Issuu on Google+

ELEONORA TER«ZIJA VAIVODE

MANTOJUMS UN VIRZŒBA

Par maniem kolÁÏiem

~

DAUGAVPILS UNIVERSIT¬TES AKAD«MISKAIS APG¬DS ìSAULEî

2007

~


UDK 378 Va 18

Vaivode E.T. Mantojums un virzÓba. Par maniem kolÁÏiem. Daugavpils: Daugavpils Universit‚tes AkadÁmiskais apg‚ds ìSauleî, 2007. 520 lpp.

Gr‚mata ìMantojums un virzÓba. Par maniem kolÁÏiemî veltÓta Daugavpils PedagoÏisk‚ instit˚ta, Daugavpils PedagoÏisk‚s universit‚tes un Daugavpils Universit‚tes docÁt‚jiem, kuri devui nozÓmÓgu ieguldÓjumu zin‚tÚu, augstskolas un visp‚rizglÓtojo‚s skolas pedagoÏijas attÓstÓb‚. Gr‚mata dom‚ta DPI, DPU un DU senioriem, absolventiem, docÁt‚jiem, doktorantiem, maÏistrantiem, studentiem, skolot‚jiem, vec‚ko klau skolÁniem un visiem interesentiem. * Izmantoti fotomateri‚li no Daugavpils Universit‚tes muzeja fondiem, docÁt‚ju: A. Barevska, M. Gorska, L. Keir‚na, M. Kravales, L. Lazd‚nes, V. MeÚikova, A. Piperes, A. PodiÚa, V. PodiÚas, J. PokuÔa, I. Salenieces, I. SalÓtes, A. –kutes, A. –Ôahovas, E. T. Vaivodes, k‚ arÓ A. »aplinskas, B. Freibergas, A. KoroÔovas, V. RudzÓtes, J. Simonovas, V. StumbiÚas un I. VÁÏeles personÓgajiem arhÓviem. * Redaktores RudÓte RinkÁviËa, Veronika Ru˛a, BroÚislava KalniÚa M‚kslinieks Alnis Stakle MaketÁt‚ja Marina StoËka

ISBN 978-9984-14-355ñ2

© Eleonora TerÁzija Vaivode. Mantojums un virzÓba, 2007 © Alnis Stakle. V‚ka noformÁjums, 2007 © Daugavpils Universit‚te, 2007


VeltÓjums manu vec‚ku ñ skolot‚ju Eleonoras un Antona Vaivodu ñ piemiÚai


Priekv‚rds


Roze no DPI AgrobioloÏisk‚s stacijas augu kolekcijas. Hugo Arnolda Bl‚Ìa foto (Foto no LeonÓda Keir‚na personÓg‚ arhÓva)


I 2006. gada 4. novembrÓ apritÁja 85 gadi Daugavpils Universit‚tei ñ reÏion‚lajam augst‚k‚s izglÓtÓbas, zin‚tnes un kult˚ras centram. DU priektece Daugavpils PedagoÏisk‚ vidusskola darbu uzs‚ka neatkarÓgaj‚ Latvij‚ 1921. gad‚. T‚ darboj‚s nepilnu gadu, 1922. gad‚ to p‚rdÁvÁja par Daugavpils Skolot‚ju semin‚ru. 1923. gada 1. august‚ darbu uzs‚ka Daugavpils Valsts skolot‚ju instit˚ts (DVSI), kas darboj‚s 17 gadus lÓdz likvid‚cijai 1940. gada 16. j˚lij‚. DVSI absolvÁja 505 audzÁkÚi. PiemÁram, 1940. gada DVSI absolventi: Gaida Bebere, Marija Suko-Berga, Anna EglÓte-Velme, Viktorija Gruntmane, ArvÓds Velme, Valdis Sakars u. c. ñ str‚d‚ja par skolot‚jiem, bet ArvÓds UpeslejaGrants dev‚s bÁgÔu gait‚s un kÔuva par tiltu b˚ves in˛enieri. 1962. gad‚ viÚ ASV nodibin‚ja savu in˛enierzin‚tÚu projektÁanas biroju Arvid Grant Associates (AGA). –is birojs ir projektÁjis gandrÓz 200 tiltu. Par tiltu projektiem p‚r Kolumbijas upi (tilta garums 764 m, galvenais laidums 300 m; tas ir pirmais lielais slÓpsaiu (vanu) tilts un pirmais iek‚rt‚s konstrukcijas spriegbetona tilts) un p‚r Ohaijo upi A. Upesleja-Grants 1985. un 1988. gad‚ saÚÁma ASV Prezidenta prÁmiju. A. Upesleja-Grants par sav‚m celtnÁm ir saÚÁmis arÓ starptautisku konkursu balvas, bijis starptautiski pazÓstams tiltu b˚ves padomnieks, k‚ arÓ lektors universit‚tÁs un speci‚listu konferencÁs. A. Upesleja-Grants1 ir arÓ RÓgas Tehnisk‚s universit‚tes Goda doktors. PiebildÓu, ka DVSI nolÁma likvidÁt jau LR laik‚, jo no 1938. gada DVSI jaunus audzÁkÚus vairs neuzÚÁma. PÁc Latvijas okup‚cijas un iekÔauanas PSRS sast‚v‚ skolot‚ju instit˚tus likvidÁja, Jelgav‚ un RÁzeknÁ izveidoja pedagoÏiskos instit˚tus. Otr‚ pasaules kara laik‚ skolot‚ju instit˚ts DaugavpilÓ nedarboj‚s, DVSI atjaunoja pÁc Latvijas reokup‚cijas 1944. gada oktobrÓ. Vispirms instit˚ts bija divgadÓga m‚cÓbu iest‚de, kur‚ uzÚÁma vidusskolu absolventus, un 1947. gad‚ notika pirmais izlaidums. 1948. gada izcil‚kie absolventi ir trÓs profesori: J‚nis Anspaks ñ Latvijas Universit‚tes emeritÁtais profesors, Dr. habil paed.; LeonÓds Keir‚ns ñ ilggadÁjais Daugavpils PedagoÏisk‚ instit˚ta un Daugavpils PedagoÏisk‚s universit‚tes docÁt‚js, DPU Goda doktors, Valsts emeritÁtais zin‚tnieks, Dr. habil paed.; BroÚislavs Tab˚ns (1928ñ2004) ñ ilgga7


dÁjais Zin‚tÚu AkadÁmijas Valodas un literat˚ras instit˚ta (vÁl‚k LU Literat˚ras, folkloras un m‚kslas instit˚ta) zin‚tniskais lÓdzstr‚dnieks, LU docÁt‚js, Valsts emeritÁtais zin‚tnieks, Dr. habil. philol. T‚ k‚ vidusskolas absolventu nepietika, no 1947. gada DVSI s‚ka uzÚemt pamatskolu absolventus, kuriem noteica segadÓgu apm‚cÓbas laiku. No 1950. gada DVSI s‚ka studijas vidusskolu absolventi ar divgadÓgu m‚cÓbu laiku, DVSI 1947.ñ1956. gad‚ absolvÁja 1593 skolot‚ji. 1952. gada pavasarÓ DVSI kÔuva par augst‚ko m‚cÓbu iest‚di ñ Daugavpils PedagoÏisko instit˚tu. Skolot‚ju instit˚ta studentiem atÔ‚va turpin‚t studijas DPI. DPI str‚d‚ja nepilnu 41 gadu ñ lÓdz 1993. gada 22. febru‚rim, to absolvÁja 12170 skolot‚ji.

Daugavpils PedagoÏisk‚ instit˚ta Áka 5. augusta iel‚ 13 1966. gada ziem‚

DPI izcil‚ko audzÁkÚu vid˚ ir LZA korespondÁt‚jloceklis, DU profesors, Dr. habil. philol. Fjodors Fjodorovs, profesori: Dr. habil. paed. J‚nis Pokulis, Dr. habil. paed. un Dr. habil. psych. Aleksejs Vorobjovs, Dr. biol. ArvÓds Barevskis, Dr. paed. JeÔena Davidova, Dr. phys. ValfrÓds PakeviËs, Dr. psych. Anita Pipere, Dr. paed. Ilga SalÓte, Dr. biol. Art˚rs –kute, Dr. paed. J‚zeps –Ìesters u. c. 1993. gada 22. febru‚rÓ DPI p‚rdÁvÁja par Daugavpils PedagoÏisko universit‚ti. DPU2 absolvÁja 3600 jaunie speci‚listi. 2001. gada 4. oktobrÓ DPU mainÓja savu statusu, pareiz t‚ ir Daugavpils Universit‚te (DU). DU k‚ reÏion‚laj‚ augst‚k‚s izglÓtÓbas, zin‚tnes un kult˚ras centr‚ ir apvienots un tiek attÓstÓts galvenais Austrumlatvijas studiju un pÁt8


nieciskais potenci‚ls dabas, humanit‚ro, soci‚lo un izglÓtÓbas zin‚tÚu jom‚s. DU misija ir nodroin‚t augstas kvalit‚tes studijas un m˚sdienu lÓmenim atbilstou zin‚tnisko pÁtniecÓbu, veidojot intelektu‚lo b‚zi Latgales harmoniskai attÓstÓbai. Daugavpils Universit‚ti lÓdz 2006. gada 1. j˚lijam ir absolvÁjui 6349 jaunie speci‚listi. Filosofes M‚ra Kiope un Velga VÁvere rakst‚ ìJauns fenomenoloÏiskais skatÓjums uz izglÓtÓbu no Eiropas austrumu robe˛as pilsÁtasî izsak‚s: ìDaugavpils Ópao atmosfÁru nosaka t‚s k‚ viena no Latvijas intelektu‚lajiem centriem statuss. Te atrodas Daugavpils Universit‚te, kas s‚kotnÁji, laik‚ pirms Otr‚ pasaules kara, bija dibin‚ta k‚ skolot‚ju instit˚ts, lai veicin‚tu izglÓtÓbas attÓstÓbu Latvijas austrumu daÔ‚ LatgalÁ, kas 19. gadsimta beig‚s cara valdÓbas izvÁrst‚s rusifik‚cijas dÁÔ bija aizkavÁta gandrÓz par gadsimtu, salÓdzinot ar p‚rÁjam Latvijas daÔ‚m. Tagad Daugavpils Universit‚te izceÔas citu Latvijas augstskolu vid˚ ar taj‚ str‚d‚joo docÁt‚ju entuziasma pilno un profesion‚li dziÔo redzÁjumu ñ k‚ humanit‚ro, t‚ dabaszin‚tÚu pÁtnieki aizrautÓgi meklÁ jaunus ceÔus sav‚s nozarÁs un t‚pÁc ir Ôoti atvÁrti da˛‚da veida sadarbÓbai ar zin‚tniekiem Latvij‚ un vis‚ pasaulÁ.î

II IevÁrojamais ung‚ru rakstnieks un esejists –‚ndors M‚rai (1900ñ 1989) dzÓves atziÚu kr‚jum‚ ìZ‚Ôu gr‚mataî rakstÓja: ìTava ceÔa jÁga ir nevis mÁrÌis, bet pats g‚jums. Tu dzÓvo nevis situ‚cij‚s, bet pa ceÔamî. Mans ceÔ uz Daugavpils gaismas pili s‚k‚s 1961. gada pavasarÓ, kad pirmo reizi p‚rk‚pu Daugavpils PedagoÏisk‚ instit˚ta slieksni. Tas bija AtvÁrto durvju dien‚. Pats g‚jums ilga nepilnus Ëetrdesmit gadus: vispirms k‚ studentei BioloÏijas un ÌÓmijas fakult‚tÁ ñ no 1961. lÓdz 1966. gadam, tad k‚ Ós paas fakult‚tes vec‚kajai laborantei (1966ñ1971), k‚ pasniedzÁjai (1971ñ1980), vec‚kajai pasniedzÁjai (1980ñ1988) un docentei (1988ñ 1996). No 1996. gada lÓdz 1998. gadam str‚d‚ju par docenti, bet no 1998. gada lÓdz 2001. gada 7. j˚nijam ñ par asociÁto profesori jaunizveidotaj‚ Dabaszin‚tÚu un matem‚tikas fakult‚tÁ. 9


Mana pirm‚ darba vieta bija DPI AgrobioloÏisk‚ stacija. K‚ atzÓmÁ A. KopeloviËa un L. fiukovs gr‚mat‚ ìSkolot‚ju izglÓtÓba Latvij‚ 1940ñ2000î, AgrobioloÏiskaj‚ stacij‚ ìizveidot‚s augu kolekcijas sekmÁja studentu zin‚anu padziÔin‚anu bioloÏij‚, k‚ arÓ darba prasmju un iemaÚu izkopanu, gatavojoties skolot‚ja darbam.

Sp‚ru svÁtki AgrobioloÏiskaj‚ stacij‚ 1970. gad‚

Skats uz jaunuzcelto AgrobioloÏisk‚s stacijas laboratoriju 1972. gad‚

AgrobioloÏisk‚s stacijas svarÓg‚kie uzdevumi bija: ¡ atkl‚t bioloÏijas (bot‚nikas) kursa pla‚s iespÁjas personÓbas pilnveidoan‚, izraisot vajadzÓbu pÁc paaudzin‚anas; ¡ iepazÓstin‚t studentus ar bioloÏijas skolot‚ja darba sistÁmu un veidot viÚiem prasmes un iemaÚas ieg˚to teorÁtisko zin‚anu izmantoanai praksÁ; ¡ noskaidrot prasmju un iemaÚu aktivizÁanas nosacÓjumus, kurus varÁtu izmantot darb‚ ar skolÁniem.

10


Lauku praksÁ studenti apguva da˛‚du m‚cÓbu darbu formu pl‚noanu un praktisko izpildi. –Ó prakse tuvin‚ja studentus bioloÏijas skolot‚ja darbam skol‚.î3 AgrobioloÏiskaj‚ stacij‚ mani pirmie darba kolÁÏi bija t‚s direktors J‚nis Pokulis un m‚cÓbu meitars Hugo Arnolds Bl‚Ìis. J‚nis Pokulis bija Ós iest‚des Óstenais saimnieks un savus darba pien‚kumus veica ar iniciatÓvu un paatdevi. AS direktora J. PokuÔa vadÓbas laik‚ DPI, ViÔÚas Valsts pedagoÏisk‚ instit˚ta un Viricas AgrobioloÏisk‚ stacija (A. Hercena œeÚingradas Valsts PedagoÏiskais instit˚ts) bija vienas no lab‚kaj‚m toreizÁj‚ PSRS. J. Pokulis darbu DPI AgrobioloÏiskaj‚ stacij‚ uzs‚ka 1963. gad‚ un direktora amat‚ bija 13 gadus. 1975. gad‚ J. Pokulis A. Hercena œeÚingradas Valsts pedagoÏiskaj‚ instit˚t‚ aizst‚vÁja disert‚ciju par tematu ìBioloÏijas skolot‚ju sagatavoana darbam m‚cÓbu lauk‚ LPSR skol‚sî un ieguva pedagoÏijas zin‚tÚu kandid‚ta gr‚du. Savuk‚rt Hugo Arnolds Bl‚Ìis ar savu mundrumu un humoru bija AS dvÁsele. ViÚ eksperimentÁja ar augiem un ar fotoapar‚tu ikdieniÌaj‚ meklÁja skaisto. H. A. Bl‚Ìa fotoapar‚ta daudzie objektÓvi tvÁra saules lÁktus un rietus, ziedous d‚rzus pavasarÓ un dabas veltÁm bag‚tus ñ rudenÓ. ViÚ pamanÓja ro˛u pumpuru ar rasas pilieniem un rozes ziedu, salnas tvertu. ViÚ ievÁroja zirnekÔa tÓkla skaisto savdabÓbu, tauriÚa vai bites sp‚rnu neparasto zÓmÁjumu. FotografÁjot dzÓvniekus, meistars prata pacietÓgi gaidÓt, kamÁr tas vai cits viÚa izvÁlÁtais fotoobjekts ieÚem viÚam vÁlamo pozu. Daudziem studentiem, kuri ierad‚s lauku praksÁ AgrobioloÏiskaj‚ stacij‚, izvÁlÁt‚ pedagoga profesija bija sirdslieta. Vairums no viÚiem ar lielu ieinteresÁtÓbu gatavoj‚s savai m˚˛‚ pirmajai praktisko darbu stundai m‚cÓbu lauk‚ un ekskursijai dab‚, un daudziem t‚ godam izdev‚s. Studentiem lÓdz‚s bija zinoi m‚cÓbspÁki: Fricis AkmentiÚ, Biruta Barkovska, Aleksejs Burunovs, Olga Cibe, Antons Daukta, Larisa Dubovska, Juzefa Homka, Anna Ivanova, Anfisa JakovÔeva, ZigfrÓds Jezerskis, AlbertÓne JudËica, LeonÓds Keir‚ns, Inese Kokina, Silvija KoklaËa-KoklaËeva, Lidija Lazd‚ne, Veneranda PodiÚa, Helga un J‚nis PokuÔi, JanÓna Sondore, ZinaÓda Sondore u. c. ViÚi m‚cÓja studentiem, k‚ lab‚k sagatavoties dzÓvÁ pirmajai praktisko darbu stundai, ekskursijai vai pirmajam prieklasÓjumam semin‚r‚, k‚ izvÁlÁties atbilsto‚kos uzskates lÓdzekÔus vai k‚ atbildÁt semin‚r‚ uz oponentu uzdo11


tajiem jaut‚jumiem. Padomu neliedza arÓ m‚cÓbu meistars H. A. Bl‚Ìis. Bie˛i tika likti liet‚ viÚa izgatavotie kr‚su diapozitÓvi, nereti skanÁja arÓ m˚zika.

Docents LeonÓds Keir‚ns (pirmais no kreis‚s) ekskursij‚ ar skolot‚jiem AgrobioloÏiskaj‚ stacij‚

Daudz pam‚coa semin‚ru apmeklÁt‚ji varÁja g˚t, apmeklÁjot studentu veidot‚s augu izst‚des. Lik‚s, ka studentu izdomai nav robe˛u, ja vÁl ievÁro to, ka trauki, podesti u. c. materi‚li izst‚˛u iek‚rtoanai bija visai pieticÓgi un arvien vieni un tie pai. Studenti ar atrakcij‚m un spÁlÁm nereti semin‚rus cent‚s padarÓt interesant‚kus. A. KopeloviËa un L. fiukovs gr‚mat‚ ìSkolot‚ju izglÓtÓba Latvij‚ 1940ñ2000î raksta: ìDPI AgrobioloÏiskaj‚ stacij‚ katedras docÁt‚ju ñ entuziastu ñ organizÁt‚ bioloÏijas studentu lauku prakse bija zin‚tniski pamatota un eksperiment‚li p‚rbaudÓta darbu sistÁma studentu ievadÓanai gan dabas daudzveidÓbas skaistuma un t‚s izpratnÁ, gan pÁtniecisk‚ darba pl‚noan‚ un izpildÁ. Apg˚t‚s zin‚anas un prasmes jaunie skolot‚ji izmantoja darb‚ ar skolÁniem. Ar cieÚu j‚piemin katedras docÁt‚ji, kuri ieguldÓjui daudz darba AgrobioloÏisk‚s stacijas izveidÁ un studentu lauku prakses vadÓan‚: AgrobioloÏisk‚s stacijas direktors, docents, tagad profesors J‚nis Pokulis, docentes Lidija Lazd‚ne, Veneranda PodiÚa, Eleonora TerÁzija Vaivode, laborants, meistars Hugo Bl‚Ìis. AgrobioloÏisk‚s stacijas darbu augstu vÁrtÁja arÓ PSRS pedagoÏisk‚s augstskolas: piemÁram, ar DPI AgrobioloÏisk‚s stacijas darbu savus studentus iepazÓstin‚ja A. Hercena Valsts PedagoÏiskais insti12


t˚ts, organizÁjot braucienus uz Daugavpili. Bie˛i te ciemoj‚s un daugavpilieu pieredzi, darba teorÁtisko un praktisko sasaisti atzinÓgi novÁrtÁja PSRS PZA korespondÁt‚jloceklis, pedagoÏijas zin‚tÚu doktors Nikolajs Verzilins un citi pedagoÏijas zin‚tnieki. Profesors N. Verzilins uzrakstÓja ievadu gr‚matai ´Агробиологическая станция Даугавпилсского Педагогического институтаª (1981).î4

III AgrobioloÏisk‚ stacija bija Bot‚nikas katedras sast‚vdaÔa. Bot‚nikas katedr‚ studenti apguva bot‚niku, augu fizioloÏiju, mikrobioloÏiju, lauksaimniecÓbas pamatus un bioloÏijas m‚cÓanas metodiku. Bot‚nikas katedra gadu gait‚, mainot savu strukt˚ru, mainÓja arÓ nosaukumu. MainÓj‚s katedras vadÓt‚ji un viÚu izvirzÓt‚s prasÓbas, 1972. gad‚ katedru p‚rdÁvÁja par Bot‚nikas un bioloÏijas m‚cÓanas metodikas katedru. 1993. gad‚ to p‚rstrukturÁja: Darbm‚cÓbas katedr‚ iekÔ‚va lauksaimniecÓbas pamatu disciplÓnas, bet m˚su katedru apvienoja ar ZooloÏijas un visp‚rÓg‚s bioloÏijas katedru. Katedra ieguva jaunu nosaukumu ñ BioloÏijas un m‚cÓanas metodikas katedra, savuk‚rt no 1999. gada 26. aprÓÔa t‚s nosaukums ir BioloÏijas katedra. LÓdz 1975. gada 1. janv‚rim katedru vadÓja docents LeonÓds Keir‚ns. ViÚam aizejot kl‚tienes doktorant˚r‚ uz A. Hercena œeÚingradas Valsts PedagoÏisko instit˚tu, par katedras vadÓt‚ju kÔuva docente Veneranda PodiÚa. Kop 1977. gada 1. janv‚ra katedras vadÓt‚ja funkcijas turpin‚ja pildÓt docents LeonÓds Keir‚ns, bet no 1983. gada 22. augusta lÓdz 1993. gada 26. aprÓlim katedru vadÓja docents J‚nis Pokulis. PÁc tam par katedras vadÓt‚ju kÔuva docente Ren‚te –kute. No 1993. gada 12. decembra lÓdz 1999. gada 30. novembrim katedru vadÓja docente ZinaÓda Sondore, pÁc 1999. gada 30. novembra ñ asociÁtais profesors ArvÓds Barevskis. Esmu str‚d‚jusi kop‚ ar docÁt‚jiem Frici AkmentiÚu, Stepanu Antipinu, Antonu Dauktu, Larisu Dubovsku, PÁteri Evartu-Bunderu, ZigfrÓdu Jezerski, AlbertÓni JudËicu, Inesi Kokinu, ValentÓnu Kokinu, Silviju KoklaËu-KoklaËevu, Lamaru Kozlovsku, Lidiju Lazd‚ni, EmÓ13


liju OzoliÚu, Helgu Pokuli, EmÓliju RafaloviËu, JanÓnu Sondori, Art˚ru un Nat‚liju –kutÁm, Nat‚liju –uklinu, Rasmu Teikmani u. c. M‚cÓbu darba efektivit‚ti palÓdzÁja veicin‚t laborantes: Biruta Barkovska, LÓga Cia, KristÓne Igaune, Jekaterina Jakimeca, Marija JermaÔonoka, AntoÚina Lipska, RegÓna Rima, Maija Vingre u. c. Da˛i v‚rdi par pirmo zin‚tÚu doktoru DPI vÁsturÁ ñ Stepanu Antipinu (06.11.1893.ñ 29.03.1979.): 1965. gada oktobrÓ viÚ aizst‚vÁja disert‚ciju un ieguva bioloÏijas zin‚tÚu doktora gr‚du. ViÚa pÁtÓjumiem bija tautsaimnieciska nozÓme. 1967.ñ1971. gad‚ Stepans Antipins bija katedras profesors, kur palicis pr‚t‚ k‚ labestÓgs un vienk‚rs cilvÁks. Ar profesora S. Antipina publik‚cij‚m var iepazÓties rakstu kr‚jumos: ìRaksti. 7. sÁjums dabaszin‚tÚu sÁrij‚î (Daugavpils, 1962; 2. un 3. izlaidums); ´Проблемы вузовской педагогикиª (Daugavpils, 1969); ìRakstu kr‚jums. 18. sÁjumsî (RÓga, 1970) u. c.

