Savstarpējās mācīšanās modelis Savu nākotnes prasmju izstrādāšana brīvprātīgajā darbā Saskaņā ar projektu “Nākotnes prasmes trešajā sektorā” (FUTUR3) Šis ziņojums atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra un Eiropas Komisija nevar būt atbildīgas par jebkādu šī dokumenta vai tajā ietvertās informācijas izmantošanu.
SAVU NĀKOTNES PRASMJU IZSTRĀDĀŠANA BRĪVPRĀTĪGAJĀ DARBĀ Šis savstarpējās mācīšanās modelis, kas balstīts uz dizaina domāšanas koncepciju, palīdzēs jums noteikt jūsu nākotnes vajadzības un prasmes, uzņemoties uzdevumus un iniciatīvu problēmu risināšanā, un galvenokārt pieturēties pie šiem uzdevumiem un problēmām, kamēr tie tiek atrisināti. Jūs varat izmantot šo modeli individuāli kā sākotnēju plānošanas rīku vai iesaistīt jūsu organizācijas brīvprātīgos, lai uzlabotu sadarbību un sniegtu risinājumus, kas atbilst jūsu organizācijas vēlmēm. Šis ir tiešām iedarbīgs veids, kā virzīt savu komandu uz turpmākajām nozarēm ko vēlaties atklāt. Šajā procesā brīvprātīgie atrodas situācijā, kurā spētu noteikt jomas, kurās vēlas attīstīties, un analizētu savas prasmes.
MĒRĶIS Savu nākotnes prasmju atpazīšana palīdzēs jums izveidot risinājumus izaicinājumiem, ar ko jūs un jūsu organizācija saskaras katru dienu, un palīdzēs jums radīt un attīstīt idejas, pozitīvi ietekmējot tos, kam tās tiek radītas (t.i., jūsu brīvprātīgajiem). Izmantojot šo savstarpējo mācīšanās modeli, jūs varat izmantot savas radošās spējas, lai sarežģītas problēmas pārvērstu par iespējām. Mēs esam ieviesuši vairākus pasākumus, kas var palīdzēt jums attīstīt jaunus, inovatīvus risinājumus, kas koncentrējas uz cilvēku.
Mērķi Savstarpējās mācīšanās modelis, kas balstīts uz dizaina koncepciju: Ļauj jums uzņemties atbildību par uzdevumiem un atrast problēmas; Ļauj jums uzņemties iniciatīvu problēmu risināšanā; Ļauj jums darboties ar šiem uzdevumiem un problēmām, kamēr tām atrasts risinājums; Piedāvā risinājumus, kas atbilst individuālām organizācijām; Uzlabo sadarbību.
Uzdevumi Izstrādāt koncepciju un rīkus, kas paskaidro, kā jūs noteiksiet prasmju trūkumu un vajadzības; Koncentrēties uz profesionālo attīstību atkarībā no nākotnes vajadzībām; Dot savstarpējās mācīšanās modeļa piemērus, kas pārbaudīti vietējā līmenī.
Kas iesaistās apmācībās? Galvenokārt tie ir brīvprātīgo vadītāji un ikviens, kurš iesaistīts vadības procesā.
Kas ir dizaina domāšana? Dizaina domāšana ir process, krustošanās punkts starp cilvēkiem, tirgu un biznesu un tehnoloģijām. Tā ir dizaina tehnika, kas koncentrējas uz cilvēku un kas palīdzēs jums labāk saprast jūsu brīvprātīgos, liks viņiem justies vairāk iesaistītiem mainīgajā vidē un ļaus piedzīvot visvērtīgākās izmaiņas, tā sauktās autentiskās izmaiņas, ko vada organizācijā esošie cilvēki. Savstarpējās mācīšanās modelis, kas balstīts uz dizaina koncepciju, aptver jaunus, būtiskus risinājumus, kas rada pozitīvu iespaidu. Tā ir strukturēta pieeja, kas rada un attīsta idejas. Tā balstās uz intuīciju, spēju interpretēt to, ko jūs novērojat, un spēju attīstīt idejas, kas ir emocionāli nozīmīgi tiem, kuriem šīs idejas tiek veidotas. Tas ir ciklisks process un, ja jums radušās problēmas kādā no procesiem, jums vienmēr ir iespēja atgriezties iepriekšējā solī. Pastāv piecas fāzes (1. att.), kas palīdz orientēties uz attīstību:
1. att.
Noteikt problēmu Atslēgas jautājumi: identificēt projekta jautājumu vai problēmu. Atslēgas jautājumu nozīme ir uzvedināt brīvprātīgos kritiski domāt, tos iedvesmot, radot interesi, un saskaņot mācību mērķus, ko jūs un jūsu uzņēmums vēlētos sasniegt.
Atklājums Man ir problēma/vajadzība. Mēs sākam ar vajadzību izprašanu, nevis ar idejām. Piemēram, trešajam sektoram nepieciešamas jaunas prasmes. Un mēs aprakstām to, kas mums nepieciešams. Interpretācija Es kaut ko uzzināju. Es kaut ko esmu iemācījusies iepriekšējā solī un nosaku virzienu. Tas ir jūsu viedoklis. Ideju izveide Es redzu iespēju. Šajā solī jūs radāt un pilnveidojat idejas. Pastāv vairāki ideju radīšanas paņēmieni, ko jūs varat izmantot. Prototipa izveide Man ir ideja. Kā to izveidot? Izveidot prototipu un izmēģināt pieņemtos lēmumus. Izveidot iespējamo risinājumu reālu attēlojumu.
PIRMS UZSĀKŠANAS Materiāli Pirms uzsākšanas būtu vēlams efektīvi izmantot savu pieredzi un atklāt jomu, kurā esat iesaistīts, izmantojot dažādus ziņojumus, pētījumus un statistikas datus. Kārtīgi sagatavojoties, jūs labāk sapratīsiet savus izaicinājumus un būsiet vairāk atvērts dažādām iespējām un iedvesmosieties jaunu ideju radīšanai. Lūk, daži padomi, kas jums varētu palīdzēt:
Mūsu "Scenāriju darbnīca" (1. pielikums), kas tika radīta 1. starptautiskās sanāksmes laikā ar nolūku izveidot diskusiju par tēmu "kāds būtu ideāls darbs trešajā sektorā strādājošajiem 2025. gadā četros scenārijos". Pirmais scenārijs ir Tehno scenārijs (lielākā daļa brīvprātīgā darba notiek tiešsaistē); otrais scenārijs ir Augošās nevienlīdzības scenārijs (trešajam sektoram vajadzēs nodrošināt vairāk pakalpojumu, nekā agrāk, lai novērstu marginalizāciju); trešais scenārijs ir Nenoteikta tīkla scenārijs (cilvēki pievienojas brīvprātīgajam darbam uz aizvien īsāku un nenoteiktāku laiku, tiek pārveidotas asociācijas tradicionālās formas) un ceturtais scenārijs ir Status quo (darbs sektorā paliek nemainīgs). Mūsu salīdzinošais ziņojums "BRĪVPRĀTĪGO KOORDINATORU NEPIECIEŠAMĀS IEMAŅAS" (2. pielikuma kopsavilkums). Šis ziņojums ir rezultāts salīdzinošajai analīzei, kas tika veikta desmit Eiropas valstīs (Bulgārija, Somija, Ungārija, Itālija, Latvija, Polija, Portugāle, Rumānija, Turcija un Apvienotā Karaliste) laika posmā no 2015. gada oktobra līdz 2016. gada augustam. Tas salīdzina pasaulē labāko organizāciju prakses, procesus un produktus¹. Mūsu analīze koncentrējas uz divām problēmām: trešā sektora struktūru šajās desmit valstīs un brīvprātīgo koordinatoru uzskati par savu iemaņu nepieciešamību. Jūs varat veikt arī savu pētījumu, balstoties uz anketu (3. pielikums), ko mēs izmantojām salīdzinošajā procesā.
