Page 7

Foto: Sputnik/Scanpix

Anastasija KRAVČENOKA: Es gribētu, lai mēs katra esam kā olimpiskā čempione pludmales volejbolā Kerija Volša — atstājam ko aiz sevis...”

Interesanti, ka gan pērn, gan šogad abām pēc starpsezonu nošķirtības nemainīgi sekojuši teicami rezultāti — kā jau minēts, pērn Jūrmalā Eiropas U-22 čempionātā iegūts sudrabs, šogad — Eiropas čempionāta zelts. Vai attālums satuvina? “Nē!” — vienbalsīgi noteic partneres. “Es gribu, lai Tīna visu laiku trenējas kopā ar mani un veidojam kopīgu treniņprocesu. Puiši dažkārt sūdzas, ka jau daudzus gadus spēlē kopā un veidojas smagnēja rutīna, bet laiku var menedžēt tā, lai nezūd interese spēlēt kopā.” Starpsezonu periodā meitenes sazinās reti. Tas ir normāli, ja nav komunicējušas mēnesi, divus vai pat ilgāk. Tīna: “Ikdienā mēs nesazināmies savā starpā — esam labas darba kolēģes. Protams, turnīru laikā esam draudzenes un ejam izklaidēties kopā, jo nav iespējams būt darbā 24 stundas septiņas dienas nedēļā. Bet, kad esam Latvijā, izŽurnāls Sports • 2019. gada augusts

mantojam iespēju brīvo laiku nepavadīt kopā.”

Izvēles mums nav... Meitenes piebilst, ka viņu starpā valda godīgas attiecības. “Ja pienāks brīdis, kad Nastju nevēlēšos redzēt, mēs mierīgi varam tā viena otrai pateikt. Nedēļu netiksimies, un viss,” — lieta būs atrisināta, lai turpinātu sadarbību ar jaunu emocionālo lādiņu. “Protams, jo vairāk laika pavadi vienā laukuma pusē, jo labāk tas ir komandai,” atzīst Tīna. “Varbūt izklausās pēc klišejas, bet šosezon iekšēji esmu atbrīvojusies no pēdējiem drošības tīkliem — esmu kļuvusi absolūti atvērta un nojaukusi prātā jebkādas sienas, Nastja zina manas domas par visu.” Anastasija norāda, ka duets domā par to, lai vispirms katrai būtu labi, nevis meklē kompromisu: “Domāju par to, lai Tīna justos komfortabli. Es varu izdarīt

to, ko viņa grib, viņa var izdarīt to, ko gribu es. Tā atrodam kopīgu valodu.” Tīna iebilst. “No malas tagad izklausās tik sarežģīti, bet — nē — mēs neesam tuvas draudzenes, tas vienkārši tā dabiski ir. Bet ko citu darīt? Izvēles mums nav — jāņem tas, kas ir,” smejas meitenes. Čempiones citiem volejbolistiem iesaka meklēt partneri, kuram ir tikpat lielas darbaspējas un vēlēšanās darīt darbu tāpat kā pašam. “Ja pāriniekiem nesakrīt domas, kā ir jāstrādā, tur nekas nesanāks,” nešaubīgi norāda Tīna. Anastasija turpina: “Pat ja domas sakrīt un abi grib, tāpat pastiprināti jācenšas vienam otru saprast. Ir rūpīgi jāieklausās otra domās un jāmēģina iekāpt otra čībās — kā jautājums izskatās no partnera pozīcijām. Un jāizdomā. Nav ne par ko jāapbižojas vai jādusmojas, kā tas ir raksturīgi pludmales volejbola duetiem. Tas nav veids, kā sadarbība var attīstīties. Esmu citiem spēlētājiem teikusi — jārunā vairāk, jāsaka, kas nepatīk. Citādi sanāk dumji — iet uz vienu mērķi, bet savstarpēji normāli nesarunājas.” Tīna uzskata, ka abu attiecību pamats ir abpusēji grandioza motivācija trenēties. “Anastasij, no tavas puses vienmēr esmu jutusi šo sportisko gribu, nekad nav bijušas runas — ai, šodien negribas — netaisām treniņu. Tā nekad nav bijis.”

7

Profile for sporto.lv

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada augusta numurs

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada augusta numurs

Profile for sporto.lv
Advertisement