La Lettonia in ITALIA
L’Italia in LETTONIA
Vai vide maina cilvēkus, vai arī cilvēks spēj mainīt vidi ap sevi? Kas notiek, kad kāds latvietis pārceļas uz dzīvi Itālijā – vai turpina svinēt Jāņus un cept Ziemassvētkos pirparkūkas? Vai ir viegli izprast itāļu žestu nozīmi un spēt sazināties arī vietējā dialektā? Kā Latvijā iedzīvojas itāļi? Vai viņus spēj aizraut latviešu pirts rituāli un tautā iemīļotie Dziesmusvētki? Vai veikalu plauktos roka sniedzas pēc ierastajiem itāļu produktiem, vai arī izvēlas iepazīt latviešu virtuves tradīcijas? Latvijas Itāļu valodas pasniedzēju asociācija veica nelielu pētījumu, apsekojot latvietes ikdienu, kas dzīvo Itālijā un itālietes ikdienu, kas dzīvo Latvijā. Viņu skatījumu par dzīves ritējumu, svētku mirkļiem un jauniem iespaidiem, atklāsiet šo divu cilvēku stāstījumos.
L’ambiente cambia la persona oppure la persona può cambiare l’ambiente intorno a se? Cosa succede quando un lettone trasferisce in Italia, continuerà a festeggiare Jāņi e preparare piparkūkas al Natale? Sarà facile capire il significato dei gesti italiani ed essere capace di communicare nel dialetto locale? Come si sentono gli italiani in Lettonia? Possono diventare appassionati dei rituali della sauna lettone e della festa della canzone? Cercano dei prodotti tipici italiani nei negozi oppure scelgono di conoscere e sperimentare le tradizioni della cucina locale? L’ALII ha fatto un piccola ricerca investigando nella giornata tipo di una lettone che abita in Italia e vice versa di un’italiana che abita in Lettonia. Il loro punto di vista sul ritmo della vita, i momenti della festa e le impressioni nuove, sono alcune delle cose che scoprirete nel racconto di queste persone.
Maria Rita Lupi
Maria Rita Lupi ir itāliete, kas ieradusies Latvijā no Alto Adidžes reģiona Bolcāno pilsētas, kur vairāk nekā 20 gadus pasniedza itāļu kā otro valodu skolēniem, kuriem dzimtā valoda ir vācu valoda. Kopš 2008. gada strādā par itāļu valodas vieslektori Latvijas Universitātē.
Maria Rita Lupi è l’italiana che viene da Bolzano, in Alto Adige, dove insegna da più di 20 anni l’italiano come seconda lingua nelle scuole superiori ad allievi di madrelingua tedesca. Dal 2008 lavora come lettrice di italiano presso l’Università di Lettonia.
Il mattino Rīts
L’infinita e oscura notte invernale della Lettonia induce al letargo. In inverno faccio molta fatica a svegliarmi, cerco spiragli di luce, cerco una motivazione forte per uscire dal letto e d’istinto mi girerei dall’altra e continuerei a restare avvolta nel piumone. Purtroppo durante la settimana, per esigenze di lavoro, devo raccogliere tutte le energie e alzarmi non più tardi delle 7 del mattino, ma quasi sempre alle 6.30. In primavera e via via sempre più in estate, alle prime luci dell’alba sento rifluire la vita e mi sveglio carica ed entusiasta. Rimango senza fiato ad ammirare
dalla mia finestra ad arco le striature rosa, arancione intenso, giallo delle albe. Faccio ginnastica ascoltando cd con lezioni di lettone o di russo che non imparo mai...e parto per una nuova lunghissima giornata. Ah, sono sempre le sei del mattino. Latvijas bezgalīgajās un tumšajās ziemas naktīs man gribas gulēt ziemas miegā. Ziemā man ir ļoti grūti pamosties, lūkojos pēc gaismas stara, lai atrastu motivāciju izkāpt no gultas. Es lūkojos pēc gaismas stara, meklēju kādu vērā ņemamu iemeslu, lai spētu izkāpt no gultas, jo instinktīvi es daudz labprātāk pagrieztos uz otriem sāniem un gulētu tālāk, ievīstījusies biezajā segā. Diemžēl man ir jāceļas, jo darbadienās jādodas uz darbu, tāpēc sakopoju visus spēkus un mostos ne vēlāk kā pulksten septiņos no rīta, bet vēl biežāk gadās celties jau 6:30. Pavasarī un vasaras sākumā, jau atspīdot pirmajai rīta gaismai, es sajūtu dzīvību atgriežamies un mostos enerģijas un entuziasma pilna. Man aizraujas elpa, kad no sava arkveida loga redzu debesu pamali saullēktā iekrāsojamies rozā, koši oranžās un dzeltenās svēdrās. Mazliet pavingroju, klausoties ierakstus ar latviešu vai krievu valodas apmācību, ko nekādi nevaru apgūt un dodos tālāk pretim jaunai, garai dienai. Ak, tas vienmēr notiek sešos no rīta.
I pasti Maltītes Non c’è verso, continuo ad inorridire davanti alle colazioni locali con frittate, insalata russa, zuppa e quant’altro. La colazione, per me importantissima, prevede rigidamente nell’ordine: caffè (appena sveglia) tè con pane tostato, burro e marmellate fatte in casa, yogurt e, prima di uscire di casa, caffè. Il caffè è quello della moka, assolutamente italiano. Per le marmellata mi organizzo in estate: vado al mercato e compro fragole, prugne, mirtilli rossi e preparo le riserve per tutto l’inverno. La migliore? Quella di mirtilli rossi! Certo mi mancano molto quelle di arance e di limoni e quando rientro dall’Italia ne nascondo sempre un vasetto fra i vestiti nel mio bagaglio. Ho imparato a rinunciare al pranzo vero e proprio. Faccio una piccola pausa, molto veloce, solo quando trovo il tempo. Scendo in mensa all’università e mangio una zuppa calda o un piatto di cavolo cappuccio con del pane nero e poi un dolce. Diciamo che non mi entusiasma, è solo una necessità.