Apmācības Cik ilgas būs apmācības? Apmācības var ilgt vienu darba dienu (8h), vai jūs varat sadalīt šīs stundas, piemēram, vienreiz pa 3h, trīs reizes pa 2h. Katras fāzes beigās grupām tiek dotas 60 līdz 90 minūtes diskusijai un jautājumu apspriešanai. Grupas. Apmācības notiek mazās grupās - 5 līdz 8 cilvēki. Mazās grupās cilvēki jūtās ērtāk, vairāk iesaistās darba procesā un pastāv lielāka iespējamība, ka viņi vēlēsies uzdot jautājumus; atmosfēra ir neformāla un ērta. Sesijas prasības. Sagatavot dienas grafiku un sagatavot sevi, izejot cauri piecām fāzēm, kas seko pēc Savstarpējās mācīšanās moduļa rīkiem.
Veidot sesiju, kas
koncentrējas tieši uz cilvēku un ļaut vaļu izpētei, paskaidrojot, ko jūs vēlaties izveidot vai mainīt. Uzsākt pirmās 30 minūtes ar iesildīšanos, lai komanda sagatavotos un būtu patīkami satraukta. Ātri pārskatīt plānu: ko jūs darīsiet, tomēr atcerieties, ka jūs nemeklējat "pareizo" atbildi, bet gan iedvesmu.
Iesaistiet cilvēkus, daloties ar to, ko esat redzējis vai dzirdējis brīvprātīgā darba jomā. Šeit jūs varat izmantot sagatavošanās materiālus, ko ieteicām iepriekš dokumentā, vai jūs varat dalīties pats ar savu stāstu vai metodēm, ko izmantojat savā organizācijā. Uz baltas tāfeles pierakstiet pretrunas, ierobežojumus, spriedzes brīžus, vajadzības un pārsteiguma brīžus, ko ievērojat, un dalieties ar savām noderīgajām vajadzībām un ieskatiem ar grupu. Apspriediet secinājumus, kas varētu ietekmēt un uzlabot jūsu darbu vai organizāciju, kurā strādājat, ar grupu. Pārveidojiet šos ieskatus par iespējamiem risinājumiem. Tas jums palīdzēs, kad veidosiet atslēgas jautājumu. Atsauksmes. Lūdziet dalībniekiem aizpildīt aptauju, lai izteiktu savu pārliecību par Savstarpējās mācīšanās modeļa izmantošanu. Jūs varat iedrošināt dalībniekus un pasniegt viņiem žetonu vai sertifikātu par piedalīšanos apmācībās (4. pielikums). ------------------¹ W. G. Nickles, J. M. McHugh, S. M. McHugh,Understanding Business, Tenth Edition, McGraw-Hill Irwin, new York 2012, p. 221. 1
UZSĀKŠANA Definē problēmu - atslēgas jautājumu Problēmas definēšana ir jūsu apmācību sākuma punkts - paskatieties sev apkārt, ievērojiet to, ko jūs vēlēties uzlabot savā organizācijā; kādu konkrētu un apzinātu problēmu būtu nepieciešams atrisināt un pārvērst to reālā izaicinājumā. Dažreiz
problēmas
var
tikt
definēta
kā
sapnis
(vēlme
pēc
organizācijas
pārdizainēšanas vai pārstrukturēšanas). Dažreiz tās var tikt definētas kā sūdzības (lietas, kas saistītas ar organizācijas politiku). Ir būtiski konkretizēt pareizu "Kā mēs varētu" jautājumu (2. att.). Jautājumam jābūt kārtīgi un pietiekami plaši aptvertam, lai pieļautu parādamies negaidītas iespējas, tomēr pietiekami šauram, lai spētu jums koncentrēties.
SAPŅI, LIETAS, VĒLMES, KURAS ES VĒLĒTOS, LAI BŪTU → →KĀ MĒS VARĒTU SŪDZĪBAS/LIETAS, KAS VARĒTU BŪT LABĀKAS → →KĀ MĒS VARĒTU
2. att.
Piemēram: 1. Kā mēs varētu izveidot pievilcīgu vidi, kas palīdzētu brīvprātīgajiem labāk/efektīvāk sadarboties pilsētā? Brīvprātīgo organizācija demonstrē vajadzību pēc tās reorganizācijas, kas ir rezultāts zemam sadarbības līmenim pilsētā. Mērķis ir apkopot jaunus risinājumus, kas varētu palīdzēt brīvprātīgo organizācijām būt efektīvākām, sadarbojoties ar cilvēkiem, un pielāgot to prioritātes ar mainīgo vidi. 2. Kā mēs varētu pielāgot mūsu iemaņas un stiprās puses tā, lai mūsu brīvprātīgie 5-10 gadu laikā veiktu savu darbu pēc iespējas labāk? (scenārijs x) Mums interesē, vai brīvprātīgie ir labi sagatavojušies nākotnei, un vēlamies izlemt par jaunu pieeju, kā paaugstināt mūsu izpratni par prasmēm, kas būs nepieciešamas 5-10 gadu laikā? Tas palīdzēs organizācijai pārdomāt tās politiku un attīstīt resursus, lai uzlabotu tās brīvprātīgo darbinieku profesionālo attīstību.
Atklājums: Saprast problēmu Jūs jau esat definējis problēmu, kas jūs vadīs caur savstarpējās mācīšanās procesam. Tagad jums nepieciešams kārtīgi izprast problēmu. Atklājums veido stabilu pamatu jūsu idejām (3. att.).
•novērojumi un citāti; •interpretācija; •ierobežojumi; barjeras
Pārskatīt problēmu
Dalīties ar zināšanām •Es jau zinu; •Es vēlos uzzināt vairāk.
•Kam jūs to veidojat? •Galvenā/paplašinātā publika
Definēt mērķa grupu 3.
att.
