Issuu on Google+

L AT V I A N N E WS PA P E R I N I R E L A N D

Nākam

urs 10 ais num

. ok tobr

ī!

Cena € 2,50 £ 2,50

Nr 14 (191) 26. septembris 2012. (39. nedēļa)

Jauna latviešu skoliņa Navanā

www.sveiks.ie

22. lpp.

6. lpp.

Maisa 8. - 9. lpp. gals vaļā jaunai pasākumu 14. lpp. sezonai!

Vardarbība sadzīvē

Grupa Zeļļi Dublinā un Kilkenijā

Mans vīrs ir agresīvs, viņš draud ar vardarbību man un maniem bērniem. Ko es varu darīt, lai pasargātu savu ģimeni?

FOTO: Igors Agžiņš

Divas dienas Londonā

Eiropas Latviešu apvienības (ELA) sanāksmē Londonā piedalījās arī latviešu biedrības Īrijā priekšsēdis Kārlis Briedis, kurš organizācijā darbojas kā prezidija loceklis. Stāstot par ELA divu dienu darbu, Kārlis min, ka daudzi jautājumi apvienības darbā ir diskutējami, taču kopumā viņš uzskata, ka, lai arī lēnām, tomēr darbi virzās uz priekšu.

Limerikas bērnu deju kolektīvs ”Taurenītis” aicina uz savu viena gadiņa jubilejas koncertu

Cik, ko un kur varu atļauties?

12.-13 lpp.

Krīzē slīgstošā Īrija un augšupejošā Latvija. Divas valstis, iedzīvotāju ienākumu, izdevumu un cenu salīdzinājums, ko gatavojam nākošajam avīzes numuram. Šajā salīdzinājumā nepretendēsim noskaidrot, kurā valstī ir augstāks dzīves līmenis, bet gan noskaidrosim izdzīvošanas iespējas, tātad – pirktspēja pret iztikas minimumu. Laikā, kad Latvijas varas pārstāvji pieliek visas pūles, lai jebkuriem iespējamiem līdzekļiem atgrieztu mājās savus pazudušos dēlus un meitas, tiek piesauktas ne vien patriotiskas jūtas, bet arī statistika par ekonomisko stāvokli, kas it kā nemitīgi

Jobs Expo ir atpakaļ! Pateicoties lieliskajām atsauksmēm pēc iepriekšējās izstādes, Jobs Expo atgriežas 28. un 29. septembrī un atkal ir par brīvu. Jaunā vietā - Croke Park, The Hogan Suite, Dublin - Jobs Expo atkal rekrutēs strādniekus darbam gan Īrijā, gan arī citur pasaulē. Biznesa eksperti sniegs savus padomus jauna biznesa uzsākšanai, tāpat varēsiet uzlabot CV rakstīšanas prasmes un saņemt padomus kā iepatikties darba devējam intervijas laikā. Dažādi darba devēji, no IT jomas līdz celtniecībai un apkalpošanas sfērām, piedāvās darba iespējas. Piedalīsies arī darbā iekārtošanas aģentūras, profesionālās karjeras padomdevēji un kvalifikācijas celšanas kursu nodrošinātāji.

uzlabojas. Vienlaicīgi tiek solīts pamatots, bet biežāk nepamatots atbalsts no vietējo pašvaldību puses un skolām, kas atpakaļatbraukušajiem bērniem sniegs papildus palīdzību, lai iekļautos Latvijas izglītības sistēmā. Vai šie labumi pastāv tikai uz papīra un mediju slejās jeb arī reāli dabā? Kas mūs sagaida atgriežoties un uzsākot dzīvi atkal Latvijā? Vai tas būs tikai kultūras šoks, vai arī reāls šoks naudas makam, piemēram, pēc pirmās Latvijas algas saņemšanas lielveikalā RIMI?

Noteikti ieskatīsimies, kas salikts veikalu plauktos, bet galvenokārt, cik šis saliktais maksā uz attiecīgu darba algu fona. Salīdzināsim un vērtēsim. Par to visu lasiet nākamajā “Sveiks!” numurā 10. oktobrī.

Īpaša atlaide mūsu pastāvīgajiem laikraksta pasūtītājiem! Ja jūs agrāk pasūtījāt laikrakstu “Sveiks!” vai arī esat pasūtītājs pašlaik, tad šis ir piedāvājums jums! Tikai līdz 1. novembrim vai jūsu pašreizējā pasūtījuma termiņa beigām!

Gada parakstīšanās uz laikrakstu “Sveiks!” - par 40% lētāk. Rakstiet uz distributor@russianireland.com, atsūtiet savu adresi un telefona numuru un mēs jums izsūtīsim laikraksta bezmaksas numuru dāvanā un pasūtījuma kuponu ar atlaidi.


ZIŅOJUMI

14 (191) 26. septembris 2012

LUTERĀŅU DIEVKALPOJUMI

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) Latviešu draudzes Īrijā regulārie dievkalpojumi notiek katru svētdienu Dublinā, divas reizes mēnesī – Longfordā, katra mēneša otrajā sestdienā – Carrickmacross. Oktobrī tiks svinēta draudzes piektā dzimšanas diena, kas šogad tiks atzīmēta ar misijas konferenci “Dzīvais tilts”. Dievkalpojumi oktobrī: Svētdien, 7. oktobrī, plkst. 14.00, St.Finnian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2. Svētdien, 7. oktobrī, plkst. 14.00, Metodist Church, Battery Road, Longford, kalpos mācītāja palīgs Guntis Jēkabsons. Svētdien, 14. oktobrī, plkst. 14.00, St.Finnian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2. Svētdien, 21. oktobrī, plkst. 14.00, St.Finnian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2. Svētdien, 21. oktobrī, plkst. 14.00, Metodist Church, Battery Road, Longford, kalpos mācītāja palīgs Guntis Jēkabsons. Svētdien, 28. oktobrī, plkst. 14.00, St.Finnian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2. 10.-14. oktobrī Dublinā notiks misijas konference “Dzīvais tilts”. Tās galvenais mērķis ir tuvināt cilvēkus Debesu Tēvam, sniedzot iedrošinājumu, apmācību, veidojot kopīgu vīziju un kopīgi lūdzot. Šis pasākums ir multikonfesionāls, un tā organizēšanā piedalās vairākas organizācijas“Bridge Builders International”,tās partnerorganizācija Latvijā „Partneri” un LELB Latviešu draudze Īrijā. Konferences “Dzīvais tilts” tēma ir „Dieva sirds – mana sirds”, galvenais runātājs būs Čaks Kellijs, BBI prezidents, Amerikā uzaudzis latvietis ar īru uzvārdu. Pasākums norisināsies latviešu valodā. DZĪVAIS TILTS norisināsies ceturtdienas un piektdienas vakaros (11. un 12. oktobrī), sestdien visu dienu ar noslēgumu svētdienas dievkalpojumā latviešu luterāņu draudzē Dublinā. Programmā būs apvienota pielūgsme un slavēšana, lekcijas, lūgšana, iedrošinājums un sadraudzība. Tiks piedāvāti tematiski izvēles semināri. Sīkāku informāciju meklējiet www.draudze.ie

Latvijas katoļticīgo misija Īrijā

OKTObris

RAŽAS SVĒTKI / HARVEST FEAST

Latvijas katoƺticƯgo misija ƮrijƗ Oktobra mēnesī visās mūsu dievkalpojumu vietās tiks svinēti Ražas svētki, kuros tiekam aicināti pateikties Radītājam OKTOBRƮ sirsnƯgi aicina piedalƯties parTevi šīgada ražudievkalpojumos dārzos, laukos, tīrumos, mežos, ūdeņos, bet neaizmirsīsim arī pateikties par garīgajām veltēm mūsu kopƗ ar pastƗvƯgo kapelƗnu – priesteri Andri Solimu!

ikdienā. Lūgums atnest līdzi sagatavotus augļu, dārzeņu groziņus, vai arī maizi, cepumus, medu, zivis, gaļas un RAŽAS SVƜTKI HARVEST labības /produktus, kas FEAST tiks pasvētīti dievkalpojuma laikā un vēlāk mājās sadalīti ģimenes locekļu un draugu pulkā

Oktobra mƝnesƯ visƗs mnjsu dievkalpojumu vietƗs tiks svinƝti Ražas svƝtki, kuros tiekam aicinƗti pateikties RadƯtƗjam par šƯgada ražu dƗrzos, laukos, tƯrumos, mežos, njdeƼos, bet neaizmirsƯsim arƯ pateikties par garƯgajƗm veltƝm mnjsu ikdienƗ. Lnjgums atnest lƯdzi sagatavotus augƺu, dƗrzeƼu groziƼus, vai arƯ maizi, cepumus, medu, zivis, gaƺas un labƯbas produktus, kas tiks pasvƝtƯti dievkalpojuma laikƗ un vƝlƗk mƗjƗs sadalƯti Ƨimenes locekƺu un draugu pulkƗ kopƯgajƗ maltƯtƝ. PƝc dievkalpojuma paredzƝta agape sadraudzƯbas maltƯte!!! Esiet visi mƯƺi aicinƗti piedalƯties!!!

kopīgajā maltītē. Pēc dievkalpojuma paredzēta agape - sadraudzības maltīte!!! Esiet visi mīļi aicināti piedalīties!!!

SvƝto SargeƼƧeƺu svƝtki

7. oktobrī (07.10.) pl. 14:00 Drogheda, James Street (Dublin Road); St. Mary’s Church

Pagājušajā nedēļā Īrijas latviešu ziņu 2. oktobrƯ (02.10.) pl. 14:00 Drogheda, James Street (Dublin Road); portāla www.baltic-ireland.ie lasītāju St. Mary’s Church Svētā Meinarda, Latvijas pirmā apustuļa, svētki 14. oktobrī (14.10.) pl. 14:00 SvƝtƗ Meinarda, Latvijas pirmƗ apustuƺa, svƝtki uzmanību visvairāk piesaistīja raksts Dublin, 94-95 Thomas Street, Dublin 8; John’s Lane Church 16. oktobrƯ (16.10.) pl. 14:00 Dublin, 94-95 Thomas Street, Dublin 8 “Latvietim otrā vieta vīriešu talantu šovā”. John’s Lane Church Misiju svētdienā 21. oktobrī (21.10.) pl. 14:00 No 12. līdz 16. septembrim Newcastle Misiju svƝtdienƗ Cork, Fr. Mathew Quay; Holy Trinity Church; Mazāko brāļu kapucīnu kapelā 23. oktobrƯ (23.10.) pl. 14:00 West, Co. Limerick notika The Knights of Cork, Fr. Mathew Quay; (ieeja pa kreisi no dievnama centrālās ieejas) Holy Trinity Church; MazƗko brƗƺu kapucƯnu kapelƗ Westfest Festival, kura ietvaros notika (ieeja pa kreisi no dievnama centrƗlƗs ieejas) visdažādākie pasākumi, t.sk. vīriešu 30. oktobrƯ (30.10.) pl. 15:00 28. oktobrī (28.10.) pl. 15:00 Rush, Co. Dublin; talantu šovs, kurā otro vietu izcīnīja St. Maur’s Church Rush, Co. Dublin; St. Maur’s Church latvietis Kaspars Sarovarčenko. Pusstundu pirms dievkalpojuma iespƝjama grƝksnjdze vai personƯga saruna ar priesteri, tƗdƝƺ lnjgums ierasties agrƗk un nekavƝt dievkalpojumu! * e-pasts: asolims@inbox.lv * Skype: Andris Solims * tel.: 086 1773515 * www.lkmi.lv Top otrā vietā Saeimas deputāta Jāņa Dombravas (NA) viedoklis. Raksts saucas - “Repatriācijas Pusstundu pirms dievkalpojuma iespējama grēksūdze vai personīga saruna ar priesteri, fonds jāfinansē no banku peļņas”. tādēļ lūgums ierasties agrāk un nekavēt dievkalpojumu! Lasītāko rakstu trijnieku noslēdz ziņa no Anglijas. Rakstā “Lielbritānijas un Īrijas latviešu Ja Jūs vēlaties, lai dievkalpojumi notiktu arī Jūsu pilsētā, vai arī Jums ir kādi jautājumi priesterim par garīgiem pakalpojumiem, tad varat sazināties pa: skoliņu skolotāju seminārs “Mūsmājās”” lasāms atskats uz otro abu salu latviešu skoliņu * e-pastu: asolims@inbox.lv * Skype: Andris Solims * tel.: 086 1773515 * www.lkmi.lv skolotāju tikšanos, kas notika 22. septembrī. LATVIJAS REPUBLIKAS VĒSTNIECĪBA ĪRIJĀ

Adrese: 92 St. Stephen’s Green, Dublin 2, Ireland Tālrunis: +353 (0) 1 478 0161 Fakss: +353 (0) 1 478 0162 E-pasts: embassy.ireland@mfa.gov.lv Darba laiks: darba dienās no 8:30 līdz 17:00

Laikraksts

Konsulārā nodaļa: Tālrunis: +353 (0) 1 478 0156 Fakss: +353 (0) 1 478 0162 E-pasts: consulate.ireland@mfa.gov.lv Pieņemšanas laiks: pirmdienās, trešdienās un piektdienās no 10:00 līdz 13:00 otrdienās un ceturtdienās no 13:00 līdz 16:00 http://www.am.gov.lv/ireland/

Latviešu Biedrība Īrijā Biedrības priekšsēdētājs Kārlis Briedis - tel.: +353 877744023; e-pasts: info@lbi.ie http://www.lbi.ie/ Iedzīvotāju informācijas centrS (Citizens Information) Tel.: 076 107 40 00. http://www.citizensinformation.ie latvieŠu skoliŅas ĪrijĀ http://skola.baltic-ireland.ie/

ADRESE: 55 O’Connell Street Lower, Dublin 1, E-PASTS: editor@sveiks.ie REDAKTORS: E-PASTS: editor@sveiks.ie , TELEFONS: +353 1 8740004, FAKSS: +353 1 8740404 DIZAINS, MAKETS: Santa Siliņa, TELEFONS: +353 1 8740004 REKLĀMAS IZVIETOŠANA DUBLINĀ: TELEFONS: +353 1 8740004, sales@russianIreland.com IZPLATĪŠANA: TELEFONS: +353 1 8740004 distributor@russianIreland.com © Visas tiesības aizsargātas. Avīzē Sveiks! publicēto materiālu pārpublicēšana atjauta tikai un vienīgi ar izdevēja rakstisku atjauju. Izdevējs neatbild par iesūtītajos materiālos un sludinājumos publicētas informācijas atbilstību īstenībai.

2

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie


14 (191) 26. septembris 2012

LATVIEŠI ĪRIJĀ Latvijas vēstniecība Īrijā radījusi iespēju saņemt konsulāros pakalpojumus savas dzīvesvietas apkārtnē Latvijas Republikas vēstniecība atgādina, ka oktobrī tiks uzsākta mobilās pasu darbstacijas izmantošana Īrijā, un aicina izmantot iespēju iesniegt pasu/eID karšu pieteikumus un saņemt vēl vairākus citus konsulāros pakalpojumus savas dzīvesvietas apkārtnē. Drīzumā projekts tiks realizēts Limerikā (5.-6. oktobrī) un Droghedā (18. oktobrī), kā arī tuvākajā nākotnē Navanā. Šo vēstniecības iniciatīvu nodrošināja Ārlietu ministrija, iegādājoties mobilo pasu darbstaciju tautiešu vajadzībām Īrijā. Projekta realizācija tika uzsākta jau iepriekšējā gadā un vēstniecībai ir gandarījums, ka projekts tiek pārnests praktiskā līmenī. Ja Latvijas valstspiederīgo personu, gan pilngadīgo, gan nepilngadīgo, pastāvīgā dzīvesvietas valsts ir Īrija, personām ir jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam – pasei vai eID kartei, kas ir derīgs ceļošanai arī uz Latviju brīvdienās vai citos nolūkos. Ja beidzas pases derīguma termiņš, mainījies personas uzvārds, tā nozaudēta, nozagta, vai kļuvusi citādi lietošanai nederīga, pieteikums jaunas pases/eID kartes saņemšanai ir jāiesniedz Latvijas vēstniecībā Īrijā. Šāds pieteikums iesniedzams arī gadījumos, kad Īrijā dzimušam bērnam tiek reģistrēta Latvijas pilsonība un piešķirts personas kods. Vēstniecība vērš uzmanību, ka tas ir katra pienākums rūpēties par savu personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu. Katra pilsoņa pienākums, ievērojot gan Latvijas, gan Īrijas likumus, ir rūpēties par savu personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu un sekot līdzi arī tā derīguma termiņam. Savukārt, lai nepieciešamo dokumentu iegūšanu padarītu ērtāku un savlaicīgāk pieejamu, vēstniecība ne tikai nodrošina pases pieteikumu pieņemšanu vēstniecības telpās Dublinā, bet ir radījusi arī iespēju to saņemt dzīvesvietas apkārtnē. Vēstniecība aicina Īrijā pastāvīgi dzīvojošos valstspiederīgos izmantot šo iespēju un pieprasīt jaunus personu apliecinošus un ceļošanas dokumentus, tai skaitā nepilngadīgajiem bērniem. Vēstniecība atkārtoti aicina pieteikties tautiešu kopienas (biedrību) pārstāvjus, kuri vēlas, lai pakalpojums būtu pieejams viņu dzīvesvietas pilsētās, un kuri ir gatavi uzņemties koordinatora funkcijas, rakstot uz e-pasta adresi: consulate.ireland@mfa.gov.lv vai zvanot pa tālr. (353) 1 478 0161. Ja vēlaties, lai pakalpojums tiktu sniegts Jūsu pilsētā jau šajā gadā, vēstniecība lūdz koordinatorus pieteikties līdz šī gada 1. oktobrim. Papildus vēstniecība aicina iepazīties ar informāciju par pases pieteikuma iesniegšanas kārtību vēstniecības interneta mājas lapā: http://www.mfa.gov.lv/lv/ireland/konsulara-informacija/pases/, kur sniegta detalizēta informācija par nepieciešamajiem dokumentiem un arī samaksas apmēriem par pasu/eID karšu noformēšanu.

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie

3


A

ĪRIJĀ

fiša

Oktoberfest – Īrijas versija Kur: Dublina (Geroge’s Dock, IFSC, Dublin 1) Kad: 20. septembris – 7 .oktobris Dublinā atgriežas vācu alus festivāls Oktoberfest. Dublinas dokos izvietota telts – slavenās Minhenes alus telts kopija, tikai mazliet mazāka izmēra. Bārmeņi lej putojošu Erdinger markas alu litrīgos kausos, bet krogus meitas, tērptas tradicionālajos bavāriešu tērpos – iznēsā kausus pie galdiem. Festivālā var nogaršot bavāriešu delikateses – ceptas desiņas, sierus un sirds formā ceptus ingvera cepumus. Viesus izklaidē vācu grupa Die Alpen-Show. Plašāka informācija – www.oktoberfest-dublin.de Vientuļo siržu festivāls Kur: Lisdunvarna (Lisdoonvarna), Klēras grāfiste Kad: līdz 7. oktobrim Lielākais iepazīšanās festivāls Īrijā – Matchmaking Festival – notiek īru ciematā Lisdunvarnā, kas ir tikai apmēram pusstundas brauciena attālumā no Mohēra klints. Šogad festivālam aprit jau 120 gadu, un organizatori sagaida, ka festivālu apmeklēs apmēram 40 tūkstoši vientuļo siržu no visas pasaules! Viesus gaida arī izklaides: viduslaiku dejas, sacīkstes, sacensības un komandu spēles. Tiem, kuri tā arī nav sadūšojušies iepazīties, ir īpaša brīnumu grāmata. Lai iepazītos, pilnīgi pietiekot ar to, ka uz grāmatas vāka uzliek abas rokas: rezultāts esot jau pēc pusgada. Bet, ja jau esat precējies, tad brīnumu grāmata atgriezīs Jūs atpakaļ medusmēnesī. Plašāka informācija: www.matchmakerireland.com

Aršanas festivāls Veksfordā Kur: Hītparkā (Heatpark, New Ross), Veksfordas grāfistē Kad: 25.-28. septembris Veksfordā notiek ikgadējais lauksaimnieku festivāls un fermu sacensības National Ploughing Championship. Katru gadu šis pasākums piesaista gandr��z 200 tūkstošus apmeklētāju, kuri aplūko lauksaimniecības izstādes, apmeklē dažādus fermeru seminārus un sapulces un, protams, izklaidējas fermeru sacīkstēs, kā piemēram, aitu cirpšanā. Vairāk informācijas: www.npa.ie Futbols: Īrija pret Vāciju Kur: Aviva stadions, Dublina Kad: 12. oktobris 12. oktobrī Pasaules čempionāta 2014. kvalifikācijas turnīra ietvaros Īrijas nacionālā izlases aizvadīs mājas spēli ar vienu no stiprākajām pasaules futbola komandām – Vācijas izlasi. Vācija ir stiprākā komanda apakšgrupā, kurā ietilpst arī Zviedrija, Austrija, Fareru salas un Kazahstāna. Biļetes var pasūtīt interneta vietnē www.ticketmaster.ie vai iegādāties Ticket Matser kioskos. Cenas – sākot no 35 eiro. Vairāk informācijas: www.fai.ie Koncerti 12. oktobrī Mūzikls Jesus Christ Superstar, The O2 Arena, Dublinā. 19. oktobrī Dženiferas Lopesas koncerts, The O2 Arena, Dublina. Cenas – no 54,65 eiro.

