Skats uz deputāta krēslā aizvadītiem gadiem 2009.jūnijā kļuvu par Liepājas domes deputātu. Pirms tam man bija daudz citādāks priekšstats par to, ko dara deputāts Liepājas pašvaldībā. Sāksim ar to, ka aUldis Sesks mani uzaicināja darboties viņa vadītajā koalīcijā (iespējams viņš to rūgti nožēlo) un apsolīja, ka lēmumi koalīcijā tiks pieņemti koleģiāli un demokrātiski. Pēc dabas nekad neesmu bijis pārāk naivs, bet tam noticēju. Jau pēc otrās domes sēdes sāku saprast, ka esmu iekļuvis nepareizajā “kompānijā”. Sākumā mani pārsteidza koalīcijas kolēģu absolūtā vienprātība par pilsētai svarīgiem jautājumiem. Ja koalīcijā bija diskusijas, tad tās parasti bija ne par lietas būtību, bet „pareizrakstību”. Kolēģi varēja viegli pastrīdēties par pāris tūkstošus latu vērtiem tēriņiem, bet vienprātīgi balsoja par miljoniem. Piemēram, nebija nekādas diskusijas par miljonu vērtajiem koncertzāles ekspluatācijas izdevumiem nākotnē, toties detalizēti tika analizēts parku soliņu dizains un ērtums. Būtībā koalīcija sastāvēja
no Ulda Seska un pārējiem – klusējošā vairākuma. Acīmredzot tā jau bija gadiem atstrādāta tradīcija. Pirmās nesaprašanās ar koalīcijas partneriem nobrieda jautājumos par SIA „Liepājas enerģija” monopolstāvokli, par Liepājas vēsturiskā kaltā akmens bruģa inventarizāciju un izzagšanas novēršanu, par koncertzāles “Lielais dzintars” nesamērīgi lielajiem pirms celtniecības izdevumiem (6 miljoni latu), par laikraksta „Kurzemes Vārds” un tā vadības “sponsorēšanu” ar dāsniem iepirkumiem. Ļoti savdabīgs bija un noteikti arī tagad ir domes lēmumu pieņemšanas mehānisms. Faktiski “jūtīgus“ lēmumus domē pieņem Seska kabinetā divu trīs cilvēku sastāvā (mazā koalīcija). Pēc tam ar šiem lēmumiem iepazīstina koalīcijas klusējošo vairākumu, kurš to ar nopietnām sejām akceptē, un tad tas tiek prezentēts domes sēdē – nu jau kopā ar opozīcijas deputātiem. Un, tā kā opozīcija ir mazākumā, viss iet kā smērēts. Lūzuma punkts lēmumam
par manu atrašanos vai neatrašanos koalīcijā bija Seska kunga negribēšana man, kā finanšu komitejas loceklim, izsniegt Liepājas pašvaldības kapitālsabiedrību un domes iestāžu finanšu pirmdokumentus, ko pieprasīju, lai detalizēti iepazītos un saprastu, cik pamatoti vai, gluži otrādi, nepamatoti ir pašvaldības tēriņi. Visu augstākminēto iemeslu dēļ 2010.gada decembrī izstājos no valdošās koalīcijas. Šo soli
nenožēloju. Aizejot no koalīcijas, apzināti atstāju arī savu personīgo komforta zonu. Tika iedarbināts mehānisms manis nomelnošanai, jo „Seska ložu” principā taču var pamest tikai slikti cilvēki... Apzinos, ka ar savu neiešanu kopsolī ar Sesku un viņa klusējošo vairākumu, esmu ielicis bumbu ar laika degli Liepājas domes „demokrātiskajā” purvā, kurā tiesiskā nihilisma ritenis turpina griezties. Tomēr es ceru, ka mans protests pret mēra brigādes režisētā vēsturiskā Jūrmalas parka daļas (4 ha) likvidāciju, kas tika izdarīta ar teritorijas plānojuma palīdzību, kā arī SIA „Rapsoil” intervenci Karostā, un mana uzvara Augstākajā tiesā pret SIA „Liepājas enerģija” nelikumīgo monopolstāvokli, nākotnē atnesīs augļus liepājniekiem. Esmu cilvēks, kurš parasti, mēdz lietas izdarīt līdz galam. Tāpēc jūsu balsojums par Nacionālo apvienību un mani ļaus pabeigt iesāktos darbus un ķerties pie jauniem. Ivars Kesenfelds
Latviešiem ir un būs spēks un teikšana savā valstī! No Baibas Brokas uzrunas Nacionālās apvienības kongresā 2013. gada 9.martā. Cienījamās dāmas, godātie kungi, kolēģi, draugi, cīņu biedri, latvieši visā Latvijā un latvieši emigrācijā – Īrijā, Anglijā, Norvēģijā, Francijā, Amerikā, Igaunijā! [..] Visiem ir zināms, ka Latvijā, kā jau demokrātiskā valstī, pastāv partijas un ir profesionāli politiķi. Mums Latvijā ir tādas partijas un politiķi, kas akli skatās mutē Briselei. Un mums ir arī tādas partijas un politiķi, kas profesionāli skatās mutē Maskavai. Bet tāda “mutē skatīšanās politika” ir kaitīga. Tās rezultātā sabiedrība kļūst apātiska, zaudē ticību valstij un nacionālās identitātes sajūtu. Beigu beigās daudzi latvieši nonāk smagas izvēles priekšā. Katru gadu tūkstošiem ģimeņu dodas emigrācijā. Daudzi aizbrauc uz neatgriešanos. Nacionālā apvienība mūsu politiskajām partnerēm valdības koalīcijā to ir norādījusi neskaitāmas reizes – Nacionālai apvienībai ir rīcības plāns demogrāfisko problēmu risināšanai. Diemžēl mūsu koalīcijas partneri vēl pilnībā neapzinās samilzušo demogrāfisko problēmu nopietnību. Latvija jau šobrīd pilnās burās ir ierauta sociāldemogrāfiskās katastrofas spirālē. Latvija zaudē cilvēkus tādā ātrumā, ka, šķiet, mūsu valsts ir smagas karadarbības centrs. Desmit gadu laikā Latvija ir pazaudējusi 200000 cilvēku… Eksperti te piebilst: ekonomikā tas nozīmē, ka Latvija ir zaudējusi 100 miljardus latu….