Pārskatīt problēmu: Pārskatīt kritēriju un ierobežojumu sarakstu. Apspriediet ar komandu, vai jums ir nepieciešams kaut ko pievienot vai mainīt šajā sarakstā. Padomājiet, kāpēc cilvēkiem vajadzētu vai kāpēc viņi vēlētos iesaistīties šajā problēmā. Dalieties ar informāciju, ko zināt: Pierakstiet, ko jūs zināt par problēmu, savus novērojumus un citātus, veidojiet interpretācijas. Definējiet, ko jūs nezināt: Pierakstiet un dalieties ar to, ko jūs nezināt vai ko vēl vēlaties saprast par problēmu. Uzrakstiet šos jautājumus kur citur. Definējiet savu mērķa grupu: Apsveriet plašo spektru, kas būs saistīts ar jūsu problēmu. Padomājiet par saistībām, kādas šiem cilvēkiem ir ar jūsu tematu. Kuri ir atbalstītāji? Kuri ir skeptiķi? Kuri jums nepieciešami visvairāk? Izveidojiet vizuālu pārskatu ar tiem, kurus uzskatāt par galveno auditoriju, pretstatā tiem, kas ir jums attālāki cilvēki. Šajā fāzē iegūtās zināšanas jums dos vizuālu pārskatu un ieskatu, kas ļaus jums ieraudzīt problēmu jaunā skatījumā un būs aizsākums jaunām idejām un iedvesmas pilnām aktivitātēm. Nākamais paraugs "Saprast problēmu" palīdzēs jums jūsu darbā. Jūs varat atgriezties pie šī parauga, kad jums radīsies jautājumi nākamajās fāzēs. Atcerieties, ka ne katrs ieskats satur pilnībā jaunu informāciju. Bieži jūs atradīsiet lietas, ko jau zinājāt iepriekš, bet jūsu uzdevums "Saprast problēmu" var dot jums jaunu skatījumu. Dažreiz jaunas idejas aizvedīs jūs citā virzienā, nekā sākumā bijāt gaidījis.
Saprast problēmu #1 paraugs
Piemērs: Grupa, kas strādāja ar jautājumu " Kā informāciju tehnoloģijas var man palīdzēt iesaistīt vairāk brīvprātīgo, kuri palīdzēs sasniegt organizācijas mērķus?", uzzināja, ka nepieciešams:
Pārskatīt problēmu (ierobežojumi, barjeras): Nekādas dalīšanās, nekādas komunikācijas starp brīvprātīgo organizācijām, nav viegli dalīties ar labākajām praksēm, vērtībām, mērķiem, cilvēku resursiem, zināšanām, metodēm. Dalieties ar to, ko jūs zināt (jau zināt): Organizācijas mērķi; ir organizācijas, kurām ir līdzīgi mērķi; ir vairāki IT rīki, kas paredzēti līdzekļu vākšanai un informācijai; ir cilvēki, kas vēlētos būt brīvprātīgie, bet tiem nepieciešama motivācija un vadīšana, ir bēgļu krīze. Paplašināta publika (definē savu publiku) Potenciālie brīvprātīgie (studenti, jaunieši, pieaugušie); trešā sektora menedžeri; profesionāļi ar tehniskajām zināšanām. Es vēlos zināt vairāk par citu organizāciju mērķiem ārvalstīs; zināt vairāk par mentoru apmācību iespējām, komandas veidošanu, jaunām IKT iespējām, kas paredzētas līdzekļu vākšanai, prasmēm un iemaņām, lai vadītu bēgļu krīzi Rezultātā ir attēlotas brīvprātīgo vajadzības, kas ir nozīmīgas, bet ne tik tieši īstenojamas. Šī vienkāršā izpēte ļauj grupai pāriet no noteiktas vajadzības konkrētiem apsvērumiem, lai atklātu vairāk abstraktus motīvus un pieņēmumus, kas bieži vien parāda negaidītus atklājumus par konkrēto situāciju.
Interpretācija: Definēt virzienu Virziena definēšana ir kodolīgs izteiciens par to, ko esat iemācījies no iepriekšējām darbībām. Pavaicājiet sev: "Kāpēc mēs gribam to darīt?"; kāpēc cilvēkiem būtu nepieciešamība vai vēlme iesaistīties šajā tematā. Tas jums palīdzēs pārveidot jūsu skatupunktu. (4. att.)
Kāpēc mēs gribam to darīt? Mūsu brīvprātīgajiem vajag
………………
jo
………………
jaunu profesionālo attīstību (4. att.)
Piemēram: Mūsu brīvprātīgajiem vajag jaunu profesionālo
Motivācija un digitālās pamatprasmes
jo
attīstību
brīvprātīgajiem ir nepieciešams sasniegt dažāda veida cilvēkus, un tiem jāspēj darboties ilgtspējīgi; digitalizācijai ir vislielākā nozīme visos brīvprātīgā darba aspektos, un tā liek brīvprātīgajiem atrasties tiešsaistē
Ideju izveide Tas nozīmē radīt daudz ideju. Ideju radīšana aicina jūs izpausties un domāt bez ierobežojumiem. Šajā brīdī neeksistē sliktas idejas. Pat tad, ja ideja nešķiet reāla, tā var iedvesmot kādu citu uz lielisku ideju. Šie noteikumi padarīs jūsu ideju radīšanas sesiju mērķtiecīgu, efektīvu un jautru: Nesakiet "Nē!"! Tā vietā sakiet "Jā, un..."! Nepārtrauciet viens otru! Katra ideja ir laba (arī vislabākā). Esiet pozitīvi! Pievērsiet uzmanību kvantitātei, nevis kvalitātei!
Katrs balstoties uz cita ideju, veidojiet idejas kopīgi. Kad esat pabeidzis, turpiniet ar ideju atlasi: jūs vēlaties strādāt ar tiem vai nodarbināt tos, kurus uzskatāt par visdaudzsološākajiem. Izmantojiet nākamo paraugu (2. paraugs):
Atlasiet daudzsološas idejas!
ĻOTI SVARĪGI
MAZĀK DAUDZSOLOŠI
NESVARĪGI
DAUDZSOLOŠI
2. paraugs
Piemēram, grupai, kura strādā pie jautājuma "Kā mēs varētu radīt pievilcīgu vidi, kas palīdz brīvprātīgajiem labāk/efektīvāk sadarboties pilsētā?" bija vairākas idejas, kas ir sagrupētas sekojošā paraugā:
Ļoti svarīgi Atpazīstamība sociālajos tīklos Izklaides aktivitātes (komandas veidošana utt.) Ēnošana Darba vieta (ūdens, kafija)
Mazāk daudzsološi Atpazīstamība valdības līmenī
Ne tik svarīgi Atvērto durvju dienas Semināri Atlaides (semināriem/saistītām jomām)
Daudzsološi Sertifikāti (prestižs)
Brīvprātīgais varētu mēģināt būt daļa no brīvprātīgā darba procesa, piedaloties "ēnu dienās"; redzot darbam komfortablu vidi un jauku, draudzīgu komandu, kas veic dažādas interesantas aktivitātes (komandas veidošana); kā arī, sajūtot darbu vērtību (atzinība). Turklāt sertifikāti var sniegt papildu vērtību.
Prototipa izveide Jums jau ir ideja. Prototips ļauj dalīties ar savu ideju ar citiem cilvēkiem un diskutēt par to, kā tālāk to precizēt un pārbaudīt darba vidē. Izvēlieties formu, kas vislabāk atbilst jūsu idejai. Jūs varat izveidot: montāžas skalu; shēmu; reklāmu; paraugu.
Paturiet prātā jautājumus, kas radās, kamēr jūs veidojāt prototipu. Pārskatiet un atbildiet uz tiem, kamēr jūs attīstāt savu ideju. Prezentācijas laikā jūs varat veikt izmaiņas un pavairot to risinājumus.
