Es klusēt nevaru
UDK koda vieta
©Jelgavas Latviešu biedrība ©Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde „Jelgavas izglītības pārvalde” ©Jelgavas tipogrāfija, 2013
Es klusēt nevaru Jelgavas izglītības pārvaldes un Jelgavas Latviešu biedrības 2012. gadā organizētā skolēnu dzejas konkursa labāko dzejoļu krājums
Grāmatas tapšanā piedalījās: Projekta vadītāja Vija Zelmene Literārā konsultante - dzejniece Gunta Micāne Māksliniece Dace Lejēja Dizainere Līga Rozentāle Korektore Aija Treija Tehniskā sekretāre Agnese Zariņa
Eksperti: Jelgavas Bērnu bibliotēkas vadītāja Baiba Beire Žurnālists Uldis Veilands Jelgavas Ā.Alunāna teātra režisors un aktieris Arvīds Matisons Jelgavas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Elita Indriksone Jelgavas 1. ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Aija Treija Dzejnieks Pāvils Neikšāns Dzejnieks Harijs Krūze Jelgavas Latviešu biedrības pārstāvis Erasts Lokmanis
Paldies visiem jauniešiem par interesi, entuziasmu un piedalīšanos dzejas konkursā “Es klusēt nevaru”!
Jelgavas Latviešu biedrībai laika gaitā ir izveidojusies laba sadarbība ar pilsētas vispārizglītojošām skolāmsešus gadus kopā svinam Dzejas dienas septembrī. Apnika forma, apnika saturs, un tā 2012. gada vasarā dzima ideja - kapēc nerosināt skolēnus rakstīt dzeju? Sākumā bailes, ideja it kā realizējama, būs atbalsts, nebūs? Un bija. Skolas atsaucās pozitīvi. Dzejas konkursā „Es klusēt nevaru” piedalījās 183 skolēni. Klausoties dzejas lasījumos, sajūtot emocijas klausītājos un uzdrīkstēšanos no dzejas autoru puses, publiski,
“Tas bija spilgts pārdzīvojums, līdzīgs sapnim, un šis sapnis ir piepildījies 46 autoriem.”
savas skolas biedru priekšā, atvērt dvēseli. Tas bija ļoti spilgts pārdzīvojums visiem klātesošajiem un arī lepnums, ka mūsu jaunieši ir radoši, drosmīgi, uzņēmīgi, zinoši, riskēt gatavi. Tas bija spilgts pārdzīvojums, līdzīgs sapnim, un šis sapnis ir piepildījies 46 autoriem. Paldies par atsaucību, dzejas autoriem, skolotājiem, ekspertiem un visiem, kuri palīdzēja šim pirmajam skolu jaunatnes dzejas krājumam tapt.
Vija Zelmene, projekta vadītāja, Jelgavas Latviešu biedrības pārstāve
6
Klajā nāk pirmais Jelgavas jauno autoru – skolēnu dzejas krājums. Vai dzejoļu atlases darbs bija viegls? Nē! Dzejoļu atlikšana nepublicējamo kaudzītē man brīžiem likās sveicienam pastieptas plaukstas atgrūšana – gandrīz katrā darbiņā taču atradās vārds vai doma, ko gribētos paturēt. Patīkami pārsteidza skolas, kurās mācības norit krievu
“Paldies visiem, kuri iedrošinājās atvērt sirdis, paldies viņu skolotājiem!”
valodā, ļoti latviski jutos 2. pamatskolā - Žilinska klaviermūzikas duets, programmas pieteikums, satraukums sejās un tāda
īsti dzejiska gaisotne. Paldies visiem, kuri iedrošinājās atvērt sirdis, paldies viņu skolotājiem! Neskumstiet tie, kuru darbi neiekļuva krājumā! Dzejas konkurss nav senā Sparta, kur vārgos iemet bezdibenī uz visiem laikiem! Būs jauni konkursi, jaunas, brīnišķīgas domas un iespējas! Lai sokas!
Harijs Krūze, dzejnieks
7
„Es nevaru klusēt” - šāda dzejas tēma bija uzdota Jelgavas skolu jauniešiem izteikt dzejas rindās. Par bezgala lielu prieku, dzejdaru Jelgavā izrādijās ļoti daudz, ar interesantu skatījumu uz savu pilsētu, savu zemi, sāpi par šodienu, par netveramo - mīlestību un filozofiskām pārdomām. Dzejas lasījumos pārliecinājos - dzeja ir un būs vajadzīga, vārsmas, kas radītas no sirds, ir tās patiesākās un dzīvotspējīgākās, jo dzeja ir cilvēka dvēsele rakstītā veidā. Lai veiksme!
“...dzeja ir cilvēka dvēsele rakstītā veidā.”
Arvīds Matisons, Jelgavas Ā.Alunāna teātra režisors un aktieris
8
2012./2013. m.g. rakstīju zinātniski pētniecisko darbu „Dzejas konkursa „Es klusēt nevaru” dalībnieku pasaules izjūta”. Novēroju, ka gados jaunākie konkursanti, rakstot par sabiedrībā valdošām likstām – kariem, bezpajumtniekiem, attieksmi pret dzīvniekiem – cenšas izprast un rast skaidrojumu, kāpēc pasaulē viss nav tik skaisti kā pasakās. Viņi vēl īsti neizprot cēloņus, bet redz tikai sekas, kas plaši tiek atspoguļotas masu
“...skolēni rakstīja patiesus vārdus par sev svarīgām lietām.”
medijos. Pats būtiskākais šajos darbos bija tas, ka skolēni rakstīja patiesus vārdus par sev svarīgām lietām. Lai gan daudzi uzskata, ka
pusaudži ir kautrīgi un sevī ieslēgti, dzeja liecina par pretējo – viņi ir ļoti atklāti un jūtīgi, jo raksta par savām iekšējām izjūtām, iepazīstot ar mīlestību, draudzību un to radītajām emocijām – prieku, gavilēm, laimi un, pavisam pretējām, vilšanos, nodevību un sāpēm. Šāds konkurss ļoti noder tiem, kuri patiešām vēlas parādīt savu talantu un gūt novērtējumu, kā arī gūt stimulu savas emocijas paust dzejas vārdos nākotnē.
