Issuu on Google+

MASKAČKA un KRASTA iela PROJEKTA KOPSAVILKUMS

DARBA GRUPA: Ventis Didrihsons, SIA “Didrihsons un Didrihsons”, arhitekts Ilze Circene, SIA “METRUM” plānošanas projektu vadītāja Jānis Barkāns, SIA “BRD projekts” projektu vadītājs Vita Jevdokimova, SIA “METRUM” projektu vadītāja Sabīne Zāģere, LLU Ainavu arhitektūras un plānošanas 5.kursa studente


RADI RĪGU KOMANDAS DARBS Uzsākot darbu pie Maskavas forštates apkaimes, bija nepieciešams nodefinēt mūsu projekta mērķus. Lai to paveiktu, mēs sākām ar sekojošiem darbiem:

MASKAČKA un KRASTA iela

Rūpīga Maskavas forštates apsekošana, viedokļu apmaiņa kopsaucēja meklējumos, problēmu apzināšana, mentālās kartes izveide un SVID analīžu izstrāde

Iepazīšanās ar apkaimes vēsturi

Plānošanas konteksta izpēte jeb iepazīšanās ar saistošajiem dokumentiem – Rīgas Attīstības plānu 2006-2018, Rīgas teritorijas plānojumu, Rīgas Attīstības Stratēģiju līdz 2025.gadam, Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu, kā arī ar citiem dokumentiem un informāciju, kas saistīti ar īpašumiem, transportu, saistošajiem normatīviem aktiem, likumiem un dažādu projektu finansējuma piesaistes iespējām

Iedzīvotāju viedokļu apkopošana, balstoties uz dažādām iedzīvotāju aptaujām, kā arī “stakeholderu” jeb visu iesaistīto pušu apzināšana


PROJEKTU UN MĒRĶU IZVĒLE

Pēc pusgada ilgas izpētes, analīzes un diskusijām ar dažādiem speciālistiem mēs nonācām līdz konkrētu projektu izvēlei un stratēģiskiem uzstādījumiem. Projekta mērķi tika noteikti atbilstoši Rīgas Attīstības Stratēģijas līdz 2025.gadam stratēģiskiem mērķiem, principiem un pamatnostādnēm. Par galvenajām projekta prioritātēm izvēlējāmies Maskavas ielu un Krasta ielu ar tās apkārtni, jo Maskavas forštates attīstība vēsturiski lielā mērā ir bijusi saistīta tieši ar transportu un ūdens malām. Maskavas ielas un Krasta ielas esošajā risinājumā mēs saskatījām ne tikai visas apkaimes problēmu sakni, bet arī ļoti lielu un neizmantotu potenciālu tam, lai ilgtermiņā tiktu uzlabota visas apkaimes iedzīvotāju dzīves kvalitāte atbilstoši Rīgas pilsētas attīstības stratēģiskajiem dokumentiem.

MASKAVAS FORŠTATES TELPISKĀS STRUKTŪRAS SLĀŅI

MASKAČKA un KRASTA iela


MASKAVAS IELA – STIPRĀS PUSES Maskavas forštatei ir potenciāls kļūt par vienu no pievilcīgākām Rīgas apkaimēm, par pilnvērtīgu vietu, kur dzīvot, strādāt, atpūsties, par vietu ar kuru lepoties, par vietu, kuru ikvienam ir vērts apmeklēt un atgriezties vēlreiz...

STIPRĀS PUSES •

Novietne blakus centram

Identitāte un bagāts vēstures mantojums

Sabiedriskais transports

Parki, apstādījumi un laukumi

Ūdensmalu tuvums

Universitātes komplekss un skolas

Daudz un dažādi sabiedriski objekti

Vietējie iedzīvotāji, no kuriem liela daļa šeit dzīvo vairākās paaudzēs

Maskavas forštate ar 32 000 iedzīvotājiem var salīdzināt ar vidēji lielu Latvijas mēroga pilsētu.

Iedzīvotājiem pārsvarā patīk Maskavas forštates īpašā aura, vēsturiskā arhitektūra, centra tuvums, ērts sabiedriskais transports un parki.

Maskavas forštatē atrodas virkne objektu, kas atpazīstami visas pilsētas mērogā – Centrāltirgus, Autoosta, Mols, Lido, LU komplekss...

MASKAČKA un KRASTA iela


MASKAVAS IELA – VĀJĀS PUSES VĀJĀS PUSES •

Vājas saiknes ar kaimiņu apkaimēm

Zudusi vēsturiskā saikne ar ūdeni

“Fiziskas barjeras” – dzelzceļš, Krasta iela, Salu tilta satiksme, Dienvidu tilta infrastruktūra

Pamesti un nekopti īpašumi, ēkas

Salīdzinoši zema Maskavas ielas reputācija

Nepietiekošs pakalpojumu klāsts un kultūras aktivitātes

Gājējiem nedraudzīgi vide, daudzviet sadrupuši bordakmeņi, bedrainas ietves

Vietām tramvaja pieturvietas bez jumta

Nepietiekošs ielu un parku izgaismojums

Nav piedāvājuma iespējamiem teritorijas apmeklētājiem

Augsts bezdarba līmenis

Iedzīvotājiem pārsvarā nepatīk degradētās un nekoptas vietas, pamestas mājas, atsevišķs iedzīvotāju kontingents, nepietiekošs izgaismojums un nepietiekoša drošība. Tāpat iedzīvotāji jūt trūkumu pēc kvalitatīvām atpūtas vietām gan bērniem, gan pieaugušajiem.

