Page 25

Foto: Dainis Caune, Sports

TRENERIS

Paldies trenerim! Šāgada jūnijā, uzvarējis Latvijas čempionātā grupas braucienā, Toms Skujiņš nupat izcīnīto čempiona kreklu uzvilka savam pirmajam trenerim Jānim Krišlaukam. Skolas godalgu plauktu rotā arī Skujiņa trenerim dāvinātais Tour de France krekls ar pateicības vārdiem (attēlā pa labi)

seju. Ja vien viņš regulāri trenēsies, būs disciplinēts, klausīs mani, kaut kas jau iznāks. Nebūs tukšais numurs. Varbūt ne­ kļūs par Latvijas čempionu, bet kaut kur turpat tuvumā būs. Protams, ja neapniks. Nav jau tik viegli. — Ko vēl bez riteņbraukšanas pie te­ vis iemācās? — Ziemā daudz peldam. Ideālu stilu neiemācīšu, bet pareizus peldēšanas pama­ tus apgūstam, arī vieglatlētikas elementus izmantojam treniņos... Vēl citādi muskuļus stiprinām. Vieta jau te pie mūsu bāzes 80. vidusskolā laba. Tepat blakus Biķernieku mežs, rudeņos, kad citur jau tumšs, varam arī mototrasi braukšanai izmantot. Žurnāls Sports • 2019. gada septembris

— Es vairāk par rakstura rūdīšanu domāju... — To jau katrā treniņā rūda. Lai arī cenšamies sliktos laikapstākļos ārā nebraukt, gadās, ka 30 kilometrus no Rīgas uznāk tāda krusa, ka nezini, kur palikt! Reiz decembrī izbraucam ārā — foršs laiciņš, saulīte spīd, temperatūra ap nulli, braucam līdz mīnus sešiem... Nākam jau atpakaļ, pie Vangažiem sāk snigt. No sākuma mazliet, tad strauji — arvien vairāk un vairāk, tā, ka pat ceļa malas vairs nevar redzēt. Kur man tos divdesmit bērnus likt? Apkārt tikai mežs. Riskēju un braucām tālāk. Tiekam sētā, riteņiem spieķus neredz, vieni ledus diski!

— Pie tevis kopā trenējas iesācēji un čempioni. Bet katram taču savi uzdevumi! — Protams. Bet iesācēji jau ir tikai da­ ži, un vecākie arī iemācās jaunākajiem pa­ līdzēt. Uz šosejas piesedz viņus no kreisās puses, lai mašīnas neaizskar, jo jaunie jau taisni uzreiz nobraukt nemāk. Pastumj, ja netiek līdzi. Ilgi jau viņus nemoku — pie­ ci, desmit kilometri un mašīnā iekšā. Tā pamazām arvien vairāk un vairāk. Vispirms mācās iebraukt pilsētā, tad satiksme ir ma­ zāka. Ārā izvedu mašīnā un uz riteņiem sē­ dinu, kur klusāks, uz Zaķumuižas šosejas vai Mālpils ceļa. Pielieku klāt kādu lielo, kam jātrenējas saudzējošākā režīmā. Pats ar pārējiem jau arī turpat tuvumā esmu, un telefoni ir visiem. — Ir vispār Rīgas tuvumā kāda droša vieta, kur trenēties šosejas riteņbrauk­ šanā? — Visdrošākā vieta ir no Raganas līdz Turaidai. Tur arī vietējie autovadītāji piera­ duši pie riteņbraucējiem. Pa to ceļu mur­ jānieši bieži trenējas. Mēs pārsvarā brau­ cam caur Juglas papīrfabriku un tālāk pa Lubānas šoseju. Ropažos ir aplis ar mazu satiksmi, kurā var kaut ko pamācīt. — Mēs nevaram nepieminēt drama­ tisko negadījumu, kad, pavadot audzēk­ ņu grupu pa Rīgas—Siguldas šoseju, tavā pēc visiem noteikumiem aprīkotajā trene­ ra auto no aizmugures ietriecās daudz­ tonnīga kravas mašīna. — 2016. gada 26. oktobris man jopro­ jām rādās murgos. Visvairāk cieta Dmitrijs, kas brauca aizvējā un kuru jau es gata­ vojos sēdināt mašīnā. Tas bija tik nepare­ dzami. Skolēnu brīvlaiks, pirmdienas rīts, šoseja salīdzinoši tukša. Mierīgi ripinām,

25

Profile for sporto.lv

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada septembra numurs

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada septembra numurs

Profile for sporto.lv
Advertisement