Laurita Tihonova, Jelgavas 1. ģimnāzijas skolniece
9
Latvieši ir dziedātāju tauta. Lai uzrakstītu labu dziesmu, jābūt labai dzejai. Mums tāda ir, un esmu pārliecinātsarī turpmāk būs. Vislielāko paldies par darbu gribu pateikt jaunajiem autoriem un viņu skolotājiem. Tas ir nopietni paveikts kopdarbs. Īpaši iepriecināja 2. un 4. pamatskolas ar savu pieeju dzejas pasākumiem. Jaunieši, lasiet grāmatas, dzeju! Pierakstiet savas domas, izjūtas– varbūt vēlāk tie būs zelta graudi jūsu dzejas tīrumā. Turiet galvas augšā, cieniet latviešu valodu un plaši atveriet sirdis nākotnei!
“Lai uzrakstītu labu dziesmu, jābūt labai dzejai.”
Erasts Lokmanis, Jelgavas Latviešu biedrības pārstāvis žūrijā
10
Kā vēsta sens teiciens – no sirds pilnības mute runā. To gribētu attiecināt arī uz konkursā „Es klusēt nevaru...” iesniegtajiem darbiem. Personīgs pārdzīvojums dzejoļos ir primārs, un kaut arī dažreiz vēl ķeras vārdi un tie negrib rindoties pareizā ritmā un reizēm autoram vēl grūti formulēt savu ideju, tomēr svarīgākais ir tas, ka tik daudziem bērniem, jauniešiem un pusaudžiem ir ko teikt, ir savs skatījums
“...no sirds pilnības mute runā.”
uz sabiedrību, attiecībām un arī tik skaudri patiesa pasaules uztvere. Patiesums un dzīvas emocijas mani kā lasītāju uzrunā visvairāk.
Aija Treija, Jelgavas 1. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja
11
Es gribu k liegt...
13
PA MESTIE Klīst runčuks mūsu pagalmā Noplucis un izsalcis. Tas raugās manās actiņās, Pēc silta glāsta ilgojas. Viņš cerībās ir noguris, Apjucis ir un apmulsis. Kad ienāk manā sirsniņā, Tur patvērumu atradis. Tam muguru es noglāstu Un siltu pienu ieleju. Bet vairāk līdzēt nespēju, Jo daudz ir tādu pagalmu.
Vaira Anna Vectirāne Jelgavas 4. pamatskola, 6. klase
15
ES K LUSĒT NEVA RU Gribas izdziedāt priekuTas rodas no vienas domas Par jauko, tuvo cilvēku, Kas atrodas blakus. Un klusēt nevaru, Es dziedu. Saulei uzsmaidot, eju Pa šaurajām Jelgavas ielām. Satieku, pavadu vēju, Kas draugos ar ziedošām ievām. Es klusēt nevaru, Es dziedu. Par zaļo, skanīgo pavasari, Pēc aukstas ziemas atnākušo, Sev saku: “Tu noteikti vari Saskatīt skaistumu uzplaukušo.” Es klusēt nevaru, Es dziedu.
16
Lai vieglāk ieelpot man prieku Un atrast draugus savā ceļā, Ar viņiem es uz priekšu tieku Daudz ātrāk un ar smaidu sejā. Es klusēt nevaru, Es dziedu.
Valdemārs Reinbergs, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija, 9. klase
17
L AUKU BR ĪNUMS Rīts. Lauki. Klusums. Kaut kur rej kaimiņsuns. Gaiss svaigs un smaržo siens. Tikai sienāzītis čīgā kaut kur viens. Es-pilsētbērns, pa rasu skreju, smeju, Ar taurentiņiem kopā deju, Bet zeltsaulīte silda manu seju. Un puķītes uz smildziņām es veru. Man gribas smieties, kliegt un lēkt, Lai skaļi izteikt prieku. Nu, nevaru es klusēt, Jo laimīgs te esmu! Stop! Es taču traucēt nevaru, Šo brīnišķo saskaņu un pļavas garu. Es priecīga būt arī varu, Klusinot savu lielo sparu.
Angelīna Gavrilova Jelgavas 2. pamatskola, 8. klase
18
ES NEVA RU K LUSĒT Es nevaru klusēt, Ja priecīgs man prāts, Tad smieties un līksmot Man gribas. Es nevaru klusēt, Ja bēdīgs man prāts, Tikai brīdi es vēlos, Lai skauj mani kāds. Es nevaru klusēt, Kad skolas zvans skan, Tai brīdī gribas Līdzi dziedāt man.
Madars Šeļegovskis, Jelgavas 3. pamatskola, 5. klase
19
BĒDAS Es klusēt nevaru par bēdām, Kas nomāc manu sirdi, Es klusēt nevaru, kad redzu Sētmalē pamestu kaķēnu. Es klusēt nevaru par bēdām, Kad pamet mani tuvie, Es klusēt nevaru, jo man Ļoti sāp. Es klusēt nevaru par bēdām, Kad redzu vienaldzību, Es klusēt nevaru, es gribu kliegt Un izkliegt savu sāpi.
Demija Verbicka Jelgavas 4. pamatskola, 6. klase
20
TÄ ma na Lat v ija...
21
ŠĪ ZEME Es gribu pastāstīt Par zemi šo, Visskaistāko. Tā mana Latvija, Tās manas mājas, Te es un mani draugi. Šeit upes lokās kā sudrabjostas, Un ezeri no rītiem miglā mostas, Ozolbirzis zaļas šalko, Egļu meži vēsmu staro, Rītos pļavās rasa garo, Dzintarjūra klusi šalko, Jūras vējos priedes lokās, Sudrabkaijas zilgme šaudās Kā lidmašīnas ātras... Nu redzi – zeme skaista, Tā divmiljonu saimi saista.
Karina Kurmane Jelgavas 2. pamatskola, 8. klase
23
ES NEVA RU K LUSĒT Balti bērzi, tumšas egles, Skaidrs ūdens avotiņš, Rudzu maize, medus garša, Pļavu smarža vītumā. Tā dzimtene mana, Tās dēls es esmu Un savā sirdī Viņu nesu. Es mīlu Latviju, Un nevaru klusēt, Ja kāds to nonievā Un melniem dubļiem apmētā. Ja kāds man dzimteni mīlēt liedz, Es nevaru klusēt, jo mīlestību atņemt Nevienam nav varas.