MASKAČKA un KRASTA iela


MASKAVAS IELA – PROJEKTA PRIEKŠLIKUMS Maskavas iela vēsturiski ir bijusi intensīvas satiksmes iela. Līdz ar Krasta ielas izbūvi šīs apkaimes centrālās ielas vēsturiskais kods ir ticis nojaukts. Projekta priekšlikums paredz ar maģistrālā velo-celiņa izbūves palīdzību atgriezt dzīvību un uzplaukumu šai Maskavas ielas apkaimei, arī dodot iespēju ikvienam izbaudīt šīs vietas īpašo auru, daudzveidīgo un bagāto arhitektūras mantojumu, parkus un citas atpūtas iespējas...

MASKAČKA un KRASTA iela

VELO-CELIŅA PAMATOJUMS •

Maskavas iela – no transporta viedokļa ir vistaisnākais un visracionālākais savienojums starp Ķengaragu un Centrāltirgu

Maskavas iela ir Maskavas forštates centrālais elements jeb “mugurkauls”, kas atrodas visas apkaimes vidū

Milzīgs mērķauditorijas potenciāls, Maskavas forštatē un Ķengaragā vien dzīvo 88 000 iedzīvotāju

Velo-saikne ar LU kompleksu ienesīs jaunu “enerģiju” un “dzīvību”, kā arī veidos lielu potenciālu dažādām studentu aktivitātēm

Velo-tūrisma attīstība, jo šeit ir daudz apskates objektu

Maskavas ielā nav intensīvas autosatiksmes

Maskavas ielas rekonstrukcija stimulēs lokālās ekonomikas atdzimšanu, privātīpašumu attīstību, jaunu darba vietu rašanos un visas apkaimēs tēla uzlabošanu

Droša transporta saikne ar esošām skolām un citām izglītības iestādēm, kā arī sabiedriskiem objektiem – LIDO, MOLS, Autoostu, Dzelzceļa staciju, Vecrīgu...

Velo-celiņš, saiknē ar tramvaju, ir ilgtspējīgas Rīgas transporta sistēmas maģistrāle, kas veicinās velo-transporta attīstību visas pilsētas mērogā


PAMATOJUMS MASKAVAS IELAS REKONSTRUKCIJAI

MASKAČKA un KRASTA iela


PAMATOJUMS MASKAVAS IELAS REKONSTRUKCIJAI ATBILSTĪBA RĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAI LĪDZ 2025.GADAM – PRIORITĀRIE MĒRĶI PM 1. Izglītota un prasmīga sabiedrība Maskavas forštatē atrodas 45 dažādas izglītības iestādes, tai skaitā 14 augstākās izglītības iestādes un LU komplekss. Veloceliņa izbūve pa Maskavas ielu vistiešākā veidā uzlabos šo iestāžu pieejamību, drošību un popularitāti, kā arī piedāvās studentiem finansiāli izdevīgāku transporta sistēmu. Maskavas ielas veloceliņa savienojums ar Rīgas centru kalpotu kā nozīmīgs savienojums starp divām apkaimēm ar vislielāko izglītības iestāžu īpatsvaru. Rīgas centrā ir vairāk kā 90 dažādas izglītības iestādes, tai skaitā 19 augstākās izglītības iestādes. PM 2. Radoša un Eiropeiska pilsēta ar augstvērtīgu kultūras dzīvi Veloceliņa izbūve pa Maskavas ielu atbilst U2.1 punktam, kas paredz sabalansētu kultūras pasākumu pieejamību visiem rīdziniekiem. Maskavas forštatē atrodas virkne kultūras objektu un iespēju, kamēr velosipēds ir visdemokrātiskākais transporta veids pilsētā, gan no pieejamības, mobilitātes un finansiālā viedokļa. Maskavas ielas rekonstrukcija atbilst U2.9 punktam, kas paredz saglabāt un attīstīt kultūrvēsturiskus objektus pilsētas centrā. PM 3. Uz starptautisku sadarbību vērsta pilsētas ekonomikas attīstība Veloceliņa izbūve, atbilstoši U3.3 punktam veicinās tūrisma jeb velo-tūrisma attīstību. Maskavas forštate ar savu unikālo auru, vēsturisko arhitektūru, parkiem un dažādiem sabiedriskiem objektiem ir ļoti pievilcīga vieta velo-tūrisma attīstībai, kas šodien ir ļoti populārs tūrisma veids visā Eiropā. PM 4. Dzīve pilsēta ar kvalitatīvām apkaimēm Maskavas ielas rekonstrukcija un veloceliņa izbūve pilnībā atbilst šim prioritāram stratēģiskam mērķiem, jo tiks būtiski uzlabota apkaimju sasniedzamība saiknē ar pilsētas centru, tiks radīti priekšnosacījumi degradēto teritoriju un objektu sakopšanai, tiks uzlabota apkaimes estētiskā un pilsētvides kvalitāte, tiks nodrošināta ilgtspējīgas mobilitātes principiem atbilstoša infrastruktūra un tiks radītas jaunas kvalitatīva atpūtas iespēja pilsētniekiem.

