48. avīze by J Z

______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________----

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE · 2011. gada oktobris Nr.48 -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Svēto sadraudze Bēvuļēnos 2011.g.augustā

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Mācītāja sleja Vēl citu līdzību Viņš tiem sacīja: "Debesu valstība ir līdzīga cilvēkam, kas labu sēklu sēja savā tīrumā. Bet, ļaudīm guļot, nāca viņa ienaidnieks un iesēja nezāli kviešu starpā, un aizgāja. Un, kad labība auga un metās vārpās, tad parādījās arī nezāle. Tad nama tēva kalpi, pie tā piegājuši, sacīja: kungs, vai tu neesi labu sēklu sējis savā tīrumā? No kurienes tad radusies nezāle? Un viņš tiem sacīja: to ienaidnieks darījis. - Tad kalpi tam sacīja: vai gribi, ka mēs ejam to izravēt? Bet viņš sacīja: nē, ka jūs, nezāli ravēdami, neizplūcat reizē arī kviešus. Lai aug abi kopā līdz pļaujamam laikam; un pļaujamā laikā es sacīšu pļāvējiem: salasiet papriekš nezāli un sasieniet to kūlīšos, lai to sadedzina; bet kviešus sakrājiet manā šķūnī."( Mt 13:24-30) Mīļie brāļi un māsas Kristū! Mums ir četri gadalaiki un nepastāvīgi klimatiskie apstākļi. Zemniekam iesējot nav garantijas, ka novāks ražu ar uzviju. Zemnieks to dara cerībā un ticībā. „Arājam jāar cerībā, kūlējam jākuļ cerībā, ka tam tiks sava daļa.” Lietavas un plūdi, sausums un karstums var iznīcināt visu ražu. Tieši tāpēc ar pateicību šogad nākam Dieva priekšā, ka mūsu zemē nav bijis nedz sausums, nedz pārmērīgs mitrums. Dievs ir svētījis mūsu zemi ar augļiem. „Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem”. Dieva vārds runā uz mums par pēdējo „ražas novākšanu”. Mēs šo līdzību varam labi izprast, ja, sekojot Kristus skaidrojumam, redzam pasauli, tās Radītāju un cilvēkus gan ar Dieva sēklu, gan ar pretinieka sēklu. Cilvēks, tikko atpestīts no grēka, neuzrāda savā dzīvē tos labos augļus. Te neiet runa par labiem darbiem, bet par Svētā Gara augļiem. Viņš sākumā ir līdzīgs nezālei, un tāpēc Dievs savā lielajā žēlastībā mums ļauj iesakņoties Kristū. Mūs „dēsta” ar Dieva evaņģēlija vārdu un „laista” ar Kristus mācību. Apustulis Pāvils raksta: (1Kor 3:6) ,,Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai. Tamdēļ nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē. Jo mēs esam Dieva darba biedri, jūs esat Dieva aramais tīrums, ...” Tāpat kā mums ir nedroši klimatiskie apstākļi, tā arī mūsu dzīvē ir daudzi pārbaudījumi un kārdinājumi, kas kavē augšanu. Lai mēs tiktu atrasti ar labiem augļiem, mums ir jāļaujas lielā Sējēja sējai. Ļausim Viņa mūs uzrunāt. Jo vairāk sēkla tiek sēta, jo vairāk dzīvības, vārdam mūs uzrunāt. --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Jo vairāk sēkla tiek sēta, jo vairāk dzīvības, jo vairāk Dieva vārds tiek sēts, jo vairāk mums Gara dzīvības. Pulcēsimies ciešāk pie Kristus! Viņa krusta asinis mūs šķīsta no visiem grēkiem. Pulcēsimies draudzē! Svētais Gars caur Dieva vārdu glābj klausītājus. 1.Tim 4:16 „Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, turies pie tā, jo, darīdams to, tu izglābsi gan pats sevi, gan tos, kas klausās tevi.” Tad pēdējai „pļaujai” sakoties, tiksim atrasti ar ticību sirdī un Gara augļiem un tiksim savākti Dieva namā, kas ir mūžīgs. Lai Dievam, kas pestī un svētī savu draudzi, ir gods un slava, un pateicība mūžīgi! Jūsu Rīgas Sv. Jāņa draudzes mācītājs – Ingus Dauksts

Vērtības Vērtības mainās tikai varasvīriem un deputātiem. Cilvēkiem viņas ir nemainīgas. Mīlestība. Ģimene. Bērni. Rūpes par tuvāko, par dabu, vidi... uzskaitījumam grūti atrast robežas. Mācēt to visu sirdī nest un citiem sniegt - lūk vērtību vērtība. Dzimtene. Daudziem tā beidzas aiz privātmājas sētas. Un mīlestība pret to tiek vērtēta pēc latu daudzuma, ko no tās var izspiest. Iznest cilvēkmīlestību cauri dzīves likstām un ikdienas rūpēm - lūk ceļš, kuru ir vērts iet. (Gaigaļu Jānis) --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Svēto kopība (Sprediķis) Mateja evaņģēlijs 18:15-20 Jēzus teica saviem mācekļiem: “Bet, ja tavs brālis grēko, tad noej un pamāci viņu zem četrām acīm; kad viņš tev klausa, tad tu savu brāli esi mantojis. Un, ja viņš neklausa, tad pieaicini vēl vienu vai divus, lai no divu vai triju liecinieku mutes katrs vārds tiek apstiprināts. Bet, ja viņš tiem neklausa, tad saki to draudzei; bet, ja viņš neklausa arī draudzei, tad turi viņu par pagānu un muitnieku. Patiesi Es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs. Atkal Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos. Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū." Šeit ir izteiktas domas, kurām vienmēr jābūt mūsu acu priekšā. Jo tās ir tieši saistītas ar cilvēka pestīšanas ceļu, tātad, ar dzīves jēgu. Evaņģēlijā skan saskarsmes praktisks padoms, tomēr tam pamatā ir Kristus apsolījuma spēks. Cilvēka vārdi bieži ir maldīgi, reizēm dzīves garumā daži maldās un taustās, kļūst dīvaini, dažreiz cilvēki neiztur, neatrod izeju un viss beidzas traģiski. Ja sunītim kas notiek, tad visi apstājas palīdzēt; cilvēkam iet ar līkumu. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Gan mazā personīgā tuvumā, gan pasaules mērogā - cilvēks jūtas atstumts un neaizsargāts. Tātad tas ir pasaules likums, un tam pretī mums jāliek Dieva likums. Tas mums māca sevi vērtēt, tuvāko mīlēt un pie Dieva tiekties. Pēc Viņa tuvuma censties. No pasaules nežēlības glābdamies cilvēki atrod ceļu uz baznīcu. Agrākos laikos baznīcā varēja patverties no vajātājiem, tā bija svēta un neaizskarama teritorija, mūžības vēstniecība, kurā nedarbojās pasaules likumi. Dievs žēloja un piedeva, saglabāja dzīvības. Lai tās būtu Viņa tuvumā. Šodien laikam neviens baznīcas durvis par šķērsli neturēs un arī cilvēki šeit glābiņu meklē aizvien retāk, bet tomēr meklē, tomēr ienāk un sēž arī ikdienā, kad mūsu durvis ir atvērtas, ienāk no dažādām pasaules valstīm un skatās uz Kristu krustā sisto. Mums nav nekādu mierinošu attēlu, nav reibinošas vīraka smaržas, neskan liega mūzika. Tikai Kristus ciešanas mūsu labā ir acu priekšā, kā atgādinājums, kas izskan arī kā galvenais mierinājums – --____________________-- 4 --____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Viņš par mums ir nācis pasaulē, lai mēs vairs nebūtu pasaules likumiem pakļauti. Kā gan mums jādzīvo, ja Viņš par mums nācis pasaulē? Tas nav retorisks jautājums, Viņš atbildi uz to nemitīgi mācīja mācekļiem, lai pēc Viņa aiziešanas paliktu Viņa baznīca, Kristus baznīca, kurā cilvēkiem paglābties. Ne tikai zem jumta, bet zem Viņa krusta, kas ir pacelts pār pasauli. Kristus baznīca nozīmē citas attiecības starp cilvēkiem. Interesanti, ka pasaules cilvēki tieši tā arī spriež par draudzi – ka tā ir svēto biedrība. Viņi gan profanizē šo vārdu, piešķirdami tam bezgrēcīguma oreolu, kas tūlīt dod iespēju pārmest liekulību. Reti kurš no draudzes uzskata sevi par bezgrēcīgu, drīzāk var ieraudzīt pārlieku sevis noniecināšanu. Svēto biedrība ir Kristum ticīgo kopība. Svēts ir tas, kas Dievam piederīgs. Tā ir vislielākā uz pasaules iespējamā kopība, no kuras iziet vislielākais spēks. Tādēļ pēc tās cenšas arī pasaule, tādēļ cenšas degradēt un izmantot katru draudzes kļūdu. Bet mēs - nemaz nenovērtējam, kas mums ir dots. Dzīvojam ieraduma vadīti un pieļaujam kļūdas. Līdz brīdim, kad sajūtam to prieku, kādu nes šī svēto kopība. Tik daudzreiz izrunājam vārdus brāļu un māsu mīlestība, bet vai atceramies, ko tas vispār nozīmē? - Svēto kopību. No tā arī izriet šodienas pamācība- runāt ar brāli zem četrām acīm, ja viņš dara kaut ko ne tā. Pamācīt, bet ne pazemot. Neizrādīt savu pareizību un neizcelt otra kļūdu. Jo nevar zināt, kas atklāsies šajā uzticības sarunā, varbūt es pats kļūdos savās iedomās. Tikai pārliecībā, ka brālis tev vēl labu, var censties ieklausīties viņa teiktajā, jo skaidrs, ka vienmēr pirmajā brīdī, reizē ar aizvainojuma sārtumu vaigos, nāks arī sašutums – kā viņš uzdrīkstas man aizrādīt! Patiešām, ļoti liela uzdrīkstēšanās ir šādu sarunu uzsākt, un ir jābūt gatavam saņemt pretsparu. Tomēr, ievērosim, ka tā ir saruna par grēku, tas ir par skaidru atkāpšanos no Dieva likumiem, tās nav nekādas laicīgās situācijas, kuras droši vien labāk izvērtēs laicīgie likumi. To, ka grēko pret Dieva prātu, cilvēks zina pats, un vajadzētu to tikai pazemībā atgādināt. Savam draudzes brālim, nevis laicīgajam pasaules cilvēkam, tāds patiesi nesapratīs par kādiem pārkāpumiem viņu brīdina, ja visi tā dzīvo! Bet arī ar draudzes brāli neies viegli. Ja jau kāda taciņa iestaigāta, tad tam ir atrasts arī skaidrojums. --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Atcerēsimies, ka Dievs piedod katru mūsu grēku, kuru saprotam un nožēlojam, no kura gribam atgriezties un dzīvot pēc Dieva prāta. Tas dos lielākas cerības, ka būs veiksmīga arī mūsu laicīgā dzīve. Un pretēji - ja skaidri darām ne pēc Dieva likuma, tad ir pilnīgi aplam domāt, ka ar mani būs citādi, mani nenoķers, mani darbi neiznāks gaismā, es būšu viltīgāks par visiem! Ne jau par Dievu, ne par Dievu gudrāks, mīļais brāli! Ja tomēr šāda uzticības saruna izsauc tikai apvainojumus, tad Jēzus piedāvā vēl vienu pakāpi – runāt liecinieku klātbūtnē, jo uz vienu cilvēku var domāt, ka viņš grib mani aprunāt un nomelnot, bet, ja to pašu saka vēl kāds? -”Nu, tad visi ir pret mani sazvērējušies!” Arī tā var iznākt. Ja es no tā vēl vairāk nocietinos, un ieeju lielā ļaunumā, ja tā ir draudze, tad visticamāk es no šīs draudzes aizeju. Bet pats nemainos. Varbūt pēc laika pārdomājis, ieraudzījis kādu līdzīgu notikumu, sāku saprast, ka vaina tomēr ir manī – tad atkal darbojas augšminētais – Dievam nav nepiedodamu grēku, ja tik man pietiek spēka tos atzīt. Šī Rakstu vieta stāsta par uzticamību - un tas mums ļauj iedomāties, ka uzticamībā notiek arī citas sarunas, ne tikai grēka atklāsmes, bet arī paša Kristus vārdu sludināšana, jo grēkam pretim taču tiek likts tieši Viņa mācītais. Šī trešā pakāpe, kas liek runāt visas draudzes priekšā, ir tā, kādā notiek skaidrā Dieva vārda sludināšana, un arī rezultāts uz to norāda – ja nu arī tad cilvēks neuzņem šo mācību, tad viņš paliek ārpus draudzes, par Dievam pazudušu cilvēku. Bet tomēr mēs esam pēc viņa cīnījušies, esam darījuši tieši tā kā sacīja Ecehiēls – brīdinājuši, lai bezdievis atgriežas no sava maldu ceļa. Diemžēl, dzīvē neiet tik raiti. Tomēr, paturiet prātā uzticamību - pašu pirmo pakāpi- sarunu divatā, kad nav jāieņem nekāda aizsardzības poza, kad tu vari liecināt ar vārdiem un rādīt arī darbus, savu dzīvi, kad tev nav jāprasa nekāda atbilde, bet tieši pretēji, ir jādod laiks un jāļauj Dieva vārda sēklai uzdīgt un ieaugt. No uzticamības veidosies ticība. Jo tajā sākuma sarunā jūs nebūsiet divi vien, Kristus arī būs jūsu vidū, ja tu runāsi Viņa vārdus. Daudzi no mums bija Bēvuļēnos draudzes nometnē un sajuta to vienkāršo Gara klātbūtni, kas caurauda visus pasākumus.