Emīls Karpjuks Jelgavas 4. vidusskola, 8. klase
24
ES K LUSĒT NEVA RU Latvija mums visiem viena Un kā ar vienaldzību sargājam To brīvību, ko ieguvām Es klusēt nevaru, Jo bezdibeņa malā nevēlos būt. Es vēlos dzīvot Tēvzemē Un laimīgs būt
Edgars Apermanis Jelgavas Spīdolas ģimnāzija, 11. klase
25
LIKTEŅL A I VA Ir mūsu dzīve kā plaša jūra, Tikai nav ne robežu, nav ne mūra. Kāpēc tā dažreiz ir tik klusa? Vai tāpēc, ka mana likteņlaiva te ieklīdusi? Kas tur aiz apvāršņa ar mani būs? Vai mana laiva pietiekami stipra kļūs? Kas mājo šajās jūras dzīlēs? Vai kāds tur mani arī mīlēs? Man izvēlēties vajag ceļu, Ceļu, no kura spēku smeļu. Ir vairāki, pa kuriem ietVarbūt to, kur saule nekad nenoriet? Nē, labāk to, kas gar krastiem plūst Dzīve tur nevienam nekad nesalūst... Bet vai dota man ir izvēle noteikt to? Es saprotu - man pašai liktenim jāseko. Uz kuru pusi viļņi skries Tiem līdzi mana laiva ies... Es gribu zināt, kas būs rīt,
26
Lai mana cerība pēkšņi nenovīst... Kur jūra manu laivu laidīs? Vai tā mani pa okeāniem svaidīs? Vai varbūt reiz pie sveša krasta Būs jānes man ar’ sava nasta? Ir jautājumu simts un viens, Bet atbildi man nevar sniegt neviens... Tomēr gribu zināt es, Vai atgriezīšos reiz mājās no tālienes, Vai apstāšos pie kādas salas... Vai varbūt pavisam citas krasta malas? Tur, kur nebūs ne priežu smaržas, Ne mūsu siera gardās garšas... Zinu tikai vienu, Ka gribu es Atpakaļ no tālienes, Atpakaļ uz dzimteni, Kur ziemā sniegs Un vasarā ir karsti,
27
Kur vakaros nenāk miegs Un upēm izroboti krasti, Kur meži, upes, kalni, Kur daba kā ar otu uzgleznota, Kur labu vārdu ikviens teiks Un ar atgriešanos mājās sveiks... Jo nekur nav tik labi Tik labi kā Latvijā.
Rosalina Fiļimonova, Jelgavas 4. vidusskola, 9. klase
28
ES K LUSĒT NEVA RU Tā Latvijas sāpe – daži mīl Šo zemi, bet nemīl šo valsti. Vieni aizbrauc prom, jo svešums Šķiet labāks, Es nevaru klusēt, neko neteikdama Vieni strādā svešu darbu, Vieni runā svešus vārdus. Vieni dzīvo svešās mājās, Vieni ēd svešu maizi. Vieni sūta uz Latviju pastkartes ar svešiem skatiem. Svešie skati no tāluma šķiet skaisti. Vieni no svešuma mīl Latviju... Vieni cer kādu dienu atgriezties no svešās zemes savējā.
30
Sveša dzīve svešajā zemē šķitīs kā svešas domas un sveša pieredze, un sajūta, Un Latvija spēs mierināt un veldzēt no svešuma mūkošos savējos.
Ieva Pušinska Jelgavas Spīdolas ģimnāzija, 9. klase
31
K A R AV ĪR A M Saules staru sasildīts Balts zieds pļavā staro. Kara pulkā ievadīts Viņš par savu tautu karo. Par balsīm un zemes tikumiem. Par mūžīgu prieku un bēdām Pa kara lielceļu līkumiem Iet karavīrs liktenim pēdās. Nu saules staru sasildīts Sarkanbalts karogs plīvo. No karalauka liktens izvadīts, Karavīrs un tauta var brīvi dzīvot!
Renāte Zakrepska Jelgavas 1. ģimnāzija, 12. klase
32
A r tiem es va ru smieties, raudﾄ》
33
K Ā DS DR AUGS Labi, ja ir tavā dzīvē kāds draugs, Ar tevi uz pasaules malu viņš brauks. Bargā minūtē piedāvās plecu, Aizsviedīs skumjas kā grabažu vecu. Tūkstošreiz ātrāk aizritēs diena, Nu vairs nekad nebūs jāsoļo vienam. Biedrs vai biedrene, draudzene, draugs, Lai viņi tevi līdz virsotnei sauc! Aizmirsti agrāko pelēko dzīvi, Mēs no tās važām nu esam brīvi. Likteņa ceļš no jauna lai sākas, Dod tikai roku, un viss būs kā nākas!
Edgars Umbraško Jelgavas 5. vidusskola, 11. klase
35
DI VAS PUSES PĒC Ā R IJAS ELKSNES DZEJOĻ A “K A D TU NĀ KSI PIE M A NIS” Vai tiešām mīlēt ir tik grūti? Gan pārāks var būt mīlas stāsts, Un lai gan klusums, vēji, krusa, Mums sirdī kaut kas neparasts. Vai vienmēr elpot nemanāmi, Ja ārā kokiem lapas plaukst? Tu pārliecies pār loga rāmi, Tur mūsu dzīvi nepārtraukt. Lai sirds kā putns ārā laižas Ar dvēs’li kopā lidot sāk. Es mīlu atradīšu pļavās, Jums tur pie manis neatnākt. Es tev, draugs, droši došu roku Un vedīšu, kur saule riet, Lai kopā varam vērot zvaigznes... Ak, mīļā, mani nepamet!
36
Tas ugunskurs kā laba zīme Mums tumšā ostā signāls būs, Tu pati likteni sev zīmē, Lai mums tas abiem nesalūzt. Ar vaļā vērtām skaistām acīm, Gar jūru viegli iesi tu, Es būšu vienmēr cieši blakus, Lai tavu roku turētu. Mēs būsim divi - divas puses Pa dzīvi kopā iesim mēs, Lai ir starp jautrām dienām klusas, Tās mūsu laimi netraucēs.