MASKAČKA un KRASTA iela


PAMATOJUMS MASKAVAS IELAS REKONSTRUKCIJAI ATBILSTĪBA RĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAI LĪDZ 2025.GADAM – STRATĒĢISKIE MĒRĶI M5. Ģimeniska, veselīga un aktīva sabiedrība Veloceliņa izbūvei pa Maskavas ielu ir milzīgs potenciāls tam, lai aptuveni 15-20 tūkstoši iedzīvotāji pārsēstos uz velosipēdiem, tādējādi kļūstot par veselīga, videi draudzīga dzīvesveida piekritējiem. Tāpat Maskavas forštatē atrodas 70 dažādas ārstniecības iestādes un tiktu uzlabota to pieejamība. M6. Sociāli atbalstīta un aprūpēta sabiedrība Velotransports ir sociāli vistaisnīgākais transporta veids un, attīstot velo infrastruktūru, tiktu būtiski uzlabota visdažādāko iedzīvotāju slāņu labklājība. Šodien liela daļa iedzīvotāju nevar atļauties privātās automašīnas, nedz arī maksāt par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, savukārt, attālumi, kas veicami ar kājām ir pārāk lieli – piemēram, lai aizietu no Ķengaraga līdz Centrāltirgum ir jāpatērē vismaz 1 stunda, ar sabiedrisko transportu tas ir ātrāk, bet tas izmaksās nepilnu latu, turpretim ar velosipēdu šis attālums būs veicams 20 minūtes netērējot nevienu santīmu. Tas pats attiecas uz dažādu sociālo funkciju pieejamību. M8. Augoša, daudzveidīga un partnerīga ekonomika Maskavas ielas rekonstrukcija un veloceliņa izbūve pilnībā atbilst šim mērķim, jo līdz ar ielas rekonstrukciju un velotransporta attīstību tiks attīstīta infrastruktūra un pieejamība, tiks stimulēta un attīstīta lokālā ekonomika, tiks radīti priekšnosacījumi investīciju piesaistei un privāto īpašumu attīstībai. M9. Ērti un ātri sasniedzama pilsēta Maskavas ielas rekonstrukcija un veloceliņa izbūve pilnībā atbilst šim mērķim, jo tiks pilnveidota transporta infrastruktūra, izmantojot jau esošo ielu tīkla potenciālu, tiks uzlabota satiksmes drošība, tiks pielāgota šīs ielas infrastruktūra cilvēkiem ar kustību traucējumiem un pārvietošanās grūtībām, tiks dots milzīgs impulss velotransporta attīstībā, un Maskavas iela kļūs par pirmo nozīmīgo ilgtspējīgas transporta sistēmas maģistrāli visas pilsētas mērogā. M10. Zaļa pilsēta ar labu vides kvalitāti Veloceliņa izbūvei pa Maskavas ielu ir milzīgs potenciāls tam, lai aptuveni 15-20 tūkstoši iedzīvotāji pārsēstos uz velosipēdiem, tādējādi Rīgas transporta sistēma paliktu daudz energoefektīvāka, tiktu uzlabota gaisa kvalitāte un tiktu veicināta videi draudzīga domāšana sabiedrībā. Aprēķini rāda, ka, ja, piemēram, 2% jeb 14 000 rīdzinieku no privātām automašīnām pārsēstos uz velosipēdiem vai sabiedrisko transportu, tad transporta sistēmas enerģijas patēriņš samazinātos par 18 milj. litru degvielas gadā, kas būtu aptuveni 18 milj.latu gadā (aprēķini balstīti uz statistikas datiem par privāto automašīnu vidējo nobraukumu gadā (16 000 km) un degvielas patēriņu uz 100 km (~8,0 litri). M11. Droša pilsētvide Maskavas iela kļūtu par visdrošāko intensīvas satiksmes ielu Rīgā, jo šeit būtu pakārtota un minimāla autosatiksme. Atšķirībā no šodienas situācijas, Maskavas iela būtu drošs velomaršruts arī ģimenēm un bērniem, it īpaši ņemot vērā lielo skolu un pirmskolas izglītības iestāžu īpatsvaru Maskavas forštatē. M12. Pilsēta ar kvalitatīvu mājokli Investīcijas apkaimes centrālās ielas rekonstrukcijā ir arī investīcijas esošo privāto mājokļu un dzīvokļu attīstībā, kā arī tiktu stimulēta privāto investīciju piesaiste jaunu dzīvojamo ēku būvniecībai vai esošo pamesto ēku renovēšanai.

