Issuu on Google+

LASI ARĪ WWW.SPORTO.LV

Nr. 2 (287) 2014. FEBRUĀRIS

ā k p is

m i l o u ļ A ē T p A s u M č Ā So R G S

A K RO

Cena Eur 1,50 Ls 1,05


Par savējiem savējo krāsās! Ikvienam pieejami Latvijas Olimpiskās komandas tērpi un aksesuāri Latvijā populāru sporta veidu komandu atribūtika Fanu krekli, cepures, šalles, cimdi, somas un jakas Veikalā faniem.lv Rīgā, Grostonas ielā 6b, olimpiskajā centrā Rīga, kā arī interneta vietnē faniem.lv


rā u m u n ā j Ša Svarīgaācija

08.

m infor olimpisko sējo ārs

Mū kalend u start

a edrīb spēles a i b a S ās lver

12.

pu pisk Olimropos pie subt s muca

s eton Skel iens taurē d vilc

Uz 1. vāka izmantoti Jura Bērziņa-Soma, Romualda Vambuta un Daiņa Caunes foto

16. 21. 24. 28. 32. 36. 46. 50. 52. 56. 68. 71. 74.

Ka

onība Pers vs Šveices

o Arhip enī t s k pul

lejs Bobs la nekritīs rēs No k ts spor u ņ i n a s Kam ident Runā

prez

jeva ons Biatl a Rastorgu

ej Andr ē j dos

js Hokeskais

pi Olim iens d ē sald

na idoša erīgam l s r t Ā mi sumā Būt a

reks

Šortt

as

lastīb

s žē kāda

šana o p ē l us ikts Kaln pate Ne

MĒNEŠA žurnāls Iznāk kopš 1955. gada 4. oktobra Izdevējs: Sporta apgāda fonds Reģistrācijas apliecība nr. V40008097373 Iespiests RenePrint poligrāfijā tālr. 67607174 Redakcija: Grostonas ielā 6b, Rīgā, LV 1013 Tālrunis: 67276779 Fakss: 67276784 E-pasts: birojs@sporto.lv Galvenais redaktors: Dainis Caune Fotogrāfs: Juris Bērziņš-Soms Datorgrafiķe: Baiba Barkāne Tālrunis: 67276779; e-pasts: birojs@sporto.lv

av

vēl n

Viss

nču Distaošana reivji slēp un ka eine

Kapt

ts spor nedrīkst o t u A kurā nis,

Sap s tie kļūdī

ols FlorbLaiviņš —args,

s Inguscējs, aiz u r uzb s ri d trene taga n u iz Tore Nākums s b Jēka

Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

3


58 olimpieši dev sporta veidos Sočos mūsu atlētu būs tikpat daudz, cik Vankūveras spēlēs. Vienīgi proporcijas mainījušās. Krietni samazinājies dalībnieku skaits biatlonā, tas palielinājies kalnu un distanču slēpošanā, skeletonā, hokejā, savukārt šorttreks un ātrslidošana vairs nav jāapvieno vienam vīram.

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

4

Prezidenta atzinība. Divas pirmās sacensību dienas kopā ar olimpiešiem būs arī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš

Karognesējs Sandis Ozoliņš. Atklāšanas ceremonijā otro reizi Latvijas karogu nesīs hokejists. 2002. gadā to darīja Harijs Vītoliņš. 1992. gadā, Latvijai atgriežoties spēlēs, Albērvilā mūsu karognesējs bija olimpiskais čempions bobslejā Jānis Ķipurs, 1994. gadā — viņa amata brālis olimpiskās bronzas laureāts Zintis Ekmanis, 1998. gadā vēlreiz karogs bija bobslejista rokās, to nesa Sandis Prūsis. 2006. gadā karognesējs bija biatlonists Ilmārs Bricis, 2010. gadā — skeletonists Martins Dukurs.

Ceļamaize Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. Veselīgo torti dala Latvijas delegācijas vadītājs Žoržs Tikmers un komandas karognesējs Sandis Ozoliņš

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

sportistiem Sočos būs olimpiskā debija, izaugusi jauna paaudze, kas pirms vairākiem gadiem savu sporta karjeru sāka ar dalību jaunatnes olimpiādēs,” norāda Latvijas delegācijas vadītājs, LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers. “Tajā pašā laikā šī Latvijas delegācija ir pieredzējušāka, jo lielai daļai sportistu šīs būs jau trešās, ceturtās un dažam pat piektās spēles. Sočos jaunības maksimālisms tiks apvienots ar pieredzes bagātību.”

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

“23

Karogs līdzjutējiem. LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, Valsts prezidents Andris Bērziņš, Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis un LOK ģenerālsekretārs šo LG dāvināto karogu pasniegs līdzjutējiem Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


eviņos

Veiksmei nobrieduši

Latvijas delegācijā ir:

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

25 hokejisti 9 bobslejisti 9 kamaniņu braucēji (2 dāmas, 7 kungi) 5 kalnu slēpotāji (2 dāmas, 3 kungi) 3 skeletonisti (1 dāma, 2 kungi) 3 distanču slēpotāji (1 dāma, 2 kungi) 2 biatlonisti (1 dāma, 1 kungs) 1 ātrslidotājs 1 šorttrekists

Komandas vidējais vecums — 26,8 ga­ di. Vecākais olimpietis — hokejists Sandis Ozoliņš (41 gads), jaunākā — kalnu slēpotāja Ag­ nese Āboltiņa, kurai spēļu atklāšanas dienā paliks 18 gadu. Visjaunākā komanda (vidējais vecums 25 gadi) Latvijai bija 1992. gada olimpiskajās spēlēs Albērvilā. Piektās olimpiskās spēles šīs būs kamaniņu braucējam Mārtiņam Rubenim.

LMT izaicina. Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde uz savdabīgu sacensību izaicina kamaniņu braucēju Elīzu Tīrumu un distanču slēpotāju Ingu Dauškāni.

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Ceturtās — hokejistiem Herbertam Vasiļ­ jevam un Edgaram Masaļskim. Trešās — skeletonistiem Martinam un Tomasam Dukuriem, kamaniņu braucējiem Andrim un Jurim Šiciem, hokejistiem Sandim Ozo­liņam, Arvīdam Reķim, Geor­ gijam Pujacam, Krišjānim Rēd­ liham, Mārtiņam Cipulim, Miķe­ lim Rēdliham, Jānim Spruktam un Armandam Bērziņam.

Aldons Vrubļevskis XXII ziemas olimpiskās spēles apmeklēs ne tikai Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta statusā. Būdams jurists, viņš kopš 1995. gada ir arbitrs Starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā, bet pērnā gada nogalē ievēlēts arī Pasaules Nacionālo olimpisko komiteju asociācijas (ANOC) Juridiskajā komisijā. Savukārt kopš janvāra Aldons Vrubļevskis ir Eiropas Nacionālo olimpisko komiteju asociācijas (EOC) Auditoru komisijas loceklis.

“V

isu šo organizāciju pamats ir nacionālās olimpiskās komitejas. Piedalīšanās tās virsbūves veidošanā ir mūsu pienākums un arī iespēja,” norāda LOK prezidents. “Pirms diviem gadiem mani iekļāva komisijā, kas izstrādāja ANOC jaunos statūtus. Acīmredzot šis darbs tika novērtēts pozitīvi.” Tūlīt pēc spēlēm un Latvijas III ziemas olimpiādes Vrubļevskim nāksies doties uz Briseli, lai vērtētu EOC pāgājušā gada pārskatu un spriestu par šāgada budžeta jautājumiem. “EOC budžetu pamatā veido trīs avoti,” skaidro prezidents. “Sim­ boliskas nacionālo komiteju iemaksas — 500 eiro gadā, Starptautis­k ās Olimpis­kās komitejas (SOK) finansējums kontinentālajām programmām un savu sponsoru līdzekļi, kas kopš 1991. gada tiek izmantoti Eiropas ziemas un vasaras olimpiāžu rīkošanai, kā arī mazo valstu spēlēm. 2015. gadā šiem pasākumiem pievienosies arī Eiropas spēles. Šajos forumos gan lielāko daļu izdevumu sedz rīkotāji un dalības maksas.”

Abas organizācijas darbojas pēc Šveices likumiem, to juridiskās adreses reģistrētas Lozannā. Bet EOC darba biroji atrodas Briselē un Romā. Visi šie trīs pienākumi ir sabiedriski. Apmaksāti tiek vienīgi ceļa un uzturēšanās izdevumi. Mūsu olimpiešiem dodoties uz Sočiem, Aldons Vrubļevskis atgādināja, ka veiksme izvēlas stiprākos un mūsējie šobrīd ir tādi kļuvuši. ©

Apkopojusi Marita VILCIŅA Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

5


Ar līderu filozofiju 1980. gadā Maskavā Žoržs Tikmers kļuva par olimpisko vicečempionu, būdams vadairētājs rīdzinieku četriniekā ar stūrmani. 1994. gadā viņš bija Latvijas delegācijas vadītājs ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerē. 2006. gadā šādus pienākumus pildīja Turīnas spēlēs, pēc kurām Latvijas olimpiešus vadījis visās nākamajās — gan vasaras, gan ziemas — spēlēs.

P

irms došanās sestajā misijā uz Sočiem Žoržs Tikmers atbildēja uz Sporta jautājumiem. — Pirms spēlēm vairākos sporta veidos inspicēji mūsu olimpiešus Pasaules kausa izcīņas posmos. Kādi secinājumi? — Skeletonā un bobslejā sekoju oficiālajiem treniņbraucieniem pirms Sanktmoricas posma. Biju daudz tuvāk komandai, treneriem, sportistiem, apkalpojošajam personālam, nekā tas iespējams sacensību laikā. Pēc redzētā mani nepārsteidza sacensību rezultāti — uzvarēja Melbārža četrinieks, dubultuzvaru svinēja Martins un Tomass Dukuri. Šādi panākumi, kas turpinājās nākamajās kārtās, ir būtiski pirms lieliem notikumiem. Ar uzvarētāja filozofiju neviens nepiedzimst, tā jāveido un nemitīgi jānostiprina darbos un sacensībās. Ļoti svarīgi ar šādu noskaņojumu braukt uz olimpiskajām spēlēm — mēs esam gatavi, mēs varam, mēs to izdarīsim. — Vai bobslejistu pašapziņu mazliet negraus divas piedzīvotās diskvalifikāci­ jas? — Pirmā — par četrinieka svara pārsniegšanu — diemžēl bija paviršība. Tā bija kļūda, kuru tik pieredzējuši sportisti nedrīkstēja pieļaut un kuras iespējamībai bija jāseko līdzi arī trenerim. Otrs bija misēklis, kam sekoja neadekvāti bargs sods. Runa

6

bija par dažiem milimetriem kādas detaļas izmēros, kas absolūti neietekmē rezultātu. Labi, ka tas notika pirms spēlēm. Šis incidents tikai liek mums būt vēl uzmanīgākiem, precīzākiem un sekot, lai nepārvēršamies par peramajiem zēniem, citas komandas par līdzīgiem pārkāpumiem, atstājot bez sankcijām. — Priecē, ka olimpiskās komandas apritē atgriežas mūsu pašu BTC būvē­ tās kamanas, kurās tagad startē Oskara Ķibermaņa divnieka ekipāža. — Jā, atsauksmes ir labas. Latvijas speciālistu ilggadējā pieredze atkal rezultējusies kvalitatīvā veikumā. Runājot par skeletonu, mūsu komanda ir paraugs, kādai jābūt darba organizācijai. Katrs precīzi pilda savus pienākumus, optimāli un gudri tiek izmantoti visi resursi. Turklāt galvenais treneris Dainis Dukurs tad vēl nemaz nebija ieradies. Sistēma ir iedarbināta, un tā funkcionē. — Kamaniņās Pasaules kauss pats brauc pie mums uz Siguldu, kur notika tā izcīņas pēdējais posms... — Kamaniņu sportā mums ir viena no pieredzējušākajām komandām. Tajā ir olimpiskie laureāti — Mārtiņš Rubenis, kas Turīnā neatkarīgajai Latvijai ziemas spēlēs izcīnīja pirmo medaļu — bronzu —, kā arī Vankūveras vicečempioni Andris un

Juris Šici. Komandā notikusi daļēja paaudžu maiņa. Cerības saistām arī ar jaunās disciplīnas — stafetes — ieviešanu spēļu programmā. Šajā numurā mums bijuši un ir labi sasniegumi, jaunākais — Siguldā izcīnītais Eiropas vicečempionu tituls. Laba ceļamaize Sočiem. — Andrejs Rastorgujevs uz turieni do­ das kā Eiropas čempions! — Ar viņu tikos vienā no pasaules lielākajiem biatlona centriem Rūpoldingā, pie reizes atsvaidzinot savas zināšanas par sporta veidu, kuru savulaik Latvijā astoņus gadus vadīju. Andrejs Rastorgujevs ir veicis milzīgu darba apjomu un psiholoģiski nobriedis olimpiskajās spēlēs demonstrēt savu labāko sniegumu. Andrejam gadās problēmas ar šaušanu, bet ārkārtīgi grūtajā Soču trasē tādas būs visiem. Iepriecināja viņa trenera Intara Berkuļa dziļās zināšanas un eru­dīcija, vadot sagatavošanās procesu. Vis­maz 95 procentu apmērā viss plānotais ir izdarīts. Aicinu visus turēt īkšķus par Andreju. Nākotnē mums ir svarīgi, lai biatlons nepaliktu par atsevišķu indivīdu sporta veidu, bet lai mums atkal būtu komanda, kas cīnās par cienījamu vietu nāciju ieskaitē, nodrošinot arī atbilstošu pārstāvniecību aiznākamajās olimpiskajās spēlēs. Droši vien vispirms jādomā par sporta internātu tīkŽurnāls Sports • 2014. gada februāris


s Žorž ERS TIKM Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs, Latvijas delegācijas vadītājs XXII ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos

la paplašināšanu. Pēc Sočiem visos ziemas sporta veidos veiksim skrupulozu paveiktā analīzi. — Pārējie sporta veidi? — Vairākkārtējais Eiropas čempions šorttrekā Haralds Silovs pārgājis uz klasisko ātrslidošanu, kurai Latvijā treniņu ledus nav pieejams. Jāstrādā ārzemēs kopā ar citām komandām, treneriem. Šajā ziņā bijušas dažas organizatoriskas problēmas. Katrā ziņā nav viegli ilgstoši uzturēties prom no mājām. Bet sagatavojies Haralds ir nopietni un uz Sočiem nebrauc tikai piedalīties. Viņa vietu šorttrekā tagad ieņem jaunais Roberto Puķītis, kas gan kvalificējies startam tikai vienā disciplīnā. Bet domāju, ka tas ir tikai sākums. Olimpiskās spēles ar retiem izņēmumiem nav tā vieta, par kuru var teikt — atnācu, ieraudzīju, uzvarēju. Kalnu slēpošanā mums ir gan lielāka, gan meistarīgāka komanda. Tas ir gan pašu sportistu, gan viņu ģimeņu, gan Slēpošanas savienības nopelns. Kristapa Zvejnieka iekļūšana labāko simtniekā 9000 licencētu sportistu konkurencē ir liels sasniegums, kas vieš optimismu. Par distanču slēpotājiem jāsaka — savu spēju robežās. Nedrīkstam aizmirst, ka olimpiskās spēles ir sacensība starp labākajiem no labākajiem. Kvalificēšanās tām arī ir sasniegums. Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

Dzimis

1957. gada 22. janvārī

Izglītība

LSPA, LU (maģistrs)

Karjera

Latvijas Sporta departamenta direktors (1992.—1994. g.), Valsts kancelejas direktors (1994.— 1998. g.), LOK viceprezidents (1992.— 2012. g.), kopš 2012. gada — LOK ģenerālsekretārs

Sabiedriskā darbība bijis Latvijas Biatlona federācijas prezidents (1994.—2002. g.), pašlaik ievēlēts Latvijas Basketbola savienības, Latvijas Futbola federācijas un Latvijas Taekvondo federācijas valdē Ģimenes stāvoklis četru bērnu tēvs

— Ceturto reizi pēc kārtas būsim pār­ stāvēti hokejā. — Mums jau tas liekas pats par sevi saprotams. Nokļūšana spēlēs nepavisam nav viegla. Kvalifikācijas turnīrs, kas notika Rīgā, to vēlreiz apliecināja. Domāju, ka šoreiz zem Latvijas karoga komandā tiek pulcināti visi tie, kuri ir gatavi spēlēt, grib spēlēt un no sirds to darīs. Šķiet, ka hokejistiem veidojas jauna motivācija spēlēt izlasē. To spilgti apliecināja Zemgus Girgensons, sakot, ka nav lielāka goda, kā pārstāvēt savu valsti. Līdzīgu viedokli paudis Lauris Dārziņš un citi. Komandā veidojas īpaša attieksme. Nepārvērtējama ir Sanda Ozoliņa loma, kas palīdzēja izlauzt ceļu uz olimpiskajām spēlēm, kurās pats arī vedīs pārējos cīņā. Gods nest Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā ir arī cieņas apliecinājums šim izcilajam sportistam.

Olimpisko spēļu atmosfēra ir pilnīgi atšķirīga no pasaules čempionātiem un citiem turnīriem. Atcerēsimies, kā Vankūverā spēlējām pret Čehiju. Soču turnīrā garantētas četras spēles, kas pat pēc trim zaudējumiem dod iespēju cīnīties tālāk. Mums, kas parasti lēni iešūpojas, tas ir izdevīgi. — Ar ko šī Latvijas olimpiskā komanda kopumā atšķiras no iepriekšējām? — Ar to, ka tajā ir ne tikai Latvijas līderi, bet atsevišķos sporta veidos — arī pasaules līderi. Savukārt kamaniņās un biatlonā ir labs potenciāls. Un mums ir hokeja komanda. Mēs braucam ne tikai piedalīties, bet cīnīties par uzvaru katrā spēlē un disciplīnā. Ļoti patīkami, ka divas dienas kopā ar komandu būs un sacensības vēros arī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Tas ir liels cieņas apliecinājums mūsu sportistiem. — Kāds laiks Sočos? — Kalnos mīksta ziema, sniega pietiek. Lejā brīžiem līdz pat sešpadsmit grādiem silts. Vēl neesam izlēmuši, kādās formās iesim atklāšanas parādē. Ja nekļūs vēsāks, vilksim Natālijas Jansones dizainētos un mūsu pašu OT Stila darinātos parādes tērpus ar zalkša rakstu. — Šajās spēlēs mūsējie dzīvos trijos ciematos. — Lejā, Melnās jūras piekrastē, visi, kas sacenšas uz slidām, — hokejisti, ātrslidotājs, šorttrekists. Kalnos vienā ciematā bobslejisti, skeletonisti, kamaniņu braucēji, otrā — kalnu un distanču slēpotāji, biatlonisti. Arī mūsu administrācija dalīsies. Raitis Keselis strādā lejas ciematā, es un Andris Lupiks — kalnos. Attiecīgi izvietoti arī desmit mūsu mediķi, kurus vada Līga Cīrule. Mūsu personāls uz Sočiem devās jau kādu brīdi iepriekš, lai visu sagatavotu sportistu uzņemšanai, jo vienmēr ir tehniskas ķibeles, kas jānovērš. Tādas bija pat kārtīgajā Londonā. — Soči un drošība. Šie jēdzieni prasa komentārus. — Mūs instruējuši arī Drošības policijas speciālisti. Rīkotāji dara visu, lai spēles būtu drošas. Ieteikumi ir ļoti vienkārši — uzturēties olimpiskajās zonās — ciematā, sacensību un treniņu arēnās, izmantot oficiālo olimpisko transportu. Došanos ārpus šīm drošajām zonām nāksies saskaņot ar delegācijas vadību. Pirmo reizi arī skatītājiem iekļūšanai sacensību vietās būs vajadzīgi trīs dokumenti: pase — ārzemniekiem ar Krievijas vīzu —, biļete un skatītāja akreditācijas karte. ©

Dainis CAUNE 7


LATVIJAS ATLĒTU STARTI 2014. GADA ZIEMAS OLIMPIS Atklāšanas ceremonija piektdien, 7. februārī, plkst. 18.00 (kalendārs pēc Latvijas laika) Melnā krāsā disciplīnas, kurās Latvijas sportisti nestartē. *— Šīm sacensībām jākvalificējas. ** C — klasiskajā stilā, F — brīvajā stilā (slidsolī).

Sestdien, 8. februārī

Pirmdien, 10. februārī 9.00 superkombinācijas nobrauciens dāmām 13.00 superkombinācijas slaloms dāmām

16.30 10 km sprints kungiem

16.30 7,5 km sprints dāmām

17.00 12,5 km iedzīšana kungiem *

12.00 7,5 km C plus 7,5 km F ** dāmām

12.00 15 km C plus 15 km F kungiem

16.30 kungiem 1. brauciens

16.30 kungiem 3. brauciens 18.40 4. brauciens

Kalnu slēpošana

9.00 nobrauciens kungiem

Otrdien, 11. februārī

17.00 10 km iedzīšana dāmām *

12.00 sprints dāmām F 12.25 sprints kungiem F

Kamaniņu sports

Hokejs

Distanču slēpošana

Bobslejs

Biatlons

Svētdien, 9. februārī

18.40 2. brauciens

16.45 dāmām 1. brauciens 18.35 2. brauciens

16.30 dāmām 3. brauciens 18.20 4. brauciens

Skeletons

Šorttreks

11.45 1500 m kungiem 13.04 pusfināli 14.05 fināls 12.27 500 m dāmām 13.35 3000 m stafete dāmām

Ātrslidošana

13.30 5000 m kungiem

13.30 3000 m dāmām

15.00 500 m kungiem

14.45 500 m dāmām

Noslēguma ceremonija

8

Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


SKAJĀS SPĒLĒS SOČOS

Trešdien, 12. februārī

Ceturtdien, 13. februārī

9.00 nobrauciens dāmām

9.00 superkombinācijas nobrauciens kungiem 13.30 superkombinācijas slaloms kungiem

12.00 10 km C dāmām

12.00 15 km C kungiem

12.00 4 x 5 km C plus F dāmām

10.00 Čehija — Latvija

19.00 Zviedrija — Latvija

18.15 komandu stafete

9.30 dāmām 1. brauciens 10.40 dāmām 2. brauciens

Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

9.00 supergigants dāmām

16.00 15 km dāmām

12.00 500 m ceturtdaļfināli dāmām 12.25 1000 m kungiem 13.31 5000 m stafete kungiem 14.05 500 m fināls dāmām

16.00 1000 m kungiem

Sestdien, 15. februārī

16.00 20 km kungiem

19.00 Latvija — Šveice

16.15 divniekiem 1. brauciens 17.45 2. brauciens

Piektdien, 14. februārī

16.00 1000 m dāmām

12.00 1500 m dāmām 12.43 1000 m ceturtdaļfināls kungiem 14.06 1500 m fināls dāmām 14.20 1000 m fināls kungiem

14.30 16.00 17.40 18.50

kungiem 1. brauciens 2. brauciens dāmām 3. brauciens 4. brauciens

16.45 kungiem 3. brauciens 18.15 4. brauciens

15.30 1500 m kungiem

9


LATVIJAS ATLĒTU STARTI 2014. GADA ZIEMAS OLIMPIS Kalendārs pēc Latvijas laika Svētdien, 16. februārī

Pirmdien, 17. februārī

Biatlons Bobslejs

Trešdien, 19. februārī

9.00 milzu slaloms dāmām, 1. brauciens 12.30 2. brauciens

Kalnu slēpošana

9.00 supergigants kungiem

Otrdien, 18. februārī

17.00 15 km ar kopējo startu kungiem *

17.00 12,5 km ar kopējo startu dāmām *

18.15 1. brauciens divniekiem 19.50 2. brauciens

16.30 3. brauciens divniekiem 18.05 4. brauciens

16.30 jauktā stafete 2 x 6 km plus 2 x 7,5 km

17.15 1. brauciens dāmām 18.23 2. brauciens

18.15 3. brauciens dāmām 19.23 4. brauciens

Distanču slēpošana

12.00 4 x 10 km C plus F kungiem

11.15 komandu sprints C dāmām 12.06 komandu sprints C kungiem

10.00 vai 14.30 vai 19.00 izslēgšanas spēle

10.00 vai 14.30 vai 19.00 ceturtdaļfināla spēle *

Kamaniņu sports

Hokejs

9.00 milzu slaloms kungiem, 1. brauciens 12.30 2. brauciens

Skeletons

Šorttreks

11.30 1000 m dāmām 12.15 500 m kungiem 12.54 3000 m stafete fināls dāmām

Ātrslidošana

16.00 1500 m dāmām

15.00 10 000 m kungiem

15.30 5000 m dāmām

Noslēguma ceremonija

10

Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


SKAJĀS SPĒLĒS SOČOS Ceturtdien, 20. februārī

Piektdien, 21. februārī

Sestdien, 22. februārī

14.45 slaloms dāmām, 1. brauciens 18.15 2. brauciens

14.45 slaloms kungiem, 1. brauciens 18.15 2.brauciens

16.30 4 x 6 km dāmām

16.30 4 x 7,5 km kungiem

14.00 vai 19.00 pusfināla spēle *

Svētdien, 23. februārī

18.30 1. brauciens četriniekiem 20.00 2. brauciens

11.30 3. brauciens četriniekiem 13.00 4. brauciens

11.30 30 km F dāmām

9.00 50 km F kungiem

17.00 spēle par trešo vietu *

14.00 fināla spēle *

18.30 500 m ceturtdaļfināls kungiem 18.44 1000 m ceturtdaļfināls dāmām 19.43 500 m fināls kungiem 20.18 5000 m stafete fināls kungiem

15.30 komandu iedzīšanas sacensības kungiem 16.23 komandu iedzīšanas sacensības dāmām

15.30 komandu iedzīšanas sacensību fināls dāmām 15.51 komandu iedzīšanas sacensību fināls kungiem

18.00

Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

11


Palmu ēnā stāv v slēpotājs uz vak Cilvēka izdomai nav robežu. Reizēm tikai tiek uzceltas robežas, lai izdomu realizētu. Leonīda Iļjiča Brežņeva laiku iecere pagriezt uz dienvidiem lielās Sibīrijas upes, paldies Dievam, netika īstenota. Vladimira Vladimiroviča Putina laiku iecerei ziemas olimpiskās spēles sarīkot subtropu joslā nebija robežu arī īstenošanas ziņā. Tas nekas, ka sākotnēji plānotie tēriņi (ap 8 miljardiem dolāru) ir vismaz seškārtojušies un jau pārsniedz 50 miljardus. Soči XXII ziemas olimpiskajām spēlēm, kas tiks atklātas 7. februārī, ir gatavi. Cik ļoti, uz to varēsim atbildēt 23. februārī, kad spēles tiks slēgtas.

Sniegs, subtropi un pulvermuca Lai iegūtu tiesības uz šīm spēlēm, Krievija nešķiroja metodes. 2014. gada ziemas olimpisko spēļu galvaspilsēta tika izvēlēta SOK ģenerālajā asamblejā Gvatemalā. Pirmajā kārtā Dienvidkorejas pilsēta Phjončhana ieguva 36 SOK locekļu balsis, Soči — 34, Austrijas Zalcburga — 25 balsis. Otrajā kārtā Soči par četrām balsīm apsteidza korejiešus — 51 pret 47. Tagad daudzi eiropieši kritizē šo izvēli, piesaucot korupciju un citas balsu pirkšanas metodes, bet viņiem vispirms ieteiktu rūpīgi papētīt tieši Eiropas pārstāvju balsojumu. Jo vairums, kas iepriekš bija atbalstījuši Zalcburgu (un tie pirmkārt taču bija eiropieši), tagad savas balsis nodeva par labu Sočiem. Riski, par ko

12

runā šodien, 2007. gadā nebija mazāki. Jā, Krievija šoziem varēs būt lepna. Pirmo reizi ziemas olimpiskās spēles notiks subtropiskā pilsētā — Sočos, kur brīžiem sola pat plus 20. Tomēr pirmo reizi spēles notiks arī tik tuvu pulvermucai, kā ne velti tiek dēvēts Ziemeļkaukāza reģions. Pēdējā divdesmitgadē Čečenija pārdzīvojusi divus karus, ik pa brīdim saviļņojas Dagestāna, Ingušija, Kabardija-Balkārija, Ziemeļosetija. Olimpiskā lāpa, uzlidojusi kosmosā, iegrimusi Baikālā, reizēm dziestot vai aizsvilinot tās nesējus, pamazām tuvojas kulminācijai, lai 7. februāra vakarā uzliesmotu Soču olimpiskā stadiona Fisht stilizētajā kausā. PSRS laikos Soči bija izslavēts Melnās jūras kūrorts, uz

Melnās jūras aisbergs. Iceberg ledus pilī notiks sacensības šorttrekā un daiļslidošanā

kuru samtainās sezonas laikā devās arī sociālistiskie pirmrindnieki no Latvijas. Bija tiešā dzelzceļa satiksme Rīga— Soči, no Rīgas bija avioreiss uz Melnās jūras piekrasti. Soči ir kūrorts arī Krievijā, kaut

vairs ne tik populārs, jo daudzi dodas uz Antalju, Kannām, Santropē vai Bahamu salām. Soči gar Melno jūru stiepjas vairāk nekā 140 km garumā. Tā dēvētie Lielie Soči ir sadalīti Hostā, Dagomisā, Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


viens kts... Sara-ra-rauj! Ripu, ripu! Latvija olimpisko hokeju turnīru sāks ledus arēnā Šaiba ar spēli pret Šveici

Brokastlaika spēle. Ledus pilī Boļšoj Latvijas un Čehijas mačs sāksies desmitos no rīta pēc mūsu laika

Divi puduri. Spēles risināsies divās vietās — Kalnu un Piekrastes puduros. Pie jūras notiks visas sacensības, kas risinās apjumtās arēnās

Lazurnajā, Sočos un Adlerā. Kopumā Sočos ir apmēram 350 000 iedzīvotāju, taču spēļu laikā visdrīzāk redzēsim tikai dažus. Turklāt galvenie olimpiskie objekti būs vienā Soču galā — Adlerā. Tā saucamajā Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

krasta objektu klasterī jeb pudurī atrodas stadions spēļu atklāšanai, abas hokeja arēnas, ātrslidošanas, kērlinga, daiļslidošanas un šorttreka halles, olimpiskais ciemats. Līdz Soču centram no turienes ir apmē-

ram 25 km. Blakus Adlerai ir uzbūvēta arī jaunā lidosta. Savukārt sacensības sporta veidos, kas risinās zem klajas debess, notiks kalnos Krasnaja Poļana, kur izveidots Rosa Hutor kūrorts kalnu slē-

pošanai, kamaniņu un bobsleja trase Sanki, distanču slēpošanas un biatlona stadions Laura, tramplīnlēkšanas centrs Russkiye Gorki, divi olimpiskie ciemati kalniešiem, viesnīcas un citas būves.

13


Bolshaya perestroika Soči pēdējā piecgadē bija lielākais būvlaukums Krievijas vēsturē. Vairumu objektu projektējuši ārzemnieki, arī slaveni arhitektūras biroji vai arhitekti. Galveno stadionu Fisht — Populous (ASV, Anglija), Adler Arena — amerikānis Bobs Džonstons, bet ledus arēnu Bolshoy — vietējais Mostovik. Savukārt celtnieki pārsvarā bija no netālajām Vidusāzijas valstīm. Tāpēc kvalitāte, pat uzzinot, ka bijuši arī latvieši, rada bažas. Turklāt virkne objektu tika nodota ekspluatācijā ar lielu kavēšanos — kā tramplīnu komplekss Russkiye Gorki. Citus sākotnēji nemācēja ekspluatēt — kā Sanki. Ņemot vērā, ka spēļu laikā pie jūras tiek solīts siltums virs +15, liels bieds kalnos, īpaši tramplīnlēkšanai, biatlonam un kalnu slēpošanai, varētu būt migla. Kādreiz šo Melnās jūras piekrasti un tuvējos kalnus apdzīvoja kaukāziešu tautas, kuras pamazām tika pakļautas un iekļautas Krievijas impērijā. Tomēr īsta miera šeit nav bijis nekad — ne cara, ne Ļeņina, Staļina un Brežņeva laikos. Dažas tautas pat tika pārvietotas, tomēr pulveris mucā palika. Ar jaunu sparu viss reģions uzvirmoja pēc PSRS sabrukuma. Visspēcīgāk netālajā Čečenijā. To visu SOK balsotājiem vajadzēja zināt. Jauna neapmierinātība raisījās, kad sākās olimpisko objektu un pārējās infrastruktūras būvniecība. Var tikai minēt, cik daudziem iekopto vīnogulāju, tomātu, arbūzu, vīģu lauku īpašniekiem nācās pārvākties uz daudzstāvu būrīšiem, mainot savu dzīves un iztikas ieguves veidu. Rētas palika daudzās nogāzēs. Ātrgaitas maģistrālei uz Krasnaja Poļanu izcirsti divi tuneļi, pa kuriem augšup tiek rauts arī Melnās jūras siltums. Runā, ka tagad kalnos esot par dažiem grādiem siltāks. Pozitīvs risinājums ir ātrgaitas dzelzceļa līnija no Adleras uz Krasnaja Poļana. Tā, uzlikta un betona balstiem, vi-

14

Totālā celtniecība. Piekrastes olimpiskos objektus būvēja agrāk sportam svešā vietā Krasnaja Poļana. Šī arī agrāk bija kalnu slēpošanas entuziastiem zināma vieta

jas pa upes gultni, tādējādi, to būvējot, nekas nebija jānorok. Cerams, ka celtnieki balstos nebūs arī savas vecās fufaikas iemūrējuši. Par detonatoriem nerunājot.

Uz 1 atlētu 20 drošībnieki Arvien biežāk tiek un vēl tiks citēts krievu aforis­ mu meistars Tjutčevs: “Умом Россию не понять” — ar prātu Krieviju nesaprast. Pa­ tiešām. Nav tālu no apgalvojuma, ka par to naudu, ko Krievija ­ iztērēja Sočiem (vairāk par 50 miljardiem dolāru. Lai ­ būtu vēl iespaidīgāk, var uzrakstīt arī rubļos —

1 636 461 006 000), varētu sarīkot visas iepriekšējās ziemas olimpiskās spēles. Tas nekas, ka celtnieks Vankūverā pelnīja teju 6000 dolāru mēnesī, bet Sočos tikai 600...

Putins šīs spēles ir iecerējis kā Krievijas varenības simbolu. Kas no tā sanāks? Redzēsim. Ļoti iespējams, ka šturmovščina nebūs beigusies arī 6. februārī. Bet ne jau pirmo reizi tur būvē Potjomkina Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


Laura. Tik romantisks nosaukums dots biatlona stadionam, kurā sākas un beidzas vienas no sarežģītākajām un grūtākajām trasēm pasaulē

Cerību vieta. Mūsu lielākās cerības saistās ar notikumiem, kas risināsies Kalnu pudurī Kalniešiem. Krasnaja Poļana tiek būvēts olimpiskais ciemats, kurā dzīvos arī mūsu kalnu slēpotāji

sādžu. Galvenais, lai nav ­kara. Ir skaidrs, ka spēlēs piedalīsies nepilni 3000 sportistu. Treneru un cita komandu personāla būs vēl apmēram tikpat. Par drošībnieku skaiŽurnāls Sports • 2014. gada februāris

tu precīzu datu nav. Vieni saka — 60  000, citi pat — 100 000. Pat ja tikai 60 000, sanāk 20 drošībnieki uz vienu sportistu. Drošības pasākumiem tikšot iztērēti vairāk nekā 3 miljardi dolāru.