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Arhibīskapa lekcijas laikā sejas bija aizmirsušas uzlikt parasto pieklājību un tieši caur šo atbrīvotību ir jūtama īpaša apgarotība. Svēto biedrība. Brāļi un māsas. Nekā ārēja, bet liela tuvība. Uzticamība. Pēc tās jācenšas arī citos mūsu draudzes pasākumos, mācībās, visos vakaros un sadraudzībā. Lai mēs aizvien un dažādos veidos sludinātu Kristus kopības Garu, kas var atklāties visnegaidītākajā veidā, arī nūjošanā vai rīta vingrošanā, un tāpat arī šeit pilsētā – katrā reizē, kad nākam kopā. Svarīgi, lai mēs draudzei esam piederīgi nevis pienākuma pēc, bet savas ticības dēļ, tādēļ, ka esam dzīvi Dieva draudzes locekļi. Un Viņš mūs lieto katru savā vietā. Tad mēs būsim dzīva Dieva draudze, jo Viņš taču ir dzīvs, un ir mūsu vidū, kā gan cilvēki spēj padarīt Dievu par elku, ko var lietot pēc savas vajadzības, kādās svētku reizēs. Un tad nolikt malā līdz nākošajam nācienam uz baznīcu. Ko tad brīnīties, ka nespējam sadzirdēt atbildes uz mūsu lūgšanām, ja tās nāk kā picas pasūtījums. Ja mēs esam vienā prātā, tad tas ir Dieva prāts, jo Viņš ir mūsu vidū. Mūsu svēto kopībā. Mīļie, paskatieties uz to cilvēku sev blakus, kas sēž vienā un otrā pusē, priekšā un aizmugurē, tas ir jūsu brālis, tā ir jūsu māsa, uzsmaidiet viens otram, jo mēs esam saistīti lielākajā kopībā, kāda iespējama – svēto biedrībā. Lai Dievs mūs svētī! Āmen! Mācītājs Juris Zariņš