Tur nu nekas nav līdzams: man joprojām iedveš šausmas vietējās brokastis, kurās parasts ēst omleti, rasolu, zupu vai ko tamlīdzīgu. Brokastis man ir ļoti svarīga maltīte un tiek ieturētas stingrā un nemainīgā kārtībā: kafija (tiklīdz pamostos), tēja ar tostermaizi, sviestu un mājas ievārījumu, jogurts un pirms iziešanas no mājas vēl viena kafija. Es dzeru tikai itāļu kafiju, kas pagatavota mokas kanniņā. Ievārījumu krājumus ziemai sarūpēju vasarā: dodos uz tirgu un iegādājos zemenes, plūmes, brūklenes. Kurš ievārījums sanāk visgaršīgākais? Bez šaubām brūkleņu! Protams, man pietrūkst apelsīnu un citronu ievārījuma, taču kādu burciņu allaž ieslēpju starp apģērbiem bagāžā, kad atgriežos no Itālijas. Esmu iemācījusies atteikties no īstām pusdienām. Ja ir laiks, ieturu mazu un ļoti ātru uzkodu pauzi. Nokāpju lejā līdz universitātes ēdnīcai un iestiprinos ar karstu zupu vai kādu kāpostu ēdienu un rupjmaizi, kam seko deserts. Teiksim, ka par šādiem ēdieniem neesmu sajūsmā, tā ir tikai nepieciešamība.
Il lavoro Darbs Il mio lavoro comincia a casa, appena dopo la colazione, la mattina molto presto. Poi esco ma ogni giorno ho un orario diverso e lavoro in tre sedi. Mi muovo sempre a piedi e questo è un grandissimo vantaggio. Mans darbs sākas mājās agri no rīta, uzreiz pēc brokastīm. Tad dodos ārā, taču katru dienu man ir citāds darbalaiks, jo strādāju trīs darbavietās. Es vienmēr pārvietojos kājām un uzskatu to par lielu priekšrocību.
Il ritmo di vita Dzīves ritms Sono sempre di corsa, non ho molto tempo da regalare. E’ questo l’unico rimpianto che ho del mio soggiorno di lavoro qui in Lettonia. Anche in Italia, o meglio in Sudtirolo, non lascio passare l’acqua sotto i ponti, però do più spazio alla vita privata. Vienmēr esmu skrējienā, man nav daudz brīva laika. Un tas ir vienīgais, ko nožēloju, strādājot šeit, Latvijā. Arī Itālijā vai, pareizāk, Dienvidtirolē, velti nešķiežu laiku, taču tur man atliek vairāk laika privātajai dzīvei.
Lo shopping Iepirkšanās
Abito di fronte a Rimi e non potrei più farne a meno. Fa parte della mia vita quotidiana, come lavarmi i denti o mettermi le pantofole. Non posso più stare senza! Con le cassiere ci salutiamo perfino! E questa è una grande conquista... La verdura e la frutta del Rimi sono però improponibili, le compro solo quando è una questione di sopravvivenza. Mi piace il mercato, in particolare quello del contadino al Berga Bazar e anche il mercato Vidzeme. Compro verdura e frutta locali, compro fiori degli orti che mi ricordano quelli della nonna. Poi c’è la ricerca dei prodotti italiani: ormai sono un segugio e so dove trovare la pasta di qualità, la farina di grano duro, le olive, l’olio, il parmigiano, il prosciutto, i pomodori pelati delle marche giuste.
Dzīvoju tieši pretim lielveikalam Rimi un bez tā vairs nevarētu iztikt. Šis veikals ir kļuvis par manas ikdienas sastāvdaļu – līdzīgi kā tīrīt zobus vai uzvilkt čības. Es patiešām vairs nespētu bez tā dzīvot! Es pat sasveicinos ar kasierēm! Un tas ir liels sasniegums… Tomēr Rimi nopērkamie dārzeņi un augļi ir nepieņemami. Tos pērku tikai tad, kad tas ir izdzīvošanas jautājums. Man patīk tirgus, it īpaši zemnieku tirdziņš Berga Bazārā, kā arī Vidzemes tirgus. Tur es iegādājos vietējos augļus un dārzeņus, pērku arī dārza puķes, kas man atgādina vecmāmiņas audzētās. Neiztieku arī bez itāļu produktu meklēšanas: esmu kļuvusi par īstu pēddzini un zinu, kur var iegādāties labāko pastu, cieto šķirņu kviešu miltus, olīvas, eļļu, Parmas sieru, šķiņķi, mizotus pareizo šķirņu tomātus.