BALSO
PA R
Skatoties tik uz skaitļiem vien, ir skaidrs, kā tā turpināt un visu laist pašplūsmā mēs vairs nedrīkstam. [..] Lai kurā vietā mēs šobrīd apstākļu sakritības un valdības kļūdu dēļ būtu nonākuši – zemnieku saimniecībā Īrijā, zivjaudzētavā Norvēģijā, veikalā Londonā… Lai kur mēs šobrīd atrastos – ne mirkli neaizmirsīsim, ka esam latvieši un ka mūs vieno Lielā Ideja par neatkarīgu, stipru, pārtikušu un brīvu Latviju. Mēs, latvieši, esam viesmīlīga tauta. Bet uz galvas kāpt sev neļausim nevienam. Iespējams, kādam lielas nācijas pārstāvim to ir grūti saprast, bet sarežģītajā mūsdienu pasaulē maza tauta var izdzīvot vienīgi tad, ja tai ir principiāli nelokāma stāja nacionālajos jautājumos.
ATKLĀTĪBU
UN
GODĪGUMU
Kamēr vien pastāvēs Latvija – Latvijā un Rīgā latvieši runās savā valodā – latviešu valodā. Latvijā un Rīgā visi godās latviešu kultūras tradīcijas un nacionālos simbolus. Latvijā un Rīgā godās latviešu karavīru piemiņu. Tās ir simboliskas vērtības, par kurām mums ir jāiestājas ik brīdi. Starptautisko saistību dēļ, mums šobrīd nākas upurēt būtisku nacionālo simbolu, mūsu nacionālo valūtu – latu. Tas ir milzu kompromiss. Es atbalstu Latvijas integrāciju Eiropā, bet mēs nedrīkstam būt pavirši vai nevērīgi pret Latvijas nacionālajām interesēm un Latvijas identitātei svarīgiem simboliem. [..] 21.gadsimtā – okupācijai ir daudzas sejas. Tā var būt brutāli fiziska un to latviešu tauta pazīst. Bet okupācijai ir vēl viens paveids – mentālā okupācija. Tā ir okupācija bez šaujamieroču lietošanas. Tā nāk lēni, slēpdamās. Ar viltu, naudu, glaimiem, ar cukuru uz mēles. Tā sūcas pa gāzes vadiem un pa kārtējām “pozitīvisma kampaņām” televīzijā. Kā apziņas parazīts – “lienošā okupācija” vispirms pārņem cilvēku prātus, bet pēc tam pakļauj arī fiziski. Ja Latvijas sabiedrība nenovērtēs draudošās briesmas – krasu latviešu dzimstības samazināšanos un emigrāciju no vienas puses, un “lienošo okupāciju” un rusifikācijas draudus no otras, tad latviešu valodas atmiršana un latviešu valsts pastāvēšanas beigas būs tikai laika jautājums. Kā draudošu signālu es vēlos atgādināt faktu, ka Nacionālās apvienības izstrādātais demogrāfijas prob-
PA Š V A L D Ī B A S
DARBĀ!
lēmu risināšanas plāns neguva gaidīto atbalstu Saeimā un valdībā. Jā, mēs budžetā izcīnījām māmiņu algas, bet tā ir tikai maza saujiņa no tā, kas Latvijas pastāvēšanai ir nepieciešams. Diemžēl mūsu koalīcijas partnerus valdībā nodarbina viss kas cits, izņemot Latvijas pamatnācijas eksistenciālos, stratēģiskos jautājumus. [..] Tik tālu mēs esam nodzīvojušies, ka Rīgu pārvalda interfrontes idejiskie mantinieki, kuriem “uzspļaut” uz latviešu tradīcijām un vērtībām. Viņi apzināti darbojas pretēji latviešu nacionālajām interesēm. Rīgas krēslos sēž prokremliski spēki, kas balso pret latviešu valodu. Pirms četriem mēnešiem Nacionālā apvienība piedāvāja mūsu valdības partnerēm, Vienotībai un Zatlera partijai, vienoties par latviešu sabiedrībai principiāli svarīgu uzstādījumu, ka nekādos apstākļos mēs nesadarbosimies ar Saskaņas centru, Lindermana partiju un citiem neatkarīgai Latvijai naidīgiem spēkiem. Manuprāt, tā ir laba iespēja, lai cilvēki pārliecinātos par mūsu partneru patieso attieksmi pret nacionālajiem jautājumiem. Vai ir saņemta skaidra atbilde? No Vienotības? No Zatlera? Kā jūs domājat? Nē, nav.… [..] Es aicinu visus nacionāli domājošos Latvijas patriotus: balsosim par Nacionālo apvienību Rīgā un visā Latvijā! [..] Latviešiem ir un būs spēks un teikšana savā valstī.
SARAKSTS
N r. 6
3