4

14 (191) 26. septembris 2012

Ryanair direktors nosauc pasažieri par idioti

Zemo cenu aviokompānjas Ryanair vadītājs Maikls O’Līrijs nodēvējis divu bērnu māti par idioti pēc tam, kad sieviete ir sūdzējusies par šo aviokompāniju, raksta Telegraph. 35 gadus vecā Sūzija Maklīda no Lielbritānijas

nebija izdrukājusi iekāpšanās kartes, un to viņai nācās izdarīt lidostā, par piecu lapu izdrukāšanu, samaksājot 300 eiro. Pārrodoties no ceļojuma, sieviete pažēlojās par situāciju Rynaiar Facebook lapā. “Lidoju ar vīru un bērniem no

Alikantes uz Bristoli. Pirms tam bijām reģistrējušies onlainā, taču neizdrukājām iekāpšanas kartes. Tā rezultātā Ryanair darbinieki iekasēja 60 eiro no cilvēka – kopā 300 eiro! Un tas, lai izdrukātu dažas lapas! Ja Jūs uzskatāt, ka tas nav pareizi, nospiediet Like,” plašākajā sociālajā portālā rakstījusi Sūzija. Divu nedēļu laikā vairāk nekā pusmiljons cilvēku ir nospieduši Like podziņu. Maikls O’Līrijs, kuru kādā preses konferencē žurnālisti lūdza komentēt šo situāciju, izteicās: “Šī sieviete samaksāja 300 eiro par to, ka uzvedās kā idiote, un neizpildīja nosacījumus, ku-

riem pati piekrita, rezervējot aviobiļeti... Kā zināms, Alikantē nav nevienas interneta kafejnīcas, nevienā viesnīcā nav iespēju izdrukāt dažas lapas, un tāpat nav arī neviena faksa aparāta, pa kuru kāds draugs vai kolēģis no pašu valsts varētu atsūtīt biļetes izdruku. Paldies Maklīdas kundzei, bet šī bija viņas kļūda, un ja jau reiz to pieļāva, par to arī pašai jāmaksā, un nevis otrādi”. Jau reģistrējot aviobiļeti, pasažierim ir jāpiekrīt aviopārvadātāja noteikumiem, kas paredz – ja pasažieris nav izdrukājis iekāpšanas karti, tad sods par to ir 60 eiro.

Elektrība un gāze sadārdzinās Jau nākammēnes gaidāma elektrības un gāzes cenas palielināšanās, ziņo RTE. Galvenais gāzes piegādātājs Īrijā Bord Gais pagājušajā nedēļā saņēma atļauju no regulatora (Commssion of

Energy Regulation, CER) paaugstināt gāzes tarifu par 8,5 procentiem. CER pagājušajā nedēļā ļāva paaugstināt arī cenas par elektroenerģiju 5,9 procentu apmērā.

Paralimpiskajās spēlēs Īrijai 16 medaļas, Latvijai divas

Londonā noslēgušās paralimpiskās spēles, kas Īrijai atnesušas kopumā 14 medaļas – astoņus zeltus, trīs sudrabus un trīs bronzas. Irish Times šīs spēles jau nosaucis par veiksmīgākajām pēdējo 25 gadu laikā. Arī Latvija paralimpiskajās spēlēs ir tikusi pie divām medaļām – zelta medaļu lodes grūšanā un sudraba medaļu diska mešanā izcīnījis Aigars Apinis.

Īrijas prezidents apbalvos ārzemēs mītošos tautiešus Īrijas prezidents Maikls D. Higinss apbalvos desmit ārzemēs mītošos īrus par nopelniem dzimtenes labā un nozīmīgu ieguldījumu Īrijas tēla uzlabošanā ārpus valsts. Kā ziņo Īrijas Ārlietu ministrija, Prezidenta apbalvojums par izciliem sasniegumiem (Presidential Distinguished Service Award) tika ieviests pērn Globālajā Īrijas ekonomikas forumā, kurš risinājās Dublinā.

Nolemts, ka šādas balvas tiks piešķirtas katru gadu sekojošās nominācijās: kultūra un sports, bizness un izglītība, labdarība, Īrijas kopienu ārvalstīs atbalsts, kā arī starptautisko konfliktu risināšanā. Šogad par balvas laureātiem kļuvuši īru izcelsmes amerikāņu labdaris Čaks Finijs, kurš ziedojis ap miljonu ASV dolāru Īrijas sociālajām programmām un un atbalstījis dažādus pro-

IT industrijā trūkst darbaspēka Lai gan Īrijā ir liels bezdarbnieku skaits, Īrijas datoru industrija izjūt akūtu speciālistu trūkumu, ziņo Irish Independent. Nesen vadošās IT kompānijas uzsāka

kampaņu IT’s happening here, kuras mērķis iir pievērst jaunu un talantīgu cilvēku uzmanību darba IT sfērā. Speciālisti lēš, ka Īrijā šobrīd ir apmēram 1500 vakanču IT sfērā. Uzņēmējs

jektus Īrijas augstskolās; gēlu spēļu klubu dibinātājs Kanādā Pets Kellijs, bijušais Coca Cola direktors Donalds Kiohs kura vadībā Īrijā tika investēti iespaidīgi līdzekļi; Īrijas imigrantu centra Bostonā direktora māsa Lēna Dīvija, tēvs Maikls Kellijs, kurš rūpējies par HIV / Aids slimniekiem Zambijā un citi cilvēki. Svinīgā ceremonija notiks 15. novembrī prezidenta rezidencē. Naiels Kvinns, kurš ir viens no kampaņas iniciatoriem, teicis: “Īrijas programmēšanas nozare šobrīd atrodas pasaules tehnoloģiju un inovāciju priekšgalā. Mēs vēlamies piesaistīt sadarbībai pašus talantīgākos cilvēkus, lai šī industrija Īrijā saglabātu savas augstās pozīcijas”. Vakances IT sfērā var atrast interneta vietnē www.ithappeninghere. ie.

Nekustamā īpašuma nodokli noteiks īpašnieki Ar nākamo gadu visiem namīpašniekiem būs jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, un tā apjomu noteiks paši īpašnieki, ziņo Irish Independent. Jaunais nodoklis būs atkarīgs no nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Taču tā vērtību noteikšot paši namīpašnieki – viņiem vienkārši būs jāievelk ķeksītis ailītē pie attiecīgās summas. Interesanti, ka valdība plāno ieviest stingrus mērus un sankcijas pret tiem, kas apzināti būs pārāk zemu novērtējuši savu īpašumu. Attiecīgās veidlapas, kurās būs jānovērtē savs mājoklis, tiks izsūtītas namīpašniekiem, sākot ar 2013. gada jūliju. Nodokli varēs maksāt ar kredīt vai debetkarti, vai arī čeku. Pretējā gadījumā ieņēmumu dienests atrēķinās nodokli no namīpašnieka algas. Valdība plāno publiskot jaunumus saistībā ar nekustamā īpašuma nodokli decembrī, kad tiks prezentēts nākamā gada budžets.

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie


ĪRIJĀ

14 (191) 26. septembris 2012

SVF pieprasa samazināt pensijas un pabalstus Starptautiskais valūtas fonds (SVF) pēdējā pārskatā par Īrijas ekonomiku rekomendējis Īrijas valdībai samazināt pensijas un pabalstus, kā arī ieviest virkni jaunu nodokļu, ziņo Irish Times. Jau nākamgad Īrijas valdībai ir jāatrod iespēja, kā ieekonomēt

3,5 miljardus eiro lai izpildītu Eiropas Savienības un SVF prasības finansiālajai palīdzībai. Šobrīd ministri jau apspriež, kādus mērus būtu nepieciešams pieņemt. Priekšlikumi tiks publiskoti decembrī, kad arī tiks lemts par valsts budžetu. Bet, lūk, ko iesaka

SVF: Samazināt valsts pensiju vidēji par 11 eiro nedēļā; Ieviest nekustamā īpašuma nodokli, kas būtu 0,5 procenti no īpašuma tirgus vērtības (šādi gada nodoklis par namu, kur vērtība ir 167 000, būs 835 eiro gadā);

Dundalkā bus Nedēļas skaitlis darbs 40 000

Vairāk nekā 250 sezonas darbinieki būs nepieciešami Dundalkā, un jau tuvākā mēneša laikā. Proti, amerikāņu kompānija National Pen, kura ražo dāvanu pildspalvas un citas lietas ar pasūtītāja logo, gatavojas atvērt jaunu cehu, kurā būs nepieciešami jauni darbinieki. Būs vakances gan ceha darbiniekiem, gan arī pārdošanas speciālistiem un klientu apkalpošanā. Jau tagad uzņēmumā strādā 255 cilvēki no 19 pasaules valstīm. Arī Deloitte meklē ap 200 jaunu darbinieku, bet šī kompānija lūkojas pēc jauniešiem, kuri pabeiguši koledžu. Darbs pieejams audita, nodokļu, korporatīvo finanšu un citos departamentos.

Veikt izmaiņas bērnu pabalstu sistēmā lai pie pabalstiem tiktu tikai tie vecāki, kuriem ir zemi ienākumi; Mainīt medicīnas karšu sistēmu, lai valstij būtu iespēja samazināt izsniegto karšu skaitu; Ieviest maksu augstskolās un

izveidot studentu kreditēšanas sistēmu; Pārskatīt Croke Park Agreement vienošanos par valsts struktūrās strādājošo algām. Finanšu ministrs Maikls Nunans norāda, ka iepriekšminētie ir tikai ieteikumi, kurus valdība drīkst arī ignorēt. Viņš mierina, ka jaunais nekustamā īpašuma nodoklis noteikti nebūšot tik augsts.

Autobuss no Korkas uz Dublinu brauks trīs stundas

Imigrantu skaits, kuri uz kredīta iegādājušies mājokli Īrijā. Aizvien vairāk un vairāk iebraucēju izlemj iegādāties paši savu māju Īrijā: pēc Statistikas biroja datiem, 7 procenti no iebraucējiem maksā kredītu par mājokli. Pašu īru skaits, kas kredītā iegādājušies māju, ir stipri lielāks – 14 procenti.

Īrijā atklāts jauns autobusu reiss maršrutā Korka – Dublina, kura operators ir kompānija GoBe. Kompānija sola, ka pasažieri no Korkas uz Dublinu tiks nogādāti tīs stundu laikā, un biļete abos virziens maksā vien 20 eiro. GoBe autobusi kursē bez pieturām no Korkas centra (Parnell Place) uz Dublinas autoostu (Busasras) un Dubinas lidostu. Ceļš no Korkas līdz Dublinai ilgst trīs stundas, bet līdz lidostai – trīsarpus stundas. Biļetes var iegādāties interneta vietnē www.gobe.ie.

Regbija zvaigzne gājis bojā mēslu bākā Ziemeļīrijas regbija spēlētājs Nevins Spenss, kuru dēvēja par Īrijas izlases uzlecošo zvaigzni, traģiski gājis bojā savas dzimtas fermā, kas atrodas Dounas grāfistē. RTE ziņo, ka noticis nelaimes gadījums. Kopā ar sportistu bojā gājuši viņa 52 gadus vecais tēvs un 30 gads vecais brālis. Regbista māsu Emmu ir izdevies glābt – viņa atlabst slimnīcā. Nevina tēvs Noels Spenss nolaidies

kūtsmēslu bākā, lai izvilktu no turienes suni. Kad bērni ieraudzījuši, ka tēvs netiek no bākas ārā, viņi devušies palīgā, taču drīz vien visi zaudējuši samaņu indīgo gāzu dēļ. Fermeri šādās bākās glabā kūtsmēslus, kas sajaukti ar ūdeni, un no tā vēlāk veidojas mēslojums. Šis maisījums ir toksisks un rada indīgas gāzes, kas satur sērūdeņradi un amonjaku. Drīz vien notikuma vietā ieradušies

glābēji gāzmaskās, kas izvilkuši visus četrus ģimenes locekļus no bākas. Taču izglābt izdevās vien tikai Emmu. Pagājušajā gadā Īrijas Regbija savienība piešķīrusi Nevinam Spensam titulu Gada jaunais spēlētājs. 22 gadus vecais sportists spēlēja klubā Ulster – komandā, kas pērn tika līdz Eiropas kausa finālam. Daudzi uzskatīja, ka Nevins kļūs par Īrijas izlases zvaigzni.

Triniti koledža vēlas Ilglaicīgo dubultot Lietuviete tiesājas ar Dunnes Stores bezdarbnieku skaits ārzemju aug studentu skaitu Līdz 2015. gadam Triniti koledža plāno dubultot ārzemju studentu skaitu, kas palīdzēs uzlabot augstskolas imidžu pasaulē, vēsta Irish Times. Pirmkārt, augstskola plāno pievilināt studentus no Amerikas un Āzijas, uzlabojot attiecības ar šo reģionu vidusskolām. Šobrīd Triniti koledžā studē 1000 studentu no ārpus Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar valsts finansējuma samazināšanu, studiju maksa no ārvalstu jauniešiem kļūst aizvien nozīmīgāks finansējuma avots Īrijas augstskolām. Koledža plāno investēt trīs miljonus eiro jaunas stratēģijas izveidē, kas ļautu palielināt ārvalstu studentu skaitu. Plānots, ka pie šī projekta strādās ap 30 augstskolas darbnieku.

35 gadus vecā lietuviete, musulmaniete Loreta Tavoraite iesūdzējusi tiesā veikalu tīklu Dunnes Stores, kur iepriekš strādājusi, jo darbā viņai liegts nēsāt hidžabu, ziņo Irish Independent. Viņa norāda, ka veikala priekšniecība viņu atlaidusi no darba tikai tādēļ, ka viņa nēsājusi hidžabu – galvassegu, ko jānēsā musulmaņu sievietēm atrodoties sabiedriskās vietās. Lieta tiek skatīta Korkas nodarbinātības apelāciju tiesā (Emplyment Appeals Tribunal). Lietuviete darbu veikalu tīklā uzsāka 2007. gadā un vēlāk pievērsās islāmticībai. Taču, kad Loreta darbā ieradusies hidžabā, priekšniecība norādījusi, ka visiem veikalu tīklu darbiniekiem ir jāstaigā vienotās uniformās. Sievietes advokāts tiesā

Ārstiem nogriezīs algu, skolotājiem pagarinās darba stundas

norādījis, ka veikala menedžeris viņai teicis, ka “viņa nedrīkst ierasties darbā hidžabā”. Savukārt pats menedžeris norādījis, ka atlaidis lietuvieti no darba 2010. gadā tādēļ, ka viņa ilgstoši nav nākusi uz savu darba vietu. Lietas izskatīšana turpinās.

Ārsti – speciālisti, kuri uzsāks darbu Īrijas slimnīcās tikai tagad, saņems par 30 procentiem mazāk, nekā iepriekš pieņemtie. Attiecīgi 109 300 eiro gadā līdzšinējo 156 258 eiro vietā. Salīdzināšanai – 2008. gadā ārstu – speciālistu alga sākās no 170 000 eiro gadā. Tikmēr premjers Enda Kennijs ierosinājis pagarināt skolotāju darba stundas līdz 40 nedēļā. Šobrīd vidēji skolotājs nedēļā strādā tikai 22 stundas. Paredzēts, ka atlikušajā laikā skolotājiem ir jāgatavojas stundām, taču neviens to nekontrolē.

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie

To cilvēku skaits, kuri bezdarbnieku pabalstu saņem jau vairāk nekā gadu, turpina pieaugt, ziņo Irish Independent. Statistikas biroja dati liecina, ka kopējais bezdarbnieku skaits augustā Īrijā samazinājies par 2000 cilvēkiem, un tagad ir 434 400. Tai

pat laikā bezdarba līmenis ir saglabājies iepriekšējais – 14,7 procenti. Par 5,2 procentiem, salīdzinājumā ar aizvadīto gadu, audzis to bezdarbnieku skaits, kuri pabalstu saņem jau vairāk nekā gadu, un kopumā šādu cilvēku Īrijā ir 201 513.

Mēnešiem gaida FIS Mazturīgās ģimenes, kuras lūgušas FIS (Family Income Supplement), spiestas gaidīt vairākus mēnešus iekams sociālais dienests pieņem lēmumu, maksāt šo pabalstu vai nē. Standarta situācijā ģimenei, kura lūdz pabalstu pirmo reizi, uz atbildi ir jāgaida 18 nedēļas, kas ir vairāk nekā

četri mēneši, bet tiem, kuri to prasa atkārtoti, jāgaida 16 nedēļas. Šie dati tika publiskoti pēc parlamenta deputāta Denisa Nohtena prasības: “Ja, piemēram, kāds pieprasīs FIS šodien, tad lēmumu par tā piešķiršanu pieņems tikai pēc Ziemassvētkiem,” sašutis ir deputāts.

5


UZZIŅAS, JURIDISKIE JAUTĀJUMI Zini savas tiesības

14 (191) 26. septembris 2012

Uz lasītāju jautājumiem atbild Elizaveta Donnerī, vienīgā advokāte Īrijā, kas runā krievu valodā, kurai ir vairākas kvalifikācijas un daudzu gadu veiksmīga pieredze jurispudencē. Sadarbībā ar

Vardarbība sadzīvē Mans vīrs ir agresīvs, viņš draud ar vardarbību man un maniem bērniem. Ko es varu darīt, lai pasargātu savu ģimeni? Ja Jūs satraucaties par to, ka Jūsu vīrs var pielietot vardarbību pret Jums vai citiem ģimenes locekļiem, kuri mīt vienā mājā, varat sazināties ar Gardu. Īrijas policijas oficieri ir mācījušies speciālos kursos, lai zinātu, kā rīkoties šādās situācijās, un var Jums palīdzēt ar lietderīgiem padomiem un sniegt visu nepieciešamo informāciju. Pamatojoties uz likumu Domestic Violance Act 1996, ģimenei, kurai draud vardarbība, ir divas iespējamās aizsardzības formas – drošības orderis (safety order) un aizlieguma orderis (barring order). Ja tiesa ir piešķīrusi Jums kādu no šiem orderiem, tad Gardas oficieri var arestēt to ģimenes locekli, kurš pielieto vardarbību, un ierosināt pret viņu lietu. Drošības orderis – tas ir tiesas izsniegts orderis, kas aizliedz personai, ar kuru dzīvojat vienā mājoklī, pielietot spēku vai draudēt ar vardarbību. Taču šis orderis neliedz agresīvajam ģimenes loceklim palikt uz dzīvi šajā mājā. Jūs varat saņemt drošības orderi pret Jūsu bērnu tēvu pat gadījumā, ja nedzīvojat kopā. Šāds orderis liegs viņam uzmanīt Jūsu namu vai pieiet mājai tuvumā.

Šāds orderis ir derīgs uz pieciem gadiem.. Aizlieguma orderis – tas liek personai, pret kuru tas izsniegts, pamest māju. Ja neesat precējušies un nesastāvat civillaulībā (civil partnership), tad varat saņemt šādu orderi pret agresīvu kaimiņu, ar kuru esat dzīvojuši kopā sešus no pēdējiem deviņiem mēnešiem (kaimiņš nedrīkst būt mājokļa īpašnieks, kurā dzīvojat). Šāds orderis ir spēkā uz trim gadiem. Abus orderus ir iespējams pagarināt – nepieciešams vērsties tiesā pirms ordera beigu termiņa. Aizsardzību pret agresīviem radiniekiem var saņemt ne tikai laulātie draugi vai kopā dzīvojošie, bet arī, piemēram vecāki. Vecāki var iesniegt prasību tiesā par aizsardzību no sava paša bērna, ja vņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Lai saņemtu kādu no iepriekš minētajiem orderiem, nepieciešams vērsties apgabaltiesā (District Court). Kamēr gaidāt savas lietas izskatīšanu tiesā, tiesa var izsniegt pagaidu orderi aizsardzībai (protection order), kas darbojas tieši tāpat kā drošības orderis. Dažos izņēmuma gadījums tiesa var izsniegt arī pagaidu aizlieguma orderi. Un šis orderis liek agresīvajam ģimenes loceklim uzreiz pamest mājokli. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, vērsieties Citizens Information, vai zvaniet uz numuru: 0761 07 4000.

