__MAIN_TEXT__

Page 1

1


Manuskripts izstrādāts Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 Strenču novada pašvaldības realizētā projekta “Sibīrijas dziesmuklade” ietvaros.

“Dziesmas un dziedāšana ir dvēseles aktīvās estētiskās, darbīgās skaistuma gaumes darinājums. Cik dvēseles dziļumi neizsmeļami, cik dvēseles aktivitāte neierobežota, tik liela dziesmu bagātība. Jādzied gribot negribot, lai kāds mūžs, lai kāda vēstures gaita tautai, lai kāda sociālā iekārta tagadnē un nākotnē. Asaras līdzēt līdz ļaunās dienās, tomēr labāk dziedāt nekā raudāt: jo likteni ar raudāšanu neatraudās. Aktīvas, estētiskas baudas vajadzīgas, jo tā patīk dvēselei. Patika uzsūc sevī nepatiku un tādēļ remdē sāpes. Visu sāpīgo arī dziesma neatņems. Tomēr priekam vairāk spēju vadīt dzīvi, nekā bēdām. Dziesmu prieks spēj ļaunu dienu pabīdīt zem kājām, bēdas noslīcināt ūdenī.” Voldemārs Maldonis, latviešu teologs un filozofs No apcerējuma “Kāpēc latvieši dzied?”

Paldies par sadarbību manuskripta tapšanā vēstures skolotājai Sarmītei Krūzei, mūzikas pedagogiem Ingai Čukurei un Jānim Jansonam, dziesmu teicējai Ainai Šomasei.

Liktenīga sakritība ļāva ieraudzīt dienasgaismu izsūtījumā Sibīrijā rakstītai dziesmu kladei. Atsevišķu dziesmu teksti un melodijas tapušas izsūtījumā, tādējādi uzskatāmas par sava veida folkloru. Dziesmu klades aizsācējs Alfrēds Ausmanis dzimis 1904. gada 1. aprīlī Tēdiņa muižā (Teden hof), tagadējā Naukšēnu novadā. Kā politieslodzītais izsūtīts uz Vorkutu, kur strādāja raktuvēs Intā. Dziesmu teksti kladē ierakstīti laikā no 1955. gada 20. jūnija līdz 1956. gada 20. novembrim. 1955. gada jūnijā, jūlijā rakstīts visražīgāk – gan darbdienās, gan svētdienās. Apbrīnojami, ka pēc smagā darba raktuvēs dziesmas kladē ierakstītas ar īpašu rūpību, klade lolota un glabāta kā dārgums, atvesta uz Dzimteni un nodota mantojumā. 1956. gada nogalē Alfrēds Ausmanis atbrīvots no izsūtījuma un 1957. gadā ieradās Strenčos kopā ar dzīvesbiedri. Šeit arī pavadīja atlikušo mūžu. Dzīvoja savrupu dzīvi, bija tikai daži draugi. Kaut gan ar radiem bieži nesatikās, radinieki no Jelgavas atceras viņu kā lielu dziedātāju un muzicētāju. Mūžībā Ausmanis aizgāja 1993. gada 26. novembrī, apglabāts Strenču Jaunajos pilsētas kapos.

Projekta vadītāja Iveta Ence

Projekta vadītāja Iveta Ence Nošu pieraksts Inga Čukure, Jānis Jansons Māksliniece un maketētāja Anda Nordena

Sarmīte Krūze

2

3


Pielikumā notis, kas pierakstītas pēc Ainas Šomases dziedājuma. Dziesmu vārdu pierakstos lielākoties saglabāta dziesmu klades autora transkripcija. Nošu pieraksta daļā skaitis pie dziesmas nosaukuma norāda uz autora doto numerāciju dziesmu kladē.

4

5


6

7


8

9


10

11


12

13


14

15


16

17


18

19


20

21


22

23


24

25


26

27


28

29


30

31


32

33


34

35


36

37


38

39


40

41


42

43


44

45


46

47


48

49


50

51


52

53


54

55


56

57


58

59


60

61


62

63


64

65


66

67


68

69


70

71


72

73


74

75


76

77


78

79


80

81


82

83


84

85


86

87


88

89


90

91


92

93


94

95


96

97


98

99


100

101


102

103


104

105


106

107


108

109


110

111


112

113


114

115


116

117


118

119


120

121


122

123


124

125


126

127


128

129


130

131


132

133


134

135


136

137


138

139


140

141


142

143


144

145


146

147


148

149


150

151


152

153


154

155


156

157


158

159


160

161


162

163


164

165


166

167


168

169


170

171


172

173


174

175


176

177


178

179


180

181


182

183


184

185


186

187


188

189


190

191


192

193


194

195


196

197


198

199


200

201


202

203


204

205


Melodijas atcerējās un izdziedāja dziesmu pazinēja un teicēja Aina Rasma Šomase. Izsūtīta kopā ar vecākiem uz Tomskas apgabala Asino rajona kolhozu “Novižirova” 1949. gadā. Atgriezusies Latvijā 1958.  gadā. Izsūtījuma gadi atņēmuši cerību apgūt ārsta profesiju, taču izsūtījuma smago ikdienu pārvarēt vienmēr palīdzējusi dziesma un cerība atgriezties mājās.

206

207


Mājup (3)

Baltā bērzu birze (1)

Ak teici jel saulīte (7)

Dienas Urālos (2)

208

209


Draugam t훮lum훮 (10)

M훮j훮s eju (7)

Klusa nakts (9)

Ugunskurs (11)

210

211


Vai atceries (16)

Debess tumša (14)

Es nākšu drīz (15)

Pie baltijas jūras (24)

212

213


Baltā roze (25) Maza lakstīgala (40)

Daugavas krastos (27) Uzvaras marš (42)

214

215


Cietumnieku himna (50)

Ceriņi (47)

Dzimtenei (49)

216

217


Piebaldzietei (52) Sniega laukos (51)

Baltas lilijas (53)

218

219


Aizvesto piemiņai (54) Pērses meitene (59)

Smaidi meitēn (58)

220

221


Pededzes krastos (60) Čigānu serenāde (68)

Tumšie sili (61)

Atskan dziesmas (69)

Vakar zvaigzne (61)

222

223


Zilie ceriņi (76)

Mazais bumbulītis (85)

Dzīves vilciens (84)

224

225


Pievīlos (97)

Kamdēļ jūs prasiet? (96)

Mēnesnīca (99)

226

227


Jau saule riet (101)

Vilšanās (106)

Saule aiz meža (105)

228

229


CÄŤrulis (110)

Daugavas vanagi (115)

Ziedu laiks (114)

230

231


Vijolītes (119) Pie Madonas (122)

Brīdinājums vecpuišiem (123) Sapnis (120)

232

233


Latvju meitene (149)

Mana sirds (124)

Sedlo māsiņ kumeliņu (140) Bārgā vara (154)

234

235


Gāju putni (156)

Ar dievu brīvība (164)

236

237

Profile for Strenču novada dome

Sibīrijas dziesmuklade  

Liktenīga sakritība ļāva ieraudzīt dienasgaismu izsūtījumā Sibīrijā rakstītai dziesmu kladei. Atsevišķu dziesmu teksti un melodijas tapušas...

Sibīrijas dziesmuklade  

Liktenīga sakritība ļāva ieraudzīt dienasgaismu izsūtījumā Sibīrijā rakstītai dziesmu kladei. Atsevišķu dziesmu teksti un melodijas tapušas...

Advertisement