MASKAČKA un KRASTA iela


PAMATOJUMS MASKAVAS IELAS REKONSTRUKCIJAI ATBILSTĪBA RĪGAS TERITORIJAS PLĀNOŠANAS PAMATNOSTĀDNĒM Pamatnostādne 1. Jāveicina teritoriāli līdzsvarota pilsētas attīstība, kas balstīta uz ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem. Maskavas ielas pārbūve par tramvaja un velosatiksmes ielu pilnībā atbilst ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem: - ekonomiski ilgtspējīgi ir izmantot esošās infrastruktūras potenciālu, pirms tiek būvētas jaunas infrastruktūras - ekonomiski ilgtspējīgas transporta sistēmas pamatā ir sabiedriskā transporta un velotransporta attīstība un konkurētspējas veicināšana salīdzinājumā ar privātajām automašīnām - sociāli ilgtspējīgi ir veidot sociāli taisnīgu transporta sistēmu, kas būtu pieejama visām iedzīvotāju grupām - no vides viedokļa velotransporta attīstība popularizēs un veicinās veselīgu, videi draudzīgu dzīves veidu, kā arī būtiski tiks uzlabota transporta sistēmas energoefektivitāte. Pamatnostādne 3. Apgūstot jaunas neapbūvētas teritorijas, priekšroka dodama degradēto un citu jau urbanizēto teritoriju revitalizācijai un attīstīšanai. Maskavas forštate ir apkaime ar lielu degradēto teritoriju skaitu, nekoptu vietu, pamesto vēsturisko māju un industriālo objektu īpatsvaru. Pamatnostādne 4. Rīgai ir jāizvairās no pilsētas izplešanās, tā vietā izmantojot pilsētas administratīvi teritoriālos resursus un uz telpas ekonomiju vērstas celtniecības metodes, atvēlot celtniecībai zemi transporta mezglu tuvumā, veicinot pilsētas iekšējo attīstību, paaugstinot dzīves un mājokļu kvalitāti pilsētas teritorijā, kā arī iespēju robežās saglabāt funkcionāli, bioloģiski un ainaviski vērtīgas dabas teritorijas. Rekonstruējot Maskavas ielu, tiks palielināta šīs apkaimes dzīves kvalitāte, šī vieta kļūs pievilcīgāka un cilvēki izvēlēsies šeit dzīvot. Ikviena investīcija infrastruktūras attīstībā veicina privāto investīciju ienākšanu attiecīgajā teritorijā. Pamatnostādne 5. Ir jāveicina esošajam pilsētas centram pakārtotu daudzfunkcionālu vietēju centru attīstība gan esošajos, gan jaunajos rajonos, tādējādi veicinot dzīvojamo apkaimju identitātes stiprināšanu, atbalstot teritoriālo līdzsvaru un dzīves vides uzlabošanu. Maskavas iela ir visas Maskavas forštates centrs ne tikai strukturāli un vēsturiski, bet arī asociatīvi. Pamatnostādne 7. Jānodrošina teritoriju, ēku un attīstības iespēju daudzveidīga izmantošana, saglabājot līdzsvaru darba vietu, mājokļu un pakalpojumu jomās un pilsētas centra izmantošanā priekšroku dodot mājokļu funkcijai. Līdz ar Maskavas ielas rekonstrukciju tiktu stimulēta jaunu pakalpojumu funkciju attīstība, kā arī tiktu veicināta jauna mājokļu izveide. Ja Maskavas forštate sociālo funkciju skaita ziņā ir viena no vadošajām Rīgas apkaimēm, tad pakalpojumu un servisa funkciju īpatsvars ir nepietiekošs, kā arī nekustamo īpašumu (mājokļu) vērtība ir viena no zemākajām Rīgā, kas savukārt liecina par vides kvalitātes problēmām un nepieciešamību šīs kvalitātes uzlabot. Pamatnostādne 8. Jānodrošina kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un izmantošana. Maskavas ielas teritorijai ir ļoti liels īpatsvars ar pamestām kultūrvēsturiski nozīmīgām ēkām. Vislielākie draudi ir tieši koku ēku saglabāšanai, kur vairumam šo koku ēku tehniskais stāvoklis ir ļoti slikts. Tuvākajā laikā neradot impulsu vai citus pasākumus šī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, pastāv risks, ka šo unikālo arhitektūras mantojumu un oriģinālo pilsētas vidi mēs nespēsim saglabāt nākamajām paaudzēm.

MASKAČKA un KRASTA iela


PAMATOJUMS MASKAVAS IELAS REKONSTRUKCIJAI ESOŠĀ MASKAVAS IELAS SITUĀCIJA IR NEAPMIERINOŠĀ STĀVOKLĪ Pamatojums 1 Neapmierinošs ielas tehniskais stāvoklis – sadrupuši ielu bortakmeņi un segums, nedraudzīga gājējiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Maskavas iela ir viena no nozīmīgākām Rīgas vēsturiskām ielām.