Bezalgas atvaļinājums un sociālie pabalsti Man darbā paziņoja, ka jāiet bezalgas atvaļinājumā, jo šobrīd neesot darba. Pagāja nedēļa, un no darba saņēmu zvanu, ka bezalgas atvaļinājums ilgs vismaz mēnesi, un arī tad nav skaidrības, vai darbs būs vai arī nē. Ko man darīt? Vai es varu pretendēt uz kādu pabalstu, kamēr sēžu bez darba? Īrijā esmu strādājis trīs mēnešus, līdz tam strādāju Anglijā trīs gadus. Šis jautājums attiecas uz Īrijas darba un sociālajām tiesībām. Vispirms kā advokāte gribētu vērst uzmanību uz to, ka, iespējams, tiek pārkāptas darba tiesības no darba devēja puses. Tā dēvētais lay off periods (piespiedu vai neatmaksāts atvaļinājums, kad uzņēmumā nav darba) nevar ilgt bezgalīgi. Proti, tas drīkst ilgt četras nedēļas (vai sešas nedēļas 13 nedēļu laikā, ja darbinieka atvaļinājums tiek pārtraukts un viņš atgriežas darbā). Tomēr ja lay off periods, kuru ir noteicis darba devējs, pārsniedz iepriekš minētos termiņus, un darba devējs nenodrošina darbu, tad ir iespējas pretendēt uz samazināšanas izmaksu (redundancy payment). Esam jau apsprieduši šo tēmu iepriekšējos numuros: darbiniekiem ar stāžu vairāk nekā divi gadi ir tiesības ies-

niegt iesniegumu un saņemt štatu samazināšanas naudu, saistībā ar to, ka uzņēmumā nav darba. Pat ja pēc likuma darbiniekam nav tiesību pretendēt uz šādu izmaksu, tad viņš var paģērēt uz štatu samazināšanu – tam būs nozīme turpmākajos darba meklējumos un sociālo pabalstu saņemšanā. Tāpat ir svarīgi zināt, vai ir bijis noslēgts darba līgums, vai līgumā ir bijis noteikts pārbaudes laiks. Ja darba līguma nav (kas jau pats par sevi ir darba likumdošanas pārkāpums atbilstoši Terms of Employment Act), un esat nostrādājis 13 nedēļas un vairāk, varat saņemt apmaksātu nedēļu līdz darba pārtraukšanai (Minimum Notice, atbilstoši likumam Minimum Notice and Terms of Employment Act). Ja darba devējs nav izpildījis iepriekš likumā paredzētās darbības, varat iesniegt prasību darba tiesā (Rights Commissioner vai Employment Appeals Tribunal).

Social Welfare Acts. Viens no būtiskākajiem kritērijiem, kura dēļ daudziem tiek atteikts sociālais pabalsts, ir Īrijā kā pastāvīga mītnes zeme (habitual residency condition). Turklāt ir svarīgs ne tikai laiks, kas pavadīts Īrijā, bet arī citi rādītāji kā, piemēram, ģimenes stāvoklis, draugu, ģimenes locekļu klātbūtne, kas pierādīs Jūsu piederību Īrijai. Cits, taču ne mazāk svarīgs kritērijs ir sociālās apdrošināšanas iemaksas (PRSI). Taču sociālo dienestu darbiniekiem jāņem vērā arī darba stāžs citās Eiropas Savienības valstīs, šajā gadījumā Lielbritānijā, un iemesli, kādēļ šis darba stāžs tika pārtraukts. Ja rodas grūtības ar darba devēju vai sociālajiem dienestiem, es ieteiktu vērsties pēc profesionālas palīdzības pie advokāta. Mums ir pietiekama pieredze šāda veida civillietās.

Ja darbs devējs ir atbrīvojis Jūs no darba, Jums ir tiesības rakstīt iesniegumus, lai saņemtu sekojošus sociālos pabalstus: • Jobseekers Benefit; • Jobseekers Allowance.

Donnery Tierney Solicitors. Daudzu gadu pieredze tādās tiesību nozarēs, kā: imigrācija, darba tiesības, komercdarbība un pilsoņu tiesības.

Sociālais dienests pārbaudīs, vai atbilstat visiem kritērijiem, kurus nosaka likumdošanas akti, piemēram,

M: 086 038 03 85; Ph: 01 853 7301; www.dtsolicitors.ie

Zināšanai

Noderīgas interneta vietnes www.callcoasts.ie Šis saits ļauj salīdzināt dažādu mobilo telekomunikāciju un interneta pakalpojumu sniedzēju izcenojumus, un atrast sev izdevīgāko un piemērotāko piedāvājumu. Tāpat varat izvērtēt, cik izdevīgas ir pakalpojumu paketes, kas ietver gan telekomunikāciju, gan interneta pakalpojumus.

Mums katram ir savādāka situācija un pieredze, un teju vai katru dienu saskaramies ar neskaitāmiem sadzīves, sociālajiem un juridiskajiem jautājumiem, uz kuriem ne vienmēr varam atrast atbildi, turklāt vēl latviešu valodā. “Sveiks!” juridisko padomu lappuse ir izpelnījusies jūsu atzinību, jo, spriežot pēc aptaujām, tajā ievietotie raksti ir visvairāk lasīto starpā. Jūsu ērtībām publicējam jautājuma pieteikuma kuponu. Tajā varat uzrakstīt jautājumu, uz kuru vēlaties saņemt atbildi. Tāpat arī lūdzam norādīt savas koordinātes, ja jautājuma formulēšanai rodas papildus jautājumi vai nepieciešams kāds precizējums. Lūdzu pievērsiet uzmanību tam, ka varat izvēlēties: publiskot vai nepubliskot savu vārdu un uzvārdu. Un visubeidzot: iesūtot savus jautājums jums nekas nav jāmaksā. Šī informācija un konsultācijas avīzes slejā ir pilnīgi par brīvu.

6

www.bonkers.ie Šī interneta vietne salīdzina elektroenerģijas un gāzes piegādātāju piedāvājumus un ļauj izvēlēties visizdevīgākos tarifus. Šajā interneta resursā arīdzan publicēti noderīgi raksti par to, kā var ieekonomēt naudu uz rēķiniem, kā arī ir nodaļas, kuros aplūkoti mobilie sakari, internets un banku pakalpojumi.

TAVS JAUTĀJUMS

www.moneyguideireland.com Vēl viena vietne, kurā var salīdznāt dažādu kompāniju piedāvājumus. Īpaši izceļas nodaļa, kas veltīta kredītkartēm un citiem banku pakalpojumiem.

Vārds, uzvārds *

Jautājums:

Datums: Kontaktinformācija (tikai redakcijas vajadzībām) Tel.:

E pasts:

Adrese:

* Ja nevēlaties, ka jūsu vārds tiek minēts avīzes rakstā, lūdzu ievelciet √ kvadrātiņā, kas atrodas blakus uzvārdam. SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie


14 (191) 26. septembris 2012

UZZIŅAS, JURIDISKIE JAUTĀJUMI Kas ir Free Legal Aid krimināllietās

Kas ir Free Legal Aid krimināllietās vai Kā muļķo mūsējos Kad un kādēļ nodrošina bezmaksas juridisko atbalstu (Free Legal Aid) – jautājums, ar kuru nākas saskarties teju vai katru dienu. Cilvēks, kuram rodas problēmas ar likumsargiem un kuram nākas doties uz tiesu, var vērsties pēc palīdzības pie advokāta, kurš nodrošina bezmaksas palīdzību tiesā. Bezmaksas juridiskā palīdzība pienākas personām, kurām: a) nav līdzekļu, lai apmaksātu advokāta pakalpojumus; b) ir risks tik sodītam ar brīvības atņemšanu (lai arī tikai teorētisks); c) ir izņēmuma apstākļi. Te nu jāsaka atklāti: juridiskais atbalsts tiek nodrošināts vairākumā gadījumu, izņemot “nenozīmīgus” likumpārkāpumus, piemēram, par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā. Taču Jums ir tiesības pieprasīt advokātu! Šāds pieprasījums tiesā

saskarties ar situācijām, kad pie manis vēršas klienti, kuriem bija nodrošināta bezmaksas juridiskā palīdzība, taču viņi saņēmuši aicinājumu par šiem pakalpojumiem samaksāt papildus. Šāda rīcība ir rupjš advokāta ētikas pārkāpums un tiek sodīts – ar to nodarbojas Īrijas Advokātu kolēģija.

patiešām neko nemaksā un nekādā gadījumā neietekmēs negatīvi lietas izskatīšanu! Pareizāk sakot, viss ir atkarīgs no apsūdzības, un ikviens jurists, kurš strādā ar krimināllietām, pateiks, vai par šādu pārkāpumu pienākas bezmaksas advokāts tiesā. Es esmu viens no šādiem advokātiem. Man un maniem kolēģiem, kuri strādā ar krimināllietām, ir dotas tiesības pārstāvēt to ļaužu intereses, kuri ir vērsušies ar lūgumu piešķirt viņiem bezmaksas juridisko palīdzību tiesā, un šādos gadījumos mūsu pakalpojumus apmaksā valsts. Atcerieties: fakts, ka mūsu pakalpojumi priekš Jums ir bezmaksas, nekādā gadījumā nekompromitē mūsu pakalpojuma kvalitāti, un mēs rīkojamies absolūti neatkarīgi un bezkaislīgi!

Atcerieties, Jums ir tiesības izvēlēties savu advokātu. Ja esat arestēts un tiekat nogādāts uz tiesu, tiesnesis jautā, kurš pārstāv Jūsu intereses un vai Jums ir advokāts. Jūs varat izvēlēties jebkuru, kurš ir iekļauts advokātu sarakstā, kuri nodrošina bezmaksas palīdzību, ieskaitot mani, vai arī lūgt tiesnesi nozīmēt Jums advokātu. Un nav svarīgi, vai tajā brīdī šis advokāts ir klāt – Jums tikai jānosauc viņa vārds. Tieši tāpat Jūs varat pieprasīt, lai Jums izsauc advokātu jau uz policiju aizturēšanas laikā, vēl pirms tiesas. Tā, piemēram, ja vēlaties, lai advokāts ierodas jau policijā, pilnīgi pietiks, ja Jūs savu vēlmi izteiksiet Gardai, un viņi paši mani izsauks. Un atkal jau – arī šādos gadījumos mani juridiskie pakalpojumi nav jāapmaksā no Jūsu naudas! Bīstieties no advokātiem, kuri paši piedāvā savus pakalpojumus tiesā. Atbilstoši advokātu ētikai, mums ir stingri

Bet tagad vēlos pastāstīt, no kā ir jāsargās šādos gadījumos. Diemžēl man bieži nākas

liegts pašiem iet klāt pie potenciālajiem klientiem un piedāvāt savus pakalpojumus - šādas darbības var tikt sodītas. . Neviens sevi cienošs advokāts nekad pats Jums nepienāks klāt un nepiedāvās savus pakalpojumus, ja vien pats viņu par to nelūgsiet. No kā tieši jābīstas? Aizdomīgu piedāvājumu pieņemšanas sekas var būt nekvalitatīvi pakalpojumi. Bieži vien šādi advokāti maldina manus tautiešus, kuri īsti neizprot, kā darbojas Īrijas tiesu sistēma, liekot noticēt, ka viņi ir vienīgie, kas var Jums sniegt bezmaksas aizstāvību. Atcerieties: advokātu, kuri nodrošina bezmaksas aizstāvību, ir daudz, bet tiesības izvēlēties ir Jums pašam. Ja neesat izlēmis, kura advokāta pakalpojumus vēlaties izmantot, pasakiet vienkarši to tiesnesim, un viņš pats nozīmēs Jums aizstāvi. Atbildi sniedza advokāte Olga Šajaku (MS Solicitors). O. Šajaku ir tiesības pārstāvēt Jūsu intereses tiesā un pie policijas aizturēšanas. Viņa ir Īrijas Advokātu kolēģijas (Law Societ of Ireland) locekle. Olga ir partnere advokātu uzņēmumā MS Solicitors, kas speciālizējas kriminālās, ģimenes, darba un migrantu tiesībās, pārstāv intereses tiesā un konsultē policijas aizturēšanas laikā 24 stundas diennaktī, septiņas stundas nedēļā. Zvaniet: 01 675 1747, 087 132 6938 Adrese: Unit 4, Isolde’s Tower, Essex Quay, Dublin 8. Interneta vietne: www.ms-solicitors.ie

Īres tiesības

IREC Corporate service Mēs zinām visu, kas nepieciešams biznesam Īrijā. Mūsu pakalpojumi: • Juridiskā un pasta adrese prestižā Dublinas rajonā • Kompānijas sekretāra un personīgā palīga pakalpojumi • Jūsu biznesa tikšanās un atpūtas organizēšana • Akeditācija konferencēs, simpozijos, citos Īrijas pasākumos • Pilns korporatīvo pakalpojumu spektrs • Palīdzība finanšu piesaistē • Rakstiski un mutiski tulkojumi, dokumentu legalizācija • Konsultācijas par Īrijas lietvedības sistēmu

55 Lower O’Connell Street, Dublin 1, Ireland. Tel.: (353) 018740004 Fax: (353) 018740404 Interneta vietne: www.russianireland.com

Labdarības organizācija Threshold, kas aizstāv īrnieku tiesības, nesen publicējusi desmit noteikumus studentiem – pirmkursniekiem, kuri pirmo reizi mūžā īrē mājokli. Bet patiesībā ar šiem noteikumiem derētu iepazīties visiem, kuri ir īrnieki.  Nesteidzieties ar mājokļa izvēli un, pirms izdarāt izvēli, pārliecinieties, vai tas patiesi atbilst Jūsu vēlmēm. Vislabāk, ja īrējamo mitekli apskata visi cilvēki, kuri plāno tur dzīvot.  Pirms noslēgt īres līgumu, nofotografējiet māju vai dzīvokli.

Īpaši svarīgi ir uztaisīt foto tur, kur ir acīmredzami bojājumi. Piemēram, vietās, kur redzami izsmēķu atstātie degumi, dažādi plankumi un ieplaisājuši stikli.  Pie mājokļa apskates pārbaudiet, vai visas elektriskās un gāzes ierīces patiešām ir darba kārtībā.  Ja mājoklim ir nepieciešams remonts, pieprasiet rakstisku apliecinājumu no saimnieka vai nekustamo īpašumu aģenta par to, ka nepilnības tiks novērstas. Un tikai pēc tam iemaksājiet depozītu.  Depozītu labāk maksāt ar čeku vai bankas pārskaitījumu, bet ne skaidrā naudā. Jebkurā gadījumā

saņemiet kvīti, ka šis depozīts ir samaksāts.  Pirms pārbraukšanas noteikti vēlreiz lūdziet saimnieku vai aģentu parādīt Jums mājokli, lai pārliecinātos, ka visas problēmas patiešām ir novērstas.  Pirms slēdzat īres līgumu, palūdziet saimniekam (vai aģentam) uzrādīt Jums BER (Building Energy Rating) sertifikātu, kurš parāda siltumizolācijas reitingu. Sertifikāts palīdzēs Jums saprast, cik auksti būs mitināties ziemā, un kādi izdevumi ir gaidāmi apkures sezonā.  Uzmanīgi izlasiet līgumu un pārbaudiet tā derīguma termiņu. Ja slēdzat līgumu uz fiksētu laiku,

bet pārbrauksiet pirms šī termiņa beigām, saimnieks var likt Jums samaksāt īres maksu par visu līgumā norādīto laiku. Palūdziet saimnieku, lai viņš līgumā ieraksta gāzes un elektrības skaitītāju rādījumus, kā arī veic mājokļa inventarizāciju.  Saimnieka mājokļa apdrošināšana nesedz Jūsu personiskās mantas, kuras tur atrodas. Tādēļ, iespējams, ir lietderīgi iegādāties papildus apdrošināšanu par savām mantām.  Palūdziet, lai saimnieks Jums uzrāda īres grāmatu (Rent Book), it īpaši, ja plānojat par īri norēķināties skaidrā naudā.

Sociālie pabalsti atraitnēm Kādas sociālās garantijas man pienākas, ja man ir 50 gadu un esmu atraitne? Kas mani sagaida, ja sāksies problēmas ar veselību? Jūsu tiesības uz sociālo palīdzību ir atkarīgas no tā, cik ilgi dzīvojat Īrijā un cik ir samaksāta sociālā apdrošināšana (PRSI). Atraitņiem Īrijā ir tiesības saņemt atraitņa pensiju (Widow’s, Widower’s or Surviving Civil Partner’s Pension), kuras apmērs ir 193,50 eiro nedēļā cilvēkam kurš vēl nav sasniedzis 66 gadu vecumu. Ja esat veikusi

vismaz 156 PRSI iemaksas Īrijā līdz brīdim, kad nomira Jūsu laulātais draugs (tas ir, legālā darba stāžs Īrijā ir vismaz trīs gadi), tad varat iesniegt iesniegumu atraitņa pensijai Widow’s, Widower’s or Surviving Civil Partner’s Pension Contributory Ja Jums nav tik ilga darba stāža Īrijā, tad varat mēģināt pretendēt uz atraitņa pensiju Widow’s, Widower’s or Surviving Civil Partner’s Pension Non-Contributory (šis pabalsts nav atkarīgs no darba stāža, bet gan no atraitņa statusa). Taču šajā gadījumā

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie

Jums būs jāpierāda, ka esat Īrijas rezidents. Iesniegt iesniegumus atraitņa pensijai var sociālās nodrošināšanas dienestu birojos. Ja Jūsu ienākumi ir zemāki par vidējo (mazāk par 400 eiro nedēļā), tad Jums ir tiesības pieprasīt medicīnas karti vai ģimenes ārsta karti (GP-card), kas nodrošina bezmaksas ārstēšanos valsts slimnīcās, bezmaksas vizītes pie ģimenes ārsta un medikamentu iegādi par krietni zemākām cenām. Ja ir GPcard – tas nozīmē bezmaksas ārstu vizītes. Iesniegumu varat iesniegt interneta vietnē www.medicalcard.ie

7


LATVIEŠI PASAULĒ

14 (191) 26. septembris 2012

Divas dienas

Londonā Sandra BONDAREVSKA

Eiropas Latviešu apvienības (ELA) sanāksmē Londonā piedalījās arī latviešu biedrības Īrijā priekšsēdis Kārlis Briedis, kurš organizācijā darbojas kā prezidija loceklis. Stāstot par ELA divu dienu darbu, Kārlis min, ka daudzi jautājumi apvienības darbā ir diskutējami, taču kopumā viņš uzskata, ka, lai arī lēnām, tomēr darbi virzās uz priekšu. Noklausoties viņa stāstījumu par ELA sanāksmes norisi un tur pārrunātajām lietām, neko jaunu gan pavēstīt nav iespējams, jo gan par Latvijas piešķirtajiem nu jau simtiem tūkstošu latu (skat.zemāk “Rezolūcijas”) diasporai, gan par Latvijas premjera apgalvojumiem - “Latvija ir sekmīgi pārvarējusi krīzi un arvien redzamāks kļūst tas, ka Baltijas jūras reģions un Ziemeļeiropa kļūst par stabilāko un dinamiskāko attīstības reģionu Eiropā” (no Latvijas premjera neklātienes uzrunas sanāksmes atklāšanā), “Sveiks!” jau rakstījis vairākkārt. Var tikai apbrīnot premjera stūrgalvību un savādo loğiku, jo acīmredzami viņam nav ienācis prātā, ka klausoties un lasot sajūsmas pilnos tekstus tikai aug un vairojas neuzticība, pie kam arī tām uzrunām, kurām, iespējams, patiešām vajadzētu noticēt. Cik ļoti gan šāda sevis nepelnīta slavināšana bija raksturīga kādam citam laikam, cik ļoti tas atgādina Latviju vēl 70-jos un 80-jos, kad latviešu cilvēkiem padomijā visām varēm centās iestāstīt, ka viņi dzīvo vislaimīgākajā un bagātākajā zemē uz pasaules. Arī toreiz neviens tam lāga gan neticēja. Vai tiešām nekas nav mainījies? Turpinājumā publicējam ELA komunikāciju referentes Lāsmas Ģībietes sagatavotos materiālus par sanāksmes norisi.