Dievs IR klātesošs visā. Arī nelaimēs? Mūsu darbības summējas ilgākā laika posmā, rezultāts parādās gan 1 cilvēka dzīvē, gan lielākā mērogā, līdz pat tam kā mēs Zemi lietojam. Dievs IR saprātīgs, Viņa uzstādījums ir darīt labu. Viss ir radīts saprātīgi, līdz niansēm un nojausmām. No briesmām tiekam brīdināti ar mušmires sarkano krāsu, indēm ir rūgta garša, uz garīgu ļaunumu reakcija var būt fizioloģiska līdz vemšanai. Ļaunajam līdzi nāk skurbums, kaifs un uzmanības anestēzija. Viss kā reizesrēķins - vienkārši un negrozāmi. Reizesrēķinu māca 1.klasē. To lietojam visu mūžu, reizēm smejam, ka 2x2 nav 4,ar to atklājot, ka zinām īsto rezultātu un arī iespēju to neievērot. Gan savā, gan pasaules dzīvē. Cilvēks nav saprātīgs? /no juriszarins twitter.com konta/ --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Pļaujas svētki Ko mēs zinām par pļaujas svētkiem? Ko pļaujas svētki mums nozīmē? Pļaujas svētki nav tikai rudens ražas svētki, lai gan mums ar pateicību ir jāpieņem viss, ko mums dod Dieva radītā pasaule. Kristīgo pļaujas svētku galvenā nozīme ir palīdzēt cilvēkam rīkoties ar redzamo īstenību. Pļaujas svētkus mēs varam svinēt dažādi. Materiālā pasaule vienmēr ir kārdinājumu, ilūziju un lielu iespēju pasaule, kurā mēs varam itin viegli apmaldīties. Jaunā Derība mums atgādina, ka ikviena lieta, ikviena manta ir problēma. Gan bagātība, gan arī liela vēlēšanās kļūt bagātam ir liels risks cilvēkam, ja tikai bagātībā tiek saredzēts visu jautājumu un problēmu risinājums. Vaina nav pašā mantā vai mantas daudzumā, bet gan mūsu attieksmē pret to. Mēs nevaram arī teikt, ka slikts ir tas, kuram mantas ir daudz, bet labs ir tas, kuram nepieder nekas. Tā tas nedarbojas. Jēzus mums saka – ne šķūņos vai to saturā meklējama problēma, bet gan cilvēkā. Cilvēkā, kas grib ar mantu paēdināt savu dvēseli! Ir divi galvenie iemesli, kāpēc cilvēki tiecas pēc mantas. Pirmkārt, tā ir cilvēka mazvērtības izjūta. Mēs nejūtamies pašpietiekami un tāpēc mums liekas, ka manta mums piešķirs kādu papildvērtību vai papildus nozīmīgumu. Mēs baidāmies, ka mūsos nav nekā, kas būtu mīlestības vērts un, ka mēs otram no sevis neko citu nevarētu dot, ja mums nebūtu mantas. Mēs domājam, ka esam otram cilvēkam nozīmīgi un vajadzīgi tikai tad, ja mums ir kāda manta un, ja mantas mums nebūtu, tas otrs cilvēks mūs vienkārši pamestu. Mēs domājam, ka mūs mīl, tikai mūsu mantas dēļ. Mēs cenšamies ar mantu pasaules palīdzību veidot sev maskas, nopirkt maskas, kas piešķirtu mūsu dzīvei papildus vērtību. Tās ir stipras bailes. Otrkārt, manta, kā mums šķiet, ir vienīgais drošības garants mūsu dzīvē. Mēs nemākam atrast citu drošības garantu mantu pasaulē, kad mums jāstājas pretī nāvei, neziņai un dzīvības draudu priekšā. Tomēr, tie visi ir dvēseles jautājumi, tos nevar atrisināt ar materiālu lietu palīdzību. Tas ir tāpat, kā mēs nevaram paēst ar akmeņiem. Mūs var darīt laimīgus tikai tas, kas nav nopērkams par naudu – sirdsmiers, mīlestība, draudzība, prieks. Ja kārtība nodibināsies cilvēka sirdī, tad tā nodibināsies arī cilvēka mantiskajās attiecībās. --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Cilvēks nedzīvo no tā, ka viņam pieder daudz mantas. Cilvēkam būtu naivi domāt, ka viņa dzīvība un esība ir atkarīga tikai no tā, ko viņš tur savās rokās. Cilvēka dvēsele dzīvo no pavisam kā cita, ko nebūs iespējams sakrāt šķūņos vai pagrabos. Un smagi ap sirdi paliek klausoties apkārtējo runas, ka viss mums sakārtosies, atrisināsies un kļūs labāk, ja mēs sakārtosim savu ekonomiku un tautsaimniecību. Tas nav pareizais ceļš, tas neved pie Dieva. Cilvēka dvēselei tas neko nedos. Cilvēka dvēsele nejūt materiālo. Dvēselei vispirms vajag Dievu! Mums vēl ir dots laiks pārdomām. Mums vēl ir laiks sevis atrašanai Dievā un Dieva atrašanai sevī. Un tā ir žēlastība un tas ir daudz. Pļaujas svētkos padomā, kas tev ir vajadzīgs, lai tu varētu paēdināt savu dvēseli. Kā ir iespējams nekrāt tikai sev, bet tā, lai kļūtu bagāts Dievā! Evaņģēlists Kaspars Bērziņš

Maize Jēzus vēroja bagātīgi klātu galdu un domāja, kas varētu būt vislabākais simbols Viņa zemes gaitām. Viņa priekšā bija granātāboli no Galilejas, garšvielas no dienvidu tuksnešiem, žāvēti augļi no Sīrijas un mandeles no Ēģiptes. Viņam atlika vien izstiept roku, lai svētītu kādu no šiem augļiem. Piepeši Viņš atcerējās, ka Viņa labā vēsts paredzēta ikvienam cilvēkam, lai kur tas atrastos. Taču granātāboli un mandeles neaug visos pasaules nostūros. Viņš paskatījās apkārt, un Viņa prātā iešāvās vēl viena doma: granātābolos, mandelēs vai citos augļos Radīšanas brīnums izpaudās pats par sevi, bez cilvēku starpniecības. Tad Viņš paņēma maizi, pateicās, lauza to uz pusēm un deva saviem mācekļiem. „Ņemiet un ēdiet, jūs visi, jo tā ir Mana miesa!” Viņš teica. Jo maize bija visās pasaules malās. Un tieši tāpēc arī maize, nevis mandeles vai granātāboli, vai Sīrijas augļi kļuva par simbolu ceļā pie Dieva. Maize bija gan zemes dāvana, gan cilvēka roku darbs.

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Brīvības jēga "...Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!" (Jņ. 16:33) Vecā Derība liecina mums par netiešu, divpusēju apsūdzību. No Dieva tā skan: "Cilvēk, tu nezini, ko tas nozīmē - būt par Dievu. Es esmu radījis tevi mīlestībai un sadraudzībai, bet tu tomēr vēlies dzīvot neatkarīgi no Manis." Cilvēka apsūdzība ir šāda: "Dievs, Tu nezini, ko tas nozīmē - būt par cilvēku ar miesu un asinīm, kurš vēlas gan garīgu, gan miesīgu dzīvi." Dievs Savā mīlestībā atrisināja šo konfliktu. sūtīdams Dievu – Cilvēku, pilnībā Dievišķīgu garā, bet ar cilvēka dvēseli un ķermeni. “Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū" (Jņ. 1:14). Tas ir vienkārši neiedomājami, ka šis Dievs - Cilvēks staigāja šajā pasaulē, radītā caur Viņu, starp ļaudīm, kas radīti pēc Viņa līdzības un ka Viņš teica šo absolūto patiesību. šos vārdus - "pasaulē jums ir bēdas". Ja pats Dieva Dēls nepastarpināti saskārās ar rūpēm, kuras nācās piedzīvot cilvēkam, mums nav pamata cerēt, ka mēs spēsim izvairīties no līdzīgām bēdām. Un tomēr mums ir arī mierinājums: "To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī" {Jņ. 16:33). Viņš uzvarēja pasauli un tātad arī atbrīvoja cilvēku no tā, kas novirzīja un šķēla viņa uzmanību. Mums vairs nav jāpūlas izšķirties starp garīgo un miesisko. Visa miesa ir uzvarēta Viņā. Mūsu uzmanības centrā ir jānonāk Jēzum. Tikai Viņš var dot mums uzvaru. Cilvēks nav radīts tā, lai spētu vienlaikus paturēt savas apziņas redzeslokā vairākas lietas. Apziņas dalīšanās izraisa nemieru, uztraukumu, depresiju un izmisumu. Mateja evaņģēlija 17:1-9 mums tiek stāstīts par to, kā Jēzus aizveda Pēteri, Jēkabu un Jāni uz augsta kalna virsotni. Kad parādījās Mozus un Elija, Pēteris izsaucās: ``Es celšu šeit trīs teltis!" Tātad vienu katram no viņiem, ja Pēteris atzina, ka Mozus pārstāvēja bauslību, Ēlija praviešus. bet Jēzus - Dieva žēlastību un Jauno Derību. Pēteris kļūdījās, savstarpēji pielīdzinot šos trīs. Tūdaļ viņus apņēma mākonis un balss pasludināja: "Šis ir Mans mīļais Dēls, pie kura Man labs prāts; to jums būs klausīt.” Mācekļi krita pie zemes, Jēzus aizskāra viņus, mākonis pazuda, un palika vienīgi Jēzus.