Gli hobby Hobiji
Non ho nessun hobby. Non ho mai tempo! Tento di studiare il lettone e il russo, ma il risultato è che li confondo. Amo però fare la sauna. Ogni tanto frequento una piccola sauna con un gruppo di signore lettoni. E’ un’esperienza totale e avvolgente. Ho imparato a spalmarmi tutto il corpo con: sale, polvere di caffè, yogurt e avena, cioccolata, miele. Ho bevuto tisane fatte con meravigliose erbe del bosco e fiori di campo. Ho respirato fra i vapori i profumi delle betulle
e delle querce e di chissà quali altre erbe aromatiche. Mi sono lasciata „frustare” da donne gentili e esperte. Poi adoro passeggiare: sul mare ghiacciato, sulla riva sferzata dal vento autunnale, nei boschi avvolti dalla neve, nelle paludi infestate dalle zanzare, frai i mirtilli e le bacche, lungo i corsi d’acqua, intorno ai laghetti persi nella foresta... Man nav neviena hobija, jo tiem nekad neatrodu brīvu laiku! Cenšos apgūt latviešu un krievu valodu, taču rezultātā tās abas jaucu. Man ļoti patīk iet pirtī. Dažreiz apmeklēju pirti kopā ar latviešu kundzēm. Tā ir neaprakstāma un aizraujoša pieredze. Esmu iemācījusies ieziest savu ķermeni ar sāli, kafijas biezumiem, jogurtu un auzu pārslām, šokolādi un medu. Esmu iemācījusies dzert zāļu tējas no mežā ievāktām brīnišķīgām zālītēm un pļavās salasītiem ziediem. Pirts garaiņos esmu ieelpojusi bērzu, ozolu un vēl visvisādu aromātisku augu smaržas. Esmu ļāvusi, lai mani per laipnas un pieredzējušas pirtnieces. Vēl es dievinu pastaigas – gar aizsalušu jūru, pa krastu brāzmainā rudens vējā, sniega pieputeņotos mežos, odu baru pilnos purvos, kur aug mellenes un dzērvenes, gar upēm un strautiem, ap mežu ieskautiem ezeriņiem…
Il divertimento Izklaide
Il cinema mi piace molto. Le sale che preferisco sono Splendid Palace e Kino Suns. Frequento i festival del cinema, per quanto possibile (le date dei vari festival sono molto ravvicinate). Mi piace poter veder i film in lingua originale, senza il doppiaggio come succede in Italia. Non si può non amare la musica lettone e aspetto con ansia anche il prossimo festival della canzone. Al ristorante vero e proprio ci vado molto raramente. Mi piace però fare ogni tanto
un’incursione al LIDO. Mangio volentiri le zuppe, i crauti, i piselli grigi con lo speck, le patate in tutte le versioni e non posso più fare a meno del BIEZPIENS con l’aneto freso. Ma il punto forte, il massimo assoluto, sono i dolci. Man ļoti patīk kino. Dodu priekšroku kinoteātriem Splendid Palace un Kino Suns. Iespēju robežās (jo šie festivāli norisinās gandrīz vienlaicīgi) apmeklēju kinofestivālus. Man patīk skatīties filmas oriģinālvalodā, nevis dublētas kā Itālijā. Nevar nemīlēt latviešu mūziku, un es ar nepacietību gaidu nākamos Dziesmusvētkus. Ļoti reti dodos uz restorāniem. Taču man patīk reizēm iegriezties Lido. Labprāt ēdu zupas, skābos kāpostus, pelēkos zirņus ar speķi, visos veidos pagatavotos kartupeļus un vairs nevaru iztikt bez biezpiena ar svaigām dillēm. Bet maltītes labākā daļa un kulminācija ir saldumi.
Le notizie e la società Interese par norisēm sabiedrībā Faccio fatica a capire bene le dinamiche della situazione politica ed economica locale. Leggo il blog Balticanews. E’ sempre aggiornato, è in italiano, mi dà la possibilità di informarmi rapidamente sugli avvenimenti principali nell’area baltica. Poi dò un’occhiata ai siti dei giornali italiani, principalmente la Repubblica. La tv locale non riesce ad entusiasmarmi, ma neanche quella italiana. La guardo molto raramente. Guardo principalmente il telegiornale sul terzo canale della Rai e i programmi di Rai Storia. Ļoti maz interesējos par sabiedrības aktualitātēm. Man ir grūti saprast vietējās politiskās un ekonomiskās situācijas dinamiku. Lasu Balticanews blogu, kas sniedz svaigu informāciju itāļu valodā un ļauj man ātri iepazīties ar svarīgākajām norisēm Baltijā. Vēl es ieskatos itāļu laikrakstu portālos, galvenokārt – la Repubblica. Vietējā televīzija mani nespēj aizraut, un neesmu sajūsmā arī par itāļu televīziju. To es skatos ļoti reti. Pārsvarā skatos ziņas RAI trešajā kanālā un RAI Storia pārraides par vēsturi.
I mezzi di trasporto Transports Andare in bici in città è rischiosissimo! Io che adoro la bici e che in Italia la uso come principale mezzo di locomoozione, qui non la prenderei mai per andare al al lavoro. Quindi cammino, cammino molto. Ma uso anche tram, autobus, filobus (gli amati filobus che da noi hanno smantellato) e treno. Tutto funziona sempre, con la neve e con il ghiaccio: un vero miracolo. Braukt ar velosipēdu pa pilsētu ir pārāk riskanti! Es dievinu velosipēdu un Itālijā to lietoju kā galveno pārvietošanās līdzekli, taču šeit, Latvijā, nekad to neizmantotu, lai dotos uz darbu. Tāpēc daudz staigāju kājām. Reizēm pārvietojos arī ar tramvaju, autobusu, trolejbusu (mīļie trolejbusi, ko pie mums iznīdēja) vai vilcienu. Viss vienmēr funkcionē, arī tad, kad ir sniegs un ledus: īsti brīnumi.