Bot‚nikas katedras rÓkot‚s zin‚tnisk‚s konferences starpbrÓdÓ 1969. gad‚. Pirmais no kreis‚s ñ profesors Stepans Antipins, otrais ñ docents LeonÓds Keir‚ns, treais ñ PSRS PZA Óstenais loceklis, profesors Ivans Zverevs (Maskava)

1988. gad‚ par pedagoÏijas zin‚tÚu doktoru kÔuva docents LeonÓds Keir‚ns (pÁc nostrifik‚cijas 1991. gad‚ ñ Dr. habil. paed.). ViÚa zin‚tnisk‚ darba temats bija ìBioloÏijas m‚cÓanas metodikas strukt˚ras teorÁtiskie pamatiî. Docents L. Keir‚ns lielu uzmanÓbu veltÓja m‚cÓbu metodiku strukt˚ras pÁtÓanai. –ai problÁmai viÚ pievÁrs‚s t‚pÁc, ka pedagoÏiskaj‚ literat˚r‚ vÁl nebija veikti visp‚rizglÓtojoo skolu da˛‚du m‚cÓbu priekmetu metodiku visp‚rdidaktiskie salÓdzin‚jumi. 14


ReferÁ docents LeonÓds Keir‚ns. 1967. gads

1979. gad‚ Maskav‚, izdevniecÓb‚ ´Педагогикаª, tika izdota L. Keir‚na monogr‚fija ´Структура методики обучения как науки. На основе анализа методик обучения биологииª, kur‚ viÚ apkopoja atziÚas par m‚cÓanas metodiku strukt˚ru 429 darbos, kas izdoti 1786.ñ1978. gad‚. AkadÁmiÌis Ivans Zverevs, raksturojot L. Keir‚na monogr‚fiju, nor‚dÓja, ka salÓdzin‚jumam izvÁlÁt‚ metodiku strukt˚ra ir racion‚la, pamatota un loÏiska. Ar to arÓ j‚s‚k kopÓg‚ un atÌirÓg‚ meklÁjumi da˛‚du disciplÓnu metodik‚s. PÁtÓjumu rezult‚ti ir ‚di: ¡ precizÁti bioloÏijas m‚cÓanas metodikas pamatjÁdzieni: sistÁma, funkcija, strukt˚ra, stukt˚relementi; ¡ noteikts bioloÏijas m‚cÓanas metodikas strukt˚ras attÓstÓbas vÁsturiskais aspekts; ¡ konstruÁta precÓza bioloÏijas m‚cÓanas metodikas strukt˚ra ar detalizÁtu strukt˚relementu uzskaitÓjumu, nosakot to funkcion‚lo nozÓmi; ¡ prognozÁtas metodikas attÓstÓbas turpm‚k‚s perspektÓvas; ¡ izveidots metodikas struktur‚lais darba modelis; ¡ dots strukt˚relementu uzb˚ves likumÓbu meh‚nisms atbilstoi didaktikas attÓstÓbas tendencÁm. K‚ atzÓmÁ I. Zverevs, pÁtÓjumu autoram izdevies atkl‚t virkni likumsakarÓbu: ¡ pirmk‚rt, vÁsturiskos prieknosacÓjumus katra m‚cÓbu priekmeta metodikas strukt˚relementu veidoan‚, k‚ arÓ tieksmi p‚rÚemt os strukt˚relementus no cit‚m priekmetu metodik‚m, t‚dÁj‚di veidojot vienotu izglÓtÓbas elementu sistÁmu; 15


¡ otrk‚rt, ir konstatÁta sakarÓba starp strukt˚relementu daudzumu katr‚ no metodiskajiem palÓglÓdzekÔiem ar strukt˚relementu daudzumu katra konkrÁta m‚cÓbu priekmeta metodikas teorij‚, k‚ arÓ didaktik‚; ¡ trek‚rt, ir ties sakars starp da˛‚du m‚cÓbu priekmetu visp‚rÓgaj‚m un speci‚laj‚m metodik‚m; ¡ ceturtk‚rt, strukt˚relementu savstarpÁj‚s sakarÓbas izvirz‚s par vienu no didaktisk‚s analÓzes objektiem; ¡ piektk‚rt, katr‚ m‚cÓbu priekmet‚ ir metodikas ar vispilnÓg‚ko strukt˚ru, k‚ arÓ t‚das, kur‚s daudzu no svarÓgiem strukt˚relementiem tr˚kst. 1996. gad‚ profesora L. Keir‚na refer‚tu ìBioloÏijas m‚cÓanas metodikas strukt˚ras attÓstÓbaî iekÔ‚va 5. ZiemeÔvalstu simpozija (Zviedrija) par dabaszin‚tÚu m‚cÓanu skol‚ darba k‚rtÓb‚. Str‚d‚jot DPI un DPU, L. Keir‚ns ir publicÁjis 6 monogr‚fijas, 17 m‚cÓbu gr‚matas, 48 zin‚tniskos rakstus, 25 konferenËu tÁzes, 35 popul‚rzin‚tniskos rakstus. 1996. gad‚ profesoram LeonÓdam Keir‚nam pieÌÓra Valsts emeritÁt‚ zin‚tnieka nosaukumu. 1997. gad‚ par Dr. habil. paed. kÔuva arÓ mans bijuais kolÁÏis, docents J‚nis Pokulis, 1993. gada aprÓlÓ J. Pokulis nodibin‚ja Darbm‚cÓbas katedru (vadÓja to lÓdz 2003. gada 18. augustam). J. PokuÔa habilit‚cijas darba temats bija ìDarbm‚cÓbas skolot‚ju sagatavoanas metodisk‚ sistÁma augstskol‚î. 2004. gada 8. j˚nij‚ profesoram J‚nim Pokulim pieÌÓra Valsts emeritÁt‚ zin‚tnieka nosaukumu. M˚su katedr‚ alla˛ valdÓja darbÓga un radoa gaisotne. Uz œeÚingradu papildin‚t savas zin‚anas brauca F. AkmentiÚ, A. Burunovs, L. Dubovska, Z. Jezerskis, L. Keir‚ns, S. KoklaËa-KoklaËeva, L. Lazd‚ne, V. PodiÚa, H. Pokule, J. Pokulis, E. RafaloviËa, Z. Sondore u. c., uz JaroslavÔu ñ A. Daukta, uz Salaspili ñ P. Evarts-Bunders un I. Kokina. No 1991. gada ñ arÓ uz ‚rzemÁm. Veneranda PodiÚa, augstas klases augu fizioloÏe, ap sevi pulcÁja studentus, ar labiem pan‚kumiem viÚi veica zin‚tniskos pÁtÓjumus augu pigmentu hromatogr‚fij‚. PÁc rakstura V. PodiÚa bija sirsnÓga, saticÓga un saprotoa. V. PodiÚa m‚cÓj‚s œeÚingrad‚ PSRS ZA V. Komarova Bot‚nikas instit˚ta EkoloÏijas nodaÔas FotosintÁzes laboratorij‚ aspirant˚r‚ nekl‚tienÁ (zin‚tnisk‚ darba vadÓt‚js ñ bioloÏijas zin‚tÚu doktors 16


D‚vids Sapo˛Úikovs). 1972. gad‚ V. PodiÚa aizst‚vÁja disert‚ciju ìTemperat˚ras ietekmes pÁtÓjumi violaksantÓna cikla reakcij‚sî un ieguva bioloÏijas zin‚tÚu kandid‚tes gr‚du. V. PodiÚa ir 22 zin‚tniski metodisko publik‚ciju autore. Ilgus gadus docente V. PodiÚa pildÓja DPI Padomes zin‚tnisk‚s sekret‚res pien‚kumus, un, aizejot pelnÓt‚ atp˚t‚, viÚa kÔuva par DPI Goda biedri. PSRS ZA V. Komarova Bot‚nikas instit˚ta MikoloÏijas laboratorij‚ nekl‚tienÁ m‚cÓj‚s vec‚k‚ pasniedzÁja EmÓlija RafaloviËa (19.11. 1926.ñ03.11.1995.). ViÚas zin‚tnisk‚ darba vadÓt‚ji bija ievÁrojamais mikologs, bioloÏijas zin‚tÚu doktors, profesors Apolin‚rijs Bondarcevs (RÓgas Politehnisk‚ instit˚ta 1903. gada absolvents) un viÚa aud˛umeita ñ mikoloÏe Margarita Bondarceva. E. RafaloviËa nodarboj‚s ar Latvijas piepju daudzveidÓbas un piepju koksnes no‚rdoo ÓpaÓbu pÁtÓanu. E. RafaloviËa ir 15 zin‚tnisko publik‚ciju autore. Daugavpils 3. vidusskolas direktora vietniece izglÓtÓbas jom‚, bioloÏijas skolot‚ja un multiplikatore jeb skolot‚ju skolot‚ja Larisa Dubovska atceras, ka E. RafaloviËas lekcijas ìbijuas Ôoti pamatÓgasî, viÚa bijusi Ôoti prasÓga pret sevi un citiem. E. RafaloviËas vadÓb‚ savulaik Larisa Dubovska izstr‚d‚ja savu diplomdarbu par piepÁm un koksnes no‚rdÓanu. L. Dubovska atceras, ka E. RafaloviËa ar viÚu str‚d‚jusi Ôoti profesion‚li: diplomdarb‚ katram teikumam bijis j‚b˚t precÓzi izteiktam, perfektam. ArÓ vec‚k‚ pasniedzÁja EmÓlija RafaloviËa, pabeidzot aktÓv‚s darba gaitas, kÔuva par DPI Goda biedri. Mikrobiologs Antons Daukta pÁtÓja Latvijas ezeru mikrofloru. –Ìiet, viÚ zin‚ja vai visus Latgales ezerus. Pats gan atzÓst, ka tie bijui k‚di 40 Latgales lielie ezeri, 40 ñ mazie. Bet kopum‚ ap 100 Latvijas ezeros viÚ ir iev‚cis ˚dens paraugus un tos analizÁjis PSRS ZA VissavienÓbas IekÁjo ˚deÚu pÁtniecÓbas instit˚ta MikrobioloÏijas laboratorij‚ JaroslavÔ‚. Nereti Latvijas ezeru mikroorganismu daudzveidÓbu kop‚ ar viÚu ekspedÓcij‚s pÁtÓja arÓ minÁt‚ instit˚ta zin‚tniskie lÓdzstr‚dnieki. A. Dauktas zin‚tnisko darbu vadÓja PSRS ZA korespondÁt‚jloceklis S. KuzÚecovs un bioloÏijas zin‚tÚu kandid‚ts V. RomaÚenko. 1971. gad‚ A. Daukta ViÔÚas Universit‚tÁ aizst‚vÁja disert‚ciju par tematu ìMikroorganismu daudzums da˛‚dos Latvijas ezeru tiposî un ieguva bioloÏijas zin‚tÚu kandid‚ta gr‚du. Ar docenta Antona Dauktas publik‚cij‚m var iepazÓties rakstu kr‚jumos: ìRakstu kr‚jums. 17. sÁjumsî (RÓga: Zvaigzne, 1969); ´К 17


200-летию преподавания естествознания в школе: Проблемы экологического образования в средней и высшей школе. Часть 2ª (Даугавпилс, 1985) u. c. Aizejot pelnÓt‚ atp˚t‚, arÓ docents Antons Daukta kÔuva par DPU Goda biedru. PedagoÏe Lidija Lazd‚ne par zin‚tnisko pÁtÓjumu galveno virzienu izvÁlÁj‚s m‚cÓbu meto˛u un paÚÁmienu kombinatÓvo pielietojumu bioloÏisko jÁdzienu veidoanas efektivit‚tes k‚pin‚anai. 1993. gad‚ L. Lazd‚ne aizst‚vÁja promocijas darbu par tematu ìBioloÏisko pamatjÁdzienu veidoanas paÚÁmieniî un ieguva Dr. paed. gr‚du. LÓdztekus viÚa veica pÁtÓjumus, noskaidrojot efektÓv‚k‚s darba formas skolÁnu ekoloÏiskaj‚ izglÓtoan‚ un organizÁan‚. Docente L. Lazd‚ne ir publicÁjusi 46 zin‚tniskos un zin‚tniski metodiskos rakstus.

Vec‚k‚ pasniedzÁja Lidija Lazd‚ne (otr‚ no kreis‚s) pie dabas aizsardzÓbai veltÓt‚ stenda DPI rekre‚cijas telp‚ (1970. gads). Pirm‚ no lab‚s ñ ZinaÓda Sondore

Vec‚k‚ pasniedzÁja Lidija Lazd‚ne vada laboratorijas darbu BioloÏijas un ÌÓmijas fakult‚tes studentiem (1980. gads) 18


1994. gada 27. aprÓlÓ DPI 1982. gada absolvents, M. Lomonosova Maskavas Valsts universit‚tes bijuais aspirants Art˚rs –kute LU Promocijas padomes BioloÏijas nozares sÁdÁ aizst‚vÁja promocijas darbu bezmugurkaulnieku zooloÏij‚ ìLeptodora kindtii bioloÏija un t‚s loma sald˚dens ekosistÁm‚î un ieguva Dr. biol. gr‚du. Tagad profesora A. –kutes zin‚tnisk‚ darba virzieni ir: hidrobiontu ekoloÏija, biocenoloÏija un dabas aizsardzÓba, bet zin‚tnisk‚s intereses: ekoloÏija, hidrobioloÏija, filosofija, metodoloÏija, sistÁmanalÓze un netradicion‚l‚s izglÓtÓbas formas. 2004. gada oktobrÓ profesora A. –kutes vadÓb‚ s‚ka veidot BioloÏisko resursu izpÁtes un p‚rvaldÓbas instit˚tu ar mÁrÌi veikt fundament‚los un lietiÌos pÁtÓjumus bioloÏij‚ (Ópai ˚dens un me˛a bioloÏisko resursu izpÁtÁ) un vides zin‚tnÁ (Ópai dabas aizsardzÓbas un teritoriju attÓstÓbas pl‚noan‚), nodroinot rezult‚tu ievieanu studiju proces‚ un praktiskaj‚ darbÓb‚. Tagad ar Eiropas SavienÓbas finansÁjumu tiek iek‚rtota moderna hidrobioloÏijas laboratorija. 1994. gada 15. j˚nij‚ DPI 1988. gada absolvents, M. Lomonosova MVU bijuais aspirants ArvÓds Barevskis LU Promocijas padomes BioloÏijas nozares sÁdÁ aizst‚vÁja promocijas darbu bezmugurkaulnieku zooloÏij‚ ìAustrumlatvijas skrejvabolesî un ieguva Dr. biol. gr‚du. Darbs balstÓts uz 278 skrejvaboÔu sugu faunistisko, zooÏeogr‚fisko un ekoloÏisko ÓpatnÓbu izpÁti Austrumlatvij‚. Tagad profesora A. Barevska zin‚tnisko pÁtÓjumu virzieni ir: Baltijas vaboÔu (Coleoptera) fauna, izplatÓba, taksonomija un aizsardzÓba; Ïints Notiophilus Dum. pasaules fauna, izplatÓba, taksonomija, bioloÏija; skrejvaboÔu (Carabidae) monitorings da˛‚d‚s augu sabiedrÓb‚s; klimata ietekme uz vaboÔu popul‚cij‚m Baltij‚, vaboÔu monitorings u. c. Profesora A. Barevska vadÓb‚ darbojas Sistem‚tisk‚s bioloÏijas instit˚ts. ViÚa vadÓb‚ izveidota Ó instit˚ta Sistem‚tisk‚s entomoloÏijas laboratorija, kas ar Eiropas SavienÓbas atbalstu kÔuvusi par vienu no modern‚kaj‚m Austrumeirop‚. 1992. gad‚ katedr‚ darbu uzs‚ka t‚ paa gada DPI absolvente Inese Kokina. Par sava zin‚tnisk‚ pÁtÓjuma virzienu viÚa izvÁlÁj‚s mie˛u izturÓbas noskaidroanu pret miltrasu ÏenÁtisko determin‚ciju. 2002. gad‚ I. Kokina aizst‚vÁja promocijas darbu par tematu ìMie˛u miltrasas izraisÓt‚ja Blumeria graminis f. sp. hordei Daugavpils popul‚cijas ÏenÁtisk‚s strukt˚ras ÓpatnÓbasî un ieguva Dr. biol. gr‚du. Vi19


Úas zin‚tnisk‚ darba vadÓt‚js ñ LZA un Latvijas LauksaimniecÓbas un me˛a zin‚tÚu akadÁmijas Óstenais loceklis, LU BioloÏijas instit˚ta Augu ÏenÁtikas laboratorijas vadÓt‚js, LU BioloÏijas fakult‚tes Molekul‚r‚s bioloÏijas katedras asociÁtais profesors, Dr. habil. biol. Œzaks Raals. Inese Kokina ir vair‚ku nozÓmÓgu publik‚ciju autore. PiemÁram, 2005. gad‚ ˛urn‚la ìProceedings of the Latvian Academy of Science. Section B: Natural, Exact, and Applied Sciencesî 3./4. numur‚ ir ievietots Ineses Kokinas un Œzaka Raala raksts ìPathotypes of barley powdery mildew fungus (Blumeria graminis f. sp. hordei) in the Latgale region of Latvia in 1996ñ2000î. I. Kokina ir Latvijas ÃenÁtiÌu un selekcion‚ru biedrÓbas biedre un Laboratorijas speci‚listu biedrÓbas locekle. 2004. gad‚ Inese Kokina absolvÁja DU maÏistrant˚ras studiju programmu ìSabiedrÓbas un iest‚˛u vadÓbaî. Tagad docente Inese Kokina ir DU Anatomijas un fizioloÏijas katedras vadÓt‚ja. 1998. gad‚ darbu katedr‚ uzs‚ka LU doktorants, dendrologs PÁteris Evarts-Bunders. ViÚa zin‚tnisk‚ pÁtÓjuma virziens saistÓts ar vÓtolu Ïinti k‚ vienu no izsenis taksonomisk‚ ziÚ‚ gr˚t‚kaj‚m ÏintÓm. P. Evarts-Bunders rakst‚ ìVÓtolu (Salix L.) Ïints pÁtÓjumi LatgalÁî rakstu kr‚juma ìActa Latgalicaî 11. sÁjuma 421. lappusÁ nor‚dÓja: ìSugu noteikanu sare˛ÏÓ daudzie hibrÓdi, sugu morfoloÏisk‚ daudzveidÓba un mainÓba konkrÁtos ekoloÏiskos apst‚kÔos. Vair‚k‚m sug‚m taksonomisk‚s robe˛as ir izpl˚duas un neskaidras, kl‚jas ar citu sugu pazÓmÁm. MinÁt‚s gr˚tÓbas ir par iemeslu tam, k‚pÁc nav vienotÓbas da˛‚du autoru dotajos sugu aprakstos. Krasi atÌiras sugas izpratne Rietumeiropas un Austrumeiropas (biju‚s PSRS) dendrologu starp‚.î Divpadsmit gadu laik‚ P. Evarts-Bunders ir veicis ievÁrÓbas cienÓgus pÁtÓjumus. To rezult‚ti apkopoti monogr‚fij‚ ìVÓtolu (Salix L.) Ïints Latvij‚î, ko izdevis DU BioloÏisko resursu izpÁtes un p‚rvaldÓbas instit˚ts. 2005. gad‚ PÁteris Evarts-Bunders aizst‚vÁja promocijas darbu ar t‚du pau nosaukumu un ieguva bioloÏijas zin‚tÚu doktora gr‚du. Promocijas darba vadÓt‚js ñ profesors, Valsts emeritÁtais zin‚tnieks, Dr. habil. biol. Valdem‚rs Gustavs Langenfelds. Tagad DU docenta, Dr. biol. PÁtera Evarta-Bundera vadÓb‚ tiek iek‚rtota Sistem‚tisk‚ bioloÏijas instit˚ta Sistem‚tisk‚s bot‚nikas laboratorija. Ir ieg‚d‚ts nepiecieamais laboratorijas aprÓkojums un uzs‚kts darbs pie DU herb‚riju materi‚lu inventariz‚cijas un datu b‚zes izveides. 20


IV No 1992. lÓdz 1998. gadam katedr‚ darboj‚s Promocijas padome PedagoÏijas nozarÁ M‚cÓanas metodikas apaknozarÁ (Promocijas padomes prieksÁdÁt‚js ñ profesors, Dr. habil. paed. L. Keir‚ns, zin‚tnisk‚ sekret‚re ñ Dr. paed. Eleonora TerÁzija Vaivode). Promocijas padomes sast‚v‚ bija profesori, Dr. habil. paed. ñ kolÁÏi arÓ no cit‚m katedr‚m: –eftelis MiheloviËs (26.04.1909.ñ 21.11.1995.), J‚nis Pokulis, Ludmila TimoËenko, Dainis ZariÚ, k‚ arÓ asociÁt‚ profesore, Dr. paed. JanÓna Mordaova (31.03.1945.ñ 29.03.2001.), docente, Dr. paed. Nat‚lija Trofimova. Promocijas padomes sast‚v‚ bija kolÁÏi arÓ no cit‚m m‚cÓbu iest‚dÁm: Latvijas LauksaimniecÓbas universit‚tes profesors, Dr. habil. paed. Guntis RudzÓtis (25.04.1932.ñ27.08.2004.) un ViÔÚas Valsts pedagoÏisk‚s universit‚tes profesore, Dr. habil. paed. Elena –apokiene. –aj‚ padomÁ savus promocijas darbus aizst‚vÁja: 1993. gad‚ ñ Mihails Gorskis, ValÁrijs Buhvalovs, Lidija Lazd‚ne, DelfÓne Magazniece un Maruta SkrÓvele, 1994. gad‚ ñ Bruno Jansons (09.09.1932.ñ 10.10.2003.) un PÁteris Vucenlazd‚ns, 1996. gad‚ ñ Arta Lilita Vaivode, Konrads Mur‚ns, Vitolds Gedroics, ElfrÓda KrastiÚa, Olga Glikasa, Ruta AuziÚa un Anda Zeidmane, 1997. gad‚ ñ Vija Dilere, KornÁlija KanËa, Klaudija Ãingule, Austra Vanaga, BroÚislava KalniÚa, Olga –ostaka un Ludmila Rumjanceva, 1998. gad‚ ñ Larisa Sardiko, Anita Aizsila un Mihails PupiÚ. Starp promocijas darbu recenzentiem bija habilitÁtie doktori: Dr. habil. paed. J. Anspaks, Dr. habil. sc. ing., Dr. phys. U. IÔjins, Dr. habil. paed. B. Infantjevs, Dr. habil. paed. A. Karule (30.04.1921.ñ 20.12.2001.), pedagoÏijas zin‚tÚu doktore L. KorobeiÚikova (Krievija), Dr. habil. geogr. A. Melluma, Dr. habil. paed. J. Mencis, Dr. habil. med. I. Pukarevs, Dr. habil. math. I. StrazdiÚ, Dr. habil. paed. V. Veics, Dr. habil. paed. I. fiogla u. c., k‚ arÓ zin‚tÚu doktori: Dr. philol. S. Darmody (Œrija), Dr. math. A. Gric‚ns, Dr. paed., Dr. sc. ing. I. KleÏeris, Dr. paed. I. KramiÚa, Dr. biol. M. KÔujevs, Dr. paed. E. LaudiÚa, Dr. psych. V. MakareviËs, Dr. philol. H. Maravs (10.12. 1935.ñ24.12.1999.), Dr. paed. J. Nagla, Dr. paed. S. OzoliÚa, Dr. chem. G. Rumba (1927ñ2001) u. c.