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Cilvēka būtnes augstākā daļa ir sirds, kura ir radīta tikai vienam iemītniekam - Jēzum. Līdzko mēs piešķiram Kristum līdzvērtīgu nozīmi jebkam citam, lai arī cik labs tas liktos un cik liela būtu tā vērtība pagātnē, mūsu garu nekavējoties aizēno mākonis. Mēs jūtamies sakauti, dusmīgi un izbijušies. Šis mākonis pazūd un mūsu gars tiek pacilāts tikai tad, kad mēs nokrītam uz vaiga, paklausām balsij, kura pasludina: "Šis ir Mans mīļais Dēls. Savas garīgās izaugsmes gaitā mums ir jācenšas atbrīvoties no pilnīgi visa, kas cilvēka sirdī ieņem Kristum līdzvērtīgu vietu. Galvenais ir šis mērķis. nevis līdzekļi, ar kādiem tas tiek sasniegts. Daudziem kalna galotnē valda šaurība un pārblīvētība, jo pārāk daudzas lietas aizņem to vietu, kura pienākas vienīgi Kristum. Iztēlojaties piecas pēdas garu, divpadsmit collas platu un divas collas biezu tērauda gabalu. Jums tiek paziņots, ka nedrīkstat apturēt darbošanos, līdz nebūsiet iedzinuši šo priekšmetu zemē. Liekas ka šāds uzdevums nebūs tik vienkāršs. Es šaubās, vai jūs to spētu veikt vienā dienā, un droši vien, ka jūs pārņemtu bezcerība, depresija, bailes un dusmas. Turpretī, ja šis tērauda gabals būtu vienā galā tievāks un noasināts, šis uzdevums kļūtu daudz vieglāk izpildāms. Kristieši apstājas savā attīstībā, ja viņu dzīvei trūkst koncentrēšanās, ja interešu un darbošanās dažādība un izkliedēta uzmanība padara to trulu un neasu. Laulība, bērni, grēks, citi ļaudis, aicinājums un neveiksmes - tas viss iegūst tādu pašu vērtību kā Kristus. Vidusmēra kristietis vienlaikus vērš savu uzmanību uz pārāk daudzām lietām. Tikai tad, kad par vienīgo dvēseles mērķi kļūst Kristus, kristieša dzīve kļūst asa un iegūst spēju viegli pārvarēt ikdienišķās dzīves problēmas. Depresija un dusmas pārņem tikai tad, kad mēs liekam savas sirds kalna galotnē nevis Kristu, bet kaut ko citu. Kad mēs koncentrējamies uz Viņu, iegūstam asumu, daudzi mēģinās kā ar āmuru notrulināt mūsu šķautnes, bet viņiem tas neizdosies. Vai jūs vēlaties būt laimīgs savā ticībā? Tad atceraties, ka Jēzus klātbūtne spēj dziedēt pilnīgi visu. Ja jūs to paturēsiet prātā, jūsu dzīve spēs pāršķelt jebkurus šķēršļus jūsu ceļā. No Maikla Velsa grāmatas “Problēmas, Dieva Klātbūtne un lūgšana” --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Piezīmes no mūsu pirmajām draudzes dienām Bēvuļēnos. „Bet man paliek mans aplaimotājs Dieva tuvums; man ir prieks savu cerību likt uz Dievu To Kungu, lai paustu visus Tavus darbus.” Ps.73:28 5. augusts, piektdiena. Ceļš uz Bevuļēniem sācies. Mazliet aizdomājos, kas gan mani sagaida turpmākajās stundās un dienās? Ieskanoties pirmajai dziesmai no pielūgsmes albuma, manu sirdi piepilda miers un prieks, kas pavada visu ceļu. Zinu, ka dodos satikties ar Dievu. Pēdējās nedēļas ir bijušas pilnas steigas un tagad Viņš mani ved, lai savestu kārtībā manu dvēseli. Es ilgojos pēc Viņa un zinu – Viņš pēc manis arī. „Neesmu redzējusi Bēvuļēnos tik daudz cilvēku”, pie sevis nodomāju, kāpjot laukā no mašīnas. Prieks redzēt pazīstamas un arī vēl neredzētas sejas. Iekārtojos savā istabiņā un gatavojos doties uz kino vakaru. Liels prieks, kad ieraugu sen neredzētu māsu Kristū un pievienojos pārējiem pļaviņā pie dīķa, tagad – amfiteātrī. Pat nezinu kas man patīk vairāk – vakara krēsla, kopības izjūta ar pārējiem vai pati filma. Šķiet, tas viss kopā rada patīkamu noskaņu un pat žēl, kad jādodas gulēt. Kā vēl vienu iepriecinājumu pirms miega, Tēvs man uzdāvina vienu zvaigznīti, kura raugās uz mani caur istabas logu. 6. augusts, sestdiena. Dodos īsā pastaigā rīta skaistumā, lai vienatnē parunātos un būtu kopā ar Dievu. Drīz vien priecīga ieraugu aitu baru, kuras neliekas traucēties. Atveru Bībeli un pārlasu 23. psalmu, par kura pirmo pantu mācītājs vedināja pārdomāt rīta meditācijā. Esmu atkal mūsu amfiteātrī, klausoties arhibīskapa lekciju par meditāciju. Nācu mazliet ar skepsi, jo par šo tēmu nācies dzirdēt ne tās labākās lietas. Esmu iepriecināta, ka galvenā doma, kas vijas cauri lekcijai ir - būt ciešākās attiecībās ar Dievu. Brīdī, kad aizveru acis, lai pēc arhibīskapa norādījuma mēģinātu sevi iztēlē ieraudzīt starp mācekļiem, blakus Kristum, es neviļus domās atkal nonāku pie, jau no rīta satiktā, aitu bara. Tomēr tagad tur pļavā, sēžot uz akmens ir vēl kāds, tas ir gans. Tas ir mans Gans, kas mani gaida. Un es arī eju pie Viņa, saņemot mīlestību, piedošanu un pieņemšanu. Šīs satikšanās iespiežas dziļi manā sirdī, mana dvēsele ir atkal atguvusi elpu. --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

„Tumša nakte, zaļa zāle” ir ne tikai Bēvuļēnu himna, bet arī labs raksturojums dziesmu vakaram, kuru lēnām apvij krēslas burvība. Jauki, ka varam visi kopā izdziedāties un izsmieties „koru karu” cienīgā pasākumā. Kad zvaigznes jau grezno tumšās debesis un ugunskura liesmas visus mudina saspiesties ciešāk, tad mēs, kam miegs vēl nav prātā, ģitāras pavadībā turpinām slavēt Dievu savās sirdīs dziesmās. 7. augusts, svētdiena. Priecājos par rīta sauli, sarunu pie brokastu galda un tuvojošos svētbrīdi. Domāju par to, cik brīnišķīgā veidā Dievs visu kārto un mani aprūpē šajās dienās. Atmiņā paliek mācītāja teiktie vārdi svētbrīdī, ka Dievs mums neļaus krist kādā „bedrē” pēc šo dienu saņemtajām svētībām, kad būsim atkal atpakaļ savā ikdienā. Viņš ir tas, kas mūs uztur un sargā. Neskatoties uz patiešām karsto laiku, pēc izlozes principa, sadalāmies komandās sporta sacensībām. Valda jautrība un apņemšanās uzvarēt. Tomēr pārāka par to ir tuvības sajūta cīnoties plecu pie pleca katrā stafetē, uzmundrinošie saucieni, uzmanība un sapratne vienam pret otru. Pēc šādām karstām, tiešā un netiešā nozīmē, sporta spēlēm nav nekā labāka par atspirdzinošu peldi dīķī. Somas sakravātas, istabas izslaucītas un autobuss jau gaida. Laiks doties prom. Tāpat kā mācekļiem apskaidrošanas kalnā bija brīdis, kad jāceļas un jāatgriežas pie ļaužu pūļa. Tikai viņi negāja vieni. Jēzus gāja kopā ar viņiem, nepaliekot viens uz kalna. Tieši tā, kā gans, kas katru rītu atnāk pakaļ savām aitām, lai tās vestu zaļās ganībās un katru vakaru atkal atved tās atpakaļ aplokā. Un aitas kļūst priecīgas, dzirdot pazīstamo balsi un droši seko(Jņ.10:2-5).Arī parastā ikdiena ir īpaša – Jēzus pastāvīgās klātbūtnes dēļ. Linda Freimane

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Gara dāvāta kopības sajūta Pirmās Sv.Jāņa draudzes dienas Bēvuļēnos 5.-7.augustā pulcēja vairāk nekā 120 cilvēku

Neziņa un satraukums valdīja Bēvuļēnos siltās augusta piektdienas pēcpusdienā. Dārzs bija sakopts, telšu un ugunskuru vietas ierīkotas, mastā plīvoja karogs. Tūlīt, tūlīt bija jāsāk ierasties pirmo draudzes dienu dalībniekiem. Vai visiem būs guļas vietas? Vai katrs atradīs sev ko noderīgu? Vai nometnes plānus neizbojās lietus? Tādi un vēl daudzi citi jautājumi šaudījās nometnes rīkotāju galvās. Tad jau sētā viena pēc otras ieripoja mašīnas, drosmīgākie atbrauca ar riteņiem, bet lielākā daļa izbira no autobusa. Piepeši klusumā slīgušie Bēvuļēni bija pilni ļaužu. Kopumā trīs dienu laikā te pabija vairāk nekā 120 cilvēku, taču nevienā brīdī nebija jūtams, ka kāds kādam traucētu vai apgrūtinātu. No vienas puses tas bija skaidrojams ar Bēvuļēnu plašumiem, no otras – ar draudzīgajiem un miera pilnajiem ļaudīm, kas bija piepildījuši sētu. Brīžiem bija sajūta, ka tepat blakus ir vēl kāds neredzams organizētājs, kas vajadzīgajā brīdī dod padomu vai nokārto neatrisinātos jautājumus. Piektdienas vakars pagāja klusi, katram mēģinot atrast savu telpu un iepazīstoties ar draudzes locekļiem, kam iepriekš lielākoties vien klusējot bija paiets garām Dievkalpojumos. Vakars noslēdzās ar kino vakaru pie dīķa. Tiem, kam bija par vēsu vai filma par dažādās pasaules malās mītošajiem mazuļiem negāja pie sirds, draudzes mājas zālē bija iespējams klausīties mācītāja Jura Zariņa rīkotajos lasījumos. Katram savs. Tas neapšaubāmi bija viens no draudzes dienu atslēgas vārdiem. Tāds pienāca arī sestdienas rīts. Tie, kas meklēja klusumu, jau pašā agrumā pulcējas uz meditāciju. Kam savukārt gribējās aktīvākas nodarbes, bija iespēja piedalīties gan rīta vingrošanā, gan nūjošanā. Tieši nūjošana kļuva par vienu no nometnes populārākajam nodarbēm. Nūjojam bija vērojami gan jauni, gan gados viscienījamākie draudzes locekļi.