Atsauces: Introducing project-Based Learning in your Classroom – School Education gatewayTeacherAcademy; ¹ W. G. Nickles, J. M. McHugh, S. M. McHugh,Understanding Business, Tenth Edition, McGraw-Hill Irwin, new York 2012, p. 221
Sekojošas aktivitātes Kad jūsu mācīšanās aktivitātes ir pabeigtas, cilvēki parasti ir ar ļoti entuziasko noskaņu. Bet kā mēs varam mainīt šo darbībā? Te ir ideja par turpmāko pasākumu. Padarot ķīlu Lai iegūtu dalībniekus apņēmusies panākt pozitīvas pārmaiņas nākotnē to organizēšanā ar prototipu esat izveidojis, veikt apņemšanos: sola veikt viena izmaiņa darbā, kas būs pozitīva ietekme attiecībā uz vadītāja jautājumu, un ar to saistīto prototipu. Varat veikt dažas minūtes, lai domāt par to beigās salīdzinošā mācību procesa, vai dalībnieki var darīt mājās pēc tam. Tā ir laba ideja, lai rakstītu ķīlas / solījumu leju. Es apsolu, lai padarītu šādu izmaiņu (-as) par mūsu braukšanas jautājumu uz manu darbu, lai veiktu pozitīvas pārmaiņas:
Piemēram, par grupu ar vadītāja jautājumu: "Kā var mums radīt pievilcīgu vidi, kas palīdz brīvprātīgie sadarboties labāk / efektīvāk pilsētā ?, iespējamie solījumi varētu būt: •
Es apsolu, lai sazināties ar manu vietējo dome ir tikšanās ar tiem.
•
Es apsolu, lai sazinātos ar citu asociāciju, lai redzētu, vai mēs varētu apmainīties brīvprātīgos.
•
Es apsolu izveidot Facebook lapu, lai brīvprātīgajiem mūsu pilsētā.
Tas ir arī labi, lai saglabātu grupu savienots ar otru, un redzēt, kā mainās. Jūs varētu būt pēcpārbaudes sanāksmi apmēram 2 mēnešus pēc grupas, vai nu klātienē (ideālu) vai uz Skype. Lai novērotu izmaiņas vienaudžu mācīšanās process ir veikts, dalībnieki varēja domāt par šādiem jautājumiem un dalīties savas atbildes uz pēcpārbaudes sesijas: 1. Kādas lietas, man darīt, lai saglabātu šo solījumu?
2. Kas notika? 3. Vai kaut kas mainīsies? Kas? 4. Kā jūs varat redzēt, ka ir izmaiņas? 5. Kuras daļas es gribētu, lai uzlabotu? 6. Ko nestrādāja? 7. Kāda ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana? 8. bija šīs izmaiņas pozitīvs vai negatīvs? Kāpēc? 9. Ko jūs plānojat darīt tālāk? Jūs varat apspriest jautājumus ar savu grupu un salīdzināt viens otra atbildes. Apsveriet, izmantojot šādus uzdevumus: • Noteikt prioritātes atsauksmes: to, kas ir vissvarīgākais, lai padarītu to par veiksmīgu? • Kārtot savas piezīmes un izveidot pārskatu par kuru atsauksmes vēlaties atbildēt. • Iekļaut vērtīgu atgriezenisko saiti savā koncepcijā. Veikt izmaiņas. • Uzsvērt to, kas bija labi saņemtas. Pēc tam, jūs varat izveidot jaunu uzlabotu prototipu. Ja jums ir nepieciešams, jūs varētu iet cauri atgriezeniskās saites ciklu atkārtoti un turpināt uzlabot savu koncepciju.
Sesijas laikā / ko es mācos no dalībniekiem Grupu nodarbības dalībniekiem dod labu pārskatu par izaicinājumu. Bet, ja jūs mēģināt iegūt dziļāku izpratni par tautu motivāciju, tomēr, tas ir labi, lai iestatītu individuālo mājasdarbu uzdevumus salīdzinošās mācību sesiju laikā. Bieži dalībniekiem atrast mājasdarbi vingrinājumus mazāk biedējoša, nekā strādājot Grupu un baudīt izteikties jaunos veidos. Tas var būt liels formāts, lai palīdzētu viņiem justies ērti. Mācīties no dalībnieku mājasdarbiem un skaidri izskaidrot, kāpēc un kā ierakstīt savu darbību. Lūdziet dalībniekus dokumentēt savu dienu, piemēram. Tas var palīdzēt jums izprast savu garīgo modeli savu darba dienu ar brīvprātīgajiem. Tas var palīdzēt viņiem gūt ieskatu viņu prioritātēm un izvēli.
Lūdzot dalībniekus ierakstīt savu pieredzi ļauj jums, lai uzzinātu par to ilgākā laika periodā. Ceļvedis dalībniekiem, lai attēlotu un dalīties savās domās, lēmumus un emocijas. Izveido vizuālo dokumentu. Ieskicēt lielu papīra dokumenta sienas telpā redzamā, lai ikviens varētu redzēt, vai izveidot koplietojamu tiešsaistes dokumentu piekļuvi visiem komandas dalībniekiem. Pierakstiet uzdevumus, idejas, tikšanās un gatavo aktivitātes. Ciets dokuments ļaus dalībniekiem pārskatīt to pa sesiju, nāk atpakaļ uz šo sarakstu, ja dalībniekiem ir vairāk jautājumi vēlākos posmos un pieņemt lēmumus, gar ceļu. Jūs nedrīkstat nokļūt runāt ikvienam ar pirmo mēģinājumu šo izaicinājumu ... veikt inventarizāciju ar visiem tagad, lai jūs varētu atgriezties pie šo sarakstu, ja jums ir vairāk jautājumi turpmākajos posmos. Pārskatiet ar grupu: Paskaties materiālu kopā ar grupu un uzdot viņiem ne tikai to, ko lasīt, ko viņi dokumentētas, bet arī, kāpēc viņi izvēlējās šo informāciju, un, kā viņi jutās par tiem.
Atsauces: Introducing project-Based Learning in your Classroom – School Education gatewayTeacher Academy; W. G. Nickles, J. M. McHugh, S. M. McHugh, Understanding Business, Tenth Edition, McGraw-Hill Irwin, new York 2012, p. 221.
Scenāriju darbnīca
1. pielikums
Darbnīca "Nākotnes scenārijs" Mūsu 1. starptautiskās sanāksmes laikā visi dalībnieki tika aicināti piedalīties "Scenāriju darbnīcā". Galvenais ierosinājums bija uzsākt diskusiju par to, "kāds būtu ideāls darbs trešajā sektorā strādājošajiem 2025. gadā četros scenārijos". Pirmais scenārijs ir Tehno scenārijs (lielākā daļa brīvprātīgā darba notiek tiešsaistē); otrais scenārijs ir Augošās nevienlīdzības scenārijs (trešajam sektoram vajadzēs nodrošināt vairāk pakalpojumu, nekā agrāk, lai novērstu marginalizāciju); trešais scenārijs ir Nenoteiktā tīkla scenārijs (cilvēki pievienojas brīvprātīgajam darbam uz aizvien īsāku un nenoteiktāku laiku, tiek pārveidotas asociācijas tradicionālās formas)
un ceturtais scenārijs ir Status quo (darbs sektorā paliek nemainīgs). Katra grupa bija atbildīga par vienu no scenārijiem, tām nācās dalīties un noteikt dažādas prasmes, kas nepieciešamas katrā no scenārijiem.