Salīdzinājumam — līdz šim dārgākās spēles Vankūverā izmaksāja nepilnus 8 miljardus. Turklāt regulārie terora draudi no spēļu apmeklēšanas atturējušas daudzus ārzemniekus. Tiek lēsts, ka spēles klātienē varētu vērot kādi 215  000 skatītāju. Turklāt tikai kādi 55 000 ārzemnieku. Salīdzinājumam — Lillehammerē 50 km slēpojumu klajā laukā un mežā vien noskatījās teju 200 000 līdzjutēju, 4x10 km stafeti — 150  000. Vai iztērētā nauda būs tā vērta, lai Putins ar Baltkrievijas, Kazahstānas un Latvijas prezidentu varētu paēst pusdienas? Merkeles, Olanda, Obamas un pat Ilvesa nebūs. Lielajos Sočos, apmēram 20 km no olimpiskā ciemata, būs arī objekts ar īsti latvisku skaņu un garšu. Viesnīcā Radisson Blue Lazurnaya visu spēļu laiku darbosies Latvijas nams, kura saimnieku lomā iejutīsies Eva Juhņeviča un Alekss Dubass. Paredzams, ka tur uzstāsies Linda Leen, Marija Naumova, Intars Busulis, Laima Vaikule... Ņemot vērā cienīgo attālumu no olimpiskā centra, sportistiem tur regulāri iegriezties būs sarežģīti. Toties Prāta Vētra Valentīna dienā aizbrauks pie viņiem uz olimpisko ciematu.

nesaka “labākās, vislabākās, vislieliskākās...”. Un neteiks arī “visdārgākās”. Pat ja kādam to ļoti gribētos. Kas Sočos būs pēc Palmu ēnā stāv viens slēpotājs uz vakts... tam, vairs nav tik svarīgi. Vai slēpos krievu un ārzemnieku tūkstoši, vai tikai Putins ar Medvedevu. Kremļa negatīvā attieksme pret netradicionālajām seksuālajām grupām dzemdēja mudinājumus boikotēt spēles. Tomēr sportisti nedrīkst būt cietēji politiskajās spēlēs, tāpēc daudzu valstu līderi aprobežojās ar paziņojumu, ka Sočus neapmeklēs. Lai mīkstinātu viņu sirdis, Putins pat atbrīvoja no ieslodzījuma Mihailu Hodorkovski un Pussy Riot meičas, palaida brīvībā Greenpeace aktīvistus un nesen arī Platonu Ļebedevu. Taču pretī dabūja vien terorisma uzliesmojumu. Jau tad, kad Krievijas Melnās jūras kūrortam piešķīra tiesības 2014. gadā rīkot ziemas olimpiskās spēles, eksperti brīdināja: “Soči atrodas durvju priekšā nemierīgajam Ziemeļkaukāzam, kas regulāri sagādā problēmas Kremlim.” Tuvojoties spēlēm, spriedze nav mazinājusies. Drīzāk otrādi. Var jau būt, ka spēļu laikā Soči būs Ziemeļkorejai līdzīgs būris, kurā pat muša nepamanīta neielidos. Taču tas daudz ievainojamāku padarīs pārējo Krieviju, jo visus tās iedzīvotājus par drošībniekiem nevarēs pārvērst. Terora draudu ēnā būs daudz grūtāk radīt svētku sajūtu, ko Putins solījis visai pasaulei. Ticēsim un cerēsim, ka antīkās pasaules ideāli, kad spēļu laikā iestājās miers, īstenosies arī februārī. Ja arī Putins to nav pelnījis, tad tie vairāk nekā 2500 atlēti, kas stāsies uz starta, gan. Daudziem no viņiem tieši Sočos būs mūža galvenais starts. ©

Par naudu nenopirkt Jau kādu laiku Starptau­ tiskās Olimpiskās komitejas prezidents par spēlēm vairs

Arturs VAIDERS 15


Vilciens taurē... Mana sajūta par skeletonu ir kā 2008. gadā pirms Pekinas spēlēm, domājot par BMX. Pavasarī, nosvinējis savu 21. dzimšanas dienu, Māris Štrombergs pirmo reizi kļuva par Eiropas čempionu. Mēnesi vēlāk izdarīja to, ko BMX nebija spējis neviens latvietis — uzvarēja pasaules meistarsacīkstēs. Un tad nāca olimpiskās spēles. Vai tiešām viņš spēs gūt pēc kārtas arī trešo, pašu lielāko, uzvaru? Māris spēja. Martins Dukurs skeletonā izcīnījis visu iespējamo. Viņa rokās ir pieci Pasaules kausi. Šajā hierarhijā Martinam cieši blakus stāv brālis Tomass. Dubults taču neplīst?! Nedrīkst plīst...

V

areni spēki — šo mūsu olimpiskās komandas devīzi Dukuru dinastija raksturo visizteiksmīgāk. Martins olimpiskajās spēlēs debitēja 2006. gadā Turīnā, izcīnot septīto vietu. Vankūverā dramatiskā cīņā viņš kļuva par olimpisko vicečempionu, zeltu izlaižot no rokām pēdējā — ceturtajā — braucienā. Vecākais brālis Tomass bija mūsu pirmais skeletonists piecapļu spēlēs, 2002. gadā Soltleiksitijā finišējot ar 21. rezultātu. Turīnā, pildot trenera funkcijas, viņš asistēja Martinam. Vankūverā Tomass palika pirmais... aiz pjedestāla — ceturtajā vietā. Ar šo tik neērto pozīciju Tomasam nereti nācās samierināties arī nākamajās sezonās. Bet tagad tā ir pagātne. Tomass nav vairs nekāds misters Ceturtais. Viņš ir Otrais, kas gatavs kļūt par Pirmo. Divus gadus pēc kārtas Tomass izcīnījis otro vietu Pasaules kausa kopvērtējumā, iegūstot mazos kristāla globusus. Viņš ir Eiropas vicečempions, kurš ar jaunajām

16

LATVIJA SKELETONĀ Ledus trasē Sanki

Būs emocijas. Finišē Martins

13. februārī 9.30 1. brauciens Leldei Priedulēnai 10.40 2. brauciens 14. februārī 14.30 16.00 17.40 18.50

1. brauciens Martinam un Tomasam Dukuriem 2. brauciens 3. brauciens Leldei Priedulēnai 4. brauciens 15. februārī

16.45 3. brauciens Martinam un Tomasam Dukuriem 18.15 4. brauciens

kamanām, kuras beidzot izdevies uzbūvēt garajam augumam piemērotas, labojis trašu rekordus un šoziem sešas reizes kāpis uz PK goda pjedestāliem. Olimpisko gadu brāļi sāka ar dubultuzvaru PK Vinterbergas posmā, tūlīt šo panākumu vēl divas reizes atkārtojot Sanktmoricā un arī PK noslēgumā Kēnigzē. Martins šosezon no astoņām kārtām nepārspējams bijis se-

šās — pirmajā un piecās pēdējās. Īpašu intrigu pēdējos divos gados savērpusi Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (FIBT), izsludinot 100 000 eiro prēmiju tam sportistam vai bobsleja kamanu ekipāžai, kas būs labākā pēdējos trijos Pasaules kausa izcīņas posmos pēc kārtas. Pērn šo balvu izcīnīja Martins. Šogad FIBT balvu atstāja tādu pašu, bet mērķi pacēla divreiz augsŽurnāls Sports • 2014. gada februāris


tins Mar RS U DUK

ass Tom RS U DUK

Skeletonists

Skeletonists

Dzimis

1984. gada 31. martā Rīgā

Augums, svars 178 cm, 75 kg Izglītība

Latvijas Universitāte

Treneris

Dainis Dukurs

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Lielākie sasniegumi 2006. g. OS — 7. v.; 2010. g. OS — 2. v.; 2011. g. PČ — 1. v., PK — 1. v., EČ — 1. v.; 2012. g. PČ — 1. v., PK — 1. v., EČ — 1. v.; 2013. g. PČ — 2. v., PK — 1. v., EČ — 1.v. 2014. g. PK — 1. v., EČ — 1.v.

tāk, pasludinot, ka tās iegūšanai tagad jāuzvar ne tikai trijās sacensībās, bet arī visos to braucienos. Tas nozīmēja, ka sešas reizes pēc kārtas jābūt ātrākajam pasaulē. Sanktmoricā naudas balvai pieteicās ne tikai Martins Dukurs, bet arī Oskara Melbārža bobsleja četrinieka ekipāža, kura bija labākā arī nākamajā kārtā Īglsā, diemžēl tās pirmajā braucienā vienu sekundes simtdaļu zaudēŽurnāls Sports • 2014. gada februāris

Ģimenes stāvoklis neprecējies, ir meita Vaļasprieki zirgi, auto, hokejs

jot amerikāņa Stīva Holkomba kvartetam un izstājoties no naudas spēles. Toties tajā palika Martins, kurš guva 30. uzvaru PK posmos. Atlika pēdējā kārta, kas vienlaikus bija arī Eiropas čempionāts, Vācijas Kēnigzē. Martins sāka pārliecinoši — 50,66, izcīnot 0,42 sekunžu pārsvaru pār tuvāko sekotāju amerikāni Metjū Antuānu. Tomass pirmo braucienu beidza trešais +0,46, cetur-

Dzimis

e Leld ULĒNA D PRIE Skeletoniste 1981. gada 2. jūlijā Rīgā

Augums, svars 186 cm, 86 kg Izglītība

Banku augstskola

Treneris

Dainis Dukurs

Lielākie sasniegumi 2002. g. OS — 21. v.; 2010. g. OS — 4. v.; 2011. g. PČ — 9. v., PK — 8. v., EČ — 4. v.; 2012. g. PČ — 5. v., PK — 3. v., EČ — 2. v.; 2013. g. PČ — 8. v., PK — 2. v., EČ — 3. v.; 2014. g. PK — 2. v., EČ — 2. v. Ģimenes stāvoklis precējies, ir dēls Vaļasprieki hokejs, futbols, kino, auto, adījumi

tais finišēja mājnieks Franks Rommels +0,49. Otrajā braucienā, kurā ledus bija kļuvis jūtami ātrāks, sportisti startē sasniegtajiem rezultātiem apgrieztā secībā. Pirmais emocijas uzspridzināja Rommels — 50,58. Trases rekords! Tomass tūlīt atbildēja, to labojot — 50,53! Antuāns spriedzi neizturēja — 50,81 un palaida garām Dukuru vecāko. Lai iegūtu 100 000 eiro, Martinam

Dzimusi

1993. gada 20. jūlijā Siguldā

Augums, svars 163 cm, 59 kg Izglītība

studē Latvijas Universitātē

Treneris

Mareks Mezencevs, Dainis Dukurs

Lielākie sasniegumi 2012. g. PK — 27. v., PJČ — 9. v., EČ — 12. v.; 2013. g. PČ — 24. v., PK — 26. v., EČ — 14. v., PJČ — 4. v.; 2014. g. PJČ — 11. v. Ģimenes stāvoklis neprecējusies Vaļasprieks pludmales volejbols

trases rekords bija jālabo trešo reizi. Un viņš to izdarīja vairāk nekā pārliecinoši — 50,17! Pēc finiša Martina uzvaras kliedziens bija tik skaļš un tik garš kā nekad agrāk. Nākamie brāļu braucieni jau būs Soču trasē. Atgriezušies Siguldā, Dukuri jau nākamajā dienā ķērās pie skeletona profilakses darbiem, vēl kāda slieču pāra izveides un ar lietišķu iedves-

17


Nevis uzraugs, bet sabiedrotais. Tā Tomass (priekšplānā) un Martins vērtē sadarbību ar fiziskās sagatavotības treneri Mihailu Arhipovu

mu diendienā strādāja Mihaila Arhipova vadītajos fiziskās sagatavotības treniņos. Pēc viena no pēdējiem brāļi atbildēja uz Sporta jautājumiem. — Ir jēga pēdējā brīdī tai­ sīt vēl vienas slieces? Tomass: Vienmēr ir jēga. Sočos mums vēl būs kādi 10 treniņbraucieni. Varēsim pārbaudīt. — Ir kāda jauna ideja? Martins: Nekas kardināls, bet ir. — Pirms spēlēm šosezon šis ir ilgākais pārtraukums, kad jūs nebraucat trasē... Martins: No braukšanas jau esam drusku pieguruši, jā-

18

atpūtina galva. Un tad ar jaunām emocijām... Tomass: Soču un Siguldas trases ir ļoti atšķirīgas. Arī laikapstākļi dažādi, tur par grādiem 20 siltāks. Jaunās slidas Siguldā nemaz nav vērts mēģināt. — Atgriežamies pēdējā Pasaules kausa izcīņas pos­ mā Kēnigzē. Martin, pirms tava starta trases rekordus laboja Rommels, brālis... Kā tu tādos brīžos koncentrē­ jies? Martins: Sapratu, ka nepietiks ar vienkārši stabilu braucienu, ka nedrīkstu pieļaut kļūdas. Tāpēc centos

katrā niansē būt mazliet labāks, startā kādu mirkli nomest nost, tas izdevās, pirmo taisni, kas Kēnigzē ātrumam ļoti svarīga, precīzi izbraukt. Apļa izeja iznāca fifty-fifty, tur Dievs stāvēja klāt. Beigās viss salikās. — Bet augšā, uz starta, kā tu domas kārtoji? Martins: Domas grozījās visādas. Sākot ar — bļāviens! — ko viņi tik labi brauc! Beidzot ar to, ka man ir pa spēkam nobraukt vēl labāk. — Pēdējā brīdī tu centies visu izmest no galvas vai arī domā, ka tūlīt dzīšos viņiem pakaļ?

Martins: Nē, koncentrējos SAVAM braucienam, domāju par kļūdām, kuras jāizlabo, nevis par pakaļdzīšanos. — Mūsu televīzijas ko­ mentētāji apgalvo, ka konku­ rentiem ar savu sniegumu te­ vi vajagot nokaitināt. Tad tu spējot kļūt vēl izcilāks. Martins: Nē. Vieglāk ir braukt, kad nav jābēg, kad jūties stabili. Par uzvaru kopvērtējumā biju drošs, bet man par katru cenu vajadzēja būt labākajam arī šajā braucienā. Jā, tas dod kaut kādu niknumu, bet vai tas ir vajadzīgs? Man šķiet, ka nē. Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


Foto: Dainis Caune, Sports

— Visniknākais tu izska­ ties finišā, ko tu īsti kliedz, fi­ nišējot pēc uzvaras? Kas tie ir par vārdiem? Martins: Nekas rupjš. Vienkārši vilciens taurē, lokomotīve tvaiku nolaiž. — Tomass, finišējot ar trases rekordu, izskatījās, ka tu brālim būsi naudu at­ ņēmis... Tomass: Man bija jācīnās par augstāku vietu Eiropas čempionātā, un ar šo rezultātu pacēlos uz otro pozīciju. Ne jau nauda ir noteicošā. Rommels iepriekš izcili nobrauca, un man viņam bija jāatbild. Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

Martins: Tomasu arī pirmo reizi finišā tik niknu redzēju. Ievēroju, ka Rommels jau jutās, kā visu izdarījis. Bet Tomass nobrauca ļoti tīri. Un viņa emocijās bija gan niknums, gan gandarījums. — Pirms sacensībām jūs izstrādājat savstarpēju rīcī­ bas plānu? Martins: Tikai kopēju komandas darbības konceptu. Savstarpējo cīņu neapspriežam. Es nesaku, — ja esmu tikai mazliet priekšā, otrajā braucienā, lūdzu, atlaid. Nē, nē! Tad jau zūd sporta jēga. Tā es katram tuvākajam konkurentam varēju iedot pa pieciem tūksto-

šiem, lai viņi novelk kājas pa ledu. Tad vairs nebūtu ne intereses, ne azarta, ne emociju. Tā tas nenotiek. — Pēdējos Pasaules kau­ sa izcīņas posmos atkal ar jums kopā bija arī tēvs, un jūs abi no pjedestāla nost nekā­ pāt! Tomass: Protams, tas nāk par labu. Bet arī iepriekš mūsu komandas darbs bija precīzi noregulēts. Katrs zina, kas jādara, un to arī paveic. — Sezonas sākums Zie­ meļamerikā bija mazliet šo­ kējošs? Citi gan ar tādām vietām tikai lepotos. Uzvarai Kalgari Martins pievieno­ ja otro vietu Pārksitijā un... astoto Leikplesidā, atkāpjo­ ties no PK līdera pozīcijām. Pjedestāls gan nepalika tuk­ šā — trešais finišēja Tomass, kas iepriekš bija sestais un ceturtais. Martins: Amerikā vēl nebiju fiziski gatavs. Braucu ar citām — pavisam jaunām — kamanām. — Tagad esi atgriezies pie vecajām, kuras taupīji? Martins: Jā. Bet Amerikā bija apstākļu kopums — cita tehnika, laikapstākļi ar aukstumu pārsteidza. Nebijām gatavi. Bet tas varbūt arī bija vajadzīgs. Auksta duša, kas motivēja jaunajā gadā kārtīgi pastrādāt. — Tātad tomēr jūs der no­ kaitināt! Martins: Varbūt. Tomass: Man slidas ne-

— Beidzot tev ir tāda ka­ mana, kas trases beigās ļauj nezaudēt ātrumu... Tomass: Jā, šī noteikti ir labāka. — Kā vērtējat Soču trasi? Tomass: Laba, ātra, interesanta, ar augšupejošām sekcijām. Trenēšanās, iesildīšanās apstākļi labi. Viss, kā vajag. Martins: Man patīk. Trase ir droša, bet ar interesantiem elementiem. Lejā tikt nesasitoties nav problēmu, bet sa­ sniegt labu rezultātu nav viegli. Tas ir svarīgi. Tos maksimālos ātrumus — 140, 150 kilometrus stundā ar baigiem spiedieniem nemaz nevajag. Soču trasē ielikti tādi grūtības elementi, kuros arī mazā ātrumā var ļoti daudz zaudēt. — Cik nozīmīgs Sočos būs starta ieskrējiens? Tomass: Tas visur ir nozīmīgs. Martins: Sočos tas ir mazliet stāvāks un tādējādi īsāks. Līdz ar to šajā nogrieznī visi būs kompaktākā čupiņā, bez izteiktiem atrāvieniem. Tie, kas labāk skrien, nekur tālu aizbēgt nevarēs. — Tātad krievu līderim Aleksandram Tretjakovam ar savu izcilo starta sprintu se­ višķu priekšrocību nebūs... Martins: Viņam noteikti patiktu plakanāka starta vieta. — Kuras virāžas olimpis­ kajā trasē ir nozīmīgākās? Abi skaita vienā balsī: Piektā, desmitā, vienpadsmitā, četrpadsmitā.

T

os maksimālos ātrumus — 140, 150 kilometrus stundā ar baigiem spiedieniem nemaz nevajag. Soču trasē ielikti tādi grūtības elementi, kuros arī mazā ātrumā var ļoti daudz zaudēt.

atbilda aukstajam laikam. Gatavojāmies citiem apstākļiem. Bet tad sapratām, kas jādara, un viss aizgāja. — Tu brauc ar jaunajām, speciāli šai sezonai būvētajām kamanām? Tomass: Jā. Visu sezonu ar vienām kamanām. Tikai slidas mainu.

— Diezgan negaidīti trešo vietu Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā izcīnīja ameri­ kānis Metjū Antuāns... Martins: Tiešām nedomāju, ka viņš visos posmos būs tik stabils. Tas man lielākais pārsteigums. — Pārējie konkurenti?

19


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Nezudīs. Šosezon starta paātrinājumu Tomasam izdodas izmantot līdz finišam

Martins: Tretjakovs pats par sevi. Viņš atradis vēl kādas rezerves savā starta ieskrējienā. Noteikti mājas trasē brauks labi, un tehnika arī būs piedzīta. — Vācieši? Martins: Īsti nesaprotu. Izskatās, ka citi spēruši soli uz priekšu, bet viņi palikuši uz vietas. Tomass: Otrs krievs — Sergejs Čudinovs — noteikti būs labs. Arī abi amerikāņi, Deiliju ieskaitot, būs sīvāki konkurenti nekā vācieši. Kanādietis Džons Fērbērns. Grūti kādu vienu izcelt... — Brits Bromlijs? Tomass: Diezin. Kaut gan sezonas beigās atdzīvojās. Tomēr slikts starts, gadi... Nu jau laikam būs 40. — Olimpiskajās spēlēs jā­ veic četri braucieni. Pasaules kausa izcīņas posmos tikai di­ vi. Jums tas ir izdevīgi? Martins: Tad redzēs. Tomass: Četri stabili braucieni dos vairāk nekā divi ātri un divi slikti. Bet kļūdīties gadās katram.

20

— Biedē Montgomerija piemērs. Viņš teicami sa­ gatavojās startam savā mājas trasē Vistlerā un Vankūveras spēlēs kļuva par čempionu. Tomass: Viņš ir spilgtākais piemērs, kā iespējams izmantot savas trases priekšrocības. Bet Sočiem pat nekvalificējās. Martins: Montgomerijs arī pirms tam labi ja reizi bija iekļuvis labāko trijniekā. Bet Vankūverā viņš sakāva visus un pateica: “Čau, es aizeju!” Bet pēc tam atgriezās un atkal gāja prom, un atkal nāca atpakaļ. Tas jau vairs nebija nopietni. Sports mainās ļoti strauji. Nevar tā lēkāt un cerēt, ka būsi līmenī. Tomass: Mājiniekiem vienmēr ir zināmas priekšrocības. Ir starpība, vai pa jaunu trasi nobrauc 30 vai 300 reizes. Krieviem ir šī iespēja. Redzēsim, kā viņi to būs pratuši izmantot. — Sanktmoricā pērn Martins pazaudēja pasaules čempiona titulu, šogad uzva­

rēja divās sacensībās pēc kār­ tas Martins: Viss mainās. Tāds ir sports. Pēc spēlēm Pasaules kausa posmā es Vistlerā uzvarēju pārliecinoši, vēl vienu sezonu vēlāk atkal paliku otrais. Zinu, kā pa to trasi jābrauc, bet ne vienmēr izdodas. Mūsu sportā nekas nav pastāvīgs. Un tādēļ tas arī ir interesants. — Pēdējā laikā tev tomēr izdodas uzvarēt regulāri! Martins: Olimpiskajās spēlēs tas nedod nekādas priekšrocības. Viss sākas no nulles. Ir vienīgi psiholoģiska pārliecība. Tomass: Pērn Sanktmoricā Tretjakovs kļuva par pasaules čempionu, šogad tajā trasē vienā mačā palika septītais, otrā — ceturtais. — Krievi upurēja ne tikai pēdējo Pasaules kausa pos­ mu, bet arī kādu mazo kris­ tāla globusu, jo Tretjakovs Kēnigzē reāli vēl varēja cī­ nīties par otro vietu kopvēr­ tējumā un trešo būtu ieguvis pavisam noteikti. Viņiem ta­

jā laikā svarīgāk bija trenē­ ties Sočos. Tomass: Nav jau Tretjakovam nemaz tik viegli. Spiediens ne pa jokam, sākot ar Putinu un beidzot ar visādiem treneru uzstādījumiem. — Ko tēvs jums saka pirms izšķiroša brauciena? Tomass: Cenšas klusēt. Martins: Pārprasa: “Izlē­ māt, ar kuru slidu braukt?” Protams, ka izlēmām... Esmu ievērojis, ka viņš nervozē vairāk nekā citi treneri. © P.S. Ziņu aģentūra Associated Press Latvijai Sočos prognozē pilnu medaļu komplektu. Zeltu Martinam Dukuram, bronzu — Tomasam (sudrabu krievam Aleksandram Tretjakovam). Sudrabu Oskara Melbārža bobsleja četriniekam.

Dainis CAUNE Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


PERSONĪBA

Foto: Dainis Caune, Sports

Gods būt Šveices pulksteņa skrūvītei

Mihails Arhipovs pošas jau trešajām olimpiskajām spēlēm. Un atkal citā statusā! 2006. gadā Turīnā viņš bija bobsleja četrinieka pilots, 2010. gadā Vankūverā — četrinieka stūmējs, bet uz Sočiem Mihails dodas Latvijas skeletonistu komandas fiziskās sagatavotības trenera amatā.

M

ihu (tā viņu sauc sportistu aprindās) pirmsolimpiskajā gaisotnē sastapt nav viegli — treniņi Siguldas trasē mijas ar fiziskajām nodarbībām Mālpils sporta kompleksa vieglatlētikas skrejceļā. Pēc kārtējā treniņa, domās kavējoties vēl pie veicamajiem uzdevumiem, Mihails Arhipovs labprāt izstāsta par savu interesanto ceļu ziemas sportā. — Kādas atmiņas par pirmajām spē­ lēm Turīnā? — Ja teikšu, ka atceros visu līdz sīkumiem, mānīšos. Uztraukums bija liels. Tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs ieguvu tikai sezonas vidū, kad ar saviem rezultātiem pārliecināju izlases treŽurnāls Sports • 2014. gada februāris

neri Jāni Skrastiņu, ka spēju pilotēt mūsu komandas otro četrinieku. Olimpiskajās spēlēs biju jauns un zaļš bobsleja pilots — man bija tikai 21 gads. Ar atplestu muti vairāk skatījos apkārt, nekā mierīgi un pārdomāti koncentrējos startam. Biju par jaunu, lai pa īstam izprastu olimpisko spēļu nozīmi. Startam gatavojos atbildīgi, taču olimpisko spēļu pieredzes trūkums, neveiksmīgā starta izloze, lielais sniegs trasē radīja stresu, un tas lika sevi manīt. Turklāt uzlēca temperatūra, un saķēru angīnu. Kopā ar Intaru Dīcmani, Reini Rozīti un Māri Bogdanovu ieguvām 21. vietu, kaut gan cerējām būt vismaz piecas vietas augstāk.

Toties nu bija olimpiskā pieredze un apņēmība pēc četriem gadiem Vankūverā paveikt varoņdarbus. — Kāpēc neizdevās? — Grūti pateikt... Izlases jaunais treneris Sandis Prūsis nebija īsti pārliecināts par manu atbilstību pilota amatam. Iespējams, man traucēja emocijas, kas reizēm neļāva prātīgi un izsvērti novērtēt virāžu pēc virāžas un pārliecināti pilotēt kamanas. Atgriezās Edgars Maskalāns, un treneris viņam uzticēja otrā pilota posteni. Pēdējais starts pie stūres man bija 2009. gadā, kad pasaules junioru čempionātā izcīnījām piekto vietu. Tas, ka uz Vankūveru devos kā stūmējs, bija mazs mierinājums. Taču Kanādā

21


PERSONĪBA

22

Lai ziemā slīdētu. Gan pilotam, gan stūmējam pamatīgi sviedri jālej cauru vasaru

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

darīju visu, kas bija manos spēkos, un kopā ar Edgaru Maskalānu, Pāvelu Tulubjevu, Raivi Broku izcīnījām 11. vietu. — Pēc otrajām olimpiskajām spēlēm vēl cerēji atgriezties pilota krēslā? — Vēsi domājot, ne, jo pēc sarunas ar treneri sapratu, ka mans turpmākais ceļš bobslejā būs stūmēja postenī. Biju spēcīgs, ātrs, ik pa brīdim laboju personiskos rekordus fiziskajos vingrinājumos. Taču problēmas ar gūžas locītavām, vēdera lejasdaļas muskuļiem pie lielām slodzēm lika sevi manīt un 2011. gadā praktiski pārtraucu aktīvā sportista gaitas. Vēl gan ik pa brīdim mēģināju trenēties, cerēju atgriezties, taču nebija lemts. Toties pabeidzu LSPA kā sporta skolotājs un bobsleja vecākais treneris. — Pilots un stūmējs — atšķirīgi pos­ teņi bobslejā... — Tie ir divi dažādi sporta veidi, kur kopīgs tikai inventārs un tērpi. Stūmējam praktiski vajadzīgs spēks un ātrums. Tad jālec kamanās un jābrauc, neko daudz trasē izdarīt vairs nevar. Tālāk visu rīko pilots — stūrē, pieņem lēmumus, galu galā ir atbildīgs par tiem, kas sēž viņam aiz muguras. Tā ir cita filozofija. — Vai pilota pieredze noderēja, bo­ bu iestumjot? — Neko īpaši — varēju vienīgi ar Maskalānu pēc finiša šo to pārrunāt. Ja stūmējs pārkvalificējas par pilotu, tad gan iepriekšējā pieredze noder. Man prieks par Oskaru Melbārdi, kas izgājis stūmēja skolu, ir fiziski spēcīgs un ātrs, pazīst trases, prot zibenīgi domāt. Fantastiski! Lai viņam un puišiem veicas! — Kā sastapies ar brāļiem Du­ kuriem? — Esam siguldieši, trenējamies vienā trasē, īpaši iepazīties nevajadzēja. Kad biju beidzis sportot, ar Dukuru ģimeni izlēmām, ka varētu viņus pakonsultēt. Vienmēr domāju, ka būšu treneris, taču negaidīju, ka tas būs tik ātri un tādā līmenī. Sākām ar vienkāršāko — fiziskajiem vingrinājumiem. Bobslejistiem un skeletonistiem ir daudz kopīga. Pirmām kārtām spēks un ātrums. Pats stumšanas process atšķiras biomehāniski, jo skeletonā tas notiek visai salīkušā stāvoklī. Tur vairāk vajag ātrumu, mazāk — spēka, tāpēc treniņu procesā lielāku vērību pievēršam vieglatlētikai. — Ar ko brāļi atšķiras? — Vispirms ar augumu — Tomass ir krietni garāks, viņam nepieciešama citāda tehnika ieskrienoties. Tomasam vairāk nepieciešama lokanība, jātrenē ķermeņa elastība. Tomasam dažkārt vajag vairāk smagatlētikas vingrinājumu, Martinam — vieglatlētikas. Man kā trenerim tas jājūt, tāpēc pēc kopīgiem iesildīšanās vingrinājumiem katram dodu savus uzdevumus.

Starp mums, pilotiem. Mihails un Gatis Gūts, abi startēja olimpiskajās spēlēs Turīnā, atkal kārtējā virāžā Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


PERSONĪBA

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Atradums

Spēka un ātruma ziņā Tomass ir nedaudz pārāks, taču, ņemot vērā katra brāļa augumu, tā vairs nav, un Martins izrādās nedaudz zibenīgāks, kas skeletonā ir ļoti nozīmīgi. — Vai abi fiziskajā ziņā vēl var prog­ resēt? — To viņi dara, šogad abiem ir personiskie rekordi gan daudzos fiziskajos vingrinājumos, gan trasē. Martina uzvaras ir izcilas, bet arī Tomasam šosezon bijis rekords goda pjedestālu skaita ziņā. Skaidrs, ka tāda līmeņa sportistiem strauji kāpumi fiziskajā sagatavotībā vairs nav iespējami, taču jācīnās par katru niansi, katra kustība jāizpilda maksimāli precīzi, ergonomiski. Šajā līmeni pat nepareizs pēdas pagrieziens kaut vai par centimetru var nest simtdaļas zaudējumu, kas skeletonā reizēm ir izšķiroši. Tomēr nedomāju, ka brāļi nevar pilnveidoties. Man ar viņiem viegli strādāt, jo mēs katru vingrinājumu apspriežam, balstāmies uz izjūtām. Tikai kopīgiem spēkiem varam atrast racionālākos ceļus. — Tu trenē arī skeletonisti Leldi Priedulēnu, kamaniņu braucēju Mārtiņu Rubeni... — Leldei vēl augt un augt, viņa ir jauna. Kaut gan Lelde bijusi vieglatlēte, viņa var pielikt it visā. To Lelde arī dara, fiziskajā ziņā viņa ļoti progresējusi. Cita Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

Tā Mihaila Arhipova ienākšanu skeletona komandā vērtē izlases galvenais treneris Dainis Dukurs. Dainis uzskata, ka Miha tiešām bijis atradums, jo darbs, par kuru viņš ir atbildīgs, nu ir pacelts citā kvalitātē. Pēc trenera domām, viņš ļoti ātri uztvēra skeletona specifiku, spēj nemitīgi izdomāt jaunus vingrinājumus, lai attīstu šim sporta veidam vajadzīgās fiziskās īpašības. Dukurs uzteic puiša atbildību, centību, prasmi kontaktēties, iemantot jebkuras autoritātes cieņu, jo ne katram jaunam trenerim būtu dūša izrīkot lielmeistarus. Prieks, ka viņi saprotas. Ar olimpiskajām spēlēm mūsu skeletonā nekas nebeigsies, drīzāk pilnveidosies un augs plašumā, un šajā modelī Mihailam Arhipovam būs liela nozīme.

lieta, ka ar braukšanu ne vienmēr sokas tā, kā gribētos. Domāju, ja Lelde tiks galā ar emocijām, nesasprings trasē, viņa droši būs pasaules pirmā desmita, varbūt pat augstāku vietu braucēja. Mārtiņš tikai šogad tā pa īstam pievēršas fiziskajai sagatavotībai. Īsā laikā centāmies panākt maksimālu labumu, taču pāris mēnešos visu izdarīt nav reāli. Tā bāze, kuru mēs šogad ielikām, lieti noderētu turpmākajā, bet, kā zinām, viņš grasās pielikt punktu savām sportista gaitām. Žēl, ja Mārtiņš uzlabotu startu, tad finiša laiki būtu krietni iespaidīgāki. Vēl pie mums vasarā trenējās kalnu slēpotāji — olimpietis Mārtiņš Onskulis un Daniels Fogelis, arī snovbordists Artūrs Cukunde. Tas nekas, ka viņi ir no dažādiem sporta veidiem, pamatiemaņas fiziskajā sagatavotībā krasi neatšķiras. Darbs ar šiem puišiem man ļoti noder pieredzes iegūšanai. Jo vairāk tāpēc, ka uzreiz pēc olimpiskajām spēlēm meklēsim jaunus talantus, kas gribētu izmēģināt savus spēkus skeletonā. Gaidu spēcīgus, ātrus jauniešus, kuriem būtu vēlēšanās turpināt brāļu Dukuru gaitas. Interesenti, sekojiet reklāmai! — Bobslejisti tevi nav uzrunājuši? — Nē, bet kontaktus joprojām uzturu. Zinu, cik augsta latiņa ir uzlikta bobsle-

ja vasaras darbiem. Labu pieredzi ieguvu, trenējoties pie Jāņa Ozola, kas ir atbildīgs par bobslejistu fizisko sagatavotību. Tāpat daudz esmu mācījies no Riharda Kotāna, pie kā sāku bobslejista gaitas, pie saviem pirmajiem treneriem, arī no Sanda Prūša. Par teorētiskajām zināšanām esmu pateicīgs LSPA, taču tas nenozīmē, ka varu apstāties, daudz lasu speciālo literatūru, vēroju un mācos. — Tu esi klāt Pasaules kausa izcīņas posmos. Ko tur mācies? — Droši, ka katrai valsts komandai ir savi noslēpumi, tāpēc mums neko īpaši noderīgu neredzu. Pat vairāk — ļoti reti fiziskajos treniņos redzu vāciešus, kas laikam vairāk paļaujas uz tehniku. Spēcīgi ir krievi, amerikāņi, taču kopumā neliekas, ka visi skeletonisti ir fiziski ļoti spējīgi. — Mūsu izredzes Sočos? — Skaidrs, ka Martins un Tomass nebrauc kārtot formalitātes, bet cīnīties. Visi iepriekšējie sasniegumi būs nolikti malā. Galvenais, ko vēlamies, lai viss notiktu godīgi, nebūtu mahinācijas ar trasi, pulksteņi skaitītu laiku pareizi un medaļu sadalījumu noteiktu sportistu meistarība. Bīstamākie, protams, būs mājinieki krievi. Skeletona tīrradnis Aleksandrs Tretjakovs, kuram ir ļoti ātrs starta ieskrējiens, spēcīgs ir arī Sergejs Čudinovs. Tā būs cīņa uz dzīvību un nāvi. Pārsteigumu var sagādāt amerikāņi, it sevišķi Metjū Antuāns. Domāju, ka mūsējo un šo valstu sportistu vidū arī būs medaļnieki. Ļoti gribas, lai brāļiem tās būtu visaugstākā kaluma. Leldei novēlu izbaudīt olimpisko atmosfēru, maksimāli koncentrēties startam un atraisīti izbraukt trasi, tad arī būs spējām atbilstoša vieta, jo viņas īstās cīņas droši vien gaidāmas pēc četriem gadiem. — Pašam satraukums ir vēl lielāks nekā sportista gados? — Kņudoņa pakrūtē ir. Gribas, lai puiši nostartētu tā, kā esam pelnījuši. Mūsu komanda ir kā Šveices pulkstenis, kur katrai detaļai, katram zobratiņam ir sava nozīme. Man prieks, ka strādāju kopā ar Daini Dukuru, kas vistiešākajā nozīmē ir skeletona komandas tēvs. Tāpat ar apbrīnu vēroju, kā strādā trases treneris Matiass Bīdermanis un mūsu Mareks Mezencevs. Ja būs taisnīgi, būs tā, kā jābūt — labi, ļoti labi. ©

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS 23


Lai slīdētu! Oskara Melbārža pilotētais četrinieks jau divas reizes bijis ātrākais pasaulē. Ko nesīs olimpiskā trase?