21


V Katedras priorit‚te vienmÁr bija kvalificÁtu bioloÏijas skolot‚ju sagatavoana. DU var lepoties ar izciliem skolot‚jiem: In‚ru Akmeni ñ A. Kronvalda prÁmijas laure‚ti, Annu BozoviËu, Viju Brikmani, RegÓnu Gribusti ñ Triju Zvaig˛Úu ordeÚa Zelta goda zÓmes laure‚ti, Ren‚ti Gulbi, Jausmu Kalnu, Initu KalniÚu, Austru Kaminsku, M‚rÓti Kivlenieci, Anitu Klupu, Austri Klupu, Intu Kums‚ri, Pauli Matveju, Dainu Miez‚ni, Nat‚liju Milzeri ñ A. Kronvalda prÁmijas laure‚ti, ¬riju OliÚu, “inu P˚cÓti, Margaritu Sl˚ku, Margaritu StradiÚu ñ Triju Zvai˛Úu ordeÚa Zelta goda zÓmes laure‚ti, Sofiju Sudarovu ñ Luda BÁrziÚa prÁmijas laure‚ti, Vili Zepu u. c. Sk. internet‚ (2006. 25.06.) Virtu‚l‚ enciklopÁdija. Latvijas Ôaudis uz 21. gadsimta sliekÚa http://www.gramata21.lv/map1izgl-index.html. Vair‚ki bijuie studenti ir m‚cÓbu gr‚matu un metodisko palÓglÓdzekÔu autori, piemÁram, Anna Aizpure ir uzrakstÓjusi bot‚nikas m‚cÓbu gr‚matu un darba burtnÓcu 7. klasei, RegÓna Gribuste ir vair‚ku m‚cÓbu lÓdzekÔu komplektu autore dabaszinÓb‚s un bioloÏij‚, Francis LÓvmanis ir sast‚dÓjis testus visp‚rÓgaj‚ bioloÏij‚, bet RudÓte Hahele ir gr‚matu autore par skolÁnu zin‚tniski pÁtniecisko darbÓbu un panovÁrtÁjumu m‚cÓbu proces‚ u. c. 2005. gada 22. mart‚ promocijas darbu ìSkolÁnu panovÁrtÁjums bioloÏijas m‚cÓbu proces‚î LU izcili aizst‚vÁja DPU absolvente, Siguldas Valsts Ïimn‚zijas skolot‚ja RudÓte Hahele. Tagad viÚa ir IzglÓtÓbas un zin‚tnes ministrijas IzglÓtÓbas satura un eksamin‚cijas centra projekta ìEiropas SavienÓbas strukt˚rfondu nacion‚l‚s programmas ìM‚cÓbu kvalit‚tes uzlaboana dabaszin‚tÚu, matem‚tikas un tehnoloÏiju priekmetos vidÁj‚ izglÓtÓb‚îî bioloÏijas komponenta vadÓt‚ja. Zin‚anas, prasmes un iemaÚas bioloÏijas m‚cÓanas metodik‚ studentiem palÓdzÁja apg˚t F. AkmentiÚ, L. Dubovska, Z. Jezerskis, L. Keir‚ns, L. Lazd‚ne u. c. Viens no vec‚k‚ pasniedzÁja FriËa AkmentiÚa (15.04.1927.ñ 23.03.2006.) pÁtÓjuma objektiem bija skolÁnu sagatavoana iest‚jp‚rbaudÓjumiem bioloÏij‚ augst‚kaj‚s m‚cÓbu iest‚dÁs. ViÚ izstr‚d‚ja metodisko materi‚lu sÁriju skolÁnu zin‚anu pilnveidoanai un sistematizÁanai bot‚nik‚, zooloÏij‚, cilvÁka anatomij‚, fizioloÏij‚ un higiÁn‚, k‚ arÓ visp‚rÓgaj‚ bioloÏij‚. Kop‚ ar m‚kslinieku K‚rli Dob22


r‚ju F. AkmentiÚ sagatavoja uzskates lÓdzekÔu komplektu temata ìZiedsî m‚cÓanai. Mg. paed. Larisa Dubovska str‚d‚ja arÓ par bioloÏijas skolot‚ju DPI (DPU) Eksperiment‚laj‚ vidusskol‚. Kop 1993. gada L. Dubovska ir Daugavpils 3. vidusskolas direktora vietniece izglÓtÓbas jom‚, nodarbojas ar bilingv‚lo izglÓtÓbu. ViÚa ir viena no gr‚matas ìM‚cÓbu satura un valodas apguve bioloÏij‚. Metodiskie ieteikumi vidusskolu bioloÏijas skolot‚jiem. 1. daÔaî autorÁm. Lektors, Mg. paed. ZigfrÓds Jezerskis str‚d‚ja par skolot‚ju Bebrenes vidusskol‚ un Daugavpils Eksperiment‚laj‚ pamatskol‚, bija Daugavpils rajona Jauno natur‚listu stacijas direktors. Z. Jezerskis pievÁrsies pamatskolas cilvÁka anatomijas un fizioloÏijas kursa bioloÏisko pamatjÁdzienu izpÁtei, k‚ arÓ netradicion‚lo metodisko paÚÁmienu izmantoanai Ó kursa m‚cÓan‚ skol‚. Z. Jezerska intereu lok‚ ir arÓ bioloÏijas m‚cÓanas metodikas vÁsture Latvij‚ un jaun‚ko m‚cÓbu meto˛u un paÚÁmienu izmantoana m‚cÓbu proces‚. Z. Jezerskis ir viens no m‚cÓbu komplekta s‚kumskolai ìAr gudru ziÚuî (izdevniecÓba ìRaKaî) autoriem. Docente, Dr. paed. Lidija Lazd‚ne 1991.ñ1999. gad‚ bija DPI (DPU) Eksperiment‚l‚s vidusskolas bioloÏijas skolot‚ja. LeonÓds Keir‚ns Ëetrus gadus bija Raudas septiÚgadÓg‚s skolas skolot‚js. B˚dams DPI darbinieks, viÚ 1963. gad‚ aizst‚vÁja disert‚ciju par pedagoÏisk‚ zÓmÁjuma izmantoanu bioloÏijas m‚cÓan‚ un ieguva pedagoÏijas zin‚tÚu kandid‚ta gr‚du. L. Keir‚ns piedalÓj‚s starptautiska autoru kolektÓva darb‚. F. Gorniks (Pr‚ga), “. KrkaËs (Zagreba), A. Panajotovs (Sofija), B. Patshits (Rostoka), V. Stavinskis (Krakova), K. Veiss (Rostoka) un L. Keir‚ns (Daugavpils) Rostokas Universit‚tes profesora H. V. BÁra vadÓb‚ k‚ autoru kolektÓvs izstr‚d‚ja terminoloÏisku v‚rdnÓcu bioloÏijas m‚cÓanas metodik‚ ìFachtermini zur Unterrichts-methodik (Biologie) in Fremdsprachenî (Rostock: Wilchelm Pieck-Universit‰t Rostock, 1982. 140 S.). 1985. gad‚ par labu darbu Rostokas Universit‚tes BioloÏijas fakult‚tÁ L. Keir‚nu apbalvoja ar Rostokas Universit‚tes 550 gadu jubilejas medaÔu. Lielu vÁrÓbu profesors L. Keir‚ns veltÓja skolot‚ja darba sistÁmas pÁtÓanai. M‚cÓbu stundu izpÁtes metodika s‚ka veidoties 1967. gad‚. 1981. gad‚ izdeva m‚cÓbu lÓdzekli ìBioloÏijas skolot‚ja darba sistÁmas izpÁte pedagoÏisk‚s prakses laik‚î, kur‚ akcentÁti skolot‚ja 23


zin‚tnisk‚ darba organiz‚cijas pamatprincipi, skolot‚ja personÓbas loma m‚cÓbu proces‚, skolot‚ja rado‚ pieeja pedagoÏiskajam darbam u. c. MinÁtaj‚ skolot‚ja darba sistÁmas izpÁtes komplekt‚ ietilpa 17 veidlapas tre‚, ceturt‚ un piekt‚ kursa studentiem.

Bot‚nikas katedras darbinieki kop‚ ar 1970. gada BioloÏijas un ÌÓmijas fakult‚tes absolventiem. AizmugurÁ no kreis‚s ñ vec‚kais pasniedzÁjs Fricis AkmentiÚ, vec‚k‚ laborante Eleonora TerÁzija Vaivode, docents LeonÓds Keir‚ns un m‚cÓbu meistars Hugo Arnolds Bl‚Ìis

3. kursa studenti m‚cÓj‚s novÁrot m‚cÓbstundu gaitu, saskatÓt taj‚s mÁrÌtiecÓgumu, analizÁt da˛‚dus m‚cÓbstundu izvÁrtÁanas parametrus un skolot‚ja darbÓbu m‚cÓbstund‚s. 4. kursa studenti apguva m‚cÓbstundu strukt˚ru, pÁtÓja skolÁnu individu‚l‚s ÓpatnÓbas, novÁroja stundas laika izmantoanas efektivit‚ti, k‚ arÓ skolot‚ja un skolÁnu mijiedarbÓbas efektivit‚ti, izvÁrtÁja m‚cÓbstund‚s pielietojam‚s darba metodes un paÚÁmienus, izzin‚ja bioloÏisko jÁdzienu veidoanas efektivit‚ti, analizÁja stundu visp‚rÓgo efektivit‚ti un skolot‚ja darba sistÁmu, k‚ arÓ skolot‚ja un skolÁnu runas stilu. 5. kursa studenti analizÁja skolÁnu pierakstu burtnÓcas, izvÁrtÁja skolas bioloÏijas kabineta iek‚rtojuma kvalit‚ti, novÁrtÁja ‚rpusklases nodarbÓbu efektivit‚ti, veica skolot‚ja darba sistÁmas komplekso analÓzi. L. Keir‚na izveidoto sistÁmu sav‚ darb‚ izmantoja arÓ cit‚s toreizÁj‚s PSRS augstskol‚s. A. KopeloviËa un L. fiukovs gr‚mat‚ ìSkolot‚ju izglÓtÓba Latvij‚ 1940ñ2000î uzsver: ìBioloÏijas metodik‚ Ópai rezultatÓvi str‚d‚ja docents, vÁl‚k profesors LeonÓds Keir‚ns. ViÚa izveidot‚ pedagoÏisk‚ 24


procesa izvÁrtÁanas sistÁma iekÔ‚va studentus praktikantus m‚cÓbu procesa teorÁtiskaj‚ un praktiskaj‚ novÁroan‚ un izvÁrtÁan‚, rosinot vajadzÓbu dziÔ‚k iel˚koties pedagoÏiskaj‚ darb‚. L. Keir‚ns rosin‚ja studentus dom‚t, izprast skolot‚ja profesiju k‚ m‚kslas darbu, kas balstÓts uz stingr‚m teorÁtisk‚m atziÚ‚m. ViÚ uzskata, ka teorÁtisk‚s zin‚anas vien vÁl nenodroina pietiekamu topo‚ skolot‚ja sagatavotÓbas lÓmeni darbam skol‚. Jau studiju proces‚ nepiecieama organiska teorijas saistÓba ar praksi. –im nol˚kam Ópai izmantojama ir studentu pedagoÏisk‚ prakse. Profesors izstr‚d‚jis metodiku skolot‚ja darba sistÁmas izpÁtei pedagoÏisk‚s prakses laik‚ (sk. Keir‚ns L. BioloÏijas skolot‚ja darba sistÁmas izpÁte pedagoÏisk‚s prakses laik‚. Daugavpils: DPI, 1981.).î5 L. Keir‚ns pievÁrs‚s arÓ ekskursiju vadÓanas metodikai. 1967. gad‚ tika izdota L. Keir‚na un E. –vinkas gr‚mata ìEkskursijas augu un nedzÓv‚s dabas novÁroanaiî, kur‚ autori apl˚koja ekskursiju vadÓanas metodikas visp‚rÓgos jaut‚jumus, k‚ arÓ sniedza ieteikumus konkrÁtu ekskursiju vadÓanas metodik‚. Pielikum‚ ir tabulas koku un kr˚mu noteikanai ziem‚. 1970. gad‚ izn‚ca L. Keir‚na un E. OzoliÚas gr‚mata ìEkskursijas zooloÏij‚ un visp‚rÓgaj‚ bioloÏij‚î, kur‚ t‚s autori sniedza metodiskos nor‚dÓjumus ekskursij‚m dab‚ un lauksaimniecÓbas ra˛oanas viet‚s, bet pielikum‚ ñ materi‚lus ekskursij‚m uz Dabas muzeju. 1993. un 1994. gad‚ tika izdots profesora L. Keir‚na augu noteicÁjs attÁlos div‚s daÔ‚s ìIepazÓsim Latvijas augusî. Gr‚mat‚ ir bot‚nikas jÁdzienu skaidrojo‚ v‚rdnÓca, tabulas augu veÏetatÓvo un ÏeneratÓvo org‚nu noteikanai, augu ziedÁanas laiku fenoloÏiskais kalend‚rs un vair‚k nek‚ 300 augu sugu morfoloÏiski ekoloÏiskie apraksti. No 1992. gada katedr‚ pievÁrs‚mies dabaszinÓbu un bioloÏijas m‚cÓanas vÁstures izpÁtei Latvij‚ un ‚rzemÁs. PÁtÓjumu rezult‚tus publicÁj‚m laikrakst‚ ìIzglÓtÓbaî, piemÁram, ìIzlietais ˚dens j‚sasmeÔî (1992. gada 17. un 24. septembris, 8., 22. un 29. oktobris), ìEs lietu pasaulÁî (1993. gada 11. febru‚ris), ìKas tur ir ìstikla kaln‚î?î (1993. gada 5. maijs) u. c. Vair‚kk‚rt par o tematu profesors L. Keir‚ns ir rakstÓjis ˛urn‚los ìSkolot‚jsî un ìJournal of Baltic Science Educationî. Katedr‚ tika organizÁtas nozÓmÓgas zin‚tnisk‚s konferences, kur‚s piedalÓj‚s m‚cÓbspÁki no vadoaj‚m PSRS augstskol‚m, bet pÁc Latvijas Republikas neatkarÓbas atg˚anas ñ arÓ no Lietuvas, V‚cijas, 25


Zviedrijas un cit‚m valstÓm. M˚su docÁt‚ji piedalÓj‚s konferencÁs un semin‚ros da˛‚d‚s augstskol‚s Latvij‚, Lietuv‚, Krievij‚, V‚cij‚, Zviedrij‚ u. c.

Bot‚nikas katedras rÓkot‚s zin‚tnisk‚s konferences starpbrÓdÓ 1967. gad‚. Otrais no kreis‚s ñ LPSR Skolu zin‚tnisk‚s pÁtniecÓbas instit˚ta vec‚kais zin‚tniskais lÓdzstr‚dnieks, pedagoÏijas zin‚tÚu kandid‚ts Evalds –vinka, pa kreisi no viÚa ñ ViÔÚas Valsts pedagoÏisk‚ instit˚ta docÁt‚ji Antans Janonis un Elena –apokiene

Bot‚nikas katedras rÓkot‚s zin‚tnisk‚s konferences starpbrÓdÓ 1970. gad‚. No kreis‚s: PSRS PZA korespondÁt‚jloceklis, profesors Nikolajs Verzilins, docente Lidija Dambr‚ne, BioloÏijas un ÌÓmijas fakult‚tes dek‚ne ValentÓna Kokina, A. Hercena œeÚingradas Valsts PedagoÏisk‚ instit˚ta docente Vera Korsunska un EmÓlija OzoliÚa

1996. gad‚ izdevniecÓb‚ ìSauleî izn‚ca ìZin‚tnisko rakstu katalogs (1956ñ1995)î, kur‚ sniegta inform‚cija par DPI un DPU BioloÏijas un ÌÓmijas fakult‚tes docÁt‚ju rakstiem 36 rakstu kr‚jumos. Rakstos apkopota skolot‚ju masveida darba pieredze, noskaidroti 26


vÁrtÓg‚kie m‚cÓanas pas‚kumi un sasniegumi, k‚ arÓ atkl‚tas raksturÓg‚k‚s kÔ˚das. Bot‚nikas katedras darbinieki piedalÓj‚s da˛‚dos pas‚kumos Latvijas skol‚s, augstskol‚s u. c., kur popularizÁja jaun‚k‚s atziÚas bioloÏijas m‚cÓanas metodik‚, ekoloÏij‚, dabas aizsardzÓb‚. Ik gadus katedr‚ uz skolot‚ju kvalifik‚cijas celanas kursiem un semin‚riem pulcÁj‚s republikas skolot‚ji. Nereti skolot‚jiem un studentiem lasÓja lekcijas, vadÓja laboratorijas darbus un ekskursijas ievÁrojami Latvijas skolot‚ji, zin‚tniski pÁtniecisko iest‚˛u darbinieki, docÁt‚ji no LVU, A. Hercena œeÚingradas Valsts pedagoÏisk‚ instit˚ta u. c. Ar DPI Bot‚nikas katedras darba pieredzi iepazin‚s arÓ citu m‚cÓbu iest‚˛u studenti un docÁt‚ji.

Ekskursiju DPI studentiem vada A. Hercena œeÚingradas Valsts pedagoÏisk‚ instit˚ta profesors P‚vels Borovickis. 1964. gada vasara

BioloÏijas un ÌÓmijas fakult‚tes studenti un docÁt‚ji ekskursij‚ Bulduru D‚rzkopÓbas tehnikum‚ 1964. gad‚. Ekskursiju vada d‚rzkopis selekcion‚rs, LPSR Nopelniem bag‚tais skolot‚js PÁteris Dindonis 27


BioloÏijas un ÌÓmijas fakult‚tes studenti un docÁt‚ji ekskursij‚ DvietÁ 1964. gad‚. Ekskursiju vada selekcion‚rs Pauls Sukatnieks

Bot‚nikas katedras viesi ñ studenti no Rostokas Universit‚tes (V‚cijas Demokr‚tisk‚ Republika) 1968. gad‚. Pirmais no kreis‚s ñ docents LeonÓds Keir‚ns, vid˚ ñ LVU docents Valdem‚rs Gustavs Langenfelds

Bot‚nikas katedras viesi ñ studenti no A. Hercena œeÚingradas Valsts pedagoÏisk‚ instit˚ta 1975. gad‚. Pirmais no kreis‚s docents LeonÓds Keir‚ns 28


PÁc L. Keir‚na ierosmes katedr‚ notika piecpadsmit LPSR skolÁnu bioloÏijas olimpi‚des. Taj‚s, s‚kot ar 1971. gadu, piedalÓj‚s lab‚kie skolÁni no visiem Latvijas rajoniem un liel‚kaj‚m pilsÁt‚m. Olimpi‚des pirmaj‚ k‚rt‚ skolÁni rakstveid‚ atbildÁja uz jaut‚jumiem par bioloÏijas zin‚tnes sasniegumiem un t‚s vÁsturi, sniedza svarÓg‚ko bioloÏijas jÁdzienu un terminu skaidrojumu, izteica savu viedokli par dabas aizsardzÓbas problÁm‚m u. c. Katrs olimpi‚des dalÓbnieks ˛˚riju iepazÓstin‚ja arÓ ar sava zin‚tniski pÁtniecisk‚ darba ñ projekta rezult‚tiem. Ar skolÁnu veikto novÁrojumu un eksperimentu aprakstiem, iev‚ktajiem augu herb‚rijiem, sast‚dÓtaj‚m kukaiÚu u. c. kolekcij‚m, fenoloÏisko novÁrojumu apkopojumiem, refer‚tiem, diapozitÓviem, kinofilm‚m u. c. varÁja iepazÓties kupli apmeklÁtaj‚s izst‚dÁs. Lab‚ko rakstu un zin‚tniski pÁtniecisko darbu autori piedalÓj‚s olimpi‚des otraj‚ k‚rt‚: izpildÓja laboratorijas darbus bot‚nik‚, zooloÏij‚, cilvÁka anatomij‚ un fizioloÏij‚, bet vec‚ko klau skolÁni ñ arÓ visp‚rÓgaj‚ bioloÏij‚. Tikai lab‚kie kÔuva par olimpi‚des tre‚s k‚rtas dalÓbniekiem, kur‚ skolÁni veica gan rakstu darbu par k‚du aktu‚lu tÁmu, gan diskutÁja ar ˛˚rijas komisijas locekÔiem par sava zin‚tniski pÁtniecisk‚ darba rezult‚tiem. Olimpi‚des bija DPI BioloÏijas un ÌÓmijas fakult‚tes Ósteni svÁtki, jo taj‚s ar lielu atbildÓbas saj˚tu plecu pie pleca str‚d‚ja vec‚ko kursu studenti un docÁt‚ji no DPI, LVU un Latvijas LauksaimniecÓbas akadÁmijas, k‚ arÓ IzglÓtÓbas ministrijas un Jauno natur‚listu stacijas darbinieki u. c.