1. scenārijs - TEHNO SCENĀRIJS
Mūsu organizācija ir trešā sektora priekšgalā. Mēs izmantojam tehnoloģijas, cik vien iespējams, lai risinātu problēmas un veiktu mūsu ikdienas uzdevumus. Kad man ir laiks, man patīk izstrādāt risinājumus problēmām, ar ko saskaramies, vai atrast efektīvākus veidus, kā risināt uzdevumus. Katram ir savs planšetdators, kas ar bezvadu savienojumu to sasaista ar citām ierīcēm birojā. Viss tiek darīts internetā, netiek izmantoti ne plaukti, ne dokumentu skapji. Tas ir birojs bez papīriem, visas darbības notiek tīmeklī. Mūsu birojs ir salīdzinoši mazs uz to cilvēku skaitu, kas to izmanto - tikai pāris galdi biroja "Hot desking" sistēmai un pāris sapulču telpas, no kurām viena funkcionē arī kā IT telpa, kad ir apmeklētāji, kas vēlas strādāt vai sadarboties ar kolēģiem citviet caur Skype utt. Mums ir daži roboti, mēs tos saucam par Stenu un Oli, Stens darbojas kā biroja palīgs. Viņš ir ieprogrammēts, lai pirktu biļetes, pārbaudītu grafikus, pastāvīgi mūs informētu par brīdinājumiem un paziņojumiem un izsniegtu mums uz galdiem dzērienus un uzkodas. Savukārt Oli var atrast uz tīrot grīdu. Viņam labi padodas satīrīt izšļakstītos šķidrumus un mūsu uzkodu drupatas. Diemžēl mums viņš dažreiz jāuzceļ uz galda, savādāk apkārtne visu laiku būtu tīra. Mūsu brīvprātīgos mēs pieņemam darbā un atbalstam tiešsaistē. Viņiem pat nav nepieciešams nākt uz biroju, tas viss tiek darīts no attāluma. Viņiem patīk strādāt no mājām, un viņi var viegli veikt brīvprātīgo darbu, pieskatot savus ģimenes locekļus. Tomēr daži saka, ka labāk bija tad, kad brīvprātīgie sanāca kopā, lai veiktu uzdevumus. Noteikti ir kāda tam paredzēta aplikācija, vai ne?
Kamēr brīvprātīgie veic savus uzdevumus un progresē organizācijas ietvaros, viņi tiek atalgoti ar nozīmītēm, ar kurām viņi var dalīties ar citiem dalībniekiem, un izmantot savu prasmju apstiprinājumu un pieredzi darba vietā. Protams, pastāv zināma sacensība starp brīvprātīgajiem, kuri vāc nozīmītes un ar tām lielās sociālajos medijos. 2. scenārijs - Augošās nevienlīdzības scenārijs
Pēdējo gadu laikā mēs esam darbā pieņēmuši lielu skaitu imigrantu. Protams, tā dēļ ir bijis rezonanses efekts. Ir grūtāk dabūt darbu, un vairāk cilvēku ir bezdarbnieku statusā, turklāt bieži vien viņi nesaņem pabalstus, tādēļ viņiem pašiem jāparūpējas par sevi. Tas nozīmē, ka vairāk cilvēkiem nākas atgriezties uz lauka, lai uzturētu sevi no piešķirtajiem līdzekļiem, vai nelieliem zemes gabaliem, kas var tikt izmantoti. Cilvēki ir vairāk atkarīgi no savstarpējā atbalsta. Baznīcas ļoti palīdz: pārtikas bankas, bezmaksas ēdināšana, parādu konsultācija, un viņi pat dažreiz ļauj cilvēkiem gulēt savās ēkās, it īpaši, ja ārā ir auksts. Tikmēr bagātie cilvēki – viņi vienkārši nezina, kā dzīvo cilvēki otrā pusē. Nekāda veida skaidrojums nemaina situāciju. Viņi vienkārši nevēlas ieklausīties. Sabiedrība kļūst arvien nestabilāka, veidojas jauna sociālā šķira, daži cilvēki to sauc par klīstošo paaudzi. Daži no mums ir pastāvīgās briesmās, jo arvien vairāk cilvēku strādā pagaidu darbos un nesaņem arī nekāda veida pabalstus. Viņi nav nodrošināti, nekas nav pastāvīgs un, protams, viņi vienmēr ir satraukušies par katru apdraudējumu, kas viņus var piemeklēt. Mums nepieciešams lielāks valdības atbalsts, lai izveidotu sadarbību starp organizācijām un sociālo organizāciju kopīgu plānu. Kā trešā sektora strādniekiem mūsu mērķis ir visvājākais. Pat mēs esam atkarīgi no sabiedrības, lai spētu palīdzēt citiem, un no tā atkarīga pat mūsu pastāvēšana. Mēs vēlamies redzēt sabiedrību, kurā nav dalījuma “viņi” un “mēs”. Mēs vēlamies strādāt lielākam labumam. Mūsu uzdevums ir veicināt, trenēt un palīdzēt cilvēkiem atrast savu aizraušanos. Mēs vēlamies, lai viņiem būtu iespēja nebaidoties darīt lietas, kas
viņiem patīk. Mums ir nepieciešama stabilitāte, lai spētu koncentrēties ilgtermiņā un atbalstītu vairākas sociālās grupas. Mums ir nepieciešami brīvprātīgie, lai veiktu darbu vietējā līmenī. Mums ir nepieciešams, lai mēs spētu viņus virzīt un mudināt. Iespējams laika bankas būtu veids, kā virzīties uz priekšu. 3. scenārijs - Nenoteikta tīkla scenārijs Mēs strādājam pie mūsu projekta šeit. Tas ir diezgan visaptverošs un ietver dažādus elementus. Mēs esam reaģējuši uz vietējām vajadzībām un esam lepni par ieguldījumu, ko veikuši vietējai kopienai.
Problēma ir tāda, ka mūsu brīvprātīgie neuzņemas saistības ilgtermiņā. Viņi nāk un palīdz ar entuziasmu, bet tad viņi dodas ceļot vai rūpēties par mazbērniem. Un mums ir jāsāk visu no jauna, apmācot jaunus brīvprātīgos, kuri mums mazliet palīdz un tad dodas prom ... protams, daži tiešām atgriežas, un mēs vienmēr esam priecīgi viņus sagaidīt.
Ir vēl viena grupa, kas strādā blakus pilsētā. Es neesmu pārliecināts, ar ko viņi nodarbojas, bet dažas no lietām, ko viņi dara, šķiet, ir līdzīgas mūsējām, - palīdzēt sabiedrības nabadzīgākajai daļai. Acīmredzot viņiem ir vieta, kur cilvēki var griezties, lai saņemtu palīdzību. Būtu jauki kaut ko līdzīgu izveidot arī šeit.