Māris Vaišļa Jelgavas 5. vidusskola, 12. klase
37
ĪSTA IS DR AUGS Vai tu esi draugs? Vai draugs esi tu? Un kādam jābūt draugam, Lai pazītu to tu? Vai tev jābūt bagātam? Vai skolā jādod norakstīt? Un kas tā par draudzību? Bēdz no tās uz Arktiku! Vai tu īstens draugs? Vai īstens draugs – tu? Un kāds ir tavs draugs? Un ko dari tu? Viņš nekad nedos norakstīt, Jo rakstīt viņš pat nemāk, Bet prot viņš ļoti labi Jaukties, skraidīt, spēlēt. Bet es varu viņu Ar gardumiņu pabarot, Un tad viņš ar ķepiņu Var mani „pažēlot”. Un teiks – „liels paldies” Ar savu skaļo balstiņu
38
Un ļoti ātri luncinās Viņš savu lielo astīti. Viņš visur man palīdzēs Un vienmēr aizstāvēs Nu tas ir pa īstam Visīstākais draugs! Es nezinu, kāds esmu Tavā suņa sirdī, Bet tu esi labākais! Es ceru, ka tu dzirdi...
Aleksandrs Udodovs Jelgavas 5. vidusskola, 9. klase
39
JO M A N IR DR AUGI Man stāstīja, Ka draudzības uz zemes nav. Ir tikai izdevīgums, bauda... Nevienam uzticēties nevar, Ar visu pašam jātiek galā. Es neticu, Jo man ir draugi, Ar tiem es varu smieties, raudāt... Un viņi mani sapratīs, bez šaubām, Un atnāks tad, kad citi neatnāks. Draugs, Viņš ir nepieciešams dzīvē, Jo vienmēr otram jābūt blakus, Kurš palīdzēs, kad kļūs mums grūti... Un samīļos, kad negaidīti sāpēs. Man stāstīja, Kad draudzības uz zemes nav. Bet viņi visi kļūdās – Tā ir un vienmēr būs! Aleksandra Gorškova Jelgavas 5. vidusskola, 11. klase
40
TU UN ES Jūtot prieku, laistāmies manā dvēselē, Es saprotu, ka esmu ar Tevi.. Tevi, ar kuru es varu parunāt... Tevi, ar kuru jūtos brīvs Draudzība ir kaut kas tāds, ko grūti saglabāt, Bet tā ir jāpatur dvēselē Gadās, pienāk brīdis, kad slikti man ir Es zinu, tu blakus un palīdzēsi Ar smaidu atceros visu, ko pārdzīvojām kopā, Zinu, priekšā vēl daudz kas, ko pārdzīvosim... Pat, ja mūsu celiņi kādreiz šķirsies, Vienkārši es zinu Lai kur es ietu, ko domātu, Tu sapratīsi. Vai mēģināsi saprast... Es saku: „Paldies Par to, ka tu esi!’’
Elīna Jakovļeva Jelgavas 5. vidusskola, 9. klase
41
ĢIMENE Mums kopā ļoti labi, Ir mīļi viņi abi, Tik silti mammas glāsti Un jauki tēta stāsti. No rīta mani modina Ar tēta pieskārienu. Vakaros es aizmiegu Ar mammas apskāvienu. Ja dažreiz slikta oma, Ko uzdzen tumšas domas, Tad labi, ka tie blakus Un uzbur gaišus skatus. Man abi visu mīļākie Un abi- mani īpašie, ... kas līdzēt vienmēr var, Jo labākie tie man.
Mille Šnakše Jelgavas 4. pamatskola, 5. klase
42
Va ra m kopÄ a izlÄŤt, varam pa v iena m
43
NEK Ā NO TĀ V ISA Kā putns, kas aizlido, Kā bērns, kurš apmaldījies, Kā dziesma bez vārdiem, Kā divi cilvēki bez mīlestības, Kā smiekli tukšumā, Kā saule bez stariem, Kā diena bez gaismas, Kā puteklis uz galda, Kā strauta čala rīta gaismā, Kā zeme, saejot ar debesīm, Kā pasaule, kura ir klusumā, Kā smaids bez prieka, Lūk, tā! Tā es jūtos, kad man nav palicis nekā. Nekā no tā visa, kas mums bija. Pat ne izelpa, kas norimusies čukstā, Pat ne izžuvusi asara.
Zane Sāviča Jelgavas Spīdolas ģimnāzija, 11. klase
45
L A I LĪST Kad es būšu viens Un jūs būsiet divi, Man nebūs miera Man vienalga, ko tu gribi. Kad manas rētas pārstās dzīt Un tu pārstāsi teikt labrīt, Savus melus pārstāšu tīt, Bet ārā...atsāks līt. Atļaušu tam līt Pār manu vaigu. Lai kas arī tavā sirdī mīt, Es to tomēr atlaidu. Lai līst Arī pār tevi, Man taču nav ko nīst, Kā tikai sevi! Varam tam ļauties.. Sevi nomazgāt,
46
Vai arī līdzi trauktiesPa straumēm noburāt. Tad varam te palikt un šķīstīties, Necenšoties notīties. Varēsim jaunās zemēs dejot, Lietum līdzi ejot. Varam kopā aizlīt, Varam pa vienam. Gaidīt līdz saule noriet, Nerādīt to nevienam. Cik tālu aizlīsim, Atkarīgs no tevis. Tomēr kopā to darīsimEs taču to nedaru tikai dēļ sevis! Kad manas rētas atsāks sīkt Un tu atsāksi teikt labrīt, Savus melus atsākšu tīt, Bet ārā...pārstās līt...” Alberts Vanags Jelgavas 1. ģimnāzija, 9. klase
47
IZL AUŠA NĀS Vai vēlies, lai savu sirdi no alvas leju? -Vēsu, cietu, nesalauztu... Līdz tā sāks kliegt, it kā lūgdamās pēc jaunas elpas. Vai man vienīgajai liekas, ka, esot mums abiem kopā, aizmirstam savas ierobežojuma telpas? Jo tikai ar tavu smaidu mēs abi reiz izlauzīsimies no šī cietokšņa. Bailes, skumjas, šaubas... Par spīti tām Pasaulē ik dienu kāds ekstrēmists izjūt neatkārtojamas baudas... Kā lēcienā ar gumiju mana sirds saraujas ikreiz, ieraugot tevi skolas gaiteņa galā, Tajos brīžos visas savas rūpes nolieku malā, Vai man kārtējo reizi slēpties kādā vientuļā pamestā alā? Ar katru soli ejam tuvāk viens otram, Cenšamies izturēties mierīgi, cik nu abi protam, Zinu, ka viens solis var jau būt par vēlu, Bet vai labāk kļūt man par nepiepildītu sapņu tēlu? Vēl tikai viens solis šķir mūs abus no brīvības, Viss liekas tik tukšs, it kā šeit nepastāvētu
48
dzīvības... Bet tu smaidi... Un saki: “Vēl tikai nedaudz - gaidi!” Vai tiešām vēlies, lai savu sirdi no alvas leju, Lai neredzu vairs nekādu citu eju? Jo tikai tā varam abi apmaldīties, Un, kas zina, ja nu tā būs skaistākā pazušana mūsu dzīvēs, Nevis bezcerīga noslīgšana dzelžaino realitāšu spēlēs.