Gli amici Draugi
I miei amici sono colleghi o persone che ho conosciuto grazie al mio lavoro e che parlano italiano. Loro mi fanno scoprire le meraviglie di questo Paese. Insieme viaggiamo, andiamo a spettacoli, partecipaiamo a eventi culturali, organizziamo cene. Mani draugi šeit ir mani kolēģi, kā arī cilvēki, kurus esmu iepazinusi, pateicoties savam darbam, un kuri runā itāliski. Tieši viņi man palīdz atklāt šīs zemes brīnumus. Kopā ceļojam, dodamies uz izrādēm, piedalāmies kultūras pasākumos, rīkojam vakariņas.
La lingua Valodas apguve Inizialmente ho frequentato un corso di lettone all’università. Poi nulla. Voglio assolutamente ricominciare. Ma quando??? Tento di parlare lettone o russo. Ormai so le espressioni utili nei negozi e nelle situazioni quotidiane più frequenti. Ma purtroppo, con grande frustrazione, devo constatare che dopo più di tre anni ancora non ho raggiunto un livello di conoscenza della lingua sufficiente. Accettto volentieri aiuto da chiunque per migliorare... Sākumā apmeklēju latviešu valodas kursus universitātē, vēlāk gan tos pametu. Noteikti vēlētos tos atsākt, taču jautājums - KAD? Cenšos runāt latviešu vai krievu valodā. Jau protu izteicienus, kas noder veikalā vai dažādās sadzīves situācijās. Taču diemžēl man ar skumjām jāatzīst, ka pēc vairāk nekā trīsarpus gadu ilgas mācīšanās valodu vēl neesmu apguvusi pietiekami labi. Labprāt pieņemu palīdzību no ikviena, kurš ir gatavs palīdzēt.
Le feste Svētki
Partecipare alle feste locali è come fare un salto passato. Respiri il legame intimo con le forze della natura, vivi le radici profonde di un popolo nella sua intimità. All’ultima festa per il solstizio d’estate non ho potuto resistere e mi sono fatta intrecciare una corona di fiori freschi da mettere in testa e ho cantato (io!) e ho ballato e a fine giornata ho gettato la corona in un corso d’acqua esprimendo un desiderio. Sono nata d’estate, in pieno sole, perciò amo il contatto con la natura e la vita all’aperto. La tipica festa per il mio compleanno è in montagna, nella vecchia casa di famiglia. Si pranza o si cena in giardino. Si mangiano piatti semplici ma fatti in casa: bruschetta, tagliatelle e arrosto con le verdure dell’orto, oppure, secondo la tradizione „trentina” che
è molto vicina a quella tedesca, canederli, polenta con spezzatino di carne, funghi , formaggi e crauti. La torta è quella della tradizione della mia famiglia: di mandorle al cioccolato ricoperta da una glassa di cioccolato e panna. Sono invitati tutti i familiari e gli amici più intimi. Piedalīšanās vietējos svētkos ir gluži kā lēciens pagātnē. Vari ieelpot ciešo saikni ar dabas spēkiem, izdzīvot tautas dziļākās un slēptākās saknes. Pagājušajos vasaras saulgriežos nespēju turēties pretim kārdinājumam, palūdzu, lai arī man nopin ziedu vainagu, liku to galvā, dziedāju (es!) un dejoju, bet vakara noslēgumā, klusi izteikusi vēlēšanos, iemetu savu vainagu upē. Esmu dzimusi saulainā vasarā, tāpēc man tik ļoti patīk saskarsme ar dabu un aktivitātes svaigā gaisā. Savu dzimšanas dienu tradicionāli atzīmēju kalnos, mūsu ģimenes vecajā mājā. Mēs pusdienojam vai vakariņojam dārzā. Ēdam vienkāršus, mājās gatavotus ēdienus: brusketas, tagliatelle un ceptu gaļu ar pašu dārzā augušiem dārzeņiem vai arī ēdienus, kas pagatavoti saskaņā ar vācu virtuvei līdzīgajām Trentīno tradīcijām – kartupeļu knēdeļus, polentu ar gaļas sautējumu, sēnes, dažādus sierus un skābus kāpostus. Galdā tiek celta arī mūsu ģimenes tradicionālā šokolādes un mandeļu torte, kas pārklāta ar šokolādes glazūru un putukrējumu. Svinībās tiek ielūgti visi ģimenes locekļi un tuvākie draugi.
I souvenir Suvenīri
Mi piacciono moltissimo le tovaglie di lino. Quando vado alla fiera annuale dell’artigianato al Museo Etnografico all’inizio di giugno perdo sempre la testa. Vorrei comprare tutto! Anche la ceramica è bellissima, ma più difficile da trasportare in aereo. E poi compro guanti, berretti e calzettoni di lana lavorati a vari colori e gioielli di ambra. I CD di musica lettone sono anche un bel regalo! Dall’Italia porto CD musicali: di Mina, di Paolo Conte, di Gian Maria Testa, di Lucio Battisti, di Fabrizio de Andrè, di Fossati,... E poi formaggi, prosciutto crudo e salame, parmigiano, olio, cioccolatini e infine libri o DVD di autori italiani.
Man ļoti patīk lina galdauti. Kad dodos uz Brīvdabas muzeja gadatirgu, kas norisinās jūnija sākumā, vienmēr zaudēju mēra sajūtu. Es gribētu nopirkt visu! Arī keramikas izstrādājumi ir skaisti, taču tos ir ļoti grūti pārvadāt lidmašīnā. Pērku arī dažādu krāsu adītos vilnas cimdus, cepures un zeķes, kā arī dzintara rotas. Arī latviešu mūzikas kompaktdiski ir lieliska dāvana! No Itālijas atvedu mūzikas diskus: Mina, Paolo Conte, Gian Maria Teresa, Lucio Battisti, Fabrizio de Andrè, Fossati u.c. Kā arī sierus, vītināto šķiņķi, salami desas, Parmas sieru, eļļu, šokolādes konfektes un visbeidzot grāmatas un itāļu režisoru filmu DVD diskus.