No krēsla ne LATVIJA BOBSLEJĀ Ledus trasē Sanki

16. februārī 18.15 19.50

1. brauciens divniekiem (Oskars Melbārdis, Oskars Ķibermanis) 2. brauciens divniekiem 17. februārī

16.30 18.05

3. brauciens divniekiem 4. brauciens divniekiem 22. februārī

18.30 20.00

1. brauciens četriniekiem (Oskars Melbārdis, Oskars Ķibermanis) 2. brauciens četriniekiem 23. februārī

11.30 13.00

24

3. brauciens četriniekiem 4. brauciens četriniekiem

Pirmsolimpiskās dienas Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas viceprezidentam, TV bobsleja pārraižu balsij Zintim Ekmanim aizņemtas ar sava sporta veida popularizēšanu valstīs, kur šis ziemas sporta veids pagaidām nav dienaskārtībā — Lietuvā un Igaunijā. Ziemeļu kaimiņi mums tik svētajā lietā savu roku pielikuši vistiešākajā veidā — latviešu bobslejisti izies uz starta viņu darinātajās formās. Mūsējie tagad uzpoš divas bobsleja kamanas (vienas pat Turīnas olimpiskās), kas rotās kādu stūrīti Tallinas un Tartu ļaužu apmeklētās vietās. Abu kaimiņvalstu TV vīri Siguldā uzņēmuši pa videorullītim, kas, cerams, rosinās arī kaimiņu sporta draugus turēt savus īkšķus par brāļiem latviešiem.

V

ai būs, par ko turēt? Zintis Ekmanis sev raksturīgo, brīžiem pārlieku lielo optimismu cenšas klusināt, taču cer, ka abās bobsleja disciplīnās augstu vietu liktenis bez mūsu līdzdalības dalīts vis netiks. — Kur ir lielāka iespēja gūt cēlmetālu spīduma cienī­

gus panākumus — divniekos vai četriniekos? — Gan, gan. Jo abās konkurencēs mēs vairākkārt esam pierādījuši, ka varam būt labāko vidū — četriniekos esam vinnējuši pat divos Pasaules kausa posmos. Divniekos mūsu starta pozīcijas (netikām pirmajā desmitā) gan pabojāja

kāda detaļa stūres mehānismā, kas atzīta par nepieļaujamu pēdējās sacensībās — Eiropas čempionātā Kēnigzē. Pēc līdzīga rakstura pārkāpuma amerikāņus Kalgari posmā gan nediskvalificēja. — Cik valstu sportis­ ti Soču trasē dosies, līdzīgu mērķu pārņemti? Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


ars Osk ĀRDIS B MEL Pilots Dzimis

Pilots 1988. gada 16. februārī Valmierā

Augums, svars 190 cm, 100 kg Treneris

Olimpiskais medaļnieks. Bobsleja un skeletona federācijas viceprezidents Zintis Ekmanis pēc 30 gadiem latviešu puišu rokās labprāt redzētu ne tikai bronzas medaļu, kādu viņš izcīnīja 1984. gadā Sarajevā Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

ekritīšu

ars Osk MANIS ER ĶIB

Sandis Prūsis, pirmā trenere Baiba Kaufmane

Lielākie sasniegumi OS 2010. g. Vankūverā nestartēja pilota slimības dēļ; PČ 2013. g. 5. v. divniekos, 9. v. četriniekos; PK 2014. g. 6. v. četriniekos, 12. v. divniekos; 2013. g. 3. v. divniekos un četriniekos; EČ 2014. g. 4. v. četriniekos; 2013. g. 4. v. divniekos, 5. v. četriniekos; PČ junioriem 2012. g. pasaules čempions divniekos un četriniekos

Dzimis

1993. gada 4. aprīlī Valmierā

Augums, svars 186 cm, 95 kg Treneris

Sandis Prūsis, pirmais treneris Raitis Ravinskis

Lielākie sasniegumi PČ 2013. g. 16. v. četriniekos, 18. v. divniekos; PK 2014. g. 14. v. četriniekos, 15. v. divniekos; 2013. g. 18. v. četriniekos, 26. v. divniekos; EČ 2014. g. 5. v. divniekos, 12. v. četriniekos; PČ junioriem 2012. g. 2. v. četriniekos, 4. v. divniekos Vaļasprieks medības

Vaļasprieks motokross un futbols

— Neteikšu, ka visi, taču katrā veidā 12—14 ekipāžas veiksmes gadījumā var finišēt uz pjedestāla. Tie ir braucēji, kas savu reizi tikuši pie balvām Pasaules kausu izcīņā. Šķiet, ka nedaudz lielāka konkurence varētu būt četriniekos. Kā galveno favorītu es minētu amerikāni

Stīvenu Holkombu. Šoziem Ziemeļamerikā viņu pārspēt neizdevās nevienam. Arī Eiropā pēc pirmajiem ne pārāk līksmajiem aklimatizācijas posmiem viņš atkal bija visiem priekšā. Mājinieku lomu spēlējošie krievi ar pilotiem Aleksandriem — Zubkovu un

25


ts man Dau KENS IŠ DRE Stūmējs Dzimis

Stūmējs 1984. gada 28. martā Gulbenē

Augums, svars 193 cm, 108 kg Treneris

s Arvi STE A VILK

Sandis Prūsis, pirmais treneris Juris Baškers

Lielākie sasniegumi OS 2006. g. Turīnā 6. vieta divniekos, 10. v. četriniekos, 2010. g. Vankūverā 8. v. divniekos; PČ 2013. g. 5. v. divniekos, 9. v. četriniekos; PK 2014. g. 6. v. četriniekos, 12. v. divniekos, 2013. g. 3. v. divniekos un četriniekos; EČ 2014. g. 4. v. četriniekos

Dzimis

is Raiv S K BRO

Stūmējs 1989. gada 8. aprīlī Balvos

Augums, svars 183 cm, 97 kg Treneris

ijs Helv IS LŪS

Sandis Prūsis, pirmā trenere Sarmīte Keisele

Lielākie sasniegumi PČ 2013. g. 9. v. četriniekos; EČ 2014. g. 12. v. četriniekos, 2013. g. 5. v. četriniekos; PČ junioriem 2012. g. pasaules čempions četriniekos

Dzimis

Stūmējs 1987. gada 14. janvārī Aizputē

Augums, svars 186 cm, 97 kg Treneris

Sandis Prūsis, pirmais treneris Andris Kaju

Lielākie sasniegumi PČ junioriem 2013. g. 2. v. četriniekos; 2012. g. pasaules čempions četriniekos; EČ 2014. g. 12. v. četriniekos, 2013. g. 9. v. četriniekos Vaļasprieks dīdžejošana

Vaļasprieks medības

Dzimis

1984. gada 20. februārī Madonā

Augums, svars 192 cm, 102 kg Treneris

Sandis Prūsis, pirmais treneris Gatis Gūts

Lielākie sasniegumi OS 2010. g. 11. v. Vankūverā četriniekos; PČ 2013. g. 16. v. četriniekos, 2011. g. 15. v. četriniekos; EČ 2014. g. 12. v. četriniekos, 2013. g. 9. v. četriniekos, 18.v. divniekos, 2012. g. 4. v. četriniekos, 2011. g. 5. v. četriniekos Vaļasprieks krustvārdu mīklas, aktīva atpūta

Vaļasprieks basketbols

26

Floršics, arī jaunais Frančesko Frīdrihs. Gana spēcīgas, ja veiksme uzsviedīs kalngalos, varētu būt vēl vairākas ekipāžas. — Kurā azotē ir mūsu trumpis? — Vispirms es puišiem novēlu ar vēsu prātu un aizrautību izbaudīt braucienus. Priecāties par katru veiksmīgi veiktu virāžu, par katru zibenīgu ielēkšanu kamanās. Tad arī finišs priecēs. Protams, mūsu stiprākā kārts ir starts, turklāt abiem Oskariem. Puiši krietni pastrādājuši karstajā vasaras svelmē. Skaidrs, ka mūsējie pēc bobsleja vispārējiem standartiem vēl ir jauni un nepieredzējuši. Ja man pirms

Varēsim? Izlases vecākais treneris Sandis Prūsis savā neiztrūkstošajā kladītē gatavs veikt jaunus ierakstus

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Kasjanovu — pie stūres neapšaubāmi būs vieni no galvenajiem pretendentiem uz medaļām. Man liekas, ka mums pat bīstamāks varētu būt Kasjanovs, kuru nenomāks tik liela valstiskā atbildība. Zubkovam droši vien tās tomēr būs pēdējās spēles (jau četrdesmit gadu spēcīgajos plecos), un no tām viņš gribēs aiziet ar visaugstākajā mastā pacelta karoga atspīdumu acīs. Arī šveicietis Beats Hefti demonstrē stabilu meistarību. Lai kā arī brīžiem veicies vāciešiem, nešaubos, ka uz olimpiskā ledus draudoši būs visi trīs — viens no sezonas līderiem Maksimilians Arnts, pieredzējušais Tomass

Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


is Vair MS O LEIB Stūmējs Dzimis

rs Inta IS B DAM

Jānis GA EN STR Stūmējs

1991. gada 18. augustā Ērgļos

Dzimis

Stūmējs 1986. gada 5. februārī Siguldā

Augums, svars

Augums, svars 183 cm, 92 kg

Treneris

Treneris

184 cm, 90 kg Sandis Prūsis, pirmais treneris Krišjānis Kuplis

Lielākie sasniegumi

EČ 2014. g. 5. v. divniekos, 12. v. četriniekos; PČ junioriem 2013. g. 2. v. divniekos

Vaļasprieks futbols

Dzimis

1983. gada 3. septembrī Gulbenē

Augums, svars 186 cm, 95 kg

Sandis Prūsis, pirmais treneris Gatis Gūts

Treneris

Lielākie sasniegumi PČ 2013 g. 16. v. četriniekos, 2011. g. 15. v. četriniekos; EČ 2013. g. 9. v. četriniekos, 2012. g. 7. v. četriniekos

Sandis Prūsis, pirmais treneris Rihards Kotāns

Lielākie sasniegumi PČ 2013. g. 9. v. četriniekos, 2012. g. 6. v. četriniekos, 15.v. divniekos; EČ 2013. g. 5. v. četriniekos, 2012. g. 4. v. četriniekos, 9. v. divniekos

Vaļasprieks pludmales volejbols

Lēciens! Jaunais Oskars Ķibermanis strauji ielec ne tikai kamanās, bet arī pasaules labāko bobslejistu rangu tabulā Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Vaļasprieks volejbols, makšķerēšana

trim gadiem, kad no bobsleja šķīrās līderis Jānis Miņins, teiktu, ka uz Sočiem brauksim kā cienīgu vietu tīkotāji, man pirksts stieptos pie zināmās vietās galvas malā. Reāli vērtējot, mums likās, ka šīs spēles būs tāds ieskrējiens ar tālejošu domu par Koreju 2018. gadā, bet dzīve, treneru darbs, puišu nesaudzība treniņos un sacensībās mums ļāva apsteigt laiku. Intereses pēc jāizrēķina komandas vidējais vecums, domāju, ka būsim pati jaunākā komanda, jo tādi īsti pieredzējuši mums ir tikai stūmēji Daumants Dreiškens un Intars Dambis. Turklāt Dambis pēc traumas ASV šobrīd ir uz rezervistu sola.

Mani droši vien tāpat kā trenerus priecēja labvēlīgā gaisotne treniņos, garajos pārbraucienos, jo viss tika pakļauts Sočiem. Arī tehniskajā ziņā, ievērojot mūsu rocību, viss bija puslīdz kārtībā. Turklāt labas un ātras kamanas Oskaram Ķibermanim divniekos uzbūvēja mūsu pašu BTC. — Vai esat droši, ka Sočos visiem būs vienādas iespējas parādīt labāko, kam esam gatavi? — Zinu, ka daudzi, arī speciālisti, runā par iespējamo mājinieku lobēšanu visādos viltību paveidos. Viss ir iespējams, bet nedomāju, ka tik lielā sarīkojumā, kas risināsies visas pasaules acu priekšā, var notikt kaut kas īpaši nelikumīgs. Jā, krievi ir vairāk šajā trasē braukuši, jā, viņiem pēdējie treniņu braucieni būs maksimāli pietuvināti sacensību laikiem. Bet vismaz pārējo valstu sportisti būs tādā pašā situācijā kā mēs. Nē, es ceru, ka viss būs pēc olimpiskajiem principiem. — Daudzi jautā — vai būs medaļas? — Jautāt un čīkstēt, ja līdz tām neaizsniegsimies, ir viens, bet četrgades lielākajā sporta sarīkojumā, kas reizē jebkurai valstij, lielvalstīm it īpaši, ir svarīgs pasākums, tās izcīnīt ir cita runa. Mēs cīnīsimies — gan lielais Oskars gan, gan Ķibis, kas, liekas, būs jaunākais pilots olimpiešu saimē, — vismaz par pirmo sešnieku. Katrā ziņā, ja kāda medaļa būs, es aiz pārsteiguma no krēsla nenokritīšu. Kā līdzjutējs es ceru uz labāko, kā bobsleja funkcionārs būšu gandarīts, jo ar gribu un pašatdevi it visā var panākt šķietami neticamas lietas! ©

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS 27


Kamanās prezidents ilgdzīvotājs Ar Fidelu Kastro vai Haili Selasiju, kas tronī sēdējuši gadu desmitiem, viņu salīdzināt nevar, taču Atis Strenga Latvijā ir viens no sporta veidu federāciju prezidentiem ilgdzīvotājiem. Kamaniņu sporta priekšgalā viņš ir jau 13. gadu. Pirms iepriekšējām vēlēšanām pat domājis krēslu atdot kādam citam, taču beigu beigās pats vien tajā darbu turpina.

“B

iju cerējis, ka varbūt izdosies sameklēt kādu, kam biezs maks un kas tādā veidā varētu nodrošināt federācijas darbību. Vai arī būs kāds, kas gatavs visu laiku darboties tikai federācijā, jo būt prezidentam ir sabiedrisks pienākums. Svaigas asinis ik pa brīdim arī ir nepieciešamas. Neatradās ne viens, ne otrs, un pašam vien nākas turpināt. Pārāk ilgi esmu šajā sporta veidā, lai tā vienkārši paietu malā un skatītos, kas notiek bez manis.” — Cik ilgi esi kamaniņu sportā? — Vairāk kā 30 gadus. No 1981. gada rudens. Mani iesauca armijā, un Dainis Bremze uzaicināja strādāt par fiziskās sagatavotības treneri kamaniņu braucējiem. Pats nāku no vieglatlētiem. Biju beidzis Murjāņus, Fizkultūras institūtu, tāpēc piedāvājumu labprāt pieņēmu.

28

— Vai ar kamanām pats arī esi mēģinājis braukt? — Tikai mēģinājis. Kādreiz Cēsīs. Taču tas tikai tā, lai kaut nedaudz saprastu, kas tas ir un kā tur viss notiek. Pēc pāris gadiem pirms Sarajevas, kad Bremze bija izlases vecākais treneris un pie viņa nāca arī Vera Zozuļa un Juris Eisaks, šai grupai pieslēdzos arī es. Tad jau risinājām visas problēmas. Ar Edvīnu Guršponu organizējām bēr-

nu grupas Siguldā, tomēr manā dosjē nav tādu audzēkņu, ko esmu izaudzinājis no nulles līdz pjedestālam. Arī tāpēc, ka visai agri sāku risināt galvenokārt organizatoriskos jautājumus. — Ir liela atšķirība būt Kamaniņu sporta vai, teiksim, Basketbola federācijas prezi­ dentam? No vienas puses, pēdējo gadu problēmas visiem ir līdzīgas. Trūkst treneru. Mazāk Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


LATVIJA KAMANIŅU SPORTĀ Ledus trasē Sanki

Elīza A M TĪRU

Ulla E ZIRN

Kamaniņu braucēja Dzimusi

1990. gada 21. augustā Siguldā

Augums, svars 170 cm, 72 kg 8. februārī 16.30 1. brauciens, Mārtiņš Rubenis, Inārs Kivlenieks, Kristaps Mauriņš 18.40 2. brauciens 9. februārī 16.30 3. brauciens, Mārtiņš Rubenis, Inārs Kivlenieks, Kristaps Mauriņš 18.40 4. brauciens 10. februārī 16.45 1. brauciens Elīza Tīruma, Ulla Zirne 18.35 2. brauciens 11. februārī 16.30 3. brauciens, Elīza Tīruma, Ulla Zirne 18.20 4. brauciens

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

12. februārī

paliek jauniešu, jo tāda ir demogrāfiskā situācija. Tikai trešā varētu būt nauda. Ar naudu vien visu nevar atrisināt. Protams, bez naudas arī. No otras puses, ir atšķirība, vai ar tavu sporta veidu nodarbojas 100 vai 200, vai arī kādi 10 000. Mūsu darba specifika ir trases nepieciešamība, tāpēc selekcija ir 50 km diametrā ap Siguldu. Ir pa kādam audzēknim arī no tālākas vietas, tomēr tas drīzāk ir izņēŽurnāls Sports • 2014. gada februāris

16.15 1. brauciens, Andris un Juris Šici, Oskars Gudramovičs un Pēteris Kalniņš 17.45 2. brauciens

Kamaniņu braucēja Dzimusi

1995. gada 6. augustā Rīgā

Augums, svars 174 cm, 67 kg

Izglītība

MSĢ

Izglītība

SVĢ

Treneri

pirmais — Aivars Kalniņš, tagad — Pēteris Cīmanis

Treneri

pirmā — Ingrīda Amantova, tagad — Kaspars Dumpis

Lielākie sasniegumi 2013. g. PK — 11. v., 2013. g. PČ — 3. v. komandu stafetē, 10. v. 1x, 2013. g. EČ — 4. v. komandu stafetē, 7. v., 2012. g. PK — 14. v., 2012. g. PČ U-23 — 12. v., 2012. g. PČ — 24. v., 2012. g. EČ — 6. v. komandu stafetē, 14. v. 1x, 2011. g. PK — 23. v. Ģimenes stāvoklis neprecējusies Vaļasprieki peldēšana, riteņbraukšana

13. februārī 18.15 komandu stafete

Lielākie sasniegumi 2013. g. PK — 40. v., 2013. g. PK junioriem — 12. v., 2013. g. PK jauniešiem — 23. v., 2013. g. EJČ — 6. v., 8. v. komandu stafetē, 2013. g. PJČ — 6. v. komandu stafetē, 12. v., 2012. g. PK jauniešiem — 1. v., 2012. g. PJČ — 7. v. komandu stafetē, 2012. g. PJO — 3. v. 1x, 6. v. komandu stafetē, 2011. g. PK — 39. v., 2011. g. PJČ — 5. v. komandu stafetē, 20. v. 1x Ģimenes stāvoklis neprecējusies Vaļasprieki aktīva atpūta, ceļošana un ēst gatavošana

mums. Klimats ir tik nepastāvīgs, ka veidot kaut elementāru trasi vēl kaut kur šobrīd nav reāli. Kaut vai šogad — sniega nav un neko neizdarīsi. Un jāņem vērā, ka Sigulda ir tuvu Rīgai, ar attīstītu iekšējo infrastruktūru un bērniem ir plaša nodarbību izvēle. Olimpiskās virsotnes sportā, uz kurām ceļu rāda Dukuri vai Šici, visus nemaz nevilina, lai gan sporta popularizēšanā panākumiem ir milzīga nozīme.

— Cik kamaniņu braucēju šobrīd ir Latvijā? — Ziedu laikos bija kādi 200. Tagad ir nepilns 100. Uz Latvijas čempionātu jauniešiem un junioriem sabrauc aptuveni 65. Tad vēl pieaugušie. Kamaniņu sports nekad nebūs masveidīgs. Pat ja kāds aizrautos ar natūrbānu. Arī tā attīstību kavētu laika apstākļi. Tāda ziema kā pērnā ir liels retums. 16 kamaniņnieki mācās Murjāņos.

— Vai Murjāņiem nav al­ ternatīvas? Kaut vai Siguldā, kur trase ir pilnīgi pa rokai? — Tādi Murjāņi kā šobrīd varbūt nav pats labākais variants, taču labāka nav. Tikai tur var labi savienot mācības ar divreizējiem treniņiem dienā. Varbūt šis variants var attīstīties arī Siguldā, taču šobrīd vēl ne. Ja ir viens treniņš dienā, tad nav nekādu problēmu arī Siguldā. Mēs jau nenodarbojamies tāpat vien.

29


ris And ŠICS Kamaniņu braucējs Dzimis

1985. gada 12. maijā Siguldā

Augums, svars 180 cm, 90 kg

Kamaniņu braucējs Dzimis

1983. gada 26. aprīlī Siguldā

Augums, svars 174 cm, 82 kg

Kamaniņu braucējs Dzimis

1988. gada 4. jūlijā Rīgā

Augums, svars 174 cm, 80 kg

Izglītība

LSPA

Izglītība

LSPA

Izglītība

Treneri

pirmā — Eva Hofmane, tagad — Jānis Liepa

Treneri

pirmais — Jānis Šics, tagad — Jānis Liepa

Valsts policijas koledža

Treneri

pirmais — Jānis Ozoliņš, tagad — Aivars Kalniņš

Lielākie sasniegumi (divniekos) 2010. g. OS — 2. v., 2006. g. OS — 7. v., 2013. g. PK — 6. v., 2013. g. PČ — 3. v. komandu stafetē, 6. v. 2x, 2012. g. PK — 16. v., 2012. g. PČ — 7. v. komandu stafetē, 9. v. 2x, 2012. g. EČ — 6. v. komandu stafetē, 7. v. 2x, 2011. g. PK — 7. v. 2x, 2011. g. PČ — 3. v. Ģimenes stāvoklis precējies Vaļasprieki makšķerēšana

Audzēkņu ir maz, bet visi ir fokusēti. — Murjāņos šobrīd ir arī jaunie talanti Kendija un Kristers Aparjodi. Gēni, vecā­ ku padoms (mamma ir bijusi olimpiete šajā sporta veidā)? — Aparjodi tāpat kā Dukuri nāk no sportiskas ģimenes. Brāļi arī pamēģināja citus sporta veidus, kamēr nonāca līdz skeletonam. Bērnībā uzreiz nav jāsāk ar īsto sporta veidu. Galvenais, lai sports kļūst par dzīvesveidu, par nepieciešamību. Protams, ka arī talants ir vajadzīgs, un Aiva daudz ko no savas pieredzes nodod bērniem. Tam ir nozīme.

30

S ars Osk AMOVIČ R GUD

Juris ŠICS

Lielākie sasniegumi (divniekos) 2010. g. OS — 2. v., 2006. g. OS — 7. v., 2013. g. PK — 6. v., 2013. g. PČ — 3. v. komandu stafetē, 6. v. 2x, 2012. g. PK — 16. v., 2012. g. PČ — 7. v. komandu stafetē, 9. v. 2x, 2012. g. EČ — 6. v. komandu stafetē, 7. v. 2x, 2011. g. PK — 7. v. 2x, 2011. g. PČ — 3. v. Ģimenes stāvoklis precējies

Lielākie sasniegumi (divniekos) 2010. g. OS — 12. v., 2013. g. PK — 16. v., 2013. g. PČ — 10. v., 2013. g. EČ — 12. v., 2012. g. PK — 22. v., 2012. g. PČ— 10. v., 2012. g. EČ — 16. v., 2011. g. PK — 15. v. Ģimenes stāvoklis neprecējies

ris Pēte ŅŠ NI KAL Kamaniņu braucējs Dzimis

1988. gada 15. decembrī Rīgā

Augums, svars 174 cm, 80 kg Izglītība

LSPA

Treneri

pirmais — Aivars Kalniņš, tagad — Aivars Kalniņš

Lielākie sasniegumi (divniekos) 2010. g. OS — 12. v., 2013. g. PK — 16. v., 2013. g. PČ — 10. v., 2013. g. EČ — 12. v., 2012. g. PK — 22. v., 2012. g. PČ — 10. v., 2012. g. EČ — 16. v., 2011. g. PK — 15. v. Ģimenes stāvoklis neprecējies Vaļasprieks atpūta

Vaļasprieks atpūta

Vaļasprieks autosports

— Vai kāds no viņiem jau brauks Pjenčanā? — Nevajag apsteigt notikumus. Vispirms būs jauniešu olimpiāde Lillehammerē. Bet abiem ir visas iespējas iet mammas pēdās un arī pārspēt viņu. — Tu teici — trūkst tre­ neru, bet vairāki mūsējie strā­ dā ārzemēs? — Jā, globalizācijas sekas izjūtam arī mēs. Vera Zozuļa — Kazahstānā, tikai nezinu, kā būs tālāk. Guntis Rēķis un Arnita Ancēna ir Kanādā. Pārsvarā darbojas ar junioriem. Ivars Deinis šogad deva padomus turkiem. Maija Tīruma bija pie Francijas izlases. Ja

kāds atgriezīsies Latvijā, tad būs ieguvis interesantu pieredzi. Robežas ir vaļā, un visus noturēt nav iespējams, un arī nevajag to darīt. — Pēc gada Siguldā no­ tiks pasaules čempionāts, bet šobrīd trasei nav direktora. Vai tas neuztrauc? — Viens cilvēks, protams, pilnībā nenosaka visa objekta likteni. Svarīga ir komanda. Dainim Dukuram patiešām bija izdevies izveidot spēcīgu komandu, un ceru, ka tāda tā arī paliks. Vēl jau ir laiks, lai lietas sakārtotos, un var gadīties, ka arī pats Dainis atgriežas. Mēs iespēju robežās sekojam procesam. Esam pau-

duši vēlmi ministrijai, lai izvēle notiek sadarbībā ar visām federācijām, kas darbojas trasē. Ceru, ka tā arī būs. — Salīdzinoši īsā laikā trasē jāveic darbi par 5 miljo­ niem eiro. — Jā, bet visa dokumentācija sakārtota un iepirkumi izdarīti, šķēršļiem nevajadzētu būt. Rekonstrukcija trasei ir vitāli nepieciešama, jo tai ir vairāk par 25 gadiem — saules aizsardzības sistēmai, tablo, aukstuma mājai. Esmu pārliecināts, ka darbi tiks pabeigti laikus un augstā līmenī un godam spēsim aizvadīt arī nākamā gada pasaules čempionātu. Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


t i ņš Mār NIS E RUB Kamaniņu braucējs Dzimis

1978. gada 26. septembrī Rīgā

Augums, svars 184 cm, 91 kg

s Inār NIEKS E KIVL Kamaniņu braucējs Dzimis

1986. gada 4. jūlijā Rīgā

Augums, svars 183 cm, 91 kg

taps Kris IŅŠ R MAU Kamaniņu braucējs Dzimis

1991. gada 5. maijā, Cēsīs

Augums, svars 192 cm, 92 kg

Izglītība

LSPA

Izglītība

MSĢ

Izglītība

LSPA

Treneri

pirmā — Vera Zozuļa, tagad — Mihails Arhipovs

Treneri

pirmā — Indra Stiglica, tagad — Jānis Liepa

Treneri

pirmā — Eva Hofmane, tagad — Kapars Dumpis

Lielākie sasniegumi 2010. g. OS — 11. v., 2006. g. OS — 3. v., 2002. g. OS — nefinišē, 1998. g. OS — 14. v.; 2013. g. PK — 14. v., 2013. g. EČ — 12. v., 2013. g. PČ — 12. v., 2012. g. PK — 31. v., 2012. g. PČ — 19. v., 2011. g. PK — 29. v., 2011. g. PČ — 10. v. Ģimenes stāvoklis precējies Vaļasprieki mūzika

— Vai tikpat pārliecināts esi arī par mūsējo veiksmīgu startu Sočos. — Par izredzēm un cerībām šoreiz gan negribu runāt. Par to pēc Sočiem. Zinu tikai, ka visi ir ļoti motivēti parādīt labāko, uz ko ir spējīgi. Mārtiņš Rubenis sezonai gatavojās kā nekad. Arī visi pārējie. Tāpēc tagad ir pilnīgi nevajadzīgi no manām pozīcijām saukt skaitļus un vietas. Ja Mārtiņš teica, ka iet uz zeltu, tad zina, ko runā. Viņam šīs būs jau piektās spēles. Jā, šajā sezonā daudzu rezultāti nebija tik labi, cik cerējām, taču visi ir strādājuši ar vienu mērķi — būt savā virsotnē Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

Lielākie sasniegumi 2010. g. OS — 18. v., 2013. g. PK — 15. v., 2013. g. PČ — 3. v komandu stafetē, 9. v. 1x, 2013. g. EČ — 4. v. komandu stafetē, 7. v. 1x, 2012. g. PK — 18. v., 2012. g. PČ — 7. v. komandu stafetē, 16. v. 1x, 2011. g. PK — 23. v., 2011. g. PČ — 21. v. Ģimenes stāvoklis neprecējies

tieši Sočos. Uz to tad arī visi ceram. — Vai inventārs tapis Latvijā? — Jā, visas kamanas, aptecētāji, kronšteini ir darināti šeit. Iepērkam vienīgi tērpus, apavus. Arī paši sportisti, cits vairāk, cits mazāk, ir procesā un paši rūpējas par savu inventāru. Nav tā, ka braucēji atnāk jau pie klāta galda un tikai ēd. Sportists un kamanas ir kā viens vesels, un viņiem pašiem par visu ir jāzina. Tāpēc arī katra detaļa ir individuāla. Ir trīs vīri — Sandris Bērziņš, Jānis Liepa un Kaspars Dumpis, kas procesu pārzina līdz visām ni-

Lielākie sasniegumi 2013. g. PK — 29. v., 2013. g. PČ — 26. v., 2013. g. PČ U-23 —5. v., 2013. g. EČ — 19. v., 2012. g. PK — 29. v., 2012. g. EČ — 6. v. komandu stafetē, 20. v. 1x, 2012. g. PČ U-23 — 6. v., 2012. g. PČ — 29. v., 2011. g. PK — 43. v., 2011. g. PJČ —5. v. komandu stafetē, 12. v. 1x, 2011. g. PK junioriem — 16. v. Ģimenes stāvoklis neprecējies Vaļasprieks aktīva atpūta

ansēm, taču, piemēram, arī Mārtiņš ir ne mazāk zinošs. — Skatot mūsu delegāci­ jas sastāvu, tavu uzvārdu tur neatradu, kaut gan pārējie prezidenti bija... — Tā ir taisnība. Tomēr spēlēs būšu. Esmu iekļauts Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas žūrijā. Vēl ir pa vienam pārstāvim no Šveices un ASV. Tāpēc arī dzīvosim nevis olimpiskajā ciematā, bet kopā ar federācijas cilvēkiem. Arī parādi vērošu no tribīnēm. — Kādi ir žūrijas pienā­ kumi? — Sekot, lai sacensības norit atbilstoši noteikumiem. Viens no mums būs trases

augšā, otrs — lejā. Jābūt klāt konfliktsituācijās. Tehniskie delegāti veiks svēršanu, mērīs temperatūru. Mēs vērosim, lai viss ir atbilstoši prasībām. Pirms astoņiem gadiem Turīnā Valdis Ķuzis strādāja Tehniskajā komisijā. Jāsaka atklāti — mūsu pozīcijas starptautiskajā federācijā ir gana labas, Einars Fogelis ir ilggadējs tās viceprezidents. Sākotnēji bija iecerēts, ka Sočos būs arī trīs Latvijas tiesneši, ieskaitot galvenā asistentu. Viss bija sagatavots, jo Siguldā regulāri notiek sacensības un pieredze mūsējiem ir laba. Pērn viņi strādāja Pasaules kausa izcīņas posmā Sočos. Iepazinās ar visu. Bet pēdējā brīdī Krievijas puse atteica, jo paši tikšot galā. Tas starptautiskajai federācijai bija pārsteigums, jo krieviem ir maza pieredze, un visiem ir bažas, kā viņi tiks galā ar tik atbildīgiem pienākumiem. Ka tik nesanāk tāds baloža sindroms: “Māku! Māku!” — Varbūt ir kādas blēdī­ bu shēmas, ko grib maksimāli slēpt no svešām acīm? — Grūti atbildēt. Ļoti daudz acu visam sekos. Ir protestu iespējas. Ir iespējas daudz kam sekot ar TV palīdzību, jo visa trase noklāta ar kamerām. Taču cilvēku izdomai reizēm nav robežu. Tāpēc arī žūrijai būs jābūt ļoti modrai. Paturot prātā visus sīkumus. Vieglas dienas tur noteikti negaida. — Ko tu gribētu novēlēt visai mūsu delegācijai? — Piedalīties olimpiskajās spēlēs ir gods, kas nevienam tāpat nav uzdāvināts. Visi to izcīnījuši, ziedojot sevi. Konkurence būs milzīga, uz medaļām daudz pretendentu, tāpēc novēlu, lai zvaigznes sastājas pareizā secībā, lai īstajā brīdī klāt ir veiksme. Tad rezultāts būs tāds, kādu katrs pelnījis, jo arī veiksmes smaids ir jānopelna. Paldies. Par lielu Latviju! ©

Arturs VAIDERS 31


Biatlona savaldīšana

LATVIJA Biatlonā Distanču slēpošanas un biatlona centrā Laura

8. februārī 16.30 10 km sprints, Andrejs Rastorgujevs 9. februārī 16.30 7,5 km sprints, Žanna Juškāne 10. februārī 17.00 12,5 km iedzīšana, Andrejs Rastorgujevs* 11. februārī 17.00 10 km iedzīšana, Žanna Juškāne* 13. februārī 16.00 20 km, Andrejs Rastorgujevs 14. februārī 16.00 15 km, Žanna Juškāne 16. februārī 17.00 15 km ar kopējo startu, Andrejs Rastorgujevs* 17. februārī 17.00 12,5 km ar kopējo startu, Žanna Juškāne* * Šīm sacensībām jākvalificējas. Kalendārs pēc Latvijas laika

32

Lai arī olimpiskajās spēlēs pazaudējis komandu, Latvijas biatlons ieguvis pārliecinošu līderi, kurš ar pasaules varenajiem spēj runāt vienā valodā. Jau pērn alūksnietis Andrejs Rastorgujevs (attēlā) Pasaules kausa posmā izcīnīja ceturto vietu, turklāt tieši Soču 20 km distancē. Šosezon viņš šo panākumu atkārtoja Oberhofas iedzīšanas trasē, bet vācu biatlona Mekā Rūpoldingā gluži kā spēlējoties stafetes pirmajā posmā izvirzīja vadībā Latviju. Savu pirmo lielo uzvaru Andrejs guva deviņas dienas pirms starta savās otrajās olimpiskajās spēlēs, Čehijā kļūstot par Eiropas čempionu 20 km biatlonā un izcīnot bronzas medaļu 10 km sprintā. Droši vien Rastorgujevs izcīnītu medaļu arī iedzīšanā, bet šo sacensību dienā viņš jau bija Rīgā, lai pēc īsa brīža dotos tālāk tur, kur plīvo olimpiskie karogi. Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


rejs UJEVS And G TOR RAS

Biatloniste

Biatlonists Dzimis

1988. gada 27. maijā Alūksnē

Augums, svars 181 cm, 70 kg

Foto: Aldis Šuriņš

Tiesa, Eiropas čempionātu biatlonā neuzskata par pašu augstākās raudzes maču. Bet ir kāda zīmīga sakritība. Arī pirms 1998. gada spēlēm mūsējie kontinenta meistarsacīkstēs pēkšņi savāca bagātu medaļu ražu un pēc tam Nagano visās disciplīnās iekļuva labāko sešniekā. Andrejs šo faktu zina, bet nekādas paralēles nevelk. “Mums Eiropas čempionāts bija treniņu plānā, lai pēc smagas nometnes ieskrieŽurnāls Sports • 2014. gada februāris

tos Sočiem,” viņš stāsta. “Šo plānu treneris sastādīja jau vasarā, un man galvenais to precīzi īstenot. Viss notiek pa minūtēm. Mājās Alūksnē neesmu bijis kopš oktobra. Tagad arī — no lidostas taisnā ceļā došos pie fizioterapeita.” Vai jaušamas kādas veselības problēmas? “Nē, nē!” Andrejs attrauc un steidzīgi sit pie koka. Kā ar biatlonā mūždien liktenīgās pēdējās lodes savaldīšanu? Andrejam tāpat kā daudziem citiem tā atņēmusi ne vienu pjedestālu vien.