LPSR skolÁnu bioloÏijas olimpi‚des laik‚ 1973. gad‚. DPI aktu z‚lÁ skolÁni veic laboratorijas darbus 29


LPSR skolÁnu bioloÏijas olimpi‚des laik‚ 1973. gad‚. SkolÁnu zin‚anas, prasmes un iemaÚas bioloÏij‚ vÁrtÁ docenti ZigrÓda ¬boliÚa un LeonÓds Keir‚ns

Ar gandarÓjumu j‚atzÓst, ka laika gait‚ tika sasniegts viens no galvenajiem bioloÏijas olimpi‚dÁm izvirzÓtajiem mÁrÌiem ñ rosin‚t t‚s uzvarÁt‚jus saistÓt savu dzÓvi ar bioloÏiju k‚ zin‚tni. Daudzi olimpi‚˛u dalÓbnieki kÔuva par ievÁrojamiem biologiem un ‚rstiem, bet da˛i ñ par DPI, DPU un DU m‚cÓbspÁkiem, piemÁram, ArvÓds Barevskis, ZigfrÓds Jezerskis un Mihails PupiÚ. VÁl‚k tika rÓkotas Latgales novada olimpi‚des bioloÏij‚, ÌÓmij‚ un Ïeogr‚fij‚ div‚s k‚rt‚s. Pirmajai k‚rtai 9.ñ12. klau skolÁni iesniedza savu zin‚tnisko pÁtÓjumu rezult‚tu aprakstus. PÁc iepazÓan‚s ar skolÁnu ies˚tÓtajiem darbiem ˛˚rijas komisija lab‚ko darbu autorus uzaicin‚ja uz p‚rrun‚m. Pirm‚s k‚rtas noslÁgum‚ ˛˚rijas komisijas locekÔi un olimpi‚des dalÓbnieki izvÁrtÁja darbu saturu, to izpildes metodiku, olimpieu uzst‚an‚s prasmi u. c. Otraj‚ k‚rt‚ skolÁni veica rakstu darbu, kur‚ bija j‚apliecina savas zin‚anas bioloÏij‚, Ïeogr‚fij‚ un sava novada vÁsturÁ. ArÓ vair‚ki o olimpi‚˛u dalÓbnieki ir saistÓjui savu dzÓvi ar bioloÏiju, ÌÓmiju un Ïeogr‚fiju. DPI Bot‚nikas katedras (pÁc nosaukuma maiÚas ñ Bot‚nikas un bioloÏijas m‚cÓanas metodikas katedras) darbinieki kop‚ ar studentiem rÓkoja arÓ augu izst‚des. Taj‚s daugavpiliei varÁja iepazÓties ar AS augoo dekoratÓvo un ‚rstniecÓbas augu, garaugu, d‚rzeÚu un laukaugu u. c. kolekcij‚m, ar reti sastopamo un aizsarg‚jamo augu herb‚rijiem, H. A. Bl‚Ìa augu fotoattÁliem, novada m‚kslinieku glezn‚m no Daugavpils NovadpÁtniecÓbas un m‚kslas muzeja kr‚tuvÁm. 30


Lekcij‚s varÁja g˚t ne tikai jaunu un saistou inform‚ciju par augiem, bet arÓ estÁtisku baudu, skatot diapozitÓvos da˛‚dos rakursos tverto augu formu simetrijas un asimetrijas eleganci, daudzveidÓgo kr‚su gammu nokr‚su, nianu un kontrastu ritmus un harmoniju. Œpau ievÁrÓbu izpelnÓj‚s LeonÓda Keir‚na un ievÁrojam‚ko Latvijas un œeÚingradas floristu lekcijas. Manus kolÁÏus interesÁja kult˚ras dzÓves norises DaugavpilÓ, RÓg‚, œeÚingrad‚ u. c., katedr‚ viesoj‚s pazÓstami kult˚ras darbinieki.

Docentes ZigrÓdas ¬boliÚas 50. dzimanas dien‚ 1983. gad‚. Pirmaj‚ rind‚ no kreis‚s: Lidija Lazd‚ne, Eleonora TerÁzija Vaivode, AlbertÓne JudËica, EmÓlija RafaloviËa un Veneranda PodiÚa

Bot‚nikas katedras docÁt‚ji kop‚ ar 1973. gada absolventiem Daugavpils NovadpÁtniecÓbas un m‚kslas muzej‚. Ekskursiju vada gleznot‚js K‚rlis Dobr‚js (pirmais no kreis‚s ñ K. Dobr‚js, otrais ñ F. AkmentiÚ, ceturt‚ ñ E. T. Vaivode)

31


Bot‚nikas katedras viesis ñ PSRS Tautas skatuves m‚kslinieks, ËeËenu dejot‚js Mahmuds Esambajevs 1970. gad‚. Autogr‚fus saÚem (no kreis‚s): EmÓlija RafaloviËa, Lidija Lazd‚ne un ZinaÓda Sondore

ZinaÓda Sondore un Mahmuds Esambajevs

Atskatoties uz aizvadÓtajiem darba gadiem katedr‚, Lidija Lazd‚ne ar gandarÓjumu un pateicÓbu piemin darbÓgo profesora LeonÓda Keir‚na vadÓto Bot‚nikas un (pÁc nosaukuma maiÚas) Bot‚nikas un bioloÏijas m‚cÓanas metodikas katedras kolektÓvu. Radoo ideju piln‚s diskusijas lekciju starplaikos, plaie pas‚kumi, k‚ arÓ semin‚ri un olimpi‚des ar skolot‚jiem un skolÁniem neÔ‚va iestigt ikdienas rutÓn‚.

32


DAfiI AUTOGR¬FI NO DPI BOT¬NIKAS KATEDRAS VIESU GR¬MATAS Neretas vidusskolas skolot‚ja Olga Kundrate, 1964 A. Hercena œeÚingradas Valsts pedagoÏisk‚ instit˚ta profesors, pedagoÏijas zin‚tÚu doktors P‚vels Borovickis, 1965 Komponists ArvÓds fiilinskis, 1965

A. Hercena œeÚingradas Valsts pedagoÏisk‚ instit˚ta profesors, pedagoÏijas zin‚tÚu doktors Nikolajs Rikovs, 1967 DPI ÕÓmijas katedras vadÓt‚js, ÌÓmijas zin‚tÚu kandid‚ts Valdis –ÌÁle, 1967

LPSR Skolu zin‚tnisk‚s pÁtniecÓbas instit˚ta vec‚kais zin‚tniskais lÓdzstr‚dnieks, pedagoÏijas zin‚tÚu kandid‚ts Evalds –vinka, 1967 PSRS Tautas skatuves m‚kslinieks Mahmuds Esambajevs, 1970

A. Hercena œeÚingradas Valsts pedagoÏisk‚ instit˚ta docente, pedagoÏijas zin‚tÚu kandid‚te Vera Korsunska, 1970

33


PSRS PZA korespondÁt‚jloceklis, A. Hercena œeÚingradas Valsts pedagoÏisk‚ instit˚ta profesors, pedagoÏijas zin‚tÚu doktors Nikolajs Verzilins, 1970 ViÔÚas Valsts pedagoÏisk‚ instit˚ta profesors, pedagoÏijas zin‚tÚu kandid‚ts Antans Janonis, 1971

ViÔÚas Valsts pedagoÏisk‚ instit˚ta docente, pedagoÏijas zin‚tÚu kandid‚te Elena –apokiene, 1971 Lielv‚rdes vidusskolas skolot‚ja RegÓna Gribuste, 1979 LVU docente, bioloÏijas zin‚tÚu kandid‚te Elza Lange, 1979

LVU profesors, bioloÏijas zin‚tÚu doktors Valdem‚rs Gustavs Langenfelds, 1979

VI 1988. gad‚ kÔuvu par Latvijas Pedagogu biedrÓbas DPI nodaÔas prezidija prieksÁdÁt‚ju. Tas bija Atmodas laiks.6 Daudziem bija liela vÁlme izzin‚t vÁsturiskos notikumus nesenaj‚ pag‚tnÁ un izjust ko jaunu, vÁl nebijuu. Kop‚ ar kolÁÏÁm no Latvijas Pedagogu biedrÓbas DPI nodaÔas prezidija ValentÓnu Bagirjanu (Kora diriÏÁanas katedra), Maldu GetliÚu (ÕÓmijas katedra), Lamaru Kozlovsku (Bot‚nikas un bioloÏijas m‚cÓanas metodikas katedra), Noemi MiheloviËu (VÁstures katedra), œubovu Neitati (PedagoÏijas un psiholoÏijas katedra) un Liliju 34


PodiÚu (Fizikas katedra) pl‚noj‚m Pedagogu biedrÓbas nodaÔas darbu un Óstenoj‚m virkni nozÓmÓgu pas‚kumu. Vair‚kk‚rt ÓrÁj‚m autobusu un dev‚mies uz RÓgu, lai apmeklÁtu nozÓmÓg‚k‚s izst‚des, izr‚des, dziesmu svÁtkus u. c. St‚vÁj‚m rind‚s pÁc iepriek pas˚tÓtaj‚m ieejas biÔetÁm, da˛k‚rt nevienu stundu vien. 1988. gada novembrÓ apmeklÁj‚m gr‚matu izst‚di ìLatvijas gr‚matai ñ 400î. Izcilu gr‚matniecÓbas vÁstures speci‚listu vadÓb‚ RÓgas VÁstures un kuÏniecÓbas muzej‚ skatÓj‚m 13.ñ18. gadsimt‚ izdot‚s gr‚matas: rokrakstu gr‚matas, inkun‚bulas, paleotipus, N. MollÓna, G. –rÁdera u. c. iespieddarbus. Priec‚j‚mies par izcilo kaligr‚fiju, daudzkr‚sainajiem un zeltÓtajiem kr‚Úi ornamentÁtajiem inici‚Ôiem un m‚kslinieciskaj‚m miniat˚r‚m pergamenta rokrakstu gr‚mat‚s. ApskatÓj‚m pirm‚s Eirop‚, J. Gutenberga un viÚa pÁcteËu laik‚, iespiest‚s gr‚matas ñ inkun‚bulas (15. gadsimta vidus ñ 1501. gada 1. janv‚ris) ñ pÁc izmÁra lielas gr‚matas, kas atg‚dina rokrakstu gr‚matas, jo daudzkr‚sainie inici‚Ôi ir zÓmÁti ar roku. Smagie, ar ornamentÁtu ‚du apvilktie koka v‚ki, greznoti ar met‚la kalumiem, slÁd˛iem un ÌÁdÁm, padara Ós gr‚matas iespaidÓgas. Izst‚dÁ apl˚koj‚m arÓ 17. gadsimt‚ Ernsta Glika tulkoto un izdoto BÓbeli, 18. un 19. gadsimt‚ izdotos Vec‚ Stendera un GarlÓba MerÌeÔa darbus u. c. ÕÓpsal‚, KeramiÌu izst‚˛u z‚lÁ, priec‚j‚mies par Imanta ZiedoÚa, J‚Úa Petera, ¬rijas Elksnes un citu rakstnieku darbiem m‚ksliniecisk‚ gr‚matiesÁjum‚. Bet izst‚˛u z‚lÁ ìLatvijaî, kur bija atainots gr‚matniecÓbas ceÔ Latvij‚ no pirms‚kumiem lÓdz 20. gadsimta astoÚdesmito gadu beig‚m, Ópau vÁrÓbu veltÓj‚m 20. gadsimta 20.ñ 40. gados izdotaj‚m gr‚mat‚m. 1988. gada nogalÁ brauc‚m uz izst‚di Latvijas VÁstures muzej‚ ìLatvija starp diviem pasaules kariemî. Visi Ós vÁrtÓg‚s ekspozÓcijas stendi bija p‚rdomas rosinoi, jo daudz no tur redzÁt‚ skatÓj‚m pirmo reizi. VÁl‚k lÓdzÓgu izst‚di atkl‚ja arÓ Daugavpils NovadpÁtniecÓbas un m‚kslas muzej‚. 1988. gad‚ apmeklÁj‚m M‚ras Z‚lÓtes un Zigmara LiepiÚa rokoperas ìL‚ËplÁsisî uzvedumu RÓgas Sporta manÁ˛‚. Bij‚m starp tiem 18000 saj˚smin‚tajiem skatÓt‚jiem un klausÓt‚jiem, kuriem laimÁj‚s redzÁt un dzirdÁt latvieu tautu modinoo grandiozo uzvedumu. Liekas, vÁl tagad, aizverot acis, var saklausÓt J‚Úa SproÏa ñ Lielv‚rda dzied‚jumu par latvju zemi, kura vaÔ‚ st‚v, ìkrustaceÔiem pienaglota, krustavÁjiem caurvÁjotaî. Bet koris piebalso: ìUz krustceÔiem 35


mazs bÁrniÚ. T‚ m˚su brÓvÓba. T‚ m˚su brÓvÓba. Uz krustceÔiem mazs bÁrniÚ.î Bij‚m arÓ Visp‚rÓgo Latvieu dziesmu un deju svÁtku koncertu klausÓt‚ji un skatÓt‚ji, piedalÓj‚mies ìBaltica 88î koncert‚ OgrÁ, apmeklÁj‚m arÓ da˛as te‚tra izr‚des Nacion‚laj‚ te‚trÓ. Iespaidi no redzÁt‚ un dzirdÁt‚ bija neaprakst‚mi. Bij‚m kop‚ ñ kop‚ ar citiem, kop‚ ar Latviju. Latvijas Pedagogu biedrÓba rÓkoja interesantus pas‚kumus, piemÁram, pedagogu dinastiju apzin‚anu un Latgales novada pedagogu dinastiju salidojumu DaugavpilÓ, k‚ arÓ organizÁja augstskolu jauno docÁt‚ju saietus RÓg‚ un cit‚s pilsÁt‚s. DPI izdev‚s apzin‚t Bodrovu, GaliÚu, Mur‚nu un PodiÚu pedagogu dinastijas. 1990. gada febru‚rÓ Daugavpils rajona kult˚ras nam‚ varÁja iepazÓties arÓ ar Sli‚niem no Balvu rajona, JakovÔeviem no Dagdas, œeonoviËiem no PreiÔiem u. c. Bija apzin‚tas pat t‚das pedagogu dinastijas, kuru kopÓgais pedagoÏiskais st‚˛s sniedz‚s vair‚kos simtos gadu. Interesanti bija augstskolu jauno docÁt‚ju saieti. PiemÁram, 1990. gada augusta pas‚kum‚ RÓg‚, M‚kslas darbinieku nam‚ tik‚s LU, RÓgas Tehnisk‚s universit‚tes, Latvijas LauksaimniecÓbas akadÁmijas un DPI docÁt‚ji. Katrs saieta viesis saÚÁma J‚Úa JaunsudrabiÚa gr‚matas ìPiemini Latviju!î suvenÓrizdevumu ar latvieu m‚kslinieku ilustr‚cij‚m. Saiet‚ kop‚ ar jaunajiem docÁt‚jiem piedalÓj‚s LR izglÓtÓbas ministra pirmais vietnieks Ilgvars Forands, Rihards KondratoviËs (LU), Ivars KnÁts (RTU), Ludis PÁks (LLA), filosofs Vilnis ZariÚ (LU), pedagoÏe Ausma –pona (LU), skolot‚js Pauls BÁrzkalns (»ik‚ga, ASV) un Jozefs Helds (TÓbingena, V‚cija). ViÚu uzrunas un lekcijas bija domu rosinoas. Profesore Aina Blinkena (tagad LZA akadÁmiÌe) un docente Dace Markus (tagad LZA akadÁmiÌe, RPIVA rektore, profesore, Dr. habil. philol.) kop‚ ar kl‚tesoajiem debatÁja par valodniecÓbas problÁm‚m, bet Ziemeru folkloras kopa no ZiemeÔvidzemes demonstrÁja savu izrunu un m‚cÓja saieta dalÓbniekiem spÁles un rotaÔas. Saieta dalÓbnieki apmeklÁja ZA Fizikas instit˚tu SalaspilÓ, kur profesors Elm‚rs Bl˚ms (tagad LZA akadÁmiÌis) un viÚa kolÁÏi LeonÓds Gorbunovs, Juris Zommers un UÏis Labucis iepazÓstin‚ja ar laboratorij‚m un to aprÓkojumu, bet da˛as stundas vÁl‚k M‚ra BÁtiÚa un UÏa Kr˚zes vadÓb‚ tika iepazÓts Salaspils atomreaktors. 36


Savuk‚rt 1991. gada rudenÓ Latvijas augstskolu jaunie docÁt‚ji tik‚s DaugavpilÓ. ViÚi iepazina DPI un Daugavpili. SaÚemot speci‚las atÔaujas, apmeklÁja arÓ vienu no interesant‚kajiem Daugavpils t˚risma objektiem ñ Daugavpils cietokni, kur docentes Genovefas Barkovskas vadÓb‚ iepazina t‚ vÁsturi un arhitekt˚ras ansambÔus. Saistoa bija tikan‚s ar Daugavpils jaunajiem keramiÌiem. PÁc tam saieta dalÓbnieku ceÔ veda pa zelt‚ tÁrpto rudenÓgo Augzemi, kur Leo Truk‚na vadÓb‚ skatÓja RaiÚa u. c. dzÓves vietas un da˛‚dus dabas, vÁstures un kult˚ras pieminekÔus. EglainÁ pensionÁt‚s skolot‚jas, novadpÁtnieces Olgas Sp˚les vadÓb‚ jaunie pedagogi iepazina Gotharda FrÓdriha Stendera muzeja ekspozÓciju: Stenderu dzimtas koku, viÚa gr‚matas, izdotas 18. gadsimt‚, to faksimilizdevumus u. c. muzeja ekspon‚tus. Pas‚kuma noslÁgum‚ Jura Soma u. c. vadÓb‚ tika izstaig‚ta Pilskalnes SiguldiÚa.

Latvijas augstskolu jauno docÁt‚ju saieta dalÓbnieki EglainÁ pie piemiÚas akmens Gothardam FrÓdriham Stenderam (tÁlnieks Indulis Folkmanis) 1991. gad‚. Pirmaj‚ rind‚ (no kreis‚s) pirmais ñ Ainars Felcis, otr‚ ñ Ilze Onzule, pÁdÁjais ñ Leo Truk‚ns. Otraj‚ rind‚ (no kreis‚s) treais ñ Juris Soms, ceturtais ñ ZigfrÓds Jezerskis, piektais ñ Linards Onzulis, sest‚ ñ Eleonora TerÁzija Vaivode, septÓt‚ ñ Olga Sp˚le, astot‚ ñ Ausma –pona, divpadsmit‚ ñ Eridiana OÔehnoviËa, piecpadsmit‚ ñ Aina »aplinska. PÁdÁj‚ rind‚ (pa labi) pirmais no lab‚s ñ Andris Kup‚ns, otrais ñ Henrihs Soms 37


J‚saka, ka jauno docÁt‚ju saietos da˛‚d‚s Latvijas augstskol‚s un Latvijas viet‚s to dalÓbnieki guva daudz vÁrtÓgas inform‚cijas un starp da˛‚du augstskolu m‚cÓbspÁkiem veidoj‚s radoa sadarbÓba. –ajos saietos es pati iepazinos ar Ainu »aplinsku, Baibu un Ainaru FelËiem, IrÁnu Salenieci, Ritu Samuu u. c. 1989. gad‚ Latvijas Pedagogu biedrÓbas DPI nodaÔas prezidijs iedibin‚ja divas prÁmijas: biju‚ DPI direktora Kria GramaÚa prÁmiju par lab‚ko studentu zin‚tnisko darbu un Valerijas Seiles prÁmiju par lab‚ko DPI pasniedzÁju zin‚tniski metodisko darbu. Pirmo K. GramaÚa prÁmiju un Latvijas Pedagogu biedrÓbas Goda rakstu saÚÁma DPI BioloÏijas un ÌÓmijas fakult‚tes absolvente Inta Laurena par diplomdarbu, kas bija veltÓts galvas smadzeÚu uzb˚ves un funkciju m‚cÓanas metodikai skol‚ (darba zin‚tnisk‚ vadÓt‚ja ñ docente ZigrÓda ¬boliÚa). ArÓ otr‚s vietas ieguvÁja ñ Ina Brizga ñ bija Z. ¬boliÚas audzÁkne. Treo vietu ieguva BioloÏijas un ÌÓmijas fakult‚tes absolvents Sergejs Maslovs. Gadu vÁl‚k par K. GramaÚa prÁmijas laure‚ti kÔuva DPI VÁstures nodaÔas absolvente Rita Zeile. Par DPI pasniedzÁju zin‚tniski metodisko darbu V. Seiles pirm‚ konkursa pedagoÏij‚ un visp‚rizglÓtojoo skolu un augstskolu m‚cÓbu priekmetu metodik‚s pirm‚s vietas ieguvÁju kÔuva Algebras un Ïeometrijas katedras katedras docents –eftelis MiheloviËs par darbu komplektu ìDal‚mÓbas teorija veselo skaitÔu gredzen‚î, ìKongruenËu teorija ar aritmÁtiskiem pielietojumiemî, ìMetodiskie nor‚dÓjumi valsts eks‚mena izvÁlÁtiem jaut‚jumiem algebr‚î. PrÁmijas apmÁrs bija 100 rubÔu. –. MiheloviËs naudu p‚rskaitÓja k‚d‚ bÁrnu palÓdzÓbas fond‚. 1989. gad‚ –efteli MiheloviËu un viÚa Ïimeni iepazinu arÓ personiski. –. MiheloviËs iepazÓstin‚ja mani ar savu bibliotÁku, ar paa sacerÁtajiem dzejoÔiem un uzrakstÓja paironisku ìatskaitiî par pÁdÁjo desmitgadi. 1989. gad‚ –. MiheloviËu priecÁja sabiedrÓbas demokratiz‚cijas ideja, k‚ arÓ hum‚nisma ide‚li, it Ópai pedagoÏisk‚s sadarbÓbas un izglÓtÓbas humaniz‚cijas ideja. ìAtskaitÁî viÚ piebilda: ìEsmu priecÓgs, ka nodzÓvoju lÓdz b˚tisk‚m izmaiÚ‚m sabiedrÓb‚î. Par savu devÓzi –. MiheloviËs uzskatÓja: ìDarbs ir dzÓves dvÁsele.î PiebildÓu, ka 1996. gad‚, jau pÁc profesora –efteÔa MiheloviËa n‚ves, sadarbÓb‚ ar Sorosa7 fondu tika izdota –. MiheloviËa gr‚mata ìSkaitÔu teorijaî. Veneranda SpriÚÏe un Agnis And˛‚ns nor‚da, ka is darbs dom‚ts erudÓtam lasÓt‚jam, kam ir priekzin‚anas skaitÔu teorijas jaut‚jumos. Tagad –. MiheloviËa gr‚mata ìSkaitÔu teorijaî 38