I viaggi Ceļošana
Sogno fin dal primo anno di soggiorno in Lettonia di prendere una macchina e girare tutto il Paese, con calma, di esplorarlo e fermarmi anche negli angoli più nascosti. Lo farò sicuramente prima di rientrare. Lo farò la prossima estate! Le mie vacanze estive le trascorro di solito girando per l’Italia. Certo, ci vivo da sempre, ma non finirò mai di scoprirla. Mi affascina attraversarla a ritmo
lento, fermandomi nei luoghi meno conosciuti, a contatto con la gente, la natura e l’arte. Le mie esperienze di viaggio le condivido solo con gli amici più intimi. Io faccio poche foto, ma sono sempre accompagnata da persone che amano farle, mentre io mi faccio fotografare volentieri. Adoro avere delle immagini da tenere per sempre. Jau kopš pirmā gada, ko vadu šeit, sapņoju noīrēt mašīnu un apceļot visu Latviju. Tā mierīgi, bez steigas, izpētot visu un apstājoties arī pašos apslēptākajos nostūros. To es noteikti izdarīšu pirms atgriešanās Itālijā. Pirms atgriešanās Itālijā to noteikti izdarīšu! Jau nākamajā vasarā! Vasaras brīvdienas parasti pavadu, ceļojot pa Itāliju. Protams, Itālijā es vienmēr esmu dzīvojusi, taču atklāt to aizvien no jauna. Man patīk to apceļot lēnā ritmā, apstājoties mazāk zināmās vietās, iepazīstot vietējos ļaudis, dabu un mākslu. Ceļojumos pieredzēto uzticu tikai saviem tuvākajiem draugiem. Pati uzņemu maz fotogrāfiju, taču vienmēr esmu kopā ar cilvēkiem, kam fotografēt patīk, un es labprāt ļauju sevi nobildēt. Dievinu fotogrāfijas, jo tās var mūžīgi atsaukt atmiņā īpašos mirkļus.
Iveta Bruno
Iveta Bruno ir latviete, kas pārcēlusies uz dzīvi Itālijā. Viņa aktīvi raksta savu blogu (http://mysicily.wordpress.com), lai dalītos iespaidos par dzīvi Sicīlijā. Iveta Bruno è la lettone che si è trasferita in Italia. Attivamente scrive il suo blog (http://mysicily.wordpress.com) dove condivide le sue impressioni sulla vita in Sicilia.
Maltītes I pasti
Mūsu iemīļotajā kafijas bārā. Al nostro bar preferito.
Brokastīs obligātais iztikas minimums – „kafijas krūze” latviešu gaumē, t.i., kafija, kas aplieta ar karstu ūdeni, jo man ir vajadzīgs apjoms - kamēr tiek dzerta kafija, tikmēr pamostas arī mans prāts. Itāļu brokastis – piens un cepumi vai kruasāni ar marmelādi / Nutellu, man nav pieņemami, jo no šādiem ogļhidrātiem nejūtos paēdusi. Vēl joprojām pieturos pie latviešu brokastīm – maize ar sieru, bet ziemā, ja vien ir pieejamas – auzu pārslu putra, svaigi spiesta apelsīnu sula, u.c. Ļoti retu reizi ziemas periodā atļaujos panašķēties (tieši tā arī uztveru visus šos saldumus – par našķiem) ar kruasānu, kas pildīts ar svaigu rikotu (ziemas sezonas produkts). Parasti ap plkst. 11:00, kad labs brīdis jau ir pavadīts staigājot ārā, vietējā kafijas bārā ar baudu izdzeru caffè macchiato – espresso kafiju, ar nedaudz piena (mini kapučīno). Šis ir tas brīdis un vieta, kur ir
iespējams satikt daudzus paziņu un apspriesties par dažādām tēmām. Tas ir viens no pilsētas „uzziņu birojiem” – ja kaut ko ir nepieciešams uzzināt, noskaidrot vai nokārtot, droši var jautāt bārmenim. Viņš zinās, kam pāradresēt neskaidro jautājumu. Praktiski vienmēr pusdienojam mājās, jo pusdienas man ir viena no svarīgākajām ēdienreizēm. Vienmēr gatavoju siltu ēdienu, ziemā bieži vien arī zupas. Ja šajā laikā nākas būt ārpus mājām, tad izvēle nav liela – maizītes ar dažādiem pildījumiem, arančīni, picas gabaliņi, bulciņas, kūciņas, u.c. Tie visi ir tavola calda jeb sicīliešu ātrās ēdināšanas izstrādājumi. Šeit nav pie mums tik pierasto bistro, savukārt, restorāni sāk strādāt vakaros. Tipiski sicīliešu saldumi. I dolci tipici siciliani.