Viens no centrālajiem draudzes dienu notikumiem bija luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga lekcija, kurā viņš stāstīja par savu meditācijas pieredzi un mudināja pašus to izmēģināt, turpat zālītē sēdot. Līdz šim par kristīgo meditāciju medijos un latviski izdotās grāmatās daudz runājis mācītājs Juris Rubenis. Viņa popularizētās meditācijas pamatā ir klusums kā instruments, lai izveidotu ciešāku kontaktu ar Dievu. --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Savukārt J.Vanags stāstīja par citu kristīgās meditācijas praksi – konkrētu Bībeles notikumu vizualizēšanu prātā, kā rezultātā notiek sastapšanās ar Jēzu. Spilgtāka ilustrācija rīta sesijai ar arhibīskapu bija pēcāk apskatāmās nometnes fotogrāfijas. Tik dziļi, nopietnās domās iegrimuši draudzes locekļi nebija manāmi nevienā citā draudzes dienu pasākumā.

Pēcāk sekoja jautājumu sesija J.Zariņam, J.Vanagam un vēl vienam nometnes viesim – Cēsu Sv.Jāņa draudzes mācītājam Didzim Kreicbergam. Jautājumi bija visdažādākie. Kāds gribēja uzzināt, kas katru no viņiem pamudināja kļūt par mācītāju, citam gribējās saprast, kas ir mīlestība, bet vēl kādam – rast atbildes uz sāpīgiem, privātiem jautājumiem. Notikumi sestdien sekoja cits citam. Mazie nometnes dalībnieki devās ekskursijā uz tuvējo fermu, dziedāja, zīmēja un vārīja īstas ziepes. Tikmēr lielie piedalījās kora mēģinājumos, turpināja nūjot un izdzīvot savas dzīves nebūšanas drāmas terapijas kursos, jaunieši apsprieda savas turpmākās darbošanās plānus. Tiem, kam gribējās aktīvākas nodarbes, bija iespēja piedalīties tuvējās pastaigu takas iekārtošanā. Viens no draudzes dienu kulminācijas brīžiem bija vakara Dievkalpojums. Altāris tika ierīkots rāmā un gleznā dīķa malā, draudze sasēda pakalnā, bažīgi vērojot zili melnos mākoņos pamalē. Taču kādā brīdī tie mainīja virzienu un Dievkalpojuma beigās kā īpašs sveiciens klāt esošajiem virs dīķa izšķīlās mēness. Pēc apcerēs un domās pavadītās dienas bija pienācis --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

laiks kam jestrākam. Iedvesmojoties no Latvijas televīzijās milzu popularitāti guvušajiem dziedāšanās šoviem, tāds tika sarīkots arī Bēvuļēnos. Bija gan komandas, kas sacentās dziesmu zināšanā, gan profesionāla žūrija (mācītājs Juris un dziedātāja Ilona), kuras domu gaitai un pielietoto terminu mežģīnēm nebūtu spējis izsekot pat Mūzikas akadēmijas rektors! Dziesmas, sēžot ap ugunskuru un cepot desiņas, tika dziedātas vēl ilgi. Viens no nepārspējamākajiem dziedātājiem bija mācītājs Ingus. Rāmi un apcerīgi iesākās svētdienas rīts. Pēc svētbrīža sekoja mācītāja Ingus vadītā Bībeles stunda, bērni sacentās makšķerēšanā. Rosīgākie cirta malku un lasīja ogas. Tiem, kam vēl nebija gana, bija iespēja piedalīties komandu sporta spēlēs, kas izvērtās skaļā un jautrā pasākumā. Sporta spēlēs bija viss kā pienākas - pēkšņi ar krāsainiem lakatiņiem rokās pat uzradās karsējmeitenes. Viņas uzmundrināja karstajā saulē skrejošos, lecošos un lienošos. Paēduši pusdienas, apmainījušies iespaidiem, nometnes dalībnieki sāka izklīst. .

Pēcāk, lasot nometnes dalībnieku ierosmes, bija rodami daudzi vērtīgi ieteikumi nākamajām draudzes dienām. Tai skaitā par to, ka nākamgad desiņas ugunskurā jāsāk cept ātrāk, jo tie, kas devās pie miega agri, bija palikuši tukšiem vēderiem! Taču šķita, ka kādas īpašas rokas sagādāta pagadījās pati pēdējā lapiņa, uz kuras bija lakonisks uzraksts: “Viss bija lieliski!” Skaistākos vārdus par nometni pēcāk pateica kora vadītāja Ilze Reine “Saule, migla, rasa, zaļums, --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

ūdens- viss īsts un uz savas ādas izjūtams. Es parasti neesmu nometņu un lielu pasākumu piekritēja, bet šoreiz jutos ļoti labi. Kopības sajūta ir grūti definējama lieta...Gribētos to uztvert kā Gara dāvanu.” Uz draudzes dienām draudze atskatījās 4.septembrī. Ienākot baznīcā, radās sajūta, ka tā kļuvusi plašāka, jo pretim smaidīja tik daudz pazīstamu seju. Daudzajiem agrāk anonīmajiem solos sēdētājiem nu bija zināms vārds. Bija sajūta, ka draudzes dienas radījušas neredzamas saites starp daudziem no mums. P.S. Bēvuļēni savu draudzi gaida ne tikai vasarā. Čaklas rokas, kas sagrābj lapas, sacērt un sakrāmē malku, ko piekrāso vai turpina jau minētās pastaigu takas izveidi, Bevuļēnos tiek novērtētas jebkurā gada laikā! Gunta Sloga

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Saki saviem draugiem un brāļiem Tēvs: Visā mīlestībā saki saviem draugiem un brāļiem: Es jūsu mīlestības Tēvs, Savas abas rokas esmu jau izstiepis, lai viņus visus kopā mūžīgi mūžam pie Savas sirds spiestu! Lai tikai viņi vairs nenovēršas no Manis, bet lai viņi cieši raugās Manā vaigā! Un Mana acs to viņiem sacīs, jā, skaļi pasludinās, cik ļoti es viņus mīlēju un kādi patiesi nodomi Man ir ar viņiem visiem! Saki viņiem, ka Es esmu viņu grēkus no Savām acīm noņēmis un esmu viņus mazgājis tik baltus, kā sniegs! Tagad vairs nav nekāda kavēkļa! Es negribu vairs viņiem būt nekāds neredzams un nepieejams Dievs! Lai viņi vienmēr Mani skata un ar Mani runā, ar Mani mīlinās un priecājās. Un lai viņi visas savas rūpes nodod tikai Manim! Ak, ar kādu prieku Es gribu tālāk rūpēties par viņiem! Kas gan ir Manim, tam Tēvam, visas Manu debesu svētlaimības pret to, ka Mani mīļie bērni Mani mīlē kā savu vienīgo, patieso Tēvu! Redziet, visas svētlaimības Es atdodu jums par šo vienīgo, ko Es esmu nolēmis Pats Sev! Visi, visi lai saņem Manu Tēva sveicienu! Un vēl šodien, ja viņi grib, lai viņiem tiek atvērti debesu vārti, tas ir viņu gara acis, -un vēl šodien Es gribu mājot viņu sirdīs!-Tikai to vienu lai viņi dara ar neatlaidību, proti: lai viņi mazgā savu miesu tīru pie tās akas, kurā ir dzīvais ūdens. Bet tas nozīmē tik daudz, ka lai viņi nopietni sevī nodziļinās, iepazīstas ar sevi pilnīgi un lai tad Man šīs atrastās vājības nes savās sirdīs uzticīgi un pateicīgi priekšā. Es tad iznīcināšu šos netīrumus no viņu sirdīm un tās pildīšu ar Savas dievišķi tēvišķās mīlestības uguni. Un tad Es nākšu un turēšu ar viņiem prieka mielastu pie altāra! Saki viņiem pilnīgi noteikti un droši: Mana mīlestība gaida uz viņiem, un Es Savas rokas negribu ātrāk salikt, kamēr viņi visi kopā tanīs nebūs. Un beidzot saki viņiem, kas mani meklē, arī vēl to, ka Es vienmēr esmu mājās, nekad neizeju un ka Es neesmu pat nekādas zinamas stundas nedz laikus noteicis, kad pie Manis var nākt, kā pie zemes ķēniņiem un pasaules lieliem kungiem! Tā tad ne tikai sabatā vai svētku dienā, bet ikkatrā minūtē Man ir patīkama mīlējoša sirds! Un pat nakti Es vēl neesmu nekad ne priekš viena durvis aizbultējis! Tā tad, kad arvienu jūs klauvēsiet, Es gribu sacīt: „Iekšā!” Amen! Teksts no 1929.g. izdotas gr. „Svētas sarunas” --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Aicinājums Es negribu uzskaitīt visu to, kas labs ir bijis mūsu diakonijas darbā un kā pietrūkst, bet tas, ka mums nepieciešami jauni darbinieki, ir acīm redzams. To ļoti izjutām gatavojoties Pļaujas svētkiem. Sapulcē arī izskanēja doma, ka mēs jau tikai darām tehnisku darbu, un viss pārējais palicis novārtā. Bet diemžēl sastādīt kārtējo dežurantu sarakstu arī vairs nav tik vienkārši. Skatos diakonu sarakstā – esam vairs tikai 26 diakoni. Mēnesī nepieciešamas vidēji 12 dežurantes; astoņas svētdienās un četras trešdienās. It kā problēmai nevajadzētu būt. Bet aiz katra vārda ir cilvēks ar savu dzīvi un savām problēmām. „Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi,”( Ps.90:10) No mums tikai 13 nav pārsniegušas šo 70 gadu robežu un arī to skaitā ir tādas, kam vairs nav tālu līdz 70. Arvien biežāk man nākas uzklausīt: „Atvaino, bet es vairs nevaru dežurēt pie durvīm, man sāp…” Arvien biežāk kopīgi aizlūdzam par kādu no diakonijas māsām, kam ir nopietnas veselības problēmas. Bez tam katrai no mums ir sava ģimene, kurai arī jāveltī rūpes un uzmanība, un ja vēl mājās ir aprūpējamais, tad tam jāvelta visa uzmanība un rūpes. Dažreiz , it sevišķi vēsajā laikā, kad redzu pēc dievkalpojuma mūsu vecajos ļaudis ejam uz pilsētas kafejnīcu, lai varētu sasildīties ar karstu kafiju un pabūt vēl kādu brīdi kopā, jūtos bez vainas vainīga, ka nespējam vairs katru svētdienu organizēt sadraudzību pēc dievkalpojuma. Mēs netiekam glābti ar mūsu labajiem darbiem, bet labie darbi ir tie , kas liecina par mūsu ticību. Neatliec labos darbus kaut kad uz vēlāku laiku, kad būsi beidzis mācīties, būsi guvis panākumus darbā utt. Tava palīdzība ir nepieciešama tūlīt un tik daudz, cik vari sniegt. Varbūt tu jūti Dieva aicinājumu un gribi kalpot ar Dieva vārdu pie tiem draudzes vecajiem ļaudīm, kuri vairs paši nevar atnākt uz dievkalpojumiem. Varbūt vari reizi pāris mēnešos svētdienā piecelties agrāk un atnākt uz dežūru pie baznīcas durvīm, vai saklāt galdu sadraudzībai. Tas jau nav nemaz tik daudz, salīdzinot ar to neizmērojamo žēlastības dāvanu, ko esam saņēmuši no mūsu Kunga. Atcerēsimies mūsu Kunga, Jēzus Krista, teikto:

„…patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši. Diakone Vija --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Mums raksta Pateikties un atcerēties Pļaujas svētkus es gribētu nodēvēt par sava veida kristiešu jaunā gada svinībām. Šajos svētkos mēs ap altāri klājam bagātīgu pateicības galdu. Galdā tiek likta pateicība Dievam, kas iemiesojas ik katrā ābolā, tomātā, ķirbī, maizē un visā pārējā, kas tiek sanests. Tie ir svētki par Kristus klātbūtni it visā. Tie ir arī svētki par neveiksmēm, jo ne viss, ko kārojam, ir derīgs. No Pļaujas svētku bagātīgā galda drīkst baudīt ikviens- katrs savu paldies sniedz tālāk arī citiem. Pļaujas svētki mūs mudina uz pārdomām, vai mēs tikai pateicamies par dāvātajām veltēm, vai arī par to, ka arvien vairāk tiekam veidoti par Dieva cilvēkiem. Pļaujas svētki - mūsu pateicība Dievam par viņa gādību gan garīgajā, gan laicīgajā izpausmē, jo, ja nav Kristus klātesamības visā ko darām , nav arī Dieva svētības. Bet vai tu dalies Dieva dāvātajā ar citiem? Vai tu ziedo savas draudzes jeb Dieva Valstības darbam ? Un ne tikai Pļaujas svētkos, bet ikkatru svētdienu, kad tieci garīgi stiprināts. Pateikties un atcerēties.To mēs varam tikai tad, ja dzīvojam pēc Dieva likumiem. Lai tu nebūtu ,,nabags, akls un kails", bet pilns mīlestības pret citiem un Dievu, kas ir augstākais bauslis. To darot , tu tiksi pārmainīts, un tavi darbi būs ar Mūžības vērtību. Baiba Paldies! Deviņus mēnešus manas dzīves daļa bija raizes, bailes, izmisums, nemiers un nespēja kaut mazāko sīkumu grozīt savā dzīvē. Ko Dievs man ar to gribēja iemācīt? Paļāvību uz Dievu visos dzīves gadījumos. Mieru. Meditējot kaut nedaudz saprast Kristus lielo nopelnu. Vispirms piedot citiem no visas sirds un tad tikai saņemt savu grēku piedošanu. Esmu pateicīga Dievam, ka man ir tik labi draugi, draudzes locekļi, mūsu draudzes vadītāji un citu draudžu kalpotāji. Dievs, es pateicos, ka Tu devi man izturību panest visu un ka Tu, Dievs, esi vienmēr klāt. Paldies, ka tik negaidītā veidā tieši uz Pļaujas svētkiem manas problēmas sāka risināties. Māci man ,Dievs, arī turpmāk mierā, paļāvībā, mīlestībā, lūgšanās un uzticībā pavadīt katru dienu, ko Tu man dodi. Ruta --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Mums raksta Lai Dievs- mūžīga mīlestība! Dievnams ir kā kuģis, kas peld pasaules plašajos ūdeņos. Mūsu draudzē būt kopā- tā ir brīnišķīga sajūta! Dieva tuvums, mīlestība, palīdzība. Ja mēs ko nevaram vai nespējam, mums tūlīt kāds steidzas palīgā- padod roku, pietur. Katra svētdiena mums ir kā svētki- vispirms jau priecājamies, ka vēl varam atnākt uz baznīcu, noklausīties Dieva Vārdu lasījumu, mācītāja sprediķi. Saņemt Svēto Vakarēdienu, dzirdēt ērģeļu skaistās skaņas, kora dziedāšanu. Ja draudzē ir kādam dzimšanas diena, tad pēc dievkalpojuma ejam baznīcas pagalmā, kur gādīgas rokas ir sagatavojušas kafijas – tējas galdu, mēs sveicam gaviļniekus un atkal esam kopā. Un visu nedēļu gaidām nākošo svētdienu... Diakonijas vadītājai Zaigai un visām māsām un brāļiem paldies par mīļumu. Paldies Dievam, ka jūs esat! Ar pateicību un mīlestību Anna ( 82g ) un Vera ( 85g )

**************** Sadraudzība Bēvuļēnos (no 2. līdz 4. septembrim)

"Priecājieties Kungā vienmēr, es sacīšu vēlreiz - priecājieties! Kungs ir tuvu!" (Fil. 4:4-5) Ieildzis lietus 17 dienas bez mitas mazgāja Bēvuļēnu kokus un bija pielējis dīķi līdz malām ar ūdeni, kad ieradāmies, paliels pulks Jēzus draudzes diakonijas kalpotāju, uz rekolekcijām. Smidzināja. Īsi nopļautā zāle kā piesūkusies švamme tīrīja mūsu apavu zoles. Bijām ieradušies, lai lauku klusumā palūkotos uz sevi un pārdomātu, kādi bērni mēs esam Dievam. Mūsu rekolekciju tēma saucās: "Ko nozīmē būt patiesam kristietim?" --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Pēc ilgstošām lietavām parādījās saule, izrotādama debesis ar varavīksni. Laiks noskaidrojās. Piedzīvojām trīs pārdomu, pārrunu un prieka pilnas dienas, baudīdami Rīgas Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes diakonijas māsu Zaigas un Rutas aprūpi un viesmīlību. Nodarbību starpbrīžos kā bērni lēkājām pa pļavu, juzdamies atbrīvoti un laimīgi. Vakarā uzkūrām lielu ugunskuru. Liesmas priecīgi dzirksteļoja pretī zvaigznēm, uzjautrinādamās par mēnesi, kas kautrīgi spoguļojās gludajā dīķa ūdenī, mezdams gaismas tiltu uz mūsu pusi. Lāpu un sveču liesmiņas rātni mirgoja uz laipām. Migla maigi tina zemi miega plīvurā. Laiks bija apstājies. Mēs sajutām sevi Dieva rokās. Mūsu Tēvs Debesīs, svētīts lai top Tavs Vārds! Skaidrīte Mežecka (Rīgas Jēzus ev. lut. draudze)