Dzimusi

1989. gada 5. oktobrī Rēzeknē

Augums, svars 157 cm, 52 kg

Izglītība

Alūksnes vidusskola, LSPA

Izglītība

Alūksnes vakara maiņu vidusskola

Treneri

pirmais — Sergejs Sverčkovs, tagad — Intars Berkulis

Treneri

pirmais — Sergejs Sverčkovs, tagad — Gatis Praulītis

Lielākie sasniegumi 2010. g. OS — 50. v. 10 km; 2011. g. PČ — 43. v. 20 km, EČ U-26 — 4. v. 20 km, 8. v. 10 km, 7. v. 12,5 km; 2012. g. EČ U-26 — 5. v. 10 km, 5. v. 12,5 km; 2013. g. PČ — 50. v. 20 km, PK posmos — 4. v. 20 km, 10 . v. 10 km, 10. v. 12,5 km, 36. v. kopvērtējumā, EČ U-26 — 4. v. 20 km; 2014. g. PK posmos — 4. v. 12,5 km, 9. v. 12,5 km, EČ U-26 — 1. v. 20 km, 3. v. 10 km

Sešpadsmitgadīga Eiropas zīme

a Žann NE Ā JUŠK

Ģimenes stāvoklis precējies Vaļasprieki ģitāras spēle

“Ar pašu šaušanu man problēmu nav,” skaidro biatlonists. “Neveiksmes šaušanā rada citas problēmas. Piemēram, slikti iesmērētas slēpes, kuru dēļ šautuvē nākas ierasties ar lielāku pulsu, arī tad, ja neizdodas sadalīt spēkus un pēdējā ugunslīnijā sagurums ir pārāk liels. Laikapstākļiem liela nozīme. Tagad Eiropas čempionātā pūta tik brāzmains vējš, ka pirmo šāvienu atliku 25 sekundes. Bet slikts laiks ietekmē visus. Nove Mesto bez soda minūtēm neiztika neviens. Ideāli ir, kad viss no-

Lielākie sasniegumi 2010. g. OS — 79. v. 7,5 km, EJČ — 21. v. 7,5 km: 2011. g. PČ — 78. v. 7,5 km, EČ U-26 — 44. v. 15 km: 2012. g. PČ — 72. v. 7,5 km, EČ U-26 — 31. v. 15 km 2013. g. PČ 86. v. 15 km, PK posmā — 43. v. 7,5 km: 2014. g. PK posmos — 57. v. 7,5 km, 63. v. 15 km, EČ U-26 — 30. v. 15 km, 43. v. 7,5 km, IBUK posmos — 11. v. 7,5 km, 13. v. 7,5 km Ģimenes stāvoklis neprecējusies Vaļasprieki šūšana, adīšana, literatūra

tiek sabalansētā ritmā, sākot ar ieiešanu šautuvē.” Pretēji puiciskajam izskatam viņā jaušama nopietna vīra nosvērtība un iekšēja koncentrēšanās gaidāmajiem notikumiem. Pērn, iepazinuši Soču biatlona trasi, daudzi sportisti piktojās, ka tā ir smagiem kāpumiem un asiem nobraucieniem pārsālīta. “Laba, man patīk,” tā vērtē Andrejs. “Es dodos tur izdarīt to, kam ļoti ilgi un ļoti cītīgi esmu gatavojies.” Rīgā Andrejs šaubījās vienīgi par to, vai uz Sočiem vērts ņemt līdzi savu ­ ierasto

33


pavadoni — ģitāru. Pārāk dārgs instruments, lai to uzticētu lidostu krāvējiem. Ja mēs zinātu, kas Sočos kļūs par olimpiskajiem čempioniem (pa sešiem medaļu komplektiem dāmām un kungiem!), spēles nebūtu jārīko. Biatlons ir pārsteigumiem bagātākais sporta veids, kurā uzvarēt spēj vismaz 30 vīri. Andrejs Rastorgujevs ir starp viņiem — šobrīd Pasaules kausa (PK) izcīņas kopvērtējumā — 26. vieta, iedzīšanā — pat trīspadsmitais, 15 km ar kopējo startu — četrpadsmitais. Viņš būtu vēl augstāk, ja netiktu izlaists iepriekšējais PK posms Antholcā, kura laikā tika likts punkts olimpiskajam sagatavošanās procesam. Tobrīd PK kopējā rangā Andrejs bija astoņpadsmitais, iedzīšanā — astotais. Alūksnieša sezona Ester­ zun­ dā gan sākās pieticīgi — ārpus labāko četrdesmitnieka, kam tiek PK ieskaites punkti. Daļēji tādēļ, ka izjuka plānotais ieskriešanās mačs, kura lomu pirms Sočiem pildīja Eiropas čempionāts. Toties jau nākamajā kārtā Hohfilcenē ar absolūti lielāko ātrumu distancē Andrejs no 26. vietas sprintā pacēlās līdz devītajai iedzīšanā. Pirmajās PK kārtās savu pārākumu pat ar demonstratīvu laiskumu varēja atļauties demonstrēt iepriekšējo divu Pasaules kausu ieguvējs Martēns Furkads no Francijas. Norvēģu nometnē bija jūtams, ka seškārtējais olimpiskais čempions Ūle Einārs Bjerndālens savās sestajās spēlēs gatavojas vēl kādai zelta medaļai. Savukārt Ēmils Hegle Svensens atdzīvojās tikai pēc Jaungada, toties ar četrām uzvarām pēc kārtas. Vāciešu karogu godam turēja tikai Simons Šemps. Toties uzcītīgi aug­ šup rāpās austrieši Dominiks Landertingers un Simons Eders. Līderis nebija jūtams krievu komandā. Pieplakuši izskatījās čehi, zviedri, arī mūsu Vitālija Urbanoviča tre-

34

Foto: Dainis Caune, Sports

Pirmsolimpiskais katliņš

Būs, ko jautāt. Vankūverā žurnālisti Andreju Rastorgujevu iztaujāja kā olimpisko debitantu, kurš tik tikko spēja iekļūt labāko piecdesmitniekā. Sočos viņš ierodas kā viens no pasaulē ātrākajiem biatlonistiem, kas Pasaules kausa izcīņas posmos vairākkārt spējis nostāties blakus goda pjedestālam, izcīnot ceturtās vietas, un nedēļu pirms XXII spēlēm kļuvis par Eiropas čempionu.

nētie ukraiņi. Par Itāliju centās atgādināt Lūkass Hofers.

Sāncenši iedvesmai PK 3. posmā, kas pirmo reizi notika Legranbornānā, Francijā, stafetē bija kā senākos laikos — plecu pie pleca Vācija cīnījās ar Krieviju, finišā Šipuļinam izraujot uzvaru ar 0,3 sekunžu pārsvaru. Tiesa, uz šo maču lielās skatuves aizkulisēs ievilkt atpūtas malku bija aizgājuši diženie norvēģi Bjerndālens, Svendsens, Larsens un Tarjei Boe. Otrā komanda finišēja tikai piektā, toties nākamajās divās dienās divdesmitgadīgais Juhanness Tingness Bē pārliecinoši un pārsteidzoši pierādī-

ja, ka viņš nu gan nav nekāds otrais. Jauneklis, kas pērnziem dzīvojās pa IBU kausa izcīņām, ar pusminūtes pārsvaru uzvarēja ne tikai sprintā, bet vēl pārliecinošāk iedzīšanā, PK kopvērtējumā ar reizi uzlecot līdz trešajai pozīcijai. Kā lai tādu talantu neņem līdzi uz Sočiem?! Bet kuru atstāt mājās? Būtu mums tādas problēmas. Arī franči ar spožiem panākumiem pa ceļam uz savām mājām bija nolaiduši tvaiku. Legranbornānā tika gūta tikai viena medaļa, tā pati no bronzas, kuru 10 km izcīnīja PK pārliecinošais līderis un iepriekšējo divu kausu īpašnieks Martēns Furkads.

Oberhofas slapjā sniega tvaikos risinājās grandiozs augumos un gados atšķirīgo norvēģu milžu duelis. Sprintā jaunākais un dūšīgākais Svendsens pārspēja mazāko, bet daudz leģendārāko Bjerndālenu. Iedzīšanā pēc pirmās ugunslīnijas vadību pārņēma Ūle Einārs un, noslēpojis trīs apļus visiem pa priekšu, pēdējā šautuvē aizlaida garām divas lodes pēc kārtas, atkal paliekot sudraba pozīcijā. Rastorgujevs atkārtoja Sočos sasniegto karjeras rekordu, kas tika izcīnīts 20 km klasikā, iedzīšanā no 28. pozīcijas paceļoties līdz ceturtajai, laiku pa laikam liekot atskatīties Martēnam Furkadam, kas Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


Foto: Aldis Šuriņš

Vienā virzienā. Andrejs Rastorgujevs no Ilmāra Briča pārņēmis līdera stafeti. Ilmārs (pa labi trases malā) un Oļegs Maļuhins tagad strādā ar Lietuvas izlasi, bet tas viņam netraucē uzmundrināt arī Andreju. Savukārt Māris Čakars ir Igaunijas biatlona komandas treneris, bet Vitālijs Urbanovičs trenē Ukrainas biatlonistus.

finišēja trešais. Andrejam neizdevās izsprukt sveikā cauri sprinta divām šautuvēm, bet iedzīšanas četrās viņš spēja būt absolūti nekļūdīgs, un viņa ātrums distancē jau kļuvis par vispārzināmu spēku. Andrejam patīk kontaktcīņa. Konkurenta elpa pakausī viņu nebiedē, un sāncensis priekšā viņu iedvesmo ātrai un nekļūdīgai rīcībai. Pēc četriem PK posmiem divās sprinta šautuvēs viņš vidēji kļūdījies 2,7 reizes, bet četrās iedzīšanas — 1,3. Oberhofā Rastorgujevs otro reizi karjerā ieguva tiesības startēt PK 15 km distancē ar kopējo startu, kurā ļauts piedalīties tikai 30 labākajiem. Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

Šajā gladiatoru cīņā Andrejs finišēja četrpadsmitais. Sočos tiesības startēt 15 km distancē automātiski iegūs 15 labākie pēc PK ranga un vēl 15, kas būs veiksmīgāki iepriekšējās olimpisko spēļu disciplīnās.

Žannas noslēpums Arī dāmu biatlonā Lat­ viju pārstāvēs Alūksne. Precīzāk — Žanna Juškāne, kas tāpat kā Rastorgujevs debitēja Vankūverā. Divus gadus vēlāk viņa vasarā treniņos Latvijā vairs nebija manāma, bet tad pēkšņi ziemā PK posmos sāka demonstrēt daudzmaz konkurētspējīgu ātrumu un... katastrofālu šaušanu.

Runāja, ka Žanna trenējoties un dzīvojot Zviedrijā. Šoziem Juškāne uz slēpēm kļuvusi vēl ātrāka un arī mērķos reizēm jau izdodas trāpīt pieņemami. IBU kausa posmā Ridnaunā, kur cīņā ar cēsnieci Baibu Bendiku izšķīrās, kura brauks uz Sočiem, alūksniete pirmo reizi karjerā sprintā bija nekļūdīga un finišēja vienpadsmitā, dienu iepriekš viņa pasaudzēja tikai vienu mērķi — 13. vieta. Eiropas čempionāts gan Žannai ne tuvu nebija tik veiksmīgs kā Andrejam. “Nespēju tikt galā ar brāzmainu vēju,” atzīst sportiste. “Pagaidām labi māku šaut tikai ideālos apstākļos.”

Izrādās — alūksnietes meistarības izaugsmē vainojams Latvijas izlases dalībnieka Toma Praulīša vecākais brālis Gatis, kurš Zviedrijā beidzis slēpošanas sporta skolu un mums tuvākajā aizjūras kaimiņvalstī iekārtojies uz palikšanu. Pēc Gata sastādītiem treniņplāniem un nereti tiešā viņa vadībā Zviedrijas vidienē tad arī Žanna trenējas. ©

Dainis CAUNE 35


Atvaino, Zigurd, nevis Lai kā arī hokeju sauktu leģendārais žurnālists Zigurds Mežavilks — par marginālu sporta veidu vai par tārpu Latvijas sporta ābolā —, tas tik un tā ir un paliks kā saldēdiens uz ziemas olimpisko spēļu tortes. Latvijai jau ceturto reizi pēc kārtas. Ak, jā, Zigurds jau arī ziemas olimpiskās spēles mēdz saukt par marginālām. Kaut gan tajās līdzās hokejam vai frīstailam ir arī tādi klasiski veidi kā ātrslidošana, distanču slēpošana, tramplīnlēkšana, daiļslidošana...

T

ik un tā mēs patiešām varam būt lepni, ka vienai no pasaules hokeja lielvalstīm — Krievijai — tūdaļ pēc Otrā pasaules kara latvieši mācīja Kanādas hokeju. Krievu hokejs jeb hokejs ar bumbiņu tur jau bija gana populārs. Mācīt varēja tāpēc, ka jau pirms Otrā pasaules kara bija gana regulāri piedalījušies pasaules un Eiropas čempionātos un arī 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs GarmišāPartenkirhenē. Bavārijas kūrortā mūsējie aizvadīja trīs spēles, cieta trīs zaudējumus — 1:7 pret Austriju, 2:9 pret Poliju un 0:11 pret Kanādu — un ar Šveici dalīja 13. vietu. Pa vieniem vārtiem debijas reizē gu-

Latvijas izlases sastāvs Vārtsargi: Herberts Kušķis, Roberts Lapainis; aizsargi Leonīds Vedējs, Arvīds Jurgens; uzbrucēji: Aleksejs Auziņš, Jānis Bebris, Roberts Bleķis, Kārlis Paegle, Arvīds Pētersons, Ādolfs Petrovskis, Jānis Rozīte.

va Bebris, Pētersons un Paegle. Tieši hokeja izlases spēlētājs Leonīds Vedējs bija Latvijas delegācijas karognesējs. Līdz nākamajam olimpiskajam turnīram bija ejams garš un grūts ceļš. Atgriešanās olimpiskajā apritē notika 2002. gadā Soltleiksitijā, kur Latvijas delegācijas karognesējs bija leģendāras dinastijas pārstāvis Harijs Vītoliņš III. Harijam I un Harijam II līdzdalība olimpiskajās spēlēs izpalika.

Divi neveiksmīgi piegājieni Kad Latvija ieguva tiesības piedalīties 1992. gada spēlēs Albērvilā, visas kvotas hokeja turnīram jau bija sadalītas. Savukārt divi nākamie mēģinājumi kvalificēties spēlēm bija dramatiski neveiksmīgi. Pirmā iespēja tikai dota 1993. gada rudenī Šefīldā, kurā par mūsu galvenajiem pretiniekiem kļuva Slovākija, jo tikai nesen bija sadalījusies Čehoslovakija. Sākotnēji bija iecerēts četru komandu atlases turnīrs, bet slovāki tam tika pielikti klāt pēdējā brīdī, lielā mērā pateicoties azartis-

36

kam darbam hokeja diplomātijas jomā, labākai hokeja aizkulišu pārzināšanai un Petera Ščastnija ietekmei hokeja pasaulē. Bet mūsējie tik un tā jutās kā favorīti, jo slovāku valstsvienībai Šefīldā bija pirmās oficiālās spēles. Helmūta Baldera vadītā izlase ar Artūru Irbi vārtos bez lielām bažām tika galā ar Lielbritāniju (8:4), Japānu (7:1) un Poliju (6:2), tomēr bez ierunām ar 1:7 zaudēja Slovākijai, ko trenēja... Juliuss Šuplers. Mūsējiem būtu pieticis arī ar neizšķirtu, jo slovāki pirms tam nospēlēja

4:4 ar Poliju. Rezultatīvākais bija Aleksandrs Kerčs 9 (7+2). Komandai nevarēja palīdzēt ziemeļamerikāņi Sandis Ozoliņš, Grigorijs Panteļejevs un Sergejs Žoltoks. Otrais piegājiens bija 1996. gada vasarā Rīgā, kur notika t. s. reģionālais kvalifikācijas turnīrs. Mūsējie vairāk nekā pārliecinoši ar 27:0 pārspēja Lietuvu, ar 15:2 — Igauniju un ar 12:2 — Ungāriju. Šos pašus pretiniekus gandrīz tikpat pārliecinoši vinnēja arī Baltkrievijas izlase. Tomēr ne tikai Sporta pils ledus priekš-

rocību dēļ Latvija bija favorītu lomā — sastāvā bija NHL vīri Sandis Ozoliņš, Kārlis Skrastiņš, Sergejs Žoltoks, Grigorijs Panteļejevs, Harijs Vītoliņš, Viktors Ignatjevs, Aleksandrs Kerčs. Trūka tikai Artūra Irbes. Diemžēl izšķirošo spēli par Dream Team sauktā izlase zaudēja bez ierunām — 1:4. Leonīdam Beresņevam nebija izdevies izveidot saliedētu kolektīvu un arī Sandis Ozoliņš nebija tāda komandas dvēsele, kāds ir tagad. Cerības tika atliktas vēl uz četriem gadiem. Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


tārps, bet saldēdiens!

Latvija hokejā arēnās Shayba

un Bolshoy Ice Dome

12. februārī 19.00

Latvija — Šveice 14. februārī

10.00

Latvija — Čehija 15. februārī

19.00

Latvija — Zviedrija

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

18. februārī 10.00 vai 14.30, vai 19.00 izslēgšanas spēle 19. februārī 10.00 vai 14.30, vai 19.00 ceturtdaļfināls 21. februārī 14.00 vai 19.00 pusfināls 23. februārī 14.00

fināls

Klāgenfurte – Soltleiksitija Latvijas izlases sastāvs

Vārtsargi: Artūrs Irbe, Sergejs Naumovs, Edgars Masaļskis; aizsargi: Viktors Ignatjevs, Rodrigo Laviņš, Kārlis Skrastiņš, Atvars Tribuncovs, Igors Bondarevs, Oļegs Sorokins, Kaspars Astašenko, Sandis Ozoliņš, Andrejs Maticins; uzbrucēji: Herberts Vasiļjevs, Aigars Cipruss, Harijs Vītoliņš, Leonīds Tambijevs, Aleksandrs Kerčs, Vjačeslavs Fanduļs, Aleksandrs Beļavskis, Grigorijs Panteļejevs, Aleksandrs Semjonovs, Aleksandrs Ņiživijs, Aleksandrs Macijevskis.

Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

Sapnis piepildījās 2001. gada februārī Klāgenfurtē. Tiesa, šoreiz uzdevums bija visai vienkāršs, jo četru komandu konkurencē nedrīkstēja palikt pēdējie. Zviedra Kurta Lindstrēma trenētā izlase ar 4:2 pieveica Dāniju, ar 4:3 — Austriju, spēlēja neizšķirti — 1:1 — ar Franciju un ieguva pirmo vietu. Neviens mačs nebija ogu maize. Pret Austriju no 3:0 rezultāts kļuva 3:3 un laimīgs izrādījās Mārupes gurķa Jura Opuļska metiens pēdējās trešdaļas vidū. Turnīra labākā vārtsarga balvu saņēma Sergejs Naumovs, bet

par labāko uzbrucēju tika atzīts Harijs Vītoliņš. Komandā bija tikai Eiropā spēlējošie hokejisti. Soltleiksitijas olimpiskajā turnīrā piedalījās 14 komandas. Sešas izliktās jau bija labāko astoņniekā, bet pārējās cīnījās par divām vakancēm. Latvijas izlasē deviņiem spēlētājiem bija NHL pieredze, tāpēc debitantus pie peramajiem puikām pieskaitīt nevarēja. Drīzāk jau viņi sapņoja par iekļūšanu astoņniekā. Latvija sāka ar 4:2 pār Austriju. Pirmos vārtus olim-

piskajā turnīrā pēc neatkarības atjaunošanas guva Vjačeslavs Fanduļs. Tad dramatiskā mačā no 3:6 izrāva neizšķirtu — 6:6 — pret Slovākiju, bet ar 1:4 zaudēja Vācijai. Mačā par 9. vietu ar 9:2 tika sagrauta Ukraina. Der piebilst, ka Slovākija šoreiz palika tikai 13. vietā. NHL vīri — Irbe, Skrastiņš, Ozoliņš — palīgā varēja ierasties tikai uz vienu spēli. Vārtus guva: Fanduļs 4, Macijevskis 2, Ņiživijs 2, Panteļejevs 2, Vītoliņš 2, Maticins 1, Tribuncovs 1, Beļavskis 1, Cipruss 1, Semjonovs 1, Tambijevs 1.

37


Foto: Dainis Caune, Sports

Turīnā ar Irbi vārtos. Latvija—ASV 3:3 Latvijas izlases sastāvs

Vārtsargi: Artūrs Irbe, Edgars Masaļskis, Sergejs Naumovs; aizsargi: Krišjānis Rēdlihs, Rodrigo Laviņš, Sandis Ozoliņš, Georgijs Pujacs, Arvīds Reķis, Agris Saviels, Kārlis Skrastiņš, Atvars Tribuncovs; uzbrucēji: Ģirts Ankipāns, Armands Bērziņš, Aigars Cipruss, Vladimirs Mamonovs, Aleksandrs Ņiživijs, Grigorijs Panteļejevs, Miķelis Rēdlihs, Aleksandrs Semjonovs, Mārtiņš Cipulis, Leonīds Tambijevs, Herberts Vasiļjevs, Māris Ziediņš.

Latvijas izlases sastāvs

Vārtsargi: Edgars Masaļskis, Ervīns Muštukovs, Sergejs Naumovs; aizsargi: Georgijs Pujacs, Kristaps Sotnieks, Arvīds Reķis, Krišjānis Rēdlihs, Guntis Galviņš, Rodrigo Laviņš, Kārlis Skrastiņš, Oskars Bārtulis; uzbrucēji: Lauris Dārziņš, Herberts Vasiļjevs, Miķelis Rēdlihs, Ģirts Ankipāns, Mārtiņš Cipulis, Jānis Sprukts, Aleksejs Širokovs, Mārtiņš Karsums, Aleksandrs Ņiživijs, Armands Bērziņš, Kaspars Daugaviņš, Gints Meija.

38

Rīga — Turīna 2005. gada februārī olimpiskais kvalifikācijas turnīrs notika Rīgā. Izlasē spēlēja arī Kārlis Skrastiņš un Sandis Ozoliņš, jo NHL bija lokauts. Pēc gana sīvām uzvarām pār Slovēniju (2:1) un Poliju (3:1) atkal gaidīja Baltkrievijas eksāmens. 10 minūtes pirms mača beigām Rīgas Sporta pils, kurā tas bija pēdējais nozīmīgais turnīrs, bija frustrācijā — 2:4. Vai tiešām atkārtosies vēsture? Fan­ tas­tiskā veidā neatkārtojās. Leo­ nīds Beresņevs, kas atkal bija pie izlases stūres, spēra izmisī-

gu soli, vairākumā vārtsarga vietā liekot sesto laukuma spēlētāju. Baltkrievi varēja gūt piek­ tos vārtus, taču netrāpīja un pretuzbrukumā dabūja 3:4. Triju minūšu laikā Latvija guva trīs vārtus un svinēja fantastisku uzvaru, kas gan neradīja turpinājumu pēc gada Turīnā. Šoreiz olimpiskajā turnīrā piedalījās vairs tikai 12 komandas, un jau ar pirmo spēli cīņās iesaistījās arī NHL spēlētājiem pārbagātās izlases. Mūsējiem bija sešas spēles, un tikai pusotrā izdevās parādīt

cienīgu spēli — pret ASV 3:3 un pret Slovākiju otrās trešdaļas vidū bija 3:4, taču beigās 3:6. Tam sekoja 1:6 pret Zvied­ riju, 2:9 pret Krieviju. Glābējs nebija arī Latvijas delegācijas karognesējs Artūrs Irbe. Leonīda Beresņeva vadītā komanda bija sašķīdusi — beigās 2:5 pret Kazahstānu un 12. vieta tabulā. Sarūgtināts Sandis Ozoliņš paziņoja, ka pieliek punktu karjerai Latvijas izlasē. Vārtus guva: Ņiživijs 2, Cipruss 2, Tribuncovs, Vasiļjevs, Ozoliņš, Cipulis, Ziediņš, M. Rēdlihs, Tambijevs.

Rīga — Vankūvera Ceļš uz Vankūveru Latvijas izlasei Rīgā izrādījās vieglākais no visiem. Taču ne viegls. 2009. gada februārī mūsējie ar 7:3 pieveica Ungāriju, ar 4:2 Ukrainu un ar 4:1 Itāliju. Pirmo reizi olimpiskais turnīrs tika aizvadīts pilsētā, kurā ir NHL klubs (Canucks) un kurā kā viena no leģendām ir arī latvietis Haralds Šnepsts. Grupu turnīrā Latvijai pretī stājās divi smagsvari — Krievija un Čehija — un mūžsenais pretinieks Slovākija. Oļega Znaroka trenētajai komandai varian-

tu nebija — attiecīgi 2:8, 2:5 un 0:6. Izslēgšanas turnīra pirmajā kārtā atkal bija spēle ar Čehiju — pamatlaikā no 0:2 pēdējās desmit minūtēs Mārtiņš Cipulis un Miķelis Rēdlihs iemeta pa ripulim un panāca 2:2. Taču galavārdu teica čehi — papildlaika 6. minūtē Mārtiņa Karsuma komandas biedrs Davids Krejči sarūgtināja visu Latviju — 2:3. Kārlim Skrastiņam tas bija pēdējais turnīrs Latvijas izlasē. Vārtus guva: Ankipāns 2, Vasiļjevs, Sotnieks, Cipulis, M. Rēdlihs.

Izšķirošā ripa. Latvija papildlaikā zaudē Čehijai 2:3 Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


Rīga — Soči Latvijas izlase uz Sočiem izspraucās cauri šaurām durtiņām, pie kurām drūzmējās arī Lielbritānijas, Kazahstānas un Francijas izlase. Lielā mērā tas izdevās tāpēc, ka komandā bija atgriezies Sandis Ozoliņš. Pavisam cits nekā 1996. gadā Rīgā vai 2006. gadā Turīnā. Pirmajā dienā: Latvija — Lielbritānija 6:2, Kazahstāna — Francija 3:2. Otrajā dienā: Francija — Lielbritānija 4:2, Latvija — Kazahstāna 3:2. Trešajā dienā: Kazahstāna — Lielbritānija 6:0, Latvija — Francija 2:3 (papildlaikā). Pret Kazahstānu saspringtā galotnē izdevās nosargāt uzvaru, bet pret Franciju no 0:3 trešās trešdaļas sākumā izdevās panākt 2:2. Izšķirošie izrādījās Mārtiņa Karsuma gūtie vārti. Vietu kārtība: 1. Latvija 7, 2. Kazahstāna 6, 3. Francija 5, 4. Lielbritānija 0. Tā piekto reizi (ceturto pēc kārtas!) olimpiskajās spēlēs būs Latvijas hokejs. Sporta spēles allaž ir olimpisko spēļu degpunktā, un hokejam ziemas spēlēs konkurentu nav. Uz papīra Latvijai atvēlēta desmitā vieta, taču arī no mūsu hokejistiem veiksmīgu apstākļu sakritības gadījumā var gaidīt pārsteigumus. Kā nekā sastāvā nav pirmziemnieku — ir viens no NHL (Zemgus Girgensons), seši ar šīs līgas pieredzi (Sandis

rs Edga ĻSKIS A MAS Hokejists

Hokejists vārtsargs

Pozīcija

vārtsargs

Pozīcija

vārtsargs

Dzimis

1980. gada 31. martā Rīgā

Dzimis

1984. gada 7. aprīlī Rīgā

Dzimis

1992. gada 31. jūlijā Ogrē

Augums, svars 176 cm, 85 kg Izglītība

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

Olimpiskā pieredze 2010. g. OS 2006. g. OS 2002. g. OS

12. v. 12. v. 9. v.

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 125 spēles spēles laiks 7015 min un 28 s zaudētie vārti 313 vidēji spēlē ielaistās ripas 2,6769 sausās spēles 11 rezultatīvas piespēles 2 soda minūtes 0 Debija izlasē 2000. gada 11. novembrī Sporta klubi 1996—1998 HK Riga 2000 1998—2002 Metalurgs Liepaja 2002—2003 Mörrums GoIS; Sibir Novosibirsk Metalurgs Liepaja 2003—2004 HK Riga 2000 2004—2005 HC Karlovy Vary HC Dukla Jihlava IHC Pisek 2005—2006 Neftyanik Almetievsk 2006—2007 EHC Freiburg 2007—2008 Metallurg Zhlobin 2008—2009 Dinamo Riga EV Duisburg 2009—2010 Dinamo Riga 2010—2013 Yugra Khanty-Mansiysk 2013— bez kluba

Vaļasprieki golfs, makšķerēšana

Foto: Dainis Caune, Sports

Hokejists

Pozīcija

Ģimenes stāvoklis precējies

Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

ters Kris VSKIS ĻE GUD

ns Ervī UKOVS T MUŠ

Interesanti fakti Rezultatīvākais vārtsargs Latvijas hokeja vēsturē — atdevis divas rezultatīvas piespēles. Latvijas hokeja izlases sastāvā piedalījies 12 pasaules čempionātos, trijos olimpisko spēļu turnīros, kā arī divos olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīros un divos pasaules čempionātos junioriem. Spēļu skaita ziņā viens no pieredzes bagātākajiem vārtsargiem izlasē

Augums, svars 184 cm, 80 kg

Augums, svars 192 cm, 86 kg

Olimpiskā pieredze 2010. g. OS

Izglītība

12. v.

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 12 spēles spēles laiks 513 min un 8 s zaudētie vārti 17 vidēji spēlē ielaistās ripas 1,9878 sausās spēles 2 rezultatīvas piespēles 0 soda minūtes 0 Debija izlasē 2004. gada 4. septembrī Sporta klubi 1999—2000 HK NIK’s Brih Riga 2000—2003 Stalkers Juniors Daugavpils 2003—2004 Drummondville Voltigeurs 2004—2006 Metalurgs Liepaja 2006—2007 Knoxville Ice Bears Toledo Storm 2007—08 Knoxville Ice Bears Elmira Jackals Gwinnett Gladiators Cincinnati Cyclones Manitoba Moose 2008—2009 Dinamo Riga HK Riga 2000 2009—2010 Dinamo Juniors Riga 2010—2011 Sheffield Steelers 2011—2012 Odense 2012—2013 Mora J20 Mora 2013—2014 Esbjerg Interesanti fakti 2010. gada maijā pievienojās Lielbritānijas hokeja līgas klubam Šefīldas Steelers. Tajā pašā sezonā palīdzēja Steelers izcīnīt čempiona titulu, kā arī tika atzīts par visas līgas labāko vārtsargu. Uzstādījis vairākus rekordus (tai skaitā sausajās spēlēs) un iekļauts līgas pirmajā zvaigžņu izlasē, kas aizvadīja spēli pret nākamajiem Stenlija kausa ieguvējiem Bostonas Bruins. Pēc statistikas vismazāk ripu ielaidušais vārtsargs izlases spēlēs Latvijas hokeja vēsturē. Vidēji spēlē ir ielaidis 1,9878 ripas

Rīgas 19. vidusskola

Olimpiskā pieredze 2014. g. OS

debija

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 18 spēles spēles laiks 423 min un 15 s zaudētie vārti 15 vidēji spēlē ielaistās ripas 2,1264 sausās spēles 0 rezultatīvas piespēles 0 soda minūtes 0 Debija izlasē 2012. gada 7. aprīlī Sporta klubi 2009—2010 HK Ogre Ozolnieki/Juniors 2010—2011 Dinamo Riga HK Riga 2011—2012 Dinamo Riga HK Riga 2012—2013 Dinamo Riga HK Riga HK Juniors Riga 2013—2014 Syracuse Crunch Florida Everblades Ģimenes stāvoklis neprecējies Interesanti fakti 2013. gada NHL draftā viņu Tampabejas Lightning izraudzījās piektajā kārtā ar kopējo 124. kārtas numuru. Viņš kļuva par 29. Latvijas hokejistu un vienīgi otro vārtsargu pēc Artūra Irbes, kas ticis izvēlēts NHL draftā

39


rgijs Geo S C PUJA

is Sand ŅŠ LI OZO Hokejists Pozīcija Dzimis

Hokejists aizsargs

Pozīcija

1972. gada 3. augustā Siguldā

Dzimis

jānis Kriš HS LI RĒD

ds Arvī IS REĶ Hokejists

Hokejists

aizsargs

Pozīcija

aizsargs

Pozīcija

aizsargs

1981. gada 11. jūnijā Rīgā

Dzimis

1979. gada 1. janvārī Jūrmalā

Dzimis

1981. gada 15. janvārī Rīgā

Augums, svars 190 cm, 95 kg

Augums, svars 184 cm, 83 kg

Augums, svars 180 cm, 90 kg

Augums, svars 189 cm, 93 kg

Olimpiskā pieredze 2006. g. OS 2002. g. OS

Pirmais treneris Sergejs Ivčenko

Olimpiskā pieredze 2010. g. OS 2006. g. OS

Olimpiskā pieredze 2010 OS 2006 OS

12. v. 9. v.