8

Noslēgusies Eiropas Latviešu apvienības (ELA) biedru organizāciju sanāksme 2012. gada 8. un 9. septembrī Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, Daugavas Vanagu fonda namā, notika Eiropas Latviešu apvienības (ELA) ikgadējā biedru organizāciju sanāksme, kurā bija pārstāvētas latviešu organizācijas no sešām valstīm: Lielbritānijas, Vācijas, Zviedrijas, Īrijas, Beļģijas un Francijas. Sanāksmi kā viesi ar savu klātbūtni pagodināja LR Ministru prezidenta biroja vadītāja Olita Augustovska, Ministru prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte, LR Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe, LR Izglītības un zinātnes ministrijas Departamenta direktora vietniece valsts valodas politikas jomā Liesma Ose. Viņu dalība sēdes laikā deva iespēju pārrunāt ar valsts politikas attīstību izglītības, kultūras un informācijas jomās saistītus jautājumus attiecībā uz ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Sanāksmē piedalījās arī pārstāvji no Pasaules Brīvo Latviešu apvienības (PBLA). Par godu ELA biedru organizāciju ikgadējai sanāksmei, kā arī apvienības sekmīgai darbībai, tika saņemts LR Ministru prezidenta Valda Dombrovska apsveikums. Tajā Ministru prezidents paudis pateicību ELA un PBLA pārstāvjiem par viņu neatlaidīgo darbu latviešu tautas labā, par rūpēm, lai latvieši ārzemēs nostiprinātu saites ar savu valsti un saglabātu piederības izjūtu savai tautai. Īpaši akcentēta ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu milzīgā aktivitāte 2012. gada februāra referendumā, kurā krievu valodai kā otrai valsts valodai tika pausts kategorisks „nē”, kas pierāda, ka ārzemju

latviešiem ir svarīga piederība savai dzimtenei. ELA atzinīgi vērtē apsveikumā pausto premjera viedokli, ka attiecību veidošanai ar ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem nepieciešama ilgtermiņa, labi koordinēta pārnozaru politika un ka jāpārtrauc Latvijas pilsoņu dalīšanu tajos, kuri dzīvo Latvijā un „aizbraucējos”. ELA un tās biedru organizācijas ir gadiem ilgi strādājušas, lai saglabātu ārvalstīs mītošajos latvisko identitāti un saikni ar Latviju, tāpēc ar prieku uzņēma ziņu, ka valdības 2012. gadā izstrādātajos Sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas priekšlikumos kā viena no prioritātēm noteikts atbalsts latviskuma centieniem ārvalstīs. Taču, vērtējot priekšlikumus valsts asignējumam 2013. gadā, ELA secina, ka virknei aktivitāšu, kas iekļautas minētajos priekšlikumos un kuru īstenošana sākta 2012.gadā, nav piešķirts finansējums. Tas apdraud valdības labo ieceru sasniegšanu un rada vilšanos ārvalstīs dzīvojošajos tautiešos, tāpēc valsts amatpersonas tiek aicinātas nekavējoties atjaunot finansējumu ārvalstīs dzīvojošo atbalsta pasākumiem iepriekš plānotajā apjomā. Šis aicinājums arī pausts vienā no trim sanāksmes laikā ELA apstiprinātajām rezolūcijām. Šīs rezolūcijas adresāti ir LR Ministru prezidents V. Dombrovskis, LR Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, LR Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete un LR Saeimas

Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. Londonas sanāksmes laikā tika pieņemta vēl viena rezolūcija, kurā ELA aicina NEPL padomi un Latvijas plašsaziņas līdzekļus, plānojot latviešiem ārvalstīs veltītus raidījumus, ieklausīties ārvalstīs dzīvojošo tautiešu viedoklī par to, kas viņiem svarīgs. Īpašu uzmanību aicināts pievērst latviešu valodas saglabāšanas problemātikai latviešu vai jauktajās ģimenēs ārpus Latvijas, kā arī no ārvalstīm atbraukušo bērnu integrācijai Latvijas skolās. Šīs rezolūcijas adresāte ir Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Savukārt trešās pieņemtās rezolūcijas pamatā ir ELA atzinums, ka nepieciešams efektīvs saziņas līdzeklis gan ar tiem tautiešiem ārpus Latvijas, kuri nav aktīvi iesaistījušies latviešu kopienu dzīvēs, gan arī ar tiem, kuriem nav pieejams internets. Vajadzīga arī atbalsta semināra rīkošana, lai šo problēmu lietišķi risinātu. Šīs rezolūcijas adresāti ir Latviešu organizācijas un mediji pasaulē. Vēl sanāksmes laikā tika panākta vienošanās, ka ELA biedru organizācijas vadības kopā ar ELA prezidija locekļiem iepazīsies ar savas valsts vēstniekiem Latvijā un ka lielāka uzmanība tiks veltīta sadarbībai ar citu tautu emigrantu kopienām mītnes zemēs. Ir plānots arī, ka līdz šī gada oktobrim noslēgsies dokumentālās filmas „Padomju Stāsts“ izplatīšanas akcija Eiropā. Lai to veiktu, ELA biedru organizācijas pašlaik gatavo adresātu sarakstus.

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie


14 (191) 26. septembris 2012

LATVIEŠI PASAULĒ

ELA biedru organizāciju sanāksmes rezolūcijas Eiropas Latviešu apvienības (ELA) biedru organizāciju sanāksmē Londonā tika apstiprinātas sekojošas trīs rezolūcijas: 1. ELA atzinīgi novērtē Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska viedokli, ka attiecību veidošanai ar ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem nepieciešama ilgtermiņa, labi koordinēta pārnozaru politika un ka jāpārtrauc Latvijas pilsoņu dalīšanu tajos, kuri dzīvo Latvijā un „aizbraucējos”. ELA un tās biedru organizācijas ir gadiem ilgi strādājušas, lai saglabātu ārvalstīs mītošajos latvisko identitāti un saikni ar Latviju, tāpēc ar prieku uzņēma ziņu, ka valdības 2012. gadā izstrādātajos Sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas priekšlikumos kā viena no prioritātēm noteikts atbalsts latviskuma centieniem ārvalstīs.

Taču, vērtējot priekšlikumus valsts asignējumam 2013. gadā, ELA secina, ka virknei pasākumu, kuri iekļauti minētajos priekšlikumos un kuru īstenošana uzsākta 2012. gadā, nav piešķirts finansējums. Tas apdraud valdības labo ieceru sasniegšanu un rada vilšanos ārvalstīs dzīvojošos, tāpēc aicinām valsts amatpersonas nekavējoties atjaunot finansējumu ārvalstīs dzīvojošo atbalsta pasākumiem iepriekš plānotajā apjomā. Konkrēti ELA aicina valsts amatpersonas atjaunot finansējumu sekojošiem pasākumiem 2013. gadā: • Nometņu organizēšanai ārvalstīs dzīvojošo latviešu bērniem - 60 000 latus; • No pilsoniskās līdzdalības veicināšanas pasākumiem iezīmētā finansējuma izdalīt līdzekļus latviešu nevalstisko organizāciju ārvalstīs institucionālajam atbal-

stam, jo latviešu organizācijas ārvalstīs nevar pieteikties Latvijas NVO atbalsta finansējumam, t.sk. saņemt finansējumu no Latvijas administrēta ārvalstu donoru finansējuma, piem., Pilsonības likuma grozījumu izskaidrošanai, vēlēšanu darba organizēšanai un pēdējos 10 gados no Latvijas izceļojušo apzināšanai – 45 000 latus; • Latvijas kultūras pieejamībai latviešu kopienās ārpus Latvijas – 20 000 latus; • Bērnu un jauniešu lasīšanas veicināšanas programmai „Bērnu un jauniešu žūrija” (latviešu bērni ārvalstīs aktīvi piedalās šajā populārajā programmā jau kopš 2007. gada) – 50 000 latu; • Kultūras ministrijas 2013. gada budžetā finansējumu ārvalstīs dzīvojošo dalības Dziesmu un deju svētkos atbalstam – 27 000 latus; • Izglītības un zinātnes ministrijas

Pētījums par diasporas latviešu skoliņām Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pētījums „Latviskas izglītības iespējas Eiropā ārpus Latvijas” Saistībā ar Eiropas Latviešu apvienības biedru organizāciju ikgadējo sanāksmi šā gada 8. un 9. septembrī, kas notika Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, plašākajai sabiedrībai tika prezentēts nupat tapušais pētījums 32 lappušu apjomā „Latviskas izglītības iespējas Eiropā ārpus Latvijas”. Pētījums ir ELA iniciatīva; tā autori ir ELA prezidija priekšsēdētājs Aldis Austers un ELA izglītības referente Daina Grase. Pasaulē, bet jo īpaši Eiropā aug pieprasījums pēc latviskās izglītības.

Pirms desmit gadiem Eiropā darbojās tikai četras skoliņas, bet tagad ir jau 42 (pat 43, jo vēl viena vēra durvis pēc pētījuma pabeigšanas). Jāpiebilst, ka neformālās skoliņas ir pirmais solis uz valodu, tās lietojuma nodrošināšanu no Latvijas izceļojušo tautiešu bērnu vidū. Pētījuma mērķis ir sniegt vispārīgu informāciju par latviskās izglītības pieejamību Eiropā, ieskicēt rekomendācijas politikas veidotājiem gan valstiskā, gan nevalstiskā līmenī un radīt pamatu citiem fundamentāliem pētījumiem par nacionālo izglītību ārpus etniskās dzimtenes robežām. Pētījums aptver bērnu latviskās

izglītības projektus – neformālos un formālos – visās Eiropas valstīs, arī Gruzijā. Izņēmums ir Krievija un pārējās NVS valstis. Tiek analizētas skoliņu ģeogrāfiskās dislokācijas īpatnības, pastāvēšanas ilgums, mācību misija un saturs, skolnieku un skolotāju sastāvs, izmantojamās telpas un saimnieciskā situācija, aplūkota darbības koordinācija un pieejamais atbalsts, apskatītas formālās izglītības iespējas un veikts salīdzinājums ar somu diasporas nacionālās izglītības iespējām ārpus Somijas. Pētījuma pamatā ir no 2012. gada aprīļa līdz šā paša gada jūnijam veiktā Eiropas latviešu skoliņu ap-

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie

budžetā kultūras un valodas mācību satura izstrādei atbilstoši sākotnēji plānotajiem 400 600 latiem, pretējā gadījumā pastāv nopietnas bažas, ka nepietiks finansējuma latviešu nedēļas nogales skoliņu atbalstam ārvalstīs (ELA pētījums liecina, ka pieprasījums pēc latviskās izglītības ārpus Latvijas aug ārkārtīgi strauji un ka šis valsts atbalsts - vismaz 60 000 lati - ir ļoti nozīmīgs); • Viegli uztveramas un ilustrētas Latvijas vēstures grāmatas, kas izmantojama gan bērniem un jauniešiem, gan viņu vecākiem un skolotājiem nedēļas nogales skolu darba ietvaros, sagatavošanai. Adresāti: Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis

2. ELA aicina NEPL padomi un Latvijas elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, plānojot latviešiem ārvalstīs veltītus raidījumus, ieklausīties ārvalstīs dzīvojošo viedoklī par to, kas viņiem svarīgs. Aicinām īpašu uzmanību pievērst latviešu valodas saglabāšanas problemātikai latviešu vai jauktajās ģimenēs ārpus Latvijas, kā arī no ārvalstīm atbraukušo bērnu integrācijai Latvijas skolās. Adresāts: Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

tauja (skolas bija aicinātas atbildēt uz 9 jautājumiem), Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā un Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes materiāli, piezīmes no Īrijas latviešu skoliņu skolotāju semināra Bredfordā 2012. gada 25. un 26. februārī un Latviešu valodas aģentūras (LVA) ziņojums konferencei „Latviešu pasaulē – piederīgi Latvijai”, kas notika Rīgā 2012. gada 13. un 14. jūlijā. Pētījuma tapšanas laikā tika apzinātas 36 Eiropas latviešu skolas. Aptaujas anketu aizpildīja 34 skolas; par divām – Lesteres (Lielbritānija) un Longfordas (Īrija) latviešu skoliņām – daļēja informācija tika iegūta no Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā. Saskaņā ar vortāla www.latviansonline.com sniegto informāciju, Eiropā darbojas vēl divas skolas: Daugavas Vanagu Vācijā Latviešu skoliņa un Latviešu bērnu skoliņa „Kastaņa skola” Oslo, taču informācija par šīm skoliņām ir pārāk skopa, lai to izmantotu šajā pētījumā. Pilns ap-

taujas datu apkopojums atrodams pielikumos pētījuma noslēgumā. Skoliņu kontaktpersonām tika dota iespēja iepazīties ar pētījuma melnrakstu, lai viņiem būtu iespējams sniegt vēl kādus precizējumus un priekšlikumus. Pētījuma noslēgumā secināts, ka izglītības piedāvājums saistībā ar mūsu izceļojušo tautiešu bērnu latvisko apmācību veidojams krietni plašāks, nekā tas ir pašlaik. Tam būtu jāietver: • metodisku palīdzību bērnu vecākiem tais valstīs un pilsētās, kur latviešu skoliņu nav; • vadlīniju noteikšanu skoliņām, kā arī finansiālu palīdzību; • skolotāju darba (daļēja) legalizēšanu, kā arī viņu regulāru apmācību; • latviešu valodas klašu ieviešanu regulārajās skolās; • tālmācības programmu ieviešanu; • ārzemju tautiešu bērnu piedalīšanos nometnēs Latvijā. Foto: Neil Ebden un Kārlis Briedis

3. ELA atzīst, ka ir vajadzīgs efektīvs saziņas līdzeklis gan ar tiem tautiešiem ārpus Latvijas, kuri nav aktīvi iesaistījušies latviešu kopienu dzīvē, gan arī tiem, kuriem nav pieejams internets, un atbalsta semināra rīkošana, lai šo problēmu lietišķi risinātu. Adresāti: Latviešu organizācijas un mediji pasaulē

9


LATVIJĀ Lidostā Rīga jāierodas vismaz divas stundas pirms lidojuma Ja nu tuvākajā laikā plānojat būt Rīgā, un no Rīgas atgriezties Īrijā, tad ņemiet vērā, ka līdz pat novembra beigām pasažierus gaida neērtības un lidostā jāierodas vismaz divas stundas pirms lidojuma. Starptautiskajā lidostā Rīga jau no 11. septembra iet vaļā divu jaunu pasažieru reģistrētās bagāžas pārbaudes iekārtu uzstādīšana. Tā rezultātā līdz pat novembra beigām pasažieriem pie reģistrācijas galdiem jārēķinās ar ilgāku reģistrētās bagāžas nodošanas laiku. “Lai savlaicīgi tiktu nokārtotas nepieciešamās formalitātes, aicinām pasažierus lidostā ierasties ne vēlāk kā divas stundas pirms plānotā lidojuma,” ziņo lidosta, norādot, ka pasažieru reģistrētās bagāžas pārbaudes iekārtu uzstādīšana ir obligāta Eiropas Komisijas prasība. Atbilstoši EK regulai 185/2010 nepieciešams novecojušās bagāžas pārbaudes iekārtas nomainīt pret jaunām. Darbi notiek sadarbībā ar Logan Teleflex Ltd. Projekta ietvaros paredzēts jaunās iekārtas integrēt esošajā bagāžas transportēšanas konveijerā. “Atgādinām, ka šī gada februārī starptautiskās lidostas Rīga valde apstiprināja slēgta konkursa Divu jaunu EDS iekārtu iegāde rezultātus un personu apvienības SIA Saint Tech un Gate Technologies Ltd iesniegto piedāvājumu par kopējo summu 1 230 900,00 EUR (bez PVN). Daļa no šīs summas ir valsts dotācija, un daļa – lidostas līdzekļi, tai skaitā, iekasētā drošības maksa. Izglītības ministrs vēlas sakārtot augstskolas Izglītības ministrs Roberts Ķīlis vēlas veikt virkni reformu izglītības sistēmā, tostarp augstākajās mācību iestādēs, un jau izpelnījies augstskolu rektoru nosodījumu. Taču savs pamats viņam būt neapmierinātam ar augstāko izglītību ir. Kā vēsta raidījums Nekā personīga, augstskolās veiktais 28 studiju virzienu izvērtējums rāda, ka, piemēram, tikai vienā no tiem – pedagoģijā no 74 programmām mazāk nekā puse - tikai 33 ir kvalitatīvas, 30 - ar būtiskiem trūkumiem, bet 11 vispār jāslēdz un tur jau pašlaik bezjēdzīgi tiek iztērēti 440 tūkstoši budžeta naudas. Starp visām 854 programmām tikai 589 (25465 studenti, 50 miljoni 70 tūkstoši latu no budžeta) ir pārliecinoši kvalitatīvas, 210 (3585 studenti, 5 miljoni 596 tūkstoši latu no budžeta) – tādas, kur vajadzīgi uzlabojumi, bet 55 (616 studenti, 740 tūkstoši latu no budžeta) – tādas, kas būtu jāslēdz. Sanāk, ka problemātiskām un pilnīgi nederīgām studiju programmām pašlaik tiek iztērēti 6 miljoni. Ministrs šo naudu turpmāk grib atdot kvalitatīvajām programmu vietām, mudinot studentus pārcelties tur. Ministrs raidījumā teic: “Mēs iegūstam principā skandalozu situāciju, ko ir grūti nosaukt, ka te vajadzētu būt lēnām pārmaiņām. Padomājiet, mēs tātad taisīsim lēnas pārmaiņas un principā nākošajā gadā arī to pašu turpināsim. Es kā ministrs nevaru to! Piedodiet! Es nevaru tā darboties, ka šādā veidā mēs to darām!” Ķīlis piedāvā jau tūlīt grozīt valdības noteikumus augstskolu akreditācijai. Turpmāk to veiktu nevis lokāla Latvijas institūcija, bet starptautiski atzītu ekspertu grupa un sāktu to darīt jau no nākamā mācību gada. Tiktu grozīts arī Augstskolu likums, nosakot, ka augstskolām jāveido padomes, kur 2/3 locekļu jābūt ne no attiecīgās augstskolas vidus, kas novērstu pasniedzēju savtīgumu un rektoru autoritārismu. Augstskolās bez ierobežojuma varētu veidot programmas, kas ļautu studēt un pasniegt visās Eiropas Savienības valodās. Panākot, ka pēc nepilniem diviem gadiem ārvalstu studentu skaits ir vismaz 10%, bet ārvalstu pasniedzēju skaits – vismaz 5%, ziņo Nekā Personīga.

Abortu faktiska aizliegšana Latvijā

– par vai pret?

Latvijā šobrīd ļoti aktīvi tiek diskutēts par abortiem. Proti, daža laba politiķa un daža laba sabiedriskā rupora jaunie saukļi ir, ka katra grūtniecība būtu saglabājama. Ja ne gluži aizliegt abortus, tad padarīt tos gandrīz nepieejamus. Bet, vai tas atrisinās Latvijas demogrāfisko situāciju? Drīzāk otrādi – plauks un zels melno abortu tirgus, kuram kā sekas varētu būt mirušas jaunas sievietes un risks ievazāt infekcijas, kas vēlāk var izraisīt neauglību, kā arī izbraukšana no valsts. Bet tai pašā laikā, kamēr abortu pretinieki popularizē savas idejas, neviens un nekur nerunā par seksuālo izglītību, kontracepcijas pieejamību un atbildību, kas palīdzētu izvairīties no neplānotas grūtniecības. Ludmila GLAZUNOVA, speciāli avīzei Sveiks! Protams, izlasot šīs rindas, varat mierīgi pāršķirt lapu, jo tas taču uz Jums neattiecas! Bet, vai tiešām neattiecas? Vai Latvijā nav meitas vai dēla, krustmeitas vai krustdēla, māsas vai brāļa? Jā, protams, vienmēr jau gribas domāt, ka ar man tuvajiem nekas notikt nevar. Bet arī tie, kuriem notiek nelaimes, ir kāda tuvinieki... Par abortiem, seksuālo veselību un to, kad tad īsti vecākiem ir jāsāk stāstīt bērniem par attiecībām, atbildību un seksuālo veselību, uz sarunu Sveiks! aicināja Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas Papardes zieds valdes priekšsēdētāju Ivetu Ķelli Šā brīža aktualitāte – aborti. Kāds ir Jūsu viedoklis – aizliedzami vai atstājami? Šobrīd šo jautājumu lobē viens politiķis – Imants Parādnieks un organizācijas, kas pārstāv viedokli, ka katra grūtniecība ir jāsaglabā. Interesanti, ka tai pat laikā neviens no viņiem nerunā par to, kā novērst nevēlamu grūtniecību – ne par seksuālo izglītību, ne par kontracepcijas pieejamību. Tā ir dubultā morāle. Tas nav godīgi pret sievieti. Vai viņa būtu jāsoda par to, ka noticis negadījums? Mums jādomā par to, kā sievietēm, kurām nav piemērotu apstākļu un naudas, kā viņai palīdzēt šādā grūtā situācijā.

Par spīti referendumiem un pat tiesas prāvām, Īrija ir to valstu vidū, kurās aborts ir aizliegts. Mūsu pašu meitenes, ja iestājās neplānota grūtniecība, devās mājās, lai veiktu šo visai nepatīkamo, taču, diemžēl, nepieciešamo operāciju. Tagad šī iespēja praktiski varētu būt liegta... Kāda varētu būt Latvijas un Īrijas atšķirība šajā jomā?

Daudzkārt neplānotas grūtniecības iestājas nelaimes gadījuma dēļ, ir arī izvarošanas, dažkārt tā ir grūti pieejamā, arī finansiālu apsvērumu dēļ, kontracepcija. Bet ļoti bieži vien tā ir arī nezināšana. Neplānotas grūtniecības iestājas jaunām meitenēm. Kad vecākiem vajadzētu sākt runāt ar bērniem par kontracepciju?

Tas, ko ir izdevies panākt mums radniecīgai organizācijai, sadarbībā ar citām organizācijām Īrijā, ir tas, ka šajā valstī ir ļoti nopietna seksuālā izglītība jauniešiem. Un Īrijā ir nodrošināta kontracepcija par brīvu. Latvijas gadījumā jau runa nav par aborta aizliegšanu vispār. Tas, ko rosina Parādnieka kungs, ir padarīt abortu pieejamību tik sarežģītu, ka tas būtībā kļūst par aizliegumu. Proti, iedod sievietei pārdomām nevis 72 stundas, kā tas ir šobrīd, bet 120 stundas. Tās jau ir piecas dienas, un, ja vēl pieskaitām brīvdienas, nedēļa. Daudzās valstīs šāda laika pārdomām nemaz nav. Tad vēl tiek rosināts veikt ultraskaņas pārbaudi sievietēm pirms aborta – tā ir emocionāla vardarbība sievietei, kura nolēmusi pārtraukt grūtniecību. Padomāsim taču par laukiem! Jā, lauki daudzviet ir gandrīz izmiruši, bet arī tur ir sievietes, ir sekss, un ir arī neplānotas grūtniecības. Daudzām sievietēm tad tikt pie aborta būs neiespējami! Mēs viņas grūdīsim izmisumā!

