izņemot pavasara šķīdoņa laiku.

Signālstabiņš

elements transportlīdzekļa vadītāju orientēšanai uz ceļa.

Šurfēšana

skatrakuma veidošana, lai noteiktu MAC slāņu biezumus vai dziļumu.

Tilts

konstrukcija, kas pārsedz un nodrošina pāreju pār upi, gravu vai citu fizisku šķērsli, kura laidums vai laidumu garumu summa ir vienāda vai lielāka par diviem metriem.

Vārti

tehnisks risinājums transporta kustības slēgšanai vai regulēšanai ceļa posmā.

Meža autoceļu rokasgrāmata ir tapusi, pateicoties AS „Latvijas valsts meži” darbinieku projekta komandai. Andris Neimanis, Indulis Skrebelis, Jānis Upens, Māris Neicinieks un Nora Šukīte apkopoja savas zināšanas un darba gaitā gūto pieredzi, lai katram šīs rokasgrāmatas lasītājam sniegtu ieskatu un veidotu izpratni par meža autoceļiem. Anda Purviņa rūpējās par to, lai rokasgrāmatā sarežģītie tehniskie termini un teikumi kļūtu lasītājam vieglāk saprotami. Visu kopā salika un rokasgrāmatas tapšanas darbus organizēja Gusts Ašmanis.

Meža autoceļu rokasgrāmatu veidot palīdzēja Indris Stulpāns, Artūrs Markots, Ingus Barviķis, Juris Mālakalns, Normunds Priede, Juris Ružāns, Jānis Zitāns, Egils Krastiņš, Andris Indriksons, Artis Jansons un citi LVM darbinieki.

Meža autoceļu rokasgrāmatu uzlabot palīdzēja arī Andris Drēska, Jānis Kivilands un Aigars Leitis.