Pamatojums 2 Pamestas ēkas, slēgtas tirdzniecības vietas, degradētas, nekoptas vietas nekādi neveicina Maskačkas tēla un drošības uzlabošanos. Tieši pretēji, šāda situāciju tikai mudina cilvēkus doties projām. Maskavas forštates nekustamo īpašumu tirgus vērtība, salīdzinoši ar citām centram pieguļošām apkaimēm, ir neadekvāti zema, ņemot vērā visas šis apkaimes daudzās priekšrocības.

Pamatojums 3 Līdz ar zemā grīdu tramvaja ieviešanu, būs jārekonstruē visas tramvaja pieturas (kopā 18 mezgli). Daļai no esošajām pieturvietām nav soliņu un nojumes, kas neveicina sabiedriskā transporta lietotāju skaita palielināšanos. Pamatojums 4 Iedzīvotāji nav apmierināti ar nepietiekamo ielas izgaismojumu, kas attiecīgi būtu jārekonstruē.

MASKAČKA un KRASTA iela


KRASTA IELA – STIPRĀS PUSES STIPRĀS PUSES

MASKAČKA un KRASTA iela

Pilsētas centra tuvums

Daugavas krastmala un Kojusalas grāvis

Unikālas ainaviskās kvalitātes – 9 km gara ūdensmala, zaļās salas un pussalas...

Liels attīstības potenciāls, atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam Krasta ielas apkaime paredzēta kā intensīva centra apbūves teritorija ar dzīvojamo funkciju

Liels potenciāls ūdenstransporta un ūdensmalu attīstībai, jo Kojusalas grāvis ir droša vieta laivu piestātņu izbūvei un citu peldošu objektu attīstībai

Virkne atraktīvu objektu – Centrāltirgus, t/c “MOLS”, “LIDO” atpūtas komplekss

Velo-tūrisma attīstības iespējas

Daudz koku un apstādījumu (Salu tilta satiksmes mezgls)

Krasta ielas posms ir ērts automašīnu lietotājiem, jo šeit nav sastrēgumu

Krasta ielas teritorija atrodas starp trim apkaimēm – Centru, Maskavas forštati un Ķengaragu (šajās apkaimēs dzīvo virs 120 000 iedzīvotāju)

Krasta ielu ikdienā šķērso liels skaits autobraucēju, kas ir milzīga mērķa auditorija šīs teritorijas izmantošanai


KRASTA IELA – VĀJĀS PUSES VĀJĀS PUSES

MASKAČKA un KRASTA iela

Vizuāli nepievilcīga, nedroša, skaļa, putekļaina un netīra, uz automašīnu lietotājiem orientēta vide

Komerciālās aktivitātes orientētas ar seju uz automašīnu lietotājiem un ar muguru pret ūdens malām

Apgrūtināta piekļūšana ūdens malām, atsevišķos posmos Krasta ielu nav iespējams šķērsot

Kompaktas pilsētas modelim neatbilstoša apbūves intensitāte, kā arī neatbilstība Rīgas teritorijas plānojumam līdz 2018.gadam

Neapmierinoša sabiedriskā transporta, gājēju un velo infrastruktūra

Iztrūkst saikne ar Maskavas ielas rajonu

Atsevišķiem privātīpašumiem nav normālas piebraukšanas, kas būtiski pasliktina šo īpašumu attīstību

Nenostiprināti krasti, applūstošas teritorijas un augsti plūdu riski

Kojusalas grāvis DA pusē aizaug un šeit veidojas purvs

Krasta ielas teritorijas dienvidu pusē ir virkne degradētu un nekoptu teritoriju, vietām redzamas patvaļīgas atkritumu izgāztuves. Dēļ apgrūtinātās piekļūšanas, iedzīvotāji šo pilsētas centra teritoriju praktiski neizmanto


TRANSPORTA ANALĪZE

SHEMATISKA RĪGAS TRANSPORTA SISTĒMAS KONCEPCIJA

RĪGAS OSTA

Lai pamatotu Krasta ielas pārbūves iespējas, esam rūpīgi izvērtējuši izmaiņu ietekmi un pamatojumu visas Rīgas transporta sistēmas kontekstā. Veiktās analīzes rezultātā esam secinājuši, ka no transporta sistēmas viedokļa ir stratēģiski svarīgi samazināt autotransporta plūsmas ātrumu un intensitāti pa Krasta ielu saiknē ar Salu tiltu. Šāda risinājuma rezultātā tiks iegūts sekojoši transporta sistēmas uzlabojumi: 1. Novirzīta tranzīta satiksme (~50%) no Salu tilta uz Dienvidu tiltu, kas pilnībā atbilstu Rīgas transporta sistēmas koncepcijai 2. Novirzot autosatiksmi uz Dienvidu tiltu, tiktu pilnvērtīgi izmantots šī tilta potenciāls (šodien Salu tilta noslogojums ir 70% lielāks nekā tas ir Dienvidu tiltam)