Mums vajag vairāk cilvēkus ar zināšanām; brīvprātīgo vadītājs vai koordinators, kas var piesaistīt un motivēt brīvprātīgos; persona, kas pārvaldītu mūsu datu bāzi, tā nekad nav atjaunināta; kāds ar zināšanām par trešo sektoru, kurš var pētīt dažādus resursus, kas varētu palīdzēt mums un palīdzēt strādāt ar cilvēkiem, kuri veic līdzīgu darbu; un mums tiešām ir nepieciešams labs cilvēks, kas pārvaldītu mūsu resursus, ne tikai finanšu vadītājs, bet kāds, kas var piesaistīt papildu finansējumu. 4. scenārijs - Status Quo scenārijs
Diemžēl mēs joprojām atrodamies turpat. Joprojām sapņojam par gaišāku nākotni trešajam sektoram., un arī mums. Protams, šobrīd daudz darba tiek darīts tiešsaistē, bet daudziem no maniem kolēģiem tas nepatīk. Agrāk bija vieglāk - uzraksti to uz papīra lapas, iesniedz un aizmirsti... līdz brīdim, kad jūs maināt birojus un to visu nākas mest prom.
Mēs joprojām esam šeit... esam šeit jau gadiem. Brīvprātīgie nāk un iet. Jaunie darbinieki strādā uz pagaidu līgumiem, paliek dažus mēnešus un pēc tam pamet mūs, lai meklētu labāku darbu citur. Un viņus nevar vainot. Dažreiz mums ir jāpieviļ mūsu klienti. Vienkārši nav neviena, kas viņiem varētu palīdzēt, līdz ierodas jauni brīvprātīgie vai mēs saņemam jaunus pagaidu darbiniekus. Mēs cenšamies darīt pēc iespējas labāku darbu, bet dažreiz ar to nepietiek. Mūsdienās cilvēki sagaida vairāk. Nevalstiskajām organizācijām ir ļoti grūti. Tās vienmēr meklē nākamo finansējuma plūsmu. Ja nevalstiskajām organizācijām nebūtu jāmaksā nodokļi, tām būtu iespēja nodrošināt līdzekļu pareizu izlietošanu, un to smagi strādājošie darbinieki justos labāk novērtēti no valsts puses.
Pienācīgi apmācīta personāla nekad nav pietiekami daudz. Nevalstiskās organizācijas vēlas, lai tām būtu iespēja algot kvalificētu personālu, bet kādā veidā ir iespējams novērtēt pieredzi un ikdienējo mācīšanos.
Tas nozīmē, ka veselam baram ar
piemērotiem kandidātiem bieži vien nepievērš uzmanību.
NVO vēlas tikt uzskatītas par augstas kvalitātes un efektīvu pakalpojumu sniedzējām, bet tas ne vienmēr ir iespējams. Tām vienmēr jāpielāgojas aizvien mainīgajai, normatīvajai videi, un vēl jo vairāk birokrātijai.
Tas viss nonāk līdz nepieciešamībai pēc vairāk resursiem sarūkošās ekonomikas apstākļos. Ja vien dienā būtu vairāk stundas! Būtu jauki, ja kāds darītu vairāk
administratīvo darbu – mūsdienās ir tik daudz birokrātijas. Tas ir saspringts darbs. Nav laika apstāties un padomāt. Nav laika radošumam. Ja vien dienā būtu vairāk stundas!
Apzinātās prasmes katram scenārijam Šīs iemaņas, kas tika apzinātas pēc darba grupās, bija: Tehnoloģijas prasmes, domātas tehniskās prasmes: piemēram, datu bāzu pārvaldība, internets, sociālie mēdiji, tīklu pārvaldība, skaidra vīzija; Saskarsmes prasmes, veiksmīgi mijiedarbojas ar dažādiem cilvēkiem: Personīgo zināšanu
un
pašnovērtējums,
spēju
pašizvērtēšana,
komunikācija
un
pašaizsardzība,
mijiedarbība,
drosme,
starpkultūru
labs
prasmes,
multikulturālisma izpratne; Pielāgošanās prasmes: elastīgums, lai pielāgotos tā brīža vajadzībām, elastīgs, kāds, kas spēj pielāgoties jaunām situācijām; Organizācijas un plānošanas prasmes, spējīgs plānot projektus, notikumus un programmas, noteikt mērķus un vajadzības un izvērtēt iespējas: līdzekļu vākšana, zināšanas par pūļa finansējuma, vispārējo un brīvprātīgo projektu vadība; Kritiskās un domāšanas prasmes, pārskatīt atšķirīgu viedokli vai idejas, un izvērtēt visas iespējas: sarunas un diplomātija; Pētnieciskās prasmes, zina, kā atrast un apkopot attiecīgu pamatinformāciju: zināšanas par trešo sektoru. Šajā tabulā (nr. 1), mēs varam atrast nepieciešamās prasmes un apzināt katru grupu.
1. scenārijs Tehno scenārijs
2. scenārijs Augošās nevienlīdzības scenārijs
3. scenārijs Nenoteikta tīkla scenārijs
4. scenārijs Status quo scenārijs
* Tehniskās prasmes; * Personīgo zināšanu un spēju pašizvērtēšana; * Elastīgs, pielāgošanās jaunām situācijām; * Vēlme paplašināties ārpus komforta zonas; * Starpkultūru prasmes;
* Sarunas; * Datu bāzu vadība; * Vispārējā vadība; * Diplomātija; * Tīklu pārvaldība; * Projektu vadība; * Multikulturālisma * Zināšanas par trešo * Brīvprātīgo vadība; izpratne; sektoru; * Radošums; * Pašaizsardzība; * IT prasmes: * Komunikācija un * Drosme; internets, sociālie mijiedarbība. * Šarms; mediji; * Praktiskās iemaņas; * Skaidrs redzējums; * IT prasmes; * Personiskās * Līdzekļu vākšana; prasmes; * Tīklu pārvaldība; * Zināšanas par pūļa * Organizēšana; finansējuma; * Labs pašnovērtējums; Tabula nr. 1 - katra scenārija prasmes
2. pielikums
Salīdzinošais ziņojums "BRĪVPRĀTĪGO KOORDINATORU NEPIECIEŠAMĀS IEMAŅAS" NO DIGITALIZĀCIJAS LĪDZ CILVĒKU PRASMĒM - EIROPAS BRĪVPRĀTĪGO KOORDINATORU UN EKSPERTU IDEJAS PAR NĀKOTNES PRASMJU VAJADZĪBĀM Kopsavilkums
Trešā sektora nākotnes prasmes (FUTUR3), Erasmus+ projekts tika izklāstīts, lai attēlotu nākotnes prasmju vajadzības brīvprātīgo koordinatoriem un vadītājiem desmit Eiropas valstīs (Bulgārija, Somija, Ungārija, Itālija, Latvija, Polija, Portugāle, Rumānija, Turcija un Apvienotā Karaliste). Šeit ir pārskats par rezultātiem.1 Salīdzināšanas process ietvēra arī labākās prakses piemērus par brīvprātīgo koordinatoru vai brīvprātīgo vadības apmācībām. Tos var atrast atsevišķā ziņojumā.