Santa Kanaška Jelgavas Valsts ģimnāzija, 11. klase
49
Trīs dzejoļu cikls
“TĀ NA KTS PIE DURV ĪM” 1.Viņa Viņš klauvē un zvana, Met ar akmeņiem, Pat sper pa tām, Bet es neiešu un neatvēršu Durvis uz sevi. Un cilvēks, kurš man bija tik tuvs, Sper no visa spēka. Dusmās izkliedz lamu vārdus... Man sāp, bet es būšu stipra, Neatvēršu. Tās visu laiku bija vaļā, Tu nāci un gāji. Atnāci, paēdi, pagulēji un gāji. Man apnika, man sāp... Tas nebūsi tu, kas vēl šeit nāks.
50
2. Viņš Ielaid, pielaid sev klāt! Velns parāvis, atver! Es apsolu, viss būs labi! Kliedza viņš no kāpņu telpas Lūdzās Durvis palika ciet. Spēra. Ciet. Lamāja un sita. Ciet. Bet tad beidzot aizgāja un ļāva viņai Dzīvot. Durvis, kurās viņš devās iekšā Katru dienu, Durvis, kuras viņš mīlēja, Palika iedragātas krāsa nolupusi Un pilnīgi neatgriezeniski beigtas. Tās sievietes durvis līdz šai baltai dienai Ir ciet.
51
3.Par sievieti aiz durvīm Viņa ir spītniece (Kā Aspazijas dzejolī par Magoni, Kuru es skaitīju septītajā klasē). Tu vari lamāt, dusmot, Pat kliegt uz viņu, Bet viņa nepadosies, Jo ir spītniece. Spītnieces kundzei patīk spītēties (Kas par pārsteigumu, Krista!) Viņa skatīsies tev sejā ar smīnu Un darīs visu pretēji, Jo savādāk viņa nemaz neprot. Un atzīsti, ka tev patiesībā skauž. Tu gribi būt kā viņa, Neatkarīga no visiem, Pat no mammas, vai vīrieša, Kuru viņa vienā vakarā neielaida iekšā Pa savām durvīm.
52
Bet tu neciet viņu, jo tev Tikai skauž. Tu esi plastilīns, kamēr šī Kā tērauds Ir Ieņēmusi savu formu un Nemainīsies.
Krista Umbraško Jelgavas Valsts ģimnāzija, 11. klase
53
*** Patiesībā, ļaudis pārāk daudz runā, Te izkliedz savas niecīgās ikdienas, Un šie trokšņi aizskan līdz Visuma malai. Pasaulei laikam nepatīk, ka uz to kliedz. Tā, liekas, saraujas sīksīka, Mazāka par tikko norātu suni, Mazāka par to meiteni, kas pazuda tirgus laukumā. Tai jūklī es atradu tevi. Cik savādi, Caur vārdu burzmai Tieši tavējo klusēšanu kā savējo atpazinu. Nu es varu iet viegla pa saulei, Jo zinu, ka pasaulē Ir vismaz viens cilvēks, Pie kura durvīm stāvēs zīmīteKlusēt Nedrīkst runāt!
Dārta Apsīte Jelgavas Spīdolas ģimnāzija, 12. klase
54
Kaut kur, kaut kad, nekur, nekad
55
K Ā BŪTU Kas būtu upe, Ja tajā ūdens nebūtu? Kas būtu koks, Ja tam lapu nebūtu? Kas būtu zāle, Ja tai krāsu nebūtu? Kas būtu, ja pasaule Bez jautājumiem maza kļūtu? Kas būtu ūdenskritums, Bez sava krituma? Un saulespuķeBez sava spilgtuma? Vai arī burtnīca bez rūtīm? Kā būtu, ja pasaulē neviena vien jautājuma, Tik’ atbildes būtu? Šķiet, pasaule viegla, Tikai garlaicīga kļūtu...
Vendija Ivane Jelgavas 4. pamatskola, 5. klase
57
*** Būtu es vilciensIkkatrā stacijā stātu, Būtu es rudensJau augustā ielu sārtām lapām klātu. Būtu es sauleNemūžam nerimtos rietēt, Būtu es laiksNegaidot ikkatru rētu dziedētu... Būtu es jūraVisaugstākiem viļņiem tevi priecētu... Būtu es ziedsTik tev vienai ziedētu... Būtu drosmes man gana, Nebūtu šis dzejolis ar tapis. Tad mirklis, lai atvilktu elpu, Jau atkal ir iesācies aplis...
Kristaps Pēkalis Jelgavas 1. ģimnāzija, 12. klase
58
NENOTEIKTA IS DZEJOLIS Pa jūru kaut kāds kuģītis Uz nekurieni peldēja, Un ko tas kuģis meklēja? Un ko tas kuģis atrada? Kaut kādā drūmā laivā jūrā Kāds vientuļš zvejnieks sēdēja, Varbūt viņš zivis noķēra, Varbūt tas viļņus skaitīja... Kaut kādi vētrasputni Virs viļņiem lidoja, Varbūt par vētru ziņoja, Varbūt tie zivis medīja... Kaut kur, kaut kad, Nekur, nekad... Ne mums, ne jums To nesaprast.
Anastasija Gricenko Jelgavas 2. pamatskola, 8. klase
59
PILNĪGS ŪDENS Šis ir kārtējais mīlestības stāstspar to cik svarīgs man katrs tavs glāsts... un tā tālāk un tā vēl joprojām par visu ko nekad nepārdzīvojām. Man vajadzētu uzrakstīt kaut ko lielupar politiku, tiesībām, Brīvības ielu, par badu un bērniem Āfrikā, par piedevām zīdaiņu pārtikā. Man vajadzētu uzrakstīt par naudu, par maksas pakalpojumu jeb baudu, par reformām, par valdošo varu, par salauzto Latvijas tautiešu garu. Eh, kā gribētos lielai būt kā milzim, kas pūlī neapjūk, kā kokam uz augstākās klints, jo dzīve ir nebeidzams labirints.
60
Es varētu stundām nenogurusi liet ūdeni par šo un, redziet, miljons rindiņās es nepateicu pilnīgi neko.