pieejama arÓ PDF form‚t‚ un, k‚ nor‚da LU Fizikas un matem‚tikas fakult‚tes vort‚ls, pieder pie popul‚r‚kajiem m‚cÓbu materi‚liem. Otro vietu V. Seiles konkurs‚ ieguva DPI ÕÓmijas katedras vec‚k‚ pasniedzÁja Anastasija Antropa un DPI absolvente, RÓgas Tehnisk‚s universit‚tes Daugavpils fili‚les laborante Ija Ivanova par pÁtÓjumu, veltÓtu ÌÓmiskajam eksperimentam skol‚. Autores saÚÁma Pedagogu biedrÓbas Goda rakstu, bet A. Antropa ñ t˚risma ceÔazÓmi uz Kalugu. Treo vietu par darbu komplektu matem‚tik‚ ieguva Matem‚tisk‚s analÓzes katedras vadÓt‚js, docents VjaËeslavs Starcevs (tagad asociÁtais profesors). V. Starcevs saÚÁma Pedagogu biedrÓbas Goda rakstu un t˚risma ceÔazÓmi uz Maskavu. J‚piebilst, ka A. Antropa un V. Starcevs sekmÓgi piedalÓj‚s arÓ n‚kamajos V. Seiles prÁmiju konkursos. Godalgoto vid˚ bija arÓ Krievu un aizrobe˛u literat˚ras katedras docents, tagad profesors Fjodors Fjodorovs, Inform‚tikas, skaitÔoanas tehnikas un tehnisko m‚cÓbu lÓdzekÔu katedras vadÓt‚js Sergejs HiÔÌeviËs, Bot‚nikas un bioloÏijas m‚cÓanas metodikas katedras profesors LeonÓds Keir‚ns u. c. Jau 1988. gad‚ s‚k‚m gatavoties DVSI direktores 1923.ñ1940. gad‚, ievÁrojam‚s pedagoÏes Valerijas Seiles 100-gades svinÓb‚m 1991. gad‚. S‚k‚s intensÓvs darbs arhÓvos, bibliotÁk‚s un muzejos. PÁtot Valerijas Seiles dzÓves g‚jumu, esmu sask‚rusies gan ar klaju ignoranci un pretdarbÓbu, gan sirsnÓbu un iej˚tÓbu. Labus v‚rdus gribÁtos veltÓt Latvijas Nacion‚l‚s bibliotÁkas Reto gr‚matu un rokrakstu zin‚tnisk‚s nodaÔas kolektÓvam. Aleksejs ApÓnis (25.03.1926.ñ 10.12.2004.) bija tas cilvÁks, kur izgl‚ba no boj‚ejas un bibliotÁkas fondos saglab‚ja Latgalieu Skolot‚ju savienÓbas (Latgalieu Skolot‚ju centr‚l‚s biedrÓbas) arhÓvu, bet Ós paas nodaÔas darbinieces Guna Kr˚miÚa un Silvija –iko man palÓdzÁja arhÓva materi‚lu apg˚t. Valerijas Seiles dzÓves g‚jumu un viÚas ieguldÓjumu izglÓtÓb‚ un pedagoÏij‚ palÓdzÁja pÁtÓt Valerijas Seiles tuvinieki: Lucija Kovalenko, Anna Seile un JanÓna Berezina; Valerijas Seiles audzÁknes: AntoÚina KumpiÚa un Elga Sakse; Valerijas Seiles kolÁÏe ñ profesore, Dr. habil. paed. Antonija Karule (30.04.1921.ñ20.12.2001.), fotogr‚fs Aleksandrs KovaÔovs-Krivonosovs (06.04.1938.ñ06.09.2005.) u. c. Lucija Kovalenko iepazÓstin‚ja ar V. Seiles dzimto pusi un uzrakstÓja atmiÚas par viÚu. Augst‚k‚s Padomes, tagad arÓ Saeimas, deput‚te Anna Seile atrada da˛us interesantus materi‚lus Latvijas Nacion‚laj‚ 39


bibliotÁk‚. JanÓna Berezina atÔ‚va izmantot unik‚lus fotouzÚÁmumus, AntoÚina KumpiÚa un Elga Sakse apkopoja savas atmiÚas par V. Seili. Profesore Antonija Karule izvÁrtÁja V. Seiles devumu tautas izglÓtÓb‚ un pedagoÏij‚. NenovÁrtÁjumu ieguldÓjumu Valerijas Seiles piemiÚas saglab‚an‚ deva Aleksandrs KovaÔovs-Krivonosovs. ViÚ piedalÓj‚s m˚su rÓkotajos pas‚kumos un popularizÁja tos presÁ. A. KovaÔovs-Krivonosovs palÓdzÁja veidot fotoizst‚di par V. Seili un Valerijai Seilei veltÓto ìActa Latgalicaî 12. sÁjumu. Lai gan rakstu kr‚juma ìActa Latgalicaî 12. sÁjums izn‚ca 2002. gada novembrÓ, to sagatavoj‚m jau 1991. gad‚. Atceros, ka k‚d‚ aukst‚ 1991. gada ziemas dien‚, barik‚˛u laik‚, mÁs ar A. KovaÔovuKrivonosovu dev‚mies uz Latvijas Nacion‚l‚s bibliotÁkas Periodisko izdevumu lasÓtavu RÓg‚, Anglik‚Úu iel‚, lai p‚rfotografÁtu V. Seiles rakstus. Tekstus no A. KovaÔova-Krivonosova izgatavotaj‚m fotogr‚fij‚m ar rakst‚mmaÓnu p‚rrakstÓja L˚cija SurmaËa, jo toreiz DPI datoru bija Ôoti maz. Par Valeriju Seili ir uzrakstÓts daudz. TaËu neb˚t ne viss, jo daÔa materi‚lu no minÁt‚ arhÓva ir pazudui (apzin‚ti izÚemti?). Ceru, ka ar laiku jaunas pÁtnieku paaudzes vÁlreiz r˚pÓgi izvÁrtÁs os materi‚lus un, iespÁjams, atradÓs citus, vÁl nezin‚mus materi‚lus.

Valerijas Seiles simtgades svinÓbu laik‚ viÚas novadnieku ñ gleznot‚jas Gundegas Ranc‚nes un koktÁlnieka Antona Ranc‚na darbu izst‚des atkl‚an‚ Daugavpils te‚trÓ 1991. gada 22. maij‚. No kreis‚s: Maka‚nu 9-gadÓg‚s skolas direktore L˚cija Ranc‚ne, gleznot‚ja Gundega Ranc‚ne, koktÁlnieks Antons Ranc‚ns, Eleonora TerÁzija Vaivode un te‚tra direktors J‚nis fiugovs 40


Valerijas Seiles simtgades svinÓbu pas‚kumos 1991. gada 22.ñ 26. maij‚ piedalÓj‚s DPI un Latvijas Universit‚tes m‚cÓbspÁki, k‚ arÓ citu iest‚˛u un sabiedrisko organiz‚ciju p‚rst‚vji no Daugavpils pilsÁtas un rajona Kult˚ras nodaÔas, Daugavpils Latvieu biedrÓbas, Latvijas Kult˚ras fonda Daugavpils nodaÔas, Latvijas Pedagogu biedrÓbas. SvinÓgie pas‚kumi notika Bebrenes vidusskol‚, Daugavpils 1. un 12. vidusskol‚, Kr‚slavas 1. vidusskol‚, Maka‚nu 9-gadÓgaj‚ skol‚, RÁzeknes 1. un 5. vidusskol‚, –poÏu vidusskol‚, Vaboles vidusskol‚, DPI, Daugavpils NovadpÁtniecÓbas un m‚kslas muzej‚, Daugavpils te‚trÓ, Sv. PÁtera baznÓc‚ un Daugavpils KatoÔu kapos. J‚uzsver, ka Valerijas Seiles 100-gades pas‚kumu rÓkoan‚ lielu atbalstu saÚÁm‚m no DPI rektora, profesora OÔega Ro˛destvenska. ViÚa padarÓtais bija it k‚ neman‚ms, bet ar rektora g‚dÓbu tika noslÁgti lÓgumi ar m‚ksliniekiem: LeonÓdu BauÔinu (22.05.1945.ñ02.06.2002.), Vladimiru Ivanovu (23.06.1951.ñ25.08.2002.), Juriju MaÔinovski, Ivo Folkmani un fotogr‚fu A. KovaÔovu-Krivonosovu. –o cilvÁku padarÓtais bija nozÓmÓgs un paliekos: tika uzgleznots V. Seiles portrets, izgatavotas V. Seiles piemiÚas medaÔas, izkalta V. Seiles piemiÚas pl‚ksne un noformÁta V. Seiles 100-gadei veltÓt‚ fotoizst‚de.

DPI 70 gadu jubilejas svinÓbu atkl‚an‚ 1991. gada 15. novembrÓ. Prezidij‚ no kreis‚s: m‚cÓbu prorektors J‚nis Gavars, rektors OÔegs Ro˛destveskis un Latvijas Pedagogu biedrÓbas DPI nodaÔas prezidija prieksÁdÁt‚ja Eleonora TerÁzija Vaivode

AktÓvi svinÓgajos pas‚kumos iesaistÓj‚s DPI docÁt‚ji: Zaiga Ikere, LeonÓds Keir‚ns, Eleonora LaudiÚa, DelfÓne Magazniece, Ilga SalÓte, Ludmila TimoËenko u. c., DPI muzeja vadÓt‚ja Rita Samua u. c. 41


I. SalÓtes vadÓb‚ studenti organizÁja pÁcpusdienu ìDaugavpils skolas gadsimtu mij‚î, ko atzinÓgi novÁrtÁja LU m‚cÓbspÁki, R. Samua izveidoja V. Seiles piemiÚas st˚rÓti, docente L. TimoËenko kop‚ ar studentiem iek‚rtoja 700 ‚beËu izst‚di, bet ekspozÓciju palÓdzÁja izvÁrtÁt cits ‚beËu kolekcion‚rs Juris Cibulis. Da˛‚du aktivit‚u bija daudz. SvarÓg‚kais, ka ajos pas‚kumos daudzi DPI docÁt‚ji piedalÓj‚s ar lielu interesi un nereti ar savu radoo attieksmi jubilejas pas‚kumu scen‚rij‚ ieviesa patÓkamas korekcijas. No V. Seiles dzimtajiem Maka‚niem tika atvests bÁrziÚ, ko vÁl‚k izmantoj‚m te‚tra skatuves noformÁan‚; bet, braucot no Kr‚slavas, docente E. LaudiÚa gr‚vmal‚ sapl˚ca neaizmirstulÓtes, kas kalpoja k‚ vÁr‚ Úemams simbols DPI aktu z‚les un te‚tra skatuves noformÁan‚. PiebildÓu, ka V. Seiles 100-gades pas‚kum‚ par Valerijas Seiles konkursa prÁmijas laure‚tiem kÔuva DPI docÁt‚ji: LeonÓds CileviËs, Zaiga Ikere, Lija Levit‚ne, J‚nis Pokulis, Aleksandrs Semjonovs, Olga –ostaka un Ludmila TimoËenko. ViÚi saÚÁma ne tikai Pedagogu biedrÓbas Goda rakstus, bet arÓ V. Seiles piemiÚas medaÔas. T‚ laika noskaÚu lai izsaka v‚rdi no 1990. gada febru‚ra vid˚ ViÔÚ‚ notikuaj‚ Baltijas republiku pedagogu zin‚tniski praktiskaj‚ konferencÁ ìSkolot‚js un laiksî pieÚemt‚ Aicin‚juma: ìD‚rgie kolÁÏi! MÁs dzÓvojam vÁsturisk‚ laikposm‚, kad atdzimst Baltijas tautas, kas atbrÓvoju‚s no personÓbas kulta ˛Úaugiem un stagn‚cijas spÓlÁm. M˚su tautas tiecas pÁc brÓvÓbas un neatkarÓbas, publiski pau˛ savu apÚÁmÓbu atjaunot vÁsturisko taisnÓgumu. [..] M˚su pien‚kums ir visnotaÔ apvienot p˚liÚus, lai skol‚s atgrieztos nacion‚l‚ paapziÚa, tautas para˛as, ticÓba un svÁtuma izpratne. Lai ˛ÁlsirdÓba, cildenums un skaistums mums palÓdz uzvarÁt vienaldzÓbu un nepatiku, bet nor‚dÓjumu, aizliegumu un komandu viet‚ lai st‚jas mÓlestÓba pret bÁrniem, skolas un Ïimenes sadarbÓba, patiesi gudra pedagoÏija. Stiprin‚dami Ïimenes, skolas un sabiedrÓbas vienotÓbu, pÁc b˚tÓbas atgriezÓsimies pie viena no m˚su pamatuzdevumiem ñ jaun‚s paaudzes vispusÓgas attÓstÓanas un izglÓtoanas, lai to sagatavotu apzinÓgai patst‚vÓgai dzÓvei. [..]î8

42


VII PÁc traÏiskajiem notikumiem ViÔÚ‚ 1991. gada 12. janv‚ra naktÓ, kad g‚ja boj‚ 14 un tika ievainoti 110 civiliedzÓvot‚ji, RÓg‚ 13. janv‚rÓ s‚k‚s barik‚˛u laiks. Tiei aj‚ laik‚ uzzin‚ju, ka, iespÁjams, doos uz konferenci MinsterÁ. Tolaik o ziÚu uztvÁru ar lielu neticÓbu. P‚ris mÁneus vÁl‚k kop‚ ar kolÁÏiem, docentiem J‚ni Jauju (03.06.1954.ñ28.02.2007.) un Art˚ru PriedÓti piedalÓj‚mies konferencÁ ìLatvieu augstskola MinsterÁ ñ 1991î9, kas sniedza jaunu redzÁjumu par augst‚k‚s izglÓtÓbas m‚cÓbu iest‚dÁm cit‚s Eiropas valstÓs. Latvijas augst‚ko m‚cÓbu iest‚˛u docÁt‚ju grupu vadÓja toreizÁjais izglÓtÓbas ministrs Andris Piebalgs ñ tagadÁjais Eiropas komisijas loceklis, EnerÏÁtikas komis‚rs. Toreiz konferences atkl‚anas akta run‚ viÚ teica: ìMums j‚dara viss, lai pietuvin‚tu brÓvÓbas laika atn‚kanu Latvij‚.î

Docenti J‚nis Jauja un Eleonora TerÁzija Vaivode viesos pie dzejnieka Alberta SpoÏa MinsterÁ (V‚cija) 1991. gada treaj‚s Lieldien‚s

MinsterÁ iepazinos ar Minsteres Latvieu Ïimn‚zijas bioloÏijas skolot‚ju Rolandu LappuÌi (viÚam ir fizioloÏijas maÏistra gr‚ds un doktora gr‚ds neirozin‚tnÁs) ñ tagadÁjo LR ‚rk‚rtÁjo un pilnvaroto vÁstnieku Francijas Republik‚, nerezidÁjoo LR ‚rk‚rtÁjo un pilnvaroto vÁstnieku Andoras FirstistÁ un nerezidÁjoo LR ‚rk‚rtÁjo un pilnvaroto vÁstnieku Marokas KaralistÁ. R. LappuÌe iepazÓstin‚ja ar bioloÏijas kabinetu, m‚cÓbu programm‚m un gr‚mat‚m, paa sast‚dÓtajiem skolÁnu p‚rbaudes darbiem. Toreiz viÚa vadÓb‚ Minsteres Ïimn‚zijas skolÁni bioloÏiju apguva pÁc jaun‚k‚s franËu m‚cÓbu literat˚43


ras. Latvij‚ izdot‚s m‚cÓbgr‚matas, toreiz tulkotas no krievu valodas, neskartas gulÁja plaukt‚. MinsterÁ varÁja apbrÓnot Egila Levita fenomen‚l‚s zin‚anas jurisprudencÁ un t‚s vÁsturÁ. Dr. h. c., Ass. iur., Dipl. pol. E. Levits pareiz ir Eiropas kopienas tiesas tiesnesis Luksemburg‚. Siltas atmiÚas ir palikuas nu jau par aizsaulÁ aizg‚juo profesori, Zviedrijas Karalisk‚s Humanit‚ro Zin‚tÚu akadÁmijas locekli, LZA ‚rzemju locekli, filoloÏijas doktori Veltu R˚Ìi-DraviÚu (25.01.1917.ñ 07.05.2003.) u. c. MÁs iepazin‚m Minsteres un BrÁmenes Universit‚tes, to m‚cÓbu telpas ar visjaun‚ko aprÓkojumu, modern‚s bibliotÁkas, kolÁÏus no Óm m‚cÓbu iest‚dÁm, k‚ arÓ kolÁÏus no Latvijas m‚cÓbu iest‚dÁm, piemÁram, SkaidrÓti Lasmani un Leonu Gabrielu Taiv‚nu no RÓgas, AlÓdu SamusÁviËu no Liep‚jas u. c. RedzÁt‚s universit‚u m‚cÓbu telpas bija gaias, mÁbeles ñ modernas, aprÓkojums atbilstos vajadzÓb‚m: liel‚ amfite‚trÓ ñ slÓdoas vair‚kst‚vu t‚feles un modernas projekcijas iek‚rtas; neliel‚ laboratorij‚, kas paredzÁta 3ñ4 studentu grupu darbam ñ atbilstos, individu‚lu un grupu darbu veicinos iek‚rtojums. P‚rsteidza redzÁtais bibliotÁk‚s. Visvair‚k ñ daudzie datori bibliogr‚fijas nodaÔ‚s, brÓv‚ pieeja gr‚mat‚m plauktos, neierobe˛ot‚s nepiecieamo materi‚lu kopÁanas iespÁjas lasÓt‚jam paam (vajadzÓga tikai kredÓtkarte vai sÓknauda), k‚ arÓ iespÁja ieg˚t jaun‚k‚s literat˚ras anotÁtu sarakstu par interesÁjou tÁmu. P‚rsteidza speci‚li iek‚rtot‚s relaks‚cijas vietas bibliotÁkas apmeklÁt‚jiem. PriecÁja Rietumv‚cijas katra st˚rÓa sakoptÓba, augstvÁrtÓgais dizains ik uz soÔa, autovadÓt‚ju kult˚ra un smaidoie cilvÁki.

VIII Tas bija s‚kums. VÁl bija rosinos darbs programm‚ Tempus10 ñ 1 (S-JEP-4854-92). 1990. gada 18. august‚ RÓg‚ atkl‚ja D‚nijas Kult˚ras instit˚tu (DKI). DKI dibin‚anu finansi‚li atbalstÓja ne tikai D‚nija, bet arÓ Latvija. Laikraksts ìPolitikenî uzs‚ka ziedojumu v‚kanu, k‚ rezult‚44


t‚ tika saziedoti 1,8 miljoni d‚Úu kronu, savuk‚rt Latvijas Rakstnieku savienÓba J‚Úa Petera vadÓb‚ sav‚ca 60000 rubÔus. Par DKI direktori kÔuva Rikke Helms (piebildÓu, ka viÚa ir apbalvota ar barik‚˛u dalÓbnieka piemiÚas zÓmi). LÓdz D‚nijas Karalistes vÁstniecÓbas darbÓbas uzs‚kanai Latvij‚ 1992. gad‚ DKI bija nozÓmÓga tikan‚s vieta gan latvieu, gan d‚Úu politiÌiem un kult˚ras darbiniekiem. DKI bija arÓ d‚Úu preses un citu mÁdiju centrs, kas informÁja sabiedrÓbu par Tautas frontes aktivit‚tÁm. DKI rÓkoja d‚Úu valodas kursus, uz D‚nijas tautskol‚m s˚tÓja pirmos latvieu studentus. 1990. gada rudenÓ RÓg‚, ZinÓbu nam‚ (tagad ñ RÓgas Sv. Trij‚dÓbas pareizticÓgo katedr‚le), bija iek‚rtota izst‚de ìTautas apgaismÓba un pieauguo m‚cÓbas D‚nij‚î. Taj‚ varÁja g˚t plau ieskatu par Nikolaju Frederiku Severinu Gruntvigu (1783ñ1872) ñ tautas apgaismÓbas vÁsturisko ciltstÁvu ñ un par tautskolu veidiem, to darbÓbas principiem. Daudz iespÁju rad‚s, s‚kot ar laiku, kad Latvijas Republika atguva savu neatkarÓbu. Bijuais D‚nijas ¬rlietu ministrs Uffe Ellemans Jensens nodibin‚ja ìDemokr‚tijas Fonduî. –Ó fonda mÁrÌis bija veicin‚t demokr‚tijas tradÓciju iesakÚoanos un cilvÁktiesÓbu ievÁroanu virknÁ valstu, taj‚ skait‚ arÓ Austrumeiropas valstÓs. Pateicoties im fondam, ir notikui neskait‚mi apmaiÚas un studiju braucieni, kuros piedalÓj‚s da˛‚du profesiju p‚rst‚vji no Baltijas valstÓm. Sk. internet‚ (2006.25.06.) http://www.dki.lv/lv/pardki dkiriga.php. Darbu programm‚ Tempus ñ 1 ìSkolot‚ju sagatavoanas pilnveidoana un izglÓtÓbas problÁmu apsprieana Latvij‚î, kur‚ piedalÓj‚s D‚nijas, Apvienot‚s Karalistes un Zviedrijas augstskolas, LU PedagoÏijas fakult‚te, IzglÓtÓbas attÓstÓbas instit˚ts, RÓgas PedagoÏijas un izglÓtÓbas vadÓbas augstskola, DPI, Latvijas Sporta pedagoÏijas akadÁmija, RÁzeknes Skolot‚ju instit˚ts un Liep‚jas PedagoÏiskais instit˚ts, uzs‚k‚m 1992. gad‚. Projekta mÁrÌis bija uzlabot skolot‚ju sagatavoanu: pilnveidot m‚cÓbu pl‚nus, m‚cÓbu materi‚lus un m‚cÓbu metodes, kas aktivizÁtu studentus un veicin‚tu to demokr‚tisku lÓdzdalÓbu, sekmÁtu izglÓtÓbas problÁmu apsprieanu. RÓg‚, DaugavpilÓ un citur viesoj‚s vieslektori no D‚nijas: Ebbe Vestergards, Leifs Tvillums un Speta Henriksena. ViÚi iepazÓstin‚ja 45


ar skolot‚ja funkcij‚m demokr‚tisk‚ izglÓtÓbas sistÁm‚, kur skolot‚js ir skolÁna partneris un padomdevÁjs, kur palÓdz skolÁniem aktÓvi darboties, meklÁjot un atrodot pareizos risin‚jumus paam. UzsvÁra, ka galvenais demokr‚tisk‚ izglÓtÓbas sistÁm‚ ir skolÁniem veidot prasmes, k‚ ieg˚t zin‚anas. Demokr‚tisk‚ izglÓtÓbas sistÁm‚ skolÁniem j‚uzÚemas atbildÓba par m‚cÓanos, bet skolot‚jam ñ dubultatbildÓba: skolot‚ja uzdevums ir sagatavot skolÁnus arÓ dzÓvei demokr‚tisk‚ sabiedrÓb‚. Tempus ñ 1 daudz uzzin‚j‚m par d‚Úu skolot‚ju t‚l‚kizglÓtÓbu un paizglÓtÓbu, faktiski ñ m˚˛izglÓtÓbu, jo d‚Úu skolot‚ji m‚c‚s visu savu dzÓvi: sav‚ specialit‚tÁ, pedagoÏij‚ un psiholoÏij‚, komunik‚ciju prasmÁ, k‚ arÓ veido savu ìesî. AtmiÚ‚ palikui trÓs braucieni uz D‚niju un iepazÓan‚s ar d‚Úu pedagoÏiskaj‚m m‚cÓbu iest‚dÁm, visp‚rizglÓtojoaj‚m skol‚m, izglÓtÓbas sistÁmu kopum‚. Daudz no t‚, ko redzÁj‚m D‚nij‚ 1993.11 un 1995. gad‚, ir Óstenojies arÓ m˚su izglÓtÓbas sistÁm‚. M‚cÓj‚mies izprast, ar ko atÌiras d‚Úu un m˚su ikdiena, jo liel‚koties dzÓvoj‚m d‚Úu viesmÓlÓgaj‚s ÏimenÁs, skatÓj‚m Kopenh‚genu, Odensi, Skivi un citas vietas. Vis‚s aj‚s daudzveidÓgaj‚s aktivit‚tÁs d‚Úi m‚cÓja m˚s komunicÁt vienam ar otru, kolektÓv‚ risin‚t da˛‚das pedagoÏisk‚s problÁmas u. c. Ar cieÚu atceros m˚su nelielo kolektÓvu no DPI, kur‚ bija docÁt‚ji: IrÁna Kokina, Anita Pipere, Amandis PodiÚ, J‚nis Pokulis, Ilga SalÓte, Larisa Sardiko un Izabella SaviËenko. 2005. gad‚ d‚Úu kolÁÏi atkal viesoj‚s DaugavpilÓ, taËu oreiz, lai vÁrotu sava darba Óstenojumu Daugavpils Universit‚tes m‚cÓbu proces‚. Neapaub‚mi, viÚiem bija patÓkami vÁrot sasniegto DU. Vair‚k nek‚ desmit gadu laik‚ audzis DU materi‚lais nodroin‚jums un zin‚tniskais potenci‚ls, tiek pielietotas jaun‚k‚s m‚cÓbu metodes. Kop 1992. gada DPI, DPU un DU m‚cÓbspÁki un studenti aktÓvi piedal‚s starptautiskajos projektos. Ir pab˚ts daudz‚s pasaules valstÓs, g˚tas jaunas atziÚas, savuk‚rt m˚sÁj‚s, ne bez pan‚kumiem, popularizÁtas citur pasaulÁ.

