Page 16

RUNĀ PREZIDENTS

— Labi, paliekam pie SUP airē­ šanas. Kā jau netieši minēji, pirms pieciem gadiem sāki vadīt SUP dzīvi Latvijā. Kā tas notika? — 2014. gadā atgriezos no pasau­ les čempionāta Puertoriko un mani ie­ vēlēja par galveno. Puertoriko būtībā nokļuvu nejauši, un pats sev par pār­ steigumu nepieredzētos okeāna viļņos izcīnīju medaļu. Konkurence bija reizes četras vājāka nekā tagad. Redzēju, kā organizē starptautiskas sacensības, un tas mani ļoti ieinteresēja. Atgriezos at­ pakaļ, apzvanīju visus pazīstamos supotājus, un sarunājām tikšanos. Iniciatīva nāca no manis, tādēļ mani arī ievēlēja par prezidentu. Tā teikt — tu gribēji, tad pats arī dari. — Bet viss jau nebija tik vienkārši. — Iestājāmies Starptautiskajā Sērfošanas asociācijā, jo SUP ir daļa no sērfošanas, lai gan tie ir divi dažādi sporta veidi, bet vienojošais faktors ir tas, ka abos atlēts stāv uz dēļa. Tā kā sērfošana kļuva par olimpisko sporta veidu (iekļauta 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu sacensību programmā), neapzināti bijām ielikuši kāju durvīs sērfošanas saimei — viņiem nācās iet ceļu caur mūsu birokrātiskajiem vār­ tiem. Dzīves paradokss, bet sērfošana kļuva svarīgāka mūsu asociācijas darbā, lai gan organizāciju dibinājām ar domu par supošanu. — Jau gadiem notiek tiesu dar­ bi starp Starptautisko Kanoe un Sēr­ fošanas federāciju par to, kurš savā pakļautībā iegūs SUP. Kā tas ietekmē SUP attīstību? — SUP karājas gaisā — abas orga­ nizācijas rīko pasaules čempionātus, bet nomināli tās ir komerciālas sacensības. Starptautiskā Kanoe federācija pārstei­ dza visus un tūdaļ gaidāmajam pasau­ les čempionātam sarūpējusi 40 000 ei­ ro lielu balvu fondu, bet Starptautiskā Sērfošanas asociācija līdz šim savos pa­ saules čempionātos nav piešķīrusi nau­ das balvas. Olimpiskajās spēlēs discip­ līnu vairāk nepaliks — katra jauna disciplīna atņem vietu citai airēšanas sporta veidu disciplīnai. Aizvien vairāk Starptautiskajai Kanoe federācijai tiek noņemtas disciplīnas, tikko pat noņē­ ma skatāmo 200 m sprintu, tādēļ vi­ ņiem svarīgi dabūt SUP airēšanu savā pakļautībā. Citādi, zaudējot katru sacen­ sību disciplīnu olimpiskajā apritē, tiek zaudēts finansējums un attiecīgi cieš tās popularitāte. Tālāk aiz tā visa stāv milzīga industrija ar inventāru un spor­ ta veida aksesuāriem, ko neviens ne­ grib zaudēt, jo tas ir bizness. Nauda. Kamēr jautājums, kuras starptautis­ kās federācijas pakļautībā nonāks SUP