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 35 spēles gūtie vārti 9 rezultatīvas piespēles 26 gūtie rezultativitātes punkti 35 soda minūtes 67 Debija izlasē 1996. gada 2. augustā Sporta klubi 1990—1991 Dinamo Riga 1991—1992 Stars Riga Kansas City Blades 1992—1995 San Jose Sharks 1995—1996 San Jose Sharks Colorado Avalanche San Francisco Spiders 1996—2000 Colorado Avalanche 2000—2001 Carolina Hurricanes 2001—2002 Carolina Hurricanes Florida Panthers 2002—2003 Florida Panthers Anaheim Ducks 2003—2004 Anaheim Ducks 2004—2005 Nespēlēja 2005—2006 Anaheim Ducks New York Rangers 2006—2007 New York Rangers 2007—2008 San Jose Sharks Worcester Sharks 2008—2009 Nespēlēja 2009—2012 Dinamo Riga  2012—2013 Atlant Mytishchi  2013—2014 Dinamo Riga 

Interesanti fakti Spēlējis NHL no 1992. līdz 2003. gadam, kopumā pamatturnīros aizvadot 743 spēles, kurās ir gūti 153 vārti un izdarītas 356 rezultatīvas piespēles; savukārt play-off turnīros ir aizvadītas 134 spēles, gūti 23 vārti un izdarītas 67 rezultatīvas piespēles. 1996. gadā ieguva Stenlija kausu. 1997.gadā tika ievēlēts NHL All Star pirmajā sastāvā

40

Olimpiskā pieredze 2010. g. OS 2006. g. OS

12. v. 12. v.

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 142 spēles gūtie vārti 10 rezultatīvas piespēles 21 gūtie rezultativitātes punkti 31 soda minūtes 135 Debija izlasē 2001. gada 9. novembrī Sporta klubi 1996—1998 HK Riga 2000 1998—1999 Dinamo Riga 81 1999—2000 Rochester Mustangs Anchorage Aces 2000—2001 Metalurgs Liepaja Vilki Riga 2001—2003 Metalurgs Liepaja 2003—2004 Örebro 2004—2005 Vilki Riga Elmira Jackals 2005—2006 HK Riga 2000 2006—2007 Khimik Mytischy Khimik Mytischy-2 2007—2008 Lada Togliatti Dinamo Minsk 2008—2009 Lada Togliatti Dinamo Riga 2009—2012 Sibir Novosibirsk 2011—2012 Sibir Novosibirsk  Avangard Omsk 2012—2013 Avangard Omsk 2013—2014 Dinamo Riga Ģimenes stāvoklis precējies Interesanti fakti 2011.—2012. gada sezonā, īsi pirms transfēru loga aizvēršanas, pievienojās Omskas Avangard vienībai, noslēdzot ar komandu līgumu uz nākamajām divām sezonām. 2011.—2012. gada sezonā kluba sastāvā tika līdz Gagarina kausa finālam, kurā zaudēja bijušā Latvijas izlases trenera Oļega Znaroka vadītajam OHK Dinamo

12. v. 12. v.

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 111 spēles gūtie vārti 8 rezultatīvas piespēles 13 gūtie rezultativitātes punkti 21 soda minūtes 171 Debija izlasē 1997. gada 13. augustā Sporta klubi 1995—1996 Dubuque Fighting Saints 1996—1998 Erie Otters 1998—1999 Erie Otters Metalurgs Liepaja 1999—2000 Erie Otters Indianapolis Ice 2000—2001 Peoria Rivermen 2001—2002 Peoria Rivermen Worcester IceCats 2002—2003 Peoria Rivermen 2003—2005 Augsburger Panther 2005—2006 Augsburger Panther HK Riga 2000 2006—2008 Augsburger Panther 2008—2010 Grizzly Adams Wolfsburg 2010—2014 Dinamo Riga

12. v. 12. v.

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 121 spēles gūtie vārti 9 rezultatīvas piespēles 12 gūtie rezultativitātes punkti 21 soda minūtes 54 Debija izlasē 2002. gada 10. aprīlī Sporta klubi 1998—1999 Dinamo Riga 81 1999—2002 Metalurgs Liepaja 2002—2006 Albany River Rats 2006—2007 Gottéron Amur Khabarovsk 2007—2008 Linköping Hamburg Freezers 2008—2009 Dinamo Riga HK Riga 2000 2009—2014 Dinamo Riga Interesanti fakti Latvijas izlases sastāvā piedalījies sešos Pasaules čempionātos, 2006. un 2010. gada Olimpiskajās spēlēs un 1999. gada Eiropas čempionātā junioriem

Interesanti fakti Spēlēja jau Pasaules čempionātā pieaugušajiem un kopš tā laika piedalījies visos svarīgākajos izlases turnīros — 2004., 2006., 2007., 2008. un 2010. gada Pasaules čempionātā, 2005. gada olimpisko spēļu kvalifikācijā, 2006. un 2010. gada olimpiskajās spēlēs, izlaižot 2005. un 2009. gada Pasaules čempionātu. Tāpat izlaida daļu 2007. gada Pasaules čempionāta, jo turnīra vidū guva savainojumu

Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


taps Kris EKS NI SOT

ars Osk ULIS T BĀR

Hokejists Pozīcija Dzimis

Hokejists aizsargs

Pozīcija

1987. gada 29. janvārī Rīgā

Augums, svars 184 cm, 76 kg Izglītība

rs Artū DA KUL

Rīgas 45. vidusskola

Olimpiskā pieredze 2010. g. OS

12. v.

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 91 spēle gūtie vārti 4 rezultatīvas piespēles 13 gūtie rezultativitātes punkti 17 soda minūtes 54 Debija izlasē 2008. gada 17. decembrī Sporta klubi 2004—2008 HK Riga 2000 2008—2009 Dinamo Riga 2009—2010 Dinamo Riga Dinamo Juniors Riga 2010—2014 Dinamo Riga Ģimenes stāvoklis neprecējies Vaļasprieks futbols

Hokejists aizsargs

Pozīcija

1987. gada 21. janvārī Ogrē

Dzimis

Augums, svars 190 cm, 92 kg Izglītība

Rīgas 1. vidusskola

Izglītība

Pirmais treneris Jevgēņijs Banovs Olimpiskā pieredze 2010. g. OS

Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

Hokejists aizsargs

Pozīcija

aizsargs

1988. gada 25. jūlijā Leipcigā (Vācija)

Dzimis

1991. gada 17. maijā Rīgā

Augums, svars 188 cm, 98 kg

12. v.

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 25 spēles gūtie vārti 2 rezultatīvas piespēles 3 gūtie rezultativitātes punkti 5 soda minūtes 16 Debija izlasē 2005. gada 25. aprīlī

Olimpiskā pieredze 2014. g. OS

Olimpiskā pieredze 2010. g. OS

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 10 spēles gūtie vārti 0 rezultatīvas piespēles 2 gūtie rezultativitātes punkti 2 soda minūtes 10

12. v.

Sporta klubi 2003—2004 Prizma Riga 2004—2006 CSKA Moskva-2 2006—2007 Peterborough Petes 2007—2008 Peterborough Petes Chicago Wolves 2008—2009 Chicago Wolves 2009—2011 Atlanta Thrashers Chicago Wolves 2011—2012 Winnipeg Jets St. John’s IceCaps 2012—2013 Sibir Novosibirsk 2013—2014 Salavat Yulaev Ufa

Ģimenes stāvoklis precējies

Ģimenes stāvoklis neprecējies

Vaļasprieks rallijs Interesanti fakti Viens no retajiem latviešu hokejistiem, kurš spēlējis Stenlija kausa finālā

Bowling Green State University

Pirmais treneris Aivars Skudra

Debija izlasē 2006. gada 16. aprīlī

Sporta klubi 2001—2002 Prizma Riga 2002—2003 Prizma Riga Vilki Riga 2003—2004 CSKA Moskva-2 2004—2006 Moncton Wildcats 2006—2007 Cape Breton Screaming Eagles 2007—2009 Philadelphia Phantoms 2009—2012 Philadelphia Flyers Adirondack Phantoms 2012—2014 Donbass Donetsk

Augums, svars 180 cm, 86 kg Izglītība

Rīgas Herdera vidusskola

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 20 spēles gūtie vārti 2 rezultatīvas piespēles 1 gūtie rezultativitātes punkti 3 soda minūtes 18

Vaļasprieks spēlēt ģitāru Interesanti fakti 2008. gadā ieguvis Kaldera kausu

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Interesanti fakti Latvijas pieaugušo izlasē debitējis 2008. gada 17. decembrī. Kopā ar Latvijas hokeja valstsvienību ir izcīnījis 7. vietu 2009. gada Pasaules čempionātā Šveicē, 12. vietu 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs un 11. vietu 2010. gada Pasaules čempionātā

Dzimis

s Ralf ERGS IB FRE

Ozoliņš, Mārtiņš Karsums, Oskars Bārtulis, Arturs Kulda, Herberts Vasiļjevs, Jānis Sprukts), vismaz daži, kas par to sapņo (Ronalds Ķēniņš, Kristers Gudļevskis, Miks Indrašis). Patīkami pārsteigumi iespējami. Pirmkārt, ja visi labākie būs veseli un teicamākajā formā. Otrkārt, ja pratīs izmantot pretinieku aklimatizācijas problēmas. Treškārt, ja katrā spēlē ikviens, kas būs

debija

Debija izlasē 2013. gada 19. aprīlī Sporta klubi 2006—2007 Prizma Riga U18 2007—2008 Prizma Riga Prizma Riga U18 2008—2009 HS Prizma/Hanza Riga 2009—2010 Dinamo Juniors Riga Texas Tornado 2010—2011 Texas Tornado 2011—2012 Lincoln Stars 2012—2014 Bowling Green State Univ. Ģimenes stāvoklis neprecējies Vaļasprieki basketbols, florbols, teniss Interesanti fakti Pašlaik (2013) spēlē Bowling Green State University komandā NCAA līgā. Latvijas izlasē debitēja 2013. gada 19. aprīlī pārbaudes spēlē pret Baltkrievijas hokeja izlasi. Spēlējis arī Latvijas U-18 un U-20 hokeja izlasēs

laukumā, izdarīs maksimālo un vēl 5 procentus. ASV amatieru uzvara Leikplesidā, arī Baltkrievijas autsaideru ceturtā vieta Soltleiksitijā bija sensācijai līdzīgi panākumi. Pamats piesardzīgam optimismam ir. Gan smagāk savainotie — Jānis Sprukts, Herberts Vasiļjevs, Lauris Dārziņš —, gan vieglākas traumas dabūjušie — Georgijs Pujacs, Miķelis Rēdlihs,

41


Miks ŠIS RA IND Hokejists

ars Kasp AVIŅŠ G DAU

t i ņš Mār UMS S KAR Hokejists

is Laur IŅŠ Z DĀR

Hokejists

Hokejists

Pozīcija

uzbrucējs

Pozīcija

uzbrucējs

Pozīcija

uzbrucējs

Pozīcija

uzbrucējs

Dzimis

1990. gada 30. septembrī Rīgā

Dzimis

1986. gada 26. februārī Rīgā

Dzimis

1988. gada 18. maijā Rīgā

Dzimis

1985. gada 28. janvārī Rīgā

Augums, svars 190 cm, 85 kg

Augums, svars 178 cm, 90 kg

Augums, svars 185 cm, 93 kg

Olimpiskā pieredze 2014. g. OS — debija

Olimpiskā pieredze 2010. g. OS

Izglītība

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 37 spēles gūtie vārti 9 rezultatīvas piespēles 6 gūtie rezultativitātes punkti 15 soda minūtes 4

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 34 spēles gūtie vārti 12 rezultatīvas piespēles 14 gūtie rezultativitātes punkti 26 soda minūtes 62

Debija izlasē 2012. gada 9. februārī

Debija izlasē 2008. gada 11. maijā

Sporta klubi 2005—2006 Metalurgs Liepaja 2006—2007 Metalurgs Liepaja U18 2007—2008 SK Riga 18 SK LSPA/Riga 2008—2009 SK LSPA/Riga HK Riga 2000 2009—2010 Dinamo Juniors Riga 2010—2011 HK Riga 2011—2012 Metalurgs Liepaja Dinamo Riga HK Riga HK Juniors Riga 2012—2013 Dinamo Riga Metalurgs Liepaja 2013—2014 Dinamo Riga

Sporta klubi 2000—2001 Prizma Riga HK Riga 2000 2001—2002 Prizma Riga New York Apple Core 2002—2003 HK Riga 2000 Vilki Riga Prizma Riga 2003—2006 Moncton Wildcats 2006—2008 Providence Bruins 2008—2009 Boston Bruins Providence Bruins Tampa Bay Lightning 2009—2010 Norfolk Admirals Dinamo Riga 2010—2013 Dinamo Riga 2013—2014 Dynamo Moskva

Ģimenes stāvoklis neprecējies

Interesanti fakti 2004. gada NHL draftā viņu izraudzījās Bostonas Bruins ar kopējo 64. numuru. 2006. gada 22. martā viņš parakstīja triju gadu līgumu ar šo klubu, taču spēlēja tā fārmklubā — AHL līgas klubā Providences Bruins. 2008. gada 14. decembrī viņš debitēja NHL Bostonas Bruins sastāvā. 2009. gada 10. janvārī viņš aizvadīja savu otro spēli Bruins rindās, atzīmējoties ar vienu rezultatīvu piespēli, kā arī pozitīvu lietderības koeficientu +1.

Interesanti fakti Pārstāvējis Latvijas jaunatnes izlases. Oficiālos turnīros pieaugušo izlases sastāvā debitējis 2012. gadā, pārstāvējis izlasi 2012. gada Pasaules čempionātā, kur pirmajās trijās spēlēs guvis trīs vārtus (vēl divas reizes rezultatīvi piespēlējis komandas biedriem) un kļuvis par rezultatīvāko Latvijas izlasē visā turnīrā

Ronalds Ķēniņš, Kaspars Daugaviņš — nostājušies uz kājām un jau met vārtus un izdara piespēles. Un var spēlēt vēl labāk. Pie regulāras spēļu prakses beidzot ticis Edgars Masaļskis. Tas nekas, ka līga nav tā brašākā, bet iemaņu atjaunošanai labu labā.

42

12. v.

Atšķirībā no trim iepriekšējiem olimpiskajiem turnīriem Soltleiksitijā, Turīnā un Vankūverā šoreiz NHL vīriem nāksies saskarties ar nopietnām aklimatizācijas problēmām — laika starpība Soči — Ņujorka ir 9, bet Soči — Losandželosa pat 12 stun-

Rīgas Juglas vidusskola

Olimpiskā pieredze 2010. g. OS

Augums, svars 191 cm, 91 kg Izglītība

12. v.

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 42 spēles gūtie vārti 11 rezultatīvas piespēles 1 gūtie rezultativitātes punkti 12 soda minūtes 20 Debija izlasē 2006. gada 15. aprīlī Sporta klubi 2003—2004 HK Riga 2000 Prizma Riga 2004—2005 CSKA Moskva-2 2005—2006 HK Riga 2000 2006—2007 Toronto St. Michael’s Majors Binghamton Senators 2007—2009 Mississauga St. Michael’s Majors Binghamton Senators 2009—2010 Ottawa Senators Binghamton Senators 2010—2011 Binghamton Senators 2011—2012 Ottawa Senators Binghamton Senators 2012—2013 Dinamo Riga Ottawa Senators Boston Bruins 2013—2014 Genève-Servette Ģimenes stāvoklis precējies Vaļasprieki golfs, futbols Interesanti fakti 2006. gadā kļuva par trešo spēlē­ tāju, kas viena gada laikā spēlējis Pa­ saules čempionātā gan Latvijas U-18, gan U-20, gan pieaugušo izlasē

das. Vairums ziemeļamerikāņu Sočos ieradīsies 10. februārī. Spēlē pret Šveici, kuras sastāvā ir ierakstīti 9 aizokeāna hokejisti, tas mums lielas priekšrocības diez vai dos, taču pret čehiem, kuriem būs 17 NHL spēlētāji un mačs paredzēts 12:00, pēc vietējā

Rīgas 99. vidusskola

Pirmais treneris Igors Smirnovs Olimpiskā pieredze 2010. g. OS

12. v.

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 99 spēles gūtie vārti 36 rezultatīvas piespēles 19 gūtie rezultativitātes punkti 55 soda minūtes 76 Debija izlasē 2003. gada 7. novembrī Sporta klubi 2001—2003 Lukko U18 Lukko U20 2003—2004 Lukko U20 2004—2006 Kelowna Rockets 2006—2007 Ilves HC Vsetin 2007—2008 HC Trinec HK Gomel 2008—2011 Dinamo Riga 2011—2013 Ak Bars Kazan 2013—2014 Traktor Chelyabinsk Ģimenes stāvoklis precējies Vaļasprieki golfs, teniss Interesanti fakti Pirms 2013. gada Pasaules čempio­nāta kļuva par Latvijas izlases kapteini, bet čempionāta laikā — par komandas rezultatīvāko spēlētāju

laika, un pret Zviedriju (24 ziemeļamerikāņi) — 21:00, pretiniekiem var arī sākt griezties galva. Amerikā viņi ir paraduši ceļot 3 stundu amplitūdā. Visi, arī NHL zvaigznes, ir tikai cilvēki, nevis uzvelkami roboti, kurus vienkārši var pārlikt no vieŽurnāls Sports • 2014. gada februāris


t i ņš Mār IS L CIPU

lijs Vitā VS LO PAV

Jānis KTS U SPR Hokejists

Hokejists

lis Miķe HS LI RĒD

Hokejists

Hokejists

Pozīcija

uzbrucējs

Pozīcija

uzbrucējs

Pozīcija

uzbrucējs

Pozīcija

uzbrucējs

Dzimis

1982. gada 31. janvārī Rīgā

Dzimis

1989. gada 17. jūnijā Rīgā

Dzimis

1980. gada 29. novembrī Cēsīs

Dzimis

1984. gada 1. jūlijā Rīgā

Augums, svars 189 cm, 85 kg

Augums, svars 195 cm, 98 kg

Olimpiskā pieredze 2010. g. OS 2006. g. OS

Izglītība

12. v. 12. v.

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 145 spēles gūtie vārti 27 rezultatīvas piespēles 52 gūtie rezultativitātes punkti 79 soda minūtes 36 Debija izlasē 2000. gada 12. aprīlī Sporta klubi 1999—2000 Essamika/Juniors Lukko U20 2000—2001 Lukko U20 Lukko 2001—2002 Acadie-Bathurst Titan 2002—2003 Sport Acadie-Bathurst Titan 2003—2004 ASK Ogre Odense 2004—2005 HK Riga 2000 2005—2006 HPK 2006—2007 Florida Panthers Rochester Americans 2007—2008 Lukko 2008—2009 Florida Panthers Rochester Americans 2009—2012 Dinamo Riga 2012—2013 CSKA Moskva 2013—2014 Lokomotiv Yaroslavl

tas vietā un viņu darbībā nekas nemainās. Latvijas izlases kodolu veidos Rīgas dinamieši — pieci aizsargi un četri uzbrucēji. Vēl vairāki — Karsums, Rēdlihs, Sprukts, arī Daugaviņš — Dinamo sastāvā ir spēlējuši un agrāŽurnāls Sports • 2014. gada februāris

Rīgas 22. vidusskola

Olimpiskā pieredze 2014. g. OS

debija

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 31 spēle gūtie vārti 1 rezultatīvas piespēles 2 gūtie rezultativitātes punkti 3 soda minūtes 16 Debija izlasē 2011. gada 10. februārī Sporta klubi 2007—2008 SK LSPA/Riga 2008—2009 DHK Latgale DHK Latgale-2 Daugavpils Ledus Skola U20 2009—2010 Metalurgs Liepaja 2010—2011 Metalurgs Liepaja Metalurgs Liepaja-2 2011—2012 Beibarys Atyrau 2012—2013 Jokipojat Dinamo Riga 2013—2014 Dinamo Riga Ģimenes stāvoklis neprecējies

Augums, svars 181cm, 85 kg

Augums, svars 180 cm, 83 kg

Pirmais treneris Andrejs Tumševics

Olimpiskā pieredze 2010. g. OS 2006. g. OS

Olimpiskā pieredze 2010. g. OS 2006. g. OS

12. v. 12. v.

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 161 spēle gūtie vārti 51 rezultatīvas piespēles 46 gūtie rezultativitātes punkti 97 soda minūtes 76 Debija izlasē 2001. gada 9. aprīlī Sporta klubi 1998—2000 Metalurgs Liepaja 2000—2001 HK Riga 2000 2001—2002 HK Riga 2000 Prizma Riga 2002—2006 HK Riga 2000 2006—2007 HK SKP Poprad 2007—2008 Metallurg Zhlobin 2008—2010 Dinamo Riga 2010—2011 Amur Khabarovsk 2011—2012 Dinamo Riga 2012—2013 HC Lev Praha 2013—2014 Dinamo Riga Ģimenes stāvoklis

12. v. 12. v.

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 142 spēles gūtie vārti 24 rezultatīvas piespēles 41 gūtie rezultativitātes punkti 65 soda minūtes 107 Debija izlasē 2003. gada 5. septembrī Sporta klubi 1999—2002 Prizma Riga 2002—2003 New York Apple Core Boston Jr. Bruins 2003—2005 HK Riga 2000 2005—2006 Björklöven 2006—2007 Yunost Minsk 2007—2008 Metallurg Zhlobin 2008—2012 Dinamo Riga 2012—2014 Lokomotiv Yaroslavl Ģimenes stāvoklis

precējies

precējies

Interesanti fakti 2012. gada vasarā noslēdza triju gadu līgumu ar KHL klubu Rīgas Dinamo. Komanda Pavlovu izīrēja somu klubam Jokipojat, taču decembrī hokejists atgriezās Dinamo sastāvā

kās saites nav aizmirsuši. Arī tā ir priekšrocība, kuru jāprot izmantot. Kā to šajā sezonā Dinamo spējuši pret uz papīra daudz spēcīgākiem pretiniekiem — Sanktpēterburgas SKA, Maskavas Dynamo vai Kazaņas Ak Bars. Puišu un arī treneru kolektīva — ar

Tedu Nolanu priekšgalā — rokās ir ne tikai devītnieki, bet arī vairāki trumpji. Svarīgi tos īstajā brīdī likt lietā. “Uz Sočiem nedosimies ar domu tikai piedalīties. Centīsimies sagādāt pārsteigumus,” tā saka viens no potenciālajiem izlases līderiem

Lauris Dārziņš. Nav pamata viņam neticēt. Katrā olimpiskajā turnīrā Latvijas izlasei bijis cits galvenais treneris. Šoreiz virsaitis būs kanādiešu indiānis Teds Nolans, kura CV ir arī darbs ar vairākiem NHL klubiem. Ar Bufalo Sabres nopelnīta

43


ands Arm ŅŠ ZI BĒR

Juris LS ŠTĀ Hokejists

gus Zem NSONS GE GIR

alds Ron Š IŅ ĶĒN

Hokejists

Hokejists

Hokejists

Pozīcija

uzbrucējs

Pozīcija

uzbrucējs

Pozīcija

uzbrucējs

Pozīcija

uzbrucējs

Dzimis

1982. gada 8. aprīlī Rīgā

Dzimis

1983. gada 27. decembrī Rīgā

Dzimis

1991. gada 28. februārī Rīgā

Dzimis

1994. gada 5. janvārī Rīgā

Augums, svars 191 cm, 94 kg Izglītība

Biznesa augstskola Turība, Uzņēmēj­ darbības vadība

Pirmais treneris Gints Bisenieks Olimpiskā pieredze 2014. g. OS

debija

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 111 spēles gūtie vārti 11 rezultatīvas piespēles 20 gūtie rezultativitātes punkti 31 soda minūtes 56 Debija izlasē 2000. gada 11. nov. Sporta klubi 2000—2001 Lukko U20 2001—2002 Sarnia Sting 2002—2003 Owen Sound Attack Hartford Wolf Pack 2003—2004 Hartford Wolf Pack 2004—2006 Charlotte Checkers 2006—2007 Torpedo Nizhny Novg. Torpedo Nizhny Novg.-2 HC Trinec 2007—2008 HC Trinec Neman Grodno HK Riga 2000 2008—2009 Dinamo Riga HK Riga 2000 2009—2010 Quad City Mallards 2010—2011 Dinamo Riga Metalurgs Liepaja 2011—2012 Dinamo Riga 2012—2013 Kompanion Kiev HK SKP Poprad 2013—2014 HK SKP Poprad Ģimenes stāvoklis

44

precējies

Augums, svars 192 cm, 97 kg Izglītība

Rīgas 85. vidusskola

Pirmais treneris Ēriks Miļūns Olimpiskā pieredze 2010. g. OS 2006. g. OS

Augums, svars 182 cm, 91 kg Izglītība

Sportschulle NET Thurgau, Šveice

Pirmais treneris Edmunds Vasiļjevs 12. v. 12. v.

Olimpiskā pieredze 2014. g. OS

debija

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 129 spēles gūtie vārti 9 rezultatīvas piespēles 30 gūtie rezultativitātes punkti 39 soda minūtes 184

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 45 spēles gūtie vārti 2 rezultatīvas piespēles 7 gūtie rezultativitātes punkti 9 soda minūtes 32

Debija izlasē 2004. gada 3. septembrī

Debija izlasē 2011. gada 11. februārī

Sporta klubi 1999—2000 Essamika/Juniors Prizma Riga 2000—2001 Prizma Riga HK Riga 2000 2001—2003 Shawinigan Cataractes 2003—2004 Louisiana IceGators 2004—2005 Wheeling Nailers 2005—2006 HK Riga 2000 2006—2007 HC Vsetin HK Riga 2000 2007—2008 HK Riga 2000 HC Prostejov HK Nitra 2008—2009 Dinamo Riga 2009—2010 Dinamo Riga Dinamo Juniors Riga 2010—2011 HPK 2011—2012 Yunost Minsk 2012—2013 Kompanion Kiev 2013—2014 Beibarys Atyrau

Sporta klubi 2006—2007 Metalurgs Liepaja U18 2007—2008 Pikes Oberthurgau U17 2008—2009 GC Küsnacht U20 GC Küsnacht Lions 2009—2010 GCK/ZSC Lions U20 GC Küsnacht Lions 2010—2011 GCK/ZSC Lions U20 GC Küsnacht Lions 2011—2014 ZSC

Ģimenes stāvoklis

Augums, svars 187cm, 90 kg Olimpiskā pieredze 2014. g. OS

debija

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 5 spēles gūtie vārti 1 rezultatīvas piespēles 0 gūtie rezultativitātes punkti 1 soda minūtes 0 Debija izlasē 2013. gada 5. maijā Sporta klubi 2009—2010 Green Mountain Glades 2010—2012 Dubuque Fighting Saints 2012—2013 Rochester Americans 2013—2014 Buffalo Sabres Interesanti fakti 2013. gada 3. oktobrī debitēja Bufalo Sabres sastāvā, atzīmējoties ar vārtu guvumu 1—2 zaudējumā pret Detroitas Red Wings. Viņš ir 19. Latvijas hokejists (tāpat arī jaunākais), kas spēlējis NHL

Ģimenes stāvoklis neprecējies Vaļasprieki golfs, slēpošana Interesanti fakti No 2008. līdz 2011. gadam spēlēja Šveices B līgas klubā GCK Lions. 2012. gadā Cīrihes Lions sastāvā izcīnīja Šveices čempiontitulu

precējies

Vaļasprieki golfs, teniss, futbols

Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


erts Herb JEVS IĻ VAS

a Kob JASS

Hokejists

Pozīcija

uzbrucējs

Pozīcija

uzbrucējs

Dzimis

1990. gada 1. maijā Rīgā

Dzimis

1976. gada 27. maijā Rīgā

Augums, svars 183 cm, 87 kg Izglītība

Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāte

Augums, svars 180 cm, 81 kg Olimpiskā pieredze 2010. g. OS 2006. g. OS

12. v. 12. v.

Pirmais treneris Edmunds Vasiļjevs

Debija izlasē 1997. gada 13. augustā

Olimpiskā pieredze 2014. g. OS

Sporta klubi 1994—1995 Pinguine 1995—1996 Storm 1996—1997 Monarchs 1997—1998 Beast 1998—1999 Panthers 1998—1999 Thoroughblades 1999—2001 Thrashers 1999—2001 Solar Bears 2001—2002 Canucks 2001—2003 Moose 2003—2004 Amur 2004—2005 Ice Tigers 2005—2014 Pinguine

debija

Latvijas valstsvienībā aizvadītas 25 spēles gūtie vārti 1 rezultatīvas piespēles 2 gūtie rezultativitātes punkti 3 soda minūtes 37 Debija izlasē 2012. gada 6. aprīlī Sporta klubi 2007—2009 ASK Ogre 2009—2010 Dinamo Juniors Riga  2010—2011 Metalurgs Liepaja Metalurgs Liepaja-2  SMScredit.lv 2011—2012 Kazzinc-Torpedo Kazzinc-Torpedo-2 2012—2013 MsHK Zilina HC Kladno 2013—2014 Bili Tygri Liberec Ģimenes stāvoklis neprecējies Vaļasprieki aktīva atpūta ar draugiem

Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

Ģimenes stāvoklis

precējies

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Hokejists

Galvenais treneris. Ar Latvijas izlasi Teds Nolans būs īstenojis vienu no sapņu ierakstiem biogrāfijā — vadīt valstsvienību olimpiskajā turnīrā

sezonas labākā trenera balva — Jack Adams Trophy. Arī patlaban Nolans ir šā kluba galvenais treneris. Bet tieši ar Latvijas izlasi viņš būs īstenojis vienu no sapņu ierakstiem biogrāfijā — vadīt valstsvienību olimpiskajā turnīrā. Nolana palīgi Sočos būs Toms Kūlens un Kārlis Zirnis. 60 gadus vecajam kanādietim Kūlenam ir vairāk kā trīsdesmit gadu pieredze trenera arodā. Viņš ir strādājis ar daudzām jauniešu un pieaugušo komandām Ziemeļamerikā un arī Eiropā. 35 gadus vecais Kārlis Zirnis spēlējis Latvijas U-18 un U-20 izlasēs. Viņš spēlējis arī Ziemeļamerikas zemākās

līgās, kur strādājis arī par skautu un trenera palīgu. Diemžēl Latvijas izlase jau pirms spēlēm bija spiesta saskarties ar organizatoru neizdarībām, jo tika atceltas abas iecerētās pārbaudes spēles ar Krieviju un Austriju. Priekšrocība, jo mūsējie pirms oficiālā turnīra pilnā sastāvā būtu aizvadījuši divas pārbaudes spēles, nu var būt pārvērsta mīnusā — līdz ar to spēlētāji divas nedēļas būs bez spēļu prakses. ©

Arturs VAIDERS 45


Būt asumā mierīg Haraldam Silovam šīs būs otrās ziemas olimpiskās spēles. Ja pirms četriem gadiem viņa startu Vankūverā daudzi uztvēra kā pazīmēšanos visas pasaules priekšā ar unikālo startu vienā dienā divos sporta veidos — šorttrekā un ātrslidošanā, tad šobrīd Sočos Haralds ir ieradies ar jau pavisam citiem mērķiem.

B

rīdī, kad sazvanāmies, Haralds tikko atgriezies no pēdējās treniņnometnes Itālijas kalnos Nīderlandes pilsētā Hērenvēnā, kur atrodas mūsu ātrslidotāja treniņbāze. Beidzamo reizi Haralds Latvijā bija augustā. — Paraksturo, lūdzu, to Haraldu Silovu, ko sporta līdzjutēji redzēja 2010. ga­ dā Vankūverā, un kāds ir tas Haralds Silovs, kas startēs 2014. gadā Sočos! Kas ir mai­ nījies? — Viss ir mainījies. Apstākļi, sporta veids, pats esmu mainījies. Toreiz tā man bija pirmā olimpiāde un es trenējos Kanādā. Treniņos bija labāka noskaņa — pirms Vankūveras bija jautrāk. Tagad esmu kļuvis nosvērtāks. Arī sporta veids ir individuālāks — ātrslidošanā distancē esi nošķirts no pārējiem. — Šajā laikā izdevies iz­ vairīties no savainojumiem? — Paldies Dievam, esmu izticis bez lielām traumām. 2011. un 2012. gada sezonā bija dažādas ķibeles ar cirkšņiem, vēderu — es pat neatceros, bet sīkas problēmas nāca cita pēc citas, kas ietekmēja treniņprocesu. Šosezon viss ir bijis stabilāk. — Vai finansējums bijis pietiekams? — LOV A sastāvā man ir pieejami līdzekļi, ar kuriem varu segt izdevumus. Taču ar to nepietiek. Izmantoju SOK skolaršipu un sponsoru līdzekļus. — Kas šajā laikā mainījies tavā personiskajā dzīvē? Tā ta­ ču ir puse no rezultāta!

46

— Joprojām esmu kopā ar draudzeni Kelsiju. — Pirms nepilniem trim gadiem tu pilnībā pievērsies ātrslidošanai un pieteici sevi visnotaļ mērķtiecīgi — ar tre­ niņiem pie pasaules čempiona Džeremija Voterspūna. Vai jūs joprojām sadarbojaties? — Nē, kopš šīs sezonas vairs netrenējos KIA ātrslidošanas akadēmijā (Kia Speed Skating Academy). Džeremijs pats šosezon ir atgriezies apritē kā sportists, līdz ar to sadarbība nav bijusi. Sezonas sākumā līdz oktobrim strādāju pie šorttreka trenera Jerūna Otera. Pēc tam mētājos no vienas vietas uz otru, daudz trenējos vienatnē. Šis man ir trešais gads ātrslidošanā. Pirmajā 2012. gadā akadēmijā otrais treneris bija francūzis Tristāns Luā, pagājušogad — nīderlandietis Vims den Elsens. Viņš ir jau gados un Nīderlandē uzaudzinājis daudzus talantus — nekad nav bijis izlases treneris, bet strādājis kā reģionālais treneris. Savukārt Luā ir bijis gargabalnieks un uzvarējis daudzos maratonslidojumos uz dabīgā ledus. Tā kā vairs netrenējos pie Džeremija, pieaicināju palīgā bijušo Nīderlandes sprinteri Janu Bosu. Visvairāk šosezon esmu strādājis ar Jerūnu, taču ātrslidošanā šobrīd man nav trenera. — Citiem vārdiem sakot, Sočiem gatavojies individu­ āli... — Tāds nebija mans plāns. Lietas tā sagrozījās, nebija cita varianta.

