Page 36

36

Enerģijas lādiņš. U-18 izlases līderis Kristaps Ķilps bija trešais labākais rezultatīvo piespēļu meistars Eiropas čempionātā un rezultatīvākais Latvijas komandā. Viņa enerģijas pietiktu diviem, bet izredzes lielajā basketbolā būs atkarīgas no prasmes apvaldīt emocijas un vajadzīgajos brīžos nospēlēt ar vēsu galvu.

Foto: FIBA.basketball

Savukārt 2017. gadā vietu U-18 čempionāta A divīzijā nosargāja LBS tālredzīgā rīcība, laikus piesakoties un arī iegūstot tiesības nākamo junioru čempionātu rīkot Latvijā ar garantētu vietu mājiniekiem. Spēlējot bez izkrišanas draudiem, U-18 izlase izcīnīja divas uzvaras, tomēr noslēguma tabulā augstāk par 16. vietu netika. Kopš kadetu vecuma deviņdesmit devītajiem nav pieteicies neviens vēlais talants. Gluži pretēji — dažs savulaik par perspektīvu uzskatīts jauneklis nopietnu basketbolu vairs nespēlē. Uz šī fona 2019. gada Eiropas U-20 čempionāts tika gaidīts ar pamatotām bažām un klusu cerību, ka vēlreiz izglābs labākie 2000. gadā dzimušie. Taču divtūkstošie izcīnīja tiesības spēlēt U-19 Pasaules kausā, kas beidzās tikai piecas dienas pirms U-20 turnīra, faktiski padarot neiespējamu kvalitatīvu līdzdalību abos turnīros. Var, protams, teorētiski spriedelēt, ka kādam (lasi — LBS vadībai) vajadzēja voluntāri cirst dūri galdā un noteikt turnīru prioritātes (lasi — akcentēt uzmanību uz Eiropas čempionātiem, jo Pasaules kausa izcīņā nav riska zaudēt vietu). Bet pirms dažiem gadiem LBS Treneru komisijā izspriestais un valdē apstiprinātais jaunatnes izlašu reglaments skaidri un gaiši nosaka, ka spēlētājiem ir pienākums spēlēt sava gadagājuma izlasē, savukārt gadījumos, kad aicina pie gados vecākiem, piekrišana ir absolūti brīvprātīga. Nebūtu vilinošā Pasaules kausa piedāvājuma, visticamāk, krietna daļa divtūkstošo ar prieku spēlētu pie gadu vecākajiem (jo īpaši tie, kuri, tikuši pie līgumiem ar skanīgiem Spānijas klubiem, realitātē pagājušo sezonu pavadīja jauniešu komandās vai 3./4. līgā, paliekot bez liela gandarījuma un alkstot sevi pierādīt no jauna). Taču šoreiz bija vajadzīgi īpaši argumenti, lai kāds labprātīgi atteiktos no pašu izcīnītās iespējas piedalīties Pasaules kausa izcīņā. Galu galā U-20 izlases rīcībā nonāca puiši, kuri netika U-19 izlasē, bet pēc Pasaules kausa talkā piebrauca trīs spēlētāji — Armands Berķis, Rodrigo Būmeisters un Oskars Hlebovickis, kuri palīdzēja, bet brīnumus nepaveica. Arī U-18 izlasi skāra Pasaules kausa blaknes. Trīs 2001. gadā dzimušie spēlētāji pērn U-18 izlasei deva savu i­eguldījumu ceļazīmes izcīnīšanā un gluži dabiski vēlējās iespēju izmantot. Viens — Kristaps Ķilps — pēc pavasarī ārstētā savainojuma bija objektīvi gatavs spēlēt ne vairāk kā vienā turnīrā, un saskaņā ar minēto reglamentu tas varēja būt tikai U-18 čempionāts. Ojārs Bērziņš un Mārcis Šteinbergs bija gatavi dubultstartam, bet Bērziņš Pasaules kausa laikā atsvaidzināja ­iepriekš gūto pēdas savainojumu un izgāja no ierindas uz visu atlikušo vasaru, īsti nepalīdzot nevienai izlasei. Savukārt Šteinbergs bija labākais garais gan U-19,

Foto: FIBA.basketball

ANALĪZE

Dubultslodze. Mārcis Šteinbergs (12.) enerģiski cīnījās gan U-19, gan U-18 izlasē, apliecinot, ka gada laikā kļuvis stiprāks un meistarīgāks

Žurnāls Sports • 2019. gada augusts

Profile for sporto.lv

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada augusta numurs

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada augusta numurs

Profile for sporto.lv
Advertisement