Vislabāk būtu, ja katras meitenes māmiņa agrīnā bērnībā un sākumskolas laikā būtu nodibinājusi ar savu bērnu tik labu kontaktu, ka viņa pazītu, redzētu un varētu “nolasīt” savu bērnu. Katrs bērns attīstās savādāk. Māmiņām ir ļoti svarīgi pazīt savu meitu un saprast: ja šai meitenei ļoti agri interesē puiši un viss, kas ir ap puišiem, – draudzēšanās, sabučošanās, apkampšanās, samīļošanās, tad tā būtu varbūt tā viena taktika, jeb tā otra taktika – ja meitene lēnāk pieaug. Tas, ka, sākot jau no pirmajām dzīves dienām, māmiņai ir ar meiteni jārunā un jāsauc dzimumorgāns vārdos, jau ļoti agri jāatbild uz jautājumiem, kas ir saistīti ar reprodukciju, par to kā mēs dzimstam, kā mēs piedzimstam. Un šeit ir ļoti svarīga atziņa – nekad nestāstīt maziem bērniem vairāk, kā viņi jautā. Tā pamazām mammai arī būtu jājūt, kurš ir tas brīdis, kad pastāstīt par seksuālajām attiecībām. Jārunā par to, kā tas notiek, kādēļ tās uzsāk – vai tādēļ, ka meitenes vēlas būt pieaugušas, vai arī viņas iemīlas un zēni vēlas seksuālas attiecības. Vai arī uzsāk seksu, jo bijusi kāda ballīte, lietots alkohols, un neatceramies, kas un kā noticis. Pēdējais ir visskumjākais stāsts vecākiem. Lai šādu situāciju nebūtu, tad mammai ir jājūt, kurā brīdi sākt “pilināt” informāciju par kontracepciju. Bet tā ir ideālā pasaule. Reālā pasaule ir tāda, ka daudziem jauniešiem vecāku vispār nav Latvijā, viņi ir devušies peļņā uz citām valstīm. Reālā pasaule ir tāda, ka profesionāli tehniskajās skolās mācās 38000 bērnu, un liela daļa no viņiem dzīvo kopmītnēs... Reproduktīvās veselības pētījuma dati parāda, ka tikai puse no meiteņu mammām runā par seksuālām attiecībām, zēnu mammu īpatsvars ir vēl mazāks. Tāda ir realitāte. Ideālā gadījumā meitenes mammai vajadzētu sameklēt uzticamu gine-

Katrai mātei ir jāmāk “nolasīt” savu meitu. Diemžēl no attāluma tas nav iespējams.

10

14 (191) 26. septembris 2012 kologu – nevis tādu, kas visu izstāstīs vecākiem, bet gan būs draudzīgs pret meiteni un viņa viņam uzticēsies. Ideālā pasaulē, uzsākot attiecības ar puisi, meitene aprunātos ar savu ginekologu par kontracepciju. Ko tad darīt tām mammām, kuras ir spiestas dzīvot un strādāt ārpus Latvijas? Vai ir iespējams bērnam stāstīt par attiecībām un seksuālo dzīvi attālināti? Būšu godīga – tas nav iespējams, jo mēs nevaram attālināti panākt tādu uzticību, lai bērns runātu par tik intīmiem jautājumiem. Droši vien, ka vecākiem katram ir savs stāsts, kāpēc viņi šo bērnu ir atstājuši Latvijā. Bet tas, ka mēs bērnam, arī pusaudža vecumā, nodarām milzīgu emocionālu traumu, tas vecākiem ir jāsaprot. Vecāki domā, ka viņš ir tik tālu izaudzis, ka pats var par sevi parūpēties – ir iemācījies uzvārīt kartupeļus un cīsiņus, turpat ir blakus tante vai onkulis, omīte vai opis, kas ik pa laikam pieskries un viņu paskatīsies. Bet ar to ir par maz. Viņš praktiski šajā būtiskajā dzīves periodā mācās ļoti daudz no dzīves pamatiem – kā veidot dzīvi, sāk veidot attiecības, tajā vecumā uzplaukst un attīstās seksualitāte. Un tad parādās arī tieksme izmēģināt visu ne tik labo, kā smēķēšana, alkohols. Tikai zināšanai - meitenes Latvijā smēķē vairāk nekā zēni... Tālāk, pie jaunā izmēģināšanas, var būt arī neplānotas seksuālas attiecības, kurās netiek lietota kontracepcija, tālāk sekas var būt grūtniecība. Šāda uzvedība savā ziņā ir sauciens pēc palīdzības. Ja vien ir kaut vismazākā iespēja, tad vecākiem ir jāatgriežas pie bērniem, vai bērniem ir jābrauc pie viņiem. Ja tiešām šāda iespēja ir absolūti neiespējama, tad ir jābūt kādam pieaugušajam, kurš dzīvo ar bērnu kopā, un kurš ir bērnam uzticamības persona. Ja tādas nav, tad pieaugušajam ir jābūt tik sasniedzamā attālumā, lai bērns pat nakts laikā viņam var piezvanīt un paprasīt pat par to, ko darīt, ja plīsis prezervatīvs. Ir jābūt tādam uzticamības līmenim. Pretējā gadījumā mēs radam milzīgu emocionālu zaudējumu šim bērnam! Es saprotu, ka vecāki izvēlas aizbraukt no valsts, jo ir bijuši kādi nepārvarami apstākļi, kādēļ viņi tā ir izdarījuši. Bet jāatceras, ka ne skaipā, ne arī līmējot atgādinājuma lapiņas un uz ledusskapja gadam uz priekšu, vai rakstot e-pastus, mēs bērnu neiepazīstam un nevaram kompensēt savu prombūtni. Un bērns savas sāpes kaut kā kompensē. Jo bērni ir arī ļoti jūtīgi. Viņi arī saprot – ja vecāki ir aizbraukuši un viņu atstājuši, tātad tā vajadzēja – ir kredīts, ir jāpelna, un citas iespējas vienkārši nav! Bet tas, kas ir viņu sirdi un zemapziņā,ir pavisam kas cits, un viņi to neteiks, jo grib būt lieli un stipri tajā vecumā. Bet tas ir bērns, bērnam ir vajadzīgi ļoti nopietni ieguldījumi viņa audzināšanā, un to nevar izdarīt no attāluma. Vai kādreiz saņemat arī zvanus un e-pastus no tautiešiem un tautietēm Īrijā? Jā, protams, mēs saņemam. Un aicinām visus, kuriem ir kādi jautājumi, sazināties ar mums. Mūsu mājaslapa ir www.papardeszieds.lv, e-pasts: sos@papardeszieds.lv, tālrunis +37167212700. Foto no Sveiks! arhīva

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie


14 (191) 26. septembris 2012

Pareizāk sakot, šīs diskusijas ir izraisījuši daži Latvijas mediji, sev vēlamā kārtībā sarindojot un saliekot akcentus jaunizveidotās Īrijas latviešu nacionālā padomes (ĪLNP) izvirzītajiem priekšlikumiem, kas sagatavoti Repatriācijas likuma piemērošanai arī tiem, kas no Latvijas aizbrauca pēc 1990. gada 4. maija. Latvijā plaši izskan vēsts par ĪLNP izveidošanu Pēc raksta Latvijas Neatkarīgajā Rīta avīzē, dzimtenei pāršalcis atkal viens kārtīgs publikāciju vilnis, kuru centrā ir latvieši Īrijā. Par Īrijas latviešiem teju pa diviem, trim rakstiem dienā atkal stāsta galvenie Latvijas laikraksti, visvairāk lasītie ziņu portāli un TV kanāli. No vienas puses – nav slikti, ka Latvijas sabiedrība, bet it īpaši tās vadošais augšgals, kaut arī ar sensācijas piešprici, tomēr šādā veidā uzzin par Īrijas latviešu nacionālās padomes izveidošanu. Un patiesi, Zaļās salas latviešiem ir izdevies apvienoties, lai saskaņotu savu formālo un neformālo sabiedrisko organizāciju darbību Zaļajā salā, koordinēti rūpētos par latvietības, tostarp latviešu valodas saglabāšanu dzīvojot svešā zemē, iesniegtu priekšlikumus valdībai un Saeimai, kas pati nemitīgi atgādina, cik svarīgs dzimtenei ir katrs latvietis, kā arī aizstāvētu savas tiesības un cīnītos pret Latvijas ierēdņu reizēm absurdām prasībām . Gribas sacīt: “Liekaties taču mierā” Man ir ļoti grūti daudzas no šīm iepriekšminētajām publikācijām nosaukt par patiesu lietas atspoguļojumu un izkāstu. Vienīgais, ko šāda veida publikācijas panāk – padziļina plaisu starp aizbraukušajiem un Latvijā palikušajiem. Latvijas iedzīvotājos tās rada naidu pret tiem, kas it kā vēlas atkal atņemt kārtējo kumosu no tā jau trūcīgā dzimtenes tautieša galda. Nepietiek, ka sabiedrība tiek tracināta ar cipariem, ko valsts it kā tērē aizbraukušo atbalstam, tagad, paskat, šie vēl vēlas saņemt sociālos mājokļus un milzu pabalstus. Tai pat laikā neviena publikācija nesniedz ziņas, ko tad īsti jaunais Repatriācijas likums, kaut vai likumprojekta izskatā piedāvā. Sašutums par to, ka kāds kādam varbūt kaut ko dos, pašreiz ir bez jebkāda seguma, jo pats likumprojekts ir tik labi noslēpts ka vidusmēra interesentam nav atrodams. Toties tā apspriešana turpinās. Pieņemsim, ka Saeima pat varētu akceptēt, ka Repatriācijas likums būtu

LATVIEŠI

Īrijas latvieši atkal izsaukuši asas diskusijas Latvijas sabiedrībā piemērojams pēdējo 20 gadu laikā izbraukušajiem no Latvijas. Vai tas ko maina? Vai tas ko mainījis līdz šim, kamēr Likums jau ir spēkā kopš 1995.gada? Statistika gan neuzrāda, ka Latvijā līdz šim būtu masveidā atgriezušies repatrianti, ja nu vienīgi tie nedaudzie, kas Latvijā iebraukuši no Krievijas. Salīdzinot sitāciju Latvijā un zemēs, uz kurām pārcēlušies pēdējā laika izbraucēji (mūsu gadījumā Īrija), nudien jābūt ļoti nopietniem iemesliem un nopietnām garantijām, lai potenciālais repatriants pieņemtu lēmumu atgriezties. Diezin vai kāds metīsies braukt atpakaļ, ja Latvijā pretī nebūs aizrunāts stabils darbs ar daudzmaz atbilstošu atalgojumu, jo tad nu ne pārcelšanās, ne sešu mēnešu ilgais bezdarbnieka pabalsts nekādu drošības sajūtu gan nesniedz. Ko līdz šim piedāvā likums Pašreiz spēkā esošā likuma 20.pants Materiālās palīdzības veidi un apmērs paredz: (1) Repatriantam, kuram saskaņā ar šā likuma 19.pantu ir tiesības saņemt materiālo palīdzību, izmaksā: 1) pabalstu ar pārcelšanos uz pastāvīgu

dzīvi saistīto ceļa izdevumu segšanai, ja repatriants iesniedzis ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus ne vēlāk kā gada laikā pēc to izsniegšanas. Pabalsta apmērs vienai personai nedrīkst pārsniegt 500 latus; 2) ikmēneša pabalstu 90 procentu apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir iesniedzis iesniegumu Pārvaldei un stājies uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā kā bezdarbnieks. Pabalstu maksā sešus mēnešus pēc kārtas.

(2) Pārvalde ir tiesīga sniegt repatriantiem materiālo palīdzību arī citos gadījumos. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto materiālo palīdzību repatriantiem Pārvalde sniedz no valsts budžetā kārtējam gadam šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem. Pabalstus izmaksā dokumentu iesniegšanas secībā. Ja vēlamies, lai šos pašus noteikumus attiecina arī uz tiem, kas izbrauca no Latvijas pēc 1990. gada 4.maija, tad neredzu, ka tas kaut jel kādi varētu aktivizēt tautiešu mājās atgriešanos. Gluži otrādi

– viens otrs, iespējams, iekritīs kā circenis pelnos un pēc sešiem mēnešiem atkal pakos koferus prombraukšanai. Publicētie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati, ka uz dzīvi Latvijā pēdējos 17 gados kopumā pārcēlušies 5950 repatriantu, raugoties uz kopējā izbraukušo 200 000 fona gan ir vien piliens jūrā. Ar likumu vien ir par maz Pilnīgi pamatoti un loğiski uz laikraksta “Diena” jautājumiem atbild saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis, kas uzskata, ka “Vienkārši pārcelties no pabalstiem Īrijā uz pabalstiem Latvijā nav risinājums, primāri ir jānodrošina arī darba vietas un informācija”. Un viņam ir pilnīga taisnība. Ja šāda nodrošinājuma nav, tad nebūs, kam šo likumu piemērot. Ekonomikas ministram Danielam Pavļutamgan gribētos, lai no emigrācijas atgrieztos vismaz 100 000 cilvēku. “Tā īstenošanai ministrijas vadībā ir izveidota darba grupa, kas konceptuāli atbalstījusi ieceri par reemigrācijas pasākumu balstīšanu Repatriācijas likuma piedāvātajā kopumā. Plānots, ka pēc plašākas situācijas un finansiālo iespēju analīzes varētu tikt sagatavoti likuma grozījumi, lai repatriāciju varētu attiecināt arī uz tiem iedzīvotājiem, kas no Latvijas aizbraukuši pēc 1990. gada 4. maija un patlaban vēlas atgriezties dzimtenē”, laikrakstam “Diena” skaidro EM. Tomēr, ja darba grupa grasās tautiešus atsaukt mājās tikai ar grozījumiem Repatriācijas likumā un tajā paredzēto atbalstu iedzīves pārcelšanai un transportam, sociālo palīdzību un latviešu valodas apmācību, tad rodas dziļas šaubas par to, ka notiks plaša mēroga atpakaļplūšana. Bet kas attiecas uz skaļajām klaigām par to, ka Īrijas latvieši, izmantojot jauno Repatriācijas likumu, vēlas izpumpēt naudu no dzimtenes... nu jā, kam ieinteresē jautājumu pavērst šādi, tiem arī ir izdevies savu ieceri sasniegt. Jaunajai Īrijas padomei savukārt visā šajā jezgā svarīgākais sasniegums ir tas, ka ir izdevies apvienoties, un tas nu patiešām nav slikti.

Labdarības akcija “Šūpuļdziesmas Māriņai”

Māriņa ir 6 gadus jauna meitenīte ar īpašām vajadzībām. Viņa dzīvo Latvijā. 2 mēnešu vecumā viņas ratiņos aizdegās bērnu rācija, kā rezultātā mazulīte ieguva 2/3 pakāpes apdegumus. Māriņa zaudēja labās rokas trešo, ceturto un piekto pirkstiņu. Laika periodā no 2006.gada vasaras līdz

šodienai meitenītei jau ir veiktas 11 nopietnas un smagas operācijas. Māriņai šobrīd ir izveidojušās papildus slimības: atopiskais dermatīts, celiakija un alerģija, kā arī pēcoperāciju periodā ir traucēta imūnsistēma. Tuvākajā laikā Māriņu gai-da regulāras rekonstruktīvās operācijas. Taču šodien ir svarīgi saglabāt rokas funkciju, kā arī novērst pavadošās izpausmes – stājas un kustību traucējumus. Latvieši Īrijā ir sadevušies rokās, lai palīdzētu meitenītei turpināt rehabilitācijas procesu, jo pie smagās ekonomiskās situācijas Latvijā vecāki nespēj nodrošināt visu nepieciešamo ārstēšanu. Arī Tu vari būt viens no mums!

Aicinām Tevi uz labdarības koncertu “Šūpuļdziesmas Māriņai”, kas notiks šī gada 3.novembrī plkst.18.00 Lantern Centre, 17 Synge Street, Dublin 8. Turpat notiks arī labdarības tirdziņš, no kura visi ienākumi tiks ziedoti Māriņas rehabilitācijai. Dalībai koncertā aicinām pie-teikties individuālos izpildītājus, grupas un muzikālos kolektīvus. Labdarības tirdziņā aicināti piedalīties amatnieki, rokdarbnieki, mākslinieki, kūku cepēji – katrs, kas ir gatavs ar prieku ziedot pašu radītās lietas vai gardumus. Lūgums pieteikties zvanot Aldai Šneiderei pa tālruņa numuru +353862257160 vai rakstot uz e-pastu asneidere@inbox.lv.

Mazās Māriņas rehabilitācijas procesu iespējams atbalstīt jau tagad. Ziedojumus var sūtīt uz mammas kontu: Vēsma Eniņa p.k.120465-12326 LV39NDEA0000081944868 EUR konts Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle Vienotais reģ. Nr. 40003486767 S.W.I.F.T kods: NDEALV2X K. Valdemāra 62, Rīga, LV-1013, Latvija Ar norādi- Māra Eniņa p.k.250406-20302 bērnam ar īpašām vajadzībāmziedojums.

Akciju atbalsta LELB Latviešu draudze Īrijā, portāls baltic-ireland.ie, avīze „Sveiks!”, Latviešu biedrības Īrijā jauktais koris „eLVē” un „Mazais Letiņš”, kafejnīca „The Art of Coffee”.

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie

11


LATVIEŠI ĪRIJĀ

14 (191) 26. septembris 2012

Jaunā sezona sākusies!

Kārtējā Īrijas latviešu ballīšu sezona tika atklāta 21. un 22. septembrī ar plaši apmeklēto Valmieras grupas ”Zeļļi” uzstāšanos Dublinā. Kilkenijā gan tautieši nebija ieradušies tik kuplā skaitā, un jācer, ka nākamie pasākumi būs tik pat labi apmeklēti kā pagājušogad.

Kompānijas Sergevi organizētais izklaides pasākums ir parāvis maisa galu vaļā sezonai, kas solās būt bagāta pārsteigumiem un lielisku mākslinieku koncertiem. Jau izsludinātie grupu Credo un Prāta

12

vētra koncerti, un arī teātra izrāde „Dancis pa trim”, sola kvalitatīvu lēcienu mūsu izklaides pasākumu sarakstā. Un gan jau, ka tas vēl nav viss!

anekdošu šovs, izsaucot smieklu vētras skatītājos un arī stingrajā žūrijā, kas no pašu vidus vien bija izvēlēta.

Dublinas latviešu pierastā pasākumu vieta ALSSA zāle netālu no lidostas pulcēja sen neredzētu latviešu ballēties gribētāju skaitu. Kā jau ierasts, deju grīda nestāvēja tukša nevienu brīdi.

Šoreiz žūriju vērtējums bija šāds: Kilkeijā – 1.vietā Ingrīda, 2. vietā Inta, 3. vietā Aiva, kura ieguva arī skatītāju simpātiju balvu. Dublinā – 1. vietā Andrejs, 2. vietā Dace, 3. vietā Augusts, arī skatītāju simpātijas ieguva Andrejs.

Grupas ”Zeļļi” atpūtas brīžos norisinājās Pirmais Īrijas latviešu

Tāpat, kā jau pierasts Evitas un Sergeja organizētajos pasākumos,

tika izspēlēta loterija ar lieliskām dāvanām – latviešu uzņēmēju Īrijā piedāvātajām dāvanu kartēm, žurnāliem no Igora Ažgiņa grāmatu galda, gardumu groziem, un, protams, grupas ”Zeļļi” mūzikas diskiem. Pirmais šīs sezonas pasākums tika aizvadīts ar atzīstamiem panākumiem. Vēlēsim veiksmi organizatoriem arī nākamo veidošanā! Foto: Igors Ažgiņš

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie


14 (191) 26. septembris 2012

LATVIEŠI ĪRIJĀ

Leģendārā grupa“Credo” un “Kreicbergi”Limerikā!!! Par godu Latvijas republikas 94. dzimšanas dienai, Latviešu Aktivitāšu Centrs (LAC) Limerikā 17. novembrī plkst. 19. 00 Kilmurry Lodge Hotel, Dublin Rd, Castletroy, Limerick City rīko balli ar leģendāro grupu no Latvijas “Credo” un pašmāju atraktīvo Kreicbergu ģimeni. Visu vakaru skanēs tikai un vienīgi “dzīvā” mūzika. Būs loterija, kuras galvenā balva - brīvbiļete uz “Prāta vētras” koncertu Īrijā. Svinīgās daļas ietvaros Latvijai dzimšanas dienas apsveikumus būs sagatavojuši mazie dancotāji “Taurenīši”, lielie dejotāji “Nemiers “ un citi vietējie talanti. Līdzi ņemsim labu garastāvokli, “dejojamās kājas” un groziņu. Alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni – tikai bārā! Biļetes cena: iepriekšpārdošanā – 25 € (Līdz 16. novembra plkst. 21:00) pasākuma norises dienā – 30 €. Bērniem līdz 13 gadiem – ieeja bez maksas. Biļešu iepriekšpārdošana un sīkāka informācija: 0871355115 – Lonija. 0851203865- Inese Uzmanību!!! Biļešu skaits un vietas pie galdiņiem ir ierobžotā daudzumā, tādēļ aicinām, iegādāties biļetes laicīgi iepriekšpārdošanā , tad vieta pie galdiņa būs garantēta! Informatīvie atbalstītāji: avīze “Sveiks!”, portāls baltic-ireland.ie, Andris Štals (mājaskūpinājumi), veikals “Taste of Europe”, salons “Hot Scissors”, “JVR shop” un S&G motors Sīkāka informācija- www.limerick-lac.tk, avīzē “Sveiks”, portālā baltic-ireland.ie, portālā Draugiem.lv, Īrijas domubiedru grupās. Mākslinieciskais noformējums: GO Mobile Web Design SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie

13


LATVIEŠI ĪRIJĀ

14 (191) 26. septembris 2012

Ar mīlestību uz deju un dziesmu: Limerikas bērnu deju kolektīvs ”Taurenītis” aicina uz savu viena gadiņa jubilejas koncertu, š.g. 6.oktobrī plkst.12.00, Thomond Park Stadium, Cratloe Road, Limerick. Koncertā piedalīsies: Dublinas bērnu vokālā grupa “Mazais Letiņš”, Dublinas deju kopa “Karbunkulis”, Limerikas deju kopa “Nemiers”, kā arī paši jubilāri “Taurenītis”. Būsim priecīgi par atsaucību un ziedojumiem “Taurenīša” tālākai attīstībai un inventāra iegādei. Sīkaka informācija: Anita Šuplinska, tel. 0862427131

Nometne latviešu diasporas kolektīvu vadītājiem AICINńM Jźs uz volejbola un basketbola treniŪiem NODARBƮBAS NOTIKS – trešdienƗs no pl. 18.00 – 19.00 St. Clements College, Limerick sporta zƗlƝ MƝrƷis – veicinƗt veselƯgu dzƯvesveidu, attƯstƯt fiziskƗs ƯpašƯbas, ka arƯ mƗcƯt un pilnveidot volejbola un basketbola prasmes. Maksa par vienu treniƼu 5 eiro. AicinƗti pieteikties bƝrni vecumƗ no 7- 12 gadiem. PirmƗ nodarbƯba plƗnota 03.10.2012.