A colazione prendiamo il minimo indispensabile: una tazza di caffè alla lettone, cioè allungato con dell’acqua bollente per aumentarne la quantità. Bevendo il caffè si sveglia anche la mia mente. Visto che i carboidrati presenti nei dolci non mi saziano, non approvo la colazione tipica italiana - il latte con dei biscotti o dei cornetti con la marmellata/Nutella. Spesso e volentieri faccio la
colazione lettone – un panino col formaggio, ma d’inverno, quando possibile, mangio anche i fiocchi d’avena, faccio la spremuta d’arancia ecc. Raramente d’inverno faccio uno spuntino con un cornetto alla ricotta fresca (prodotto esclusivamente invernale). Avendo già passato un pò di tempo fuori casa, di solito intorno alle 11.00 mi dirigo verso il bar locale per prendere un caffè macchiato. È il luogo e il momento giusto per incontrare gli amici, fare conoscenze e discutere su argomenti vari. È una sorta di „ufficio informazioni” dove è possibile chiedere al barman delle informazioni o risolvere questioni. Lui saprà a chi indirizzare la domanda in questione. Solitamente pranziamo a casa perchè considero il pranzo il pasto più importante della giornata. Preparo sempre un piatto caldo, d’inverno cucino anche le zuppe. Se all’ora di pranzo non siamo a casa, non ci sono molte alternative – nei locali si possono trovare panini, arancini, pizza o dolcetti. I prodotti di tavola calda sono molto diffusi in tutta Sicilia. A differenza della Lettonia non ci sono dei bistro, mentre la maggior parte dei ristoranti aprono solo la sera. Sarkano apelsīnu sula. Il succo di arance rosse.
Darbs Il lavoro Nestrādāju. Mans ikdienas ritms ir pakārtots bērna ikdienas ritmam, tāpēc no mājas izejam plkst. 8:00 un kājām (atšķirībā no vietējiem) dodamies uz bērnudārzu. Kā jau Itālijā – bērnudārzi un skolas slēdzas ciet jau plkst. 13:00. Non lavoro. La mia vita quotidiana dipende dal ritmo della vita di mio figlio. La mattina alle 8.00 usciamo di casa per andare all’asilo nido. A differenza delle altre famiglie andiamo all’asilo nido a piedi. Solitamente in Italia gli asili e le scuole chiudono già alle 13.00.
Dzīves ritms Il ritmo di vita Pilnīgi un absolūti mainījies, jo Latvijā strādāju bankā, šeit esmu mājsaimniece, kuras dienas ritms ir pakārtots bērna ikdienas ritmam. Da quando mi sono trasferita in Italia, la mia vita quotidiana è completamente cambiata. In Lettonia lavoravo nella banca ma in Italia faccio la casalinga e sono completamente dipendente dal ritmo della vita di mio figlio.
Iepirkšanās Lo shopping
Katānijas zivju tirgū. Al mercato di pesce di Catania.
Lielos pirkumus veicam reizi nedēļā, kad braucam uz lielveikalu. Pārējās reizēs, atkarībā no vajadzības, iepērkamies gan trešdienās mūsu pilsētas vietējā tirdziņā (galvenokārt pērkam dārzeņus un augļus), gan pie zināmiem vietējiem zemniekiem viņu pašu saimniecībās (piem., apelsīnus, svaigus sierus, svaigu truša vai jēra gaļu, vīnu), gan arī pie dārzeņu / augļu tirgotājiem, kas katru dienu ar busiņu braukā pa visu mūsu mazpilsētu un skaļi bļaudami piedāvā savus labumus. Maizi un gaļu viennozīmīgi pērku mazajās bodītēs pie man jau zināma un iemīļota maiznieka un miesnieka, kas vienmēr piedāvā visu to labāko. Dzīvojot šeit, man ir ļoti mainījusies pasaules uztvere, tai skaitā par to, ko mēs ēdam un kā gatavojam. Esmu atklājusi, ka man patīk un, kā citi saka – arī padodas ēst gatavošana. Esmu iepazinusi un iemīļojusi ļoti daudzus līdz šim nezināmus produktus (artišoku, sparģeļus, brokoļos, violetos ziedkāpostus,
fenheli, kastaņus). Latvijā tam nekad nebiju pievērsusi tik lielu uzmanību! Una volta alla settimana andiamo al supermercato per fare la spesa. Il resto dipende dalle esigenze – mercoledì vado al mercatino per comprare principalmente la frutta e la verdura, a volte andiamo dagli agricoltori per comprare delle arance, del vino, dei formaggi freschi, della carne fresca di coniglio, agnello ecc. Qualche volta ci avviciniamo ai fruttivendoli che ogni giorno passano per la città offrendo a gran voce i loro prodotti. Per quanto riguarda il pane e la carne, li acquisto sempre nel panificio e nella macelleria che conosco e so che offre i prodotti di ottima qualità. Vivendo qui, ho cambiato il modo di percepire il mondo, incluso il cibo e il modo di cucinare. Ho scoperto che mi piace cucinare, molti dicono che sono brava. Mi sono innamorata di molti prodotti che non ho mai conosciuto prima, ad esempio i carciofi, gli asparagi, i broccoli, il cavolfiore viola, il finocchio, le castagne ecc. In Lettonia non ho mai fatto caso a questi prodotti! Zaferānas pilsētā notiekošajā rudens gadatirgū. All’Ottobrata di Zafferana.
Hobiji Gli hobby Manis gatavotie izstrādājumi Ziemassvētku labdarības tirdziņam. I miei lavori per il mercatino di beneficienza natalizio.