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Tā mūs pamāca Mārtiņš Luters Zeme ir cilvēka pārbaudes vieta pirms mūžības ceļojuma. Kā sagatavoties aiziešanai no šīs pasaules Pirmkārt, tā kā nāve ir atvadīšanās no šīs pasaules un visām tās darbībām, nepieciešams, lai cilvēks savu laicīgo mantu sakārtotu tā, kā tam vajadzētu būt vai arī kā viņš to ir nolēmis, – lai pēc viņa nāves nepaliktu iemesli strīdiem un naidam vai pārpratumiem viņa palikušo draugu starpā. Tā ir mantiskā jeb ārējā atvadīšanās no šīs pasaules, un tā dos atbrīvotību un labumu mantai. Otrkārt, jāatvadās arī garīgi, tas ir, Dieva gribas dēļ labestīgi jāpiedod visiem cilvēkiem, kas mūs aizvainojuši. Dieva gribas dēļ piedošana nepieciešama arī no visiem tiem cilvēkiem, kurus, bez šaubām, mēs esam aizvainojuši – vai nu ko ļaunu nodarījuši, vai pārāk maz laba darījuši, vai esam bijuši vainīgi pret kristīgo tuvākā mīlestību. Treškārt, ja nu tā ikviens guvis atbrīvotību šajā pasaulē, jāpievēršas tikai Dievam, jo aiziešanas ceļš arī ir turp vērsts un vadīts. Šeit sākas šaurie vārti, šaurā taka uz dzīvošanu; to ikvienam apskaidroti jāveic, jo šis ceļš ir gan šaurs, bet nav garš (Mt.7:14). Tas notiek līdzīgi tam, kā bērns no šaurā mitekļa savas mātes miesās ar briesmām un bailēm ienāk plašajā debess un zemes telpā, tas ir – šinī pasaulē. Tāpat cilvēks cauri šaurajiem vārtiem no šīs dzīves ieiet mūžīgajā dzīvošanā. Un kaut arī debesis un šī pasaule, kura patlaban dzīvojam, tiek par lielu un plašu uzskatītas, tomēr pret nākamo Debesvalstību tās ir šauras un mazas, līdzīgi kā mātes miesas pret mūsu tagadējo pasauli. Tādēļ arī mīlēto svēto nomiršanu sauc par jaunu piedzimšanu, un šo svinēšanu latīņu valodā sauc natale – ‘viņu piedzimšanas diena’. Taču nāves šaurā taka liek mums domāt, ka šī dzīve ir plaša, bet nākamā – šaura. Tāpēc arī ir jātic un jāatceras bērna miesīgā piedzimšana – kā Kristus teicis Jņ.16:21: „Kad sieva dzemdē, viņa ir noskumusi, jo viņas stunda ir klāt; bet, kad viņa ir dzemdējusi bērnu, viņa vairs nepiemin savas bēdas aiz prieka, ka cilvēks nācis pasaulē.” Tā arī mums nāvē bailes ir jāpārvar un jāapzinās, ka pēc tās atvērsies liels plašums un būs liels prieks. Šāda sagatavošanās šim gājumam nozīmē izsūdzēt grēkus, īpaši lielākos un tos, kas patlaban --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

nodarbina prātu un atsaucami atmiņā, un arī gādāt par kristīgā sakramenta – īsteni svētās Kristus miesas un asins – saņemšanu. [..] Ar lielu nopietnību un centību jāraugās, lai svētie sakramenti tiktu labi ievēroti, godāti, lai labprātīgi un ar prieku uz tiem paļautos un lai ar tiem stātos pretī grēkam un ellei, jo sakramenti ir daudz pārāki par tiem. Daudz vairāk jāpievēršas sakramentiem un to tikumiem, nekā jāaplūko grēki. Būtu jāzina, kāda īsteni ir to godāšana un kādi to tikumi. Godāšana ir mana ticība, ka tas, ko sakramenti sola, ir patiess un ar mani notiks, un patiess ir viss, ko Dievs tajos saka un norāda, lai mēs varētu teikt līdz ar Dievmāti Mariju stiprā ticībā: „Lai man notiek pēc Tava vārda!” (Lk.1:38). Tā kā šeit pats Dievs caur priesteri runā, tad nevarētu Dievam par Viņa vārdiem un darbiem lielāku negodu izrādīt, kā apšaubīt to patiesību, un lielāku godu izrādīt, kā tiem ticēt un uz tiem pilnīgi paļauties. Nāve kļūst liela un biedējoša tādēļ, ka mūsu bailīgā daba to pārāk spēcīgi acu priekšā iztēlojas. Te nu sāk darboties nelabais, lai cilvēks šo nejauko tēlu labi saskatītu un tādējādi kļūtu gauži norūpējies, vājš un bailīgs. Šeit cilvēks varētu saskatīt visas briesmīgās, pēkšņās, ļaunās nāves tēlus, kādus vien viņš jelkad redzējis, dzirdējis vai par tiem lasījis; vēl piepinot klāt Dieva dusmas, ka Viņš dažkārt grēciniekus tādējādi mocījis un iznīcinot sodījis. Tā nelabais cilvēka muļķīgo dabu virza uz bīšanos no nāves un uz mīlestību un rūpēm par laicīgo dzīvi, lai cilvēks, pārlieku aizņemts ar šādām domām, aizmirstu Dievu, no nāves bēgtu un to ienīstu, un galu galā kļūtu Dievam nepaklausīgs un Viņu neatzītu. Tev nevajag nāvi skatīt vai uzskatīt kā pašu par sevi nedz tevī vai tavā dabā, nedz arī tajos, ko nonāvējušas Dieva dusmas un ko nāve pievarējusi; tev vajag ar savām acīm, sirds domām un visiem jutekļiem spēcīgi no šīm domām novērsties, nāvi stingri un dedzīgi saskatot vienīgi tajos, kas miruši no Dieva žēlastības un nāvei tikuši pāri tikai Kristū. Raugi, ar šādām domām nāve tev neliksies ne biedējoša, ne šausmīga, bet gan nicināma un nīcināta, un dzīvībā apspiesta un pārvarēta. Tikai Kristus ir vienīgā īstā dzīvība, mierinājums un svētlaime. Jo dziļāk un spēcīgāk tu par to domāsi un to atzīsi, jo vairāk nāves tēls atkāpsies un pats no sevis izzudīs – bez pūlēm un strīdiem. Tad tava sirds jutīs mieru un varēs ar Kristu un Kristū mierīgi aiziet no šīs dzīves, kā teikts Jņ.atkl.14:13: „Svētīgi mirušie, kas mirst iekš Tā Kunga no šā brīža.” --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

18.novembris Latvijas Republikas proklamēšanas diena Kārlis Skalbe

Rokas tā uz augšu G r i b a s m a n a r c e l t, Vēlēt latvju tautai Z i e d ē t, a u g t u n z e l t. Ikviens lai paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu. Jo valdītāji nav bīstami labam darbam, bet ļaunam. Tu negribi bīties valsts varas, labi, dari to, kas labs, tad tu saņemsi viņas uzslavu, jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu. Tādēļ nepieciešams tai paklausīt ne vien soda dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ. Tāpēc maksājiet arī savas nodevas: viņi, kas uz to raugās, ir Dieva kalpi. Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa. (Romiešiem 13:1-7)

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Literārā lappusīte I.Ziedonis L.Breikšs RUDENS DZIESMA No kalniem vējš! No lejām - vējš! Un lapas skrien un san... No meža rudens skaistums pats Nu iznāk pretī man Un sauc: “Ej - skaties, ceļiniek, Vai arī tas nav prieks: Ja viss tik skaists ir aizejot Ja acs tik redzēt prot... “ -“Tev tiesa... “ klusi saku es – “Zied zeltā koku galotnes, Un dzestrums rēns un skaļš Nu staigā tur, kur ziedi bij Un līdz pat pašai pusnaktij Bij debess gaiši zaļš... Skaists viss, kas laikā izplaukt mākJo visam jānotiek: Reiz pavasaris laukos nāk, Reiz - klusu domu prieks…” Un atkal auro rudens vējš, Un lapas skrien un san... Un redzu - laipni iztālēm Māj rudens skaistums man.

--____________________--

Visskaistākām ogām pasaulē Pilni šoruden pīlādžu zari. Visskaistākās ogas pasaulē Apēd vārnas un strazdu bari. Visskaistākās ogas pasaulē Tikai tāpēc vien, ka tās rūgtas, Smagiem, sarkaniem ķekariem Karājās nenoplūktas. Man ir tikai viena pati sirds, Viens balons pīlādžu vīnam, Un cik maz var tajā iepildīt, To mēs katrs zinām. Un kad vakaros cikādes dzied, Izpeld mēness sarkaniem ragiem. Un sarkani pīlādži pusnaktī zied, Ogu ķekariem smagiem. Visskaistākās ogas pasaulē, Rudens naktīs man rādās miegā. Un pirmajā sniegā kā asaras birst, Kā sarkanas asaras sniegā...

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

M.Fidrihsone K.Apškrūma

Nakts melnu apmetni klāj, rotātu zvaigžņu dzirkstīm, Vējš miglas mēteli vērpj pūkainiem mēness pirkstiem. Dus pelēks akmens, kritušām lapām sedzies, Debesīs gājputni kliedz, mežs kļavlapu sārtā dedzis. Ābele, augļiem pilna, rudenim pretim smaida. Dobē zied mārtiņroze, sudraba salnu gaida.