RĪGAS CENTRS

3. Autosatiksmes ātruma slāpēšana gar Daugavu uzlabotu sabiedriskā transporta, velotransporta konkurētspēju, un šāds risinājums radītu dabīgu pieprasījumu P&R sistēmas attīstībai 4. Samazinot automašīnu plūsmu un veidojot ērtu gājēju un velo-infrastruktūru saiknē ar ūdens malām, tiktu uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte un tiktu veicināta Rīgas centra attīstība atbilstoši kompaktas pilsētas modelim. 5. Samazinot brauktuvju platumu (divas joslas katrā virzienā), ielu sarkanajās līnijās tiktu iegūta ~20 ha liela teritorija, kas daļēji tiktu atvēlētā kvalitatīvas publiskās ārtelpas izveidei gar ūdens malām, un daļēji kalpotu kā finansiāls pamats privātās partnerības projekta modelim.

MASKAČKA un KRASTA iela


ILGTERMIŅA ATTĪSTĪBAS VĪZIJA Izvērtējot Maskavas forštates attīstības iespējas, mērķus, izaicinājumus un vietas potenciālu, mēs saskatām sekojošas ilgtermiņa perspektīvas: Maskavas iela kā tramvaja un velosipēdistu iela kļūs par vienu no Rīgas ilgtspējīgas transporta sistēmas maģistrālēm, kas savienos Rīgas centru, Maskavas forštati un Ķengaragu. Maskavas ielai būs būtiska loma P&R sistēmas attīstībai, papildus sabiedriskajam transportam automašīnu lietotājiem tiks piedāvāta ērta iespēja pārsēsties uz velosipēdu. Veloceliņa izbūvei pa Maskavas ielu būs liela nozīme lokālās ekonomikas attīstībā, it īpaši Centrāltirgus ilgtermiņa attīstībai, ņemot vērā lielo mērķauditorijas potenciālu.

Krasta iela kļūs par pilnvērtīgu pilsētas zaļo bulvāri ar sabalansētu transportu, iepirkšanās, servisa un pakalpojumu funkcijām. Būtisku lomu Maskavas forštates attīstībā spēlēs perpendikulārie savienojumi saiknē ar ūdensmalām un pilsētas centru (Ģertrūdes ielas savienojums). Kā magnēts šāda maršruta pieprasījumam kalpos kvalitatīvas ūdensmalas, kā arī Grāpju pussala, kas kļūs par iecienītu vietu klusas atpūtas cienītājiem, kā arī vieta, kur vasaras sezonā peldēties, sauļoties un paslēpties no pilsētas burzmas. Kojusalas grāvis kļūs par ļoti nozīmīgu ūdens transporta attīstības vietu, kur līdzās laivu un kuteru piestātnēm, parādīsies arī dažādi patstāvīgi, atraktīvi objekti uz ūdens, piedāvājot apmeklētājiem dažādu funkciju klāstu.

MASKAČKA un KRASTA iela


KRASTA IELA – PROJEKTA PRIEKŠLIKUMS Krasta ielas platums šodien ir 90-95 metri starp ielu sarkanajām līnijām. Mūsu priekšlikums ir pārbūvēt Krasta ielu par cilvēciskam mērogam atbilstošu pilsētas bulvāri ar platām un ērtām gājēju zonām, koku stādījumiem abās ielas pusēs, ar divām brauktuvēm katrā virzienā, paredzot gājēju pārejas ik pēc 100 metriem. Būtiska loma tiktu pievērsta ielas dizainam.

VIETAS POTENCIĀLS

Piedāvājam saglabāt Grāpju pussalas ainaviskās kvalitātes, paredzot drošas peldvietas, pludmales zonu un sezonas kafejnīcām. Piekļūšanu tiktu nodrošināta, izbūvējot peldošu tiltu, kas vienlaikus kalpotu kā laivu piestātne, arī dažādiem patstāvīgiem, atraktīviem kuģiem un peldošiem objektiem, kas piesaistītu uzmanību un piedāvātu dažādas iespējas vietas apmeklētājiem.

Pārbūvējot 90 metru plato auto maģistrāli par 31 metru platu pilsētas bulvāri tiktu iegūta 20 ha liela teritorija (esošajās ielu sarkanajās līnijās). Šī teritorija tiktu izmantota, izbūvējot nelielus parkus, skvērus, kā arī atvēlot vietas jaunai centra apbūvei. Šāds risinājums radītu abpusēji izdevīgus finansiālus nosacījumus privātās partnerības projekta īstenošanai. MĒROGS