46


IX Kop Latgales PÁtniecÓbas instit˚ta (LPI) organizÁanas Latvij‚ 1991. gada 7. decembrÓ biju t‚ biedre. 1991. gada 23. septembrÓ kop‚ ar citiem kolÁÏiem piedalÓjos arÓ Koordin‚cijas padomes darb‚, kur‚ apsprieda instit˚ta pagaidu stat˚tus, strukt˚ru, darbÓbas virzienus un ievÁlÁja LPI valdi 9 cilvÁku sast‚v‚. J‚piebilst, ka LPI ir LatgaÔu PÁtnÓceibys instituta, kas tika nodibin‚ts 1960. gada 2. august‚ MinhenÁ (V‚cija), darba turpin‚t‚js. ¬rzemÁs tika veikts ievÁrÓbas cienÓgs zin‚tnisk‚s pÁtniecÓbas darbs, zin‚tnisk‚s atziÚas apkopotas rakstu kr‚juma ìActa Latgalicaî 1.ñ 7. sÁjum‚. ìActa Latgalicaî pirmos septiÚus sÁjumus iepazinu tikai 1991. gad‚ Minsteres Latvieu Ïimn‚zijas bibliotÁk‚. Lasot emigr‚cij‚ izdoto ìActa Latgalicaî, apbrÓnoju da˛‚d‚s pasaules zemÁs mÓtoo latgalieu vÁlmi kopÓgi darboties, darboties n‚kamÓbai. ìActa Latgalicaî autori bija speci‚listi da˛‚d‚s zin‚tÚu nozarÁs, un viÚi ìcÁle gaism‚ lÓtas, kas agrÙk tyka n˚klus‚tas ñ nasaskanÁja ar nacional˚ politiku, jo zynÙtne brei˛am beja politikas kaÔpeib‚ ñ vairÙk voi mozÙkî. T‚ ìT‚vu Zemes kalendar‚ì 2006. gadam rakstÓja Alberts SpoÏis. PiedalÓjos ne tikai LPI dibin‚anas pas‚kum‚, bet arÓ vair‚k‚s LPI rÓkotaj‚s konferencÁs DaugavpilÓ, RÓg‚, RÁzeknÁ, JÁkabpilÓ un Ludz‚ un citos pas‚kumos. PiemÁram, 1992. gada 8.ñ11. august‚ piedalÓjos 1. Latgalieu kongres‚ RÁzeknÁ, biju ìActa Latgalicaî 8.ñ 12. sÁjuma redaktore (10.ñ12. sÁjuma atbildÓg‚ redaktore). Esmu str‚d‚jusi ar LPI vadÓt‚ju Amandi PodiÚu, zin‚tnisko sekret‚ri Genovefu Barkovsku, bibliotek‚ri Ãertr˚di Melikj‚ni, ìActa Latgalicaî atbildÓgo redaktoru LeonÓdu Keir‚nu, redkolÁÏijas locekÔiem: Genovefu Barkovsku, Annu Gavari, Lidiju Leikumu, Annu Ranc‚ni, Henrihu Somu; ar izdevniecÓbas ìSauleî, Latgales Kult˚ras Centra izdevniecÓbas un SIA ìMadonas poligr‚fistsî darbiniekiem u. c. PiedalÓdam‚s LPI konferencÁs un da˛k‚rt arÓ valdes sÁdÁs, apbrÓnoju LPI pirm‚ vadÓt‚ja, docenta, Dr. phys. Amanda PodiÚa prasmi str‚d‚t ar o tik daudzveidÓgo pÁtnieku kolektÓvu. Atg‚din‚u, ka 1998. gada s‚kum‚ Latgales PÁtniecÓbas instit˚t‚ bija 104 biedri, to skait‚ zin‚tnieki, augstskolu docÁt‚ji, skolot‚ji, muzeju un arhÓvu darbinieki un citi interesenti. 24 instit˚ta biedriem bija zin‚tniskais gr‚ds (astoÚi LPI biedri bija habilitÁtie doktori, 16 ñ doktori). 47


A. PodiÚ LPI valdes sÁdÁs un zin‚tniskaj‚s konferencÁs izteica gan savu kompetento viedokli, gan ieinteresÁti uzklausÓja kolÁÏu prieklikumus; vienmÁr bija atsaucÓgs, liekas, visu darÓja viegli. Gaisotni nopietnos pas‚kumos parasti vÁrsa dzÓvÓg‚ku, ÌiÔot humora dzirksti.

LPI zin‚tnisk‚ sekret‚re, Dr. hist. Genovefa Barkovska un LPI vadÓt‚js, Dr. phys. Amandis PodiÚ 8. zin‚tniskaj‚ konferencÁ PreiÔos 1999. gada 29. oktobrÓ

LPI zin‚tnisk‚ sekret‚re, docente, Dr. hist. Genovefa Barkovska, kura apveltÓta ar nenoliedzam‚m labas mened˛eres spÁj‚m, Óstenoja vissare˛ÏÓt‚ko ñ organizÁja zin‚tnisk‚s konferences: DaugavpilÓ (1. konferenci 1992. gada 29. maij‚; 2. konferenci 1993. gada 25.ñ26. j˚nij‚; 5. konferenci 1996. gada 6.ñ7. decembrÓ; 10. konferenci 2001. gada 28.ñ29. septembrÓ; 13. konferenci 2005. gada 4. novembrÓ; 14. konferenci 2006. gada 6.ñ7. decembrÓ); 3. konferenci JÁkabpilÓ 1994. gada 3.ñ4. j˚nij‚; 4. konferenci Balvos 1995. gada 3.ñ4. novembrÓ; 6. konferenci RÁzeknÁ 1997. gada 24.ñ25 oktobrÓ; 7. konferenci Ludz‚ 1998. gada 23.ñ24. oktobrÓ; 8. konferenci PreiÔos 1999. gada 29.ñ 30. oktobrÓ; 9. konferenci Kr‚slav‚ 2000. gada 27.ñ28. oktobrÓ; 11. konferenci LÓv‚nos 2003. gada 26.ñ27. septembrÓ; 12. konferenci Dagd‚ 2004. gada 8.ñ9. oktobrÓ. –ajos pas‚kumos notika ne tikai prieklasÓjumi, bet arÓ dievkalpojumi baznÓc‚s, ekskursijas, izst‚des, gr‚matu tirdzniecÓba u. c. G. Barkovska ar savu enerÏiju un darboties gribu aizr‚va un konsolidÁja citus. G. Barkovska uzturÁja un uztur sakarus ar ‚rzemju latvieiem, t‚dÁÔ konferencÁs nereti piedalÓj‚s ‚rzemju viesi, piemÁram, J‚nis Dimants, Anna Motiv‚ne, J‚zeps Motiv‚ns (01.01.1932.ñ16.03.1994.), 48


Antons Zal‚ns no ASV, Tadeus Puis‚ns (22.01.1918.ñ13.08.2006.) no Kan‚das, Aleksandrs “ikonovs (19.08.1918.ñ06.09.1995.) no Krievijas u. c. 2000. gada 18. janv‚rÓ, LÓv‚nos notika LPI vadoo darbinieku tikan‚s ar Valsts Prezidenti Vairu VÓÌi-Freibergu, lai informÁtu un apspriestu svarÓgas Latgales attÓstÓbas problÁmas. LPI 6. konferencÁ piedalÓj‚s toreizÁjais vides aizsardzÓbas un reÏion‚l‚s attÓstÓbas ministrs Anatolijs Gorbunovs, satiksmes ministrs Vilis Kritopans un Latvijas pavaldÓbu SavienÓbas prieksÁdÁt‚js Andris Jaunsleinis. Genovefa Barkovska un LPI bibliotek‚re Ãertr˚de Melikj‚ne (str‚d‚ja lÓdz 2000. gadam) r˚pÁj‚s par instit˚ta bibliotÁkas izveidi un kr‚jumu papildin‚anu. T‚s pirms‚kumi bija da˛‚du iest‚˛u, piemÁram, Kan‚das Daugavas Vanagu apvienÓbas, ìLatgaÔu S‚tasî (Minstere, V‚cija), RÓgas Metropolijas Romas KatoÔu k˚rijas d‚vin‚jumi. BibliotÁku papildin‚ja P. AleksandroviËa (ASV), J. GodÔevska (Kan‚da), V. Mick‚nes (25.03.1917.ñ11.08.1998., ASV), P. PuduÔa (29.12. 1906.ñ?, Sp‚nija), A. RubuÔa (ASV), A. SpoÏa (V‚cija), D. –Ìirmantes (ASV) u. c. gr‚matu d‚vin‚jumi. BibliotÁku atkl‚ja 1993. gada 26. maij‚. LPI veidojas arhÓvs, kur‚ ir V. Bark‚na, J. CibuÔska (19.10.1911.ñ 03.01.1997.), L. Latkovska (14.09.1905.ñ20.06.1991.), K. RuËa (04.12.1915.ñ02.04.2007.), J. –Ìirmanta (01.10.1906.ñ29.08.1992.) u. c. dienasgr‚matas un rokraksti. ArhivÁta sarakste ar ‚rzemju latgalieiem: N. V. Balabkinu, A. Dimanti, V. Mick‚ni, A. Rubuli, A, SpoÏi, D. –Ìirmanti, F. TeirumnÓku (15.09.1910.ñ05.06.2001.), K. Zenaiti u. c. 1991. gad‚ LPI uzs‚ka darbu pie zin‚tnisko rakstu kr‚juma ìActa Latgalicaî 8. sÁjuma izveides. PublicÁanai ìActa Latgalicaî savus rakstus iesniedza ‚rzemnieki, zin‚tnieki no Latvijas, arÓ mani kolÁÏi. ìActa Latgalicaî 8.ñ11. sÁjum‚ ievietoti Genovefas Barkovskas, ArvÓda Barevska, Antona Breidaka, PÁtera Evarta-Bundera, Aleksandra Ivanova, LeonÓda Keir‚na, Anatolija KuzÚecova, ValentÓnas Liepas, Valdas OzoliÚas, Olgas PeipiÚas, Henriha Soma un Josifa –teimana raksti. LPI zin‚tnisk‚ sekret‚re, docente, Dr. hist. Genovefa Barkovska ìActa Latgalicaî 9.ñ11. sÁjum‚ iepazÓstin‚ja ar LPI darbu. 49


Entomologs, docents, Dr. biol. ArvÓds Barevskis (tagad profesors) ìActa Latgalicaî 10. sÁjum‚ sniedza p‚rskatu par Latgales 110 viet‚s konstatÁtaj‚m vaboÔu sug‚m no adef‚go vaboÔu apakk‚rtas. K‚ ‚rk‚rtÓgi precÓzu un Ôoti principi‚lu cilvÁku atceros profesoru, Dr. habil philol. Antonu Breidaku (25.01.1932.ñ24.02.2002.). ViÚa raksts ìLatgalÓu raksteibys stabilizieonuos XX godu symta pyrmaj‚ tredaÔ‚î ir publicÁts ìActa Latgalicaî 11. sÁjum‚. Dendrologs, DU lektors, Mg. biol. PÁteris EvartsñBunders (tagad docents, Dr. biol.) ìActa Latgalicaî 11. sÁjum‚ iepazÓstin‚ja ar vÓtolu Ïints izplatÓbas pÁtÓjumiem LatgalÁ: sniedza vÓtolu Ïints sugu noteicÁju, vair‚ku nozÓmÓg‚ko sugu aprakstus, papildinot tos ar nor‚dÁm uz izplatÓbas are‚liem. Par rosinou vÁstures pÁtniekiem uzskat‚ms docentu, Dr. hist. Aleksandra Ivanova un Henriha Soma (tagad asociÁto profesoru) raksts ìIzpÁtes programma ìKompleks‚ avotu m‚cÓba un Latgales vÁstures datorizÁt‚ avotu b‚ze ìLatgales datiî: saturs, metodoloÏiskais pamatojums un historiogr‚fiskie koment‚riî. Rakstu noslÁdz plas literat˚ras saraksts, kas dod iespÁju ikvienam pÁtniekam atrast sev noderÓg‚ko avotu. Raksts publicÁts ìActa Latgalicaî 11. sÁjum‚. Profesors, Dr. habil. paed. LeonÓds Keir‚ns vair‚kos ìActa Latgalicaî izdevumos iepazÓstin‚ja ar garÓdznieka Kazimira RuËa (Mons. Casimiro RuËs, Dr. lur. can., Advocatus Rotalis) dzÓves ceÔu kara gados, g˚st‚ un emigr‚cij‚ It‚lij‚, BeÔÏij‚ u. c. Docents, Dr. philol. Anatolijs KuzÚecovs (tagad asociÁtais profesors) ìActa Latgalicaî 9. sÁjum‚ iepazÓstin‚ja ar vÁsturiskaj‚m liecÓb‚m par Dinaburgas ieÚemanu 1656. gad‚, bet docente, Dr. paed. ValentÓna Liepa (tagad asociÁt‚ profesore) ìActa Latgalicaî 11. sÁjum‚ analizÁja Daugavpils m‚kslinieku grupas sasniegumus 20. gadsimta 30. gados. Docente, Dr. chem. Valda OzoliÚa interesÁj‚s par zin‚tÚu vÁsturi Latvij‚. ìActa Latgalicaî 9. sÁjum‚ viÚa iepazÓstin‚ja ar LU un Krievijas augstskol‚s lÓdz 1940. gadam str‚d‚joiem docÁt‚jiem ñ daugavpilieiem ñ un pÁc 1940. gada ñ ar ‚rzemju augstskol‚s str‚d‚joiem. ViÚa rakstÓja par Nikolaju Balabkinu, Maksu Blohu, Nikodemu Boj‚ru, Erihu DÓlu, Jakovu Eidusu, Ernstu Felsbergu, Aleksandru MiÌeli Janeku, BroÚislavu Kokinu, Irmu Kvelbergu, PÁteri LaurinoviËu, Paulu Mincu, Aleksandru Novicki un Valdi Juri Zepu. ìActa Latgalicaî 10. sÁjum‚ ievietots V. OzoliÚas raksts ìDaugavpilietis PÁteris Bol50


aitis ñ pasaulslavens zin‚tnieks ÌÓmiÌisî. ìActa Latgalicaî 13. sÁjum‚ publicÁts viÚas raksts ìKosmisko procesu vÁsturisk‚ attÓstÓba ASV profesora Nikodema Boj‚ra skatÓjum‚î. SocioloÏe, lektore Olga PeipiÚa (tagad asociÁt‚ profesore, Dr. sc. soc.) ìActa Latgalicaî 10. sÁjum‚ sniedza p‚rskatu par iedzÓvot‚ju migr‚cijas procesiem LatgalÁ 20. gadsimta deviÚdesmitajos gados. Lektors, Dr. hist. Henrihs Soms (tagad asociÁtais profesors) ìActa Latgalicaî 8. sÁjum‚ rakstÓja par pirmo lauksaimniecÓbas biedrÓbu LatgalÁ, bet ìActa Latgalicaî 11. sÁjum‚ sniedza p‚rskatu par LPI zin‚tniski pÁtniecisko darbu 1991.ñ1997. gad‚. Profesors, Dr. hist. Josifs –teimans ìActa Latgalicaî 9. sÁjum‚ rakstÓja par dzÓves lÓmeni LatgalÁ 19. gadsimta beig‚s un 20. gadsimta s‚kum‚, bet 11. sÁjum‚ iztirz‚ja tematu ìBÓbele un katolicisms LatgalÁî. ìActa Latgalicaî nodaÔ‚ ìIn Memoriamî atcerÁj‚mies savus m˚˛Ób‚ aizg‚juos kolÁÏus: profesoru –efteli MiheloviËu (26.04.1909.ñ 21.11.1995.), bijuo studenti Ingu Petteri (15.08.1969.ñ04.06.1996.), docentus: J‚ni Gavaru (07.03.1934.ñ30.01.1997.) un Mihailu Bodrovu (19.01.1937.ñ15.08.1997.), asociÁtos profesorus Hariju Maravu (10.12.1935.ñ24.12.1999.) un JanÓnu Mordaovu (31.03.1945.ñ 29.03.2001.). ìActa Latgalicaî 13. sÁjum‚ ir ievietotas atceres par profesoru Antonu Breidaku (25.01.1932.ñ24.02.2002.) un docentu Bruno Jansonu (09.09.1932.ñ10.10.2003.). Darba gait‚ n‚c‚s str‚d‚t ar vair‚kiem liter‚rajiem redaktoriem. Godpr‚tÓgi savus pien‚kumus vienmÁr veica lektore, Mg. philol. Veronika Ru˛a un asociÁt‚ profesore, Dr. philol. Vilma –audiÚa. ìActa Latgalicaî 10. un 11. sÁjums tapa sadarbÓb‚ ar liter‚ro redaktori, DPI 1956. gada absolventi Annu Gavari (28.11.1934.ñ 29.11.2005.). Ar viÚu str‚d‚t bija viegli: A. Gavare bija inteliÏenta un korekta, apveltÓta ar liel‚m darba spÁj‚m. Annas Gavares n‚ves dien‚ 2005. gada 29. novembrÓ laikrakst‚ ìDienaî atradu vair‚ku cilvÁku viedokÔus par redaktora darbu. ìRedaktors tekstam ir glu˛i k‚ svÁtais PÁteris paradÓzei, kur izlemj, kas tiek v‚rtiem cauri un kas ñ neî, ñ rakstÓja Gunita Nagle. Bet J‚Úa Rozes apg‚da direktore Ren‚te Punka papildin‚ja, ka redaktoram j‚b˚t gr‚matas autora vai tulkot‚ja draugam un piebilda, ka redaktoram j‚b˚t ar labu latvieu valodas izj˚tu un, protams, viÚam vajadzÁtu p‚rvaldÓt vismaz vienu svevalodu. Es gribÁtu vÁl piezÓmÁt, ka Anna Gavare daudzas lietas skatÓja un izvÁrtÁja arÓ k‚ liter‚te. 51


Rakstu anot‚cijas angÔu valod‚ tulkoja docente, Dr. paed. BroÚislava KalniÚa. ViÚu es varÁtu raksturot ne tikai k‚ zinou speci‚listi, bet arÓ k‚ delik‚tu, taktisku un j˚tÓgu cilvÁku. Tulkoan‚ iesaistÓj‚s arÓ docentes, Dr. paed.: Nat‚lija Trofimova un Austra Vanaga. Pie LPI aktivit‚tÁm pieder arÓ albuma ìTerra Marianaî (ìMarijas zemeî, arÓ ìM‚ras Zemeî) izpÁte. Tas atrodas Vatik‚na Apustuliskaj‚ bibliotÁk‚ un ir unik‚la par‚dÓba ne tikai Latvijas un Igaunijas kult˚ras vÁsturÁ, bet arÓ Eiropas mÁrog‚ ñ vÁsturisk‚, m‚ksliniecisk‚ un kult˚ras satura dÁÔ. Albumu ìTerra Marianaî 1888. gad‚ pasniedza Romas p‚vestam Leonam XIII viÚa priesterÓbas 50. gadadien‚. ìTerra Marianaî tapanas iniciatore bija Marija Pezdecka (Przezdiecka, 1823ñ1890) no TÓzenhauzenu dzimtas. Teksta autors ñ publicists, vÁsturnieks, etnogr‚fs, folklorists un izdevÁjs Gustavs Manteifels (Manteuffel, 1832ñ1916), Krakovas akadÁmijas un Kurzemes Literat˚ras un m‚kslas biedrÓbas korespondÁt‚jloceklis. ìTerra Marianaî attÁlus veidoja Arturs Baumanis, Bernhards Borherts, Karls Johans un Oskars Eduards D‚niels Felsko, Aleksandrs Grosets u. c. Albums sast‚v no 70 pergamenta lap‚m (izmÁrs ir 61 x 45 cm) un grezna v‚ka. K‚ nor‚da vÁsturnieks Edgars Dunsdorfs (1904ñ 2002) gr‚mat‚ ìSkaist‚ Latgaleî, album‚ ir 36 akvareÔi, 34 greznas ilustr‚cijas, divi kr‚saini fotoattÁli, vienpadsmit kokgriezumi un 36 tÁrauda grebumi. Teksts ñ latÓÚu valod‚, viduslaiku kodeka rakstÓb‚, p‚rrakstÓts ar tuu. Tekst‚ ir dati par Latgales vÁsturi un Livonijas bÓskapu v‚rdu saraksts. Latvijas Nacion‚l‚s bibliotÁkas Letonikas kr‚jumos atrodas autotipijas tehnik‚ izgatavots ìTerra Marianaî samazin‚ts melnbalts 1903. gada izdevums. Taj‚ katra ìTerra Marianaî lapa sast‚v no div‚m lappusÁm: uz bieza papÓra reproducÁt‚ attÁla un virs t‚ uzlÓmÁt‚ caurspÓdÓg‚ papÓra ar teksta tulkojumu v‚cu valod‚. Izdevumu ievada apraksts, bet noslÁdz izdevÁja pÁcv‚rds v‚cu valod‚. ìTerra Marianaî nebroÁtas reprodukcijas ir ievietotas kartona v‚kos. SÓk‚ku inform‚ciju sk. internet‚ (2007.13.01.) http://terramariana.du/lv/lv. PÁc LPI zin‚tnisk‚s sekret‚res Genovefas Barkovskas ierosin‚juma 1992. gad‚ baznÓcas vÁstures pÁtnieks StaÚislavs KuËinskis Vatik‚na Apustuliskaj‚ bibliotÁk‚ pas˚tÓja ìTerra Marianaî v‚ka un visu lapu kopijas kr‚su diapozitÓvos. DiapozitÓvi tagad glab‚jas LPI bibliotÁk‚. 52