Scenārija modelis Mūsu darbs ir balstīts uz četru scenāriju modeli, kas tika izstrādāts, izmantojot partneru pieredzi, dažādus globālās tendences resursus un kādas Somijas nevalstiskās organizācijas darbnīcas speciālistu rezultātus. Mūsu modelis prognozē šādus scenārijus un saistīto prasmju vajadzības attiecīgajā nozarē: 1. Status Quo - trešā sektora organizācijas darbosies kā iepriekš, bet būs jāiemācās pielāgoties pārmaiņām. Nepieciešamās prasmes: vispārējā un projektu vadība, kā arī finansējuma nodrošināšana citu starpā. 2. Nenoteikts tīkls - Kopienas ir vēl nestabilākas kā agrāk, kad cilvēki vairāk klejoja apkārt, izraisot arī pieaugošu nepieciešamību pārvaldīt epizodiskus brīvprātīgos utt. Nepieciešamās prasmes: IT prasmes (datu bāzu pārvaldība utt.), vīzija/stratēģija, tīklu pārvaldība un saskarsmes spējas. 3. Augošā nevienlīdzība - Uz šo attiecas, piemēram, labklājība un migrācija, trešajam 1
sektoram
ir
nepieciešams
uzņemties
lielāku
atbildību
Pilnu ziņojumu, kas piedāvā arī informāciju par trešo sektoru šajās 10 valstīs, var lejupielādēt šeit: http://www.futur3skills.eu/futur3skills/index.php/results
par
pakalpojumu
sniegšanu.
Nepieciešamās
prasmes:
multikulturālisma
un
sapratnes daudzveidība, saskarsmes prasmes un sarunas. 4. Tehniskās prasmes/digitalizācija - Cilvēki vēlas piedalīties tiešsaistē, jauni komunikācijas veidi, kopienu veidošana kļūst acīmredzama. Nepieciešamās prasmes: tehniskās prasmes, pielāgošanās spējas, saskarsmes un starpkultūru prasmes. Eksperti, ko mēs aptaujājām šim ziņojumam katrā valstī, sagaida, ka Tehniskais scenārijs būs visticamākais un visnoteicošākais tuvākajā nākotnē, bet, prezentējot modeli profesionāļiem daudzās valstīs, ir arī skaidrs, ka visi scenāriji veidos Eiropas trešā sektora nākotni. 485 brīvprātīgo koordinatori, kas piedalījās mūsu aptaujā, uzskatīja, ka komandas darbs, komunikācija, stereotipu pārvarēšana un cilvēku nenosodīšana ir svarīgas prasmes, kas vēlāk atspoguļo ideju, ka visus scenārijus būs zināmā mērā iespējams īstenot nākotnē, lai gan daudzi darbojas saskaņā ar priekšstatu, ka Status quo scenārijs ņems virsroku. Secinājumi Mēs veicām vairākus apsvērumus no materiāla galvenokārt par atšķirībām, kā trešais sektors ir definēts, un prasmju vajadzībām. 1) Ir dažādas sektora juridiskās definīcijas un juridiskie risinājumi, kas dod iemeslu nodrošināt bezpeļņas organizācijas sabiedrībā un uzņēmējdarbībā. Tomēr globāli šīs nozares nozīme kā darba devējam pieaug. 2) Atsevišķās valstīs ir dažādi veidi, kā pieiet idejai par nevalstisko organizāciju sektora profesionalizāciju.
Mēs ievērojām skaidras atšķirības izglītības
piedāvājumā, kas adresētas tieši darbaspēka nozarē. Profesionalizācijas trūkums bieži vien rezultējas kā nevalstisko organizāciju sektora vājāka līdzdalība vietējo stratēģiju veidošanā un nenozīmīgā politiskajā nozīmē. 3) Nepieciešamās apmācības un kvalifikācija, kas, šķiet, nepieciešamas brīvprātīgo koordinatoriem, koncentrējas uz universālām prasmēm, kas saistītas ar brīvprātīgā darba vadību. Kā ieteicamās izglītības aktivitāšu galveno jomu respondenti
norāda
brīvprātīgo
saistību
stiprināšana
un
komandu
profesionālo vadību. Var teikt, ka nevalstisko organizāciju sektora profesionāļi
strādā saskaņā ar Status quo scenāriju, un viņi sagaida attiecīgu atbalstu viņu darbam. 4) Svarīgas prasmes nozarē sakarā nākotnes prasmēm sektorā ir saistītas ar starptautisko sadarbību un atvērtības kā attieksmes veidošanu pret citām kultūrām. Var uzskatīt, ka šīs vajadzības izriet no pieaugošās kultūras daudzveidības Eiropā. Pastāv arī pieaugošais pieprasījums pēc apmācībām starptautiskajā sadarbībā un brīvprātīgajā darbā. 5) Mēs varam izdarīt secinājumus par turpmāko virzību nozares attīstībā saskaņā ar tehnoloģisko scenāriju. Mēs varam sagaidīt: jauna veida piedalīšanās veidus nozarē, piemēram, sociālie tīkli un neformālas
grupas
internetā;
brīvprātīgo
darbs
tiešsaistē
kļūs
populārāks; moderno sakaru, reklāmas un nevalstisko organizāciju vadības metožu pieaugošo nozīmi; tehnoloģiskās
attīstības
scenārijs
šķiet
neizbēgams
un
prasa
kompetenču iegūšanu, nodarbojoties un radot tiešsaistes komunikāciju.
Ņemot vērā šī pētījuma rezultātus, mēs piedāvājam sekojošas darbības, lai palīdzētu Eiropas trešā sektora nākotnes prasmju vadīšanā: 1. Digitalizācijas
attīstīšana:
personālam
un
pārvaldītājiem,
kā
arī
brīvprātīgajiem, vajadzīgas IKT prasmes un iespēja piekļūt infrastruktūrai, kas ļauj viņiem sazināties no attālākas vietās, izmantojot mobilo sakaru tehnoloģijas. 2. Cilvēki ir vissvarīgākie. Gan tagad, gan nākotnē, komunikācijas prasmes, komandas darbs un iespēju došana indivīdam un grupai ir brīvprātīgo koordinatoru darba pamatā. Attīstoties digitalizācijai, veidi var mainīties, bet prasmēm ir jābūt. 3. Migrācija ir iespēja trešajam sektoram. Starpkultūru prasmes un stereotipu pārvarēšana ir un arī turpmāk būs svarīgas darbā ar brīvprātīgajiem. Trešais sektors spēlē būtisku lomu integrācijā, tāpēc tas ir prasmju izaicinājums. 4. Balstīties uz daudzveidību. Runājot par dažādību, mēs domājam ne tikai migrāciju, bet arī iespēju strādāt ar dažādām vecuma grupām, reliģijām, minoritātēm un tā tālāk. Tas prasa tādas prasmes kā stereotipu pārvarēšana, iejūtību un komunikācijas iemaņas.
5. Sadarbība izglītībā. Mēs iesakām sadarbību starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām,
izglītības
iestādēm,
arodbiedrībām
un
profesionālajām
organizācijām, lai noteiktu konkrētus veidus, kā uzlabot trešajā nozarē strādājošo profesionālās spējas. Pamatojoties uz mūsu pētījumu, mēs varam veikt šādus ieteikumus brīvprātīgā darba vadības prasmju vajadzību apmierināšanā: 1. Digitalizācija
progresēšana:
personālam
un
pārvaldītājiem,
kā
arī
brīvprātīgajiem vajadzīgas IKT prasmes un iespēja piekļūt infrastruktūrai, kas ļauj viņiem sazināties no attālākas vietās, izmantojot mobilo sakaru tehnoloģijas.