16

airēšana nav atrisināts, tā nevarēs pre­ tendēt uz olimpiskajām spēlēm. — Sanāk, ka būtībā Kanoe federā­ cija mēģina nopirkt SUP kā sporta vei­ du... — Tieši tā. Arī viens no lielāka­ jiem SUP dēļu ražotājiem Starboard pēkšņi pārmetās no Sērfošanas uz Kanoe federāciju, kļūstot par viņu sponsoru. Nezinu, kas viņiem ir pieso­ līts, — pirms tam uzņēmumam bija cits viedoklis... Šobrīd notiek zemūdens spē­ les. Latvijā mēs to visu varam vērot, bet ietekmēt nevaram. Kā būs, tā būs. — Kas ir lielākie darbi, ko izdevies paveikt, vadot federāciju? — Tieši šogad izdevies paveikt vis­ vairāk, jo, kā atzītā federācija, šogad pirmo reizi saņemam finansējumu no Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Sporta federāciju padomes. Līdz ar to mūsu iespējas ir nesalīdzi­ nāmi lielākas — iepriekš darbojāmies kā bariņš entuziastu, kuri vienojas sa­ rīkot Latvijas čempionātu un paši vi­ sam samet naudiņu. — Būtībā tas ir demokrātisks klubu princips. — Jā, bet bez finansējuma ir grūti ielikt pamatus attīstībai. Lauvas tiesa finansējuma ir piešķirta sērfošanai, taču arī ar to atbalstu, ko mums LSFP pie­ šķir SUP airēšanai, mēs varam izda­ rīt daudz. Šobrīd atjaunojam inventāru, lai tas būtu pieejams dažādām vecu­ ma grupām, rīkojam seminārus un no­ metnes. LOK piešķirto bāzes finansē­ jumu varam izmantot tikai sērfošanas attīstīšanai. Mums ir jāveido sistemā­ tiska piramīda, piesaistot jauniešus, ko mēs ar šo finansējumu varam arī darīt. Sākotnēji SUP, kā jau jaunā sporta vei­ dā, Latvijā iesaistījās vīrieši manā ve­ cumā — ap 40 gadiem, kuri lielākoties nodarbojās ar citiem sporta veidiem un SUP redzēja kā iespēju pamēģināt ko jaunu. Šobrīd strādājam pie treneru ser­ tifikācijas sistēmas. — Kā Latvijā ir iespējams nodar­ boties ar sērfošanu? — SUP airēšana Latvijā ir masvei­ dīgs tautas sports, bet sērfošana vien­ mēr būs šaurs nišas sports — sērfingam tik nepieciešamie viļņi tagad rudenī tik sāksies. Sērfot var nelielā Kurzemes jos­ lā no Liepājas līdz Pāvilostai. Lietuvā jūrā viļņi ir garāki un piekrastes tu­ vumā sērfotāju, dabiski, ir vairāk, tā­ dēļ sērfošana Lietuvā ir labāk attīstī­ jusies. Izaicinājums ir, vai sērfošanu izdosies ilgtermiņā nostabilizēt kā spor­ ta veidu? Tie, kuri ar to nodarbojas, sērfo prieka pēc, viņi saka — bet kam mums sacensties? Un pamēģiniet kā­ du novembrī iedzīt atklātā jūrā Liepājā

vai Pāvilostā — lai ko tādu prasītu, jābūt psihopātam. Sērfošana ir mania­ kāls sporta veids Latvijas apstākļiem. — Neizbēgami jātrenējas citās ze­ mēs... — Lai izaudzinātu kaut vienu olim­ pisko sērfotāju, mums būtu nepiecie­ šams visu federācijas budžetu ar lie­ lu uzviju veltīt tikai viņam, jo ārzemēs būtu jādzīvo visu gadu. Vasaras sezo­ nā — Portugālē, kas mums ir tuvā­ kā vieta, kur ir sērfošanai piemēroti viļņi, ziemā — Šrilankā, kur ir lētā­ ka dzīvošana. Sportists ir jānodrošina ar inventāru. Mēs esam atraduši divus Austrālijas latviešus, kuri gan nerunā latviski, bet viņiem ir Latvijas pases, un vienu lietuvieti, kuram māte ir lat­ viete, ar Latvijas pasi, kuri visi nodar­ bojas ar sērfošanu. Taču, tiklīdz mēs esam spiesti Austrālijas latviešiem pa­ skaidrot, ka mēs nevaram viņus ilgter­ miņā atbalstīt ar vērā ņemamu finansē­ jumu, interese zūd...

Žurnāls Sports • 2019. gada septembris

Profile for sporto.lv

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada septembra numurs

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada septembra numurs

Profile for sporto.lv
Advertisement