Lauma Marenda Niedrīte Jelgavas 4. vidusskola, 11. klase
61
ZINI, ZINI Zini, ziniZvaigznes zvīļo... Zini, ziniZiemā ziedi zied, Ziemeļblāzma zaigo. Zinu, zinu...
Alīna Sarkisova Jelgavas 2. pamatskola, 4. klase
63
ES K LUSĒT NEVA RU Mute veras vaļā, ciet, Vārdi nāk un iet. Nespēju es klusēt vairs, Moka mani sakāmais. Sakāmais ir garš jo garš, Jo no mutes nāk un nāk... -Kas? -Vārdi! Sakāmā ir daudz jo daudz, Tāpēc klusēt nevaru. Mute veras vaļā, ciet, Jo man daudz ir sakāmā. Labi- pietiks gan, Dzeja jābeidz man.
Karīna Friķe Jelgavas 3. pamatskola, 6. klase
64
Mā kslinieks zīmēja rudens rītu
65
SILTA IS RUDENS Saule lēja zelta lietu, Vasariņu pavadot. Pieci mazi bērni smēja, Rudentiņu sagaidot. Es gribēju sudrabiņu, Skaistu sūnu paklājiņu, Bet sanāca brūngalvītes, Meža sila meitenītes. Zilas pļavas, zaļas pļavas, Bridējiņa it neviena. Es saulīti sagaidīju Agra rīta gaismiņā. Bērziņam zelta lapas, Baltraibs tāšu augumiņš. Kļaviņai sārtas, rudas, Košs tai lapu paklājiņš. Pīlādzim sārtas ogas Kā draudzīgas meitenītes, Sasēdušas zariņā, Gaida siltu rudentiņu. Alīna Korkina Jelgavas 2. pamatskola, 5. klase
67
RUDENS Atnācis rudens ar miglainām dienām, Bet kopā ar tām arī zeltlapu laiks, Medaini čiekuri rotā jau egli, Un gaiss šķiet rūgteni maigs. Piesaulē klusu dzied sarkanas kļavas, Pīlādži šūpojas oranžās liesmās, Savādi nodzeltē ziedošās pļavas, Gājputni gaisā kliedz atvadu dziesmas. Rudens klāt.
Natālija Sirotkina Jelgavas 2. pamatskola, 8. klase
68
*** Rudens rītā, kad saullēkts jau nāca, Kāds mākslinieks vēroja debesis, Lai skatītu mazāko sīkumu tajās Savas dvēseles talanta acīm... Pirmie saules stari ar dzeltenu krāsu Krita uz papīra lapas, Un rasas piles uz zālāja Zibsnīja kā dimanti zilgani pelēkā krāsā... Mākslinieks zīmēja rudens rītu, Tik miglainu un nevainīgu, Kur caur pelēku mākoņu spraugu Viņš redzēja cerības gaismu... Viņš bija vecs jau un sirms, Un viņa spēki līdz ar jaunību gaisa, Toties smaids un sirmgalvja skatiens Radīja rudens rīta pasaku Un skatītājos no tā laimes sajūta ausa.
Jeļena Klimanoviča Jelgavas 5. vidusskola, 12. klase
69
K AS IR RUDENS? “Kas ir rudens?” prasu brālim-Krāsainas lapas, lietus līst. “Kas ir rudens?” prasu mammai-Saules stariņš asterēs smejas. “Kas ir rudens?” prasu tantei-Vislabākais gadalaiks sēņot. “Kas ir rudens?” prasu draugam-”Skraidīt pa peļķēm!’’ atbild man draugs. “Kas ir rudens?” prasu sev-Lapu saruna, ko dzirdu parkā, Putnu atvadas debesīs...
Ernests Lipāns Jelgavas 2. pamatskola, 5. klase
70
DA BAS SK A ŅAS Aiz loga agrs rīts, Dzied putniņš savu dziesmu, Un vējš aiz prieka šalc. Pie loga kaķis murrā, Bet saule acis ver. Es raugos tajā visā Un klusēt nevaru, Cik daba apkārt skaista, Cik skaņām bagāta.
Krista Krēsliņa Jelgavas 3. pamatskola, 6. klase
71
VA R AV ĪKSNE Krāsas tik nešķiramas Viena pie otras pielipušas Septiņas māsiņas Laistās kā saulītes: Sarkana, oranža, dzeltena Dzīvību un prieku rada; Paslēpusies zaļā un zilā Svaigumu un možumu sauc, Gaiši zilā mūs debesīs aicina Pa mākoņiem lēkāt un sauli ķert, Violetā runā par puķēmPuķēm, kam dzīvības smarža...
Tatjana Ponomarjova Jelgavas 4. vidusskola, 12. klase
72
La i v isiem izdodas šī diena
73
DURV IS UZ SEV I Es atveru acis Miegains kā lācis. Un diena kā dienaNe lietus, ne sniega. Nokāpju lejā, Ieskatos sejā, Bet tā liekas tik tukša Kā lauku āra duša. Un atkal es neredzu jēgu, Tik’ nepārtraukti bēgu. Vai man vajag staru redzēt, Vai arī savu muti dzesēt? Peldos es melnās dūnās, Kas kā purvs aprīs sūnas. Un, kad tas ir pienācis, Manas atslēdziņas ir kāds pievācis. Beidzot jēgu saprotu Un atslēdziņu sataustu, Durvis uz sevi atveru Un savu dzīvi apsveru. Jo tik’ viņš liek man saprast, Kā var ar savu dzīvi aprast. Tāpēc beidzot jēgu saprotu Un patvērumā sasilstu.
Līva Elizabete Liepiņa Jelgavas Valsts ģimnāzija, 9. klase
75
BEZ NOSAUKUM A Divas lietas vismīļākās – Pilnmēness un klavieres, Pustumsā pazūd kluss rīts, Uz taustiņiem paliek kas īsts. Mazās lietas vistuvākās – Tās notis, kas paliek prātā, Gribu tās ietīt papīrā Un noslēpt savā kabatā. Tukšās vietas vispilnākās, Kūp kafijas krūze saullēktā, Istabā tikai krūze un grāmata, Kafija tik rūgta, nav piena un nav arī cukura.