PILSĒTAS BULVĀRIS - GRIEZUMS

MASKAČKA un KRASTA iela


SALU TILTA SATIKSMES MEZGLS – PROJEKTA PRIEKŠLIKUMS VIETAS POTENCIĀLS – 15HA PILSĒTAS PARKS Maskavas forštates apkaimē ir ļoti maz atpūtas iespējas ģimenēm, bērniem, pusaudžiem un pieaugušiem. Par to nepārprotami liecina gan iedzīvotāju viedokļu aptaujas, gan iespēja klāstu apzināšana, kā arī fakts, ka starp Salu tilta intensīvas autosatiksmes brauktuvēm ir izveidots pašdarināts futbola laukums, kas rada virkni jautājumu attiecībā uz drošību. Mēs piedāvājam salu tilta satiksmes mezglu pārveidot par kvalitatīvu pilsētas jeb urbāno parku, ar to saprotot funkcionālu parku, kas piedāvātu dažādas aktīvās un pasīvās atpūtas iespējas. Sportot cienītājiem piedāvājam izveidot nelielu, reljefā integrētu stadionu. Dienvidu pusē atrasos bērnu pilsētiņa ģimenēm ar nelielu, kokos un reljefā iebūvētu brīvdabas estrādi. Atsevišķa zona paredzēta skeitparkam un ūdens atrakciju parkam ar nelielu peldvietu. Uzskatām, ka šāds parks varētu veidot Rīgas kā ilgtspējīgas un dinamiskas pilsētas tēlu, jo šī vieta vistiešākā veidā ir uztverami kā “vārti”. Parka centrālajā daļā varētu izbūvēt divus biroju kompleksus ar dažādām sabiedriskām funkcijām un publisku autostāvvietu zem šīm ēkām.

Esošās satiksme mezgla estakādes tiktu pārveidotas par 3 km garu trasi, kas tiktu funkcionāli izmantota, piemēram, velo pastaigai, skriešanai, sporta sacensībām vai slēpošanas trasei ziemas sezonā ar dažādiem lēzeniem nobraucieniem.

MASKAČKA un KRASTA iela


DAUGAVAS KRASTMALA – PROJEKTA PRIEKŠLIKUMS RĪGAS PUBLISKĀ ĀRTELPA NR.1 AUTOMAŠĪNU PILSĒTAS ŪDENSMALA

Paņemiet baltu lapu, krāsainus zīmuļus un pamēģiniet uzzīmēt Rīgu no augšas. Varam apgalvot, ka lielākais vairums paņems zilās krāsas zīmuli un sāks ar Daugavas iezīmēšanu. Daugavas krastmala ir Rīgas publiskā ārtelpa Nr.1 - gan vēsturiski, gan ģeogrāfiski, gan strukturāli, gan emocionāli. 11.novembra krastmala ir vieta, kur vienkopus sanāk kopā visi pilsētnieki, visa nācija un identificē sevi kā vienu veselu. Tomēr, paskatoties uz Daugavas krastmalu šodien, atliek secināt, ka šī visnozīmīgākā Rīgas ārtelpa ir pilnībā atvēlēta automašīnām.

DAUGAVAS KRASTMALA – RĪGAS PUBLISKĀ ĀRTELPA NR.1 PILNVĒRTĪGA ŪDENSMALAS IZMANTOŠANA

Mūs it īpaši neiedvesmo Maskavas forštates krastmalas posms no Dzelzceļa tilta gar Centrāltirgu līdz Salu tiltam, kas dēļ intensīvās autosatiksmes ir iespējams viena no visnepievilcīgākajām vietām Rīgā. Ar to varētu konkurēt ja nu vienīgi dzelzceļam pieguļošās teritorijas vai lielceļi. Mūsu veiktā transporta analīze parāda, ka šajā Daugavas krastmalas posmā nav nekādas nepieciešamības uzturēt 3 brauktuvju joslas katrā virzienā. Tas ir skaidrs pat neiedziļinoties visā transporta sistēmā, jo centra virzienā satiksmes sastrēgumu rada 13.janvāra ielas krustojums, kamēr Salu tilta virzienā 3 joslām nav nekāda pamata un brauktuvju infrastruktūras šeit ir par daudz. Kreisajā pusē redzams griezums parāda, ka 10 metru platā zonā līdzās intensīvai autosatiksmei nebūs apmeklētājiem pievilcīga. Pārveidojot šo Krasta ielas posmu, ir iespējams atrast vietu pilnvērtīgas publiskās ārtelpas izveidei un izmantot šīs vietas potenciālu.