Trenere,Gunita, 2008.gada 25. jnjnijƗ ir beigusi Latvijas UniversitƗti un ieguvusi profesionƗlo bakalaura grƗdu izglƯtƯbƗ un veselƯbas mƗcƯbas un sporta skolotƗja kvalifikƗciju, 2004.gada 18.jnjlijƗ absolvƝjusi MurjƗƼu sporta ƧimnƗziju 3 gadu pieredze pirmsskolas izglƯtƯbas iestƗdƝs (''LaismiƼa'' un "KastanƯtis'' sporta skolotƗjas amatƗ. 1 gadu RƯgas Volejbola skolƗ un 3 gadus BabƯtes sporta kompleksƗ

strƗdƗjusi sporta treneres amatƗ (volejbola specializƗcijƗ). Treneris, Indulis, basketbolƗ absolvƝjis RƯgas 3 BJSS (BƝrnu un jaunatnes sporta skola) SpƝlƝjis LPSR þempionƗtƗ ,,A’’’grupƗ (augstƗkƗ lƯga) RPI un Jelgavas SCO sastƗvƗ. Jaunatnes trenera darba pieredze Jelgavas BJSS. AugstƗkais sasniegums sportƗ 2.vieta PSRS skolnieku þempionƗtƗ LPSR izlases sastƗvƗ 1974.gada

KontakttƗlruni: Pieteikties pa telefonu 0851531181 Indulis vai Gunita 0864426644 Vai snjtot e-pastu indulis.antsons@yahoo.com vai gunita.packajeva@inbox.lv

14

No 2012. gada 23. līdz 25. novembrim Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs (KNMC) organizē latviešu diasporas māksliniecisko kolektīvu vadītāju nometni, lai konsultētu un palīdzētu apgūt XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku repertuāru. Nometnes programmā iekļautas lekcijas, meistarklases un praktiskās nodarbības par Dziesmu un deju svētku tradīciju, vēsturi, rīkošanas pamatprincipiem, repertuāru un tautas tērpu valkāšanu. Nometnē lekcijas un meistarklases vadīs vadošie Latvijas diriģenti un horeogrāfi, kā arī tautas tērpu eksperti. Nodarbības notiks Rīgā - Rīgas Latviešu biedrības namā, Mūzikas akadēmijā un KNMC telpās. Informācija - Aiga Vasiļevska aiga.vasilevska@knmc.gov.lv; 67228985 Nav nekāds noslēpums, ka bieži vien pusmūža un senioru vecuma latviešiem Īrijā pietrūkst sabiedrības, kurā skanētu latviešu valoda un kur varētu parunāties ar sava gadagājuma cilvēkiem. Arī pilnībā nepārzinātā angļu valoda bieži vien ir šķērslis, lai līdz galam izprastu Īrijas sociālās sistēmas smalkumus, bieži gribētos kādam pajautāt kompjūterknifus, bet īsti nav kam. Uznāk arī vēlme tāpat vien padalīties ar pieredzi rokdarbos vai ar kāda latviska garduma pagatavošanas recepti, pastāstīt par tikko izlasītu labu grāmatu, vai gluži otrādi – uzklausīt, kādi jaunumi latviešu sabiedrībā plānojas tuvākajā laikā.

Tieši tāpēc, lai svešā valstī nebūtu jājūtas vientuļi un lai jauki pavadītu laiku latviešu sabiedrībā, laipni aicināti uz Lantern House, 17 Synge Street, Dublin 8 svētdienās, pulksten 15.00.

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie


14 (191) 26. septembris 2012 Kravu pārvadājumi no Īrijas uz Latviju un no Latvijas uz Īriju, sūtījumus nogādāju tieši adresātam. Zvaniet: Latvijā +371 28 335 239 vai Īrijā 085 7366 241, 086 7249 243 CENAS: 1.50 un 1.70 par kg... (sīkāk varat uzzināt arī rakstot uz manu profilu “Draugos”, Pēteris Rudzājs)

•••

Regulāras paku un sūtījumu piegādes no/uz Īriju, Ziemeļīriju, Angliju, Latviju. Sūtījumus nogādājam no adreses uz adresi. Pakalpojumu piedāvā un izpildi garantē Baltic Delivery Service (Reg Nr 389409, nodokļu maksāšanas Nr 2567938V). Telefons IRL: +353 860 324 191 Telefons LV: +371 203 138 82 E pasts: bds.pārvadājumi@inbox.lv

•••

EUtransport piedāvā: 19.09.12. LV – IRL; 29.09.12. IRL – LV; 10.10.12. LV-IRL; 08.09.12. IRL – LV. Lētākie kurjera pakalpojumi Eiropā, Īrija-LV(visi reģioni), UK un citām vietām. T:+37126776151, +37163323765 T:+353(0)863548185, +353(0)858312244 Mantas, pakas, pārtika, sadzīves tehnika - virzienā no LV tikai par 1 Ls/kg. Mājdzīvnieki (suns, kaķis) - 210 Ls. www.eutransport.lv

•••

Foto gleznas! Orģināla un interesanta dāvana būs savā ziņā arī unikāla, no fotogrāfijas - bilde. Tel.: 086 075 74 20 www.vasilevica.com

•••

Datortehnikas remonts: Programmatūras uzstādīšana / labošana un hardware remonts. Palīdzība mājas interneta uzstādīšanā/ konfigurēšanā un konsultācijas. Dublinā vai tās tuvumā. Kārlis 0877744023

KOMERCSLUDINĀJUMI Ekoloğiski putekļusūcēji +353 87 131 3875 jonionys@gmail.com Dabīgi mājas tīrīšanas līdzekļi

Griešana, krāsošana, frizūras, manikīrs, pedikīrs, vaksācija, uzacu korekcija utt.

••• Strādāju dator un fototehnikas veikalā Svordā (Harvey Norman). Konsultācijas, atlaides, piegāde. Runāju angliski, krieviski, latviski, poliski. Ruslans. Теl.: 086 666 66 68

•••

Zīlēju ar TARO kārtīm, kodēju pret smēķēšanu, hipnoze, psihologa pakalpojumi, atbrīvošu no bailēm, stresa, trauksmes sajūtas, psihologs Aura. Tel.: 085 762 69 22

•••

Pārdošanā: Cūkas kakls - 4.50 e/kg, Cūkas karbonāde - 5.30 e/kg, Cūkas ribiņas - 4.30 e/kg, Cūkas maltā gaļa - 3.90 e/kg, Vistas fileja - 6.50 e/kg, Vistas šķiņķīši - 2.30 e/kg, Mājas desiņas - 6 e/kg, Šašliks - 6.00 e/kg, Saldētas zivis - 5.50 e/kg, Olas, M, 30 gb. - 4.25e piegāde bez maksas!!! Tel.: 085 170 72 72

O’Sullivan Associates Accountants Ltd Varam veikt jūsu uzņēmuma auditu, kas atbilst visiem atzītajiem audita standartiem. Esam reğistrēti, kā auditori, atbilstoši Īrijas likumdošanai par uzņēmumu darbību (Companies Acts). Strādājam ātri un nodrošinam kompānijas audita veikšanu par konkurētspējīgu samaksu. 69 Main Street, Blackrock, Co Dublin Теl: 01 283 4123 Fax 01 278 8158 info@osullivanassociates.ie www.osullivanassociates.ie Chartered Certified Accountants, Registered Auditors

Ja jūs interesē reklāmas ievietošana avīzē “Sveiks!”, zvaniet: Теl.: +353 1 874 00 04 E pasts: sales@russianireland.com Аdrese: 55 O’Connell Street Lower, Dublin 1.

ADVOKĀTS 087 618 5522 9.00 – 17.00 pirmdiena –piektdiena Pirmā konsultācija par brīvu

• traumas, iegūtas CSN rezultātā; • traumas, saistītas ar darba pienākumu pildīšanu; • traumas, iegūtas sabiedriskās vietās; • ārstu nolaidība; • naturalizācija; • uzņēmējdarbība

Saistībā ar pirmajiem 4 punktiem – advokātam nav tiesību ņemt honorāru procentu veidā no naudas summas, kuru klients ir ieguvis kā materiālo atlīdzību.

Maguire McClafferty Solicitors Advokāti • Notārs • Apstiprinājumi/Apostils 8 Ontario Terrace, Portobello Bridge, Dublin 6 Tel: 49 100 10, Fax: 49 100 11, e-mal: solicitors@maguiremcclafferty.ie. Моb: 087 618 5522 krievu valodā runājošajiem Tulka pakalpojumus ( krievu, lietuviešu) kompānija nodrošina bez maksas

Steidzami nogādājam kravas (sūtījumi, mēbeles, velosipēdi uc.)

Īrija – Lietuva – Latvija Cena, sākot no 1 EUR par kilogramu.

Tel.: +370 60982484 - Lietuva +353 851548366 – Īrija

Jaunums!

Izpārdošana! Plašs sieviešu un bērnu apavu klāsts no Spānijas. Būs nopērkami tādu pasaulslavenu zīmolu izstrādājumi kā Marian, Gioseppo, Xti, Refresh, Hoy Hoy un citi.

Pārvadājumi

“No durvīm līdz durvīm” Piegāde 6-7 dienas. No 1 Еuro/кg Īrija-Anglija-Lietuva-Latvija 00353 860469396 (Īrija) 00371 25453182 (Latvija) Komerckravu pārvadājumi 00353 867813400 (Īrija) www.disalservices.com

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie

Veikala adrese: 55 O’Connell Street Lower, Dublin 1, 5. stāvā. Pirmdiena-Piektdiena 11.00- 18.00 Sestdiena 11.00 - 17.00

Теl.: 01 874 04 04

15


REKLĀMA

14 (191) 26. septembris 2012

Sakarā ar izdevniecības “World Media Distribution” paplašināšanos aicinām darbā: • Pārdošanas un izplatīšanas menedžeri. Darbs ar vairum un mazumtirgotājiem, piegāžu dokumentācijas kārtošana, izdevumu marketings, maksātāju finanšu dokumentācijas uzskaite; • Reklāmas laukumu, drukāto mēdiju un interneta reklāmas pārdošanas menedžeri, sociālo un tīkla mēdiju PR speciālistu; • Žurnālistus, rakstu autorus, blogerus, fotogrāfus, redaktorus, drukāto un elektronisko mēdiju korektorus; • Dizainerus – grafiķus ar pieredzi izdevniecības darbā. • Interneta vietņu izstrādes, uzlabošanas un optimizācijas speciālistus. • Redakcijas atbildīgo sekretāru. • Autovadītāju ar personīgo automašīnu darbam ar drukātajiem preses izdevumiem. Pilns un daļējs darba laiks. Nepieciešama pieredze un profesionālas iemaņas. Obligāta prasība – labas angļu un krievu valodas zināšanas, priekšroka tiem, kas pārvalda arī lietuviešu, latviešu un poļu valodas. CV sūtīt E pastā uz: cv@russianireland.com

Vislielākā kino krievu valodā izvēle Dublinas centrā, O,Connell Street 55, 4.stāvā!

bezmaksas sludinājuma kupons Iepazīšanās

Meklēju darbu

Piedāvāju darbu

Īrēju/Izīrēju

Pērku/Pārdodu

Citi

maksas sludinājuma kupons Sludinājuma teksts _______________________________________ _______________________________________________________

Sludinājuma teksts _______________________________________

_______________________________________________________

_______________________________________________________

_______________________________________________________

_______________________________________________________

_______________________________________________________

_______________________________________________________

_______________________________________________________

_______________________________________________________

Viena sludinājuma cena vienā avīzes numurā - 15 eiro Viena sludinājuma rāmītī cena vienā avīzes numurā - 25 eiro Atlaides publicējot sludinājumu vairākas reizes! Informācija pa tālruni 01 874 0404.

_______________________________________________________ _______________________________________________________ _______________________________________________________ _______________________________________________________ _______________________________________________________ Telefons ________________________________________________

Telefons _______________ E-pasts __________________________ Adrese _________________________________________________ Datums_________________ Paraksts ________________________ Neapmaksāti sludinājumi netiks publicēti!

E-pasts _________________________________________________ Adrese _________________________________________________ Aizpildītu kuponu nosūtiet 55 O’Connell Str. Low., Dublin 1,”Sveiks!”

16

Aizpildītu kuponu nosūtiet 55 O’Connell Str. Low., Dublin 1,”Sveiks!”

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie


SLUDINĀJUMI

14 (191) 26. septembris 2012

Kā publicēt savu sludinājumu

Pirms sludinājuma teksta īsziņā rakstiet LAT, tad atstājiet vienu brīvu vietu un tālāk rakstiet pašu sludinājumu ar latīņu (angļu) burtiem bez garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm. Piemēram: LAT Iziresu istabu Dublina. Maksimālais zīmju skaits – 160. Sludinājuma maksa – 2 еiro Ja vēlaties, lai jūsu sludinājumu ievieto arī krievu un lietuviešu avīzēs,

Sludinājums tiks publicēts trīs reizes Īsziņu no mobilā telefona sūtiet uz īso numuru 57051 – Īrijā un 89166 – Lielbritānijā. Kad jūsu sludinājums nonāks serverī, jūs saņemsiet atbildes īsziņu „Thank you we will process your request“. Tas būs jūsu “čeks” publikācijai, saglabājiet to! Uzmanību! Sakarā ar tehniska rakstura problēmām, kas atkarīgas no šī pakalpojuma sniedzēja, O2 tīkla klienti reizēm šo atbildes īsziņu var nesaņemt. Visi sludinājumi, kas atsūtīti līdz iepriekšējās nedēļas ceturtdienai tiks ievietoti tekošajā avīzes numurā.

PĒRKU / PĀRDODU AUTOMAŠĪNAS Pārdodu busu (kravas) Ford Tranzit 1999.gads, 2,5 diesel, iet kā jauns, bez problēmām var vest 2 tonnas, regulāri veikts serviss, tikko samaksāts TAX uz 3 mēnešiem. Tel.: 086 894 64 05 NEKUSTAMAIS ĪPAŠUMS IZĪRĒJU Izīrē single istabu Santry, Dublin 9. Kluss, mierīgs rajons, mājā dzīvo trīs cilvēki, internets, satelīta TV. Runāt krieviski. Tel.: 0857438605 Double room 3 guļamistabu mājā, Clondalkin Village, blakus Dunne Stores. 350 euro+bills. Mājā dzīvo 2 cilvēki . Vēlams sievietei. Tel.: 353862005509 Izīrēju dubultistabu ar dušu par saprātīgu cenu Celbridge, klusā un mierīgā mājā. Tel.: 085 152 12 47 Izīrējama 3 bed māja, Blanchardstow,750 euro par mēnesī. Tel.: 085 713 19 38; Izīrē lielu istabu vienam cilvēkam, jaunā, siltā mājā, ļoti klusā vietā, netālu parks, līdz veikaliem un auto stāvvietai - 5 minūtes. Blanchardstown - Hartstown. Tel.: 085 844 88 59 Izīrēju double room ar dušu ğimenei ar bērnu un single room bez maksas, zvanīt pēc 16 pm. Tel.: 085 123 11 21 Izīrē lielu istabu Ongar, Dublin 15. Cena vienam - 250 eiro, diviem – 350 eiro mēnesī, depozits, bills. Klusi, tīrs. Autobusi: 39, 270, 70. Tel.: 086 403 09 06 Izīrē lielu istabu Ongar, Dublin 15. Cena vienam - 250 eiro, diviem – 350 eiro mēnesī, depozits, bills. Klusi, tīrs. Autobusi: 39, 270, 70. Tel.: 086 881 78 50

tad pirms teksta LAT vietā rakstiet GAZ - krievu avīzei un LIT - lietuviešu avīzei.

Ja sludinājumā nebūs norādīts telefona numurs, uz kuru jums zvanīt, tad avīzē tiks publicēts numurs, no kura atsūtīta īsziņa. Sludinājumus, kas uzrakstīti angļu valodā, netulkojam, tie avīzē parādīsies angliski. Sludinājumus, kas tiks atsūtīti krieviski vai lietuviski, pārtulkosim latviski un pierakstīsim “lūdzu sazināties krieviski/ lietuviski”. Sludinājumi, kuru teksts būs pretrunā ar Īrijas likumdošanu, publicēti netiks. Piemēram: Tirgoju cigaretes, viagru vai ieročus un tamlīdzīgi. Komercsludinājumi, kas būs atsūtīti ar īsziņas palīdzību, netiek

publicēti un izdevumi netiek atpakaļ izmaksāti. Komercsludinājumi ir, piemēram, veicu masāžu, kravu pārvadājumus un tamlīdzīgi. Komercsludinājuma ievietošanai jāizmanto kupons, kas publicēts mūsu avīzē vai jāzvana pa tel.: +35318740004, lai vienotos. Pakalpojumu sniedz www.modeva.com

Izīrējas 1 bedroom appartament Dublinas centrā, netālu no Jervis Shoping Centra. 450 Euro menesī. Mob: 0863330982

€9.50 basic pay rate, €14.25 overtime rate. Full time, long term positions, please send your CV by email to 247donabate@gmail.com

Izīrējas 2 Bedroom Appartament Britas, Bus 65, Parking, Garden. 450 Euro menesī. Mob: 0863330982

MEKLĒJU DARBU

Izīrē vienvietīgu istabu Bray. Ir UPC internets, 10minūtes līdz pilsētiņas centram, cena 275 eiro, rēķini un depozīts. Tel.: 085 185 29 25 vai 085 159 32 96 Izīrē siltu, saulainu, lielu istabu ar dušu, blakus autouzpildes stacija un Eurospar, liels pagalms, ğimenei. Tel.: 085 844 88 59 Izīrē lielu istabu, ir internets, krievu un lietuviešu TV, cena 300 eiro. Tel.: 087 263 87 03 Sākot ar 4.jūliju izīrē lielu istabu kārtīgiem cilvēkiem Swords Manor rajonā, ir internets, līdz autobusa pieturai 5 minūtes. Cena 330 eiro plus puse no depozīta. Tel.: 085 748 74 70 Izīrē istabas 8 km attālumā no Dublinas centra, Rathcoole, kursē autobuss nr 69. Tel.: 087 618 67 87 ĪRĒJU Strādājošs 50 gadus vecs vīrietis meklē dzīvokli vai studiju pilsētas centrā, Dublin 1. Tel.: 087 754 22 47 DARBS AICINA DARBĀ Meklējam maizes cepēju ceptuvei Balbriganā, vēlams ar pieredzi un latviešu recepšu zināšanām. Tel.: 0863330011, Juris Meklējam darbinieku ķīmiskajā tīrītavā Brejā, divas dienas nedēļā. Tel.: 086 342 05 34 Warehouse operative in Tesco Donabate: Hard physical warehouse work, order picking,

