Page 65

ANALĪZE

Velk uz ekstrēmismu. Marta Starka aizvadījusi sezonas kartingā un salonmašīnu sprintā, taču arī viņai, latviešu autosportistēm raksturīgi, velk uz ekstrēmo kroskartu klasi

apļos šīs mašīnas ir visātrākās visā čempionātā. Minētās dāmas, izņemot Sproģi, karjeru sākušas ar nosacīti drošākajām salonmašīnām, bet vēlāk pārgājušas uz bagiju braukšanu. Sproģe jau sākotnēji sēdās ekstrēmajā kroskartā. Marta Starka sāka savu karjeru kartingā un sprintā, šogad sezonas sākumā debitēja folkreisā — tas viss ar salonauto. Taču vasaras sākumā Marta un viņas komanda nolēma pamēģināt kroskartu — vēl vienu bagija veida braucamo. Un jau atkal — Marta paziņojusi, ka tieši kroskarts ir tas, kas viņai patīk vislabāk, lai gan rezultāti pagaidām tieši šajā klasē ir visvājākie. Apbrīnojami. Vēl viena iezīme Sproģes un Beierbahas izpildījumā — ja šīs dāmas avarē, tad kārtīgi, tā, ka no mašīnas nekas pāri nepaliek. Viens kūlenis nav avārija. Ja nav vairāki kūleņi un piruetes gaisā, tad neskaitās. Drosmes un ātruma pietiek, jo kā viena, tā otra drīz bijušas atpakaļ uz starta. Un vēl viena kopīga iezīme — dāmas ar mežonīgajiem bagijiem ir gatavas braukt puišiem pa priekšu. Beate Klipa ir divkārtēja Latvijas čempione B600 bagiju klasē, Beierbaha pērn par mata tiesu zaudēja uzvaru Latvijas kausa izcīņas kopvērtējumā, bet Sproģe vēl pirms ģimenes pieauguma izbaudīja Latvijas čempionāta posmu pjedestālus.

Fiziskā gatavība? Laikā, kad Beate Klipa valdīja B600 klasē, viņa uzturēja (un joprojām uztur) sevi izcilā fiziskajā formā. No viņas tā laika sporta klases biedriem, šķiet, neviens netrenējās tā kā Beate. Klipai tas nepieciešams, jo viņa paralēli uzsāka startus kartinga sacensībās, kas prasa ievērojamus fiziskos spēkus. Šobrīd tuvu debijai Latvijas autokrosa čempionātā ar jaudīgu Subaru ir Latvijas čempiona Inta Jeršova meita Kitija. Viņai Žurnāls Sports • 2019. gada augusts

šogad ir 15 gadu, bet aiz muguras jau vairākas sezonas sprinta sacensībās un kartingā gan ziemā, gan vasarā. Ints Kitiju un jaunāko dēlu Marku dzen trasē visur, kur vien iespējams. Šķiet, meita jau sen varētu būt gatava krosa čempionātam, jo sprintā tiek sasniegti ļoti atzīstami rezultāti. Tomēr Jeršovs komentē: “Jā, es zinu, ka viņa varētu nostāties uz starta un aizbraukt līdz finišam, atstājot mašīnu vienā veselumā. Es zinu, ka viņa to varētu izdarīt pietiekami ātri. Taču tāpat es labi redzu, ka viņai nepieciešams papildu fiziskais spēks, elementāra fizkultūra. Es gribu būt drošs, ka jebkurā situācijā — un kontaktu sportā tādas var būt visdažādākās — viņai būtu pilnīga kontrole pār mašīnu un pietiekami daudz spēka, lai pilnvērtīgi veiktu ieplānoto manevru. Kitija ir uz robežas ar startu krosā, mēs uz to ejam. Taču es principiāli pastāvu uz nepieciešamību attīstīt sevi fiziski. Šajā ziņā ar jaunāko puiku ir vieglāk — viņš pie manis vasarā strādā ar tehniku un kopīgi rosāmies, viņš uzspēlē bumbu, un var redzēt, ka ar fizisko gatavību viņam sokas labi.” Un tātad — kurš atbildēs, kas ir tā atslēga, kas neļauj ne pasaules, ne nacionālā līmeņa sacensībās ienākt kuplam dāmu pulkam? Ja ne 50:50 skaita ziņā ar vīriem, bet vismaz 30:70? 20:80? Kā mūsdienās ierasts, viss jāpārvērš naudā: iedomājieties, kāds apvērsums būtu pēkšņa dāmu invāzija motoru sportā? Kādas mārketinga iespējas, kādi neapgūti potenciālo sponsoru apjomi, kāda sporta auditorijas palielināšanās! Ne velti FIA par to jau vairākus gadus cīnās. Pagaidām bez izteiktiem rezultātiem. ©

Viesturs SAUKĀNS 65

Profile for sporto.lv

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada augusta numurs

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada augusta numurs

Profile for sporto.lv
Advertisement