Koki sākusi pielaikot rudeni. Debess glazūra lapotnē spīd. Peļķu pelēkā emaljā, saulrietā, Lapu krāsainie tauriņi krīt. Koki sākuši pielaikot rudeni, Saulei pāri mākoņu krusts. Un par dzērvi kļuvusī sirds Vēlas gājputnu kāsī zust.

J.Rainis Gan labas visas gadskārtas, Bet rudens vislabāk man patīkas. Kad mīļā rudens nebūtu, Ak, sakāt, ko tad mēs darītu? Man vasarā tīk gan pa lauku skriet, Bet iekost, tas man vēl labāk šķiet. Un iekost vislabāk rudenī varu, Kad augļu pilnu redz katru zaru. Kāds prieks tad sarkanos āboļus skatīt! Vēl lielāks prieks — tos no koka kratīt! Man nebūtu jābūt žirgtam zēnam, Ja es tad ņemtos pa mazam, pa lēnam, Tik žēl, ka man ir biksiņas, Kur divas kules tik iešūtas.

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Interesanti fakti Astoņkāji spēj mainīt krāsu, lai piemērotos videi. Un viņiem ir atmiņa. Astoņkāji spēj atcerēties notikumus vairākas nedēļas. ☼ Namībijas tuksnesī Āfrikā dzīvo vabole, kas dzeramo ūdeni savāc, apgriežoties ar galvu uz leju, lai ar ķermeni no gaisa savāktu rīta miglas mitrumu un satecinātu sev mutē. ☼ Mazais putniņš kolibri var lidot uz priekšu, atpakaļ, pa labi, uz augšu, uz leju un pat otrādi. ☼ Par spīti 270cm platajiem spārnu atvēzienam, baltie pelikāni ir pārsteidzoši viegli. Tie var lidot pat 1km augstumā un dzīvot 54 gadus. Ir nepieciešamas 8 minūtes un 17 sekundes, lai Saules gaisma sasniegtu Zemi; ☼ 10% no visiem, jebkad piedzimušajiem cilvēkiem, dzīvo pašlaik; ☼ Katru gadu vairāk kā miljons zemestrīču satricina Zemi; ☼ Kad 1883. gadā izvirda Krakatoa vulkāns, tā izvirduma skaņa bija dzirdama 4800 km attālajā Austrālijā; ☼ Termometru izgudroja Galileo Galilejs 1607. gada; ☼ Elektriskais zutis var ģenerēt līdz pat 680 voltus lielu elektrisko lādiņu; ☼ Dziļāka vieta Pasaules okeānā ir Mariannu dziļvaga. Tās dziļums ir 11 kilometru; ☼ Termīti būvē līdz pat 7 m augstus pūžņus. --____________________--

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Pasmaidīsim - Vai tavs līgavainis zina, cik tev gadu - Jā. Daļēji. ☼ -Iedomājies tikai, es izeju pie vīra ! - Ar kuras vīru tu precies? ☼ -Mīļā, ko tev uzdāvināt? - Absolūti vienalga! Tikai, lai iekšā būtu automātiskā kārba un navigācijas sistēma! ☼

Pie ārsta ienāk pacients ar vardi uz galvas. - Kas jums noticis? Atbild varde: - Man kaut kāds cilvēks pie kājām pielipis. ☼ Mazais Jānītis uzzinājis, ka Ieva radīta no Ādama ribas. Kādu dienu viņš pieskrien pie mātes, taustīdams sānus: - Mammu, man šeit sāp! Laikam dabūšu sievu! ☼ -Cik jūs esat nekonsekvents, pirms brīža jūs šo aktieri apmētājāt ar puvušiem āboliem, bet tagad aplaudējat. - Es gaidu, lai viņš vēlreiz parādās. Man atlikuši vēl trīs āboli. ☼ Mamma saka Pēterītim: - Ja labi mācīsies, mēs ar tēti tev nopirksim velosipēdu, bet, ja slikti, tad klavieres.

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Afiša Ziņojumi ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Pļaujas svētkos pēc dievkalpojuma diakonija visus aicina uz sadraudzības mielastu 2.stāva zālē. Turpmāk ik svētdienu pēc dievkalpojuma ikviens ir gaidīts uz sadraudzību draudzes namā. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

15. 16.oktobrī aicinām uz Rudens talku Bēvuļēnos. Pieteikties kancelejā vai pie draudzes priekšnieka. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Otrdien, 25.oktobrī plkst. 18:00 sākas iesvētes mācības. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Sākot ar 27.oktobri katru ceturtdienu plkst. 19:00 draudzes nama zālē notiks Kino vakari. -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Koncerti Piektdien, 18. novembrī plkst. 12:00 Svētku koncerts Solisti Kr.Zadovska, Z. Muktupāvels. Māra Zālīte (dzeja), Piektdien, 9. decembrī plkst.19.00 „Nakts lūgšana” Dzied Latvijas Radio koris Sestdien, 10. decembrī pl.17.00 Draudzes kora koncerts Sestdien, 17. decembrī plkst.19:30 Rīgas Doma zēnu kora koncerts -------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Pateicība Sirsnīgs paldies visiem diakonijas darbiniekiem par kalpošanu. „Mums nevajadzētu izvairīties no visvienkāršākajiem darbiem, jo tie ir darbi, ko neviens cits nepadarīs. Tie nekad nav pārāk mazi. Mazi esam mēs paši, jo mēs skatām lietas no sava mazā redzējuma. Pat, ja mēs kādam paveicam mazas lietas, Dievs, būdams visvarens, visu saredz kā lielu. Ir tik daudz cilvēku, kas var darīt lielas lietas. Bet ir tikai daži cilvēki, kas spēj darīt mazas lietas.” (Māte Terēze)

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

Lūgšana Vienosimies kopīgā draudzes lūgšanā ik vakaru 22:00 un 23:00

Es zinu, Kungs, Tu mani mīli un vēlies manu laimi. Šovakar es uzticu Tev, Kungs, visas savas domas, kurās ir satraukums, visus jautājumus, uz kuriem neprotu atbildēt, un savu sirdi, kas ir pārāk plaša šai pasaulei. Šķīsti manas domas, Kungs, dari skaidru un šķīstu manu mīlestību pret Tevi, cilvēkiem un pret sava paša nemirstīgo dvēseli. Es lūdzu, lai Tava mīlestība un spēks kārto un vada manas gaitas. Kaut mana dzīve būtu Tev patīkama un mani šīszemes soļi vestu aizvien tuvāk mūžīgajai dzīvei. Tuvāk Tev, Kungs, kuru es atzīstu par savu Dievu un kuram izvēlos mīlestībā kalpot. Lai Tava pestīšanas vēsts iesakņojas manā dzīvē, lai tās dievišķā uguns sasilda manus tuvākos, kam pietrūkst ticības spēka un mīlestības, bet tiem, kas Tevi vēl nepazīst, lai es protu parādīt jaunu ceļu- ticības ceļu pie Tevis, trīsvienīgais Dievs, kas dzīvo un valdi mūžīgi mūžam. Āmen!

--____________________--

· RĪGAS SV.JĀŅA EV.LUT. DRAUDZES AVĪZE

2011. gada oktobris Nr.48 ·

REGULĀRĀ INFORMĀCIJA www.janabaznica.lv Dievkalpojumi Svētdienās plkst. 10.00 Pirmdienās plkst. 17.30 Trešdienās plkst. 18.30 Katra mēneša otrajā svētdienā dievkalpojums ģimenēm ar maziem bērniem plkst. 12.00 Katra mēneša trešajā svētdienā dievkalpojums jauniešiem plkst.12:00 ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Draudzes mācītāji pieņem apmeklētājus Otrdienās no plkst. 14.00 līdz 19.00 Ingus Dauksts Trešdienās no plkst. 10.00 līdz 13.00 Juris Zariņš Ceturtdienās no plkst. 10.00 līdz 13.00 Juris Zariņš ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Draudzes kanceleja Adrese: Jāņa iela 7, Rīga, LV-1050, tālrunis 67224028 Darba laiks: no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 13.00 ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Draudzes priekšnieks Andris Blūms tālrunis/fax 67225171, mob.29180484, e-pasts: ablums@tvnet.lv, apmeklētājus pieņem pēc iepriekšējas vienošanās. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Diakonijas vadītāja Zaiga Ābele tālrunis 67250842, mob.29116848, e-pasts: zaiga.abele@gmail.com ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Bībeles stundas – ceturtdienās plkst. 18.00 Draudzes bibliotēka – darbojas 1.balkonā pēc svētdienas dievkalpojuma. ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Fotogrāfs – Aivars Lode, tālrunis 29560379 Foto sesijas - Jānis Kudiņš , tālrunis 29118151 ----------------------------------------------------------------------------------------------------

----------------------------------------------------------------------------------------------------

Avīze iznāk 4 reizes gadā. Izdevumu sagatavoja: J.Zariņš, A.Blūms, Z.Ābele; J.Miķelsons e-pasts: zaiga.abele@gmail.com

--____________________--