Sieviete, 35 g., meklē darbu brīvdienās, pieredze Īrija 7 gadi. IR pieredze: barman, house cleaner, warehouse general operative, hotel manager. Runāju angļu, poļu, krievu, latviešu, spāņu val. Tel.:0858445453 Labprāt pieskatīšu jūsu mazuli pie sevis mājās. Mums ir liels un saulains dzīvoklis Tallagt, blakus Square un veikalu kompleksam. Man pašai mājās ir 6 gadus vecs bērns. Tel.: 086 076 49 16 Sieviete, 48 gadi, meklē darbu. Runāju tikai latviešu un krievu valodā. Rakstiet: ivetina_rulle@inbox.lv Pieskatu bērnus par 4 eiro stundā savā mājā Dublin 8, Reuben St. Man ir psihologa izglītība. Tel.: 083 353 95 55 Meklēju darbu Dublinā. Pieskatīšu jūsu bērnus, sākot no zīdaiņa vecuma, varu iemācīt lasīt un rakstīt. Ir darba pieredze strādājot viesnīcā, restorānā, veikalā. Tel.:087 061 59 99 Meklēju auklītes darbu Īrijā, ir pedagoğiskā izglītība, rekomendācijas pēc pieprasījuma. Lēti. Tel.: 086 108 44 65 iepazīšanās DĀMAS Ne vairs slaida un jauna, toties sirsnīga latviete no Īrijas dienvidiem iepazīsies ar strādājošu vīrieti, kas ir izaudzinājis bērnus un ar godu šķīries no sievas. Tel.: 086 056 59 10

KUNGI GOOD LIMERICK MAN, WLTM BALTIC LADY IN LIMERICK AREA FOR ROMANCE. TEXT TO PAUL: 087-2264649. Iepazīšos ar jauku sievieti no Limerikas vai Korkas pusītes. Man 40 gadu. Sūtiet lūdzu sms 0863099704 Brīvs vīrietis (36) bez kaitīgiem ieradumiem iepazīsies ar brīvu meiteni. Tel. 0857787801. Slaids un simpātisks (47.188.75) lietuvietis iepazīsies ar meiteni vai dāmu, kas mīl seksu bez ierobežojumiem, Monaghan. Tel.: 0862246490. Puisis (27, 2m) vēlas iepazīties ar meiteni līdz 28g nopietnām attiecībām. Esmu 10 gadus Īrijā (Viklovā), strādāju, ir mašīna, mīlu ceļot. Lūdzu rakstiet vai zvaniet! Tel.: 0861793224, valerijsozols@yahoo.co.uk Iepazīšos ar sievieti līdz 40, vēlams no Navanas. Tel.: 353860735159 Puisis (37, 191cm) iepazīsies ar brīvu meiteni nopietnām attiecībām. Tel. 0871908347

Ja jūs interesē reklāmas ievietošana avīzē “Sveiks!”, zvaniet: Теl.: +353 1 874 00 04 E pasts: sales@russianireland.com Аdrese: 55 O’Connell Street Lower, Dublin 1.

www.sveiks.ie

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie

17


VAĻASBRĪŽIEM

14 (191) 26. septembris 2012

Krustvārdu mīkla

Līmeniski. 1.Neliels skaņdarbs ar rotaļīgu raksturu (mūz.). 4.Ziedojums. 8.Ainava. 11.Cīņas ierocis. 13.Acs lēcas apduļķošanās. 14.Notikumu, kas saistīti ar varoņdarbiem, attēlojums. 16.Senas rakstu zīmes. 17.Divi. 18.Nasta. 20.Klauni. 21.Palīglīdzeklīši, kas palīdz kamenēm savākt ziedputekšņus kurvīšos jeb groziņos. 24.Izredzētie. 26.Šķidrums, ko lieto konservēšanai. 28.Pirmajā vietā. 29.Rezultāts, kad uz auduma, papīra, vai cita materiāla uzspiesti ornamenti vai uzraksti, vai attēli. 30.Dekorācija. 31.Tautā iesakņojies ieradums, paradums. 33.Padzēriens. 35.Neteikt neko. 36.Nogatavojies. 40.Apgaismes ķermeņi. 43.Doma. 44.Viesuļvētra. 46.Veikals. 47.Abatija. 49.Dārza mājiņa. 50.Periodisku svārstību radīta skaņa(mūz.). 52.Skeleta kauls. 53.Bērniņa saņēmēja.

18

••• Atņaudēju kaķim pretī un pēc viņa skatiena sapratu, ka esmu pateicis kaut ko rupju. ••• Pirms mēneša nopirku pavārgrāmatu, bet pagaidām tālāk par pirmo recepti - gaļa vīnā - neesmu ticis. ••• Daudz laimes dzimšanas dienā! Novēlu tev veselību, mīlestību, skaistumu, vairāk naudas, savu dzīvokli, interesantu darbu, labus draugus un skaidru prātu! Viss pārējais jau tev ir. ••• Tikai pēc dzeršanas atmešanas Pēteris saprata, ka nebūt nav labs dejotājs. ••• - Nu, kā jums mūsu pavārs?

- Brīnišķīgi, pirkstiņus var aplaizīt! - Atvainojiet, bet viņa pirkstiņus mēs jau pagatavojām citam galdiņam. ••• Matemātikas skolotājam pazuda mīļotais suns. Viņš apsolīja atradējam ielikt eksāmenā augstāko atzīmi. Turpmākās nedēļas laikā suns pazuda vēl 20 reizes. ••• - Kā sokas ar draudzeni? - Sūdīgi, sastrīdējāmies! - Ko tā? - Nu, viņa man kliedza, ka es viņu nemīlu. Es kliedzu pretī - Ilzīt, mīlu un pat ļoti!!! - Un, ko viņa? - Viņa ir Lienīte.

LABIRINTS

SUDOKU

- Tu esi tā notievējusi!?! Jauna diēta? - Jā, kartupeļi, sīpoli, burkāni! - Vāri vai cep? - Roku! ••• - Anniņ, kāda jēga tev skatīties tos kulinārijas raidījumus, ja tu tāpat neesi iemācījusies gatavot? - Pēterīt, un kāda tev jēga skatīties to pornogrāfiju? ••• Skaistas, gudras, saimnieciskas un mīlošas meitenes varētu atrast uz katra stūra, ja vien pasaule nebūtu apaļa. ••• - Kur lai liek vecu monitoru? It kā strādā, žēl mest miskastē! - Bet tu noliec pie miskastēm, varbūt kādam noder! - Bet es jau to tikko atstiepu no miskastēm!

Stateniski. 1.Pieņemšana. 2Sintētisks šķiedrmateriāls. 3.Naudas istaba. 5.Bauda.Līksme. 6.Tāds, kam patīk darīt blēņas. 7.Tāds, kuram gulta „pieaugusi” pie muguras. 8.Iekšējais orgāns. 9.Virve. 10.Patstāvība. Stiprums.12.Masa, ko vulkāns izsviež zemes virspusē. 15.Suminājums. 19.Gatve. 22.Mākslinieks, kas savos darbos attēlo pilsētas dzīvi. 23.Pielūgsmes objekti. 25.Vispusīgas zināšanas. 27.Dzinulis. 28.Noteikta preču cena. 29.Īsts.Pareizs. 32.Pakļauts. 33.Bezizejas stāvoklis. 34.Cepure. 37.Kareklis. 38.Elektroniskā datu apstrādes iekārta. 39.Pūces mazulis. 41.Tā, kur parasti audzē puķes. 42.Aukstums. 45.Karstasinīga deja. 48.Plūst. 51.Nots. Autore: Venēra Vilovska

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie


14 (191) 26. septembris 2012

Horoskops

VAĻASBRĪŽIEM oktobrim

AURA Psihologa konsultācijas par jebkādiem jautājumiem, stresu un baiļu novēršana, finansu, ğimenes un mīlestības problēmu risināšana, kodēšana pret smēķēšanu, atkarību no alkohola, zīlēšana ar TARO kārtīm. Lūdzu runājiet krieviski vai lietuviski. Tel.: 085 762 6922 E pasts: auraprognosis@gmail.com www.auraprognosis.com AUNS (21. 03 - 19. 04) Veiksies gan radošā, gan lietišķā darba veicējiem. Nav izslēgts, ka tev tiks piedāvātas jaunas izaugsmes iespējas. Būtiski pievērst pietiekami nopietnu uzmanību savai izaugsmei, paplašināt zināšanas. Mēneša sākumā labi sapratīsies ar augstākstāvošajiem, kas ļaus daudz vienkāršāk īstenot iecerētās idejas. Pateicoties savam enerģiskumam un mērķtiecībai, tu sasniegsi patiesi labus rezultātus. Oktobra vidū vairāk aktualizēsies privātās dzīves nianses. Iespējams, tu spersi visai kardinālus soļus attiecībās ar otro pusīti. Svarīgi nerīkoties pārsteidzīgi, visu kārtīgi apdomāt, pirms pieņemt galīgo lēmumu. VĒRSIS (20. 04 - 20. 05) Mājas dzīvē notiekošo uztversi ļoti emocionāli. Neļauj, lai strīdi ar mājiniekiem ietekmē tavas darba spējas. Centies pēc iespējas norobežot darbu un ģimenes jomas. Daži zīmes pārstāvji var aizdomāties par dzīves jēgu, par to vai ir atraduši savu īsto vietu. Nav izslēgts, ka filozofisko atbilžu mudināts meklēsi savu garīgo skolotāju. Kas attiecas uz mīļoto cilvēku, svarīgi vairāk ieklausīties savā partnerī, censties izprast viņa vēlmes. Varbūt ir vērts padomāt par kopīgu hobiju, tas ļaus ne tikai jautri pavadīt laiku, bet dos iespēju jums satuvināties vēl vairāk. DVĪŅI (21. 05 - 21. 06) Oktobra sākumā daudz domāsi par materiālo situāciju, vēlēsies uzlabot savus ienākumus. Ja spēsi skaidri noformulēt savus mērķus un būt pietiekami pacietīgs un neatlaidīgs, tad tev būs labas iespējas arīdzan cerēto īstenot. Mēneša vidus vairāk akcentēs ārzemju jomu. Tas var izpausties gan kā dažāda veida braucieni, gan citzemju sadarbības partneru uzņemšana pie sevis, arī kā jaunu kontaktu dibināšana. Panākumi lielā mērā būs atkarīgi tieši no paša ieguldītā darba. Jo pašaizliedzīgāk rīkosies, jo vairāk spēsi realizēt. Būsi gatavs nopietnākam izaicinājumam. Privātajā jomā tu labi sapratīsies ar otro pusīti. Vēzis (22. 06 - 22. 07) Profesionālajā jomā būsi ļoti nopietns, vēlēsies parādīt sevi no labākās puses, taču mainīgais garastāvoklis brīžiem traucēs nopietni pievērsties darba lietām. Ja tevī ir uzkrājušās negatīvās emocijas vai pārdzīvojumi, atrodi kādu, kuram izsūdzēt savas bēdas. Ģimene spēs sniegt tev nepieciešamo morālo atbalstu. Sevišķi priecēs atvasītes, kuru sabiedrībā pavadītais laiks tevi uzlādēs ar pozitīvo enerģiju. Zvaigznes iesaka būt piesardzīgākam ar dotajiem solījumiem, reālāk novērtēt savas iespējas. Materiālajos jautājumos neļaujies emocijām, liec lietā vēsu saprātu un apdomu. Ja vēlies kārtot ar reklāmu, prezentācijām saistītus jautājumus, labāk to darīt oktobra izskaņā. Lauva (23. 07 - 22. 08) No vienas puses, tu vēlēsies vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni un nodoties mājas saimnieciskajiem darbiem, no otras meklēsi iespējas uzlabot savu materiālo stāvokli. Svarīgi nekrist galējībās un atrast balansu starp vēlmēm un reālajām iespējām. Oktobra sākums un beigas vairāk piemērotas karjeras lietām, taču tas nenozīmē, ka šajā laika periodā jāaizmirst par tuvinieku vajadzībām. Svarīgi pareizi, pārdomāti saplānot savu darba grafiku un nepārslogot sevi ar pārmērīgām aktivitātēm. Attiecībās ar atvasītēm nekļūsti pārlieki uzstājīgs un pavēlniecisks, daudz vairāk panāksi ar sarunām. Jaunava (23. 08 - 22. 09) Tu būsi noskaņojies pilnveidot sevi. Nav izslēgts, ka apmeklēsi dažādus kursus, seminārus. Varbūt pat mācību nolūkos dosies ārpus valsts. Enerģiskā rīcība darba lauciņā ļaus gūt labus rezultātus, iegūt apkārtējo novērtējumu un cieņu. Mēneša sākums labāks tiem, kuri darbojas žurnālistikas un pedagoģijas jomā, savukārt sākot ar oktobra vidu savas patiesās spējas apliecinās tie, kuri saistīti ar tehnisko sfēru, grāmatvedību. Mājas dzīvē vēlēsies būt noteicējs. Labprāt pamācīsi tuviniekus, taču tava rīcība viņiem var šķist kaitinoša. Ieteicams apslāpēt kritiskumu un vairāk izdabāt viņu vēlmēm. Esi atklātāks pret savu otro pusīti, pavadi vairāk laiku sarunās. Svari (23. 09 - 23. 10) Ar savām runas dotībām un šarmu pratīsi apburt praktiski ikvienu. Lieliski sapratīsies ar līdzcilvēkiem, veidosi jaunus kontaktus. Piemērots brīdis tiem, kuri saistīti ar skatuves mākslu un jurisprudenci. Pratīsi darboties kā starpnieks, samierināt savā starpā pretēju uzskatu cilvēkus. Oktobris kopumā piemērots sabiedriskajām aktivitātēm, jaunu iemaņu apgūšanai. Privātajā lauciņā tev būs svarīga personīgā brīvība. Jebkurus ierobežojumus vai papildus saistības uztversi ļoti saasināti. Partneris šajā sakarā var celt pretenzijas, taču tu būsi nelokāms. Tikai iegaumē, ja kļūsi pārlieku spītīgs, tas var radīt neprognozējamas sekas tavās attiecībās. Vēlams būt nedaudz apdomīgākam un iejūtīgākam. Skorpions (24. 10 - 21. 11) Oktobra sākumā iespējamas vairākas būtiskas tikšanās, kuras var mainīt tavu tālāko nākotni. Īpaši zīmīgs periods tiem, kuri nodarbojas ar privāto biznesu. Ir vērts ieklausīties savā intuīcijā, it sevišķi, tiekoties ar jauniem sadarbības partneriem. Mēneša vidū lielāku vērību nāksies pievērst dažādu formalitāšu kārtošanai, saimnieciskajiem jautājumiem. Attiecībās ar kolēģiem svarīgi būt atsaucīgam, taču esi piesardzīgs, tavu labestīgumu kāds var censties izmantot savtīgos nolūkos. Savukārt oktobra beigās var veidoties pārmaiņas tavā privātajā dzīvē. Katrā ziņā būsi pārliecināts, ka zini ko vēlies un kā to panākt.

Strēlnieks (22. 11 - 21. 12) Būsi jautrs, komunikabls un dzīvespriecīgs. Pateicoties savai enerģijai un optimismam, spēsi īstenot visai sarežģītas un apjomīgas lietas. Tev pastāv patiesi labas iespējas uzlabot savu materiālo situāciju. Ja esi paredzējis uzsākt jaunus projektus, vislabāk to darīt mēneša vidū, oktobra sākumu veltot veco darbu paveikšanai, dažādu formalitāšu kārtošanai. Braucienus vislabāk plānot mēneša pēdējā dekādē. Lielajā steigā un aizņemtībā nepiemirsti veltīt pienācīgi daudz laika atpūtai. Varbūt ir pienācis īstais brīdis padomāt par savu ārējo veidolu, atsākt apmeklēt sporta zāli. Mežāzis (22. 12 - 19. 01) Mēneša pirmajā dekādē būsi diezgan satrauks un nemierīgs. Tam par iemeslu būs kāds sarežģīts projekts, kura īstenošana būs uzkrauta uz taviem pleciem. Galvenais nezaudē ticību saviem spēkiem, turpini iesāktajā garā un tu redzēsi, uz rezultātiem nebūs ilgi jāgaida. Oktobra vidū vairāk aktualizēsies privātās dzīves lietas. Centies rast laiku, lai vairāk pabūtu kopā ar mīļoto cilvēku, atrisinātu visus radušos sarežģījumus, kaldinātu kopīgus nākotnes plānus. Tavas atvasītes brīžiem pārsteigs ar savu uzvedību, taču tev jābūt pacietīgam un saprotošam, atceries, ka viņu vecumā tu uzvedies tieši tāpat. Ūdensvīrs (20. 01 - 18. 02) Iestājoties jaunam mēnesim, sajutīsi jaunu enerģijas pieplūdumu, kas mudinās iekarot aizvien jaunas virsotnes. Tev padosies darbs ar visa veida tehniku. Pierādīsi sevi ne vien kā zinošu speciālistu un lielisku stratēģi, bet arī kā labu un uzticamu kolēģi, sadarbības partneri. Lieti noderēs tavas psihologa dotības. Pratīsi rast kopīgu valodu ar līdzcilvēkiem. Brīžiem tevi var pārņemt vēlme veikt kardinālas pārmaiņas savā privātajā dzīvē. Iespējams, lielu lomu nospēlēs tavs tuvākais draugs, kas sniegs nepieciešamo padomu un pamudinās rīkoties. Zivis (19.02 -20.03) Tu tieksies pēc stabilitātes it visā. Piemērots laika periods, lai nopietni pievērstos materiālo jautājumu risināšanai. Nav izslēgts, ka mēneša sākumā pirksi vai pārdosi nekustamo īpašumu. Mājas dzīvē svarīgi it visā apspriesties ar mīļoto cilvēku, nepieņemt vienpersoniskus lēmumus. No veselības viedokļa esi saudzīgs pret savu nervu sistēmu. Ja darbā vai mājās valda saspringta atmosfēra, vairāk laika velti relaksējošām procedūrām. Vislabāk atslābināties palīdzēs joga, meditācija vai vienkārša pastaiga gar jūru. Iespējamas patīkamas pārmaiņas darba jomā.

Svaru cilvēks

Svaru zīmi ir īpaši grūti aprakstīt un saprast. Viņos izpaužas daudz pretrunu, bet viņi kādā īpašā veidā līdzsvaro ne tikai tās, bet arī visdramatiskākās ārējās situācijas. No vienas puses, Svari ir kardināla vīrišķā zīme un ir izlēmīgi un aktīvi, bet no otras - viņus pārvalda sievišķā planēta Venera; no vienas puses viņi ir auksta gaisa stihija, no otras - iemieso prātam neaptveramu eksistenciālu, nevis mentālu, līdzsvarotību, skaistumu un harmoniju. Svari ir vienīgā nedzīvā Zodiaka zīme: visas pārējās ir cilvēki vai dzīvnieki. Svari simbolizē bezpersonisko Absolūtu, harmoniju un līdzsvaru, - evolūcijas likuma pamatu. Tas cilvēkam atklājas pamazām, līdz ar viņa izaugsmi un apziņas paplašināšanos. Svari simbolizē nevis statisko, bet dinamisko līdzsvaru velosipēdistu straujā virāžā, izplatījušos tvaika noturīgu temperatūru, ekoloģiskās norises kādu sugu izmiršanā un jaunu veidošanā. Svari labi apzinās savu stihiju un nevēlas sadalīties sīkumos. Atšķirībā no Dvīņiem, Svari nesāk savstarpēji iepazīstināt visus, ko pagadās un nenodod informāciju bez pašu attieksmes pret to. Svariem raksturīgs nedaudz atsvešināts, vēss skaistums un estētiski līdzsvarota pieeja visiem jautājumiem, it īpaši sociāliem. Dvīņi ir daudz demokrātiskāki. Spožs Svaru piemērs ir inteliģents sabiedrības augstākās kārtas estēts. Viņi atbalsta priekšstatu “māksla mākslai” un piekrīt uzskatam, ka katrs sociālais slānis apgūst un rada savu kultūru, kas citiem nav pieejama un arī nav vajadzīga. Protams, kā kardinālā gaisa zīme, Svari, ja to vēlas un uzskata par nepieciešamu, spēj viegli pāriet citā sociālā slānī un brīnišķīgi uztvert tur notiekošo. Tomēr gan viņi paši, gan apkārtējie jūt Svaru atsvešinātību. Svariem īpaši saistošs ir intelektuālais snobisms, kura dziļš pamats ir tuvība Absolūtam, bet diez vai Svari to tādā veidā noformulē. Turklāt, tieši snobisms ir ietekmīgs līdzeklis, lai aizsargātos no virspusējības sajūtas. Svariem nav dota tiešā, būtiskā dzīves izjūta, kas raksturīga sievišķajām, un īpaši zemes zīmēm. Tiem ir izteikti smalka pasaules uztvere. Ja viņi

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie

šo smalkumu nespēj izpaust, viņi sāk izjust sevi kā pārāk seklus, otršķirīgus un neoriģinālus. Tur, kur biezādainais Vērsis jau sen visu sev būtisko ir sapratis, Svariem nākas ilgi noskaņoties, svārstīties, skatīties un vērtēt. Svari tikai tad jūtas droši, pārliecinoši un īstajā vietā, ja sajūt vissmalkāko harmoniju, kas vidusmēra Vērsim varbūt pat vispār nav saprotama. Ja tās nav, Svari savos vērtējumos, ir spiesti orientēties uz kaut ko - visdrīzāk uz sava sociālā slāņa kolektīvo zemapziņu, ko izteikusi kāda Svariem pietiekami autoritatīva personība. Tad Svari kļūst par otršķirīgiem Svariem, kuru skaistuma, līdzsvara, harmonijas un taisnīguma sajūta tiek aizvietota ar sabiedrības viedokli. Citu Zodiaka zīmju vidū Svari ir īpaši smalka iekārta. Tos var lietot tikai zināmos apstākļos - lai bultiņa nenoliektos, atsvari nedrīkst būt pārāk smagi. Dažkārt vēlams pat stikla kupols. Ja tajā sociālajā slāni, kurā Svari atrodas, smalkums ir svešs, Svari var salūzt. Toties, ja Svari ir īstajā vietā, viņi kļūst par svarīgāko autoritāti, tiesnesi un modes noteicēju. Svari ir līdzsvara un sirdsgudrības zīme. Viņu galvenais karmiskais uzdevums ir nest skaistumu un harmoniju visās sabiedrībās un situācijās, kurās tie nonāk. Taču to vajag pareizi saprast. Pirmkārt, no Svaru augstākā punkta skatoties, jebkura situācija ir harmoniska, bet to parasti neuztver klātesošie, kuri domā citādi. Otrkārt, katrai situācijai ir kāds iekšējs saturs un iekšēja attīstības loģika, ko Svariem nākas izprast, pirms “ieslēdzas” viņu līdzsvara un harmonijas jūtas. Pēc tam Svari ieraudzīs īsteno disharmoniju un arī ceļus tās ļoti smalkā līdzsvarošanā un harmonizēšanā. Parastais Svaru iedarbošanās ceļš ir prāta darbība un struktūras pārbūve. Pirmajā acu uzmetienā šķiet ļoti dīvaini, ka Svari ir vīrišķā un vēl pie tam arī kardinālā zīme. Šīs rakstura iezīmes Svaros izpaužas kā vēlme un pat pienākums aktīvi ietekmēt vidi, kurā nokļūst. Sarežģījumus rada nepieciešamība vispirms tajā iekļauties un rūpīgi visu izsvērt un izvērtēt, tikai tad var sākt uz to iedarboties.