No diapozitÓviem attÁli ir ierakstÓti arÓ kompaktdisk‚. LPI ir izdots arÓ kr‚sains buklets A 4 form‚t‚, kur‚ reproducÁtas 12 ilustr‚cijas. 2004. gad‚ Genovefa Barkovska uzrakstÓja vÁstuli Romas p‚vestam J‚nim P‚vilam II12 ar l˚gumu atÔaut Vatik‚na Apustuliskaj‚ bibliotÁk‚ iepazÓties ar ìTerra Marianaî oriÏin‚lu. L˚gums tika akceptÁts, un t‚ paa gada rudenÓ LPI zin‚tnisk‚ sekret‚re, Dr. hist. Genovefa Barkovska, LPI vadÓt‚ja vietnieks zin‚tniskaj‚ darb‚, DU asociÁtais profesors, Dr. hist. Henrihs Soms, LU profesore, Dr. habil. philol. JanÓna KursÓte un Latvijas ‚rk‚rtÁjais un pilvarotais vÁstnieks Polijas Republik‚ un pie SvÁt‚ KrÁsla Alberts Sarkanis Vatik‚na Apustuliskaj‚ bibliotÁk‚ apskatÓja ìTerra Marianaî oriÏin‚lu un izteica domu par faksimil- un zin‚tnisk‚ izdevuma sagatavoanu. Sk. internet‚ (2005.20.10.) H. Soms. Ar domu par Latgali un Latviju Vatik‚n‚. http://www. catholic.lv/w/InfoKarteja/zinias/2004/1_doc.htm. Ar LR Kult˚ras ministrijas rÓkojumu ir izveidota projekta sagatavoanas padome ‚d‚ sast‚v‚: padomes vadÓt‚ja ñ Anta Rug‚te, LR Saeimas deput‚te, padomes sekret‚re ñ In‚ra Klekere-Krekele, LNB Reto gr‚matu un rokrakstu nodaÔas vadÓt‚ja, padomes locekÔi: Alberts Sarkanis ñ Latvijas ‚rk‚rtÁjais un pilvarotais vÁstnieks Polijas Republik‚ un pie SvÁt‚ KrÁsla, ElÓna »akl‚ ñ ¬rlietu ministrijas 2. sekret‚re, Paskals Marija Jerumanis ñ Later‚na Pontifik‚l‚s Universit‚tes RÓgas TeoloÏijas instit˚ta docÁt‚js, Gvido Straube ñ LU VÁstures un filozofijas fakult‚tes dek‚ns, Henrihs Soms ñ DU VÁstures katedras vadÓt‚js, J‚nis Turlajs ñ Kult˚ras ministrijas BibliotÁku nodaÔas vadÓt‚js, Arnis Andersons ñ Kult˚ras ministrijas Finanu un bud˛eta pl‚noanas nodaÔas ekonomists. Projekta sagatavoanas padomes locekÔi Alberts Sarkanis un ElÓna »akl‚ pÁc Latvijas Kult˚ras ministrijas ierosin‚juma apmeklÁja Vatik‚na Apustulisko bibliotÁku. Sarun‚ ar BibliotÁkas prefektu Rafaelu Farinu tika p‚rspriesti kult˚rvÁsturisk‚ albuma ìTerra Marianaî faksimila un zin‚tnisko koment‚ru sagatavoanas praktiskie jaut‚jumi. Sk. internet‚ (2006.26.05.) http://www.lnb.lv/jaunumi/projekti/2005/ terra mariana.htm. K‚ nor‚da DU asociÁtais profesors Henrihs Soms, pagaid‚m ìTerra Marianaî nav bijusi zin‚tnieku speci‚ls izpÁtes objekts. Fragment‚rus p‚rskatus par albumu ir sniegui: literat˚rzin‚tnieks Teodors Zeiferts, baznÓcas vÁstures pÁtnieki Julijans Vaivods un StaÚislavs KuËinskis, k‚ arÓ Julius Bardahs no Polijas. 53


PiebildÓu, ka visvair‚k ìTerra Marianaî attÁlu ir ievietots katoÔu garÓdznieka, vÁsturnieka un publicista StaÚislava –kut‚na (1901ñ 1995) bro˚r‚ ìMisionaru darbeiba Latgol‚î (1953) un vair‚ki attÁli ñ Edgara Dunsdorfa gr‚mat‚ ìSkaist‚ Latgaleî. Vair‚kus rakstus par ìTerra Marianaî ir publicÁjis asociÁtais profesors, Dr. hist. Henrihs Soms DU Humanit‚r‚s fakult‚tes Zin‚tnisko lasÓjumu kr‚jumos 2003. un 2004. gad‚. Internet‚ ir las‚ms viÚa raksts ìAlbums ìTerra Marianaî (1888. g.) Latgales historiogr‚fijas skatÓjum‚î (2003). Sk. internet‚ (2006.26.05) http://www. historia.lv/publikacijas/konf/daugp/012/2dala/soms.htm. Albuma satura izpÁtÁ ir iesaistÓjuies arÓ ‚rvalstu vÁsturnieki, piemÁram, Bernds Hukers no V‚cijas un Kistofs Zajas no Polijas. Post scriptum (P. S.). 2005. gada beig‚s saskaÚ‚ ar izmaiÚ‚m LR likumdoan‚ par sabiedriskaj‚m organiz‚cij‚m, kas attiec‚s arÓ uz Latgales PÁtniecÓbas instit˚tu, tika uzs‚kta LPI reorganiz‚cija. Instit˚ta valde, pamatojoties uz agr‚k izteiktajiem LPI biedru prieklikumiem, 2004. gada 9. oktobrÓ kopsapulcÁ Dagd‚ par reÏion‚las pÁtnieciskas organiz‚cijas saglab‚anu, nolÁma p‚rreÏistrÁt Latgales PÁtniecÓbas instit˚tu par biedrÓbu ìLatgolaî (pilns nosaukums ñ Latgales PÁtniecÓbas biedrÓba ìLatgolaî). Valde 2005. gada 28. decembrÓ pilnvaroja DU profesoru, Dr. habil. paed. J‚ni Pokuli parakstÓt stat˚tus. J. Pokulis tika apstiprin‚ts par jaundibin‚t‚s biedrÓbas valdes prieksÁdÁt‚ju. Vienlaikus tika pieÚemts lÁmums zin‚tniski pÁtniecisko darbÓbu integrÁt Daugavpils Universit‚tÁ, t‚dÁj‚di turpinot Latgales PÁtniecÓbas instit˚ta pÁtniecisk‚s tradÓcijas, uzskatot, ka instit˚ta pÁtnieciskajai darbÓbai apritÁjui 45 gadi: 30 gadi trimd‚ un 15 gadi dzimtenÁ. DU Sen‚ta sÁdÁ 2006. gada 27. febru‚rÓ pieÚemts lÁmums par DU Latgales PÁtniecÓbas instit˚ta izveidi un apstiprin‚ts LPI nolikums. 2006. gada 19. aprÓlÓ ar DU rektores rÓkojumu par LPI direktora v. i. apstiprin‚ts VÁstures katedras asociÁtais profesors, Dr. hist. Henrihs Soms. BiedrÓba ìLatgolaî ir Latgales PÁtniecÓbas instit˚ta strukt˚rvienÓba. 2006. gada 7. decembrÓ, LPI dibin‚anas 45. gadadien‚ (30 darbÓbas gadi trimd‚ un 15 ñ Latvij‚), Dr. hist. Genovefa Barkovska saÚÁma IZM AtzinÓbas rakstu par ieguldÓjumu Latgales PÁtniecÓbas instit˚ta izveidÁ un darbÓb‚.

54


X Vair‚k nek‚ 30 darba gados Daugavpils PedagoÏiskaj‚ instit˚t‚ un universit‚tÁ pÁc izskata esmu pazinusi daudzus darbiniekus, taËu tikai ar reto ir n‚cies aprun‚ties par dzÓvi un darbu. Ierosmi rakstÓt par saviem kolÁÏiem guvu astoÚdesmito gadu beig‚s, kad sakar‚ ar gatavoanos 1. Vispasaules latvieu zin‚tÚu kongresam mani k‚ Latvijas Pedagogu biedrÓbas DPI nodaÔas prezidija prieksÁdÁt‚ju uzaicin‚ja uz IzglÓtÓbas ministriju, lai apspriestu PedagoÏijas darba grupas dienas k‚rtÓbu. Tiei taj‚ dien‚ no vÁsturnieka AlfrÁda Stara saÚÁmu pied‚v‚jumu uzrakstÓt da˛us rakstus par saviem kolÁÏiem topoajam izdevumam ìPedagoÏisk‚ doma Latvij‚ no 1940. gada lÓdz m˚su dien‚mî. Es piekritu, un laika gait‚ tapa raksti par ZigrÓdu ¬boliÚu, LeonÓdu Keir‚nu, Ludmilu TimoËenko un Alekseju Vorobjovu. 1998. gada septembrÓ RÓg‚, Konventa SÁtas konferenËu z‚lÁ, pulcÁj‚s Latvijas ievÁrojam‚kie pedagogi uz gr‚matas ìPedagoÏisk‚ doma Latvij‚ no 1940. gada lÓdz m˚su dien‚mî atvÁranas svÁtkiem. CeÔ uz gr‚matu nebija viegls, jo manuskripti vair‚kk‚rt tika saÓsin‚ti, p‚rveidoti un pilnveidoti. Str‚d‚jot par DPU Promocijas padomes PedagoÏijas nozarÁ M‚cÓanas metodikas apaknozarÁ zin‚tnisko sekret‚ri, rakst‚ ìDaugavpils PedagoÏisk‚s universit‚tes Promocijas padomes PedagoÏijas zin‚tÚu nozarÁ M‚cÓanas metodikas apaknozarÁ darbÓbaî mÁÏin‚ju apkopot padomes ekspertu: Dr. habil paed. L. Keir‚na, Dr. habil. paed. –. MiheloviËa, Dr. habil. paed. J. PokuÔa, Dr. habil. paed. E. –apokienes, Dr. habil. paed. L. TimoËenko, Dr. habil. paed. G. RudzÓa, Dr. habil. paed. D. ZariÚa, Dr. paed. J. Mordaovas un Dr. paed. N. Trofimovas paveikto zin‚tniskaj‚ darb‚. Rakstu publicÁja ìActa Latgalicaî 10. sÁjum‚, un tas izn‚ca 1999. gada rudenÓ. 1993. gad‚ laikrakstam ìLatgales Laiksî uzrakstÓju rakstu kopu par DPU zin‚tnisk‚ darba entuziastiem ar nosaukumu ìT‚s neb˚t nav karjeras k‚pnesî. Mans visliel‚kais ieguvums bija iespÁja personÓgi iepazÓties ar o rakstu varoÚiem. AtmiÚ‚ ir palikuas m˚su sarunas ar Ainu »aplinsku, –efteli MiheloviËu, Anitu Piperi, Uvi Suko u. c. 1993. gad‚ promocijas darbus aizst‚vÁja Ilga SalÓte, Mihails Gorskis un ValÁrijs Buhvalovs, bet 1994. gad‚ ñ IrÁna Saleniece, ArvÓds Barevskis un Art˚rs –kute. Sarun‚s ar viÚiem uzzin‚ju daudz jauna 55


un par to iespaidos dalÓjos vietÁj‚ presÁ un laikrakst‚ ìIzglÓtÓba un Kult˚raî. œoti interesanta sadarbÓba izveidoj‚s ar vieslektori no Konkordijas Universit‚tes (ASV) ñ F˚lbraita stipendi‚ti Anitu Briedi-BilsÁnu. ViÚa 1994. gada rudenÓ DPU ÕÓmijas katedr‚ lasÓja studentiem lekcijas. Speci‚lu lekciju ciklu dabaszin‚tÚu m‚cÓanas metodik‚ viÚa veltÓja arÓ mums ñ Bot‚nikas un bioloÏijas m‚cÓanas metodikas katedras darbiniekiem. Pirms A. Briedes-BilsÁnas proj‚mbraukanas p‚rrun‚j‚m dabaszin‚tÚu m‚cÓanas vÁstures un metodikas nianses ASV, svarÓg‚ko no m˚su sarunas publicÁja laikraksts ìIzglÓtÓba un Kult˚raî. Vair‚kk‚rt esmu rakstÓjusi par saviem darba kolÁÏiem Bot‚nikas un bioloÏijas m‚cÓanas metodikas katedr‚, t‚dÁÔ gr‚mat‚ ìMantojums un virzÓba. Par maniem kolÁÏiemî ievietoti vair‚ki iepriek publicÁtie raksti, da˛i no tiem ir papildin‚ti ar m˚sdienÓgu inform‚ciju. Vair‚ki raksti uzrakstÓti 2005.ñ2006. gad‚. Gr‚mat‚ ìMantojums un virzÓba. Par maniem kolÁÏiemî ir trÓs nodaÔas. Gr‚matas pirm‚ nodaÔa veltÓta Daugavpils PedagoÏisk‚s vidusskolas (DPV), Daugavpils Skolot‚ju semin‚ra, Daugavpils Valsts skolot‚ju instit˚ta (DVSI), Daugavpils PedagoÏisk‚ instit˚ta, Daugavpils PedagoÏisk‚s universit‚tes un Daugavpils Universit‚tes vadÓbai. Pla‚kas apceres veltÓtas DPV dibin‚t‚jam 1921. gad‚ J‚nim Jirgenam, DVSI direktorei 1923.ñ1940. gad‚ Valerijai Seilei, DPI un DPU rektoram 1992.ñ1998. gad‚ Bruno Jansonam, DPU un DU rektoram 1998.ñ2002. gad‚, profesoram, Dr. habil. paed. J‚nim Pokulim un DU rektorei no 2002. gada, profesorei, Dr. habil. philol. Zaigai Ikerei. Ir sniegta inform‚cija arÓ par pareizÁjo DU prorektoru komandu: m‚cÓbu prorektori, docenti, Dr. biol. IrÁnu Kaminsku; zin‚tÚu prorektoru, profesoru, Dr. biol. ArvÓdu Barevski; sabiedrisko un administratÓvo lietu prorektori, asociÁto profesori, Dr. philol. Vilmu –audiÚu. Otr‚ nodaÔa iepazÓstina ar DU docÁt‚ju zin‚tniski pÁtniecisko darbu. Taj‚ ir raksti par DU docÁt‚jiem: profesoru, Dr. biol. ArvÓdu Barevski; docentu, Dr. paed. Mihailu Gorski; profesori, Dr. psych. Anitu Piperi; asociÁto profesori, Dr. hist. IrÁnu Salenieci; profesorÁm, Dr. paed. Ilgu SalÓti un Aleksandru –Ôahovu un profesoru, Dr. biol. Art˚ru –kuti un viÚu paveikto pÁdÁjos 12ñ13 gados. ApcerÁjumos iepazÓsimies ne tikai ar m˚sdienu DU jaun‚s un enerÏisk‚s m‚cÓbspÁku 56


paaudzes eiropeisko un pasaules pienesumu m‚cÓbu kursu spektra un satura paplain‚an‚ un m‚cÓbu procesa kvalit‚tes uzlaboan‚, bet arÓ ar viÚu ieguldÓjumu Latvijas, Eiropas un pasaules zin‚tnÁ. PiebildÓu, ka A. Barevskis, M. Gorskis, A. Pipere, I. Saleniece, I. SalÓte un A. –kute ir Daugavpils PedagoÏisk‚ instit˚ta absolventi. Tre‚ nodaÔa veltÓta maniem bijuajiem darbabiedriem ñ pedagoÏijas zin‚tÚu kandid‚tei, docentei ZigrÓdai ¬boliÚai, vec‚kajam pasniedzÁjam Fricim AkmentiÚam, m‚cÓbu meistaram Hugo Arnoldam Bl‚Ìim, profesorei no ASV Anitai Briedei-BilsÁnai, k‚dreizÁjai DPU SocioloÏijas laboratorijas vadÓt‚jai Ainai »aplinskai (tagad AS Hansabanka Latgales reÏion‚l‚ direktore), pedagoÏijas zin‚tÚu kandid‚tei, docentei Lidijai Dambr‚nei, profesoriem, Dr. habil paed.: LeonÓdam Keir‚nam, –eftelim MiheloviËam un Guntim RudzÓtim, docentei, Dr. paed. Lidijai Lazd‚nei, bioloÏijas zin‚tÚu kandid‚tei, docentei Venerandai PodiÚai un vec‚kajai pasniedzÁjai EmÓlijai RafaloviËai. IepazÓstot o cilvÁku dzÓves norises, var apjaust, k‚ vÁstures attÓstÓbas gaita ietekmÁjusi cilvÁku likteÚus un darboanos zin‚tnÁ. Gr‚matas izskaÚ‚ ir pÁcv‚rds, kopsavilkums angÔu valod‚, izmantot‚ literat˚ra un personu r‚dÓt‚js. Nobeidzot priekv‚rdu, atsaukos uz biju‚ Igaunijas Valsts prezidenta Lennarta Meri (1929ñ2006) ierakstu Latvijas vÁstniecÓbas Somij‚ viesu gr‚mat‚: ìVeidojot n‚kotni, nemitÓgi ienirstam pag‚tnÁ, lai redzÁtu un atpazÓtu draugus, kuri cent‚s veidot n‚kotniî (Diena, 2006. 15. marts).

V«RES 1

2

3

4

Par ASV tiltu b˚ves in˛enieri ArvÓdu Upesleju-Grants sk. internet‚ (2006.05.01.) http://www.gramata21.lv/users/upesleja_arvids/. DVSI (1925ñ1940), (1947ñ1956), DPI (1956ñ1992) un DPU (1993ñ1996) absolventu saraksts publicÁts kr‚juma ìNo pedagoÏisk‚s skolas lÓdz universit‚tei. Skolot‚ju sagatavoana DaugavpilÓ (1921ñ1996)î (Daugavpils: Saule, 1996.) 123.ñ200. lappusÁ. KopeloviËa A., fiukovs L. Skolot‚ju izglÓtÓba Latvij‚ 1940ñ2000. R.: RaKa, 2004. 64.ñ65. lpp. Turpat. 64.ñ65. lpp. 57


5 6

58

Turpat. 69. lpp. SvarÓg‚ko notikumu hronoloÏija Latvij‚ 1986.ñ 1991. gad‚. ì1986. ñ Nodibin‚ts Vides aizsardzÓbas klubs. Nodibin‚ta Latvijas cilvÁktiesÓbu aizst‚vÓbas grupa ìHelsinki-86î. 1987. gada s‚kums ñ S‚kas tautas kustÓba pret Daugavpils HES un RÓgas metro celtniecÓbu. 1987. gada 28. IV ñ Atjaunots Latvijas Kult˚ras fonds. 1987. gada 14. VI ñ RÓg‚ notiek 1941. gada deport‚ciju atcerei veltÓts mÓtiÚ. 1987. gada 23. VIII ñ RÓg‚ pie BrÓvÓbas pieminekÔa notiek protesta mÓtiÚ pret RibentropañMolotova paktu un t‚ sek‚m (t‚ bija tautas atmodas laika pÁdÁj‚ manifest‚cija, pret kuru varas iest‚des uzdroin‚j‚s vÁrsties ar spÁku). 1988. gada 25. III ñ Pirmoreiz, godinot staÔinisma upuru piemiÚu, 1949. gada 25. III deport‚cijas atceres dien‚ tiek nolikti ziedi pie M‚tes tÁla RÓgas Br‚Ôu kapos. 1988. gada 15. IV ñ LÁmums par LÓgo svÁtku (J‚Úu) svinÁanu (aizliegti pÁc LKP 1959. gada VII plÁnuma). 1988. gada 1.ñ2. VI ñ Notiek Latvijas radoo savienÓbu plÁnums, kas Ôoti ietekmÁ turpm‚ko atmodas kustÓbas gaitu. 1988. gada 8. VII ñ Pirmoreiz padomju vÁsturnieki atkl‚ti diskutÁ par 1940. gada notikumiem Latvij‚. 1988. gada 13.ñ17. VII ñ Fokloras festiv‚ls ìBaltica 88î. 1988. gada 23. VIII ñ RibentropañMolotova pakta noslÁganas gadsk‚rt‚ RÓg‚ pie BrÓvÓbas pieminekÔa notiek protesta mÓtiÚ. 1988. gada 3. IX ñ Baltijas j˚ras krast‚ tauta sadodas rok‚s un aizl˚dz par savas j˚ras saglab‚anu. 1988. gada 29. IX ñ LPSR Augst‚k‚s Padomes Prezidijs pieÚem dekrÁtu par latvieu tautas kult˚rvÁsturisko simboliku (pirmoreiz pÁc 45 gadiem atÔauts lietot sarkanbaltsarkano karogu). 1988. gada 7. X ñ Tautas manifest‚cija ìPar tiesisku valsti Latvij‚î RÓg‚, Me˛apark‚. 1988. gada 8.ñ9. X ñ LTF dibin‚anas kongress. 1988. gada 11. XI ñ Pirmoreiz pÁc Otr‚ pasaules kara tiek atzÓmÁta L‚ËplÁa diena. RÓgas pils SvÁt‚ Gara tornÓ aktieris «valds Valters un rakstnieks Alberts Bels uzvelk Latvijas nacion‚lo karogu. 1988. gada 18. XI ñ Pirmoreiz pÁc 1939. gada tiek atzÓmÁta LR proklamÁanas diena. Tautas manifest‚cija pie BrÓvÓbas pieminekÔa. 1988. gada 19. XI ñ Atjaunota Latvijas Olimpisk‚ komiteja (Latvijas Pagaidu olimpisk‚ komiteja).