LATVIJA ĀTRSLIDOŠANĀ Hallē Adler-Arena

8. februārī 13.30

5000 m, Haralds Silovs 10. februārī

15.00

500 m, Haralds Silovs 12. februārī

16.00

1000 m, Haralds Silovs 15. februārī

15.30

1500 m, Haralds Silovs

— Kad pievērsies ātrslido­ šanai, apgalvoji, ka tava kro­ ņa distance varētu būt 5000 m. Bet izskatās, ka Sočos lik­ mi liksi uz 1500 m un 1000 m distancēm, kas prasa labākas ātruma īpašības. — Pārejot no šorttreka uz ātrslidošanu, 1500 m labi noslidot nevar šorttreka treniņu metodikas dēļ. Ir vajadzīgs specifisks treniņš, lai uzdzītu ātrumu un jaudu, ko šorttrekā uztrenēt grūti. Kad sāku trenēties ātrslidošanā, uzlabo-

ju ātrumu un taisni 1500 m distance man padevās vislabāk, arī 1000 m. Man bija labs nevis paātrinājums, bet ātrums! Un tā ir viena no manām stiprākajām īpašībām — gala ātrums. Taču slidojums jāsabalansē tāds, lai tam pietiktu spēka. Zināju, ka man padosies 1500 m distance, jo to var prognozēt pēc tā, kāda tipa slidotājs esi. 1000 m man labi padevās arī pirms Vankūveras olimpiskajām spēlēm. Šīs abas Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


gam lds Hara S V SILO Ātrslidotājs Dzimis

1986. gada 7. aprīlī Rīgā

Augums, svars 178 cm, 78 kg Izglītība

Ventspils Augstskola

Treneri

pirmais — tēvs Edvīns Silovs, Karīna Palasius, Jana Migliniece, Lāsma Kauniste, Jeruns Oters

Lielākie sasniegumi 2010. g. OS — šorttrekā: 10. v. 1500 m, 12. v. 500 m, 14. v. 1000 m; ātrslidošanā: 20. v. 5000 m. Šorttrekā divkārtējs Eiropas čempions 1500 m (2009. un 2008. g.), Eiropas čempions daudzcīņā (2008. g.), divkārtējs Eiropas vicečempions 1000 m (2011. un 2008. g.) un daudzcīņā (2011. un 2009. g.), bronza čempionātā 500 m (2011. g.). 2012. g. PČ — 7. v. ātrslidošanas daudzcīņā, EČ — 6. v. ātrslidošanas daudzcīņā 2013. g. PK — 2. v. posmā 1500 m

distances man patīk, uz tām arī koncentrējos. — 2012. gadā Eiropas čempionātā ātrslidošanā daudzcīņā tu izcīnīji sesto vie­ tu, 2013. gadā — divpadsmito, bet šogad Norvēģijā biji vēl vie­ tu zemāk. Paradoksāli: ja par mērauklu ņem Eiropas čem­ pionātu, tavi labākie rezultāti ātrslidošanā bija pirmajā sezo­ nā un kopumā rezultātu līkne gājusi uz leju. Kāpēc tā? — Katrai sezonai ir svarīgākās sacensības. 2012. Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

gadā tas bija Eiropas čempionāts, un es izšāvu. Pagājušogad tas vairs nebija Eiropas čempionāts, un tajā vairs neizšāvu, toties man izdevās lielisks starts pasaules sprinta čempionātā, kas bija pēc nedēļas un kas bija noteiktas kā sezonas svarīgākās sacensības. Arī šogad neplānoju Eiropas čempionātā augstus rezultātus. Tāds ir mans līmenis. Nu, man neizdevās šis čempionāts līdz galam. Es ne-

esmu arī no tiem, kurš var izvilkt visu sezonu ar stabiliem rezultātiem. Man sezona paiet kā pa amerikāņu kalniņiem — ir brīži, kad trāpu formā un izšauju, un ir brīži, kad esmu saguris vai nepadodas slidošana, un rezultāts nesanāk tāds kā cerēts. — Pēc starta Norvēģijā presē iz­ teicies, ka, braucot uz čempionātu, cerī­

Ģimenes stāvoklis neprecējies, ir draudzene Vaļasprieki zīmēšana, literatūra, kino, MTB

47


bas par augstām vietām neesi lolojis, bet tik un tā esi gribē­ jis būt augstāk. — Sezonas gaitā pajukušais plāns ir atstājis lielu iespaidu uz rezultātiem, un man bija  kreņķi, ka sacensību sezona ir neizdevusies. Pagājušajā novembrī un decembrī biju stresā. Notika lielākās pārmaiņas... Risināju problēmas, domāju, kas būtu labākais manai fiziskajai sagatavotībai. Vienā brīdī daudz problēmu sakrita uz galvas — tas nomāca, vienam bija smagi visu risināt, tas bija vientuļš periods. Bet nupat pēdējā nometne Itālijā bija pozitīva — trenējos kopā ar Norvēģijas ātrslidošanas izlasi. Bija daudz labāka sajūta — strukturēts treniņš, laipna, draudzīga komanda un labi treniņu partneri. Biju labā kompānijā. Fiziski jutos labi, tehniski viss sanāca, ārā spīdēja saule (smejas). Bija tādi brīži, kad slidoju labi un sajutu, ka viss būs kārtībā. Tas man deva pārliecību un cerību, ka viss var izvērsties labi. Man kā sportistam tas ir svarīgi: man nepatīk būt vienam, man vajag treneri blakus.   — Vai norvēģi tevi neuz­ tver kā konkurentu? — Protams, uztver. Viņiem labums ir tāds, ka var šo to pamācīties arī no manis — man ir laba pagriezienu tehnika. — Pērn februārī Vācijas pilsētā Erfurtē tu Latvijai iz­ cīnīji pirmo medaļu ātrslido­ šanā Pasaules kausā, iegūstot 2. vietu 1500 m distancē. Vai gadījumā olimpiskais februā­ ris nav tieši tas laiks, kad va­ ri sasniegt sportiskās formas olimpu? — Visi svarīgākie starti ir šajā laikā, un vienmēr vislabākā sportiskā forma ir bijusi janvārī vai arī februārī. Protams, tas dod cerības un pārliecību, ka tā būs arī šogad. — Pēc Vankūveras olim­ piskajām spēlēm sacīji, ka tavs mērķis Sočos ir izcī­ nīt olimpisko medaļu. Kā tev ir izdevies tam pietuvoties? Varbūt esi mainījis prasības

48

pret sevi, un tās vairs nav tik augstas!? — Ja mērķi nav augsti, tad... Sportiskās ambīcijas un darba ētika man nav mainījusies. Zinu, ka man tas ir pa spēkam, un nav tā, ka tas ir pilnīgi bez variantiem. Iekšā visu laiku ir ticība un pārliecība, ja Sočos visi faktori sakritīs, var sanākt la-

bas sacensības — medaļa ir reāla. Šosezon maksimāli esmu centies izdarīt visu, lai būtu rezultāti. Faktori, kas ietekmēja gatavošanās procesu, šoreiz nebija atkarīgi no manis. No manām pozīcijām raugoties, ir bijis pat par daudz — man vajadzētu tvert visu vieglāk un atslābt. Gribasspēks ir, bet, tuvojoties

spēlēm, atbildības sajūta aug. Tā kā rezultāti pēdējā laikā nav bijuši labi, psiholoģiski ir diezgan grūti sagatavoties. Bet, kā jau teicu, pēc Itālijas sāku atgūties. — Pēc Eiropas čempionā­ ta norādīji, ka tev vēl ir jāpie­ strādā pie tehnikas. Kāda ir tava recepte pirms Sočiem? — Jo mazāk mainīs, jo labāk — nekādām pārmaiņām nevajadzētu būt. Atliek tikai slidot, koncentrēties uz galveno — katram ātrslidotājam tas ir kas cits. Man ir jāpiestrādā pie pozīcijas — gurnus šitā, plecus tā (smejas). Tādi sīkumi. Kad nāks tuvāk starts un atpūtīšos, muskuļi paliks svaigāki, uzlabosies koordinācija un viss padosies vieglāk. Visiem ātrslidotājiem plāns, ko darīt pirms starta, ir līdzīgs. Atliek tikai gaidīt, psiholoģiski noskaņoties un uzvilkties pirms starta, kas ir viens no grūtākajiem procesiem. Nervi jāsaglabā mierīgi, bet tajā pašā laikā ir jābūt asam un možam, jo būs jāslido par 110% un kļūdām vietas vairs nebūs. Iespēja ir tikai viena — vairāku skrējienu nebūs. — Tu centīsies izšaut ti­ kai vienā distancē? — Nē, es neesmu izdalījis 1000 m vai 1500 m — abas distances būs vienlīdz svarīgas. — Vai startēsi arī citās distancēs? — Jā, vēl 500 m distancē, kurā esmu ielikts kā pirmais no rezervistu listes. Tādēļ startēšu vienā no pirmajiem pāriem. Taču tur man lielu cerību nav (smejas). Šī distance noderēs, lai sajustu sacensību garšu un ledu, kā ir, kad slido sacensību režīmā, pierast pie publikas. — Cik ir tādu ātrslidotā­ ju, kas var cīnīties par meda­ ļām? — Konkurence ir sīva. Varu nosaukt vismaz 10 puišus, kas varētu kļūt par olimpiskajiem čempioniem. ©

Kristaps ZAĻKALNS Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

49


Nekādas žēlastība Ventspilnieks Roberto Puķītis, kurš pērnā gada nogalē ieslidoja savā deviņpadsmitajā gadskārtā, Sočos būs vienīgais mūsu pārstāvis šorttreka sacensībās. Kopš aizvadītās vasaras mūsu jaunākais olimpietis trenējas Nīderlandē. Pat dažas dienas pirms spēlēm Roberto atrodas tur, tāpēc, ņemot talkā mūsdienu tehnoloģijas, sazinājos ar mūsu olimpieti, kurš pat nepiestās dzimtās jūras krastā, bet taisnā ceļā dosies uz Soču ledu, lai izpildītu solīto.

Patika, pamēģināju, izdevās Ar sportu Roberto nodarbojas kopš piecu gadu vecuma. Kā jau tas pieklājas Ventspils puikam, kura pilsētā ir ledus halle, vispirms spēlēts hokejs, kam sekojuši divi gadi vieglatlētikā un paralēli treniņi basketbolā. “2008. gadā es apmeklēju pasaules čempionāta finālposmu šorttrekā, kas norisinājās Ventspilī. Labi atceros, ka togad Haralds Silovs uzvarēja kopvērtējumā,” iespaidos dalās Puķītis. Pēc sacensībām Roberto tēvs dēlam piedāvājis izmēģināt spēkus šorttrekā. Un tā kopš 2008. gada līdz 2013. gada vasarai Roberto Puķītis skolojies trenera Māra Birzuļa virsvadībā. Kā vienu no būtiskākajiem apstākļiem, kas saista šorttrekā, Roberto min ātrumu. Puķītis apgalvo, ka sāncenši, kuri manevrē uz naža asmens, slidojot cieši līdzās, sacensību padara īpaši baudāmu. Turklāt stratēģiju izspēles un apdzīšana lielā ātrumā ir iemesli, kāpēc atkal un atkal ir vērts atgriezties trekā, lai stātos pretim nepiekāpīgajiem konkurentiem, ar kuriem nereti uz ledus sanāk burtiska saķeršanās. No 500, 1000, 1500, 3000 un 5000 m slidojumiem

50

Puķītim vislabāk padodas 1500 metru distance, kurā viņš arī kvalificējies olimpiskajam startam. “Kaut arī uzskatu, ka visas distances man ir vienlīdz piemērotas,” piebilst olimpietis, “spēju gan skriet sprintu, gan izspēlēt izturības kārti, kuru esmu iemantojis, pateicoties daudzveidīgajiem treniņiem.”

Pa Silova ceļu Kopš 2013. gada vasaras Roberto Puķītis netrenējas Latvijā. Viņš pievienojies Nīderlandes komandai, kura pēc reitinga ir otrā Eiropā un ieņem stabilu pozīciju pasaules TOP piecniekā. Šāds solis izskaidrojams ar konkurences trūkumu mūszemē. “Diemžēl man vairs neatradās atbilstoši sparinga partneri,” skaidro Roberto. “Visi citi bija galvas tiesu vājāki par mani.” Reizē ar šo atklāsmi sekojis Nīderlandes komandas trenera Jeruna Otera piedāvājums pievienoties nīderlandiešu rindām. Zīmīgi, ka arī Haralds Silovs Vankūveras spēlēm gatavojās Otera vadībā. Būdams sevišķi taktiska sporta veida pārstāvis, Puķītis, pateicoties spēcīgajiem nīderlandiešu sparinga partneriem, bruģējis savu ceļu uz Sočiem un ir apņēmības pilns tikt līdz pusfinālam.

157. numurs. Roberto Puķītis

“Lielāka daudzveidība, trenerim ir citādāki uzskati un pieeja treniņiem,” Roberto raksturo situāciju Nīderlandē. “Ledus treniņi ir fiziski daudz grūtāki un biežāki nekā Latvijā.” Roberto stāsta, ka Ventspilī daudz trenējies arī individuāli, jo ar to, ko saņēmis visas grupas treniņā, bijis par maz. “Savukārt Nīderlandē

individuālajiem treniņiem pat neatliek spēka, jo treniņi ir tik piesātināti, ka pēc tiem dažreiz no ledus ir jānorāpo,” atklāj sportists.

Uz Sočiem, kā solīts Pirms četriem gadiem, skatoties Vankūveras ziemas olimpiskās spēles un sekojot šorttreka pārraidēm, Roberto Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


as taktiskā sportā LATVIJA ŠORTTREKĀ 10. februārī

sporta pilī Iceberg 1500 m

11.45 13.04 14.05

sev apsolījis, ka darīs visu, lai 2014. gadā viņa vārdu saistītu ar Sočiem. “Arī saviem tuviniekiem paziņoju, ka braukšu uz Sočiem. Un to esmu izpildījis, pateicoties ļoti smagam darbam. Sočos no sevis izspiedīšu maksimālo. Nekādas žēlastības,” sola šorttrekists. “Savukārt 2018. gada olimpiādē Korejā mans uzstādījums Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

ir zelts,” turpina mērķtiecīgais sportists. Lai izcīnītu olimpisko ceļazīmi, sportisti mērojās spēkiem divos Pasaules kausa posmos. Viens no tiem risinājās Itālijā, savukārt otrs, ar divu nedēļu intervālu — Krievijā. Roberto atzīst, ka abi posmi ir bijuši ļoti smagi. Sevišķi spilgti iezīmējusies kvalifikācija Itālijā,

priekšsacīkstes pusfināli fināls

kurā pēc iekļūšanas ceturtdaļfinālā 1000 metros piedzīvota diskvalifikācija, kas aizcirtusi durvis uz pusfinālu. Roberto sekmīgi vairās no olimpiskās debijas pirmsstarta satraukuma. “Mērķi olimpiādē? Ceru tikt līdz pusfinālam,” prāto Roberto. Lai gan sportists ir ļoti ambiciozs, tomēr spriež racionāli un atzīst, ka viņa pieredze nav vienādā vērtē ar to vīru pieredzēto, kuri viņam no Nīderlandes, Krievijas, Kanādas, Ķīnas un Korejas stāsies pretī uz Soču ledus. “Es slidoju vien nieka sešus gadus, bet, kā jau teicu, darīšu pilnīgi visu, lai pakāptos pēc iespējas augstāk.” ©

erto Rob IS ĪT PUĶ Šorttrekists Dzimis

1994. gada 16. decembrī Ventspilī

Izglītība

Rīgas Tālmācību vidusskolas 12. klases skolnieks

Augums, svars 171 cm, 71 kg Sportā

kopš 5 gadu vecuma, trenējies arī hokejā, vieglatlētikā, basketbolā

Treneris šorttrekā Jeruns Otersons, pirmais treneris — Māris Birzulis Lielākie sasniegumi 2013. g. EČ — 7. v. 1500 m, 9. v. 5000 m, 10. v. 500 m, 12. v. kopv.; 2013. g. PČ sprintā — 2. v. sprintā, 3. v. 1000 m; 2013. g. PČ daudzcīņā — 3. v. 500 m, 7. v. 1500 m, 12. v. 5000 m; 2013. g. PK finālā — 14. v. 1000 m Vaļasprieki hokejs un kino Ģimenes stāvoklis neprecējies 

Ralfs DRAVNIEKS 51


Visu vēl neesam pateikuši Līderis un komanda. Nekad agrāk mūsu olimpiskajā kalnu slēpošanā šie divi jēdzieni nav bijuši būtiski. Tagad Kristaps Zvejnieks pirmais no Latvijas iekļuvis pasaules labāko slalomistu simtniekā, kas konkurences ziņā ir salīdzināms ar līdzīgu vietu profesionālajā tenisā, un pirmo reizi uz spēlēm dodas pieci mūsu kalnu slēpotāji. Riska spēle slaloms. Trasē Kristaps Zvejnieks

ō Divkārtējs. Dināram Doršam šīs būs otrās spēles, pildot galvenā trenera pienākumus.

“K

āpēc tik daudz? Visi man uzdod šo jautājumu,” smaida izlases vecākais treneris Dinārs Doršs. “Ja jau pat vijolniece Vanesa Meja kvalificējas, tad droši vien tas ir viegli? Bet... Ja dalībai spēlēs no valsts pretendē tikai viens atlēts, tad starptautiskā federācija atlases kritērijus palaiž vaļīgāk, lai spēlēs iegūtu lielāku nāciju pārstāvniecību. Kalnu slēpošana šajā ziņā ir līdere. Bet, lai piedalītos divi un vairāki atlēti, atlases kritēriji kļūst arvien stingrāki. Iepriekš kvalifikācijai tika ņemts vērā vidējais

52

rezultāts divās labākajās sacensībās, tagad — piecās. Tātad sportistam jādemonstrē daudz stabilāka meistarība. Netīšām spēlēs nokļūt nevar. Pieci Latvijas slēpotāji mums nekāds pārsteigums nav. Mēs mērķtiecīgi tam gatavojāmies.” Turklāt par šīm piecām vietām bija arī iekšēja konkurence. Tikai par mata tiesu Kristapa Zvejnieka jaunākajam brālim Matīsam nācās piekāpties Mārtiņa Onskuļa priekšā.

Trenera elks Mūsu līderis — LSPA students no Mārupes Kristaps

Zvejnieks, kam slalomā ir 12,41 FIS punkti (jo mazāk, jo labāk), apguvis uzvarētāja filozofiju, viņš sapratis, ka no pasaules varenajiem nav jābaidās, bet ar tiem jācīnās. Trase visiem ir viena. Tiesa, tiem, kas startē ar lielākiem numuriem, tā vairāk izdangāta. Bet Kristaps savu starta grupu pakāpeniski uzlabo. Eiropas kausa izcīņā viņš vairākkārt iekļuvis labāko divdesmitniekā, Pasaules ziemas universiādē finišējis astotais. “Ja man prasītu, kas ir mans elks sportā, es teiktu — Kristaps Zvejnieks. Man kā trenerim nav kauns to atzīt,”

pārsteidz Dinārs Doršs. “Viņš viens pats spēj tik daudz izdarīt — pats stūrē auto uz sacīkstēm, pats sprauž trases treniņiem, pats taisa ēst, pats gatavo slēpes un pats startē. Salīdzinot ar pasaules eliti, viņš veic piecu cilvēku pienākumus un vēl spēj ar viņiem konkurēt. Ir daudz vienkāršu iespēju, kā Kristapam palīdzēt pilnveidoties vēl straujāk. Viņš nekad neraud un nečīkst, bet rēķinās ar situāciju un cenšas no tās dabūt maksimumu. Viņš ir velkonis pārējai komandai. Visas sezonas garumā Kristapa prioritāte ir Eiropas kausa izcīņas seriāls, Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


LATVIJA KALNU SLĒPOŠANĀ Kalnu slēpošanas centrā Rosa Khutor

9. februārī 9.00

nobrauciens, Roberts Rode

9.00

supergigants, Agnese Āboltiņa

15. februārī

16. februārī 9.00

supergigants, Roberts Rode

9.00 12.30

milzu slaloms, 1. brauciens, Lelde Gasūna, Agnese Āboltiņa 2. brauciens

Foto: Jānis Markvarts, infoski

18. februārī

19. februārī 9.00 12.30

milzu slaloms, 1. brauciens, Kristaps Zvejnieks, Mārtiņš Onskulis, Roberts Rode 2. brauciens

14.45 18.15.

slaloms 1. brauciens, Lelde Gasūna, Agnese Āboltiņa 2. brauciens

21. februārī

22. februārī slaloms, 1. brauciens, Kristaps Zvejnieks, Mārtiņš Onskulis, Roberts Rode 2. brauciens

Foto: Jānis Markvarts, infoski

14.45 18.15

Karaliskais nobrauciens. Trasē Roberts Rode Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

53


e Leld NA Ū GAS Kalnu slēpotāja Dzimusi

1990. gada 17. septembrī Siguldā

Augums, svars 169 cm, 64 kg Izglītība

Siguldas Valsts ģimnāzija

Treneri

pirmā — Gunta Gasūna, tagad — Einārs Lansmanis

Lielākie sasniegumi 2011. g. PČ — 36. v. slalomā, 58. v. milzu slalomā 2013. g. PČ — 49. v. slalomā, 51. v. milzu slalomā Ģimenes stāvoklis neprecējusies

Foto: Jānis Markvarts, infoski

Vaļasprieki fixed riteņbraukšana, longbords

Slaloms slaidiem griezieniem. Milzu slaloma trasē Mārtiņš Onskulis

kuru viņš cenšas apvienot ar atsevišķiem startiem Pasaules kausa izcīņas posmos. Viņš ir jauns un kā visiem Pasaules kausa izcīņā pieredze krājas caur neveiksmēm, nereti kļūdoties priekšpēdējos vārtos.”

Divas jubilejas Kristaps Zvejnieks spēļu laikā svinēs savu 22. dzimšanas dienu. Mūsu komanda Sočos neapšaubāmi būs viena no jaunākajām. Statistiku ar saviem 26 gadiem bojā vienīgi nobrauciena speciālists Roberts Rode, kam tāpat kā

54

Zvejniekam šīs būs otrās spēles pēc kārtas. “Gribētu sagaidīt, kad komandas vidējais vecums būtu 23—25 gadi,” turpina Doršs. “Diemžēl materiālu apsvērumu dēļ mūsu sportisti beidz slēpot 17—18 gadu vecumā. Lai sasniegtu nopietnus rezultātus, nepieciešams ilgāks laiks. Mēs ļoti ātri attīstāmies, ātri kaut ko sasniedzam, bet, kad sākas īstā kāpšana augšup, tam iespējas neatrodam. Lai arī palīdz Slēpošanas savienība un sponsori, arī līderiem bez pašu ģimenes finansējuma un atbalsta

neiztikt. Diezin vai ir daudz olimpiešu, kas uz Pasaules kausa izcīņas posmiem brauc par savu naudu.” Jaunākā ne tikai kalnu slēpošanā, bet visā Latvijas olimpiskajā komandā ir Agnese Āboltiņa, kam spēļu atklāšanas dienā paliks 18. “No viņas īstos rezultātus vajadzētu gaidīt pēc gadiem 10. Ceru, ka spēsim viņas motivāciju tik ilgi uzturēt.” Kalnu slēpošanas dēļ Agnese likusi malā klavierspēles studijas un pārcēlusies uz sporta ģimnāziju Lillehammerē. No abām mūsu

dāmām Agnesei spēlēs būs garākā programma, kas sāksies ar sacensībām supergigantā, kas viņai pavēra ceļu uz olimpiskajām spēlēm. Tieši pirms Sočiem viņa cīnījās prestižajā Norvēģijas čempionātā. Leldei Gasūnai traumas dēļ nācās izlaist pērno sezonu, bet šoruden viņa sekmīgi atgriezās trasēs un līdz Jaunajam gadam paspēja kvalificēties olimpiskajām spēlēm slalomā un milzu slalomā. Lelde cītīgi trenējusies gan Latvijas izlases treniņnometnēs, gan kopā ar Itālijas slēpotājiem. Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


ese Agn IŅA LT ĀBO Kalnu slēpotāja Dzimusi

1996. gada 7. februārī Rīgā

Augums, svars 166 cm, 73 kg

taps Kris IEKS JN ZVE Kalnu slēpotājs Dzimis

1992. gada 15. februārī Rīgā

Augums, svars 184 cm, 90 kg

Izglītība

Rīgas Tālmācības vidusskola

Izglītība

Mārupes vidusskola, LSPA

Treneri

pirmā — Vita Ciesniece, tagad — Jērns Tore Linbergs

Treneri

pirmā — Jana Zvejniece, tagad — Peters Prodingers

Lielākie sasniegumi 2012. g. PJO — 16. v. slalomā, 22. v. superkombinācijā, 27. v. supergigantā 2013. g. PČ — 74. v. milzu slalomā 2013. g. EJOF — 39. v. slalomā Ģimenes stāvoklis neprecējusies Vaļasprieki dziedāšana, klavierspēle

Lielākie sasniegumi 2010. g.OS — 37. v. slalomā, 62. v. milzu slalomā 2011. g. PČ — 36. v. slalomā, 54. v. milzu slalomā 2011. g. PJČ — 49. v. nobraucienā, 62. v. gigantslalomā 2012. g. PJČ — 35. v. supergigantā, 38. v. nobraucienā, 39. v. gigantslalomā 2013. g. PČ — 38. v. milzu slalomā 2013. g. PJČ — 8. v. superkombinācijā, 14. v. slalomā, 33. v. milzu slalomā, 45. v. nobraucienā, 47. v. supergigantā

ert Rob E ROD

s

t i ņš Mār ULIS K ONS

Kalnu slēpotājs Dzimis

1987. gada 29. maijā Rīgā

Augums, svars 183 cm, 89 kg Izglītība

Treneri

Humanitārā privātģimnāzija, RISEBA pirmais — Andis Korde, tagad — Andrejs Rode

Lielākie sasniegumi 2010. g. OS — 58. v. nobraucienā 2009. g. PČ — 42. un 70. v. milzu slalomā Ģimenes stāvoklis neprecējies

Kalnu slēpotājs Dzimis

1994. gada 18. jūnijā Siguldā

Augums, svars 176 cm, 80 kg Izglītība

Valmieras Pārgaujas ģimnāzija

Treneri

pirmais — Staņislavs Sokoļenko, tagad — Dinārs Doršs

Lielākie sasniegumi dalība 2013. g. PČ Ģimenes stāvoklis neprecējies Vaļasprieks futbols

Vaļasprieki autosports, modelisms

Ģimenes stāvoklis neprecējies Vaļasprieki skrituļslidošana, golfs

Skolnieku rūdīšana “Sportistiem svarīgi iespējami ilgāk uzturēties sacensību vidē,” skaidro Dinārs Doršs. “Tāpēc Zvejnieks Sočos ieradīsies spēļu beigu daļā, kad sāksies sacensības milzu slalomā un slalomā, tieši no Eiropas kausa izcīņas posma Bulgārijā.” Milzu slalomā Kristapam ir 23,66 FIS punkti, komandas biedriem šajā un citās disciplīnās — virs 30. No mūsējiem pirmais sacensības sāks vecākais — Roberts Rode, kas otrajā spēļu darbdienā startēs noŽurnāls Sports • 2014. gada februāris

braucienā. Doršs smej, ka rūdīts viņš izskatoties tikai uz mūsējo fona, šajā disciplīnā dominēšot trīsdesmitgadīgi vīri. “Nobraucienu uzskata par ziemas spēļu karali,” piebilst treneris. “Vēsturiski tā ir senākā disciplīna, kas prasa ne tikai īpašu fizisko, bet arī psiholoģisko sagatavotību.” Jācer, ka Robertam šajā un pārējās disciplīnās, izņemot superkombināciju, netraucēs potītes trauma, kuras dēļ vēl pirms mēneša viņam kāja bija ģipsī. Jaunpienācējs vīru komandā ir valmierietis Mārtiņš

Onskulis. “Prasmīgi izmantojis starptautiskās federācijas FIS piedāvātās treniņnometnes, apzinīgs un fiziski spēcīgs puisis,” raksturo Dinārs Doršs. Viņa disciplīnas — milzu slaloms un slaloms. Starp citu, Mārtiņš ar saviem rezultātiem ieguvis vietu Aļaskas universitātes komandā un bezmaksas iespēju studēt ASV. Viņš pirmais pierādījis, ka latvietis arī ar kalnu slēpošanas palīdzību var iegūt izglītību. “Mēs kopā pierādām, ka arī Latvijā var izpildīt sekmīgu sagatavošanās program-

mu slalomā,” nobeidz Dinārs Doršs. “Mums šajās spēlēs jāturas cienīgi tā dēvēto ārpus Alpu valstu konkurencē. Šādā kontekstā pie Alpu valstīm, protams, tiek pieskaitīta arī Kanāda, ASV, Norvēģija, Zviedrija. Mēs vēl visu kalnu slēpošanā neesam pateikuši.” ©

Dainis CAUNE 55


Kapteine un kareivji Vienīgā olimpiete ar divām augstākajām izglītībām mūsu Soču komandā ir distanču slēpotāja Inga Dauškāne. Vēl viņa izceļas ar to, ka uz Eiropas un pasaules čempionātu goda pjedestāliem kāpusi kādā citā itin vasarīgā sporta veidā.

Labāk slidsolī. Inga Dauškāne parasti labākus rezultātus sasniedz slidsolī. Šajā stilā viņa cīnīsies sprintā. Foto no LSS arhīva

P

irms 12 gadiem Lat­ vijas Universitātes (LU) studentei Ingai Dauškānei piecas sekundes pietrūka, lai viņa kvalificētos startam Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs. Pēc šīs neveiksmes Ingas interese par balto sportu noplaka. Pabeigusi universitāti viņa iestājās Aizsardzības akadēmijā un pievērsās militārajai pieccīņai, kļūstot pat par Eiropas čempioni (2007.), kā arī izcīnot pasaules meistarsacīkšu sudraba un bronzas medaļas

56

šķēršļu joslas stafetē. Starp citu, šī nebija pirmā reize, kad jaunā dāma maina sporta veidus.

Gulbenes olimpiskā pamatskola Par sākumu Ingai jāsaka paldies leģendārajam Gulbenes pamatskolas sporta skolotājam Jānim Ančam, kurš uz olimpiskās starta platformas nolicis nākamās biatlonistes Madaru Līdumu un Lindu Savļaku, kā arī distanču slēpotājus Juri Ģērmani un Jāni

Paipalu. Tagad šim sarakstam pievienojusies arī Inga Dauškāne. Ja katrs sporta skolotājs Latvijā, pensijā aizejot, varētu lepoties vismaz ar vienu olimpieti... Tiesa, nonākusi Murjāņu sporta ģimnāzijā, Inga pievērsās vidējo distanču skriešanai, bet, diplomu par vispārējo vidējo izglītību saņemot Cēsu pilsētas ģimnāzijā, viņa atkal bija slēpotāja. Nu jau Ilzes Cekules aprūpēta. Ilze viņu arī pierunāja atgriezties distanču trasēs, palūdzot aiz-

stāvēt Cēsu godu Latvijas II ziemas olimpiādē, kas notika tūlīt pēc Vankūveras spēlēm. Mēnesi patrenējusies Biķernieku mežā, Dauškāne kļuva par olimpiādes čempioni sprintā. Nu jau bija tiesības nākamgad braukt uz pasaules čempionātu Oslo. Tam jau vajadzēja nopietnāk gatavoties... Iespējams, tad arī radās doma pamēģināt vēlreiz piepildīt olimpisko sapni. Viegli tas nebija. NBS kapteinei Ingai Dauškānei, kura LU ieguvusi arī maģistra Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


Inga KĀNE Š DAU

Distanču slēpotājs

Distanču slēpotājs

Dzimusi

Dzimis

Dzimis

1980. gada 12. aprīlī Gulbenē

9. februārī 12.00 skiatlons — 15 km C plus 15 km F, Arvis Liepiņš 11. februārī 12.00 sprints F, Inga Dauškāne 12.25 sprints F, Arvis Liepiņš, Jānis Paipals 13. februārī 12.00 10 km C, Inga Dauškāne 14. februārī 12.00 15 km C, Arvis Liepiņš Jānis Paipals 23. februārī 9.00

50 km F, Arvis Liepiņš

Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

1990. gada 18. martā Madonā

Augums, svars 171 cm, 60 kg

Augums, svars 187 cm, 77 kg

Izglītība

Izglītība

Madonas 1. vidusskola, LSPA

Treneri

pirmais — Dainis Vuškāns, tagad — Jēkabs Nākums

Cēsu pilsētas ģimnāzija, Nacionālā Aizsardzības akadēmija, LU maģistra grāds izglītības vadībā pirmais — Jānis Ančs, tagad — Jēkabs Nākums

Lielākie sasniegumi militārajā pieccīņā — Eiropas čempione, pasaules vicečempione; distanču slēpošanā — daudzkārtēja Latvijas čempione, 2011. g. PČ — 70. v. sprintā, 2013. g. PČ — 71. v. sprintā, 25. v. komandu printā, 83. v. 10 km

Distanču slēpošanas un biatlona centrā Laura

Jānis LS A PAIP

Distanču slēpotāja

Treneri

LATVIJA DISTANČU SLĒPOŠANĀ

s Arvi Š IŅ LIEP

Lielākie sasniegumi daudzkārtējs Latvijas čempions, 2013. g. PČ — 87. v. 15 km; PČ U-23 — 51. v. 15 km; 2011. g. PČ — 75. v. 15 km; PČ U-23 — 38. v. sprintā, 47. v. 30 km

1983. gada 28. septembrī Gulbenē

Augums, svars 180 cm, 80 kg Izglītība

Gulbenes vakara maiņu vidusskola

Treneri

pirmais — Jānis Ančs, tagad — Andris Gailītis, Māris Čakars

Lielākie sasniegumi daudzkārtējs Latvijas čempions, 2010. g. OS — 54. v. 30 km, 62. v. sprintā, 72. v. 15 km; 2009. g. PČ — 69. v. sprintā

Ģimenes stāvoklis neprecējusies

Ģimenes stāvoklis precējies, divu meitu tēvs

Vaļasprieki ceļošana

Vaļasprieki izklaides brīvā dabā

Ģimenes stāvoklis neprecējusies Vaļasprieki medības, literatūra, izturības sporta veidi, ceļošana

grādu izglītības vadībā, darbs Ādažu militārajā bāzē ar sportu saistīts tikpat daudz kā jebkuram kareivim, kam pēc reglamenta divas reizes nedēļā jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Treniņi tikai un vienīgi no dienesta pienākumiem brīvajā laikā! Tiesa, kopš pērnā augusta tika rasta iespēja īstenot nopietnus treniņplānus ar izbraukuma treniņnometnēm. “Tagad esmu daudz gudrāka un fiziski spēcīgāka,” Inga Dauškāne novērtē sa-

vu fizisko formu, salīdzinot ar pirmo olimpisko mēģinājumu. Lielākas cerības Inga saista ar sprintu slidsolī (F), bet arī 10 km distancē klasiskajā stilā (C) jūtoties stipra. Jautājumam par iespējamo rezultātu atbild šķelmīgs smaids. Starp citu, Inga Dauškāne ievēlēta Latvijas Slēpošanas savienības (LSS) valdē, kur ir atbildīga par distanču slēpošanas attīstību. Tātad arī sportā viņa ir komandiere. Tiesa, lai, gatavojoties spēlēm, nenonāktu in-

terešu konfliktā, Inga būtisku LSS lēmumu pieņemšanā cenšoties nepiedalīties.

Pēc pilnas programmas Visās disciplīnās, ar skiatlonu (15 km klasiskajā stilā plus 15 km slidsolī) sākot un karaliskajiem 50 kilometriem (F) spēļu pēdējā dienā beidzot, iecerējis startēt mūsu distančnieku līderis Arvis Liepiņš. Viņu šajā kā dzīve garajā sporta veidā ievadījis Madonas treneris Dainis Vuškāns. Noslēgtajam

57


puisim, kas savos 23 gados ieguvis arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas bakalaura grādu, raksturīga patstāvība. “Ja arī sistēma bruks, Arvis būs mežā un trenēsies,” sportista nosvērto mērķtiecību raksturo Latvijas izlases galvenais treneris Jēkabs Nākums. Jaunieša gados Arvim mūždien pietrūcis kāda mirkļa vai pussoļa, lai iekļūtu izlasē. Viņš vienmēr palicis pirmais aiz strīpas. Tagad ir otrādi. Liepiņš sekmīgāk cīnās par sprintu garākās distancēs, turklāt klasiskajā stilā. Tiesa, 50 kilometrus sacensībās Sočos Arvis gatavojas slēpot pirmo reizi. Tas būs jādara slidsolī, kura pilnveidošanā Nākums ielicis visas savas biatlona trasēs gūtās zināšanas. Arvja Liepiņa mērķis Sočos — labot Latvijas disCīnīsies visilgāk. Arvis Liepiņš noskaņojies startēt visās distancēs

tančnieku olimpisko rekordu un kādā distancē tikt augstāk par Jura Ģērmaņa 2002. gadā izcīnīto 49. vietu (15 km, C).