Man ir ļoti daudz vaļasprieku un gribētos vēl vairāk, tikai visam nepietiek laika. Pašlaik tā ir Sicīlijas apceļošana, dažādu festivālu/gadatirgu apmeklēšana, rakstu blogu par Sicīliju, fotografēšana, ciltskoka veidošana, rokdarbi, jaunu produktu izzināšana un eksperimentēšana virtuvē, u.c. Jebkāda veida intelektuālās nodarbes, uzziņa. Šoziem gatavoju šos darbiņu Ziemassvētku labdarības tirdziņam. Visi ienākumi tika veltīti vienai labdarības organizācijai. Ne ho molti e vorrei averne ancora di più ma purtroppo il tempo a disposizione è abbastanza limitato. Per adesso mi diverto a viaggiare in Sicilia, visitare dei festival/sagre locali, scrivere il blog sulla Sicilia, fare le foto, creare l’albero genealogico, scoprire dei prodotti nuovi e sperimentarli in cucina, e altre attività intellettuali. Quest’inverno ho preparato alcune cose per il mercatino di beneficienza natalizio. I soldi guadagnati sono stati donati ad un’associazione di beneficienza.
Izklaide Il divertimento Kino un teātris – nē, koncerti – galvenokārt mazi un tematiski, restorāni – jā. Man visjaukākie šķiet tieši nelieli restorāni vai restorāni lauku sētās (agriturismo), jo tad var nesteidzīgā garā izbaudīt apkārt notiekošos, ļauties dabas skaistumam un pat iepazīties ar konkrētās vietas saimniekiem un uzzināt daudz ko interesantu. Il cinema e il teatro – no, i concerti - solo piccoli e a tema, i ristoranti – assolutamente sì. Preferisco i ristoranti piccoli oppure l’agriturismo per godere la bellezza della natura in pace e tranquillità, avere la possibilità di conoscere i proprietari del locale e scoprire molte cose interessanti.
Ar restorāna īpašnieku. Con il proprietario del ristorante.
Interese par norisēm sabiedrībā Le notizie e la società Sekoju līdzi vietējām ziņām presē, ko iespējams izlasīt kafijas bārā un ziņu portālos: www.corriere.it, www.blogsicilia.it, www.gds.it. TV nav mans iecienītākais masu saziņas līdzeklis, jo, ja latvieši protestē par slikto valsts televīzijas kvalitāti Latvijā, tad vajag atbraukt uz Itāliju. Viena vienīga tenku apspriešana. Turklāt, par to visiem ir obligāti jāmaksā. Seguo le notizie nei giornali locali che leggo al bar e sui siti internet: www.corriere.it, www.blogsicilia.it, www.gds.it. La televisione non è il mio mass media preferito. In Lettonia molti si lamentano della qualità della televisione nazionale mentre in Italia gira solo il gossip. In più, tutti sono obbligati a pagarla.
Transports I mezzi di trasporto Vai Sicīlijā eksistē sabiedriskais transports un kāds ir tā grafiks? Viennozīmīgi, šeit var paļauties tikai uz savām kājām un automašīnu. Velosipēdu noteikti neizmantoju, jo, pirmkārt, šeit ir kalnaina teritorija, otrkārt, tas tiks nozagts pie pirmās novietošanas vietas, treškārt, klimata īpatnības (ļoti karstas vasaras un aukstas, lietainas un vējainas ziemas). Esistono i mezzi di trasporto pubblici e quali sono gli orari? In Sicilia ti puoi fidare solo delle tue gambe e della tua auto. Non vado in bici per vari motivi: 1) il territorio è montuoso, 2) la bici verrà rubata appena posteggiata, 3) il clima particolare (d’estate fa molto caldo mentre l’inverno è freddo, ventoso e piovoso).
Draugi Gli amici
Ar Sicīlijā dzīvojošajām latviešu meitenēm. Con le ragazze lettoni che vivono in Sicilia.
Vietējie iedzīvotāji bija pirmā lieta, kuru sāku izzināt. Lai labāk saprastu viņu mentalitāti, vērtības, tradīcijas, vispirms nācās izlasīt Sicīlijas vēsturi. No mūsu pilsētā esošajiem nepilnajiem 12 000 iedzīvotāju, vizuāli pazīstu jau ļoti lielu daļu. Tā kā esmu ļoti sabiedrisks cilvēks, tad man nekad nav bijušas saskarsmes problēmas ne attiecībā uz dzimumu, ne vecumu, ne tautību. Pazīstu un nekautrējos kontaktēties gan ar iebraucējiem (latviešiem, angļiem, krieviem, rumāņiem, marokiešiem, senegāliešiem, u.c.), gan arī sicīliešiem. Pateicoties pie kafijas bāra iepazītajām personām – vīriem labākajos gados – esmu iemācījusies itāļu valodu sarunvalodas līmenī (līdz tam neko nezināju), esmu ieguvusi pāris desmitu ļoti labu paziņu un atsevišķus lieliskus draugus. Jāpiebilst, ka šeit ir daudz vieglāk iepazīties ar vīriešiem nekā sievietēm.
Appena arrivata, ho voluto conoscere la gente del posto. Per capire meglio la loro mentalità, i valori e le tradizioni ho dovuto leggere la storia della Sicilia. Delle 12 000 persone che popolano la mia città, ne riconosco in viso la maggior parte. Visto che sono una persona molto socievole, non mi sono mai posta problemi ad interagire con le persone di qualsiasi sesso, età o nazionalità. Comunico volentieri sia con i siciliani che con gli stranieri (lettoni, inglesi, russi, rumeni, marocchini, senegalesi ecc.). Grazie agli uomini nel fiore degli anni conosciuti al bar ho imparato l’italiano a livello base (prima non sapevo nulla), ho conosciuto decine di persone ed ho scoperto dei fantastici amici. Devo ammettere che in Sicilia è più facile conoscere gli uomini che le donne.
Ar maniem labākajiem sicīliešu draugiem. Con i miei migliori amici siciliani.
