Page 26

Katram savas rūpes. Armands Birzaks (no kreisās) gatavojas tikai ceturtajam treniņam mūžā, treneris Mikam Ulriham palīdz piepumpēt riepu, Artūram Erdmanim vēl jādziedē trauma

Foto: Dainis Caune, Sports

bākugunis uz jumta man mirgo... Mašīnu ietrieca mežā, labi vēl, ka nogāze tur nebi­ ja stāva. Tad mašīna veltos, aizdegtos, bet tajā iekšā vēl divi bērni. Tāpat jau durvis nevarēja dabūt vaļā, labi, ka elektriskais loga pacēlājs strādāja. Tagad treniņos visu laiku, sekojot si­ tuācijai uz ceļa, domās jau modelēju vari­ antus A, B un C. Nodrošinājies esmu ar spilgtākajām bākugunīm, kādas vien var dabūt, skaņas signāliem. Bet tie skati jau neizdzisīs nekad. — Bet Dmitrijs Ivanovs atgriezies ri­ teņbraukšanā. Šogad Latvijas pirmajā čem­ pionātā riteņbraucējiem ar īpašām vaja­ dzībām (paracycling) viņš izcīnīja sudraba medaļu. — Jā, viņš nāk arī peldēt, vasarā ko­ pā ar mums bija nometnē. — Te Purvciema riteņbraukšanas bā­ zē tu esi viens pats? Arī mehāniķis? — Reizēm Arkādijs (velomehāniķis Arkādijs Svece, kas pērn par mūža iegul­ dījumu saņēma Gada balvu sportā, red.) pa­ līdz. Mēs esam draugi.

Foto: Dainis Caune, Sports

TRENERIS

Dod pieci! Mazāko Krišlauka audzēkni Georgu uz treniņu atvedusi mamma Dita Tjumina. Miks Ulrihs Vīnerts, protams, ieradies pats. Pēc divām dienām Georgs savā zēnu grupā būs ātrākais Smiltenes kausa izcīņā

— Esot bijis laiks, kad pats bērnus treniņos pavadījis ar divriteni. — Ļoti ilgi braucu līdzi. Līdz barikāžu laikam, bet tad ceļi bija daudz tukšāki. Soma ar remonta komplektu pār plecu un uz priekšu! Riteņi jau tad bija vien­ kārši, parastie startiņi. Tiem sunīši bieži bira nost, zobrats rumbā zaudē saķeri ar pašu riteni, un pedāļi griežas brīvgaitā. Tad čaļi vienkārši neveiksminieku stūma līdz bāzei atpakaļ. Viens pastumj, otrs pa­ stumj... Citreiz attaisīja rumbu vaļā un ie­ lika iekšā lodīti, lai iet pa tiešo kā treka ritenis. Bet tad visu laiku jāminas. Nupat bija mode ar tādiem pa ielām braukāt. Kādu laiku man bija arī mocis, bet ar tiem vienmēr bija jāmokās. Reiz tādu ar visu blakusvāģi dabūju stumt kilomet­ rus desmit no Vangažiem līdz Murjāņiem. Tad izdevās sapelnīt vecam Ford Granada.

26

Pirmo valsts mašīnu man Oliņš Marsā ie­ deva — Toyota Corolla, tādu maziņu, ne­ ko tajā nevarēja iekraut. Tā, ko tajā avārijā sasita, bija fe­ derācijas dāvināta skolas mašīna. Tagad valsts darbos plēšu nost savu personīgo. Ne remontam, ne riepām, ne apdrošinā­ šanai skola naudu nepiešķir. Vasaras mē­ nešiem tikai benzīnu dod. Toties ielikta navigācijas sistēma, lai fiksētu, kur esmu braucis. Bet ar to benzīnu jau visiem tre­ niņiem nemaz nepietiek, tik un tā pašam klāt jāpiepērk. Un vēl papīru kaudzes jā­ saraksta. Te nav kā Marsā, kur domā­ ja, kā trenerim palīdzēt. Ja sestdien vai svētdien, kad mums garie treniņi, ar ma­ šīnu kas atgadās un tā 50 kilometrus no Rīgas ar visiem bērniem paliek uz ceļa, dari, ko gribi. Ja kādam zvani — man ir brīvdiena, netraucē!

Rozīne. Krišlauka audzēknis Toms Ustups Dobelē kļūst par Latvijas Jaunatnes VIII olimpiādes čempionu grupas braucienā

Pusalga aiziet, lai uzturētu mašīnu. Tāpēc esmu priecīgs, ka tepat 80. vidus­ skolā tagad, kopš 1. septembra savās di­ vās trenera darba brīvdienās varu arī pa­ strādāt par sporta skolotāju. — Kāpēc tu visu laiku tikai ar bēr­ niem un jauniešiem strādā?

Žurnāls Sports • 2019. gada septembris

Profile for sporto.lv

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada septembra numurs

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada septembra numurs

Profile for sporto.lv
Advertisement