Foto: Dainis Caune, Sports

Soču vilciens Madonā

Uz otrajām spēlēm. Jānis Paipals mūsu distančnieku komandā nav vecākais, bet ar lielāko olimpisko pieredzi, jo startēja arī Vankūveras olimpiskajās spēlēs

58

Jānis Paipals olimpisko ceļazīmi pabeidza izcīnīt 30 kilometrus no savām Gulbenes mājām — Madonā, vēlreiz apliecinot Smeceres sila trašu kvalitāti, kas jau regulāri ļauj rīkot FIS sacensības. Atlases cikla pēdējās divās dienās tieši tur pēdējo vietu pēdējā vagonā jau aizejošā Soču vilcienā izkaroja Jānis Paipals. “88,2 punkti — tāds rēķins Latvijas vēsturē vēl nevienam nav bijis!” ar sprintā gūto FIS punktu skaitu lepojas Paipals. “Olimpiskajā listē, kurā vērtē pusotru sezonu, esmu tieši trīssimtais, bet šīsziemas FIS sarakstā — 250. vietā. Tik augstu arī neviens vēl nav bijis.” Jānī jūtama gulbenieša lepnība. Tiesa, vietējā benzīntankā viņš jau sen nestrādā, jo tas... bankrotējis. Tagad Paipals naudu pa vasarām

pelna Zviedrijā burkānu fabrikā, kuras pārvaldniece ir Jāņa māsīca. “Nu jau nauda būs beigusies,” nopūšas divu meitu tēvs. “Fizioterapeiti un masieri ir ļoti dārgi...” Siguldas kluba A2 biedrs uzsver, ka spēlēm gatavojies individuāli pēc Igaunijas biatlona komandas trenera, arī gulbenieša Māra Čakara sastādīta plāna. Vērtīgus padomus turpinot sniegt arī līdzšinējais treneris Andris Gailītis. Jānis būtu laimīgs, ja sprintā, kas Sočos risināsies brīvajā stilā jeb slidsolī, viņam izdotos kvalificēties ceturtdaļfināla labāko trīsdesmitniekam. Lai to izdarītu, kvalifikācijas sacensībās vajadzēs pārspēt kādus 50 slēpotājus. Arī klasiskajā stilā, kurā Paipals startēs 15 km distancē, viņš esot krietni pielicis. ©

Dainis CAUNE Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

59


Olimpiskā priekšspēle 123 dienu garumā Kā tiks aizdegta olimpiskā uguns Soču spēļu atklāšanas ceremonijā, tas ir vēl lielāks noslēpums par šā grandiozā pasākuma scenāriju. Olimpiskās uguns stafetes pēdējā posma veicējam vienkārši pa kāpnēm aizskriet līdz lielajai stadiona lāpai sen vairs nav modē. Jau gadiem ilgi spēļu rīkotāji burtiski sacenšas par to, kurš šai procedūrai atradīs asprātīgāku vai tehnoloģiski smalkāku risinājumu. Arī olimpiskās lāpas stafete nav vairs tikai skrējēju ziņā. Turklāt ceļā uz Sočiem kosmisko iekārtu rūpnīcā ražotā lāpa uzvedas līdzīgi kaprīzai meitenei — te iedegas, te nodziest, te atkal iedegas.

Ārpus stadiona. Vankūveras spēļu olimpiskā uguns dega indiāņu ugunskurā pilsētas promenādē

60

Katrai lāpai cita forma. Stafetes lāpas 2006. gadā Turīnā un 2010. gadā Vankūverā Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


P

ubliskajā telpā plaši iztirzātās liesmas nodzišanas, lāpas uzsprāgšana un citas likstas, kas notikušas 65 tūkstošus kilometru garajā stafetē, vieniem radīja iemeslu pasmieties, otriem ļāva kārtējo reizi norūkt, ka “tā jau Krievija”, bet citiem meklēt likumsakarības vai pat lāstus, kas varētu būt uzlikti jaunizveidotajai lāpai.

Kam negadās Tomēr notikušajā nevar vainot mistiskos spēkus. “Visas lāpas ir dzisušas,” saka LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. Tiesa, vēl pavisam nesen, 2012. gadā, Londonas olimpisko spēļu lāpas liesma nodzisa Lielbritānijas raftinga izlases kapteiņa rokās. Arī Pekina neiztika bez inŽurnāls Sports • 2014. gada februāris

cidentiem ar dziestošu lāpu. Stafeti daudzviet pavadīja protesta akcijas pret Ķīnas politiku Tibetā. Sevišķi skaļas tās bija Francijas galvaspilsētā. Drošības apsvērumu dēļ stafetes posms Parīzē 2008. gadā noslēdzās ar lāpas dzēšanu pašu organizatoru rokām. Pirms tam, 2004. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs, liesmai degt traucēja vējš, kam vairākas reizes pat izdevās to apdzēst. Liesma nodzisa arī brīdī, kad tā tika nodota spēļu organizācijas komitejas prezidentam. Meklējot iemeslus tik lielai ažiotāžai ap Soču olimpiskās stafetes lāpu, LOK prezidents nosauc plašo informācijas pieejamību. “Nevar jau zināt, varbūt arī 1936. gadā Berlīnes stafetes laikā liesma kādu rei-

zi nodzisa, tagad vienkārši katrs solis ir onlainā.”

Neveiksmju starts Kremļa vārtos Soču olimpiskās stafetes lāpas koncepta izstrāde prasīja pusotru gadu. Pēc pirmās lāpu partijas izveides Krasnojarskas mašīnbūves rūpnīcā speciālisti apgalvojuši, ka radīta tāda iekārta, kurā uguns var degt ekstrēmos apstākļos — 60 km/h ātrumā un pat zem ūdens. Tomēr, neskatoties uz modernāko tehnoloģiju izmantošanu, mehānisms cerības neattaisnoja. No Atēnām ar lidmašīnu Maskavā nogādātā olimpiskā uguns tika izmantota stilizēta ugunskura iededzināšanai Sarkanajā laukumā, no kura 2013. gada 6. oktobrī olim-

61


pisko stafetes lāpu aizdedza Krievijas prezidents Vladimirs Putins, bet jau otrā nesēja rokās turklāt tieši Kremļa vārtos lāpa nodzisa pirmo reizi. Uguns tika atjaunota ar kāda drošībnieka šķiltavām. Varētu smīnēt, ka ceļu uz Sočiem turpināja KGB uguns, bet... Maskavā pirmo divu dienu laikā vien lāpa uguni pazaudēja vēl trīs reizes! Raksta tapšanas laikā lāpa bija nodzisusi jau 106 reizes. Ja kāds netic, tad par to var pārliecināties, ieskatoties portālā Youtube.com, kur izveidots speciāls kanāls ar visu šo gadījumu apkopojumu. Divpadsmitajā dienā pēc stafetes starta drošā lāpa pat uzsprāga. Ziņa par to, ka lāpa eksplodējusi trīspadsmitgadīgas meitenes rokās, ātri aplidoja pasauli. Tomēr organizācijas komitejas prezidentam Dmitrijam Černišenko bija cits situācijas skaidrojums — tā nebija meitene, bet gan organizācijas komitejas loceklis un tas nebija sprādziens, bet tikai liela uguns mēle, kas izšāvusies no lāpas. Internetā ir pieejams video. Tāpēc katrs no mums par šo situāciju var spriest pats. Taču Soču lāpa nepavisam nav bīstamākā olimpisko spēļu vēsturē. 1956. gada Melburnas spēļu lāpas degmaisījumam izmantoja arī magniju un alumīniju. Stafetes laikā atklājās, ka lāpā izmantotā degviela izdeg nepilnīgi — sakarsētas metāla daļiņas izšķīst ap lāpnešiem, radot apdeguma draudus. Daudzi lāpneši patiesi applaucējās.

No skolēna līdz kosmonautei “Kā rīkot olimpiskās lāpas stafeti un izvēlēties lāpnešus, to katru spēļu organizācijas komitejas izlemj pašas,” norāda LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. “Vairākas reizes kāds no Starptautiskās Olimpiskās komitejas sponsoriem, piemēram, Samsung, uzņēmies nodrošināt stafetes organizatorisko daļu.” Samsung sadarbībā ar nacionālajām olimpiskajām komitejām konkursa kārtībā lielajai stafetei

62

Neveiksmīgais starts. 2013. gada 6. oktobris, Sarkanajā laukumā olimpiskās stafetes lāpu aizdedzina Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Bet jau otrā nesēja — slavena padomju laiku armēņu peldētāja Šavarša Karapetjana rokās tā nodziest. Uguni pie Kremļa sienas ar savām šķiltavām atjauno kāds drošībnieks

Kārtējais incidents. Stafetes maiņas brīdī lāpa uzliesmo

deleģēja lāpnešus Londonas un Pekinas olimpiskajām spēlēm. LOK prezidents atklāj, ka “nav tādu olimpisko noteikumu, kas paredz kārtību, kā jārīko stafete. Rīkotāji to izlemj pēc savām iespējām”. Šoreiz interesentiem bija piedāvāta iespēja četru mēnešu laikā stafetei pieteikties elektroniski. Organizācijas komiteja un olimpiskās stafetes atbalsītāji Coca-Cola, Ingosstrah un Krievijas dzelzceļš saņēma un izskatīja vairāk nekā 140

tūkstošus pieteikumu. Lai iegūtu iespēju kļūt par vienu no 14 tūkstošiem lāpnešu, kandidātiem bija jāiztur vienkārša, bet stingra atlase. Gribētājiem bija jāatbilst diviem kritērijiem — veselīgs dzīvesveids un olimpisko pamatvērtību — draudzība, pilnveidošanās tieksme, cieņa — ievērošana. To noteica, vērtējot pretendentu iesūtītos stāstus par sevi. Ieņemamajam amatam nebija nozīmes — vietu olimpiskajā stafetē ieguva gan pedagogi, gan ārsti, gan dziedātā-

ji, gan sportisti, gan karavīri, gan skolēni un studenti, gan glābēji, gan arī daudzi citi. Lāpnešu vidū bija aptuveni trīssimt invalīdu. Olimpisko lāpu nesu­ šas daudzas slavenības, pirmo kosmonauti Valentīnu Tereškovu ieskaitot. Vis­ jau­ nākais stafetes dalībnieks bija 14 gadus vecs, savukārt vecākais lāpnesis sasniedzis 93 gadu vecumu. Olimpisko lāpnešu vidū bija ASV, Bra­ zīlijas, Japānas, Korejas, Lielbritānijas, Spānijas, Uk­ Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


rainas, Zviedrijas un citu valstu goda pilsoņi. Taču to, cik daudz lāpnešu bija no Latvijas, skaidri zināt nevar. Vismaz viens cilvēks — Sandis Šteins, Statoil Fuel&Retail Krievijas organizācijas vadītājs, ir zināms. “Viņš pats pieteicās, un LOK par to arī varēja nezināt,” komentē LOK prezidents. “Piemēram, Londonas spēļu olimpisko lāpu nesa vairāk nekā mums iepriekš zināmie stafetes dalībnieki. Izrādījās, ka par olimpisko lāpnesi bija kļuvis arī pavārs Mārtiņš Rītiņš, kuru bija pieteikuši viņa angļu draugi. Pats bija pieteicies vēl viens puisis, kas dzīvo un strādā Londonā.”

Dzīšanās pēc jaunām iespējām

Bez uguns. Lāpa sāk savu ceļu kosmosā. Drošības labad, bez uguns

Soču lāpas ceļojums vēsturē ieies kā līdz šim garākā ziemas spēļu stafete. Tomēr Aldons Vrubļevskis uzskata, ka “tādu vērienu kā Pekinas olimpisko spēļu lāpas stafeti, kura apvienoja visas pilsētas, kurās līdz šim notikušas olimpiskās spēles, diezin vai vēl kāds varēs atļauties”. Tas saistīts gan ar drošību, gan politiku, gan ar cilvēkiem, gan arī ar lielajām izmaksām. Piemēram, pirms Londonas spēlēm lāpas stafete risinājās tikai Lielbritānijas teritorijā. Arī Soču lāpa ceļo tikai pa vienas valsts plašumiem. XXII ziemas olimpisko spēļu uguns iedegta pagājušā gada 29. septembrī Olimpijā, Grieķijā. Savukārt stafetei starts tika dots 6. oktobrī pie Kremļa,

kur sākās 123 dienu ilgais lāpas ceļojums pa Krieviju. Pirmā olimpiskās lāpas stafete risinājās 1936. gadā, kad trīs tūkstoši lāpnešu olimpisko uguni no Olimpijas aizgādāja līdz Berlīnei. Ziemas spēles stafeti ieguva vēlāk — tādā veidā olimpiskā uguns tika aiznesta uz 1952. gada spēļu galvaspilsētu Oslo. Toreiz olimpisko uguni iededza Morgendālē, muzejā, kas veltīts no slēpošanas sporta aizsākumiem Norvēģijā. Toreiz visa stafete tika veikta ar slēpēm. Pēc tam olimpisko spēļu organizācijas komitejas sāka cīkstēšanos par oriģinālāko stafetes maršrutu. Tā, piemēram, 1968. gada olimpiskās spēles Mehiko savu stafeti rīkoja, atkārtojot Kolumba ceļu, uzsverot Vecās un Jaunās pasaules mijiedarbību un kopību.

Starp 11 meridiāniem un četrām paralēlēm Šoreiz 65 tūkstošus kilometru garais maršruts apvieno 2900 apdzīvotas vietas. Ceļu, kas ir pusotras reizes garāks nekā ekvators, mēroja dažādi. Lāpu tuvāk mērķim palīdzēja nogādāt, gan skrienot, gan slēpjot, gan lidojot ar lidmašīnu, gan braucot tradicionālajā krievu pajūgā. Lāpa bija arī Ziemeļpolā, kā arī tika nolaista pasaules dziļākajā ezerā — Baikālā. LOK prezidents uzskata, ka ir plašas iespējas, kā sabiedrībai pasniegt stafeti un kā informēt par valstij nozīmīgiem faktiem un vietām. “Daudzi cilvēki varbūt

Baikāla dzīles — nevainojami. Lāpa nevainojami dega 1600 m dziļā Baikāla ezera dzīlēs Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

63


Dažādos veidos. Olimpiskā uguns apciemoja Krievijas ziemeļu tautas

Kā mājās. Savā radīšanas vietā Krasnojarskā pērnā gada novembrī lāpa veiksmīgi tika transportēta pāri Jeņisejai, kurā ūdens temperatūra nepārsniedza plus piecus grādus

neko daudz par Baikālu nezināja, bet tagad zina, kas tas ir, kā arī — ka tas ir dziļākais ezers,” piebilst Aldons Vrubļevskis. Tomēr ar nolaišanos 1600 metru dziļumā nepietika. Lāpa nokļuva arī aptuveni 350 kilometrus virs zemes — starptautiskajā kosmiskajā stacijā, no kurienes to iznesa atklātā kosmosā. Lai gan lāpas pacelšana kosmosā notikusi arī pirms Atlantas spēlēm 1996. gadā un Sidnejas spēlēm 2000. gadā, atklātā kosmosā tā nonāca pirmo reizi. Latvijas teritorijā lāpa vēl nav bijusi un visticamāk arī nebūs. Pagaidām vienīgā ie-

64

spēja, kad olimpiskā uguns varēja nonākt arī Latvijā, bija saistīta ar 1980. gada Maskavas olimpiskajām spēlēm, tomēr toreiz Rīga palaida garām izdevību rīkot burāšanas regates sacīkstes. Tā 1980. gada olimpiskā uguns nokļuva Tallinā.

Fēnikss un tradīcijas 1980. gada Maskavas olimpisko spēļu lāpa bija sudraba krāsā ar zeltītiem ieliktņiem un uzrakstu ОЛИМПИАДА — МОСКВА — 1980. Tā atgādināja lāpu tās

klasiskajā izpratnē — cilindriska forma ar paplatinājumu augšgalā. Savukāt 2014. gada spēļu lāpa izskatās krietni modernāk — izliektas līnijas mijas ar kontrastiem krāsās. Olimpiskā lāpa veidota pēc līdzības ar Fēniksa spalvu. Spalvas imitācijā dizaineri centušies iepīt domu par Krievijas kontrastiem, tradīcijām un nākotnes vīzijām, kā arī par savstarpējo saticību. Lai arī kādas likstas gadījušās lāpas ceļā līdz galapunktam, savu mērķi — apvienot cilvēkus un parādīt Krievijas kontrastus, tai izdevies. Katrs reģions, no Kaļiņingradas līdz Kamčatkai, lāpu sagaidīja ar

cilvēku pūļiem, priekšnesumiem un ovācijām. Aldons Vrubļevskis skaidro, ka olimpiskā stafete un lāpa kā simboli ir nepieciešami: “Uguns ir simbols, kas nozīmē ļaunā sadegšanu un gaismas atnākšanu. Cilvēkam ir vajadzīgi simboli — kā valstij himna un karogs, kā baznīcai krusts, tā arī lāpa un uguns olimpiskajām spēlēm. Olimpiskā liesma dod siltumu, gaismu un vieno cilvēkus.” ©

Anastasija TETARENKO Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

65


IESPĒJA

Foto: Kaspars Dabravoļskis

Velo ar diviem sniega dēļiem Viens no BoardBikes jeb sniega riteņu autoriem Dins Danne ir bezgalīgi aizņemts. “Atbrauc pēcpusdienā pie manis līdz akadēmijai. Vakarā pēc treniņa būšu pārāk noguris, turklāt būs ļoti vēls,” telefonsarunā saka Dins jeb Dino, kā viņu dēvē draugi un paziņas visā Latvijā.

D

ins ir pasniedzējs, kura vadībā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā iespējams apgūt ekstrēmajiem sporta veidiem nepieciešamo akrobātiku. Man, ienākot zālē, Dins lūdz apsēsties uz sola un mazliet pagaidīt, līdz puikas pēc kustību koordinācijas treniņiem zālē ķersies pie batuta. Latvijas ekstrēmā sporta virtuvē Dinu pazīst kā pirmo karstgalvi, kurš tālajā 1997. gadā Carnikavā nosēdināja backflip (salto atmuguriski) ar bmx velosipēdu. Šodien Dinu pazīst arī kā BoardBikes līdzautoru. Šķiet, nebūtu īsti korekti bordbaiku saukt par sniega riteni. “Tas ir ričuks ar diviem sniega dēļiem,” smejas Dins. “Principā šis ir izgudrojums un alternatīva tiem, kuriem patīk braukt ar riteni vasarā un sniega dēli ziemā.” Pirmie bordbaika aizmetņi meklējami 1995. gadā, kad kāds Dannes draugs tam iedā-

66

Pamācoši. Pirms gadiem 40, kad sāka attīstīties BMX, retais iedomājās, ka ar tādu daiktu varētu kļūt arī par olimpisko čempionu....

vināja salauztu Burtonair sniega dēli, kuru Dins piemontēja metinātai konstrukcijai, rezultātā iegūstot kaut ko līdzīgu čukiņam, ar vienu būtisku atšķirību — jauno izgudrojumu varēja arī sasvērt. BoardBikes ražotne atrodas Ogrē, kur tā tika iekārtota par Jelgavas biznesa inkubatora naudu. Šobrīd zīmols ir izstrādājis vairākus dizaina un gabarīta braucamrīkus. Mazākais bordbaiks pielāgots bērniem no sešu gadu vecuma, savukārt glamūrīgais čoperis derēs pat vīriem gados. Tāpat padomāts par dai-

ļo dzimumu. Dins stāsta, ka arī meitenes par jauno produktu izrāda interesi. “Būtiska atšķirība no sniega dēļa — braucējs no bordbaika var nolēkt jebkurā mirklī, jūtot briesmas. Kaut gan lēkt no braucoša vilciena nav ieteicams,” smej Danne. Bordbaika rāmis ir metināts no alumīnija. Dažas dakšas detaļas ir virpotas, dažas frēzētas, materiāls ir locīts, metināts argona vidē un krāsots. Tagad radošā komanda jau atradusi jaunu risinājumu. Kādu? To Dins neatklāj, vien piemin, ka runa ir par kompozītmateriāliem, kas nodrošina augstu izturību. Lai gan bordbaiki vēl nav manāmi veikalu plauktos, tā aptuvenās

izmaksas būs ap 1000 eiro par vienību. Viena bordbaika svars ir samazināts līdz 8,5 kilogramiem. To var izjaukt trīs atsevišķās daļās, izmantojot vienu seškanšu atslēdziņu, un ielikt somā, kura šobrīd ir izstrādes stadijā. Protams, pats galvenais bordbaika trumpis ir jaunie triki, kas ir atsevišķs stāsts. “Saliekot divas stihijas, mēs esam radījuši trešo superstihiju,” stāsta ekstrēmo sportu gardēdis Dins Danne. Bet, kamēr puiši vēl perfekcionē bordbaikus, visiem interesentiem atliek plānot savu budžetu un gaidīt stihiju sakausējumu veikalu plauktos. ©

Ralfs DRAVNIEKS

Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


GAUDEAMUS

Mācīšanās gadsimts

“N

ostiprināt saikni starp izglītību un nodarbinātību,” uzdevumu precizē profesors Grants. “Projekta pirmais solis — katrā valstī veikt sporta un aktīva brīvā laika organizēšanas nozares darba tirgus izpēti. Cik katrā sporta veidā nepieciešami treneri, instruktori, fizioterapeiti, sporta ārsti, rekreācijas speciālisti un ne tikai. Piemēram, distanču slēpošanā — arī trašu strādnieki, retraku vadītāji, slēpju sagatavošanas meistari. Šis solis sasaucas ar nākamo — profesionālās kartes izveidi. Trešais solis ir profesionālie deskriptori jeb standartu izstrāde visām profesijām, kas iekļautas profesionālajā kartē. Piemēram, kādas zināšanas un prasmes nepieciešamas slēpju smērētājam. Pēc tam tiek veidota funkcionālā karte, kas aptver visu darbinieku funkciju pārskatu. Piektais solis — kompetenču ietvarstruktūŽurnāls Sports • 2014. gada februāris

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Tā par šo laiku saka Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) zinātņu prorektors, profesors Juris Grants. Jau trešo gadu akadēmija piedalās Eiropas kopienas sabiedriskās organizācijas Sports un nodarbinātība (EOSE) darbā. Tās mērķis ir sabalansēt nozares profesiju piedāvājumu ar pieprasījumu, mācīties gudri, efektīvi un daudzpusīgi.

ra, sestais — kvalifikāciju un mācību rezultātu rokasgrāmata, septītais un pēdējais — kvalitātes nodrošināšanas process. Viss kopā veido pamatu nozares mūžizglītības stratēģijai.” Izklausās ļoti birokrātiski! Darba tirgus izpēte jau nav nekas unikāls. Tā būtu pirmā prasība jebkurai augstskolai, sākot ražot speciālistus. “Šī izpēte ar laiku aptvers visu Eiropas Savienību,” turpina profesors. “Lai arī LSPA mācību programmas ir starptautiski akreditētas, speciālistu ar mūsu diplomu ne visās valstīs ņem pretī. Viņam nereti jāiegūst nacionālo izglītības uzraudzības iestāžu atzinums un reizēm pat nākas mācīties vēl kādos papildkursos. Šā projekta ideja — nojaukt robežas, profesiju standartus unificēt. Lai vienā ES valstī iegūts diploms būtu derīgs arī pārējās.” Mēs jau nemaz neesam ieinteresēti, lai jaunie speciālis-

ti dodas prom. Mums vairāk derētu, ka augstas klases treneri brauc strādāt pie mums! “Piekrītu. Šis projekts veicina un vienkāršo kustību abos virzienos,” norāda Juris Grants. “Jau tagad mūsu studentiem mēs organizējam prakses ārzemēs. Tā ir savstarpēja bagātināšanās, iepazīšanās ar citām sistēmām, domāšanas veidiem. Šis ir mācīšanās gadsimts. Tas jāņem vērā. Latvijā vistālāk tikts profesionālo standartu izstrādē. Mums ir sporta skolotāju standarts, dažādu līmeņu treneru un rekreācijas speciālistu standarti. Bet golfs ir pirmais sporta veids, kurā izstrādāts standarts visai Eiropas Savienībai.” Unifikācija un standartizācija var novest līdz absurdam. PSRS jau bija GOST sistēma... “Eiropas politika ir daudz liberālāka,” mierina profesors. “Visos semināros tiek mudināts akcentēt nacionālo specifiku. Mums ir savas priekšro-

cības, ko esam saglabājuši no padomju laikiem. Sporta skolu sistēma, par ko daudzas valstis mūs apskauž. Mums vēl ir sporta klubi, specializētās skolas, Murjāņu sporta ģimnāzija, interešu klubi — ne visās valstīs ir tik plašs pieeju lauks sportam.” Vai šis projekts mainīs LSPA mācību struktūru? “Noteikti nāksies rediģēt mūsu programmas. Jau tagad LSPA students piecarpus gados iegūst maģistra grādu sporta zinātnē un vēl trīs profesijas. Mums jābūt elastīgiem, darba tirgum mainoties, speciālistam jāspēj pārorientēties. Un tirgus mainās nemitīgi, strauji papildinoties arī ar jaunām profesijām. Tāpēc šis ir mācīšanās gadsimts. Cilvēkiem, kas vēlas tajā dzīvot pilnvērtīgi, mūžizglītība ir neizbēgama. Tās stratēģijas, politikas izstrādei arī kalpo šis EOSE projekts.” ©

Dainis CAUNE 67


PROCESĀ

Sapnis, kurā nedrīkst kļūdīties

Pērnā gada Eiropas rallijkrosa čempionāta Super 1600 klases čempions Reinis Nitišs šogad startēs pasaules rallijkrosa čempionātā Ford rūpnīcas atbalstītā komandā OlsbergsMSE. Nosacījumi un iespējas jaunajam latviešu braucējam ir fantastiskas, Reinis ir nonācis sapņu valstībā. Taču priekšā sarežģītākais — sapni noturēt un nepieļaut kļūdu, kas pēkšņi liktu nelaikā pamosties.

P

ats fakts, ka Reinis ir slavenā Andreasa Eriksona komandā, kas būtībā ir Ford rūpnīcas vienība rallijkrosā, ir izcils. Reini, norvēģu komandas biedru Andreasu Bakerūdu un pārējos pilotus trenēs WRC leģenda Markuss Gronholms un Lielbritānijas salonauto čempionāta (BTCC) pērnais čempions Endrjū Džordans. Un tā ir fantastiska iespēja. Komanda, uzsākot sadarbību ar latvieti, savās rindās pieņēmusi arī ilggadējo Nitišu komandas mehāniķi Aigaru Ūbeli, tātad novērtētas arī viņa prasmes un spējas. Viesojoties OlsbergsMSE Ford, sajūtas ir grandiozas — ne velti šī fabrika jau gadiem ilgi ir viena no vadošajām Eiropas un ASV rallijkrosā. Vēl pa ceļam no lidostas uz komandas mītni Nineshamā, Zviedrijā, tehniķis Aigars stāstīja notikumus, kas piedzīvoti, dažas dienas uzturoties komandas fabrikā. Zināms, ka Reinim un Bakerūdam tiek būvētas jaunas Ford Fiesta automašīnas.

68

Abas stāv blakus un tiek būvētas paralēli, vienādā tempā un kvalitātē. Komandai uz pasaules čempionātu būs arī viena rezerves mašīna. Turklāt katram braucējam būs sava treniņu mašīna, kas ir ļoti svarīgi, jo atvieglos treniņu procesu, kā arī nenoslogos sacensību mašīnas. Komandas plāni un mērogi ir neticami. Bez Nitiša un Bakerūda pasaules čempionātā OlsbergsMSE izliks divas mašīnas Zviedrijas SuperCar klasē, startēs Eiropas čempionātā SuperCar un turpinās aktīvo darbību ASV — Global Rallycross SuperCar un Lites ieskaitē. Jāpiebilst, ka Eriksons un OlsbergsMSE ir tā kompānija, kas lielā mērā ievazāja Eiropas stila rallijkrosu Amerikā. Interesanti, ka Lites automašīnas tiek gatavotas Turcijā. Negribot domāt neko sliktu, Nitiša pērnā pieredze Amerikā šajā klasē nebija veiksmīga tieši tehnisko problēmu dēļ. Reiņa Fiestas rūpnīcas numurs būs 020, Bakerūdam — 019. Jaunākie ražojumi, kuri apzīmē, cik SuperCar Fiestas jau tapušas Eriksona darbnīcā.

Kaujinieki jau zināmi. Nitišs jau uzzinājis savus mehāniķus jaunajā komandā. No kreisās — divi zviedri, Reinis un ilggadējais Nitišu mehāniķis Aigars Ūbelis, kurš savulaik skrūvēja ne tikai Reiņa kartingu, bet arī tēva krosa un autotreka tehniku Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


PROCESĀ

Komandas šefam patīk eksperimenti

O

Foto: Viesturs Saukāns, Sports

Ar uzvarām. Pagājušajā gadā OlsbergsMSE sastāvā amerikānis Taners Fousts aizvadīja tikai trīs sacīkstes Eiropas čempionātā. Taču visās bija finālā, bet divās — uzvarēja

Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

lsbergsMSE vadītājs Andreass Eriksons uzņēmies zināmu risku, SuperCar komandā pasaules čempionātā iesaistot divus jaunus braucējus. Viņš paļaujas uz Jusi Pinomaki pieredzi darbā ar Nitišu un Bakerūdu. — Šis noteikti būs interesants gads. Līdz šim nebiju strādājis ne ar Andreasu, ne ar Reini, taču viņus labi pazīst mūsu menedžeris Jusi Pinomaki, kurš ieteica izmēģināt šos braucējus. Abi sportisti ir lieliskas personības, ar viņiem būs patīkami strādāt, tāpēc ar nepacietību gaidu sezonas startu, lai redzētu, ko mēs kopā spējam paveikt. — Reinis Nitišs ir gados jauns spor­ tists, turklāt praktiski bez SuperCar pieredzes. Vai šāda braucēja pieņem­ šana nav risks? — Es to sauktu par eksperimentu. Ja mēs uzstādīsim saprātīgu mērķi viņa pirmajai sezonai, tad ar Reini viss būs kārtībā. Mēs negribam izdarīt uz viņu spiedienu — lai viņš cīnās, izbauda progresu un pats saprot, ko viņš var, kas jāpilnveido. Viņam apkārt būs pieredzējuši, lieliski speciālisti, tāpēc vienīgais, kas viņam ir vajadzīgs, ir laiks. — Vai Nitišam kā sportistam ir kā­ di vājie punkti, problēmas, kuras jāri­ sina nekavējoties? — Vēroju viņu pērn un redzēju, ka viņš kļūst arvien labāks. Sezonas sākumā pamanīju dažas darbības, kas ir raksturīgas nepieredzējušam braucējam. Taču sezonas laikā viņš atstāja lielisku iespaidu. Līdz ar to ceru, ka viņš turpinās attīstību šādā virzienā un arī ar SuperCar kļūs arvien ātrāks. — Ko nozīmē šī sadarbība ar Ford? Jūs var uzskatīt par Ford rūpnīcas ko­ mandu? — Nedomāju, ka mēs šobrīd rallijkrosā kādu komandu varam saukt par rūpnīcas komandu klasiskā izpratnē. Pareizs formulējums būtu Ford rūpnīcas atbalstīta komanda. Tomēr jāpiekrīt, ka Ford ļoti atbalsta jebkurus mūsu centienus padarīt mašīnas ātras, neliedz nekādu tehnoloģisko informāciju, mēs varam saņemt visu nepiecieša-

mo no Ford. Tātad uzskatām sevi par Ford komandu rallijkrosā. — Kalendāra izplešanās no Eiropas uz vairākiem kontinentiem ir sarežģīta jūsu komandai? — Man tas nesagādā problēmas, jo komandas speciālisti veic pārlidojumus jau gadiem ilgi. Cita lieta ir mūsu aprīkojuma transportēšana uz sacensību vietām. Loģistikas jautājumus uzņemas pasaules čempionāta rīkotājs IMG. Vēl neesmu sīkumos redzējis viņu plānu, taču uzticos mūsu līderiem un domāju, ka viņi tiks ar šīm lietām galā. Protams, šādas komandas transportēšana ir izaicinājums, taču mūsu pieredze Global Rallycross parāda, ka tiksim ar to visu galā, uztraukuma nav. Drīzāk to visu redzu kā jaunus tirgus, jaunas valstis, kuras iepazīst mūsu lielisko sporta veidu. — Komandai pievienojušies Gronholms un Džordans, vai viņi jau sākuši savu darbu? — Viņi sākuši strādāt jau labu laiku atpakaļ, palīdzot ar komandas un tehnikas attīstību. Mums tiešām ir divi jauni piloti, tāpēc Markusa un Endrjū padomi ir īpaši svarīgi. Braucējiem būs jāprot ne tikai ātri braukt, bet arī jāsaprot, kādas iespējas ir viņu rokās, kā regulēt mašīnas un pilnveidot tās. Tātad Gronholms un Džordans palīdzēs mums attīstīt tehniku un ļaus Andreasam un Reinim pareizi to izmantot. Bet pāri visam jaunajiem braucējiem būs jāmācās, jāmācās kļūt pašiem par saviem testpilotiem. — Rallijkross ieguvis pasaules čempionāta statusu. Vai sporta veids uzņēmis pareizu kursu? — Mūsu sporta veids strauji izplešas pasaulē, un domāju, ka virziens ir pareizais. Varbūt brīžiem liekas, ka viss notiek pārāk ātri, bet tā tam jābūt. Mēs daudzus gadus sūdzējāmies, ka nekas nenotiek, bet pēkšņi viss notiek. Tā mums visiem ir lieliska iespēja, šis sports ir ar milzīgu potenciālu, taču arī darba, lai to realizētu, ir ļoti daudz. Visiem jāstrādā kopā. Jāsadarbojas komandām, valstīm, speciālistiem — mums izdosies!

69


PROCESĀ

SuperCar superkaudze. Šogad šajā kompānijā sava vieta būs jāatrod arī Reinim Nitišam. Un nedrīkstēs būt svarīgi, ka viens no viņiem ir, piemēram, WRC leģenda Peters Solbergs...

Daudzas izvēles Nitiša ceļš pie Eriksona nebija vienkāršs. Bija vairākas komandas, ar kurām tika aizvadītas pārrunas — savās rindās Reini labprāt redzētu gan Laiems Dorans, gan Kenets Hansens un Citroen, gan iespējamais M-Sport rallijkrosa projekts, gan Set Promotion šefs Jusi Pinomaki, kurš vēl nesen sapņoja par savas komandas ievirzīšanu SuperCar, taču finansiālu apsvērumu dēļ no šīs idejas atteicās. Vēl vairāk — Pinomaki gluži kā Reinis pats nonācis OlsbergsMSE sastāvā kā komandas menedžeris. Set Promotion komanda turpinās darbu Super 1600 klasē, esot arī pa kādai SuperCar mašīnai Zviedrijas čempionātā. Tātad lieliskā sadarbība ar pērn tik perfekto Pinomaki Nitišam turpināsies, kas noteikti ir pluss. Protams, čempionāts vēl nav sasniedzis līmeni, kad piloti pelnītu algu — pagaidām daudz atkarīgs no līdzfinansējuma. Nitiša līgums ir uz diviem gadiem, mērķis pirmajā sezonā, pirmajos posmos netiek uzspiests pārāk mežonīgs — jātiek top 12, tātad pusfinālos. Pirmajai sezonai tas ir saprātīgs mērķis. Jāņem vērā, ka Nitišs ir ļoti jauns braucējs un daudzi piesardzīgi vērtē tik jauna braucēja prasmes tik jaudīgā un nežēlīgā sportā.