1988. gada 3. XII ñ Nodibin‚ta Latvijas Nacion‚lo kult˚ras biedrÓbu asoci‚cija. 1988. gada 16. XII ñ S‚k izn‚kt LTF laikraksts ìAtmodaî. 1989. gada 7.ñ8. I ñ LPSR DarbaÔau˛u internacion‚l‚s frontes dibin‚anas kongress. 1989. gada 14. I ñ Atjaunota RÓgas Latvieu biedrÓba. 1989. gada 11. II ñ Virs DPI Ákas 5. augusta iel‚ 13 (tagad ñ VienÓbas iel‚ 13) uzvelk sarkanbaltsarkano karogu. 1989. gada 14. II ñ LPSR MP Prezidijs un Republik‚nisk‚s arodbiedrÓbu padomes Prezidijs pieÚem lÁmumu par iedzÓvot‚ju skaita nepamatotu meh‚nisk‚ pieauguma p‚traukanu un migr‚cijas regulÁanu. 1989. gada 18.ñ19. II ñ ìLatvijas Nacion‚l‚s neatkarÓbas kustÓbasî dibin‚anas kongress. 1989. gada 23. II ñ LPSR AP dekrÁts par Latvijas pilsÁtu vÁsturisko ÏerboÚu atjaunoanu. 1989. gada 12. III ñ Pirm‚ liel‚ tautas manifest‚cija RÓg‚, Daugavmal‚ (~ 250 t˚kstoi dalÓbnieku). 1989. gada 25. III ñ 1949. gada 25. III deport‚cijas upuru piemiÚas diena. Tautas sÁru g‚jiens uz Br‚Ôu kapiem (RÓg‚). 1989. gada 26. III ñ PSRS tautas deput‚tu vÁlÁanas. Vair‚kums Latvij‚ ievÁlÁto deput‚tu ir tie, ko atbalstÓjusi LTF. 1989. gada 5. V ñ LPSR AP pieÚem valodu likumu; latvieu valoda tiek noteikta par valsts valodu. 1989. gada 14. V ñ Atjaunota M‚tes diena. 1989. gada 31. V ñ LTF pieÚem aicin‚jumu par kursu uz Latvijas politisko un ekonomisko neatkarÓbu. 1989. gada 8. VI ñ LPSR AP dekrÁts par 40. un 50. gados no Latvijas izs˚tÓto pilsoÚu reabilit‚ciju. 1989. gada 14. VI ñ Pirmoreiz ofici‚li atzÓmÁ 1941. gada deport‚cijas gadadienu k‚ staÔinisma upuru piemiÚas dienu. 1989. gada 18.ñ27. VI ñ Pirmais Vispasaules latvieu ‚rstu kongress RÓg‚. 1989. gada 27.ñ28. VII ñ LPSR AP pieÚem deklar‚ciju par Latvijas Valsts suverenit‚ti un likumu par Latvijas ekonomisko patst‚vÓbu. 1989. gada 6. VIII ñ LÓbieu svÁtki un zin‚tnisk‚ konference MazirbÁ. 1989. gada 23. VIII ñ ìBaltijas ceÔî ñ Baltijas valstu tautu protesta akcija RibentropañMolotova pakta 50. gadsk‚rt‚. 1989. gada 26. VIII ñ PSKP CK paziÚojums ìPar st‚vokli Baltijas padomju republik‚sî. 1989. gada 1. IX ñ RÓg‚ atvÁrta pirm‚ ebreju skola PSRS. 59


1989. gada 27.ñ29. IX ñ Pirmais starptautiskais kamerkoru festiv‚ls ìRÓga dimdî. 1989. gada 7.ñ8. X ñ LTF 2. kongress pieÚem jaunu programmu, kur‚ noteikts kurss uz pilnÓgu Latvijas neatkarÓbu. 1989. gada 10. XI ñ LPSR AP pieÚem likumu, kas nosaka, ka J‚Úu diena, ZiemassvÁtki un 18. XI (LR proklamÁanas diena) ir svÁtku dienas, L‚ËplÁa diena (VaroÚu piemiÚas diena) ñ vÁstures atceres diena. 1989. gada 11. XI ñ Pirmoreiz ofici‚li tiek svinÁta L‚ËplÁa diena. 1989. gada 27. XI ñ PSRS AP pieÚem likumu, kur‚ atzÓta Baltijas republiku ekonomisk‚ patst‚vÓba. 1989. gada 1. XII ñ Pirmais starptautiskais avioreiss no lidostas ìRÓgaî (RÓga ñ Tallina ñ Stokholma). 1989. gads ñ Nodibin‚ta zin‚tniska asoci‚cija ìLatvija un latviei pasaulÁî. RÓg‚ nodibin‚ts m‚kslas muzejs ìArsen‚lsî, LietiÌi dekoratÓv‚s m‚kslas muzejs un RÓgas Motormuzejs. 1990. gada 11. I ñ LPSR AP izdara grozÓjumus LPSR Konstit˚cij‚, t‚dÁj‚di LKP zaudÁ konstitucion‚li noteikto varas monopolu. 1990. gada 15. II ñ LPSR AP pieÚem deklar‚ciju par Latvijas valsts suverenit‚ti un lÁmumu par Latvijas vÁsturisk‚ ÏerboÚa, karoga un himnas k‚ valsts ofici‚l‚s simbolikas atjaunoanu. 1990. gada 27. II ñ Virs AP, MP un RÓgas izpildkomitejas Ákas tiek pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. 1990. gada 17. III ñ LTF organizÁta manifest‚cija ìPar Latvijas valsti, par brÓvu cilvÁkuî(RÓg‚, Daugavmal‚). 1990. gada 18. III ñ LPSR AP vÁlÁanas. 1990. gada 21. IV ñ Vislatvijas tautas deput‚tu sapulce RÓg‚ pieÚem aicin‚jumu atjaunot Latvijas valstisko neatkarÓbu. 1990. gada 30. IVñI.V ñ Latvijas Republikas pilsoÚu kongress. 1990. gada 3. V ñ LPSR AP par AP prieksÁdÁt‚ju ievÁlÁ Anatoliju Gorbunovu. 1990. gada 4. V ñ LPSR AP pieÚem Deklar‚ciju par LR neatkarÓbas atjaunoanu. 1990. gada 7.V ñ 1993. gada 3. VIII ñ Darbojas Ivara GodmaÚa sast‚dÓt‚ LR MP. 1990. gada 20. V ñ Nodibin‚ta PSRS un LPSR Konstit˚cijas un pilsoÚu tiesÓbu aizst‚vÁanas komiteja (no 25. X Vislatvijas sabiedrÓbas gl‚banas komiteja). 1990. gada 25. VIñ1. VII ñ Vispasaules latvieu kinomatogr‚fistu saiets RÓg‚. 60


1990. gada 4.ñ8. VII ñ 20. Visp‚rÁjie latvieu dziesmu svÁtki un 10. deju svÁtki. 1990. gada 1. VIII ñ LikvidÁta cenz˚ra (Galven‚ literat˚ras p‚rvalde). 1990. gada 18. VIII ñ Atkl‚ts D‚nijas Kult˚ras instit˚ts RÓg‚. 1990. gada 2. X ñ Uz Latvijas robe˛as ar Krieviju un Baltkrieviju darbu s‚k LR muita. 1990. gada 8.ñ13. X ñ Vispasaules latvieu juristu kongress. 1990. gada 23. XI ñ S‚k izn‚kt laikraksts ìDienaî. 1990. gada 5. XII ñ Codes, D˛˚kstes, Jaunpils un Mores pagast‚ uzspridzin‚ti pieminekÔi krituajiem latvieu leÏion‚riem. 1990. gada 29. XII ñ Nodibin‚ta Latvijas Kult˚ras akadÁmija. 1991. gada 2. I ñ PSRS IekÁj‚ karaspÁka seviÌu uzdevumu milicijas vienÓba (OMON) iebr˚k Preses nam‚. 1991. gada 7. I ñ PSRS aizsardzÓbas ministrs izdod pavÁli nos˚tÓt uz Latviju, Lietuvu, Igauniju, Moldovu, Ukrainu, ArmÁniju un Gruziju desanta karaspÁka vienÓbas, lai nodroin‚tu iesaukumu PSRS BruÚotajos spÁkos. 1991. gada 11. I ñ RÓg‚, Esplan‚dÁ, notiek Latvijas Sievieu lÓgas organizÁts protesta mÓtiÚ pret Latvijas jaunieu iesaukanu PSRS BruÚotajos spÁkos (~ 6000 dalÓbnieku). 1991. gada 13. I ñ LTF rÓkot‚ Vislatvijas protesta manifest‚cija 11. novembra krastmal‚ RÓg‚ sakar‚ ar iespÁjamo bruÚoto apvÁrsumu un PSRS karaspÁka vardarbÓbu Lietuv‚ ( ~ 500000 dalÓbnieku). 1991. gada 13.ñ27. I ñ Barik‚˛u dienas RÓg‚. PÁc LTF ierosmes Latvijas iedzÓvot‚ji apsarg‚ AP un MP Áku, Radio un TV centru ZaÌusal‚, Radionamu Doma laukum‚, RÓgas telegr‚fa un telefona centr‚li un RÓgas tiltus. 1991. gada 15. I ñ Interfrontes mÓtiÚ Armijas sporta kluba stadion‚ RÓg‚ (~ 10000 dalÓbnieku); tiek paziÚots, ka Vislatvijas sabiedrÓbas gl‚banas komiteja p‚rÚem varu sav‚s rok‚s. 1991. gada 16. I ñ Pirmais bruÚoto akciju upuris Latvij‚ ñ VecmÓlgr‚vÓ pie MangaÔu tilta tiek noauts oferis Roberts M˚rnieks. 1991. gada 20. I ñ OMON iebrukums LR Ieklietu ministrij‚. ApaudÁ nogalin‚ti milicijas darbinieki Vladimirs GomanoviËs un Sergejs KonoÚenko, kinooperators Andris SlapiÚ un skolnieks Edijs RiekstiÚ, n‚vÓgi ievainots kinooperators Gvido Zvaigzne. 1991. gada 25. I ñ SÁru diena. 20. janv‚ra terora upuru bÁres. 1991. gada 14. II ñ Atjaunota mazpulku organiz‚cija. 1991. gada 3. III ñ Latvijas iedzÓvot‚ju aptauja par demokr‚tisku un neatkarÓgu Latviju. 1991. gada 22. V ñ Nodibin‚ta Latvijas Policijas akadÁmija. 1991. gada 12.ñ17. VII ñ 1. Vispasaules latvieu zin‚tÚu kongress RÓg‚. 61


1991. gada 19. VIII ñ Valsts apvÁrsuma mÁÏin‚jums PSRS (Augusta puËs). Baltijas kara apgabala pavÁlnieks F. Kuzmins izsludina Latvij‚ ‚rk‚rtÁjo st‚vokli. 1991. gada 19.ñ20. VIII ñ OMON un PSRS karaspÁka desanta vienÓbas ieÚem LR Ieklietu ministrijas, Latvijas televÓzijas, Latvijas radio un starptautisko sakaru mezglu Áku, LTF mÓtni u. c. objektus. 1991. gada 21. VIII ñ Visp‚rÁjs politisks streiks. LR AP pieÚem konstitucion‚lo likumu ìPar Latvijas Republikas valstisko statusuî. Latvija tiek pasludin‚ta par neatkarÓgu valsti, kuras starptautiski tiesisko statusu nosaka 1922. gada LR Satversme. 1991. gada 23. VIII ñ Islande pirm‚ atzÓst LR neatkarÓbu. Latvija atzÓst Igaunijas un Lietuvas neatkarÓbu. LR AP pieÚem lÁmumu ìPar Latvijas Komunistisk‚s partijas antikonstitucion‚lo darbÓbu Latvijas Republik‚î. LR AP pieÚem likumu ìPar Latvijas Republikas Zemessardziî. 1991. gada 24. VIII ñ Krievijas prezidents Boriss JeÔcins paraksta dekrÁtu par Baltijas valstu neatkarÓbas atzÓanu. LR AP pieÚem lÁmumu apturÁt LKP, Interfrontes, Kara un darba veter‚nu organiz‚cijas un citu sabiedrisku un politisku organiz‚ciju darbÓbu, kuras izteikuas atbalstu apvÁrsumam. LR AP pieÚem lÁmumu par PSRS valsts droÓbas iest‚˛u darbÓbas izbeiganu LR. 1991. gada 24.ñ25. VIII ñ DemontÁ œeÚina pieminekli RÓg‚ un Liep‚j‚. 1991. gada 27. VIII ñ Eiropas Kopiena atzÓst Baltijas valstu neatkarÓbu. Latvij‚ akreditÁts D‚nijas vÁstnieks O. Borhs ñ pirmais ‚rvalstu vÁstnieks pÁc Latvijas neatkarÓbas atg˚anas. Zviedrijas tieslietu ministre Laila Freivalde atkl‚j Zviedrijas vÁstniecÓbu ñ pirmo ‚rvalstu vÁstniecÓbu RÓg‚. 1991. gada 30. VIII ñ PSRS aizsardzÓbas ministrs izdod pavÁli demobilizÁt no Baltijas republik‚m iesauktos karavÓrus. S‚kas brÓvpr‚tÓgo reÏistr‚cija Latvijas robe˛apsardzÓbas dienest‚. 1991. gada 31. VIII ñ Latviju atst‚j OMON vienÓba. 1991. gada 2. IX ñ ASV atzÓst Baltijas valstu neatkarÓbu. 1991. gada 6. IX ñ PSRS Valsts padome pieÚem lÁmumu atzÓt Baltijas valstu neatkarÓbu. 1991. gada 11. IX ñ Latviju uzÚem Eiropas DroÓbas un sadarbÓbas organiz‚cij‚ (EDSO). 1991. gada 18. IX ñ Latvija kÔ˚st par ANO locekli. Latvija atjauno dalÓbu Starptautiskaj‚ olimpiskaj‚ komitej‚. 1991. gada 14. X ñ Latvija kÔ˚st par UNESCO dalÓbvalsti. 1991. gada 15. X ñ Latvija nodibina diplom‚tisk‚s attiecÓbas ar PSRS. LR AP pieÚem lÁmumu ìPar Latvijas Republikas pilsoÚu tiesÓbu atjaunoanu un naturaliz‚cijas pamatnoteikumiemî. 62


7

8

9

10

1991. gada 21. XII ñ Beidz past‚vÁt PSRS.î (Latvijas enciklopÁdija 5 sÁjumos ar r‚dÓt‚ju. 3. sÁjums. I ñ LATV. R.: SIA ìValÁrija BelokoÚa izdevniecÓbaî, 2004. 764.ñ771. lpp.) D˛ord˛s Soross ñ ASV uzÚÁmÁjs. 1979. gad‚ D˛. Soross nodibin‚ja AtvÁrt‚s sabiedrÓbas fondu ASV. Austrumeirop‚ pirmo fondu viÚ nodibin‚ja 1984. gad‚ Ung‚rij‚. –obrÓd lÓdzÓgi fondi darbojas 31 valstÓ ñ galvenok‚rt Centr‚laj‚ un Austrumeirop‚, bijuaj‚ Padomju SavienÓb‚, k‚ arÓ cit‚s valstÓs, t. sk. ASV. 2000. gad‚ o fondu programmu un projektu Óstenoanai D˛. Soross pieÌÓra 494 miljonus ASV dol‚ru. Fondu tÓkla darbÓba un vadÓba ir balstÓta uz atvÁrtas sabiedrÓbas principiem un atziÚu, ka arÓ dibin‚t‚jam un finansÁjumam nav tiesÓbu uz viedokÔu monopolu. Fondi saÚem finansÁjumu atvÁrtas sabiedrÓbas idejas Óstenoanai, paliekot neatkarÓgi savos lÁmumos par darbÓbas stratÁÏiju un saturu, k‚ arÓ par lÓdzekÔu pieÌiranu programm‚m un projektiem. Sk. internet‚ (2006.05.01.) http://web142.deac.lv/index.php/lv/?id=4; http://www. soros.org. Baltijas republiku pedagogu zin‚tniski praktisk‚s konferences ìSkolot‚js un laiksî dalÓbnieku Aicin‚jums Igaunijas, Latvijas un Lietuvas skolot‚jiem. IzglÓtÓba. 1990. 7. marts. Par konferenci ìLatvieu augstskola MinsterÁ ñ 1991î sk.: E. Vaivode. CeÔojums pa V‚ciju ar desmit mark‚m kabat‚. Daugavpils VÁstnesis. 1991. 27. aprÓlis, 4. maijs, 11. maijs, 18. maijs, 25. maijs, 15. j˚nijs. Lai atbalstÓtu augst‚k‚s izglÓtÓbas sektora moderniz‚ciju partnervalstÓs, Tempus finansÁ: 1) Eiropas kopprojektus (JEP); 2) Struktur‚los un papildu pas‚kumus (SCM); 3) Individu‚l‚s mobilit‚tes stipendijas (IMG). 1) Eiropas kopprojekti (JEP). To mÁrÌis ir palielin‚t sadarbÓbu un tÓklu veidoanu starp augst‚k‚s izglÓtÓbas Óstenot‚jiem ES dalÓbvalstÓs un partnervalstÓs un palÓdzÁt augst‚k‚s izglÓtÓbas iest‚dÁm izplatÓt t‚s zin‚anas ‚rpus akadÁmiskaj‚m iest‚dÁm. Projekti var atbalstÓt augstskolas BoloÚas procesa principu pielietoan‚, piemÁram, ievieot jaunu divpak‚pju izglÓtÓbas sistÁmu, un Eiropas kredÓtpunktu p‚rneses sistÁmas izmantoan‚. ¡ Kopprojekti studiju procesa pilnveidei, lai izveidotu jaunas vai modernizÁtu eso‚s studiju programmas un celtu docÁt‚ju profesion‚lo meistarÓbu; lai izstr‚d‚tu m˚sdienÓgus modernus apm‚cÓbas un studiju materi‚lus; lai sniegtu palÓdzÓbu datoru un citu m‚cÓbu lÓdzekÔu ieg‚dÁ. ¡ Kopprojekti augstskolu vadÓbai ir vÁrsti uz augstskolu un to iekÁj‚s vadÓbas un administrÁanas p‚rstrukturÁanu; uz vadÓbas kapacit‚tes, augstskolu un finanu p‚rvaldÓbas stiprin‚anu; uz augstskolas centralizÁto dienestu, piemÁram, bibliotÁku, person‚la vadÓbas, studentu 63


11

12

64

apkalpoanas stiprin‚anu; uz vadÓbas inform‚cijas sistÁmu ievieanu; uz kvalit‚tes nodroin‚anas sistÁmu izveidi; uz stipr‚ku saiu izveidi starp augstskol‚m un to apk‚rtni. ¡ Kopprojekti apm‚cÓbas kursiem sabiedrÓbas instit˚ciju stiprin‚anai koncentrÁjas uz partnervalstu administratÓvo un institucion‚lo strukt˚ru izveidi, pied‚v‚jot ÓstermiÚa kursus, kas vÁrsti uz publisko un priv‚to instit˚ciju neakadÁmisk‚ person‚la profesion‚l‚s meistarÓbas celanu, kam var b˚t svarÓga loma p‚rejas proces‚. 2) Struktur‚lie un papildu pas‚kumi (SCM). ¡ Struktur‚lie pas‚kumi ir ÓslaicÓga konsultatÓva iedarbÓba uz politikas veidoanu, kas vÁrsta uz reformu procesa atbalstu augst‚kaj‚ izglÓtÓb‚ un augst‚k‚s izglÓtÓbas stratÁÏisko ietvarstrukt˚ru izveidi. –‚di projekti parasti nodarbojas ar problem‚tiku, kas saistÓta ar ëBoloÚas procesuí, piemÁram, kvalit‚tes nodroin‚anu un ar to saistÓto akredit‚cijas sistÁmu, ar kredÓtpunktu sistÁmu un kvalifik‚cijas ietvarstrukt˚ru p‚rveidi, lai radÓtu konverÏentu un caurskat‚mu Eiropas sistÁmu, kur‚ da˛‚das nacion‚l‚s sistÁmas varÁtu lietot kopÓgu ietvaru. ¡ Papildu pas‚kumi ir iecerÁti, lai izplatÓtu un p‚rnestu labu praksi, it Ópai labas kvalit‚tes izglÓtÓbas sistÁmas vai efektÓvu p‚rvaldÓbas praksi. Tie sniedz zem‚k‚ lÓmenÓ atbalstu taj‚s jom‚s, kas ir augst‚k‚s izglÓtÓbas reformu procesu centr‚. 3) Individu‚l‚s mobilit‚tes stipendijas (IMG) vÁrstas uz to, lai palÓdzÁtu akadÁmiskajam un administratÓvajam person‚lam no partnervalstÓm braukt un piedalÓties apm‚cÓb‚ un konferencÁs ‚rzemÁs un lai palÓdzÁtu Eiropas SavienÓbas docÁt‚jiem pasniegt apm‚cÓbas kursus partnervalstÓs, visos gadÓjumos Tempus mÁrÌu kontekst‚. ¡ IMG Eiropas kopprojekta sagatavoanai dod iespÁju notikt diskusij‚m un sadarbÓbai starp dalÓbniekiem no ES dalÓbvalstÓm un no partnervalstÓm, un to maksim‚lais ilgums ir divas nedÁÔas. ¡ IMG, lai piedalÓtos organizÁt‚ pas‚kum‚ k‚ semin‚r‚, konferencÁ vai apm‚cÓbas sesij‚, arÓ ir ierobe˛oti lÓdz div‚m nedÁÔ‚m. ¡ IMG p‚rkvalificÁan‚s vai studiju periodam, piemÁram, sadarbÓbai k‚d‚ specifisk‚ akadÁmiskaj‚ priekmet‚, labas prakses izplatÓanai (maksim‚lais ilgums: astoÚas nedÁÔas) vai apm‚cÓbas sniegan‚. Sk. internet‚ (2006.06.02.) http://www.apa.lv/TEMPUS/tempus_ projektu_veidi.htm. Par braucienu uz D‚niju 1993. gad‚ sk.: E. Vaivode. D‚nij‚ septiÚus gadus nav ziemas. Latgales Laiks. 1993. 24. marts, 31. marts, 7. aprÓlis. J‚nis P‚vils II (Óst. v. Karols Jozefs Vojtila ñ Karol JÛzef Wojty˘a, 1920ñ 2005) ñ p‚vests no 1978. lÓdz 2005. gadam. Par J‚ni P‚vilu II sk.: Ai,


m‚te Latgale. Atskati Latgales vÁsturÁ un kult˚rvÁsturÁ. / Sast. PÁteris Zeile. [B. i. v.] Annele, 2001. 453. lpp.; Acta Latgalica. 9. sÁjums. 6.ñ39. lpp.; Barkovska G., –teimans J. Daugavpils vÁstures lappuses. RÁzekne: LPI izdevnÓceiba, 2005. 206. lpp.; Ideju v‚rdnÓca. Dom‚t‚ji, teorijas un jÁdzieni filozofij‚, zin‚tnÁ, reliÏij‚, politik‚, vÁsturÁ un m‚ksl‚. R.: Zvaigzne ABC, 1999. 233. lpp.; K˚le M., K˚lis R. Filosofija. R.: Zvaigzne ABC, 1996. 62., 586.ñ587., 589. u. c. lpp.; RÓgas laiks attÁlos. CilvÁki vietas, notikumi. R.: Zvaigzne ABC, [b. g.]. 87., 106. lpp.; Zeile P. Latgales kult˚ras vÁsture no akmens laikmeta lÓdz m˚sdien‚m. RÁzekne: LKCI, 2006. 106., 199., 382.ñ385., 396., 575., 654., 655., 675. lpp.

65


E.T. Vaivode. "Mantojums un Virzība"