Page 29

PROCESĀ

as čempionāts anka prezentācija kai vienu vai divus gājienus, bet daudz vairāk. Starta izrāviens mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem bija daudz straujāks. Tomēr šajos 10 gados esam ne tikai noķēruši, bet arī izvirzījušies tri­ ju Baltijas valstu spicē. Pēc maijā Spānijā notikušā pasaules čempionāta, kurā piedalījās gandrīz 50 valstu pārstāvji, rezultātiem jau varam secināt, ka esam pietuvojušies arī skandināviem — pet­ anka lielvalstīm Dānijai un Zviedrijai. Jekaterina Soika/Lelde Stūre izcīnīja 14. vietu, Edgars Silovs — 24. vietu, es pārī ar dēlu Edgaru Silovu — 25. vietu, bet pārī ar Jekaterinu Soiku — 32. vietu.

Žurnāls Sports • 2019. gada septembris

— Kā notiek treniņu process Latvijas spēlētājiem? Vai ir treneri, padomdevēji? — Trenējamies un spēlējam ne tikai Latvijā, bet arī bieži braucam uz mačiem ārzemēs, tiekot pie iespējas samērot spēkus ar spēcīgiem pretiniekiem. Bet pir­ mos soļus var spert arī pašmācības ceļā, jo pašreiz YouTube kanālā ir ļoti daudz video arī par petanku — treniņu un sacensību ieraksti. Tajā pašā laikā strādājam arī pie tā, lai Latvijā vismaz uz dažām dienām ierastos arī profesionāls treneris. Skaidrs, ka speciālists var ievērojami palīdzēt ne tikai treniņos, bet arī kļūt gudrākiem tak­ tiski, lai spēļu laikā izvēlētos pareizākos risinājumus. Mana pārliecība, ka rezultātu par 50 procentiem veido tehnika un tak­ tika. Apdomas laiks un metiena izpilde nav ilgāka par minūti, taču ar vienu ne­ pareizu lēmumu, piemēram, komandu cīņā var zaudēt uzreiz sešas bumbas. Pēc tam jau atspēlēties nepietiks laika. — Cik neprecīzus vai kļūdainus me­ tienus var pieļaut, saglabājot izredzes uz labiem rezultātiem starptautiskajos mačos? — Ja labākie petanka meistari pieļau­ tās kļūdas divos no 10 metieniem uzska­ ta par nesekmīgu spēli, tad mūsu robeža ir 50 procentu metienu sekmīga izpilde. Ja to pārsniedzam, tad jau tas ir atzīs­ tams sniegums. Lai arī Eiropas, konkrē­ tāk Francijas, un Āzijas petanka sko­ las uzreiz ir atšķiramas pēc metienu tehniskās izpildes, tomēr labāko meis­ taru rezultāts gandrīz vienmēr ir vie­ nāds — neveiksmes drīzāk ir kā iz­ ņēmums. Protams, nav mazsvarīga arī pārliecība par saviem spēkiem, arī takti­ kas izvēle ceļā uz uzvaru. Latvieši kād­

reiz bija bikli iesācēji, bet tagad šajā ziņā vairs neizceļamies uz pasaules un Eiropas lielāko sacensību dalībnieku fona. Lai arī finansiālie līdzekļi nav pietiekami, cenša­ mies būt pasaules petanka apritē gan val­ stu, gan klubu turnīros. — Skaidrs, ka bez treniņu vie­tām — petanka laukumiem — sporta veida attīs­ tība nav iedomājama. Kāda situācija ir ar infrastruktūru? — Petanka laukumu izveide Latvijā nevar būt komercprojekts, jo ar to izīrē­ ša­ nu nevar nopelnīt naudu kā tenisā vai golfā. Viss tiek balstīts uz trakajiem en­ tuziastiem, kuri, piemēram, Ventspilī, Ērģemē, Ropažos vai Lapmež­ ciemā izvei­ dojuši un uztur laukumus sev tīkamajā sporta veidā. Līdzīgi ir arī ar Upesciemu, kur pašlaik ir 16 starptautiskajiem stan­ dartiem atbilstoši petanka laukumi. Laukumos mūsu valstī notiek lielāki vai mazāki turnīri, taču pelnīt ar to izīrēša­ nu nav iespējams. Infra­ struktūras uztu­ rēšanā līdzekļus iespē­ ju robežās iegulda Latvijas Petanka sporta federācija, klubi un, protams, arī paši spēlētāji. Tas ir dul­ lo sporta veids!

Uzvara konkurencē ar Franciju — Kā tad izdevās saņemt tiesības par tik liela mēroga turnīra kā Eiropas čempionāts sarīkošanu Rīgā? — Nākamā gada 18.—20. septem­ brī Rīgā notiks Eiropas čempionāts vien­ spēlēs vīriešiem un sievietēm. Ideja ra­ dās man kopīgi ar dēlu Edgaru. Pirms diviem g­ adiem par to pirmo reizi iemi­ nējāmies Eiropas Petanka konfederācijas ļaudīm, uzsverot, ka Rīga ir lieliska vie­ ta, kur organizēt šāda līmeņa sacensības.

29

Profile for sporto.lv

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada septembra numurs

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada septembra numurs

Profile for sporto.lv
Advertisement