Renāte Saulīte Jelgavas 4. vidusskola, 9. klase
76
ES GR IBU JUMS TEIKT Es gribu jums teikt- labrīt, Kad saule vēl tikko aust, Lai izdodas visiem šī diena Un prieku jūs saņemat daudz! Es gribu jums teikt- labdien, Kad saule ir debess vidū. Lai darbā izdodas viss, Un no darītā mācāties daudz! Es gribu jums teikt – labvakar, Kad saule jau jūrā riet, Lai mājās jums labi klājas, Mīļi draugi lai ciemos iet! Es gribu jums teikt – paldies Par dienu šo brīnišķo!
Dāvis Baimanovs Jelgavas 4. pamatskola, 6. klase
77
MIER ĪGA DIENA Tāda mierīga diena - klusa, klusa. Vienīgā lieta, kas apkārt kustas Ir manas domas, gluži kā rokas, Pieskaras visam, kas ceļā rodas. Nesakārtota istaba un izmētātas rotas, Noslēgti logi un pagalmā saīguši koki. Drūmi mākoņi un ielās vēl drūmāki klaidoņi, Nomākti skatlogi un nospiests skats ko te rodi. Vietā, kur ierasti viss kā bišu stropi sīc, Nu tikai vējš dedzīgi izkārtni kustina līki. Šķiet pat soļi kļuvuši skopi izdvest skaņas Un kūtīs lopi iemantojuši cilvēciskas maņas. Klusums tik milzīgs kā visums, Aptver visu un atstāj bez izpratnes. Es turpinu planēt kurp domas nes, Ap planētu kur piedzimis es.
Emīls Puķins Jelgavas Valsts ģimnāzija, 12. klase
78
BĒR NUDĀ R ZĀ Rīta aplis, tā tas sākas, Brokastīm jau putra vārās. Spēlēs, rotaļās un stāstos Piedalīties visiem nāksies. Prinči, princeses mēs būsim, Karaļvalstīs „končas” lūgsim. Visi bērni atkal vārās, Burtus, ciparus tie mācās. Ēdam, dzeram, zobus tīrām, Visu darīt reizē gribam. Pusdienlaikā gulēt jāiet, Cieši aizmigt, sapņus radīt. Pidžamu mēs uzvilksim, Mīļmantiņu paņemsim. Piecelsimies, ģērbsimies, Iesim ārā spēlēties. Bērnudārza aukle baras: „Jaku, zābakus velc kājās!” Paslēpsimies paslēpēs, Ātri skriesim „ķerenēs”. Un, kad kājas dubļos maisās, Gumijniekos ūdens šļācas.
80
Iesim iekšā sildīties, Siltu tēju padzerties. Vakars klāt, jau mammas nāk, Mājās doties laiks ir klāt. Tāda bija mana dienaMīļa, jauka, rotaļīga.
Paula Saulīte Jelgavas 4. vidusskola, 9. klase
81
M A N PATĪK V ĒJŠ Man patīk vējš, kas viegli ieaijā Un spēcīgi plosa un posta Kā mīlsetība. Man patīk vējš, ko var just, Bet ne redzēt Kā mīlsetību. Man patīk vējš, kas rada enerģiju, Bet ne tādu spēku Kā mīlsetība. Man patīk vējš, kas iedvesmo, Bet reizēm traucē Tāpat kā mīlsetība. Man patīk vējš, Bet reizēm tā vispār nav, Tāpat kā mīlestība. Man patīk vējš, kas apkārt man. Kas tālumā, mani neinteresē Tāpat kā mīlestība.
Egija Lošaka Jelgavas Valsts ģimnāzija, 12. klase
82
La iku neapsteigt, la iku nenoskriet
83
Z VA IGZNES GA ISM A Gaisma, kas spīd no tāluma liela, Rodas no kādas gaisušas mīlas. Gaisma, kas ir smalka un gara, Nāk no kaut kā maza un smaga, Bet ko tā mums dara? Spozmi un trauksmi? Jeb tā mums rada Iedvesmu, mieru un jausmi? Vai tomēr tā dod visu, ko mūsu acis rod? Bet tomēr ir jābūt kam vairāk! Ir jābūt vakaram, kas var būt vēl maigāks, Ir jābūt spēkam, kas ir vēl dziļāks un dzidrāks! To nevar zināt, to var tikai just Ne tikai tad, kad viss apkārt zied un kust, Bet arī tad, kad apkārt nav itin nekā, Pat spēka visdziļākajā izsīkumā, Pat tumsā vistumšākajā! Jā ...Šī gaisma tomēr nav rodama Tik lielā tālumā, Jo saistītā ir tā Ar visu(!), kas zināms mums visas dzīves garumā...
Edgars Pustovalovs Jelgavas 5. vidusskola, 12. klase
85
OR A NŽĀS DEBESIS Vēls septembris, septiņi vakarā, Sirds un prāts mans saskaras. Istabā gaismas ir izslēgtas, Acis manas kā logs ir pavērtas. Mans skats veras virs pilsētas, Virs tukšām ielām, kas grēkpilnas, Jo kļūdas pieļautās nav labotas, Jo netiekam ārā no neziņas. Visas šīs lietas man galvā ir, Tās kodīgas un sliktas kā spirts. Un, re, laternai kādai spuldze mirst! Šeit, pilsētā, viss tā rodas un irst. Puse dienu ir pelēkas, Peļķes un sliedes mums lietas ierastas. Bet vakarā šis pelēkais draudzīgs kļūst, No tā vien kaķis un vārnas mūk. Viena pēc otras iedegas laternas, Un uz mums raugās debesis oranžas.
86
Visi dodas mājās, pilns ir autobuss, Ogles un nafta pilda vilcienus. Neonus ieslēdz veikali un zāles, Māju skursteņi raugās oranžās tālēs. Tāda ir šī pilsēta ar grēkpilnām ielām, Šeit melu, nožēlas un arī prieka pa pilnam. Un es tam pa vidu, savā istabā Uz palodzes pie gaismām izslēgtām. Ar dzeju kladi rokā un pārdomām galvā, Ar nomestu masku, ko valkāju šai dienā. Es skatos ārā, paveros augšā, Oranžas debesis šo pilsētu sargā. Tās nestaigā, tās sēž uz vietas, Sēž līdz pēdējam, līdz laternas nodziest.