Bez
prasmēm
nepieciešama
arī
ieguldījumu
veikšana
infrastruktūrā. 2. Cilvēki ir vissvarīgākie. Gan tagad, gan nākotnē, komunikācijas prasmes, komandas darbs un iespēju došana indivīdam un grupai ir brīvprātīgo koordinatoru darba pamatā. Attīstoties digitalizācijai, veidi var mainīties, bet prasmēm ir jābūt. Tā kā mēs esam izveidojuši arī augošās nevienlīdzības scenāriju, spēja mobilizēt neaizsargātas grupas ir ārkārtīgi svarīga. 3. Migrācija ir iespēja trešajam sektoram. Daudzi no mūsu respondentiem uzskata, ka starpkultūru prasmes un spēja pārvarēt stereotipus ir būtiskas prasmes viņu darbā, un to nozīmīgums tikai pieaugs. Trešais sektors spēlē būtisku lomu integrācijā, tāpēc tas ir prasmju izaicinājums. 4. Balstīties uz daudzveidību. Runājot par dažādību, mēs domājam ne tikai migrāciju, bet arī iespēju strādāt ar dažādām vecuma grupām, reliģijām, minoritātēm un tā tālāk. Tas prasa tādas prasmes kā stereotipu pārvarēšana, iejūtību un komunikācijas iemaņas. 5. Sadarbība izglītībā. Daudzās valstīs brīvprātīgo koordinatoru izglītības iespējas ir trūcīgas un neregulāras. Mēs iesakām sadarbību starp pilsoniskās sabiedrības
organizācijām,
izglītības
iestādēm,
arodbiedrībām
un
profesionālajām organizācijām, lai noteiktu konkrētus veidus, kā uzlabot trešajā nozarē strādājošo profesionālās spējas.
Pilnu ziņojumu jūs varat atrast mūsu mājaslapā. Tajā pašā lapā jūs varat atrast arī mūsu
labākās
prakses
http://www.futur3skills.eu/futur3skills/index.php/results
ziņojumu:
Anketa
3. pielikums Anketas jautājumi
1. Valsts 2. Vecums 3. Dzimums 4. Kāds ir profils jūsu organizācijā, kurā strādājat? (izvēle no sekojošajiem: sports, tūrisms, atpūta, hobijs - sociālais dienests, avārijas un glābšanas dienesti - kultūra un māksla - izglītība un pētniecība - biznesa un profesionālās asociācijas - vietējās attīstības, apmācības un nodarbinātība - veselība - vide - citas jomas) 5. Izglītības līmenis (izvēle no sekojošajiem: - pamatizglītība - vidējā izglītība - augstākā izglītība) 6. Izglītības joma (atvērtais jautājums: precīzi aprakstīt jomu, specializāciju utt.) 7. Kāpēc izvēlējāties darbu ar brīvprātīgajiem? - Man ir pieredze darbā ar brīvprātīgajiem; - Uzdevums atbilst manai izglītībai; - Tas bija mans personīgais lēmums; - Es uzņēmos šo atbildību nejauši; - Šo uzdevumu man deva vadītājs; - Nebija neviens, kas vēlētos to darīt; - citi iemesli (kādi tieši?) 8. Cik ilgi jūs jau strādājat ar brīvprātīgajiem? - ne ilgāk kā 1 gadu - 1-2 gadus - 2-3 gadus - ilgāk par 3 gadiem
9. Kādi ir jūsu uzdevumi attiecībā uz darbu ar brīvprātīgajiem? (izvēle no sekojošajiem: a. Informācija par brīvprātīgo darbu: (izstrādāt saturu, kas veicina brīvprātīgo darbu, sniegt informāciju, veicināt brīvprātīgo darbu internetā, kā arī ārpus organizācijas) b. Brīvprātīgā darba koordinēšana, vadīšana (noteikt brīvprātīgo uzdevumus un pienākumus, atbalstīt brīvprātīgos darbā, kontrolēt uzdevumu izpildi) c. Administrēšana (brīvprātīgā darba dokumentēšana, līgumu parakstīšana, viedokļu apkopošana par brīvprātīgo darbu, citi) 10. Kādām prasmēm jāpiemīt brīvprātīgā darba koordinatoram? Prasmes
Ļoti svarīgi
Mazāk svarīgi
Komandas darba koordinēšana Konfliktu mazināšana Citu cilvēku darba plānošana Uzdevumu izpilde Būt pat līderi Pārvalde un informācija Radīt interesantu saturu, lai popularizētu brīvprātīgo darbu Laika plānošana Zināšanas par likumiem, kas regulē brīvprātīgo darbu
Nesvarīgi
Grūti pateikt
Spēja savākt informāciju par nepieciešamībām 11. Vai jūs piedalījāties apmācībās, kas palīdzēja attīstīt prasmes darbā ar brīvprātīgajiem? - Jā (Lūdzu, aprakstiet mācību priekšmetu) - Nē 12. Kādas prasmes saistībā ar brīvprātīgo pārvaldību uzskatāt svarīgas darbam nākotnē? Prasmes
Ļoti svarīgi
Mazāk svarīgi
Komunikācija Komandas darbs Projektu vadība Administrēšana Zināšanas par vietējo likumdošanu un politisko interešu aizstāvību Līdzekļu vākšana: vietējo līdzekļu piesaiste, konkursi, Sabiedriskās attiecības: attiecības ar sabiedrību, plašsaziņas līdzekļiem un citām
Nesvarīgi
Grūti pateikt
iestādēm, kampaņu veidošana Pētījumi par sabiedrības mazāk aizsargāto grupu vajadzībām Saistības pret brīvprātīgo darbu Vietējo iedzīvotāju līdzdalības atbalstīšana Pieredze, strādājot dažādās nozarēs, un sakaru attīstīšana ar citām aģentūrām Sadarbība ar vietējām organizācijām Darbs multikulturālā vidē Starptautiskā sadarbība Tīklu pārvaldība un "lobēšana" Elastīga un bez nosodījuma
pieeja cilvēkiem no citām kultūrām Stereotipu pārvarēšana, empātija Sociālie mediji Elektroniskie sakari Pozicionēšanās tīklā Interneta kampaņas
13. Kādās cita veida apmācībās jūs vēlētos piedalīties?
Aptauja 4. pielikums
Kādas ir jūsu pašreizējās vai turpmākās darbības, kas saistītas ar brīvprātīgo darbu? ………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………… ……………………… Kāda ir jūsu nākotnes ideja par brīvprātīgo prasmēm? ………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………… ……………………… Vai jūs jūtaties saistīts ar šo savstarpējās mācīšanās modeli? ………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………… ……………………… Vai šis modelis liek jums aizdomāties par brīvprātīgo vai organizatoriskajām vajadzībām nākotnē?
………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………… ………………………
Kura modeļa fāze liekas jums sevišķi interesanta? ………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………… ……………………………………………………………………………….