Page 69

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

ANALĪZE

mērķi (vai uzdevumu) debijas gadā saglabāt vietu Latvijas virslīgā. Es nebiju ne vieglprātīgs, ne pārsteidzīgs, tomēr pat bez īpašas apdomāšanās izšāvu — uzskatiet, ka šis uzdevums ir jau izpildīts. Likās, ka neviens nebija šokēts.” — Kas palīdzēja komandu komplektēt? — Visi, turklāt dažādos veidos. Ar pazīšanos, ar futbolistiem, kas spēlējuši un kas gribēja vēl, arī izmantojot viņu sakarus, ar spēlētāju pieteikšanos, ar leģionāriem, bez kuriem nevar iztikt neviens ne Latvijas, ne cits Eiropas klubs nevienā līgā. Valmieras klubā man ir labi palīgi — kvalificēti treneri un bijušie futbolisti Gatis Ērglis, kura dēls Mārcis ir komandas sastāvā, Gatis Kalniņš, kas no Valmieras izaudzis par Skonto un Latvijas izlases dalībnieku ar rūdīta spēlētāja pieredzi. — Kā jūs un šis daudznacionālais spēlētāju sastāvs saprotaties ikdienā, treniņos un spēlē? — Dažādi, taču saprotamies. Galve­ nokārt angliski. Puiši man palīdz ar tulkošanu. Es pats latviski saprotu visu, taču runāt ir ellīgi grūti. Nepadodas. — Vai tev kā trenerim, kas ilgi iesakņojies Latvijas futbolā, ir ko teikt par valstsvienību? — Tikai pavisam īsi: virslīgā ir deviņas komandas. Nerēķinot leģionārus, uzskatu, ka katrā klubā ir daži, citā — trīs līdz četri izlases līmenim un prasībām atbilstoši futbolisti kā rūdītie, tā perspektīvie jaunie. Pareiziniet šo un ārzemēs spēlējošo futbolistu skaitu ar klubu skaitu un atlasiet vismaz 20—25 spēlētājus. No viņiem noteikti var izveidot valstsvienību. •••

liela neatrisināta mīkla. Kaut arī varam atsaukties uz to, ka pat Mesi un Ronaldo ir kļūdījušies tieši šo sitie­ nu izpildē. Lai nu ko, bet abiem futbola supermeistariem nevar pārmest nepilnīgu tehniku. Laikam visu līmeņu futbolisti zina, ka viena lieta ir šie sitieni treniņā, bet pavisam cita — spēles vai pēcspēles gaisotnē un spriedzē. Katru gadu stažējos kādā citā klubā. Un ko es tur redzu un dzirdu? Vienu un to pašu — kā iziet no presinga, kā organizēt aizsardzību (zonas vai individuālo) standarta situācijās. Protams, tā ir liela problēma visiem treneriem un jebkurai komandai, arī man. Es daudz domāju un strādāju, lai panāktu visas komandas taktisko sadarbību kā galveno spēles uzlabošanai. Nepiekrītu, ja uzbrukuma akcents tiek likts un cerēts uz viena vai divu spēlētāju dotībām (skrējiens, sitiens) bez šo solistu pilnvērtīgas iesaistīšanas un piedalīšanās visas komandas spēlē.” Žurnāls Sports • 2019. gada augusts

Vienkāršā aritmētika Saku paldies par treneru laboratorijas specifikas atklātību, tomēr gribas zināt arī par citiem valmieriešu firmas noslēpumiem. Valmiera ir sportiska un izciliem panākumiem bagāta pilsēta. Kam ķeras klāt, tas tiek attīstīts, nemaz nerunājot par BMX riteņbraukšanu, basketbolu, sporta bāzu celtniecību vai renovāciju. Vai nav zināms risks trenerim uzņemties atbildību tādā specifiskā (lielu līdzekļu un augstu prasību) sporta spēlē kā futbols Latvijas virslīgā? Pertija: “Man ir 44 gadi, un Valmiera ir mans ceturtais darba klubs. Neesmu no tiem, kas ielec sezonas vidū, cenšos nostrādāt no sezonas līdz sezonai. Tāpēc man ir arī ne tikai pienākumi, bet arī prasības. Nav noslēpums, ka mūsu klubam Šveicē ir sponsors, kas ieteica arī dažus spēlētājus. Piedāvāja iespēju dienas desmit trenēties Turcijā un izvirzīja arī

Kārtējā Valmieras komandas spēle bija beigusies. Tā notika augusta pirmajā nedēļā. Valmierieši bija izcīnījuši savu astoto uzvaru, toreiz pret Liepāju. Maču televīzijā komentēja divi. Pirmais uz karstām pēdām tūlīt izskaitļoja, cik ilgu periodu Pertijas komanda nebija uzvarējusi, bet otrais par svarīgāko uzskatīja pretējo: čempionāta tabulā Valmieru no ceturtās vietas, t. i., no Eiropas zonas, šķir vairs tikai viens punkts. Futbols turpinās. Un tajā notiekošie brīnumi vairs nav nekādi brīnumi. Daudzi uzskata, ka tas notiek tikai futbolā. Varbūt. ©

Miķelis RUBENIS 69

Profile for sporto.lv

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada augusta numurs

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada augusta numurs

Profile for sporto.lv
Advertisement