Emīls Rotgalvis Jelgavas Valsts ģimnāzija, 11. klase
87
CILV ĒK A MEK LĒJUMI Domāju, ka viss ir Viens liels sviests. Sirds saka, ka viss ir mūžīgs, Bet jāpierāda tas, Jo prāts nespēj noticēt Mūžīgajam. Dvēsele ir dzīva Akmens ir nedzīvs. Bet varbūt akmens ir dzīvs, Un dvēsele nedzīva. Tas, ka esi cilvēks, Vēl nenozīmē, ka dzīvs, Varbūt dzīvs, Bet iekšēji nedzīvs... Ikdienas pelēcībā blāvā, Dvēselīte lēnām dziest...
88
Kāds mūs sauc... Dvēsele dzird, Prāts nedzird... Dvēseli izdziedēt vari tā, Kā bērns, dzīvojot, brīnumā.
Luīze Kalniņa Jelgavas 4. vidusskola, 9. klase
89
*** Laiks skrien un Aizrauj tevi līdz, Laiku neapsteigt, Laiku nenoskriet. Kad pagriezīsies, savu Dzīvi redzēsi ar gara acīm, Visu ieraudzīsi un sapratīsi, Ka ilgi kavēties pagātnē nevarēsi, jo Laiks no visa šķir. Bet pasargāt tas nevar No visa, kas sagaida Tavā ceļā garajā. Sākumu vairs neatceries Tik skaidri kā to, Ka esi šeit un pagaidām paliksi, Jo noguris esi no Ceļa grūtā, kas pabeigts vēl nav. Dažreiz ar skumjām Atskaties, bet turpini Savu ceļu neizbēgamo! Nogurums un bezcerība uzglūn No stundām tumšākajām,
90
Bet laiks ir mācījis, Ka padoties nevari tu, Jo pārāk daudz paveicis esi, Un tavs laiks nav vēl beidzies.
Sanita Maas Jelgavas 1. ģimnāzija, 12. klase
91
V ECĀ JELGAVA Albumā atradu vecas bildes Pie upes pilsētu skaistu es redzu: Tur vecas mājas, tornis un pils, Uz ielām bruģis ieklāts ir. Tur cilvēki laimīgi dzīvoja agrāk, To pilsētu skaisto par Mītavu sauca. Bet kur tas viss mūsdienās? Tās mājas, tas tornis, tā pils? Karš pāri ir gājis Par pelniem viss pārvērties ir. Bet tagad te Jelgava stāv, ...Viss būvēts un celts no gala. Es skatos pa logu - un redzuTur pilsēta, tornis, pils salā.
Anna Poņatovska Jelgavas 2. pamatskola, 9. klase
92
MŪZIK A Kā smiltis manī ieplūst mūzika viegla, un iekšā rodas sajūta liega. Mūzika dziedē, mūzika silda, mani un citus ar prieku pilda. Nevaru vairs klusēt par mūziku skaisto, kas rūpes izdzēš un prieku raisa... Tā aizved mūs prom uz pasauli svešu, kas pilna ar notīm un paša sapņiem. Dziesma nav gara, sapnis ir īss. Mūzika beidzas, un sapnis mans plīst...
Alise Rūta Zingnika Jelgavas 4. pamatskola, 6. klase
93
SATURS ...es gribu kliegt Pamestie ≈ Vaira Anna Vectirāne
13 15
Es klusēt nevaru ≈ Valdemārs Reinbergs
16
Lauku brīnums ≈ Angelīna Gavrīlova
18
Es nevaru klusēt ≈Madars Šeļegovskis
19
Bēdas ≈ Demija Verbicka
20
Tā mana Latvija
21
Šī zeme ≈ Karina Kurmane
23
Es klusēt nevaru ≈ Emīls Karpjuks
24
Es klusēt nevaru ≈ Edgars Apermanis
25
Likteņlaiva ≈ Rosalina Fiļimonova
26
Es klusēt nevaru ≈ Ieva Pušinska
30
Karavīram ≈ Renāte Zakrepska
32
Ar tiem es varu smieties, raudāt
33
Kāds draugs ≈ Edgars Umbraško
35
Pēc Ārijas Elksnes dzejoļa “Kad Tu nāksi pie manis”. Divas puses ≈ Māris Vaišļa
36
Īstais draugs ≈ Aleksandrs Udodovs
38
Jo man ir draugs ≈ Aleksandra Gorškova
40
Tu un es ≈ Elīna Jakovļeva
41
Ģimene ≈ Mille Šnakše.
42
Varam kopā aizlīt, varam pa vienam
43
Nekā no tā visa ≈ Zane Saviča
45
Lai līst ≈ Alberts Vanags
46
Izlaušanās ≈ Santa Kanaška
48
Tā nakts pie durvīm ≈ Krista Umbraško
50
*** ≈ Dārta Apsīte
54
94
Kaut kur, kaut kad, nekur, nekad
55
Kā būtu ≈ Vendija Ivane
57
Būtu es vilciens ≈ Kristaps Pēkalis
58
Nenoteiktais dzejolis ≈ Anastasija Gricenko
59
Pilnīgs ūdens ≈ Lauma Marenda Niedrīte
60
Zini, zini ≈ Alīna Sarkisova
63
Es klusēt nevaru ≈ Karīna Friķe
64
Mākslinieks zīmēja rudens rītu
65
Siltais rudens ≈ Alīna Korkina
67
Rudens ≈ Natālija Sirotkina
68
*** ≈ Jeļena Kļimanoviča Kas ir rudens? ≈ Ernests Lipāns
69 70
Dabas skaņas ≈ Krista Krēsliņa
71
Varavīksne ≈ Tatjana Ponomarjova
72
Lai visiem izdodas šī diena
73
Durvis uz sevi ≈ Līva Elizabete Liepiņa
75
Bez nosaukuma ≈ Renāte Saulīte
76
Es gribu Jums teikt ≈ Dāvis Baimanovs
77
Mierīga diena ≈ Emīls Puķins
78
Bērnudārzā ≈ Paula Saulīte
80
Man patīk vējš ≈ Egija Lošaka
82
Laiku neapsteigt, laiku nenoskriet
83
Zvaigznes gaisma ≈ Edgars Pustovalovs
85
Oranžās debesis ≈ Emīls Rotgalvis
86
Cilvēka meklējumi ≈ Luīze Kalniņa
88
*** ≈ Sanita Maas
91
Vecā Jelgava ≈ Anna Poņatovska
92
Mūzika ≈ Alise Rūta Zingnika
93
95
Autoru kolektīvs
ES KLUSĒT NEVARU Dzejoļu krājums
Jelgavas pašvaldības iestāde “Jelgavas izglītības pārvalde” Svētes iela 22, Jelgava, LV-3001