Valodas apguve La lingua Vietējais sicīliešu dialekts man atgādina arābu valodu (ļoti daudz skaņu: bddd, ghhh, u.c.), absolūti nespēju to uztvert un man pat nav vēlēšanās to apgūt, lai gan sarunas laikā kontekstu jau spēju saprast. Ar vietējiem cenšos sarunāties itāļu valodā, kuru esmu apguvusi turpat pie kafijas bāra ar vietējo paziņu palīdzību. Mūsu pilsētā nav valodu kursu iebraucējiem. Protams, esmu apguvusi dažus svarīgākos un biežāk izmantotos žestus un reizēm ir nācies tos arī pielietot (tie izsaka daudz vairāk nekā vārdi). Bet, kopumā ņemot, spēju sevi kontrolēt un nav tā, ka es tos neapzināti izmantotu visu laiku.
Avendo molti suoni tipo dd, ghh, tr ecc., il dialetto siciliano mi ricorda molto la lingua araba. Non riesco a comprenderlo e non sono interessata a impararlo. In ogni caso, parlando con le persone, riesco a capire il contesto. Cerco di parlare l’italiano che ho imparato grazie alle persone conosciute al bar. Purtroppo la mia città non offre corsi di lingua per gli immigrati. Visto che spesso i gesti valgono più delle parole, con il passare del tempo ho imparato alcuni dei gesti più popolari e ho anche avuto la possibilità di usarli. Comunque, riesco a controllarmi per non usarli senza motivo.
Svētki Le feste
Ziemassvētku svinības. La festa di Natale.
Itāļi laikam ir viena no tautām, kuriem ir visvairāk svētku dienas – brīvdienas. Liela daļa no šiem svētkiem ir reliģiski svētki vai pilsētas aizbildņa svētki. Svarīgākie no tiem, protams, ir Ziemassvētki un Lieldienas. Daudzi no šiem svētkiem tiek svinēti savādāk. Piemēram, Sicīlijā vēl joprojām daudzās ģimenēs tiek veidotas Jēzus dzimšanas ainiņas, kas arī ir vēsturiskā sicīliešu tradīcija (mākslīgās Ziemassvētku eglītes ir pēdējo desmitgažu tendence) un bērnus apdāvina gan Salavecis, gan arī 6. janvārī ragana. Lieldienās pārsvarā tiek pasniegtas šokolādes olas. Interesanti, ka abos šajos svētkos masveidā tiek pirkti Ziemassvētku un Lieldienu kēksi jeb saldā maize (panettone, pandoro, colomba pasquale). Dzimšanas dienu atzīmējam ģimenes un labāko draugu lokā.
Il popolo italiano è uno di quelli che hanno più festività in assoluto. La maggior parte sono feste religiose oppure feste del patrono del paese. Quelle più importanti certamente sono il Natale e la Pasqua. Comunque, in Sicilia molte feste vengono celebrate diversamente. Ad esempio, molte famiglie a Natale mettono il presepe (gli alberi di Natale artificiali sono una tendenza degli ultimi decenni), e i bambini ricevono sia dei regali dal Babbo Natale che i dolci dalla Befana il 6 gennaio. A Pasqua il regalo comune è un’uovo di cioccolata. Sia a Natale che a Pasqua si possono comprare dei dolci tipici – il panettone, il pandoro e la colomba pasquale. Di solito festeggiamo il compleanno con la famiglia ed alcuni amici.
Ar draugiem Jāņu svinību laikā. Festeggiando il solstizio d’estate (festa S. Giovanni).
Suvenīri I souvenir Nav tādu speciālu suvenīru, kurus es vestu uz vienu vai otru pusi. Ja kaut ko vedu, tad zināmai, konkrētai personai un atbilstoši viņa gaumei, piemēram, Etnas teritorijas (pistāciju, mandeļu, u.c.) krēmus, salami desas ar pistācijām, dažādus īpašus vietējos liķierus, saldumus, u.c. No Latvijas – „Lāču” rupjmaizi, linu, dzintaru, u.c. Non ci sono dei souvenir particolari che porto sempre in Lettonia o in Italia. Di solito scelgo le cose da portare in base al gusto della persona, ad esempio la crema di pistacchio/mandorla dell’Etna, il salame col pistacchio, i liquori tipici di produzione locale, i dolci ecc. Dalla Lettonia di solito porto il pane nero „Lāču”, i prodotti di lino, l’ambra ecc.
Etnas teritorijā tirgotais medus un dažādi ēdamie krēmi. Il miele dell’Etna e delle creme dolci.
Ceļošana I viaggi Ceļojam ļoti daudz, jo to uzskatu par bagātību, kuru neviens nevar atņemt. Fotografēju, rakstu blogu par Sicīliju, u.c. Šeit ir neaprakstāmi daudz interesantu vietu un lietu, kuras mani fascinē arvien vairāk un vairāk. Viaggiamo molto per ampliare il nostro bagaglio culturale. Inoltre faccio delle foto e scrivo un blog sulla Sicilia. Ci sono dei luoghi unici e delle cose fantastiche che mi affascinano sempre di più.
Apceļojot Sicīliju. Viaggiando in Sicilia
Latvijas Itāļu valodas pasniedzēju asociācija pateicas par kolēģu sniegto ieguldījumu šī projekta tapšanā: Associazone Lettone degli Insegnanti d’Italiano ringrazia i colleghi per il contributo dato alla realizzazione del progetto:
Maria Rita Lupi Iveta Bruno Iveta Joņina Dace Meiere Baiba Bankava Inga Kalniņa