19


Jūlija Jēgers.

ATMIŅU KLADE

14 (191) 26. septembris 2012

Ierašanās un dzīve Īrijā Ar šo, noslēguma daļu, būšu jums izstāstījusi piedzīvojumiem bagāto latvietes Jūlijas Jēgers dzīvesstāstu. Tas noteikti nebūtu tapis, ja es nebūtu sastapusi Komberas novadpētniekus un lielus savas pilsētiņas vēstures entuziastus. Vislielākais paldies par Jūlijas stāsta un fotogrāfiju saglabāšanu pienākas Erskine Villis, kas gadu gadiem ir krājis un apkopojis faktus, fotogrāfijas un atmiņas par Patersonu ğimeni. Erskine Villis mūs šovasar laipni uzņēma arī pie sevis mājās Komberā un noorganizēja izbraukumus pa Jūlijas dzīvesvietām un arī pēdējās atdusas vietu Ņūtaunārdas kapos. Sandra BONDAREVSKA Ceļš no Kaukāza dienvidiem līdz Ziemeļīrijai Armijas daļa, kurai tagad līdzi devās arī Jūlija, sekojot vīra Džozefa dienesta maršrutam, vispirms devās uz Konstantinopoli, kur pavadīja trīs mēnešus. Te viņi sagaidīja transportu, lai tālāk dotos uz Lielbritāniju.

Vēlāk, atceroties Turcijā pavadīto laiku, Jūlija smaidot mēgusi teikt: ”Mums ar Džo Konstantinopolē bija trīs mēnešus ilgs medus mēnesis!” Jūlija un Džozefs nokļuva Dublinā 1919.gada beigās, pašā vecgada vakarā. Dublinā bija nejauks laiks, stipri lija lietus, savu pirmo ierašanos Zaļajā salā atceras Jūlija.

Tajā laikā Dublinā situācija bija nemierīga, lai gan Īrija toreiz vēl bija Lielbritānijas sastāvdaļa. Īrijā pilnā sparā bija sākusies atbrīvošanās kustība un Jūlijas vīram britu armijas formas tērpā toreiz atrasties Īrijas vidienē bija riskanti. Viņi tomēr veiksmīgi izkļuva cauri pilsētai un tika līdz stacijai un arī tālāk līdz

Ziemeļīrijai. Vēlāk Jūlija pati minēs, ka iespējams viņiem palīdzēja tas, ka bija Jaunā gada priekšvakars un visi gatavojās sagaidīt 1920.gadu. Džo un Jūlija sāk patstāvīgu dzīvi Nonākuši Belfāstā jaunie cilvēki devās uz Kreigantleitu (Craigantlet), kur dzīvoja Džozefa tēvs un māte. Var tikai iedomāties, cik saspiesti viņi dzīvoja, jo bez vecākiem turpat dzīvoja arī Džo jaunākie brāļi un māsas: Villijs, Deivids, Dženija un Meija. Brālis Džims šai laikā 16 gadu vecumā bija jau emigrējis uz Kanādu. Arī Džo un Jūlija kala plānus doties uz Ameriku, taču tos izjauca gaidāmais ğimenes pieaugums. Džo meklēja darbu turpat Ziemeļīrijā. Kā vēlāk skaidroja pati stāsta varone, Jūlijai nekas nebūtu bijis pretī, ja vīrs būtu nācis mājās netīrām rokām un drēbēm. Galvenais, lai būtu darbs un nebija svarīgi, cik tas tīrs un prestižs. Tomēr nopelni, kurus Džozefs bija

ieguvis dienesta laikā, palīdzēja atvaļinātajam karavīram dabūt visai labu darbu. Viņš sāka strādāt par Endrjūsu (Andrews) šoferi Komberā. Viens no šīs ğimenes brāļiem – Tomas bija “Harland & Wolff” dizaineris, kas piedalījās slavenā kuğa Titāniks būvēšanā; otrs brālis, Džons Millars Endrjūs vēlāk kļuva par Ziemeļīrijas premjerministru, bet Džeims – par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Līdz ar darba piedāvājumu Džozefam, jaunā ğimene tika arī pie mājokļa un viņu pirmā dzīves vieta bija Belfāstas ielā, Kornešas terases (Carnesure Terrace) 5.nams, kas atradās rindu mājas pašā galā. Pie mājas bija plašs laukums apkārt Endrjūsa memoriālam, kas tika uzcelts par godu Titānika katastrofā bojā gājušajam Tomasam Endrjūsam. Dzīvi šajā namā Jūlija arvien atcerējās šādi: “Cik ironiski gan var iegrozīties liktenis… Tikko varējām sākt mierīgu un laimīgu dzīvi, kad

Jūlija Jēgers Patersone ar vīru Džozefu un četriem bērniem trīsdesmito gadu vidū Ziemeļīrijā.

Džozefs Patersons un Jūlija pie vīra dienesta automašīnas.

20

Mazā Otīlija 6 gadu vecumā Komberā pie mājas, kurā dzimusi.

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie


ATMIŅU KLADE

14 (191) 26. septembris 2012 1921.gadā Īrijā sākās pilsoņu karš. Un atkal apkārt skanēja kara troksnis un šāvieni.” Kad Jūlija vēl Latvijā devās projām no savām mājām Klapkalnciemā, viņa pat iedomāties nevarēja, kurp garais ceļš viņu aizvedīs. Tikai tagad kļūst skaidrs, kāpēc Jūlija savā mūžā itin bieži atgādināja: „Nekad neko neplānojiet! Nekad nevari zināt, kā liktens būs lēmis!” Braucieni uz Latviju Tikai 1931.gadā Jūlija beidzot varēja aizbraukt uz Latviju un apciemot savu ğimeni dzimtenē. Ceļojumā viņa devās kopā ar bērniem Džonu

un Džesiju. Džons bērnībā bija ļoti slimīgs un Jūlija negribēja viņu atstāt kāda uzraudzībā uz ilgu laiku, bet Džesija bija pārāk maza, lai kādam atstātu pieskatīšanai. Vecākais dēls Džims palika kopā ar vecvecākiem un tanti Meiju, bet jaunākā meita Otilija tolaik vēl nebija dzimusi. Vispirms ar kuği “Baltannic” viņi no Londonas devās uz Liepāju (Libau, vecais Liepājas pilsētas nosaukums), tad ar vilcienu uz Rīgu. Divus mēnešus garajā ciemošanās laikā iekrita arī Ziemassvētki un Jaunais gads un apciemojuma laikā viņi viesojās daudzās vietās, apmetoties teju pie katra no radiem Latvijā. Vēlāk, 1963.gadā, kad Džo un Jūlija dzīvoja pie jaunākās meitas Otīlijas un Krisa Barbera Londonā, atkal

radās doma, ka vajadzētu apmeklēt dzimteni. Lai gan šis bija “aukstā kara” laiks ar Krieviju, Jūlija tomēr nolēma doties viņpus “dzelzs aizkaram” kopā ar vīru. Viņa pieteicās krievu Intūrista ağentūrā, ar Krievijas lidmašīnu aizlidoja uz Maskavu, un tur pirmo nakti pavadīja valsts hotelī. Katram tūristam te bija norīkots “palīgs”, kas it kā pildīja tulka un gida pienākumus, bet īstenībā uzraudzīja un kontrolēja atbraucēja gaitas. Jauno meiteni, kurai bija uzdots uzraudzīt Patersonus, Jūlija raksturoja, kā jauku un izpalīdzīgu. Tomēr tulka pakalpojumi Jūlijai nebija vajadzīgi, viņa ātri vien atcerējās valodu un varēja pati sarunāties krieviski. Jau nākamajā dienā Jūlija ar vīru

devās uz Latviju. Viņu vienīgā vēlēšanās bija satikt Jēkabu un Alīdu, pie kuriem varētu apmesties viņu dzīvoklī Rīgā. Jau tūdaļ pēc ierašanās Latvijā, abi Patersoni devās uz Plienciemu pie tantes Lizetes un pavadīja pie viņas veselu nedēļu. Domājams, ka Rīgā viņi atgriezās kopā ar tanti, jo tā redzama vairākās kopējās fotogrāfijās. Pēc Patersonu atgriešanās no Plakanciema padomju funkcionāri Rīgā bija sacēluši lielu traci. Viņi bija izlaiduši no acīm abus ārzemniekus, turklāt ārzemju tūristiem nebija ļauts doties ārpus galvaspilsētas. Jūlija bija ļoti sašutusi, jo viņai bija nokārtoti dokumenti, kas pieļāva apciemot radus, taču redzot, cik nobijušies bija viņas radinieki, nolēma, ka viņas uzstājība var tiem kaitēt, tāpēc tuvinieku apmeklējumus vairs neturpināja.

Viņa gan ļoti vēlējās satikt savu tanti Jūliju un māsīcu Otīliju, kuras vārdā nosaukta arī viņas jaunākā meita – slavenā britu džezblūza dziedātāja. Lai īpaši neatšķirtos no citām sievietēm Latvijā, viņa jau ceļojuma sākumā nelika galvā cepuri. Uz jautājumu “Vai ārzemēs patiešām ir labāka dzīve, kā padomijā?” Jūlija parasti atbildēja izvairīgi: “Ne īpaši. Apmēram tāda pati kā šeit.” Pēc dažām nedēļām Patersoni atgriezās mājās. Tas bija laiks, kad Jūlija pati sev uzdeva jautājumu, vai bija pareizi darījusi izvēlēdamās sev mājas Īrijā? Un viņai nācās sev atzīties, ka pirms daudziem gadiem pieņemtais lēmums ir bijis pareizs. Jūlija Jēgers Patersone nomira 90 gadu vecumā 1987.gada 13.oktobrī un apglabāta Ziemeļīrijā Ņūtaunārdas (Newtownards) kapsētā.

Jūlijas stāsts nebūtu nonācis līdz avīzes slejām, ja tā izpētē un sagatavošanā nebūtu piedalījušies Ivars Zauers, Aijans Gilpins, Sandra Gilpina, Pēteris Kārlis Elferts, Andris Tomašūns, Silvija Džounsa, Santa Siliņa un, protams, Erskine Villis un Džons Endrjū. Liels jums paldies!

Otīlija Patersone pusaudžu gados.

Māsīca Otīlija Šai stāstā noteikti jāpiemin arī Jūlijas Jēgers meitas Otīlijas Patersones vārda māsu, Jūlijas māsīcu. Padomju represīvās instances Otīliju izūtīja uz Sibīriju. Netiek minēts, vai tas bijis 1941. vai 1949. gads. Šķiet viņas vienīgais grēks bija īpašums - labi koptas lauku mājas. Kad piecdesmitajos gados Otīlija atgriezās no izsūtījuma, viņa dzīvoja “Lejascīruļos” Tukuma rajonā. Pēc viņas nāves tur dzīvoja Otīlijas meita Silvija ar vīru, kas pēc tautības bija krievs. Sākumā viņi dzīvoja kopā un ğimene uz Silvijas izredzēto raudzījās ar aizdomām, taču vēlāk, kad Otīlija bija jau cienījamā vecumā, viņai bija insults un bija vajadzīga kopšana, gan Silvija, gan viņas vīrs pacietīgi, ar vislielāko cieņu un gādību rūpējās par veco kundzi. Otīlijai ļoti patika rakstīt un pat tad, kad viņa bija jau smagi slima un piekalta gultai, Jūlija arvien saņēma no viņas vēstules. Par spīti smagajai slimībai Otīlija tomēr pārdzīvoja savu māsīcu Īrijā un nomira 1991.gadā.

Latvijas pārstāvniecības vēstule, kuru Jūlija saņēma, 1931.gadā gatavojoties pirmajam braucienam uz Latviju.

Latvijas apciemojuma laikā 1963.gadā.

Ņūtaunārdas kapsētā apglabāta gan Otilija Patersone, gan viņas vecāki Jūlija (Jēgers) un Džozefs Patersoni. Andris Tomašūns, Pēteris Kārlis Elferts un Erskine Villis.

Jūlijas brālis Kārlis un Alīda savā kāzu dienā 1934.gadā.

Jūlijas radinieku likteņi Latvijā. Kārlis Jēgers Jūlijas brālis Kārlis, ar kuru kopā pusaudžu gados Pirmā pasaules kara laikā Jūlija Jēgers devās bēgļu gaitās uz Petrogradu, apprecējās 1934.gada 26 augustā. Otrā pasaules kara laikā Rīgā viņš, riskēdams ar dzīvību, no nacistiem slēpa ebrejus. Kad Kārlis nomira, Rīgas Ebreju kopienas pārstāvji piedalījās viņa bērēs un, parādot pēdējo godu, nesa viņa zārku uz pēdējo atdusas vietu. Kara laikā Jūlija Ziemeļīrijā saņēma tikai dažas vēstules no sava brāļa 1941. un 1942.gadā. 1945.gadā Kārlis nomira no saslimšanas ar kuņğa vēzi.

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie

21


LATVIEŠI ĪRIJĀ

Pirmā tikšanās iepriecināja Inguna Grietiņa Patiesi rudenīgajā sestdienas pēcpusdienā, 15. septembrī, pirmo reizi durvis vēra Navanas latviešu skola un jauniešu apvienība. Mājīgajās Navanas bibliotēkas telpās uz pirmo tikšanos pulcējās 17 skolnieki un viņu vecāki no Navanas un tuvākajām pilsētām Trimas, Kelsas un Kavanas. Mazliet satraukts un samulsis skolas telpās ieradās ikkatrs un interese par gaidāmo bija manāma katrā mazajā sirsniņā. Skolas atklāšanas uzrunā skolas vadība pateicās visiem, kas bija ieradušies un izrādījuši interesi par jaundibināto skolu, sūtīja sveicienus no LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Īrijā Pētera Kārļa Elferta, nolasot apsveikuma vēstuli un iepazīstinot ar pirmo mācību materiālu dāvinājumu skolai - Latviešu Valodas Aģentūras un Latvijas vēstniecības Īrijā sarūpētajām mācību grāmatām un darba burtnīcām, kā arī lasāmvielu. Tikšanās vairāk izvērtās kā informatīva nodarbība skolniekiem un viņu vecākiem, jo lielai daļai diasporas skoliņu darbs ir vēl svešs, tāpēc mans, skolas dibinātājas, uzdevums bija iepazīstināt interesentus ar skoliņas provizorisko mācību

22

plānu, gada lielākajiem projektiem, sniegt atbildes uz vecākus interesējušiem jautājumiem, kā arī iepazīstināt ar skolas pedagogiem. Savukārt pirmo tikšanos “saldāku” sagatavot bija pacentusies jaukā vecmāmiņa, pirmsskolas un sākumskolas pedagoga palīgs Inga Zvirgzdiņa. Latviešu valodas un angļu valodas skolotāja Marita Levica dalījās ar pieredzi un piedāvājumiem nākotnē (papildus skola piedāvā arī angļu valodas apmācību pieaugušajiem un palīdzību bērniem mājas darbu un pārbaudes darbu sagatavošanā Īrijas skolās). Savukārt rokdarbu skolotāja Una Mironova pauda savu redzējumu darbā ar bērniņiem, izmantojot dažādus dabas un mājās pieejamos materiālus. Par mūzikas nodarbībām un gatavošanos pirmajam projektam, Īrijas latviešu bērnu un jauniešu talantu konkursam “Protu?Protu!”, kā arī citiem nākotnes projektiem, stāstīju es. Jauniešus pirmajā tikšanās reizē uzrunāja jauniešu apvienības projektu vadītāja Sigita Norvele, piedāvājot jau nākošajā tikšanās reizē tikties ar speciālistu un kopā izveidot skolas mājas lapu, kā arī gatavoties pirmajam kopīgajam izbraucienam uz grupas “Prāta Vētra” koncertu Īrijā. Uz

Pedagogi: Inguna Grietiņa, tel. 0863386968, Marita Levica, tel. 0870948914; Inga Zvirgzdiņa, tel. 0894371073; Una Mironova vai rakstot uz e-pastu: navanasskola@gmail.com

jautājumiem, kas saistīti ar latviešu valodas eksāmenu, atbildēja latviešu valodas skolotāja Marita Levica. Savukārt katrs skolnieks apvienība piedāvā saņēma MoneyGram dāvināto Jauniešu dažādu ārpusskolas projektu izveidi, burtnīciņu, kurā atspoguļoja pirkopīgu pasākumu apmeklēšanu, mo skolas dienu Navanas latviešu skolā. Pirmajā tikšanās reizē skolas pedagogus iepriecināja ļoti pozitīvā gaisotne, vecāku jaukais atbalsts un kopā būšanas prieks. Paldies visiem, kas bija kopā ar mums šajā Navanas latviešiem nozīmīgajā dienā.

14 (191) 26. septembris 2012 sagatavošanos latviešu valodas eksāmenam Leaving Certificate iegūšanai. Projektu vadītāja: Sigita Norvele, tel.0863842196, koordinatore: Inguna Grietiņa, tel. 0863386968, sagatavošana eksāmenam: Marita Levica, tel.0870948914 vai rakstot uz e-pastu: navanasskola@gmail.com

Informācijai: Skola aicina pievienoties arī jaunus skolēnus sekojošās vecuma grupās: 4 - 7 g.v; 8 -12 g.v. un 13 - 18 g.v. Skola piedāvā integrēto latviešu valodas apmācību (ģeogrāfija, valoda, rokdarbi, mūzika, vēsture) 4 - 12 g.v. bērniem

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie


14 (191) 26. septembris 2012

LATVIEŠI ĪRIJĀ

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie

23


REKLĀMA

14 (191) 26. septembris 2012

Biggest East European Media Distributor in Ireland

Veikals • Grāmatas un žurnāli krievu valodā • Filmas un mūzika • Biļetes uz koncertiem un izrādēm • Moderni apavi • Interneta televīzija 4. stāvs, 55 O’Connell Street Lower, Dublin 1 Теl.: 01 874 04 04 www.russianireland.com

sekojiet mums

Pasūtiet avīzi

, un jūs saņemsiet to pa pastu!

PASŪTĪŠANAS KUPONS 12 numuri – 27€

24 numuri – 52€

Avīzes parakstīšanās cenā ietilpst arī piegāde. Pieteikumi uz parakstīšanās pagarināšanu vai pārtraukšanu tiek pieņemti rakstiski ne vēlāk kā mēnesi pirms vēlamā datuma. Parakstīties uz avīzi var no jebkura avīzes numura. Parakstīšanās automātiski netiek pagarināta.

Atzīmējiet vēlamo numuru skaitu un aizpildiet kuponu ar drukātiem burtiem. Aizpildītos kuponus kopā ar čeku vai pasta pārvedumu (Postal Order) nosūtiet uz adresi: “Start Commodities Trading Ltd” 6th floor, 55 O’Connell Street Lower, Dublin 1

VĀRDS, UZVĀRDS ADRESE

TELEFONS E – PASTS AIZPILDĪŠANAS DATUMS Apmaksāt parakstīšanos varat sekojoši: - nosūtot skaidru naudu ar ierakstītu vēstuli uz adresi: “Start Commodities Trading Ltd” 6th floor, 55 O’Connell Street Lower, Dublin 1 - nosūtot naudu ar pasta pārvedumu ar norādi kompānijai: “Start Commodities Trading Ltd” - nosūtot čeku ar vajadzīgo summu ar norādi: “Start Commodities Trading Ltd”

Avīze tiek nosūtīta pasūtītājam no brīža, kad esam saņēmuši samaksu.

24

SMS sludinājums no Īrijas ð LAT ð sludinājuma teksts ð tālrunis 57051; e-pasts editor@sveiks.ie


Sveiks N191