MASKAČKA un KRASTA iela


DAUGAVAS KRASTMALA – PROJEKTA PRIEKŠLIKUMS VIETAS POTENCIĀLS Analizējot situāciju attiecībā uz ūdensmalu pieejamību posmā no Andrejostas līdz Dienvidu tiltam, esam saskaitījuši 25 ielas, kurām fiziski ar intensīvas autosatiksmes palīdzību ir “nogriezta” piekļuve ūdensmalai. Mums šāda situācija liekas nenormāla, pat ņemot vērā faktu, ka Daugavas krastmalā nav nekāda adekvāta ūdensmalu izmantošanas piedāvājuma pilsētniekiem. Lai saprastu kāds patiesībā ir Daugavas krastmalas potenciāls, esam izpētījuši visšaurāko Daugavas krastmalas posmu pie Turgeņeva ielas. Pārbūvējot Krasta ielu ar 16 metru platu brauktuvi jeb 2 joslām katrā virzienā, kas joprojām ir iela ar lielu autotransporta kapacitāti, esam secinājuši, ka šeit pietiktu vietas visdažādākajām iedzīvotāju aktivitātēm – sporta laukumiem, peldvietām, 6 metru platam promenādes celiņam, velosipēdiem, skrituļslidām, skriešanai, bērnu rotaļu laukumiem, sezonas kafejnīcām, vērojot saulrietu, piestātnēm, drošām peldvietām, klusām atpūtas zonām, dažādiem dizaina elementiem, kas atspoguļotu Rīgas vēsturi. Tāpat vietas pietiktu koku stādījumiem un “zaļās buferzonas” izveidei. Pēc mūsu domām Daugavas krastmalai saiknē ar Kojusalas grāvja krastmalu, Salu tilta pilsētas parku, ainavisko Grāpju salu un Ķengaraga promenādi būtu jākļūst par vienu pievilcīgākajām publiskajām ārtelpām Rīgā. Publiskā ārtelpa Nr.1 ar kuru varētu lepoties ikviens Rīgas iedzīvotājs. Autobraucēji šeit varēs braukt, bet lēnām un priecājoties par šo Rīgai tik nozīmīgo vietu un par daudziem laimīgiem cilvēkiem, kas šo vietu izmantos ikdienā.

MASKAČKA un KRASTA iela


PAMATOJUMS KRASTA IELAS APKAIMES ATTĪSTĪBAI

MASKAČKA un KRASTA iela


PAMATOJUMS KRASTA IELAS APKAIMES ATTĪSTĪBAI EKONOMISKIE RĀDĪTĀJI 3 KM GARAM KRASTA IELAS POSMAM NO JĒZUSBAZNĪCAS IELAS LĪDZ DIENVIDU TILTAM Esošā situācija

Projekta priekšlikums

Bilance

Platība ielu sarkanajās līnijās

36 ha

10 ha

- 26 ha

Kopējā brauktuvju platība

15 ha

6.5 ha

- 8.5 ha

Nepieejamas zonas starp brauktuvēm

12 ha

1 ha

- 11 ha

Ietves, zaļās zonas un pievadceļu platība

8 ha

4 ha

- 4 ha

Publiski parki (Salu tilta parks un 9 nelieli skvēri)

-

15 ha

+ 15 ha

Apbūvējami zemes gabali

-

8-9 ha

+ 8-9 ha

EKONOMISKAIS PAMATOJUMS Pārbūvējot 90 metru plato un 3 km garo Krasta ielas posmu no Jēzusbaznīcas ielas līdz Dienvidu tiltam par 31 metru platu pilsētas bulvāri, pilsēta iegūtu ekonomisku ilgtspējīgu risinājumu, kas pilnībā atbilstu Rīgas Attīstības stratēģijas līdz 2025.gadam “Teritorijas plānojuma pamatnostādnēm” attiecībā uz kompaktas pilsētas modeļa īstenošanu un atbilstību ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem. Ekonomiski ilgtspējīgs risinājums un pamats apjomīgam privātās partnerības projektam: - samazinot kopējo brauktuvju platību par 85 000m², samazinātos brauktuvju uzturēšanas izmaksas par ~ 400 000 LVL/gadā. Pēc mūsu aprēķiniem 3 km gara bulvāra izbūves izmaksas sastāda aptuveni 9 milj. LVL. Attiecīgi tikai uz samazināto brauktuvju uzturēšanas izmaksu rēķina, bulvāra izbūves izmaksas atmaksātos ~25 gadu laikā. - samazinot brauktuvju platību, tiktu iegūta aptuveni 20 ha liela zemes gabala platība (esošajās ielu sarkanajās līnijās). Šāda nekustamā īpašuma vērtība līdzās ūdensmalām un pilsētas centram būtu aptuveni 1,5 reizes lielāka nekā 3 km gara bulvāra izbūves izmaksas. Bulvāru un parku zonu izbūve radītu nākotnē papildus pievienoto vērtību. - konsultējoties ar profesionāliem attīstītājiem un veicot apbūves intensitātes aprēķinus, attiecīgi salīdzinot izbūvējamo stāvu platību ar bulvāra izmaksām, esam saņēmuši apstiprinājumu, ka no attīstītāju viedokļa tas būtu izdevīgi uz privātās partnerības projekta bāzes investēt bulvāra izbūvē un pretī iegūt aptuveni 9 ha apbūvējamus zemes gabalus. - pamatojoties uz augšup minētiem faktiem un mūsu veiktajiem aprēķiniem Krasta ielas pārbūve, tai skaitā Salu tilta parka izbūve, varētu tiktu finansēta uz privātās partnerības projekta bāzes, kas no pilsētas prasītu tikai administratīvus resursus. Vēršam arī uzmanību, ka pilsētas īpašumā ir virkne citu neattīstītu zemes gabalu, kas robežojas ar šo Krasta ielas posmu (zemes gabals līdzās DUS Statoil, garāžu kompleksa teritorija un citi).

MASKAČKA un KRASTA iela


Maskavas un Krasta iela_projekta kopsavilkums