Perfekti skolotāji Par komandas sportistu treneriem pieaicināti Markuss Gronholms un Endrjū Džordans. Gronholms ir leģenda — bijušais pasaules rallija čempions, pasaules superzvaigzne un īpašs speciālists. Taču arī Džordanu nedrīkst nenovērtēt.

70

Pamatā viņš startē BTCC, kur pērn smagā cīņā ieguva čempiontitulu, cīnoties ar autošosejas leģendām Džeisonu Pleito un Metu Nīlu. Cīņa bija smaga līdz pat pēdējā (30.) brauciena pēdējiem apļiem, lietū... Džordans aizvadījis pāris sezonas Lielbritānijas rallijkrosa čempionātā, bet šogad plāno startēt arī trijos četros pasaules čempionāta posmos. Viņam kā spēlējošam trenerim pašam tā būs laba skola. Viņš izvirzījis sev uzdevumu apsteigt Nitišu un Bakerūdu. Ja tas neizdosies, viņš uzskatīs sevi par labu skolotāju. Atgriežoties pie ekskursijas fabrikā — mašīnas top mītnē uz vietas, praktiski no nulles. Neražojot drošības karkasus — tos gatavo cita kompānija... pāri ielai. Pārējos elementus projektē un gatavo paši. Interesanti, ka galvenais konstruktors ir lādzīgs lietuvietis, kurš, vienkāršiem vārdiem runājot, vispirms uzzīmē detaļas datorā, turpat ekrānā tās mēģina samontēt un, ja tas izdodas, dodas uz pagrabstāvu, lai palīdzētu speciālistiem konkrēto mezglu pārvērst reālā priekšmetā, pats piedalās arī tā montēšanā. Fiestām motori būs no Lielbritānijas, bet ātrumkārbas un reduktori — no franču Sadev. Ar Sadev ir īpašs līgums par specializētu mezglu piegādi — ar šādiem modeļiem pasaulē nebūs aprīkota neviena cita sporta mašīna. Šķiet, nebūs melots, ka Nitišam ir Latvijas autosporta vēsturē nozīmīgākais un prestižākais līgums un iespēja. Profesionāla komanda pasaules čempionāta spēcīgākajā, prestižākajā klasē.

Pilots — apņēmības pilns Reinis Nitišs no šīs iespējas ir mazāk nobijies nekā ieintriģēts. Nav tā, ka viņš nepazītu pilnpiedziņas automašīnas: ar 4WD startēts Latvijas sprintu sacensībās, pēc pērnā gada veiksmīgās sezonas pamēģinātas arī SuperCar mašīnas. Kā Super 1600 Eiropas čempionam Reinim pienācās rīkotāju apmaksāti izmēģinājumi ar SuperCar. Testi notika Zviedrijā, kur Nitišs izmēģināja pērnās sezonas septītās vietas ieguvēja zviedra Antona Marklunda VW Polo. Nedaudz neērti — todien Nitišs bija ātrāks par šīs mašīnas saimnieku. Nākamajā dienā ar brāļu Traubergu Citroen veikts Zviedrijas čempionāta posms SuperCar ieskaitē — nebija viegli, rezultāts neizdevās, taču pieredzei gana labi. “Šis ir ļoti liels notikums manā karjerā, par to nav šaubu. Tāpat skaidrs, ka šis darījums nebūtu iespējams bez tēva un manas ģimenes, kas iegulda šajā sportā daudz līdzekļu, laika un nervu. Es nebaidos no tā, kas mani šogad sagaida. Zinu, ka daudz varu izdarīt un ka būs jāstrādā. SuperCar — jā, jaudīga, mežonīga tehnika, blakus mežonīgi braucēji. Taču es to vēlos, gribu to visu izbaudīt un sajust. Ja komanda man uzliek mērķi pirmajos posmos būt top 12, tad, atzīšos, mans slepenais mērķis ir nedaudz augstāks. Viegli nebūs, bet nejūtu, ka kaut kam neesmu gatavs vai kaut ko nevarētu paveikt. Strādāsim!” ©

Viesturs SAUKĀNS Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


PERSONĪBA

Prēmijas izsniegs 2016. gadā Rīgā Sandis Ozoliņš, kurš pasaules hokejā redzējis pašu velnu, atzīst, ka olimpiskās spēles un Latvijas karoga nešana atklāšanas ceremonijā viņam ir īpašs brīdis. Savukārt par olimpisko sporta veidu topošā florbola Latvijas izlases viens no pieredzējušākajiem spēlētājiem Ingus Laiviņš uzsver, ka viņa lielākais pārdzīvojums varētu būt Latvijas valstsvienības spēle Arēnā Rīga pilnu tribīņu priekšā 2016. gada pasaules čempionāta mačā pret florbola apsēsto zviedru vai somu meistariem.

L

atvijas vīriešu valstsvienībai deviņu pasaules čempionātu laikā nav izdevies paveikt to, kas bijis pa spēkam gan sieviešu izlasei, gan U-19 izlases puišiem, — vismaz reizi iekļūt pusfinālā. 2012. gadā Šveicē latvieši bija ļoti tuvu šim panākumam — mūsējie tika uzskatīti par favorītiem ceturtdaļfināla mačā pret vāciešiem, taču tika piedzīvots zaudējums ar 2:4. Šā gada janvāra un februāra mijā Valmierā Latvijas izlase ieguva ceļazīmi uz desmito jubilejas pasaules čempionātu, kas decembrī notiks pasaules florbola lielvalstī Zviedrijā. Lekringa florbolistam Ingum Laiviņam tas būs jau septītais pasaules čempionāts valstsvienības kreklā, bet viņa plānos ir arī astotais. Latvijas izlase ar Laiviņu sastāvā izšķirošo uzvaru cīņā par ceļazīmi uz Gēteborgu izcīnīja 2. februārī, bet jau padsmit stundas vēlāk mājas zālē Cēsīs Ingus iejutās trenera lomā Lekringa fārmkluba mačā valsts čempionātā. “Nav viegli, jāsāk pašam ar sevi, jāatrod motivācija cīņai par uzvaru Latvijas čempionāta pirmajā līgā. Ja tikko Latvijas izlases sastāvā spēlēts pret tik augsta līmeņa komandām kā Norvēģija un Itālija, tad ir grūti neprasīt šādu pašu sniegumu no Lekringa otrās komandas puišiem,” sarunā ar žurnālu Sports atklāj Ingus Laiviņš. “Daudz ko puiši nevar izdarīt, taču nevis nevēlēšanās, bet meistarības trūkuma dēļ. Tas ir normāli, jo tā Latvijas čempionātā pēc spēka ir otrā līga. Turklāt Lekringa-1 primārais uzdevums ir nevis izcīnīt uzvaru, bet gan gatavot labas rezerves kluba pirmajai vienībai. Protams, sāncenšiem neko nedāvināsim, taču vienmēr atcerēsimies, ka Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

svarīgāka ir talantīgāko spēlētāju sagatavošana debijai virslīgā.” — Kādas ir prioritātes tavā dienas ka­ lendārā? — Šī man ir otrā sezona pēc atgriešanās no spēlēšanas Somijā. Jau pirmajā gadā mēģināju apvienot spēlētāju pienākumus ar trenera darbu Lekringa sistēmā. Toreiz īsti neko nevarēju mainīt, jo treniņu laiki visiem sastāviem jau iepriekš bija saplānoti — nereti lielās komandas nodarbības pārklājās ar dublieriem vai ar jauniešiem. Pirms šīs sezonas klubā visu sakārtojām daudz loģiskāk, jo, piemēram, pirmās līgas vienība trenējas pirms virslīgas sastāva, šādi tiekot pie iespējas arī pēc tam klātienē redzēt Lekringa vadošos spēlētājus, apjaust to sportisko līmeni, kuru nepieciešams sa­ sniegt. Pašreiz visiem mērķis redzams, visi esam vienotā kluba sistēmā. — Par florbola mīlēšanu eiro vien uz kontu netiek skaitīti. — Pašreiz visa mana dzīve saistīta ar florbolu, jo trenēju ne tikai pirmās līgas komandu, bet arī dažāda vecuma bērnu un jauniešu vienības. Pašreiz darbojos gan ar septiņgadīgiem un 10—12 gadus veciem bērniem, gan ar vecākās grupas jauniešiem un ar pirmās līgas pārstāvjiem. Ar tik apjomīgu trenera darbu tad arī varu nodrošināt pienācīgu atalgojumu, taču skaidrs, ka ilgtermiņā slodze ir par lielu, jo cietīs kvalitāte. Optimāla būtu divu komanda vadīšana. Viena no tām bērnu, otra, piemēram, pirmās līgas vienība. Iespējams, vasarā būs pietiekami daudz laika, lai pievērstos arī kaut kam citam. Turklāt arī sezonas laikā lielākā slodze tomēr ir pēcpusdienās.

s Ingu IŅŠ LAIV Latvijas izlases un Lekringa florbolists; Lekringa sistēmas treneris Dzimis

1982. gada 29. decembrī Rīgā

Augums, svars 1,76 m, 71 kg Pirmie treneri Andrejs Zaicevs (Cēsu PSS), Ainārs Ozols (Lekrings) Sporta skola

Cēsu pilsētas SS

Florbolista karjera Cēsu PSS, Cēsu Lekrings (1997.—2003., 2004.— 2009., 2012.—2014.), Norvēģijas virslīgas klubs Oreasen (2003./2004.), Somijas klubs Loviisa (pirmajā līgā 2009./2010., virslīgā 2010.—2012.) Panākumi

Latvijas izlases dalībnieks no 2002. gada; divkārtējs Latvijas čempions Lekrings sastāvā (2009. un 2013.); Latvijas čempionāta izslēgšanas turnīra labākais spēlētājs 2013. gadā; Eurofloorball kausa ieguvējs Lekrings sastāvā (2013.)

Paraugs florbolā Niklass Jihde (pieckārtējs pasaules čempions Zviedrijas sastāvā) Sporta veidi

bērnībā — futbols, basketbols, BMX, pašreiz — teniss un snovbords

Izglītība

LSPA 1. līmeņa profesionālā augstākās izglītības programma, izglītības un sporta darba speciālists — florbola treneris, 2. kurss

Ģimenes stāvoklis precējies, ir dēls (topošais florbolists)

71


PERSONĪBA

— Kas ir katalizators vai kārdinātājs Cēsu jauniešiem sākt florbola treniņus? — Iespējams, ka Latvijā kādreiz atgriezīsies laiki, kad ar florbola spēlēšanu vadošajos klubos varēja tikt ja ne pie mēnešalgas, tad pie labām prēmijām par izcīnītajām uzvarām noteikti. Kad Starptautiskās Florbola federācijas darbs reiz vainagosies ar panākumiem un florbols tiks iekļauts olimpisko spēļu saimē, tas noteikti būs papildu stimuls izaugsmei — olimpisko spēļu medaļu komplekts komandu sporta veidā ir pietiekami prestižs, lai tiktu ieguldīta nauda šī mērķa sasniegšanai. Tas noteikti mainītu arī klubu florbolu. Mūsdienās jauniešiem tiek piedāvātas ļoti daudzas nodarbes, ar kurām aizpildīt laiku pēc mācībām skolā. Cēsīs florbols ir ļoti populārs sporta veids, un puiši mums nav jāpierunā. Pašreiz pat ir tā, ka ne visus komandas florbolistus iespējams pieteikt katrai spēlei. Ja kāds pieķerts slinkojam treniņos, risinājums ir ļoti vienkāršs — nākamo maču viņš vēros no skatītāju tribīnēm. Pēc šāda soda izciešanas rezultāts nav ilgi jāgaida — uz nākamo treniņu puiši ierodas paši pirmie. — Kurš no treneriem vai florbola spe­ ciālistiem atstājis vislielāko iespaidu uz trenera Laiviņa darbību? — Vispirms tiek pamanīti gūtie vārti un to autori. Man jau no pirmajiem soļiem sportā daudz vairāk interesēja izprast spēli, tās zīmējumu. Pats sāku kā pussargs futbolā, tādēļ bija iespēja pavērot spēli no tās vidus. Pēc tam jau pamanīju arī uzbrucējus, kuri guva vārtus. Savukārt florbola izpratnes veidošanās sākās ar dalību pasaules čempionātos, ar labāko izlašu spēļu vērošanu. Sākotnēji radās iespaids, ka latviešiem tikai nedaudz nepieciešams patrenēties, lai sasniegtu zviedru un somu sportisko līmeni. Tikai pēc tam nāca apskaidrība, ka ne jau visu tādā komandu sporta veidā kā florbols izšķir individuālā meistarība. Protams, tā ir svarīga, taču trūkumus iespējams kompensēt arī ar sekmīgu darbību aizsardzībā. Spēlētājiem ir precīzi jāzina sava vieta laukumā un pareiza pārvietošanās shēma. Somijā iespaidu atstāja SPV klubs, kas tolaik bija izcīnījis divus čempionu titulus pēc kārtas. Pirmais iespaids par taktiku aizsardzībā un uzbrukumā bija izmantotās sistēmas vienkāršība. Bet tajā pašā laikā ļoti liels akcents tika likts uz spēlētāju pārēju no aizsardzības uzbrukumā un atpakaļ. Katra konkrētā spēlētāja pārvietošanās tika samazināta līdz mininumam, nebija nepieciešamība pārkārtot novietojumu. Ļoti svarīga ir spēlētāju pārvietošanās bez bumbiņas — gan aizsardzībā, palīdzot ko-

72

Foto: Renārs Buivids, Sports

Ne tikai uzbrukums un bumbiņa

Eksperimentu laiks. Latvijas izlases florbolists Ingus Laiviņš (no kreisās) un galvenais treneris Īro Parviainens nodarbojas ar komandas saliedēšanu Zilajos brīnumos

mandas biedriem, gan uzbrukumā, nokļūstot aizsargu nenosegtā vietā. Savulaik Lekringā ko līdzīgu izmantoja treneris Normunds Grunckis. Par šīs sistēmas izmantošanu un pielāgošanu mūsu vajadzībām esam daudz diskutējuši arī ar

pašreizējo Lekringa treneri Arti Malkavu. Kaut ko līdzīgu esam ieviesuši visās Cēsu komandās, sākot no U-16 vecuma grupas, jo jaunākiem spēlētājiem piebāzt galvu ar lielām taktiskām shēmām nav lietderīgi. Līdz ar vienotas spēles sistēmas izmantoŽurnāls Sports • 2014. gada februāris


Foto: Ritvars Raits

PERSONĪBA

Uzbrūkošais aizsargs. 2012. gada pasaules čempionātā Šveicē sešās spēlēs Ingus Laiviņš izcēlās ar sešiem rezultativitātes punktiem

šanu nodrošinām jaunatnes vecāko grupu talantīgāko spēlētāju iesaistīšanos pirmās līgas un virslīgas sastāvā. — Interesanti, ka tu pats joprojām spēlē gan kā uzbrucējs, gan aizsargs. — Karjeras lielāko laiku esmu bijis uzbrucējs, taču pēdējā sezonā Somijā, apstākļu spiests, nonācu aizsardzībā. Mani arī pirms tam varēja raksturot kā uzbrucēju, kurš daudz domā par savu vārtu drošību, nemetās tikai uz sāncenšu vārtiem. Ja kādam no uzbrukumiem pieslēgsies mūsu aizsargs, tad es noteikti būšu tas, kurš pieskatīs aizmuguri. Reiz nācās pārkvalificēties par aizsargu tāpēc, ka Somijas čempionātā mūsu komandas labākais aizsargs saņēma trīs spēļu diskvalifikāciju. Potenciālais aizvietotājs bija savainots un man nācās izlīdzēt. Treneriem patika man sniegums, uzticot šo pozīciju arī sezonas atlikušajā laikā. Savukārt Latvijas izlasē visu nosaka treneru vēlme atbildīgos mačos aizsardzību uzticēt pieredzējušākiem spēlētājiem. Tad arī atkal kļūstu par aizsargu. Līdz ar to viena turnīra ietvaros varu būt gan aizsargs, gan uzbrucējs.

Latvija saglabā pozīcijas — Pasaules čempionāta kvalifikāci­ jas turnīru Latvija pabeidza ar zaudējumu Norvēģijai, kā arī izšķirošās spēles sā­ kumdaļā pret Itāliju nokļuva zaudētājos Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

ar 0:2. Tas uz mirkli lika iezagties šau­ bām — vai tiešām decembrī būs pirmais pasaules čempionāts bez Latvijas!? — Skaidrs, ka šajā kvalifikācijas turnīrā Norvēģijas izlase bija spēcīgākā un pelnīti mūs uzvarēja ar 6:4, ieņemot pirmo vietu. Tā kā šajā turnīrā tika izspēlētas vismaz divas ceļazīmes, tad nebija tik svarīgi iztērēt visus spēkus cīņā ar norvēģiem. Izlases treneri šīs četras spēles izmantoja arī spēlētāju pārbaudīšanai kaujas apstākļos, meklējot labāko sastāvu, ar kuru decembrī doties uz Zviedriju. Tieši tāpēc bieži notika izmaiņas uzbrucēju trijniekos, aizsardzībā. Neslēpšu, ka izšķirošajā spēlē ar Itāliju, nonākot zaudētājos ar 0:2, arī man uz mirkli uzmācās bažas, vai tik neatkārtosies 2012. gada pasaules čempionāta ceturtdaļfināla scenārijs pret Vāciju. Arī toreiz ātri nonācām zaudētājos. Spēles iniciatīvu pārņēmām pilnībā, taču mazās kļūmes tika sodītas ar vārtu zaudēšanu. Prieks, ka Valmierā šis scenārijs neatkārtojās, jo tomēr Itālija, pat neskatoties uz Šveicē dzimušo spēlētāju piesaisti, ir nedaudz zemāka līmeņa komanda. Manas bažas par spēles iznākumu ar Itāliju pierima tad, kad visai ātri vienus vārtus atspēlējām. — Latvijas valstsvienību turpina va­ dīt somu florbola speciālistu duets — Īro Parviainens un Kristjans Bjorkstens. — Protams, somu treneri ir ieviesuši ne mazums izmaiņu Latvijas izlases treniņu procesā un spēlē, taču daudz svarīgāk man šķiet tas, ka neviens no spēlētājiem vairs nevar pārmest neobjektīvu sastāva izvēli, pārāk daudz uzmanības piešķirot nevis konkrētā florbolista kvalitātēm, bet gan kluba piederībai. Parviainens un Bjorkstens apliecinājuši, ka izvēlas tos spēlētājus, kuri nepieciešami viņu izvēlētā modeļa komandai. — Ne pirmo gadu Latvijai tomēr izdo­ das rangā nelaist klāt valstis, kuras aktīvi pretendē uz septīto, astoto vietu. — Esmu pārliecināts, ka Latvijai ir pa spēkam arī tuvoties elitei. Lai to panāktu, svarīgi ir maksimāli celt arī Latvijas čempionāta kvalitāti. Viens no soļiem ir sezonas pagarināšana arī virslīgas komandām, kuras paliek ārpus izslēgšanas turnīra. Tās varētu sacensties gan savstarpēji, gan ar pirmās līgas klubiem, kuriem vismaz teorētiski būtu vairāk iespēju iekļūt virslīgā. Šajās vienībās spēlē daudz jaunu talantīgu florbolistu, kuriem šādu atbildīgu maču pieredze noteikti palīdzētu. Latvijas labākie klubi play-off cīnās ar pavisam citu atdevi, agresivitāti, ātrumu nekā sezonas laikā. Prieks, ka arvien palielinās arī florbola laukumu ar mākslīgo segumu skaits. Šādi noteikti pamazām augs snieguma kvalitāte. Bieži dažādu laukuma defektu dēļ tiesneši

kļūdās — nevar saprast, kurā brīdī bumbiņa pēkšņi palēkusies un tāpēc iesists pa pretinieka nūju. Skaidrs, ka tiesnešiem jāļauj spēlēt agresīvāks florbols, taču ne rupjāks. Arī ievērojot noteikumus, iespējama agresīva spēle, kuru nevajag sodīt.

Darbības un domāšanas ātrums — Kādas izmaiņas skārušas Latvijas labākos florbolistus pēdējo piecu gadu lai­ kā? — Lielākās izmaiņas saistītas tieši ar spēles ātrumu. To atklāju tad, kad debitēju Somijas virslīgā. Ne tikai fizisks ātrums, bet arī ātri lēmumi. Ja Latvijas čempionāta spēlē pēc bumbiņas saņemšanas ir brīdis, lai novērtētu notiekošo laukumā, iepauzētu un tikai tad izdarītu nākamo darbību, tad Somijā šādas iespējas nav. Bumbiņas saņemšanas brīdī jau jābūt skaidram lēmumam un kājām starta gatavībā. Turklāt darbības intensitāte tiek attiecināta arī uz treniņos veicamo, jo tikai šādi var sagatavoties maksimālajam sniegumam maču laikā. Tieši tāpēc pasaules labākos meistarus raksturo izmantotās vārtu gūšanas iespējas, mērķi sasniedz četri no pieciem metieniem. Skaidrs, ka viens spēlētājs nevar eksistēt ārpus komandas, tādēļ noderīgas ir izlašu spēles, lai saprastu darbības ātrumu, kā jānotiek augstas klases florbolam. — Visos deviņos pasaules čempionā­ tos dāmu konkurencē startējusi latviete Baiba Juruša, bet vīriešiem — 37 gadus vecais norvēģis Villijs Fauskangers. — Personiskie rekordi man vienmēr bijuši vienaldzīgi. Tas attiecināms gan uz rezultativitāti, gan uz pasaules čempionātu skaitu. Protams, pārdzīvoju, kad neesmu iemetis bumbiņu tukšos sāncenšu vārtos, taču iekļūt vai neiekļūt kādā topā — tas man ir vienaldzīgi. Ne jau rekordu dēļ vēlos izlasē spēlēt līdz pat 2016. gada pasaules čempionātam Rīgā. Daudz vairāk gribu piedzīvot to, kad Arēnā Rīga uz kādu svarīgu pasaules čempionāta spēli Latvijas florbolisti varētu pulcēt piecus sešus tūkstošus skatītāju. Valmierā kvalifikācijas mačus vēroja apmēram 1500 līdzjutēju, līdz ar to mana vīzija par florbola svētkiem ir piepildāma! Vēl jo vairāk, kad kādā mačā pretī stātos Zviedrija vai Somija, kas noteikti uz Rīgu atvestu daudz fanu. 2016./2017. gada sezona arī varētu būt pēdējā, kurā vēl profesionāli spēlētu un trenētos, bet pēc tam jau prioritāte būtu trenera karjera, spēlēšanu atstājot prieka pēc. ©

Renārs BUIVIDS 73


Toreiz un tagad

Mierīgi, bet tā, lai

Distanču slēpošana Sočos būs vienīgais mūsu sporta veids, kurā olimpiešus uz starta nepavadīs izlases galvenais treneris. Gandrīz divus gadus šos pienākumus pilda viens no mūsu biatlona ziedu laika lieliskā četrinieka — Jēkabs Nākums. Pēdējā brīdī savu vietu komandā viņš atdeva līdera Arvja Liepiņa slēpju smērētājam Mārtiņam Jakovičam.

T

āda ir Latvijas distanču slēpošanas nacionālā īpatnība — katram slēpotājam savs smērētājs. Tādi raksturi... Tik lepni nevar atļauties pat Norvēģija. Pēc šāda principa dzīvojot, mūsu kalnu slēpotājiem vajadzētu ņemt līdzi... piecus smērētājus. Savulaik ar Jēkaba Nākuma pievienošanos biatlona izlasei tapa mūsu lieliskais četrinieks, kas 1998. gada spēlēs Nagano visās — tolaik trijās — biatlona olimpiskajās disciplīnās

74

spēja iekļūt labāko sešniekā, 10 km sprintā pat ar divām vietām: piektais finišēja Jēkabs Nākums, pēc pussekundes — sestais — Oļegs Maļuhins. 4 x 7,5 km stafetes pirmo posmu Oļegs beidza otrais, Ilmārs Bricis savā maiņā, vismaz diviem miljoniem mūszemē un nez cik miljoniem tālaika biatlona līdervalstī Vācijā liekot aizturēt elpu, Latviju izvirzīja vadībā, bet Gundars Upenieks un Jēkabs Nākums komandu noturēja olimpiskajā sešniekā. 2012. gada spēles Soltleiksitijā

šim četriniekam bija pēdējās un diemžēl bez epiteta lieliskās. Nākamās divas mūsu vīriešu biatlona komandai bija viena līdera — Ilmāra Briča — spēles. Diemžēl Sočos Latviju vispār pārstāvēs tikai viens biatlonists — Andrejs Rastorgujevs, kurš gan uz pasaules skatuves jau spēj uguņot gandrīz tikpat spilgti kā savulaik Ilmārs. Bet tas jau ir cits stāsts, kas tagad tiek rakstīts Krasnaja Poļana trasēs. Šajā saliksim kopā Jēkabu Nākumu

1998. gada olimpiskā sešnieka biatlonistu un Jēkabu Nākumu šobrīd — Latvijas distanču slēpotāju izlases galveno treneri. Starp citu, par veiksmīgāko viņš uzskata šīs tūkstošgades pirmo sezonu, kuru noslēdzis ar 26. vietu Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā, kurā ieguvis tiesības piedalīties visos PK masu startos (uzaicina tikai 30 labākos) un vairākkārt iekļuvis PK sacensību pirmajā desmitniekā, sprintā finišējis pat ceturtais, iedzīšanā — piektais. Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


Toreiz un tagad

zeme notrīc

Jēkabs NĀKUMS Dzimis 1972. gada 4. februārī Priekulē.

z z d d i i a a e e g g r r To Ta To Ta

Statuss

Toreiz Latvijas izlases biatlonists, svaigs Eiropas čempions sprintā, bet jau ar divus gadus vecu augstākās izglītības diplomu, kura iegūšanai vispirms mācījos Leshafta Fiziskās kultūras institūtā toreizējā Ļeņin­ gradā, bet pēc tam — Daugavpils Universitātē. Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

Augums, svars

Latvijas distanču slēpotāju izlases galvenais treneris, no darba brīvajā laikā — pasākumu vadītājs.

178 cm, 78 kg.

178 cm, 82 kg.

Fiziskās sagatavotības rādītāji Pie stieņa varēju pievilkties vismaz 33 reizes. Reizi nedēļā treniņos slēpojām 60—70 km distances. Slinkuma rekords bija — trīs dienas bez treniņiem.

Zodu virs stieņa reizes piecpadsmit spēju dabūt, kādus 40 km, pārāk nesteidzoties, arī noslēpotu.

75


z d i a e g r To Ta Ģimenes stāvoklis Vēl neprecējies, bez bērniem.

Otro reizi precējies, divu meitu un divu dēlu tēvs.

Inventārs Slidsolim Atomic slēpes — 192 cm, nūjas — 161 cm, klasikai patika ļoti garas slēpes — 210 cm, nūjas — 145 cm.

Atomic (SNS stiprinājumu sistēma un zābaki) un Rossignol (NNN) slēpes, slidsolim slēpes — 192 cm, nūjas — 163 cm, klasikai — 210 cm, nūjas mazliet garākas — 151 cm.

Mērķi Olimpiskajās spēlēs izcīnīt vietu labāko desmitniekā. Tas arī tika izdarīts divas reizes, izcīnot piekto un sesto vietu.

Pirms Sočiem mērķis bija maksimāli labi pastrādāt ar Arvi Liepiņu, lai viņš tur sasniegtu Latvijas distanču slēpošanas vēsturē labāko rezultātu.

Vērtības Nauda. Es biju nācis no internātskolas, man neviens neko klāt nepienesa. Viss bija jānopelna pašam. Svarīga bija draudzība, arī slava, ar kuru gan nezināju, ko darīt.

Noteikti pirmajā vietā ir ģimene, par kuru dūri uzsitīšu uz galda tā, lai zeme notrīc. Tad — darbs un māja.

Problēmu risināšanas metodes Mēģināju izskatīties labs jebkurā situācijā. Centos būt kārtīgs, pareizs zēns, par kuru visu laiku labu runā. Līdz brīdim, kad tas man apriebās un aizgāju otrā galējībā. Tad sūtīju visus uz poda. Starp citu, ar komandas biedriem bija ļoti labas, nosvērtas, uz veselīgu iekšējo konkurenci bāzētas attiecības. Ar visiem strīdiem mēs četratā varējām sadzīvot vienā istabiņā sezonām ilgi. Mūsu atšķirīgie viedokļi nekad nepārvērtās naidā.

Pieskāriens atmiņ��m. Jēkabs Nākums slēpot sāka skolā septiņu gadu vecumā, kad arī šādām slēpēm vēl nebija muzejiskas vērtības

Toreiz katru problēmu gribēju atrisināt uzreiz. Tagad saku — pagaidiet, man jāpadomā...

Lielākā kļūda Ja man neveicas vai kaut kas noiet greizi, es to neuztveru kā kļūdu, bet kā mācību. Ja dzīve manos riteņos liek sprunguļus, tad jāapsēžas un jāpadomā, ko es daru nepareizi.

76

Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


z d i a e g r To Ta

Foto: Dainis Caune, Sports

Lielākā neveiksme

Lielas iespējas izaugsmei. Tā par Andu Muižnieci, kura distanču slēpošanai pievērsusies vēlu, saka Nākums

z d i a e g r To Ta Lielākais panākums 1993. gadā Pasaules kausa posmā Kontiolahti izcīnīju 16. vietu sprintā, pirmo reizi mūžā iegūstot Pasaules kausa izcīņas punktus. 1996. gadā pirmo reizi iekļuvu desmitniekā, pirms­ olimpiskajā sezonā finišēju piektais pasaules čempionātā, pirms Nagano spēlēm jau reizi biju ceturtais klasiskajā biatlonā.

Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

Krīzes laikā atvēru sporta klubu. Bet tā ir arī mācība.

Dienas režīms 7.30 celšanās, rīta rosme, brokastis, treniņš, pusdienas, diendusa, otrais treniņš, vakariņas, 23.00 gulētiešana.

Lielākais panākums ir mana ģimene — Una un Pauls. Kā svešumā viņus atceros, tā uzreiz smaids pār visu ģīmi.

Lielākā veiksme Piekrītu atziņai, ka veiksme ir gatavības un izdevības apvienojums. Par tādu var uzskatīt arī 1997. gada pasaules čempionātu, kad 10 km sprintā nekļūdījos ne reizi un finišēju piektais.

Deviņdesmito gadu sākumā studēju Ļeņingradā, kā toreiz sauca Sanktpēterburgu, un kandidēju uz vietu brūkošās PSRS izlasē startam pasaules junioru čempionātā. Tajā pašā laikā radās cerība pārstāvēt savu valsti olimpiskajās spēlēs, bet Ļeņingradas treneri panāca, ka institūtā man laikus neizsniedza dokumentus. Es kā talantīgs juniors, jau par sporta meistaru kļuvis, biju vajadzīgs viņu algu atskaitēm. Albērvilas spēļu atklāšanu noskatījos televizorā Alma-Atā (tagad Almati), atrodoties NVS izlases treniņnometnē. Patiesībā lielākā neveiksme mani piemeklēja, kad neiekļuvu Latvijas komandā 1994. gada spēlēm Lillehammerē. Biju saķēris kādu dīvainu alerģiju, aptiekā man iedeva zāles, kas veicina miegainību. Lai mani pamodinātu, bija nepieciešama zemestrīce. Pirmajās atlases sacensībās guļu, nobraucienos un šautuvē gandrīz aizmiegu... ar atrāvienu paliku pēdējais. Zaudēju arī pārējās kārtās. Jutos pārāk pašpārliecināts, nebiju koncentrējies pašanalīzei. Jauniešiem tipiska attieksme.

Kad esmu mājās, ceļos, kad dēls mostas. Viņam tagad ir mazliet vairāk par pusotru gadiņu. Visai ģimenei brokastu gatavotājs esmu es. Pārējais laiks ar telefonu rokā vai pie interneta. Treniņnometnēs režīms tāds pats kā sportistiem. No maniem sportista laikiem atšķirība tikai tā, ka ēst jātaisa pašiem. Ļoti bieži pavārs esmu es. Taisu ne tikai brokastis, bet arī pusdienas un vakariņas. Gulēt eju ap divpadsmitiem.

Vaļasprieki Vēl neesmu sapratis, kas tagad man ir veiksme. To droši vien varēšu pateikt pēc pāris gadiem.

Patika kaut ko uzzīmēt, fotografēt.

Literatūra.

Dainis CAUNE 77


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

piespēle

Foto: Renārs Buivids, Sports

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Spogulīt, spogulīt, saki man tā! Atbildi uz Beidzot varu pavingrot? Ko citu, ja vācu Labāk kāja rokā! Olimpietis, cīkstonis starta ledus mēģina rast treneris Jānis Liepa kamaniņu braucējam pēc kritiena kamaniņas Armands Zvirbulis tur godā arī kārtējo trasē aiztraukušās vienas pašas Latvijas čempiona titulu

Klau, kolēģi! Latvijas Universitātes treneri Rūdolfs Rozītis un Ilze Ose-Hlebovicka

Foto: Renārs Buivids, Sports

Palaidiet, sveši ļaudis! Slovāku hokejists, Rīgas dinamietis Marcels Haščāks grib pārliecināties par latviešu tautas dziesmu maģisko iedarbību

Foto: Renārs Buivids, Sports

Foto: Renārs Buivids, Sports

Vārtiem jābūt vietā! Arī Ghetto Hockey tiesneši stingri ievēro noteikumus

Raibu raibā kompānija. BK Jelgava treneri, apkalpojošais personāls un spēlētāji

78

Bumba kaut kā jāsadala. Ziemas kausa spēlē Spartaks un BFC Daugavpils Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


Martins un Miha. Sportists un treneris, attiecību skaistums smagatlētikā

Foto: Dainis Caune, Sports

Bildītes jau atkal neatsūtīs... Brāļu Šicu ielenkumā kārtēja kamaniņu mīļotāja

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Piespēle

Cēsīs mīkstas apmales? Jelgavas novada florbolists Toms Ābols piespiests veikt eksperimentu Žurnāls Sports • 2014. gada februāris

Foto: Renārs Buivids, Sports

Foto: Renārs Buivids, Sports

Krūmiņa uzlidojums. Jelgavnieks Edgars Krūmiņš ļoti vēlas atņemt bumbu Pasaules enerģijas spēks. Latvijas izlases florbolisKlāvam Strazdiņam ti pirms atbildīgā turnīra viesojas Zilos brīnumos

Foto: Renārs Buivids, Sports

Foto: Renārs Buivids, Sports

Jauna disciplīna sporta fotogrāfijā. Jauktais divnieks.

Sveiciens Rīgas fotogrāfam! Moldovas volejbolists Deniss Sintovs savulaik pārstāvējis arī SK Rīga

79


80

Žurnāls Sports • 2014. gada februāris


Žurnāls ''Sports''